Platjosla ES dalībvalstīs: neraugoties uz gūtajiem panākumiem, ne visi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi tiks sasniegti

Kopsavilkums

Par platjoslu

I

Platjosla ir kopējs termins, ar ko apzīmē gan lielāku interneta ātrumu, gan citus tehniskos parametrus, kuri ļauj piekļūt jaunam saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem vai tos sniegt. Pieaugot digitālo datu nozīmei, labs interneta pieslēgums tagad ir vajadzīgs ne tikai tam, lai Eiropas uzņēmumi saglabātu konkurētspēju pasaules ekonomikā, bet arī plašākā nozīmē, lai veicinātu sociālo iekļaušanu.

II

Saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Eiropas Savienība 2010. gadā attiecībā uz platjoslu izvirzīja trīs mērķus: līdz 2013. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem darīt pieejamu pamata platjoslu (līdz 30 megabitiem sekundē jeb Mb/s), līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt ātru platjoslu (virs 30 Mb/s) un līdz 2020. gadam nodrošināt, lai vismaz 50 % Eiropas mājsaimniecību ir pieslēgums īpaši ātrai platjoslai (virs 100 Mb/s). Lai atbalstītu šos mērķus, ES ir īstenojusi vairākus politikas vai regulatīvos pasākumus un no 2014. līdz 2020. gadam dalībvalstīm ir darījusi pieejamus aptuveni 15 miljardus EUR no dažādiem finansējuma avotiem un veidiem, tostarp 5,6 miljardus EUR aizdevumos no Eiropas Investīciju bankas (EIB).

Kā mēs veicām revīziju

III

Mēs izvērtējām, cik efektīvi ir bijuši pasākumi, ko veica Eiropas Komisija un dalībvalstis, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” platjoslas mērķus.

IV

Revīzija aptvēra 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodus un visus ES finansējuma avotus, tostarp Eiropas Investīciju bankas sniegto atbalstu. Revīzijas darbu veicām visos Komisijas dienestos, kuriem ir svarīga loma platjoslas jomā, un EIB. Lai gūtu dziļāku izpratni par problēmām valsts līmenī, mēs koncentrējāmies uz piecām dalībvalstīm: Īriju, Vāciju, Ungāriju, Poliju un Itāliju. Mēs arī apmeklējām dažādas citas iesaistītās personas (tādas kā valstu regulatīvās iestādes, uzņēmumu un telesakaru nozares asociācijas, patērētāju organizācijas un arodbiedrības).

Ko mēs konstatējām

V

Platjoslas pārklājums Eiropas Savienībā kopumā uzlabojas, bet stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi netiks pilnībā sasniegti. Lauku apvidos, kur privātajam sektoram ir mazāks stimuls ieguldīt līdzekļus platjoslas nodrošinājumā, joprojām ir mazāk pieslēgumu nekā pilsētās, un īpaši ātrās platjoslas apguve ievērojami atpaliek no mērķa.

VI

Saistībā ar visiem trim mērķiem, lai arī gandrīz visas dalībvalstis līdz 2013. gadam sasniedza pamata platjoslas pārklājuma mērķi, 2020. gada mērķis attiecībā uz ātru platjoslu, visticamāk, netiks sasniegts. Lauku apvidos vairumā dalībvalstu vēl aizvien ir problēmas: līdz 2017. gada vidum 14 dalībvalstīs pārklājums lauku apvidos bija mazāks par 50 %. Attiecībā uz trešo mērķi — īpaši ātrās platjoslas apguvi — interneta pieslēgumu ar šādu ātrumu līdz 2017. gada vidum bija abonējuši tikai 15 % mājsaimniecību, lai gan mērķis 2020. gadam ir 50 %. Neraugoties uz šīm problēmām, trim no piecām revīzijā pārbaudītajām dalībvalstīm — ja vien to plāni tiks īstenoti kā paredzēts — ir labas izredzes sasniegt Komisijas mērķus 2025. gadam, tostarp nodrošināt, ka visām mājsaimniecībām ir piekļuve īpaši ātrai platjoslai, ko var palielināt līdz 1 Gb/s. Komisijas atbalstu dalībvalstis novērtēja pozitīvi, bet uzraudzība nav koordinēta ģenerāldirektorātu līmenī.

VII

Visas dalībvalstis ir izstrādājušas platjoslas stratēģijas, bet tajās, ko pārbaudījām, tika konstatētas nepilnības. Dažas dalībvalstis savu stratēģiju īstenošanu pabeidza novēloti, un to mērķi ne vienmēr atbilda stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Ne visas dalībvalstis bija pievērsušās ar līdzšinējo interneta infrastruktūru (telefona sakaru infrastruktūru) saistītajām problēmām, kuras varētu ietekmēt atbilstošu ātrumu vidējā un ilgā termiņā.

VIII

Dažādi faktori ierobežoja dalībvalstu panākumus virzībā uz mērķu sasniegšanu platjoslas jomā. Trijās no pārbaudītajām dalībvalstīm netika pievērsta pienācīga uzmanība finansējumam lauku apvidos un piepilsētu teritorijās, un liels Eiropas Investīciju bankas projekts, ko finansēja no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, netika īstenots teritorijās, kurās publiskā sektora atbalsts ir visvairāk vajadzīgs. Mēs konstatējām, ka tiesiskā un konkurences vide radīja problēmas divās dalībvalstīs. Turklāt vienā dalībvalstī mēs konstatējām koordinācijas trūkumu starp plānošanas periodiem.

Ko mēs iesakām

IX

Mēs sniedzam ieteikumus trijās jomās, kas attiecas uz stratēģisko plānošanu, regulatīvo vidi un konkurences veicināšanu, izmantojot finansējumu. Ieteikumi ir šādi:

• dalībvalstīm ir jāizstrādā jauni plāni laikposmam pēc 2020. gada;
• Komisijai ir jāprecizē valsts atbalsta pamatnostādņu piemērošana, jo dažas dalībvalstis tās interpretē tādā veidā, kas tās var atturēt no līdzekļu ieguldīšanas platjoslā. Komisijai ir arī jāatbalsta dalībvalstu centieni veicināt lielāku konkurenci platjoslas pakalpojumu sniegšanā, atbilstīgos gadījumos stimulējot atbilstošu tīklu izveidi un mazākus projektus apvienojot vajadzīgā lieluma projektos;
• Eiropas Investīciju bankas atbalsts, izmantojot ESIF un Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fondu, ir jākoncentrē uz maza un vidēja lieluma projektiem teritorijās, kurās publiskā sektora atbalsts ir visvairāk vajadzīgs, saskaņā ar mērķi atbalstīt riskantākus projektus.

Ievads

Platjosla un tās nozīme

01

Digitālo datu pārraidei internetā ir aizvien lielāka nozīme cilvēka dzīvē un valsts pārvaldes iestāžu un privātuzņēmumu darbā. Lai Eiropa saglabātu konkurētspēju pasaules ekonomikā, ir vajadzīgs labs interneta ātrums un piekļuve, ko nodrošina platjosla. Piemēram:

• par 10 % palielinot platjoslas savienojumu skaitu valstī, IKP uz vienu iedzīvotāju gadā varētu pieaugt par 1 %¹;
• par 10 % palielinot platjoslas savienojumu skaitu, darba ražīgums nākamajos piecos gados varētu pieaugt par 1,5 %², un
• investīcijas platjoslā palīdzēs arī nodrošināt kvalitatīvu izglītību, veicināt sociālo iekļaušanu un dot labumu lauku un attāliem reģioniem.

Dažas iesaistītās personas³ uzskata platjoslu par tik svarīgu, ka tā būtu uzlūkojama par būtisku komunālo pakalpojumu līdzās transportam, ūdenim, elektroenerģijai un gāzei.

02

Terminam “platjosla” interneta piekļuves kontekstā nav īpašas tehniskas nozīmes, bet to lieto, lai apzīmētu jebkuru infrastruktūru, ko izmanto piekļuvei ātrdarbīgam internetam un kas vienmēr ir pieejama un ātrāka par tradicionālo iezvanpiekļuvi. Komisija ir noteikusi trīs lejupielādes ātrumu kategorijas:

• “pamata platjosla” ātrumam no 144 kb/s līdz 30 Mb/s;
• “ātra platjosla” ātrumam no 30 līdz 100 Mb/s;
• “īpaši ātra platjosla” ātrumam virs 100 Mb/s.

03

Platjoslas piekļuves tīkls parasti sastāv no trim daļām: pamattīkla, vidējās jūdzes un pēdējās jūdzes savienojumiem ar galalietotājiem (sk. 1. attēlu)⁴.

04

Novērtējot interneta ātrumu, ir svarīgi nošķirt lejupielādes un augšupielādes ātrumu. Lejupielādes ātrums ir ātrums, ar kādu datus saņem no attālās sistēmas, piemēram, pārlūkojot internetu vai straumējot video; augšupielādes ātrums ir ātrums, ar kādu datus nosūta attālai sistēmai, piemēram, izmantojot videokonferenci. Dažu pakalpojumu sniegšanai (piemēram, videokonferences, mākoņdatošana, satīklota braukšana, e-veselība) arvien būtiskāki kļūst citi tehniskie parametri. Izmantotās infrastruktūras veids nosaka savienojuma ātruma augšējo robežu. Ir piecu veidu infrastruktūra, kas var nodrošināt platjoslas pakalpojumus: optiskās šķiedras līnijas, koaksiālie kabeļi, vara kabeļu tālruņa līnijas, virszemes bezvadu infrastruktūra (antenu zonas/torņi) un satelīts (sk. 1. tabulu). Straujās tehnoloģiskās attīstības dēļ ātru platjoslas sakaru pakalpojumus spēj nodrošināt arī citas tehnoloģijas (sk. 1. izcēlumu).

1. tabula

Platjoslas infrastruktūras veidi un pašreizējā komerctehnoloģija¹

Vadu vai bezvadu	Infrastruktūra	Indikatīvs lejupielādes ātrums	Indikatīvs augšupielādes ātrums
Vadu	Šķiedras līnijas	līdz 2,5 Gb/s	līdz 1,2 Gb/s
	Koaksiālie kabeļi	300 Mb/s līdz 2 Gb/s	līdz 50 Mb/s
	Vara kabeļu tālruņa līnijas	5 Mb/s līdz 100 Mb/s	līdz 10 Mb/s
Bezvadu	Virszemes bezvadu	60 Mb/s	līdz 10 Mb/s
	Satelīts	līdz 20 Mb/s	līdz 8 Mb/s

Avots: ERP analīze, pamatojoties uz Acreo Swedish ICT datiem.

05

Ikvienai no šīm tehnoloģijām ir savas iezīmes, izmaksas un priekšrocības, piemēram, pašreizējās vara kabeļu tālruņa līnijas ir lētākā tehnoloģija ar mazāku ātrumu, savukārt šķiedra nodrošina lielāko ātrumu par augstāku cenu. Turpmākajiem lietojumiem saistībā ar lietu internetu (sk. 2. izcēlumu) būs vajadzīgs lielāks ātrums, apjoms un drošums šajos tīklos⁵. Kopumā tādas tehnoloģijas ieviešana, kas nodrošina lielāku ātrumu, ir dārgāka par to, kuras piedāvātais ātrums ir mazāks, lai gan uzturēšanas izmaksas ir zemākas. Turklāt operatora pārvaldības izmaksas arī, iespējams, pakāpeniski saruks, jo tiks pārtraukta pārmantoto tīklu ekspluatācija.

ES politika platjoslas jomā

06

Stratēģija “Eiropa 2020”⁶, kas tika uzsākta 2010. gadā, ir ES ilgtermiņa stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Tā ietver septiņas pamatiniciatīvas. Vienā no tām — Digitālajā programmā Eiropai⁷ — ir noteikti mērķi ātram un īpaši ātram internetam, lai maksimāli palielinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), it īpaši interneta, sociālo un ekonomisko potenciālu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. 2012. gadā atjauninātajā Digitalizācijas programmā⁸ ir noteikti trīs mērķi attiecībā uz platjoslu:

• līdz 2013. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem darīt pieejamu pamata platjoslu;
• līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt ātras platjoslas pārklājumu (>30 Mb/s) un
• līdz 2020. gadam nodrošināt, lai vismaz 50 % Eiropas mājsaimniecību ir pieslēgums īpaši ātrai platjoslai (>100 Mb/s).

Pirmie divi mērķi attiecas uz noteikta ātruma nodrošināšanu, savukārt trešais — uz lietotāju pieprasījumu. Šie mērķi ir kļuvuši par sabiedriskās politikas atsauces punktu visā ES, norādot virzienu, kādā veicamas publiskās un privātās investīcijas. Salīdzināms mērķis attiecībā uz ASV ir norādīts 3. izcēlumā.

07

Komisija 2010. gadā arī noteica vienotu satvaru rīcībai ES un dalībvalstu līmenī, lai sasniegtu šos mērķus. Prasības dalībvalstīm ietvēra vajadzību i) līdz 2012. gadam izstrādāt un ieviest valsts platjoslas plānus, ii) veikt pasākumus, tostarp pamatojoties uz tiesību aktiem, lai veicinātu investīcijas platjoslā, un iii) pilnībā izmantot struktūrfondus un lauku attīstības fondus.

08

Komisija 2016. gada septembra paziņojumā, kas pazīstams kā “Gigabitu sabiedrība 2025. gadam”⁹, noteica trīs stratēģiskus mērķus 2025. gadam, papildinot tos, kas izklāstīti Digitālajā programmā 2020. gadam:

• Vismaz 1 gigabita¹⁰ savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem (piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem);
• visām pilsētu teritorijām un visām galvenajām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums;
• visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams tāds interneta savienojums ar vismaz 100 Mb/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam.

ES finansiālais atbalsts platjoslas infrastruktūrai

09

Eiropas Komisija 2013. gadā aplēsa, ka 2020. gadam izvirzīto platjoslas mērķu sasniegšanai vajadzēs līdz 250 miljardiem EUR¹¹. Tomēr, atkārtoti izmantojot esošo infrastruktūru un efektīvi īstenojot Izmaksu samazināšanas direktīvu¹², šīs izmaksas varētu samazināt¹³.

10

Telesakaru nozare ir galvenais privātais investors platjoslas infrastruktūrā. Daži tirgus segmenti, piemēram, lauku apvidi, privātajiem investoriem nav pievilcīgi. Lai nodrošinātu pieņemamu platjoslas savienojamību šajās teritorijās, ir vajadzīgs publiskā sektora finansējums no valsts, reģiona vai pašvaldības budžeta. ES līdzekļi ir papildu finansējuma avots, kas papildina citus publiskā (valsts, reģionālā vai vietējā) finansējuma avotus teritorijās, kurās ir jūtama tirgus nepilnību ietekme. Dažās dalībvalstīs tas var būt galvenais publiskā finansējuma avots.

11

Plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam dalībvalstīm to platjoslas infrastruktūras atbalstam ir pieejami gandrīz 15 miljardi EUR no ES līdzekļiem, tostarp 5,6 miljardi EUR Eiropas Investīciju bankas aizdevumu veidā; tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 3 miljardiem EUR 2007.–2013. gadā. Šī summa veido aptuveni 6 % no kopējām vajadzīgajām investīcijām. Ir pieci galvenie finansējuma avoti (sk. 2. tabulu).

2. tabula

2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējuma avotu kopsavilkums

Finansējuma avots	Atbalsta veids	Summa plānošanas periodā (miljoni EUR)
		2014.–2020.	2007.–2013.
Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi):
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),	Dotācijas	6019	2456
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	Dotācijas	921	282
Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)1	Aizdevumi	2032	–
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)
EISI parāda instruments	Aizdevumi	16
WiFi4EU iniciatīva	Dotācijas	120
Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds (CEBF), tostarp	Pašu kapitāls	240	-
no Komisijas		100
no EIB un ESIF		140
Eiropas Investīciju banka (EIB)	Aizdevumi	5600
Kopējā pieejamā summa		14 948	2738

Avots: ERP analīze, pamatojoties uz Komisijas un Eiropas Investīciju bankas datiem.

12

Komisija kopā ar dalībvalstīm pārvalda struktūrfondus (ERAF, ELFLA). Tā arī sniedz garantiju EIB finansēto projektu atbalstam. Eiropas Investīciju banka atbild par savu aizdevumu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pārvaldību. Komisija pārvalda Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), un daļu no platjoslai pieejamā finansējuma, ko sniedz EISI, ir paredzēts ieguldīt Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fondā. Šo fondu pārvaldīs neatkarīgs pārvaldnieks, un fonds būs pilnvarots rīkoties saskaņā ar darba uzdevumu, par kuru būs vienojušās EIB, Komisija un citi finansējuma partneri.

Revīzijas tvērums un pieeja

13

Revīzijā tika novērtēts, cik efektīvi ir bijuši pasākumi, ko veica Komisija, dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” platjoslas mērķus. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka 2020. gada termiņš tuvojas un Komisija ir paziņojusi par jauniem mērķiem 2025. gadam. Šim nolūkam mēs pārbaudījām:

• vai dalībvalstis varētu sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” platjoslas mērķus un vai Komisija uzraudzīja sasniegto;
• vai dalībvalstis bija izstrādājušas atbilstošas stratēģijas, lai sasniegtu šos mērķus, un
• vai dalībvalstis savas stratēģijas bija efektīvi īstenojušas — šajā pārbaudē mēs ietvērām arī izvēlētos pasākumus un finansējuma avotus (tostarp Eiropas Investīciju banku) un izveidoto regulatīvo, konkurences un tehnoloģisko vidi.

Mēs arī izvērtējām Komisijas atbalstu saistībā ar šiem trim jautājumiem.

14

Revīzija aptvēra visus 2. tabulā uzskaitītos finansējuma avotus: ERAF, ELFLA, EISI, ESIF, EIB aizdevumus un CEBF. Tā koncentrējās uz piecām dalībvalstīm: Īriju, Vāciju, Ungāriju, Poliju un Itāliju. Šajās dalībvalstīs dzīvo aptuveni 40 % ES iedzīvotāju, un tās tika izraudzītas, lai nodrošinātu samērīgu līdzsvaru ģeogrāfiskā izvietojuma un platjoslas pārklājuma ziņā, pievēršoties tādiem aspektiem kā lauku apvidu iekļaušana un abonēšanas maksa. Revīzija aptvēra 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodus.

15

ES līmenī revīzija aptvēra visus Komisijas ģenerāldirektorātus, kuriem ir svarīga loma platjoslas jomā¹⁴, kā arī Eiropas Investīciju banku attiecībā uz EISI un Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fondu. Revīzijas darba grupa apmeklēja dažādas attiecīgās iesaistītās personas un NVO Briselē un dalībvalstīs: telesakaru nozares asociācijas, patērētāju organizācijas un uzņēmumu apvienības. Pārbaudītajās dalībvalstīs tika apmeklētas par platjoslas stratēģijas izveidi un īstenošanu atbildīgās ministrijas, par ESI fondu finansēto programmu pārvaldību atbildīgās struktūras, platjoslas kompetences biroji un valstu regulatīvās iestādes. Šā ziņojuma apsvērumos, secinājumos un ieteikumos mēs izmantojām arī telesakaru jomas ekspertu sniegto informāciju.

Apsvērumi

Lai gan platjoslas pārklājums Eiropas Savienībā uzlabojas, daži no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, visticamāk, netiks sasniegti

16

Mēs pārbaudījām, kādus panākumus dalībvalstis ir guvušas kopš 2010. gada visu triju Digitālās programmas mērķu sasniegšanā (sk. 6. un 7. punktu). Mēs arī apsvērām, vai dalībvalstis varētu sasniegt 2025. gada mērķus, un novērtējām Komisijas veikto uzraudzību un sniegto atbalstu dalībvalstīm.

Visas dalībvalstis līdz 2016. gadam sasniedza pamata platjoslas pārklājuma mērķi

1. mērķis: līdz 2013. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem darīt pieejamu pamata platjoslu

17

Līdz 2013. gada beigām visas dalībvalstis, izņemot visas trīs Baltijas valstis (Igauniju, Latviju un Lietuvu), bija sasniegušas pamata platjoslas pārklājuma mērķi. Līdz 2016. gada jūnija beigām faktiski visiem ES iedzīvotājiem bija piekļuve pamata platjoslas tīkliem un 98 % mājsaimniecību bija piekļuve stacionāriem platjoslas savienojumiem.

Divas no piecām pārbaudītajām dalībvalstīm var sasniegt 30 Mb/s pārklājuma mērķi līdz 2020. gadam, bet lauku apvidos vairumā dalībvalstu vēl aizvien ir problēmas

2. mērķis: līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt ātras platjoslas pārklājumu (>30 Mb/s)

18

Attiecībā uz šo mērķi mēs konstatējām būtiskus uzlabojumus lielākajā daļā dalībvalstu. To ES mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir piekļuve ātrai platjoslai, bija pieaudzis no 48 % 2011. gadā līdz 80 % 2017. gada jūnijā. Malta minētajā datumā šo mērķi jau bija sasniegusi. Tomēr starp dalībvalstīm joprojām ir vērojamas būtiskas atšķirības: Grieķija un Francija sasniedza aptuveni 50 % pārklājumu, un vēl septiņās dalībvalstīs tā līmenis bija zem 80 % (sk. 2. attēlu).

19

Arī visās piecās revidētajās dalībvalstīs pārklājums no 2011. līdz 2017. gadam tika palielināts (sk. 3. attēlu). Ar privāto un publisko investīciju palīdzību Ungārija, Īrija un Itālija kopš 2011. gada būtiski palielināja ātras platjoslas pārklājumu. Turklāt šīs trīs dalībvalstis plāno šo pārklājumu lauku apvidos un piepilsētu teritorijās palielināt vēl vairāk.

20

Tomēr Īrijas un Itālijas gadījumā, ņemot vērā iepriekš gūtos panākumus un pašreizējos plānus, 30 Mb/s pārklājums līdz 2020. gadam visiem iedzīvotājiem, visticamāk, nebūs pieejams. Bet divas dalībvalstis — Ungārija un Vācija —, ņemot vērā platjoslas izvēršanas plānus, 30 Mb/s pārklājumu visiem iedzīvotājiem līdz 2020. gadam varētu nodrošināt. Polijā 2017. gada beigās platjoslas izvēršanas plāni līdz 2020. gadam neietvēra pārklājumu 13 % mājsaimniecību, galvenokārt lauku apvidos un piepilsētu teritorijās (sk. 57. punktu).

21

Šis ātras platjoslas pārklājuma vispārējais pieaugums slēpj būtisku atšķirību starp pārklājumu pilsētu teritorijās un lauku apvidos. Visā ES 2016. gadā pārklājums lauku apvidos bija nodrošināts 47 % mājsaimniecību, kamēr vidējais rādītājs bija 80 %¹⁵. Tikai trijās salīdzinoši mazās vai urbanizētās dalībvalstīs — Maltā, Luksemburgā un Nīderlandē — pārklājums lauku apvidos bija līdzvērtīgs pilsētu teritorijām (sk. 4. attēlu). Daudzās dalībvalstīs pārklājums lauku apvidos ir krietni mazāks par kopējo pārklājumu, un 14 dalībvalstīs ātras platjoslas pārklājums lauku apvidos ir zem 50 %. Ja nav laba platjoslas pārklājuma, pastāv risks, ka lauku apvidi nevarēs izmantot iespējamos ekonomiskos un sociālos ieguvumus (sk. 1. punktu).

22

Francijas 2013. gadā atjauninātajā valsts platjoslas plānā tika paredzēts visiem iedzīvotājiem līdz 2022. gadam nodrošināt 30 Mb/s pārklājumu, tostarp ar šķiedras tehnoloģiju tas tiktu nodrošināts 80 % iedzīvotāju. Tomēr 2017. gada janvāra ziņojumā Francijas augstākā revīzijas iestāde apšaubīja šķiedras izmantošanas pamatotību dažos apgabalos, jo šķiedras izmaksas ir augstas un ieviešanas laiks pārāk ilgs. Tagad Francija apsver iespēju dažos apgabalos izmantot citas tehnoloģijas, piemēram, 4G stacionāros bezvadu savienojumus.

Lai gan lielākā daļa pārbaudīto dalībvalstu apguves mērķi līdz 2020. gadam, visticamāk, nesasniegs…

3. mērķis: līdz 2020. gadam nodrošināt, lai vismaz 50 % Eiropas mājsaimniecību ir pieslēgums īpaši ātrai platjoslai (>100 Mb/s).

23

Šādas platjoslas pieejamība ir priekšnoteikums, lai mājsaimniecības varētu abonēt 100 Mb/s pieslēgumu. Tomēr apguvi nosaka arī pieprasījums, un tā ir atkarīga no vairākiem mainīgiem lielumiem, tādiem kā iedzīvotāju vecums un izglītība, abonēšanas maksa un pirktspēja. 3. mērķis joprojām ir liela problēma visām dalībvalstīm. Lai gan apguves rādītājs kopš 2013. gada ir pieaudzis, 2017. gadā 19 dalībvalstīs tas joprojām bija zem 20 %, kas ir tālu no 50 % mērķa. ES kopumā 2017. gada vidū pieslēgumu ar vismaz 100 Mb/s ātrumu bija abonējuši tikai 15 % Eiropas mājsaimniecību (sk. 5. attēlu). Mēs ņemam vērā, ka Gigabitu sabiedrības mērķi 2025. gadam (8. punkts) apguves mērķi neietver.

24

Piecās pārbaudītajās dalībvalstīs apguve 2017. gadā bija no mazāk nekā 5 % līdz gandrīz 30 %. Šīm piecām dalībvalstīm, atskaitot Ungāriju, apguves rādītāja pieaugums kopš 2013. gada nebūs pietiekams, lai līdz 2020. gadam sasniegtu 50 % apguves mērķi (sk. 6. attēlu).

…trim no pārbaudītajām dalībvalstīm, pamatojoties uz to pašreizējiem plāniem, var būt labas izredzes sasniegt 2025. gada mērķus

25

Komisijas 2016. gada paziņojumā par Gigabitu sabiedrību ir noteikti trīs stratēģiski mērķi, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam. Šie mērķi papildina tos, kas izklāstīti Digitālajā programmā 2020. gadam, un paredz ātrumu no 100 Mb/s līdz 1 Gb/s.

26

Kā paskaidrots iepriekš (sk. 20. punktu), Īrija un Itālija 30 Mb/s pārklājumu visiem iedzīvotājiem līdz 2020. gadam, visticamāk, nenodrošinās. Tomēr, ja vien to pašreizējie plāni tiks īstenoti kā paredzēts, Īrijai un Itālijai kopā ar Ungāriju būs labākas izredzes sasniegt 2025. gada mērķus. Šajās dalībvalstīs tehnoloģijas, ko izmanto, lai palielinātu pārklājumu – galvenokārt koaksiālie kabeļi un šķiedra –, ļauj sasniegt ātrumu virs 100 Mb/s, kuru dažos gadījumos var palielināt līdz 1 Gb/s. Pārējām divām dalībvalstīm plāni būs jāpielāgo, lai tajos atspoguļotu 2025. gada mērķus.

Komisijas atbalstu dalībvalstis novērtēja pozitīvi, bet tās īstenotā uzraudzība nav koordinēta ģenerāldirektorātu līmenī

27

Mēs pārbaudījām, vai Komisija sniedza dalībvalstīm norādījumus attiecībā uz platjoslu un atbalstīja dalībvalstis to plānu praktiskā īstenošanā. Mēs novērtējām, vai Komisija palīdzēja dalībvalstīm uzraudzīt sasniegto un vai tā mudināja dalībvalstis novērst trūkumus saistībā ar platjoslas mērķu sasniegšanu.

Komisijas norādījumi un atbalsts attiecās uz daudziem jautājumiem un tika nepārtraukti paplašināts, lai uzlabotu īstenošanu

28

Komisija sniedza daudzus norādījumus attiecībā uz dažādiem jautājumiem. Tie ietvēra paziņojumus (piemēram, ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu¹⁶), skaidrojošas rokasgrāmatas dažādās jomās, ko pēc Komisijas pasūtījuma bija sagatavojuši ārējie pakalpojumu sniedzēji (piemēram “Rokasgrāmatu par ieguldījumiem ātrdarbīgu platjoslas sakaru tīklu attīstībā”¹⁷ un “The broadband State aid rules explained, An eGuide for Decision Makers” [Platjoslas jomā piemērojamo valsts atbalsta noteikumu skaidrojums. E-rokasgrāmata lēmumu pieņēmējiem]¹⁸), kā arī labas prakses izplatīšanu. Komisijas sniegtu noderīgu norādījumu piemērs ir aprakstīts 4. izcēlumā.

29

Papildus rakstiskiem norādījumiem Komisija sniedza praktisku tehnisko atbalstu (piemēram, JASPERS²⁰), konsultācijas un norādījumus dalībvalstīm dažādos jautājumos (piemēram, ex ante nosacījumu izpilde, ietverot iepriekš minēto kartēšanu²¹, un darbības programmu īstenošana). Komisija arī izveidoja Platjoslas kompetences biroju ES tīklu (sk. 5. izcēlumu).

30

Visas piecas pārbaudītās dalībvalstis mums ziņoja, ka Komisijas sniegto formālo un neformālo atbalstu tās novērtēja pozitīvi.

Komisijas veiktā uzraudzība bija regulāra, bet ne pietiekami koordinēta

31

Komisija regulāri uzrauga, kāds ir stāvoklis ar platjoslas izvēršanu dalībvalstīs, un apkopo informāciju ES līmenī. Tomēr Komisijas ģenerāldirektorāti neveic vienotu uzraudzību, lai atbalstītu stratēģijas “Eiropa 2020” platjoslas mērķu sasniegšanu.

32

Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta darbinieki dalībvalstis apmeklē ik gadu un sagatavo tirgus un regulatīvos ziņojumus, tādus kā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) un Eiropas Digitālā progresa ziņojums (EDPZ). Šie dokumenti ļauj dalībvalstīm salīdzināt savus sasniegumus laika gaitā un ar citām dalībvalstīm. Lai gan Komisija vāc attiecīgos datus un par tiem ir atskaitījusies Eiropas Digitālā progresa ziņojumā un tā priekštečos, Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā sniegtie savienojamības rādītāji neietver 3. mērķi (50 % mājsaimniecību ar pieslēgumu virs 100 Mb/s).

33

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta veiktā uzraudzība ir balstīta uz katrai darbības programmai noteiktiem rādītājiem un to īsteno uzraudzības komitejas, kurās Komisijai ir padomdevējas loma, un sagatavojot gada īstenošanas ziņojumus. Kopējais tiešo rezultātu rādītājs, ko attiecībā uz ERAF izdevumiem ir noteikusi Komisija, neļauj uzraudzīt progresu visu triju mērķu sasniegšanā saskaņā ar Digitālo programmu 2020. gadam, jo tas ir definēts kā “papildu mājsaimniecības, kurām ir piekļuve platjoslai ar ātrumu vismaz 30 Mb/s”, atsevišķi nenodalot ātru platjoslu (virs 30 Mb/s) un īpaši ātru platjoslu (virs 100 Mb/s). Tas pats attiecas arī uz ELFLA, kam Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta definētais tiešo rezultātu rādītājs ir “iedzīvotāji, kas gūst labumu no uzlabotiem pakalpojumiem/infrastruktūras (IT vai citas)”. Gan attiecībā uz ERAF, gan ELFLA šie kopējie rādītāji neizšķir ātru un īpaši ātru platjoslu.

34

Pārbaudot izraudzītās dalībvalstis, mēs konstatējām vairākus kavēšanās gadījumus, kas ietekmēja stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Īrijas valsts platjoslas plāna īstenošana kavējas kopš 2015. gada. Vācijā sarunas par virtuālās atsaistītās vietējās piekļuves (VULA) produktu (48. punkts) ir bijušas laikietilpīgas un ar potenciāli nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci. Visbeidzot, Polijas darbības programmu uzraudzībā nebija pievērsta uzmanība jautājumam par pamattīkla infrastruktūras nepietiekamu izmantošanu (76.–78. punkts). Revīzijas laikā Komisijas veiktā uzraudzība nebija skaidri identificējusi nevienu no šiem trim trūkumiem, un nekādus korektīvus pasākumus dalībvalsts attiecīgās iestādes nebija veikušas.

Visas dalībvalstis izstrādāja platjoslas stratēģijas, bet pārbaudītajās tika konstatētas nepilnības

35

Mēs pārbaudījām, vai dalībvalstis izstrādāja stratēģijas un noteica mērķus, pamatojoties uz stratēģijas “Eiropa 2020” platjoslas mērķiem, un vai šajās stratēģijās tika pilnībā apzināti pieejamie resursi, finansējuma avoti un īstenošanas pienākumi. Mēs arī pārbaudījām, vai dalībvalstis sniedza analīzi, kurā pamatota tehnoloģijas (optiskās šķiedras, vara kabeļu tālruņa līniju, koaksiālo kabeļu, antenu, satelīta) izvēle dažādām platjoslas piekļuves tīkla daļām (sk. 3. punktu).

Visas dalībvalstis izstrādāja stratēģijas, bet pieņēma tās novēloti, un to mērķi ne vienmēr atbilda stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem

Stratēģiju pieņemšanas laiks

36

Saskaņā ar ES pamatiniciatīvu “Digitālā programma Eiropai” (6. punkts) dalībvalstīm bija “līdz 2012. gadam jāizstrādā un jāievieš valsts platjoslas plāni, kas atbilst stratēģijā “Eiropa 2020” definētajiem aptvēruma un ātruma un apguves mērķiem”.

37

Mēs konstatējām, ka visas pārbaudītās dalībvalstis platjoslas stratēģijas izstrādāja, bet tikai Īrija stratēģiju publicēja līdz noteiktajam termiņam — 2012. gadam (sk. 3. tabulu). Pārējās četras dalībvalstis stratēģijas publicēja 2014. un 2015. gadā. Konstatēto tirgus nepilnību dēļ Īrija savu stratēģiju 2015. gada beigās pārskatīja. Šī novēlotā dalībvalstu stratēģiju pieņemšana samazināja īstenošanai pieejamo laiku no astoņiem līdz pieciem vai sešiem gadiem, tāpēc šīm dalībvalstīm, iespējams, būs vēl grūtāk sasniegt 2020. gadam izvirzītos platjoslas pārklājuma palielināšanas mērķus.

3. tabula

Stratēģiju publicēšanas datumi

Dalībvalsts	Stratēģijas publicēšanas datums
Īrija	2012. gada augusts: valsts platjoslas plāns, pārskatīts 2015. gada decembrī
Polija	2014. gada janvāris: valsts platjoslas plāns
Vācija	2014. gada augusts: digitālā programma 2014.–2017. gadam
Ungārija	2014. gada decembris: valsts infokomunikācijas stratēģija
Itālija	2015. gada marts: valsts stratēģija īpaši ātrai platjoslai

Atbilstība stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem

38

Mēs pārbaudījām, vai dalībvalstis noteica mērķus, pamatojoties uz stratēģijas “Eiropa 2020” platjoslas mērķiem. Kā redzams 4. tabulā, mēs konstatējām, ka visas pārbaudītās dalībvalstis savās stratēģijās iekļāva 1. un 2. mērķi — attiecīgi par pamata un ātras platjoslas pārklājumu. Četras no piecām pārbaudītajām dalībvalstīm 1. mērķi stratēģiju publicēšanas laikā jau bija sasniegušas. Dažos gadījumos noteiktie mērķi bija vērienīgāki par stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem:

• Vācijā attiecībā uz 2. mērķi tika paredzēts visiem iedzīvotājiem līdz 2018. gadam nodrošināt ātrumu 50 Mb/s (nevis 30 Mb/s pārklājumu līdz 2020. gadam), un
• Ungārijā attiecībā uz 2. mērķi tika paredzēts visām mājsaimniecībām nodrošināt piekļuvi interneta pakalpojumiem ar ātrumu vismaz 30 Mb/s līdz 2018., nevis 2020. gadam.

4. tabula

Pārbaudīto dalībvalstu mērķi platjoslas jomā salīdzinājumā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem

Mērķi	Vācija	Ungārija	Īrija	Itālija	Polija
1. mērķis: pamata platjosla visiem iedzīvotājiem līdz 2013. gadam	✓✓	✓	✓	✓	✓
2. mērķis: 30 Mb/s pārklājums visiem iedzīvotājiem līdz 2020. gadam	✓✓	✓✓	✓	✓	✓
3. mērķis: Līdz 2020. gadam vairāk nekā 50 % mājsaimniecību abonē pieslēgumu ar ātrumu 100 Mb/s	✘	~	✘	~	~

Apzīmējumi: ✓ : tāds pats mērķis; ✓✓ : vērienīgāks mērķis; ~ pārklājuma, bet ne apguves mērķis; ✘ mērķa nav

39

Dažu dalībvalstu stratēģijās ir sniegta sīkāka informācija par tajās ietvertajiem mērķiem salīdzinājumā ar stratēģijas “Eiropa 2020” augsta līmeņa mērķiem. Ungārijas stratēģijā ir izvirzīti papildu mērķi minimālajam lejupielādes un augšupielādes ātrumam — attiecīgi 7,5 un 1,7 Mb/s. Īrijas stratēģijas dokumentā ir norādīts minimālais lejupielādes ātrums — 30 Mb/s — un ietverti papildu mērķi attiecībā uz, piemēram, minimālo augšupielādes ātrumu un pakalpojumu pieejamību.

40

Neviena no pārbaudītajām dalībvalstīm savā stratēģijā neietvēra valsts mērķi saistībā ar “Eiropa 2020” 3. mērķi — 50 % mājsaimniecību pieslēgumu īpaši ātrai platjoslai ar ātrumu vismaz 100 Mb/s. Ungārija, Polija un Itālija ietvēra mērķi, kas paredz 100 Mb/s pārklājumu mājsaimniecībām. (Pārklājums ir obligāts nosacījums apguves mērķa sasniegšanai, bet ar to vien nepietiek.) Itālijas mērķis ir nodrošināt vismaz 100 Mb/s pārklājumu 85 % iedzīvotāju un visām sabiedriskajām ēkām, kā arī rūpniecības rajoniem, loģistikas centriem un svarīgu ekonomisko interešu zonām. Lai gan Itālijas stratēģijā nav ietverts apguves mērķis, tas ir ietverts investīciju plānā, kurā izklāstīts, kā Itālija plāno īstenot savu stratēģiju. Ungārijas un Polijas mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam 50 % mājsaimniecību ir piekļuve pakalpojumiem ar ātrumu vismaz 100 Mb/s.

Pārbaudīto dalībvalstu stratēģijas, kas tika iesniegtas Komisijai, dažos gadījumos bija nepilnīgas

41

Lai nodrošinātu vajadzīgos nosacījumus Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektīvai un lietderīgai izmantošanai, Komisija izstrādāja ex ante nosacījumus 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Dalībvalstīm bija jānosaka, vai attiecīgie ex ante nosacījumi ES finansējuma saņemšanai ir izpildīti, un tas jādokumentē savos partnerības nolīgumos²² vai darbības programmās (DP) (vai jāparedz to izdarīt līdz 2016. gada beigām)²³.

42

Ex ante nosacījumi attiecās uz platjoslas infrastruktūru, ko piemēro dalībvalstīm, kuras vēlas saņemt ERAF līdzfinansējumu, un paredzēja, ka tām ir jāizstrādā valsts vai reģionālais platjoslas plāns, ietverot:

• plānu attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā, pamatojoties uz ekonomikas analīzi, kurā ņem vērā esošās privātās un publiskās infrastruktūras un plānotās investīcijas;
• ilgtspējīgus investīciju modeļus, kas veicina konkurenci un nodrošina atvērtu, cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu un nākotnē izmantojamu infrastruktūru un pakalpojumus saskaņā ar konkurences un valsts atbalsta noteikumiem;
• pasākumus privāto investīciju veicināšanai²⁴.

43

Visas piecas pārbaudītās dalībvalstis noteica, ka ex ante nosacījumi attiecībā uz platjoslu ir izpildīti. Pārbaudot partnerības nolīgumus un darbības programmas, arī Komisija novērtēja, ka šajās dalībvalstīs nosacījumi ir izpildīti. Tomēr mēs konstatējām nepilnības dalībvalstu plānos attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā. Pirmkārt, kā norādīts šā ziņojuma 40. punktā, neviena no pārbaudītajām dalībvalstīm savā stratēģijā nebija ietvērusi 100 Mb/s apguves mērķi — stratēģijas “Eiropa 2020” trešo mērķi attiecībā uz platjoslu. Otrkārt, Vācijas platjoslas plāns bija nepilnīgs.

44

Svarīgs elements Vācijas platjoslas stratēģijā bija platjoslas kartēšana, kas sākās 2010. gadā. Ja nav saņemti kvalitatīvi dati, kas būtu jāiegūst šajā procesā, un ja pēc tam nenosaka jomas, kurās privātais sektors varētu ieguldīt līdzekļus un kurās ir vajadzīga lielāka publiskā intervence, iestādes nevar izstrādāt visaptverošu “plānu attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā”, ko paredz ex ante nosacījumi. Platjoslas kartēšanas datu kvalitāte kopš procesa uzsākšanas 2010. gadā ir būtiski uzlabojusies, bet ne vienmēr ir apmierinoša, jo lielākie platjoslas operatori karti neatjaunina tikpat ātri, cik ātri tie izvērš tīklu.

Ne visas pārbaudītās dalībvalstis pievērsās problēmām saistībā ar līdzšinējo infrastruktūru

45

Katra pārbaudītā dalībvalsts darbojas savā tehnoloģiskajā, konkurences un tiesiskajā vidē; tas ietekmē veidu, kā katra cenšas sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Polijai un Ungārijai ir salīdzinoši mazāk attīstīta līdzšinējā vara kabeļu infrastruktūra telefonu sistēmām. Kad platjoslas infrastruktūras publiskā iepirkuma konkursos valsts iestādes izmantoja finansējuma deficīta novēršanas modeli (sk. 6. izcēlumu), rezultāts parasti bija kabeļu un šķiedras risinājumu izmantošana.

46

Vācijai, Itālijai un Īrijai ir labi attīstīta līdzšinējā vara kabeļu infrastruktūra. Vācijā un Itālijā, kad platjoslas infrastruktūras publiskā iepirkuma konkursos tika izmantots finansējuma deficīta novēršanas modelis, bija tendence izmantot vara kabeļu infrastruktūru, kas pieder valsts vēsturiskajam telesakaru operatoram. Īrijā finansējuma deficīta novēršanas modeli izmanto publiskajā iepirkumā, kas saistīts ar valsts platjoslas plānu, bet iepirkuma procedūras ir veidotas tā, ka ātruma prasību dēļ vara kabeļu izmantošana netiek veicināta. Itālijas iestādes 2016. gadā nolēma publiskā iepirkuma konkursos izmantot tiešo investīciju modeli, lai platjoslu izvērstu visā vairumtirdzniecības atvērtās piekļuves tīklā. Rezultāts bija šķiedras risinājumu plašāka izmantošana un uzlabota piekļuve infrastruktūrai un pakalpojumiem par pieejamām cenām.

47

Vācijā vēsturiskais operators plaši izmanto vektorēšanas tehnoloģiju, lai uzlabotu platjoslas pārklājumu. Šī tehnoloģija ļauj palielināt ātrumu vara kabeļu līnijās. Ar vektorēšanas palīdzību pašlaik var sasniegt ātrumu no 60 līdz 100 Mb/s. Nākotnē lejupielādei var būt iespējams ātrums, kas pārsniedz 100 Mb/s.

48

Vektorēšanas priekšrocība ir tā, ka šī tehnoloģija ir lētāka par jaunas infrastruktūras ierīkošanu. Tomēr arī vektorēšanai ir savi ierobežojumi. Pirmkārt, izsludinātie ātrumi attiecas tikai uz ierobežotu skaitu lietotāju — jo vairāk ir lietotāju, jo mazāks ātrums. Otrkārt, vektorēšana ir īstermiņa risinājums: tā nenodrošina tādas nākotnes perspektīvas kā šķiedra un koaksiālie kabeļi. Kaut arī ar to varētu pietikt, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, vektorēšana, visticamāk, nebūs pietiekama attiecībā uz Gigabitu sabiedrības mērķiem 2025. gadam, kad būs vajadzīgs ātrums 1 Gb/s (8. punkts). Treškārt, vektorēšanas priekšnoteikums ir tāds, ka fiziska piekļuve pēdējai jūdzei (1. attēls) ir tikai vienam pakalpojumu sniedzējam, un tas var ierobežot konkurenci. Lai atrisinātu šo problēmu, Vācija pēc plašām diskusijām ar Komisiju 2016. gada septembrī paziņoja par savu nodomu izmantot virtuālās atsaistītās vietējās piekļuves (VULA) produktu saistībā ar publiski finansētas platjoslas infrastruktūras izvēršanu (sk. 7. izcēlumu).

Dažādi faktori ierobežoja dalībvalstu panākumus virzībā uz mērķu sasniegšanu platjoslas jomā

49

Mēs pārbaudījām platjoslas plānu īstenošanu dalībvalstīs, lai apzinātu faktorus, kas ierobežo dalībvalstu panākumus virzībā uz mērķu sasniegšanu platjoslas jomā. Mēs koncentrējāmies uz finansējumu lauku apvidos, izveidoto regulatīvo un konkurences vidi un koordināciju starp dažādiem plānošanas periodiem un finansējuma avotiem.

Dažās dalībvalstīs nav pievērsta pienācīga uzmanība finansējumam lauku apvidos un piepilsētu teritorijās

50

Mēs izvērtējām, vai dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka analizēja vajadzību pēc platjoslas dažādās teritorijās (pilsētu un piepilsētu teritorijās un lauku apvidos²⁶). Mēs arī pārbaudījām, vai tās apzināja un piešķīra atbilstošus finansējuma avotus katrai teritorijai atkarībā no tās iezīmēm, nodrošinot papildināmību un izvairoties no pārklāšanās.

51

Kā paskaidrots 9. punktā, aplēstā summa, kas vajadzīga 2020. gadam izvirzīto platjoslas mērķu sasniegšanai, bija līdz 250 miljardiem EUR 2013. gadā. Eiropas Investīciju banka arī aplēsa, ka puse izmaksu attiecas uz lauku apvidiem, kur dzīvo 20 % iedzīvotāju.

Pārbaudītās dalībvalstis

52

Lielāko daļu investīciju platjoslas vajadzībām nodrošina privātie operatori. Par pārējo finansējumu — “finansējuma deficītu” — tiek lemts valsts līmenī. Četras no pārbaudītajām dalībvalstīm (Ungārija, Īrija, Itālija un Polija) apzināja finansējuma deficītu. Lai gan visas pārbaudītās dalībvalstis izmantoja ES fondus, lielāko daļu no publiskā sektora atbalsta platjoslai veido valsts budžeta līdzekļi²⁷ (izņēmums — Polija un Ungārija). Trīs no piecām pārbaudītajām dalībvalstīm konstatēja teritorijas ar nepietiekamu platjoslas ātrumu un tam paredzēja ESI fondu un publisko finansējumu.

53

Mēs konstatējām, ka no dalībvalstīm, kas bija apzinājušas finansējuma deficītu, tikai Ungārija un Itālija bija piešķīrušas pietiekamus resursus, lai nodrošinātu ātras platjoslas pārklājumu visām mājsaimniecībām. Ungārijas iestādes 2014. un 2015. gadā veica platjoslas kartēšanu un konstatēja, ka pārklājums ir vajadzīgs 883 000 telpu. Privātie operatori apņēmās pārklājumu nodrošināt 384 000 telpu, nepilnus 500 000 telpu atstājot publiskai intervencei. Iestādes sagatavoja vairākus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un piešķīra 164 miljonus EUR no ERAF un 29 miljonus EUR no valsts budžeta, lai subsidētu operatorus, izmantojot finansējuma deficīta novēršanas modeli kopējai subsīdijai 193 miljonu EUR apmērā, investīciju summai kopā ar privāto finansējumu sasniedzot 240 miljonus EUR.

54

Itālijas iestādes 2016. un 2017. gadā veica kartēšanu un uzņēmās saistības 3 miljardu EUR apmērā, lai finansētu platjoslu visās teritorijās, kas nav komerciāli dzīvotspējīgas. Iestādes nolēma izmantot tiešo investīciju modeli (6. izcēlums), lai izveidotu vairumtirdzniecības atvērtās piekļuves tīklu. Revīzijas laikā publisko līdzekļu avotu sadale vēl nebija pabeigta, bet aplēstās summas bija 1,4 miljardi EUR no ERAF un ELFLA (ieskaitot valsts līdzfinansējumu) un 1,6 miljardi EUR no citiem valsts avotiem.

55

Īrijā kartēšanas procesā, kas sākās 2013. gadā, tika noteikta intervences joma, kas attiecināma uz valsts platjoslas plānu, — sākotnēji 757 000 telpu. Kartēšana tika pabeigta 2017. gada aprīlī ar 540 000 telpu publiskās intervences jomā, jo vēsturiskais operators nolēma nodrošināt pārklājumu 300 000 telpu, un kopš tā laika telpu skaits tika palielināts. Platjoslas izvēršanai Īrijas valdība piešķīra 275 miljonus EUR 2016.–2021. gadam, ietverot 75 miljonus EUR no ERAF. Lai gan iepirkuma konkurss revīzijas laikā vēl nebija noslēdzies, ir maz ticams, ka finansējuma deficīta novēršanai ar šo summu pietiks. Turklāt no 2017. gada septembra līdz 2018. gada janvārim divi no trim atlikušajiem pretendentiem nolēma izstāties no konkursa. Tā kā atlika tikai viens pretendents, 2018. gada martā joprojām nebija skaidrs, kā tas ietekmēs platjoslas izvēršanas izmaksas un laika grafiku.

56

Vācijas iestādes nenoteica kopējās izmaksas visu mājsaimniecību nodrošināšanai ar ātrumu 30 Mb/s, tāpēc šīs iestādes centralizēti nerisināja investīciju deficīta problēmu²⁸. Vācijas valdība piešķīra vairāk nekā 4 miljardus EUR, izmantojot federālo platjoslas programmu 2014. –2017. gadam, lai finansētu pašvaldību platjoslas projektus. Visām 16 federālajām zemēm un federālajai investīciju bankai²⁹ ir savas finansēšanas programmas³⁰. Turklāt ES finansējums platjoslas jomā sasniedz 362 miljonus EUR: 225 miljonus EUR no ELFLA un 137 miljonus EUR no ERAF. Visbeidzot, Eiropas Investīciju banka kopš 2014. gada sešos aizdevumos ir piešķīrusi 2,2 miljardus EUR. Tomēr, tā kā Vācijas iestādes nav veikušas finansējuma deficīta analīzi, nav skaidrs, vai šāds publiskā atbalsta līmenis būs pietiekams, lai nodrošinātu 100 % pārklājumu ar ātrumu 30 Mb/s.

57

Polijas valsts platjoslas plānā, kas tika publicēts 2014. gada janvārī, ir aplēsts, ka ātras platjoslas pārklājums vēl jānodrošina 5,7 miljoniem mājsaimniecību, kopējām izmaksām sasniedzot 4,3 miljardus EUR. Bija paredzēts, ka privātie operatori nodrošinās pārklājumu 3,1 miljonam mājsaimniecību komerciāli dzīvotspējīgās teritorijās par 2 līdz 3 miljardiem EUR. ERAF līdzekļi, kas piešķirti darbības programmai “Digitālā Polija”, valsts platjoslas plānā ir aplēsti 1,3 līdz 2,2 miljardu EUR apmērā. Tomēr revīzijas laikā divi no valsts platjoslas plānā minētajiem valsts finansēšanas instrumentiem³¹ nebija pieejami un iespējami jauni platjoslas attīstības finansējuma avoti nebija norādīti. Līdz 2018. gada janvārim tika izsludināti trīs uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus darbības programmai “Digitālā Polija” un ieviests finansēšanas instruments. Ņemot vērā, ka saistības par lielāko daļu ERAF līdzekļu jau ir uzņemtas, mēs konstatējām, ka, ja vien netiks atrasti papildu finansējuma avoti, aptuveni 1,3 miljoni mājsaimniecību (no tām, kurām ir visgrūtāk izveidot savienojumu) var palikt bez savienojuma.

EIB finansējums

58

Eiropas Investīciju bankas stratēģijā ir ņemti vērā visi trīs Digitālās programmas Eiropai mērķi platjoslas jomā, kas ietverti tās darbības plānos 2014.–2016. gadam un 2017.–2019. gadam. Platjoslas infrastruktūras finansēšanai atkarībā no projekta lieluma un riska līmeņa EIB var izmantot dažādus aizdevumus un finanšu instrumentus. Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) mērķis ir finansēt riskantākus vidēji lielus un lielus projektus (attiecīgi 15–50 miljonu EUR un vairāk nekā 50 miljonu EUR vērtībā). Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds (CEBF), kas 2017. gada decembra beigās vēl nedarbojās, pirmām kārtām ir paredzēts, lai sniegtu finansējumu līdz 30 miljoniem EUR mazākiem projektiem.

59

No 2015. līdz 2017. gadam EIB piešķīra 2 miljardus EUR no ESIF, lai finansētu projektus platjoslas jomā. Mēs pārbaudījām vienu ESIF finansētu projektu, kam tika piešķirta aptuveni ceturtā daļa no šīs summas: ESIF aizdevums bija 500 miljoni EUR, bet projekta kopējās izmaksas — 1,8 miljardi EUR. Projekta mērķis bija palielināt platjoslas pārklājumu, izmantojot šķiedru.

60

Saistībā ar šo projektu mēs konstatējām trīs būtiskas nepilnības. Pirmkārt, projekts nebija adresēts nepietiekami apkalpotajām teritorijām, bet palielināja ātrdarbīgas platjoslas pārklājumu galvenokārt tajās, kuras jau ir komerciāli dzīvotspējīgas, piemēram, pilsētās. Otrkārt, mēs neatradām pierādījumus tam, ka ESIF bija labākais finansēšanas instruments. Ņemot vērā projekta lielumu un teritorijas, kurās tika izvērsta platjosla, projektu patiesībā varēja finansēt ar EIB aizdevumu. Treškārt, attiecībā uz dažām teritorijām projekts jau bija saņēmis gandrīz 400 miljonus EUR dotācijās no ERAF, tādējādi samazinot EIB risku.

61

Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonda plānotais lielums ir aptuveni 500 miljoni EUR: 100 miljoni EUR, ko nodrošina Komisija, izmantojot EISI³², 140 miljoni EUR no Eiropas Investīciju bankas (pašu kapitāls un ESIF), 150 miljoni EUR no citām starptautiskām finanšu iestādēm un valsts attīstību veicinošām bankām³³, un ir mērķis piesaistīt vismaz 100 miljonus EUR no privātiem investoriem. Revīzijas laikā tika plānots, ka Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds sāks darboties 2018. gada sākumā. Fonda mērķis ir finansēt mazāka apjoma un augstāka riska platjoslas projektus nepietiekami apkalpotās teritorijās, izmantojot pašu kapitālu un kvazikapitālu. Lai sasniegtu vajadzīgo lielumu un pretendētu uz Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonda atbalstu, mazākus projektus varētu apvienot.

62

Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonda mērķis ir no 2017. līdz 2021. gadam ieguldīt līdzekļus septiņos līdz 12 platjoslas projektos gadā 20 valstīs. Tādējādi tiktu atbalstīta platjoslas izvēršana vēl trim līdz sešiem miljoniem mājsaimniecību. Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fonds ir paredzēts kā papildinājums pārējiem finansēšanas instrumentiem, kas pieejami no Eiropas Investīciju bankas, koncentrējoties uz mazākiem projektiem. Tomēr plānotais fonda lielums — aptuveni 500 miljoni EUR — nozīmē to, ka tas var dot tikai ierobežotu ieguldījumu investīcijās, kas vajadzīgas teritorijās ar nepietiekamu platjoslas pārklājumu.

Dažās dalībvalstīs tiesiskā un konkurences vide rada problēmas

63

Mēs pārbaudījām, vai dalībvalstis bija izveidojušas atbilstošu tiesisko un regulatīvo vidi, lai veicinātu konkurenci platjoslas pakalpojumu tirgū saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem. Tāpēc mēs analizējām situāciju katrā pārbaudītajā dalībvalstī saistībā ar:

• Komisijas ieteikumu par regulētu piekļuvi nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem³⁴,
• direktīvu par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem³⁵ un
• Komisijas ieteikumu par saskanīgiem nediskriminēšanas pienākumiem un izmaksu aprēķināšanas metodēm, lai veicinātu konkurenci un uzlabotu ieguldījumu vidi platjoslas pakalpojumu jomā³⁶.

64

Mēs konstatējām, ka Ungārijai, Itālijai un Polijai bija atbilstoša regulatīvā un konkurences vide platjoslas pakalpojumu jomā. Īrijas un Vācijas gadījumā mēs konstatējām nepilnības, kas rada ar konkurenci saistītas problēmas.

65

Īrijas valsts regulatīvā iestāde ComReg 2015. un 2016. gadā dokumentēja daudzas operatoru iesniegtas sūdzības par piekļuvi tīklam un tās cenas noteikšanu laikposmā no 2010. gada. Sūdzību izskatīšanas process bija ilgstošs un dažos gadījumos noslēdzās ar tiesvedību (kuras iznākums revīzijas laikā nebija zināms), jo vēsturiskais operators neņēma vērā lēmumu vai neveica koriģējošus pasākumus. Tāpēc Īrijas spēja īstenot regulatīvos lēmumus un koriģējošus pasākumus bija ierobežota. Mēs atzīmējam, ka ComReg vēlas savas pilnvaras paplašināt.

66

Vācijā mēs konstatējām trīs nepilnības, kas skar konkurences vidi:

• neraugoties uz vairāk nekā četrus gadus spēkā esošo juridisko pienākumu atvieglot operatora maiņu, valsts regulatīvajai iestādei iesniegto sūdzību skaits liecina par to, ka platjoslas pakalpojumu sniedzēja maiņa klientiem joprojām ir apgrūtināta, jo tā ir ilgstoša un bieži vien rada negatīvas sekas;
• neatkarīgā testā, kas tika veikts 2015. un 2016. gadā, atklājās, ka tikai 12 % lietotāju saņēma maksimālo datu pārsūtīšanas ātrumu, kas norādīts līgumā³⁷;
• alternatīvie operatori sūdzējās par ierobežotajiem pakalpojumiem, ko tie var piedāvāt, izmantojot VULA, un vektorēšanas tehnoloģijas regulēšanas metodi (47. un 48. punkts). Tā rezultātā daži operatori nolēma izveidot savu šķiedras tīklu.

Valsts atbalsts investīcijām platjoslā

67

Dalībvalstu publiskajām investīcijām platjoslā, tāpat kā citu veidu investīcijām, piemēro valsts atbalsta noteikumus, kuru mērķis ir ierobežot konkurences izkropļojumus, ko rada publiskā sektora atbalsts³⁸. Valsts atbalsta pamatnostādnes attiecībā uz platjoslu tika pieņemtas 2009. gadā un pārskatītas 2013. gada janvārī. Tajās ir izklāstīta iespējamā valsts intervence platjoslas jomā saistībā ar ātrumu 30 Mb/s, dažādas teritorijas definējot kā melnās, pelēkās vai baltās zonas, atkarībā no konkurences līmeņa pārklājuma nodrošināšanā³⁹. Baltās zonas var principā pretendēt uz valsts atbalstu. Pelēkajās zonās Komisijai ir jāveic sīkāka analīze, lai pārbaudītu, vai valsts intervence ir vajadzīga. Melnajās zonās platjoslas pakalpojumi tiek sniegti konkurences apstākļos un valsts atbalsts ir pieļaujams tikai saskaņā ar zināmiem nosacījumiem, tostarp to, vai ir panākts “krass uzlabojums” pakalpojumu sniegšanā.

68

Komisijas nostāja ir tāda, ka, lai gan šīs pamatnostādnes attiecas uz Digitālo programmu, kurā konkrēti minēti 30 Mb/s, tās ir attiecināmas arī uz 100 Mb/s un Gigabitu sabiedrības mērķiem. Tomēr dažas dalībvalstis valsts atbalsta pamatnostādnes interpretē citādi: tās uzskata, ka publiskais finansējums melnajās un pelēkajās zonās ir aizliegts, ja ātrums intervences rezultātā pārsniedz 30 Mb/s. Šīs atšķirīgās interpretācijas dēļ dalībvalstis izvēlējās neizmantot publiskās investīcijas, lai atbalstītu operatorus melnajās un pelēkajās zonās.

Publisko investīciju izstumšana

69

Operatoriem pašlaik nav juridiska pienākuma īstenot savus izvēršanas plānus, kas formulēti kartēšanas laikā. Operators var nolemt neizvērst platjoslu teritorijā, kurā tas iepriekš bija plānojis ieguldīt līdzekļus. Un otrādi — operators var nolemt izvērst platjoslu teritorijā, kurā tas iepriekš nebija plānojis ieguldīt līdzekļus, tādējādi potenciāli izstumjot publiskās investīcijas (sk. 8. izcēlumu). Abi gadījumi aizkavē platjoslas pārklājuma nodrošināšanu tirgus nepilnību skartajās teritorijās.

Dažas dalībvalstis uzlaboja platjoslas investīciju koordinēšanu, bet vienā pārbaudītajā dalībvalstī mēs konstatējām koordinācijas trūkumu starp plānošanas periodiem

70

Mēs pārbaudījām, vai dalībvalstis pienācīgi pārvaldīja un koordinēja platjoslas projektus un vai tās nodrošināja apjomradītus ietaupījumus, kā arī atbilstošu tehnisko un administratīvo spēju. Mēs arī pārbaudījām, vai dalībvalstis koordinēja pasākumus visos plānošanas periodos, lai sniegtu labāko ieguldījumu dalībvalsts stratēģijas īstenošanā.

Platjoslas investīciju procesa koordinēšana

71

Trijās no pārbaudītajām dalībvalstīm — Īrijā, Itālijā un Ungārijā — mēs konstatējām, ka atbilstošs koordinācijas līmenis sekmē platjoslas izvēršanu un nodrošina apjomradītus ietaupījumus. Piemēram, Īrijā valsts platjoslas plāna īstenošanu uzrauga Komunikāciju, klimata politikas un vides departaments. Tas nodrošina platjoslas stratēģijas īstenošanu ar publiskajām subsīdijām (no ERAF un valsts budžeta) un pārvalda saistītās iepirkuma procedūras valsts līmenī.

72

Itālijā 2007.–2013. gada plānošanas perioda pirmajos gados platjoslas finansējuma avoti — ERAF, ELFLA un valsts līdzekļi — netika koordinēti. 2014.–2020. gada plānošanas periodā par valsts platjoslas plāna īstenošanu atbild viens uzņēmums — Infratel, kas pilnībā pieder Ekonomikas attīstības ministrijai. Infratel atbild par valsts platjoslas plāna īstenošanu un uzraudzību, tostarp arī iepirkuma pārvaldību. Infratel arī koordinē finansējumu no valsts un reģionālajiem avotiem, kā arī ERAF un ELFLA finansējumu. Tādējādi dažādie finansiālā atbalsta avoti koordinēti veicina platjoslas mērķu sasniegšanu.

73

Ungārijas valdība izdeva valsts platjoslas plānu (valsts infokomunikācijas stratēģiju) 2014. gadā, un 2015. gadā tika uzsākta Superātrā interneta programma (SZIP), lai nodrošinātu ātras platjoslas izvēršanu. Platjoslas infrastruktūras izvēršanas vajadzībām 2014.–2020. gada plānošanas periodā ERAF un valsts finansējums tiek centralizēti pārvaldīts.

74

Polijā mēs konstatējām, ka finansējuma avotu koordinēšana ir uzlabojusies. 2007.–2013. gada plānošanas periodā ERAF tika izmantots kopā ar valsts finansējumu. Lai gan demarkācijas līnijas starp valsts un reģionālajām darbības programmām bija skaidri noteiktas, paziņošana par atbalsta shēmu pamattīkla infrastruktūrai katrā reģionālajā darbības programmā aizkavējās, kas savukārt aizkavēja “pēdējās jūdzes” īstenošanu. Tā kā 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbalsts tiek sniegts, izmantojot vienu ERAF darbības programmu, pārklāšanās problēmas mēs nekonstatējām.

75

Vācijā mēs konstatējām koordinācijas trūkumu dažādo finansējuma avotu izmantošanā. Atbildība par platjoslas izvēršanas īstenošanu ir noteikta reģionālā (federālo zemju) un pašvaldību līmenī, savukārt finansēšanas atbalsts tiek sniegts valsts un reģionālā līmenī, radot sadrumstalotu platjoslas infrastruktūru. Papildus ES finansējumam, kas pieejams saskaņā ar divām ELFLA un astoņām ERAF programmām, un federālajam finansējumam no valsts plāna, kurš ietverts digitālajā programmā 2014.–2017. gadam, 16 federālajām zemēm un federālajai investīciju bankai⁴⁰ ir savas finansēšanas programmas (56. punkts). Lai gan reģionālajām valdībām bija piešķirti vairāk nekā 3 miljardi EUR, līdz 2017. gada decembra beigām neviens projekts vēl nebija pabeigts.

Plānošanas periodu koordinācija Polijā

76

Polijā mēs konstatējām, ka iestādes nenodrošināja līdzekļu saskaņotu izmantošanu ne iepriekšējā, ne arī pašreizējā plānošanas periodā.

77

2007.–2013. gada plānošanas periodā tika izmantots ES finansējums 240 miljonu EUR apmērā, lai nepietiekami apkalpotās teritorijās piecos dažādos Austrumpolijas reģionos izveidotu platjoslas infrastruktūru, projektu kopējām izmaksām sasniedzot 347 miljonus EUR. Projekti tika uzskatīti par lielajiem projektiem, un tos tieši apstiprināja Komisija. Tiem piemēroja arī Komisijas pieņemto lēmumu par valsts atbalstu. Valsts un reģionālās iestādes sagaidīja, ka pēdējās jūdzes savienojumus tieši izveidos privātie operatori vai ka privātie operatori 2014.–2020. gada plānošanas periodā saņems finansējumu no darbības programmas “Digitālā Polija”.

78

Tomēr darbības programmas “Digitālā Polija” uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus nedeva stimulu pretendentiem veidot savienojumus ar pamattīkla infrastruktūru, kas tika finansēta 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Revīzijas laikā 2017. gada jūnijā tika izmantots mazāk nekā 1 % no pamattīkla jaudas. Mums netika sniegti pierādījumi par Polijas veiktiem efektīviem pasākumiem šīs nepietiekamās izmantošanas problēmas novēršanai.

Secinājumi un ieteikumi

79

Mēs secinām, ka, neraugoties uz gūtajiem panākumiem, ne visi platjoslas mērķi līdz 2020. gadam tiks sasniegti. Visas dalībvalstis līdz 2016. gadam sasniedza pamata platjoslas pārklājuma mērķi. Divas no piecām pārbaudītajām dalībvalstīm var sasniegt 30 Mb/s pārklājuma mērķi līdz 2020. gadam, bet lauku apvidos vairumā dalībvalstu vēl aizvien ir problēmas. Visbeidzot, lai gan neviena no pārbaudītajām dalībvalstīm apguves mērķi līdz 2020. gadam, visticamāk, nesasniegs, trim no pārbaudītajām dalībvalstīm, pamatojoties uz to pašreizējiem plāniem, var būt labas izredzes sasniegt 2025. gada mērķus. Komisijas sniegto atbalstu dalībvalstis novērtēja pozitīvi, bet tās veiktā uzraudzība nav koordinēta ģenerāldirektorātu līmenī (16.–34. punkts).

80

Lai gan visas dalībvalstis izstrādāja platjoslas stratēģijas, dažas no tām tika publicētas pēc 2012. gada termiņa, un pārbaudītajās dalībvalstu stratēģijās mēs konstatējām nepilnības. Šīs stratēģijas ne vienmēr bija saskaņotas ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem: lai gan dažos gadījumos noteiktie mērķi bija vērienīgāki par stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, neviena no pārbaudītajām dalībvalstīm savā stratēģijā neietvēra valsts mērķi saistībā ar “Eiropa 2020” 3. mērķi — 50 % mājsaimniecību ir pieslēgums īpaši ātrai platjoslai (36.–40. punkts). Saskaņā ar ex ante nosacījumiem attiecībā uz ESI fondiem 2014.–2020. gadā dalībvalstīm ir jāizstrādā valsts vai reģionālie plāni ar sīku informāciju par plānotajām investīcijām. Komisija novērtēja, ka šie nosacījumi visās pārbaudītajās dalībvalstīs tika izpildīti, bet mēs konstatējām piemēru, kad trūka svarīga elementa: Vācija nebija sagatavojusi pietiekami kvalitatīvus datus, lai varētu izstrādāt visaptverošu investīciju plānu, lai gan kartēšanas datu kvalitāte pēdējos gados ir uzlabojusies (41. punkts).

81

Dalībvalstu lēmumus par investīcijām platjoslā ietekmē to līdzšinējā infrastruktūra. Izņemot Poliju un Ungāriju, vecās telefonu sistēmas liecina par to, ka Itālijai, Īrijai un Vācijai bija labi attīstīta vara kabeļu infrastruktūra. Itālija un Īrija investīcijas plānoja tā, lai pretendentiem dotu stimulu pāriet no vara kabeļiem uz šķiedru, kas spēj nodrošināt daudz lielāku ātrumu. Savukārt Vācija plaši izmanto t. s. vektorēšanas tehnoloģiju. Tā ļauj palielināt ātrumu vara kabeļu līnijās, bet nenodrošina tādas nākotnes perspektīvas ātruma ziņā kā šķiedra un arī potenciāli ierobežo konkurenci (45.–48. punkts).

82

Dažādi vides faktori ierobežoja dalībvalstu panākumus virzībā uz mērķu sasniegšanu platjoslas jomā. Tie bija saistīti ar finansējumu, kā arī konkurences un tiesisko vidi.

83

Attiecībā uz finansējumu — no pārbaudītajām dalībvalstīm tikai Vācija nebija aplēsusi vajadzīgo finansiālo atbalstu no publiskā sektora, t. s. finansējuma deficītu. Lai gan Vācija ir darījusi pieejamus vairāk nekā 8 miljardus EUR no dažādiem avotiem, nav skaidrs, vai ar to pietiks. No pārējām četrām dalībvalstīm tikai Ungārija un Itālija piešķīra pietiekamus publiskos resursus, lai sasniegtu 2. mērķi — ātru platjoslu visām mājsaimniecībām. Piemēram, Polijā divi no valsts plānā minētajiem finanšu instrumentiem nebija pieejami un iespējami jauni finansējuma avoti nebija apzināti (52.–57. punkts).

84

Atkarībā no projekta lieluma un riska līmeņa Eiropas Investīciju banka var izmantot dažādus aizdevumus un finanšu instrumentus. Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) mērķis ir finansēt riskantākus un lielākus projektus. Mēs pārbaudījām 500 miljonus EUR lielu aizdevumu, ko kādam platjoslas projektam no šā fonda bija izsniegusi EIB. Šis projekts nebija vērsts uz platjoslas izvēršanu baltajās un pelēkajās zonās, un tam jau bija piešķirti gandrīz 400 miljoni EUR no ERAF. Tāpēc aizdevums neatbilda mērķim finansēt riskantākus projektus platjoslas jomā (58.–60. punkts).

85

Ungārijā, Itālijā un Polijā izveidotā tiesiskā un konkurences vide bija atbilstoša. Īrijas valsts regulatīvās iestādes ierobežotā spēja panākt savu lēmumu izpildi varētu samazināt efektīvu konkurenci, savukārt konkurences vidi Vācijā skāra vairākas problēmas. Situāciju Vācijā ietekmēja arī fakts, ka apņemšanās, ko operatori bija iepriekš pauduši attiecībā uz saviem investīciju plāniem, tiem nebija juridiski saistošas, un tas varēja vēl vairāk aizkavēt platjoslas nodrošinājumu teritorijās, kur konkurence bija ierobežota. 2013. gadā Komisija atjaunināja valsts atbalsta pamatnostādnes attiecībā uz platjoslu. Tomēr mēs konstatējām, ka šo pamatnostādņu interpretācija dažās dalībvalstīs var ierobežot publisko finansējumu, ko tās nodrošina platjoslas izvēršanai teritorijās, kur jau ir 30 Mb/s pārklājums (63.–69. punkts).

86

Ņemot vērā dalībvalstīm pieejamo dažādo finansējuma avotu klāstu un ar tiem saistītos ilgos laika periodus, svarīgs priekšnoteikums veiksmīgām investīcijām platjoslā ir efektīva koordinācija. Īrijā, Itālijā un Ungārijā mēs konstatējām, ka atbilstošs koordinācijas līmenis sekmē platjoslas nodrošinājumu un garantē apjomradītus ietaupījumus. Šis apgalvojums neattiecas uz Vāciju. Visbeidzot, Polija 2007.–2013. gada plānošanas periodā platjoslas infrastruktūras vajadzībām valsts austrumu daļā izdeva aptuveni 240 miljonus EUR. Tomēr vēlāk operatori nebija motivēti šo infrastruktūru izmantot — revīzijas laikā 2017. gada jūnijā tika izmantots mazāk nekā 1 %, un nebija pierādījumu, ka Polijas iestādes veiktu pasākumus, lai šo jautājumu risinātu (76.–78. punkts).

87

Mūsu ieteikumi ir sagrupēti trijās jomās: stratēģiskā plānošana, regulatīvā vide un konkurences veicināšana.

Stratēģiskā plānošana

1. Komisijai ir jāprasa, lai visas dalībvalstis, ņemot vērā pašlaik panākto virzību uz visu triju stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, īpaši izceļ jomas, kurās šie mērķi līdz 2020. gadam var netikt sasniegti, un pēc iespējas ietver koriģējošus pasākumus.

   Īstenošanas termiņš: 2018. gada septembris.

2. Visām dalībvalstīm, gatavojoties plānošanas periodam pēc 2020. gada, ir jāizstrādā pārskatīti plāni, kuros norādīts, kā tās ir paredzējušas sasniegt šos augsta līmeņa mērķus attiecībā uz platjoslu pēc 2020. gada Gigabitu sabiedrības mērķus 2025. gadam vai citus.

   Īstenošanas termiņš: 2019. gada decembris.

3. Attiecībā uz plānošanas periodu pēc 2020. gada Komisijai ir jāizstrādā kopīgi un saskaņoti tiešā rezultāta un koprezultāta rādītāji, kas jāizmanto dalībvalstu darbības programmās, lai varētu sekot līdzi panākumiem attiecīgo augsta līmeņa mērķu sasniegšanā, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību ierobežot rādītāju skaitu.

   Īstenošanas termiņš: 2019. gada decembris.

Regulatīvā vide

1. Visām dalībvalstīm ir jāpārskata savu regulatīvo iestāžu pilnvaras saskaņā ar pārskatīto ES telesakaru nozares tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka tās var sniegt operatoriem saistošus ieteikumus un piemērot koriģējošus pasākumus (tostarp sankcijas par neatbilstību).

   Īstenošanas termiņš: 2019. gada decembris.

2. Komisijai ir jāpaskaidro dalībvalstīm, kā piemērojamas valsts atbalsta pamatnostādnes attiecībā uz 100 Mb/s un Gigabitu sabiedrības mērķiem.

   Īstenošanas termiņš: 2018. gada decembris.

Konkurences veicināšana, izmantojot finansējumu

1. Komisijai ir jāpalīdz dalībvalstīm stimulēt vairumtirdzniecības atvērtās piekļuves tīklu izveidi baltajās un pelēkajās zonās, izstrādājot atbilstošu tiesisko regulējumu, norādījumus un pamatnostādnes. Šāda veida tīkls veicinās atbilstošu konkurences vidi, nodrošinot labāku pakalpojumu sniegšanu lietotājiem.

   Īstenošanas termiņš: 2020. gada jūnijs.

2. Komisijai atbilstīgos gadījumos ir jāizplata labākā prakse un jāizdod norādījumi un pamatnostādnes, lai mudinātu dalībvalstu iestādes apvienot mazākus projektus, tādējādi panākot apjomradītus ietaupījumus. Tas šos projektus padarīs komerciāli dzīvotspējīgākus un tādējādi atvieglos piekļuvi finansējumam.

   Īstenošanas termiņš: 2018. gada decembris.

3. Eiropas Investīciju bankas atbalsts, izmantojot ESIF un Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fondu, ir jākoncentrē uz maza un vidēja lieluma projektiem baltajās un pelēkajās zonās saskaņā ar mērķi atbalstīt riskantākus projektus. Turklāt projekta pabeigšanas tiešā rezultāta un koprezultāta rādītājos atbilstīgos gadījumos ir jāietver to telpu skaits, kurām nodrošināts pārklājums un savienojums baltajās un pelēkajās zonās, kā arī norāde uz sasniedzamo platjoslas ātrumu.

   Īstenošanas termiņš: 2018. gada decembris.

Šo ziņojumu 2018. gada 21. marta sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana IVANOVA.

Glosārijs un akronīmi

Apguve: Šajā ziņojumā — rādītājs, ko izraudzījusies Eiropas Komisija. Apguve ir mājsaimniecību — platjoslas pieslēguma abonentu attiecība pret mājsaimniecību kopējo skaitu.

DP: Darbības programma

EISI: Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES: Eiropas Savienība

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

ESIF: Eiropas Stratēģisko investīciju fonds

Ex ante nosacījumi: Nosacījumi, kuri balstās uz iepriekš noteiktiem kritērijiem un kurus uzskata par obligātiem priekšnoteikumiem ES atbalsta efektīvai un lietderīgai izmantošanai. Sagatavojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmas (DP) 2014.–2020. gada plānošanas periodam, dalībvalstīm ir jānovērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti. Ja tie nav izpildīti, ir jāsagatavo rīcības plāni, lai nodrošinātu nosacījumu izpildi līdz 2016. gada 31. decembrim.

Gb/s: Datu pārsūtīšanas vienība, kas vienlīdzīga 1 000 000 000 bitu sekundē.

Gigabitu sabiedrības mērķi 2025. gadam: Komisija 2016. gada septembra paziņojumā, kas pazīstams kā “Gigabitu sabiedrība 2025. gadam”, noteica trīs stratēģiskus mērķus 2025. gadam, papildinot tos, kas izklāstīti Digitālajā programmā 2020. gadam.

ĢD: Ģenerāldirektorāts

kb/s: Datu pārsūtīšanas vienība, kas vienlīdzīga 1000 bitu sekundē.

Mb/s: Datu pārsūtīšanas vienība, kas vienlīdzīga 1 000 000 bitu sekundē.

Pamattīkls: Telesakaru tīkla (piemēram, interneta) primārā ātrdarbīgā aparatūra un pārraides līnijas.

Stratēģijas “Eiropa 2020” platjoslas mērķi: Ar platjoslu saistīti mērķi, kas noteikti Digitālajā programmā Eiropai — vienā no stratēģijas “Eiropa 2020” septiņām pamatiniciatīvām, ko Komisija pieņēma 2010. gadā. Šie mērķi ir šādi: i) līdz 2013. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem darīt pieejamu pamata platjoslu (no 144 kbp/s līdz 30 Mb/s), ii) līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt ātras platjoslas pārklājumu (> 30 Mb/s) un iii) līdz 2020. gadam nodrošināt, lai vismaz 50 % Eiropas mājsaimniecību ir pieslēgums īpaši ātrai platjoslai (> 100 Mb/s).

Vēsturiskais operators: Uzņēmums, kas kādreiz darbojās kā monopols, bet tagad pakalpojumus sniedz konkurences apstākļos. Daudzi vēsturiskie operatori ir pārmantojuši priekšrocības (piemēram, tīklus un klientus) no sava agrākā monopolstāvokļa.

VPP: Valsts platjoslas plāns

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Par ziņojumu atbildīgā locekle ir šīs apakšpalātas vecākā locekle Iliana Ivanova. Viņai palīdzēja biroja vadītājs Mihail Stefanov un biroja atašejs James Verity, atbildīgais vadītājs Niels-Erik Brokopp, darbuzdevuma vadītājs Romuald Kayibanda, kā arī revidenti Przemyslaw Dowgialo, Alessandra Falcinelli, Anna Fiteni, Agota Marczinko, Ana Popescu, Michael Spang, Lutz Venske un Angelika Zych.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-872-9800-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/158979	QJ-AB-18-008-LV-N
HTML	ISBN 978-92-872-9826-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/50843	QJ-AB-18-008-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama vietnē Europa: https://europa.eu/european-union/contact_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt vietnē EU Bookshop: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.