Atbalsts bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE): SURE finansējums palīdzēja saglabāt darbvietas Covid-19 krīzes laikā, bet šā instrumenta pilna ietekme nav zināma

Kopsavilkums

I Covid-19 pandēmija izraisīja nopietnu satricinājumu Eiropas ekonomikā, radot ievērojamus traucējumus darba tirgū un apdraudot miljoniem darbvietu. Šādos apstākļos ES ieviesa pagaidu instrumentu “SURE” (atbalsts bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā), lai palīdzētu dalībvalstīm tikt galā ar pandēmijas ietekmi uz darba tirgu. Cita starpā šā instrumenta uzdevums bija atbalstīt dalībvalstis darbvietu saglabāšanas shēmu īstenošanā, gan ieviešot jaunas shēmas, gan pagarinot jau esošās. Padome izvēlējās izvērst Komisijas sākotnēji ierosinātās shēmas darbības jomu, un līdz ar to SURE varēja izmantot arī ar veselību saistītu pasākumu atbalstam.

II Atšķirībā no tradicionālā sociālās politikas atbalsta, ko finansē no ES budžeta, ar SURE dalībvalstīm tiek izsniegti ilgtermiņa aizdevumi ar izdevīgiem finanšu nosacījumiem. Šo instrumentu pārvalda Komisija, kura kapitāla tirgos var aizņemties līdz pat 100 miljardiem EUR. Līdz 2022. gada augustam Padome bija apstiprinājusi finansiālo palīdzību 19 dalībvalstīm 93,3 miljardu EUR apmērā, un no šīs summas gandrīz 92 miljardi EUR (98 %) bija izmaksāti. Līdzekļu pieejamības periods beidzas 2022. gada 31. decembrī, lai gan Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var nolemt šo termiņu pagarināt.

III Mēs revidējām SURE, jo šis instruments bija svarīgs Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai. Turklāt SURE finansiālais atbalsts ir ievērojami liels – gandrīz 100 miljardi EUR. Mēs novērtējām, vai instruments lietderīgi un efektīvi mazināja bezdarba risku.

IV Kopumā mēs secinām, ka Komisija ātri un efektīvi reaģēja uz vajadzību palīdzēt dalībvalstīm saglabāt nodarbinātību. Komisija spēja sniegt ES atbalstu dalībvalstīm ātrāk nekā saskaņā ar standarta finansēšanas procedūrām. SURE satvars atspoguļoja ārkārtas kontekstu un ierobežoja ES budžeta finanšu risku. Lai gan kopumā ir izsecināms, ka SURE atbalsts sasniedza miljoniem cilvēku, trūkst visaptverošu datu par dalībvalstīm, tāpēc Komisijai ir ierobežotas iespējas novērtēt ar SURE sasniegtos rezultātus.

V Komisija ierosināja jaunu, inovatīvu regulējumu, un Padome to savlaicīgi apstiprināja, proti, tikai divus mēnešus pēc Covid-19 atzīšanas par pandēmiju. SURE atbalsts ļāva dalībvalstīm izveidot jaunas vai pagarināt jau esošās darbvietu saglabāšanas shēmas, bet, ņemot vērā ļoti atšķirīgos katras valsts darba tirgus apstākļus, visā ES izmantotās pieejas ievērojami atšķīrās.

VI SURE finansējuma pamatā ir aizdevumi, nevis dotācijas. Dalībvalstu pieprasījums pēc aizdevumiem atbilda Komisijas ierosinātajam budžetam 100 miljardu EUR apmērā. Viena no SURE īpašajām iezīmēm ir tāda, ka visas dalībvalstis sniedza garantijas līdz 25 % no visiem SURE ietvaros izmaksātajiem aizdevumiem, kuri visi ir jāatmaksā līdz 2050. gadam. Šīs garantijas kalpo ES budžeta aizsardzībai, jo saistību neizpildes gadījumā tās var izmantot pirms Komisijas pašas resursiem.

VII SURE ir instruments reaģēšanai uz krīzi, un būtiska nozīme ir ātrai līdzekļu izmaksāšanai. Lielākā daļa dalībvalstu saņēma pirmo maksājumu mazāk nekā vienu mēnesi pēc pieprasījuma. Tā kā pastāv iespēja, ka darbvietu saglabāšanas shēmas tiek izmantotas ļaunprātīgi, SURE regulā ir noteikts, ka ar dalībvalstīm noslēgtajos aizdevuma līgumos ir jāiekļauj noteikumi par kontroli un revīzijām, lai mazinātu krāpšanas un pārkāpumu risku. Komisija rīkoja ad hoc aptauju par valsts revīzijas un kontroles sistēmām 2022. gada sākumā, kad lielākā daļa finansējuma jau bija izmaksāta dalībvalstīm. Visas dalībvalstis, izņemot vienu, ziņoja par iespējamas krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem. Tomēr, tā kā līdz 2022. gada septembrim Komisijai nebija ziņu par būtiskiem pārkāpumiem vai krāpšanu saistībā ar pašas pienākumiem saskaņā ar tiesību aktiem, Komisija nebija sākusi īpašu izmeklēšanu.

VIII Kopumā ir izsecināms, ka SURE sasniedza miljoniem darba ņēmēju un pašnodarbināto personu visnopietnākajā krīzes posmā un kopā ar citiem politikas atbalsta pasākumiem palīdzēja mazināt bezdarba risku. Tomēr instrumenta struktūra ir tāda, ka nav iespējams atsevišķi noteikt SURE ietekmi (tiešos rezultātus un koprezultātu) valsts shēmās. Tāpēc Komisija nespēj novērtēt SURE rezultātus katrā dalībvalstī. Piemēram, tā kā trūkst visaptverošu datu par dalībvalstīm, nav iespējams pilnībā novērtēt, cik cilvēku un uzņēmumu guva labumu no SURE atbalsta jeb, citiem vārdiem, nav iespējams novērtēt instrumenta potenciālo ieguldījumu bezdarba riska mazināšanā. Komisijai paziņotie dalībvalstu dati par pasākumiem, kas saistīti ar veselību, ir vēl ierobežotāki. SURE regulā nav iekļauta obligāta prasība veikt novērtēšanu.

IX Mēs iesakām Komisijai veikt visaptverošu SURE novērtēšanu, lai apkopotu gūto pieredzi, kas varētu noderēt iespējamiem turpmākiem krīzes instrumentiem.

Ievads

Pamatinformācija

01 Covid-19 pandēmijas laikā ES dalībvalstis veica vairākus sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos. Ņemot vērā šos pasākumus, kā arī pandēmijas izraisīto ekonomisko nenoteiktību un robežu un rūpnīcu slēgšanas radītos piegādes ķēdes traucējumus, ES ievērojami samazinājās gan ražošana, gan patēriņš. Pandēmijas agrīnajos posmos ieviestie pasākumi ietvēra mājsēdi, kuras rezultātā uz laiku tika slēgtas dažādas ES ekonomikas nozares, piemēram, tūrisms un viesmīlība¹.

02 Izrietošais ekonomikas sarukums, ko īpaši spēcīgi izjuta ES dienvidu dalībvalstis, apdraudēja miljoniem darbvietu. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) 2020. gadā lēsa, ka ES-27 darba tirgū aptuveni 45 miljonus darbvietu (23 % darbaspēka) skāra ļoti augsts Covid-19 traucējumu risks un ka vēl 22 % ES darbaspēka – galvenokārt darba ņēmējus pakalpojumu nozarē ar vidēju un zemu kvalifikāciju – skāra daži ievērojami riski².

03 Šādos apstākļos ES uz pagaidu laiku ieviesa instrumentu “SURE” (atbalsts bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā), lai palīdzētu dalībvalstīm tikt galā ar pandēmijas ietekmi darba tirgū. Ar šo instrumentu tiek sniegts atbalsts dalībvalstīm darbvietu saglabāšanas shēmu īstenošanā, gan ieviešot jaunas shēmas, gan pagarinot jau esošās. Šādi tiek nodrošināts, ka ekonomiskās grūtībās nonākušu uzņēmumu darbinieki no publiskiem avotiem saņem ienākumu atbalstu par nenostrādātām stundām. Darbvietu saglabāšanas instrumenti ietver saīsināta darba laika, dīkstāves un algu subsīdiju shēmas.

Par SURE

04 SURE galvenais mērķis ir sniegt finansiālu palīdzību dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietniem ekonomikas traucējumiem vai kuras nopietni apdraud šādi traucējumi. Finansējot darbvietu saglabāšanas shēmas, SURE uzdevums ir samazināt bezdarba un ienākumu zaudēšanas gadījumu skaitu (sk. 1. attēlu). Ar šo instrumentu tiek atbalstītas jau esošās darbvietas, nevis finansētas bezdarba mazināšanas shēmas.

05 Komisijas sākotnējais tiesību akta priekšlikums par SURE attiecās tikai uz nodarbinātības mērķi³. Kad Padome pieņēmaSURE regulu 2020. gada maijā, tā nolēma paplašināt regulas darbības jomu, lai atbalstītu ar veselību saistītus pasākumus (sk. 2. attēlu).

06 Instrumenta“SURE” ietvaros tiek izsniegti aizdevumi dalībvalstīm, un šo instrumentu finansē ar aizņēmumiem. Instrumentu pārvalda Komisija, aptverot aizņēmumu operācijas un aizdevumu administrēšanu un izmaksāšanu. Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN ĢD) kā vadošais ģenerāldirektorāts koordinēja instrumenta izveidi un īstenošanu ciešā sadarbībā ar Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātu (EMPL ĢD) un Budžeta ģenerāldirektorātu (BUDG ĢD) (sk. 1. tabulu).

07 SURE ir pagaidu instruments, kas ir pieejams līdz 2022. gada 31. decembrim, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma nenolems to pagarināt.

Finansējuma apjoms

08 Saskaņā ar Regulu Komisija SURE atbalsta finansēšanai kapitāla tirgos var aizņemties līdz 100 miljardiem EUR⁴. Katra dalībvalsts, kas vēlas izmantot SURE atbalstu, nosūta pieprasījumu Komisijai. Komisija izvērtē katru pieprasījumu un, ja tas atbilst Regulā paredzētajiem attiecināmības nosacījumiem, ierosina Padomei apstiprināt SURE finansiālo palīdzību. Tad Padome pieņem īstenošanas lēmumu par kompensējošu aizdevumu, kas ir aizdevums, ko izsniedz ar tādiem pašiem noteikumiem, ar kādiem Komisija to saņēmusi kapitāla tirgos. Šis aizdevums ir finansiālā palīdzība attiecīgajai dalībvalstij.

09 Instrumenta finansēšanai Komisija emitēja obligācijas kapitāla tirgos. Komisijas emitētajām obligācijām bija dažādi atmaksāšanas termiņi – no pieciem līdz 30 gadiem. Investori bija ļoti ieinteresēti SURE obligācijās.

10 Turklāt pirmo reizi Komisija emitēja SURE obligācijas kā sociālās obligācijas (sk. 1. izcēlumu).

Revīzijas tvērums un pieeja

11 Mēs novērtējām, vai SURE nodrošināja efektīvu un lietderīgu reakciju, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas radīto bezdarba risku Eiropas Savienībā, un vai Komisija īstenoja SURE efektīvi. Konkrēti, mēs pārbaudījām, vai

• instrumentu izveidoja savlaicīgi;
• tika ieviesta atbilstoša kārtība, lai, īstenojot SURE, ierobežotu ES budžeta pakļautību finanšu riskam;
• SURE tiesiskais regulējums un tā īstenošana atspoguļoja krīzes stāvokli, bet nepieļāva krāpšanas un pārkāpumu risku;
• Komisija izstrādāja stabilu sistēmu, lai uzraudzītu ar SURE finansēto valsts līmeņa darbvietu saglabāšanas shēmu īstenošanu un novērtētu to ietekmi;
• SURE efektīvi palīdzēja dalībvalstīm aizsargāt darbvietas.

12 Revīzijā aptvertais laikposms bija no 2020. gada aprīļa, kad Komisija ierosināja SURE regulu, līdz revīzijas apmeklējumu beigām 2022. gada septembrī. Revīzijā galvenā uzmanība tika pievērsta Komisijai. Tvērumā neietilpa SURE īstenošanas novērtēšana atsevišķās dalībvalstīs un Komisijas veiktā aizņēmumu operāciju pārvaldība.

13 Mēs ieguvām datus un informāciju no galvenajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, kuri atbild par SURE, un no Eurostat. Mēs apspriedāmies ar Eurofound (ES aģentūra darba apstākļu uzlabošanai) un Eiropas Politikas pētījumu centru (CEPS) (ES domnīca).

14 Cita starpā veicām šādu revīzijas darbu:

• izskatījām spēkā esošos ES tiesību aktus, Komisijas norādījumus un informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, kā arī citus attiecīgos dokumentus;
• intervējām Komisijas, CEPS un Eurofound pārstāvjus;
• pamatojoties uz finansiālās palīdzības pieprasījumu izlasi, analizējām SURE piemērošanas un ziņošanas procesus;
• analizējām dalībvalstu atbildes uz Komisijas 2022. gada sākumā rīkoto aptauju, lai novērtētu pārkāpumu un krāpšanas risku.

15 Mēs revidējām SURE, jo tika ziņots, ka šim instrumentam bija liela nozīme Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanā un sākotnēji prognozētā krasā bezdarba pieauguma nepieļaušanā. Turklāt ar SURE sniegtais finansiālais atbalsts ir liels – gandrīz 100 miljardi EUR.

Apsvērumi

Ar instrumentu “SURE” tika nodrošināta savlaicīga reakcija, un tas ļāva mazināt bezdarba risku Covid-19 pandēmijas laikā

16 Mēs pārbaudījām, vai ar instrumentu tika nodrošināta savlaicīga reakcija un vai tas ļāva mazināt bezdarba risku Covid-19 pandēmijas laikā. Cita starpā analizējām attiecīgo procesu grafiku no pandēmijas izziņošanas dienas. Tāpat skatījāmies, vai Komisija pienācīgi novērtēja paredzamo pieprasījumu pēc SURE aizdevumiem un attiecīgi noteica finansējuma apjomu. Skatījām arī Komisijas pieņēmumus par dalībvalstu finanšu ietaupījumiem, kas panākti, piemērojot SURE.

ES ieviesa SURE ātri

17 Pasaules Veselības organizācija pasludināja Covid-19 par pandēmiju 2020. gada 11. martā. Mazāk nekā mēnesi vēlāk, 2. aprīlī, Komisija iesniedza Padomei SURE regulas priekšlikumu. Tobrīd Komisija jau bija sākusi sarunas ar dalībvalstīm par apņemšanos sniegt kopīgas garantijas daļai aizņēmumu.

18 Divus mēnešus pēc Covid-19 pasludināšanas par pandēmiju Padome 2020. gada 19. maijā pieņēma regulu ar dažām izmaiņām, tostarp izvērsa SURE finansiālās palīdzības darbības jomu, iekļaujot arī ar veselību saistītus pasākumus (sk. 05. punktu).

19 SURE ir unikāls instruments, tāpēc to ir grūti salīdzināt ar citiem instrumentiem. Tomēr varam atzīmēt, ka laikposms, kas iepriekšējās krīzēs bija vajadzīgs no Komisijas priekšlikuma līdz Padomes grozījumiem Kopīgo noteikumu regulā⁵, vidēji bija seši mēneši, savukārt SURE regulu pieņēma divos mēnešos. Šī ātrā reakcija bija būtiski svarīga, un pirmos aizdevumus dalībvalstīm izmaksāja jau Covid-19 krīzes sākumā.

20 Pēc regulas pieņemšanas 2020. gada maijā Komisija piesaistīja finansējumu kapitāla tirgos un tā paša gada oktobrī izmaksāja dalībvalstīm pirmos aizdevumus (sk. 3. attēlu).

Dalībvalstu pieprasījums pēc SURE finansējuma atbilda Komisijas aplēsēm

21 Ar SURE tiek sniegta finansiālā palīdzība dalībvalstīm, kuras saskaras ar traucējumiem darba tirgū Covid-19 pandēmijas dēļ. Lai noteiktu paredzamo pieprasījumu pēc SURE aizdevumiem, Komisija 2020. gada marta beigās sagatavoja trīs scenārijus, ņemot vērā mājsēdes iespējamo ilgumu, mājsēdes aptvērumu un aizdevumus pieprasošo valstu skaitu. Iegūtā aplēse par finansējuma vajadzībām darbvietu saglabāšanas shēmām bija no 50 miljardiem EUR līdz 100 miljardiem EUR. Komisija izvēlējās vislielāko vajadzību scenāriju (100 miljardi EUR). Tādējādi bija ņemta vērā tolaik valdošā nenoteiktība par Covid-19 pandēmijas ietekmi.

22 Komisijas aplēse izrādījās pietiekama, lai apmierinātu ES radušos pieprasījumu pēc SURE finansiālā atbalsta, kaut arī Padome bija iekļāvusi regulas darbības jomā arī ar veselību saistītus pasākumus. Astoņas dalībvalstis (Dānija, Vācija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Somija un Zviedrija) izvēlējās neizmantot SURE. Visās šajās dalībvalstīs jau bija ieviestas valsts finansētas darbvietu saglabāšanas shēmas.

23 Līdz 2022. gada augustam Padome bija apstiprinājusi kopējo finansiālo palīdzību 19 dalībvalstīm 93,3 miljardu EUR apmērā. No šīs kopsummas gandrīz 92 miljardus EUR (98 %) izmaksāja līdz 2022. gada augustam (sk. 4. attēlu).

24 Gandrīz pusi atbalsta sniedza divām dalībvalstīm – Itālijai un Spānijai. Tikai divas dalībvalstis – Polija un Rumānija –, kur izdevumi pasākumiem, kas bija tiesīgi saņemt SURE atbalstu, nesasniedza prognozēto apjomu, neprasīja izmaksāt visus pieejamos aizdevumus.

Komisija lēš, ka dalībvalstis, izmantojot SURE, varētu būt ietaupījušas aptuveni 8 miljardus EUR

25 Viens no iemesliem, kāpēc SURE atbalsts dalībvalstīs bija pieprasīts, bija iespēja piekļūt finansējumam par salīdzinoši zemām izmaksām. Saskaņā ar Komisijas aprēķiniem, pateicoties Eiropas Savienības AAA kredītreitingam, SURE finansiālā palīdzība ļāva dalībvalstīm ietaupīt 8,5 miljardus EUR procentu maksājumos salīdzinājumā ar to, ko tās būtu maksājušas, ja pašas būtu aizņēmušās tādu pašu summu kapitāla tirgū⁶.

26 Mēs pārliecinājāmies, ka aplēstie procentu ietaupījumi atspoguļo aizdevumu apjomu un atšķirību starp ES kredītreitingu un atsevišķu dalībvalstu kredītreitingu. Ietaupījumi koncentrējās piecās saņēmējās dalībvalstīs (Itālijā, Spānijā, Rumānijā, Polijā un Grieķijā) un bija robežās no 0,5 miljardiem EUR līdz 3,8 miljardiem EUR, veidojot gandrīz 86 % no kopējiem aplēstajiem ietaupījumiem.

Instruments “SURE” rada ierobežotu ES budžeta finanšu risku

27 Pamatojoties uz noteikumiem, kas paredzēti SURE regulā un ar dalībvalstīm noslēgtajos garantijas nolīgumos, mēs analizējām, vai tika ieviesti pasākumi, lai ierobežotu ES budžeta pakļautību finanšu riskam.

Dalībvalstis garantēja 25 % no visiem SURE aizdevumiem

28 Lai gan SURE finansējuma pamatā ir aizdevumi, nevis dotācijas, tomēr ES budžets ir pakļauts riskam, ka viena vai vairākas dalībvalstis nepilda aizdevumu atmaksāšanas saistības. Tāpēc SURE ietvaros bija svarīgi panākt, ka visas dalībvalstis piekrīt sniegt neatsaucamas garantijas pēc pieprasījuma proporcionāli to relatīvajai daļai no ES kopējā nacionālā kopienākuma, aptverot 25 % no SURE finansējuma. Atlikušo daļu garantē no ES budžeta.

29 Dalībvalstu garantijas bija paredzētas kā rezerve ES budžeta aizsardzībai. Ja kāda dalībvalsts neatmaksātu aizdevumu laikus, Komisija varētu saukt pie atbildības visas pārējās dalībvalstis. Saistību neizpildes gadījumā saskaņā ar tiesību aktiem no Komisijas tiek gaidīts, ka tā “izskatīs iespējas” izmantot ES budžetu nesamaksāto parādu atmaksāšanai⁷. Tomēr Komisija var arī vispirms izmantot dalībvalstu garantijas. Komisija mums paskaidroja, ka, visticamāk, tā vispirms izmantotu šo dalībvalstu garantiju iespēju. Gadījumā, ja visa dalībvalstu garantiju rezerve 25 miljardu EUR apmērā būtu izsmelta, atlikušo parādu atmaksātu no ES budžeta. Šādi noteikumi kalpo par garantiju investoriem, ka ES parāda nesamaksāšanas risks ir ļoti mazs, ņemot vērā Savienības AAA kredītreitingu (sk. 25. punktu).

Papildu prudenciālie noteikumi vēl vairāk ierobežo ES budžeta finanšu risku

30 Papildus iepriekš minētajam SURE regulā ir iekļauti divi svarīgi mehānismi (“prudenciālie noteikumi”), kuru nolūks ir mazināt maksimālo gada risku, turklāt katrai dalībvalstij⁸:

• kopējā atmaksājamā summa gadā nepārsniedz 10 miljardus EUR, kas ir 10 % no kopējā SURE pieejamā finansējuma. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija emitēja obligācijas ar dažādiem termiņiem;
• jebkurām trim dalībvalstīm nedrīkst piešķirt vairāk kā 60 % no kopējā pieejamā finansējuma.

Mēs uzskatām, ka šie prudenciālie noteikumi vēl vairāk ierobežo ES budžeta finanšu risku dalībvalstu saistību neizpildes gadījumā.

31 SURE finansējums dalībvalstīm tiek piešķirts aizdevumu veidā. Aizdevumi jāatmaksā laikposmā no 2025. līdz 2050. gadam, un vidējais atmaksāšanas termiņš ir 14,5 gadi⁹. 5. attēlā ir parādīts atmaksāšanas termiņu sadalījums pa valstīm un ilustrēta prudenciālo noteikumu darbība. Piemēram, no 2025. līdz 2050. gadam ir trīs gadi, kuros maksimālā atmaksājamā aizdevumu summa ir 10 miljardi EUR. Atšķirībā no dažām iepriekšējām krīzēm daudzām dalībvalstīm atbalsts bija vajadzīgs vienlaikus. Dalībvalstis iesniedza līdzekļu pieprasījumus kopumā un norādīja vēlamo atmaksāšanas termiņu. Komisija attiecīgi saplānoja dažādus SURE aizdevumus ar dažādiem termiņiem.

Komisija ieviesa elastīgu SURE satvaru, kas atšķīrās no standarta finansēšanas kārtības

32 Mēs novērtējām, vai SURE pārvaldības satvars atbilda ārkārtas stāvoklim. Mēs analizējām arī procesus, ko Komisija bija ieviesusi SURE finansiālās palīdzības pieprasīšanai un piešķiršanai, ietverot arī līdzekļu izmaksāšanu dalībvalstīm. Šo analīzi apstiprinājām ar gadījumu izlasi. Visbeidzot, novērtējām, vai Komisija veica pirmos soļus, lai dalībvalstu līmenī novērtētu krāpšanas un pārkāpumu risku SURE finansēto darbvietu saglabāšanas shēmu īstenošanā.

SURE satvars atbilda ārkārtas stāvoklim

33 SURE ir instruments reaģēšanai uz krīzi, kas paredzēts, lai sniegtu dalībvalstīm pagaidu un atmaksājamu finansiālu palīdzību. Līdz ar to SURE satvars –SURE regula un Komisijas izdarītās Regulas piemērošanas izvēles – ir apzināti iecerēts vienkāršāks nekā Komisijas standarta finansēšanas procedūras.

34 Piemēram,SURE regulā nebija iestrādāta prasība Komisijai, novērtējot dalībvalstu finansiālās palīdzības pieprasījumus, analizēt valsts esošo vai plānoto darbvietu saglabāšanas shēmu tvērumu un struktūru. Tā kā šīs shēmas dažādās dalībvalstīs būtiski atšķīrās (piemēram, atbalstīto uzņēmumu lielums, nozares un apgrozījums, attiecināmo darba ņēmēju grupas, shēmu līmeņi un ilgums, kā arī atlaišanas aizliegums reizēm bija iekļauts, bet reizēm ne), tad šāda analīze būtu ievērojami aizkavējusi aizdevumu izmaksāšanu.

SURE regulā paredzētie nosacījumi bija plaši, un Komisija tos novērtēja ciešā saziņā ar dalībvalstīm

35 Vienpadsmit no 19 dalībvalstīm, kuras saņēma SURE līdzekļus, piešķīra finansiālo palīdzību tam, lai izveidotu jaunas darbvietu saglabāšanas shēmas, savukārt astoņas dalībvalstis – lai pagarinātu vai mainītu jau esošās shēmas (sk. 6. attēlu).

36 SURE regulā¹⁰ ir izvirzīti divi galvenie instrumenta izmantošanas nosacījumi:

• pēkšņs un būtisks publisko izdevumu pieaugums, kas tieši saistīts ar darbvietu saglabāšanas shēmām (atbalsta aktivizēšanas nosacījums);
• SURE atbalsta izmantošana darbvietu saglabāšanas shēmām (t. i., saīsināta darba laika shēmām vai līdzīgiem pasākumiem) vai ar veselību saistītiem pasākumiem (attiecināmības nosacījums).

37 Pamatojoties uz mūsu veikto 31 gadījuma (tostarp ar veselību saistītu pasākumu) pārbaudi, konstatējām, ka Komisija pienācīgi novērtēja šo divu SURE izmantošanas nosacījumu ievērošanu.

38 Regulā ietvertie attiecināmības nosacījumi bija plaši, tādējādi dalībvalstīm bija dota ievērojama rīcības brīvība lemt par to, kurp virzīt ES finansējumu. Līdz ar to Komisijas uzdevums novērtēt atbalsta pieprasījumus nebija tik grūts. Komisija pārbaudēs meklēja tikai apliecinājumu tam, ka finansējumam pieteiktie pasākumi palīdzēs cilvēkiem saglabāt darbu, ko apdraud Covid-19. Taču tiesību aktos netika prasīts, lai Komisija novērtētu pasākumu izmaksu lietderību. Tiesību aktos ir noteikts, ka SURE “papildina valsts pasākumus (..), tas sniedz finansiālu palīdzību”¹¹. Komisija uzskatīja, ka šīs prasības izpildi garantē instrumenta izmantošanai izvirzītie nosacījumi un ka nav vajadzības novērtēt, vai SURE atbalsts papildina citus dalībvalstu pasākumus.

39 Lai līdzekļus izmaksātu ātri, Komisija ierosināto shēmu novērtēšanas procesā uzturēja ciešus divpusējus kontaktus ar dalībvalstīm, lai, piemēram,

• izskaidrotu instrumenta izmantošanas nosacījumus (īpaši tehniska līmeņa divpusējās sanāksmēs, pirms dalībvalstis iesniedza oficiālos palīdzības pieprasījumus). Tā, dažkārt Komisijai bija jāpaskaidro dalībvalstīm, ka daži valsts pasākumi nav tiesīgi saņemt SURE atbalstu (sk. 2. izcēlumu);
• vajadzības gadījumā saņemtu papildu skaidrojumus par dalībvalstu iesniegto informāciju.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas dokumentiem.

40 Gadījumos, kad Komisija novēroja mazāku SURE līdzekļu apguvi, nekā sākotnēji plānots, tā aktīvi iesaistījās apspriedēs ar valsts iestādēm, lai palīdzētu izmantot pieejamo finansējumu, piemēram, apstiprinot papildu attiecināmos pasākumus vai izvēršot jau esošos pasākumus.

Padome izvērsa SURE darbības jomu, lai finansētu ar veselību saistītus pasākumus, tādējādi samazinot primāro uzsvaru uz nodarbinātību

41 SURE regulā ir norādīts, ka galvenais mērķis ir nodarbinātības atbalsts. Kad darbības jomā ietvēra arī ar veselību saistītu pasākumu finansēšanu (piemēri doti 2. attēlā), samazinājās galvenais uzsvars uz cilvēku paturēšanu darba tirgū. Lai gan ar veselību saistīti pasākumi ir attiecināmi, tiem vajadzētu būt tikai papildinošiem pasākumiem¹².

42 Komisijas neoficiālie norādījumi, ko apsprieda un saskaņoja vienā no Padomes darba grupām 2020. gada augustā, paredzēja, ka ar veselību saistītiem pasākumiem noteiktā dalībvalstī nevajadzētu atvēlēt vairāk par 15 % no kopējiem SURE izdevumiem. Kopumā šī robežvērtība tika ievērota, jo dalībvalstu izdevumi ar veselību saistītiem pasākumiem veidoja aptuveni 5 % no kopējā SURE budžeta.

43 Tomēr Komisija interpretēja Regulas formulējumu “blakus kārtā” (un Padome šo interpretāciju atbalstīja) tā, ka ar veselību saistītiem pasākumiem noteiktā dalībvalstī nevajadzētu atvēlēt vairāk par 50 % no SURE izdevumiem. No septiņām dalībvalstīm, kuras SURE finansējumu piešķīra ar veselību saistītiem pasākumiem, četrās dalībvalstīs šī izdevumu daļa nepārsniedza 15 %. Portugālē ar veselību saistītiem pasākumiem izmantoja 23 % SURE aizdevumu, bet Ungārijā un Rumānijā – gandrīz 50 %. Pārējās divpadsmit dalībvalstis šo iespēju neizmantoja.

Komisija izmaksāja līdzekļus dalībvalstīm ātri

44 Komisija ātri izvērtēja dalībvalstu pieprasījumus. Tā rezultātā 13 no 19 dalībvalstīm, kuras prasīja SURE finansējumu, saņēma pirmo izmaksājumu viena mēneša laikā pēc līdzekļu pieprasījuma. Vēl piecas dalībvalstis pirmo izmaksājumu saņēma nākamajā mēnesī. Pēdējā no šīm 19 dalībvalstīm lūdza līdzekļu saņemšanu vēlāk: piecus mēnešus pēc pieprasījuma iesniegšanas.

SURE aizdevuma līgumos bija iekļauti noteikumi par krāpšanas un pārkāpumu risku, taču tiesiskajā regulējumā nebija prasīts novērtēt dalībvalstu kontroles sistēmu stabilitāti

45 Pasākumi reaģēšanai uz krīzēm – arī SURE finansētās darbvietu saglabāšanas shēmas – ir īpaši pakļauti iespējamiem pārkāpumiem un ļaunprātīgai izmantošanai, kā norāda Komisijas finansētais tīkls “Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu”¹³ un vairāki augstāko revīzijas iestāžu ziņojumi¹⁴.

46 SURE regulā ir prasīts ar katru dalībvalsti noslēgtajā aizdevuma līgumā iekļaut noteikumus par kontroli un revīzijām, lai mazinātu krāpšanas un pārkāpumu risku, kā noteikts Finanšu regulā¹⁵. Komisija ir ieviesusi sistēmas, kuru uzdevums ir novērst krāpšanu un pārkāpumus gan ES, gan dalībvalstīs. Dalībvalstis atbild par līdzekļu pareizu izmantošanu valsts līmenī ar mērķi novērst pārkāpumus un krāpšanu un, iespējams, no saņēmējiem atgūt nepareizi izmantotus līdzekļus. Tiesiskajā regulējumā nav prasīts, lai Komisija novērtētu, cik stabilas ir dalībvalstu kontroles sistēmas, kuras piemēro no ES fondiem atbalstīto valsts pasākumu īstenošanai. Saskaņā ar tiesisko regulējumu attiecībā uz vienošanos par aizdevumiem Komisija koncentrējās uz ES kā aizdevējas pienākumiem un dalībvalstu kā aizņēmēju pienākumiem. Piemēram, ex post pārbaudēs Komisija pārliecinās, vai ar SURE atbalstītie dalībvalstu pasākumi atbilst tiem, kas paredzēti Padomes īstenošanas lēmumos. Jāatzīmē, ka, finansējumu piešķirot aizdevumu veidā, Komisijas juridiskā atbildība par krāpšanu un pārkāpumiem nav tik plaša kā kohēzijas politikā, kur finansējumu piešķir dotāciju veidā.

47 Ņemot vērā to, ka mēs bijām uzsākuši revīziju, un lai iegūtu vairāk informācijas par aizdevuma līgumu darbību uz vietas, Komisija 2022. gada janvārī rīkoja ad hoc aptauju par revīzijas un kontroles sistēmām SURE atbalsta saņēmējās dalībvalstīs. Tobrīd bija izmaksāti jau aptuveni 95 % aizdevumu. Atbildēs uz aptaujas jautājumiem dalībvalstis ziņoja, ka SURE atbalstītajiem pasākumiem tās izmantoja tās pašas revīzijas un kontroles sistēmas, kas bija ieviestas pirms pandēmijas. Visas dalībvalstis, izņemot vienu, atbildēja, ka ir atklājušas pārkāpumus vai krāpšanu. Visos šajos gadījumos dalībvalstis veica izmeklēšanu. Pēc izmeklēšanas 13 dalībvalstīs tika uzsākta tiesvedība, lai atgūtu nepareizi izmantotos līdzekļus¹⁶. Ja Komisijai ir nopietnas šaubas par to, kā dalībvalstis izmanto SURE līdzekļus, tai ir iespēja sākt izmeklēšanu. 2022. gada septembrī Komisija nebija sākusi nevienu izmeklēšanas lietu, uzskatot, ka tās rīcībā nebija informācijas par būtiskiem pārkāpumiem vai krāpšanu saistībā ar tās pienākumiem saskaņā ar iepriekšējā punktā minētajiem tiesību aktiem. Aizdevumu izmantošana nozīmē, ka iespējamie pārkāpumi valsts shēmās ierobežo ES budžeta finanšu risku. Tomēr ES varētu būt pakļauta reputācijas riskam, ja veidotos uzskats, ka no ES budžeta finansiāli atbalstītos pasākumos iespējama krāpšana.

Ar SURE aizdevumiem tika dots ieguldījums valsts līmeņa darbvietu saglabāšanas shēmu finansēšanā, un tādējādi tika ierobežots bezdarba pieaugums Covid-19 krīzes laikā

48 Mēs pārbaudījām, vai ir sasniegts vispārējais SURE mērķis, t. i., krīzes laikā finansēt dalībvalstu shēmas darba ņēmēju atbalstam un mazināt bezdarba risku. Instrumenta struktūra neļauj šajās shēmās atsevišķi noteikt SURE ietekmi. Mēs analizējām Eurostat un Eurofound datus, Komisijas informāciju un salīdzinošu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pētījumu.

49 Viens no galvenajiem veidiem, kādā valstu valdības centās novērst iespējamu bezdarba pieaugumu, bija darbvietu saglabāšanas shēmas, kas bija tiesīgas saņemt SURE atbalstu (sk. 3. izcēlumu). Šīs shēmas un līdzīgi pasākumi ļāva darba devējiem, kuri piedzīvoja īslaicīgu pieprasījuma vai ražošanas kritumu (īpaši pandēmijas mājsēdes posmos), samazināt savu darbinieku darba laiku tā vietā, lai viņus atlaistu. Tādējādi darba ņēmēji varēja saglabāt nodarbinātību un ienākumu apjomu.

50 2021. gadā Eurofound¹⁸ publicēja pētījumu, kurā salīdzināja, kāda bija ietekme uz bezdarbu pēc 2008. gada finanšu krīzes un Covid-19 krīzes. Šajā pētījumā tika konstatēts, ka bezdarba līmeņa pieaugums pirmajā Covid-19 krīzes gadā dalībvalstīs, kuras saņēma SURE atbalstu, bija zemāks nekā 2008.–2010. gada finanšu krīzē. Lai gan pandēmijas dēļ ievērojami samazinājās ekonomiskā aktivitāte, tas neizraisīja līdzvērtīgu nodarbinātības līmeņa kritumu. Nodarbinātības līmenis kritās salīdzinoši maz. Tiesa, ka iekšzemes kopprodukta samazināšanās gāja rokrokā ar nostrādāto stundu skaita ievērojamo samazināšanos, bet bezdarba līmenis tik daudz nepalielinājās¹⁹. Saskaņā ar Eurofound datiem laikā no 2019. gada 2. ceturkšņa līdz 2020. gada 2. ceturksnim nodarbināto, bet nestrādājošo darba ņēmēju īpatsvars palielinājās vairāk nekā divas reizes līdz 17 %, bet nodarbinātība Eiropas Savienībā samazinājās tikai par 2,4 %.

51 ES pieeju var salīdzināt ar ASV pieeju. Saskaņā ar 2022. gadā veiktu SVF pētījumu²⁰ Covid-19 izraisīto kraso bezdarba pieaugumu ASV lielā mērā veidoja darba ņēmēju pagaidu atlaišana: 2020. gada otrajā ceturksnī uz laiku atlaistie darba ņēmēji veidoja vairāk nekā 70 % no jaunajiem bezdarbniekiem. Visa 2020. gada laikā nodarbinātība ASV kritās par 6,2 %, bet bezdarba līmenis palielinājās par 4,4 procentpunktiem. ES šie skaitļi bija attiecīgi 1,4 % un 0,4 procentpunkti.

SURE ietekmi nevar pilnībā noteikt, jo ir ierobežoti uzraudzības dati un nav veikta ex post novērtēšana

52 Mēs vērtējām, vai Komisija bija izstrādājusi stabilu satvaru SURE īstenošanas uzraudzībai un ziņošanai par to. Šādā nolūkā analizējām Komisijas uzraudzības procesus, sākot no datu ievākšanas no dalībvalstīm līdz pusgada ziņojumu par finansiālās palīdzības izmantošanu publicēšanai. Mēs arī vērtējām, vai Komisija ir plānojusi novērtēt instrumentu saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem.

Uzraudzības un ziņošanas prasības ir vērstas uz finansiālās palīdzības izmantošanu, nevis uz sasniegto koprezultātu

53 SURE regulā Komisijai un dalībvalstīm izvirzītās uzraudzības un ziņošanas prasības ir vērstas galvenokārt uz finansiālās palīdzības izmantošanu un tiešajiem rezultātiem, nevis uz to, kādi koprezultāti ir sasniegti ar valsts līmeņa darbvietu saglabāšanas shēmām, kas atbalstītas ar SURE.

54 Komisijas īstenotās finanšu uzraudzības ietvaros pirmām kārtām tika pārbaudīts, vai ziņojumos norādītie pasākumi atbilst tiem, kas paredzēti Padomes Īstenošanas lēmumā. Otrām kārtām tika novērtēts aizdevuma izmantošanas veids un SURE finansēto pasākumu kopējie izdevumi. Šie uzraudzības elementi ļāva Komisijai proaktīvi iesaistīties diskusijās ar valsts iestādēm, ja SURE līdzekļu izlietojums bija mazāks nekā plānots (sk. 40. punktu).

55 Komisija lēš, ka 19 dalībvalstīs, kuras izmantoja SURE, ar šo instrumentu 2020. gadā tika atbalstīti aptuveni 31,5 miljoni cilvēku un 2,5 miljoni uzņēmumu. Visvairāk cilvēku tika atbalstīts Itālijā (10,8 miljoni), Spānijā (5,7 miljoni) un Polijā (3,6 miljoni). Vēl piecās citās dalībvalstīs atbalstu katrā no tām saņēma vairāk nekā miljons cilvēku: Grieķijā, Čehijā, Beļģijā, Portugālē un Rumānijā. 2022. gada augustā Komisija lēsa, ka 2021. gadā ar SURE finansētās darbvietu saglabāšanas shēmas bija palīdzējušas aptuveni deviņiem miljoniem cilvēku²¹.

56 Tomēr dalībvalstu paziņotie dati par tiešajiem rezultātiem, piemēram, aptverto darbinieku un uzņēmumu skaitu, parasti balstījās uz aplēsēm, ne vienmēr bija visaptveroši atbilstoši pusgada ziņojumiem un dažkārt ievērojami atšķīrās. Šie dati tika izmantoti par pamatu ziņojumiem, kurus Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei (sk. 4. izcēlumu).

57 Laika gaitā dalībvalstis sniedza vairāk datu, taču šāda lielāka datu pieejamība izraisīja arī ievērojamas atšķirības datos, kuri bija paziņoti dažādos pusgada ziņojumos. Piemēram, to cilvēku skaits, kuri guva labumu no SURE 2021. gadā, tika paziņots kā 5 miljoni, 3 miljoni un 9 miljoni attiecīgi otrajā, trešajā un ceturtajā pusgada ziņojumā.

58 Komisijas pārbaudes par dalībvalstu paziņotajiem tiešo rezultātu datiem bija ierobežotas, un pārsvarā tika pārbaudīta vispārīga atbilstība iepriekš iesniegtai informācijai, kā arī pasākumu izmaksas (pamatojoties uz dažādiem pieejamiem darba tirgus datu avotiem, piemēram, Eurostat). Komisija novērtēja tikai to, vai dalībvalstu iesniegtā informācija par SURE līdzekļu saņēmēju skaitu (darba ņēmēji, pašnodarbinātās personas vai uzņēmumi, vai skaits pa nozarēm), šķita “ticama”.

59 Turklāt dalībvalstis parasti iesniedza informāciju apkopotā veidā. Tā kā trūkst detalizētu datu par valsts līmeņa darbvietu saglabāšanas shēmu tiešajiem rezultātiem un koprezultātiem, nav iespējams noteikt galvenos atbalsta saņēmējus, kuri iesaistījās SURE finansētajos valsts pasākumos²². Kaut arī Covid-19 pandēmija nopietni satricināja darba tirgu, ne visas nozares, uzņēmumi un darba ņēmēju grupas tika skartas vienādi. Sociālās distancēšanās pasākumi un citi ierobežojumi vairāk ietekmēja nedrošākās darbvietās strādājošos, pašnodarbinātās personas un neaizsargātas darbaspēka grupas (sievietes, gados vecākus darba ņēmējus, ārzemniekus, cilvēkus ar invaliditāti, mazāk izglītotus darba ņēmējus), tādējādi ievērojami pasliktinot viņu darba izredzes²³.

60 Komisija nelūdza dalībvalstīm iesniegt datus par to, kas sasniegts ar veselības aizsardzības pasākumiem, jo tiem bija ļoti atšķirīgs tvērums un mērķi (sk. 41.–43. punktu). Šos pasākumus var finansēt ar vairākiem dažādiem ES un valsts finansēšanas instrumentiem, un parasti tos decentralizēti īsteno daudzas dažādas iestādes un struktūras, tādējādi var rasties dubulta finansējuma risks. Ar veselību saistītie pasākumi veido aptuveni 3,2 miljardus EUR no kopējā SURE finansējuma, un to veids un tvērums ir ļoti dažāds.

Komisijas pusgada ziņojumos par SURE finansiālās palīdzības izmantošanu ir iespējams norādīt tikai vispārīgas aplēses par koprezultātu

61 Līdz 2022. gada septembra beigām Komisija saskaņā ar Regulu²⁴ bija publicējusi četrus pusgada ziņojumus par SURE finansiālās palīdzības izmantošanu. Šie ziņojumi ir pamatdokumenti, ar kuriem tiek sniegta informācija Eiropas Parlamentam, Padomei un citām ieinteresētajām personām un kuros ir iekļautas ziņas par finansiālās palīdzības īstenošanu (piemēram, vēl maksājamām summām, atmaksāšanas grafikiem) un par to, cik lielā mērā joprojām ir spēkā SURE izmantošanu nosakošie ārkārtas apstākļi.

62 SURE regulā nav prasīts, lai Komisija ziņotu par instrumenta rezultātiem vai efektivitāti, bet sociālo obligāciju regulējums paredz, ka jāziņo par ietekmi (sk. 1. izcēlumu). Lai izpildītu šo prasību, pusgada ziņojumos iekļauj arī informāciju par rezultātiem, kas sasniegti SURE finansētajās darbvietu saglabāšanas shēmās (sk. 5. izcēlumu).

Komisija nav novērtējusi instrumentu “SURE”

63 Saskaņā ar Finanšu regulu, Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu un Labāka regulējuma pamatnostādnēm Komisijai ir jāizvērtē ES programmu sniegums, tostarp tādi aspekti kā efektivitāte, lietderība, saskaņotība, aktualitāte un ES pievienotā vērtība²⁶. Šajos izvērtējumos, pamatojoties uz pārliecinošiem pierādījumiem gan par panākumiem, gan trūkumiem, kritiski un objektīvi jānovērtē, vai ES instruments atbilda paredzētajam mērķim un vai ar minimālām izmaksām tika sasniegti paredzētie mērķi²⁷. Turklāt arī saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu Komisija apņēmās izvērtēt SURE īstenošanā gūto pieredzi²⁸. Tomēr SURE regulā nav īpaši prasīts, lai Komisija novērtētu instrumenta sniegumu.

64 Attiecībā uz iniciatīvām, kuras ierosinātas steidzami Covid-19 pandēmijas laikā un par kurām netika veikta sabiedriskā apspriešana un ietekmes novērtēšana, Komisija 2021. gada aprīlī bija norādījusi, ka “būs skaidri noteikts, kā un kad akts vēlāk tiks novērtēts”²⁹ dienestu darba dokumentā, ko publicēs ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tiesību akta priekšlikuma. Tā kā SURE regulu pieņēma 2020. gada maijā, tad šis nosacījums attiecībā uz SURE neīstenojās.

Secinājumi un ieteikumi

65 Covid-19 pandēmija izraisīja nopietnu satricinājumu Eiropas ekonomikā, radot ievērojamus traucējumus darba tirgū un apdraudot miljoniem darbvietu. Kopumā mēs secinām, ka Komisija ātri reaģēja uz vajadzību palīdzēt dalībvalstīm saglabāt nodarbinātību un bija sniegusi ES atbalstu dalībvalstīm jau septiņos mēnešos pēc pandēmijas izsludināšanas, kas ir ātrāk nekā standarta finansēšanas procedūru gadījumā. Pārvaldības satvaru izstrādāja, ņemot vērā ārkārtas stāvokli, un pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) bija sagatavots tā, lai ierobežotu ES budžeta finanšu risku. Lai gan kopumā ir izsecināms, ka SURE atbalsts sasniedza miljoniem cilvēku, tomēr instrumenta veids – ES ar aizdevumiem finansēja valsts shēmu atbalstu – un visaptverošu datu trūkums par dalībvalstīm ierobežo Komisijas spēju novērtēt ar SURE sasniegtos rezultātus.

66 SURE izveidoja un sāka īstenot ārkārtas stāvoklī, kad piemēroja koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumus un kad dalībvalstis saskārās ar pēkšņu un nopietnu publisko izdevumu pieaugumu. Šajos apstākļos Komisija ierosināja jaunu inovatīvu regulējumu, un Padome to savlaicīgi apstiprināja, proti, tikai divus mēnešus pēc Covid-19 atzīšanas par pandēmiju. Šo instrumentu izvēlējās izmantot lielākā daļa dalībvalstu, t. i., 19 dalībvalstis. Gandrīz puse no kopējā atbalsta 100 miljardu EUR apmērā tika piešķirta Itālijai un Spānijai. SURE atbalsts ļāva dalībvalstīm izveidot jaunas darbvietu saglabāšanas shēmas vai pagarināt jau esošās. Parasti jaunas darbvietu saglabāšanas shēmas tika izveidotas ES austrumu dalībvalstīs, bet, ņemot vērā ļoti atšķirīgos katras valsts darba tirgus apstākļus, visā ES izmantotās pieejas ievērojami atšķīrās. Komisija lēsa, ka dalībvalstis, kuru kredītreitings ir zemāks nekā ES kredītreitings, kopā procentu maksājumos ir ietaupījušas aptuveni 8,5 miljardus EUR salīdzinājumā ar to, ko tās būtu samaksājušas, ja aizdevumus būtu ņēmušas pašas (sk. 17.–26. punktu).

67 SURE atbalsta struktūra bija jauna un ierobežoja ES budžeta risku. Finansējuma pamatā bija aizdevumi, nevis dotācijas, un visas dalībvalstis (ieskaitot tās, kuras izvēlējās neizmantot SURE) sniedza neatsaucamas garantijas pēc pieprasījuma līdz 25 % no visiem aizdevumiem, kas izmaksāti šā instrumenta ietvaros. Visi šie aizdevumi ir jāatmaksā līdz 2050. gadam. Šīs garantijas kalpo ES budžeta aizsardzībai, jo saistību neizpildes gadījumā dalībvalstu garantijas var izmantot pirms Komisijas pašas resursiem. Turklāt ir ieviesti prudenciāli noteikumi, kuru uzdevums ir mazināt risku katru gadu un katrā dalībvalstī. Kopumā pieprasījums pēc SURE aizdevumiem ir bijis liels, un līdz 2022. gada augustam bija izmaksāti gandrīz 92 miljardi EUR (sk. 27.–31. punktu).

68 SURE ir instruments reaģēšanai uz krīzi, tātad vissvarīgākais ir ātra līdzekļu izmaksāšana. Komisijas procedūras, piemērojot SURE, bija vienkāršākas nekā ierasto Komisijas intervences pasākumu īstenošanā. Piemēram, SURE regula ir īsa, bet tajā ir ietverts daudz attiecībā uz aktivizēšanas un attiecināmības nosacījumiem un dalībvalstīm ir dota ievērojama rīcības brīvība lemt par ES finansējuma mērķgrupām. Šā iemesla dēļ Komisija faktiski nepārbaudīja, vai SURE atbalstītie valstu pasākumi bija izmaksu ziņā lietderīgi vai papildināja citas shēmas. SURE darbības jomā galu galā iekļaujot arī ar veselību saistītus pasākumus, mazinājās primārais uzsvars uz nodarbinātību. Komisija ar Padomes atbalstu beigās piekrita, ka trīs no 19 dalībvalstīm vairāk nekā 15 % no tām izsniegtajiem SURE aizdevumiem izmanto ar veselību saistītiem pasākumiem (sk. 32.–43. punktu).

69 Komisija izmaksāja finansējumu dalībvalstīm ātri: lielākā daļa dalībvalstu saņēma pirmo maksājumu mazāk nekā vienu mēnesi pēc pieprasījuma. Tā kā pastāv iespēja, ka darbvietu saglabāšanas shēmas tiek izmantotas ļaunprātīgi, SURE regulā ir noteikts, ka ar dalībvalstīm noslēgtajos aizdevuma līgumos ir jāiekļauj noteikumi par kontroles un revīzijas sistēmām, lai mazinātu krāpšanas un pārkāpumu risku. Komisija rīkoja ad hoc aptauju par dalībvalstu revīzijas un kontroles sistēmām 2022. gada sākumā, kad lielākā daļa finansējuma jau bija izmaksāta. Visas dalībvalstis, izņemot vienu, ziņoja par pārkāpumu un iespējamas krāpšanas gadījumiem, kā rezultātā 13 dalībvalstīs tika atgūti nepareizi izmantoti līdzekļi. Tā kā līdz 2022. gada septembrim Komisijai nebija ziņu par būtiskiem pārkāpumiem vai krāpšanu saistībā ar pašas pienākumiem saskaņā ar tiesību aktiem, Komisija nebija sākusi īpašu izmeklēšanu (sk. 44.–47. punktu).

70 Kopumā ir izsecināms, ka SURE sasniedza miljoniem darba ņēmēju un pašnodarbināto personu visnopietnākajā krīzes posmā un kopā ar citiem politikas atbalsta pasākumiem palīdzēja mazināt bezdarba risku. Tomēr instrumenta struktūra ir tāda, ka nav iespējams atsevišķi noteikt SURE ietekmi (tiešos rezultātus un koprezultātu) valsts shēmās. Tāpēc Komisija nespēj novērtēt SURE rezultātus katrā dalībvalstī. Piemēram, tā kā trūkst visaptverošu datu par dalībvalstīm, nav iespējams pilnībā novērtēt, cik cilvēku un uzņēmumu guva labumu no SURE atbalsta jeb, citiem vārdiem, nav iespējams novērtēt instrumenta potenciālo ieguldījumu bezdarba riska mazināšanā. Tāpat ir maz uzraudzības datu par pasākumiem, kas saistīti ar veselību, jo tiem bija ļoti atšķirīgs tvērums un mērķi. SURE regulā nav iekļauta obligāta prasība veikt novērtēšanu (sk. 48.–64. punktu).

Ieteikums. Novērtēt instrumentu “SURE”

Lai gūtu atziņas iespējamiem turpmākiem ārkārtas instrumentiem un saskaņā ar apņemšanos, kas pausta Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, Komisijai jāizvērtē SURE īstenošanā gūtā pieredze. Šajā novērtējumā iekļaujami šādi aspekti: cik lielā mērā SURE un valsts pasākumi pievienoja vērtību (attiecībā uz visiem SURE mērķiem, tostarp ar veselību saistītiem pasākumiem); vai un kā SURE atbalstītās shēmas papildināja valsts pasākumus; vai SURE satvars bija tāds, ka izdevās efektīvi mazināt pārkāpumu un krāpšanas risku (ņemot vērā dalībvalstu paziņotos gadījumus).

Ieviešanas mērķtermiņš: līdz 2024. gada 3. ceturkšņa beigām.

Šo ziņojumu 2022. gada 9. novembra sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Annemie Turtelboom.

Saīsinājumi

BUDG ĢD: Budžeta ģenerāldirektorāts

CEPS: Eiropas politikas pētījumu centrs

ECFIN ĢD: Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts

EMPL ĢD: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

Eurofound: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds

SURE: Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā

Glosārijs

Ar veselību saistīti pasākumi: pasākumi, kuru mērķis ir samazināt arodapdraudējumu un nodrošināt darba ņēmēju un pašnodarbināto aizsardzību darba vietā, un, attiecīgā gadījumā, arī citi ar veselību saistīti pasākumi.

Eurofound: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ir ES aģentūra, kas sniedz informāciju, konsultācijas un speciālās zināšanas ES sociālās politikas jomā, pamatojoties uz salīdzinošu informāciju, pētījumiem un analīzi.

Saīsināta darba laika shēma: publiska programma, kas noteiktos apstākļos ļauj uzņēmumiem, kuri saskaras ar ekonomiskām grūtībām, uz laiku samazināt nostrādāto stundu skaitu tiem darbiniekiem, kuriem ienākumu atbalsts par nenostrādāto stundu skaitu tiek sniegts no publiskiem avotiem.

Saīsināta darba laika shēmām līdzīgi pasākumi: darba tirgus pasākumi, kas nav saīsināta darba laika shēmas, bet kas aizsargā nodarbinātību, subsidējot ienākumu atbalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=62745

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=62745

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Annemie Turtelboom vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumiem kohēzijā, izaugsmē un iekļautībā. Revīziju vadīja ERP locekle Iliana Ivanova, un revīzijas darbā bija iesaistīti arī šādi darbinieki: locekles biroja vadītājs James Verity un locekles biroja atašejs Ivan Genchev, atbildīgais vadītājs Pietro Puricella, darbuzdevuma vadītājs Jussi Bright un revidenti Fernando Pascual Gil, Andras Augustin Feher, Zeljko Mimica un Cristina Jianu.

No kreisās: Fernando Pascual Gil, James Verity, Jussi Bright, Iliana Ivanova, Ivan Genchev, Pietro Puricella, Zeljko Mimica.

Beigu piezīmes

¹ Marcus, J. S. un citi,“The impact of COVID-19 on the Internal Market”, Eiropas Parlaments, 2021.

² Pouliakas, K.; Branka, J., EU jobs at highest risk of COVID-19 social distancing: Is the pandemic exacerbating the labour market divide?, Nr. 1, Cedefop darba dokuments, 2020.

³ Komisijas priekšlikums Padomes regulai par SURE, COM(2020) 139.

⁴ Regula (ES) Nr. 2020/672, 5. pants.

⁵ Kopīgo noteikumu regulas, kas attiecās uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu un 2014.–2020. gada plānošanas periodu, attiecīgi Regula (ES) Nr. 1083/2006 un Regula (ES) Nr. 1303/2013.

⁶ “SURE: pēc diviem gadiem”, ceturtais pusgada ziņojums, COM(2022) 483.

⁷ Regula (ES) 2020/672, 11. panta 5. punkts.

⁸ Regula (ES) 2020/672, 9. pants.

⁹ “SURE: pēc diviem gadiem”, ceturtais pusgada ziņojums, COM(2022) 483.

¹⁰ Regula (ES) 2020/672, 3. pants.

¹¹ Regula (ES) 2020/672, 2. pants.

¹² Regula (ES) 2020/672, 1. panta 2. punkts.

¹³ Eiropas platforma sadarbības stiprināšanai nolūkā novērst nedeklarētu darbu, “COVID-19: combating fraud in short-term financial support schemes”, , 2021. gada maijs.

¹⁴ Horvātijas (2021), Īrijas (2021) un Latvijas (2020) augstākās revīzijas iestādes.

¹⁵ Regula (ES) 2020/672, 13. panta 1. punkts, atbilstoši Regulai (ES) Nr. 2018/1046, 220. panta 5. punkts.

¹⁶ SURE pēc 18 mēnešiem: trešais pusgada ziņojums, COM(2022) 128.

¹⁷ Eurofound, “COVID-19: Implications for employment and working life”, COVID-19 sērija, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2021.

¹⁸ Eurofound, “Monitoring convergence in the European Union: Looking backwards to move forward - Upward convergence through crises”, Challenges and prospects in the EU series, 2021.

¹⁹ “Commission report on labour market and wage developments in Europe”, 2021. gada decembris, 45. lpp.

²⁰ Starptautiskais Valūtas fonds, “European Labor Markets and the COVID-19 Pandemic: Fallout and the Path Ahead”, 2022. gada marts.

²¹ “SURE: pēc diviem gadiem”, ceturtais pusgada ziņojums, COM(2022) 483.

²² Eurofound, “COVID-19: Implications for employment and working life”, COVID-19 sērija, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2021.

²³ Cedefop, “EU jobs at highest risk of COVID-19 social distancing”, 2020.

²⁴ Regula (ES) 2020/672, 14. panta 1. punkts.

²⁵ “SURE: pēc diviem gadiem”, ceturtais pusgada ziņojums, COM(2022) 483.

²⁶ Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046, 34. pants; Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (2016. gada 12. maijs) I.3. punkts, 1. lpp. SWD(2021) 305, Labāka regulējuma pamatnostādnes, 3.11.2021., 23. lpp.

²⁷ Komisijas paziņojums “Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus”, COM(2021) 219 final, 16. un 17. lpp.; SWD(2021) 305, Labāka regulējuma pamatnostādnes, 3.11.2021., 23. lpp.

²⁸ Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns, 2021, 18. lpp.

²⁹ Komisijas paziņojums “Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus”, COM(2021) 219 final, 13. un 14. lpp.;

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-9186-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/2088	QJ-AB-22-026-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-9192-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/877602	QJ-AB-22-026-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

1. un 2. attēla ikonas: šajos attēlos izmantoti Flaticon.com resursi. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.