Eiropas Savienība

Kas ir ES, un ko tā dara

Šī publikācija ir ceļvedis par Eiropas Savienību (ES) un tās darbu.

Pirmajā daļā ir īsumā aprakstīts, kas ir ES.

Otrajā daļā “Ko Eiropas Savienība dara” ir aprakstīts, ko ES dara 35 dažādās jomās, lai uzlabotu cilvēku dzīvi Eiropā un ārpus tās.

Trešajā daļā “Kā Eiropas Savienība pieņem lēmumus un rīkojas” ir aprakstītas iestādes, kas ir ES lēmumu pieņemšanas procesa pamatā, un kā to lēmumi tiek pārvērsti darbībās.

  HTML PDF PRINT
Šī publikācija pieejama šādos formātos HTML PDF General Report Paper General Report

1 Īsumā par Eiropas Savienību

Eiropas Savienība (ES) ir unikāla 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska savienība.

ES pirmsākumi ir meklējami pēc Otrā pasaules kara. Viss sākās ar ekonomiskās sadarbības nostiprināšanu: doma bija tāda, ka valstis, tirgojoties cita ar citu, kļūs savstarpēji ekonomiski atkarīgas un tāpēc, visdrīzāk, negribēs iesaistīties konfliktos. Tā rezultātā 1958. gadā tika izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena, kuras sākotnējais mērķis bija pastiprināt ekonomisko sadarbību starp sešām valstīm – Beļģiju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi un Vāciju.

Vēlāk tām pievienojās vēl 22 valstis (un Apvienotā Karaliste izstājās no ES 2020. gadā), izveidojot iespaidīgu vienoto tirgu (sauktu arī par iekšējo tirgu), kas joprojām turpina izvērst savu potenciālu.

Projekts, kas sākās kā tīri ekonomiska savienība, attīstījās par organizāciju, kas aptver daudzas un dažādas politikas jomas, sākot no klimata, vides un veselības aizsardzības līdz ārpolitikai un drošībai, tieslietām un migrācijai. To atspoguļo arī savienības nosaukuma maiņa 1993. gadā – no “Eiropas Ekonomikas kopienas” uz “Eiropas Savienību”.

ES ir nodrošinājusi, ka vairāk nekā pusgadsimtu ir valdījis miers, stabilitāte un labklājība, ES ir palīdzējusi uzlabot dzīves līmeni un ieviesusi vienotu Eiropas valūtu eiro. Pašlaik to par savu valūtu izmanto un tās nodrošinātās priekšrocības bauda vairāk nekā 340 miljoni ES pilsoņu 19 valstīs.

Robežkontrole starp ES valstīm ir atcelta, un cilvēki var brīvi ceļot gandrīz visā Eiropas kontinentā. Turklāt tagad ir daudz vieglāk dzīvot un strādāt citā Eiropas valstī. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības brīvi izvēlēties, kurā ES valstī viņi vēlas studēt, strādāt vai doties pensijā. Katras ES dalībvalsts pienākums ir nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un nodokļu jautājumos nodrošināt pret ES pilsoņiem tādu pašu attieksmi kā pret saviem pilsoņiem.

ES ekonomikas galvenais dzinējspēks ir vienotais tirgus. Tas nodrošina vairuma preču un pakalpojumu, kā arī naudas līdzekļu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos. ES vēlas attīstīt šo milzīgo resursu arī citās jomās – enerģētikā, zināšanu jomā un kapitāla tirgos –, lai nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotāji gūst no tā maksimālu labumu.

ES turpina īpašu uzmanību pievērst tam, lai tās pārvaldes iestādes darbotos pārredzamāk un demokrātiskāk. Lēmumus pieņem tik atklāti un tik tuvu pilsoņiem, cik vien tas ir iespējams. Eiropas Parlamentam, kuru ievēl tiešās vēlēšanās, ir piešķirtas lielākas pilnvaras, savukārt valstu parlamentiem ir lielāka loma, sadarbojoties ar ES iestādēm.

ES tiek pārvaldīta pēc pārstāvības demokrātijas principa, proti, tās pilsoņi ES līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā, bet dalībvalstis ir pārstāvētas Eiropadomē un ES Padomē.

ES pilsoņi ir aicināti piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē, izsakot savu viedokli par ES politiku tās izstrādes laikā vai ierosinot uzlabojumus esošajos tiesību aktos un politikā. Eiropas pilsoņu iniciatīva dod pilsoņiem lielākas iespējas izteikties par ES politikas jomām, kas ietekmē viņu dzīvi. Pilsoņi var arī iesniegt sūdzības un pieprasīt informāciju saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu.

Līgums par Eiropas Savienību nosaka, ka “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība”. Šīs vērtības ir eiropiešu dzīvesveida neatņemama daļa.

Cilvēka cieņa ir jāievēro un jāaizsargā, tā ir pamattiesību pamatā.

Ja esat Eiropas pilsonis, tas nozīmē, ka jums ir arī politiskās tiesības. Visiem pilngadīgajiem ES pilsoņiem ir tiesības kandidēt un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā mītnes valstī vai izcelsmes valstī.

Vienlīdzība nozīmē to, ka visiem pilsoņiem likuma priekšā ir vienādas tiesības. Dzimumu līdztiesības princips ir iestrādāts visās ES politikas jomās un ir Eiropas integrācijas pamatā. To piemēro visās jomās.

ES darbības pamatā ir tiesiskums. Viss, ko dara ES, ir balstīts uz līgumiem, par kuriem brīvprātīgi un demokrātiski ir vienojušās ES dalībvalstis. Tiesiskumu un likumību nodrošina neatkarīga tiesu vara. ES dalībvalstis galīgo jurisdikciju ES tiesību jautājumos ir piešķīrušas Eiropas Savienības Tiesai, kuras spriedumi ir jāievēro visiem.

Cilvēktiesības tiek aizsargātas ar ES Pamattiesību hartu. Tās aptver tiesības netikt diskriminētam dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesiskuma īstenošanu.

2012. gadā ES tika piešķirta Nobela miera prēmija par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.

ES dalībvalstis un iestādes

ES kodols ir tās 27 dalībvalstis un to pilsoņi. Unikāla ES iezīme ir tas, ka, lai arī visas dalībvalstis saglabā savu suverēnas un neatkarīgas valsts statusu, tās ir nolēmušas apvienot daļu no savas “suverenitātes” tādās jomās, kurās ir vērtīgi strādāt kopā.

Praksē tas nozīmē, ka dalībvalstis deleģē noteiktas savas lēmumu pieņemšanas pilnvaras kopējām to izveidotām iestādēm, lai lēmumus par konkrētiem jautājumiem, kas skar kopējās intereses, varētu pieņemt demokrātiski ES līmenī.

Eiropas Savienības dalībvalstis (2020)


Lēmumu pieņemšanā ES līmenī ir iesaistītas vairākas iestādes, konkrēti:

  • Eiropas Parlaments, kas pārstāv ES pilsoņus, kuri to ievēlē tieši;
  • Eiropadome, ko veido ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji;
  • Padome (saukta arī Eiropas Savienības Padome), kas pārstāv ES dalībvalstu valdības, kā arī
  • Eiropas Komisija, kas pārstāv ES intereses kopumā.

Lēmumu pieņemšanā un tiesību aktu izstrādē svarīga loma ir arī dalībvalstu parlamentiem, kā arī divām padomdevējām struktūrām. Šīs struktūras ir Eiropas Reģionu komiteja, kurā darbojas reģionālo un vietējo valdību pārstāvji, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kas pārstāv darba ņēmēju un darba devēju organizācijas un ieinteresēto personu grupas.

Parasti Eiropas Komisija ierosina jaunus tiesību aktus un Eiropas Parlaments un Padome tos pieņem.

Padomdevējas struktūras (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja), kā arī valstu parlamenti iesaistās procesā, sniedzot savus atzinumus par priekšlikumiem, galvenokārt no subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanas perspektīvas. Subsidiaritāte nozīmē, ka ES rīkojas tikai tad, ja rīcība ES līmenī būs efektīvāka nekā valstu līmenī, izņemot jomas, kurās ES ir ekskluzīvas pilnvaras. Saskaņā ar proporcionalitātes principu ES rīcība ir jāierobežo līdz apmēram, kāds ir nepieciešams, lai sasniegtu ES līgumos noteiktos mērķus.

Dalībvalstis un attiecīgā ES iestāde vai iestādes pēc tam īsteno pieņemtos ES tiesību aktus. Plašāka informācija par to, kā ES pieņem un īsteno lēmumus, ir pieejama šīs publikācijas trešajā daļā.

ES līgumi

Ikviena ES darbība balstās uz līgumiem, kurus brīvprātīgi un demokrātiski ir apstiprinājušas visas ES dalībvalstis. Līgumos ir noteikti Eiropas Savienības mērķi un izklāstīti noteikumi attiecībā uz ES iestāžu darbību, lēmumu pieņemšanas kārtību un attiecībām starp ES un tās dalībvalstīm.

Noteiktos atsevišķos gadījumos visas dalībvalstis neiesaistās visās ES politikas jomās. Piemēram, lai arī eiro ir vienotā valūta ES kopumā, eirozona pašlaik aptver tikai 19 dalībvalstis, jo Dānija no eiro ir atteikusies, bet pārējās valstis vēl nav izpildījušas pievienošanās kritērijus. 22 dalībvalstis ir Šengenas zonas dalībnieces, un tas ļauj pārvietoties bez pasu kontroles, bet pārējās piecas valstis ir saglabājušas pašas savu robežkontroli.

Raugoties nākotnē

Lai saglabātu Eiropas projekta kursu, 2016. gada runā par stāvokli Eiropas Savienībā toreizējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers prezentēja pozitīvu darba plānu Eiropai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Šo vēstījumu atzinīgi novērtēja Eiropas Parlaments, kā arī ES-27 dalībvalstu līderi Bratislavas samitā 2016. gada 16. septembrī.

Konstruktīvās darba programmas izstrāde tika turpināta, 2017. gada martā izdodot Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni, kurā tika piedāvāti pieci scenāriji, kā ES varētu attīstīties līdz 2025. gadam.

Pēc Baltās grāmatas izdošanas Komisija attīstīja debates, iesniedzot vairākus tematiskus pārdomu dokumentus, kuros izklāstītas dažādas iespējas ES attīstībai šādās politikas jomās: Eiropas sociālā dimensija, globalizācijas lietderīga izmantošana, ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana, Eiropas aizsardzības nākotne, ES finanšu nākotne.

Turpmākajos gados Eiropas Savienību gaida gan jaunas iespējas, gan jauni izaicinājumi. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gadā un ārkārtas samits par Eiropas nākotni Sibiu Rumānijā bija ES iespēja apliecināt apņemšanos risināt problēmas, kas cilvēkiem ir patiešām svarīgas.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka tiks rīkota konference par Eiropas nākotni, kurā eiropiešiem tiks dota iespēja paust viedokli par to, kā Savienība būtu jāvada un kas tai būtu jāsasniedz. Konference sāksies 2020. gadā un ilgs divus gadus, pulcinot visu vecumu iedzīvotājus no visas ES, kā arī pilsonisko sabiedrību un Eiropas iestādes.

2 Ko Eiropas Savienība dara

Šīs publikācijas otrajā daļā ir sniegts kopsavilkums par to, ko ES dara 35 dažādās politikas jomās, tostarp noderīgas saites uz plašāku informāciju.

Sabiedrības veselība


Klikšķiniet šeit, lai lasītu jaunāko Eiropas Komisijas informāciju par koronavīrusu (COVID-19) uzliesmojumu, tostarp padomus ceļotājiem.

Pilsoņu veselības nodrošināšana ir būtiska Eiropas Savienības prioritāte. ES veselības politika papildina dalībvalstu politikas virzienus, lai nodrošinātu, ka ikviena ES dzīvojoša persona ir pasargāta no būtiskiem pārrobežu veselības apdraudējumiem un var piekļūt kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Lai arī veselības aprūpes organizēšana ir katras dalībvalsts pienākums, ES papildina valstu politikas virzienus, lai sasniegtu kopējus mērķus. ES loma, kas ietver sagatavošanos nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēšanu uz tiem, ir svarīga, lai pasargātu eiropiešus, un ietver darbības saistībā ar vakcinēšanos, cīņu ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un pandēmiju un citu infekcijas slimību, piemēram, Ebolas vīrusslimības, profilaksi un ierobežošanu. ES veselības politika arī nodrošina apjomradītus ietaupījumus, apvienojot resursus, un palīdz valstīm atrisināt kopējas problēmas, tostarp novērst hronisku slimību riska faktorus vai sekas, kādas rodas veselības aprūpes sistēmām saistībā ar to, ka pagarinās paredzamais mūža ilgums.

Video:

Ko ES dara

ES veselības politikā galvenā uzmanība tiek pievērsta nopietnu ES mēroga veselības apdraudējumu novēršanai, slimību profilaksei un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai iegūt labu veselību un saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Veselīgi iedzīvotāji dod labumu arī ekonomikai, tāpēc ES mērķis ir nodrošināt rezultatīvas, piekļūstamas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas ES.

ES aktīvi darbojas daudzās un dažādās jomās, piemēram, spēju veidošanā, lai palielinātu vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaru, apkopojot zināšanas par vēzi, veicinot veselīgu dzīvesveidu un apkarojot smēķēšanu, pieņemot tiesību aktus par tabaku. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs izvērtē jaunus draudus, lai ES un valstu veselības iestādes varētu ātri reaģēt. Turklāt, lai nodrošinātu to, ka pacienti saņem labāko ārstēšanu, visas zāles ES pirms laišanas tirgū ir jāapstiprina valstu vai ES līmenī (ar Eiropas Zāļu aģentūras starpniecību).

Galvenais instruments, ar ko īsteno ES veselības politikas virzienus, ir trešā ES veselības programma. No tās 449 miljonu eiro budžeta finansē sadarbības projektus ES līmenī un valstu veselības iestāžu kopējas darbības, kā arī atbalsta nevalstiskas struktūras un sadarbību ar starptautiskajām organizācijām. Turklāt no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem tiek piešķirti 7,5 miljardi eiro ar veselību saistītai pētniecībai un inovācijai, savukārt Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, ES strukturālie fondi un Investīciju plāns Eiropai iegulda veselības infrastruktūrā un veselības aprūpes digitalizācijas pasākumos.

Eiropas veselības apdrošināšanas karte palīdz ceļotājiem saņemt ārstēšanu, ja viņi saslimst citas ES valsts apmeklēšanas laikā, savukārt ES tiesību akti par pārrobežu veselības aprūpi nosaka pilsoņu tiesības, šķērsojot robežu plānotas aprūpes gadījumā. Ar Eiropas references tīklu palīdzību pacienti, kuriem ir retas vai sarežģītas slimības, var izmantot labākās zināšanas no visas Eiropas, pat nepametot savu dzīvesvietas valsti.

Klimata politika un Eiropas zaļais kurss

ES smagi strādā, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un nodrošinātu pāreju uz tīru un ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, kā arī pielāgotos nenovēršamām klimata pārmaiņu sekām.

ES rīcība klimata pārmaiņu jomā ir reakcija uz pasaules klimata izmaiņām, jo īpaši globālās temperatūras celšanos, ko rada siltumnīcefekta gāzu palielināšanās cilvēku darbības rezultātā. Augstāka vidējā temperatūra rada dažādas sekas, tostarp ekstremālus laikapstākļus, kas izpaužas izteiktāk un novērojami biežāk, piemēram, plūdus, sausumu un vētras. Šādi notikumi ne vien rada tiešus draudus cilvēkiem, bet var apdraudēt arī pārtikas ražošanu un izraisīt ūdens trūkumu, kas savukārt var veicināt badu, reģionālus konfliktus un masu migrāciju.

Video:

Ko ES dara

Lai izvairītos no bīstamām klimata pārmaiņām, saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām starptautiskā kopiena ir vienojusies, ka vidējais globālās temperatūras pieaugums ir jāierobežo līdz mazāk nekā 2 °C virs līmeņa, kāds bija pirms industrializācijas, taču mērķis ir samazināt minēto pieaugumu līdz 1,5 °C. ES ir izstrādājusi virkni politikas virzienu un instrumentu, lai samazinātu emisijas un veicinātu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, savukārt tās stratēģija attiecībā uz pielāgošanos atbalsta tādas darbības kā plūdu aizsargsistēmu izbūve, pret sausumu noturīgu kultūraugu izstrāde un būvniecības noteikumu izmaiņas.

Nereaģēšana uz klimata pārmaiņām Eiropas Savienībai un pārējai pasaulei varētu izmaksāt ļoti dārgi. Tajā pašā laikā arvien augošais pieprasījums pēc tīrām tehnoloģijām piedāvā iespējas radīt inovācijas, modernizēt rūpniecību, izveidot zaļās darbvietas un nodrošināt izaugsmi. Klimata politika tagad ir iekļauta visās galvenajās ES izdevumu programmās, un 20 % no ES budžeta 2014.–2020. gadam ir atvēlēti ar klimatu saistītām iniciatīvām.

ES vada pasaules centienus cīņā ar klimata pārmaiņām, jo īpaši stimulējot starptautisko kopienu saglabāt Parīzes nolīguma dinamiku un ieviest to praksē visā pasaulē.

Mērķis līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu ir mūslaiku lielākais izaicinājums un iespēja. Lai to sasniegtu, Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu- ļoti vērienīgu pasākumu kopumu, kura nolūks ir dot Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir ES klimata politikas stūrakmens un palīdz rentabli samazināt emisijas, ko rada rūpniecības nozare, elektrostacijas un lidojumi Eiropā. ES dalībvalstis ir vienojušās arī par nacionālajiem mērķiem emisiju samazināšanai citās nozarēs, piemēram, transporta, ēku apsaimniekošanas un lauksaimniecības nozarē.

Ekonomika, finanses un eiro

Ekonomiskā un monetārā savienība un eiro ir vienots pamats lielākai stabilitātei, izaugsmei un labklājībai visā Eiropā.

Ekonomiskā un monetārā savienība vieno un integrē ES tautsaimniecības ar saskaņotu ekonomikas un fiskālo politiku, vienotu monetāro politiku un vienotu valūtu – eiro. Tas ir svarīgs instruments, ar ko nodrošināt darbvietas, izaugsmi, sociālo godīgumu un finansiālo stabilitāti, taču šajā jomā notiek pastāvīgs darbs, kas vēl ir jāturpina.

Video:

Ko ES dara

ES ekonomikas un finanšu politikas mērķi eirozonā un ES ir šādi:

  • veicināt izaugsmi un nodarbinātību,
  • veicināt makroekonomisko un fiskālo stabilitāti,
  • panākt efektīvāku ekonomiskās un monetārās savienības darbību,
  • veicināt investīcijas,
  • novērst vai izlabot makroekonomikas nelīdzsvarotību,
  • palīdzēt koordinēt valstu strukturālo politiku, kā arī
  • veicināt labklājību ārpus ES.

Reaģējot uz 2008. gada ekonomikas un finanšu krīzi, tika stiprināta ES ekonomikas pārvaldība, veicot uzlabojumus Stabilitātes un izaugsmes paktā – fiskālajos noteikumos, kurus dalībvalstis ievēro, lai veicinātu un saglabātu ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti. Valstis, kas tika izslēgtas no finanšu tirgiem, piemēram, Grieķija, saņēma finansiālu un politisku atbalstu, un kā pastāvīgs eirozonas risinājums šādām situācijām tika izveidots Eiropas Stabilizācijas mehānisms.

Tika ieviesta arī makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, lai uzraudzītu un novērstu potenciāli problemātiskas ekonomiskās attīstības tendences atsevišķās dalībvalstīs un neļautu tām ietekmēt citas dalībvalstis.

Eiro, kas ir apgrozībā kopš 2002. gada un ko izmanto vairāk nekā 340 miljoni cilvēku 19 dalībvalstīs, ir otra nozīmīgākā valūta pasaulē aiz ASV dolāra. Vienota valūta ir praktiska pilsoņiem un labvēlīga uzņēmējiem, turklāt tā ir uzskatāma par ievērojamu sasniegumu Eiropas integrācijas jomā.

Investīciju plāns Eiropai, kas tika apstiprināts 2014. gada novembrī, izmanto valsts garantijas, lai veicinātu privātas investīcijas. Ar šā plāna ietvaros izveidotā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda starpniecību jau ir izdevies mobilizēt investīcijas 439 miljardu eiro apmērā (līdz 2019. gada oktobrim), tā pārsniedzot cerēto. Ar šā plāna investīcijām tika sniegts atbalsts 1,1 miljona darbvietu izveidei, un ir paredzēts, ka līdz 2022. gadam šis skaitlis pieaugs līdz 1,7 miljoniem. Ir paredzēts, ka vairāk nekā miljons mazo un vidējo uzņēmumu gūs labumu no plašākas piekļuves finansējumam, turklāt minētā plāna īstenošana palīdzēja palielināt ES iekšzemes kopproduktu par 0,9 %.

Migrācija un patvērums

ES kopējā migrācijas un patvēruma politika palīdz Eiropai efektīvi risināt ar migrāciju saistītās problēmas.

Starptautiskajai aizsardzībai ES kopš 2015. gada ir pieteikušies vairāk nekā 3,2 miljoni patvēruma meklētāju; daudzi no viņiem bēg no kara un terorisma Sīrijā un citās nemieru pārņemtās valstīs.

Video:

Ko ES dara

ES ir izstrādājusi kopēju migrācijas un patvēruma politiku, lai pārvaldītu daudzās problēmas, ko rada migrācija uz ES, tostarp cilvēki, kuri vēlas iegūt starptautisko aizsardzību. Šī politika aptver turpmāk aprakstītos pasākumus ar mērķi atrisināt krīzi.

Eiropas Savienība bēgļu krīzes seku novēršanai ir atvēlējusi vairāk nekā 10 miljardus eiro tādu projektu finansēšanai, ar kuriem reaģē uz Eiropas krastos ieradušos bēgļu steidzamākajām humānajām vajadzībām. ES arī sniedz humāno palīdzību bēgļiem un migrantiem valstīs ārpus ES, kā arī atbalsta darbu cīņā ar neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem.

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu, dalībvalstis piekrita pārcelt patvēruma meklētājus no Grieķijas un Itālijas uz citām ES valstīm. ES vēlas arī radīt drošus un likufimīgus veidus, kā patvēruma meklētāji var iekļūt ES. Dalībvalstis ir vienojušās par brīvprātīgas pārmitināšanas programmu, kurā paredzēts no trešām valstīm uz ES dalībvalstīm pārcelt 22 500 personu. ES strādā, lai arvien vairāk neatbilstīgo migrantu, kuriem nav tiesību palikt ES, atgrieztos savā piederības valstī.

ES un Turcija 2016. gada martā vienojās, ka neatbilstīgos migrantus un patvēruma meklētājus, kas ierodas Grieķijas salās no Turcijas, varēs sūtīt atpakaļ uz Turciju. Par katru sīrieti, kurš pēc neatbilstīgas robežšķērsošanas atgriezīsies Turcijā no Grieķijas salām, ES uzņems no Turcijas citu sīrieti, kurš nav mēģinājis iekļūt ES nelegāli. Tas ir ievērojami samazinājis neatbilstīgo iebraucēju skaitu salās. ES ir atvēlējusi trīs miljardus eiro, lai risinātu Turcijā uzņemto patvēruma meklētāju vajadzības.

Pateicoties Itālijas un Grieķijas veiktajām glābšanas operācijām un 2016. gadā izveidotās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībai, Egejas jūrā un Vidusjūrā kopš 2015. gada ir izglābts vairāk nekā 620 000 personu.

Komisija ir ierosinājusi padziļinātu esošo patvēruma tiesību aktu reformu atbilstoši pašreizējām un nākotnes vajadzībām. Pamatprincips būs tāds pats: cilvēkiem ir jāpiesakās patvērumam pirmajā ES dalībvalstī, kurā viņi ierodas, ja vien viņu ģimenes locekļi nav citā vietā, taču, ja kāda dalībvalsts ir pārslogota, ir jāīsteno ES solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma princips.

Robežas un drošība

Eiropas Savienība strādā pie drošības savienības izveides, lai padarītu Eiropu drošāku, apkarojot terorismu un smagus noziegumus un stiprinot Eiropas ārējās robežas.

ES piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām. Drošības savienības vispārējais mērķis ir padarīt šo telpu drošāku. ES un tās dalībvalstis sadarbojas cīņā pret terorismu un vardarbīgu radikalizāciju, smagiem noziegumiem, organizēto noziedzību un kibernoziedzību.

Video:

Ko ES dara

ES koncentrē savu darbību uz atbalstu dalībvalstīm, nodrošinot:

  • informācijas apmaiņu starp valstu tiesībaizsardzības, muitas un robežsardzes iestādēm,
  • operatīvu sadarbību ar ES aģentūru palīdzību,
  • apmācību, paraugprakses apmaiņu, finansējumu, pētniecību un inovāciju.

Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) apvieno dalībvalstis nolūkā izmeklēt smagus noziegumus un organizētās noziedzības gadījumus. Komisija arī strādā, lai nodrošinātu dažādu ES drošības, robežapsardzes un migrācijas pārvaldības informācijas sistēmu sadarbspēju, t. i., spēju savstarpēji komunicēt.

ES ir atjauninājusi un stiprinājusi savus tiesību aktus, saskaņojot teroristu nodarījumu definīciju un kriminalizējot teroristu ceļošanu, apmācību un finansēšanu. Ar Radikalizācijas izpratnes tīkla Izcilības centra atbalstu ES pastiprina centienus, lai novērstu radikalizāciju un risinātu problēmas saistībā ar kaujinieku teroristu atgriešanos. Ar ES Interneta foruma palīdzību Komisija veicina lielāko interneta uzņēmumu, tiesībaizsardzības iestāžu un pilsoniskās sabiedrības sadarbību, lai ierobežotu piekļuvi nelikumīgam saturam internetā un nodrošinātu iedarbīgu alternatīvu informāciju, lai izskaustu terorisma propagandu. Komisija arī ierosināja noteikt obligātu prasību interneta uzņēmumiem izdzēst no tīmekļa teroristu ievietotu saturu vienas stundas laikā pēc tam, kad valstu iestādes ir izdevušas rīkojumu par minētā satura dzēšanu.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2018. gada decembrī vienojās par Kiberdrošības akta pieņemšanu, kas paredzēts, lai nostiprinātu ES kiberdrošības aģentūras (Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras) pilnvaras nolūkā labāk atbalstīt dalībvalstis kiberdrošības draudu un kiberuzbrukumu novēršanas kontekstā.

Pateicoties Šengenas nolīgumam, pārbaudes uz daudzām ES iekšējām robežām ir pakāpeniski atceltas. Migrācijas krīze un mainīgā drošības situācija pēdējos gados liecina, ka Šengenas zonai ir vajadzīgas spēcīgas ārējās robežas. ES 2017. gadā pieņēma jaunus noteikumus par Šengenas ārējām robežām, lai attiecīgajās datubāzēs pastiprināti tiktu pārbaudītas visas personas, tostarp Eiropas pilsoņi, nolūkā pārliecināties, ka šīs personas nerada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Turklāt vairāk nekā 1600 darbinieku no Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) tagad palīdz dalībvalstu robežsargiem patrulēt Grieķijā, Itālijā, Bulgārijā un Spānijā. Komisija ir ierosinājusi izvērst minētās aģentūras darbību, izveidojot pastāvīgu korpusu, kurā būtu 10 000 darbinieku.

Uzņēmējdarbība un rūpniecība

ES mērķis ir padarīt rūpniecību un uzņēmējdarbību konkurētspējīgāku un veicināt nodarbinātību un izaugsmi, radot darījumdarbībai labvēlīgu vidi.

ES uzņēmējdarbības un rūpniecības politika ir izstrādāta tā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, veicinātu uzņēmējdarbību un jaunu darbvietu radīšanu un nodrošinātu maziem uzņēmumiem vieglāku piekļuvi finansējumam un tirgiem. No visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā 99 % ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodarbina divas trešdaļas darba ņēmēju privātajā sektorā. ES politika veicina jaunu uzņēmumu izveidi un atbalsta inovatīvu uzņēmumu centienus izvērst darbību. Uzlaboti tirdzniecības nolīgumi palīdz ES uzņēmumiem iekļūt tirgos, un ir iespējams rīkoties, lai novērstu negodīgu konkurenci ārpus ES. ES mērķis ir:

  • stiprināt tās rūpniecisko pamatu un veicināt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku,
  • veicināt inovāciju kā instrumentu, ar ko radīt jaunus izaugsmes avotus,
  • veicināt mazo uzņēmējdarbību un sekmēt uzņēmējdarbības kultūru,
  • garantēt ES mēroga preču tirgu, kā arī
  • maksimāli palielināt ieguvumus no ES ieguldījuma kosmosā.
Video:

Ko ES dara

ES ir apņēmusies palīdzēt uzņēmējiem un rūpniecības sektoram būt konkurētspējīgiem un radīt izaugsmi un jaunas darbvietas. Mērķis ir palīdzēt Eiropas uzņēmumiem kļūt gudrākiem, inovatīvākiem un ilgtspējīgākiem. Rūpniecības politika veicina konkurētspēju, radot atbilstošus pamatnosacījumus (piemēram, pārdomāti tiesību akti un prasmju pilnveide). Eiropas Komisija ir izstrādājusi nozaru rīcības plānus un tiesību aktus, lai atbalstītu vairāk nekā 10 galvenās rūpniecības nozares, tostarp ķīmisko rūpniecību, autobūvi, pārtikas rūpniecību, veselības aprūpes nozari, biotehnoloģijas nozari un aeronautiku. Komisija ir atbildīga arī par nozarēm ar ģeostratēģisku ietekmi un spēcīgu publisko intervenci, piemēram, par aizsardzības, drošības un kosmosa nozari.

Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku uzsāka īstenot Investīciju plānu Eiropai. Šā plāna ietvaros tika izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, lai mobilizētu investīcijas visā Eiropā. Līdz 2018. gada novembrim ar šā plāna palīdzību jau bija izdevies mobilizēt investīcijas 360 miljardu eiro apmērā. Fonds sniedz garantijas, atbalstot projektus, kurus finansējusi Eiropas Investīciju banka, koncentrējoties uz infrastruktūru, inovāciju un mazākiem uzņēmumiem. Ir paredzēts, ka aptuveni 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu varētu iegūt labāku piekļuvi finansējumam. Komisija pārvalda vairākas ES programmas inovācijas un uzņēmējdarbības atbalstam, tostarp:

ES piedāvā uzņēmumiem arī vairākus atbalsta pakalpojumus, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu un Erasmus jaunajiem uzņēmējiem.

Vienotais tirgus

Vienotais tirgus ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem. Tas veicina izaugsmi un nodarbinātību un atvieglo cilvēku un uzņēmumu ikdienas dzīvi.

Pateicoties vienotajam tirgum (dēvēts arī par iekšējo tirgu), cilvēku pārvietošanās un preču, pakalpojumu un naudas aprite visā ES var notikt gandrīz tikpat brīvi kā vienas valsts ietvaros. ES pilsoņi var studēt, dzīvot, iepirkties, strādāt un iet pensijā jebkurā ES valstī, kā arī lietot produktus no visas Eiropas.

Ir likvidēti simtiem tehnisku, juridisku un birokrātisku šķēršļu brīvai tirdzniecībai un brīvai kustībai ES dalībvalstīs, lai nodrošinātu vieglāku apriti vienotajā tirgū. Tā rezultātā uzņēmumi ir izvērsuši savu darbību un konkurences iespaidā ir samazinājušās cenas, turklāt patērētājiem ir lielāka izvēle. Piemēram, tālruņa zvani Eiropā ir daudz lētāki, maksa par lidojumiem ir ievērojami samazinājusies, un ir atvērti jauni maršruti. Tajā pašā laikā ES strādā, lai nodrošinātu, ka šīs brīvības neietekmē taisnīgumu, patērētāju aizsardzību un vides ilgtspēju.

Video:

Ko ES dara

Eiropas Komisija sadarbojas ar iestādēm un ieinteresētajām personām dalībvalstīs ar mērķi uzraudzīt un īstenot esošos noteikumus, lai cilvēki un uzņēmumi varētu gūt labumu no vienotā tirgus sniegtajām iespējām. Taču pilnībā funkcionējošā vienotajā tirgū ir saglabājušies daži šķēršļi. ES īpaši strādā, lai:

  • novērstu pašreizējos regulējuma un administratīvos šķēršļus, kas neļauj cilvēkiem vienkārši iegādāties vai pārdot preces un pakalpojumus kādā citā dalībvalstī,
  • palīdzētu uzņēmumiem – gan lieliem, gan maziem – palielināt naudas līdzekļus ar Investīciju plāna Eiropai un kapitāla tirgu savienības palīdzību,
  • iedrošinātu darba ņēmējus doties strādāt citās ES valstīs, lai aizpildītu vakances un apmierinātu vajadzību pēc īpašām prasmēm, tostarp izmantojot Eiropas profesionālo karti un Eiropas darbvietu mobilitātes portālu EURES,
  • novērstu sociālo dempingu – praksi, kas paredz izmantot lētāku darbaspēku un novirzīt ražošanu uz valsti vai apgabalu ar zemu atalgojumu,
  • veicinātu valstu nodokļu iestāžu sadarbību, kā arī
  • ieviestu kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi ES un finanšu darījumu nodokli.

Papildus vienotā tirgus noteikumiem, ar kuriem tiek garantēta personu brīva pārvietošanās, ES pilsoņiem nav nepieciešama pase, lai ceļotu Šengenas zonā, kas pašlaik aptver visas ES dalībvalstis (izņemot Bulgāriju, Horvātiju, Kipru, Īriju un Rumāniju), kā arī Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici. Lai garantētu drošību Šengenas zonā, šīs valstis ir pastiprinājušas pārbaudes uz ES ārējām robežām un arī policijas sadarbību.

Vietnē “Tava Eiropa” ir sniegta informācija par dzīvošanu, strādāšanu, ceļošanu, studēšanu un uzņēmējdarbību citās ES valstīs. Tajā ir piedāvāta piekļuve arī tādiem pakalpojumiem kā “Tavs Eiropas padomdevējs” (individuālas juridiskas konsultācijas) un SOLVIT (problēmu risināšana ar valstu iestādēm ārvalstīs).

Digitālā ekonomika un sabiedrība

ES digitālā vienotā tirgus mērķis ir radīt iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem un stiprināt Eiropas kā pasaules līdera pozīciju digitālajā ekonomikā.

ES turpina novērst šķēršļus, kas neļauj pilsoņiem, valdībām un uzņēmumiem pilnībā izmantot interneta priekšrocības. Tas ietver dažādu veidu risinājumus, piemēram, ģeogrāfiskās bloķēšanas izbeigšana, mobilo sakaru viesabonēšanas maksas atcelšana, risinājumi, lai nodrošinātu piekļuvi internetam un uzlabotu digitālās prasmes, kā arī jaunu pārnesamības noteikumu izstrāde, lai cilvēki, ceļojot ES, varētu piekļūt saviem televīzijas, spēļu un mūzikas tiešsaistes abonementiem tāpat kā mājās.

Video:

Ko ES dara

Īstenojot digitālo vienoto tirgu, tiks uzlabota e-komercija un sūtījumu piegāde, likvidēta ģeogrāfiskā bloķēšana un pārskatīts PVN. Tā rezultātā tiks uzlabota uzņēmējdarbības vide, reformējot telesakaru un plašsaziņas līdzekļu politiku, pārskatot noteikumus par tiešsaistes platformu darbību un nodrošinot, ka tiešsaistes pasaule ir droša un aizsargāta. Digitālais vienotais tirgus arī palīdzēs vadīt ekonomiku, nodrošinot nepersonisku datu brīvu apriti, ieguldot digitālajās prasmēs un nodrošinot labāku piekļuvi publiskiem tiešsaistes pakalpojumiem. Privātpersonas un uzņēmumi varēs tirgoties tiešsaistē, radīt inovācijas un mijiedarboties likumīgi, droši, aizsargāti un par saprātīgu cenu, un tas atvieglos viņu dzīvi. Digitālā vienotā tirgus izveidošana varētu ienest ES ekonomikā simtiem miljardu eiro gadā un radīt simtiem tūkstošu darbvietu.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi lielāko daļu no tiesību aktu priekšlikumiem, kurus tā izziņoja savā 2015. gada digitālā vienotā tirgus stratēģijā. Tagad galvenā uzmanība tiek veltīta tam, lai priekšlikumus padarītu par realitāti ES pilsoņiem. Tālāk aprakstītas dažas darbības, kas jau ir veiktas.

  • 2017. gada jūnijā tika atcelta viesabonēšanas maksa, lai cilvēki, ceļojot ES, varētu izmantot savas mobilās ierīces, maksājot tādu pašu cenu kā mājās.
  • Kopš 2018. gada maija pilsoņi un uzņēmumi gūst labumu no stingriem jauniem ES noteikumiem par personas datu aizsardzību.
  • Komisijas mērķis ir nodrošināt pilsoņiem vislabāko iespējamo interneta savienojumu, savukārt ar WiFi4EU iniciatīvu tiek atbalstīta bezmaksas publisko Wi-Fi tīklāju ierīkošana vietējo pašvaldību teritorijās visā ES.
  • Komisija ir ierosinājusi izveidot jaunus rīkus, lai palīdzētu aizsargāt privātpersonas un uzņēmumus pret kiberuzbrukumiem, vienlaikus pastiprinot Komisijas kiberdrošības aģentūras darbību un – 2018. gadā – kiberdrošības kompetenču centra darbību.
  • Ir ierosinātas jaunas iniciatīvas tādās jomās kā e-veselība, dezinformācijas novēršana, tiešsaistes platformu pārredzamība, mākslīgais intelekts, superdatošana, 5G un blokķēdes tehnoloģija, un ir arī izstrādāta digitālā stratēģija Rietumbalkāniem.
  • Lai nodrošinātu, ka ES saglabā vadošo lomu digitalizācijas jomā, Komisija ierosina ieguldīt 9,2 miljardus eiro programmās “Digitālā Eiropa” un “Radošā Eiropa”.

Nodarbinātība un sociālās lietas

ES veicina to, lai visā Eiropā tiktu izveidots vairāk darbvietu un lai tās būtu labākas, kā arī vēlas nodrošināt pienācīgus sociālos standartus visiem ES pilsoņiem, tostarp izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus 86,4 miljardu eiro apmērā.

ES un tās dalībvalstis kopīgi uzņemas atbildību par nodarbinātības un sociālo lietu politiku. Eiropas Komisija par savu galveno prioritāti ir izvirzījusi mērķi nodrošināt darbvietas, izaugsmi un investīcijas, un to atbalsta pasākumi saskaņā ar Investīciju plānu Eiropai.

Video:

Ko ES dara

Es nodarbinātības un sociālo lietu politikas mērķis ir:

  • radīt kvalitatīvas darbvietas visā ES,
  • palīdzēt darba ņēmējiem atrast darbu savā valstī vai kādā citā ES valstī,
  • veicināt prasmes un uzņēmējdarbību,
  • koordinēt un modernizēt sociālā nodrošinājuma sistēmas,
  • nodrošināt labākus darba apstākļus, ieviešot vienotus minimālos standartus,
  • veicināt sociālo iekļaušanu un cīnīties ar nabadzību, kā arī
  • aizsargāt personu ar invaliditāti tiesības.

Šie politikas pasākumi palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un izglītības jomā. ES nodrošina un koordinē finansējumu, lai palīdzētu dalībvalstīm ieguldīt cilvēkos (tādās nozarēs kā bērnu aprūpe, veselības aprūpe, apmācība, pieejama infrastruktūra un palīdzība darba meklēšanā) un reformēt sociālā nodrošinājuma sistēmas. Eiropas Sociālais fonds iegulda līdzekļus 86,4 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu miljoniem eiropiešu apgūt jaunas prasmes un atrast labāku darbu. Programma Garantija jauniešiem (8,8 miljardu eiro apmērā) atbalsta jaunatnes nodarbinātību, nodrošinot, lai visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četros mēnešos pēc formālās izglītības beigšanas vai kļūšanas par bezdarbniekiem saņemtu kvalitatīvu, konkrētu darba, prakses, stažēšanās vai tālākizglītības piedāvājumu. Prasmju pilnveides ceļu iniciatīva palīdz pieaugušajiem apgūt pamatprasmes, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu vai datora izmantošanu. Ar šo iniciatīvu ES palīdz dalībvalstīm dot cilvēkiem otro iespēju apgūt prasmes.

Lai arī sociālais nodrošinājums joprojām ir katras dalībvalsts atbildība, ES veido tiltus starp valstu sistēmām pilsoņiem, kuri pārvietojas pāri robežām. ES noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu neaizstāj valstu sistēmas, bet aizsargā personu sociālā nodrošinājuma tiesības, kad viņi pārvietojas ES iekšienē (un Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē). ES arī aizsargā personas ar tiesību aktiem, kas ierobežo darba stundas, cīnās ar diskrimināciju darba vietā, padara drošākus darba apstākļus un nodrošina, ka tiek saņemta kompensācija par darbā gūtajām traumām. Lai nodrošinātu jaunas un efektīvākas pilsoņu tiesības, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, principi un tiesības tiek nostiprinātas tādās jomās kā vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, godīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība. Eiropas darbvietu mobilitātes portāls EURES arī palīdz sazināties darba meklētājiem un uzņēmumiem, kuri piedāvā darbu.

Izglītība un apmācība

ES palīdz uzlabot izglītības kvalitāti, mudinot dalībvalstis sadarboties un papildinot valstu darbības. Programma Erasmus+ dod iespēju visu vecumu cilvēkiem un jo īpaši jauniešiem studēt, stažēties, iegūt darba pieredzi vai strādāt par brīvprātīgo ārzemēs.

Ieguldījumi izglītībā un apmācībā nosaka to, kāda būs cilvēku nākotne, jo īpaši jauniem cilvēkiem. Saskaņā ar 2015. gada ziņojumu Eiropas Savienībā joprojām izglītību priekšlaicīgi pārtrauc vairāk nekā 4,4 miljoni cilvēku un ceturtdaļai pieaugušo ir zems prasmju līmenis, kas ierobežo viņu piekļuvi darba tirgum un liedz pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē.

Video:

Ko ES dara

ES valstis pašas ir atbildīgas par savām izglītības un apmācības sistēmām, taču ES palīdz sasniegt kvalitatīvu izglītības līmeni, nodrošinot paraugprakses apmaiņu, nosakot mērķus un standartus un piedāvājot finansējumu un zināšanas. ES izglītības un apmācības stratēģijas mērķis ir sasniegt šādus mērķus:

  • padarīt mūžizglītību un mobilitāti par realitāti,
  • uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti,
  • veicināt taisnīgumu, sociālo kohēziju un pilsonisko aktivitāti, kā arī
  • visos izglītības un apmācības līmeņos sekmēt radošumu un inovāciju, tostarp uzņēmējdarbības garu.

Programma Erasmus+ – ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programma – palīdz novērst jauniešu bezdarbu, veicinot jaunu cilvēku personisko izaugsmi, prasmes un nodarbināmību. Šī programma, kuras kopējais budžets ir 14,7 miljardi eiro, palīdzēs vairāk nekā 4 miljoniem cilvēku (galvenokārt jauniešiem) studēt, iziet apmācību, iegūt darba pieredzi vai strādāt brīvprātīgo darbu kādā citā valstī. Erasmus+ palielina jauniešu izredzes iegūt darbu un veicina viņu personisko izaugsmi, jo piedāvā prasmes, kas nepieciešamas darba tirgū un sabiedrībā gan pašlaik, gan nākotnē. Eiropas Komisija ir ierosinājusi nākamajā ES ilgtermiņa budžetā (2021–2027) divkāršot Erasmus finansējumu – līdz 30 miljardiem eiro.

ES ir izstrādājusi vairākas citas iniciatīvas, lai atvieglotu studēšanu, apmācības vai strādāšanu ārzemēs. Eiropas valstis, arodbiedrības un darba devēji sadarbojas Kopenhāgenas procesa ietvaros, lai uzlabotu profesionālās izglītības un mācību kvalitāti. Tā rezultātā, piemēram, ir izveidota Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā un kvalitātes nodrošināšanas tīkls, kas palīdz atrast darbu un studēt ārzemēs. Pāreju no vienas izglītības sistēmas uz citu Eiropas mērogā atvieglo Boloņas process un Eiropas augstākās izglītības telpa, veicinot studiju periodu savstarpēju atzīšanu, salīdzināmas kvalifikācijas un vienotus kvalitātes standartus.

Europass dokumentu kopums palīdz darba ņēmējiem pieteikties darbam ārzemēs, aprakstot savas prasmes un kvalifikāciju Eiropas mērogā pieņemtā standartizētā formātā, kuru darba devējiem ir vieglāk uztvert.

Pētniecība un inovācija

Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, kuras kopējais budžets ir 77 miljardi eiro, palīdz ES veicināt izaugsmi un nodarbinātību un risināt dažas no mūsu lielākajām problēmām.

Pētniecība un inovācija ir jomas, kas ir svarīgas gan mūsu ekonomikai, gan sabiedrībai kopumā. Tās ir pamatā Eiropas centieniem radīt kvalitatīvas darbvietas un veicināt izaugsmi un investīcijas. Tās arī sniedz mums zināšanas un risinājumus, kas ļauj rīkoties gan akūtu problēmu (piemēram, Ebolas vīrusa uzliesmojums 2014. gadā) gadījumā, gan saistībā ar ilgtermiņa problēmām, tādām kā klimata pārmaiņas.

Tajā pašā laikā pētniecība un inovācija palīdz uzlabot cilvēku dzīvi, pateicoties jauninājumiem tādās nozarēs kā veselības aprūpe, transports un enerģētika, turklāt ir neskaitāmu tādu jaunu produktu un pakalpojumu pamatā, kas var uzlabot dzīves kvalitāti un mūsu ekonomikas sniegumu.

Video:

Ko ES dara

ES ir pasaulē lielākā zināšanu ražotne, kas rada gandrīz vienu trešdaļu no pasaules zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem. Taču, ņemot vērā aizvien pieaugošo konkurenci, ES ir jāuzlabo savas spējas pārvērst izcilu pētniecību un inovatīvas idejas veiksmīgos produktos un tehnoloģijās. Katrai ES dalībvalstij ir sava pētniecības politika un finansēšanas shēma, taču daudzas būtiskas problēmas vislabāk var atrisināt tad, ja palīdz dažādu valstu pētniekiem un novatoriem strādāt kopā. Tādēļ pētniecība un inovācija tiek atbalstīta ES līmenī, jo īpaši izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

“Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā ES pētniecības un inovācijas programma, kuras ietvaros septiņos gados (2014–2020) tiek investēti līdzekļi 77 miljardu eiro apmērā, turklāt šī nauda papildus piesaista arī citas publiskās un privātās investīcijas. Šī programma sekmē jaunus sasniegumus, atklājumus un pasaulē vēl nebijušus izgudrojumus gan laboratorijās, gan izcilas idejas no laboratorijām pārnesot tirgū.

Programmai “Apvārsnis 2020” ir trīs galvenie mērķi:

  • sekmēt zinātnes izcilību, tostarp ar Eiropas Pētniecības padomes palīdzību, kā arī apmācot pētniekus un attīstot viņu karjeru ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām,
  • veicināt vadošo lomu rūpniecībā tādās jomās kā nanotehnoloģijas, biotehnoloģija un informācijas un komunikācijas tehnoloģija, atbalstot uzņēmumus un uzņēmējus, kā arī
  • risināt sabiedrībai aktuālākās problēmas, tostarp tādās jomās kā veselība, transports, enerģētika, rīcība klimata politikas jomā, kā arī brīvības un drošības aizsardzība.

Eiropas Komisijas mērķis ir arī izstrādāt politikas virzienus, kas veicina pētniecības izcilību un inovāciju. Jaunus politikas virzienus un darbības var iedalīt trijās galvenajās kategorijās: atvērta inovācija, atvērta zinātne un atvērtība pasaulei.

Reģionālā politika

Reģionālā politika attiecas uz visiem Eiropas Savienības reģioniem un pilsētām, lai atbalstītu darbvietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, kā arī uzlabotu pilsoņu dzīves kvalitāti.

Investīcijas pētniecības un inovācijas centros Sandžvannā, Golvejā un Kotbusā; Rīgas un Vroclavas lidostu modernizācija; pilsētas mobilitātes uzlabošana Atēnās, Sofijā un Klužā-Napokā; Monsenmišelas saglabāšana un Pompeju aizsardzība; platjoslas infrastruktūras attīstība visā Lietuvā; atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem Utrehtā un Paredesā; pilsētas centra atjaunošana Santakoloma de Gramenē un Ljēžā; notekūdeņu attīrīšanas sistēmu atjaunošana Trenčīnā un Slavonski Brodā; informācijas tehnoloģiju izmantošanas veicināšana Nikosijas un Ļubļanas universitātēs – šie ir tikai daži no tūkstošiem projektu, kas tiek līdzfinansēti ES reģionālās politikas ietvaros reģionos visā Eiropā.

Video:

Ko ES dara

Reģionālā politika sekmē Eiropas solidaritāti, jo veicina ekonomisko izaugsmi un uzlabo dzīves kvalitāti, īstenojot stratēģiskas investīcijas. Lielākā šā finansējuma daļa ir paredzēta mazāk attīstītu ES valstu un reģionu attīstībai, lai tie spētu panākt pārējos un tādējādi samazinātos ES vēl joprojām pastāvošās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības.

Reģionālo politiku kopīgi pārvalda Eiropas Komisija, dalībvalstis un to reģioni, kas izvēlas, kurus projektus ES līdzfinansēs tādu programmu ietvaros, par kurām iepriekš ir panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju. ES līdzekļus vienmēr papildina valstu (privātie un/vai publiskie) līdzekļi.

Katra programma tiek izstrādāta kolektīvā procesā, kurā iesaistītas ieinteresētās personas Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība. Šāds sadarbības modelis tiek izmantots visos programmas posmos – no plānošanas, pārvaldības un īstenošanas līdz pat uzraudzībai un novērtēšanai.

Īstenojot Interreg programmas, reģionālajā politikā īpaša uzmanība tiek pievērsta vajadzībām un potenciālam saistībā ar pierobežas reģioniem.

Lai sasniegtu šos mērķus un rastu risinājumus dažādām attīstības vajadzībām visos ES reģionos, reģionālajai politikai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir atvēlēti līdzekļi 259,7 miljardu eiro apmērā, kas ir ceturtā daļa no kopējā ES budžeta. Šos resursus izmanto, lai finansētu stratēģiskas transporta un komunikācijas infrastruktūras, veicinātu pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku, palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem kļūt inovatīvākiem un konkurētspējīgākiem, radītu jaunas un ilgstošas nodarbinātības iespējas, pastiprinātu un modernizētu izglītības sistēmas, kā arī veidotu iekļaujošāku sabiedrību. Plašāka informācija par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ir pieejama cohesiondata.ec.europa.eu/overview#.

Transports

ES transporta politika palīdz attīstīt Eiropas ekonomiku, izstrādājot modernu infrastruktūras tīklu, kas padara braucienus ātrākus un drošākus, vienlaikus veicinot ilgtspējīgus un digitālus risinājumus.

Eiropai ir nepieciešami efektīvi transporta savienojumi, lai sekmētu tirdzniecību, izaugsmi un nodarbinātību. Transports ir svarīgs ekonomikas virzītājspēks: transporta pakalpojumi vien nodrošināja aptuveni 664 miljardu eiro bruto pievienotās vērtības (pienesums ekonomikā) 2016. gadā, un šajā nozarē tika nodarbināti 11 miljoni cilvēku.

ES transporta politikas galvenais uzdevums ir izveidot vienotu Eiropas transporta telpu, kurā pastāv godīgas konkurences apstākļi dažādiem transporta veidiem.

Video:

Ko ES dara

Pateicoties ES, pēdējos 20 gados ir panākts ievērojams progress Eiropas transporta nozarē, un tā rezultātā gaisa telpa, jūras un ceļi ir kļuvuši drošāki, ir radīti pienācīgi darba apstākļi transporta nozarē strādājošajiem, vairāk un lētākas mobilitātes iespējas ceļotājiem un uzņēmējiem, kā arī ir panākts straujš progress virzienā uz tīrākiem transporta un digitālās mobilitātes risinājumiem.

ES transporta infrastruktūras politika, ko finansē ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta palīdzību, kura budžets ir vairāk nekā 24 miljardi eiro, tiek veidota ar mērķi savienot kontinentu no austrumiem līdz rietumiem un no ziemeļiem līdz dienvidiem, izveidojot trūkstošos savienojumus starp valstu transporta tīkliem, novēršot šķēršļus netraucētai vienotā tirgus darbībai un pārvarot tehniskos šķēršļus, piemēram, tādus, ko rada nesaderīgi standarti dzelzceļa satiksmē. ES veicina pētniecību un inovāciju un jaunu zaļo transporta tehnoloģiju efektīvu izmantošanu, piemēram, ieviešot jaunus noteikumus, ar kuriem tiek veicinātas tīras transportlīdzekļu tehnoloģijas. ES arī virza pāreju uz satīklotu un automatizētu braukšanu.

Vienots transporta tirgus ir ļoti svarīgs ES ekonomikai kopumā. Tā kā tiek veidots vienots aviācijas tirgus un turpināta Eiropas vienotās gaisa telpas attīstība, lidot kļūst arvien vienkāršāk un lētāk. Licencēti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi tagad var piedāvāt savus pakalpojumus jebkurā vietā ES, un tas uzlabo konkurētspēju un savienojamību. Arī jūras pārvadājumu tirgus atvēršana ir ļāvusi kuģniecības uzņēmumiem darboties vairākās valstīs. Pateicoties vienotajam tirgum, kravas automobiļi var sniegt pakalpojumus arī valstīs, kurās tie nav reģistrēti, samazinot tukšu atpakaļbraucienu skaitu.

Drošība un drošums ir ļoti svarīgi. Laikposmā no 1992. līdz 2010. gadam uz Eiropas ceļiem bojāgājušo cilvēku skaits ir samazinājies uz pusi. Lai arī ir panākts progress, 2017. gadā ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 25 300 cilvēku. Tāpēc ES aktīvi strādā, lai uzlabotu drošību uz ceļiem. Nedrošiem gaisa pārvadātājiem ir liegts lidot Eiropā, un ES ir ieviesusi striktākus noteikumus kuģošanas drošības jomā. ES transporta politika arī palīdz un aizsargā cilvēkus citos veidos ceļošanas laikā. Gadījumos, kad transports kavējas vai tiek atcelts, pasažieru, kuri ceļo ES ar lidmašīnu, vilcienu, kuģi vai autobusu, tiesības ir aizsargātas.

Lauksaimniecība un lauku attīstība

Kopējā lauksaimniecības politika nodrošina stabilu ar ilgtspējīgām metodēm ražotas pārtikas piegādi par pieejamām cenām 446 miljoniem patērētāju ES. Tā arī veicina nodarbinātību un izaugsmi lauku apvidos.

Kopējo lauksaimniecības politiku īsteno visās ES dalībvalstīs un finansē no ES budžeta. Šī politika sniedz atbalstu ES pārtikas un lauksaimniecības sektoram – vienam no lielākajiem ekonomikas sektoriem, kas nodrošina aptuveni 44 miljonus darbvietu. Lauksaimnieku atbalstam pārtikas ražošanai ilgtspējīgā veidā 2016. gadā tika ieguldīti līdzekļi aptuveni 61 miljarda eiro apmērā (aptuveni 38 % no ES budžeta), vienlaikus veicinot arī lauku ekonomikas izaugsmi un dzīvošanu laukos. Ar kopējo lauksaimniecības politiku tiek atbalstīta arī videi un klimatam nekaitīga lauksaimniecības prakse visā ES un veicināts veselīgs dzīvesveids.

Video:

Ko ES dara

Kopējā lauksaimniecības politika nodrošina atbalstu turpmāk aprakstītajos veidos.

  • Tiešie maksājumi, kas atbalsta saimniecību ienākumus. Lauksaimniecība var būt riskanta un dārga. Laikapstākļi un lauksaimniecības tirgus apstākļi bieži vien ir neparedzami, un tas var negatīvi ietekmēt saimniecības ražīgumu un ienākumus. Tas kaitē lauksaimniekiem un arī patērētājiem, jo var tikt ietekmēta pārtikas piegādes ķēde. Tādēļ lielākā daļa no lauku saimniecībām paredzētā budžeta (72 %) ir atvēlēta tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem – ar nosacījumu, ka viņi ievēro striktus pārtikas nekaitīguma, vides aizsardzības un dzīvnieku veselības un labturības noteikumus. Labumi videi un klimatam ietver augsnes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilggadīgo zālāju uzturēšanu, kas ir ļoti iedarbīgs oglekļa piesaistītājs un tādējādi palīdz samazināt globālo sasilšanu. Tiešie maksājumi palīdz samaksāt lauksaimniekiem par to, ka viņi nodrošina sabiedriskos labumus, kas nāk par labu visai sabiedrībai kopumā, bet par kuriem nemaksā tirgus.
  • Tirgus pasākumi, lai atrisinātu sarežģītas situācijas, piemēram, gadījumā, ja rodas pēkšņs pieprasījuma kritums saistībā ar bažām par veselību, ja cenas samazinās īslaicīga pārmērīga piedāvājuma dēļ vai neparedzētu ģeopolitisku notikumu ietekmē, un lauku attīstības programmas (ar dalībvalstu līdzfinansējumu), kas veicina inovāciju un konkurētspēju, lai padarītu lauku apvidus pievilcīgus dzīvošanai un strādāšanai. Tas ietver saimniecību modernizāciju un atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem, kā arī tradicionālās un bioloģiskās pārtikas ražošanu.
  • Būtiskas prioritātes ir arī no lauksaimniecības un mežsaimniecības atkarīgu ekosistēmu atjaunošana, resursu efektivitātes veicināšana un pāreja uz mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku, un to finansēšanai ir piešķirti 51,7 % (aptuveni 51 miljards eiro) no kopējā lauku attīstības budžeta līdzekļiem 2014.–2020. gadam.

Jūrlietas un zivsaimniecība

ES aizsargā mūsu jūras un okeānus, vienlaikus nodrošinot, ka tie saglabā savu ilgtspējību no ekonomikas un vides viedokļa, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un inovāciju.

Jūras un okeāni ir Eiropas ekonomikas virzītājspēks. “Zilā” ekonomika rada miljardiem eiro bruto pievienoto vērtību gadā (pienesums ekonomikā). Zilā izaugsme ir stratēģija, kā izmantot ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu jūrlietu un jūras ekonomikas nozarē kopumā.

ES kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt, ka zveja un akvakultūra (zivju audzēšana kontrolētos apstākļos) ir ilgtspējīga no vides, ekonomikas un sociālā viedokļa, lai nodrošinātu veselīgas pārtikas avotu ES pilsoņu pašreizējai paaudzei un nākamajām paaudzēm. Tās uzdevumi ir veicināt dinamisku, bet ilgtspējīgu zivsaimniecības nozari, tostarp resursu saglabāšanu un jūras vides aizsardzību, vienlaikus nodrošinot godīgus dzīves standartus zivsaimniecības kopienām.

Video:

Ko ES dara

Jūras un okeāni sniedz mums ne vien pārtiku, darbvietas, transportu un atpūtas iespējas, bet arī – pateicoties pētniecībai un tehnoloģiskajam progresam – zāles, derīgos izrakteņus un atjaunojamo energoresursu avotus. Atbalstot šīs jaunās iespējas, ES ir svarīga loma arī atbildīgas un ilgtspējīgas jūru izmantošanas veicināšanā gan Eiropā, gan pasaulē.

ES ir ieviesusi aizsargājamas jūras teritorijas, lai aizsargātu jūras ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, kā arī pakalpojumus, ko tās piedāvā. Šajās teritorijās aizsardzības nolūkos cilvēku darbība ir ierobežota.

Kopējo zivsaimniecības politiku un integrēto jūrlietu politiku finansē no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem, kas 2014.–2020. gada periodam nodrošina vairāk nekā 6,4 miljardus eiro, lai palīdzētu zvejniekiem un zvejniecēm pielāgoties ilgtspējīgai zvejai, radītu darbvietas šajā nozarē un dažādotu ekonomiku piekrastes kopienās. Šis fonds piedāvā līdzfinansējumu, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot darbības programmas un projektus nolūkā izpildīt kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas mērķus.

Kopējā zivsaimniecības politika ietver arī noteikumu kopumu Eiropas zvejas flotu pārvaldībai un zivju krājumu saglabāšanai. Krājumi var būt atjaunojami, bet tie ir ierobežoti. Lai novērstu pārzveju, dalībvalstīm ir noteiktas kvotas, kas nosaka, cik daudz katru sugu drīkst nozvejot. Lai izskaustu zvejas flotu izšķērdīgo praksi izmest nevēlamās zivis, pakāpeniski tiek ieviests izkraušanas pienākums.

Vide

ES vides standarti ir vieni no augstākajiem pasaulē, un tie ir izstrādāti nolūkā aizsargāt dabu un cilvēku dzīves kvalitāti, padarīt ekonomiku zaļāku un panākt dabas resursu uzmanīgu un racionālu izmantošanu.

Vides problēmām nav robežu. Tādēļ mums tās jārisina, sadarbojoties gan ES iekšienē, gan ar pārējo pasauli.

Vides aizsardzība un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana ir cieši saistīti uzdevumi. Vides politikai var būt svarīga loma darbvietu radīšanā un investīciju piesaistīšanā. Zaļās inovācijas var īstenot un eksportēt, padarot Eiropu konkurētspējīgāku un uzlabojot cilvēku veselību un labklājību.

Video:

Ko ES dara

Septītā ES vides rīcības programma virza ES vides politiku laikposmā līdz 2020. gadam un atspoguļo vīziju par to, kādus mērķus ES vajadzētu sasniegt līdz 2050. gadam. Tas ietver dzīvošanu vidē, kurā nekas netiek izšķērdēts, tiek ilgtspējīgi pārvaldīti dabas resursi un tiek aizsargāta, novērtēta un atjaunota bioloģiskā daudzveidība.

Šajā programmā darbība tiek koncentrēta trīs galvenajās jomās:

  • aizsargāt, saglabāt un uzlabot ES dabas kapitālu,
  • padarīt ES par resursu izmantošanas ziņā efektīvu, zaļu un konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku, kā arī
  • aizsargāt ES iedzīvotājus no vides problēmu radīta spiediena un no apdraudējuma veselībai un labklājībai.

ES strādā, lai aizsargātu dabas resursus un apturētu apdraudētu sugu un dzīvotņu skaita samazināšanos. Natura 2000 ir aizsargājamu dabas teritoriju tīkls visā ES, un šajā teritorijā ilgtspējīga cilvēku darbība ir savietojama ar retu un neaizsargātu sugu un dzīvotņu pastāvēšanu. Ar ūdens resursiem, gaisa piesārņojumu un ķīmiskajām vielām saistītās problēmas ir pieskaitāmas pie lielākajām cilvēces problēmām vides jomā. Lai aizsargātu cilvēkus no vides problēmu radīta spiediena un riskiem veselībai un labklājībai, ES politikas mērķis ir garantēt drošu dzeramo ūdeni un peldūdeņus, uzlabot gaisa kvalitāti, samazināt trokšņa līmeni un ierobežot vai novērst kaitīgu ķīmisko vielu ietekmi.

Viens no ES aprites ekonomikas rīcības plāna mērķiem ir izmantot materiālus un resursus pēc iespējas ilgāk un izstrādāt produktus, kas ir izturīgāki un kurus ir vieglāk izmantot atkārtoti un pārstrādāt. Viens no rīcības plāna stūrakmeņiem ir plastmasas stratēģija, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam padarīt visus plastmasas iepakojumus ES izmantojamus atkārtoti vai pārstrādājamus un īstenot darbības, lai ierobežotu vienreizlietojamas plastmasas izmantošanu. Produktu dzīves cikla pārskatīšana palīdzēs ilgtspējīgāk pārvaldīt vērtīgus resursus, līdz minimumam samazināt atkritumus un padarīt Eiropu noturīgāku attiecībā uz izejmateriālu sagādi.

Vides problēmas nebeidzas pie ES robežām. Tā kā pasaules iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, ES ir uzņēmusies vadošo lomu starptautiskajos centienos veicināt ilgtspējīgu attīstību. Ir jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka gaiss, okeāni un citi ūdens resursi ir tīri, zeme un ekosistēmas tiek izmantotas ilgtspējīgi un klimata pārmaiņas tiek kontrolētas.

Enerģētika

ES enerģētikas politikas mērķis ir garantēt drošu, konkurētspējīgu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi, vienlaikus izpildot ES mērķus klimata jomā.

Eiropa saskaras ar vairākām problēmām enerģētikas jomā. Papildus galvenajam mērķim – garantēt drošu energoapgādi visā ES par pieņemamām cenām visiem – arvien vairāk pieaug nepieciešamība veicināt pāreju no ekonomikas, kas balstīta uz fosilo kurināmo, uz oglekļneitrālu sistēmu, proti, tā saukto pāreju uz tīru enerģiju. Šai nozarei ir arī jākļūst energoefektīvākai, jāietver inovācija un jaunas tehnoloģijas, jāuzlabo pārrobežu enerģijas savienojumi un jāsamazina atkarība no enerģijas importa.

Video:

Ko ES dara

Tas, kādus enerģijas veidus katra dalībvalsts izmanto, joprojām ir katras dalībvalsts pārziņā, taču noteikumu saskaņošana ES līmenī nodrošina vienotu pieeju, kas pastiprina pasākumu kopējo ietekmi un dod ES iespēju uzņemties vadošo lomu pasaulē cīņā ar klimata pārmaiņām. Ar iniciatīvu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ES pašlaik atjaunina kopīgos noteikumus, lai tie veicinātu un sekmētu investīcijas nākotnē un tādējādi paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju un palīdzētu izpildīt ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Klimata mērķu sasniegšanai 2019. gada decembrī izziņotā Eiropas zaļā kursa ietvaros ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu dekarbonizēta ES energosistēma. Enerģijas ražošana un izmantošana rada vairāk nekā 75 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Vēl viena ES iniciatīva ir Eiropas enerģētikas savienības izveide, kas uzlabos sinerģijas ar citām politikas jomām, piemēram, attiecībā uz transportu, pētniecību un inovāciju, digitalizāciju, aprites ekonomiku un ilgtspējīgām finansēm.

Šo problēmu atrisināšana ES līmenī arī sniegs jaunas iespējas attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, pētniecību un konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku enerģētikas tirgu. Tam vajadzētu dot ievērojamu labumu arī patērētājiem, pateicoties tam, ka tiks nodrošinātas tiesības mainīt enerģijas piegādātājus, samazināsies mājsaimniecību izdevumi un uzlabosies faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti, piemēram, būs mazāks gaisa piesārņojums.

ES mērķus palīdz sasniegt arī citi politikas virzieni un darbības, tostarp:

  • jaunu gāzes un elektroenerģijas pārrobežu tīklu izveide (kopīgu interešu projekti), tostarp projekti labākai atjaunojamo energoresursu integrēšanai tīklā,
  • ekodizaina un enerģijas marķējumu ieviešana nolūkā veicināt mājsaimniecības ierīču lielāku energoefektivitāti,
  • atbalsts ES mēroga pētniecības un inovācijas projektiem nolūkā paātrināt pāreju uz tīru enerģiju visās jomās – ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” palīdzību, kā arī
  • atbalsts starptautiskajam sintēzes projektam ITER, kas ir viens no ambiciozākajiem enerģētikas projektiem pasaulē.
Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/energy/en

Ārlietas un drošības politika

ES ārlietu un drošības politika ļauj ES paust vienotu viedokli un īstenot vienotu rīcību saistībā ar norisēm pasaulē, ļaujot dalībvalstīm atrisināt problēmas, kuras tās nevar atrisināt vienas pašas, un garantējot ES pilsoņu drošību un labklājību.

Šo politiku īsteno ES vadītājs ārlietu jomā – Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (kurš ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) – un atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienests jeb ES diplomātiskais dienests. ES ārpolitikas darbības pamatā ir principi, kas iedvesmoja pašas ES izveidi un attīstību un kurus ES vēlas veicināt plašākā pasaulē, tostarp miers, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Video:

Ko ES dara

Pašreizējā Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece 2016. gadā uzsāka globālu stratēģiju, kuras mērķis ir panākt, ka ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija stiprina stabilitāti Eiropas kaimiņvalstīs un citur, veicina drošību un aizsardzību, kā arī palīdz risināt tādas problēmas kā enerģētiskā drošība, neatbilstīga migrācija, klimata pārmaiņas un terorisms. Turpinājums drošības un aizsardzības jomā bija ļoti straujš – 2016. gadā ir apstiprināts plaša mēroga ES drošības un aizsardzības pasākumu kopums, kā rezultātā Eiropa uzņemsies lielāku atbildību šajās jomās. Globālajā stratēģijā ir noteiktas šādas piecas ES darbības prioritātes:

ES atbalsta valstis, kuras skāruši konflikti un krīzes. ES ir lielākā starptautiskā līdzekļu devēja Sīrijas krīzē un ir nodrošinājusi atbalstu sīriešiem vairāk nekā 11 miljardu eiro apmērā, turklāt ES turpina sekmēt starptautiskos centienus panākt mieru Tuvajos Austrumos, atbalstot divu valstu risinājumu ar Palestīnas un Izraēlas mierīgu līdzāspastāvēšanu. Vienošanās par Irānas kodolprogrammu, kas tika panākta 2015. gadā, apliecināja ES lomu miera sarunu virzīšanā starptautiskās kopienas vārdā. 2018. gadā norisinājās 16 civilās misijas un militārās operācijas trijos kontinentos. Lēmumus par izvietošanu kopīgi pieņem ES valstu ministri. Veiksmīgi piemēri ir ES miera uzturēšanas misijas vairākās nemieru skartās vietās visā pasaulē, policijas, karavīru un krasta apsardzes apmācība, atbalsts valstu veidošanai pēc konfliktiem, pirātisma apkarošanas Āfrikas ragā u. c. ES nav savas armijas, taču tā apvieno dalībvalstu spēkus zem ES karoga.

2017. gadā izveidotais Eiropas Aizsardzības fonds koordinē, papildina un vairo valstu ieguldījumus aizsardzībā, lai palielinātu spējas un izstrādātu aizsardzības tehnoloģijas un aprīkojumu, kas atbilst mūsdienu un nākotnes drošības vajadzībām.

ES paplašināšanās

Pievienošanās perspektīva ir spēcīgs stimuls demokrātiskajām un ekonomikas reformām valstīs, kuras vēlas kļūt par ES dalībvalstīm.

ES tika izveidota, lai veicinātu mieru, labklājību un Eiropas vērtības visā kontinentā. Paplašināšanās ir process, kurā Eiropas valstis pievienojas ES. Kopš ES dibināšanas 1957. gadā ES dalībvalstu skaits ir palielinājies no sešām līdz 27. Uzņemot citas valstis ES, viens no mērķiem ir stiprināt Eiropas iedzīvotāju savstarpējo solidaritāti un vairot viņu labklājību un iespējas, vienlaikus cienot un saglabājot dažādību.

Video:

Ko ES dara

Dalībai ES var pieteikties jebkura valsts, kas ievēro ES demokrātiskās vērtības un ir gatava tās veicināt. Par ES dalībvalsti var kļūt tikai tad, ja ir izpildīti pievienošanās nosacījumi. Tādējādi paplašināšanās politika ir svarīgs instruments, kas mudina un palīdz valstīm izpildīt trīs galvenos kritērijus:

  • politiskā stabilitāte, kuras ietvaros valsts politiskās iestādes garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību,
  • funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja tikt galā ar konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru ES, kā arī
  • spēja uzņemties dalības pienākumus, tostarp politisko, saimniecisko un monetārās savienības mērķu stingru ievērošanu.

Paplašināšanās procesā Komisija palīdz valstīm, kas vēlas pievienoties ES, izpildīt nepieciešamos dalības kritērijus un īstenot saistītās ekonomikas un demokrātiskās reformas. Kad pārrunas un saistītās reformas ir pabeigtas līdz tādam līmenim, ka abas puses ir apmierinātas, valsts var pievienoties ES, ja visas esošās dalībvalstis to atbalsta. Pašreizējās kandidātvalstis ir Albānija, Melnkalne, Serbija, Turcija un Ziemeļmaķedonija. Potenciālās kandidātvalstis ir Bosnija un Hercegovina un Kosova*.

Izredzes kļūt par dalībvalsti ir galvenais pārmaiņu dzinējspēks Rietumbalkānos un palīdz veicināt izlīgumu un stabilitāti. 2018. gada sākumā tika uzsākta jauna stratēģija, apliecinot ticamu paplašināšanās perspektīvu Rietumbalkāniem un izziņojot ES pastiprinātu iesaistīšanos šajā reģionā. Lai arī ir skaidrs, ka neviena kandidātvalsts vēl nav gatava iestāties ES, nākotnē dalībvalstu skaits palielināsies. Kandidātvalstīm par galveno prioritāti ir jānosaka likuma vara, tiesiskums un pamattiesības.

Turcija ir ļoti svarīga ES partnere tādās būtiskās jomās kā migrācija, terorisma novēršana, enerģētika, transports, ekonomika un tirdzniecība. Taču Turcija arvien vairāk attālinās no ES pamatvērtībām un principiem, tāpēc tās pievienošanās sarunas pašlaik ir pilnībā apturētas.

  • Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/node/1705

Eiropas kaimiņattiecību politika

ES kaimiņattiecību politika kā būtisks ES ārpolitikas elements tiecas stabilizēt šo reģionu politiskā, ekonomiskā un drošības ziņā.

Eiropas kaimiņattiecību politika nosaka ES attiecības ar 16 tuvākajām austrumu un dienvidu partnervalstīm. Ar šo politiku tiek īstenota ES vēlme attīstīt kopējas intereses ar partnervalstīm un apņēmība strādāt kopā prioritārajās jomās. To vidū ir demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas veicināšana, kā arī ekonomiskās attīstības, investīciju vides un sociālās kohēzijas sekmēšana. ES partnervalstu un to sabiedrības noturības stiprināšana ir prioritāte, ņemot vērā draudus un sarežģījumus, ar kuriem tās saskaras, tostarp ar migrāciju un mobilitāti saistītas problēmas.

European neighbourhood policy

Ko ES dara

Eiropas kaimiņattiecību politika piedāvā pamatu efektīvākai un spēcīgākai partnerībai, kas balstīta uz kopējām interesēm un rīcību no abām pusēm. Šīs politikas galvenie mērķi ir:

  • stabilizēt kaimiņvalstis, risinot ekonomiskās attīstības, nodarbināmības un jaunatnes, transporta un enerģētisko savienojumu, migrācijas, mobilitātes un drošības jautājumus,
  • veicināt ES galvenās intereses labas pārvaldības, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā, kā arī
  • sekmēt sadarbību reģionālā līmenī, piemēram, Austrumu partnerības un Savienības Vidusjūrai ietvaros.

Galvenās iniciatīvas, ar kurām politika tiek īstenota praksē:

  • Austrumu partnerība – kopēja iniciatīva ar mērķi padziļināt un stiprināt ES attiecības ar tās sešām austrumu kaimiņvalstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī
  • dienvidu kaimiņreģions – pamats ES sadarbībai ar 10 partnervalstīm – Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Maroku, Palestīnu*, Sīriju un Tunisiju.

Atkarībā no darbības veida sadarbība notiek divpusējā līmenī (ar atsevišķām partnervalstīm), reģionālā līmenī (ar divām vai vairākām partnervalstīm austrumos vai dienvidos) vai ar visu kaimiņreģionu. Eiropas kaimiņattiecību instruments palīdz Eiropas Savienībai veidot visaptverošu pieeju attiecībā uz tās partneriem, un tas ir galvenais finanšu instruments sadarbībai ar Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm 2014.– 2020. gadā.

  • Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu un neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.

Tirdzniecība

ES atbalsta brīvu tirdzniecību. Tā kā katrs miljards eiro, kas ieguldīts eksportā, nodrošina 14 000 darbvietu Eiropā, ES cīnās par atvērtiem, uz noteikumiem balstītiem tirgiem, vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un augstākajiem starptautiskajiem standartiem.

ES ir pasaules tirdzniecības lielvara un viena no atvērtākajām ekonomikām pasaulē. Tiek prognozēts, ka 90 % no globālās izaugsmes nākotnē ir sagaidāma no valstīm ārpus Eiropas un trešdaļa no ES valstu ieņēmumiem ir atkarīga no tirdzniecības. ES ir ekskluzīvas pilnvaras tās dalībvalstu vārdā izdot tiesību aktus un noslēgt starptautiskus tirdzniecības nolīgumus nozarēs, kas iekļautas tās kopējā tirdzniecības politikā, pamatojoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

Video:

Ko ES dara

ES tirdzniecības politika aptver ne vien preču un pakalpojumu tirdzniecību, bet arī tādus jautājumus kā intelektuālā īpašuma komerciālie aspekti un ārvalstu tiešie ieguldījumi.

Tirdzniecības darījumi nav pašmērķis. Tie arī atspoguļo Eiropas vērtības un principus visā pasaulē, tādēļ visos jaunajos ES apspriestajos tirdzniecības nolīgumos ir iekļauti noteikumi par ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši vides aizsardzību un darba apstākļiem. Nesenās vienošanās ar Japānu un Meksiku, un Mercosur bloku ir pirmie tirdzniecības nolīgumi, kuros ir iekļauta apņemšanās ievērot Parīzes klimata nolīgumu.

ES aizstāv atvērtu un godīgu tirdzniecību un cīnās pret protekcionismu. ES izmanto tirdzniecības aizsardzības un tirgus piekļuves pasākumus, lai aizstāvētu savus uzņēmumus un pilsoņus pret negodīgu konkurenci un negodīgu tirdzniecības praksi.

ES ir tirdzniecības nolīgumi ar 72 partneriem visā pasaulē, piemēram, ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums, ar kuru tika atcelts muitas nodoklis 98 % preču un kas ļauj ES uzņēmumiem ietaupīt 590 miljonus eiro gadā. 2019. gadā ES panāca jaunu vienošanos par tirdzniecību ar Mercosur tirdzniecības bloka dalībniecēm (Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju un Urugvaju), parakstīja tirdzniecības nolīgumu ar Vjetnamu, un spēkā stājās tās tirdzniecības nolīgums ar Japānu. Nolīgums ar Japānu varētu palielināt ES eksportu uz Japānu vairāk nekā par vienu trešdaļu un palīdzēt ietaupīt 1 miljardu eiro muitas nodokļos.

Komisija organizē tirdzniecības sarunas pārredzamā veidā, sistemātiski publicējot sarunu tekstus, ziņojumus par sarunu posmiem un paskaidrojošus dokumentus, un regulāri sagatavo ziņojumus Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm.

ES atbalsta atvērtus tirgus, bet nav naiva brīvā tirgus dalībniece. ES ievēro līdzsvaru starp atvērtību un noteikumu ievērošanas nodrošināšanu, kā arī to, lai ES nozares tiktu aizsargātas pret negodīgu tirdzniecību un nepamatotiem šķēršļiem. Kopš 2014. gada ES ir likvidējusi gandrīz 90 šķēršļus saistībā ar piekļuvi tirgum ārpus ES valstīm, tādējādi palīdzot virknei ES nozaru un eksporta pasākumu, kuru vērtība ir aptuveni 8,2 miljardi eiro gadā. ES ir arī īstenojusi vairāk nekā 30 tirdzniecības aizsardzības pasākumu, aizsargājot vairāk nekā 350 000 darbvietu.

Starptautiskā sadarbība un attīstība

ES ārpolitikas pamatā ir attīstība, un ES nodrošina vairāk nekā pusi no pasaules sadarbības finansējuma.

ES attiecības ar pārējo pasauli ir balstītas uz solidaritāti un sadarbību. Tādām problēmām kā klimata pārmaiņas, vardarbīgs ekstrēmisms, nelegāla tirdzniecība un neatbilstīga migrācija nav robežu, un tikai sadarbībā ar partnervalstīm jaunattīstības reģionos mēs varam novērst galēju nabadzību.

Video:

Ko ES dara

ES uzskata, ka sadarbība attīstības jomā ir nevis “labdarība”, bet gan ieguldījums stabilā kopīgajā nākotnē. Tādēļ ES ir lielākā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam atbalstītāja, un tās 2017. gada maija Eiropas Konsensā par attīstību ir izklāstīts, kā ES koncentrēs uzmanību uz “cilvēkiem, planētu, labklājību, mieru un sadarbību”, lai sasniegtu 2030. gada programmas ilgtspējīgas attīstības mērķus.

ES mērķis ir novērst nabadzības cēloņus. Tas nozīmē – ne vien palīdzēt nodrošināt pienācīgu piekļuvi pārtikai, tīram ūdenim, veselības aprūpei, izglītībai un zemei; ne vien attīstīt būtisku transporta un enerģētikas infrastruktūru un tīru vidi. Tas nozīmē arī attīstīt un stiprināt demokrātiju, cilvēktiesības (tostarp dzimumu līdztiesību) un tiesiskumu. Bez tā nav iespējams izveidot drošu un stabilu sabiedrību, kurā cilvēki var baudīt labklājību un vietējie uzņēmumi var ieguldīt, augt un radīt pastāvīgas darbvietas.

ES 140 diplomātiskās misijas (“delegācijas”) sadarbojas ar partnervalstīm visā pasaulē, lai izstrādātu ilgtermiņa programmas. Kad Eiropas Parlaments un dalībvalstis ir apstiprinājušas šīs programmas, tās tiek pārvaldītas, izmantojot līdzekļus no vispārējā ES budžeta un īpašā Eiropas Attīstības fonda. Kopumā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES mobilizēs aptuveni 82 miljardus eiro ārējā finansējuma nodrošināšanai, izmantojot dotācijas, iepirkumus un atbalstu valstu budžetiem, kā arī arvien vairāk izmantos ES finansējumu kā “starta kapitālu”, lai veicinātu vietējās publiskās un privātās investīcijas.

Humānā palīdzība un civilā aizsardzība

ES kopā ar dalībvalstīm ir pasaulē lielākā humānās palīdzības sniedzēja, kas nodrošina un koordinē palīdzību cilvēkiem katastrofu skartajās teritorijās Eiropā un visā pasaulē.

ES sniedz palīdzību krīzes skartiem cilvēkiem. ES atbalsts 2,2 miljardu eiro apmērā 2017. gadā palīdzēja vairāk nekā 120 miljoniem cilvēku vairāk nekā 80 valstīs. ES mērķis ir:

  • glābt un saglabāt dzīvību, mazināt un novērst cilvēku ciešanas un nosargāt to cilvēku integritāti un pašcieņu, kurus skārušas dabas katastrofas un cilvēku izraisītas krīzes,
  • ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām gan ES, gan ārpus tās,
  • samazināt katastrofu riskus, piemēram, īstenojot stratēģijas ar mērķi mazināt klimata pārmaiņu sekas,
  • uzlabot sagatavotību katastrofām, piemēram, izstrādājot agrīnās brīdināšanas sistēmas,
  • pēc ārkārtas palīdzības operāciju beigām nodrošināt netraucētu pāreju uz attīstības palīdzību, īstenojot piemērotas stratēģijas,
  • stiprināt iedzīvotāju vispārējo noturību, piemēram, ieguldot pasākumos, kas palīdz viņiem sagatavoties katastrofām nākotnē, kā arī
  • aizsargāt un nodrošināt to bērnu nākotni, kuri saskārušies ar cilvēku radītām vai dabas katastrofām.
Video:

Ko ES dara

ES reaģē uz krīzes situācijām ar Eiropas Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta (ECHO) starpniecību, un tas nodrošina ātru un efektīvu ES palīdzības sniegšanu, izmantojot divus galvenos instrumentus – humāno palīdzību un civilo aizsardzību. ES ir galvenā humānās palīdzības sniedzēja daudzās krīzes situācijās, tostarp īstenojot šādas darbības:

  • ārkārtas palīdzība pārvietotām personām Sīrijā un bēgļiem kaimiņvalstīs,
  • humānā palīdzība bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām Grieķijā, Irākā, Turcijā un Jemenā,
  • humānās palīdzības projekti dzīvības glābšanai visvairāk cietušajās kopienās Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā,
  • palīdzība cilvēkiem katastrofu apdraudētos apgabalos, lai labāk sagatavotos un atgūtos. Katrs eiro, kas tiek iztērēts gatavojoties, ļauj ietaupīt līdz septiņiem eiro, kas tiktu iztērēti katastrofu seku novēršanai.

ES sūta komandas, kas palīdz daudzās krīzes situācijās ES un visā pasaulē, izmantojot tās civilās aizsardzības mehānismu, piemēram:

  • koordinējot un līdzfinansējot ugunsdzēsības operāciju transporta izmaksas Eiropā īpaši intensīvās vasaras ugunsgrēku sezonas laikā 2017. gadā,
  • sūtot ekspertus, komandas un aprīkojumu uz zemestrīču (Irāka, Meksika), plūdu (Albānija, Peru) un epidēmiju (Uganda, Bangladeša) skartām valstīm visā pasaulē 2017. gadā,
  • palīdzot viesuļvētrās “Irma” un “Marija” cietušajiem cilvēkiem Karību jūras reģionā 2017. gada septembrī.

Tiesiskums un pamattiesības

ES garantē virkni pamattiesību saviem pilsoņiem un aizsargā viņus pret diskrimināciju, savukārt ES vienotā tiesiskuma telpa palīdz atrisināt juridiskas pārrobežu problēmas gan pilsoņiem, gan uzņēmumiem.

ES nav tikai vienots tirgus precēm un pakalpojumiem. Eiropiešus vieno vērtības, kuras ir izklāstītas ES līgumos un Pamattiesību hartā, kas garantē tiesības ES pilsoņiem (jebkuras ES valsts valstspiederīgais automātiski ir arī ES pilsonis). ES arī atvieglo dzīvi tiem eiropiešiem, kuri studē, strādā vai apprecas citās ES valstīs, veidojot saites starp dažādu valstu tiesību sistēmām visā ES. Vienota tiesiskuma telpa bez robežām nodrošinās to, ka pilsoņi var izmantot tiesību kopumu un tiesu pieejamību visā kontinentā.

Video:

Ko ES dara

Šo tiesību kopumu nodrošina ES, un tas ietver šādus elementus:

  • noteikumi, kas nepieļauj diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;
  • tiesības visiem cilvēkiem uz personas datu aizsardzību, pateicoties jauniem noteikumiem (Vispārīgajai datu aizsardzības regulai), kas stājās spēkā 2018. gada maijā;
  • Pamattiesību harta, kas apvieno visas personiskās, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, ko var izmantot cilvēki ES. Tās garantē Eiropas Savienība, kurā ir spēkā ES tiesību akti;
  • ES tiesiskuma un pamattiesību politikas virzieni: būtiskākie jautājumi ir tiesiskuma noteikumu koordinēšana, minimālie standarti ES un tiesu pieejamība visās valstīs, pamatojoties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Piemēram, noziegumos cietušajiem ir vienots minimālo tiesību kopums neatkarīgi no tā, kurā ES vietā viņi atrodas. Šāda koordinēšana arī palīdz pilsoņiem izmantot viņu tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzņēmumiem – tirgoties un darboties ES vienotajā tirgū.

ES arī cenšas stiprināt ES dalībvalstu tiesu un administrāciju savstarpējo uzticību, lai tās atzītu citu tiesu nolēmumus. Īpaši svarīgi tas ir tādās civillietās kā laulības šķiršana, aizgādība pār bērnu vai uzturlīdzekļu prasības. Eurojust veicina valstu tiesu iestāžu sadarbību, lai palīdzētu apkarot smagus noziegumus, piemēram, korupciju, terorismu un narkotiku kontrabandu, savukārt ar Eiropas apcietināšanas orderi tiek aizstātas laikietilpīgās izdošanas procedūras, lai aizdomās turētie vai notiesātie noziedznieki tiktu nogādāti atpakaļ valstī, kurā viņi tika vai tiks tiesāti. Jaunizveidotā Eiropas Prokuratūra, kuras darbību ir paredzēts sākt 2020. gadā, veiks izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un vērsties tiesā saistībā ar tādiem noziegumiem pret ES budžetu kā, piemēram, krāpniecība, korupcija vai nopietna pārrobežu krāpšana PVN jomā.

Pārtikas nekaitīgums

ES rīcība pārtikas nekaitīguma jomā aizsargā cilvēku, dzīvnieku un augu veselību visos posmos “no lauka līdz galdam”, vienlaikus palīdzot attīstīties Eiropas pārtikas rūpniecības nozarei.

ES pārtikas nekaitīguma politikas mērķis ir garantēt nekaitīgu un uzturvielām bagātu pārtiku, kas iegūta no veselīgiem augiem un dzīvniekiem un ražota ES vai ievesta tajā, vienlaikus ļaujot pārtikas rūpniecības nozarei – lielākajai ražošanas un darba devēju nozarei Eiropā – darboties labākajos iespējamajos apstākļos. Minētā politika aizsargā veselību katrā pārtikas aprites procesa posmā, nepieļaujot pārtikas piesārņojumu un veicinot pārtikas higiēnu, augu veselību un dzīvnieku veselību un labturību. ES pārtikas marķēšanas noteikumi nodrošina, ka patērētāji saņem informāciju, kas ir būtiska viņu veselībai.

Video:

Ko ES dara

ES pārtikas nekaitīguma politikas pamatprincipi ir noteikti ES vispārējos pārtikas aprites tiesību aktos, ar kuriem tiek nodrošināta cilvēku veselības un patērētāju interešu aizsardzība augstā līmenī, vienlaikus garantējot efektīvu vienotā tirgus darbību. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde sniedz zinātniskas konsultācijas ar pārtiku saistītos jautājumos, lai palīdzētu aizsargāt cilvēkus, dzīvniekus, augus un vidi.

Pieņemot vispārējus pārtikas aprites tiesību aktus, tika izstrādātas arī procedūras un instrumenti rīcībai ārkārtas situāciju un krīžu gadījumā. Kā piemēru var minēt ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā, kas palīdz nodrošināt to, ka pārtika, kas neatbilst Eiropas noteikumiem, tiek izņemta no tirdzniecības. Gadījumos, kad ir konstatēti būtiski dzīvnieku slimību uzliesmojumi vai saindēšanās ar pārtiku, kas ietekmē patērētājus, ES iestādes integrētajā datorizētajā veterinārajā sistēmā (TRACES) var sekot līdzi pārtikas produktu apritei.

ES arī nodrošina dzīvnieku veselību un labturību lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. ES ir izstrādāti mehānismi ātrai reaģēšanai dzīvnieku slimību uzliesmojumu gadījumā. Noteikumi attiecībā uz augu veselību palīdz aizsargāt kultūraugus, augļus, dārzeņus un mežus no kaitēkļiem un slimībām, novēršot to pārvešanu ES robežās vai ievešanu no ārvalstīm.

Samazinot izšķērdētās pārtikas apjomu, ir milzīgs potenciāls ietaupīt resursus un naudu, kā arī samazināt pārtikas ietekmi uz vidi. ES risina pārtikas izšķērdēšanas problēmu, vienlaikus nodrošinot pārtikas nekaitīgumu, precizējot attiecīgos ES noteikumus, lai veicinātu visu iesaistīto (publisko un privāto) dalībnieku rīcību, kā arī atbalstot informācijas apmaiņu par inovācijām un paraugpraksi šajā jomā.

Patērētāji

ES patērētāju politika aizsargā patērētāju tiesības, garantē produktu drošību, palīdz cilvēkiem izdarīt apzinātu izvēli, pērkot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvā problēmu risināšanas rīkus, ja rodas sarežģījumi.

ES vienotais tirgus piedāvā patērētājiem lielāku izvēli, izvēles brīvību, kvalitāti un kvalitātei atbilstošu cenu. Taču tas var arī radīt sarežģījumus patērētājiem, jo īpaši strauji augošās nozarēs, piemēram, digitālajā, enerģētikas un finanšu pakalpojumu jomā. ES patērētāju politika nodrošina, ka tiek ievērotas cilvēku tiesības, ja viņi saskaras ar problēmām, pērkot preces vai pakalpojumus citās ES valstīs, tostarp tiešsaistē. Tas palīdz vairot patērētāju uzticēšanos visā ES, kas savukārt dod labumu arī uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību ES vienotajā tirgū.

Video:

Ko ES dara

ES piedāvā patērētājiem praktisku tiesību kopumu gadījumos, kad rodas sarežģījumi.

  • Visiem transporta veidiem ir noteikti minimālie standarti attiecībā uz pasažieru tiesībām, tostarp tiesībām uz informāciju, palīdzību un kompensāciju pakalpojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā.
  • Iepērkoties tiešsaistē, patērētājiem ir 14 dienas laika, lai pārdomātu savu pirkumu un izmantotu atteikuma tiesības. Viņi var vienmēr atdot ražojumu divu nedēļu laikā un saņemt atpakaļ savu naudu.
  • Kopš 2017. gada jūnija ir atcelta viesabonēšanas maksa. Eiropieši, kuri ceļo ES, par viesabonēšanas zvaniem, īsziņām un datiem maksā tikpat cik mājās.
  • Ja ES iegādāta prece (internetā vai veikalā) atšķiras no tā, kā tā tiek reklamēta, vai nedarbojas pienācīgi, patērētājam ir tiesības pieprasīt vismaz bezmaksas remontu vai maiņu.
  • Kopš 2016. gada jauni ES noteikumi par hipotekārajiem kredītiem nodrošina skaidru informāciju reklāmās un laicīgu patērētāju informēšanu pirms līguma parakstīšanas.

ES arī palīdz ātri un efektīvi atrisināt strīdus ar tirgotājiem. Šīs lētās un ātrās procedūras var izmantot gan iekšzemes, gan pārrobežu strīdu risināšanai. Strīdu izšķiršanas tiešsaistē platforma ļauj patērētājiem un tirgotājiem tiešsaistē pilnībā atrisināt strīdus par tiešsaistes pirkumiem. Eiropas Patērētāju centru tīkls nodrošina bezmaksas palīdzību un konsultācijas patērētājiem saistībā ar pārrobežu pirkumiem.

Rotaļlietām, elektroiekārtām, kosmētikai un zālēm tiek piemēroti stingri drošības standarti, turklāt strikti noteikumi garantē, ka nedroši produkti tiek atsaukti no tirgus. Izmantojot ātrās brīdināšanas sistēmu bīstamu nepārtikas preču jomā, katru gadu tiek ziņots par vairāk nekā 200 dažādiem nedrošiem produktiem.

Banku un finanšu pakalpojumi

ES strādā, lai uzturētu spēcīgu un drošu finanšu sistēmu un lai vienotais tirgus varētu piedāvāt patērētājiem un uzņēmumiem tos finanšu produktus, kuri tiem ir vajadzīgi.

Finanšu iestādēm un tirgiem un būtiska loma ES ekonomikas stabilitātē un izaugsmē. Tie nodrošina finanšu līdzekļus mājsaimniecībām un uzņēmumiem, ļauj cilvēkiem ietaupīt un ieguldīt, nodrošina apdrošināšanu pret riskiem un vienkāršo maksājumus.

Nepilnīgai finanšu sistēmas darbībai var būt tālejošas sekas. 2008. gada finanšu krīze pierādīja, ka neviena ES valsts nevar vienatnē pārvaldīt finanšu sistēmu un pārraudzīt finanšu stabilitātes riskus. Pēc krīzes ES īstenoja vērienīgas reformas, lai stiprinātu finanšu sistēmu un ES spēju pārvarēt finanšu un ekonomikas satricinājumus nākotnē. To vidū bija noteikumu stiprināšana, lai aizsargātu ieguldījumus bankas grūtību gadījumā.

Video:

Ko ES dara

ES mērķis ir izveidot spēcīgu, drošu finanšu sektoru, stiprinot finanšu iestāžu uzraudzību un reglamentējot sarežģītus finanšu produktus. Eiropas Komisija turpina strādāt, lai uzturētu stabilu un noturīgu finanšu sistēmu un novērstu atlikušos riskus, vienlaikus uzturot tiesisko regulējumu atbilstoši tehnoloģiskajai attīstībai un notikumiem ekonomikā.

Ar vienoto noteikumu kopumu tika izveidoti kopīgi noteikumi banku kapitāla prasību uzraudzībai, labākai ieguldītāju aizsardzībai un grūtībās nonākušu banku pārvaldībai. Banku savienība pārnesa banku uzraudzības un noregulējuma uzdevumu no valstu līmeņa uz ES līmeni 19 dalībvalstīs, kas ir eirozonā. Ar kapitāla tirgu savienību ir izveidots nepieciešamais pamats kapitāla mobilizācijai Eiropā un tā novirzīšanai uz visiem uzņēmumiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī infrastruktūras projektiem, kuriem tas ir nepieciešams, lai īstenotu paplašināšanos un radītu jaunas darbvietas.

Joprojām nav izveidots pilnīgi integrēts ES vienotais tirgus patērētāju finanšu pakalpojumiem, kas joprojām lielā mērā darbojas valstu līmenī. Tas sarežģī patērētāju pārrobežu piekļuvi finanšu produktiem, piemēram, bankas kontiem, kredītkartēm, hipotekārajiem aizdevumiem un pārrobežu apdrošināšanai, vai šo produktu nodošanu pāri robežām. ES strādā, lai finanšu pakalpojumi būtu ērtāki patērētājiem un mazajiem investoriem. Piemēram, tā ir īstenojusi pasākumus, lai garantētu ES mēroga tiesības piekļūt pamata bankas kontiem. Tā arī mēģina izmantot digitalizācijas un tehnoloģiskā progresa potenciālu, lai uzlabotu patērētāju piekļuvi finanšu pakalpojumiem.

ES ir prezentējusi rīcības plānu ilgtspējīgam finansējumam, kas ir ieguldījumi, kuros ir ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības apsvērumi. Tā ir daļa no kapitāla tirgu savienības centieniem salāgot finanses ar specifiskām Eiropas ekonomikas vajadzībām, lai no tā gūtu labumu visa planēta un mūsu sabiedrība. Tas ir arī viens no galvenajiem pasākumiem, lai īstenotu Parīzes nolīgumu un ES ilgtspējīgas attīstības programmu.

Konkurence

ES konkurences noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka visi uzņēmumi vienotajā tirgū konkurē godīgos un līdzvērtīgos apstākļos, lai dotu labumu patērētājiem, uzņēmumiem un Eiropas ekonomikai kopumā.

Kopā ar valstu konkurences iestādēm un valstu tiesām Eiropas Komisija pastiprina ES konkurences politiku un noteikumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumu savstarpējā konkurence ir godīga. Tas palīdz samazināt cenas un uzlabot kvalitāti, veicina inovācijas un efektivitāti, kā arī nodrošina lielāku izvēli patērētājiem.

Ko ES dara

Komisija rīkojas šādās situācijās:

  • karteļi vai citas nelikumīgas uzņēmumu vienošanās, kuru nolūks ir izvairīšanās no konkurences vai mēģinājumi piemērot mākslīgi augstas cenas,
  • gadījumi, kad lieli tirgus dalībnieki ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgos, lai mēģinātu izspiest konkurentus vai piemērot pārmērīgi augstas cenas,
  • uzņēmumu apvienošana un pārņemšana, kas var ierobežot konkurenci vienotajā tirgū,
  • finansiāls atbalsts uzņēmumiem (valsts atbalsts), ko ES dalībvalstu valdības sniedz uzņēmumiem un kas var kropļot konkurenci vienotajā tirgū, jo dažiem uzņēmumiem tiek sniegtas lielākas priekšrocības nekā citiem, kā arī
  • konkurences kultūras veicināšana starptautiskā mērogā, lai ES uzņēmumi varētu darboties godīgas konkurences apstākļos arī citos pasaules tirgos.

ES izmeklēšana pret konkurenci vērstas prakses jomā var ietvert ne tikai preces, bet arī profesijas un pakalpojumus. Komisija uzrauga palīdzību, ko dalībvalstu valdības piešķir uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka tā rezultātā konkrētiem uzņēmumiem netiek radītas netaisnīgas priekšrocības, salīdzinot ar konkurentiem. Valsts atbalsts ir pieļaujams, ja tas palīdz mazāk attīstītiem reģioniem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, veicina pētniecību un izstrādi, vides aizsardzību, apmācību, nodarbinātību vai kultūru.

Komisija 2016. un 2017. gadā uzlika sodu kravas automobiļu ražotāju karteļa dalībniekiem, kas ir seši vadošie uzņēmumi, kuri ražo vairāk nekā 90 % no Eiropā pārdotajiem vidēja izmēra un smagajiem kravas automobiļiem: Scania, Daimler, DAF, Iveco, MAN un Volvo/Renault. Šiem sešiem uzņēmumiem Komisija piemēroja naudas sodu kopā 3,8 miljardu eiro apmērā. Šie līdzekļi tiek ieskaitīti ES budžetā, tādējādi samazinot nodokļu maksātāju ieguldījumu.

Lieliem uzņēmumiem ir aizliegts izmantot savu ietekmi, lai panāktu sev izdevīgākus nosacījumus, kas sarežģītu piegādātāju vai klientu iespējas sadarboties ar šādu uzņēmumu konkurentiem. Piemēram, 2017. gadā Eiropas Komisija uzņēmumam Google piemēroja soda naudu 2,42 miljardu eiro apmērā par tā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tirgū, jo savos meklēšanas rezultātos tas kā pirmos norādīja pats savus cenu salīdzināšanas pakalpojumus, bet savus konkurentus rezultātu sarakstā norādīja zemāk. Turklāt 2018. gada jūlijā uzņēmumam Google tika piemērots vēl viens naudas sods – 4,34 miljardu eiro apmērā par nelikumīgu ierobežojumu noteikšanu Android ierīču ražotājiem. Citas lietas te: https://ec.europa.eu/competition/consumers/how/index_lv.html.

Nodokļu politika

Valstu valdības ir atbildīgas par nodokļu likmju noteikšanu un nodokļu iekasēšanu, savukārt ES nodrošina, ka cilvēki un uzņēmumi no citām dalībvalstīm netiek diskriminēti un ka nodokļi netraucē ES vienotā tirgus darbību.

Dalībvalstu valdības var lielā mērā brīvi izstrādāt savus nodokļu tiesību aktus, ņemot vērā nacionālās prioritātes. Taču, to darot, tām ir jāievēro noteikti pamatprincipi, piemēram, nediskriminēšana un preču un pakalpojumu brīvas aprites princips vienotajā tirgū. Arvien vairāk uzņēmumu un privātpersonu darbojas vairākās valstīs, kas likumīgi atvieglo viņu iespējas mēģināt maksāt pēc iespējas mazākus nodokļus (nodokļu apiešana) vai vispār nemaksāt nodokļus (izvairīšanās no nodokļu maksāšanas). Viena valsts nevar atrisināt šīs problēmas, tāpēc ES dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu, ka nodokļi tiek iekasēti godīgi.

Video:

Ko ES dara

ES nav tiešas lomas nodokļu celšanā vai nodokļu likmju noteikšanā. ES uzdevums ir pārraudzīt valstu nodokļu noteikumus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst noteiktiem ES politikas virzieniem, piemēram:

  • veicināt ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu,
  • nodrošināt preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti ES vienotajā tirgū,
  • nodrošināt, ka uzņēmumiem vienā valstī nav netaisnīgu priekšrocību salīdzinājumā ar konkurentiem citā valstī,
  • nodrošināt, ka nodokļi nediskriminē patērētājus, darba ņēmējus vai uzņēmumus no citām ES valstīm.

Lai tiktu ņemtas vērā katras ES valsts intereses, visu dalībvalstu valdībām ir jāvienojas, pieņemot ES lēmumus nodokļu jomā. Attiecībā uz dažiem nodokļiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli degvielai, tabakai un alkoholam, dalībvalstis ir vienojušās lielā mērā saskaņot savus noteikumus un minimālās likmes, lai izvairītos no negodīgas konkurences vienotajā tirgū.

Nodokļu likumi vienā dalībvalstī nedrīkst ļaut cilvēkiem vai uzņēmumiem izvairīties no nodokļu maksāšanas citā. Lai risinātu šo problēmu, ir svarīgi rīkoties ES mērogā. Pēc ES rīcības plāna apstiprināšanas 2012. gadā ir veikti daudzi likumdošanas pasākumi, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Nodokļu administrēšanas sistēmu cieša koordinēšana arī palīdz neļaut uzņēmumiem izmantot trūkumus dažādu valstu sistēmās ar mērķi samazināt maksājamo nodokļu apmēru.

Muita

ES muitas savienība nozīmē to, ka visas dalībvalstis strādā kopā, lai nodrošinātu ES importēto preču brīvu apriti un to, ka tās ir drošas cilvēkiem, dzīvniekiem un videi.

Muitas savienība nozīmē, ka iesaistītās valstis piemēro vienādus tarifus precēm, kas no pārējās pasaules importētas to teritorijā, bet iekšējā tirgū nepiemēro tarifus vispār. ES gadījumā tas nozīmē, ka muitas nodoklis nav jāmaksā, ja preces tiek transportētas no vienas dalībvalsts uz citu.

ES muitas politika ir viena no Eiropas Savienības nedaudzajām ekskluzīvajām kompetencēm. Eiropas Komisija ierosina tiesību aktus ES muitas jautājumos un pārliecinās, ka tie tiek īstenoti.

Video:

Ko ES dara

Praksē ES muitas savienību pārvalda valstu muitas dienesti, kas darbojas kā vienota sistēma. Tie aizsargā patērētājus no precēm, kas var būt bīstamas vai kaitēt viņu veselībai, kā arī aizsargā dzīvniekus un vidi no augu un dzīvnieku slimībām. Tie arī palīdz cīņā ar organizēto noziedzību un terorismu, kā arī nodrošina, ka netiek nelikumīgi izvesti Eiropas dārgumi.

Muitas dienesti arī nepieļauj nelikumīgu atkritumu eksportu, jo viens no to galvenajiem uzdevumiem ir vides aizsardzība. Attiecībā uz uzņēmumiem muitas savienība nozīmē to, ka neatkarīgi no tā, kurā ES vietā preces tiek ievestas, tiek piemēroti vieni un tie paši noteikumi, un tad, kad preces ir muitotas, tās drīkst brīvi pārvadāt un tirgot jebkur ES muitas savienības teritorijā.

Piemēram, 2016. gadā vairāk nekā 2000 ES muitas punktos, kas strādā 365 dienas gadā, tika apstrādāti gandrīz 313 miljoni muitas deklarāciju.

ES muitas politikā pašlaik galvenā uzmanība tiek pievērsta šādām jomām:

  • nodrošināt, ka visas dalībvalstis muitas savienībā efektīvi un produktīvi strādā kopā,
  • ierosināt tiesību aktus un procedūras, lai garantētu lielāku drošību un aizsardzību pilsoņiem, kā arī veicinātu likumīgu tirdzniecību,
  • palīdzēt ES valstīm apmainīties ar informāciju, kas var būt noderīga muitas aģentūrām, kā arī
  • nodrošināt preču brīvu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu ES vienotajā tirgū.

Kultūra un plašsaziņas līdzekļi

ES strādā, lai saglabātu Eiropas kopējo kultūras mantojumu un nodrošinātu tā pieejamību visiem. ES atbalsta mākslu un palīdz mūsu kultūras un radošajām nozarēm augt, jo īpaši ar programmas “Radošā Eiropa” palīdzību.

Kultūra un radošums ir Eiropas projekta pamatā un ir ES kultūras politikas būtība. Eiropas bagātīgais kultūras mantojums un dinamiskās radošās nozares bagātina, sniedz prieku un identitātes apziņu miljoniem cilvēku.

ES cenšas aizsargāt kultūras mantojumu un dažādību visās valstīs un izmantot kultūras un radošo nozaru ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā. ES politikas mērķis ir arī risināt kopējas problēmas, piemēram, pāreju uz digitālo ražošanu un saturu, kā arī rosināt inovāciju kultūras nozarē. Jaunā Eiropas darba kārtība kultūrai ietver konkrētus pasākumus ar mērķi izmantot kultūras potenciālu pilnībā.

Video:

Ko ES dara

Programmas “Radošā Eiropa” mērķis tās darbības septiņos gados ir stiprināt Eiropas kultūras un radošās nozares un sniegt finansējumu aptuveni 3700 kultūras organizāciju, 250 000 mākslinieku un kultūras nozares profesionāļu, vairāk nekā 7000 kinoteātru, 2800 filmu un 4500 grāmatu tulkojumu. Tās ietvaros tiek ieguldīti līdzekļi 1,46 miljardu eiro apmērā, lai:

  • veicinātu Eiropas kultūru un valodu daudzveidību,
  • veicinātu ekonomisko izaugsmi un konkurenci radošajās nozarēs,
  • palīdzētu radošajām un kultūras nozarēm maksimāli izmantot digitālās tehnoloģijas un radīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kā arī
  • piedāvātu radošus darbus plašākai auditorijai Eiropā un pasaulē.

“Radošā Eiropa” arī veicina tādas iniciatīvas kā ES balvas kultūras mantojuma, arhitektūras, literatūras un mūzikas jomā, “Eiropas mantojuma zīme” un “Eiropas kultūras galvaspilsēta”. Eiropas Kultūras mantojuma gada – 2018. gada – mērķis bija mudināt plašāku cilvēku loku atklāt un iepazīt Eiropas kultūras mantojumu un stiprināt izjūtu, ka esam piederīgi kopīgai Eiropas telpai.

Komisija arī koordinē politikas izstrādi, pētniecību un ziņošanu saistībā ar virkni tematu – no medijpratības un digitālās izplatīšanas līdz kultūras mantojuma saglabāšanai un kultūrai ārējās attiecībās. Turklāt tā veicina sadarbību un mācīšanos no līdzbiedriem dalībvalstu vidū.

ES politika audiovizuālajā un plašsaziņas līdzekļu jomā ir veidota ar mērķi nodrošināt, ka audiovizuālajiem medijiem (filmām, televīzijai un video), tāpat kā citām precēm un pakalpojumiem, piemēro ES mēroga noteikumus, lai nodrošinātu to brīvu un godīgu apriti vienotajā tirgū neatkarīgi no formāta. ES noteikumi arī veicina Eiropas filmu un cita satura izstrādi un izplatīšanu ar mērķi veicināt kultūru daudzveidību.

Jaunatne

ES politikas virzieni un programmas jaunatnei ir izstrādātas ar mērķi nodrošināt, ka jauni cilvēki var pilnībā iesaistīties visās sabiedrības dzīves jomās, un sniegt viņiem plašākas iespējas izglītībā un darba tirgū.

Jaunu cilvēku sociālā iekļaušana ir svarīga Eiropas sabiedrībai un demokrātijai. ES jaunatnes stratēģija veicina jauniešu pāreju uz pieaugušo vecumu, kā arī jauniešu veselību un labklājību, iesaistīšanos sabiedrībā, brīvprātīgajās un solidaritātes darbībās, nodarbinātībā un uzņēmējdarbībā. ES jaunatnes politika arī piedāvā jauniešiem iespēju novērst izglītības un prasmju trūkumus, tādējādi ļaujot viņiem labāk pielāgoties izaicinājumiem un radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Tas ir īpaši svarīgi, jo jauniešu bezdarbs joprojām ir ievērojami augsts.

Video:

Ko ES dara

ES īsteno vairākas programmas un iniciatīvas, lai palīdzētu jauniešiem Eiropā aktīvāk darboties sabiedrībā un gūt labumu no pieredzes citā valstī. Tās jo īpaši ietver tālāk aprakstītos pasākumus.

  • Erasmus+ ir ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalstam Eiropā. Ar kopējo budžetu 14,7 miljardi eiro programma ļauj vairāk nekā 4 miljoniem eiropiešu apgūt zināšanas un prasmes, dodot iespēju studēt, stažēties, strādāt praksē, piedalīties jauniešu apmaiņas programmās, mācīt, piedalīties apmācībās un jaunatnes darba un sporta pasākumos.
  • Komisija uzsver nepieciešamību veidot strukturētu dialogu kā līdzekli komunikācijai starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, lai tieši iesaistītu jauniešus viņiem svarīgu politikas virzienu veidošanā. Tas tiek organizēts 18 mēnešu ciklos, un katrs strukturētā dialoga cikls koncentrējas uz īpašu tēmu un sniedz jauniešiem iespēju izteikties par konkrētām tēmām.
  • Programma “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” palīdz nodrošināt jauniem Eiropas uzņēmējiem prasmes, kas nepieciešamas maza uzņēmuma dibināšanai un vadīšanai.
  • Eiropas Solidaritātes korpuss ir ES iniciatīva, kuras mērķis ir sniegt jauniešiem iespējas paust savu solidaritāti, iesaistoties tādās aktivitātēs savā valstī vai ārzemēs, kas dod labumu kopienām un cilvēkiem visā Eiropā.
  • Garantija jauniešiem, kuras finansējums ir 8,8 miljardi eiro, atbalsta jaunatnes nodarbinātību, nodrošinot, ka visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem saņem kvalitatīvu un konkrētu darba, prakses, stažēšanās vai tālākizglītības piedāvājumu četros mēnešos pēc formālās izglītošanās pārtraukšanas vai kļūšanas par bezdarbnieku.

Eiropas jaunatnes portālā ir sniegta informācija par šīm un citām ES iniciatīvām, kas paredzētas jauniešiem visā Eiropā, savukārt Eiropas darbvietu mobilitātes portāls EURES arī palīdz satikties darba meklētājiem un uzņēmumiem, kas piedāvā darbu.

Sports

ES popularizē ieguvumus veselībai un pozitīvas vērtības, kas saistītas ar sportu, atbalsta politikas veidotāju sadarbību un dialogu ar sporta organizācijām, kā arī risina tādas problēmas kā dopings, spēļu rezultātu sarunāšana un vardarbība.

Sports un vingrošana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa miljoniem eiropiešu. Sports ne tikai uzlabo veselību un veicina labsajūtu, bet arī palīdz risināt tādas problēmas kā rasisms, sociālā atstumtība un dzimumu nevienlīdzība. Sportam ir arī būtiskas ekonomiskās priekšrocības, un tas ir svarīgs rīks ES ārējās attiecībās. ES politika sportā tagad galvenokārt tiek īstenota programmas Erasmus+ ietvaros.

Video:

Ko ES dara

ES koncentrējas uz sportu kā līdzekli, kas palīdz cilvēkiem būt veselīgiem, veidot kopienas, veicināt sociālo iekļaušanu un sekmēt līdzvērtīgas iespējas.

  • Erasmus+ līdzfinansē iniciatīvas, lai palīdzētu radīt, kopīgot un īstenot inovatīvas idejas un praksi nolūkā veicināt tautas sportu. “Erasmus+ sports” palīdz attīstīt sporta Eiropas dimensiju, veicinot sporta organizāciju, valstu iestāžu un citu ieinteresēto personu savstarpējo sadarbību.
  • Sports var mazināt sociālo plaisu, piedāvāt jaunas iespējas un palīdzēt attīstīt līdera prasmes. ES dalībvalstis, kuras piesakās Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda dotācijām, tiek aicinātas iekļaut savās darbībās projektus, kuros ar sportu tiek veicināta sociālā iekļaušana. #BeInclusive ES sporta balva godina organizācijas, kuras izmanto sporta sniegtās iespējas, lai vairotu nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu sociālo iekļautību.
  • Eiropas Sporta nedēļā eiropieši tiek aicināti būt aktīvi ikdienā.
  • Eiropas Komisija mudina sporta organizācijas īstenot labu pārvaldību.
  • Eiropas Komisija pakāpeniski iekļauj sportu divpusējos nolīgumos ar valstīm ārpus ES.

Par ES dalībvalstu sadarbību sportā ir panākta vienošanās daudzgadu ES darba plānā sportam. Pēdējā plānā (2017–2020) ir noteiktas trīs prioritātes: sporta integritāte, sporta ekonomiskais aspekts un sports sabiedrībā. Eiropas Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai popularizētu sportu un rastu risinājumus problēmām Eiropas sportā.

Eirobarometra aptaujā par sportu un fiziskām aktivitātēm ir secināts, ka ES pilsoņi nenodarbojas ar sportu pietiekami bieži. ES veselības politika veicina sportošanu, gan daloties ar paraugpraksi starp ES valstīm un ieinteresētajām personām, gan īstenojot ES platformu diētas, fiziskās aktivitātes un veselības jomā, kas piedāvā forumu cīņai ar nevēlamām tendencēm.

ES pamatnostādnes fiziskās aktivitātes jomā (2008) un Padomes Ieteikums par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu dažādās nozarēs (2013) atspoguļo to, kā valstu politika var veicināt aktivitātes. Tartu aicinājumā piekopt veselīgu dzīvesveidu (2017) ir iekļauts tādu 15 darbību saraksts, kas veicina veselīgu dzīvesveidu.

Budžets

ES budžets palīdz gādāt par lietām, kas eiropiešiem ir svarīgas. Apvienojot resursus ES līmenī, dalībvalstis var sasniegt vairāk nekā katra atsevišķi.

Ar ES budžetu tiek atbalstīta virkne politikas virzienu, kas tiek īstenoti Eiropas Savienībā, un tas ir palīdzējis ES nostiprināt tās spēcīgo vadošo pozīciju starptautiskajā telpā klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, turklāt ES ir lielākā humānās palīdzības un attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē.

Ekonomikas un finanšu krīzes laikā ES budžets apliecināja, ka ir spēcīgs instruments investīciju atbalstam. Tā kā daudzās dalībvalstīs bija vērojams būtisks budžeta saspīlējums, ES budžets un jo īpaši strukturālie fondi pēc 2008. gada kļuva par stabilizācijas faktoru ieguldījumiem izaugsmē un darbvietu radīšanā. Nesen ES budžetā tika iekļauta arī ES ārējo robežu pārvaldība un ES reaģēšana uz bēgļu krīzi un organizētās noziedzības un terorisma draudiem.

Video:

Ko ES dara

ES izstrādā ilgtermiņa budžeta plānus, kas nodrošina stabilu pamatu bud priekšlikumu ES ilgtermiņa budžetam žeta izpildei vismaz piecu gadu periodā. Pašreizējais ES ilgtermiņa budžets aptver 2014.–2020. gadu un ļauj ES šajā laikposmā ieguldīt līdzekļus aptuveni triljona eiro apmērā. Eiropas Komisija 2018. gada maijā prezentēja savu priekšlikumu ES ilgtermiņa budžetam no 2021. līdz 2027. gadam.

Gada budžets tiek pieņemts demokrātiski. Vispirms Eiropas Komisija ierosina budžeta projektu. Pēc tam valstu valdības (ar Eiropas Savienības Padomes starpniecību) un tieši ievēlētais Eiropas Parlaments apstiprina ES budžetu, parasti tas notiek pirms finanšu gada sākuma. Aptuveni 94 % no budžeta tiek iztērēti dalībvalstīs, galvenokārt nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai Eiropā, kā arī ārpus ES – attīstības un humānajai palīdzībai, un tikai 6 % tiek tērēti ES administrācijai.

ES gada budžets 2019. gadā bija aptuveni 165,8 miljardi eiro – liela summa absolūtos skaitļos, taču tas ir tikai 1 % no bagātības, ko katru gadu saražo ES ekonomikas. Aptuveni 80 % ES budžeta tiek finansēti no valstu maksājumiem, ņemot vērā nacionālo kopienākumu un pievienotās vērtības nodokli.

Katru gadu pēc Padomes ieteikuma Eiropas Parlaments lemj, vai apstiprināt to, kā Komisija ir izpildījusi ES budžetu. Šī procedūra nodrošina pilnīgu pārskatatbildību un pārredzamību. Kad budžeta izpilde ir apstiprināta, attiecīgā gada konti tiek oficiāli slēgti.

Cīņa pret krāpšanu

Lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota pēc iespējas efektīvāk, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai izmeklē krāpšanas, korupcijas un nelikumīgas ES līdzekļu izmantošanas lietas.

Korupcija un krāpšana var būtiski kaitēt ekonomikai un iedragāt pilsoņu uzticību demokrātiskām iestādēm un procesiem. Tomēr institucionālā korupcija nav vienīgais drauds. Cigarešu kontrabanda, izvairīšanās no ievedmuitas nodokļa par apaviem un apģērbiem, subsīdiju saņemšana par apelsīnu audzēšanu neesošās saimniecībās – ir daudz lielas un mazas krāpniecības piemēru, kas var prasīt Eiropas nodokļu maksātāju naudu.

Lai apkarotu šos draudus, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklē krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas saistītas ar ES līdzekļiem, smagus pārkāpumus, ko veikuši ES darbinieki un ES iestādes, kā arī palīdz iestādēm formulēt un īstenot politikas virzienus krāpšanas novēršanai un apzināšanai. OLAF ir Eiropas Komisijas struktūrvienība, taču izmeklēšanas uzdevumā darbojas pilnīgi neatkarīgi.

Video:

Ko ES dara

Kad Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir izvērtējis un pamatojis iespējamas korupcijas vai krāpšanas lietu saistībā ar ES līdzekļiem, tiek sākta izmeklēšana. Šī izmeklēšana var ietvert intervijas un telpu pārbaudi. OLAF arī koordinē lietā iesaistītās dalībvalsts krāpšanas apkarošanas aģentūru veiktās pārbaudes.

Kad izmeklēšana ir pabeigta, OLAF iesaka ES iestādēm un iesaistīto valstu valdībām, kā rīkoties tālāk: parasti tā ir kriminālizmeklēšanas sākšana, finanšu līdzekļu atgūšana vai citi disciplināri pasākumi. Pēc tam OLAF uzrauga, kā šie ieteikumi tiek īstenoti.

Valstu muitas dienesti regulāri īsteno muitas operācijas kopā ar OLAF (un citām ES aģentūrām), lai apturētu kontrabandu un krāpšanu noteiktās augsta riska jomās un identificētos maršrutos. Piemēram, 2017. gadā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai finansētās kopējās muitas operācijās tika izņemti 75 miljoni cigarešu, kā arī desmitiem tūkstoši citu viltotu produktu.

OLAF arī palīdz izstrādāt, uzraudzīt un īstenot ES krāpšanas apkarošanas politikas virzienus, cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi.

3 Kā Eiropas Savienība pieņem lēmumus un rīkojas

1 KAS IR KAS

Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums. Tas nozīmē, ka ikviens ES veiktais pasākums balstās uz līgumiem, kurus brīvprātīgi un demokrātiski ir apstiprinājušas visas ES dalībvalstis. Līgumus apspriež un pieņem visas ES dalībvalstis, un pēc tam tie tiek ratificēti parlamentā vai referendumā.

Līgumos ir noteikti ES mērķi un izklāstīti noteikumi ES iestāžu darbībai, lēmumu pieņemšanai un attiecībām starp ES un tās dalībvalstīm. Tie tiek grozīti katru reizi, kad ES pievienojas jaunas dalībvalstis. Periodiski tie ir grozīti arī tāpēc, lai reformētu Eiropas Savienības iestādes un piešķirtu ES jaunas atbildības jomas.

Pēdējais reformu līgums – Lisabonas līgums – stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Iepriekšējie līgumi tagad ir iekļauti pašreizējā konsolidētajā versijā, kas ietver Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Nesen ES vienojās par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Tas ir starpvaldību līgums, ar kuru dalībvalstīm ir noteikta prasība izveidot stingrus noteikumus, lai nodrošinātu līdzsvarotu valsts budžetu, un ar kuru tiek stiprināta eirozonas pārvaldība.

Lēmumu pieņemšanā ES līmenī ir iesaistītas dažādas ES iestādes, proti:

Nozīmīga loma ir arī padomdevējām struktūrām (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai), kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Parasti Eiropas Komisija ierosina jaunus tiesību aktus un Eiropas Parlaments un Padome (saukta arī par Eiropas Savienības Padomi) tos pieņem. Dalībvalstis un attiecīgā ES iestāde vai iestādes tos īsteno.

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentu ievēl ES pilsoņi tiešās vēlēšanās, kas notiek reizi piecos gados. Katra dalībvalsts ievēl noteiktu skaitu deputātu; deputātu skaits ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita katrā dalībvalstī. Parlamenta sanāksmes notiek gan Briselē, gan Strasbūrā. Pašreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir Dāvids Sasoli.

Eiropas Parlamenta deputāti ir sadalījušies politiskajās grupās un arī komitejās, kas izskata priekšlikumus jauniem tiesību aktiem dažādās politikas jomās.

Lēmumu pieņemšanā Parlamentam ir šādi pienākumi:

  • kopā ar Eiropas Savienības Padomi apstiprināt, grozīt vai noraidīt ES tiesību aktus, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumus. Parlaments un Padome arī kopīgi atbild par ES budžeta (ko ierosina Eiropas Komisija) pieņemšanu;
  • lemt par starptautiskiem nolīgumiem;
  • lemt par ES paplašināšanos;
  • ievēlēt Komisijas priekšsēdētāju, ņemot vērā dalībvalstu priekšlikumus, un pēc tam apstiprināt visu Komisiju;
  • pārskatīt Komisijas darba programmu un pieprasīt, lai tā ierosina tiesību aktus.

Parlamenta darbā ir divi galvenie posmi.

  • Komitejas sagatavo tiesību aktus: Parlamentā ir 20 komitejas un divas apakškomitejas, katra no tām atbild par konkrētu politikas jomu. Komitejas izskata tiesību aktu priekšlikumus, un Eiropas Parlamenta deputāti un politiskās grupas var ierosināt grozījumus vai ierosināt noraidīt piedāvāto tiesību aktu. Šie jautājumi tiek apspriesti arī politiskajās grupās, pirms tās lemj, kā balsot par konkrētu jautājumu.
  • Plenārsēdēs tiek apstiprināti, grozīti vai noraidīti tiesību akti: to laikā Eiropas Parlamenta deputāti pulcējas vienā telpā gala balsojumam par ierosinātajiem tiesību aktiem un ierosinātajiem grozījumiem. Plenārsēdes parasti notiek Strasbūrā, bet papildu sesijas tiek organizētas Briselē.

Eiropas Parlamenta astotais sasaukums savu darbu beidza 2019. gada 18. aprīlī. Tiešās vēlēšanās no 23. līdz 26. maijam ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēja Eiropas Parlamenta deputātus, kuri veidos jauno Parlamentu. Plašāka informācija par 2019. gada Eiropas vēlēšanu rezultātiem un jaunā Parlamenta veidošanu pieejama Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē.

Eiropadome

Eiropadomi, kas atrodas Briselē, veido visu ES valstu vai to valdību vadītāji, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Eiropadome apvieno ES līderus, lai noteiktu ES politikas darba kārtību. Eiropadome ir ES dalībvalstu politiskās sadarbības augstākais līmenis. Eiropadome tiekas sanāksmēs (parasti reizi ceturksnī), kurās piedalās ES līderi, un to vada Eiropadomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs var sasaukt arī papildu sanāksmes, lai risinātu steidzamus jautājumus. 2019. gada jūlijā par Eiropadomes priekšsēdētāju uz laikposmu no 2019. gada 1. decembra līdz 2022. gada 31. maijam ievēlēja Šarlu Mišelu.

Eiropadome parasti pieņem lēmumus vienprātīgi vai dažos gadījumos ar kvalificētu balsu vairākumu.

Eiropadome:

  • lemj par ES vispārējo darbības virzienu un politiskajām prioritātēm, bet nepieņem likumus;
  • risina sarežģītus un jutīgus jautājumus, kurus nevar atrisināt starpvaldību sadarbības zemākajos līmeņos;
  • nosaka ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ņemot vērā ES stratēģiskās intereses un aizsardzības aspektus;
  • nominē un ieceļ kandidātus noteiktos augsta profila ES amatos, piemēram, Eiropas Komisijas priekšsēdētāju vai Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju.

Katrā jautājumā Eiropadome var:

  • lūgt Eiropas Komisiju izstrādāt priekšlikumu tā risināšanai;
  • nodot to Eiropas Savienības Padomei izskatīšanai.

Padome

Padome kopā ar Eiropas Parlamentu ir galvenā ES lēmējinstitūcija. Tā zināma arī kā Eiropas Savienības Padome. Padomē tiekas dalībvalstu ministri, lai apspriestu, grozītu un pieņemtu tiesību aktus un koordinētu politikas virzienus. Ministri ir pilnvaroti uzņemties saistības savas valdības vārdā, lai īstenotu darbības, par kurām vienojas sanāksmēs. Padomes prezidentvalsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita dalībvalsts, un tās uzdevums ir vadīt visas Padomes sanāksmes un izstrādāt darba kārtību.

Padome:

  • pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem, kopā ar Eiropas Parlamentu apspriež un pieņem ES tiesību aktus;
  • koordinē ES valstu politiku;
  • izstrādā ES ārpolitiku un drošības politiku, ņemot vērā Eiropadomes vadlīnijas;
  • slēdz līgumus starp ES un citām valstīm vai starptautiskām organizācijām;
  • kopā ar Eiropas Parlamentu pieņem ES gada budžetu.

Ministri apmeklē tās sanāksmes, kas saistītas ar politikas virzienu, kurā viņi darbojas. Piemēram, vides ministri piedalās Vides padomes sanāksmēs. Ministri tiekas vairākas reizes gadā, lai pieņemtu lēmumus saistībā ar ES, savukārt valdību amatpersonas tiekas visu gadu, lai detalizēti apspriestu politiku.

Lai lēmumu pieņemtu, parasti ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, kas definēts kā 55 % no dalībvalstīm, kuras pārstāv vismaz 65 % no ES iedzīvotājiem. Tomēr atsevišķās jomās, piemēram, ārpolitikā un nodokļu politikā, ir nepieciešams vienprātīgs lēmums (visas dalībvalstis “par”), un procesuālos un administratīvos jautājumos ir nepieciešams vienkāršs balsu vairākums.

Padomi nedrīkst jaukt ar Eiropas Padomi, kas ir nevis Eiropas Savienības struktūra, bet gan starptautiska organizācija, kas tika izveidota, lai veicinātu demokrātiju un aizsargātu cilvēktiesības un tiesiskumu Eiropā. Tās sastāvā ir 47 Eiropas valstis, tostarp ES da- lībvalstis.

Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ir galvenā iestāde, kas vada ES darbību ikdienā. Tā ir vienīgā ES iestāde, kas var ierosināt tiesību aktus (bieži vien pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes lūguma), lai gan par tiem balso Parlaments un Padome. Komisijas darbs pārsvarā notiek Briselē un Luksemburgā, taču visu ES dalībvalstu galvaspilsētās ir Komisijas pārstāvniecības.

Komisiju veido 27 komisāru kolēģija, pa vienam komisāram no katras ES dalībvalsts, un tajā ietilpst arī priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un priekšsēdētājas vietnieki.

Kad ir nominēts Komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības Padome, vienojoties ar nominēto priekšsēdētāju, nominē pārējos 26 Komisijas locekļus, un pēc tam par šiem kandidātiem kā vienu veselumu balso Eiropas Parlaments. Komisāri tiek nozīmēti par Komisijas politiskajiem vadītājiem uz pieciem gadiem. Priekšsēdētājs katram komisāram uztic atbildību par konkrētām politikas jomām.

Komisijas darbinieki ir līdzvērtīgi civildienesta darbiniekiem dalībvalstīs, un to darbs tiek organizēts departamentos jeb ģenerāldirektorātos un dienestos, līdzīgi kā tas notiek ministrijās valstu līmenī.

Komisijas lēmumi tiek pieņemti, ievērojot komisāru kolēģijas kolektīvās atbildības principu. Visi komisāri lēmumu pieņemšanas procesā ir līdzvērtīgi un vienlīdz atbildīgi par šiem lēmumiem. Viņiem nav individuālu lēmumu pieņemšanas pilnvaru, izņemot īpašas situācijas, kad tas ir atļauts.

Astoņi priekšsēdētājas vietnieki (tostarp trīs priekšsēdētājas izpildvietnieki un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos) šīs funkcijas pilda papildus ierastajiem komisāra pienākumiem. Priekšsēdētājas vietnieki rīkojas priekšsēdētājas vārdā un koordinē darbu savā atbildības jomā kopā ar vairākiem komisāriem. Priekšsēdētāja fon der Leiena 2019. gada jūlijā izklāstītajās politiskajās pamatnostādnēs noteica sešus Eiropas pamatmērķus.

Parasti lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi, bet var notikt arī balsošana. Tādā gadījumā lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, un katram komisāram ir viena balss. Pēc tam minēto jautājumu izskata attiecīgais ģenerāldirektorāts. Parasti tas notiek tiesību aktu priekšlikumu projektu formā.

Konsultatīvās komitejas

Konsultatīvajām komitejām (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai) ir padomdevēju loma attiecībā uz Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Tās sniedz atzinumus par ierosinātajiem tiesību aktiem. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pārstāv organizētu pilsonisko sabiedrību, savukārt Reģionu komiteja – vietējās un reģionālās iestādes.

Valstu parlamenti

27 dalībvalstu parlamenti sniedz ieguldījumu ES sekmīgā darbībā, saskaņojot to valdības darbu ar Eiropas Savienības darbību, un tiem ir dažādas tiesības, tostarp paust savas bažas attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem.

Valstu parlamenti sūta Komisijai pamatotus atzinumus, kad uzskata, ka ar kādu tiesību akta projektu tiek pārkāpts subsidiaritātes princips. Ja tiek izpildīti noteikti nosacījumi, Komisija pārskata savu priekšlikumu un publiski izskaidro, vai to saglabās nemainītu, grozīs vai atcels.

Komisija arī uztur pastāvīgu politisko dialogu ar valstu parlamentiem, kuri pēc savas iniciatīvas sūta savus atzinumus par jebkādām Komisijas likumdošanas vai politiskajām iniciatīvām vai jebkuru politisku tēmu.

Eiropas Centrālā banka un Eiropas Investīciju banka

Eiropas Centrālā banka ir neatkarīga ekonomiskās un monetārās savienības iestāde, kas aptver visas ES dalībvalstis. Tā pieņem lēmumus, neprasot un nesaņemot norādījumus no valdībām vai citām ES iestādēm. Tās galvenais mērķis ir saglabāt monetāro stabilitāti eirozonā, nodrošinot zemu un stabilu patēriņa cenu inflāciju.

Eiropas Investīciju banka ir Eiropas Savienības banka. To pārvalda dalībvalstis, un tā ir izveidota ar mērķi aizdot naudu investīcijām, ar kurām tiek atbalstīti ES mērķi. Tās galvenais uzsvars ir likts uz ES darbvietu un izaugsmes potenciāla nodrošināšanu, kā arī uz atbalstu darbībām klimata jomā un ES politikai ārpus tās robežām.

Eiropas Savienības aģentūras

Eiropas Savienības darbībā palīdz vairākas ES aģentūras, kas ir atsevišķas juridiskas struktūras, kuras izveidotas, lai veiktu konkrētus uzdevumus saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tās strādā ar jautājumiem un problēmām, kas ietekmē ES dzīvojošo cilvēku ikdienu. Tām ir būtiska nozīme, jo tās sniedz ES iestādēm un dalībvalstīm specializētas zināšanas dažādās jomās, piemēram, kiberdrošībā, pārtikas un zāļu nekaitīguma jomā, vides aizsardzībā, pamattiesību jomā un robežu drošības jomā.

2 LĒMUMU PIEŅEMŠANA

ES lēmumu pieņemšanas procesā ir iesaistītas dažādas iestādes, taču priekšplānā ir Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija.

Parasti Eiropas Komisija ierosina jaunus tiesību aktus, kurus pēc tam pieņem Parlaments un Padome. Dažos gadījumos Padome var to darīt viena pati.

Lai nodrošinātu, ka ES darbība pēc iespējas efektīvi īsteno tās mērķus, Eiropas Komisija izvērtē politikas virzienu, tiesību aktu un citu būtisku pasākumu plānoto un reālo ietekmi. Komisija arī iesaista pilsoņus un ieinteresētās personas visos politikas cikla posmos – no plānošanas un priekšlikumu izstrādes līdz īstenošanai, novērtēšanai un vēlākai pārskatīšanai.

Lai izziņotu jaunas likumdošanas iniciatīvas vai esošo tiesību aktu plānotus novērtējumus, Eiropas Komisija publicē sākotnējos ietekmes novērtējumus jeb ceļvežus. Likumdošanas priekšlikumiem pievienotajos ietekmes novērtējumos tiek analizēts un ziņots par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi.

Kas notiek ar tiesību aktiem vai iniciatīvām, kas jau ir spēkā? Kad iniciatīvas ir īstenotas pietiekami ilgu laiku, tās tiek novērtētas, lai pārbaudītu to atbilstību standarta kritērijiem. Novērtējuma ietvaros Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT) tiek apzinātas iespējas samazināt regulatīvās izmaksas un vienkāršot esošos tiesību aktus.

Ir vairāki tiesību aktu veidi, kurus piemēro dažādos veidos.

  • Regula ir tiesību akts, kas ir tieši piemērojams un saistošs visās dalībvalstīs. Dalībvalstīm tā nav jāpieņem valsts tiesību aktos, lai gan valsts tiesību aktus var nākties mainīt, lai izvairītos no pretrunām ar regulu.
  • Direktīva ir tiesību akts, kas ir saistošs visām dalībvalstīm vai dalībvalstu grupai, lai sasniegtu konkrētu mērķi. Lai direktīva stātos spēkā, parasti tā ir jātransponē valstu tiesību aktos. Svarīgi pieminēt, ka direktīvā ir norādīts sasniedzamais mērķis, taču veids, kādā tas tiek darīts, ir atkarīgs no katras dalībvalsts individuāli.
  • Lēmumu var adresēt dalībvalstīm, cilvēku grupām vai pat atsevišķām personām. Tas uzliek saistības kopumā. Lēmumus izmanto, piemēram, lai lemtu par ierosinātu uzņēmumu apvienošanos.
  • Ieteikumi un atzinumi ļauj ES iestādēm par savu viedokli informēt dalībvalstis un dažos gadījumos – atsevišķus pilsoņus, tie nav saistoši un nerada nekādus juridiskus pienākumus minētajām personām vai struktūrām, kurām tie ir adresēti.

Katrs jauna ES tiesību akta priekšlikums ir pamatots ar konkrētu līguma pantu, ko sauc par priekšlikuma juridisko pamatu. Tas nosaka, kāda likumdošanas procedūra ir jāievēro.

Lielākā daļa tiesību aktu tiek izstrādāta, ievērojot tā saukto parasto likumdošanas procedūru.

Parastā likumdošanas procedūra

Parastā likumdošanas procedūra jeb koplēmuma procedūra ir ES tiesību aktu pieņemšanā visbiežāk izmantotā procedūra. Tajā Eiropas Parlamentam un Padomei ir vienlīdzīgas tiesības, un šādā veidā pieņemti tiesību akti ir kopīgi Parlamenta un Padomes akti. Šo procedūru piemēro lielākajai daļai ES tiesību aktu, kas aptver plašu nozaru klāstu, piemēram, patērētāju tiesības, vides aizsardzība un transports. Parastās likumdošanas procedūras ietvaros Komisija izstrādā priekšlikumu, kas jāpieņem gan Parlamentam, gan Padomei. Kad priekšlikums ir saņemts, tiek ievērota turpmāk aprakstītā procedūra.

Pirmais lasījums

  • Eiropas Parlaments apspriež priekšlikumu savās komitejās. Šajās komitejās tiek iesniegti apspriešanai visi priekšlikuma grozījumi un par tiem tiek balsots. Pēc tam priekšlikumu skata Parlamentā kopumā, un Parlaments par to (un turpmākiem grozījumiem) balso plenārsēdē.
  • Padome un dalībvalstis rūpīgi izskata tiesību aktu. Šīs apspriedes lielākoties notiek ierēdņu darba grupā. Daudzus jautājumus var atrisināt šādā tehniskā līmenī vai līmeņos tieši virs tā, taču daži jautājumi joprojām ir jāizskata attiecīgo ministru sanāksmēs. Padome politiski vienojas par tiesību aktu – tas var būt pirms vai pēc balsošanas Parlamentā. Kad Parlaments ir nobalsojis, politiskā vienošanās kļūst par oficiālu kopējo nostāju. Ja Padomes kopējā nostāja atšķiras no Parlamenta balsošanas rezultāta, tiesību akts ir jāizskata otrajā lasījumā, lai novērstu nesaskaņas.
  • Parlamenta un Padomes pārstāvji bieži vien tiekas neformāli, lai mēģinātu vienoties pirms oficiālās nostājas paušanas. Ja puses vienojas, Padome pieņem tādu pašu teksta redakciju kā Parlaments, un priekšlikums kļūst par tiesību aktu. To sauc par vienošanos pirmā lasījuma stadijā.

Otrais lasījums

  • Ja pirmā lasījuma stadijā vienošanās nav panākta, tiek sākts otrais lasījums. Tajā tiek ievērota līdzīga procedūra kā pirmajā lasījumā, taču šoreiz Parlaments izskata Padomes ierosinātās izmaiņas un balso par tām, savukārt Padome izskata Parlamenta ierosinājumus. Otrais lasījums ir ātrāks process nekā pirmais lasījums, jo var apspriest tikai Parlamenta un Padomes atšķirīgo nostāju, turklāt vairākiem elementiem ir noteikts laika ierobežojums.
  • Parlaments un Padome var vienoties šajā stadijā (vienošanās otrā lasījuma stadijā). Ja abas iestādes nevar panākt kopīgu lēmumu attiecībā uz ierosināto tiesību aktu, tas tiek nodots Samierināšanas komitejai, kurā ir vienāds Parlamenta un Padomes pārstāvju skaits. Samierināšanas procedūra tiek izmantota reti. Lielākā daļa tiesību aktu tiek pieņemti parastās likumdošanas procedūras ietvaros pirmajā vai otrajā lasījumā.
  • Kad ir panākta vienošanās par galīgo redakciju un visi tulkojumi ir pabeigti, tiesību akts tiek vēlreiz nodots Parlamentam un Padomei, lai abas struktūras varētu apstiprināt to kā tiesību aktu. Pēc tam tas tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ES oficiālajās valodās. Tiesību aktā ir norādīts, kad tas ir jāīsteno dalībvalstīs vai kad tas stājas spēkā, ja tiesību akts ir regula.

Komisija var iesūdzēt dalībvalstis tiesā un likt tās sodīt, ja ES tiesību akti netiek ievēroti. Gandrīz visi ES tiesību akti tiek izpildīti dalībvalstīs. Dažreiz tas var veicināt sūdzības par nevienlīdzīgu noteikumu īstenošanu dažādās valstīs. Daži lēmumi tiek izpildīti tieši ES līmenī, jo īpaši konkurences tiesību akti, piemēram, pretmonopola lietās. Plašāka informācija dota tālāk šīs sadaļas 3. daļā “ES tiesību aktu ievērošanas nodrošināšana”.

Ar ko vēl notiek konsultācijas?

Pieņemot lēmumus dažādās politikas jomās, Parlaments, Padome un Komisija konsultējas ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (kuras priekšsēdētājs ir Luka Žajē).

Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jākonsultējas ar Eiropas Reģionu komiteju (kuras priekšsēdētājs ir Karls-Heincs Lambercs) jautājumos, kas ir būtiski attiecīgajiem reģioniem.

Komiteju atzinumi nav saistoši ES iestādēm.

Ir iespējams konsultēties arī ar citām iestādēm un struktūrām, ja priekšlikums ietilpst to interešu vai kompetenču lokā, piemēram, ar Eiropas Centrālo banku par priekšlikumiem saistībā ar ekonomikas un finanšu jautājumiem.

Valsts pārraudzība

Valstu parlamenti saņem leģislatīvo aktu projektus tajā pašā laikā, kad Eiropas Parlaments un Padome. Tie var sniegt savu atzinumu, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti visatbilstošākajā līmenī. ES darbībām piemēro subsidiaritātes principu, kas nozīmē, ka ES rīkojas tikai tad, ja rīcība ir efektīvāka ES līmenī, nevis valstu līmenī, izņemot jomas, kurās tai ir ekskluzīva kompetence. Valstu parlamenti uzrauga pareizu šā principa ievērošanu ES lēmumu pieņemšanas procesā un var sniegt pamatotus atzinumus, ja uzskata, ka šis princips netiek ievērots.

Pilsoņu iesaiste

Ikvienam ES pilsonim ir tiesības iesniegt Eiropas Parlamentam lūgumrakstu vienā no 24 oficiālajām ES valodām sūdzības vai pieprasījuma formā, ja attiecīgais jautājums ietilpst kādā no Eiropas Savienības darbības jomām. Lūgumrakstus izskata Parlamenta Lūgumrakstu komiteja, kas pieņem lēmumu par to pieņemamību un ir atbildīga par to izskatīšanu.

Pilsoņi var arī tieši iesaistīties ES politikas veidošanā, aicinot Eiropas Komisiju izstrādāt priekšlikumu jautājumos, kuros ES ir likumdošanas kompetence. Tā sauktā Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jāatbalsta vismaz miljonam ES pilsoņu vismaz septiņās dalībvalstīs. Katrā no šīm septiņām dalībvalstīm ir nepieciešams minimālais parakstītāju skaits.

Pilsoņi var paust savus uzskatus par Komisijas iniciatīvām politikas veidošanas un likumdošanas procesa galvenajos posmos. Tīmekļa portālā “Izsakiet viedokli” pilsoņi un ieinteresētās personas var piedalīties dažādos veidos.

  • Vispirms Komisija izziņo jaunu iniciatīvu vai esošas politikas vai tiesību akta novērtēšanu, publicējot sākotnējo ietekmes novērtējumu jeb ceļvedi. Pilsoņiem un ieinteresētajām personām ir četras nedēļas laika, lai sniegtu atsauksmes, kas tiek publicētas tajā pašā tīmekļa vietnē.
  • Kad tiek izstrādāta jauna iniciatīva vai novērtējums, Komisija organizē sabiedriskās apspriešanas tiešsaistes aptauju formā, kas ir pieejamas 12 nedēļas.
  • Kad Komisija ir pabeigusi likumdošanas priekšlikumu un iesniegusi to Eiropas Parlamentam un Padomei, pilsoņiem ir vēl viena iespēja izteikt savu viedokli par to. Komentārus par Komisijas priekšlikumiem var iesniegt astoņas nedēļas; pēc tam tie tiek nodoti Parlamentam un Padomei, kas pārrunu laikā tos apspriež.
  • Programmā “Kā atvieglot slogu” pilsoņi var jebkurā laikā sniegt Komisijai ierosinājumus par to, kā varētu vienkāršot un uzlabot esošos tiesību aktus un politikas virzienus, lai tie būtu efektīvāki un mazāk apgrūtinoši.

Tīmekļa portālā “Izsakiet viedokli” pilsoņi var pierakstīties, lai saņemtu e-pastā informāciju, kad tiek pievienotas jaunas iniciatīvas par tēmām, kuras viņus interesē, vai lai sekotu līdzi notikumiem saistībā ar atsevišķām iniciatīvām.

Dalībvalstu politikas koordinēšana – ekonomikas politikas piemērs

Ekonomiskās un monetārās savienības ietvaros ES ekonomikas politika ir balstīta uz valstu ekonomikas politikas ciešu koordinēšanu. Koordinēšanu veic ekonomikas un finanšu ministri, kas kopā veido Ekonomikas un finanšu padomi.

Eurogrupa ir eirozonas dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru struktūra. Tā darbojas ar mērķi veicināt ekonomisko izaugsmi un finanšu stabilitāti eirozonā, koordinējot ekonomikas politiku.

Kopējā ārpolitika un drošības politika

Kopējā ārpolitika un drošības politika ir organizēta, saskaņota ES ārpolitika, kas galvenokārt paredzēta drošībai un aizsardzības diplomātijai un darbībām. Lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama dalībvalstu vienprātība Eiropas Savienības Padomē, taču, kad tie ir pieņemti, noteiktus aspektus var apstiprināt ar kvalificētu balsu vairākumu. ES ārpolitiku ministru līmenī pārstāv Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pašlaik Žuzeps Borels Fοnteljess, kurš arī vada ārlietu ministru sanāksmes.

Starptautisku līgumu slēgšana

Padome katru gadu noslēdz (t. i., oficiāli paraksta) vairākus līgumus starp Eiropas Savienību un valstīm, kas nav ES, kā arī starptautiskām organizācijām. Šie līgumi var aptvert plašas jomas, piemēram, tirdzniecību, sadarbību un attīstību, kā arī var būt saistīti ar specifiskām tēmām, piemēram, tekstilizstrādājumiem, zivsaimniecību, zinātni un tehnoloģiju vai transportu. Visiem starptautiskajiem līgumiem, uz kuriem attiecas parastā likumdošanas procedūra, ir nepieciešama Parlamenta piekrišana.

ES budžeta apstiprināšana

Par ES ikgadējo budžetu lemj Eiropas Parlaments un Padome kopā. Ja abu institūciju viedoklis atšķiras, notiek samierināšanas procedūras, līdz budžets ir apstiprināts. Plašāka informācija dota šīs sadaļas 4. daļā “Rīcība: ES budžets”.

3 ES TIESĪBU AKTU IEVĒROŠANAS NODROŠINĀŠANA

Eiropas Savienības Tiesa nodrošina, ka ES tiesību akti visās dalībvalstīs tiek interpretēti un piemēroti vienādi. Tiesai ir pilnvaras izšķirt juridiskus strīdus starp dalībvalstīm, ES iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Lai izskatītu tūkstošiem lietu, kuras saņem Eiropas Savienības Tiesa, tā ir sadalīta divās galvenajās struktūrās, proti, nodalot Tiesu un Vispārējo tiesu.

Ja privātpersona vai uzņēmums ir cietis zaudējumus kādas ES iestādes vai tās darbinieku darbības vai bezdarbības rezultātā, ir iespējams iesniegt prasību Tiesā divos veidos:

  • netieši ar valsts tiesu starpniecību, kas var lemt, vai nodot lietu Tiesai;
  • tieši Vispārējā tiesā, ja ES iestādes lēmums ir ietekmējis viņus tieši un individuāli.

Ja kāds uzskata, ka kādas valsts iestādes ir pārkāpušas ES tiesību aktus, ir iespējams uzsākt oficiālo sūdzību procedūru.

Kā Tiesa strādā

Lietas tiek izskatītas divos posmos.

  • Rakstiskais posms. Puses iesniedz Tiesai rakstveida paziņojumus, un valsts iestādes, ES iestādes, kā arī dažkārt privātpersonas var iesniegt arī apsvērumus. To visu apkopo tiesnesis referents un pēc tam apspriež Tiesas vispārējā sapulcē.
  • Mutiskais posms. Tā ir atklāta uzklausīšana: tiesvedības pušu advokāti izklāsta lietas būtību tiesnešiem un ģenerāladvokātam, kurš savukārt var iztaujāt advokātus. Ja Tiesa lemj, ka ir nepieciešams ģenerāladvokāta atzinums, tam pēc uzklausīšanas ir dotas dažas nedēļas laika. Pēc tam tiesneši apspriežas un paziņo savu lēmumu.

Vispārējās tiesas procedūra ir līdzīga, tikai lielāko daļu lietu izskata trīs tiesneši un nav ģene- rāladvokāta.

Citas ES tiesu iestādes

Eiropas Ombuds saņem un izmeklē sūdzības un palīdz atklāt administratīvas kļūmes ES iestādēs un citās struktūrās. Sūdzību Eiropas Ombudam var iesniegt jebkurš ES dalībvalsts pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs, asociācija vai uzņēmums.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pienākums ir aizsargāt ES pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju personisko informāciju, ko ES iestādes glabā elektroniskā, rakstiskā vai vizuālā formātā. Tas arī veicina labu praksi šajā jomā ES iestādēs un struktūrās.

4 RĪCĪBA: ES BUDŽETS

ES izstrādā ilgtermiņa izdevumu plānus (daudzgadu finanšu shēmu), kas nodrošina stabilu pamatu budžeta izpildei vismaz piecu gadu periodā. Tas ļauj ES papildināt valstu budžetus, finansējot politikas virzienus ar ES pievienoto vērtību. Daudzgadu finanšu shēmā ir noteikta maksimālā summa, kādu ES var iztērēt dažādās izdevumu kategorijās (pozīcijās). Pašreizējais budžets aptver 2014.–2020. gadu un ļauj ES šajā periodā ieguldīt līdzekļus aptuveni triljona eiro apmērā piecās ES darbības jomās.

Par ES ikgadējo budžetu lemj Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome kopā. Parlaments apspriež to divos lasījumos, un tas stājas spēkā, kad to paraksta Parlamenta priekšsēdētājs. Parlamenta Budžeta kontroles komiteja uzrauga, kā budžets tiek tērēts, un Parlaments katru gadu lemj, vai apstiprināt Komisijas budžeta pārvaldību iepriekšējā finanšu gadā.

Gada budžets 2019. gadā bija aptuveni 165,8 miljardi eiro – liela summa absolūtos skaitļos, taču tas ir tikai 1 % no bagātības, ko katru gadu saražo dalībvalstu ekonomikas.

No ES budžeta (2014–2020) finansētās jomas


Komisijas uzdevums ir pārvaldīt un īstenot ES budžetu, kā arī Parlamenta un Padomes apstiprinātos politikas virzienus un programmas. Faktiskā īstenošana un izdevumi lielākoties ir valstu un vietējo iestāžu ziņā, bet Komisija ir atbildīga par šo procesu pārraudzību. Komisija pārvalda budžetu ar vērīgās Eiropas Savienības Revīzijas palātas palīdzību. Abu iestāžu mērķis ir nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību.

Katru gadu pēc Padomes ieteikuma Eiropas Parlaments lemj, vai apstiprināt to, kā Komisija ir izpildījusi ES budžetu. Šī procedūra nodrošina pilnīgu pārskatatbildību un pārredzamību. Kad budžeta izpilde ir apstiprināta, attiecīgā gada konti tiek oficiāli slēgti.

Eiropas Savienības Revīzijas palāta ir neatkarīga Eiropas Savienības ārējās revīzijas iestāde. Tā pārbauda, vai ES ienākumi ir saņemti pareizi, vai tās izdevumi ir likumīgi un pareizi un vai finanšu pārvaldība ir atbilstoša. Tā savus uzdevumus veic neatkarīgi no citām ES iestādēm un valdībām.



Moderns budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv

2018. gada maijā Komisija prezentēja savus priekšlikumus modernam ilgtermiņa budžetam periodā no 2021. līdz 2027. gadam. Priekšlikumi ir reālistiska reakcija uz ļoti sarežģītu situāciju, proti, tehnoloģiskas un demogrāfiskas izmaiņas, migrāciju, klimata pārmaiņas un ierobežotus resursus, bezdarbu un drošības draudus papildina ģeopolitiska nestabilitāte.

Komisija ir ierosinājusi palielināt finansējumu jomās, kurās ES ieguldījums var būt visefektīvākais. Tas tiks darīts, izvēršot un modernizējot esošās programmas, kurām ir labi darbības rādītāji, un izstrādājot jaunas, īpaši pielāgotas programmas jomās, kurās ir nepieciešama jauna pieeja, lai palīdzētu ES sasniegt tās mērķus. Piemēram:

  • ieguldīšana inovācijās un digitālajā ekonomikā;
  • apmācību un nodarbinātības iespēju radīšana jauniešiem;
  • turpmāks ES darbs, lai izstrādātu visaptverošu pieeju migrācijai un robežu pārvaldībai;
  • ES drošības un aizsardzības spēju uzlabošana;
  • ES ārējās darbības stiprināšana un ieguldījumi klimata pasākumos un vides aizsardzībā;
  • ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšana.

Sk. arī šādas daļas 2. sadaļā: “Budžets”, “Banku un finanšu pakalpojumi”, “Ekonomika, finanses un eiro”, “Cīņa pret krāpšanu” un “Nodokļi”.

Kā sazināties ar ES

KLĀTIENĒ

Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

PA TĀLRUNI VAI E-PASTU

Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: 00 32 2 299 9696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

INTERNETĀ

Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES PUBLIKĀCIJAS

ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES TIESĪBU AKTI UN AR TIEM SAISTĪTIE DOKUMENTI

Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES ATKLĀTIE DATI

ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.

EIROPAS KOMISIJAS PĀRSTĀVNIECĪBAS

Eiropas Komisijai ir biroji (pārstāvniecības) visās Eiropas Savienības dalībvalstīs: https://ec.europa.eu/info/about-european-commission/contact/local-offices-eu-member-countries_en

EIROPAS PARLAMENTA BIROJI

Eiropas Parlamentam ir birojs katrā Eiropas Savienības dalībvalstī: http://www.europarl.europa.eu/at-your-service/lv/stay-informed/liaison-offices-in-your-country

EIROPAS SAVIENĪBAS DELEGĀCIJAS

Eiropas Savienībai ir delegācijas citās pasaules daļās: https://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/area/geo_en

Par šo izdevumu

Eiropas Savienība – Kas ir ES, un ko tā dara

Eiropas Komisija
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Redakcionālais dienests un mērķtiecīgi informatīvie pasākumi
1049 Brisele
BEĻĢIJA

Manuskripts pabeigts 2020. gada februārī.

Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, neatbild par to, kā tiek izmantota šajā publikācijā iekļautā informācija.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

© Eiropas Savienība, 2020

Atļauts izmantot citur, norādot avotu.

Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politika ir noteikta ar Lēmumu 2011/833/ES (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.).

Lai varētu izmantot vai reproducēt fotoattēlus vai citus materiālus, uz ko ES nav autortiesību, atļauja jāprasa tieši autortiesību īpašniekam.

Visi attēli: © Shutterstock, © Fotolia


Identifikatori

Print ISBN 978-92-79-93601-2 doi:10.2775/03104 NA-04-18-778-LV-C
PDF ISBN 978-92-79-93640-1 doi:10.2775/90229 NA-04-18-778-LV-N
HTML ISBN 978-92-76-02230-5 doi:10.2775/404959 NA-04-18-778-LV-Q