ES 2022. gadā

Ievads

2022. gadā, pasaules ekonomikai tikko sākot atgūties no Covid-19 pandēmijas, pasaule saskārās ar jaunu ģeopolitisku krīzi. 2022. gada 24. februārī – gandrīz astoņus gadus pēc nelikumīgās Krimas un Sevastopoles aneksijas – Krievija sāka agresijas karu pret Ukrainu, tās iedzīvotāju vidū sēdama iznīcību, kas vēl joprojām prasa neskaitāmas dzīvības un nodara neizmērojamu postu. Krievijas rīcība ne vien bija cēlonis nepieredzētai humanitārajai krīzei, bet arī izraisīja smagāko enerģētikaso krīzi Eiropā kopš 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem. Tā noveda arī pie pārtikas cenu kāpuma visā pasaulē, vēl vairāk saasinot globālo pārtikas trūkumu.

Eiropas Savienības reakcija bija vienota, apņēmīga un tūlītēja. 27 dalībvalstis un to partneri visā pasaulē neprovocēto un nepamatoto agresijas karu nosodīja, ar bargām sankcijām Krieviju ātri un enerģiski ekonomiski izolējot un vājinot tās spēju karu finansēt.

Apliecinādama savu nelokāmo atbalstu Ukrainai, ES kāpināja politisko, humāno un finansiālo atbalstu šai valstij. Piemērojoties ārkārtējiem apstākļiem, tā arī pirmoreiz iedarbināja Pagaidu aizsardzības direktīvā paredzēto mehānismu, lai varētu nodrošināt tūlītēju aizsardzību miljoniem ukraiņu, kuri bija spiesti pamest mājas.

Tajā pašā laikā ES ar visiem savā rīcībā esošajiem līdzekļiem palīdzēja dalībvalstīm tikt galā ar sekām, ko atstāj Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un masveidīgais bēgļu ieplūdums kaimiņvalstīs.

Krievijas agresijas karš bijis par cēloni arī izmaiņām Eiropas drošības arhitektūrā. Martā ES pieņēma Stratēģisko kompasu ar mērķi līdz 2030. gadam stiprināt ES pozīciju drošības un aizsardzības jomā (sk. 8. nodaļu).

Turklāt Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar revolucionāru plānu REPowerEU, kas palīdzēs darīt galu ES atkarībai no Krievijas fosilā kurināmā (sk. 2. nodaļu).

Pēc vēsturiskā lēmuma, ko Eiropadome pieņēma 2022. gada jūnijā, ES Ukrainai piešķīra kandidātvalsts statusu (sk. 8. nodaļu).

Solidaritāte ar Ukrainu

Tūlītēja un vienota rīcība

ES uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu reaģēja nekavējoties. ES un tās dalībvalstīm rīkojoties patiesi solidāri, ES2022. gadā, reaģējot uz iebrukumu, pieņēma vairāk nekā 200 pasākumu. Tā rīkojās trejādi – darīja visu vajadzīgo, lai Krieviju izolētu un liktu tai atbildēt par agresijas karu, iebrukumu un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp kara noziegumiem, pieņēma iepriekš nepieredzētas sankcijas ar mērķi radīt smagas sekas Krievijas ekonomikai un vājināt tās spēju agresijas karu turpināt un gādāja par plašu atbalstu Ukrainai. ES arī apturēja sadarbību ar Krievijas iestādēm, tomēr turpinot atbalstīt pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjus un neatkarīgos medijus.

Aprīlī pasaule solidarizējās, lai savāktu 9,1 miljardu eiro cilvēkiem, kas bēg no Krievijas iebrukuma. Tas ietvēra 1 miljardu eiro no ES budžeta un vēl 1 miljardu eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Reaģējot uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumu, Eiropas Komisija un Kanādas valdība sadarbībā ar starptautisko interešu aizstāvības organizāciju Global Citizen sāka līdzekļu devēju pasākumu un kampaņu “Iestājamies par Ukrainu”. Paužot atzinību par dāsnumu, kādu bēgļiem izrāda Polijas tauta, līdzekļu devēju konference notika Varšavā, piedaloties arī Polijas prezidentam Andžejam Dudam.

---

ES un Ukrainas solidaritātes joslas nodrošināja jaunus loģistikas maršrutus, lai savienotu Ukrainu ar globālajiem tirdzniecības partneriem, izmantojot dzelzceļu, autoceļus un iekšzemes ūdensceļus. Tās ir kļuvušas par Ukrainas ekonomikas izdzīvošanas iespēju, Ukrainas lauksaimniekiem un uzņēmumiem atgūstot tik ļoti nepieciešamos ienākumus vairāk nekā 15 miljardu eiro apmērā un palīdzot Ukrainai eksportēt preces, jo īpaši graudus, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku jaunattīstības valstīs (sk. 8. nodaļu). Tās arī ļāva Ukrainai importēt vajadzīgo – no humānās palīdzības līdz dzīvnieku barībai un mēslošanas līdzekļiem.

---

Piegādes ķēdes noturības platforma un ES un Ukrainas solidaritātes joslu partneru piemeklēšanas platforma palīdzēja Ukrainas un Eiropas uzņēmumiem tikt galā ar pārrāvumiem starptautiskajās piegādes ķēdēs un rast risinājumus lauksaimniecības produkcijas eksportam no Ukrainas.

---

Lai uzlabotu transporta savienojumus ar ES, tika paplašināti Eiropas transporta koridori, iekļaujot Moldovu un Ukrainu. Abām valstīm būs pieejams Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, ko var izmantot, lai atbalstītu pārrobežu projektus trūkumu novēršanai.

ES nolīgumi ar Moldovu un Ukrainu palīdzēs atvieglot arī preču pārrobežu pārvadājumus.

---

Jaunie noteikumi nodrošināja, ka viss Ukrainas imports var nonākt ES pilnībā bez nodevām un kvotām. Jebkādi Ukrainai pirms kara noteiktie tirdzniecības ierobežojumi, piemēram, antidempinga un aizsardzības pasākumi, tika atcelti.

---

Kopēji norādījumi ļāva dalībvalstu iestādēm nodrošināt ātru, taisnīgu un elastīgu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu cilvēkiem, kas bēg no Ukrainas.

---

Jaunie noteikumi ļāva ukraiņiem, kuri ir aizbēguši uz ES, turpināt izmantot ES savas Ukrainā izdotās vadītāja apliecības un atviegloja prasības profesionāliem autovadītājiem.

---

Moldovas un Ukrainas elektrotīkli tika sinhronizēti ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Ukraina gūs labumu arī no ES kopīgā gāzes, sašķidrinātas dabasgāzes un ūdeņraža iepirkuma (sk. 2. nodaļu).

---

ES un Ukrainas operatori bēgļiem nodrošināja cenas ziņā pieejamus vai bezmaksas zvanus un interneta izmantošanu, kā arī bezmaksas SIM kartes ar mobilajiem pakalpojumiem ukraiņiem Eiropā.

---

ES mobilizēja 25 miljonus eiro, lai palielinātu Ukrainas kibernoturību un digitālo noturību, kā daļu no 330 miljonu eiro vērtā ārkārtas pasākumu kopuma.

ES sankcijas

No 2014. gada marta ES pakāpeniski ievieš aizvien stingrākas sankcijas pret Krieviju, sākotnēji – reaģējot uz nelikumīgo Krimas un Sevastopoles aneksiju un tīšo Ukrainas destabilizāciju.

ES arī ierobežoja Krievijas piekļuvi ES kapitāla tirgiem, piemēram, vairākām Krievijas bankām nosakot aktīvu iesaldēšanu un finansēšanas aizliegumus, noteiktas bankas izslēdzot no SWIFT tīkla un ierobežojot piekļuvi svarīgai finanšu tirgus infrastruktūrai. Aizliegums veikt darījumus ar Krievijas Centrālo banku nozīmē, ka tā vairs nevar piekļūt aktīviem, ko glabā ES centrālajās bankās un privātās kredītiestādēs.

Lai cīnītos pret maldinošas informācijas un dezinformācijas izplatīšanos, ES arī aizliedza valstij piederošiem Krievijas medijiem veikt apraidi Eiropas Savienībā. Turklāt ES Krievijas gaisakuģiem un kuģiem slēdza attiecīgi savu gaisa telpu un ostas un noteica aizliegumu Krievijas autopārvadātājiem. Vēl jāmin tādi pasākumi kā aizliegums no Krievijas pa jūru importēt jēlnaftu, globālie naftas cenu griesti, par ko panākta vienošanās ar G7 partneriem, un aizliegums jebkādā formā importēt Krievijas ogles.

ES un pasaules valstu noteiktās sankcijas ir sākušas vājināt Krievijas ekonomisko bāzi, liedzot Krievijai kritiski svarīgas tehnoloģijas un tirgus un ierobežojot tās spēju karot. Paredzams, ka Krievijas turpmākā ekonomiskā izaugsme būs ievērojami lēnāka nekā citos jaunietekmes tirgos, jaunattīstības valstīs un attīstītajās valstīs.

• Aizliegums sniegt finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumus (jo īpaši SWIFT) 10 Krievijas bankām
• Ierobežojumi Krievijas piekļuvei ES kapitāla un finanšu tirgiem
• Aizliegums veikt darījumus ar Krievijas Centrālo banku un Krievijas Reģionālās attīstības banku
• Aizliegums piegādāt Krievijai eiro denominētas banknotes
• Aizliegums veikt darījumus ar Krievijas valstij piederošām struktūrām
• Aizliegums sniegt kredītreitingu pakalpojumus Krievijas struktūrām
• Aizliegums nodrošināt kriptovalūtas makus

Novembrī Eiropas Savienības Padome vienojās paplašināt ES izveidoto noziegumu sarakstu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā, tajā iekļaujot ES sankciju pārkāpšanu. Pēc šā lēmuma Komisija nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par noziedzīgu nodarījumu un sodu definēšanu attiecībā uz Savienības sankciju pārkāpumiem.

Cīņa pret dezinformāciju

2022. gadā ES turpināja izstrādāt līdzekļus, ar kuriem panākt, ka tiem, kas nodarbojas ar ļaunprātīgu manipulāciju ar informāciju un iejaukšanos, tostarp tiem, kas iejaucas vēlēšanās un vēršas pret atvērtu mediju vidi, šāda rīcība dārgi izmaksātu politiskā, ekonomiskā un reputācijas ziņā.

Eiropas Ārējās darbības dienests, izmantojot pastiprinātu informēšanu un vietni EUvsDisinfo, cita starpā apsekoja, analizēja un atklāja Krievijas valdības manipulāciju ar informāciju un dezinformāciju.

ES tieši atbalstīja Ukrainas stratēģiskās komunikācijas centienus un cieši sadarbojās ar starptautiskiem un līdzīgi domājošiem partneriem, it sevišķi G7 un NATO, lai vērstos pret kara propagandu. Komisijas tīkls dezinformācijas apkarošanai apsekoja un analizēja nepatiesus vēstījumus un Komisijas sagatavotajos iknedēļas ziņojumos ieteica pasākumus un pretvēstījumus.

Lai apkarotu dezinformācijas izplatīšanos, ES cieši sadarbojas ar tiešsaistes platformām un citām relevantām ieinteresētajām personām. Kopš 2018. gada instruments, ar kura palīdzību nozares dalībnieki var vienoties par pašregulācijas standartiem dezinformācijas apkarošanā, ir ES prakses kodekss dezinformācijas jomā. 2022. gada jūnijā stingrāku kodeksa redakciju parakstīja 34 parakstītāji (lielas tiešsaistes platformas, jaunaktuālas un specializētas platformas, reklāmas nozares ieinteresētās personas, faktu pārbaudītāji un pētniecības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas). Pārskatītā kodeksa mērķis ir likvidēt finansiālos stimulus tiem, kas izplata dezinformāciju, nodrošināt politiskās reklāmas caurredzamību un spēcināt faktu pārbaudītāju kopienu.

Humanitārās krīzes pārvarēšana

Kopš Krievijas agresijas kara sākuma humanitārās vajadzības Ukrainā samilzušas līdz nepieredzētam līmenim. Līdz 2022. gada beigām humāno palīdzību šajā valstī bija saņēmuši vairāk nekā 13 miljoni cilvēku. No visas Ukrainai sniegtās finansiālās palīdzības humānā palīdzība ietvēra 485 miljonus eiro humānās palīdzības programmām, kas atbalsta civiliedzīvotājus, kurus skāris bruņotais konflikts Ukrainā, un 38 miljonus eiro Moldovai, kuru arī smagi skāris šis karš. ES humānās palīdzības finansējums sniedza būtisku atbalstu, arī piekļuvi pamatprecēm un pamatpakalpojumiem, piemēram, izglītībai, veselības aprūpei un pārtikai. Vēl 200 miljoni eiro tika piešķirti, lai atbalstītu pārvietotās personas Ukrainā.

ES galvenā prioritāte bija aizsargāt Ukrainas civiliedzīvotājus. Sadarbojoties ar Ukrainas civilās aizsardzības iestādēm, Komisija sāka savā vēsturē lielāko un sarežģītāko ES civilās aizsardzības mehānisma operāciju ar mērķi nodrošināt vissteidzamākās nemonetārās palīdzības sniegšanu Ukrainai un kaimiņvalstīm un drošu evakuāciju cilvēkiem, kas no bruņotā konflikta bēg. Līdz gada beigām gandrīz 78 000 tonnu palīdzības, ko sniedza ES dalībvalstis un trešās valstis, kuras iesaistījās mehānismā, kopā ar palīdzību no rescEU krājumiem vērtības ziņā sasniedza aptuveni pusmiljardu eiro.

Komisija kopā ar dalībvalstīm un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālo biroju pie Ukrainas robežas un visvairāk skartajās dalībvalstīs izveidoja triāžas centrus, lai paātrinātu pārcelšanu un medicīnisko pārvietošanu. Kara sākumā Eiropas transportuzņēmumi bēgļiem no Ukrainas piedāvāja bezmaksas transportu uz Eiropas valstīm.

ES civilās aizsardzības mehānisms koordinēja to Ukrainas civiliedzīvotāju un militāro pacientu medicīnisko evakuāciju uz ES valstīm un Norvēģiju, kuriem jāturpina ārstēšana vai vajadzīga steidzama medicīniskā palīdzība. Komisija izveidoja loģistikas centrus, lai virzītu Eiropas palīdzību un atbalstītu humānās palīdzības partnerus uz vietas. To vidū bija medicīniskie centri Jasjonkā (Polijā), Jasos (Rumānijā) un Košicē (Slovākijā), kas pacientiem garantēja drošu evakuāciju un sagatavojās lielam ES robežvalstu pacientu pieplūdumam. Evakuācijas operācijas īstenot palīdzēja jaunā rescEU medicīniskās evakuācijas lidmašīna, ko finansē ES un kas bāzēta Norvēģijā. Līdz gada beigām uz slimnīcām 19 Eiropas valstīs bija pārvests vairāk nekā 1670 pacientu.

Apliecinot Eiropas solidaritāti ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, visas 27 dalībvalstis kopā ar Ziemeļmaķedoniju, Norvēģiju un Turciju visu gadu piedāvāja Ukrainai palīdzību ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros. Lai centralizētu privātu uzņēmumu ziedotos priekšmetus, tika izveidoti papildu krājumi ar steidzami nepieciešamajām precēm, piemēram, medicīnisko inventāru un pagaidu mitekļiem.

Palīdzību piedāvāja 30 valstis

Ziedots vairāk nekā 77 500 tonnu nemonetāras palīdzības

1260 elektroģeneratori

1105 transformatori

185 neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi

125 ugunsdzēsēju auto

129 smagās tehnikas transportlīdzekļi

33 pontonu un pagaidu tilti

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu turklāt noslogoja dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas, kas nodrošināja veselības aprūpi cilvēkiem, kuriem nācās doties uz ES. Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācija saskaņā ar nolīgumu ar ES gan Ukrainā, gan ES un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs spēja nodrošināt garīgās veselības atbalstu un emocionālo atbalstu cilvēkiem, kas bijuši spiesti pamest mājas.

Eiropas Zāļu aģentūra un Komisijas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde cieši sekoja līdzi svarīgu zāļu un medicīniskā aprīkojuma – arī pediatrisko vakcīnu un citu infekcijas slimību vakcīnu – piegādēm, lai novērstu iespējamus piegādes ķēdes traucējumus. Papildu atbalsts tika sniegts arī dalībvalstīm, kas uzņēma bēgļus; tām nodrošināts dažādu patogēnu monitorings notekūdeņos. Komisija šīs darbības koordinēja ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, Pasaules Veselības organizāciju.

Krievijas pastāvīgie un tīšie uzbrukumi Ukrainas energoinfrastruktūrai ir smagi iedragājuši valsts energosistēmu. ES kopā ar dalībvalstīm un privātiem uzņēmumiem Ukrainai piegādāja ārkārtas energoaprīkojumu vairāku miljonu eiro vērtībā. Turklāt ar Ukrainas Energoatbalsta fondu, ko pēc Komisijas pieprasījuma izveidoja Enerģētikas kopiena, tika savākti 32 miljoni eiro visneatliekamākajām vajadzībām. Decembrī Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES mobilizēs aptuveni 30 miljonus eiro, lai Ukrainai iegādātos līdz 30 miljoniem energotaupīgu spuldžu.

ES arī piegādāja ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko apdraudējumu un kodolapdraudējumu pretlīdzekļus un aprīkojumu no rescEU krājumiem vairāk nekā 40 miljonu eiro vērtībā un piešķīra 13 miljonus eiro krievu okupantu izpostīto laboratoriju atjaunošanai Čornobiļā.

Uzņemt tos, kuri bēg no bruņotā konflikta

4. martā ES pirmo reizi un nepieredzētā ātrumā aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai varētu ātri un efektīvi sniegt palīdzību. ES tiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara, ne tikai deva patvērumu, cita starpā viņiem piešķirot skaidru juridisko statusu un atļauju uzturēties kādā ES dalībvalstī, bet arī nodrošināja piekļuvi izglītībai, sociālajai drošībai, darbam, medicīniskajai aprūpei un mājokļiem.

Komisija izveidoja ES Solidaritātes platformu kā centrālo mezglu, kurā sekot līdzi vajadzībām un koordinēt operatīvu reaģēšanu uz tām. Platforma, kas pieejama arī ukraiņu un krievu valodā, ES dalībvalstīm deva iespēju apmainīties ar būtisku informāciju par miljoniem pārvietoto personu ierašanos Eiropas valstīs. Martā Komisija nāca klajā ar 10 punktu plānu, kā stiprināt Eiropas koordināciju bēgļu uzņemšanas jomā.

Komisija arī sāka informatīvu kampaņu, kurā bēgļus informēja par viņu tiesībām un par uzticamiem informācijas avotiem, kas var noderēt ceļā uz ES. Līdz 2022. gada beigām ES dalībvalstīs pagaidu aizsardzības statusā bija oficiāli reģistrēti aptuveni 4,5 miljoni cilvēku.

Izglītība konflikta laikā

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir smagi iedragājis tās izglītības sistēmu, no kā cietuši skolēni, studenti, skolotāji un pārvaldes un izglītības iestādes, kas daudzas ir nopostītas. Ar Eiropas Savienības atbalstu UNICEF nodrošināja mācību materiālus un skolotājiem organizēja apmācību par dzīvesprasmju izglītību un emocionālo atbalstu.

Saskaņā ar ES aplēsēm aptuveni trešdaļa Ukrainas bēgļu bija skolas vecuma bērni. Šiem bērniem tika nodrošinātas tādas pašas tiesības un aizsardzība kā bērniem, kas ir ES pilsoņi. Aptuveni pusmiljons Ukrainas bērnu jauno mācību gadu septembrī sāka citā skolu sistēmā kādā no 20 dalībvalstīm.

Komisija valstu izglītības sistēmas atbalstīja ar praktisku rokasgrāmatu 2022./2023. mācību gadam, vadlīnijām par Ukrainas akadēmisko kvalifikāciju paātrinātu atzīšanu, mācīšanos no līdzbiedriem, tiešsaistes platformām un elastīgu finansēšanas kārtību programmā Erasmus+, kas atbalsta Eiropas izglītību, apmācību, jaunatni un sportu.

Jūnijā Komisija aicināja dalībvalstis pārskatīt to 2022./2023. mācību gadam iesniegtos atbalsta pieteikumus ES skolu apgādes programmā, lai varētu paēdināt pārvietotos Ukrainas bērnus. Programma paredz skolēniem no bērnudārza līdz vidusskolai sagādāt augļus, dārzeņus, pienu un atsevišķus piena produktus. Šādi attiecīgajām valstīm tika pārdalīti 2,9 miljoni eiro.

Komisija arī sāka īstenot no Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām finansēto MSCA4Ukraine ar 25 miljonu eiro budžetu to pētnieku atbalstam, kuri bēg no kara. Atbalsts šiem pētniekiem devis iespēju turpināt darbu akadēmiskās un neakadēmiskās organizācijās ES dalībvalstīs un programmas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs, vienlaikus saglabājot saikni ar pētniecības un inovācijas kopienām Ukrainā.

2022. gadā ES piešķīra 100 miljonus eiro sagrauto Ukrainas skolu atjaunošanai un ziedoja 14 miljonus eiro bērniem paredzētu skolas autobusu iegādei un transportēšanai Ukrainā. Komisija organizēja arī solidaritātes kampaņu, aicinot publiskā un privātā sektora struktūras ziedot Ukrainai skolas autobusus. Līdz decembrim uz Ukrainu no ES dalībvalstīm ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību devās 240 autobusi.

VIDEO Ukrainas nākotne brauc skolas autobusā.

Atbalsts ES dalībvalstīm

ES arī ātri un solidāri atbalstīja dalībvalstis, kas uzņēma un izmitināja tos, kuri no Ukrainas devušies bēgļu gaitās, no pandēmijas krīzes instrumenta “Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām” (REACT-EU) nekavējoties darot pieejamus 3,5 miljardus eiro. Dalībvalstīm un to reģioniem arī izdevās pārorientēt esošo finansējumu, lai varētu sniegt pamata materiālo palīdzību, piemēram, pārtiku un apģērbu, izmantojot iniciatīvu “Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā” (CARE). Lai šo atbalstu vēl paplašinātu, Komisija jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu par elastīgu palīdzību teritorijām (FAST-CARE); tā mērķis ir dalībvalstīm palīdzēt sniegt atbalstu bēgļiem. Kopumā no CARE 2014.–2020. gada periodam ir potenciāli pieejami līdz 17 miljardiem eiro (ieskaitot iepriekš minēto REACT-EU) un līdz 17 miljardiem eiro no FAST-CARE 2021.–2027. gadam.

2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada iekšlietu fondi arī bija pieejami ES dalībvalstu atbalstam to cilvēku uzņemšanā, kuri bēg no Ukrainas. Turklāt priekšposteņa dalībvalstīm tika darīti pieejami 400 miljoni eiro, kas palīdzēja segt patvēruma, pārtikas un veselības aprūpes izmaksas, kā arī nodrošināt robežu pārvaldību.

Deviņas dalībvalstis lūdza atbalstu no ES tehniskā atbalsta instrumenta Pagaidu aizsardzības direktīvas īstenošanai. Šī iniciatīva palīdzēja atrast darbu ES cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas, un pielāgot skolu mācību programmas Ukrainas skolēnu vajadzībām.

Kad tika apturētas sadarbības programmas ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, ES 26,2 miljonus eiro, kas sākotnēji bija paredzēti projektiem ar šīm divām valstīm, pārskaitīja mērķim stiprināt dalībvalstu sadarbību ar Moldovu un Ukrainu.

ES turklāt ieviesa izmaiņas tiesiskajā regulējumā attiecībā uz 15 pārrobežu un transnacionālām sadarbības programmām, kuras satricināja Krievijas agresijas karš. Šīs izmaiņas tika veiktas, lai nodrošinātu, ka var turpināties projekti, kas atbalsta dalībvalstis un dod labumu Ukrainas un Moldovas iedzīvotājiem. To vidū bija bēgļu atbalsta projekti.

• Visu kohēzijas fondu pilnīga elastība un vienkāršošana.
• 30 % finansējuma paredzēti vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
• Elastība īstenot projektus, kas kavējas izejvielu un darbaspēka trūkuma dēļ.
• Vienkāršots atbalsts 100 eiro apmērā par katru bēgli katru nedēļu 26 nedēļas.
• Papildu 3,5 miljardu eiro kohēzijas priekšfinansējums.

Palīdzība lauksaimniekiem un zvejniekiem

Pasākumi to ES lauksaimnieku atbalstam, kurus karš skāris vissmagāk, ietvēra ārkārtas palīdzības paketi 500 miljonu eiro apmērā. ES lauksaimnieki saņēma lielāku atbalstu no lauku attīstības fondiem, kas dalībvalstīm deva iespēju skartajiem lauksaimniekiem un agropārtikas uzņēmumiem izmaksāt vienreizēju fiksētu summu. Turklāt tiek lēsts, ka, uz 2022./2023. gadu īslaicīgi mīkstinot augsekas noteikumus ar mērķi maksimalizēt labības audzēšanu, lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezīsies aptuveni 1,5 miljoni hektāru.

Apstāklis, ka Krievija savu energoresursu eksportu izmanto par ieroci, ir saasinājis jau tā sarežģīto situāciju, kas pēc Covid-19 pandēmijas izveidojusies mēslošanas līdzekļu tirgū. Gāzes cenu maksimums 2022. gada septembrī slāpekļa mēslošanas līdzekļus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sadārdzināja par aptuveni 149 %. Šajā sakarā Komisija nāca klajā ar plašu iniciatīvu klāstu nolūkā nodrošināt mēslošanas līdzekļu pieejamību un finansiālo pieejamību gan ES, gan pasaulē. Lauksaimnieku atbalsta pasākumi ietvēra mērķorientētu finansiālo palīdzību, piemēram, īpašu atbalstu saskaņā ar valsts atbalstam piemērojamo krīzes pagaidu regulējumu, atbalstu alternatīviem mēslošanas līdzekļiem un mēslošanas līdzekļu tirgus novērošanas centra izveidi ar mērķi vairot tirgus caurredzamību.

Enerģijas un izejvielu cenu pieaugums smagi skāra arī ES zvejniecības un akvakultūras operatorus. Lai palīdzētu grūtībās nonākušajai nozarei, ES aktivizēja Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu, lai atbalstītu operatorus un ieviestu īpašus krīzes pasākumus. Šīs iniciatīvas papildina tās, kas pieejamas saskaņā ar valsts atbalstam piemērojamo krīzes pagaidu regulējumu, kurš tika pieņemts, lai ES uzņēmumiem palīdzētu tikt galā ar augstajām enerģijas cenām un citām sekām, ko atstājis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu (sīkāku informāciju sk. 2. nodaļā).

Atbalsts kara noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem

ES vairākos veidos centās panākt, lai Krievijas lēmumu pieņēmējiem nāktos atbildēt par smagajiem starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Ukrainā.

Martā visas ES dalībvalstis kopā ar citām partnervalstīm nolēma situāciju Ukrainā kopīgi nodot izskatīšanai Starptautiskajā Krimināltiesā. Turpinot atbalstīt Tiesas darbu, ES pauda gatavību kopā ar starptautisko sabiedrību izveidot speciālu starptautisku tribunālu vai “hibrīdtiesu”, kam būtu uzdevums izmeklēt Krievijas agresijas noziegumu un vainīgos saukt pie atbildības.

Līdz 2022. gada beigām Ukraina un 14 ES dalībvalstis bija sākušas izmeklēt starptautiskos noziegumus, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā. Dažas no šīm dalībvalstīm jau tieši sadarbojas ar Ukrainu un Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), izmantojot kopējo izmeklēšanas grupu, kas izveidota, lai vāktu pierādījumus un izmeklētu kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. 2022. gada jūnijā Eurojust pilnvaras tika nostiprinātas, tai dodot iespēju saglabāt, analizēt un glabāt pierādījumus, kas saistīti ar starptautiskiem noziegumiem.

ES arī grozīja pilnvaras, kas piešķirtas ES padomdevējai misijai civilās drošības sektora reformai Ukrainā, lai tā varētu arī palīdzēt Ukrainas iestādēm izmeklēt tādus starptautiskus noziegumus, kas izdarīti Krievijas agresijas karā pret Ukrainu, un par tiem sākt kriminālvajāšanu.

Eiropas Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) izstrādāja īpašu darba grupu, kuras uzdevums ir vākt un analizēt publiski pieejamu informāciju, lai Ukrainai un Starptautiskajai Krimināltiesai palīdzētu apsekot tiešsaistes saturu.

2022. gada novembrī Komisija dalībvalstīm piedāvāja dažādus variantus, kā nodrošināt, ka Krievija samaksā par zvērībām, kas pastrādātas neprovocētajā agresijā pret Ukrainu. Īstermiņā Komisija ierosināja izveidot jaunu finanšu struktūru, ar ko pārvaldīt iesaldētos un imobilizētos Krievijas publiskā sektora aktīvus, tos investēt un ieņēmumus izmantot Ukrainas labā. Ilgākā termiņā, tiklīdz sankcijas būs atceltas, šos līdzekļus varētu izmantot, lai nodrošinātu, ka Krievija pilnībā atlīdzina Ukrainai nodarīto kaitējumu.

Ukrainas atjaunošana

Krievijas agresijas karš jau ir nodarījis neizmērojamus postījumus Ukrainas pilsētām un kopienām, un Pasaules Banka lēš, ka atjaunošanas izmaksas sasniegs 600 miljardus eiro. Lai Ukrainai palīdzētu atjaunot savu valsti un tautsaimniecību, būs vajadzīgi kolektīvi starptautiski centieni.

Runājot par ilgtermiņa rekonstrukciju, Komisija un G7 prezidentvalsts 25. oktobrī Berlīnē (Vācija) kopīgi sarīkoja starptautisku ekspertu konferenci par Ukrainas atveseļošanu, rekonstrukciju un modernizāciju. Balstoties uz diskusijām, kas 4. un 5. jūlijā risinājās Ukrainas atjaunošanas konferencē Lugāno (Šveicē), Berlīnes konferencē tika sniegti vēl citi ekspertu padomi par atjaunošanas procesu. Konferences rezultāti palīdzēs izveidot starptautisku koordinācijas platformu, kā maijā ierosināja Komisija. Decembrī G7 līderi vienojās izveidot šādu Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platformu kopā ar Ukrainu un starptautiskajiem partneriem un ciešā sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un starptautiskajām finanšu iestādēm. Platforma ievērojami palīdzēs Ukrainas atjaunošanas, atveseļošanas un rekonstrukcijas vajadzības salāgot ar resursiem. To kopīgi vadīs ES, Ukraina un ASV, un tai palīdzēs tehniskais sekretariāts, Komisijas vadītais Briseles (Beļģija) birojs un Ukrainas valdības vadītais Kijivas (Ukraina) birojs.

Ievads

Trīskāršā krīze – klimata pārmaiņas, biodaudzveidības izzušana un piesārņojums – ir neatliekama problēma, kas prasa tūlītēju rīcību. Eiropas zaļais kurss vēl aizvien ir ES ceļvedis šīs neatliekamās problēmas risināšanā.

Turklāt divi vēsturiski globālas nozīmes notikumi – Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu – ir tikai stiprinājuši ES apņemšanos turpināt zaļo pārkārtošanos un paātrināt pārmaiņu tempu.

Ekstrēmu laikapstākļu notikumu aizvien augošā intensitāte 2022. gadā bija skaidra zīme, ka ES un starptautiskajai sabiedrībai ir aktīvi jārīkojas, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, palielinātu noturību pret sausumu un atjaunotu ekosistēmas. Citas iniciatīvas paredzēja stingrākus noteikumus par piesārņotājiem, ķīmisko pesticīdu lietošanas mazināšanu, iepakojuma atkritumu problēmas risināšanu un ilgtspējīgākas nākotnes veidošanu.

Eiropas zaļā kursa īstenošana

ES ilgtermiņa izaugsmes stratēģija ir līdz 2050. gadam panākt Eiropas klimatneitralitāti. Šis mērķrādītājs ir nostiprināts Eiropas Klimata aktā līdz ar juridiski saistošo apņemšanos siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Eiropas zaļais kurss ir ES plāns, kā to panākt. 2022. gadā ES turpināja pārliecinoši virzīties uz nosprausto klimata mērķu sasniegšanu.

ES klimata pārmaiņu apkarošanas rīcībpolitikas stūrakmens un svarīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju izmakslietderīgas samazināšanas instruments ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) – tirgus, kurā dalībnieki var tirgoties ar ierobežotu skaitu emisijas kvotu, lai panāktu maksimālu efektivitāti. 2022. gadā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome vienojās par Eiropas Komisijas priekšlikumu ES ETS pārskatīt. Tika panākta arī politiska vienošanās par priekšlikumiem attiecībā uz emisijām un oglekļa piesaistījumiem, ko rada zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība, Sociālā klimata fonda izveidi un bezemisiju vieglajiem automobiļiem un furgoniem līdz 2035. gadam.

Pasaules mēroga rīcība planētas labā

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, kas ir vadošā starptautiskā klimata pārmaiņu novērtēšanas struktūra, 2022. gadā nāca klajā ar trim ziņojumiem, kuri apstiprināja, ka pasaule cilvēka darbības dēļ strauji sasilst, un noteica adaptācijas un mitigācijas trajektorijas. ES turpināja ar starptautiskajiem partneriem apspriest, kā kāpināt ieceru vērienu, nostiprinot nozaru mērķrādītājus, sasniedzot visas tautsaimniecības mēroga mērķus un pieņemot neto nulles emisiju stratēģijas.

ES diplomātija ANO Vides asamblejā martā panāca atbalstu juridiski saistošam globālam plastmasas piesārņojuma apkarošanas nolīgumam. Plānots sarunas pabeigt līdz 2024. gadam. Gaidāmā nolīguma mērķis būs stiprināt esošās iniciatīvas un nolīgumus, it sevišķi plastmasas aprites cikla projektēšanas un ražošanas posmos. Tam vienās sliedēs jāievirza visu ieinteresēto personu centieni, lai izdotos sasniegt virsmērķi – novērst plastmasas nonākšanu vidē.

ANO klimata pārmaiņu un vides konferences

2022. gada jūnijā Bāzeles, Roterdamas un Stokholmas ANO konvenciju pušu konferenču sanāksmēs (COP) tika panākts progress attiecībā uz ķimikāliju un atkritumu pareizu apsaimniekošanu; minētās konvencijas ir vides jomas nolīgumi, kurus vieno mērķis aizsargāt cilvēka veselību un vidi no bīstamām ķimikālijām un atkritumiem. Tika pieņemts arī svarīgs lēmums kontrolēt elektronisko atkritumu globālo tirdzniecību un nepieļaut to nekontrolētu izgāšanu. ES arī ierosināja izstrādāt globālus lietotu riepu apsaimniekošanas standartus; tās ir liels mikroplastmasas avots. Tika atkārtoti pausti aicinājumi līdz 2025. gadam izskaust polihlorbifenilu – ķimikāliju, kuras plaši sastopamas vecā elektroaprīkojumā un eļļās, – izmantošanu.

Gatavojoties ikgadējai ANO Klimata pārmaiņu konferencei (COP27) Šarm eš Šeihā (Ēģipte), ES iesaistījās konstruktīvās sarunās par aktīvu globālo klimatrīcību saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķi nepieļaut, ka globālā sasilšana pārsniedz 1,5 °C.

COP27 Eiropas Savienība Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Fransa Timmermansa vadībā visas puses aktīvi aicināja steidzami rīkoties gan ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan arī pielāgoties nenovēršamajām klimata pārmaiņu sekām, ar ko saskarsimies nākamajos gadu desmitos.

Konferencē tika pieņemta Klimata pārmaiņu mīkstināšanas darba programma, kuras mērķis ir kāpināt vērienu un īstenošanu. Atzīstot neatliekamo vajadzību pastiprināt globālo rīcību un atbalstīt vislielākajam riskam pakļautās jaunattīstības valstis, kuras skar klimata pārmaiņas, ES atbalstīja jauna fonda izveidi zaudējumu un kaitējuma nepieļaušanai, minimalizēšanai un novēršanai. Tas liek pamatus lielākai solidaritātei starp tiem, kam vajadzīga palīdzība, un tiem, kas spēj palīdzēt. ES un Āfrikas Savienība paziņoja par Global Gateway (sk. 8. nodaļu) iniciatīvu ar “Eiropas komandas” pieeju klimatadaptācijai un klimatnoturībai Āfrikā, kam piesaistīts 1 miljards eiro.

Pasākumā ES uzsāka arī Meža partnerību ar piecām partnervalstīm (Gajānu, Mongoliju, Kongo Republiku, Ugandu un Zambiju) un paziņoja par vērienīgu ilgtermiņa Dienvidāfrikas Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas investīciju plānu. ES noslēdza divas svarīgas stratēģiskas partnerības ilgtspējīgu izejvielu un atjaunīgā ūdeņraža jomā (vienu ar Namībiju, otru ar Kazahstānu) un pastiprināja sadarbību ar Ēģipti pārejā uz tīru enerģiju, arī ar stratēģisku partnerību atjaunīgā ūdeņraža jomā.

© ANO Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos

#ForOurPlanet ir jauna ES kampaņa, kas sākta 2022. gadā saistībā ar CoP27 un CoP15 un kļūs par ikgadēju notikumu, lai veicinātu globālo atbalstu dabas un klimatrīcībai turpmākajos gados.

Maijā notikušajā ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos 15. sesijā tika pieņemti 38 lēmumi, kuros uzsvērta ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas nozīme vairāku krīžu risināšanā. Svarīgākais iznākums bija globāla apņemšanās palielināt noturību pret sausumu un investēt zemes atjaunošanā nākotnes labklājības vārdā.

ES stingri iestājās par ekosistēmu atjaunošanas, atkārtotas apmežošanas un dabā balstītu risinājumu nozīmi zemes un augsnes aizsardzībā un uzsvēra būtisko saikni starp dabas aizsardzību un sausuma un klimata pārmaiņu ietekmes mīkstināšanu.

2022. gadā pasaule sanāca kopā arī uz pēdējo desmit gadu laikā lielāko biodaudzveidības konferenci, lai vienotos par jaunu globālu biodaudzveidības satvaru. ANO Biodaudzveidības konference (COP15), kas sākotnēji bija plānota 2020. gadā, Covid-19 pandēmijas dēļ notika divās daļās. Pirmā daļa notika virtuāli 2021. gada 11.–15. oktobrī Kuņminā (Ķīna); tajā puses vēlreiz apstiprināja savu apņemšanos īstenot 2050. gada redzējumu “dzīvot saskaņā ar dabu”, pieņemot Kuņminas deklarāciju. Konferences otrajā daļā, kas notika 2022. gada 7.–19. decembrī Monreālā (Kanāda), 196 valstis tikās, lai panāktu globālu vienošanos par dabas un planētas aizsardzību ar ilgtermiņa mērķiem, kas sasniedzami līdz 2050. gadam, un atskaites punktiem, kas sasniedzami līdz 2030. gadam. Eiropas Savienība Komisijas locekļa Virgīnija Sinkēviča vadībā sadarbojās ar visām pusēm, lai noslēgtu vērienīgu globālu vienošanos par biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzību, atjaunošanu, ilgtspējīgu izmantošanu un investīcijām tajās.

Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Pasaules Dzīvās dabas konference) Pušu konferences 19. sanāksmē (COP19), kas noritēja 2022. gada 14.–25. novembrī Panamā (Panama), ES palīdzēja panākt svarīgus iznākumus, kas paredz ilgtspējīgu tirdzniecību attiecībā uz vairāk nekā 500 sarakstā jauniekļautu sugu. Tas ir būtiski, lai izdotos novērst globālo biodaudzveidības izzušanu, kas apdraud mūsu veselību, nodrošinātību ar pārtiku un iztiku.

Fakti par biodaudzveidības izzušanu

Vienam miljonam sugu draud izmiršana.

Cilvēki ir radikāli mainījuši trīs ceturtdaļas planētas sauszemes virsmas.

75 % pasaules kultūraugu ir atkarīgi no apputeksnētājiem.

Puse no pasaules iekšzemes kopprodukta ir atkarīga no dabas.

70 % pretvēža zāļu ir dabiskas vai balstās uz dabu.

Eiropas dabas aizsardzība un atjaunošana

Ekstrēmi laikapstākļi

2022. gadā Eiropa piedzīvoja rekordlielu sausumu. Kā jau bija prognozējis Eiropas Sausuma novērošanas centrs, visā Eiropā ievērojami saruka kultūraugu raža un – hidroenerģijas ražošanas krituma dēļ – saražotais enerģijas daudzums.

No vēsturiski zemā ūdens līmeņa lielajās upēs cieta arī ūdens dzīvā daba un baržu transports. Vasarā 60 % ES teritorijas tika reģistrēts augsts sausuma līmenis, kas noveda pie lauksaimniecības kultūru un infrastruktūras zudumiem dabas ugunsgrēkos. Kopā ar civilās aizsardzības pasākumiem tas Eiropas Savienībai izmaksāja vairāk nekā 2,4 miljardus eiro.

Augsta temperatūra un liels nokrišņu trūkums skāra gandrīz visas Eiropas upes, apgrūtinot enerģijas ražošanu un upju transportu.

No šādiem ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem nākotnē var izvairīties, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un stājoties pretī klimata krīzei. Šīs jomas ieceres un mērķrādītājus izvērsīs ES priekšlikumu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Turklāt ES Klimatadaptācijas stratēģija palīdzēs uzlabot Eiropas iedzīvotāju, lauksaimnieku un uzņēmumu gatavību ekstrēmiem laikapstākļiem.

Saskaņā ar kombinētā sausuma rādītāja 2022. gada septembra karti 35 % ES teritoriju bija aktivizēts brīdinājums un 25 % – izsludināta trauksme. Lielākais augsnes mitruma deficīts reģistrēts Rietumeiropā (Beļģijā, Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā, Apvienotajā Karalistē un citur) un Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs. Veģetācijas stress augsnes mitruma un veģetācijas deficīta dēļ skāra gandrīz visu ES teritoriju. Lai gan mazākā mērā, tomēr nokrišņu deficīts bija vienmērīgs visā teritorijā vai Eiropas Savienībā. Grieķijas, Spānijas un Itālijas dienvidu daļā, kā arī dažās Austrumeiropas daļās tika novērota normālu apstākļu pilnīga atjaunošanās. Attiecīgajā laikposmā augsnes mitruma īslaicīga atgūšana un veģetācijas pagaidu atjaunošanās bija nenozīmīga.

Mežu un dzīvās dabas aizsardzība

Nopietna problēma 2022. gadā bija arī meža ugunsgrēki – gada laikā Eiropā izdega vairāk nekā 800 000 hektāru. Glābēju komandas izmantoja Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības kartēšanas pakalpojumu, kas ar satelītattēliem un citiem ģeotelpiskajiem datiem valstīm – to vidū Grieķijai, Spānijai, Francijai un Portugālei, kā arī dažām trešām valstīm – vasarā palīdz apdzēst ugunsgrēkus.

Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma novēroja, ka ugunsgrēku sezona ieilgst vēl pēc ierastajiem jūlija, augusta un septembra mēnešiem, turklāt daudzi smagi ugunsgrēki izcēlās vēlāk. Ar biežākiem dabas ugunsgrēkiem saskārās pat teritorijas, kas agrāk tos piedzīvoja reti. Turklāt, tā kā 38 % no 2022. gadā izdegušās platības atradās aizsargājamajās Natura 2000 teritorijās, ekosistēmas trauslākas darījis arī grūti novērtējamais biodaudzveidības zudums. ES Solidaritātes fonds, kas sākotnēji tika izveidots 2002. gadā, lai sniegtu finansiālu atbalstu dabas katastrofu skartu teritoriju atjaunošanai, tika atkal mobilizēts 2022. gadā sakarā ar dabas ugunsgrēku nodarītajiem postījumiem visā Eiropā.

Mežiem ir būtiska nozīme Eiropas ekosistēmu un biodaudzveidības aizsargāšanā. Tie arī uztver oglekli, kas pretējā gadījumā nonāktu atmosfērā un saasinātu klimata pārmaiņas. Tiek lēsts, ka vienā vienīgā gadā dabas ugunsgrēki radīja ekonomiskos zaudējumus vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā un atmosfērā to dēļ nokļuva vairāk nekā 25 miljoni tonnu CO₂. Septembrī savā runā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka no nākamās meža ugunsgrēku sezonas tiks divkāršotas ES spējas dzēst ugunsgrēkus no gaisa.

Novembrī Komisija ierosināja pirmo ES mēroga brīvprātīgo satvaru ticamai kvalitatīvu oglekļa piesaistījumu sertificēšanai. Ja šis instruments tiks pieņemts, tas palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām un sasniegt ES mērķus klimata, vides un nulles piesārņojuma jomā.

Līdz 2022. gada beigām 3 miljardu koku solījuma ietvaros ES bija iestādīti gandrīz 9,5 miljoni koku. Šis solījums ir daļa no ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam un ES Meža stratēģijas 2030. gadam; Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā papildus iestādīt vismaz 3 miljardus koku, vienlaikus ievērojot ekoloģiskos principus.

Pārskatītais ES Savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas rīcības plāns, kas arī ietilpst Biodaudzveidības stratēģijā, tiecas nodrošināt, ka ES rīcība nelikumīgas savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības apkarošanai visaptveroši risina pašreizējās problēmas. Tā pamatā ir četras prioritātes: novērst nelikumīgas savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības cēloņus, izpētīt iespējas ieviest jaunus juridiskos un rīcībpolitiskos instrumentus, stiprināt izpildes panākšanu un veicināt globālo sadarbību.

Lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, ES ir jāsamazina emisijas līdz minimumam, taču tās nav iespējams samazināt līdz nullei. Lai līdzsvarotu atlikušās emisijas, ES nāksies katru gadu piesaistīt no atmosfēras vairākus simtus tonnu CO₂.

Oglekļa piesaistes veidi, ko varētu sertificēt saskaņā ar ierosināto regulējumu

Oglekļsaistīga lauksaimniecība, piemēram, mežu un augsnes atjaunošana un mitrāju un kūdrāju apsaimniekošana.

Pastāvīga uzglabāšana, piemēram, bioenerģija ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu vai tiešā oglekļa uztveršana no gaisa un uzglabāšana.

Oglekļa uzglabāšana ilglaicīgos produktos un materiālos, piemēram, būvmateriālos uz koksnes bāzes.

Pateicoties ES sertifikācijas satvaram, šīm jaunajām iespējām var piekļūt arvien vairāk uzņēmumu, lauksaimnieku, mežsaimnieku un citu ieinteresēto personu, jo viņi varēs pieteikties saskaņotai un uzticamai sertifikācijai.

2022. gada jūnijā Komisija pieņēma priekšlikumu paketi, kas paredz atjaunot degradētas ekosistēmas – tas ir priekšnoteikums ekosistēmu sabrukuma novēršanai un klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma smagāko seku nepieļaušanai. Komisija turklāt pašlaik modernizē tiesību aktus, lai nodrošinātu kvalitatīvu un daudzveidīgu sēklu un augu reproduktīvā materiāla pieejamību nolūkā sasniegt ilgtspējas, klimatadaptācijas un biodaudzveidības mērķus.

VIDEO 2022. gada ES Zaļās nedēļas dalībnieki runā par Dabas atjaunošanas likumu. 2022. gada jūnijs.

Programma LIFE ir ES instruments vides un klimatrīcības pasākumu finansēšanai. Tā darbojas kopš 1992. gada un visā Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām ir līdzfinansējusi vairāk nekā 5500 projektu. Pēc pievienošanās programmai 2022. gada jūnijā šo finansējumu var saņemt arī Ukraina. Tas nozīmē, ka Ukraina var gūt labumu no atbalsta, kas palīdzētu atjaunot vidi pēc Krievijas agresijas kara nodarītā nopietnā kaitējuma – sākot no piesārņojuma un ekosistēmu iznīcināšanas līdz citām ilgtermiņa sekām. Īstermiņā programma LIFE var atbalstīt Ukrainas atjaunošanas centienus, veicot vajadzību analīzi un palīdzot novērst augsnes un ūdens dekontamināciju, tostarp izmantojot dabā balstītus risinājumus. Ukraina ir otrā ārpussavienības valsts, kas pievienojusies programmai LIFE; pirmā bija Islande.

Virzībā uz nulles piesārņojumu

Īstenojot ieceri līdz 2050. gadam pielikt punktu piesārņojuma radītajam kaitējumam, Komisija oktobrī ierosināja stingrākus noteikumus par apkārtējo gaisu, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņotājiem un komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Galu galā šie noteikumi uzlabos sabiedrības veselību, samazinot priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu un ilgtermiņa veselības aprūpes izmaksas.

Gaisa kvalitāte

Ierosinātie jaunie noteikumi:

• noteiks starpposma ES gaisa kvalitātes standartus 2030. gadam, kas ir vairāk saskaņoti ar Pasaules Veselības organizācijas pamatnostādnēm;
• desmit gadu laikā par vairāk nekā 75 % samazinās tādu nāves gadījumu skaitu, kurus izraisa galvenā piesārņotāja – smalku daļiņu (PM_2.5) – līmeņi, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas pamatnostādnēs paredzētos;
• nodrošinās, ka cilvēkiem, kas cieš no gaisa piesārņojuma radīta kaitējuma veselībai, ir tiesības saņemt kompensāciju ES gaisa kvalitātes noteikumu pārkāpuma gadījumā un tiesības uz to, lai viņus pārstāvētu nevalstiska organizācija, ceļot kolektīvu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu;
• izmaksās mazāk nekā 0,1 % no iekšzemes kopprodukta, kas ir vismaz septiņas reizes mazāk nekā potenciālie ieguvumi ekonomikai un sabiedrībai.

Ūdens kvalitāte

Jaunie priekšlikumi paredz:

• jaunus un stingrākus standartus virknei kaitīgu vielu, kas sastopamas virszemes un pazemes ūdeņos;
• pienākumu dalībvalstīm veikt šo piesārņotāju klātbūtnes mazināšanas pasākumus;
• rentablāku un taisnīgāku notekūdeņu attīrīšanu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”;
• preventīvus pasākumus rūpniecībai (piemēram, citu rūpniecisko ķimikāliju izmantošana vai to izmantošana mazākā daudzumā) un lauksaimniekiem (piemēram, citu pesticīdu izmantošana vai to izmantošana mazākā daudzumā).

Priekšlikumi arī izpilda konkrētas prasības, kas izvirzītas Konferencē par Eiropas nākotni (sk. 9. nodaļu), kurā iedzīvotāji aicināja krasi samazināt ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantojumu un attīstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Turklāt ES un Vidusjūras reģiona valstis Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai sekmīgi iesniegušas priekšlikumu Vidusjūrā noteikt sēra emisijas kontroles zonu. Mērķis ir uzlabot gaisa un ūdens kvalitāti, mazinot kuģniecības izraisītu piesārņojumu ar sēra savienojumiem.

Ar priekšlikumu regulai par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu tiek ierosināti pasākumi ar mērķi samazināt ES pārtikas sistēmas vidisko pēdu un mīkstināt ekonomiskos zaudējumus, kas jau radušies klimata pārmaiņu un biodaudzveidības izzušanas dēļ. Tās mērķis ir līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu un bīstamāko pesticīdu izmantojumu par labu pret vidi saudzīgākām kaitēkļu apkarošanas metodēm. Tiks pavisam aizliegts pesticīdus lietot pilsētu zaļajās zonās, to vidū publiskos parkos vai dārzos, rotaļlaukumos, skolās, atpūtas zonās vai sporta laukumos, publisku celiņu tuvumā un saskaņā ar Natura 2000 aizsargājamās teritorijās.

Transporta emisiju un rūpniecisko emisiju mazināšana

2022. gadā ES arī izveidoja Atjaunīgo un mazoglekļa degvielu vērtības ķēdes rūpniecisko aliansi – jaunu iniciatīvu, kuras mērķis ir veicināt atjaunīgo un mazoglekļa degvielu ražošanu un piegādi aviācijā un ūdenstransportā. Alianses darbs palīdzēs sagādāt vajadzīgās alternatīvās degvielas grūti dekarbonizējamām nozarēm, piemēram, aviācijai un jūrniecībai. Ir izdevies pietuvoties arī noteikumiem par alternatīvo degvielu izmantošanu šajās nozarēs. Ja tos 2023. gadā sekmīgi pieņems, tie iezīmēs skaidru ceļu uz šo nozaru dekarbonizāciju.

Komisijas priekšlikums modernizēt Rūpniecisko emisiju direktīvu ievērojami mazinās kaitīgās emisijas no rūpnieciskajām iekārtām un Eiropas lielākajām lopkopības saimniecībām, vienlaikus nodrošinot ilgtermiņa investīcijām vajadzīgo noteiktību, veicinot inovāciju un palielinot Eiropas enerģētisko neatkarību un resursneatkarību. Pārskatīšanā tiek izvērsta spēkā esošā direktīva, kas aptver aptuveni 50 000 Eiropas lielo agroindustriālo iekārtu. Tām jāievēro emisiju līmeņi, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ko nosaka nozares, valstu un ES eksperti un pilsoniskā sabiedrība. Jaunie noteikumi paredz efektīvāku atļauju piešķiršanu un mērķorientētu atbalstu inovācijas celmlaužiem un nozares investīcijām aprites ekonomikā. Tas stiprinās saikni starp piesārņojuma samazināšanu un dekarbonizāciju un palielinās caurredzamību un sabiedrības līdzdalību atļauju piešķiršanas procesā.

Novembrī Komisija turklāt nāca klajā ar priekšlikumu par jauniem emisiju standartiem. Šo jauno Euro 7 standartu mērķis ir nodrošināt, ka vieglie automobiļi, furgoni, kravas automobiļi un autobusi darbojas daudz tīrāk, it sevišķi pilsētās, kurās gaisa piesārņojuma problēma ir vislielākā, un turpina darboties tīri daudz ilgāk nekā saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem. Priekšlikums pievēršas emisijām no izpūtējiem, bremzēm un riepām. Tas arī palīdzēs sasniegt jaunos gaisa kvalitātes standartus, kas ir stingrāki. Turklāt Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs tiks pārveidots par ES Rūpniecisko emisiju portālu, kurā iedzīvotāji varēs uzzināt par piesārņojošām darbībām savā apkaimē.

Kas jauns Euro 7 regulā?

Visiem vieglajiem automobiļiem, autofurgoniem, kravas automobiļiem un autobusiem:

ierobežojumi emisijām no bremzēm;

noteikumi par riepu radīto piesārņojumu ar mikroplastmasu;

transportlīdzek­ļiem ilgākā laikposmā ir jāatbilst emisiju noteikumiem;

efektīvāki emisiju testi;

digitāla atbilstības uzraudzība;

labāki tirgus uzraudzības testi.

Transportlīdzekļiem ar iekšdedzes motoru:

degvielas un tehnoloģiju ziņā neitrālas emisiju robežvērtības;

papildu piesārņotāju reglamentēšana;

ceļizmēģinājumi ar plašāku braukšanas apstākļu klāstu.

Elektrotransportlīdzekļiem un uzlādējamiem hibrīdtransportlīdzekļiem:

akumulatoru bateriju ilgizturības prasības.

Par bioloģisko lauksaimniecību un kvalitatīvu pārtiku

Ilgtermiņa nodrošinātībai ar pārtiku ir vajadzīga ilgtspējīga lauksaimniecība un mazāks pesticīdu izmantojums. 2021. gadā dalībvalstis iesniedza plānus reformēt kopējo lauksaimniecības politiku, ievērojot Komisijas ieteikumus. 2022. gada augustā Komisija oficiāli apstiprināja šos kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskos plānus, kuros izklāstīts, kā katra dalībvalsts plāno tiešos maksājumus un ekonomisko intervenci izmantot lauku attīstības atbalstam. Jaunie tiesību akti, kas stāsies spēkā 2023. gadā, pavērs ceļu taisnīgākai, zaļākai un efektīvākai lauksaimniecības politikai. Tie centīsies nodrošināt ilgtspējīgu nākotni Eiropas lauksaimniekiem, mērķtiecīgāk atbalstīt mazākas lauku saimniecības un ES dalībvalstīm dot lielāku elastību pasākumus pielāgot vietējiem apstākļiem.

Martā Komisija pieņēma priekšlikumu stiprināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu – arī konkrētu vīnu, lauksaimniecības produktu un stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu – aizsardzības sistēmu. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma aizsargā konkrētu produktu nosaukumus ar mērķi popularizēt ar to ģeogrāfisko izcelsmi saistītās unikālās īpašības, raksturlielumus vai reputāciju, kā arī tradicionālo lietpratību, kas saistīta ar to ražošanu.

2022. gada septembrī Briselē (Beļģija) notika ES balvas bioloģiskās ražošanas jomā atklāšanas ceremonija. Astoņi balvu ieguvēji no Beļģijas, Vācijas, Spānijas, Francijas, Horvātijas, Itālijas, Austrijas un Zviedrijas reprezentē Eiropas bioloģiskās saimniekošanas nozares izaugsmi un inovāciju, kā arī tās centienus samazināt lauksaimniecības ietekmi uz klimatu un vidi.

Ilgtspējīgs dzīvesveids

Svarīga loma zaļas un ilgtspējīgas Eiropas veidošanā ir pilsētām un to iedzīvotājiem. ES mērķis ir cilvēku virzītus projektus un vietējās iestādes atbalstīt šīs jaunās pasaules kopīgā veidošanā, izmantojot finansiālu atbalstu un vidiskās iniciatīvas.

2022. gadā 100 pilsētu mēri visā ES parakstīja Zaļo pilsētu vienošanos, apņemoties pievērsties piecām vidiskās pārvaldības jomām, un tās ir gaiss, ūdens, daba un biodaudzveidība, aprites ekonomika un atkritumi, troksnis. Šīs ES iniciatīvas mērķis ir padarīt pilsētas tīrākas, zaļākas un veselīgākas.

Iniciatīva “Jaunais Eiropas Bauhaus”, ko pirmoreiz izziņoja 2020. gadā, pulcē iedzīvotājus, ekspertus, uzņēmumus un iestādes ar mērķi izveidot pilnīgi svaigu redzējumu par ilgtspējīgu dzīvesveidu Eiropā un ārpus tās. Līdzās eksperimentēšanas un kontaktu dibināšanas platformas izveidei iniciatīva atbalsta pozitīvas pārmaiņas, nodrošinot skaistiem, ilgtspējīgiem un iekļaujošiem projektiem piekļuvi ES finansējumam.

Lai atbalstītu pilsētvides inovāciju un ilgtspējīgas nākotnes veidošanai pilsētām vajadzīgās spējas un zināšanas, Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros tika izveidota Eiropas pilsētiniciatīva. Ar pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kas publicēts oktobrī, inovatīviem JEB projektiem ES pilsētās darīts pieejams ES finansējums 50 miljonu eiro apmērā. Pilsētas tika aicinātas nākt klajā ar projektu idejām par aprites ekonomiku un oglekļneitralitāti, kultūras mantojuma saglabāšanu, ēku pielāgošanu cenas ziņā pieejamiem mājokļu risinājumiem un pilsētvides atjaunošanu saskaņā ar jaunā Eiropas Bauhaus vērtībām – ilgtspēju, iekļaušanas principu un estētiku.

JEB 2022. gada balvu ieguvēji tika paziņoti jaunā Eiropas Bauhaus pirmajā festivālā, kas jūnijā pulcēja cilvēkus no visas ES, lai cildinātu vietējā līmenī tapušas un radošas pieejas zaļās pārkārtošanās īstenošanai, kā arī dotu iespēju tās iepazīt. Godalgas tika piešķirtas projektiem no 15 dažādām dalībvalstīm.

Lai celtu gaismā jauniešu inovatīvo garu, JEB piešķir Rising Star balvu projektiem, kurus izstrādājuši cilvēki, kam ir zem 30 gadiem. Lai papildinātu 2022. Eiropas Jaunatnes gadu, uz iniciatīvu “Jauns Eiropas Bauhaus” bija vērsta ikgadējā iniciatīva DiscoverEU, kas 18 gadus veciem jauniešiem palīdz bez maksas apceļot Eiropu. Šajā kontekstā dalībniekiem tika izstrādāts jaunā Eiropas Bauhaus maršruts.

VIDEO Sabiedrības balsojuma uzvarētājs – Kipras projekts “Nākotnes dārzi”, kurš kādu pamestu teritoriju politiski sašķeltajā galvaspilsētā Nikosijā pārveidojis par kolektīvo dārzu.

Kopā ar Klimatizglītības koalīciju ES izsludināja aicinājumu pārveidot mācību vietas, lai izveidotu tīklu mācību vietu pārveidošanai visā sabiedrībā.

Reaģējot uz bruņoto konfliktu Ukrainā, JEB eksperti analizē ārkārtas apmešanās vietu vajadzības un izstrādā ilgtspējīgus mājokļus, gatavojoties pēckara atjaunošanas centieniem (sk. 1. nodaļu).

VIDEO Polijas projekts FOLK concept par mērķi izvirza tradicionālās lauku arhitektūras atjaunošanu un Polijas kultūras mantojuma bagātību saglabāšanu.

Ilgtspējīga un vieda mobilitāte

Komisija oficiāli izveidoja Bezemisiju aviācijas aliansi, kas ir brīvprātīga Eiropas privātā un publiskā sektora ieinteresēto personu iniciatīva ar mērķi sagatavot ar ūdeņradi darbināmus un elektriskus gaisa kuģus komerciālai izmantošanai. Tā kā līdz 2050. gadam bezemisiju gaisa kuģu skaits pēc aplēsēm sasniegs 26 000, alianse pildīs apņemšanos nozari pieskaņot ES klimatiskajām iecerēm.

Lai panāktu, ka automobiļi un citi transportlīdzekļi ir drošāki, vienlaikus izveidojot automatizēto transportlīdzekļu satvaru, 2022. gadā stājās spēkā ES Transportlīdzekļu vispārējās drošības regula. Šis ir pasaulē pirmais šāda veida satvars, tas aizsargā patērētājus, turklāt arī kultivēs inovāciju un uzlabos Eiropas automobiļu rūpniecības konkurētspēju.

Izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2021.–2027. gadam, kas ir ES finansēšanas instruments zaļā kursa atbalstam, Komisija investē dažnedažādos transporta infrastruktūras projektos visā ES. To mērķis ir uzlabot pārrobežu infrastruktūru un atbalstīt jaunas tehnoloģijas. Kā piemērus var minēt Lionas–Turīnas tuneli, Fēmarnbelta fiksēto savienojumu un projektu Rail Baltica.

Lai Eiropas transporta infrastruktūru padarītu piemērotu izmantošanai gan civilajā, gan aizsardzības jomā, Komisija pieņēma Militārās mobilitātes rīcības plānu un ierosināja dotāciju procesu projektiem, kas atbalsta militāro mobilitāti. Citi projekti palīdzēs izveidot infrastruktūru prognozētajam energoefektīvas un bezemisiju mobilitātes pieaugumam.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros ES dalībvalstīs īstenojamu Eiropas transporta tīkla projektu līdzfinansēšanai ir pieejami kopā 25,8 miljardi eiro.

Pēc Eiropas Dzelzceļa gada (2021) ES sāka īstenot savu jauno rīcības plānu tālsatiksmes un pārrobežu pasažieru dzelzceļa pakalpojumu veicināšanai. Komisija ir aicinājusi dzelzceļa uzņēmumus, infrastruktūras pārvaldītājus un valstu iestādes ierosināt izmēģinājuma pārrobežu pakalpojumus, kas novērstu atlikušos šķēršļus pārrobežu dzelzceļa transportam. Pāreja uz ilgtspējīgu transportu, kas ir daļa no visaptverošās zaļā kursa paketes, nodrošinās, ka ES kopienas un ekonomika vēl ilgi pēc 2050. gada var plaukt veselīgā un drošā vidē.

Pārrobežu pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem ir vajadzīgs stimuls. 2018. gadā pasažieru pārvadājumi bija 7 % no pārrobežu satiksmes Eiropas Savienībā, savukārt kravu pārvadājumi bija 52 %. 2019. gadā tika veikti 2804 tradicionāli tālsatiksmes pārrobežu pasažieru dzelzceļa pārvadājumi nedēļā, tas ir pieaugums no 2545 pārvadājumiem 2001. gadā, un ātrgaitas pārrobežu tālsatiksmes pasažieru dzelzceļa pārvadājumu skaits gandrīz divkāršojās – no 637 pārvadājumiem nedēļā 2001. gadā līdz 1244 pārvadājumiem nedēļā 2019. gadā. Ievērojami samazinājās pārrobežu pasažieru dzelzceļa pārvadājumu skaits naktī – no 1257 pārvadājumiem nedēļā 2001. gadā līdz 445 pārvadājumiem nedēļā 2019. gadā. Kopumā pārrobežu ātrgaitas pārvadājumu pakalpojumu apjoms palielinājās par 95 %, pārrobežu nakts pārvadājumu skaits samazinājās par 65 % un apvienoto pārrobežu pakalpojumu apjoms palielinājās par 1 %.

Ievads

ES ieceres Eiropā ieviest digitālu laikmetu cieši saistās ar ES klimatneitralitātes mērķi. 10 gadu plānā, kas pazīstams arī kā “Digitālā desmitgade”, ir iekļauti mērķi digitalizēt publiskos pakalpojumus un uzņēmumus, izveidot digitālo infrastruktūru, piemēram, 5G un superdatorus, un nodrošināt ES pilsoņiem prasmes un pārliecību, kas nepieciešamas drošai orientācijai digitālajā vidē. Šo mērķu sasniegšanu dalībvalstīs līdz 2030. gadam nodrošinās 2022. gadā pieņemtā ES politikas programma “Digitālās desmitgades ceļš”.

ES digitālā desmitgade būs laikposms, kurā risināsies pirmās pārejas drošākā un ilgtspējīgākā pasaulē. Šim nolūkam 2022. gadā ES ķērās pie darba, lai modernizētu kiberdrošības normas, atzītu digitālās tiesības un palielinātu digitālo pakalpojumu sniedzēju atbildību, vienlaikus ierīkojot nepieciešamo digitālo infrastruktūru un atbalstot digitālo prasmju pilnveidi. Tā arī ierosināja jaunus noteikumus par taisnīgāku piekļuvi datiem un spēra soli uz priekšu dažādu nozaru digitalizācijas tiesiskajā regulēšanā.

Digitalizācija pilsoņu labā

ES digitālās desmitgades kodols ir antropocentriska pieeja digitalizācijai. Tas nozīmē, ka tiešsaistē indivīda tiesības un brīvības ir jāievēro tāpat, kā tās ievēro bezsaistē. 2022. gadā ES pieņēma Deklarāciju par digitālajām tiesībām un digitālās desmitgades principiem, kur noteikti skaidri atskaites punkti, kam jānodrošina cilvēku aizsardzība un iespējas saskarē ar jaunajām tehnoloģijām.

Pirmais princips ir galveno uzmanību pievērst cilvēkiem. Digitālajām tehnoloģijām jāaizsargā cilvēku tiesības, jāatbalsta demokrātija un jānodrošina, ka visi digitālās nozares dalībnieki rīkojas atbildīgi un droši. Šīs vērtības ES popularizē visā pasaulē. Otrais princips ir solidaritāte un iekļaušana. Tehnoloģijai vajadzētu cilvēkus apvienot, nevis šķelt. Ikvienam vajadzētu būt piekļuvei internetam, digitālajām prasmēm, digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem un taisnīgiem darba apstākļiem. Trešais princips ir izvēles brīvība. Cilvēkiem jābauda priekšrocības, ko sniedz taisnīga tiešsaistes vide, un jābūt pasargātiem no nelikumīga un kaitīga satura, kā arī jājūtas droši, kad viņi mijiedarbojas ar jaunām un progresīvām tehnoloģijām, tādām kā mākslīgais intelekts. Ceturtais princips ir līdzdalība. Ir jāgādā, lai pilsoņiem būtu iespēja iesaistīties demokrātiskajā procesā visos līmeņos un kontrolēt savus datus. Piektais princips ir drošība un aizsardzība. Digitālajai videi jābūt drošai un aizsargātai. Visiem lietotājiem – no bērniem līdz pat vecāka gadagājuma cilvēkiem – vajadzētu būt labi informētiem un aizsargātiem. Sestais princips ir ilgtspēja. Digitālajām ierīcēm jābūt ilgtspējīgām un atbilstošām zaļās pārkārtošanās principiem. Cilvēkiem jāzina, kā viņu ierīces ietekmē vidi un kāds ir to energopatēriņš.

Kiberdrošība un noturība

Eiropiešiem vairāk laika pavadot tiešsaistē un sabiedrībai kļūstot iekšēji labāk savienotai, izplatītāks un varbūt arī bīstamāks kļūst kiberapdraudējums. Agrāk nepieredzētu apdraudējumu Eiropas kiberaizsardzībai rada Krievijas agresija pret Ukrainu.

2022. gadā ES atjaunināja tiesību normas par pasākumiem, kuru mērķis ir visās dalībvalstīs panākt kopīgu, augstu kiberdrošību. 2022. gada decembrī publicētās jaunās normas, kas pazīstamas kā TID2 direktīva, 2023. gada 16. janvārī aizstāja iepriekšējo Tīklu un informācijas drošības (TID) direktīvu. Lai labāk paaugstinātu vispārējo kiberdrošību Eiropā, jaunās normas paplašina to kritisko vienību un nozaru sarakstu, kurām jāveic riska pārvaldības pasākumi.

Publisko elektronisko sakaru tīklu vai pakalpojumu nodrošināšana

Notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana

Noteiktu kritiski svarīgu preču (piemēram, zāļu, medicīnisko ierīču un ķīmisko vielu) ražošana

Pārtika

Digitālie pakalpojumi (piemēram, sociālās tīklošanas pakalpojumu platformas un datu centru pakalpojumi)

Kosmoss

Pasta un kurjeru pakalpojumi

Valsts pārvalde

Attēli: © Adobe Stock

Tāda kritiskā infrastruktūra kā zemūdens cauruļvadi transportam un kabeļi sakariem mēdz būt cieši saistīta ar dažnedažādiem digitālajiem pakalpojumiem un tāpēc ir jāaizsargā. Nord Stream gāzes cauruļvadu sabotāža un citi starpgadījumi skaidri rāda, ka ir apdraudēta ES kritiskās infrastruktūras noturība. Nesen saskaņotie tiesību akti drīzumā nodrošinās ES atjauninātu un vispusīgu tiesisko regulējumu, kas stiprinās kritiskās infrastruktūras fizisko noturību un kibernoturību.

Ņemot vērā strauji mainīgo apdraudējuma ainu, Eiropas Komisija ierosināja stiprināt spēju laikus brīdināt par kritiskās infrastruktūras traucējumiem un reaģēt uz tiem, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Priekšlikums arī ietver aicinājumu kritiskās infrastruktūras noturības jomā stiprināt sadarbību ar galvenajiem partneriem un kaimiņvalstīm.

2022. gada septembrī Komisija iesniedza jauna Kibernoturības akta priekšlikumu, kas skar ikdienā izmantojamos digitālos izstrādājumus. Daudziem tādiem izstrādājumiem kā mazuļu uzraudzības ierīces, viedierīces un ar balsi aktivizējami palīgi pagaidām ir zema kiberdrošība, tādēļ bieži sastopamas viegli “ievainojamas” vietas un nekonsekvence drošības atjauninājumos. Turklāt ražojumu lietotājiem bieži ir grūti noskaidrot, vai konkrētie ražojumi ir droši pret kiberapdraudējumu. Jaunais priekšlikums ļaus panākt, ka ražotāji uzlabo ražojumu drošību un drošības iezīmju pārredzamību.

Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts

Cits svarīgs mūsdienu digitālās pasaules elements ir tiešsaistes platformas. Tās ļauj cilvēkiem sazināties, iegūt informāciju un iepirkties internetā. Tomēr tajās var nākties saskarties ar nelikumīgu vai kaitīgu saturu un mahinācijām. Tāpēc ES ir ieviesusi Digitālo pakalpojumu aktu un Digitālo tirgu aktu, kuri stājās spēkā 2022. gada novembrī.

No Digitālo pakalpojumu akta piemērošanas sākuma darbosies agrāk nepieredzēti jauni standarti tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu atbildībai par nelikumīgu un kaitīgu saturu. Kad to sāks piemērot – ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām pirmo reizi aptuveni 2023. gada rudenī un visām pārējām platformām 2024. gada februārī –, tas nodrošinās labāku interneta lietotāju un viņu pamattiesību aizsardzību tiešsaistē. Pakalpojumu sniedzēji gūs labumu no vienotiem iekšējā tirgus noteikumiem, bet mazākas platformas varēs vieglāk paplašināt darbību.

Līdzīgā kārtā arī Digitālo tirgu akts, ko piemēros no 2023. gada 2. maija, ierobežos negodīgu praksi, ko piekopj lielas tiešsaistes platformas jeb tā sauktie “vārtziņi”. Visi vārtziņi būs apzināti līdz 2023. gada 6. septembrim, un tiem būs vēlākais no 2024. gada 6. marta jāsāk pildīt akta uzliktos pienākumus. Aktā uzskaitīti pienākumi un aizliegumi, kas vārtziņiem būs jāievēro – piemēram, vārtziņi vairs nevarēs savus ražojumus sarindot labvēlīgākās pozīcijās nekā līdzīgus trešu personu ražojumus, kuri tiek piedāvāti vārtziņu platformās.

Īstermiņa īres platformu regulējums

Lai aizsargātu tūristus, Komisija arī ierosinājusi pārredzamākus padarīt datus par īstermiņa rezervēšanu un izmitināšanu, sevišķi datus, kas attiecas uz informācijas pieprasīšanu par īpašnieku, adresi un uzņēmuma reģistrācijas numuru. Tas ļaus pilsētas varai sadarboties ar rezervēšanas platformām, lai darītu galu neatļautai iekļaušanai sarakstos un aizsargātu patērētājus no nelikumīgu izmitināšanas vietu rezervēšanas.

Vēl desmit viesabonēšanas gadu

Pateicoties jaunajai, uzlabotajai Viesabonēšanas regulai, kas stājās spēkā 2022. gada jūlijā, pilsoņi braucienos pa ārvalstīm vēl vismaz 10 gadus var “abonēt kā mājās” un saņemt ātrākus mobilos sakarus. Viņi var saņemt arī informāciju par pakalpojumiem, par kuriem jāmaksā papildmaksa, labāk izsargāties no neparedzētas maksas, kad tālrunis automātiski pieslēdzas pavadoņsakaru tīklam, un citās ES valstīs saņemt informāciju par alternatīvām iespējām sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem.

Vienots lādētājs

Pateicoties jauniem noteikumiem, ES patērētāji drīz varēs visām elektroniskajām ierīcēm izmantot vienu uzlādes līdzekli un neiegādāties jaunu lādētāju kopā ar katru jaunu ierīci. Pēc 2024. gada visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, būs jābūt apgādātiem ar C tipa USB uzlādes ligzdu. No 2026. gada pavasara šis pienākums attieksies arī uz klēpjdatoriem. Tas ļaus patērētājiem mazāk elektronisko ierīču nodot atkritumos.

Elektronisko ierīču veidi, uz kuriem attiecas vienota lādētāja direktīva, ir mobilie tālruņi, peles, tastatūras, klēpjdatori, e-lasītāji, portatīvās navigācijas sistēmas, portatīvie skaļruņi, austiņas, videospēļu rokas konsoles, digitālās kameras un planšetdatori.

Attēli: © Adobe Stock

Digitalizācija rūpniecībā

Savienojamība

Labāki savienojumi uzlabo dzīves kvalitāti un ekonomiku, un tas kļūst arvien svarīgāk arī ilgtspējīgam dzīvesveidam. Tomēr joprojām pastāv digitalizācijas plaisas starp pilsētu, laukiem un attāliem apgabaliem.

ES dalībvalstis ir apņēmušās ap 130 miljardu eiro no Atveseļošanas un noturības mehānisma ieguldīt pasākumos, kas veicina digitālo pārveidi, to vidū savienojamības pasākumos. Šis skaitlis atbilst 26 % no kopējās līdzekļu summas, ko dalībvalstis mehānismā pieprasījušas līdz 2022. gada beigām, un ievērojami pārsniedz prasību digitālajiem izdevumiem atvēlēt vismaz 20 % (sīkāk par atveseļošanas un noturības plāniem sk. 6. nodaļā).

27 valstu atveseļošanas un noturības plānu savienojamības pasākumi kopā izmaksās ap 16,5 miljardiem eiro. Mērķis ir nākamajos četros gadus izvērst digitālo tīklu infrastruktūru, arī laukos un pašos tālākajos reģionos, lai tie varētu atplaukt un kāpināt inovāciju un ilgtspēju. ES arī pastiprinās ieguldījumus savienojamībā no jaunā Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, InvestEU un ar Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem.

2022. gadā Komisija izsludināja arī pirmos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) digitalizācijas programmā, lai uzlabotu ES savienojamības infrastruktūru. Komisija līdzfinansēs iniciatīvas, kuru mērķis ir Eiropas galvenos transporta maršrutus un vietējās kopienas nodrošināt ar 5G savienojamību, ierīkot vai modernizēt būtiskus tīklus, kuros var izmantot progresīvas tehnoloģijas, un visā ES ielikt pamatu funkcionējošu digitālo platformu izveidei transporta un enerģētikas infrastruktūrai.

Programma “Digitālā Eiropa”

Programma “Digitālā Eiropa”, kuras budžets 2021.–2027. gadā ir 7,5 miljardi eiro, ir pirmā ES finansējuma programma, kas vērsta uz ciparsignālu tehnoloģiju nodrošināšanu valsts pārvaldei, uzņēmumiem un pilsoņiem.

2022. gadā tika izsludināti vairāki uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus. Tajos bija iespējas finansēt projektus par datu telpām, blokķēžu infrastruktūrām, padziļinātu digitālo prasmju apmācības kursiem, mākslīgo intelektu un darbībām, kuru mērķis ir uzlabot dalībvalstu un Komisijas sadarbību kiberdrošībā.

Tika izsludināti arī citi uzaicinājumi, kas attiecas uz augstas veiktspējas datošanas centriem dalībvalstīs, valsts infrastruktūras sistēmu un tīklu izvēršanu moderniem kvantiskajiem sakariem un Eiropas digitālās inovācijas centriem.

Eiropas Mikroshēmu akts – Eiropas konkurētspējas stiprinātājs

Mikroshēmas un pusvadītāji ir visu elektronisko ražojumu pamatelementi – no viedierīcēm līdz kosmiskām un militārām sistēmām. Tiem ir būtiska nozīme mūsdienu ekonomikā un ikdienā. Nesenais mikroshēmu deficīts pasaulē ir izjaucis piegādes ķēdes, izraisot produkcijas kritumu, sākot ar automobiļiem un beidzot ar medicīniskām ierīcēm, un dažos gadījumos pat licis slēgt rūpnīcas.

Lai turpmāk tādus traucējumus novērstu, ES ierosināja pieņemt Eiropas Mikroshēmu aktu, kas palīdzēs veidot ES pusvadītāju ekosistēmu, risinot vairākus stratēģiskus mērķus. Viens no tiem ir stiprināt ES vadošo lomu pētniecības un tehnoloģiju jomā, tā stiprinot tās spēju ieviest jauninājumus modernu mikroshēmu izstrādē, ražošanā un pakošanā. Tajā pašā laikā Eiropas Mikroshēmu akta mērķis ir novērst prasmju trūkumu progresīvā ražošanā, lai ES joprojām būtu pievilcīga pasaules talantīgākajiem cilvēkiem šajā svarīgajā jomā.

Eiropas Datu stratēģijas attīstība

Dati, it īpaši rūpniecības dati, palīdz stimulēt digitālo ekonomiku, taču šo datu potenciāls pagaidām netiek pilnīgi izmantots. Ar Datu aktu 2022. gadā tika ierosināti jauni noteikumi par to, kam dažādās ekonomikas nozarēs ir tiesības izmantot Eiropas Savienībā ģenerētus datus un tiem piekļūt.

2020. gada Eiropas Datu stratēģijas mērķis ir padarīt ES par līderi uz datiem balstītā sabiedrībā. 2020. gada Datu pārvaldības akts atvieglo datu kopīgošanu starpnozaru kontekstā un dalībvalstu vidū. 2022. gada Datu akts precizē, kurš ir tiesīgs no datiem radīt vērtību. Pastāv desmit kopīgas Eiropas datu telpas, kuru tematika sniedzas no rūpniecības līdz mobilitātei un no Eiropas zaļā kursa līdz enerģētikai un veselībai. Izmantodami produktus un pakalpojumus, patērētāji un uzņēmumi ģenerē datus. Līdz ar Datu aktu tie gūs labumu no zemākām cenām par pēcpārdošanas pakalpojumiem un satīkloto objektu remontu. Ja salūzis rūpnieciskais robots, patlaban datiem var piekļūt tikai tā ražotājs, un uzņēmumam nav citas iespējas kā vien sazināties ar ražotāju. Turpmāk lietotājs varētu pieprasīt, lai piekļuvi datiem saņem arī (iespējams, lētāku) remonta pakalpojumu sniedzējs. Patērētāji un uzņēmumi gūs labumu arī no jaunām iespējām izmantot pakalpojumus, kuru pamatā ir piekļuve šiem datiem. Mūsdienās lauksaimnieks, kuram ir dažādu ražotāju aprīkojums (traktors, automātiskā apūdeņošanas sistēma), šo iekārtu ģenerēto datu analīzi nevar uzticēt ārpakalpojuma sniedzējam. Dati ir bloķēti katra atsevišķā ražotāja līmenī. Nākotnē varētu būt iespēja saņemt individuālas konsultācijas no cita uzņēmuma, kas savācis datus no visām iekārtām. Patērētājiem un uzņēmumiem varētu būt arī labāka piekļuve ierīces savāktajiem vai ģenerētajiem datiem. Mūsdienās, kad bāra īpašnieks vēlas piedāvāt labāku kafiju un kafijas aparāta ražotājs vēlas uzlabot savu ražojumu, kafijas aparāta ģenerētajiem datiem piekļūt var jauna kafijas aparāta izstrādi iecerējušais ražotājs, bet ne bāra īpašnieks. Datu akts paredz, ka nākotnē visiem aparāta savāktajiem datiem varēs piekļūt abas iesaistītās puses.

Bez tam iniciatīva GreenData4All palīdzēs īstenot Eiropas zaļo un digitālo pārveidi, atjauninot ES noteikumus par ģeotelpiskajiem vides datiem un par sabiedrības piekļuvi informācijai par vidi. Mērķis ir padarīt datus vieglāk pieejamus inovācijai un pierādījumos balstītiem lēmumiem.

Veselības aprūpes digitalizācija ES

Medicīniskie dati sniedz vērtīgas ziņas veselības aprūpētājiem un pētniekiem. Covid-19 pandēmija paātrināja digitālo veselības aprūpes izstrādājumu un pakalpojumu izveidi un akceptēšanu, un par ierastu lietu kļuva veselības tālaprūpe. Turklāt tā ir parādījusi, ka aktuāli, uzticami un FAIR (atrodami, piekļūstami, savietojami un atkalizmantojami) medicīniskie dati ir būtiski, nodrošinot efektīvu aprūpi krīzes laikā un plānojot efektīvu ārstēšanu.

Eiropas veselības datu telpa, kas ierosināta 2022. gada maijā, ir pirmā kopīgā konkrētas jomas datu telpa, kas izriet no ES Datu stratēģijas, un Eiropas veselības savienības izveides sastāvdaļa. Tās centrā tiek liktas indivīda intereses un tiesības.

Mērķis ir nodrošināt, lai indivīdam ES būtu lielāka teikšana par saviem elektroniskajiem medicīniskajiem datiem un viņš varētu savas elektroniskās medicīniskās kartes datos dalīties ar paša izraudzītu ārstu pat citā dalībvalstī. Tā arī tiks nodrošināts tiesisks regulējums, ko veidos uzticami ES un dalībvalstu pārvaldes mehānismi un droša apstrādes vide. Tas ļaus pētniekiem, novatoriem, politikas veidotājiem un regulatoriem ES un valstu līmenī piekļūt attiecīgajiem elektroniskajiem medicīniskajiem datiem, lai veicinātu labāku diagnostiku, ārstēšanu un fizisko personu labsajūtu, kā arī izstrādātu labāku un rūpīgi izsvērtu politiku. Tās mērķis ir arī veicināt patiesa vienota digitālās veselības izstrādājumu un pakalpojumu tirgus izveidi, saskaņojot noteikumus un tādējādi paaugstinot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti.

Kosmosa apguve

2022. gadā tika veikti aptuveni 500 000 mērījumu dienā, pakalpojumiem reģistrējās 176 organizācijas no 22 dalībvalstīm, novēroti 13 608 maksimālas pietuvošanās gadījumi, 7 fragmentācijas analīzes gadījumi, 77 atgriešanās analīzes gadījumi, 756 svarīgu notikumu gadījumi un uzraudzīti 310 pavadoņi.

Tāda sistēma prasa arī stingru kosmisko objektu novērošanu un izsekošanu, kas palīdzētu aizsargāt kosmisko infrastruktūru. ES kosmisko objektu novērošanas un izsekošanas sistēma, kas darbojas kopš 2016. gada, tagad uzrauga 310 ES pavadoņus, neļaujot notikt to sadursmēm kosmosā. Lai tiktu galā ar straujo orbitālo pavadoņu skaita un atkritumu apjoma pieaugumu, ES 2022. gadā pieņēma kopīgu paziņojumu par ES pieeju drošas kosmiskās satiksmes vadībai.

Kosmosam ir arī svarīga nozīme aizsardzībā. Saskaņā ar Rīcības plānu par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību ES ceļvedis par drošībai un aizsardzībai kritiski svarīgām tehnoloģijām informē pilsoņus un ieinteresētās personas par jaunākajām iniciatīvām tehnoloģiju jomā un to sakaru ar drošību un aizsardzību. Tajā ir noteikts mērķis samazināt ES stratēģisko atkarību tādās jomās ka drošībai un aizsardzībai kritiski svarīgas tehnoloģijas un vērtības ķēdes.

“Dronu stratēģija 2.0”

Atbilstoši Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā novembrī izziņotajam ES sāka īstenot “Dronu stratēģiju 2.0”. Stratēģijā noteikti 19 pasākumi, ar kuriem līdz 2030. gadam tiks radīta droša un ilgtspējīga dronu ekosistēma. To vidū ir vienoti noteikumi par lidojumderīgumu, pilotu apmācības prasības, atbalsts pētniecībai un inovācijai un kritēriji brīvprātīgai, kiberdrošības apstiprinātai dronu marķēšanai. Ir arī mērķis paplašināt dronu izmantošanu pasažieru un kravu pārvadāšanā, kritiskās infrastruktūras apsekošanā, naftas noplūžu novērošanā, kā arī drošībā un aizsardzībā, vienlaikus stiprinot sabiedrības atbalstu un pārvarot bažas par troksni, drošumu un privātumu.

Digitālā izglītība

Digitālā izglītība un digitālās prasmes

Lai pilsoņiem būtu labums no pārkārtošanās, viņiem jābūt prasmēm, kas palīdz labi dzīvot digitālā pasaulē. 2022. gada digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss atklāja, ka digitālās pamatprasmes ir tikai 54 % Eiropas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, bet digitālās desmitgades mērķis 2030. gadam ir 80 %. Tas rāda, ka ir steidzami jārīkojas, aktīvāk veidojot eiropiešu digitālo prasmju kopumus. 2022. gadā izveidotās Digitālo prasmju un darba vietu platformas mērķis ir šo plaisu aizdarīt.

ES arī sadarbojās ar dalībvalstīm, lai noskaidrotu problēmas kvalitatīvas digitālās izglītības un prasmju nodrošināšanā visiem. Diskusiju rezultāti tiks izmantoti Digitālās izglītības rīcības plānā. 2022. gadā ES turpināja izdot norādījumus pedagogiem par dezinformācijas apkarošanu un mākslīgā intelekta un datu ētisku izmantošanu mācīšanā, kas abi ir svarīgi digitālpratības elementi. Pēc Eiropas digitālās izglītības centra izveides 2022. gada jūnijā tika izveidota kopiena, kurā pedagogi var dalīties paraugpraksē.

Izmantojot iniciatīvu Girls Go Circular, ES nodrošināja digitālās un uzņēmējdarbības prasmes 10 000 meiteņu visā Eiropā.

2022. gada martā ES rīkoja pirmo Digitālās izglītības ieinteresēto personu forumu.

2022. gada 8.–23. oktobrī desmito reizi noritēja ES programmēšanas nedēļa, kuras ietvaros 77 valstīs notika 75 070 pasākumu.

Attēli: © Adobe Stock

Superdatori un mākslīgais intelekts

Superdatori

Pasaules līmeņa superdatoru ekosistēma Eiropā būtiski veicina zinātnes izcilību un rūpniecības jaudu. Superdatoru tīkls arī nodrošinātu ES tehnoloģisko patstāvību tādā ziņā, ka tai piederētu savas svarīgās digitālās tehnoloģijas.

2022. gada jūnijā Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC) – juridiska persona, kas iesaistītajām valstīm ļauj sakopot resursus superdatoru izveidei – Kajāni pilsētā Somijā atklāja superdatoru LUMI. 2022. gada novembrī Itālijas pilsētā Boloņā notika superdatora Leonardo atklāšana. LUMI un Leonardo ir divi ātrākie Eiropas superdatori, kas ierindojas attiecīgi trešajā un ceturtajā vietā pasaulē.

To datošanas jauda papildina kopuzņēmuma EuroHPC rīcībā esošos superdatorus: Discoverer Bulgārijā, Karolina Čehijā, MeluXina Luksemburgā un Vega Slovēnijā. Pašlaik tiek ierīkoti vēl divi EuroHPC superdatori: MareNostrum5 Spānijas pilsētā Barselonā un Deucalion Portugālē.

2022. gadā tika paziņots, ka Jīlihas superdatošanas centrā Vācijā tiks mitināts Eiropas pirmais eksalīmeņa superdators Jupiter. Eksalīmeņa datošanas jauda ir nozīmīgs ES tehnoloģijas sasniegums, kas ievērojami veicina Eiropas zinātnes izcilību. Tā palīdzēs attīstīties tādām papildinošām tehnoloģijām kā kvantiskā datošana, digitālie dvīņi un lielie dati.

2022. gada oktobrī visā ES tika izraudzīti seši objekti, kuros tiks mitināti un ekspluatēti pirmie kvantiskie datori, un tie atrodas Čehijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un Polijā. Kvantiskie datori spēj veikt tādu skaitļošanu, kas standarta datoriem ir par sarežģītu.

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts pieder pie svarīgākajām jauntehnoloģijām: tas jau darbojas daudzos ikdienā izmantotos rīkos, piemēram, sabiedrisko mediju algoritmos, un ļaus izmantot tādas jaunas tehnoloģijas kā autonomi transportlīdzekļi.

2022. gadā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome turpināja sarunas par ierosināto Mākslīgā intelekta aktu, kura mērķis ir šajā jomā ieviest vienotu tiesisku regulējumu. Komisija un Spānijas valdība iepazīstināja ar pirmās “regulatīvās smilškastes” izmēģinājuma projektu mākslīgā intelekta jomā, kas uzņēmumiem ļauj kontrolētā vidē pētīt regulējuma ietekmi uz konkrētiem mākslīgā intelekta projektiem. Tas palīdzēs nodrošināt tiesību normu īstenošanu divos gados. Izmēģināšana sākās 2022. gada oktobrī, un tās rezultāti tiks publicēti 2023. gada otrajā pusē.

Digitālās finanses

Digitālās darbības noturības akts

2022. gads iezīmēja svarīgu noieta ceļa posmu digitālās finanšu darbības paketei – 2022. gada 14. decembrī tika publicēts un 2023. gada 16. janvārī stājās spēkā Digitālās darbības noturības akts. Finanšu nozare arvien vairāk izmanto programmatūru un digitalizāciju, bet tādējādi aug apdraudējums informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT). Jaunās tiesību normas nodrošinās, ka finanšu uzņēmumi spēs novērst briesmas IKT. Bankām, biržām, norēķinu palātām un citiem finanšu uzņēmumiem būs jāievēro stingri standarti, lai nepieļautu un ierobežotu ar IKT saistītu starpgadījumu sekas. Ar vienošanos tiek ieviesta arī uzraudzības sistēma, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri finanšu iestādēm sniedz kritiski svarīgus pakalpojumus, piemēram, mākoņdatošanu.

Eiropas digitālā finansējuma stratēģija ir vērsta uz finanšu pakalpojumu digitālo vienoto tirgu, inovāciju veicinošu tiesisko regulējumu, digitālās pārveides risku novēršanu un Eiropas finanšu datu telpu uz datiem balstītas inovācijas veicināšanai.

Kriptoaktīvu regula

ES ir viena no pirmajām lielajām pasaules tiesiskajām telpām, kas veido vispusīgu noteikumu satvaru kriptoaktīviem, proti, ierosināto Kriptoaktīvu tirgus regulu. Jaunie noteikumi nodrošinās skaidru tiesisko regulējumu par kriptoaktīviem, kurus vēl nereglamentē citi ES tiesību akti par finansēm, tādējādi aizsargājot patērētājus, tirgus viengabalainību un finanšu stabilitāti.

Attiecībā uz “stabilām kriptomonētām”, proti, kriptovalūtām, kuras ir mazāk svārstīgas nekā klasiskās kriptovalūtas, vienošanās nosaka stingras prasības izveidē, atļauju izdošanā un rezervju pārvaldībā, ieskaitot ES uzraudzību svarīgām sistēmiski nozīmīgām “stabilām kriptomonētām”. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ES būs arī jāsaņem atļauja, un tādējādi tie varēs sniegt pakalpojumus visā ES.

Bez tam abi likumdevēji vienojās par priekšlikumu grozīt Līdzekļu pārvedumu regulu. Vienošanās paredz pienākumu visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesaistīti kriptoaktīvu pārvedumos, vākt datus par savu apstrādāto kriptoaktīvu pārvedumu iniciatoriem un saņēmējiem un tos darīt pieejamus kompetentajām iestādēm, kuras cīnās ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Jaunie noteikumi būtiski uzlabos kriptoaktīvu pārvedumu uzraudzību un izsekojamību un nodrošinās atbilstību attiecīgajiem pasākumiem, kurus veikt aicina Finanšu darījumu darba grupas ieteikumi.

Ievads

ES atveseļošanas plāns NextGenerationEU 2022. gadā turpināja sniegt praktiskus rezultātus, finansējot nozīmīgus pasākumus, kuru mērķis ir vairot ekonomikas un sabiedrības noturību un paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Pēc labiem rādītājiem gada pirmajā pusē ES ekonomikas izaugsme sāka palēnināties, un sāka pieaugt inflācija – vienas no Krievijas sāktā agresijas kara pret Ukrainu sekām. Neraugoties uz grūtībām, darba tirgus joprojām uzrādīja labus rezultātus.

Tā kā ekonomikas perspektīvas bija neskaidras, kam par iemeslu bija riski saistībā ar turpmākajām gāzes piegādēm, Eiropas Savienība paātrināja pāreju uz tīru enerģiju, lai izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Vienlaikus ES turpināja darbu, lai stiprinātu vienotā tirgus noturību un atbalstītu rūpniecību un uzņēmumus ceļā uz klimatneitralitāti.

Eiropas ekonomikas izaugsme

Tendences

2022. gada otrajā pusē ES ekonomika bija nonākusi sarežģītā posmā. Satricinājumi, kurus izraisījis Krievijas sāktais agresijas karš pret Ukrainu, skāra ES ekonomiku gan tieši, gan netieši, ievirzot to zemākas ekonomikas izaugsmes un augstākas inflācijas gultnē. Straujais enerģijas un pārtikas preču cenu kāpums mazināja mājsaimniecību pirktspēju visā Eiropas Savienībā.

Kaut arī Krievijas sāktais agresijas karš pret Ukrainu būtiski ietekmēja dažas ES ekonomikas nozares, darba tirgus turpināja uzrādīt labus rezultātus, tam par labu nāca saīsināta darba laika shēmas, kuras tika atbalstītas ar SURE iniciatīvu (atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā). Bezdarbs 2022. gadā sasniedza rekordzemu līmeni, proti, 6,2 %.

Kopumā paredzams, ka ES ekonomika turpinās pieaugt, taču ievērojami lēnāk, nekā iepriekš prognozēts. Saimnieciskās darbības un inflācijas prognozes joprojām ir lielā mērā atkarīgas no kara attīstības un no tā ietekmes uz gāzes piegādi Eiropai.

Šajā kontekstā prioritāte vēl aizvien ir 723,8 miljardu eiro vērtā Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas ir NextGenerationEU atveseļošanas plāna centrālais elements, strauja īstenošana, jo tas sniedz Eiropai tieši to, kas tai pašlaik vajadzīgs.

Jauna lappuse saistībā ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem

Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas ir NextGenerationEU plāna centrālais elements, ir izstrādāts tā, lai mazinātu koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Tā mērķis ir padarīt Eiropas valstu ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās radītajiem pārbaudījumiem un iespējām.

Mehānisms to panāk, atbalstot dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos aprakstīto būtisko investīciju un reformu pasākumu īstenošanu. Tas attiecas uz daudziem un dažādiem pasākumiem – sākot ar sabiedriskā transporta oglekļa pēdas samazināšanu Portugālē un veselības aprūpes dienestu modernizēšanu Slovākijā un beidzot ar sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju Igaunijā. Eiropas Komisija lēš, ka NextGenerationEU radītais stimulējošais efekts līdz 2027. gadam varētu palielināt ES ekonomikas izaugsmi par līdz pat 1,5 % un palīdzēt izveidot 1,5 miljonus jaunu darbvietu.

Kopējā Next Generation EU pakete ir 806,9 miljardi eiro. Atveseļošanas un noturības mehānisma kopējais budžets ir 723,8 miljardi eiro – 338,0 miljardi eiro dotāciju veidā un 385,8 miljardi eiro aizdevumu veidā. Tā galvenais uzdevums būs stiprināt Eiropas Savienību un finansēt tīras tehnoloģijas un atjaunīgos energoresursus, nodrošināt renovāciju, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, kā arī uzlādi un uzpildi, veicinot ilgtspējīgu transportu un uzlādes stacijas, nodrošināt savienojamību, izvēršot ātru platjoslas pakalpojumu ieviešanu, modernizēt un digitalizēt publisko pārvaldi, izvērst mākoņdatošanu un ilgtspējīgus procesorus un gādāt par pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, finansējot izglītību un apmācību digitālo prasmju veicināšanai. Next generation EU ieguldījums citās programmās ir 83,1 miljards eiro, ko veido 50,6 miljardi eiro, kas paredzēti react-eu, 10,9 miljardi eiro taisnīgas pārkārtošanās fondam, 8,1 miljards eiro lauku attīstībai, 6,1 miljards eiro invest EU, 5,4 miljardi eiro programmai “Apvārsnis Eiropa” un 2 miljardi eiro programmai rescEU.

Jūlijā publicētajā ziņojumā ir apstiprināts, ka panākts liels progress Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā un ka dalībvalstu vērienīgā reformu un investīciju programma ir uz pareizā ceļa. Līdz decembrim bija apstiprināti visi 27 atveseļošanas un noturības plāni, un dalībvalstis bija atvēlējušas vairāk nekā 200 miljardus eiro ar klimatu saistītiem izdevumiem un 130 miljardus eiro izdevumiem digitālajā jomā. Šīs summas veido attiecīgi 40 % un 26 % no kopējās līdzekļu summas, ko dalībvalstis līdz 2022. gada beigām bija pieprasījušas no mehānisma; tas krietni pārsniedz regulā noteiktos mērķrādītājus 37 % un 20 % apmērā.

Mehānisms ir arī centrālais elements plānā REPowerEU – tas ir plāns reaģēšanai uz sociālekonomiskām grūtībām un globālā enerģijas tirgus traucējumiem, kurus izraisīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Tas atbalsta attiecīgo infrastruktūras un enerģētikas jomas projektu un reformu koordinētu plānošanu un finansēšanu, lai nodrošinātu Eiropas Savienībai uzticamāku, cenas ziņā pieejamāku un ilgtspējīgāku energoapgādi, kas panākams, uzlabojot energoresursu struktūru un atsakoties no Krievijas fosilā kurināmā (sk. 2. nodaļu). Decembrī tika panākta politiska vienošanās iekļaut dalībvalstu esošajos atveseļošanas un noturības plānos īpašas nodaļas, lai atbalstītu plānā REPowerEU noteiktās prioritātes.

Mehānisms ir darbības rezultātos balstīts instruments, un maksājumi mehānisma ietvaros ir atkarīgi no tā, vai dalībvalstis ir izpildījušas savos attiecīgajos atveseļošanas un noturības plānos ietvertos atskaites punktus un mērķrādītājus saistībā ar investīcijām un reformām. Ir apliecinājies, ka šī struktūra palīdz paātrināt reformas dažās dalībvalstīs, nodrošinot efektīvu īstenošanu. Dalībvalstu uzraudzības un kontroles sistēmas – tas ir priekšnoteikums atveseļošanas un noturības plānu apstiprināšanai – ir arī radījušas atbildības sajūtu valstu līmenī, kas ir ļoti būtiski, lai sarežģītas reformas būtu sekmīgas.

Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata tīmekļa vietne sniedz pārredzamu pārskatu par to, kā tiek īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisms un kāds progress ir panākts valstu plānu īstenošanā.

Komisija palīdz dalībvalstīm īstenot to atveseļošanas un noturības plānus, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu – ES programmu, ar ko nodrošina individuāli pielāgotas tehniskas speciālās zināšanas reformu izstrādei un īstenošanai. Komisija ir atsaukusies uz 19 dalībvalstu lūgumiem pēc atbalsta. Turklāt 17 dalībvalstis saņem tehnisko atbalstu plāna REPowerEU īstenošanai.

Atlikušie aizdevumi (pašlaik 225 miljardi eiro) no Atveseļošanas un noturības mehānisma un jaunas dotācijas 20 miljardu eiro vērtībā, ko finansē no mehānisma, izmantojot dažādu avotu kombināciju: proti, Inovāciju fondu (60 %) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu priekšlaicīgu pārdošanu (40 %)

Līdzekļi 5,4 miljardu eiro apmērā no Brexit korekcijas rezerves, ko dalībvalstis varēs brīvprātīgi pārvietot uz mehānismu REPowerEU pasākumu finansēšanai

Kohēzijas politikas fondi

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

Inovācijas fonds

Valstu un ES finansējums REPowerEU mērķu atbalstam

Valstu fiskālie pasākumi

Privātie ieguldījumi

Eiropas Investīciju banka

Nākotnes problēmu risināšanai piemērota ekonomikas pārvaldības sistēma

Pēc atklātām un plašām publiskām diskusijām Komisija publicēja ievirzes vienkāršākai un efektīvākai ekonomikas pārvaldības sistēmai. Komisijas priekšlikumu mērķis ir veicināt lielāku atbildību valstu līmenī un labāku fiskālās un ekonomikas politikas izpildi, vienlaikus ļaujot veikt reformas un investīcijas un reālistiski, pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinot augsto valsts parāda līmeni. Tādējādi reformētajai sistēmai būtu jāpalīdz veidot zaļu, digitālu un noturīgu nākotnes ekonomiku, vienlaikus nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju visās dalībvalstīs.

Horvātija gatavojas ieviest eiro

Jūlijā ES pieņēma galīgos tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai Horvātija 2023. gada 1. janvārī varētu ieviest eiro. Tas notika pēc intensīvas sagatavošanās posma un ievērojamiem centieniem, ko Horvātija veica, lai izpildītu visas vajadzīgās prasības. Sagatavošanos pārejai uz eiro papildināja Horvātijas iestāžu vadīta visaptveroša komunikācijas kampaņa. Ieguldījumu šajos centienos deva arī Komisija un Eiropas Centrālā banka.

Ieskaitot Horvātiju, kopīga ES valūta ir 20 ES dalībvalstīm un 347 miljoniem ES pilsoņu. Eiro sniegs praktiskus ieguvumus Horvātijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas atvieglos ceļošanu un dzīvošanu ārvalstīs, uzlabos tirgu pārredzamību un konkurētspēju un atvieglos tirdzniecību. Eiro banknotes un monētas visiem Horvātijas iedzīvotājiem kļūs arī par taustāmu simbolu brīvībai, ērtībām un iespējām, ko sniedz ES.

Eiropas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas uzlabošana

ES reģionālā politika, ko dēvē arī par kohēzijas politiku, cenšas novērst nevienlīdzību reģionu starpā. Tā īsteno ES politiskās prioritātes, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Komisija 2022. gadā pieņēma visu dalībvalstu partnerības nolīgumus 2021.–2027. gadam par ES fondiem. Minētie nolīgumi ir būtiski instrumenti katrā finansēšanas periodā, jo tajos ir izklāstītas katras valsts stratēģijas attiecībā uz investīcijām, kuras 2021.–2027. gadā paredzētas ES reģionu finansējumam. Pēc nolīgumu noslēgšanas tika pieņemtas 380 valstu, reģionālās un tematiskās kohēzijas politikas programmas, tostarp taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni un 80 pārrobežu programmas, ar kuru palīdzību stratēģijas tiek īstenotas konkrētās iniciatīvās uz vietas.

2021.–2027. gada projekts “Interreg España–Portugal TOGETHER” ir lielākā ES pārrobežu finansēšanas programma, un tās budžets ir 320 miljoni eiro. Projekta “TOGETHER” budžets sadarbībai Ziemeļrietumeiropā, Atlantijas okeāna reģionā un Arktikas reģionā ir 467 miljoni eiro. Taisnīgas pārejas veicināšanas projekta “TOGETHER” budžets ir 1,64 miljardi eiro, kas paredzēti mērķtiecīgiem ieguldījumiem Karlovi Varu, Ūstu un Morāvijas-Silēzijas apgabalos Čehijā.

Taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšana

Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms ir svarīgs rīks, kura mērķis ir nodrošināt to, ka pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku notiek taisnīgi, nevienu neatstājot novārtā, un tas jau sācis īstenot plānoto, proti, līdz 2029. gadam piesaistīt investīcijas līdz pat 55 miljardu eiro apmērā. No kopumā gaidāmajiem 70 taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem ir pieņemti 67 plāni 26 dalībvalstīs.

Jauna retzemju metālu ražotne Austrumviru apriņķī Igaunijā bija pirmais projekts, kas saņēma finansējumu no Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Arī citi reģioni, kuros intensīvi izmanto ogles un oglekļa degvielu, atlasa pirmās investīcijas, kas tiks finansētas no fonda līdzekļiem.

Atbalsts taisnīgas pārkārtošanās reģioniem tika palielināts, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās platformu, kuras portālā un divreiz gadā rīkotajās konferencēs tiek piedāvāts konkrētajām vajadzībām pielāgots atbalsts, kā arī informācijas un paraugprakses apmaiņa.

Komisija februārī publicēja astoto kohēzijas ziņojumu, kurā novērtēta ES reģionu situācija dažādās politikas jomās, tostarp ekonomikā un enerģētikā, kā arī transporta, inovācijas, demogrāfijas un sabiedrības jomā. Ziņojumā konstatēts, ka, pateicoties investīcijām kohēzijas politikas ietvaros, lielākā daļa mazāk attīstīto reģionu samazina savu atpalicību un atšķirības starp šiem reģioniem un turīgākiem ES apgabaliem samazinās. Vienlaikus politikai jāpievērš uzmanība dažām problemātiskām norisēm, piemēram, ekonomikas stagnācijai dažos apgabalos, aizvien lielākai inovācijas plaisai un sabiedrības novecošanai.

Cilvēki pirmajā vietā – atjaunināta stratēģija par labu tālākajiem reģioniem

Lai veicinātu kohēziju Eiropas Savienībā, Komisija 2022. gadā pieņēma modernizētu un uzlabotu stratēģiju ES tālāko reģionu iesaistei un atbalstam. Deviņas aizjūras teritorijas – Kanāriju salas (Spānija), Francijas Gviāna, Gvadelupa, Majota, Martinika, Reinjona un Senmartēna (Francija) un Azoru salas un Madeira (Portugāle) – vēl aizvien saskaras ar atšķirīgiem strukturāliem apstākļiem (gan problēmām, gan priekšrocībām), kuru gadījumā ir vajadzīgi īpaši pielāgoti risinājumi. Jaunā stratēģija priekšplānā izvirza cilvēkus, ierosinot konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot piecu miljonu iedzīvotāju dzīves apstākļus minētajās aizjūras teritorijās. Tas tiks panākts, atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos un izmantojot šo teritoriju unikālos resursus, piemēram, lielo gados jauno iedzīvotāju īpatsvaru šajās teritorijās, plašās jūras zonas, unikālo biodaudzveidību un pētniecības potenciālu. Ar stratēģijas starpniecību tiks sniegta specifiska palīdzība, nodrošinot to, ka tālākie reģioni var pilnībā izmantot iespējas, ko tiem sniedz ES politika, un īstenot savu potenciālu.

Stratēģijas īstenošana tika sākta ar diviem īpašiem palīdzības instrumentiem, kuru piemērošana sākās 2022. gadā: mazo dotāciju shēmu 1 miljona eiro apmērā jauniešiem vietēja mēroga projektu īstenošanai pašu izvēlētās jomās un projektu 1 miljona eiro apmērā ilgtspējīga zilā tūrisma atbalstam. Turklāt stratēģijā tika paziņots, ka tiks izveidots jauns, tālākajiem reģioniem īpaši paredzēts konsultatīvais rīks – pēc pieprasījuma strādājošs instruments, kura mērķis ir palīdzēt izstrādāt, pilnveidot un īstenot tālāko teritoriju reģionālās attīstības stratēģijas.

Pret krīzēm noturīga vienotā tirgus veidošana

Gandrīz 30 gadus vienotais tirgus ir bijis vissvarīgākais ES aktīvs, kas šajā tirgū strādājošiem uzņēmumiem piedāvā noteiktību, darbību plašā mērogā un globālu atspēriena punktu, savukārt patērētājiem – kvalitatīvu produktu un pakalpojumu plašu pieejamību.

Tomēr nesenās krīzes ir radījušas traucējumus vienotā tirgus normālā darbībā, it īpaši Covid-19 pandēmijas sākumposmā, kad uzņēmumus un iedzīvotājus apgrūtināja ieceļošanas ierobežojumi, traucējumi piegādes ķēdēs un paredzamības trūkums attiecībā uz noteikumiem. Pavisam nesen Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekme ir parādījusi to, cik ātri var izjukt piegādes ķēdes, radot risku, ka Eiropā trūks konkrētu preču un pakalpojumu, un liekot uzņēmumiem meklēt jaunus tirgus.

Tā rezultātā Komisija ir ierosinājusi jaunu sistēmu vienotā tirgus darbības aizsardzībai krīzes laikā. Vienotā tirgus ārkārtas instruments palīdzēs nodrošināt preču, pakalpojumu un cilvēku brīvu apriti vienotajā tirgū, gādāt par piegādes ķēžu netraucētu darbību un garantēt kritiski svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību un piekļuvi tiem.

Tūrisms bija viena no nozarēm, ko pandēmija skāra vissmagāk, un tā bija pirmā, kurai par labu nāca jauna iniciatīva ar mērķi paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos visā ES nozaru spektrā. Atbilstīgi 2021. gadā veiktajai ES industriālās stratēģijas atjaunināšanai Komisija 2022. gada februārī publicēja dokumentu “Tūrisma pārkārtošanās ceļš” – kopā ar tūrisma nozari un pilsonisko sabiedrību izstrādātu plānu, kurā sīki izklāstītas galvenās iniciatīvas, mērķi un nosacījumi, lai panāktu zaļo un digitālo pārkārtošanos un nozares ilgtermiņa noturību.

Pēc ES tūrisma nozarei adresētā aicinājuma izklāstīt konkrētus pasākumus un mērķrādītājus 2022. gada laikā tika publicētas vairāk nekā 250 apņemšanās. To starpā bija valsts iestāžu un galamērķa pārvaldības organizāciju iniciatīvas, kuru mērķis ir izstrādāt un īstenot stratēģijas vides, ekonomiskā un sociālā ziņā ilgtspējīgam tūrismam, lai tūrisma pakalpojumu sniedzēji varētu strādāt ar tiešsaistes rezervācijas rīkiem un digitāli apmainīties ar informāciju par saviem piedāvājumiem. Aktīvi piedalās arī privātais sektors, proti, vairāki lieli uzņēmumi ir uzņēmušies konkrētas saistības par to, kā samazināt savu oglekļa pēdu, ūdens izmantošanu un atkritumu radīšanu. Turklāt gan maza, gan liela mēroga ieinteresētās personas no privātā sektora ir izvirzījušas mērķus ilgtspējīga tūrisma iespēju piedāvāšanai.

Vienotā tirgus ārkārtas iniciatīva – krīžu pārvarēšanas satvars

Padomdevēju grupa

koordinē un konsultē Komisiju.

Ārkārtas situāciju plānu izstrāde

Šo satvaru piemēro, ja nav krīzes un vienotais tirgus darbojas normāli.

Vienotā tirgus modrība

Aktivizē ar Komisijas lēmumu, ja notikumam nepieciešami modrības pasākumi.

Vienotā tirgus ārkārtas situācija

Aktivizē ar Padomes lēmumu, ja krīzes rezultātā tiek nopietni ietekmēts vienotais tirgus.

Papildus Eiropas Savienības centieniem savā iekšienē stiprināt Eiropas ekonomikas noturību, tā pievēršas arī jomām, kurās tā ir atkarīga no trešām valstīm. Komisija 2022. gada februārī pieņēma otro padziļināto analīzi, kurā galvenā uzmanība pievērsta šādām piecām stratēģiskām jomām: retzemju metāli un magnijs, ķīmiskas vielas, saules enerģijas paneļi, kiberdrošība un informācijas tehnoloģiju programmatūra.

Ņemot vērā iepriekš minētās analīzes konstatējumus, Komisija pēc tam ir nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām, tostarp izveidojot Eiropas Saules fotoelementu nozares aliansi. Tās mērķis ir līdz 2025. gadam palielināt Eiropas jaudu saules fotoelementu tehnoloģiju ražošanā līdz 30 gigavatiem gadā katrā no fotoelementu vērtības ķēdes segmentiem. Ja šis mērķis tiktu sasniegts, iekšzemes kopprodukts Eiropā katru gadu pieaugtu par 60 miljardiem eiro un tiktu radīts vairāk nekā 400 000 jaunu darbvietu.

Standarti ir diskrēts pamats vienotajam tirgum un globālajai konkurētspējai. Tie ir neredzama, bet būtiska mūsu ikdienas daļa un tiek izmantoti visdažādākajās jomās – Wi-Fi frekvences, internetam pieslēgtas rotaļlietas vai slēpju stiprinājumi ir tikai dažas no tām. Jaunās standartizācijas stratēģijas ietvaros Komisija nāca klajā ar jauniem noteikumiem, kuros izklāstīta stratēģiskāka pieeja attiecībā uz standartiem un nostiprinātas demokrātiskas vērtības tehnoloģiju lietojumos. Jaunā stratēģija nāks par labu uzņēmumiem un patērētājiem, jo tā nodrošinās ražojumu un pakalpojumu sadarbspēju, samazinās izmaksas, uzlabos drošību un sekmēs inovāciju.

Komisija 2022. gadā arī nāca klajā ar pārskatītiem noteikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka dizainparauga tiesību aktos tiek ņemti vērā jauni digitāli ražojumu aspekti, un kuri padarīs rūpniecisko dizainparaugu aizsardzību vienkāršāku, lētāku un paredzamāku visā Eiropas Savienībā.

Kaut gan Eiropas Savienībā ir spēkā īpaša ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība vīniem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un citiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem, tomēr patlaban amatniecības un rūpniecības precēm šādas aizsardzības nav. Jauni noteikumi, kurus ierosinājusi Komisija, dos iespēju ražotājiem aizsargāt arī tādus izstrādājumus kā Murano stikls, Donegolas tvīds, Limožas porcelāns, Zolingenes galda piederumi un Boļeslavecas keramika un cīnīties ar viltojumiem gan Eiropā, gan ārpus tās. Minētie noteikumi arī ļaus patērētājiem vieglāk atpazīt šādu izstrādājumu kvalitāti.

Lai rūpniecības nozares varētu dekarbonizēt, izmantojot ūdeņradi, ar jauniem standartiem būtu jānosaka ūdeņraža kvalitāte un tehniskā sadarbspēja.

Akumulatoru baterijās izmantotās izejvielas – elektrotransportlīdzekļu un vairāku citu elektronisko ierīču darbināšanai – būtu jāracionalizē saskaņā ar stingriem vides un darba standartiem.

Mikroshēmām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu viedpulksteņu un citu savienoto ierīču darbību, ir vajadzīga stingra aizsardzība pret kiberdraudiem.

Godīga konkurence

Šajā eiropiešiem grūtajā gadā vairāk nekā jebkad agrāk bija vajadzīgi kvalitatīvi produkti par taisnīgām cenām. Viens no spēcīgākajiem instrumentiem, ko Eiropas Komisija var izmantot, lai aizsargātu patērētājus un stiprinātu ekonomiku, ir Komisijas lēmumi pretmonopola, apvienošanās un valsts atbalsta lietās, ar kuriem tiek saglabāta dinamiska un taisnīga konkurence vienotajā tirgū.

Viens no piemēriem, kā ES konkurences kontroles sistēma var aizstāvēt cilvēku intereses, bija Eiropas Savienības Tiesas septembrī pieņemtais nolēmums, kurā lielā mērā tika apstiprināts Komisijas lēmums, ko tā bija pieņēmusi lietā pret Google un ar ko noteica naudas sodu vairāk nekā 4 miljardu eiro apmērā. Vēl viens lēmums, kas apliecina to, kā konkurences politika var atbalstīt inovāciju, ir uzņēmumam Illumina noteiktais aizliegums iegādāties konkurējošo uzņēmumu GRAIL; darījuma rezultātā būtu samazinājusies izvēle vēža agrīnas atklāšanas testu jomā. Komisija aizliedza minēto darījumu, jo Illumina nepiedāvāja tādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas būtu kliedējuši Komisijas bažas.

Ilgtspējīga ražošana un patēriņš

Mūsu pašreizējais ekonomikas modelis “ņemt, ražot, aizstāt” noplicina mūsu resursus, piesārņo vidi, kaitē biodaudzveidībai un pastiprina klimata pārmaiņas. Turklāt tas padara Eiropu atkarīgu no resursiem, kas nāk no citām valstīm. Ņemot vērā minēto, Komisija aprites ekonomikas rīcības plāna ietvaros 2022. gada martā prezentēja priekšlikumu paketi par to, kā ilgtspējīgus izstrādājumus padarīt par normu Eiropas Savienībā.

Priekšlikumu pamatā likti sekmīgi strādājošie pašreizējie ES ekodizaina noteikumi, kas ievērojami samazinājuši ES energopatēriņu un patērētājiem nesuši vērā ņemamus ietaupījumus. Tikai pagājušajā gadā vien pašreizējās ekodizaina prasības patērētājiem ietaupījušas 120 miljardus eiro.

Produktu ilgtspējas ekodizaina regulas priekšlikums attiecas uz produktu dizainu, kas līdz pat 80 % apmērā nosaka to, kāda būs produkta aprites cikla radītā ietekme uz vidi. Ar minēto priekšlikumu paplašina spēkā esošo ekodizaina regulējumu, ieviešot prasības, kuru mērķis ir uzlabot produktu apritīgumu, energoefektivitāti un citus vidiskās ilgtspējas aspektus.

Priekšlikumu paketē bija arī ietverta jauna stratēģija, kuras mērķis ir padarīt tekstilizstrādājumus izturīgākus, vienkāršāk salabojamus, atkalizmantojamus un reciklējamus. Nolūks ir iegrožot ātro modi, samazināt tekstilatkritumu daudzumus, novērst nepārdoto tekstilizstrādājumu iznīcināšanu un nodrošināt, ka to ražošanā tiek pilnībā ievērotas sociālās tiesības.

Padarīt produktus zaļākus, apritīgākus un energoefektīvākus, piemērojot ekodizaina prasības.

Uzlabot patērētājiem un piegādes ķēdes dalībniekiem paredzēto informāciju par produktu vidisko ilgtspēju, ieviešot digitālās produktu pases.

Novērst nepārdotu patēriņa preču iznīcināšanu.

Veicināt ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus.

Noteikt obligātas prasības zaļajam publiskajam iepirkumam.

Jauni noteikumi, kurus ierosinājusi Komisija, nodrošinās to, ka patērētāji, iegādājoties ražojumus, var izdarīt apzinātu un videi draudzīgu izvēli. Neatkarīgi no tā, vai tas ir mobilais tālrunis vai virtuves ierīce, patērētāji tiks labāk informēti par to, cik ilgi ražojums lietojams un kā to var salabot. Jaunie noteikumi arī aizliedz “zaļmaldināšanu” un praksi, kas maldina patērētājus par ražojuma ilgizturību.

Izstrādājot priekšlikumu, Komisija apspriedās ar vairāk nekā 12 000 patērētāju, kā arī ar uzņēmumiem, patērētāju ekspertiem un valstu iestādēm. Ražojumu vidiskuma apgalvojumu ticamības pārbaude tika uzskatīta par lielāko šķērsli, kas patērētājiem traucē iesaistīties zaļās pārkārtošanās procesā.

Ierosinātā Būvizstrādājumu regulas pārskatīšana stiprinās un modernizēs noteikumus, kas ir spēkā kopš 2011. gada. Tiks izveidota saskaņota sistēma, ko izmantos būvizstrādājumu vidiskā un klimatiskā snieguma novērtēšanai un paziņošanai.

Otrajā aprites ekonomikas paketē, kura tika iesniegta novembrī, Komisija ierosināja jaunus ES mēroga noteikumus par iepakojumu ar mērķi ierobežot šo – aizvien lielāko – atkritumu avotu un mazināt patērētāju neapmierinātību. Patērētājiem jaunie noteikumi nodrošinās atkalizmantojama iepakojuma pieejamību un iespējas atbrīvoties no nevajadzīga iepakojuma, ierobežos pārmērīgu iepakošanu un nodrošinās skaidru marķējumu, kas veicinās pareizu reciklēšanu. Priekšlikumu paketē bija arī ietverta iniciatīva, kuras mērķis ir sniegt patērētājiem un nozarei skaidrību par biobāzētu, kompostējamu un bionoārdāmu plastmasu un kurā ir izklāstīts, kādos lietojumos šāda plastmasa sniedz vidiskus ieguvumus un kā tā būtu jāizstrādā, jālikvidē un jāreciklē.

Uzņēmumiem ir būtiska nozīme ilgtspējīgas ekonomikas un sabiedrības veidošanā. Komisija februārī nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par pienācīgu rūpību uzņēmumu ilgtspējas jomā. Priekšlikuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu korporatīvo rīcību visās globālajās piegādes ķēdēs. Uzņēmumiem savā darījumdarbībā un korporatīvajā pārvaldībā būs jānostiprina cilvēktiesības un vidiskie apsvērumi.

Aptuveni puse ES pētījumā aptaujāto patērētāju teica, ka būtu gatavi maksāt vairāk par produktu, kas kalpo ilgāk un nav jāremontē.

Avots: Priekšizpētes pētījums, lai apkopotu pierādījumus par to, kā dot patērētājiem iespēju aktīvi piedalīties zaļās pārkārtošanās procesā.

Būvizstrādājumi

veido 30 % ES gadā radīto atkritumu.

Ēkas

veido 40 % ES energopatēriņa.

Būves un būvdarbi

rada 9,4 % kopējās iekšzemes oglekļa pēdas.

Cements, tērauds, alumīnijs un plastmasa

rada 15 % ES oglekļa emisiju.

Ilgtspējīgu investīciju paātrināšana

Lai Eiropas Savienība līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, ir vajadzīgas lielas privātās investīcijas. Ilgtspējīgs finansējums nozīmē investīciju pārorientēšanu uz videi draudzīgām saimnieciskajām darbībām, un tas ir zaļās un digitālās pārkārtošanās pamatā. Eiropas Savienība jau tagad ir globālā līdere vides, sociālo un pārvaldības standartu noteikšanā finanšu tirgos un ir izveidojusi pirmo šāda veida klasifikācijas sistēmu ilgtspējīgām darbībām Eiropas Savienībā (to devē par ES taksonomiju).

Komisija 2022. gadā atjaunināja noteikumus, iekļaujot tajos konkrētas pārejas laikposma darbības, kas saistītas ar gāzes un kodolenerģijas tehnoloģijām atbilstīgi ES mērķiem klimata un vides jomā; minētos noteikumus sāk piemērot no 2023. gada.

Kuras ar gāzi saistītās darbības ir iekļautas?

• Elektroenerģijas ražošana no gāzveida fosilā kurināmā
• Augstefektīva siltuma/aukstuma un elektroenerģijas koģenerācija no gāzveida fosilā kurināmā
• Siltuma/aukstuma ražošana no gāzveida fosilā kurināmā efektīvā centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmā

Kuras ar kodolenerģiju saistītās darbības ir iekļautas?

• Tādu progresīvu tehnoloģiju (“IV paaudze”) pētniecība, izstrāde un ieviešana, kas samazina atkritumu daudzumu un uzlabo drošības standartus
• Jauni atomelektrostaciju projekti ar esošajām elektroenerģijas vai siltuma ražošanas tehnoloģijām (“III+ paaudze”) (līdz 2045. gadam)
• Esošo atomelektrostaciju modernizācija un pārveidošana ekspluatācijas laika pagarināšanai (līdz 2040. gadam)

Taisnīga, vienkārša un moderna nodokļu sistēma un muita

ES ilgtermiņa nodokļu programmā taisnīgai un ilgtspējīgai uzņēmējdarbības videi ir izklāstīti mērķtiecīgi pasākumi, kuru nolūks ir veicināt ieguldījumus un uzņēmējdarbību.

Eiropas Komisija decembrī nāca klajā ar visaptverošu paketi par pievienotās vērtības nodokli (PVN) digitālajā laikmetā, lai liktu šim nodoklim vairāk darboties modernajā ekonomikā strādājošo uzņēmumu labā. Minētā priekšlikumu pakete padarīs ES PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, kas tiks panākts, izmantojot digitalizācijas potenciālu.

Svarīgākie ierosinātie pasākumi cita starpā ir šādi: vienotas PVN reģistrācijas ieviešana visā Eiropas Savienībā, pāreja uz reāllaika digitālo ziņošanu pārrobežu mērogā strādājošu uzņēmumu gadījumā un atjaunināti PVN noteikumi, kas jāievēro pasažieru pārvadājumu un izmitināšanas platformām. Pateicoties minētajiem pasākumiem, ES PVN sistēma kļūs labāk pielāgota mūsdienu globalizētajai un digitalizētajai uzņēmējdarbības videi un būs spēcīgāka cīņā pret krāpšanu.

Komisija arī ierosināja jaunus nodokļu pārredzamības pasākumus, kas jāievēro visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ES klientiem nodrošina darījumu veikšanu ar kriptoaktīviem (sk. arī 3. nodaļu). Patlaban ir tā, ka kriptoaktīvu lietotājus, kas gūst ievērojamu peļņu, valstu nodokļu iestādes nepamana. Tas rada ievērojamus ieņēmumu zaudējumus valstu budžetiem. Komisija ir ierosinājusi, ka visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem – neatkarīgi no to lieluma vai atrašanās vietas – ir jāziņo par Eiropas Savienībā rezidējošu klientu darījumiem. Ar priekšlikumu arī paplašina spēkā esošās ziņošanas un informācijas prasības, attiecinot tās uz e-naudu un nolēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz privātpersonām ar lielu neto aktīvu vērtību.

Dalībvalstis decembrī arī panāca vienprātīgu vienošanos par gaidāmo direktīvu par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Eiropas Savienībā. Pateicoties šīs vēsturiskās vienošanās panākšanai, Eiropas Savienība būs līdere, kas īsteno globālo nodokļu reformas vienošanos, kuru 2021. gadā izstrādāja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Direktīvā ir ietverts vienots noteikumu kopums par to, kā aprēķināt minimālo efektīvo nodokļa likmi 15 % apmērā, lai šī nodokļa likme visā Eiropas Savienībā tiktu piemērota pareizi un konsekventi. Par minimālo nodokļa likmi 15 % apmērā globālā līmenī ir vienojušās 137 valstis. Šīs direktīvas īstenošana nodrošinās starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas taisnīgumu, pārredzamību un stabilitāti. Dalībvalstīm jaunie noteikumi jāīsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.

Komisija 2022. gadā arī sāka pārdomu procesu par nodokļu nākotni, ņemot vērā pašreizējos uzdevumus un megatendences nākotnē. Rezultātā novembrī tika rīkots augsta līmeņa simpozijs par nodokļiem, kurā ministri, starptautisko organizāciju vadītāji, ieinteresētās personas un akadēmisko aprindu pārstāvji apsprieda svarīgākos jautājumus par nodokļu struktūru nākotnē.

Spēcīgāki finanšu tirgi

Patēriņa kreditēšana – zibmaksājumu ieviešanas paātrināšana

Zibmaksājumi sniedz cilvēkiem iespēju jebkurā diennakts laikā pārskaitīt naudu desmit sekunžu laikā, ievērojami palielinot darījumu ātrumu un ērtības par labu cilvēkiem kad, piemēram, jāsamaksā rēķini vai jāsaņem steidzami pārskaitījumi (kā neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumā). Zibmaksājumi arī palīdz uzlabot naudas plūsmu un radīt izmaksu ietaupījumus uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp mazumtirgotājiem. Komisija oktobrī nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai zibmaksājumus eiro valūtā darītu pieejamus visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem ir bankas konts ES un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Patērētāji, uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un maksājumu pakalpojumu sniedzēji var gūt labumu no zibmaksājumiem. Zibmaksājumi ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un MVU nekavējoties saņemt naudu, un tiem ir plašāka maksāšanas līdzekļu izvēle. Patērētāji var vieglāk pārvaldīt savas personīgās finanses, un tiešsaistē iegādātas preces tiek ātrāk izsūtītas. Savukārt uzņēmumi un MVU var ietaupīt izmaksas, jo nav nepieciešama maksājuma garantija. Turklāt uzlabojas uzņēmumu, MVU un mazumtirgotāju naudas plūsma. Vēl viens ieguvums gan patērētājiem, gan uzņēmumiem un MVU ir iespēja atbrīvot pašlaik finanšu sistēmā piesaistītos līdzekļus līdz pat 200 miljardiem eiro jebkurā dienā produktīvai izmantošanai un panākot ekonomiskos ieguvumus no 1,34 līdz 1,84 miljardiem eiro gadā. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir inovācijas iespējas, piemēram, iespēja izstrādāt jaunas mobilo maksājumu lietotnes. Zibmaksājumi dod labumu ikvienam, nodrošinot ES neliela apjoma maksājumu sistēmas noturību.

Ceļā uz efektīvāku un noturīgāku kapitāla tirgu savienību

Kapitāla tirgu savienība ir ES ilgtermiņa plāns vienotā tirgus padziļināšanai kapitāla jomā. Mērķis ir panākt, ka nauda – investīcijas un ietaupījumi – brīvi plūst pa visu Eiropas Savienību, kas nāktu par labu patērētājiem, ieguldītājiem un uzņēmumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas.

Lai īstenotu šo plānu, Komisija 2022. gadā nāca klajā ar divām priekšlikumu paketēm. Martā Komisija ierosināja izdarīt grozījumus Vērtspapīru norēķinu un centrālo depozitāriju regulā, lai panāktu to, ka norēķini ES finanšu tirgos ir drošāki un efektīvāki. Norēķini attiecas uz vērtspapīru piegādi pircējam apmaiņā pret naudas piegādi pārdevējam. Darījuma veikšana var aizņemt līdz divām darbdienām, un šajā laikposmā var rasties gan kredītrisks, gan juridisks risks. Tāpēc ES finanšu sistēmai ir būtiski nodrošināt, ka šie darījumi notiek droši un efektīvi. Priekšlikuma mērķis ir paredzēt samērīgākus un efektīvākus noteikumus, lai samazinātu atbilstības izmaksas un regulatīvo slogu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, veicināt šo depozitāriju spēju piedāvāt plašāku pakalpojumu klāstu pārrobežu mērogā un uzlabot depozitāriju pārrobežu uzraudzību.

Otrā priekšlikumu pakete pievēršas šādām trim svarīgām jomām: ES tīrvērtes sistēmas stiprināšana, maksātnespējas noteikumu saskaņošana starp dalībvalstīm un uzņēmumu sloga mazināšana gadījumos, kad tie vēlas tikt iekļauti biržas sarakstā.

Ievads

2022. gadā ES turpināja veidot klimatneitrālu, zaļu, taisnīgu un sociālu Eiropu, virzot uz priekšu vairākas agrāk sāktas Eiropas Komisijas iniciatīvas. Par spīti ārējām problēmām, ar kurām ES saskaras, prioritāte paliek apņemšanās uzlabot izglītību, sociālās tiesības un darba apstākļus ikvienam, kas dzīvo Eiropā; tas nozīmē arī adekvātas minimālās algas nodrošināšanu un ilgtermiņa aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanu.

Eiropas otrais rasisma apkarošanas samits pulcēja ES līderus un vietējās organizācijas, lai tie konsolidētu darbu līdztiesības un nediskriminēšanas jomā. Plašākas uzmanības pievēršana līdztiesības problēmām vainagojās ar pirmo Eiropas Iekļaušanas un daudzveidības galvaspilsētas balvas ieguvēju izziņošanu. Tika atklāts Eiropas Nodarbinātības un sociālo tiesību forums, kura diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta taisnīgas un iekļautīgas zaļās pārveides panākšanai.

Taisnīga ekonomika zaļajai un digitālajai pārveidei

Lai nodrošinātu, ka pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku un Eiropu ir taisnīga pret visiem, ES sociālā politika ir jāsaskaņo ar tās zaļajām un digitālajām prioritātēm. Tajās ietilpst nabadzības mazināšana un aktīvs atbalsts nodarbinātības iespējām, vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļautīgai izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai, kā arī ieguldījumi mazaizsargātāko personu sociālajā aizsardzībā.

2022. gadā dalībvalstis iepazīstināja ar saviem 2030. gada sociālajiem mērķrādītājiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna īstenošanai. To kopīgā apņemšanās stingri nostāda ES uz ceļa pretī ES pamatmērķu sasniegšanai vai pat pārsniegšanai nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā.

Starp galvenajiem priekšlikumiem klimatneitralitātes tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (sk. 2. nodaļu) bija Sociālā klimata fonda izveide, lai atbalstītu ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošas mājsaimniecības, mazos un sīkos uzņēmumus, kā arī transporta lietotājus, risinot jautājumu par oglekļa cenu noteikšanas ietekmi uz iedzīvotājiem.

Gadu pēc ES pieņemtā ilgtermiņa redzējuma par lauku apvidiem vairāk nekā tūkstotis organizāciju – Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī – apvienojās 2022. gada Lauku paktā, lai veidotu ciešāku sadarbību starp publiskā sektora iestādēm dažādās politikas jomās un sekmētu lauku apvidu ilgtspēju un sociālekonomisko dzīvotspēju.

Kā Eiropas Komisija apkaro diskrimināciju un veicina daudzveidību?

• Piemēram, ar šādiem tiesību aktiem, stratēģijām un rīcības plāniem:
  • ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam;
  • LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam;
  • Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam;
  • ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 2021.–2030. gadam;
  • Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam;
  • Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētu balva;
  • Eiropas daudzveidības mēnesis;
  • Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns.
• Sadarbojoties ar dalībvalstīm.
• Nodrošinot finansējumu, izmantojot programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, Eiropas Sociālo fondu un Eiropas Sociālo fondu Plus.
• Atbalstot brīvprātīgās iniciatīvas, piemēram, Eiropas daudzveidības hartas.

Dalībvalstis ir apņēmušās vismaz līdz 78,5 % paaugstināt 20 līdz 64 gadus vecu iedzīvotāju nodarbinātības līmeni, pārsniedzot sākotnējo ES mērķrādītāju – vismaz 78 %. Tās ir arī apņēmušās panākt, ka līdz 2030. gadam vismaz 57,6 % no visiem pieaugušajiem katru gadu piedalās apmācībā, salīdzinājumā ar ES mērķrādītāju, kas ir vismaz 60 %. Dalībvalstis ir arī apņēmušās to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 15,6 miljoniem, tādējādi pārsniedzot ES mērķrādītāju, kas ir vismaz 15 miljoni.

Darba ņēmēju atbalstīšana

Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis panāca politisku vienošanos par direktīvu par adekvātu minimālo algu, kas izveidotu sistēmu, kura nodrošinātu, ka valsts minimālā alga atbilst paredzētajam mērķim, panākot darba ņēmējiem pieklājīgu dzīves līmeni. Jaunie noteikumi veicinās darba koplīguma sarunas par algu noteikšanu un uzlabos darba ņēmēju efektīvu piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Turklāt stājās spēkā Direktīva par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā, kas darba ņēmējiem visā Eiropā garantē lielāku stabilitāti un ļauj laikus saņemt pilnīgāku informāciju par viņu darba būtiskajiem aspektiem, piemēram, darba vietu un atalgojumu.

Palīdzība jauniešiem darba dzīves sākumā

Eiropas Jaunatnes gada 2022 ietvaros tika sākta iniciatīva ALMA (“Tiecies, mācies, apgūsti, sasniedz!”), lai palīdzētu jauniem nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem (no 18 līdz 30 gadiem) iekļūt ES darba tirgū aiz savas valsts robežām.

ALMA dalībniekiem tiek piedāvāta uzraudzīta 2–6 mēnešu uzturēšanās citā ES dalībvalstī un tad – intensīva apmācība un palīdzība darba piemeklēšanā pēc atgriešanās. Katrā posmā notiek darbaudzināšana un tiek doti padomi. To apmaksā Eiropas Sociālais fonds Plus un tā papildina pastāvošo programmu Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusu, rūpējoties par to jauniešu grupu, kurus attiecīgās programmas neaptver.

Sociālā nevienlīdzība un bezdarbs ir vissvarīgākās Eiropas jauniešu problēmas.

Avots: Eiropas nākotne, Eirobarometra speciālaptauja Nr. 517., 2022. gads.

88 % eiropiešu uzskata, ka viņiem personīgi sociālā Eiropa ir svarīga.

Avots: Sociālie jautājumi, Eirobarometra speciālaptauja Nr. 509., 2021. gads.

Atbalsts trūkumcietējiem

Adekvāti minimālie ienākumi (naudas pabalsti kā sociālās drošības tīkls, kas atšķiras no minimālās algas) palīdz nodrošināt, ka ikviens var samaksāt rēķinus un dzīvot cienīgi. Tas ir īpaši svarīgi ekonomikas lejupslīdes laikā, jo palīdz kompensēt mājsaimniecību ienākumu samazināšanos cilvēkiem, kuriem palīdzība vajadzīga visvairāk, un veicina ilgtspējīgu un iekļautīgu izaugsmi. Lai gan minimālo ienākumu shēmas ir visās dalībvalstīs, ievērojami atšķiras to adekvātums, aptvērums un spēja cilvēkiem sniegt patiesu atbalstu.

2021. gadā vairāk nekā
95 miljoni
cilvēku ES bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam

Aptuveni 20 % bezdarbnieku, kuriem draud nabadzība, nav tiesīgi saņemt nekādu ienākumu atbalstu

Tiek lēsts, ka
30–50 %
no atbalsttiesī­gajiem iedzīvotājiem nepiedalījās minimālo ienākumu shēmās

Ieteikuma mērķis ir:

aizsargāt visneaizsargātākās personas, samazinot nabadzības un sociālās atstumtības risku;

nodrošināt stimulus un atbalstu to personu reintegrācijai darba tirgū, kuras var strādāt;

palīdzēt sasniegt ES 2030. gada nodarbinātības un nabadzības samazināšanas mērķus;

saglabāt valsts finanšu ilgtspēju.

2022. gadā Komisija iesniedza priekšlikumu pieņemt Eiropas Savienības Padomes ieteikumu par adekvātu minimālo ienākumu, kas palīdzētu dalībvalstīm modernizēt savas minimālo ienākumu shēmas un padarīt tās efektīvākas cilvēku izkļūšanai no nabadzības, vienlaikus veicinot darbspējīgo cilvēku iekļaušanos darba tirgū.

Eiropas Jaunatnes gads

Lai uzsvērtu, kā zaļā un digitālā pārkārtošanās piedāvā jauniešiem iespējas, un lai jaunatnes perspektīvu iekļautu ES politikā, Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izsludināja 2022. gadu par oficiālo Eiropas Jaunatnes gadu.

VIDEO Videomateriāls par Eiropas Jaunatnes gadu.

Galveno uzmanību pievēršot jauniešus interesējošiem jautājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām un videi, nodarbinātībai un garīgajai veselībai, tika izveidota iesaistoša platforma “Jauniešu redzējums”, lai jauniešiem dotu iespēju ierakstīt savus vēstījumus par politikas jomām, uz kurām attiecas Jaunatnes gads, un paust savu viedokli.

Lai veicinātu aktīvu līdzdalību un iesaistīšanos, tika sākti vairāki jaunatnes politikas dialogi, kas ļāva jauniešiem diskutēt ar komisāru kolēģijas locekļiem, savukārt Youth Talks galvenā uzmanība tika pievērsta jauniešiem, lai izplatītu jaunas idejas un iedvesmotu viņu līdzgaitniekus uzņemties svarīgu lomu pārmaiņu procesā.

Eiropas Jaunatnes portālā tika parādītas visas ar Jaunatnes gadu saistītās iespējas. Tajā bija iekļauta sadaļa ar jauno žurnālistu stāstiem un jaunatnes politikas sadaļa par iniciatīvām, kas dod tiešu labumu jauniešiem. Eiropas Jaunatnes portāla pasākumu kartē tika piedāvāti vairāk nekā 8500 pasākumu visā Eiropā un ārpus tās.

VIDEO Eiropas Jaunatnes gada satvarā notiek Jaunatnes politikas dialogs par ES nākotnes prioritāšu finansēšanu. Dialogā piedalās Eiropas budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns. 2022. gada septembris.

Izglītība, prasmes un mūžizglītība

2022. gadā dalībvalstis pastiprināja sadarbību jaunajā Eiropas izglītības telpas stratēģiskajā satvarā un mobilizēja ievērojamu ES finansējumu izglītībai un apmācībai. Eiropas izglītības telpas iniciatīva, kas sākta 2017. gadā, palīdz dalībvalstīm sadarboties, lai izveidotu noturīgākas un iekļaujošākas izglītības un apmācības sistēmas. 2022. gada progresa ziņojumā par Eiropas izglītības telpas izveidi uz 2025. gadu izvērtēta Eiropas izglītības telpas iniciatīvu īstenošana, politikas reformas un panākumi ES līmeņa mērķrādītāju sasniegšanā.

Līdztiesības, taisnīguma, iekļautības un dzimumu līdztiesības sfērā Padome pieņēma ieteikumus par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti visā ES, lai brīvprātīgo darbu padarītu iespējamu tiem, kam tas grūtāk pieejams. Padome pieņēma papildu ieteikumus par to, kā panākt sekmību skolā, lai samazinātu priekšlaicīgu aiziešanu no skolas.

ES arī vēlējās radīt iespējas augstskolām nodrošināt labāku un iekļautīgāku izglītību un pētniecību, 2022. gadā izdodot divus svarīgus dokumentus: paziņojumu par Eiropas universitāšu stratēģiju un Padomes ieteikumu par tiltu veidošanu efektīvai sadarbībai Eiropas augstākajā izglītībā. Mērķis bija uz kopīgu vērtību pamata augstākajā izglītībā attīstīt īstenu eiropeiskumu. Eiropas augstāko izglītību raksturo izcilība un iekļaušana. Pēc ES līderu aicinājuma Padomei, Komisijai un dalībvalstīm stiprināt universitāšu partnerību, iniciatīvā “Eiropas universitātes” tagad ir 44 apvienības, kurās iesaistītas 31 valsts 340 augstskolas.

Kopdarbā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām 2022. gada Padomes ieteikums par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā palīdzēs aizpildīt robus prasmēs, nodrošinot, ka ES pilsoņi visu mūžu var izmantot personalizētas mācīšanās un karjeras iespējas.

2022. gadā tika izveidotas pirmās 11 Erasmus+ skolotāju akadēmijas, kurās darbojas 182 organizācijas no 23 valstīm un kuras trīs gadu laikā saņems pavisam 15 miljonus eiro, lai skolotājiem nodrošinātu mācību iespējas un mobilitāti. Arī zaļā un digitālā izglītība ir svarīga Eiropas izglītības telpas pabeigšanā.

Plašākā mērogā ES piedalījās ANO Izglītības pārveides samitā, raidot spēcīgu politisku signālu par nepieciešamību paātrināt centienus sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi par kvalitatīvu izglītību. Komisijas priekšsēdētāja U. fon der Leiena tika pasludināta par vienu no pieciem pasaules līderiem, un ES pirmā aicināja visā pasaulē paplašināt izglītības finansēšanu.

2022. gadā ES un dalībvalstis nodrošināja, ka visu vecumu izglītojamie varēs piekļūt zināšanām un prasmēm, lai digitālajā laikmetā dzīvotu ilgtspējīgāk un pielāgotos mainīgajam darba tirgum. Padomes ieteikumā par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai un Eiropas ilgtspējas kompetences satvarā, kā arī notiekošajā strukturētajā dialogā par digitālo izglītību un prasmēm ir risinātas ES augošās vajadzības pēc prasmēm zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai.

Tāpēc pārejā uz modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku ir jānodrošina Eiropas darbaspēkam vajadzīgās prasmes. Jūnijā Padome pieņēma ieteikumu atbalstīt darbspējas vecuma pieaugušo apmācības vajadzības. Ieteikumā ierosināts dalībvalstīm izveidot “individuālus mācību kontus”, lai uzlabotu piekļuvi apmācībai un darba ņēmējus paturētu darbā. Mērķis ir palielināt to cilvēku skaitu, kuri katru gadu saņem apmācību.

Padome arī pieņēma ieteikumu par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, aicinot dalībvalstis pieņemt pasākumus klimata, enerģētikas un vides politikas nodarbinātības un sociālajos aspektos. Starp pasākumiem ir vispusīga politikas pakete par kvalitatīvu, izmaksu ziņā pieejamu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, kā arī vienādām iespējām.

Eiropas Prasmju programmas Prasmju pilnveides pakta mērķis ir savest kopā publiskas un privātas organizācijas, veicinot plaša mēroga prasmju partnerību izveidi un mudinot tās uzņemties konkrētas saistības pieaugušo prasmju pilnveidē un pārkvalificēšanā. 2022. gadā pakts sasniedza 1000 dalībnieku, kuri apņēmās sniegt konkrētus apmācības piedāvājumus darba ņēmējiem visā Eiropā un solīja palīdzēt apmācīt 6 miljonus cilvēku. Turklāt programma Erasmus+ un citas ES programmas nodrošina ievērojamu finansējumu ES līmeņa iniciatīvām un izglītības un apmācības reformām valstu un pašvaldību līmenī.

Oktobrī Komisija izteica priekšlikumu 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu. Ar Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un publiskā un privātā sektora dalībnieku atbalstu ES tiks atsvaidzināta mūžizglītība, palīdzot cilvēkiem iegūt kvalitatīvam darbam vajadzīgas prasmes un ļaujot uzņēmumiem novērst prasmju deficītu. Lai vēl labāk izmantotu visu Eiropas darbaspēka potenciālu, lielāka uzmanība tiks pievērsta sievietēm, jauniešiem un tiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.

Līdztiesības savienības pasākumu pastiprināšana

Komisija 2022. gadā turpināja īstenot savu plašo līdztiesības stratēģiju, kas skar dzimumu līdztiesību (arī vienādu atalgojumu), rasisma, antisemītisma, romu diskriminācijas apkarošanu un LGBTIQ kopienas un invalīdu tiesības.

Dzimumu līdztiesība

Komisijas 2022. gada ziņojumā par dzimumu līdztiesību ES ir izvērtētas pēdējo 12 mēnešu galvenās iniciatīvas sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanai 2020.–2025. gada dzimumu līdztiesības stratēģijas galvenajās jomās.

2022. gada jūnijs iezīmēja vēsturisku vienošanos par dzimumu līdzsvaru ES uzņēmumos ar Direktīvu par dzimumu līdzsvaru valdēs, kam sekoja pilnīgs Eiropas Parlamenta atbalsts. ES biržā kotētiem ES uzņēmumiem jāsasniedz 40 % nepietiekami pārstāvētā dzimuma īpatsvars direktoru bez izpildpilnvarām vidū un 33 % visu direktoru vidū. Direktīva arī nosaka skaidras un pārredzamas iecelšanas procedūras.

Decembrī Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma 2021. gadā panāca politisku vienošanos par atalgojuma pārredzamības pasākumiem. Jaunie noteikumi nodrošinās labāku pārredzamību un efektīvāku principa par vienādu atalgojumu sievietēm un vīriešiem īstenošanu, kā arī uzlabos tiesu iestāžu pieejamību personām, kas cietušas no diskriminācijas atalgojuma jomā.

26 %
pieaugums

Novēršot dzimumu nevienlīdzību, globālā izaugsme pieaugs par 26 %.

Avots: “The power of parity: How advancing women’s equality can add $12 trillion to global growth”.

Viens no pieciem

Vismaz viens no pieciem tūkstošgades paaudzes pārstāvjiem uzskata, ka visu laiku vai bieži tiek diskriminēts izcelsmes dēļ. Rase un etniskā piederība ir visbiežāk minētie faktori.

Avots: “The Deloitte Global 2021 Millennial and Gen Z Survey”..

Ieguldījumi sieviešu un meiteņu vajadzību nodrošināšanā ES un visā pasaulē

• Dzimumu līdztiesība tagad ir svarīgs jaunā ES budžeta, NextGenerationEU un ES ārējās darbības finansējuma elements.
• Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos ir iekļautas vairāk nekā 100 dažādas iniciatīvas dzimumu līdztiesības jomā.
• 1,55 miljardi eiro 2021.–2027. gadā piešķirti saskaņā ar ES programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”.
• 500 miljoni eiro piešķirti saskaņā ar globālo ES un ANO iniciatīvu Spotlight.
• 85 % iniciatīvu saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu veicinās dzimumu līdztiesību.

Dzimumvardarbības apkarošana

Starptautiskajā sieviešu dienā 2022. gada martā Komisija ierosināja ES noteikumus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai. Ierosinātā direktīva paredz kriminālatbildību par izvarošanu, pamatojoties uz piekrišanas trūkumu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un kibervardarbību, kas ietver intīmu attēlu kopīgošanu bez piekrišanas, kibervajāšanu, kiberuzmākšanos un kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu.

Ierosinātie noteikumi arī stiprina tiesu iestāžu pieejamību cietušajiem un mudina dalībvalstis īstenot vienas pieturas aģentūras mehānismu – lai visi atbalsta un aizsardzības dienesti apkalpotu vienuviet.

Noteikumos arī noteikts, ka cietušajiem jābūt iespējai pieprasīt kompensāciju kriminālprocesa laikā. Priekšlikumā aicināts nodrošināt pienācīgu un specializētu aizsardzību un atbalstu, piemēram, bezmaksas palīdzības tālruņus un izvarošanas upuru krīzes centrus, un tas sniedz mērķtiecīgu atbalstu grupām, kurām ir īpašas vajadzības vai kuras ir pakļautas briesmām, ieskaitot sievietes, kuras bēg no bruņota konflikta.

ES, kas rūpējas

Ikvienam ir tiesības uz cenas ziņā pieejamu aprūpi – no agrīnas bērna aprūpes un izglītības līdz ilgtermiņa aprūpei mājās un dzīvesvietas kopienas organizētiem pakalpojumiem. Dalība pirmsskolas izglītībā pozitīvi ietekmē bērna attīstību un palīdz uz visu mūžu samazināt sociālās atstumtības un nabadzības briesmas. Ilgtermiņa aprūpe ļauj saglabāt patstāvību un cienīgu dzīvi cilvēkiem, kuri vecuma, slimības vai invaliditātes dēļ ir atkarīgi no dienišķas palīdzības. Tomēr daudziem šie pakalpojumi joprojām nav pa kabatai, pieejami vai piekļūstami.

2022. gadā Komisija pieņēma Eiropas aprūpes stratēģiju. Stratēģija veicina aprūpējamo labklājību, dzimumu līdztiesību un sociālu taisnīgumu. Vērienīgā plāna mērķis ir pastiprināt piekļuvi cenas ziņā pieejamai, kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un pārskatīt mērķus pirmsskolas izglītībā un aprūpē, ko Padome noteikusi Barselonā Spānijā, atbilstoši Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānam.

Ieguldīt aprūpē ir svarīgi, lai piesaistītu un pieturētu talantus aprūpes nozarē, kurai bieži ir raksturīgi sarežģīti darba apstākļi un zemas algas, kā arī novērstu darbaspēka trūkumu un īstenotu nozares ekonomisko potenciālu un spēju dot cilvēkiem darbu. Šis ieguldījums arī uzlabos sieviešu dalību darba tirgū. Tā kā sievietes joprojām uzņemas lielāko daļu aprūpes pienākumu, proti, 90 % formālās aprūpes darbaspēka ir sievietes un 7,7 miljoni sieviešu nav nodarbinātas aprūpes pienākumu dēļ, efektīva aprūpes nozare varētu kompensēt turpinošos dzimumu nelīdztiesību, piemēram, vīriešu un sieviešu atalgojuma un pensijas atšķirības.

Lai risinātu šos jautājumus, Komisija ierosina konkrētus tiesiskus pasākumus, kas palīdzētu dalībvalstīm uzlabot piekļuvi kvalitatīviem un lētiem aprūpes pakalpojumiem, vienlaikus uzlabojot aprūpētāju darba apstākļus un līdzsvarojot darbu un privāto dzīvi.

No 2022. gada augusta visām dalībvalstīm ir pienākums piemērot jaunos ES noteikumus par darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Gandrīz 90 % no formālās aprūpes darbaspēka ir sievietes.

7,7 miljoni sieviešu nestrādā, jo pilda neapmak­sātas aprūpes pienākumus.

Ieguldījumi aprūpē līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā var ra­dīt vēl 13,6 miljo­nus darbvietu.

2019. gadā tikai 27 % bērnu, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība, tika uzņemti pirmsskolas izglītībā un aprūpē salīdzinājumā ar 35 % bērnu kopumā.

Aptuveni trešdaļa mājsaimniecību, kurās ir ilgtermiņa aprūpes vajadzības, neizmanto mājas aprūpes pakalpojumus, jo nevar to atļauties.

Attēli © Adobe Stock

---

2020.–2025. gada LGBTIQ līdztiesības stratēģijas īstenošana

ES nāca klajā ar jaunām vadlīnijām par stratēģiju un rīcības plāniem LGBTIQ līdztiesības veicināšanai, kuras palīdz dalībvalstīm īstenot pasākumus, kas nodrošina līdztiesību LGBTIQ kopienām. Tās aptver skaidru mērķu noteikšanu līdztiesības veicināšanai, koncentrējoties arī uz visneaizsargātākajiem LGBTIQ locekļiem un nodrošinot viņu aizsardzību, izmantojot efektīvus likumīgus līdzekļus.

Komisija arī pieņēma priekšlikumu saskaņot vecāku statusa atzīšanu visās dalībvalstīs, aizsargājot bērnu pamattiesības un nodrošinot juridisko noteiktību ģimenēm (sk. 5. nodaļu).

Invalīdu tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam

Kā katram cilvēkam, arī invalīdiem ir tiesības pilnvērtīgi darboties visās dzīves sfērās. Lai gan dažās sfērās ir panākumi, palicis arī daudz šķēršļu. Tikai pusei invalīdu ir darbs – pretstatā 3 no katriem 4 cilvēkiem, kuri nav invalīdi. 2021. gadā 29,7 % ES dzīvojošo invalīdu (ar ierobežotu aktivitāti) vecumā no 16 gadiem bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības briesmām, bet tādu cilvēku bez invaliditātes bija tikai 18,8 %.

Komisija 2022. gadā publicēja uzraudzības sistēmu, kurā cilvēki var sekot panāktajam katrā no 64 darbībām, kuras paredzētas invalīdu tiesību stratēģijā 2021.–2030. gadam. Divas stratēģijas pamatiniciatīvas jau īstenotas: invaliditātes platformas izveide, kurā ES dalībvalstis, pilsoniskā sabiedrība un iestādes sadarbojas, lai stratēģijas mērķi kļūtu par īstenību, un Komisijas Cilvēkresursu stratēģijas atjaunošana ar pasākumiem, kas veicina daudzveidību un invalīdu iekļaušanu.

Septembrī tika izziņots invalīdu nodarbinātības tiesību aktu kopums, kura mērķis ir uzlabot invalīdu sekmes darba tirgū. Tas palīdzēs valstīm izstrādāt politiku, kas invalīdus iesaista zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā.

Eiropas Invalīdu dienas konferencē, ko bija sarīkojusi Komisija un Eiropas Invaliditātes forums, par vērtībām un pārredzamību atbildīgā Komisijas priekšsēdētājas vietniece Vera Jourova un par līdztiesību atbildīgā Komisijas locekle Helena Dalli pasniedza 2023. gada Pilsētas pieejamības balvu, izsakot atzinību pilsētām, kuras centušās uzlabot piekļūstamību un invalīdu dalību. Uzvarēja Zviedrijas pilsēta Šellefteo – ar novatorisku pieeju un ilgtermiņa apņemšanos uzlabot pieejamību sabiedriskās vietās un transporta infrastruktūrā.

ES Invaliditātes platforma ir vēl viens satvars, kurā attiecīgās ieinteresētās personas var dalīties ar pieredzi un labāko praksi, mācīties cita no citas un sadarboties.

© Adobe Stock

Patiesi antirasistiska Eiropas Savienība

Saskaņā ar ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2021.–2030. gadam Komisija kopā ar ES iestādēm, dalībvalstīm, pilsonisko sabiedrību, līdztiesības struktūrām un vietējām organizācijām 2022. gada martā rīkoja otro Eiropas rasisma apkarošanas samitu. Kopš rīcības plāna sākuma dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt plānus cīņai ar rasismu. Samits deva iespēju apspriest īstenošanā panākto, it īpaši kopīgos pamatprincipus, kas balsta rasisma apkarošanas valstu rīcības plānu sagatavošanu un īstenošanu.

Komisija arī sadarbojās ar dalībvalstīm, gatavojot novērtējuma ziņojumu par to stratēģiskajiem satvariem romu jautājumos kā turpinājumu jaunajam ES romu līdztiesības, iekļaušanas un dalības stratēģiskajam satvaram un analizējot dalībvalstu uzņemtās saistības un sniedzot norādes par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

ES ir turpinājusi darbu, lai apkarotu rasistiskus un ksenofobiskus noziegumus un naida runu un nodrošinātu Pamatlēmuma par naida izraisītu noziegumu un runas krimināltiesisku apkarošanu pienācīgu transponēšanu un īstenošanu, izmantojot arī pārkāpumu izbeigšanas procedūru.

Cīņa ar antisemītismu

Komisija ir sākusi īstenot pirmo ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam 2021.–2030. gadā. 2022. gada martā Padome pieņēma secinājumus par rasisma un antisemītisma apkarošanu un aicināja dalībvalstis līdz 2022. gada beigām izstrādāt antisemītisma apkarošanas stratēģiju. Dalībvalstis tika arī aicinātas izmantot Starptautiskās holokausta piemiņas alianses pieņemtās juridiski nesaistošās darba definīcijas, kas attiecas uz antisemītismu un holokausta noliegšanu un sagrozīšanu.

Pirmās ES balvas par daudzveidību

2022. gada aprīlī Komisija paziņoja uzvarētājus pirmajā konkursā “Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētas”, kura mērķis ir visā ES izcelt pilsētas un reģionus, kas ir iekļaujošas politikas paraugs. Uzvarētāji no piecām dalībvalstīm tika cildināti par darbu taisnīgākas sabiedrības veidošanā un to, ka veicinājuši daudzveidību un iekļautību dzimuma, rases un tautības, reliģijas un ticības, invaliditātes, vecuma, LGBTIQ tiesību un romu integrācijas ziņā.

Ikgadējā Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētas balva, kas izveidota ar ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam, ir daļa no Komisijas darba, kurā tiek veidota patiesas līdztiesības savienība, un tās ieguvēji tika izziņoti 2022. gada Eiropas daudzveidības mēnesī. Temats bija “Veidot tiltus”, un uzņēmumu, akadēmisko iestāžu, nevalstisko organizāciju un Komisijas pārstāvji sprieda, kā veidot iekļaujošas darbavietas un efektīvu starpnozaru iekļaušanas un daudzveidības politiku, kas pievērstos diskriminācijas novēršanai vairākās jomās vienlaikus.

VIDEO Eiropas Iekļautības un daudzveidības galvaspilsētas balvas pirmie ieguvēji stāsta par balvas vietējo ietekmi, savu motivāciju un vispār par ieguvumiem, kādus dod centieni veidot vienlīdzīgāku un iekļaujošāku Eiropu.

Ievads

Gadā, kad pieauga nenoteiktība, ES joprojām bija multilaterālisma virzītājspēks un atradās reakcijas uz globālām problēmām priekšgalā, īstenojot vērienīgu kaimiņattiecību politiku, demonstrējot solidaritāti un attīstot visaptverošas partnerības, lai nodrošinātu un veicinātu mieru, stabilitāti, demokrātiju un cilvēktiesības visā pasaulē.

Vienoti un apņēmīgi reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un tā izraisītajām pārtikas un enerģētikas krīzēm, ES un tās dalībvalstis sniedza Ukrainai humāno palīdzību, ārkārtas palīdzību un finansiālu, operatīvu un militāru atbalstu (sk. 1. nodaļu).

ES dalībvalstis arī atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem uzņemties lielāku atbildību par Eiropas drošību un aizsardzību, lai aizsargātu kopīgās intereses un vērtības.

Drošība un aizsardzība

Lai uzlabotu ES spēju aizsargāt savus iedzīvotājus, vērtības un intereses un veicinātu starptautisko mieru un drošību, Padome pieņēma Stratēģisko kompasu, ko ES līderi apstiprināja 2022. gada martā. Saskaņā ar Versaļas deklarācijā noteikto virzienu tā mērķis ir palielināt investīcijas, izmantot inovatīvas un kritiski svarīgas tehnoloģijas un veidot integrētāku un konkurētspējīgāku Eiropas aizsardzības tirgu. Ir plānots palielināt ES aizsardzības budžetu un uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm attiecībā uz spējām un aprīkojuma standartizāciju.

ES un NATO sadarbība joprojām ir neatņemams Eiropas stabilitātes un drošības balsts. 2022. gadā vēl divas ES dalībvalstis – Somija un Zviedrija – pieteicās dalībai NATO, atsakoties no savas ilgstošās militārās neitralitātes.

Šajā gadā arī Dānija iesaistījās pārējo 26 dalībvalstu kopējā drošības un aizsardzības politikā, kas vēl vairāk paaugstināja ES spēju uzņemties vadošo lomu miera uzturēšanas operācijās, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā.

Krievijas agresijas kara pret Ukrainu iespējamā ilgstošā ietekme (sk. 1. nodaļu) uz Eiropas un globālo drošības kārtību liek vēl ciešāk sadarboties ar tādiem partneriem kā ANO, NATO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Āfrikas Savienība un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN).

Tā kā neskaidrās globālās kārtības dēļ nepieciešama draudu analīze, Padome pieņēma ES Stratēģisko kompasu. Stratēģijas un rīcības plāna pamatā ir četri galvenie pīlāri: partnerība pret kopīgiem apdraudējumiem, ātra un izlēmīga rīcība krīzes laikā, investīcijas spējās un tehnoloģijās, drošība pret apdraudējumiem un ES pilsoņu aizsardzība.

Eiropas Miera mehānisms nodrošināja Ukrainas bruņotajiem spēkiem militāro ekipējumu un drošības infrastruktūru, dodot izšķirošu ieguldījumu Ukrainas aizsardzības atbalstīšanā. Šī bija pirmā reize ES vēsturē, kad tā nodrošinājusi kādai valstij nāvējošu ekipējumu, kas ļauj aizstāvēties pret agresiju. Izmantojot Eiropas Miera mehānismu, ES arī atbalstīja partnervalstis ar palīdzības pasākumiem, piemēram, Moldovā, Mozambikā, Nigērā, Somālijā un Rietumbalkānos, un atbalstīja Āfrikas Savienību.

ES arī sāka Militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam, lai stiprinātu Ukrainas bruņoto spēku spējas aizstāvēt Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un atturētu no iespējamiem Krievijas un citu potenciālo agresoru uzbrukumiem nākotnē un reaģētu uz tiem.

ES un tās dalībvalstis ātri mobilizēja Eiropas daudzdisciplīnu platformu pret noziedzības draudiem, lai aizsargātos pret noziedzniekiem, kuri izmanto Ukrainā notiekošo militāro agresiju saviem mērķiem. Moldovā tika izveidots ES iekšējās drošības un robežu pārvaldības atbalsta centrs.

ES sniedza pilnīgu operatīvo un finansiālo atbalstu priekšposteņa valstīm (sk. 1. nodaļu). Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) piedāvā atbalstu pie ES robežām ar Krieviju un Ukrainu, lai palīdzētu vietējām iestādēm tikt galā ar liela bēgļu daudzuma ierašanos. Uz vietas strādā arī Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), un tā cieši sadarbojas ar visām dalībvalstīm, lai novērstu un apkarotu tādus noziegumus kā cilvēku tirdzniecība, šaujamieroču nelikumīga tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un darbaspēka ekspluatācija.

Kaimiņattiecību politika un paplašināšanās sarunas

Rietumbalkāni un Turcija

ES turpināja atbalstīt šā reģiona Eiropas perspektīvu un jūlijā sāka sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Decembrī tā arī piešķīra kandidātvalsts statusu Bosnijai un Hercegovinai.

2022. gada paplašināšanās dokumentu kopumā bija iekļauts detalizēts pārskats par to, kā stratēģijas Global Gateway ietvaros tiek īstenots Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem 30 miljardu eiro vērtībā (sk. turpmāk). Tā mērķis ir samazināt acīmredzamo sociālekonomisko plaisu starp ES un šo reģionu un uzlabot reģiona enerģētisko drošību.

Eiropas Komisija apstiprināja savu ieteikumu atcelt vīzu režīmu Kosovai (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju). ES pievienošanās sarunu ietvaros ar Melnkalni un Serbiju ES uzturēja regulāru dialogu ar abām valstīm gan politiskā, gan tehniskā līmenī.

6. decembrī Tirānā (Albānija) notika pirmais ES un Rietumbalkānu samits, un tā bija nozīmīga iespēja atkārtoti apstiprināt Rietumbalkānu partneru pievienošanās perspektīvu. Komisija paziņoja par enerģētikas atbalsta paketi, ko veido dotācijas 1 miljarda eiro apmērā; tai jāpalīdz Rietumbalkāniem pārvarēt enerģētikas krīzi un jāveicina pāreja uz tīru enerģiju. Samitā atzinīgi novērtēja arī ES un Rietumbalkānu telesakaru operatoru kopīgo deklarāciju par viesabonēšanas maksas turpmāku samazināšanu starp ES un Rietumbalkāniem un apņemšanos panākt saskaņotību ar ES vīzu politiku.

ES turpināja augsta līmeņa dialogu ar Turciju atsevišķās kopīgu problēmu jomās, proti, klimata pārmaiņu un migrācijas sfērā. Turpinājās arī intensīva sadarbība tirdzniecībā.

Austrumu partnerība

Pēc Eiropadomes 2022. gada jūnija lēmuma ES piešķīra kandidātvalsts statusu Moldovai un Ukrainai un Eiropas perspektīvu – Gruzijai.

Lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus un zaļo un digitālo pārkārtošanos, ES visā Austrumu partnerības reģionā turpināja īstenot savu vērienīgo Ekonomikas un investīciju plānu kā daļu no stratēģijas Global Gateway (sk. turpmāk).

Austrumu partnervalstīs ES investē 2,3 miljardus eiro, lai piesaistītu līdz pat 17 miljardiem eiro dažādās nozarēs. Tas ietver digitālās savienojamības projektus, piemēram, optiskās šķiedras kabeļa novilkšanu caur Melno jūru, un ātrdarbīgas platjoslas infrastruktūras izvēršanu. Prioritāte ir arī pasažieru un kravu pārvadājumu maršruti starp Kaukāza reģionu un ES.

Saprašanās memoranda par enerģētiku parakstīšana ar Azerbaidžānu nostiprināja ES energoapgādes drošību un Azerbaidžānas zaļo pārkārtošanos.

Pēc krāpnieciskajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā 2020. gadā un pēc režīma iesaistīšanās Krievijas agresijas karā pret Ukrainu ES pastiprināja pret Baltkrievijas režīmu vērstās sankcijas. Tomēr ES turpina piedāvāt atbalstu un solidaritāti baltkrievu tautai gan Baltkrievijā, gan trimdā.

Dienvidu kaimiņreģioni

Ekonomikas un investīciju plāna dienvidu kaimiņreģionam īstenošana, kas ir daļa no stratēģijas Global Gateway (sk. turpmāk), norisinās sekmīgi; tiek gatavoti svarīgi projekti tādās prioritārās jomās kā zaļā pārkārtošanās un noturība pret klimata pārmaiņām. 2022. gadā investīcijām dienvidu kaimiņreģionā tika piešķirti 30 miljardi eiro, galvenokārt atjaunīgās enerģijas infrastruktūrai.

Novembrī ES un Ēģipte pastiprināja sadarbību pārejā uz tīru enerģiju, parakstot saprašanās memorandu par stratēģisku partnerību atjaunīgā ūdeņraža jomā.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu radīja dažādas negatīvas sekas dienvidu kaimiņreģiona valstīs, sevišķi tajās, kuras ir strukturāli atkarīgas no pārtikas importa un jau cieš no Covid-19 pandēmijas izraisītās sociālekonomisko apstākļu pasliktināšanās.

Komisija atbalstīja partnervalstu noturību, izmantojot programmas, kas pievēršas tādiem jautājumiem kā ekonomikas atveseļošana, sociālā aizsardzība, darbvietu radīšana un lauksaimniecība. Izmantojot Pārtikas un noturības mehānismu, dienvidu kaimiņreģionam tika darīts pieejams ES atbalsts 225 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu iespējamo jauno pārtikas krīžu sekas, ko izraisījusi liela atkarība no pārtikas importa, kuru traucē Krievijas agresijas karš pret Ukrainu (sk. “Pārtikas nodrošinājums” turpmāk).

Starptautiskās partnerības un humānā palīdzība

Global Gateway

2022. gadā ES strādāja pie tā, lai izvērstu savu pozitīvo un ilgtspējīgo piedāvājumu investīciju finansēšanai, proti, stratēģiju Global Gateway. To sāka 2021. gada beigās, lai atbalstītu apjomīgas investīcijas materiālās un nemateriālās infrastruktūras projektos ar mērķi veicināt viedus, tīrus un drošus savienojumus digitālajā, enerģētikas un transporta nozarē un stiprināt veselības, izglītības un pētniecības sistēmas.

Saskaņā ar “Eiropas komandas” pieeju ES, tās dalībvalstis, attīstības bankas un finanšu iestādes vienojās līdz 2027. gadam sniegt savu ieguldījumu, mobilizējot 300 miljardus eiro, ko investēt partnervalstīs. Pirmā lielākā Āfrikas un Eiropas Global Gateway investīciju pakete 150 miljardu eiro apmērā tika uzsākta ES un Āfrikas Savienības samitā februārī.

Pirmajā īstenošanas gadā tika veiktas būtiskas investīcijas, lai veicinātu digitālo savienojamību, izmantojot zemūdens datu kabeļus un sauszemes savienojumus starp ES un tās partnervalstīm, palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu, veicot investīcijas saules elektrostacijās un vējparkos, un paplašinātu piekļuvi vakcīnām, zālēm un veselības aprūpes tehnoloģijām un to ražošanas jaudu.

Atbilstoši “Eiropas komandas” pieejai ES un tās dalībvalstis joprojām ir galvenās oficiālās attīstības palīdzības sniedzējas visā pasaulē – 71,6 miljardi eiro 2021. gadā (jaunākie pieejamie dati), kas veido 41 % no globālās palīdzības. Kopā tās sniedz arī vairāk nekā pusi no visas globālās palīdzības izglītībai, atbalstot izglītības nozari vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē. ES joprojām ir priekšgalā centienos izpildīt ANO programmu 2030. gadam un sasniegt tās ilgtspējīgas attīstības mērķus.

2022. gadā aprit arī 45 gadi kopš ES un ASEAN attiecību nodibināšanas. ES un ASEAN jubilejas samitā ES un tās dalībvalstis, demonstrējot “Eiropas komandas” pieeju, paziņoja par 10 miljardu eiro mobilizāciju Global Gateway ietvaros, lai paātrinātu investīcijas infrastruktūrā ASEAN valstīs. Indijas un Klusā okeāna reģionā tika apzināti vairāki pamatprojekti, piemēram, Eiropas komandas ilgtspējīgas savienojamības iniciatīva.

Lai atbalstītu partnervalstu centienus uzveikt pandēmiju un tās sekas, līdz 2021. gada beigām jau bija mobilizēti 53,7 un izmaksāti 47,7 miljardi eiro, izmantojot “Eiropas komandas” pieeju. 2022. gadā ES un tās dalībvalstis turpināja uzņemties vadošo lomu starptautiskajā Covid-19 solidaritātē, proti, partnervalstīm tika piegādāti 502,2 miljoni vakcīnu devu. No tām 422 miljoni devu tika izdalīti ar COVAX starpniecību (1,1 miljons devu, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu) un 80,2 miljoni devu – divpusējā kārtā (38 miljoni ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību).

ES piešķīra papildu 300 miljonus eiro, lai paātrinātu vakcīnu ieviešanu un aptveri vairākās valstīs, no kurām lielākā daļa atrodas Āfrikā, un vēl 100 miljonus eiro, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmas un uzlabotu piekļuvi diagnostikai un ārstēšanai. Lai stiprinātu globālās veselības spējas, ES palīdzēja izveidot jaunu starptautisku fondu pandēmiju novēršanai, gatavībai pandēmijām un reaģēšanai uz tām un ieguldīs tajā 427 miljonus eiro.

2022. gadā turpinājās Eiropas komandas iniciatīvas par vakcīnu, zāļu un veselības aprūpes tehnoloģiju ražošanu un pieejamību īstenošana Āfrikā, un tika paziņots par iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt līdzīgus centienus Latīņamerikā un Karību jūras reģionā. Tā papildinās un vēl vairāk stiprinās sociālās, ekonomiskās un zinātniskās saiknes starp ES un Latīņameriku un Karību jūras reģionu.

ES ir arī nākusi klajā ar stratēģiju partnerības stiprināšanai starp tās dalībvalstīm un Persijas līča sadarbības padomi tādās svarīgās politikas jomās kā enerģētika, zaļā pārkārtošanās un klimata pārmaiņas, tirdzniecība un ekonomikas dažādošana, reģionālā stabilitāte un globālā drošība, humanitārās un attīstības problēmas un ciešāki cilvēku savstarpējie kontakti. ES īsteno ciešāku sadarbību ar arābu līdzekļu devējiem kopīgo prioritāšu sfērā.

Humānā palīdzība un civilā aizsardzība

Pēdējo 30 gadu laikā ES ir palīdzējusi mazināt miljoniem visneaizsargātāko cilvēku ciešanas vairāk nekā 110 valstīs. 2022. gadā Komisija mobilizēja humāno palīdzību 2,2 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu apmierināt cietušo iedzīvotāju visneatliekamākās vajadzības visā pasaulē. Katrs septītais eiro no ES humānās palīdzības budžeta tiek piešķirts “aizmirstajām ārkārtas situācijām”, piemēram, cīņai ar badu Sāhelas reģionā.

Komisija arī turpināja nodrošināt finansējumu humānajai palīdzībai, lai atbalstītu 4 miljonus bēgļu Turcijā, kuru lielākā daļa bēg no kara Sīrijā. Papildus 325 miljonu eiro humānajai palīdzībai, par ko jau tika paziņots 2021. gada beigās, tika piešķirti vēl 50 miljoni eiro Ārkārtas sociālās drošības tīkla programmai Turcijā, tādējādi ES kopējais humānās palīdzības finansējums Turcijai kopš 2012. gada ir gandrīz 3,4 miljardi eiro.

ES 2022. gada 9. un 10. maijā vadīja sesto Briseles konferenci “Atbalsts Sīrijas un reģiona nākotnei”, kurā piedalījās 55 valstis un 22 starptautiskās organizācijas. Konference, kas ir galvenais līdzekļu devēju pasākums Sīrijai un reģionam, mobilizēja palīdzību sīriešiem Sīrijā un kaimiņvalstīs, apņemoties piešķirt vairāk nekā 6,4 miljardus eiro.

2022. gadā tika izveidots jauns instruments – Eiropas humānās palīdzības spējas –, lai novērstu nepilnības, galvenokārt loģistikas jomā, humānās palīdzības sniegšanā pēkšņu dabas katastrofu un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumā.

VIDEO Palīdzam pēc kara atkal iekurt maizes krāsni. Alepo (Sīrija), 2022. gada marts.

Eiropas humānās palīdzības spēju iniciatīva palīdzēs sniegt atbalstu humānās palīdzības sniedzējiem un ārkārtas palīdzības sniedzējiem, nodrošinot patvertnēm nepieciešamo nepārtikas preču, ūdens, sanitārijas un higiēnas preču krājumus, nosūtot veselības jomas un loģistikas ekspertus un gādājot par kopīgiem loģistikas pakalpojumiem, piemēram, ES humānās palīdzības gaisa tiltu, ES humānās palīdzības lidojumu maršrutiem, pēdējā kilometra piegādēm, transporta pakalpojumiem un uzglabāšanu noliktavās.

ES finansētās humānās palīdzības operācijas aptver dažādas sfēras, ieskaitot pārtikas nodrošinājumu, veselības aprūpi, pajumti un izglītību ārkārtas situācijās, kā arī aizsardzības pakalpojumus, tostarp pret dzimumbalstītu vardarbību. Palīdzību sniedz, balstoties uz četriem humānās palīdzības pamatprincipiem: cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību.

ES joprojām ir stingri apņēmusies veicināt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, lai varētu sasniegt savus humānās palīdzības mērķus un uzlabot humānās palīdzības partneru drošību, taču starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi joprojām ir problēma visā pasaulē.

Eiropas Savienība: nozīmīga humānās palīdzības sniedzēja Jemenā

Pēc septiņiem kara gadiem Jemenā joprojām ir viena no smagākajām humanitārajām krīzēm pasaulē. Miljoni Jemenas iedzīvotāju ir pārvietoti, izputināti un iztiek ar nepilnvērtīgu uzturu. Turklāt vairāk nekā pusei iedzīvotāju trūkst pārtikas. ES humānā palīdzība Jemenas iedzīvotājiem nāk talkā ar pārtikas palīdzību, veselības aprūpi, izglītību, ūdeni un pajumti. Tā arī palīdz uzlabot higiēnas pakalpojumus apvidos, kuros ir izteikts pārtikas trūkums un nepilnvērtīgs uzturs, konfliktu skartās teritorijās un pārvietotajiem iedzīvotājiem.

Āfrikas rags

633 miljoni eiro (Eiropas komanda)
cīņai pret ārkārtīgi lielu pārtikas trūkumu, ko izraisījis nepieredzēts sausums, Covid-19 un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu.

Sāhelas un Čada ezera reģions

954 miljoni eiro (ES un tās dalībvalstis)
cīņai pret akūtu un aizvien skaudrāku pārtikas trūkumu visā Āfrikā.

Sīrija un reģions

6,4 miljardi eiro
Kopējais solījums, kas pausts 2022. gada Sīrijas konferencē.
ES un tās dalībvalstis apņēmās piešķirt 4,8 miljardus eiro. Tās ir lielākās humānās palīdzības un noturības atbalsta sniedzējas šim reģionam, un kopš 2011. gada tās piešķīrušas 27,4 miljardus eiro.

Afganistāna un reģions

vairāk nekā 115 miljoni eiro
humānās palīdzības organizāciju atbalstam. (kā arī papildu finansējums, reaģējot uz postošo 5,9 balles stipro zemestrīci, kas 2022. gada jūnijā skāra Austrumafganistānu)

Jemena

170 miljoni eiro
konflikta skartajām personām.
Kopš kara sākuma 2015. gadā ES ir ieguldījusi vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, lai reaģētu uz krīzi, tostarp 862 miljonus eiro humānajai palīdzībai un 407 miljonus eiro attīstības palīdzībai.

Mjanma/Birma

27 miljoni eiro
visneaizsargātāko iedzīvotāju, tostarp pārvietoto un konfliktu skarto kopienu, neatliekamo vajadzību risināšanai.

Pārtikas nodrošinājums

Ukrainas eksporta blokāde un augkopībai paredzēto lauku iznīcināšana būtiski apdraudēja gan pārtikas pieejamību, gan tās cenu pieņemamību ES kaimiņvalstīs, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, kā arī Āzijā, Subsahāras Āfrikā un Latīņamerikā. Tas sevišķi attiecās uz kviešiem, kas ir viens no pārtikas pamatproduktiem.

Izmantojot “Eiropas komandas” pieeju, ES apvienoja resursus un speciālās zināšanas ar dalībvalstīm un finanšu iestādēm, lai pārvarētu globālo pārtikas krīzi, vienlaikus pilnībā atzīstot nepieciešamību strādāt daudzpusējā veidā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem.

ES mobilizēja papildu 600 miljonus eiro, lai atbalstītu skartās Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis, kā arī 225 miljonus eiro Ziemeļāfrikai un Tuvajiem Austrumiem – tā bija daļa no reakcijas uz globālo nenodrošinātību ar pārtiku. Tādējādi aplēstais kopējais ES atbalsts pasaules pārtikas nodrošinājumam un pārtikas sistēmām līdz 2024. gadam pārsniedza 8,3 miljardus eiro.

ES kopējais ieguldījums globālajā drošībā visā pasaulē ir 8,3 miljardi eiro, kas sadalīti šādi: pasaules mērogā 1,32 miljardi eiro, Subsahāras Āfrikā 3,21 miljards eiro, dienvidu kaimiņreģionā 1,12 miljardi eiro, Āzijā un Klusā okeāna reģionā – 1,05 miljardi eiro, Rietumbalkānos un Turcijā 886 miljoni eiro, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā 384 miljoni eiro un austrumu kaimiņreģionā 294 miljoni eiro.

ES strādāja pie tā, lai palielinātu pārtikas ražošanu, atvieglotu pārtikas un barības tirdzniecību no Ukrainas un stiprinātu vietējo pārtikas ražošanu. Pēc Ukrainas lauksaimniecības iestāžu pieprasījuma piekļuve ES tirgiem tika saglabāta un elastīgi atvieglota gan importam uz Ukrainas tirgiem, gan eksportam no tiem. ES un Ukrainas solidaritātes joslas radīja jaunus loģistikas maršrutus, kas savieno Ukrainu ar globālajiem tirdzniecības partneriem (sk. 1. nodaļu).

ES arī atbalstīja ANO centienus ar Melnās jūras graudu iniciatīvu, lai atvieglotu graudu un ar tiem saistīto pārtikas produktu un mēslošanas līdzekļu drošu tranzītu no Ukrainas Melnās jūras ostām uz tālākām izplatīšanas ostām.

Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Ukrainas Lauksaimniecības ministrijas, no 2022. gada maija līdz decembrim, pateicoties šīm iniciatīvām, no Ukrainas tika eksportēti aptuveni 29 miljoni tonnu lauksaimniecības produktu. Decembrī tika piesaistīts vēl 1 miljards eiro, lai uzturētu un paplašinātu ES un Ukrainas solidaritātes joslas.

VIDEO ES un Ukrainas solidaritātes joslas.

Tirdzniecība un tehnoloģijas

Jauni rīki

Pievēršoties problēmai, ka citas pasaules lielvaras izmanto tirdzniecību kā ieroci, ES ir ieviesusi vairākus jaunus instrumentus. 2022. gadā stājās spēkā Starptautiskā iepirkuma akts, kas dod ES lielāku ietekmi, lai panāktu, ka ES uzņēmumi piekļūst publiskā iepirkuma tirgiem ārpus ES.

Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienības Padomē tika panākts progress attiecībā uz pretpiespiešanas instrumenta ieviešanu, kas palīdzēs ES cīnīties pret ekonomisko piespiešanu, ar ko valsts, kas nav ES dalībvalsts, cenšas izdarīt spiedienu uz ES vai dalībvalstīm, lai tās veiktu konkrētu politisku izvēli. Šis instruments dos ES iespēju noteikt pretpasākumus tirdzniecības, investīciju vai citu ierobežojumu veidā.

Turklāt jaunā paziņojuma par tirdzniecības partnerību spēku mērķis ir palielināt ES tirdzniecības nolīgumu ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un klimata, vides un darba tiesību aizsardzībā visā pasaulē. Jaunā pieeja ietver tirdzniecības sankciju izmantošanu par klimata un darba pamatnoteikumu pārkāpumiem.

Nolīgumi

Jūnijā ES un Jaunzēlande noslēdza sarunas par tirdzniecības nolīgumu, kurā ir ietvertas vērienīgākas ilgtspējas saistības nekā jebkurā ES tirdzniecības nolīgumā līdz šim. Tas pavērs jaunas iespējas Eiropas lauksaimniekiem, uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

VIDEO ES un Jaunzēlande paraksta brīvās tirdzniecības nolīgumu. 2022. gada jūnijs.

2022. gadā turpinājās arī sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar Austrāliju un Indiju. Tika veikts arī tehniskais un juridiskais darbs saistībā ar ES un Mercosur tirdzniecības nolīgumu. Tika panākta politiska vienošanās noslēgt sarunas par tirdzniecības nolīgumu ar Čīli.

2022. gadā ES parakstīja pirmo visaptverošo gaisa transporta nolīgumu starp valstu blokiem ar 10 ASEAN valstīm, kas aptver vairāk nekā 1,1 miljardu ES un ASEAN iedzīvotāju. Nolīgums atvērs tirgus, uzlabos tiešo savienojamību un radīs ekonomiskus ieguvumus un jaunas iespējas, pateicoties vienota noteikumu kopuma izveidei attiecībā uz visiem gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp ES un ASEAN. Tas dos labumu gan patērētājiem, gan aviokompānijām, gan lidostām. Nolīguma pamatā ir kopīgi augsti standarti tādās jomās kā vide, darbaspēka jautājumi un godīga konkurence, kā arī aviācijas drošums un drošība.

ES un ASEAN visaptverošs gaisa transporta nolīgums

Tas aizstāj vairāk nekā 140 divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumus ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas dalībvalstīm.

Okeāni un zivsaimniecība

Jaunais Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgums par kaitīgu zvejniecības subsīdiju izbeigšanu ir izšķirošs solis, lai panāktu, ka zvejniecības subsīdiju galvenais mērķis visā pasaulē ir ilgtspēja; tādējādi tiks veicināta okeānu aizsardzība. Nolīgums aizliedz subsīdijas, kas veicina nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kā arī neregulētu zveju atklātā jūrā. Ir aizliegtas arī subsīdijas zvejai no pārzvejotiem krājumiem, kam nav ieviesti zvejniecības pārvaldības pasākumi, lai atjaunotu krājumu līdz veselīgam līmenim.

VIDEO Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ministru konferences 12. sanāksmes iznākums: vienošanās par zvejniecības subsīdijām. 2022. gada jūnijs.

Turklāt kopīgajā paziņojumā par ES Starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtību tika ierosināti pasākumi, kas padarītu okeānus drošus, tīrus, veselīgus un ilgtspējīgi pārvaldītus. Saskaņā ar šo darbakārtību ES uzņēmās 52 brīvprātīgas saistības līdz 7 miljardu eiro apmērā, tas ir konkrēts piemērs ES kā pasaules līderes lomai pasaules okeānu aizsardzībā. Darbakārtībai būs svarīga nozīme Eiropas zaļā kursa zilās dimensijas īstenošanā. Tajā ņemtas vērā galvenās tendences, piemēram, klimata pārmaiņu negatīvā ietekme, bioloģiskās daudzveidības bīstamā samazināšanās un ģeopolitisko apstākļu izmaiņas.

ES ir apņēmusies stiprināt starptautisko okeānu pārvaldības satvaru pasaules un reģionālā līmenī un līdz 2030. gadam iedzīvināt okeānu ilgtspēju, izmantojot koordinētu un papildinošu pieeju attiecībā uz kopīgām problēmām un kumulatīvo ietekmi.

ES arī turpinās strādāt, lai padarītu okeānu par drošu un neapdraudētu telpu, reaģējot uz pieaugošo konkurenci starptautiskajos ūdeņos un sarežģījumiem daudzpusējā sadarbībā.

Atjauninot savu politiku, ES apstiprināja aktīvo apņemšanos paātrināt ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un 14. ilgtspējīgas attīstības mērķa īstenošanu.

Digitālās partnerības

Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes 2022. gada ministru sanāksmē ES un Amerikas Savienotās Valstis atkārtoti apstiprināja atbalstu atvērtam, globālam, sadarbspējīgam, uzticamam un drošam internetam, kā noteikts Deklarācijā par interneta nākotni un deklarācijā par Eiropas digitālajām tiesībām un principiem. Abas puses apsprieda arī kopīgu mākslīgā intelekta principu īstenošanu un vienojās izstrādāt kopīgu ceļvedi par novērtēšanas un mērīšanas rīkiem uzticamam mākslīgajam intelektam un riska pārvaldībai.

2022. gadā ES izveidoja arī Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi ar Indiju un digitālās partnerības ar Japānu, Singapūru un Dienvidkoreju.

Ievads

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija 2022. gadā cieši sadarbojās ne tikai tādēļ, lai reaģētu ārkārtējās situācijās, bet arī lai uzlabotu ES likumdošanu un sniegtu vēl labākus rezultātus tās iedzīvotājiem. Ņemot vērā izdevības un grūtības ceļā uz ilgtspējīgu atveseļošanu, joprojām ir ļoti svarīgi rīkoties pēc iespējas efektīvāk, domājot par ES nākotni. Panākt labākus rezultātus ES pilsoņiem, uzlabojot ES noteikumus – tas ir kopīgs mērķis un visu ES iestāžu un dalībvalstu pienākums.

Galvenās iniciatīvas 2022. gadā

2022. gadā iestādes ir panākušas vairāku svarīgu iniciatīvu virzību. Eiropas Savienības Padome pieņēma Stratēģisko kompasu – vērienīgu rīcības plānu, kas paredz līdz 2030. gadam stiprināt ES drošības un aizsardzības politiku un veicināt ES līderu vienošanos par Eiropas aizsardzības rūpnieciskās bāzes stiprināšanu (sk. 8. nodaļu).

Attiecībā uz zaļo programmu un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, Sociālā klimata fonda izveidi un jaunā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma īstenošanu. Turklāt iestādes panāca provizorisku vienošanos par atmežošanas riska samazināšanu, un panāca politisku vienošanos par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu (sk. 3. nodaļu).

Attiecībā uz galvenajiem digitālo nozari reglamentējošajiem aktiem Parlamenta un Padomes politiskā vienošanās ļāva pabeigt Digitālo pakalpojumu akta un Digitālo tirgu akta izstrādi, kā arī sagatavot jaunus tiesību aktus par vienotiem lādētājiem (sk. 4. nodaļu).

Parlaments un Padome arī panāca politisku vienošanos par direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs, par darba samaksas pārredzamības pasākumiem un par direktīvu par adekvātu minimālo algu (sk. 7. nodaļu).

Padome vadīja diskusijas par ES ārējām attiecībām (sk. 8. nodaļu) un rīkoja ES un Āfrikas Savienības un Rietumbalkānu samitus. Turklāt tā sāka pievienošanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju (sk. 8. nodaļu). Parlaments un Padome arī vienojās par galvenajiem tiesību aktiem par kropļojošām ārvalstu subsīdijām un Starptautiskā iepirkuma aktu.

Eiropas Savienības Padomes prezidentūra ik pēc sešiem mēnešiem pāriet citai ES dalībvalstij. 2022. gadā Parlaments, Padomes rotējošās prezidentvalstis Francija un Čehija un 2023. gada prezidentvalstis Zviedrija un Spānija kopīgi strādāja, lai virzītu uz priekšu iestāžu sarunas gan par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, gan par Migrācijas un patvēruma paktu, un parakstīja kopīgu ceļvedi (sk. 5. nodaļu).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja sniedza svarīgu un aktuālu ieguldījumu Parlamenta, Padomes un Komisijas darbā, tostarp sagatavojot Komisijas darba programmu 2023. gadam, kā arī aktīvi palīdzēja sagatavot konferences par Eiropas nākotni galīgos ieteikumus.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzsvēra ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi, ko radījusi militārā agresija Ukrainā, un Eiropas Reģionu komiteja pieņēma Marseļas manifestu, kas ir aicinājums Eiropas līderiem uzklausīt to visā ES reģionāli un vietējā līmenī ievēlēto miljons politiķu viedokli, kuri ir apņēmušies tuvināt Eiropu cilvēkiem.

Parlamenta jaunā priekšsēdētāja

2022. gada sākumā mūžībā devās bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Marija Sasoli. Priekšsēdētājs Sasoli paliks atmiņā kā īstens Eiropas līderis un demokrātijas aizstāvis. Vairāk nekā desmit gadus strādājot Parlamentā, viņš nemitīgi aizstāvēja ES un tās vērtības, bet arī uzskatīja, ka Eiropai ir jācenšas panākt vairāk: tai jābūt vienotākai, jātuvinās iedzīvotājiem un jābūt uzticīgākai savām vērtībām.

Termiņa vidusposma vēlēšanās 2022. gada 18. janvārī ar absolūtu 458 balsu vairākumu no 690 nodotajām balsīm par jauno priekšsēdētāju tika ievēlēta Roberta Metsola.

Parlaments izveidoja trīs jaunas parlamentārās komitejas šādās jomās: ārvalstu iejaukšanās, ieskaitot dezinformāciju, Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze, izmeklēšana, kas nepieciešama, lai izpētītu spiegprogrammatūras Pegasus izmantošanu.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena regulāri piedalījās debatēs, jo īpaši par gatavošanos Eiropadomes sanāksmēm vai turpmākiem pasākumiem pēc tām, un ar Ukrainu saistītajās debatēs. 2022. gada 14. septembrī viņa uzstājās ar ikgadējo runu par stāvokli Savienībā, iezīmējot politikas prioritātes 2023. gadam un Komisijas pilnvaru termiņa otrajai pusei.

Uzmanības centrā – pilsoņi

Konference par Eiropas nākotni

2022. gadā noslēdzās gadu ilgusī konference par Eiropas nākotni, kas deva eiropiešiem iespēju paust viedokli par to, ko viņi gaida no ES. Tā bija plašākā un tālejošākā šāda veida apspriešanās, kas pulcēja 5 miljonus individuālo apmeklētāju daudzvalodu digitālajā platformā un vairāk nekā 720 000 dalībnieku vairāk nekā 6600 reāllaikā notiekošajos pasākumos, tostarp valstu pilsoņu paneļdiskusijās un Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās.

Tika organizētas četras Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas. Katrā paneļdiskusijā piedalījās 200 pilsoņu, kuri pēc nejaušības principa tika atlasīti no visām 27 dalībvalstīm, rūpīgi apsverot, lai tiktu iekļautas personas, kas atspoguļo ES daudzveidību ģeogrāfiskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, sociālekonomiskās izcelsmes un izglītības līmeņa ziņā. Īpaši tika gādāts par to, lai trešdaļa dalībnieku katrā paneļdiskusijā būtu jaunieši (vecumā no 16 līdz 25 gadiem). Dalībnieki apsprieda savus ieteikumus konferences plenārsēdēs, kurās pilsoniskās sabiedrības locekļi, visu pārvaldības līmeņu ievēlētie pārstāvji un citas ieinteresētās personas tikās, lai vienprātīgi apstiprinātu 49 konferences priekšlikumus, kas pēc tam tika iesniegti ES iestādēm.

2022. gada 9. maijā Eiropas dienā notika konferences noslēguma ceremonija, kuras laikā Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāji tika iepazīstināti ar galīgo ziņojumu, kurā ietverti visi priekšlikumi un izklāstīti 326 pasākumi. Rezultāti ir strukturēti atbilstoši deviņiem konferences tematiem, sākot ar klimata pārmaiņām un veselību un beidzot ar Eiropas demokrātiju un digitālo pārveidi.

17. jūnijā Komisija nāca klajā ar paziņojumu par konferenci par Eiropas nākotni, kurā novērtēti priekšlikumi un ieskicēta turpmākā rīcība. Runā par stāvokli Savienībā priekšsēdētāja fon der Leiena apstiprināja, ka pilsoņu paneļdiskusijas kļūs par regulāru Komisijas politikas veidošanas iezīmi, un izklāstīja jaunus priekšlikumus, kas izriet no konferences secinājumiem. Vairāk nekā 80 % jauno iniciatīvu, kas ietvertas Komisijas 2023. gada darba programmā, tieši vai netieši sasaucas ar konferences priekšlikumiem. 2022. gada 2. decembrī Parlaments, Padome un Komisija rīkoja atsauksmju pasākumu, lai iedzīvotājiem izskaidrotu, kā iestādes īsteno konferences priekšlikumus.

Decembrī Komisija rīkoja pirmo Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju par pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu. Saskaņā ar konferences par Eiropas nākotni priekšlikumiem ir sagatavots tiesību akta priekšlikums par atkritumu, it īpaši pārtikas atkritumu, samazināšanu, kas iekļauts Komisijas 2023. gada darba programmā.

Iedvesmojoties no konferences, Komisijas jaunais tiešsaistes interaktīvais rīks – portāls “Izsakiet viedokli” – apkopos visu informāciju par Komisijas mehānismiem iedzīvotāju iesaistīšanai. Šis jaunais tiešsaistes centrs integrēs konferences daudzvalodu digitālās platformas galvenās iezīmes un būs pamats jaunai demokrātiskas iesaistes un inovācijas sistēmai.

Konferencē pilnvērtīgi piedalījās arī konsultatīvās komitejas. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2021. gada 27. aprīlī pieņēma rezolūciju par konferenci “Jauns vēstījums par Eiropu” un organizēja 75 pasākumus visā Eiropā – 45 no tiem vien pulcēja vairāk nekā 7600 dalībnieku. Dokumentā “Organizētas pilsoniskās sabiedrības redzējums par Eiropas nākotni” ir izklāstīti šo apspriežu rezultāti, sīki aprakstot ieteikumus un idejas, kas iekļautas konferencē pieņemtajos 326 galīgajos priekšlikumos.

Eiropas Reģionu komiteja organizēja vairāk nekā 120 vietējos un pārrobežu pilsoņdialogus, un tajos paustās idejas un ieteikumi tika augšupielādēti platformā. Augsta līmeņa grupa Eiropas demokrātijas jautājumos pieņēma galīgo ziņojumu par demokrātiju Eiropas Savienībā, un tas ir daļa no vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījuma konferencē.

Eiropas pilsoņu iniciatīva

2022. gadā aprit 10 gadi kopš Eiropas pilsoņu iniciatīvas pirmsākumiem. Komisija kopā ar partneriestādēm, iniciatīvu organizatoriem un informācijas izplatītājiem visu gadu atzīmēja šo svarīgo pagrieziena punktu. Ar pasākumiem un reklāmas kampaņām Eiropas dienā vai ikgadējā EPI dienā, ko Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā atzīmēja 2. jūnijā, galvenā uzmanība šajā gadā tika pievērsta iedzīvotāju informēšanai par EPI.

Septītā veiksmīgā iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus! Virzībā uz bitēm draudzīgu lauksaimniecību veselīgai videi” tika iesniegta izskatīšanai Komisijā 2022. gadā. Vēl divas iniciatīvas savāca vairāk nekā 1 miljonu parakstu: “Pārtraukt haizivju spuru atdalīšanu – pārtraukt tirdzniecību” un “Kosmētikas līdzekļi bez nežēlības: tiekties uz Eiropu, kurā nenotiek izmēģinājumi ar dzīvniekiem”. Komisija uz šīm trim iniciatīvām atbildēs 2023. gadā.

2022. gadā Komisija arī reģistrēja 10 jaunas iniciatīvas, aicinot ES rīkoties dažādās jomās, piemēram, sporta, izglītības, apģērbu ražošanas, zaļās enerģijas, dzīvnieku aizsardzības, lauku politikas un beztabakas vides jomā..

Darbs krīzes laikā

2022. gadā ES iestādes vēlreiz apliecināja lielu noturību, risinot neparedzētas ārkārtējas situācijas. Brīdī, kad pasaule sāka atgūties no Covid-19 pandēmijas, Krievija sāka neprovocētu un nepamatotu agresiju pret Ukrainu. ES iestādes negurstoši strādāja, lai atbalstītu Ukrainas tautu cīņā par brīvību un palīdzētu pilsoņiem un uzņēmumiem dalībvalstīs pārvarēt kara sekas.

2022. gada 1. martā Parlaments rīkoja ārkārtēju plenārsēdi, kuras laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunāja deputātus tiešraidē no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas. Viņš uzsvēra, ka ukraiņi “cīnās par savām tiesībām, brīvībām un dzīvību, kā arī par to, lai kļūtu par vienlīdzīgu Eiropas daļu”. Debatēs piedalījās arī Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels. Parlaments pauda nelokāmu atbalstu Ukrainai un aicināja piemērot sankcijas pret Krieviju un īstenot jaunus centienus, lai Ukrainai piešķirtu ES kandidātvalsts statusu.

Pēc tam Parlaments rīkoja regulāras ar Ukrainu saistītas debates plenārsēdēs un pieņēma 16 rezolūcijas. Ukrainas Augstākās radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks personīgi piedalījās 2022. gada jūnija plenārsesijā. Savukārt Ukrainas ministri un augsta līmeņa amatpersonas bieži piedalījās dažādās Parlamenta komiteju sanāksmēs un apsprieda ar parlamenta deputātiem jaunākos notikumus uz vietas.

Ukrainas tautas godināšana

14. decembra ceremonijā Eiropas Parlamenta 2022. gada Saharova balva par domas brīvību tika piešķirta drosmīgajai Ukrainas tautai.

Balva, kas ietver sertifikātu un 50 000 eiro prēmiju, ir ikgadēja balva, lai godinātu personas un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Rotējošās prezidentvalsts pienākumus Eiropas Savienības Padomē uzņēmās Francija un Čehija. Padome ir centusies stingri un vienoti reaģēt uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un tā izraisīto pārtikas un enerģētikas krīzi. Eiropadomes vadībā tā pārraudzīja, kā tiek īstenoti nekad agrāk nepieredzēti pasākumi un sniegta plaša mēroga palīdzība Ukrainai.

Komisija visu gadu īstenoja plaša mēroga rīcību Ukrainas atbalstīšanai un 2022. gadā noteica vairāk nekā 200 reaģēšanas pasākumu. Daudzi no lēmumiem nodrošina iespēju ES sniegt Ukrainai nepieciešamo humāno palīdzību un finansiālo atbalstu un palīdzēt dalībvalstīm uzņemt ukraiņus, kuri bēg no kara, kā arī pārvarēt ekonomiskās sekas, ko radījusi Krievijas agresija pret Ukrainu (sk. 1. nodaļu). Turklāt tā iesniedza vairākus priekšlikumus pārskatīt enerģētikas politiku, lai mazinātu ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā (sk. 2. nodaļu).

Neprovocētā un nepamatotā Krievijas agresija pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem ir tiešs izaicinājums ES vērtībām un noteikumos balstītai pasaules kārtībai. 2022. gada ziņojumā par tiesiskumu īpašs uzsvars tika likts uz to, cik svarīgi ir atbalstīt demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu. Pirmo reizi ziņojumā bija katrai dalībvalstij adresēti konkrēti ieteikumi, kas palīdz noteikt, kur vajadzīgi uzlabojumi, un veicināt vajadzīgās reformas.

Komisija turpināja būt Līgumu sargātāja un, lai nodrošinātu ES tiesību aktu izpildi, pieņēma 1410 lēmumu par pienākumu neizpildes procedūrām. Tiesiskuma ievērošana ir arī būtiska ES budžeta pareizai finanšu pārvaldībai un tā finansējuma efektīvai izmantošanai. 2022. gada decembrī saskaņā ar Nosacītības regulu Padome pieņēma pasākumus budžeta aizsardzībai pret tiesiskuma principu pārkāpumiem Ungārijā.

Komisija un Eiropas Revīzijas palāta turpināja konstruktīvu sadarbību attiecīgi kā ES izpildvaras un revīzijas iestāde. Ikgadējā sanāksmē jūlijā locekļi apsprieda, kā ES budžets palīdz sasniegt Eiropas Savienības politiskās prioritātes, konkrētus rezultātus pilsoņiem un pievienoto vērtību dalībvalstu pasākumiem.

Risinot krīzes, Komisija turpināja darbu, kam ar labāka regulējuma programmu jānodrošina pārredzama un efektīva lēmumu pieņemšana. Tas nozīmē, ka tās priekšlikumu pamatā ir pārliecinoši pierādījumi, kas veidojas plašā apspriešanā portālā “Izsakiet viedokli!” un tiek izskatīti neatkarīgā pārraudzības struktūrā – Regulējuma kontroles padomē. ES ziņojumā par regulatīvās darbības rezultātu novērtēšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija Komisijas labāka regulējuma satvaru ierindojusi augšgalā.

2022. gadā Komisija sāka pilnā mērā īstenot pieeju “viens pieņemts – viens atcelts”, kas paredz, ka no jauna ieviesta administratīva slodze tiek līdzsvarota, atceļot līdzvērtīgu slodzi tajā pašā politikas jomā. Pieeja koncentrēta uz Komisijas priekšlikumu izmaksām pilsoņiem un uzņēmumiem un papildina Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT). Īstenojot REFIT, Komisija sistemātiski cenšas identificēt un novērst birokrātiju un nevajadzīgas izmaksas, vienlaikus sasniedzot politikas mērķus ikreiz, kad tiek pārskatīti un izvērtēti ES tiesību akti. Augsta līmeņa ekspertu grupa – platforma “Gatavi nākotnei” – šo darbu atbalstījusi, pieņemot 10 atzinumus ar ieteikumiem, kā vienkāršot ES tiesību aktus un padarīt tos efektīvākus. Komisija turklāt gādāja par to, lai labāks regulējums tiecas sasniegt un atbalsta ilgtspējas mērķus un digitālo pārveidi.

Stratēģiskā prognozēšana

ES tiecas savu politiku pielāgot nākotnes vajadzībām, politikas veidošanā arvien vairāk iekļaujot prognozēšanu. Stratēģiskā prognozēšana paredz tendences, riskus un briestošas problēmas, kā arī to iespējamo ietekmi un mūsu iespējas rīkoties, un dod noderīgu ieskatu stratēģiskajā plānošanā, politikas veidošanā un sagatavotībā. Tā arī palīdz izstrādāt jaunas ES iniciatīvas un pārskatīt pašreizējo politiku saskaņā ar labāka regulējuma rīkkopu. Visbeidzot, stratēģiskā prognozēšana palīdzēs ES labāk reaģēt uz agrāk nepieredzētām un ļoti sarežģītām situācijām, ņemot vērā augošo nenoteiktību.

2022. gadā iestāžu sadarbība prognozēšanas jomā Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas paspārnē bija vērsta uz ģeopolitiku. Tika uzsākts Eiropas stratēģijas un politikas analīzes izmēģinājuma projekts par potenciālo scenāriju analīzi, lai apzinātu paradigmas maiņu, kas nākotnē varētu būtiski ietekmēt ES.

Sekmīga zaļās un digitālās divējādās pārkārtošanās pārvaldība ir ilgtspējīgas, taisnīgas un konkurētspējīgas nākotnes nodrošināšanas stūrakmens.

Komisijas 2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā galvenā uzmanība tika pievērsta zaļās un digitālās pārkārtošanās mijiedarbībai jaunajā strauji mainīgajā ģeopolitiskajā kontekstā. Komisija arī turpināja analizēt galvenās megatendences, kas ietekmē nākotni, piemēram, migrāciju, klimata pārmaiņas, digitalizāciju un nevienlīdzību. Ir izveidota ciešāka sadarbība ar dalībvalstīm caur ES mēroga prognozēšanas tīklu, kas ietver “Nākotnes ministrus”.