Ēku energoefektivitāte: joprojām lielāka vērība jāpievērš izmaksu lietderībai

Kopsavilkums

I

ES vadītāji, kuriem nākas risināt klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumus, ir apņēmušies līdz 2020. gadam par 20 % un līdz 2030. gadam par 32,5 % samazināt ES dalībvalstu prognozēto enerģijas patēriņu. Ēku energoefektivitātes palielināšana ir būtisks instruments šo mērķu sasniegšanai. Ēkas patērē lielāko daļu enerģijas, un tām piemīt lielākais enerģijas ietaupījuma potenciāls.

II

Pēdējais novērtējums par dalībvalstu panākto progresu virzībā uz energoefektivitātes mērķu sasniegšanu rāda, ka ES mērķis 2020. gadam, visticamāk, netiks sasniegts, jo kopš 2014. gada enerģijas patēriņš atkal palielinās. Mēs vēlamies sniegt ieteikumus, kas varētu palīdzēt Eiropas Savienībai sasniegt tās energoefektivitātes mērķi 2030. gadam, uzlabojot ES kohēzijas politikas finansējuma 2021.–2027. gadam izlietojuma lietderību.

III

Kohēzijas politikas darbības programmu ietvaros energoefektivitātes palielināšanai kopējais piešķirtais budžets bija aptuveni 14 miljardi EUR, kas atbilst 4 % no kohēzijas politikas kopējā finansējuma 2014.–2020. gadā (357 miljardi EUR), un no šīs summas 4,6 miljardi EUR bija paredzēti dzīvojamām ēkām. Turklāt dalībvalstis ir paredzējušas 5,4 miljardus EUR valsts līdzfinansējuma visām ēkām, 2 miljardus EUR no šīs summas atvēlot dzīvojamām ēkām.

IV

Mēs apmeklējām piecas dalībvalstis (Bulgāriju, Čehijas Republiku, Īriju, Itāliju (Apūliju) un Lietuvu), kas aptuveni 2,9 miljardus EUR no kohēzijas politikas finansējuma bija novirzījušas ēku energoefektivitātes palielināšanai. Mēs vērtējām, vai šis finansējums tika izlietots lietderīgi un vai Komisija un dalībvalstis īstenoja ieteikumus, ko sniedzām mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 21/2012 par sabiedrisko ēku energoefektivitāti.

V

Atbilstīgi ieteikumiem, ko sniedzām īpašajā ziņojumā Nr. 21/2012, Komisija ir izdevusi plašas pamatnostādnes par energoefektivitātes ieguldījumu ēkās, tostarp izmaksu lietderības, uzlabošanu. Mēs konstatējām labas prakses piemērus, piemēram, finanšu instrumentu izmantošanu kopā ar dotācijām un atbalsta likmes līmeņa diferencēšanu, lai piesaistītu lielāku privātā sektora finansējumu un mazinātu liekās palīdzības risku.

VI

Dalībvalstis pieprasīja īstenot projektus, pamatojoties uz energoaudita rezultātiem, panākt zināmu enerģijas ietaupījuma līmeni un paaugstināt ēku energoefektivitātes klasi. Vairumā gadījumu tās finansējumu projektiem piešķīra, pamatojoties uz rindas kārtības principu, kas nedeva iespēju izvērtēt ar projektiem saistītās izmaksas un ieguvumus. Tas nozīmē, ka dalībvalstis reti piešķīra prioritāti projektiem, kuri nodrošināja enerģijas ietaupījumu vai citus ieguvumus ar zemākām izmaksām.

VII

Uzraudzības sistēma nesniedz datus par enerģijas ietaupījumu, kas panākts, izlietojot ES finansējumu dzīvojamo ēku renovācijai. Tas nozīmē, ka Komisija nevar novērtēt ES finansējuma devumu ES energoefektivitātes mērķa sasniegšanā. Nav neviena rādītāja, ar ko mērīt citus ieguvumus, ko šie ieguldījumi var nodrošināt.

VIII

Tāpat kā īpašajā ziņojumā Nr. 21/2012, mēs secinām, ka ES finansējuma izlietojums ēku energoefektivitātes palielināšanai nav balstīts uz izmaksu lietderības principu. Labāka pārvaldība, it īpaši projektu atlases jomā, varētu nodrošināt lielāku enerģijas ietaupījumu uz katru ieguldīto euro.

IX

Ņemot vērā to, ka ES energoefektivitātes mērķi kļūst arvien vērienīgāki, bet finansējumam ir tendence samazināties, tā izlietojuma lietderības nodrošināšana ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Tādēļ mēs sniedzam ieteikumus, kas varētu palīdzēt ES sasniegt tās energoefektivitātes mērķi 2030. gadam, uzlabojot ES 2021.–2027. gada kohēzijas politikas finansējuma izlietojuma lietderību. Ieteikumi attiecas uz ieguldījumu plānošanu un mērķu noteikšanu; tādu projektu atlasi, kas nodrošina lielāku enerģijas ietaupījumu un citus ieguvumus ar zemākām izmaksām, izvērtējot saistītās izmaksas un ieguvumus; enerģijas ietaupījuma un citu ieguvumu izvērtēšanas rādītāju izmantošanu, kā arī tādu pasākumu atzinīgu novērtēšanu, kas izmaksu ziņā lietderīgi nodrošina enerģijas ietaupījumu.

Ievads

Energoefektivitātes mērķi un panāktais progress

01

Uzlabota energoefektivitāte nozīmē mazāka enerģijas apjoma izmantošanu līdzvērtīga rezultāta nodrošināšanai¹. ES iedzīvotāji, efektīvāk izmantojot enerģiju, var samazināt ar to saistītās izmaksas, veicināt veselības aizsardzību un palīdzēt aizsargāt vidi, kā arī uzlabot gaisa kvalitāti.

02

Parasti ES līdzfinansētie ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanā tiek piešķirti ēku siltumizolācijas uzlabošanai, energoefektīviem logiem, termoregulācijas sistēmām un siltumapgādes sistēmu modernizācijai.

03

2012. gada Energoefektivitātes direktīvā 2012/27/ES² bija ietverts mērķis līdz 2020. gadam panākt 20 % energoefektivitāti (salīdzinājumā ar prognozēto enerģijas patēriņu 2020. gadā). Pārskatītajā Energoefektivitātes direktīvā 2018/2002/ES³ ir ņemts vērā vēl vērienīgāks ES energoefektivitātes pamatmērķis, proti, līdz 2030. gadam panākt energoefektivitāti vismaz 32,5 % apmērā.

04

Jaunā Komisija ir apņēmusies piemērot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, pievēršoties tam, kā ES vēl vairāk var uzlabot ēku energoefektivitāti un paātrināt ēku renovācijas tempu⁴.

05

Eurostat 2020. gada februārī publicētie dati rāda, ka 2018. gadā primārais enerģijas patēriņš ES dalībvalstīs par 4,9 % pārsniedza 2020. gadam noteikto mērķi (sk. 2. attēlu).

06

Jaunākais novērtējums par dalībvalstu progresu virzībā uz energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu rāda, ka ES mērķis 2020. gadam, visticamāk, netiks sasniegts⁵. Ņemot vērā šo tendenci, ES mērķis līdz 2030. gadam par vismaz 32,5 % samazināt enerģijas patēriņu šķiet vēl grūtāk sasniedzams. Enerģijas patēriņš it īpaši būtu jāsamazina sektoros, kuriem piemīt lielākais energotaupības potenciāls, piemēram, ēku sektorā. 3. attēlā redzams ES enerģijas patēriņa sadalījums pa sektoriem.

07

Eiropas Savienībā ēkas, it īpaši dzīvojamās ēkas, patērē visvairāk enerģijas, un tikai pēc tam seko transporta un rūpniecības nozare. Ēkas ir arī tas sektors, kuram piemīt lielākais energotaupības potenciāls Eiropā⁶. ES mājsaimniecībās apkures un karstā ūdens nodrošināšanai vien tiek patērēti 79 % no kopējā enerģijas galapatēriņa⁷. Veicot ēku renovāciju, energotaupību parasti nodrošina labāka izolācija, apsildes un dzesēšanas sistēmas un apgaismojums. Šajā ziņojumā uzsvars likts tieši uz šiem ieguldījumu veidiem, taču mūsu nesen sagatavotajā īpašajā ziņojumā Nr. 1/2020 pievērsta lielāka vērība ES minimālajām energoefektivitātes prasībām un ierīču energomarķējumam⁸.

08

Komisija ir aprēķinājusi — lai sasniegtu 2030. gada energoefektivitātes mērķi, ES ēku fonda atjaunošanā ik gadu būtu jāveic ieguldījumi aptuveni 282 miljardu EUR apmērā⁹. Ja pilnībā tiks veikti ieplānotie ES kohēzijas politikas ieguldījumi sabiedriskajās un dzīvojamajās ēkās, laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam attiecīgā summa būs aptuveni 2 miljardi EUR gadā.

ES finansējuma izlietojums un tiesiskais regulējums

09

2014.–2020. gadā Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds paredzēja 14 miljardus EUR ieguldījumiem energoefektivitātes palielināšanā sabiedriskajās un dzīvojamajās ēkās. Dalībvalstis šo summu papildināja ar valsts līdzfinansējumu 5 miljardu EUR apmērā. Finansējuma sadalījums pa dalībvalstīm ir redzams pielikumā. 4. attēlā ir redzams ES kohēzijas politikas 2014.–2020. gada finansējuma sadalījums ieguldījumiem energoefektivitātē.

10

2010. gada Direktīvā par ēku energoefektivitāti¹⁰ iekļauti vairāki noteikumi par jaunu un esošo ēku energoefektivitātes palielināšanu, piemēram, šādi:

1. minimālās energoefektivitātes prasības jaunām ēkām un esošajām ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu;
2. prasības par obligātiem energoefektivitātes sertifikātiem, kurus izsniedz, pārdodot un izīrējot ēkas, un kuros norādīti ēkas pašreizējie energoefektivitātes rādītāji, un ieteiktie pasākumi to uzlabošanai¹¹ (sk. piemēru 5. attēlā).

11

Arī 2012. gada Energoefektivitātes direktīvā ir iekļauti noteikumi par ēku energoefektivitātes palielināšanu. Cita starpā tie attiecas uz energoefektivitātes pienākuma shēmām, kas izvirza prasības atbildīgajām pusēm, piemēram, enerģijas tirdzniecības uzņēmumiem vai enerģijas sadales uzņēmumiem, sasniegt kvantitatīvus energotaupības mērķus to klientu portfelī. Pārskatītās direktīvas ietekmes novērtējumā tika secināts, ka līdz 2016. gada beigām minētās shēmas bija nodrošinājušas lielāku enerģijas ietaupījumu (34 %) nekā jebkurš cits atsevišķs pasākums (brīvprātīgie līgumi, nodokļu pasākumi un finansēšanas shēmas un stimuli).

12

Turklāt 2012. gada Energoefektivitātes direktīvā bija noteikta prasība dalībvalstīm reizi trīs gados iesniegt valstu energoefektivitātes rīcības plānus (VERP), kuros aprakstīti būtiski energoefektivitātes palielināšanas pasākumi un paredzētais un/vai panāktais enerģijas ietaupījums. Komisija novērtē VERP un dalībvalstu gūtās sekmes virzībā uz to energoefektivitātes mērķu sasniegšanu. Komisija savu ikgadējo izvērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz ziņojumu un VERP izvērtējumu, Komisija var sniegt dalībvalstīm ieteikumus.

13

VERP tiks aizstāti ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NEKP). Dalībvalstīm minētie plāni jāiesniedz līdz 2019. gada beigām, un tie būs dalībvalstu galvenie plānošanas instrumenti. Šiem plāniem būs arī svarīga nozīme, nosakot ieguldījumu vajadzības energoefektivitātes jomā. Līdz 2020. gada 31. janvārim NEKP bija iesniegušas 18 no 27 dalībvalstīm.

Komisijas un dalībvalstu dalīta pārvaldība

14

Komisijā ES enerģētikas politiku izstrādā un īsteno Enerģētikas ģenerāldirektorāts. Tas ar Kopīgā pētniecības centra un Eiropas Vides aģentūras atbalstu sagatavo priekšlikumus energoefektivitātes palielināšanai, kontrolē direktīvu īstenošanu un uzrauga dalībvalstu progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā.

15

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD) ir atbildīgs par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) pārvaldību. Tas palīdz īstenot ES enerģētikas politiku, nodrošinot finansējumu, un kopīgi ar dalībvalstīm atbild par programmu efektivitāti un lietderību. 2014.–2020. gada periodā tas sagatavoja pamatnostādnes par partnerības nolīgumu un programmu saturu un pēc apspriedēm ar dalībvalstīm finanšu perioda sākumā tās pieņēma. Pēc to ieviešanas tā galvenais uzdevums ir uzraudzīt minēto programmu īstenošanu, iesaistoties uzraudzības komiteju darbā un izvērtējot gada īstenošanas ziņojumus. REGIO ĢD neiesaistās atsevišķu projektu atlasē. Visbeidzot, tas izvērtē finansējuma izlietojuma rezultātus.

16

Dalībvalstis, pamatojoties uz savu vajadzību novērtējumu, valsts tiesību aktos un VERP nosaka prioritātes energoefektivitātes jomā. Dalībvalstis sagatavo darbības programmas, un izraudzītajām vadošajām iestādēm ir jāatlasa projekti, izmantojot piemērotas atlases procedūras un kritērijus un ņemot vērā izmaksu lietderību. 2014.–2020. gada periodā Komisija vadošajām iestādēm sniedza plašus norādījumus par programmu izstrādi un īstenošanu (sk. 6. attēlu). Vadošās iestādes uzrauga projektu tiešos rezultātus un koprezultātus, pamatojoties uz darbības rādītājiem, un ziņo Komisijai par enerģijas ietaupījumu un citiem ieguvumiem, ko nodrošinājusi darbības programmu īstenošana.

Revīzijas tvērums un pieeja

17

Ņemot vērā to, ka ES energoefektivitātes mērķi kļūst arvien vērienīgāki, bet finansējumam ir tendence samazināties, tā izlietojuma lietderības nodrošināšana ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Šā ziņojuma sagatavošanas mērķis ir izvērtēt, cik lielā mērā izmaksu ziņā lietderīgi ES līdzfinansētie ieguldījumi ēku energoefektivitātes palielināšanā palīdz ES sasniegt tās mērķus. Mēs vēlamies sniegt ieteikumus, kas varētu palīdzēt ES sasniegt tās energoefektivitātes mērķi 2030. gadam, uzlabojot ES 2021.–2027. gada kohēzijas politikas finansējuma izlietojuma lietderību.

18

Galvenais revīzijas jautājums bija šāds: vai ES līdzfinansētie ēku energoefektivitātes ieguldījumu projekti tika atlasīti, piemērojot kritērijus, kas var maksimizēt to izmaksu lietderību? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, mēs pārbaudījām, vai Komisija un dalībvalstis noteica atbilstīgus nosacījumus izmaksu ziņā lietderīgu ieguldījumu atlasei (tostarp attiecībā uz vajadzību novērtējumu, atbalsta izlietojuma mērķplānošanu, veikuma satvaru) un vai dalībvalstis piemēroja atbilstīgus atlases kritērijus.

19

Mēs apmeklējām piecas dalībvalstis (Bulgāriju, Čehijas Republiku, Īriju, Itāliju (Apūliju) un Lietuvu), kas tika izraudzītas, ņemot vērā finansējumu, ko tās izlietoja energoefektivitātes palielināšanai, un mērķi nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru. Šīs dalībvalstis minētajai jomai atvēlēja aptuveni 2,9 miljardus EUR no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda finansējuma piešķīruma 2014.–2020. gadam.

20

Veicot revīziju, mēs pārbaudījām un izvērtējām:

1. valstu un reģionu vajadzību novērtējumus un valstu rīcības plānus energoefektivitātes jomā;
2. darbības programmas un projektu atlases procedūras;
3. uzraudzības sistēmas un projektu datus par energotaupību.

21

Mēs pievērsāmies ERAF un KF līdzfinansētajiem ieguldījumiem dzīvojamo ēku energoefektivitātē. Mēs vērtējām, vai šie ieguldījumi ir saderīgi ar ES energoefektivitātes politiku. Mēs pārbaudījām arī to, kādus pasākumus saistībā ar mūsu īpašo ziņojumu Nr. 21/2012 par sabiedrisko ēku energoefektivitāti bija veikusi Komisija un trīs dalībvalstis, ko apmeklējām tajā laikā (Čehijas Republika, Itālija un Lietuva), lai izvērtētu, kādā mērā Komisija un dalībvalstis bija īstenojušas minētajā ziņojumā sniegtos ieteikumus¹².

Apsvērumi

Komisijas uzlabotajiem norādījumiem par vajadzību novērtējumu ir bijusi ierobežota ietekme uz vispārējo mērķplānošanu

22

Partnerības nolīgumi un darbības programmas dod iespēju noteikt skaidrus ieguldījumu mērķus, pamatojoties uz pārdomātiem vajadzību novērtējumiem, kas ietver:

1. visu nozaru enerģijas patēriņa un energotaupības potenciāla novērtējumu, lai noteiktu atbalstāmās ēku kategorijas un atbalsta saņēmējus;
2. novērtējumu par šķēršļiem ieguldījumu veikšanai un dalībvalstu VERP iekļautajām jomām, kurās vajadzīgs lielāks atbalsts;
3. novērtējumu par to, kurš atbalsta veids (piemēram, dotācijas vai finanšu instrumenti) ir piemērotākais noteikto vajadzību nodrošināšanai un ēku pilnīgas atjaunošanas veicināšanai.

Apmeklētās dalībvalstis nav noteikušas skaidru pamatu ES līdzekļu izlietojuma mērķplānošanai

23

Komisija sniedza plašus norādījumus dalībvalstīm par to, kā izvērtēt savas vajadzības un izstrādāt programmas ieguldījumu ēku energoefektivitātē finansēšanai. Turpmāk 6. attēlā sniegts to galveno pasākumu ceļvedis, kurus Komisija ieteica vadošajām iestādēm.

24

Visas piecas dalībvalstis, ko apmeklējām, savos partnerības nolīgumos un darbības programmās bija noteikušas nepieciešamību palielināt ēku, it īpaši dzīvojamo ēku fonda, energoefektivitāti. Lielākajā daļā šo plānošanas dokumentu bija norādīta atsauce uz vajadzību novērtējumu, kas iekļauts VERP vai citos valsts stratēģiskajos dokumentos enerģētikas jomā.

25

Minētās piecas dalībvalstis savos VERP nebija iekļāvušas visu informāciju, ko Komisija bija ieteikusi norādījumos un veidnē¹³, piemēram, katram pasākumam, tostarp ES finansētajiem pasākumiem, nebija noteikts plānotais un sasniegtais enerģijas ietaupījums. 2012. gada Energoefektivitātes direktīvā nebija noteikta prasība dalībvalstīm īstenot to VERP paredzētos pasākumus vai ziņot par enerģijas ietaupījumu.

26

Turpmāk 1. tabulā sniegts pārskats par galvenajiem elementiem pārbaudīto piecu darbības programmu vajadzību novērtējumos.

Darbības programma	Vai bija izveidota ēku klasifikācija atkarībā no enerģijas patēriņa?	Vai iespējamais enerģijas ietaupījums un ieguldījumu vajadzības bija izteikti kvantitatīvos rādītājos?	Vai bija izstrādāts ES finansējuma izmantošanas skaidrs pamatojums?
Bulgārija, DP “Izaugsmes reģioni”	Nē	Nē	Jā
Čehijas Republika, Integrētā reģionālā DP	Nē	Nē	Jā
Īrija, Dienvidaustrumu reģionālā DP	Jā	Jā	Nē (sk. 1. izcēlumu)
Itālija (Apūlija), Reģionālā DP	Nē	Nē	Jā
Lietuva, DP “Ieguldījumi izaugsmei un darbvietām”	Jā	Jā	Jā

Avots: ERP.

27

Konstatējumi attiecībā uz Čehijas Republiku un Itāliju (Apūliju) ir līdzīgi tiem, kas izklāstīti mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 21/2012, proti, mēs novērojām, ka 2007.–2013. gada darbības programmām nebija veikti atbilstīgi vajadzību novērtējumi. Minētajos novērtējumos nebija noteiktas konkrētas nozares, kurās iespējams panākt enerģijas ietaupījumu, kā arī nebija izklāstīti risinājumi šādu ietaupījumu panākšanai izmaksu ziņā lietderīgā veidā, tādējādi pamatojot pasākumu izvēli un to izmaksas.

28

Ņemot to vērā, mēs ieteicām Komisijai izvirzīt priekšnoteikumu 2014.–2020. gada kohēzijas politikas finansējuma saņemšanai, proti, programmu līmenī sagatavot atbilstīgu vajadzību novērtējumu. Taču trīs no piecām dalībvalstīm, ko apmeklējām 2019. gadā (Bulgārija, Čehijas Republika un Itālija (Apūlija)), izstrādājot savas darbības programmas, joprojām neveica enerģijas patēriņa rūpīgu izvērtējumu, kā arī nenoteica iespējamā enerģijas ietaupījuma un ieguldījumu vajadzību kvantitatīvus rādītājus. Lietuvā situācija ir uzlabojusies, jo valsts iestādes tagad nosaka šādus rādītājus.

Dalībvalstīm ir zināmi šķēršļi ieguldījumu veikšanai, kas nav novērsti

29

Energoefektivitātes palielināšana ļauj ievērojami samazināt enerģijas izmaksas, taču daudzos gadījumos attiecīgus ieguldījumus ēkās nevar veikt, jo tam ir šķēršļi tirgū¹⁴. Pie tiem pieder nepietiekama informētība un zināšanas par energoefektivitātes finansēšanu un ieguvumiem, augstas sākotnējās izmaksas, regulatīvie šķēršļi attiecībā uz ēkām ar vairākiem īpašniekiem (bieži vien nepieciešams mājokļu sabiedrības vienprātīgs lēmums), kā arī pretrunīgas intereses vai tā dēvētā īpašnieku un īrnieku dilemma¹⁵. Tā attiecas uz situāciju, kad ēkas īpašnieks maksā par energoefektivitātes palielināšanu, taču nevar atgūt ietaupījumu no patērētās enerģijas samazinājuma, jo to iegūst īrnieks. Tādējādi īpašniekam var trūkt motivācijas veikt ieguldījumus energoefektivitātes palielināšanā.

30

Bulgārijā, Čehijas Republikā un Lietuvā vadošās iestādes un projektu atbalsta saņēmēji mūs informēja, ka grūtības panākt vienošanos attiecībā uz ēkām ar vairākiem īpašniekiem bija galvenais šķērslis energoefektivitātes palielināšanai.

31

Citi šķēršļi, kas it īpaši kavē energoefektivitātes līgumu slēgšanas mehānismu izmantošanu, ir saistīti ar publiskā iepirkuma noteikumiem, jo trūkst juridiskās noteiktības par šādu līgumu būtiskiem elementiem un ir sarežģīti nošķirt darbus, piegādi un pakalpojumus¹⁶, kā arī trūkst juridiskās noteiktības par šādu līgumu atspoguļošanu publiskā sektora nacionālajos kontos. Komisija veic darbu, lai šos šķēršļus likvidētu, — Eurostat 2017. gadā publicēja norādījumus¹⁷, precizējot šādu līgumu atspoguļošanu nacionālajos kontos. 2018. gadā šis skaidrojums tika papildināts ar turpmākiem norādījumiem, kas tika sagatavoti kopā ar EIB¹⁸.

32

Nevienā no piecām pārbaudītajām darbības programmām nebija aprakstīti šķēršļi, kas kavē ieguldījumus energoefektivitātes jomā attiecīgajā teritorijā, kā arī nebija izklāstīti veiktie pasākumi šķēršļu pārvarēšanai. Tomēr divas no piecām apmeklētajām dalībvalstīm ziņoja, ka ir īstenojušas konkrētas iniciatīvas vairāku šķēršļu likvidēšanai:

• Lietuva pieņēma lēmumu, ka īpašnieku vairākums var vienoties par energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem daudzdzīvokļu ēkās, un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem nodrošināja valsts atbalstu 100 % apmērā uzlabojumu veikšanai (sk. 2. izcēlumu);
• Čehijas Republika 2018. gadā atļāva mājokļu kooperatīviem pieteikties ES finansējuma saņemšanai ieguldījumiem energoefektivitātē un 2019. gadā sāka īstenot valsts mēroga informēšanas kampaņu, lai vairotu izpratni par energoefektivitātes palielināšanas pasākumu finansēšanu.

Dotācijas joprojām ir galvenais atbalsta veids ES finansētiem ieguldījumiem energoefektivitātes uzlabošanā, taču tās nav paredzētas pilnīgai atjaunošanai

33

Ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanā nodrošina ieguvumus gan īpašniekiem (vērtības pieaugums), gan arī iedzīvotājiem (enerģijas izmaksu samazinājums). Pirms ievērojama dotāciju atbalsta izmantošanas dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja piemērot finanšu instrumentus un inovatīvus tirgus mehānismus, piemēram, energoefektivitātes līgumus un energoefektivitātes pienākuma shēmas.

34

72 % no dalībvalstu atlasītajiem ieguldījumiem 4,6 miljardu EUR apmērā dzīvojamo ēku renovācijai energoefektivitātes palielināšanai tiks finansēti, izmantojot dotācijas, bet 28 % — izmantojot finanšu instrumentus.

35

Visas piecas apmeklētās dalībvalstis savos partnerības nolīgumos bija paudušas nodomu izpētīt finanšu instrumentu izmantošanas iespējas, lai atbalstītu ieguldījumus ēku energoefektivitātes palielināšanā. Taču līdz šim tikai Lietuva ir izmantojusi ES finansējumu, lai ieviestu šādu instrumentu dzīvojamo ēku finansēšanai (sk. 2. izcēlumu).

36

Komisija ieteica dalībvalstīm izmantot ES kohēzijas politikas finansējumu, it īpaši dotāciju veidā, lai sniegtu atbalstu galvenokārt pilnīgai renovācijai, kas nodrošina tādu rādītāju sasniegšanu, kuri pārsniedz minimālās energoefektivitātes prasības un nodrošina ievērojamu enerģijas ietaupījumu (parasti vairāk nekā 60 %¹⁹).

37

Turpmāk 2. tabulā sniegts pārskats par atbalsta saņēmējiem, atbalsta veidiem un publiskā atbalsta likmēm piecās pārbaudītajās darbības programmās.

Darbības programma	Atbalsta saņēmēji	Atbalsta veids	Publiskā atbalsta likme
Bulgārija, DP “Izaugsmes reģioni”	Privātīpašnieki	Dotācija	100 %
Čehijas Republika, Integrētā reģionālā DP	Privātīpašnieki	Dotācija	30 % vai 40 % (atkarībā no enerģijas ietaupījuma)
Īrija, Dienvidaustrumu reģionālā DP	Īpašnieki valsts un privātajā sektorā	Dotācija	100 %
Itālija (Apūlija), Reģionālā DP	Valsts struktūras	Dotācija	100 % (vai 90 % atbalsta saņēmējiem, kuri līdzfinansē projektu 10 % apmērā)
Lietuva, DP “Ieguldījumi izaugsmei un darbvietām”	Privātīpašnieki	Aizdevumi kopā ar dotācijām	Dotācija 15–40 % apmērā Dotācija 100 % apmērā mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem

Avots: ERP, pamatojoties uz apmeklēto vadošo iestāžu sniegtajiem datiem.

38

Dažādu publiskā atbalsta likmju piemērošana Lietuvā ir labas prakses piemērs, kā veicināt privātā finansējuma piesaisti un mazināt liekās palīdzības risku. Šāda likmju diferencēšana nodrošina augstākas dotāciju likmes piemērošanu projektiem, kuri ietver lielāku enerģijas ietaupījumu un individuālu skaitītāju uzstādīšanu, un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem (palīdzot novērst enerģētiskās nabadzības risku).

39

Čehijas Republikā tikai viena ceturtā daļa atbalsta saņēmēju iesniedza projektus, kuriem varēja piemērot 40 % publiskā atbalsta likmi, — lai to saņemtu, jāpanāk enerģijas ietaupījums vismaz 40 % apmērā un pēc darbu pabeigšanas jāsasniedz energoefektivitātes klase “B”. Trīs ceturtdaļas atbalsta saņēmēju iesniedza projektus, kuriem varēja piemērot zemāku (30 %) publiskā atbalsta likmi, — lai to saņemtu, bija jāietaupa tikai 20 % enerģijas. Atbalsta saņēmēji uzskatīja, ka augstāka atbalsta likme nebija pietiekams stimuls, lai atsvērtu vērienīgas renovācijas projektu radītās augstākās izmaksas.

40

Bulgārija, Īrija un Itālija (Apūlija) nepiedāvāja dažādas publiskā atbalsta likmes, lai veicinātu vērienīgāku renovāciju vai lai ņemtu vērā ieguldījumu apmēru vai sarežģītību, taču vienā gadījumā (Itālija (Apūlija)) tika ņemta vērā valsts struktūru paustā apņemšanās finansēt 10 % no ieguldījumiem. Īrija šādu situāciju skaidroja ar to, ka viena no divām ES līdzfinansētajām shēmām bija paredzēta gados vecākiem iedzīvotājiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām, kuras pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam.

41

Ja atbalsts netiek diferencēts, ļoti augsta publiskā atbalsta likme tiek piemērota pat pavisam vienkāršu pasākumu finansēšanai (piemēram, apgaismojuma uzlabošanai, apkures katla nomaiņai) ar īsu atmaksāšanās laiku un mērenām vienības izmaksām. Turpmāk 3. izcēlumā sniegtie piemēri raksturo divas darbības programmas, kas vērstas uz viegli īstenojamiem energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem (“viegli noplūcamiem augļiem”).

42

Šādi uzlabošanas pasākumi, ko dēvē arī par “viegli noplūcamiem augļiem”, var radīt iesīkstes efektu, proti, ja ir īstenoti vairāki vienkārši energoefektivitātes palielināšanas pasākumi, visaptverošāku pasākumu īstenošana nākotnē vairs nav tik rentabla²⁰. Tādējādi var tikt samazināts ēku fonda energotaupības potenciāls vidējā termiņā un ilgtermiņā, jo renovācijas pasākumu skaits, ko mājsaimniecība var veikt, parasti aprobežojas ar vienu vai, maksimums, diviem pasākumiem. Tātad publiskā atbalsta izmantošana, it īpaši dotāciju veidā ar 100 % atbalsta likmi, vienkāršiem uzlabojumiem ir mazāk piemērota nekā vērienīgākai renovācijai. Tā kā vienkārši energoefektivitātes palielināšanas pasākumi ar īsu atmaksāšanās laiku parasti ir finansiāli dzīvotspējīgi, tie bija jāfinansē bez publiskā atbalsta vai izmantojot finanšu instrumentus.

Projektu atlasē nav pietiekami ņemts vērā izmaksu lietderības princips

43

Atbilstīgi saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principam, kas noteikts Finanšu regulas 33. pantā²¹, izmaksu lietderībai jābūt noteicošajam kritērijam, pieņemot lēmumus par publiskā finansējuma izlietojumu, it īpaši, ja tie attiecas uz energoefektivitātes projektiem, — ieguldījumu izmaksu un ieguvumu salīdzināšana dod iespēju izvēlēties tādus projektus, kuri nodrošina lielāku enerģijas ietaupījumu un citus ieguvumus uz katru ieguldīto euro. Ierosinātās Energoefektivitātes direktīvas ietekmes novērtējumā bija minēts arguments, ka mērķi līdz 2020. gadam panākt enerģijas ietaupījumu 20 % apmērā no ES prognozētā enerģijas patēriņa varētu sasniegt, ieviešot izmaksu ziņā lietderīgus pasākumus. Dalībvalstīm jāievieš pasākumi, lai veicinātu ēku rentablu pilnīgu renovāciju²².

44

Komisija sniedza dalībvalstīm norādījumus piemērot tādus atlases kritērijus, kas paredz piešķirt prioritāti izmaksu ziņā lietderīgākiem projektiem²³. Tas būtu jādara:

1. piemērojot prasību projektus balstīt uz energoaudita rezultātiem un/vai energoefektivitātes sertifikātu. Šajos dokumentos būtu jānosaka un jāaprēķina izmaksu ziņā lietderīgi energotaupības risinājumi, un tiem jānodrošina iespēja uzraudzīt un pārbaudīt projekta īstenošanas rezultātā panākto faktisko enerģijas ietaupījumu;
2. nosakot minimālās un/vai maksimālās robežvērtības attiecībā uz būtiskiem parametriem, tādiem kā enerģijas daudzums, kas tiks ietaupīts, minimālā energoefektivitātes klase, kas ēkai jāsasniedz, neto pašreizējā vērtība, atmaksāšanās laiks²⁴, kā arī vienas ietaupītās enerģijas vienības izmaksas. Šādām robežvērtībām būtu jāsamazina iespējamība, ka tiks finansēti ļoti vienkārši pasākumi, kas tiktu īstenoti jebkurā gadījumā (piemēram, apgaismojuma nomaiņa, kas parasti atmaksājas ļoti ātri), kā arī jānovērš risks, ka tiek veikti pārāk dārgi ieguldījumi attiecībā pret enerģijas ietaupījumu, ko tie nodrošina (piemēram, atmaksāšanās laiks ir ilgāks nekā izmantoto materiālu lietderīgās izmantošanas laiks). Turpmāk 8. attēlā norādītas energoefektivitātē veikto ieguldījumu kategorijas, un ir redzams, ka sarežģītāki un vērienīgāki renovācijas projekti parasti ir saistīti ar lielākām izmaksām un tiem ir ilgāks atmaksāšanās laiks;
3. izvērtējot projektu saistītās izmaksas un ieguvumus, tostarp papildu ieguvumus un ietekmi (piemēram, tādās jomās kā veselība, sociālā kohēzija, pilsētu atjaunošana, izaugsme un darbvietas, gaisa piesārņojuma mazināšana un klimata pārmaiņas, publiskā sektora līdzekļu ietaupījumi u. c.), ko nodrošinātu energoefektivitātes ieguldījumi, kā arī piešķirot prioritāti projektiem, kas visrentablāk sekmē politikas mērķu sasniegšanu.

Energoauditi un energoefektivitātes sertifikāti nodrošina labu pamatu ieguldījumu izvērtēšanai

45

Visas piecas mūsu apmeklētās dalībvalstis bija noteikušas prasību uzsākt projektus, pamatojoties uz energoaudita rezultātiem, energoefektivitātes sertifikātu vai vismaz enerģijas patēriņa novērtējumu (Īrijā, veicot šādu novērtējumu, netika izdots sertifikāts par mājsaimniecības energoefektivitātes klasi pirms darbu veikšanas). Šādas prasības noteikšana sekmēja pārliecinošu situācijas uzlabošanos salīdzinājumā ar secinājumiem, ko sniedzām mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 21/2012, proti, ka Čehijas Republikā, Itālijā un Lietuvā energoauditi vēl nebija plaši izplatīta prakse. Minētā ziņojuma sagatavošanas laikā konstatējām, ka energoauditu veikšana ne vienmēr bija obligāta vai arī tie netika veikti labā kvalitātē²⁵, un mēs ieteicām energoaudita veikšanu noteikt par būtisku atlases kritēriju.

46

Visās piecās mūsu apmeklētajās dalībvalstīs atbalsta saņēmējiem bija jāiesniedz energoefektivitātes sertifikāts par situāciju pēc darbu veikšanas, norādot jauno energoefektivitātes klasi un renovētās dzīvojamās ēkas vai citas ēkas enerģijas patēriņu. Starpība enerģijas patēriņā, kas norādīts pirms un pēc darbu veikšanas izdotajos sertifikātos, dod iespēju aprēķināt projekta nodrošināto enerģijas ietaupījumu.

47

Itālijā (Apūlijā) vadošā iestāde pieprasīja projektu īstenotājiem uzstādīt sistēmas, kas uzrauga faktiski saražotās un patērētās enerģijas daudzumu ēkās. Lietuvā ES līdzfinansētos aizdevumus papildināja dotācijas, un to likme tika palielināta projektiem, kuri paredzēja individuālu skaitītāju uzstādīšanu mājsaimniecībās (sk. 38. punktu).

48

Lai gan šādiem aprēķiniem ir ierobežojumi, tomēr aplēses, kuru pamatā ir pirms un pēc darbu veikšanas izdotajos sertifikātos norādītā enerģijas patēriņa starpība, nodrošina viegli iegūstamu rādītāju par katra projekta īstenošanas rezultātā panākto enerģijas ietaupījumu. Šo rādītāju var salīdzināt ar projekta izmaksām, lai aprēķinātu aptuvenās vienas ietaupītās enerģijas vienības izmaksas. Mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 21/2012 ieteicām Komisijai uzraudzīt darbības programmu izmaksu lietderību, pamatojoties uz vienas ietaupītās enerģijas vienības izmaksām²⁶. Taču Komisija pilnībā nepiekrita mūsu ieteikumam un to neīstenoja.

Valstu iestādes atlasa projektus, kuri var nodrošināt enerģijas ietaupījumu, taču reizēm to izmaksas ir ļoti augstas

49

Turpmāk 3. tabulā sniegts pārskats par minimālajām energoefektivitātes prasībām un vienas ietaupītās enerģijas vienības izmaksu maksimālajām robežvērtībām projektiem, kas īstenoti piecās pārbaudītajās darbības programmās.

Darbības programma	Minimālā energoefektivitātes klase pēc darbu veikšanas	Minimālais enerģijas ietaupījums pēc darbu veikšanas	Maksimālās vienas ietaupītās enerģijas vienības izmaksas
Bulgārija, DP “Izaugsmes reģioni”	C	60 % pilnīgas renovācijas projektiem, citiem projektiem minimālie rādītāji nav noteikti	Nav noteiktas, ir paredzēti tikai izmaksu ierobežojumi uz vienu kvadrātmetru
Čehijas Republika, Integrētā reģionālā DP	Nav noteikta	20 % projektiem, kuriem piemēro 30 % dotāciju likmi	Nav noteiktas, taču liela privātā sektora līdzfinansējuma daļa (60–70 %) mazina pārmērīgas reglamentēšanas risku
	C	30 % projektiem, kuriem piemēro 30 % dotāciju likmi
	Β	40 % projektiem, kuriem piemēro 40 % dotāciju likmi
Īrija, Dienvidaustrumu reģionālā DP	Vismaz vienu līmeni augstāka energoefektivitātes klase	Nav noteikts	Nav noteiktas
Itālija (Apūlija), Reģionālā DP	C	10 % (vai 30 %, lai iegūtu augstāko vērtējumu)	Nav noteiktas
Lietuva, DP “Ieguldījumi izaugsmei un darbvietām”	D	20 % projektiem, kuriem piemēro 15 % dotāciju likmi (līdz 2017. gadam)	Nav noteiktas, taču liela privātā sektora līdzfinansējuma daļa (60–85 %) mazina pārmērīgas reglamentēšanas risku
	C	40 % projektiem, kuriem piemēro 40 % dotāciju likmi (līdz 31.10.2017.) un 30 % dotāciju likmi (no 1.11.2017.)

Avots: Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz vadošajām iestādēm sniegto informāciju.

50

Bulgārijā, Čehijas Republikā, Itālijā un Lietuvā minētās minimālās energoefektivitātes prasības pēc darbu pabeigšanas nodrošināja to, ka tika sasniegti vismaz minimālie projektu mērķi²⁷. Tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar mūsu iepriekšējā revīzijā izdarītajiem secinājumiem.

51

Taču, ja nav noteiktas vienas enerģijas vienības izmaksu robežvērtības, rodas risks, ka tiek finansēti projekti, kas nodrošina nelielu enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar to izmaksām. Tas nozīmē, ka finanšu ietaupījums, ko nodrošina projektu īstenošanas laikā panāktais enerģijas izmaksu samazinājums, var būt nepietiekams, lai atmaksātu sākotnējos ieguldījumus izmantoto materiālu ekspluatācijas laikā (parasti 30 gadi²⁸).

52

Šis risks samazinās, ja atbalsta saņēmēji līdzfinansē lielu daļu projekta izmaksu, kā, piemēram, Čehijas Republikā un Lietuvā, savukārt risks palielinās, ja publiskā sektora atbalsta līmenis ir ļoti augsts, kā, piemēram, Bulgārijā, Īrijā un Itālijā (Apūlijā). Turpmāk 4. tabulā sniegts pārskats par mūsu pārbaudīto darbības programmu atbalstīto energoefektivitātes ieguldījumu vidējo atmaksāšanās laiku.

Darbības programma	Atbalstīto projektu vidējais atmaksāšanās laiks
Bulgārija DP “Izaugsmes reģioni”	Dati nav pieejami (jo dati par enerģijas ietaupījumu netiek vākti)
Čehijas Republika Integrētā reģionālā DP	9 gadi
Īrija Dienvidaustrumu reģionālā DP	Dati nav pieejami (jo dati par enerģijas ietaupījumu netiek vākti)
Itālija (Apūlija) Reģionālā DP	24 gadi
Lietuva DP “Ieguldījumi izaugsmei un darbvietām”	11 gadi

Avots: ERP, pamatojoties uz apmeklēto vadošo iestāžu sniegtajiem datiem 2018. gada mājsaimniecību patērētāju elektroenerģijas cenās (https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Electricity_price_statistics/lv).

53

Vidējais vienkāršas ieguldījumu atmaksāšanās laiks pārbaudīto darbības programmu energoefektivitātes projektos bija no 9 līdz 24 gadiem. Šie periodi ir ilgāki nekā Energoefektivitātes riska mazināšanas platformā reģistrēto 5152 projektu vienkāršās atmaksāšanās vidējais periods, kas ir 7 gadi. Šajā platformā ir ietverti dati, ko sniedz publiskā un privātā sektora ieguldījumu fondi un finanšu iestādes, valsts un reģionālās iestādes, kā arī energoefektivitātes palielināšanas risinājumu piedāvātāji visā ES²⁹. Komisija izveidoja šo platformu, lai palielinātu ieguldījumus energoefektivitātes jomā Eiropas Savienībā, veicinot pabeigto projektu datu un novērtējumu apmaiņu.

54

Itālijā (Apūlijā) nebija noteikta izmaksu robežvērtība uz vienu ietaupītās enerģijas vienību, un tādēļ tika finansēti vairāki dārgi projekti, kas nodrošina pārāk mazu enerģijas ietaupījumu, lai izmantoto materiālu vai pašu ēku ekspluatācijas laikā būtu iespējams atgūt augstās sākotnējās ieguldījumu izmaksas. Kā redzams diagrammā turpmāk, 35 % projektu, visticamāk, nenodrošinās iespēju atgūt to sākotnējās ieguldījumu izmaksas 30 gadu laikā.

55

Tā kā Bulgārijā un Īrijā nav pieejami dati par projektu īstenošanas laikā panākto enerģijas ietaupījumu dzīvojamās ēkās, ieguldījumu izmaksu lietderību nav iespējams novērtēt.

56

Īrijā Dienvidaustrumu reģionālās darbības programmas mērķis bija atbalstīt “visaptverošus un vērienīgus energoefektivitātes uzlabojumus, kas nodrošina energoefektivitātes klases paaugstināšanu par vismaz vienu līmeni”³⁰. Praksē projektiem nebija noteikts enerģijas ietaupījuma mērķis, netika ziņots par enerģijas ietaupījumu, un vairāk nekā pusē atbalstīto mājsaimniecību energoefektivitātes klase netika paaugstināta (sk. 85. punktu).

57

Šie konstatējumi ir līdzīgi tiem, ko sniedzām mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 21/2012, kurā secinājām, ka publisko ēku energoefektivitātes projekti bieži vien radīja pārāk lielas izmaksas attiecībā pret enerģijas ietaupījumu, un tiem bija pārāk ilgs atmaksāšanās laiks (vidēji aptuveni 50 gadi)³¹. Ņemot to vērā, mēs ieteicām Komisijai projektu atlasē noteikt maksimālo pieņemamo atmaksāšanās laiku un vienas ietaupītās enerģijas vienības standarta ieguldījumu izmaksas.

58

Komisijas Tehniskajos norādījumos par ēku renovācijas finansēšanu energoefektivitātes palielināšanas nolūkā teikts, ka “atbalsttiesīgiem projektiem var noteikt maksimālo un/vai minimālo atmaksāšanās laiku, tomēr tas var radīt iesīkstes efektu, kad vispirms tiek finansēti “viegli noplūcami augļi””³². Taču praksē neviena no apmeklētajām vadošajām iestādēm šādas robežvērtības nebija noteikusi.

Atlases kritēriji joprojām neparedz atzīt par prioritāriem izmaksu ziņā lietderīgākos projektus

59

Turpmāk 5. tabulā sniegts pārskats par projektu atlases procedūrām, kā arī par galvenajiem finansējuma sadales un projektu atlases kritērijiem, kas tiek piemēroti, īstenojot pārbaudītās piecas darbības programmas.

Darbības programma	Projektu atlases procedūra	Galvenie finansējuma piešķiršanas kritēriji	Galvenie projektu atlases kritēriji
Bulgārija, DP “Izaugsmes reģioni”	Atklātas procedūras (92 % no finansējuma)	Pašvaldības izraudzījās ēkas, ņemot vērā to vecumu, mājsaimniecību skaitu, atrašanās vietu un citus kritērijus, nevis enerģijas ietaupījuma izmaksu lietderību	Atklātajās procedūrās kritēriji attiecībā uz enerģijas ietaupījuma izmaksu lietderību nebija noteikti
	Iepirkuma izsludināšana (8 % no finansējuma)		2018. gada procedūrā atbilstīgi 2. pamatvirziena kritērijiem lielākais punktu skaits tika piešķirts saistībā ar enerģijas ietaupījuma izmaksu lietderību
Čehijas Republika, Integrētā reģionālā DP	Atklātas procedūras	Valsts mēroga atklātas procedūras	Kritēriji attiecībā uz enerģijas ietaupījuma izmaksu lietderību nebija noteikti
Īrija, Dienvidaustrumu reģionālā DP	Atklātas procedūras	Finansējums vietējām pašvaldībām tika piešķirts, pamatojoties nevis uz enerģijas ietaupījuma izmaksu lietderību, bet gan uz saņemto pieprasījumu skaitu	Kritēriji attiecībā uz enerģijas ietaupījuma izmaksu lietderību nebija noteikti
Itālija (Apūlija), Reģionālā DP	Iepirkuma izsludināšana	Iepirkuma izsludināšana	Lielākais punktu skaits (65 no 100) tika piešķirts par tādu kritēriju izpildi, kas bija saistīti ar enerģijas ietaupījumu
Lietuva, DP “Ieguldījumi izaugsmei un darbvietām”	Atklātas procedūras	Atklātas procedūras	Kritēriji attiecībā uz enerģijas ietaupījuma izmaksu lietderību nebija noteikti

Avots: ERP, pamatojoties uz apmeklēto vadošo iestāžu sniegtajiem datiem.

60

Izņemot Itālijā (Apūlijā) īstenotās procedūras un maza apmēra procedūru (8 % no finansējuma) Bulgārijā, praksē apmeklētās vadošās iestādes piešķīra finansējumu dzīvojamo ēku energoefektivitātes projektiem, īstenojot atklātas procedūras, kuru pamatā bija rindas kārtības princips. Šādas pieejas izmantošana deva iespēju vadošajām iestādēm pastāvīgi pieņemt pieteikumus un parasti arī ātri tos izskatīt.

61

Taču šādu atklātu procedūru izmantošana liedz iespēju izvērtēt projektu saistītās izmaksas un sniegtos ieguvumus. Pie tiem pieder enerģijas ietaupījuma izmaksu lietderība, kā arī papildu ieguvumi, ko nodrošinātu energoefektivitātes ieguldījumi (piemēram, iedzīvotāju veselības uzlabošana, pilsētu atjaunošana, enerģētiskās nabadzības mazināšana, kā arī enerģijas izmaksu, klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšana). Tādējādi par prioritāriem netika atzīti projekti, kuri nodrošina lielāku enerģijas ietaupījumu vai citus ieguvumus par zemākām izmaksām.

62

Tikai Itālijā (Apūlijā) tika izmantota iepirkuma izsludināšana, lai izvērtētu energoefektivitātes projektu attiecīgo izmaksu lietderību (sk. 4. izcēlumu).

63

Šie konstatējumi ir līdzīgi tiem, ko sniedzām mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 21/2012, kurā secinājām³³, ka, dalībvalstīm piešķirot finansējumu energoefektivitātes pasākumiem un projektiem, izmaksu lietderība nebija noteicošais faktors. Pamatojoties uz to, mēs ieteicām piemērot projektu atlases kritēriju, kas balstīts uz standarta ieguldījumu izmaksām uz vienu ietaupītās enerģijas vienību.

64

Komisijas publicētajos Tehniskajos norādījumos par ēku renovācijas finansēšanu energoefektivitātes palielināšanas nolūkā, izmantojot kohēzijas politikas finansējumu, teikts, ka “dalībvalstīm jāpiemēro kritēriji, lai noteiktu, kuri energoefektivitātes projekti ir izmaksu ziņā lietderīgāki un kuri atlases procesā jāatzīst par prioritāriem”³⁴. Taču šīs revīzijas konstatējumi norāda uz to, ka tas lielā mērā nav īstenots.

Vājš veikuma satvars

65

Informācijai par veikumu energoefektivitātes finansējuma izlietojuma jomā būtu jāparāda, kas sasniegts, izmantojot ES finansējumu, kā arī jāapliecina, ka tas izlietots lietderīgi (pārskatatbildība)³⁵. Šādai informācijai būtu jāparāda, ka dalībvalstis izvēlējās izmaksu ziņā lietderīgus projektus.

66

Lai nodrošinātu to, ka finansējuma izlietošana ir orientēta uz rezultātu, Komisija iesaka veikuma satvarā³⁶ iekļaut:

1. konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar konkrētiem termiņiem katrai darbības programmai, nosakot, kā ES līdzfinansētie pasākumi veicina ES energoefektivitātes mērķu sasniegšanu;
2. rādītājus, kas nodrošina iespēju uzraudzīt projektu fiziskos tiešos rezultātus un koprezultātus. Tā kā revidēto izdevumu galvenais mērķis ir panākt enerģijas ietaupījumu, šiem rādītājiem galvenokārt būtu jāsniedz informācija par ietaupītās enerģijas apjomu un, ja iespējams, par citiem projektu īstenošanas laikā sasniegtajiem rezultātiem. Uzraudzības sistēmai jānodrošina iespēja apkopot šādus datus, lai varētu ziņot par enerģijas ietaupījumu katras darbības programmas īstenošanā un tādējādi par ES budžeta ieguldījumu ES energoefektivitātes mērķu sasniegšanā;
3. ex ante nosacījumus, lai nodrošinātu vajadzīgos priekšnoteikumus efektīvai un lietderīgai finansējuma izlietošanai, kā arī izpildes rezervi, lai varētu atzinīgi novērtēt darbības programmas, kuru īstenošanā panāktais enerģijas ietaupījums ir izmaksu ziņā lietderīgs.

Ar kopīgajiem rādītājiem mēra enerģijas ietaupījumu, ko nodrošina ieguldījumi sabiedriskās ēkās, bet ne dzīvojamās ēkās

67

Visās piecās pārbaudītajās darbības programmās bija noteikti konkrēti mērķi darbībām energoefektivitātes jomā, pamatojoties uz nepieciešamību palielināt ēku fonda, it īpaši dzīvojamo ēku, energoefektivitāti (sk. 24. punktu). Mērķi ir saistīti ar ES pamatmērķi energoefektivitātes jomā, un tiem ir noteikti konkrēti termiņi (rezultāti jāsasniedz līdz 2023. gadam). Taču nevienā no pārbaudītajām darbības programmām nebija noteikts nedz plānotais enerģijas ietaupījums, kas būtu jāsasniedz, veicot ieguldījumus, nedz arī plānotās izmaksas uz vienu ietaupītās enerģijas vienību.

68

Konkrētu fondu regulās³⁷ ir noteikta virkne kopīgu iznākumu rādītāju, kas dalībvalstīm jāizmanto, ja ar rādītāju var izteikt atbalstīto ieguldījumu iznākumu. Divi kopīgi iznākumu rādītāji, kas attiecas uz energoefektivitātes ieguldījumiem ēkās, ir:

1. kopīgais iznākumu rādītājs Nr. 31 — “Mājsaimniecību ar paaugstinātu energopatēriņa klasi skaits”, ko piemēro izdevumiem dzīvojamo ēku renovācijai energoefektivitātes palielināšanas nolūkā;
2. kopīgais iznākumu rādītājs Nr. 32 — “Sabiedrisko ēku primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums”, ko izmanto, lai mērītu enerģijas ietaupījumu, galvenokārt sedzot sabiedrisko ēku renovāciju energoefektivitātes palielināšanas nolūkā.

69

Turpmāk 10. attēlā un 11. attēlā redzamas līdz 2018. gadam panāktās kopīgo iznākumu rādītāju Nr. 31 un Nr. 32 izmaiņas attiecībā pret 2023. gada mērķvērtību.

70

Attiecībā uz energoefektivitātes ieguldījumiem sabiedriskās ēkās kopīgais iznākumu rādītājs Nr. 32 norāda uz enerģijas ietaupījumu. Savukārt attiecībā uz energoefektivitātes ieguldījumiem dzīvojamās ēkās kopīgais iznākumu rādītājs Nr. 31 norāda nevis uz enerģijas ietaupījumu, bet gan uz tādu mājsaimniecību skaitu, kurām ir paaugstināta energoefektivitātes klase.

71

Tā kā nav kopīga rādītāja, ar ko mēra ieguldījumu nodrošināto enerģijas ietaupījumu dzīvojamās ēkās, nav iespējams noteikt enerģijas ietaupījumu, kas tiks panākts, plānotos 4,6 miljardus EUR³⁸ no 2014.–2020. gada ES budžeta ieguldot dzīvojamo ēku energoefektivitātes palielināšanas pasākumos. Nav arī iespējams noteikt kopējo ES budžeta ieguldījumu ES energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.

72

Šie konstatējumi ir līdzīgi tiem, ko sniedzām mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 21/2012, kurā secinājām³⁹, ka energoefektivitātes pasākumu rezultatīvie rādītāji nebija piemēroti programmu uzraudzībai un ka energoefektivitātes pasākumu rezultātus visas ES mērogā nevar apkopot. Pamatojoties uz to, mēs ieteicām visas ES mērogā izmantot salīdzināmus rezultatīvos rādītājus. Komisija šo ieteikumu īstenoja daļēji, 2014.–2020. gada periodā ieviešot kopīgo iznākumu rādītāju Nr. 32, ar ko mēra enerģijas ietaupījumu, ko nodrošina ES finansētie ieguldījumi, taču tikai sabiedriskās ēkās. Komisija 2021.–2027. gada periodam ir ierosinājusi kopīgo rezultātu rādītāju RCR26 — “Gada enerģijas galapatēriņš (tostarp dzīvojamās ēkās, privātās nedzīvojamās ēkās un sabiedriskās nedzīvojamās ēkās)”.

73

Papildus kopīgiem iznākumu rādītājiem piecās darbības programmās, ko pārbaudījām, tika izmantoti šādi programmu īpašie rādītāji, kuri būtu jāattiecina uz konkrētiem ieguldījumiem, kas tiek atbalstīti programmu īstenošanā.

Darbības programma	Rādītājs	Mērvienība	Atsauces rādītājs 2013. gadā	Rādītājs 2018. gadā (vai pēdējais ziņotais rādītājs)	Progress
Bulgārija, DP “Izaugsmes reģioni”	Enerģijas galapatēriņš mājsaimniecībās	(izteikts 1000 toe*)	2257	2319	-
	Enerģijas galapatēriņš valsts pārvaldē, tirdzniecības un pakalpojumu nozarē	(izteikts 1000 toe)	964	1200	- -
Čehijas Republika, Integrētā reģionālā DP	Mājsaimniecību enerģijas galapatēriņš	MWh/year	70 027 778	80 497 553	- -
Īrija, Dienvidaustrumu reģionālā DP	Vidējā dzīvojamo vienību siltumefektivitāte dienvidaustrumu reģionā	kWh/m2/gadā	210	144	++
Itālija (Apūlija), Reģionālā DP	Elektroenerģijas patēriņš valsts pārvaldē uz vienu darbaspēka vienību	GWh	3,2	3,3	-
Lietuva, DP “Ieguldījumi izaugsmei un darbvietām”	Enerģijas galapatēriņš pakalpojumu nozarē un mājsaimniecību sektorā	(izteikts 1000 toe)	2110	2090	+

* Naftas ekvivalenta tonna (toe) ir enerģijas vienība, kas definēta kā enerģijas apjoms, kas rodas, sadedzinot vienu tonnu jēlnaftas. Tas ir aptuveni 11 630 kilovatstundu (kWh).

Avots: ERP, pamatojoties uz apmeklēto vadošo iestāžu sniegtajiem datiem.

74

Visās piecās mūsu apmeklētajās dalībvalstīs šie rezultātu rādītāji ir statistiski, un tos izmanto, lai ziņotu, piemēram, par enerģijas patēriņu visās ēkās dalībvalstī, nevis tikai ēkās, kas renovētas, īstenojot ES finansētos projektus. Tādējādi ar minētajiem rādītājiem nemēra enerģijas ietaupījumu, ko nodrošinājuši ES finansēti energoefektivitātes ieguldījumi.

75

Trijās no piecām apmeklētajām dalībvalstīm tika vākti dati par panākto enerģijas ietaupījumu, īstenojot atsevišķus projektus, tostarp ar dzīvojamām ēkām saistītos projektus. Taču Komisija nepieprasīja dalībvalstīm iesniegt datus, lai uzraudzītu vidējās vienas ietaupītās enerģijas vienības izmaksas.

76

Komisija un dalībvalstis savos plānošanas dokumentos noteica, ka energoefektivitātes ieguldījumi nodrošina ne tikai enerģijas ietaupījumu, bet arī citus ieguvumus (piemēram, iedzīvotāju veselības uzlabošanu, pilsētu atjaunošanu, labāku dzīves kvalitāti, kā arī enerģētiskās nabadzības, enerģijas izmaksu un gaisa piesārņojuma mazināšanu). Taču neviena no apmeklētajām dalībvalstīm neizmantoja rādītājus, ar ko mēra šos papildu ieguvumus.

Rādītājus nevar izmantot, lai uzraudzītu izmaksu lietderību

77

Neviens no rādītājiem, ko izmanto piecās mūsu apmeklētajās dalībvalstīs, nemēra energoefektivitātes ieguldījumu ēkās izmaksu lietderību. Tā kā iepriekšējā revīzijā bijām izdarījuši līdzīgus konstatējumus, mēs ieteicām uzraudzīt vienas ietaupītās enerģijas vienības izmaksas un plānoto un sasniegto atmaksāšanās laiku⁴⁰. Šādu rādītāju izmantošana varētu palīdzēt noteikt projektu atlases kritērijus un robežvērtības (sk. 58. punktu), kā arī izvērtēt darbības programmu veikumu paredzēto rezultātu sasniegšanā, piešķirot izpildes rezervi (sk. 82. punktu).

78

Taču Komisija pilnībā nepiekrita mūsu ieteikumam — tā uzskatīja, ka, ieteikto rādītāju salīdzināmība būs ierobežota, jo šie rādītāji ir atkarīgi no daudziem faktoriem (piemēram, no enerģijas cenas, klimata). Komisija savu 2014.–2020. gada uzraudzības sistēmu neveidoja tā, lai varētu uzraudzīt ieguldījumu izmaksu lietderību, proti, vācot datus par vienas ietaupītās enerģijas vienības izmaksām. Tādējādi, lai gan izskanēja apgalvojumi, ka 2014.–2020. gada periodā kohēzijas politikas finansējums ir lielākā mērā orientēts uz rezultātiem, mūsu ieteikums joprojām nav īstenots.

79

Pamatojoties uz Komisijas paziņotajiem skaitļiem, mēs aprēķinājām vidējās izmaksas uz vienu renovēto mājsaimniecību (sk. 12. attēlu). Tomēr Komisija uzskata, ka šie skaitļi neuzrāda ieguldījumu faktiskās izmaksas un neaptver visu ieguvumu klāstu.

Komisija piešķīra energoefektivitātes palielināšanas pasākumu izpildes rezervi, pamatojoties uz izmaksām un iznākumu rādītājiem, nevis uz enerģijas ietaupījumu

80

Lai panāktu to, ka tiek veiktas nepieciešamās darbības nolūkā veicināt energoefektivitātes ieguldījumu izmaksu lietderību, Komisija pieprasīja dalībvalstīm līdz 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākumam izpildīt īpašu ex ante nosacījumu. Īstenotās darbības šā nosacījuma izpildei ietvēra pasākumus ar mērķi nodrošināt:

1. minimālo prasību ieviešanu attiecībā uz ēku energoefektivitāti;
2. ēku energoefektivitātes sertifikācijas sistēmu;
3. stratēģisko plānošanu energoefektivitātes jomā;
4. individuālu skaitītāju nodrošināšanu galapatērētājiem.

81

Izņemot Itāliju, visas apmeklētās dalībvalstis bija ieviesušas šos pasākumus kopš 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma. Itālija a) un b) apakšpunktā minētos pasākumus ieviesa 2017. gadā, proti, trīs gadus pēc 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma.

82

Lai nodrošinātu darbības programmu orientāciju uz rezultātiem, ES izveidoja izpildes rezervi (tā atbilda 6 % no kohēzijas politikas finansējuma) un 2019. gada augustā piešķīra to prioritātēm, kuru īstenošanā bija sasniegti starpposma mērķrādītāji. Ja ir divi rādītāji, abiem jāsasniedz vismaz 85 % no to starpposma mērķa vērtības. Ja ir trīs (vai vairāk) rādītāji, diviem rādītājiem jāsasniedz vismaz 85 %, bet pārējiem — vismaz 75 % no starpposma mērķa vērtības.

83

Kā minēts mūsu iepriekšējos ziņojumos⁴¹, šādas starpposma vērtības izsaka izdevumu un iznākumu rādītājos. Piecās darbības programmās, ko pārbaudījām, energoefektivitātes pasākumu starpposma mērķrādītāji bija izdevumi un mājsaimniecību ar augstāku energoefektivitātes klasi skaits.

84

Izņemot Lietuvu, attiecībā uz pārējām valstīm Komisija lēmumu par izpildes rezerves piešķiršanu energoefektivitātes pasākumiem pieņēma, pamatojoties uz izdevumiem vai iznākumu rādītājiem, nevis uz dzīvojamo ēku enerģijas ietaupījumu vai ieguldījumu izmaksu lietderību.

85

Rādītāji “Mājsaimniecību ar paaugstinātu energopatēriņa klasi skaits” un “Attiecināmo izdevumu kopējā summa”, ko Īrija paziņoja Komisijai, nav ticami. Pēc mūsu revīzijas un Komisijas paustajiem apsvērumiem Īrijas iestādes ziņoja, ka 52 % mājsaimniecību, kas tika renovētas, īstenojot 2017. gada programmu “Labāka enerģija — siltāki mājokļi”, energoefektivitātes rādītāji neuzlabojās. Īrijas iestādes patlaban pārskata 2014., 2015., 2016. un 2018. gadā īstenotos mājsaimniecību renovācijas projektus, lai noteiktu, kādai daļai no mājsaimniecībām energoefektivitātes klase nepaaugstinājās.

86

Attiecībā uz Lietuvu Komisija, pamatojoties uz valsts sistēmas revīzijas ziņojumu, 2019. gada augustā konstatēja būtiskus trūkumus saistībā ar visas uzraudzības sistēmas kvalitāti un uzticamību, kā arī nepilnības datos par kopīgiem un īpašiem rādītājiem. Taču minētie konstatējumi neattiecās uz energoefektivitātes pasākumiem. Tādēļ Komisija vēl nav piešķīrusi izpildes rezervi nevienam no Lietuvas darbības programmas pasākumiem.

Secinājumi un ieteikumi

87

Mēs pārbaudījām piecas darbības programmas Bulgārijā, Čehijas Republikā, Īrijā, Itālijā (Apūlijā) un Lietuvā, kas aptuveni 2,9 miljardus EUR no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda finansējuma piešķīruma novirzīja energoefektivitātes palielināšanai. Mēs vērtējām, vai šis finansējums tika izlietots lietderīgi un vai Komisija un dalībvalstis īstenoja ieteikumus, ko sniedzām mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 21/2012 par sabiedrisko ēku energoefektivitāti.

88

Tāpat kā mūsu iepriekšējā ziņojumā, mēs secinām, ka ES finansējuma izlietojums ēku energoefektivitātes palielināšanai nav balstīts uz izmaksu lietderības principu. Lai gan Komisija ir pilnveidojusi norādījumus, mēs konstatējām, ka joprojām pastāv trūkumi, it īpaši projektu atlasē. Finansētie ieguldījumi joprojām nav vērsti uz to, lai panāktu pēc iespējas lielāku enerģijas ietaupījumu attiecībā pret ieguldīto finansējumu. Tādas projektu atlases procedūras, kas lielākā mērā vērstas uz izmaksu lietderību, varētu nodrošināt lielāku enerģijas ietaupījumu uz katru ieguldīto euro.

89

Tā kā šis finansējums tiek izlietots atbilstīgi dalītas pārvaldības principam, gan Komisija, gan arī dalībvalstis ir atbildīgas par finansējuma izmantošanu tādā veidā, lai panāktu pēc iespējas lielāku ietekmi. Taču Komisija uzskata, ka projektu atlase ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. Ņemot vērā to, ka ES energoefektivitātes mērķi kļūst arvien vērienīgāki, bet finansējumam ir tendence samazināties, tā izlietojuma lietderības nodrošināšana ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš.

90

Mēs konstatējām, ka vajadzības, ko dalībvalstis noteica valsts energoefektivitātes rīcības plānos, laika ierobežojumu dēļ nevarēja pienācīgi ņemt vērā, izstrādājot 2014.–2020. gada darbības programmas. Attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu dalībvalstīm līdz 2019. gada 31. decembrim bija jāiesniedz Komisijai nacionālie enerģētikas un klimata plāni un līdz 2020. gada 10. martam — nacionālās ilgtermiņa renovācijas stratēģijas. Šie stratēģiskie dokumenti ir jāiesniedz savlaicīgi, lai dalībvalstis tos varētu ņemt vērā, izstrādājot kohēzijas politikas programmas.

91

Saistībā ar darbības programmu vajadzību novērtējumiem mēs konstatējām, ka

• visās piecās pārbaudītajās darbības programmās bija atzīta vajadzība palielināt ēku fonda, it īpaši dzīvojamo ēku, energoefektivitāti, taču nebija noteikta iespējamā enerģijas ietaupījuma mērķvērtība un attiecīgās ieguldījumu vajadzības (sk. 23.–28. punktu);
• nevienā no piecām pārbaudītajām darbības programmām nebija raksturoti šķēršļi, kas kavē veikt ieguldījumus energoefektivitātē. Tomēr Lietuva un Čehijas Republika bija īstenojušas iniciatīvas, lai dažus no šķēršļiem likvidētu (sk. 29.–32. punktu);
• lai gan ieguldījumi energoefektivitātē nodrošina izmaksu ietaupījumu ēkas īpašniekam un/vai īrniekam un tātad arī ekonomisko pamatojumu atmaksājamu finanšu instrumentu izmantošanai, četrās no piecām pārbaudītajām darbības programmām kā vienīgais šo ieguldījumu finansēšanas risinājums joprojām tiek izmantotas dotācijas. Tikai Lietuva bija ieviesusi veiksmīgu ES finanšu instrumentu, kas nodrošināja aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, lai palīdzētu renovēt aptuveni 4000 daudzdzīvokļu ēku (sk. 33.–35. punktu);
• Lai gan Komisija sniedza norādījumus veicināt pilnīgu renovāciju, piedāvājot augstāku atbalsta likmi vērienīgākiem renovācijas projektiem, trīs no piecām apmeklētajām dalībvalstīm nediferencēja atbalsta likmes un piešķīra dotācijas 100 % apmērā neatkarīgi no plānotā enerģijas ietaupījuma, kas projektiem būtu jānodrošina. Lietuva un Čehijas Republika diferencēja atbalsta likmi, lai pēc iespējas palielinātu piesaistīto privātā sektora finansējumu (sk. 36.–42. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot ieguldījumu plānošanu un mērķu noteikšanu

Pirms tādu programmu apstiprināšanas, kurās ierosināts izlietot kohēzijas politikas finansējumu energoefektivitātes palielināšanas pasākumu veikšanai, Komisijai jāizvērtē, vai šīs programmas:

1. ir izstrādātas, balstoties uz darbībām, kas jāveic, lai ieviestu finanšu instrumentus vai tirgus mehānismus, piemēram, energoefektivitātes līgumus, un vai tās veicina ES finansēto dotāciju rentablu izmantošanu pilnīgas renovācijas projektiem, kuru īstenošanā tiek pārsniegtas minimālās energoefektivitātes prasības, ņemot vērā konkrētos tirgus nosacījumus;
2. ir saskaņotas ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un nacionālajām ilgtermiņa renovācijas stratēģijām;
3. ietver noteiktu plānoto enerģijas ietaupījumu, kas jāpanāk, izmantojot ES finansējumu.

Īstenošanas termiņš: pirms 2021.–2027. gada programmu apstiprināšanas.

92

Saistībā ar projektu atlasi mēs izdarījām turpmāk izklāstītos konstatējumus.

• Visas piecas apmeklētās dalībvalstis bija izvirzījušas prasību, ka projektu pamatā jābūt energoauditam un ka ir jāiesniedz energoefektivitātes sertifikāts par situāciju pirms un pēc darbu veikšanas (sk. 45.–48. punktu).
• Visas apmeklētās dalībvalstis, izņemot Īriju, pieprasīja sasniegt konkrētus projektu mērķus, nosakot minimālo ēku energoefektivitātes klasi, kas būtu jāsasniedz pēc darbu veikšanas, un/vai minimālo enerģijas ietaupījumu procentpunktos, kas būtu jāpanāk pēc projekta īstenošanas. Taču netika noteiktas vienas ietaupītās enerģijas vienības izmaksu maksimālās robežvērtības, un tādēļ projektiem bija pārāk lielas izmaksas attiecībā pret plānoto enerģijas ietaupījumu (sk. 49.–58. punktu).
• Izņemot Itāliju (Apūliju), mūsu apmeklētās dalībvalstis finansējumu projektiem piešķīra, pamatojoties uz rindas kārtības principu un īstenojot atklātas procedūras, kas liedz iespēju ņemt vērā projektu saistītās izmaksas un ieguvumus un arī neparedz par prioritāriem atzīt projektus, kuri var nodrošināt lielāko enerģijas ietaupījumu vai citus ieguvumus par zemākām izmaksām (sk. 59.–64. punktu).

2. ieteikums. Uzlabot projektu atlases procedūras

Komisijai 2021.–2027. gada periodā jānodrošina, ka vadošās iestādes izpilda Finanšu regulas prasības attiecībā uz saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem, it īpaši izmantojot projektu atlases procedūras, kas paredz:

• noteikt būtisku parametru (tādu kā ietaupāmās enerģijas daudzums, ēkas minimālā energoefektivitātes klase, kas jāsasniedz pēc projekta īstenošanas, neto pašreizējā vērtība, atmaksāšanās laiks, kā arī vienas ietaupītās enerģijas vienības izmaksas) minimālās un/vai maksimālās robežvērtības;
• izvērtēt projektu saistītās izmaksas un ieguvumus un atlasīt tos projektus, kuri nodrošina lielāku enerģijas ietaupījumu un citus ieguvumus ar zemākām izmaksām.

Īstenošanas termiņš: savlaicīgi pirms 2021.–2027. gada programmu apstiprināšanas.

93

Saistībā ar veikuma satvaru mēs izdarījām šādus konstatējumus:

• nav rādītāja, ar ko mēra enerģijas ietaupījumu, kas panākts, veicot ieguldījumus dzīvojamās ēkās, tādēļ nav iespējams noteikt izmantotā ES budžeta devumu ES energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Nav arī rādītāja, ar ko mēra citus ieguvumus, kas būtu jānodrošina ar šiem ieguldījumiem (sk. 67.–76. punktu);
• neviens no rādītājiem, ko izmanto mūsu apmeklētajās dalībvalstīs, nemēra ēkās veikto ieguldījumu izmaksu lietderību, jo Komisija savu uzraudzības sistēmu 2014.–2020. gadam nebija izveidojusi tā, lai varētu iegūt informāciju par vienas ietaupītās enerģijas vienības izmaksām (sk. 77.–79. punktu);
• visas vadošās iestādes, ko apmeklējām (izņemot Itāliju (Apūliju), savlaicīgi veica darbības, ko paredzēja ex ante nosacījums par ieguldījumiem energoefektivitātes palielināšanā. Taču izpildes rezerves piešķiršanas kritēriji nenodrošināja finansējuma izlietojuma orientāciju uz rezultātiem, jo Komisija šo rezervi piešķīra, pamatojoties uz izmaksām un iznākumu rādītājiem, nevis uz enerģijas ietaupījuma vai izmaksu lietderības kritērijiem (sk. 80.–86. punktu).

3. ieteikums. Stiprināt veikuma satvara orientāciju uz rezultātiem, lai labāk uzraudzītu progresu virzībā uz ES energoefektivitātes mērķu sasniegšanu un lai uzlabotu pārskatatbildību

Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:

1. sniegt informāciju gan par kopējiem izdevumiem, gan par enerģijas ietaupījumu vai citiem rezultātiem, ko nodrošina ieguldījumi;
2. noteikt rādītājus ieguldījumu izmaksu lietderības uzraudzībai un
3. izmantot šos rādītājus, pieņemot lēmumus par līdzekļu piešķiršanu 2021.–2027. gada perioda vidusposma pārskatīšanas ietvaros.

Īstenošanas termiņš: b) apakšpunktam — pirms 2021.–2027. gada programmu apstiprināšanas, a) un c) apakšpunktam — pēc visu 2021.–2027. gada programmu apstiprināšanas.

Šo ziņojumu 2020. gada 30. martā Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos Milionis.

Pielikums

I pielikums. 2014.–2020. gada kohēzijas politikas finansējums ēku energoefektivitātes palielināšanai

Dalībvalstis	Budžets dzīvojamām ēkām	Budžets sabiedriskām ēkām	Budžets ēkām (kopā dzīvojamām un sabiedriskām ēkām)	Ēkām atvēlētā budžeta procentuālā daļa attiecībā pret kopējo kohēzijas politikas līdzekļu budžetu dalībvalstīs	Ēkām atvēlētā budžeta procentuālā daļa, kas izlietota līdz 31.12.2018.	Izdevumi par dzīvojamām ēkām līdz 31.12.2018.
AT	0	5 893 940	5 893 940	1 %	19 %	0
BE	12 000 000	26 330 513	38 330 513	2 %	14 %	2 004 843
BG	116 091 519	80 508 006	196 599 525	3 %	15 %	12 844 101
CY	20 500 000	23 500 000	44 000 000	6 %	20 %	7 058 821
CZ	373 969 708	617 437 463	991 407 171	5 %	21 %	90 193 054
DE	0	892 832 893	892 832 893	5 %	9 %	0
DK	0	0	0	0 %	0 %	0
EE	174 636 461	1 863 044	176 499 505	5 %	46 %	80 542 195
ES	557 157 926	1 028 280 396	1 585 438 322	5 %	7 %	80 505 722
FI	1 996 928	12 011 720	14 008 648	1 %	19 %	571 466
FR	454 230 674	257 357 785	711 588 459	5 %	22 %	126 810 646
GR	248 138 321	307 639 356	555 777 677	3 %	8 %	26 600 287
HR	90 000 000	181 810 805	271 810 805	3 %	23 %	42 350 578
HU	250 323 411	902 749 679	1 153 073 090	5 %	27 %	65 880 774
IE	84 500 000	0	84 500 000	8 %	27 %	22 653 118
IT	41 534 286	1 053 215 228	1 094 749 514	3 %	10 %	1 793 395
LT	336 171 919	160 392 880	496 564 799	7 %	46 %	208 021 084
LU	1 203 638	2 407 277	3 610 915	9 %	39 %	636 990
LV	150 000 000	182 545 246	332 545 246	8 %	6 %	6 587 902
MT	5 088 170	4 866 946	9 955 116	1 %	33 %	2 400 000
NL	9 652 206	20 164 314	29 816 520	3 %	33 %	800 000
PL	750 703 882	1 502 887 179	2 253 591 061	3 %	23 %	68 664 689
PT	143 626 068	442 916 876	586 542 944	3 %	3 %	10 061 529
RO	444 330 119	741 840 094	1 186 170 213	5 %	9 %	81 954 405
SE	13 637 164	12 561 834	26 198 998	2 %	6 %	908 540
SI	6 600 000	142 360 000	148 960 000	5 %	26 %	1 016 859
SK	111 388 554	474 886 480	586 275 034	4 %	34 %	111 338 723
Apvienotā Karaliste	161 251 913	75 302 550	236 554 463	2 %	14 %	6 710 616
ES 28 dalībvalstis	4 558 732 867	9 154 562 505	13 713 295 372	4 %	18 %	1 058 910 337

Avots: ERP, pamatojoties uz Eiropas Komisijas sniegtajiem datiem.

Glosārijs

Darbības programma (DP): tajā izklāstītas dalībvalsts vai reģiona prioritātes un konkrēti mērķi, kā arī tas, kā kohēzijas politikas finansējums (ES un valsts publiskais un privātais līdzfinansējums) tiks izlietots attiecīgajā periodā (pašlaik 2014.–2020. gadam) projektu finansēšanai. Šie projekti paredzēti, lai palīdzētu sasniegt noteiktu skaitu mērķu, kas konkretizēti darbības programmas prioritāro virzienu līmenī. Darbības programmu sagatavo dalībvalsts, un pirms jebkādu maksājumu veikšanas no ES budžeta to apstiprina Komisija. Attiecīgajā periodā grozījumus darbības programmās var veikt tikai tad, ja tam piekrīt abas puses.

Energoaudits: standarta energoaudits ir visaptveroša ēkas vai iekārtas energosistēmu enerģijas patēriņa analīze. Tas ietver it īpaši enerģijas patēriņa atsauces rādītāju noteikšanu, iespējamā enerģijas ietaupījuma izvērtējumu, kā arī pareizi izvēlētu energotaupības pasākumu rentabilitātes pamatojumu.

Energoefektivitāte: nozīmē mazāka enerģijas apjoma izmantošanu līdzvērtīga saimnieciskās darbības vai pakalpojumu līmeņa nodrošināšanai. Ieguldījumi energoefektivitātē nodrošina lielāku saimniecisko un sociālo atdevi nekā ieguldījumi energoapgādē. Energoefektivitāte palielina ekonomikas izaugsmes potenciālu, veicina uzņēmumu konkurētspēju, samazina mājsaimniecību patērētās enerģijas rēķinus un pazemina vajadzību pēc enerģijas importa, kā arī samazina CO2 emisijas un uzlabo gaisa kvalitāti.

Energoefektivitātes līgumi: tāda līgumiska vienošanās starp energoefektivitātes palielināšanas pasākuma saņēmēju un sniedzēju, ko pārbauda un pārrauga visā līguma darbības laikā, ja ieguldījumus (darbu, piegādi vai pakalpojumu) minētajā pasākumā apmaksā attiecībā uz līgumā atrunātu energoefektivitātes palielinājuma līmeni vai citu energoefektivitātes kritēriju, piemēram, finanšu ietaupījumu, par kuru ir panākta vienošanās (Energoefektivitātes direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27. punkts);

Energoefektivitātes pienākuma shēmas: tirgus instrumenti, kas definēti Energoefektivitātes direktīvas 2012/27/ES 7. pantā un kas uzliek pienākumu atbildīgajām pusēm sasniegt kvantitatīvus enerģijas ietaupījuma mērķus attiecīgajā portfelī. Atbildīgās puses var būt enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi, enerģijas vai transportā izmantojamā kurināmā sadales uzņēmumi.

Ex ante nosacījumi: nosacījumi, kuri balstās uz Kopīgo noteikumu regulā (Regula (ES) Nr. 1303/2013) iepriekš noteiktiem izpildes kritērijiem un kurus uzskata par obligātiem priekšnosacījumiem ES kohēzijas politikas finansējuma efektīvai un lietderīgai izmantošanai. Sagatavojot darbības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, dalībvalstīm bija jānovērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti. Ja tie nebija izpildīti, vajadzēja sagatavot rīcības plānus, lai nodrošinātu nosacījumu izpildi līdz 2016. gada 31. decembrim.

Izmaksu ziņā lietderīgs ieguldījums: zemākā izmaksu alternatīva noteikta rezultātu līmeņa sasniegšanai vai augstākā rezultātu līmeņa alternatīva noteiktam izmaksu līmenim. Šo kritēriju var izmantot arī alternatīvu projektu salīdzināšanai un prioritāšu noteikšanai programmas ietvaros. (Kreith, F., Goswami, Y. D., Handbook of Energy Efficiency and Renewable Energy, Taylor & Francis, Boca Raton, ASV, 2007. g.). Lietderības princips, kurš skar labāko attiecību starp izlietotajiem resursiem, veiktajiem pasākumiem un sasniegtajiem mērķiem, ir prasība attiecībā uz ES budžeta izdevumiem (sk. Finanšu regulas 33. panta 1. punkta b) apakšpunktu).

Izmaksu ziņā optimāla metodika ēku energoefektivitātes aprēķināšanai: metodika, kuras mērķis ir radīt tiesisko regulējumu, lai paaugstinātu dalībvalstu prasības attiecībā uz ēku energoefektivitātes minimālo līmeni nolūkā nodrošināt, ka tiek pieņemti visi ekonomiski izdevīgie pasākumi.

Izpildes rezerve: to veido 6 % līdzekļu, kas atvēlēti ERAF un KF saistībā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”. Šie līdzekļi ir iekļauti programmās, taču tos galīgi piešķir vai pārdala atbilstīgi 2019. gadā veiktās darbības rezultātu izvērtēšanas secinājumiem.

Kohēzijas politika: ES galvenā ieguldījumu politika, kuras mērķis ir mazināt reģionu un dalībvalstu ekonomiskās un sociālās atšķirības. Šī revīzija it īpaši attiecās uz diviem fondiem, un tie ir:

a) Kohēzijas fonds (KF): ES fonds, kas izveidots, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības un veicināt ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienībā, finansējot investīcijas dalībvalstīs, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES vidējā līmeņa;

b) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF): ES fonds, kura mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā un izlīdzināt reģionālās atšķirības, sniedzot finansiālu atbalstu tādām prioritārām jomām kā inovācija un pētniecība, digitālā programma, mazie un vidējie uzņēmumi un mazoglekļa ekonomika, vide un ilgtspējīgs transports.

Partnerības nolīgumi (PN): šādus nolīgumus slēdz starp Eiropas Komisiju un katru dalībvalsti attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Tajos ir izklāstīti valsts iestāžu plāni par to, kā izmantot finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi), un norādīti katras valsts stratēģiskie mērķi un investīciju prioritātes, tos sasaistot ar stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei vispārējiem mērķiem. Partnerības nolīgumus, apspriežoties ar Komisiju, sagatavo dalībvalstis, un Komisijai tie ir jāpieņem.

Vadošā iestāde: valsts, reģionāla vai vietēja mēroga iestāde, kuru dalībvalsts iecēlusi darbības programmas pārvaldīšanai. Tās pienākumos ietilpst atlasīt finansējamos projektus, uzraudzīt to īstenošanu un ziņot Komisijai par sasniegtajiem rezultātiem.

Valsts energoefektivitātes rīcības plāns (VERP): dalībvalstu līmeņa stratēģiskie instrumenti energoefektivitātes pasākumu plānošanai, koordinēšanai un īstenošanai visās nozarēs. Šajos plānos ir noteikti pienākumi, novērtētas vajadzības un paredzēts finansējums. Dalībvalstīm ir pienākums sagatavot un īstenot VERP, taču tiem nav tiešas saistības ar kohēzijas finansējumu. Nav juridiskas prasības vai pienākuma ziņot par enerģijas ietaupījumu, kas panākts, izmantojot ES finansējumu, kā arī nav pienākuma izmantot ES līdzekļus, lai finansētu VERP noteiktās darbības.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Nikolaos Milionis vadītā I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. Revīziju vadīja ERP loceklis João Figueiredo, un viņam palīdzēja atbildīgais vadītājs Michael Bain, darbuzdevuma vadītājs Lorenzo Pirelli, revidenti Aris Konstantinidis, Radostina Simeonova un Jolanta Žemailaitė. Lingvistisko atbalstu sniedza Miroslava Chakalova‑Siddy un Richard Moore.

No kreisās uz labo: Lorenzo Pirelli, João Figueiredo, Paula Betencourt, Aris Konstantinidis, Terje Teppan‑Niesen un Michael Bain.

Beigu piezīmes

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.) 2. panta 4. punkts: Iznākumu rādītāji var attiekties uz darbības rezultātiem, pakalpojumiem, precēm vai enerģiju.

² Turpat.

³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva 2018/2002/ES, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.).

⁴ Eiropas zaļais kurss — Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. COM(2019) 640 final, 11.12.2019.

⁵ Komisijas ziņojums “2018. gada novērtējums par dalībvalstu progresu virzībā uz nacionālo 2020. gada energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu un Energoefektivitātes direktīvas īstenošanu, kā prasīts Direktīvas 2012/27/ES 24. panta 3. punktā”, COM(2019) 224 final.

⁶ Komisijas 2017. gadā publicētais dokuments “Laba prakse energoefektivitātes jomā — gūtā pieredze”, 18. lpp.; Komisijas dienestu darba dokuments “Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti izvērtējums”, SWD(2016) 408 final, 15. lpp.

⁷ Sk. šeit: https://ec.europa.eu/energy/en/topics/energy-efficiency/heating-and-cooling.

⁸ Sk. īpašo ziņojumu Nr. 1/2020 “ES rīcība ekodizaina un energomarķējuma jomā: nozīmīgs devums energoefektivitātes uzlabošanā, ko mazina ievērojama kavēšanās un neatbilstība”.

⁹ Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti””, SWD(2016) 405 final.

¹⁰ 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

¹¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, 11. pants.

¹² Sk. īpašo ziņojumu Nr. 21/2012 “Kohēzijas politikas ieguldījumi energoefektivitātē un to rentabilitāte”, pieejams šeit: www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR12_21/SR12_21_EN.PDF.

¹³ Komisijas paziņojums “Kā īstenot energoefektivitātes direktīvu — Komisijas norādījumi”, COM(2013) 762 final; Komisijas dienestu darba dokuments “Norādījumi par valsts energoefektivitātes rīcības plāniem, 3.2.4. un 3.2.5. iedaļa, SWD(2013) 180 final.

¹⁴ Eiropas Komisija, “Laba prakse energoefektivitātes jomā”, 2017. gads, 15. lpp.

¹⁵ Kopīgā pētniecības centra ziņojums “Overcoming the split incentive barrier in the building sector”, 2014. gads.

¹⁶ Itālijas Nacionālā enerģētikas aģentūra (ENEA), “Energoefektivitātes līgumi”, 2017. gads.

¹⁷ Eiropas Komisija, “Eurostat Guidance note: the recording of energy performance contracts in government accounts”, 2017. gads.

¹⁸ https://www.eib.org/attachments/pj/guide_to_statistical_treatment_of_epcs_en.pdf

¹⁹ Sk. 2010. gada Direktīvu par ēku energoefektivitāti un Komisijas paziņojumu “Finansiāls atbalsts ēku energoefektivitātes uzlabošanai”, COM(2013) 225 final.

²⁰ Sk. Komisijas 2014. gada Tehnisko norādījumu “Technical Guidance on Financing the energy renovation of buildings with Cohesion policy funding” 45. lpp.

²¹ 2018. gada 18. jūlija Finanšu regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046.

²² Energoefektivitātes direktīva 2012/27/ES, 4. pants.

²³ Komisijas 2014. gada Tehniskie norādījumi “Technical Guidance on Financing the energy renovation of buildings with Cohesion policy funding”.

²⁴ Atmaksāšanās laiks ir viena no izmaksu lietderības novērtēšanas metodēm, kas noteikta Komisijas 2014. gadā izdotajos Tehniskajos norādījumos par ēku renovācijas finansēšanu energoefektivitātes palielināšanas nolūkā, izmantojot kohēzijas politikas finansējumu. Atmaksāšanās laiks ir laikposms, kas vajadzīgs, lai projekta nodrošinātie kopējie ietaupījumi segtu sākotnējos ieguldījumus.

²⁵ Sk. ERP īpašā ziņojuma Nr. 21/2012 41.–44. punktu.

²⁶ Sk. īpašā ziņojuma Nr. 21/2012 2. ieteikumu.

²⁷ Atbilstīgi Eiropas Komisijas 2014. gadā izdotajiem “Tehniskajiem norādījumiem par ēku renovācijas finansēšanu energoefektivitātes palielināšanas nolūkā, izmantojot kohēzijas politikas finansējumu” (55. lpp.), kuros bija sniegts ieteikums vadošajām iestādēm noteikt prasību projektu īstenotājiem paaugstināt energoefektivitātes klasi par vismaz diviem vai trim līmeņiem, lai projekts tiktu atzīts par atbilstīgu un lai izvairītos no “viegli noplūcamu augļu” lasīšanas.

²⁸ Pamatojoties uz Direktīvas 2010/31/ES noteikumiem un Eiropas standartu EN 15 459:2007.

²⁹ Sk. šeit: https://deep.eefig.eu/.

³⁰ Sk. Īrijas Dienvidaustrumu reģionālās darbības programmas 2014.–2020. gadam 4. punkta c) apakšpunktu.

³¹ Sk. īpašā ziņojuma Nr. 21/2012 52. punkta a) apakšpunktu.

³² Komisijas 2014. gada Tehniskie norādījumi “Technical Guidance on Financing the energy renovation of buildings with Cohesion policy funding”, 54. lpp.

³³ Sk. īpašā ziņojuma Nr. 21/2012 51. punkta b) apakšpunktu.

³⁴ Komisijas 2014. gada Tehniskie norādījumi “Technical Guidance on Financing the energy renovation of buildings with Cohesion policy funding”, 54. lpp.

³⁵ Atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principam, kas noteikts 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (Finanšu regula) 33. pantā.

³⁶ Eiropas Komisija, “Guidance for Member States on performance framework, review and reserve” un “Guidance on ex-ante conditionalities”, 2014. gads.

³⁷ Regula (ES) Nr. 1300/2013 par Eiropas Kohēzijas fondu, 5. pants un I pielikums. Regula (ES) Nr. 1301/2013 par ERAF, 6. pants un I pielikums.

³⁸ Dalībvalstu piešķirtais budžets 2020. gada 31. janvārī.

³⁹ Sk. īpašā ziņojuma Nr. 21/2012 51. punkta c) apakšpunktu.

⁴⁰ Sk. īpašā ziņojuma Nr. 21/2012 2. ieteikumu.

⁴¹ Īpašais ziņojums Nr. 15/2017 (https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=43 174), Atzinums Nr. 6/2018 (https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=47 745), informatīvais apskats “Rezultātu sasniegšana kohēzijas jomā” (https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=50 385).

⁴² Regula (ES) 2018/1999, 2. panta 18. punkts.

⁴³ Pieņemta 2016. gada novembrī paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ietvaros, COM(2016) 860 final, 30.11.2016.

⁴⁴ “Feasibility study to finance low-cost energy efficiency measures in low-income households from EU funds” (Priekšizpēte par zemu izmaksu energoefektivitātes pasākumu finansēšanu no ES fondiem mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem), galīgais ziņojums Enerģētikas ģenerāldirektorātam, 2016. gada augusts, https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/low_cost_energy_efficiency_measures_-_final_report.pdf.

⁴⁵ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014, 5. panta 1. punkts.

⁴⁶ COM(2018) 375 final, 29.5.2018., skatīt jo īpaši 67. pantu.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	23.1.2019.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	16.12.2019.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	11.3.2020.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	20.4.2020.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF	ISBN 978-92-847-4402-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/88971	QJ-AB-20-004-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-4382-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/6998	QJ-AB-20-004-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020. gads.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

1. attēls. © Shutterstock / PIXEL to the PEOPLE.

5. attēls. © Shutterstock / Milagli.

3. izcēlums. Attēls. © Shutterstock / Marko Mitrovicv.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.