Frontex atbalsts ārējo robežu pārvaldībai līdz šim nav bijis pietiekami efektīvs

Kopsavilkums

I

Ar Šengenas konvenciju tika izveidota vienota pārvietošanās telpa bez pārbaudēm pie iekšējām robežām. Ārējo robežu uzraudzība un kontrole ir būtiska – tā atvieglo personu brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti šajā telpā, vienlaikus cenšoties garantēt iekšējo drošību un novērst iespējamos apdraudējumus pie robežām.

II

Līdz ar Regulas (ES) 2016/1624 pieņemšanu 2004. gadā izveidotā Frontex kļuva par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Tas ievērojami paplašināja Aģentūras sākotnējo mandātu un pilnvaroja to atvieglot Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ES ārējām robežām, kur atbildība joprojām ir dalībvalstīm.

III

Tikai trīs gadus vēlāk ar Regulu (ES) 2019/1896 tika paplašinātas Frontex pilnvaras, kas pamatoja Aģentūras pāreju no atbalsta un koordinācijas lomas uz operatīvo lomu. Tas ietvēra resursu eksponenciālu palielinājumu, kas paredz līdz 2027. gadam ieviest pastāvīgo korpusu 10 000 operatīvo darbinieku sastāvā un palielināt vidējo budžetu līdz 900 miljoniem EUR gadā.

IV

Mēs revidējām, vai Frontex efektīvi veica četras no savām sešām primārajām darbībām nolūkā sekmēt Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu, tādējādi palīdzot dalībvalstīm novērst un atklāt nelegālu imigrāciju un pārrobežu noziedzību, kā arī reaģēt uz to. Mēs arī pārbaudījām Frontex gatavību īstenot jaunās un paplašinātās 2019. gada pilnvaras. Šī ir pirmā reize, kad mēs pētījām, kā Frontex veic šīs darbības, kas noteiktas 2016. gada regulā. Mūsu ziņojums ir savlaicīgs, jo pēdējais ārējais Aģentūras novērtējums tika publicēts 2015. gada jūlijā, un Regula (ES) 2019/1896 tika pieņemta bez ietekmes novērtējuma. Revīzija aptvēra laikposmu no 2016. gada beigām (kad stājās spēkā Frontex jaunie pienākumi) līdz 2020. gada februārim.

V

Kopumā mēs konstatējām, ka Frontex atbalsts dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm cīņā pret nelegālu imigrāciju un pārrobežu noziedzību nav pietiekami efektīvs. Mēs secinājām, ka Frontex nav pilnībā īstenojusi savas 2016. gada pilnvaras, un akcentējām vairākus riskus, kas saistīti ar Frontex 2019. gada pilnvarām.

VI

Mēs konstatējām, ka, lai gan nelegālās imigrācijas apkarošanai ir ieviesta funkcionāla informācijas apmaiņas sistēma, tā nedarbojās pietiekami labi, nenodrošinot precīzu, pilnīgu un atjauninātu situācijas apzināšanos par ES ārējo robežu. Attiecībā uz pārrobežu noziedzību vēl nav izveidota atbilstoša informācijas apmaiņas sistēma. Tas ietekmē Frontex un dalībvalstu spēju uzraudzīt ārējās robežas un vajadzības gadījumā ātri reaģēt uz visiem konstatētajiem apdraudējumiem.

VII

Frontex uzskatīja, ka ir grūti izmantot valstu robežkontroles iestāžu ziņojumus saskaņā ar Eiropas robežu uzraudzības sistēmu, un ir juridiski ierobežojumi riska analīzes vajadzībām izmantot datus, kas atrodas ES mēroga sistēmās. Turklāt Aģentūra nevar piemērot Kopīgo integrēto riska analīzes modeli, ko izmanto lielākā daļa dalībvalstu.

VIII

Pastāvīgās datu pilnīguma un kvalitātes problēmas ietekmē Frontex neaizsargātības novērtējuma datu vākšanas procesu, lai gan dalībvalstīm būtu jāsniedz Frontex vajadzīgā informācija.

IX

Attiecībā uz kopīgajām operācijām Frontex ikdienas darbībās vēl nav pietiekami attīstīts resursu izvietojums pārrobežu noziedzības novēršanai, atklāšanai un apkarošanai. Tā kā trūkst informācijas par faktiskajām izmaksām un sniegumu, Frontex darbības ziņojumi nespēj pienācīgi informēt lēmumu pieņēmējus.

X

Frontex nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai pielāgotu savu organizāciju, ņemot vērā 2016. gadā saņemtās pilnvaras. Esam konstatējuši trūkumus attiecībā uz cilvēkresursu plānošanu riska analīzes un neaizsargātības novērtējuma vienībās un attiecībā uz saziņu starp revīzijā iekļautajām vienībām, un tie būtiski apdraud Aģentūras jaunās operatīvās lomas efektivitāti.

XI

Visbeidzot, mēs saskatām ievērojamu risku, ka Frontex būs grūti īstenot tai ar Regulu (ES) 2019/1896 piešķirtās pilnvaras. Vienošanās par pieejamo resursu eksponenciālo palielinājumu tika panākta, kaut arī nebija veikts dalībvalstu vajadzību un ietekmes novērtējums un Frontex darbību novērtējums kopš 2015. gada.

XII

Pamatojoties uz šiem secinājumiem, mēs sniedzam konkrētus ieteikumus Frontex un Komisijai:

• uzlabot informācijas apmaiņas sistēmu un Eiropas situācijas attēlu;
• atjaunināt un īstenot Kopīgo integrēto riska analīzes modeli un nodrošināt piekļuvi citiem informācijas avotiem;
• palielināt neaizsargātības novērtējuma potenciālu;
• uzlabot Frontex operatīvo reakciju;
• risināt problēmas, ko rada Frontex jaunās pilnvaras.
  

Ievads

01

Ar Šengenas konvencijas stāšanos spēkā 1995. gadā tika atceltas iekšējās robežas, un Šengenas zonas izveide atļāva personu brīvu un neierobežotu pārvietošanos. Pašlaik Šengenas zonā ir 26 Eiropas valstis¹.

02

Secinājumos, kas pieņemti 2001. gada decembrī Lākenē notikušajā ES samitā, dalībvalstis paziņoja, ka “labāka Savienības ārējo robežu kontroles pārvaldība palīdzēs cīņā pret terorismu, nelegālās imigrācijas tīkliem un cilvēku tirdzniecību. ES Padome lūdz Padomi un Komisiju izstrādāt sadarbības kārtību starp dienestiem, kuri atbild par ārējo robežu kontroli, un izskatīt apstākļus, kādos varētu izveidot mehānismu vai kopējus pakalpojumus ārējo robežu kontrolei”².

03

Lai īstenotu Eiropas integrēto robežu pārvaldību, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izveidoja Frontex³ (2004. gadā⁴). Aģentūra tika izveidota ar nosacījumu, ka atbildība par ārējo robežu kontroli un uzraudzību ir dalīta ar dalībvalstīm, un turpmākajos Frontex izveides regulas grozījumos tas nav mainījies.

04

Aģentūras pirmais uzdevums bija uzlabot un atbalstīt starpaģentūru sadarbību un operatīvo sadarbību starp dalībvalstu robežkontroles iestādēm un izstrādāt un veicināt kopēju politiku attiecībā uz apmācību, riska novērtēšanu un kopīgām operācijām. Attiecīgi tās sākotnējais nosaukums bija “Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām”.

05

Frontex dibināšanas regula ir grozīta četras reizes: 2007.⁵, 2011.⁶, 2016.⁷ un 2019.⁸ gadā, un katrreiz ir pakāpeniski paplašinātas Aģentūras pilnvaras, funkcijas un palielināts tās budžets (no 19 miljoniem EUR 2006. gadā līdz 330 miljoniem EUR 2019. gadā).

06

Pirmais grozījums 2007. gadā paplašināja sākotnējās pilnvaras ar tā dēvēto “RABIT regulu”, kas ļāva Aģentūrai nosūtīt ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības uz dalībvalstīm. Vienības ierobežotu laiku iejauktos pēc jebkuras dalībvalsts lūguma, ja tā saskartos ar steidzamām un ārkārtas situācijām saistībā ar lielu migrantu pieplūdumu pa nelikumīgiem kanāliem. Te pirmo reizi minēta “imigrācija” – fenomens, kas nav minēts 2004. gada regulā.

07

Kad 2011. gadā pieauga migrācijas plūsmas Vidusjūrā, ko galvenokārt izraisīja politiskie notikumi Ziemeļāfrikā, kā arī trūkumi un ierobežojumi Aģentūras operatīvajā jomā, Frontex izveides aktā tika veikts otrais grozījums. Galvenās izmaiņas bija saistītas ar šādiem aspektiem: Frontex informācijas sistēmu darbība, tostarp Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas darbība; lielāka koordinatora loma kopīgās atgriešanas operācijās, kopīgās operācijās un pilotprojektos; jauna iespēja Frontex iegādāties aprīkojumu vienai pašai vai kopīpašumā ar kādu dalībvalsti, kā arī nosūtīt sadarbības koordinatorus uz trešām valstīm.

08

Migrācijas kulminācijas laikā 2015. gadā ES likumdevēji un Komisija pauda viedokli, ka Frontex, kurai bija ierobežotas pilnvaras atbalstīt dalībvalstis to ārējo robežu nostiprināšanā, trūkst personāla un aprīkojuma. Attiecībā uz saviem resursiem Frontex paļāvās uz dalībvalstu brīvprātīgiem ieguldījumiem, un tai trūka pilnvaru veikt robežu pārvaldības operācijas un meklēšanas un glābšanas centienus. ES likumdevēji un Komisija pauda bažas par to, ka šie ierobežojumi varētu kavēt Frontex spēju efektīvi risināt un labot bēgļu krīzes radīto situāciju. Tā rezultātā 2016. gadā tika veikts trešais grozījums Aģentūras izveides regulā⁹, kas stājās spēkā 2016. gada 6. oktobrī, un Frontex tika pārdēvēta par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru ar paplašinātiem uzdevumiem un pilnvarām gan robežu pārvaldības operatīvajā, gan uzraudzības/koordinācijas jomā. Ar regulu tika izveidota arī Eiropas Robežu un krasta apsardze, ko veido Aģentūra un valstu iestādes, kuras atbild par robežu pārvaldību.

09

Regulas (ES) 2016/1624 4. pantā ir definētas Eiropas integrētās robežu pārvaldības sastāvdaļas (sk. 1. izcēlumu). Pirmo reizi Eiropas integrētās robežu pārvaldības mērķis, kā minēts regulas 2. apsvērumā, bija “efektīvi pārvaldīt ārējo robežu šķērsošanu un risināt migrācijas problēmas, kā arī nākotnē iespējamus apdraudējumus pie šīm robežām, tādējādi palīdzot arī vērsties pret smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju un nodrošinot augsta līmeņa iekšējo drošību Savienībā. Tajā pat laikā ir jārīkojas, pilnībā ievērojot pamattiesības un tādā veidā, ka tiek aizsargāta personu brīva pārvietošanās Savienībā”.

10

ES likumdevēju un Komisijas mērķis bija izveidot pastiprinātu un pilnībā darbotiesspējīgu Eiropas Robežu un krasta apsardzi, “lai kliedētu iedzīvotāju bažas par drošību un drošumu Savienībā”¹⁰. Attiecīgi 2018. gada septembrī, t. i., tikai divus gadus pēc iepriekšējā grozījuma stāšanās spēkā, Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu jaunai regulai par Aģentūru. Padome atsaucās uz steidzamu nepieciešamību, lai pamatotu to, ka nav veikts ne ietekmes novērtējums par jauno tiesību aktu, ne iepriekšējo pilnvaru novērtējums. Jaunais regulējums stājās spēkā 2019. gada 4. decembrī. Galvenās izmaiņas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pilnvarās 2016. un 2019. gada grozījumos ir parādītas I pielikumā.

11

Šā grozījuma galvenais mērķis bija izveidot pastāvīgu korpusu, kas ir pirmais ES vienotais tiesībaizsardzības dienests. Šīs struktūras mērķis būtu novērst “plaisu starp spējām un gaidām”, ko rada Aģentūras atkarība no dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm attiecībā uz ieguldījumu robežsargu un aprīkojuma ziņā. Korpuss, kuru veido Frontex štata darbinieki un personāls obligātā īstermiņa vai ilgtermiņa norīkojumā no Eiropas valstīm, tiks veidots pakāpeniski, līdz 2027. gadā tas sasniegs 10 000 darbinieku, ieskaitot 3000 robežsargu un krasta apsargu, atgriešanas pavadīšanas speciālistu un ekspertu (sk. 1. attēlu un 2. attēlu). Vienlaikus ir paredzēts, ka Frontex budžets palielināsies no 460 miljoniem EUR 2020. gadā līdz vidēji 900 miljoniem EUR gadā, lai segtu Aģentūras atjauninātos uzdevumus un funkcijas¹¹ (sk. 3. attēlu).

12

Turpmāk minētie uzdevumi tiek uzskatīti par Frontex primārajām darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt dalībvalstis / Šengenas asociētās valstis ES ārējo robežu pārvaldībā, un Frontex tos ir aprakstījusi šādi:

• situācijas uzraudzībai ir jāsniedz pēc iespējas detalizēts, precīzs un aktuāls attēls par situāciju pie ES ārējām robežām;
• riska analīze ir vērsta uz to, lai gūtu priekšstatu par nelegālas migrācijas un pārrobežu noziedzīgās darbības, tostarp cilvēku tirdzniecības, modeļiem un tendencēm pie ārējām robežām;
• neaizsargātības novērtējumos ir jāizvērtē katras dalībvalsts spēja un gatavība risināt problēmas pie ārējām robežām, tostarp migrācijas spiedienu;
• Frontex koordinētajām un organizētajām kopīgajām operācijām un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem (tā dēvētajai operatīvajai reaģēšanai) ir jāpalīdz dalībvalstīm ārējos apgabalos, kuros ir ievērojams migrācijas spiediens. Aģentūra savās operācijās izvieto Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības, kā arī kuģus, gaisa kuģus, transportlīdzekļus un citu tehnisko aprīkojumu, ko nodrošina dalībvalstis;
• atgriešanas operācijām pēc pieprasījuma vai pēc Aģentūras iniciatīvas ir jāpalīdz dalībvalstīm veikt atgriešanas operācijas, organizējot vai koordinējot valstu un kopīgas operācijas starp dažādām dalībvalstīm, palīdzot tām veikt piespiedu atgriešanas operācijas un brīvprātīgu izceļošanu; organizē vai koordinē atgriešanas operācijas, ja galamērķa valsts, kas nav ES dalībvalsts, nodrošina transportlīdzekļus un pavadošās amatpersonas;
• Frontex apmācību mērķis ir izstrādāt apmācību programmas un specializētus kursus dažādās jomās, lai nodrošinātu augstāko profesionālo zināšanu līmeni robežsargu vidū visā Eiropā.

13

Šo darbību izmaksas ir parādītas 4. attēlā.

Revīzijas tvērums un pieeja

14

Šajā revīzijā mēs pārbaudījām četras no sešām Frontex primārajām darbībām, lai noskaidrotu, cik efektīvi tās ir veicinājušas Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu un kāda ir Frontex gatavība īstenot savas jaunās pilnvaras.

15

Lai atbildētu uz galveno revīzijas jautājumu, mēs aplūkojām trīs apakšjautājumus.

1. Vai Frontex pilda savas 2016. gada pilnvaras attiecībā uz nelegālās imigrācijas apkarošanu?
2. Vai Frontex pilda savas 2016. gada pilnvaras cīņā pret pārrobežu noziedzību?
3. Vai Frontex ir labi sagatavota jauno un paplašināto 2019. gada pilnvaru īstenošanai?

16

2019. gadā mēs ziņojām par Frontex atgriešanas operācijām (28 % no darbības izmaksām)¹². Šajā lietderības revīzijā uzmanība tika pievērsta pārējām četrām galvenajām Frontex darbībām: situācijas uzraudzība, riska analīze, neaizsargātības novērtējums un operatīvā reaģēšana. Tā kā apvienoto resursu pārvaldība (9 %) papildina operatīvo reaģēšanu (48 %), tā ir netieši iekļauta revīzijas tvērumā. Kopā šīs darbības 2019. gadā veidoja 64 % no Frontex darbības izmaksām 236,7 miljonu EUR apmērā (sk. 4. attēlu).

17

Šī ir pirmā reize, kad mēs pētījām, kā Frontex veic šīs darbības, kas noteiktas 2016. gada regulā. Mūsu ziņojums ir savlaicīgs, jo pēdējais ārējais Aģentūras novērtējums tika publicēts 2015. gada jūlijā, un Regula (ES) 2019/1896 tika pieņemta bez ietekmes novērtējuma.

18

Aģentūras galvenās darbības ir paredzētas tam, lai, rīkojoties gan valsts, gan ES līmenī, palīdzētu valstu iestādēm efektīvi kontrolēt to ārējās robežas, un šīs darbības ir savstarpēji pastiprinošas. Neizdošanās vienā darbības jomā var negatīvi ietekmēt citas darbības jomas. Savukārt efektīvai rīcībai vienā jomā var būt savstarpēji pozitīva ietekme uz darbībām citās jomās. Piemēram, neaizsargātības novērtējumos konstatētās neaizsargātības pareiza noteikšana un novēršana var stiprināt operatīvo kontroli, tādējādi uzlabojot situācijas apzināšanos un nodrošinot pilnīgāku riska analīzi (sk. 5. attēlu).

19

Revīzija aptvēra laikposmu no 2016. gada beigām (kad stājās spēkā Frontex jaunie pienākumi) līdz 2020. gada februārim. Frontex darbības saistībā ar pamattiesību ievērošanu un aizsardzību šīs revīzijas tvērumā nav iekļautas.

20

Lai veiktu revīziju, mēs apmeklējām revidējamo vienību Frontex un tikāmies ar Aģentūras dažādo vienību pārstāvjiem. Mēs arī rīkojām sanāksmes ar Polijas un Itālijas robežu iestādēm, kas bija to valstu izlasē, kurās Aģentūra veica kopīgas sauszemes, gaisa un jūras operācijas, un apmeklējām vietas, kurās šīs operācijas tika veiktas. Mēs nosūtījām aptaujas anketas pārējām 25 dalībvalstīm un saņēmām 20 atbildes (sk. II pielikumu; no Kipras, Grieķijas, Īrijas, Nīderlandes un Slovēnijas atbilžu nebija). Visbeidzot, savā revīzijas darbā mēs pārbaudījām dokumentus, kas saņemti no Frontex un Itālijas un Polijas valsts iestādēm, kā arī valstu iestāžu, pētniecības struktūru un akadēmisko aprindu publicētos ziņojumus un dokumentus.

Apsvērumi

Informācijā, kas pieejama Frontex, un tās darbībās attiecībā uz nelegālās imigrācijas apkarošanu ir trūkumi

21

Šajā iedaļā mēs pārbaudījām, vai Frontex pilda savas 2016. gada pilnvaras attiecībā uz nelegālās imigrācijas apkarošanu,

1. izmantojot informācijas apmaiņas sistēmu, lai sniegtu detalizētu, precīzu un aktuālu attēlu par situāciju pie ES ārējām robežām;
2. veicot tās darbības tā, lai atbalstītu dalībvalstis / Šengenas asociētās valstis, un
3. sniedzot informāciju par tās darbību ietekmi vai izmaksām.

22

Mūsu konstatējumi ir apkopoti 6. attēlā.

Informācijas apmaiņas sistēmā ir nepilnības un nekonsekvence

Situācijas uzraudzība

23

Regula (ES) Nr. 1052/2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR)¹³, kas paredzēta informācijas apmaiņai un sadarbībai starp Frontex un dažādām valsts iestādēm, kuras iesaistītas robežuzraudzībā. Šajā sistēmā Frontex un dalībvalstis dalās ar Eiropas situācijas attēlu. Eiropas situācijas attēls ir grafiska saskarne, kurā sniegti gandrīz reāllaika dati par incidentiem un informācija, kas saņemta no dažādām valsts robežu iestādēm (apkopota valsts koordinācijas centrā), kā arī dati, kas iegūti no izvietotajiem uzraudzības instrumentiem, piemēram, sensoriem, platformām un citiem avotiem (sk. 7. attēlu). Tādējādi Frontex cenšas atbalstīt dalībvalstis ar uzlabotu situācijas uzraudzības un reaģēšanas spēju pie ārējām robežām un pierobežas zonā.

24

Šī regula, ar ko attīsta Šengenas tiesību aktu kopumu (Schengen Acquis), paredz, ka dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm jāreģistrē visi būtiskie notikumi gar robežu starp sauszemes robežšķērsošanas vietām (ko sauc par “zaļo robežu”) un jūras robežu (ko sauc par “zilo robežu”). Tas neuzliek šīm valstīm pienākumu ziņot par notikumiem, kas notiek faktiskās robežšķērsošanas vietās.

25

Regulas mērķis bija sniegt Frontex pietiekami stabilu informāciju, kas palīdzētu veidot situācijas attēlu par notikumiem pie ārējām robežām pie galvenajiem migrācijas maršrutiem, piemēram, Vidusjūras centrālo, austrumu un rietumu daļu, kā arī Rietumbalkānu sauszemes maršrutu. Tomēr mūsu Īpašajā ziņojumā Nr. 20/2019¹⁴ tika aprakstītas nepilnības, kas saistībā ar regulas īstenošanu konstatētas dalībvalstīs (sk. 2. izcēlumu).

26

Papildus atbrīvojumiem, kas attiecas uz sauszemes un jūras robežšķērsošanas vietām, dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm nav pienākuma ziņot par nelikumīgiem gaisa robežas šķērsošanas gadījumiem ne gaisa robežšķērsošanas vietās, ne valsts gaisa telpā. Par robežgadījumiem, kas notiek robežšķērsošanas vietās, brīvprātīgi ziņo mazākums dalībvalstu / Šengenas asociēto valstu, lielākā daļa to nedara. Tas nozīmē, ka Frontex apkopotais Eiropas situācijas attēls nesniedz gandrīz reāllaika priekšstatu par situāciju pie ES gaisa robežas vai sauszemes un jūras robežšķērsošanas vietās. To apstiprina arī dalībvalstu atbildes uz mūsu anketas jautājumiem.

27

Turklāt dalībvalstīm nav saskaņotu standartu, kas piemērojami attiecībā uz to robežuzraudzības vai cita kontroles aprīkojuma veiktspējas jaudu. Tas sarežģī Frontex lomu potenciāli vājo vietu apzināšanā attiecībā uz dalībvalstu robežkontroles atklāšanas spējām un var novest pie neatklātiem robežšķērsošanas gadījumiem un līdz ar to nepietiekamas notikumu paziņošanas EUROSUR sistēmā.

28

Valsts koordinācijas centru (VKC) tīkla izveidi 30 dalībvalstīs / Šengenas asociētajās valstīs var uzskatīt par nozīmīgu sasniegumu. VKC koordinē un veic informācijas apmaiņu starp iestādēm, kas atbild par ārējo novērošanu pie sauszemes un jūras robežām valsts līmenī, kā arī ar citiem VKC un Aģentūru. Ja robežkontrolē ir iesaistītas vairākas valsts iestādes, VKC bieži tiek izmantots kā “platforma”, kas veicina aģentūru sadarbību starp vairākām organizācijām, kuras pieder dažādām ministrijām. VKC atbild par valsts situācijas attēla uzturēšanu.

29

Tomēr tīkls nav pilnībā īstenojis visas regulā noteiktās funkcijas. Piemēram, EUROSUR darbības un analīzes slāņi nav īstenoti visaptverošā vai konsekventā veidā. Informācija par regulā noteiktajām funkcijām un to īstenošanu dažādās dalībvalstīs un Šengenas asociētajās dalībvalstīs ir sniegta III pielikumā.

Riska analīze

30

Frontex uzskatīja, ka EUROSUR datus ir grūti izmantot statistiskās riska analīzes vajadzībām, jo dalībvalstis / Šengenas asociētās valstis neiesniedz savus EUROSUR ziņojumus konsekventā veidā un izmanto dažādus formātus, kā parādīts 2. izcēlumā. Turklāt ziņošanas līmenis EUROSUR analīzes un darbības slāņos ir minimāls dalībvalstu drošības apsvērumu dēļ, un Frontex to nevar izmantot riska analīzē, ko veic ES līmenī. Darbības slānī vairākumā gadījumu nav informācijas par resursiem vai par darbības apakšslāņiem, jo tīkls nebija akreditēts līdz 2018. gada janvārim¹⁵. Lai pārvarētu šīs problēmas saistībā ar EUROSUR, Frontex riska analīzes vienība statistikas datus pieprasa no Frontex riska analīzes tīkla (FRAN), kam dalībvalstis / Šengenas asociētās valstis tos sniedz tieši no savām valsts sistēmām un kas ietver datus par visiem robežu veidiem.

Frontex darbības nebija pietiekami izstrādātas, lai sniegtu efektīvu atbalstu dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm

Situācijas uzraudzība

31

Katru dienu Frontex, izmantojot Eiropas situācijas attēlu, savlaicīgi nosūta attiecīgu informāciju valstu iestādēm par situāciju pie ārējām robežām. Tajā arī sniegta informācija par konkrētiem notikumiem Frontex kopīgajām operācijām atvēlētajās operāciju zonās. Turklāt Frontex piedāvā pakalpojumus, lai atbalstītu dalībvalstu operatīvo darbību un radītu tām pievienoto vērtību. Aģentūra arī nodrošina reāllaika novērošanas platformas (piemēram, novērošanu no gaisa), kas ir ļāvušas reāllaikā reaģēt uz notikumiem gadījumos, kad bija pieejami dalībvalstu / Šengenas asociēto valstu vai kopīgas operācijas resursi. Tas var būt ļoti noderīgi briesmu situācijās. Atbildēs uz mūsu anketas jautājumiem dalībvalstis atzina šo pakalpojumu priekšrocības.

32

Tomēr Frontex situācijas apzināšanos par notikumiem pie ārējām robežām gandrīz reāllaikā kavē nepilnības Eiropas situācijas attēla radīšanai izmantoto datu kvalitātē (pilnības, konsekvences un savlaicīguma ziņā), kā izklāstīts 2. izcēlumā un 24. punktā. Tāpēc valstu situācijas attēli ir fragmentāri un neveido vienotu Eiropas situācijas attēlu. Diemžēl iepriekšējie mēģinājumi homogenizēt datu ievadi (it īpaši pieņemot dažādus EUROSUR rokasgrāmatas labojumus) šīs problēmas nav novērsuši.

Riska analīze

33

Kopš Frontex izveides 2004. gadā tās pilnvaru centrā ir riska analīze. Šīs riska analīzes mērķis ir sniegt informāciju lēmumu pieņemšanai Frontex, dalībvalstīs un Komisijā. Riska analīze pamato Frontex darbības, piemēram, jaunu darbības veidu noteikšanu, migrācijas maršrutus, pārrobežu noziedzības apkarošanu, identificējot kontrabandas maršrutus, viltotus dokumentus un cilvēku tirdzniecību, kas ir daļa no Aģentūras darbības jomas.

34

Papildus EUROSUR informācijai Frontex vāc arī plašu datu klāstu no dalībvalstīm, ES struktūrām, partnervalstīm un organizācijām, kā arī no savām operācijām (īpaši migrantu uzņemšanas intervijās un informatīvās sesijās), lai noteiktu galvenos faktorus, kas ietekmē un virza migrācijas tendences. Šie dati ietver novērtējumus par topogrāfiju, demogrāfiju, krīžu novēršanu un ģeopolitiku, kā arī izlūkdatus, kas nav pieejami EUROSUR. Frontex izmanto arī publiski pieejamus datus (t. i., no citiem ES partneriem un starptautiskām organizācijām) par situāciju pie Eiropas robežām un ārpus tās. FRAN – specializētais izlūkošanas ekspertu un riska analītiķu tīkls – sagatavo ceturkšņa ziņojumus.

35

Frontex galvenie riska analīzes vienības produkti ir šādi:

• ikgadēja riska analīze;
• īpašas riska analīzes par Rietumbalkāniem un ES austrumu robežām;
• ad hoc brīfingi par jauniem riskiem, un tos bieži sagatavo, atbildot uz konkrētiem informācijas pieprasījumiem no Komisijas vai Padomes.

36

Frontex riska analīzes darbības ir veicinājušas FRAN – Eiropas riska analītiķu un izlūkošanas ekspertu kopienas – izveidi. Vienojoties par kopējiem standartiem un piemērojot tos, Frontex ir atvieglojusi saziņu starp kolēģiem no citām valstīm. Turklāt visām dalībvalstīm ar FRAN starpniecību ir pieejami ar FRAN saistīti dati par savas valsts riska analīzes darbībām.

37

Tomēr juridisku iemeslu dēļ un datu aizsardzības nolūkā Frontex riska analīzes veikšanai nevar piekļūt datiem, kas atrodas ES mēroga sistēmās, kuras uztur eu-LISA¹⁶ (aģentūra, kas atbild par lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību), un kas ir būtiski instrumenti ES patvēruma, robežu pārvaldības un migrācijas politikas īstenošanai. Šīs sistēmas, kurās glabājas vīzu dati, patvēruma pieteikumi un dati par personu pārvietošanos, kā arī par bezvēsts pazudušām personām (īpaši bērniem) un informācija par konkrētiem īpašumiem, nesniedz Frontex nekādus statistikas ziņojumus, ko tā var izmantot riska analīzei, izņemot publiski pieejamus statistikas datus.

38

Frontex uzdevums ir izstrādāt¹⁷ Kopīgo integrēto riska analīzes modeli (CIRAM), kas būtu jāizmanto gan Aģentūrai, gan dalībvalstīm¹⁸. 95 % no 20 dalībvalstīm, kas atbildēja uz mūsu anketas jautājumiem, šo vienoto metodiku izmanto savā valsts riska analīzē. Tomēr pati Aģentūra nevar piemērot šo modeli, jo nevar pienācīgi novērtēt konkrētu robežas posmu neaizsargātību (sk. 3. izcēlumu). Lai gan dalībvalstis / Šengenas asociētās valstis par saviem robežkontroles resursiem un attiecīgajiem izvietošanas plāniem informē Frontex neaizsargātības novērtējuma vienību, revīzijas laikā tā šo informāciju nesniedza pat pašas Frontex riska analīzes vienībai.

39

Atbildot uz mūsu anketas jautājumiem, dalībvalstis ziņoja, ka tās augstu vērtē Frontex riska analīzes produktu kvalitāti. Tomēr tās arī ziņoja, ka kopējas, strukturētas izplatīšanas sistēmas trūkums ierobežo šo produktu pieejamību un ietekmi. Piemēram, Frontex vienotais kontaktpunkts (FOSS) ir vienīgā oficiālā un kopīgā platforma, kurā Eiropas robežsargi apmainās ar informāciju, un dalībvalstis uzskata, ka tajā pieejamā informācija ir ļoti noderīga robežsargu darbībām. Tomēr piekļuve FOSS ir atļauta tikai tiem robežsargiem, kuri piedalās Frontex operācijās, un tikai uz izvietojuma laiku. Turklāt Kopīgais pētniecības centrs (JRC), kas nodrošināja FOSS pamatā esošo tehnoloģiju, vairs nenodrošina programmatūras atjauninājumus, uzturēšanu vai palīdzības dienesta funkcijas. Tas apdraud platformas darbības nepārtrauktību un līdz ar to arī tajā ietverto informāciju. Līdz šim Frontex nav notikušas diskusijas par FOSS aizstāšanu.

Neaizsargātības novērtējums

40

Neaizsargātības novērtējums paredz, ka Frontex jāuzrauga un jānovērtē robežkontrolei nepieciešamā dalībvalstu tehniskā aprīkojuma, sistēmu, spēju, resursu, infrastruktūras un pienācīgi kvalificēta un apmācīta personāla pieejamība. Dalībvalstīm neaizsargātības novērtējuma vienībai ir jāsniedz vajadzīgā informācija, kas ļautu veikt novērtējumu. Mērķis ir novērtēt dalībvalstu spējas un gatavību stāties pretī pašreizējiem un turpmākiem apdraudējumiem un problēmām pie ārējām robežām. Šim novērtējumam būtu jāaptver dalībvalstu spēja veikt visus robežu pārvaldības uzdevumus, tostarp to spēja tikt galā ar liela skaita cilvēku iespējamu ierašanos to teritorijā.

41

Neaizsargātības novērtējuma procesa ceturtais darbības gads sākās 2020. gadā pēc tam, kad tas tika ieviests ar Regulu (ES) 2016/1624. Šajā laikposmā Frontex ir sagatavojusi vēl nepieredzētu apskatu par dalībvalstu spējām un neaizsargātību atsevišķos robežas posmos, par ko dalībvalstis ziņoja arī savās atbildēs uz mūsu anketas jautājumiem. 2017. un 2018. gada neaizsargātības novērtējumi tika pabeigti, neraugoties uz nopietniem resursu ierobežojumiem, kas ietekmēja darba kvalitāti. Piemēram, Frontex 2016. gadā šim uzdevumam bija piešķirtas tikai trīs amata vietas; 2018. gadā notika palielināšana līdz 23 amata vietām (no kurām aizpildītas bija 15) un 2019. gadā – līdz 25 amata vietām (no kurām 23 bija aizpildītas). Mēs izskatījām piecu novērtējumu izlasi un secinājām, ka neaizsargātības novērtējuma vienība nebija konstatējusi, ka viena dalībvalsts 2017. un 2018. gadā nebija deklarējusi vienu savu sauszemes robežšķērsošanas vietu, un tas nozīmē, ka neaizsargātības novērtējuma vienība to nevērtēja.

42

Neaizsargātības novērtējuma process ir attīstījies, jo ir pilnveidota tā metodika. Tomēr, kaut gan dalībvalstīm ir prasīts sniegt uzticamus datus, Frontex neaizsargātības novērtējuma vienība turpina ziņot par aktuāliem problēmjautājumiem saistībā ar dalībvalstu nepilnīgajiem un nekvalitatīvajiem datiem, kas ir procedūras pamatā. Piemēram, 2019. gadā datu pilnīguma rādītāji starp dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm svārstījās no 53 % līdz 98 %. Atbildēs uz mūsu anketas jautājumiem divas dalībvalstis minēja valsts drošību kā pamatojumu atteikumam sniegt Frontex prasīto informāciju.

43

Visbeidzot, saskaņā ar 2016. gada regulas noteikumiem neaizsargātības novērtēšanas process pašlaik attiecas tikai uz valstu spējām un neaizsargātību. Novērtējumi netika veikti ne Eiropas Savienības, ne reģionālā līmenī. Mēs konstatējām, ka ES mēroga novērtējums

• būtu pats piemērotākais saistībā ar Frontex pastāvīgā korpusa izvietošanu nākotnē. Tad varētu regulāri novērtēt pašas Frontex spēju risināt problēmas pie ārējām robežām;
• ļautu apzināt visus neaizsargātības posmus, kas pārklājas kaimiņvalstīs vai valstīs, kuras pieder pie vienas un tās pašas reģionālās operatīvās vides. Šādi neaizsargātības posmi rada attiecīgo dalībvalstu savstarpēju atkarību;
• dotu iespēju novērtēt dažādo iesaistīto ES aģentūru sadarbības mērogu un efektivitāti¹⁹.

Operatīvā reaģēšana

44

Kopš Frontex izveides tās operatīvā reaģēšana galvenokārt ir bijusi vērsta uz atbalstu dalībvalstīm cīņā pret nelegālu migrāciju lielā mērā kā kopīgas operācijas pie ārējām robežām (galvenokārt jūrā, bet arī uz sauszemes vai lidostās). Šādas operācijas veic gan ar valstu resursiem, gan ar (cilvēkresursiem un tehniskajiem) resursiem, kurus apvieno iesaistītās valstis vai kurus nodrošina Frontex, kas koordinē šīs operācijas. Tās pieprasa dalībvalstis, Frontex tām piešķir prioritāti, pamatojoties uz to nozīmīgumu un pieejamajiem resursiem, un tās īsteno saskaņā ar operatīvo plānu.

Kopīgas operācijas

45

Svarīgāko nelegālās migrācijas maršrutu uz Eiropas Savienību lokalizācija nozīmē, ka gandrīz 80 % no Frontex kopīgo operāciju budžeta tiek atvēlēti operācijām, ko veic jūrā. Dažas no tām (piemēram, Minerva un Poseidon) attiecas arī uz pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, bet uzmanība galvenokārt ir vērsta uz robežuzraudzību, un lielākā daļa operāciju tiek īstenotas kopš 2006. un 2007. gada. Sīkāku informāciju par Frontex kopīgajām jūras operācijām mēs esam snieguši IV pielikumā. Visas iztaujātās personas apstiprināja Vidusjūras reģiona dalībvalstīm sniegtā atbalsta efektivitāti migrācijas spiediena pārvaldībai pēdējos 15 gados, un šajā revīzijā tas nav sīkāk analizēts.

46

Lielāko daļu no kopējā operāciju budžeta atlikušajiem 20 % Frontex piešķir, lai izveidotu kontaktpunktus jūras ostās, lidostās un sauszemes robežšķērsošanas vietās, kur Frontex dara robežsargus pieejamus svarīgākajos punktos pie ES ārējām robežām. Revīzijā tika novērtēta Frontex sauszemes un gaisa kontaktpunktu pievienotā vērtība (tiek uzskatīts, ka starptautiskās lidostas ir lielā mērā pakļautas nelegālai migrācijai). Revīzijas secinājums bija, ka šiem punktiem ir maza ietekme uz vispārējo robežkontroli. Tas bija saistīts ar izvietoto cilvēkresursu nelielo apjomu, izvietošanas īslaicīgumu un to, ka šajās operācijās piedalās neliels kontaktpunktu skaits.

Ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi

47

Dalībvalsts, kas saskaras ar steidzamu un ārkārtēju spiedienu pie tās ārējās robežas, it īpaši, ja liels skaits trešo valstu valstspiederīgo mēģina nelegāli ieceļot tās teritorijā, var lūgt Frontex uz ierobežotu laiku īstenot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus tās teritorijā. Līdz šim šo mehānismu ir aktivizējusi tikai Grieķija – četras reizes.

48

Lai Frontex ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi būtu efektīvi, ir nepieciešama procesā iesaistīto informētība un efektīvu procedūru izveide dalībvalstīs nolūkā pieprasīt šādus pasākumus(sk. 4. izcēlumu).

Cilvēkresursu rezerves

49

Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1624 Frontex cita starpā bija izveidojusi Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību rezervi, tostarp ātrās reaģēšanas rezervi un tehniskā aprīkojuma rezervi. Frontex ieguldījums Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību rezervē izpaužas kā vienību dalībnieki, kurus dalībvalstis / Šengenas asociētās valstis ir norīkojušas darbā Frontex, izmantojot ikgadējus atklātus darbā pieņemšanas uzaicinājumus (sk. 8. attēlu). Saskaņā ar Frontex sniegto informāciju norīkoto vienību dalībnieku izvietošana ir kalpojusi kā pārbaudījums (lai gan ļoti nelielā mērogā) jaunam cilvēkresursu izvietošanas modelim saskaņā ar 2019. gada regulu.

50

Frontex katru gadu novērtē savas cilvēkresursu un tehniskā aprīkojuma vajadzības, pamatojoties uz riska analīzē noteiktajām prioritātēm un no iepriekšējā gada pieejamo informāciju: cilvēkresursu izvietošanas rezultātā iegūto datu analīzi un dažādu tehniskā aprīkojuma veidu efektivitāti un lietderību. Pamatojoties uz šo informāciju, Aģentūra sāk sarunu procesu (ko sauc par ikgadējām divpusējām sarunām), kura rezultātā katra valsts veic ieguldījumu operatīvajās darbībās.

51

Mēs konstatējām, ka dalībvalstis ir izpildījušas savus pienākumus izveidot ātrās reaģēšanas rezerves. Komisija ir pamatojusi pastāvīgā korpusa izveidi 10 000 darbinieku apmērā²⁰, jo dalībvalstis nespēj nodrošināt vajadzīgos cilvēkresursus. Tomēr mēs konstatējām, ka lielākā daļa no trūkstošajiem cilvēkresursiem (85 % 2019. gadā) atbilst trim no 17 ekspertu kategorijām kopīgajās operācijās (augsta līmeņa dokumentu speciālists, robežuzraugs un zagtu transportlīdzekļu atklāšanas speciālists). Turklāt dalībvalstu / Šengenas asociēto valstu kopējā vienības dalībnieku izvietošana pārsniedz sarunās panākto vienošanos (sk. 9. attēlu).

52

Mēs konstatējām, ka Frontex nav piešķīrusi pietiekamu nozīmi kultūras starpnieka lomai vai tam, kā nepieciešamās prasmes un attieksme atšķiras no tulka prasmēm un attieksmes. Šis profils nebija iekļauts valdes Lēmumā 38/2016, kurā tika noteiktas Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību robežsardzes specialitātes. Turklāt tas nebija iekļauts valdes 2020. gada lēmumā²¹ par pastāvīgā korpusa izveidi. Tā vietā šajā lēmumā starp uzdevumiem, kas jāveic atgriešanas speciālistiem, bija iekļauta kultūras starpniecība, un tika pieprasīti iztaujāšanas speciālisti, lai demonstrētu uzlabotu kultūras izpratni par izcelsmes un tranzīta valstīm.

53

Tulka uzdevums ir atvieglot saziņu, nodrošinot, ka visi izteiktie komentāri tiek pareizi iztulkoti, savukārt kultūras starpniekam ir jāizprot kultūras atšķirības un dažādu kultūru sociālās normas un, lai izvairītos no saziņas traucējumiem, vienlaikus jārada uzticēšanās tajos, kas nesen ieradušies pie robežas. Jūras operāciju laikā uzņemšanas vietā kultūras starpnieks iesaistās sarunās ar migrantiem, kuri ir ilgi un smagi ceļojuši un kurus bieži psiholoģiski traumējusi cilvēku tirdzniecība, ar dzimumu saistīta vardarbība vai spīdzināšana. Starpnieka loma ir būtiska uzņemšanas procesā un izlūkdatu vākšanā (par kontrabandistiem, maršrutiem, darbības veidiem u. c.), un šie dati tiek izmantoti tādos svarīgos Frontex procesos kā riska analīze.

Frontex nesniedza informāciju par savu darbību ietekmi vai izmaksām

54

Regulas (ES) 2016/1624 8. panta 3. punktā ir noteikts, ka Aģentūra “sniedz sabiedrībai precīzu un izsmeļošu informāciju par savām darbībām”.

55

Lai gan Frontex plaši informē par savām darbībām²², tās ziņojumos (gan publiskos, gan ierobežoti pieejamos) ne vienmēr tiek analizēts tās sniegums un darbību reālā ietekme. Tas, iespējams, ir novedis pie nepietiekami informētas likumdošanas lēmumu pieņemšanas.

56

Neaizsargātības novērtējumu jomā Frontex publicē pārskatu par savu darbību. Tas ir ierobežotas piekļuves dokuments, un tajā ziņots par sniegto ieteikumu skaitu un īstenošanas pakāpi dalībvalstīs. Savukārt riska analīzes jomā Frontex nepublicē pārskatu par savu gada riska analīzes darbību un nevērtē savu produktu ietekmi.

57

Frontex sagatavo lielu skaitu ziņojumu²³, kuru mērķis novērtēt kopīgās operācijas. Tomēr netiek aprakstīti trīs galvenie Aģentūras darbības aspekti.

58

Pirmkārt, regulās²⁴ ir noteikts, ka Frontex ir jānovērtē kopīgo operāciju rezultāti. Tomēr Aģentūra neveic pamatīgu šo darbību novērtējumu. Lai gan kopīgas jūras operācijas ir svarīga daļa no Frontex darbībām kopumā, savos ziņojumos par šīm operācijām Aģentūra nenošķir sava atbalsta rezultātus un to valsts darbību rezultātus, kuras uzņēmēja dalībvalsts veic, pildot parastos pienākumus. Turklāt ziņojumos nav norādīts, ka tajos būtu izklāstīti Frontex un valstu iestāžu darbību rezultāti un darbības operāciju zonā operācijas norises laikā.

59

Otrkārt, ziņojumos par operatīvajiem resursiem Frontex sniedz informāciju par vajadzīgajiem, atvēlētajiem un izvietotajiem resursiem, bet nepaskaidro nekādas atkāpes un nenorāda, kāda bijusi iztrūkumu ietekme. Ziņojumi nesniedz skaidru priekšstatu par to, cik efektīvs bijis dalībvalstu faktiskais ieguldījums kopīgajās operācijās vai kādas bijušas tā nepilnības, un tie var maldināt lasītāju, ļaujot nepareizi interpretēt pastāvošos iztrūkumus (sk. 51. punktu).

60

Treškārt, Frontex nesniedz informāciju par savu kopīgo operāciju faktiskajām izmaksām – ne apkopotu, ne sadalījumā pa operācijām (jūras un gaisa) un pēc izmaksu veida (piemēram, cilvēkresursi un vieglais aprīkojums vai smagais aprīkojums). Atsaucoties uz to, ka galīgie dati ir pieejami tikai n+2 gadā, Frontex uzrāda tikai tās izmaksas, kuru pamatā ir aplēses, bet tas var atklāt būtiskas atšķirības.

Frontex nesniedz efektīvu atbalstu cīņu pret pārrobežu noziedzību

61

Šajā iedaļā mēs pārbaudījām, vai Frontex pilda savas 2016. gada pilnvaras attiecībā uz cīņu pret pārrobežu noziedzību,

1. izmantojot informācijas apmaiņas sistēmu, lai sniegtu detalizētu, precīzu un atjauninātu attēlu par situāciju pie ES ārējām robežām, un
2. veicot darbības tādā veidā, kas sniegtu atbalstu dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm.

62

Mūsu veiktās analīzes rezultāts ir parādīts 10. attēlā, un tas var kontrastēt ar plānoto ieguldījumu, kas redzams 5. attēlā.

Vēl nav ieviesta atbilstoša informācijas apmaiņas sistēma, ar kuru atbalstīt cīņu pret pārrobežu noziedzību

63

Funkcionējošam integrētas robežu pārvaldības modelim ir nepieciešama sistemātiska informācijas vākšana un apmaiņa, ko veic visas attiecīgās valsts iestādes un visas ES aģentūras. Tādējādi informācijai, ko ievada modelī un tā analītiskajos produktos, nebūtu jāaprobežojas tikai ar robežsardzes iestādēm, bet tajā būtu jāiekļauj visas attiecīgās iestādes (piemēram, policijas aģentūras un muitas dienesti), kas ir atbildīgas par robežu pārvaldību.

64

Lai gan kopš 2016. gada atbildība par Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu ir dalīta starp dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm un Frontex, vispārēja kopīga integrētas robežu pārvaldības sistēma informācijas apmaiņai un sadarbībai vēl nav izveidota. EUROSUR būtu jānodrošina infrastruktūra un instrumenti, kas vajadzīgi ārējo robežu uzraudzībai, un jāatbalsta gan Frontex, gan dalībvalstis cīņā pret pārrobežu noziedzību. EUROSUR tika izveidota 2013. gadā ar Regulu (ES) Nr. 1052/2013, bet tā netika atjaunināta, lai atspoguļotu Frontex jaunās pilnvaras līdz 2019. gada decembrim, kad tās pieņēma ar Regulu (ES) 2019/1896. Turklāt šajā redakcijā izklāstītās jaunās ziņošanas prasības stāsies spēkā tikai 2021. gada decembrī. Tomēr šai sistēmai ir būtiski ierobežojumi:

• saskaņā ar EUROSUR regulu katrai dalībvalstij / Šengenas asociētajai valstij ir valsts koordinācijas centrs, kas atbild par informācijas apmaiņu. Tomēr dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm nav pienākuma nodrošināt, lai valstu koordinācijas centros būtu pārstāvētas visas attiecīgās iestādes, kas vajadzīgas, lai izveidotu ticamu situācijas attēlu. Tas kavē Eiropas integrētās robežu pārvaldības efektīvu īstenošanu. Muita un robežsargi ir atzīti par stratēģiskiem partneriem robežkontroles uzdevumu veikšanā pie ES ārējām robežām, taču pašlaik nepastāv informācijas apmaiņas sistēma datu un izlūkdatu apmaiņai;
• nav konsekvences starp dalībvalstīm, kad tās ziņo par pārrobežu noziegumiem EUROSUR. Frontex ir mēģinājusi vienoties ar dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm par pārrobežu noziedzības gadījumu katalogu, bet atšķirīgā valstu tiesību aktos noteiktā klasifikācija ir sarežģījusi šo uzdevumu. Līdz ar to, tā kā saistošas ziņošanas prasības nav noteiktas un robežsargiem nav pieejami norādījumi par notikumiem, par kuriem jāziņo, ziņošana nav konsekventa. Šo situāciju atspoguļoja arī dalībvalstu atbildes uz mūsu anketas jautājumiem.

65

Lai stratēģiski analizētu pārrobežu noziedzības riskus Eiropas integrētās robežu pārvaldības ietvaros, Frontex ir vajadzīga pilnīga informācija. Tomēr Frontex saņem tikai informāciju par nelegālo imigrāciju, bet ne informāciju, kas saistīta ar citām atbildības jomām, piemēram, muitu, zivsaimniecību vai vides kontroli.

Frontex atbalsts cīņai pret pārrobežu noziedzību ir ierobežots

66

Frontex uzdevums ir atbalstīt dalībvalstis / Šengenas asociētās valstis cīņā pret organizēto pārrobežu noziedzību (sadarbībā ar citām attiecīgām Eiropas aģentūrām). Šāds atbalsts paredzētu, ka Frontex nodrošina dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm labāku situācijas apzināšanos Eiropas līmenī, t. i., veicot pārrobežu noziedzības riska analīzi un izmantojot ESA, kā arī apzinot neaizsargātību, ar ko saskaras dalībvalstis, kad tās pilda savus robežkontroles pienākumus, un vajadzības gadījumā ierosinot kopīgas operatīvās reaģēšanas pasākumus.

67

Pārrobežu noziedzības situācijas apzināšanos Frontex kavē ne tikai tas, ka trūkst atbilstīgas informācijas apmaiņas sistēmas, bet arī tas, ka CIRAM kopš 2012. gada nav atjaunināts, lai iekļautu informāciju par pārrobežu noziedzību, reaģējot uz aģentūras pilnvaru paplašināšanu 2016. gadā.

68

Ilgstošā pievēršanās nelegālajai imigrācijai ir novedusi pie tā, ka Frontex riska analīzes produkti ir kaut kādā mērā ģeogrāfiski tendenciozi (sk. 45. punktu un IV pielikumu), jo migrācijas maršruti Vidusjūrā ir pastāvējuši jau ilgu laiku. Tas nozīmē, ka, lai gan šie produkti ir palielinājuši robežu iestāžu zināšanas par nelegālās imigrācijas spiedienu konkrētos robežas posmos, tie vienlīdz neatspoguļo citas problēmas citos ārējās robežas posmos.

69

Lai to novērstu, Frontex 2018. gadā izveidoja jūras izlūkdienestu kopienu un riska analīzes tīklu nolūkā attīstīt jūras riska analīzes spējas cīņā pret pārrobežu noziedzību un atbalstīt ES sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā. Lai gan šis tīkls aptver tikai jūrniecības jomu, tas jau ir izrādījies noderīgs, piemēram, vēršot robežsardzes iestāžu uzmanību uz narkotiku kontrabandu tirdzniecības kuģos. Tomēr MIC-RAN ir ģeogrāfiski ierobežota, neraugoties uz tās nozīmi efektīvā integrētā ārējo robežu pārvaldībā²⁵.

70

Frontex neaizsargātības novērtējuma vienība tikai 2019. gada neaizsargātības novērtējuma procesā sāka izvērtēt dalībvalstu / Šengenas asociēto valstu spēju atklāt un apkarot pārrobežu noziedzību. 2020. gadā pieci no 200 jautājumiem bija par pārrobežu noziedzību. Nebija jautājumu par to, cik droši ir izvietot personālu robežšķērsošanas vietās, kas varētu būt riska teritorija, ņemot vērā ārvalstu kaujinieku un terorisma radīto apdraudējumu.

71

Tā kā uz dalībvalstu gaisa telpas robežpārkāpumu atklāšanas spējām Frontex neaizsargātības novērtējuma procedūras pašlaik neattiecas, nav efektīvas centralizētas uzraudzības pār dalībvalstu spēju ES līmenī apsekot, atklāt vai pārtvert potenciāli nelikumīgus gaisa robežu šķērsošanas gadījumus (sk. 5. izcēlumu). Turklāt Frontex neaizsargātības novērtējumā nav iekļauts novērtējums par to, vai dalībvalstu / Šengenas asociēto valstu muitas dienesti ir gatavi savlaicīgi sniegt kvalitatīvus datus, kas ir situācijas apzināšanās un riska analīzes pamatā, jo šī joma ir valstu kompetencē.

72

Attiecībā uz operatīvo reaģēšanu Frontex savās ikdienas darbībās vēl nav pietiekami attīstījusi pārrobežu noziedzības novēršanu, atklāšanu un apkarošanu. Dalībvalstis atzinīgi vērtē Aģentūras izmantotos rīkus, piemēram, vienotās rīcības dienas. Vienotās rīcības dienas apvieno dažādas dalībvalstis, tiesībaizsardzības iestādes un starptautiskās organizācijas cīņā pret dažādiem noziegumiem, piemēram, narkotiku un ieroču kontrabandu, nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību. Atbildēs uz mūsu anketas jautājumiem dalībvalstis šīs dienas uzskata par mācību pieredzi, ko var izmantot savā iestādē. Tomēr operatīvās reaģēšanas ietekme operāciju laikā attiecas tikai uz iesaistīto dalībvalstu ģeogrāfisko apgabalu.

Frontex vēl nav gatava efektīvi īstenot savas 2019. gada pilnvaras

73

Mēs pārbaudījām, vai Frontex ir gatava risināt uzdevumus, kas izriet no tās 2019. gada pilnvarām, un vai dalībvalstis var sniegt Aģentūrai visu informāciju, kas tai šajā nolūkā vajadzīga.

Frontex vēl nav pielāgojusies 2016. gada pilnvaru prasībām

74

Mēs pārbaudījām, vai saistībā ar to, ka 2016. gadā Frontex pilnvarās ir iekļauta atbildība par integrētu robežu pārvaldību un jaunais neaizsargātības novērtēšanas uzdevums, Aģentūra nekavējoties stratēģiski pārskatīja cilvēkresursu vajadzības riska analīzes un neaizsargātības novērtējuma jomā. Tomēr Aģentūra reaģēja uz jaunajiem pienākumiem ad hoc veidā un sāka sistemātiski risināt savas vajadzības tikai 2019. gadā.

75

Pēc tam, kad 2016. gadā tika ieviestas jaunās pilnvaras, operāciju nodaļai tika uzticēta atbildība par jauno neaizsargātības novērtēšanas darbību, un šis uzdevums tika nodots tās riska analīzes vienībai. 2017. gadā Frontex reorganizēja, un nodaļu sadalīja divās. Riska analīzes un neaizsargātības novērtēšanas darbības tika nodalītas un piešķirtas vienai no šīm nodaļām, proti, situācijas apzināšanās un uzraudzības nodaļai. Izveidoja Neaizsargātības novērtējuma vienību, un tajā strādāja bijušie riska analīzes vienības darbinieki, bet nebija veikta oficiāla analīze, lai noteiktu vajadzīgo prasmju profilus un katram profilam vajadzīgo cilvēku skaitu. Tas ietekmēja darba kvalitāti (sk. 41. punktu).

76

Frontex situācijas apzināšanās un uzraudzības nodaļa 2019. gadā riska analīzes un neaizsargātības novērtējuma vienībās centās apzināt savas pašreizējās un turpmākās vajadzības. Mēs konstatējām, ka:

• riska analīzes vienībā trūkst analītiķu ar dažādiem profiliem (piemēram, kriminoloģija, prognozēšanas analīzes prasmes un tematiskā analīze, it īpaši jūras risku analīze);
• neaizsargātības novērtējuma vienībai ir jānosaka vajadzīgās prasmes un spējas, jāapzina trūkumi un jāizstrādā ilgtermiņa talantu plāns saskaņā ar saviem stratēģiskajiem mērķiem.

77

Lai gan informācijas apmaiņa un sadarbība starp dažādām Frontex struktūrvienībām vienmēr ir bijusi svarīga, tagad tā ir būtiska, ņemot vērā jauno operatīvo lomu, ko Frontex uzņēmās, kad tika ieviests pastāvīgais korpuss. Frontex 2018.–2020. gada plānošanas dokumentā ir atzīts, ka, neraugoties uz elastīguma kultūru katras struktūrvienības ikdienas darbā, darbojas tā dēvētā norobežošanās kultūra. Ja darba kultūra struktūrvienībās ir tāda, kas neapvieno pieejamo informāciju, Frontex darbību savstarpējā mijiedarbība var tikt apdraudēta. Piemēram, līdz 2020. gada februārim Frontex nenoteica procedūras, kas paredz attiecīgās neaizsargātības novērtējuma informācijas apmaiņu starp struktūrvienībām. Vēl ir jāizstrādā strukturēts mehānisms neaizsargātības novērtējuma rezultātu apmaiņai ar citām Frontex struktūrvienībām.

2019. gada mandāts paredz Frontex resursu strauju un eksponenciālu palielinājumu

78

Saskaņā ar jauno regulu Frontex pastāvīgais korpuss līdz 2027. gadam būs līdz 10 000 operatīvo darbinieku (sk. 2. attēlu un 11. punktu). Paredzams, ka Frontex budžets palielināsies no 460 miljoniem EUR 2020. gadā (sk. 3. attēlu) līdz aptuveni vidēji 900 miljoniem EUR gadā 2021.–2027. gada periodā. Plānoto budžeta un personāla palielinājuma apmēru var novērtēt arī pēc kopīgām operācijām pieejamajām cilvēkdienām. Pašreizējais 300 000 cilvēkdienu skaits (sk. 9. attēlu) tiks palielināts līdz aptuveni 2 270 000 cilvēkdienu, kas vairāk nekā 7,5 reizes pārsniedz pašreizējo izvietoto cilvēkresursu apjomu.

79

Pastāvīgā korpusa izveides iespējamā ietekme uz dalībvalstīm nav novērtēta. 81 % dalībvalstu, kas atbildēja uz mūsu anketas jautājumiem, paredz, ka 2019. gada regula ietekmēs to darbinieku skaitu un ka būs nepieciešama papildu darbinieku pieņemšana darbā un jaunu robežsargu apmācība ar cerību, ka Frontex savu pastāvīgo korpusu izraudzīsies no personāla, kas pašlaik norīkots valsts robežkontrolē. Tam būs ietekme uz budžetu un organizāciju. Dalībvalstis arī nav pārliecinātas par iespējamo ietekmi, ko varētu radīt Frontex darbā pieņemamo darbinieku skaits pa profiliem un kategorijām, kā paredzēts regulā, un turpmāko izvietojumu ilgums.

80

Aģentūras pēdējais ārējais novērtējums tika publicēts 2015. gada jūlijā. Lai gan Regulā (ES) 1624/2016 bija noteikts, ka Frontex rezultāti ir jāizvērtē līdz 2019. gada oktobrim, novērtēšana nenotika, jo Aģentūras jaunās pilnvaras stājās spēkā 2019. gada novembrī. Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896 nākamā ārējā novērtēšana ir jāveic līdz 2023. gada 5. decembrim. Šis ir ievērojams laikposms, kurā notiks būtiskas izmaiņas Aģentūras pilnvarās, struktūrā un lomā.

81

Visbeidzot, lai gan tiesību aktos pastāvīgajam korpusam ir piešķirtas izpildpilnvaras, tas var būt mazāk efektīvs, ja uzņēmēja dalībvalsts nedod atļauju²⁶ tādiem uzdevumiem kā identitātes pārbaudes, ieceļošanas atļaujas un robežuzraudzības veikšana. Tomēr robežsargiem, kas apmeklē citas dalībvalstis, nav atļauts izmantot uzņēmējvalstu informācijas sistēmas robežpārbaužu veikšanai²⁷. Tas var būtiski ierobežot darbības, ko pastāvīgais korpuss varētu veikt izvietojuma laikā.

Pastāv risks, ka Frontex varētu neiegūt informāciju, kas vajadzīga, lai attīstītu Aģentūras darbības cīņā pret pārrobežu noziedzību

82

Visas dalībvalstis, izņemot Spāniju, manuāli nosūta informāciju par incidentiem, kas konstatēti uz to robežām, no savām valsts sistēmām uz EUROSUR un JORA. Operatoriem ir arī pienākums tulkot informāciju par incidentu angļu valodā, lai gan valodas prasmes līmenis ir atšķirīgs.

83

Ziņošanas papildu prasības attiecībā uz EUROSUR tiks pakāpeniski ieviestas divu gadu pārejas periodā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1896. Atbildēs uz mūsu anketas jautājumiem dalībvalstis ziņoja, ka to pašreizējās ziņošanas prasības jau ir būtisks slogs un ka tās nav pārliecinātas par savu spēju tikt galā ar palielināto darba slodzi, ja vien datu pārsūtīšanas process starp valstu sistēmām un EUROSUR datubāzi nav automatizēts. Ziņošana par notikumiem sauszemes un gaisa robežšķērsošanas vietās ievērojami palielina darba apjomu. Piemēram, saskaņā ar Eurostat datiem 2018. gadā caur ES gaisa robežšķērsošanas vietām izlidoja 409 miljoni pasažieru, kas ceļoja uz/no vietām ārpus Eiropas Savienības.

84

Neraugoties uz pilnvarām veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu tās informācijas apmaiņu ar Komisiju un dalībvalstīm, kas attiecas uz Frontex uzdevumiem, saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju Frontex tieša iesaiste jebkādos mēģinājumos vēl vairāk automatizēt šo procesu vēl nav manāma.

Secinājumi un ieteikumi

85

Kopumā mēs konstatējām, ka Frontex atbalsts dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm cīņā pret nelegālu imigrāciju un pārrobežu noziedzību nav pietiekami efektīvs. Mēs secinājām, ka Frontex nav pilnībā īstenojusi savas 2016. gada pilnvaras, un akcentējām vairākus riskus, kas saistīti ar Frontex 2019. gada pilnvarām.

86

Mēs sniedzam secinājumus un ieteikumus saistībā ar cīņu pret nelegālu imigrāciju un pārrobežu noziedzību attiecībā uz katru no Frontex galvenajām darbībām, kas ir: informācijas apmaiņa, riska analīze, neaizsargātības novērtējums un operatīvā reaģēšana.

87

Mēs konstatējām, ka, lai gan nelegālās imigrācijas apkarošanai ir ieviesta funkcionāla informācijas apmaiņas sistēma, tā nedarbojās pietiekami labi, nenodrošinot precīzu, pilnīgu un atjauninātu situācijas apzināšanos pie ES ārējās robežas (25.–29. punkts un 2. izcēlums). Attiecībā uz pārrobežu noziedzību vēl nav izveidota atbilstoša informācijas apmaiņas sistēma (63.–65. punkts).

88

Frontex savlaicīgi nosūta attiecīgu migrācijas informāciju par situāciju pie ārējām robežām un sniedz informāciju par konkrētiem notikumiem (31. punkts). Tomēr tas, ka trūkst informācijas (26. un 32. punkts), tehnisko standartu robežkontroles aprīkojumam (27. punkts), kopīga kataloga ziņošanai par pārrobežu noziedzību, gandrīz reāllaika informācijas par situāciju pie ES gaisa robežas un notiek kavēšanās ar CIRAM atjaunināšanu (64. un 67. punkts), traucē izveidot pilnīgu attēlu par situāciju pie ES ārējām robežām.

89

Attiecībā uz pārrobežu noziedzību pastāv arī atšķirība starp Frontex regulās noteiktajām pilnvarām un regulatīvo vidi, kurā Aģentūra darbojas: ne visas attiecīgās iestādes (piemēram, muita) ir iekļautas EUROSUR regulā, tāpēc netiek ziņots par visiem būtiskajiem notikumiem (64. punkts).

90

Ar Regulu (ES) 2019/1896 attiecībā uz EUROSUR tika ieviestas būtiskas papildu ziņošanas prasības dalībvalstīm, un sagaidāms, ka datu pārsūtīšanas process starp valstu sistēmām un EUROSUR datubāzi būs automatizēts, ja dalībvalstīm būs jāizpilda šīs prasības (82. un 83. punkts). Tomēr saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju Frontex tieša iesaiste centienos vēl vairāk automatizēt procesu vēl nav manāma (84. punkts).

1. ieteikums. Uzlabot informācijas apmaiņas sistēmu un Eiropas situācijas attēlu

1. Lai uzlabotu pašreizējo EUROSUR sistēmu, mēs iesakām Frontex:
   
   
   1. regulāri novērtēt Eiropas situācijas attēla sagatavošanai izmantoto datu kvalitāti;
   2. uzraudzīt un atbalstīt dalībvalstis EUROSUR pareizā īstenošanā, izveidojot kopīgi saskaņotas procedūras, ar kurām novērst konstatētos trūkumus;
   3. vadīt dalībvalstis, lai izveidotu kopīgu katalogu ziņošanai par pārrobežu noziedzības incidentiem;
   4. atbalstīt dalībvalstis, automatizējot tulkošanas un pārsūtīšanas procesu starp valstu sistēmām un EUROSUR datubāzi.
2. Lai nodrošinātu apvienotā aprīkojuma sadarbspēju un veicinātu to, ka dalībvalstis iegādājas tehniski saderīgus robežkontroles resursus, Frontex jānosaka aprīkojuma tehniskie standarti ar Komisijas un Frontex valdē pārstāvēto dalībvalstu apstiprinājumu.
3. Lai nodrošinātu pilnīga Eiropas situācijas attēla pieejamību, Komisijai jāizpēta jauni veidi, kā panākt efektīvu sadarbību starp Frontex un citām attiecīgajām iestādēm, kurām Regula (ES) 1896/2019 nav tieši piemērojama.

Termiņš: 2022. gada vidus.

91

Frontex uzskatīja, ka ir grūti izmantot EUROSUR ziņojumus un ka juridiski ierobežojumi riska analīzes nolūkā neļauj izmantot datus, kas atrodas ES mēroga sistēmās, kuras uztur eu-LISA (30. un 37. punkts). Lai gan ir tiesību akti, kas Frontex ir saistoši, Aģentūra nevar piemērot Kopīgo integrēto riska analīzes modeli, jo tā nevar novērtēt konkrētu robežas posmu neaizsargātību, ja dalībvalstis nesniedz vajadzīgo informāciju (38. punkts).

92

Frontex migrācijas riska analīzes ietekmi vājina tas, ka Aģentūras darba produktiem nav plaši pieejama izplatīšanas tīkla. Līdz ar to tas nozīmē, ka robežsargi nevar viegli piekļūt Frontex produktiem, lai gan tie varētu ļoti noderēt viņu pienākumu veikšanai (39. punkts). Turklāt Frontex rīcībā nav informācijas, kas tai vajadzīga, lai veiktu pārrobežu noziedzības riska analīzi (65. punkts), izņemot konkrētas kategorijas, kas saistītas ar nelegālo imigrāciju. Bez tam Kopīgais integrētais riska analīzes modelis nav atjaunināts, lai atspoguļotu šo robežu risku dimensiju (67. punkts). Rezultātā Frontex nespēj sniegt analīzi par visiem attiecīgajiem pārrobežu noziedzības aspektiem, kaut gan tas ļautu dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu vai mazinātu konstatētos riskus (68. un 69. punkts).

2. ieteikums. Atjaunināt un īstenot Kopīgo integrēto riska analīzes modeli (CIRAM) un nodrošināt piekļuvi citiem informācijas avotiem

1. Frontex sniedzam šādus ieteikumus:
   
   
   1. ziņot par to, kā dalībvalstis ievēro EUROSUR sistēmas izmantošanu, lai sniegtu informāciju, kas vajadzīga riska analīzei, pamatojoties uz CIRAM;
   2. atjaunināt CIRAM, lai tajā iekļautu pārrobežu noziedzību;
   3. atvieglot riska analīzes produktu plašāku pieejamību robežsargiem Eiropā.
2. Frontex un Komisijai ir jārīkojas, lai nodrošinātu Frontex riska analīzes un neaizsargātības novērtēšanas vajadzībām pielāgotus statistikas ziņojumus, kas iegūti no eu-LISA uzturētajām sistēmām un citiem avotiem (piemēram, no citām iestādēm un ES aģentūrām, kurām ir robežkontroles pienākumi).

Termiņš: 2022. gada beigas.

93

Frontex 2016. gadā tika uzticēts uzdevums veikt dalībvalstu neaizsargātības novērtējumus, lai novērtētu to spējas un gatavību stāties pretī pašreizējiem un turpmākiem apdraudējumiem un problēmām pie ārējām robežām (40. un 41. punkts). Lai gan dalībvalstīm būtu jāsniedz Frontex pieprasītā informācija, datu vākšanas procesu ietekmē pastāvīgās problēmas saistībā ar nepilnīgiem un nekvalitatīviem datiem (42. punkts). Saskaņā ar 2016. gada regulas noteikumiem Frontex neaizsargātības novērtējums pašlaik attiecas tikai uz valsts līmeni, bet ES, reģionālā vai starpvalstu līmenī šāds process nenotiek, lai gan tas palīdzētu konstatēt pārklāšanos vai novērtēt ES aģentūru sadarbību (43. punkts).

94

Frontex neaizsargātības novērtējuma vienība sāka novērtēt dalībvalstu pārrobežu noziedzības vājās vietas tikai 2019. gadā, un tās spēja veikt šādus novērtējumus joprojām ir izstrādes stadijā (70. un 71. punkts).

3. ieteikums. Attīstīt neaizsargātības novērtējuma potenciālu

1. Frontex, strādājot ar dalībvalstīm, jāapzina un jārisina aktuālie datu vākšanas jautājumi, kas skar neaizsargātības novērtējumu, identificējot problēmas, kas ietekmē dalībvalstu sniegto informāciju, un izstrādājot ceļvedi situācijas labošanai;
2. Frontex jāizstrādā sava neaizsargātības novērtējuma metodika un spējas, lai varētu
   
   
   1. efektīvi novērtēt robežu neaizsargātību, ko izmanto pārrobežu noziedzība;
   2. apzināt un novērtēt visus iespējami neaizsargātos posmus, kas pārklājas un skar vairākas valstis konkrētos reģionos;
   3. uzraudzīt gadījumus, kad rīcība konstatēto neaizsargāto posmu novēršanai konkrētā valstī var izraisīt domino efektu kaimiņvalstīs.

Termiņš: 2022. gada beigas.

3. Komisijai jāapsver iespējamie ieguvumi no Frontex neaizsargātības novērtējuma tvēruma paplašināšanas līdz reģionālam un ES līmenim.

Termiņš: kad notiks tiesiskā regulējuma pārskatīšana.

95

Frontex ir veikusi četrus ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuras saskaras ar steidzamu un ārkārtēju migrācijas spiedienu pie to ārējām robežām. Kopš 2007. gada Frontex ir rīkojusi ikgadējas mācības, lai apmācītu visas iesaistītās puses. 2019. gadā mācības nenotika (47. un 48. punkts un 4. izcēlums).

96

Neraugoties uz to, ka gan no cilvēciskā, gan izlūkošanas viedokļa ir svarīgi uzņemt migrantus kopīgās operācijās cīņai pret nelegālo imigrāciju, Frontex nav piešķīrusi pietiekamu nozīmi kultūras starpnieka lomai (52. un 53. punkts).

97

Frontex ir aģentūra, kam pievērsta sabiedrības uzmanība. Tomēr, lai gan tās ziņojumi ir plaši, tie bieži vien neinformē lasītājus par faktisko sniegumu vai darbību reālo ietekmi. Piemēram, kopīgo operāciju novērtējuma ziņojumos nav nošķirti Frontex darbību rezultāti no valstu darbību rezultātiem. Ziņojumi nesniedz skaidru priekšstatu par dalībvalstu faktiskā ieguldījuma kopīgajās operācijās efektivitāti vai nepilnībām. Tie arī nesniedz informāciju par kopīgo operāciju faktiskajām izmaksām (55.–60. punkts). Likumdošanas lēmumu pieņēmējiem ir vajadzīga droša informācija, lai pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus (51. punkts)

4. ieteikums. Uzlabot Frontex operatīvo reaģēšanu

Frontex sniedzam šādus ieteikumus:

1. lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā visi iesaistītie ir labi sagatavoti, rīkot regulāras ātrās reaģēšanas pasākumu mācības, it īpaši valstīm, kurās varētu notikt ātrās reaģēšanas pasākumi;
2. definēt kultūras starpnieku kompetenču satvaru un rīkoties tā, lai dalībvalstis ievērotu tādu pašu pieeju;
3. izstrādāt metodiku, ar kuru novērtēt operatīvo darbību rezultātus, jo īpaši attiecībā uz kopīgām operācijām;
4. publicēt savas darbības galīgās izmaksas, tiklīdz tās ir pieejamas.

Termiņš: 2022. gada beigas.

98

Frontex nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai pielāgotu savu organizāciju veidā, kas ļautu īstenot 2016. gadā saņemtās pilnvaras. Riska analīzes un neaizsargātības novērtējuma vienībās esam konstatējuši trūkumus saistībā ar cilvēkresursu plānošanu (74.–76. punkts), un abās joprojām trūkst vajadzīgo kompetenču.

99

Pēc Regulas (ES) 2019/1896 ieviešanas un Frontex darbības fundamentālas pārejas no atbalsta un koordinācijas lomas uz operatīvo lomu (līdz ar pastāvīgā korpusa ieviešanu) mēs esam konstatējuši, ka saziņā starp vienībām, uz kurām attiecas šī revīzija, ir problēmas. Frontex darbojas norobežoti (77. punkts), un tas ir pretrunā savstarpējai mijiedarbībai, kas raksturīga šajā revīzijā ietvertajām darbībām.

100

Lai īstenotu jaunās pilnvaras, Frontex līdz 2027. gadam būs 10 000 jaunu operatīvo darbinieku (pastāvīgais korpuss), un tā saņems vidējo budžetu 900 miljonu EUR gadā. Šie skaitļi liecina par ievērojamu pieaugumu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Tie tika noteikti laikā, kad nebija formulēti kritēriji, lai apzinātu Frontex vajadzības pilnvarām, kas nav precīzi definētas, bez piekļuves informācijai par Frontex operāciju faktiskajām izmaksām un ietekmi (57.–60. punkts) un bez novērtējuma par pastāvīgā korpusa ietekmi uz dalībvalstīm (79. punkts).

101

Atsaucoties uz steidzamu vajadzību, jaunā regula tika apstiprināta bez ietekmes novērtējuma vai novērtējuma par to, vai Frontex ir izpildījusi savas iepriekšējās pilnvaras (80. punkts). Turklāt dalībvalstis paredz budžeta un organizatoriskās problēmas, kas izriet no pastāvīgā korpusa ietekmes uz to darbinieku skaitu (79. punkts). Vēl arī nav skaidrs, vai pastāvīgais korpuss spēs darboties, kā paredzēts (81. punkts).

5. ieteikums. Atrisināt problēmas, kas saistītas ar Frontex 2019. gada pilnvarām

Frontex sniedzam šādus ieteikumus:

1. veikt oficiālu analīzi, lai noteiktu personāla vajadzības, it īpaši riska analīzes un neaizsargātības novērtējuma jomā;
2. uzlabot iekšējās saziņas procedūras, lai nodrošinātu, ka notiek informācijas apmaiņa, pamatojoties uz nepieciešamību zināt.

Termiņš: 2021. gada beigas.

Šo ziņojumu 2021. gada 29. aprīlī Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Bettina JAKOBSEN.

Pielikumi

I pielikums. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra – papildinformācija par 2016. un 2019. gada pilnvarām

2016. gada pilnvaras	2019. gada pilnvaras
Uzraudzības lomas ieviešana: neaizsargātības novērtējums Frontex veic obligātus neaizsargātības novērtējumus, lai novērtētu atsevišķu dalībvalstu spēju risināt problēmas pie to ārējām robežām, izvērtējot dalībvalstīm pieejamo aprīkojumu un resursus. Pēc neaizsargātības novērtējumu sagatavošanas Frontex izpilddirektors var pieņemt lēmumu ieteikt dalībvalstij pasākumu kopumu, lai novērstu visus konstatētos neaizsargātos posmus tās valsts robežu pārvaldības sistēmas darbībā.	Pilnvarās nav būtisku izmaiņu.
Ātrās reaģēšanas rezerves izveide robežsargiem un tehniskais aprīkojums, kuru dalībvalstis nodos Frontex rīcībā Dalībvalstīm, kurās šis aprīkojums ir reģistrēts, vajadzības gadījumā tas jānodod Frontex rīcībā. Frontex var piesaistīt 1500 robežsargu, kurus var izvietot trīs dienu laikā. Tie ir ātrās reaģēšanas spēki, kas jāsūta uz robežām, kuras ir pakļautas akūtam spiedienam.	Pastāvīgā korpusa izveide Frontex līdz 2027. gadam būs 10 000 jaunu operatīvo darbinieku, tostarp 1500 darbinieku ātrās reaģēšanas rezervei, ar ko uz vietas atbalstīt dalībvalstu centienus aizsargāt ES ārējās robežas, apkarot pārrobežu noziedzību un atgriezt nelegālos migrantus. Šo pastāvīgo korpusu veidos Aģentūras algoti robežsargi un krasta apsardze (3000) un darbinieki obligātā norīkojumā no Eiropas valstīm. Pastāvīgajam korpusam ar regulu ir piešķirtas izpildpilnvaras. Izvietotie operatīvie darbinieki varēs veikt robežkontroles un atgriešanas uzdevumus, piemēram, identitātes pārbaudes, atļaut ieceļot pie ārējām robežām un veikt robežuzraudzību – tikai ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu.
Atgriešanas operācijas Frontex uzņemas lielāku lomu migrantu uzņemšanas karstajos punktos28. Papildus uzdevumam reģistrēt migrantus un tos pārbaudīt, lai noteiktu viņu valstspiederību, Frontex ir atbildīga arī par to personu atgriešanu, kuras nekvalificējas patvērumam.	Atgriešanas operācijas Aģentūra spēj atbalstīt dalībvalstis visos atgriešanas procesa posmos (ietverot pirms atgriešanas darbības, palīdzību dalībvalstīm identificēt trešo valstu valstspiederīgos, koordinēt vai organizēt atgriešanas operācijas, tostarp fraktējot gaisa kuģus šādu operāciju vajadzībām un organizējot atgriešanu regulāros lidojumos vai ar citiem transporta līdzekļiem utt.), savukārt dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par atgriešanas lēmumiem.
Regulā izmaiņu nav.	Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR) Lai uzlabotu EUROSUR operācijas, Regula to ietver Eiropas Robežu un krasta apsardzē un paplašina EUROSUR darbības jomu, iekļaujot lielāko daļu Eiropas integrētās robežu pārvaldības komponentu. Tas nozīmē, ka ir jāspēj atklāt un paredzēt krīzes pie ES ārējām robežām un trešās valstīs un efektīvāk reaģēt uz tām.
Sadarbība ar trešām valstīm Lielāka loma dalībvalstu un trešo valstu sadarbības koordinēšanā robežu pārvaldības jomā. Aģentūra var sākt kopīgas operācijas trešās valstīs, kas ir ES kaimiņvalstis. Statusa nolīgumi ir šādas operatīvās sadarbības priekšnosacījums.	Plašāka sadarbība ar trešām valstīm Ja attiecīgā valsts iepriekš ir piekritusi, Frontex var sākt kopīgas operācijas un izvietot personālu ārpus ES un ārpus ES kaimiņvalstīm, lai sniegtu atbalstu robežu pārvaldībai.
Kontaktpersonu izvietošana dalībvalstīs Nodrošināt visu dalībvalstu ārējo robežu pārvaldības regulāru uzraudzību. Frontex jau bija izvietojusi sadarbības koordinatorus trešās valstīs, lai veicinātu dialogu un sadarbību uz vietas.	Jaunās funkcijas Sadarbība ar pamattiesību amatpersonu un dalībvalsts veikto atgriešanas pasākumu uzraudzība.
Frontex jāsniedz atbalsts dalībvalstīm cīņā pret pārrobežu noziedzību.	Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma Frontex uzņemas lielāku lomu, pārvaldot pieaugošo leģitīmo ceļotāju plūsmu pāri ES ārējām robežām, uzņemot topošo Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) centrālo vienību un atbalstot dalībvalstis ieceļošanas/izceļošanas sistēmas izvēršanā.
Integrētas robežu pārvaldības ieviešana Frontex pilnvarās, kam nepieciešama pārrobežu noziedzības, kā arī migrācijas tendenču riska analīze.	Riska analīze Frontex ik pēc diviem gadiem sagatavos stratēģisku riska analīzi integrētai robežu pārvaldībai, kas tiks iekļauta Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas ciklā.

II pielikums. Dalībvalstu atbildes uz ERP aptaujas anketu

III pielikums. EUROSUR ieviešana 30 dalībvalstīs / Šengenas asociētajās valstīs

Attēlā ir parādītas funkcijas, kas noteiktas regulā, un sniegta jaunākā pieejamā informācija par to īstenošanu dažādās dalībvalstīs / Šengenas asociētajās valstīs.

Piezīme. Viena dalībvalsts nepiedalījās EUROSUR regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

Trīs citas valstis tiek uzskatītas par tādām, uz kurām daudzas funkcijas “neattiecas”, jo to robežas situācijas dēļ tās nav vajadzīgas. Vēl divām valstīm “neattiecas” ieraksti attiecās uz robežas posmu definēšanu un attiecīgajām uzraudzības darbībām, jo ziņojuma iesniegšanas laikā to robežas posmiem bija piešķirts zems ietekmes līmenis, un šādos gadījumos tām nebija pienākuma aprakstīt attiecīgo reakciju.

Avots: Komisijas SWD(2018) 410.

• Darbojas valsts koordinācijas centrs

Katrai dalībvalstij jānosaka valsts koordinācijas centrs, kas koordinē un veic informācijas apmaiņu starp visām iestādēm, kuru kompetencē ietilpst ārējo robežu uzraudzība valsts līmenī, kā arī ar citiem valsts koordinācijas centriem un Aģentūru, un uztur minēto centru un nodrošina tā darbību

• Valsts koordinācijas centrs sadarbojas ar visām robežuzraudzības iestādēm

Valsts koordinācijas centrs nodrošina savlaicīgu informācijas apmaiņu un savlaicīgu sadarbību starp visām valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību, kā arī ar citiem valsts koordinācijas centriem un Aģentūru.

• Valsts koordinācijas centrs pilda funkcijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 1052/2013 5. pantā

Valsts koordinācijas centrs:

• nodrošina informācijas savlaicīgu apmaiņu ar meklēšanas un glābšanas, tiesībaizsardzības, patvēruma un migrācijas iestādēm valsts līmenī;
• izveido un uztur valsts situācijas attēlu;
• atbalsta valsts robežu uzraudzības darbību plānošanu un īstenošanu;
• koordinē valsts robežu uzraudzības sistēmu saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
• veicina regulāru valsts robežu uzraudzības darbību efektivitātes novērtēšanu;
• koordinē operatīvos pasākumus ar citām dalībvalstīm.

• Valsts koordinācijas centrs darbojas nepārtraukti

Valsts koordinācijas centrs darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

• Valsts koordinācijas centrs uztur valsts situācijas attēlu

Valsts koordinācijas centrs izveido un uztur valsts situācijas attēlu, lai sniegtu visām iestādēm, kuras ir atbildīgas par ārējo robežu kontroli un uzraudzību valsts līmenī, efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju. Valsts situācijas attēlu veido no informācijas, kas iegūta no valsts robežu uzraudzības sistēmas, kā arī no stacionāriem un mobiliem sensoriem, no robežu uzraudzības patruļu uzdevumiem un citām būtiskām valsts iestādēm un sistēmām, ietverot sadarbības koordinatorus, operatīvos centrus un kontaktpunktus. Tas ietver arī informāciju, ko sniedz Frontex, valsts koordinācijas centri citās dalībvalstīs un kuģu ziņošanas sistēmas. Valsts situācijas attēlu veido trīs slāņi: notikumu slānis, operatīvais slānis un analīzes slānis.

• Ir izveidots valsts situācijas attēla notikumu slānis

Valsts situācijas attēla notikumu slāni veido šādi incidenti:

• robežu neatļautas šķērsošanas, tostarp informācija par incidentiem, kas saistīti ar migrantu dzīvību apdraudējumu;
• pārrobežu noziedzība;
• krīzes situācijas;
• citi notikumi, piemēram, informācija par neidentificētiem un aizdomīgiem transportlīdzekļiem, kuģiem un citiem pārvietošanās līdzekļiem un personām, kas atrodas pie ārējām robežām, kā arī par jebkuru citu notikumu, kam var būt būtiska ietekme uz ārējo robežu kontroli.

• Ir izveidots valsts situācijas attēla operatīvais slānis

Valsts situācijas attēla operatīvo slāni veido informācija par:

• dalībvalstu pašu resursiem, kuri var iekļaut militāros resursus, kas palīdz tiesībaizsardzības uzdevumā, un operāciju zonām, kas ietver informāciju par pašu resursu pozīciju, statusu un veidu un par iesaistītajām iestādēm. Jāpiezīmē, ka gadījumā, ja to ir pieprasījusi par šādiem resursiem atbildīgā valsts iestāde, valsts koordinācijas centrs var nolemt ierobežot piekļuvi šādai informācijai, balstoties uz nepieciešamību zināt;
• reljefu un laika apstākļiem pie attiecīgajām ārējām robežām.

• Ir izveidots valsts situācijas attēla analīzes slānis

Valsts situācijas attēla analīzes slāni veido:

• informācija par būtiskākajiem pavērsieniem un indikatoriem;
• analītiskie ziņojumi, riska novērtēšanas tendences, reģionālās uzraudzība un informatīvas piezīmes;
• izvērtēta informācija, kas jo īpaši vajadzīga, lai noteiktu ietekmes līmeņus ārējo robežu posmiem;
• atsauces attēli, pamatinformācijas kartes, izvērtētās informācijas apstiprinājums un pārmaiņu analīze (Zemes novērošanas attēli), kā arī pārmaiņu atklāšana, ģeogrāfisko norāžu dati un ārējo robežu caurlaidības kartes.

• Kaimiņos esošās dalībvalstis dalās ar situācijas attēlu par robežas posmiem

Kaimiņos esošu dalībvalstu valsts koordinācijas centri tieši un gandrīz reāllaikā dalās ar situācijas attēlu par kaimiņos esošiem ārējās robežas posmiem, kad šī informācija attiecas uz:

• incidentiem un citiem būtiskiem notikumiem, kas ietverti notikumu slānī;
• taktiskā riska analīzes ziņojumiem, kas ietverti analīzes slānī.

• Atbilstība datu aizsardzības noteikumiem

Ja personas datu apstrādei izmanto valsts situācijas attēlu, minēto datu apstrāde notiek saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem par datu aizsardzību.

• Robežas posmi ir noteikti

Katra dalībvalsts iedala savas ārējās sauszemes un jūras robežas posmos, un tos dara zināmus Aģentūrai. Aģentūra un dalībvalsts kopā nosaka ietekmes līmeņus.

• Uzraudzības darbības atbilst noteiktajiem ietekmes līmeņiem

Dalībvalstis nodrošina, lai uzraudzības darbības, kas tiek veiktas pie ārējās robežas posmiem, atbilstu noteiktajiem ietekmes līmeņiem šādā veidā:

• ja ārējās robežas posmam ir piešķirts zems ietekmes līmenis, atbildīgās valsts iestādes organizē regulāru uzraudzību, balstoties uz riska analīzi, un nodrošina, lai robežas rajonā būtu pietiekams personāls un resursi gatavībā veikt izsekošanu, identifikāciju un pārtveršanu;
• ja ārējās robežas posmam ir piešķirts vidējs ietekmes līmenis, par ārējās robežas uzraudzību atbildīgās valsts iestādes papildus iepriekš minētajiem pasākumiem nodrošina, lai šajā robežas posmā tiktu veikti atbilstīgi uzraudzības pasākumi, un par to informē valsts koordinācijas centru;
• ja ārējās robežas posmam ir piešķirts augsts ietekmes līmenis, attiecīgā dalībvalsts ar valsts koordinācijas centra starpniecību papildus pasākumiem, kas veikti vidējas ietekmes līmeņa gadījumā, nodrošina, lai valsts iestādēm, kas darbojas minētajā robežas posmā, tiktu dots vajadzīgais atbalsts un lai tiktu veikti pastiprināti uzraudzības pasākumi. Minētā dalībvalsts var lūgt arī Aģentūras atbalstu, ņemot vērā nosacījumus par kopīgu operāciju sākšanu vai ātru reaģēšanu.

Valsts koordinācijas centrs regulāri informē Aģentūru par pasākumiem, kas veikti pie valsts robežas posmiem, kam piešķirts augsts ietekmes līmenis.

Ja ārējās robežas posmam, kas atrodas blakus citas dalībvalsts robežas posmam, ir noteikts vidējs vai augsts ietekmes līmenis, valsts koordinācijas centrs sazinās ar kaimiņos esošās dalībvalsts valsts koordinācijas centru un cenšas saskaņot vajadzīgos pārrobežu pasākumus.

IV pielikums. – Jūras operāciju darbības

Frontex kopš 2006. gada organizē kopīgas jūras operācijas. Lai gan šo operāciju nosaukumi gadu gaitā ir mainījušies, Frontex ir pastāvīgi darbojusies šajos ģeogrāfiskajos apgabalos.

Attēlā ir parādīts, cik ilgi šīs operācijas ir bijušas aktīvas un kur tās ir izvietotas.

Hera (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumi)

Operāciju Hera sāka 2006. gadā, reaģējot uz milzīgo nelegālās imigrācijas pieplūdumu no Rietumāfrikas uz Spānijas Kanāriju salām Atlantijas okeānā pēc Gibraltāra šauruma slēgšanas, ko izraisīja SIVE (Integrētās ārējās uzraudzības sistēmas) ierīkošana Spānijā, un Marokas iestādes stingri reaģēja uz iespējamo migrantu izceļošanas mēģinājumiem.

Indalo (Vidusjūras rietumu daļa)

Operāciju Indalo sāka 2007. gada novembrī, un tā bija pirmā kopīgā operācija gar Spānijas Vidusjūras krastu. Šīs operācijas ietvaros Frontex nosūtīja patruļas, lai atklātu nelegālo migrāciju no atkal atvērtā migrācijas ceļa no Ziemeļāfrikas krasta (no Marokas un Alžīrijas).

Minerva (Vidusjūras rietumu daļas ostas)

Operācija Minerva, kas tika sākta 2007. gada augustā ar mērķi pilnībā kontrolēt Spānijas kontinentālās daļas dienvidu piekrasti, centās pastiprināt robežkontroli Alhesirasas un Almerijas jūras ostās, veica identitātes pārbaudes Seūtas jūras ostā un nodrošināja kontroli pār Spānijas piekrastes ūdeņiem, pa kuriem ieradās visvairāk migrantu no Alžīrijas un Marokas.

Operācijas Minerva rezultātā tika pastiprināta operācija Straits Crossing (Operación Paso del Estrecho), kas ir vasaras operācija, kuru Spānijas iestādes veic kopš 1987. gada (no 15. jūnija līdz 15. septembrim). Tās mērķis ir organizēt migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārrobežu pārvietošanos no dažādām Eiropas daļām (galvenokārt Francijas, Beļģijas un Vācijas), kas atgriežas Ziemeļāfrikā uz ikgadējā atvaļinājuma laiku.

Triton (Vidusjūras centrālā daļa)

Frontex 2014. gada 1. novembrī sāka operāciju Triton, lai patrulētu Vidusjūrā un palīdzētu Itālijai tikt galā ar migrantu pieplūdumu tās krastos. Triton aptvēra operācijas Hermes (Sicīlijas dienvidu daļa un teritorija ap Lampedūzu un Pantelleriju) un operācijas Aeneas (Kalabrijas un Apūlijas piekrastē) operāciju zonas. Abas operācijas Hermes un Aeneas beidzās 2014. gada 31. oktobrī.

Turklāt Itālijas iestādes slēdza operāciju Mare Nostrum – gadu ilgu jūras un gaisa operāciju, ko Itālijas valdība uzsāka 2013. gada 18. oktobrī un kuras mērķis bija novērst pieaugošo imigrāciju Eiropā 2013. gada otrajā pusē un migrantu noslīkšanu pie Lampedūzas krastiem. Tā vietā, lai koncentrētos uz meklēšanu un glābšanu, piemēram, operācijā Mare Nostrum, operācija Triton bija vērsta uz robežu aizsardzību.

Themis (Vidusjūras centrālā daļa)

Operāciju Themis sāka 2018. gada februārī, un ar to aizstāja operāciju Triton. Pēc Itālijas iestāžu pieprasījuma tās operāciju zona tika pielāgota, pamatojoties uz kopīgās operācijas Triton 2017. gada operāciju zonu un samazinot operāciju zonu Vidusjūras centrālajā daļā un paplašinot Adrijas jūras teritoriju. Operācijas Themis ietvaros turpinās Frontex klātbūtne Itālijas karstajos punktos, kur Aģentūras izvietotie darbinieki palīdz Itālijas iestādēm reģistrēt migrantus, noņemot pirkstu nospiedumus un apstiprinot valstspiederību.

Poseidon (Vidusjūras austrumdaļa)

Operācija Poseidon sākās 2006. gadā, kad Grieķija lūdza Frontex palīdzību robežuzraudzībā pie tās jūras un sauszemes robežām ar Turciju.

Kopīgā operācija ir sadalīta divās daļās: operācija Poseidon Sea, kur tā pārrauga ES jūras robežas ar Turciju Vidusjūrā un Egejas jūrās, un operācija Poseidon Land, kas pārrauga ES dienvidaustrumu sauszemes robežu ar Turciju pie Evras upes.

Akronīmi un saīsinājumi

CIRAM: Kopīgais integrētais riska analīzes modelis

Eiropols: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai

eu-LISA: Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā

EUROSUR: Eiropas Robežu uzraudzības sistēma

FOSS: Frontex vienotais kontaktpunkts

FRAN: Frontex riska analīzes tīkls

JORA: Kopīgo operāciju ziņošanas lietotne

MIC-RAN: Jūras izlūkdienesta un riska analīzes tīkls

Glosārijs

Augsta līmeņa dokumentu speciālists: amatpersona, kas rūpīgi pārbauda dažādus ar ceļošanu saistītus dokumentus.

Ārējās robežas: robeža, tostarp lidostas un jūras, ezeru vai upju ostas, starp ES dalībvalsti un trešo valsti.

Ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi: Frontex sāktie un koordinētie pasākumi ar mērķi palīdzēt dalībvalstij, kas saskaras ar steidzamu un ārkārtēju spiedienu uz tās ārējām robežām.

Frontex riska analīzes tīkls (FRAN): tīkls, kas savieno Frontex ar dalībvalstu riska analīzes un izlūkošanas ekspertiem.

Iekšējās robežas: robeža starp ES dalībvalstīm, tostarp lidostas un jūras, upju un ezeru ostas, ko izmanto ceļošanai un tirdzniecībai Eiropas Savienībā.

Integrētā robežu pārvaldība: koordinācija un sadarbība starp ES un dalībvalstu iestādēm un aģentūrām, kas iesaistītas drošības un tirdzniecības veicināšanā pie ES ārējām robežām.

Jūras izlūkdienesta un riska analīzes tīkls: tīkls, kas izveidots, lai attīstītu dalībvalstu jūras riska analīzes spējas un atbalstītu sadarbību starp ES krasta apsardzi cīņā pret pārrobežu noziedzību.

Kopīgais integrētais riska analīzes modelis (CIRAM): Frontex un dalībvalstu izmantotā riska analīzes metodika, ar kuru paredzēts atvieglot informācijas apmaiņu un sadarbību robežu drošības jomā, veicinot lielāku saskaņotību ārējo robežu pārvaldībā.

Pārrobežu noziedzība: noziedzīga darbība ar pārrobežu dimensiju tās plānošanā, izpildē vai ietekmē.

Robežkontrole: pārbaudes un uzraudzība, ko veic pie robežas personām, kuras šķērso vai plāno to šķērsot.

Robežšķērsošanas vieta: vieta, kurā robežu var šķērsot legāli.

Robežuzraudzība: robežas uzraudzība nolūkā novērst nelegālu tās šķērsošanu.

Situācijas apzināšanās: zināšanas par situāciju saistībā ar nelikumīgām pārrobežu darbībām pie ārējām robežām, pamatojoties uz pastāvīgu uzraudzību, atklāšanu un izsekošanu.

Valsts koordinācijas centrs (VKC): struktūra, kas koordinē dalībvalstu robežu uzraudzības iestāžu darbības un kalpo kā centrs informācijas apmaiņai savā starpā un ar Frontex.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) atbildes

25

Aģentūra ir informēta par šiem trūkumiem, un tie ir norādīti “KOMISIJAS ZIŅOJUMĀ EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) novērtējumu”, ko Komisija sagatavoja 2018. gadā sadarbībā ar Frontex un dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm (DV/ŠAV). Šie konstatējumi pēc tam tika ņemti vērā Regulā (ES) 2019/1896, tās 24. panta 3. punktā nosakot, ka “Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot situācijas attēlu informācijas slāņu elementus un konkrētu situācijas attēlu izveides noteikumus. Īstenošanas aktā precizē sniedzamās informācijas veidu, struktūras, kas atbildīgas par konkrētas informācijas apkopošanu, apstrādi, arhivēšanu un nosūtīšanu, ziņošanas maksimālos termiņus, datu drošības un datu aizsardzības noteikumus, un saistītos kvalitātes kontroles mehānismus.” Šis īstenošanas akts vēl nav publicēts, un tāpēc darbs saistībā ar īstenošanu vēl nav sācies.

27

Saskaņā ar Frontex Regulu (ES) 2019/1896 aprīkojuma tehnisko standartu izstrādes mērķis ir nodrošināt ES operatīvajās darbībās izmantoto tehnisko līdzekļu sadarbspēju un savietojamību.

Pamatojoties uz metodiku, ko Frontex noteikusi sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju, Aģentūra izstrādās visaptverošu standartizācijas procesu, kas cita starpā ietvers tehnisko standartu izstrādi attiecībā uz aprīkojumu, kuru izmanto Frontex operācijās, un tehnisko standartu izstrādi informācijas apmaiņai.

30

Šis trūkums jau tika konstatēts novērtējumā, ko Eiropas Komisija veica 2018. gadā, un tas ir aplūkots īstenošanas aktā par EUROSUR situācijas attēliem. FRAN ziņojumi tiks iekļauti EUROSUR integrētajā satvarā informācijas apmaiņai un operatīvajai sadarbībai.

31

Frontex ir arī sākusi reāllaikā sniegt informāciju par norisēm ES ārējo robežu pierobežas zonās ārpus Frontex koordinēto kopīgo operāciju operatīvās darbības zonām. Jāatzīmē arī, ka, pateicoties Frontex novērošanas gaisa kuģu sniegtajai informācijai meklēšanas un glābšanas iestādēm (tostarp trešo valstu iestādēm), Frontex 2020. gadā palīdzēja glābt dzīvību gandrīz 10 000 migrantu Vidusjūras reģiona centrālajā daļā vien.

38

Iemesli, kāpēc Aģentūra neīsteno CIRAM, ir ne tikai tas, ka netiek kopīgota neaizsargātības novērtējuma (NN) informācija par konkrētiem Frontex robežas posmiem. Turklāt riska analīzes tvērums ir daudz plašāks (tas attiecas uz visiem Eiropas integrētās robežu pārvaldības elementiem) salīdzinājumā ar NN tvērumu, kas attiecas tikai uz robežkontroles darbībām un dažiem citiem aspektiem. NN mūsdienās ir pozicionēts kā kvalitātes kontroles mehānisms, un tas neaptver visu neaizsargātības jomu, kā aprakstīts CIRAM 2.0 modelī.

3. izcēlums

Šī informācija Frontex ir pieejama tikai daļēji ar DV lēmumu noteikto ierobežojumu dēļ. Aģentūrai ir tikai ierobežotas iespējas pilnībā piemērot CIRAM metodiku saviem riska analīzes produktiem.

43

Lai gan neaizsargātības novērtējumā (NN) aptvertās darbības patiešām ir vērstas uz dalībvalstu / Šengenas asociēto valstu (DV/ŠAV) resursu un vispārējās gatavības novērtēšanu, jau no paša sākuma ir ieviestas vairākas iniciatīvas, lai neaprobežotos tikai ar valsts spēju novērtēšanu.

Tās ietver:

• kopīgus ātros neaizsargātības novērtējumus gadījumā, ja rodas jauna problēma pie ES ārējām robežām, kas skar vairākas DV/ŠAV;
• reģionālas simulācijas mācības, lai novērtētu kaimiņos esošo DV/ŠAV gatavību attiecībā uz iespējamu nākotnes krīzes scenāriju pie to ārējām robežām;
• divu gadu ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par NN darbībām (saskaņā ar prasībām, kas noteiktas ERKA 2.0 regulas 32. panta 11. punktā), kurā papildus valsts spēju novērtējumam ir analizētas kopīgās problēmas un trūkumi, ar ko saskaras robežkontroles iestādes visā ES;
• zināšanu produktus, lai atbalstītu ERKA ieinteresēto personu plānošanas darbības. Šādi produkti ļauj NN konstatējumus izmantot vairākos Aģentūras plānošanas procesos (saskaņā ar prasībām, kas noteiktas ERKA 2.0 regulā (piemēram, 9. pantā, 54. un 64. pantā).

46

Pie sauszemes robežas papildus operatīvajām darbībām robežšķērsošanas vietās, kā norādīts novērojumos, Frontex koordinē operatīvo darbību īstenošanu pie robežas posmiem starp robežšķērsošanas vietām jeb tā sauktajām “zaļām robežām”. Šīs operatīvās darbības galvenokārt ietver atbalsta sniegšanu uzņēmēju dalībvalstu robežuzraudzības spējām. Šo operatīvo darbību apjoms un rezultāti ir ievērojami.

Turklāt Frontex veic operatīvās darbības ar izpildpilnvarām trešās valstīs, ja ir noslēgts ES statusa nolīgums ar attiecīgo trešo valsti. Šādi līgumi jau ir noslēgti ar Albāniju un Melnkalni.

4. izcēlums

Aģentūra atzīst, cik vērtīga ir uzkrātā pieredze, kas gūta operatīvajās darbībās pie ārējām robežām, arī pieredze, kas gūta faktiskajās ātrās reaģēšanas robežapsardzes darbībās, kā arī regulārās mācībās.

2019. gadā netika veiktas ātrās reaģēšanas mācības, jo likumdevējs apsprieda jaunās pilnvaras, lai tās pieņemtu.

Ar 2019. gada regulu tika būtiski mainītas un attīstītas ERKA reaģēšanas spējas un kapacitāte, jo īpaši izveidojot pastāvīgo korpusu. Šīs izmaiņas nosaka pilnīgi jaunas vajadzības ātrās reaģēšanas mācībām.

Divi ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi, kas tika uzsākti 2020. gadā Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma laikā, ir bijuši veiksmīgi.

2019. gada regulā ir paredzēts, ka katra dalībvalsts pieņem ārkārtas rīcības plānu savu robežu un atgriešanas pārvaldībai. Saskaņā ar valstu integrētās robežu pārvaldības stratēģijām ārkārtas rīcības plānos apraksta visus pasākumus un resursus, kas nepieciešami iespējamai spēju pastiprināšanai, arī loģistikai un atbalstam gan valstu līmenī, gan no Aģentūras.

Ārkārtas rīcības plānu daļu, kuras īstenošanai vajadzīgs papildu atbalsts no Eiropas Robežu un krasta apsardzes, kopīgi sagatavo attiecīgā dalībvalsts un Aģentūra, cieši sadarbojoties ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

Tajā būtu jāpievēršas novērojumam par to, ka nav procedūru, lai pieprasītu ātru iejaukšanos.

49

Izmēģinājuma darbība 2018. un 2019. gadā tika sagatavota, lai izvērtētu, kā varētu turpmāk varētu attīstīt norīkoto grupas dalībnieku koncepciju attiecībā uz izvietošanu uz laikposmiem, kas ir ilgāki par trim mēnešiem. Tas kļuva skaidrāk redzams, kad sarunas par 2019. gada regulu tuvojās noslēgumam un pastāvīgā korpusa koncepcija sāka nest reālus rezultātus, jo īpaši saistībā ar tās 2. kategoriju “Ilgtermiņa norīkojumi”.

52

Frontex atzīst atšķirību starp uzdevumiem, kas saistīti ar tulkošanu, un uzdevumiem, kas saistīti ar kultūras starpniecību.

Kultūras starpniecību uzskata par galveno uzdevumu, kas ietilpst visu pastāvīgā korpusa profilu pienākumos. Amatpersonas mācībās un operatīvos brīfingos, kuros ieguldījumu bieži vien sniedz humānās palīdzības organizācijas, piemēram, IOM, uzzina, kā vērsties pie trešo valstu valstspiederīgajiem, ievērojot viņu cieņu un kultūras izcelsmi. Jo īpaši amatpersonas, kas iesaistītas migrācijas pārvaldības atbalsta sniegšanā, piemēram, iztaujāšanas speciālisti, piedalās iztaujāšanas konsultantu sniegtajā apmācībā, kas aptver arī kultūras starpniecības jomu.

Kultūras mediatora profils netika izveidots atsevišķi, jo Frontex pieeja ir apvienot un radīt daudzfunkcionālu profilu, nevis piešķirt tikai vienu lomu vienai personai. Turklāt cilvēkresursi, kam ir tikai kultūras starpniecības prasmes, ne vienmēr ir pieejami no dalībvalstu tiesībaizsardzības struktūrām, kas līdz 2020. gadam bija galvenās operatīvo darbību nodrošinātājas.

Kultūras starpniecība ir ļoti svarīga arī atgriešanas jomā, jo īpaši sadarbības ar trešām valstīm un konsultēšanās gadījumā (konsultēšanās ietver sarunas ar (potenciālo) atgriežamo personu par brīvprātīgas atgriešanās iespējām, atgriešanas procedūrām, pienākumiem un reintegrācijas atbalsta iespējām). Apmācībā, kas saistīta ar attiecīgo atgriešanas speciālistu darbību, liela uzmanība tiek pievērsta šīm prasmēm un attieksmei, kas saistīta ar kultūras atšķirībām.

56

2021. gadā Situācijas apzināšanās un uzraudzības departaments veic portfeļa pārskatīšanu un metrikas eksperimentālu izmantošanu, lai novērtētu ietekmi uz piegādātajiem produktiem un apmierinātību ar tiem.

58

Izvērtējuma ziņojumos tiek sniegts novērtējums par darbības ietekmi, ko veido ne tikai papildu resursi, kuri tiek nodrošināti kopīgās operācijas rezultātā, bet arī pastiprināti centieni valstu līmenī, pateicoties kopīgajai operācijai. Šie centieni ir ne tikai papildu resursu nodrošināšana, bet izriet arī no koordinācijas lomas, ko Aģentūra sniedz dalībvalstīm ar savu pieredzi un speciālajām zināšanām. Šos elementus ir grūti novērtēt.

60

Frontex ir pienākums sagatavot izvērtējuma ziņojumus 60 dienu laikā pēc kopīgo operāciju pabeigšanas. Arī dalībvalstīm ir pienākums iesniegt to izmaksu pieprasījumus 75 dienu laikā. Rezultātā Frontex ziņojuma sagatavošanas laikā var nebūt pieejama informācija, lai norādītu faktiskos pieprasītos skaitļus.

Katrā kopīgajā operācijā segtās izmaksas, kas sadalītas izmaksu kategorijās, tiek norādītas attiecīgajos nobeiguma izvērtējuma ziņojumos, kuru izplatīšana ir ierobežota. Datu pamatā ir atjaunināta līdz ziņojuma sagatavošanas brīdim veikto izvietošanas pasākumu un apstrādāto maksājumu uzraudzība. Tomēr KO galīgās reālās izmaksas ir pieejamas tikai n+ 2 gadā, kad ir veikti visi maksājumi saskaņā ar dotāciju nolīgumiem. Turklāt, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu, pārvaldītājiem, izmantojot IT sistēmu, ir pieejami ik dienas atjaunināti finanšu dati.

62

Papildus Tiesas sniegtajam aprakstam vēl viens trūkums ir ierobežotā informācijas sniegšana saistībā ar pārrobežu noziedzību no visiem valsts līmeņa dienestiem, kas iesaistīti pārrobežu noziedzības novēršanā, atklāšanā un apkarošanā. Tas attiecas arī uz muitas dienestiem.

Visām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par integrēto robežu pārvaldību, būtu jāsniedz informācija risku analīzei un neaizsargātības novērtēšanai, tādējādi dodot iespēju sagatavot un īstenot visaptverošu operatīvo reaģēšanu, lai novērstu, atklātu un apkarotu pārrobežu noziedzību.

Turklāt Frontex arī sadarbojas ar citām ES aģentūrām un starptautiskām organizācijām pārrobežu noziedzības apkarošanas jomā, cenšoties mazināt izpratnes atšķirības un nodrošināt sinerģiju ar citām pilnvarotajām struktūrām, jo īpaši Eiropolu un Interpolu. Šo procesu atbalsta plašā iesaiste ES politikas ciklā/EMPACT.

69

Lai turpinātu atbalstīt pārrobežu noziedzības informācijas apmaiņu jūrlietu jomā, Frontex 2020. gadā arī sāka jūrlietu dialogus, kas notiek ik pēc divām nedēļām, ar visām Frontex struktūrām un dalībvalstīm, kas iesaistītas jūrlietu jomas uzraudzībā, lai apmainītos ar informāciju par potenciāliem interesējošiem kuģiem, kas tiek novēroti reāllaikā tāpat kā ES robežas. Lai papildinātu dažādu pakalpojumu izmantošanu un pamatojoties uz kopīgu novērtējumu, Frontex novērošanas gaisa kuģi vai satelītnovērošana tiek tieši aktivizēta un informācija tiek paziņota kompetentajām dalībvalstīm, izmantojot Nacionālo koordinācijas centru tīklu.

72

Kopīgajām operācijām (KO) ir vairāki mērķi, un tās palīdz novērst, atklāt un apkarot pārrobežu noziedzību. Vienotās rīcības dienas (VRD), kas izstrādātas ES politikas cikla/EMPACT ietvaros, atbilst ES DV cerībām un ir cieši saistītas ar KO. Arī dažos specializētos izmēģinājuma projektos, ko izstrādājusi Frontex, tiek veidotas spējas turpmākai pārrobežu noziedzības apkarošanai. Aģentūra piedalās arī operatīvos pasākumos, ko koordinē citas struktūras, jo īpaši Interpols un Eiropols, kā arī darbībās, ko muitas dienesti sagatavo Muitas sadarbības jautājumu darba grupā (kopīgās muitas operācijas).

EMPACT satvars ļauj apvienot Frontex centienus un ieguldījumu kopā ar citām struktūrām ES mēroga platformā un saskaņā ar ES noteiktajiem mērķiem smagu starptautisku noziegumu apkarošanai.

2020. gadā, neraugoties uz pandēmiju, Frontex koordinēja trīs vienotās rīcības dienas (VRD) ES politikas cikla/EMPACT ietvaros, un tās visas tika īstenotas, izmantojot pašreizējo Frontex kopīgo operāciju platformu, ko papildināja papildu elementi, kuri palielina tiesībaizsardzības ietekmi.

Patiešām, ir jāturpina pilnveidot operatīvās reaģēšanas pasākumus, kas vērsti pret pārrobežu noziedzību, iesaistot dažādas ES DV iestādes, ES aģentūras un starptautiskās organizācijas, kā arī trešās valstis. VRD laikā gūtā pieredze un ES DV vajadzības būtu jāizmanto, lai tuvākajā nākotnē sagatavotu piemērotākas un mērķtiecīgākas operatīvās darbības.

76

2020. gadā tika uzsākta pārveides programma, kuras mērķis ir uzlabot sadalīšanas procesus, rezultātu efektivitāti un efektīvāk izmantot resursus.

77

2019. gada novembrī tika izveidota oficiāla koplietošanas politika, kas balstīta uz vajadzību pēc informācijas, un 2020. gada februārī tika pieņemta datu apmaiņas politika.

82

Atsaucoties uz Regulu (ES) Nr. 1052/2013, Frontex kopš 2013. gada piedāvā un popularizē automatizētu programmēšanas saskarni (API), ko dēvē par EUROSUR mezglu integrācijas saskarni (NII), kura ļauj DV/ŠAV, kas piedalās EUROSUR, pievienot to nacionālās sistēmas un veicināt automatizētu informācijas apmaiņu.

83

Regulā (ES) 2019/1896 ir paredzēta paradigmas maiņa attiecībā uz EUROSUR, kas tagad ir kļuvusi par integrētu satvaru informācijas apmaiņai un operatīvajai sadarbībai (tā nav sistēma), kurš ir vērsts uz datiem un ir neatkarīgs no sistēmām. Tas kopā ar operatīvajiem un tehniskajiem standartiem, kas jāizstrādā Frontex, vēl vairāk veicinās automātisku informācijas apmaiņu starp DV/ŠAV un Frontex, kā arī to starpā.

84

Frontex oficiāli nepiedalās pielāgošanas procesā attiecībā uz īstenošanas aktu par EUROSUR situācijas attēliem. Darbu saistībā ar šiem standartiem varēs sākt tikai tad, kad būs stājies spēkā īstenošanas akts par EUROSUR situācijas attēliem.

90

Regulā (ES) 2019/1896 ir paredzēta paradigmas maiņa attiecībā uz EUROSUR, kas tagad ir kļuvusi par integrētu satvaru informācijas apmaiņai un operatīvajai sadarbībai (tā nav sistēma), kurš ir vērsts uz datiem un ir neatkarīgs no sistēmām. Tas kopā ar operatīvajiem un tehniskajiem standartiem, kas jāizstrādā Frontex, vēl vairāk veicinās automātisku informācijas apmaiņu starp DV/ŠAV un Frontex, kā arī to starpā. Darbu saistībā ar šiem standartiem varēs sākt tikai tad, kad būs stājies spēkā īstenošanas akts par EUROSUR situācijas attēliem.

1.a) ieteikums

Frontex akceptē ieteikumu.

Tiesību normas ir noteiktas īstenošanas aktā par EUROSUR situācijas attēliem. Tiklīdz tas būs stājies spēkā, Frontex sāks īstenošanu.

1.b) ieteikums

Frontex akceptē ieteikumu.

92

CIRAM pašlaik tiek atjaunināts, un tā rezultātā Frontex var sniegt analīzi par daudziem būtiskiem pārrobežu noziedzības aspektiem, kas ļauj dalībvalstīm/Šengenas asociētajām valstīm veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu vai mazinātu konstatētos riskus.

2.a) ieteikums

Frontex akceptē ieteikumu.

2.b) ieteikums

Frontex akceptē ieteikumu.

Frontex jau sazinās ar eu-LISA un HOME ĢD, lai nodrošinātu šo datu sniegšanu.

3.a) ieteikums

Frontex akceptē ieteikumu.

3.b) ieteikums

Frontex akceptē ieteikumu.

4. ieteikums

Frontex akceptē ieteikumu.

5. ieteikums

Frontex akceptē ieteikumu.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas virzienus un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Bettina Jakobsen vadītā III apakšpalāta, kuras pārziņā ir ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīzija. Revīziju vadīja ERP loceklis Leo Brincat, un atbalstu sniedza locekļa biroja vadītājs Romuald Kayibanda, locekļa biroja atašejs Annette Farrugia, atbildīgā vadītāja Sabine Hiernaux‑Fritsch, darbuzdevuma vadītāja Maria Luisa Gomez‑Valcarcel un revidenti Marc Mc Guinness un Renata Radvanska.

Beigu piezīmes

¹ 22 ES dalībvalstis (Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Somija un Zviedrija), kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.

² Prezidentvalsts secinājumi, Eiropadomes sanāksme Lākenē 2001. gada 14. un 15. decembrī, 42. punkts (SN 300/1/01 REV 1).

³ No franču valodas “Frontières extérieures”.

⁴ Padomes 2004. gada 26. oktobra Regula (EK) Nr. 2007/2004 (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 863/2007, ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei (OV L 199, 31.7.2007., 30. lpp.).

⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1168/2011 (OV L 304, 22.11.2011., 11. lpp.).

⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regula (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

¹⁰ COM(2018) 631, Priekšlikums jaunai regulai par Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

¹¹ COM(2018) 631 final.

¹² ERP īpašais ziņojums Nr. 24/2019 “Patvērums, migrantu pārcelšana un atgriešana: laiks rīkoties aktīvāk, lai novērstu neatbilstības starp mērķiem un rezultātiem”.

¹³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1052/2013 (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

¹⁴ ERP īpašais ziņojums Nr. 20/2019 “ES informācijas sistēmas robežkontroles atbalstam — spēcīgs instruments, bet vairāk jākoncentrējas uz savlaicīgiem un pilnīgiem datiem”.

¹⁵ Komisijas SWD(2018) 410, 22. lpp., un ERP Īpašais ziņojums Nr. 20/2019, 27. punkts.

¹⁶ https://www.eulisa.europa.eu/

¹⁷ Regula (ES) Nr. 1168/2011, 4. pants.

¹⁸ Regula (ES) Nr. 2016/1624, 11. pants.

¹⁹ ERP Īpašajā ziņojumā Nr. 22/2020 starpaģentūru sadarbība ir skatīta kā svarīga Eiropas integrētā robežu pārvaldības (EIRP) sastāvdaļa.

²⁰ COM(2018) 250 final.

²¹ Valdes 2020. gada 4. janvāra Lēmums 1/2020 par tādu profilu pieņemšanu, kas jādara pieejami Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajam korpusam.

²² ERP īpašais ziņojums Nr. 22/2020.

²³ Pieejami https://frontex.europa.eu/about-frontex/key-documents/.

²⁴ Regula (ES) 2016/1624, 26. pants, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regula (ES) 2019/1896, 47. pants.

²⁵ Eiropols, EMCDDA “EU drug markets report 2019”, 137. lpp.

²⁶ Regula (ES) Nr. 2019/1896, 82. pants.

²⁷ ERP Īpašais ziņojums Nr. 20/2019, 22. punkts.

²⁸ Centrs, kas atrodas pie ES ārējās robežas un saskaras ar ārkārtēju migrācijas spiedienu, un veic pirmās uzņemšanas centra funkcijas, kurā notiek ieradušos personu identifikācija, reģistrācija un pirkstu nospiedumu ņemšana.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	22.10.2019.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	17.1.2021.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	20.4.2021.
Komisijas oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	7.5.2021.
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās	14.4.2021.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-6083-1	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/926422	QJ-AB-21-010-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-6120-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/611311	QJ-AB-21-010-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

5., 6. un 8. attēls: Ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.