Eiropas Savienība

Kas ir ES, un ko tā dara

Šī publikācija ir ceļvedis par Eiropas Savienību (ES) un tās darbu.

Pirmajā daļā ir īsumā aprakstīts, kas ir ES.

Otrajā daļā “Ko Eiropas Savienība dara” ir aprakstīts, ko ES dara vairāk nekā 40 dažādās jomās, lai uzlabotu cilvēku dzīvi Eiropā un ārpus tās.

Trešajā daļā “Kā Eiropas Savienība pieņem lēmumus un rīkojas” ir aprakstītas iestādes, kas ir ES lēmumu pieņemšanas procesa pamatā, un kā to lēmumi tiek pārvērsti darbībās.

Teksts zilā krāsā norāda uz hipersaitēm šīs grāmatas HTML un PDF versijā; tās ļauj piekļūt detalizētākai informācijai.

  HTML PDF PRINT
Šī publikācija pieejama šādos formātos HTML PDF General Report Paper General Report

1 Īsumā par Eiropas Savienību

Eiropas Savienība (ES) ir unikāla 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska savienība.

Pašreizējās ES pirmsākumi saistīti ar vairākiem līgumiem, kas tika noslēgti pēc Otrā pasaules kara. Viss sākās ar ekonomiskās sadarbības nostiprināšanu – tās pamatā bija doma, ka valstis, tirgojoties cita ar citu, kļūs savstarpēji ekonomiski atkarīgas un tāpēc, visdrīzāk, negribēs iesaistīties konfliktos. Tā rezultātā 1958. gadā tika izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena, kuras sākotnējais mērķis bija pastiprināt ekonomisko sadarbību starp sešām valstīm – Beļģiju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi un Vāciju.

Vēlāk tām pievienojās vēl 22 valstis (savukārt Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. janvārī izstājās no ES), izveidojot iespaidīgu vienoto tirgu (sauktu arī par iekšējo tirgu), kas joprojām turpina izvērst savu potenciālu.

Projekts, kas sākās kā tīri ekonomiska savienība, attīstījās par organizāciju, kas aptver daudzas un dažādas politikas jomas, sākot no klimata, vides un veselības aizsardzības līdz ārpolitikai un drošībai, tieslietām un migrācijai.

ES ir nodrošinājusi, ka vairāk nekā pusgadsimtu ir valdījis miers, stabilitāte un labklājība, ES ir palīdzējusi uzlabot dzīves līmeni un ieviesusi vienotu Eiropas valūtu eiro. Pašlaik to par savu valūtu izmanto un tās nodrošinātās priekšrocības bauda vairāk nekā 340 miljoni ES pilsoņu 19 valstīs.

Robežkontrole starp vairumu ES valstu ir atcelta, un cilvēki var brīvi ceļot gandrīz visā Eiropas kontinentā. Tagad ir daudz vieglāk dzīvot un strādāt citā Eiropas valstī. Visiem ES pilsoņiem ir tiesības brīvi izvēlēties, kurā ES valstī viņi vēlas studēt, strādāt vai doties pensijā. Katras ES dalībvalsts pienākums ir nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un nodokļu jautājumos nodrošināt pret ES pilsoņiem tādu pašu attieksmi kā pret saviem pilsoņiem.

ES ekonomikas galvenais dzinējspēks ir vienotais tirgus. Tas nodrošina preču un pakalpojumu, kā arī naudas līdzekļu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos. ES vēlas to attīstīt arī citās jomās – enerģētikā, zināšanu jomā un kapitāla tirgos –, lai nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotāji gūst maksimālu labumu arī no šiem resursiem.

ES turpina īpašu uzmanību pievērst tam, lai tās pārvaldes iestādes darbotos pārredzamāk un demokrātiskāk. Lēmumus pieņem tik atklāti un tik tuvu pilsoņiem, cik vien tas ir iespējams. Eiropas Parlamentam, kuru ievēlē tiešās vēlēšanās, ir piešķirtas lielākas pilnvaras, savukārt valstu parlamentiem ir lielāka loma nekā iepriekš, sadarbojoties ar ES iestādēm.

ES tiek pārvaldīta pēc pārstāvības demokrātijas principa, proti, tās pilsoņi ES līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā, bet dalībvalstis ir pārstāvētas Eiropadomē un Eiropas Savienības Padomē.

Pilsoņi ir aicināti piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē, izsakot savu viedokli par ES politiku tās izstrādes laikā vai ierosinot uzlabojumus esošajos tiesību aktos un politikā. Eiropas pilsoņu iniciatīva dod pilsoņiem lielākas iespējas izteikties par ES politikas jomām, kas ietekmē viņu dzīvi. Pilsoņi var arī iesniegt sūdzības un pieprasīt informāciju saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu.

Līgums par Eiropas Savienību nosaka, ka “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība”.

Šīs vērtības ir eiropiešu dzīvesveida neatņemama daļa. Cilvēka cieņa ir pamattiesību pamatā. Tā ir jārespektē un jāaizsargā.

Cilvēktiesības tiek aizsargātas ar ES Pamattiesību hartu. Tās aptver tiesības netikt diskriminētam dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesiskuma īstenošanu.

2012. gadā ES tika piešķirta Nobela miera prēmija par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.

Ja esat ES pilsonis, tas nozīmē, ka jums ir arī politiskās tiesības. Visiem pilngadīgajiem ES pilsoņiem ir tiesības kandidēt un balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā mītnes valstī vai izcelsmes valstī.

ES ir balstīta uz tiesiskumu. Visiem pilsoņiem ir vienādas tiesības likuma priekšā, un viss, ko dara ES, ir balstīts uz līgumiem, par kuriem brīvprātīgi un demokrātiski ir vienojušās ES dalībvalstis. Tiesiskumu un likumību nodrošina neatkarīga tiesu vara. ES dalībvalstis galīgo jurisdikciju ES tiesību jautājumos ir piešķīrušas Eiropas Savienības Tiesai, kuras spriedumi ir jāievēro visiem.

ES dalībvalstis un iestādes

ES kodols ir tās 27 dalībvalstis un to pilsoņi. Unikāla ES iezīme ir tas, ka, lai arī visas dalībvalstis saglabā savu suverēnas un neatkarīgas valsts statusu, tās apvieno daļu no savas suverenitātes jomās, kurās šādai rīcībai ir pievienotā vērtība.

Praksē tas nozīmē, ka dalībvalstis deleģē noteiktas savas lēmumu pieņemšanas pilnvaras kopējām to izveidotām iestādēm, lai lēmumus par konkrētiem jautājumiem, kas skar kopējās intereses, varētu pieņemt demokrātiski ES līmenī.

Eiropas Savienības dalībvalstis (2022)


Lēmumu pieņemšanā ES līmenī ir iesaistītas vairākas iestādes, konkrēti:

Lēmumu pieņemšanā un tiesību aktu izstrādē svarīga loma ir arī dalībvalstu parlamentiem, kā arī divām padomdevējām struktūrām. Šīs struktūras ir Eiropas Reģionu komiteja, kurā darbojas reģionālo un vietējo valdību pārstāvji, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kas pārstāv darba ņēmēju un darba devēju organizācijas un ieinteresēto personu grupas.

Parasti Komisija ierosina jaunus tiesību aktus un Parlaments un Padome tos pieņem.

Padomdevējas struktūras (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja) un valstu parlamenti iesaistās procesā, sniedzot savus atzinumus par priekšlikumiem, galvenokārt no subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanas perspektīvas. Subsidiaritāte nozīmē, ka ES rīkojas tikai tad, ja rīcība ES līmenī būs efektīvāka nekā valstu līmenī, izņemot jomas, kurās ES ir ekskluzīvas pilnvaras. Saskaņā ar proporcionalitātes principu ES rīcība ir jāierobežo līdz apmēram, kāds ir nepieciešams, lai sasniegtu ES līgumos noteiktos mērķus.

Dalībvalstis un attiecīgā ES iestāde vai iestādes pēc tam īsteno pieņemtos ES tiesību aktus. Plašāka informācija par to, kā ES pieņem un īsteno lēmumus, ir pieejama šīs publikācijas trešajā daļā.

ES līgumi

Ikviena ES darbība balstās uz līgumiem, kurus brīvprātīgi un demokrātiski ir apstiprinājušas visas ES dalībvalstis. Līgumos ir noteikti ES mērķi un izklāstīti noteikumi attiecībā uz ES iestāžu darbību, lēmumu pieņemšanas kārtību un attiecībām starp ES un tās dalībvalstīm.

Noteiktos atsevišķos gadījumos visas dalībvalstis neiesaistās visās ES politikas jomās. Piemēram, lai arī eiro ir vienotā valūta ES kopumā, eirozona pašlaik aptver tikai 19 dalībvalstis, jo Dānija no eiro ir atteikusies, bet pārējās valstis vēl nav izpildījušas pievienošanās kritērijus. 22 dalībvalstis ir Šengenas zonas dalībnieces – tas nozīmē, ka cilvēki var šķērsot robežu starp divām no šīm valstīm bez nepieciešamības uzrādīt pasi. Piecas dalībvalstis ir saglabājušas pašas savu robežkontroli.

Raugoties nākotnē

Balstoties uz stratēģisko darba kārtību, par kuru vienojās ES līderi, fon der Leienas Komisija, sākoties tās pilnvaru termiņam 2019. gada decembrī, noteica jaunu un vērienīgu kursu ceļā uz zaļāku, digitālāku un taisnīgāku ES.

Pašlaik ES nākas rast risinājumus arvien sarežģītākas un strauji mainīgas pasaules radītiem izaicinājumiem, ņemot vērā divus vēsturiskus pasaules notikumus: 2020. gada martā izsludināto globālo pandēmiju un neizprovocēto un nepamatoto Krievijas agresiju pret Ukrainu, kas aizsākās 2022. gada februārī. Šo jauno apdraudējumu dēļ visām 27 dalībvalstīm ir jāsadarbojas vēl ciešāk un jārīkojas ātrāk nekā jebkad agrāk.

Piemēram, atveseļošanas plāns NextGenerationEU ir palīdzējis ES labāk pārvarēt Covid-19 un palīdzēs arī turpmākās ārkārtas situācijās veselības jomā, turklāt ar to vienlaikus stiprina ES ekonomikas un darbavietu noturību. Risinot šīs krīzes, ES ir bijusi vienota gan cīņā pret vīrusu, gan solidarizējoties ar Ukrainu. Turklāt tā ir ne vien noturējusi, bet arī paātrinājusi savu vērienīgo virzību uz zaļu un digitālu nākotni.

ES nav atkarīga tikai no tās dalībvalstu solidaritātes un sadarbības – tā arī vēlas uzklausīt savu pilsoņu viedokli un veicina to līdzdalību. Nesens šā principa piemērs ir konference par Eiropas nākotni. Šajā 2021. gada pavasarī aizsāktajā un gadu ilgušajā pilsoņu iniciatīvā simtiem tūkstošu cilvēku no visas ES pulcējās, lai apspriestu jautājumus, kas tiem svarīgi kā eiropiešiem. Tagad ES iestādes izskatīs konferencē ierosinātos priekšlikumus un atbildēs uz tiem.

2 Ko Eiropas Savienība dara

Šīs publikācijas otrajā daļā ir sniegts kopsavilkums par to, ko ES dara dažādās politikas jomās, tostarp noderīgas saites uz plašāku informāciju.

2022. gada marts

Reakcija uz Covid-19

Covid-19 pandēmija ir izraisījusi traģēdijas, mājsēdi un ekonomikas attīstības palēnināšanos. ES ātri rīkojās, lai aizsargātu dzīvības un iztiku, kā arī izstrādātu vienotu ES pieeju sabiedrības veselības aizsardzībai un ekonomikas problēmām.

Video:

Ko ES dara

Solidaritāte ir ES vienotās reakcijas uz Covid-19 centrā. ES mobilizē visus pieejamos resursus, lai palīdzētu dalībvalstīm koordinēt to pasākumus. Piemēram, sniegt objektīvu informāciju par vīrusa izplatību, nodrošināt iedarbīgus pasākumus tā izplatības ierobežošanai un mazināt pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai.

RescEU medicīniskās rezerves, ES pirmās kopīgās medicīniskā aprīkojuma rezerves ārkārtas situācijām, ir palīdzējušas dalībvalstīm, kurām bija radies šādu piederumu deficīts. ES vakcinācijas stratēģijas mērķis ir paātrināt Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un izplatīšanu. ES finansēja dažas no tūlītējam izmaksām, kas radās vakcīnu ražotājiem. Tas tika darīts, lai paātrinātu daudzsološu vakcīnu izstrādi un ražošanu, un bija daļa no ES vakcīnu iepirkšanas stratēģijas. Līdz šim pēc Eiropas Zāļu aģentūras pozitīviem zinātniskiem ieteikumiem ES ir atļautas piecas drošas un efektīvas vakcīnas.

Komisija līdz 2021. gada aprīlim ir vienojusies par 2,6 miljardiem vakcīnu devu, un turpinās sarunas par papildu devām. 2021. gada janvārī Komisija aicināja dalībvalstis ātrāk izvērst potēšanu visā ES. Vakcīnu piegādes ES dalībvalstīm pakāpeniski palielinās, un pieaug arī vakcinācijas temps. Komisija arī strādā ar attiecīgo nozari, lai palielinātu vakcīnu ražošanas jaudu.

Ir sākts darbs, lai ātri saražotu iedarbīgas vakcīnas jaunajiem vīrusa variantiem. 2021. gada februārī Komisija nāca klajā ar inkubatoru HERA, lai sagatavotos bažas rosinošiem Covid-19 variantiem un gādātu, lai tiek ātri izstrādātas un saražotas pret tiem iedarbīgas vakcīnas.

ES budžets 2021.–2027. gadam un atveseļošanas plāns Next Generation EU nodrošinās 1,8 triljonus eiro lielu atbalstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un reģioniem, jo sevišķi tiem, kas krīzē cietuši vissmagāk. Arī iniciatīva SURE (Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā) palīdz saglabāt darbvietas un atbalstīt ģimenes 19 dalībvalstīs.

Lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā, 2021. gada martā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu izveidot ES digitālo Covid sertifikātu.

ES ir apņēmusies gādāt, lai drošas vakcīnas nonāktu līdz visām pasaules malām. Komisija un ES dalībvalstis ir apņēmušās piešķirt 2,2 miljardus eiro mehānismam COVAX – globālai iniciatīvai, kuras mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām, un tās atbalsta vakcinācijas kampaņas partnervalstīs.

2022. gada marts

Veselības politika

Veselības politika ir būtiska Eiropas Savienības prioritāte. ES veselības politika papildina dalībvalstu politikas virzienus, lai nodrošinātu, ka ikviens ES iedzīvotājs ir pasargāts no būtiskiem pārrobežu veselības apdraudējumiem un var piekļūt kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Lai arī veselības aprūpes organizēšana ir katras dalībvalsts pienākums, ES papildina valstu politikas virzienus, lai sasniegtu kopējus mērķus. ES veselības politikā galvenā uzmanība tiek pievērsta nopietnu ES mēroga veselības apdraudējumu novēršanai, slimību profilaksei un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai saglabāt labu veselību un saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Sadarbība arī ļauj panākt apjomradītus ietaupījumus, apvienojot resursus.

Video:

Ko ES dara

ES mērķis ir nodrošināt rezultatīvas, piekļūstamas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas ES. ES darbības ietver rīcību saistībā ar vakcināciju (tai skaitā pret Covid-19), cīņu ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un pandēmiju un citu infekcijas slimību profilaksi un ierobežošanu.

Eiropiešu pasargāšanā Eiropas Savienībai ir svarīga loma, kas ietver sagatavošanos nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēšanu uz tiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka tiks stiprināta Eiropas veselības savienība, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu veselības krīzes, cīnītos pret vēzi un novērstu medikamentu trūkumu.

Vēzis ir galvenais nāves cēlonis ES, un tas dārgi izmaksā veselības aprūpes sistēmām. Ar Eiropas plānu cīņai pret vēzi ES atbalsta profilaksi, izmeklēšanu, diagnostiku un ārstēšanu, kā arī vēža slimnieku un vēzi pārcietušo cilvēku dzīves kvalitāti. ES aktīvi cīnās pret smēķēšanu, izmantojot tiesību aktus tabakas jomā, un popularizē veselīgu dzīvesveidu.

ES Zāļu stratēģijas mērķis ir uzlabot pacientu, tai skaitā ar retām slimībām sirgstošu pacientu, piekļuvi cenas ziņā pieejamām zālēm. Tā arī atbalstīs inovāciju un piegādes ķēžu dažādošanu, lai uzlabotu mūsu gatavību krīzēm.

Galvenais instruments ES veselības politikas finansēšanai ir 5,1 miljardu eiro vērtā programma "ES – veselībai”. Tā finansēs intervences pasākumus, lai uzlabotu slimību profilaksi un veselības aprūpes sistēmu sagatavotību un noturību ES. Turklāt programma “Apvārsnis Eiropa” ar veselību saistītā pētniecībā un inovācijā investēs 5,4 miljardus eiro.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs izvērtē jaunus draudus, lai ES un valstu veselības iestādes spētu ātri reaģēt. Turklāt, lai nodrošinātu, ka pacienti saņem labāko ārstēšanu, visas zāles ES pirms laišanas tirgū ir jāapstiprina valstu vai ES līmenī (ar Eiropas Zāļu aģentūras starpniecību).

Eiropas veselības apdrošināšanas karte palīdz ceļotājiem saņemt ārstēšanu, ja viņi saslimst citas ES dalībvalsts apmeklēšanas laikā, savukārt ES tiesību akti par pārrobežu veselības aprūpi nosaka pilsoņu tiesības, šķērsojot robežu plānotas aprūpes gadījumā. Ar Eiropas references tīklu palīdzību pacienti, kuriem ir retas vai sarežģītas slimības, var izmantot labākās zināšanas no visas Eiropas, pat nepametot savu dzīvesvietas valsti.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/health/

2022. gada marts

Eiropas zaļais kurss

Eiropas zaļais kurss ir ES rīcības plāns, kurā iecerēts Eiropu padarīt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tā ir izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir, nevienu neatstājot novārtā, līdz 2050. gadam izveidot mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu Eiropas ekonomiku, kas nerada siltumnīcefekta gāzu neto emisiju.

Klimata pārmaiņas un vides degradācija apdraud Eiropu un pasauli. Atmosfēra sasilst, un klimats mainās.

Vides aizsardzība un ekonomikas izaugsme var iet roku rokā. Laikā no 1990. gada līdz 2019. gadam ES siltumnīcefekta gāzu emisija samazinājusies par 24 %, un tajā pašā laikā tās ekonomika pieaugusi par aptuveni 60 %.

Video:

Ko ES dara

Eiropas zaļais kurss iezīmē ceļu, kā līdz 2050. gadam Eiropu padarīt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāizveido tīra, apritē balstīta ekonomika, jāatjauno bioloģiskā daudzveidība un jāsamazina piesārņojums. Tālab vajadzīga visu ekonomikas nozaru rīcība, cita starpā:

  • investīcijas videi draudzīgās tehnoloģijās,
  • atbalsts rūpniecības inovācijai,
  • tīrāki, lētāki un veselībai nekaitīgāki privātā un sabiedriskā transporta veidi,
  • enerģētikas sektora dekarbonizācija,
  • ēku energoefektivitātes palielināšana,
  • sadarbība ar starptautiskajiem partneriem globālo vides standartu uzlabošanai.

ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla un noteikusi mērķrādītāju, kas paredz līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Pirmais Eiropas Klimata akts nodrošinās, ka šie mērķi ir kā akmenī iecirsti un ka visas ES rīcībpolitikas palīdz tos sasniegt.

Tam būs vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora kopā ar privāto sektoru ieguldījumi. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns piesaistīs vismaz 1 triljonu eiro ilgtspējīgās investīcijās, savukārt Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms nodrošinās, ka neviens reģions nav atstāts novārtā, tālab sniedzot mērķorientētu atbalstu, lai palīdzētu piesaistīt vismaz 55 miljardus eiro vissmagāk skartajiem reģioniem. Klimatrīcība ietverta visās galvenajās ES izdevumu programmās, vismaz 30 % no 2021.–2027. gada budžeta atvēlot ar klimatu saistītām iniciatīvām.

Zaļā kursa pamatā ir vērienīgs mērķis: pārveidojot pārtikas sistēmas, to, kādā veidā izmantojam mežus, zemi, ūdeņus un jūras, pārkārtojot enerģētiku, pilsētvidi un rūpniecību, apturēt un pavērst pretējā virzienā biodaudzveidības zudumu. Jaunā Eiropas rūpniecības stratēģija palīdzēs Eiropas rūpniecībai virzīt divējādo pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un digitālo līderību. Digitālajām tehnoloģijām būs svarīga nozīme ES 2050. gada klimata mērķa sasniegšanā, piemēram, optimizējot enerģijas izmantošanu daudzās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, transportā un ražošanā.

Klimata pārmaiņas un biodaudzveidības zudums ir globāls apdraudējums, un ES turpinās vadīt starptautiska mēroga centienus veicināt vērienīgas vides, klimata un enerģētikas politikas īstenošanu visā pasaulē.

2022. gada marts

Klimata politika

ES cītīgi strādā, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Eiropas zaļais kurss paredz plānu, kā mēs to varam panākt, proti, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, ieguldot zaļajās tehnoloģijās un aizsargājot mūsu dabisko vidi, vienlaikus pielāgojoties arī klimata pārmaiņu nenovēršamajām sekām.

ES rīkojas, reaģējot uz pasaules klimata izmaiņām, jo īpaši planētas sasilšanu, ko rada siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums cilvēku darbības rezultātā. Augstāka vidējā temperatūra rada dažādas sekas, tostarp biežāk novērojamus ekstremālus laikapstākļus, piemēram, plūdus, sausumu un vētras. Šādi notikumi ne vien rada tiešus draudus cilvēkiem, bet var apdraudēt arī pārtikas ražošanu un izraisīt ūdens trūkumu, kas savukārt var veicināt badu, konfliktus un migrāciju.

Video:

Ko ES dara

ES ir uzņēmusies vadību globālajos centienos ierobežot klimata pārmaiņas. Tā aktīvi sadarbojas ar citām valstīm un reģioniem, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, kas paredz noturēt planētas vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2° C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, vienlaikus cenšoties to ierobežot līdz 1,5° C.

ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Pirmais Eiropas Klimata akts nostiprinās šos mērķus, savukārt Eiropas zaļajā kursā paredzētais vērienīgais pasākumu kopums ļaus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku, kas nevienu neatstāj novārtā.

Šai pārejai ir vajadzīga visu ekonomikas nozaru un sabiedrības iesaiste. Indivīdi un kopienas var sniegt savu ieguldījumu ar Eiropas klimata paktu – tas aicina ikvienu piedalīties zaļākas Eiropas veidošanā.

ES stratēģija, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, veicina tādus pasākumus kā, piemēram, plūdu aizsargsistēmu izbūve, pret sausumu noturīgu kultūraugu selekcija un būvniecības noteikumu izmaiņas, kā arī atbalsta starptautisku rīcību klimatnoturības jomā.

Nereaģēšana uz klimata pārmaiņām Eiropas Savienībai un pārējai pasaulei izmaksātu ļoti dārgi. Tajā pašā laikā arvien augošais pieprasījums pēc tīrām tehnoloģijām piedāvā iespējas radīt inovācijas, modernizēt rūpniecību, izveidot zaļās darbvietas un nodrošināt izaugsmi. Eiropas zaļais kurss ir izaugsmes stratēģija, kas palīdzēs izmantot šo potenciālu. Klimata politika ir visu galveno ES izdevumu programmu sastāvdaļa, un vismaz 30 % no 2021.–2027. gada budžeta ir paredzēti ar klimatu saistītām iniciatīvām.

ES ir ieviesusi visaptverošu pasākumu kopumu, lai samazinātu emisijas visās ekonomikas nozarēs. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma rentablā veidā samazina emisijas, ko rada rūpniecība, elektrostacijas un aviācija Eiropā. ES dalībvalstis ir vienojušās arī par nacionālajiem mērķiem emisiju samazināšanai citās nozarēs, piemēram, transporta, būvniecības un lauksaimniecības nozarē.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/clima/

2022. gada marts

Vide

Eiropas Savienības vides standarti ir vieni no augstākajiem pasaulē – tie aizsargā dabu un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, padara ekonomiku zaļāku un nodrošina dabas resursu saudzīgu izmantošanu.

Tomēr mēs šobrīd saskaramies ar nozīmīgām globālām problēmām, tādām kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās un resursu nepietiekamība. Šīs problēmas ir steidzami jārisina, un tam būs vajadzīgas dziļas un straujas pārmaiņas mūsu sabiedrībā, mūsu dzīvesveidā un tajā, kā ražojam un patērējam. ES atveseļošanai no Covid-19 pandēmijas ir jābūt zaļai, tai ir jāpadara Eiropa noturīgāka un tai jābūt taisnīgai un iekļaujošai visiem.

ES vides politikai ir izšķiroša nozīme Eiropas zaļā kursa atbalstīšanā, lai paātrinātu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, resursefektīvu un reģeneratīvu ekonomiku, kas planētai atdod vairāk, nekā no tās tiek paņemts.

Video:

Ko ES dara

ES cenšas samazināt preču un pakalpojumu ražošanas un patēriņa ietekmi uz vidi. Lai līdz 2050. gadam sasniegtu ES klimatneitralitātes mērķi un apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu, mums ir svarīgi kļūt par aprites ekonomiku, kurā preces un materiāli tiek izmantoti pēc iespējas ilgāk, tādējādi līdz minimumam samazinot atkritumu apjomu un resursu izmantošanu.

Ar jauno Aprites ekonomikas rīcības plānu, kas ir būtisks zaļā kursa elements, ir plānots ilgtspējīgus produktus Eiropas Savienībā padarīt par normu. Galvenā uzmanība tajā ir pievērsta jomām, kurās ir vislielākais aprites potenciāls, piemēram, elektronika, akumulatori un transportlīdzekļi, tekstilizstrādājumi, būvniecība un pārtika. Saskaņā ar plānu Plastmasas stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka viss plastmasas iepakojums ES ir atkārtoti izmantojams vai reciklējams, un tas paredz jaunus noteikumus attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem.

ES ir jāaizsargā dabas resursi un jāaptur apdraudēto sugu un dzīvotņu izzušana. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija cita starpā paredz paplašināt aizsargājamās teritorijas uz sauszemes un jūrā, stādīt miljardiem koku un veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi. Tā balstīsies uz esošo aizsargājamo dabas teritoriju tīklu Natura 2000, kurā ilgtspējīgas cilvēku darbības var pastāvēt līdzās retām un apdraudētām sugām un dzīvotnēm.

Lai aizsargātu cilvēkus no tādas ietekmes un riskiem veselībai un labklājībai, kas saistīti ar vidi, ES politikas mērķis ir garantēt drošu dzeramo ūdeni un tīru ūdeni peldvietās, uzlabot gaisa kvalitāti, samazināt trokšņa līmeni un ierobežot vai novērst kaitīgu ķīmisko vielu ietekmi.

ES arī uzņemas vadošo lomu starptautiskajos centienos veicināt ilgtspējīgu attīstību. Vides problēmas neapstājas pie valstu robežām. Globāli nepieciešams rīkoties aktīvāk, lai nodrošinātu, ka gaiss, ūdens un okeāni joprojām paliek tīri un ka zemi un ekosistēmas izmanto ilgtspējīgi, bet klimata pārmaiņas ierobežo tiktāl, ka tās nekļūst nekontrolējamas. Slēdzot ES tirdzniecības nolīgumus ar citām valstīm, tiek panākta vides standartu ievērošana.

2022. gada marts

Enerģētika

ES enerģētikas politikas mērķis ir garantēt drošu, konkurētspējīgu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi, vienlaikus izpildot mūsu mērķus klimata jomā.

Eiropa enerģētikas jomā atrodas vairāku sarežģītu uzdevumu priekšā. Papildus drošas energoapgādes garantēšanai visā ES par pieņemamām cenām Eiropas Savienībai ir jāpāriet no ekonomikas, kas balstīta uz fosilo kurināmo, uz tīrāku – oglekļneitrālu sistēmu.

Lai īstenotu minēto pāreju, ES ir jākļūst energoefektīvākai, jāizvērš atjaunojamo energoresursu izmantojums, jāietver inovācija un jaunas tehnoloģijas, jāuzlabo pārrobežu enerģijas savienojumi un jāsamazina atkarība no enerģijas importa.

Video:

Ko ES dara

Tas, kādus enerģijas veidus izmantot, ir katras dalībvalsts pārziņā, taču noteikumu saskaņošana ES līmenī ļauj sasniegt kopīgus politiskos mērķus.

Klimats un enerģētika ir saistīti nesaraujamām saitēm. Enerģija rada 75 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, ES cenšas pilnībā pārskatīt savu energosistēmu.

Enerģētikas savienība īstenos šo pārveidi, uzlabojot sinerģiju ar citām politikas jomām, piemēram, transportu, pētniecību un inovāciju, digitalizāciju, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu finansējumu.

Tiesību aktu pakete “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” paātrinās pāreju uz tīru enerģiju un palīdzēs izpildīt ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Viens no Eiropas zaļā kursa pamatelementiem ir enerģētikas nozares dekarbonizācija ar atjaunojamo energoresursu palīdzību. Atkrastes atjaunojamie energoresursi ir viena no tehnoloģijām ar vislielāko potenciālu. Turklāt ES soli pa solim uzlabo energoefektivitāti, tostarp, renovējot miljoniem ēku Eiropā un izmantojot ekodizaina un enerģijas marķējumu.

Ierosinātās ES energosistēmas integrācijas un ūdeņraža stratēģijas bruģē ceļu uz pilnībā dekarbonizētu, efektīvāku, elastīgāku un savstarpēji savienotu enerģētikas nozari. Turklāt Komisija izskata jaunus uzdevumus, tādus kā gāzes nozares dekarbonizācija, piemēram, samazinot metāna emisijas.

Šo uzdevumu atrisināšana ES līmenī arī sniedz jaunas iespējas izaugsmei un nodarbinātībai, pētniecībai un konkurētspējīgākam un ilgtspējīgākam enerģētikas tirgum. Patērētājiem arī vajadzētu gūt ievērojamu labumu no tiesībām mainīt enerģijas piegādātāju un galu galā samazināt mājsaimniecību rēķinus un gaisa piesārņojumu. ES mērķus palīdz sasniegt arī citi politikas virzieni un pasākumi, tostarp:

Plašāka informācija: https://energy.ec.europa.eu/index_en

2022. gada marts

Transports un ceļošana

ES transporta politika palīdz attīstīt ES ekonomiku, izstrādājot modernu infrastruktūras tīklu, kas padara braucienus ātrākus un drošākus, vienlaikus veicinot zaļās un digitālās tehnoloģijas.

Eiropai ir nepieciešami efektīvi transporta savienojumi, kas sekmētu biznesu, izaugsmi un nodarbinātību, atbalstītu tūrisma un atpūtas jomu un nodrošinātu iedzīvotājiem ērtu pārvietošanos. Transports ir svarīgs ekonomikas virzītājspēks; šī nozare nodrošina aptuveni 10 miljonus darbavietu. ES transporta politika tiecas izveidot vienotu Eiropas telpu, kas ir noturīga pret krīzēm, kur ir pieejams tīrāks un zaļāks transports un kur valda godīga konkurence.

Platforma “Re-open EU” sniedz praktisku informāciju par Covid-19 un valstu pasākumiem, kas saistīti ar drošību un ceļošanu koronavīrusa pandēmijas apstākļos, piemēram, informāciju par karantīnas un testēšanas prasībām dalībvalstīs.

Video:

Ko ES dara

Pateicoties ES politikai, pēdējos 20 gados ir panākts ievērojams progress Eiropas transporta nozarē. Tā rezultātā gaisa telpa, jūras un ceļi ir kļuvuši drošāki, transporta nozarē strādājošajiem tiek nodrošināti labāki darba apstākļi, ir pieejamas plašākas un lētākas mobilitātes iespējas, kā arī notiek strauja virzība uz tīrākiem un digitāliem risinājumiem.

Transports rada ceturtdaļu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju, un Eiropas zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam tās samazināt par 90 %. Ilgtspējīga un vieda mobilitāte paredz nodrošināt cenas ziņā pieņemamākas, pieejamākas, veselīgākas un tīrākas alternatīvas. Galvenais mērķis ir veicināt tīro transportlīdzekļu un alternatīvo degvielu izmantošanu un palielināt ilgtspējīgu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, nozīmi. 2021. gads bija pasludināts par Eiropas Dzelzceļa gadu, un tā ietvaros tika akcentētas dzelzceļa kā ilgtspējīga, vieda un droša transporta veida priekšrocības.

Būtiski ir uzlabot efektivitāti. Digitālās tehnoloģijas, kas nodrošina automatizētu mobilitāti un viedas satiksmes vadības sistēmas, padarīs transportu ne vien efektīvāku, bet arī tīrāku.

No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansētā ES transporta infrastruktūras politika, kuras budžets pārsniedz 25,8 miljardus eiro, tiecas savienot visu kontinentu. Tas ietver trūkstošo savienojumu izveidi valstu transporta tīklos un atbalstu ieguldījumiem pārrobežu savienojumos. Par prioritāti ir izvirzīti videi draudzīgi transporta veidi, piemēram, dzelzceļš, un infrastruktūras izveide transportlīdzekļiem, kuros izmanto alternatīvas degvielas.

Transports ir vienotā tirgus stūrakmens – pateicoties tam, ir iespējama ES ekonomikas izaugsme. Tā kā tiek veidots vienots aviācijas tirgus un turpināta Eiropas vienotās gaisa telpas attīstība, lidot kļūst arvien vienkāršāk un lētāk. Licencēti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi savus pakalpojumus tagad var piedāvāt jebkur Eiropas Savienībā, un kuģniecības uzņēmumi var darboties vairākās valstīs.

Nav nekā svarīgāka par drošību un drošumu. Lai arī situācija uz ceļiem ir uzlabojusies, bojāgājušo skaits joprojām ir augsts – 2020. gadā ceļa negadījumos dzīvību zaudējuši apmēram 18 800 cilvēku. Tāpēc ES aktīvi strādā, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību. ES transporta politika ceļotājiem palīdz arī citos viedos. Gadījumos, kad transports kavējas vai tiek atcelts, pasažieru, kuri ceļo ES ar lidmašīnu, vilcienu, kuģi vai autobusu, tiesības ir aizsargātas.

2022. gada marts

Pārtika un lauksaimniecība

Kopējā lauksaimniecības politika gādā par 447 miljonu cilvēku stabilu apgādi ar ilgtspējīgi ražotiem un cenas ziņā pieejamiem pārtikas produktiem. Tā arī palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām, pārvaldīt mūsu dabas resursus un atbalstīt nodarbinātību un izaugsmi lauku apvidos.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) attiecas uz visām ES valstīm. To finansē no ES budžeta. Tā atbalsta pārtikas un lauksaimniecības nozari, kas ir svarīga ES ekonomikai, jo tā nodarbina gandrīz 40 miljonus personu.

Tādas krīzes kā klimata pārmaiņas un Covid-19 pandēmija atgādina, ka mūsu pārtikas sistēma ir apdraudēta un tai jākļūst noturīgākai. Veselīgāka un ilgtspējīgāka Eiropas Savienības pārtikas sistēma ir Eiropas zaļā kursa stūrakmens.

Video:

Ko ES dara

KLP sniedz atbalstu, izmantojot šādus līdzekļus.

  • Tiešie maksājumi, kas atbalsta lauku saimniecību ienākumus. Tie kompensē ar lauksaimniecību saistītos riskus un nenoteiktību, un tos piešķir ar nosacījumu, ka tiek ievēroti stingri noteikumi pārtikas nekaitīguma, vides un dzīvnieku veselības un labturības jomā.
  • Tirgus pasākumi, kuru mērķis ir risināt sarežģītas situācijas, tādas kā negaidīts pieprasījuma kritums veselības riska dēļ vai cenu kritums īslaicīgas pārprodukcijas dēļ.
  • Lauku attīstības programmas (ko līdzfinansē ES valstis), kuras veicina inovāciju un konkurētspēju, lai padarītu lauku apvidus par pievilcīgām dzīves un darba vietām.

2019. gadā ES atbalstīja lauksaimniekus ar 57,98 miljardiem eiro. Ienākumu atbalsts sasniedza gandrīz trīs ceturtdaļas no kopējās summas.

Priekšlikumi par turpmāko KLP paredzēti tam, lai turpmāk akcentētu nevis noteikumus un atbilstību, bet gan sniegumu un rezultātus. To mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari, kas var palīdzēt sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus. Lauksaimniekiem, agropārtikas uzņēmumiem, mežsaimniekiem un lauku kopienām ir būtiska nozīme daudzos jautājumos. Viens no šādiem jautājumiem ir stratēģija “No lauka līdz galdam”, kuras mērķis ir aizsargāt vidi ar ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu. Ar šo stratēģiju iecerēts veicināt veselīgu pārtiku visiem un novērst pārtikas zudumus un izšķērdēšanu, vienlaikus nodrošinot lauksaimnieku iztikas līdzekļus. KLP nākotne ir cieši saistīta ar ES biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Tā ir jāievieš no 2023. gada 1. janvāra pēc galīgās vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi panākšanas.

ES vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un patērētāju intereses, vienlaikus nodrošinot, ka vienotais tirgus darbojas efektīvi. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde nolūkā aizsargāt personas, dzīvniekus, augus un vidi konsultē par jautājumiem, kas saistīti ar pārtiku. Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā palīdz nodrošināt, ka pārtikas produkti, kas neatbilst Eiropas noteikumiem, tiek izņemti no plauktiem. Gadījumā, ja izveidojas nozīmīgi dzīvnieku slimību vai ar pārtiku saistītas saindēšanās perēkļi, ES iestādes var sekot līdzi pārtikas produktu apritei, izmantojot sistēmu TRACES.

2022. gada marts

Okeāni un zivsaimniecība

Mūsu okeāni rada lielāko daļu skābekļa, ko elpojam, regulē laikapstākļus un klimatu un ir mājvieta lielākajai daļai planētas sugu. Tie ir arī svarīgi Eiropas ekonomikas virzītājspēki, nodrošinot mūs ar pārtiku, darbvietām, transportu un atpūtu. ES strādā pie tā, lai aizsargātu mūsu jūras un okeānus, un gādā, lai tie arī turpmāk būtu ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgi nākamajām paaudzēm.

Ko ES dara

Ar 650 miljardu eiro apgrozījumu 2018. gadā un gandrīz 4,5 miljoniem nodarbināto personu ES zilās ekonomikas sektors vērtējams kā veselīgs. ES ilgtspējīgas zilās ekonomikas stratēģija ir paredzēta tam, lai izmantotu ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu visos jūras un jūrlietu sektoros.

Video:

Pateicoties pētniecībai un inovācijai, jūras un okeāni ir atjaunojamās enerģijas, derīgo izrakteņu un zāļu avots. ES ir unikāla iespēja attīstīt atkrastes atjaunojamo energoresursu enerģiju, pateicoties jūras baseinu skaitam un daudzveidībai un jaunu iekārtu pastāvīgi krītošajām izmaksām. Priekšlikumi maksimāli izmantot šo potenciālu palīdzēs ES sasniegt savu klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam.

Gādājot par atbalstu šīm jaunajām iespējām, ES ir arī svarīga loma atbildīga un ilgtspējīga jūru izmantojuma veicināšanā gan Eiropā, gan visā pasaulē.

ES kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt, lai zvejniecība un akvakultūra (zivsaimniecība kontrolētos apstākļos) būtu ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīga. Tās mērķi ir veicināt dinamisku un ilgtspējīgu zvejniecības nozari, saglabāt resursus un aizsargāt jūras vidi, vienlaikus nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni zvejnieku kopienām. Tā satur noteikumu kopumu par Eiropas zvejas flotes pārvaldību un zivju krājumu saglabāšanu. Lai novērstu pārzveju, ES dalībvalstīm noteiktās kvotas paredz ierobežojumus katras sugas nozvejas apjomam, savukārt izkraušanas pienākums novērš nelietderīgo nevēlamu zivju izgāšanu.

ES ir izveidojusi aizsargājamas zonas, lai aizsargātu jūras ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību tajās, kā arī pakalpojumus, ko tās sniedz, un tās mērķis ir līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30 % ES jūru. Turklāt ES noteikumi, kas paredzēti, lai cīnītos pret jūras piedrazojumu, mazina negatīvo ietekmi, ko rada 10 Eiropas pludmalēs un jūrās visbiežāk sastopamie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, kā arī pazaudēti un pamesti zvejas rīki.

ES kopējo zivsaimniecības politiku un jūrniecības politiku finansēs no Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda. Pēc tam, kad tiks saņemts galīgais apstiprinājums, šis fonds nodrošinās vairāk nekā 6,1 miljardu eiro (2021–2027) sektora ilgtspējīgai attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot mazapjoma piekrastes zvejniecību atbalstam.

2022. gada marts

Ekonomika, finanses un eiro

Ekonomiskā un monetārā savienība nodrošina kopīgu pamatu stabilitātei, nodarbinātībai un izaugsmei visā ES.

Ekonomiskā un monetārā savienība vieno ES tautsaimniecības ar koordinētu ekonomikas un fiskālo politiku, saskaņotiem noteikumiem finanšu iestādēm, kopēju monetāro politiku un vienotu valūtu – eiro. Tas ir spēcīgs instruments darbvietu radīšanai, izaugsmes, sociālā taisnīguma un finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Tomēr, lai gan pēdējos gados ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanai ir veiktas būtiskas institucionālas reformas, darāmā vēl ir daudz.

Video:

Ko ES dara

ES ekonomikas un finanšu politikas mērķi ir šādi:

  • radīt darbvietas un veicināt investīcijas,
  • uzlabot ekonomisko stabilitāti,
  • panākt efektīvāku ekonomiskās un monetārās savienības darbību,
  • reglamentēt finanšu iestādes un sarežģītus finanšu produktus,
  • saglabāt finanšu stabilitāti un aizsargāt nodokļu maksātājus finanšu krīzes gadījumā,
  • stiprināt eiro starptautisko lomu.

Ekonomiskajā un monetārajā savienībā piedalās visas 27 dalībvalstis, turklāt daudzas valstis ir padziļinājušas integrāciju un ieviesušas eiro par savu valūtu. Šīs valstis kopā veido eirozonu. Šodien eiro izmanto vairāk nekā 340 miljoni cilvēku 19 dalībvalstīs. Eiro banknotes un monētas ir brīvības, ērtību un ES sniegto iespēju taustāms simbols.

Pēc 2008. gada finanšu krīzes ES veica pasākumus ar mērķi novērst dažas institucionālās nepilnības, ko krīze atklāja ekonomiskajā un monetārajā savienībā, un padarīt drošāku finanšu nozari. ES ir nostiprinājusi ekonomikas pārvaldību, izstrādājusi sistēmu finanšu stabilitātes saglabāšanai eirozonā, uzlabojusi dalībvalstu publiskās finanses un atbalstījusi reformas, kuru mērķis ir veicināt investīcijas. Turklāt ES ieviesa saskaņotus noteikumus, lai palielinātu ES finanšu iestāžu noturību un stiprinātu banku uzraudzību eirozonā.

Spēcīgais pamats, ko sniedz ekonomiskā un monetārā savienība, dalībvalstīm palīdzēja tikt galā ar bezprecedenta ekonomiskajām un sociālajām sekām, ko radīja Covid-19 pandēmija. Pandēmija norādīja uz nepieciešamību reaģēt uz krīzēm ātri, izlēmīgi un koordinēti. ES reaģēja, ļaujot dalībvalstīm atkāpties no ierastajām budžeta prasībām, izveidojot iniciatīvu SURE 100 miljardu eiro vērtībā kā dalībvalstīm domātu atbalstu darbvietu un strādājošo aizsardzībai un iedibinot bezprecedenta Atveseļošanas un noturības mehānismu (723,8 miljardi EUR faktiskajās cenās), kas ir NextGenerationEU centrālais elements. Mehānisms finansē investīcijas un reformas, kas ietvertas dalībvalstu sagatavotajos atveseļošanas un noturības plānos. Šie pasākumi atbalstīs zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus palīdzot ES valstīm izkļūt no pandēmijas stiprākām.

2022. gada marts

Nodarbinātība un sociālās lietas

ES veicina vairāk labu darba vietu izveidošanu visā Eiropā un tiecas visiem nodrošināt taisnīgus sociālos standartus, 2021.–2027. gadā izmantojot arī 99,3 miljardus eiro no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem.

Par nodarbinātības politiku un sociālajām lietām ES un tās dalībvalstis atbild kopīgi. Nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus Komisija ir noteikusi par galveno prioritāti, tās atbalstot ar NextGenerationEU – ES atveseļošanas plānu Covid-19 pandēmijas izraisīto sociālo un ekonomisko problēmu risināšanai.

Ko ES dara

Es nodarbinātības un sociālo lietu politikas mērķi ir šādi:

ES sagādā un koordinē finansējumu, lai palīdzētu dalībvalstīm ieguldīt tādās nozarēs kā bērnu aprūpe, veselības aprūpe, apmācība, pieejama infrastruktūra un palīdzība darba meklēšanā. Eiropas Sociālais fonds Plus palīdzēs miljoniem cilvēku apgūt jaunas prasmes, sevišķi tādas, ko prasa zaļā un digitālā pārkārtošanās, un sameklēt labāku darbu. Programma Garantija jauniešiem palīdz nodrošināt, lai visi jaunieši, kam mazāk par 30 gadiem, četros mēnešos pēc formālās izglītības pabeigšanas vai nonākšanas bezdarbniekos saņem kvalitatīvu, konkrētu darba, prakses, stažēšanās vai tālākas izglītošanās piedāvājumu. Savukārt jaunā iniciatīva ALMA (“Aim, Learn, Master, Achieve – Orientācija, mācības, meistarība, rezultāts”) savukārt tiecas palīdzēt jauniešiem, kuriem individuālu vai strukturālu iemeslu dēļ ir sliktākas iespējas iegūt darbu vai apmācību.

Eiropas Prasmju programma domāta indivīdiem un uzņēmumiem plašāku labu prasmju izkopšanai, un tajā noteikti augsti mērķi, kas sasniedzami līdz 2025. gadam.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi un tiesības tiek nostiprinātas tādās jomās kā vienādas iespējas darba tirgū, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība. Rīcības plānā, kam principi jāpārvērš īstenībā, noteikti galvenie līdz 2030. gadam sasniedzamie nodarbinātības, apmācības un sociālās aizsardzības un iekļautības mērķrādītāji.

ES noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu neaizstāj valstu sistēmas, bet sargā personu sociālā nodrošinājuma tiesības, kad tās pārvietojas ES iekšienē (kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē). Eiropas Darba iestāde gādā, lai taisnīgi, vienkārši un iedarbīgi tiek izpildīti ES noteikumi par darbaspēka mobilitāti.

EURES (Eiropas darba mobilitātes portāls) palīdz savest kopā darba meklētājus un uzņēmumus, kuros ir darbs, bet Europass dienests palīdz cilvēkiem veidot savu dzīves aprakstu jeb CV.

2022. gada marts

Darbvietas, izaugsme un investīcijas

ES ir apņēmusies radīt investīcijām pievilcīgāku vidi, kas veicinās ekonomikas izaugsmi un radīs darbvietas. Tas tiks darīts, novēršot šķēršļus investīcijām un nodrošinot, ka ES pilsoņiem ir prasmes, kas būs vajadzīgas darbam nākotnē.

Patlaban ES risina Covid-19 pandēmijas sekas un vienlaikus strādā pie tā, lai ES iedzīvotājiem palīdzētu pierast pie zaļās un digitālās pārkārtošanās. Tā vēlas nodrošināt taisnīgu un iekļaujošu ES ekonomikas pārveidi, lai šīs divējādās pārkārtošanās sniegtās priekšrocības varētu izmantot visi iedzīvotāji un neviens netiktu atstāts novārtā.

Ko ES dara

Programma InvestEU ir svarīgs ES atveseļošanas plāna elements, kas palīdzēs novērst Covid-19 pandēmijas sekas un sasniegt ES ilgtermiņa prioritātes. Tā pamatojas uz panākumiem, kas gūti, īstenojot Investīciju plānu Eiropai, kurā no 2015. līdz 2020. gadam tika mobilizēti vairāk nekā 500 miljardi eiro, kas palīdzēja novērst investīciju trūkumu, ko izraisīja 2007.–2008. gada finanšu krīze. Lai vēl vairāk paplašinātu investīcijas, InvestEU nodrošina ES budžeta garantiju, kura Eiropas Savienībā esošajiem uzņēmumiem uzlabos piekļuvi vajadzīgajam finansējumam un palīdzēs to piesaistīt. Mērķis ir laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam piesaistīt papildu ieguldījumus vismaz 372 miljardu eiro apmērā. Programma ir vērsta uz četrām galvenajām rīcībpolitikas jomām:

  • ilgtspējīga infrastruktūra,
  • pētniecība, inovācija un digitalizācija,
  • mazie un vidējie uzņēmumi un
  • sociālie ieguldījumi un prasmes.

Programmu papildina konsultāciju centrs InvestEU, kas darbosies kā centrāls kontaktpunkts ieguldījumu projektu identificēšanai, sagatavošanai un izstrādei visā ES.

Straujā pāreja uz klimatneitrālu un digitālu Eiropu maina mūsu darba veidu. Eiropas Prasmju programma jau palīdz reaģēt uz šo realitāti un nosaka mērķus, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam. Šādā veidā praksē tiek īstenoti Eiropas sociālo tiesību pīlāra galvenie principi, kuru uzdevums ir izveidot taisnīgu un iekļaujošu Eiropas darba tirgu. Lai iedzīvotājiem garantētu konkrētus ieguvumus, ir noteikti galvenie mērķrādītāji, kas nodarbinātības, apmācības, sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā jāpanāk līdz 2030. gadam.

Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, Atveseļošanas un noturības mehānisms un Sociālais klimata fonds, kuru ierosināts izveidot, sniegs atbalstu reģionālo un sociālo atšķirību mazināšanai. Komisija strādā arī pie tā, lai apzinātu Eiropas demogrāfisko problēmu risinājumus un konkrētus pasākumus, kuru nolūks ir atbalstīt šo problēmu visvairāk skartos cilvēkus, reģionus un kopienas.

2022. gada marts

Reģioni

Reģionālā politika ir vērsta uz visiem ES reģioniem un pilsētām ar mērķi atbalstīt darbvietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, kā arī uzlabot pilsoņu dzīves kvalitāti.

Lidostu modernizācija Rīgā un Vroclavā, pilsētas mobilitātes uzlabošana Atēnās, Sofijā un Klužā-Napokā, Monsenmišelas un Pompeju saglabāšana, platjoslas infrastruktūras attīstība Lietuvā, atbalsts uzņēmumiem Utrehtā un Paredešā, notekūdeņu attīrīšanas sistēmu atjaunošana Trenčīnā un Slavonski Brodā, informācijas tehnoloģiju izmantošanas veicināšana Nikosijas un Ļubļanas universitātēs – tie ir tikai daži no tūkstošiem projektu, kas līdzfinansēti saskaņā ar ES reģionālo politiku.

Video:

Ko ES dara

Reģionālā politika stiprina Eiropas solidaritāti, ar stratēģisku ieguldījumu palīdzību stimulējot ekonomikas izaugsmi un uzlabojot dzīves kvalitāti. Lielākā daļa šīs politikas finansējuma ir paredzēta tam, lai palīdzētu ES mazāk attīstītajām valstīm un reģioniem pārvarēt atpalicību un līdz ar to mazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kas joprojām pastāv ES.

Reģionālo politiku kopīgi pārvalda Komisija un ES dalībvalstis un to reģioni, kas izvēlas projektus, kurus ES līdzfinansēs saskaņā ar programmām, par kurām iepriekš panākta vienošanās ar Komisiju. ES līdzekļus vienmēr papildina nacionālie (privātie un/vai publiskie) līdzekļi.

Ar Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmu palīdzību reģionālā politika īpašu uzmanību pievērš pierobežas reģionu vajadzībām un potenciālam.

Gandrīz trešdaļa (392 miljardi eiro) no ES 2021.–2027. gada budžeta ir paredzēta reģionālajai politikai. Šie resursi tiek izmantoti, lai finansētu stratēģiskas transporta un komunikācijas infrastruktūras, veicinātu pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku, palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem kļūt inovatīvākiem un konkurētspējīgākiem, radītu jaunas un ilgtspējīgas nodarbinātības iespējas, nostiprinātu un modernizētu izglītības sistēmas, kā arī veidotu iekļaujošāku sabiedrību.

Turklāt Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) NextGenerationEU ietvaros līdz 2023. gadam nodrošinās jaunus resursus vairāk nekā 50 miljardu eiro apmērā esošajām programmām dalībvalstīs, lai atbalstītu atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai sasniegtu ES mērķi kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam palīdzēs mobilizēt aptuveni 55 miljardus eiro, lai atbalstītu reģionus, kurus visvairāk skar šī pāreja. Ierosinātā Sociālā klimata fonda mērķis tāpat ir palīdzēt dalībvalstīm atbalstīt pāreju uz klimatneitralitāti personām, kuras ir visvairāk atkarīgas no fosilā kurināmā.

2022. gada marts

Pētniecība un inovācija

Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, kuras budžets ir 95,5 miljardi eiro, palīdz veicināt nodarbinātību un izaugsmi un risināt dažas no mūsu lielākajām problēmām.

Pētniecība un inovācija ir mūsu ekonomikai un sabiedrībai svarīgas jomas. Tās atbalsta Eiropas pūliņus radīt darba vietas un veicināt izaugsmi un ieguldījumus, kā arī palīdz uzlabot dzīvi tādās jomās kā veselības aprūpe, transports un enerģētika. Tās arī sniedz mums zināšanas un risinājumus gan steidzami risināmās problēmās, kā Covid-19 pandēmija, gan ilgtermiņa problēmās, kā klimata pārmaiņas un cīņa ar vēzi.

Video:

Ko ES dara

ES ir pasaulē lielākā zināšanu “ražotne”, kas rada gandrīz trešdaļu pasaules zinātnes un tehnoloģiju produkcijas. Tomēr augošās konkurences dēļ ES ir jāturpina pārvērst izcilu pētniecību un novatoriskas idejas sekmīgās tehnoloģijās un produktos. Katrai ES dalībvalstij ir sava pētniecības politika un finansēšanas programma, taču daudzas būtiskas problēmas vislabāk var atrisināt, palīdzot dažādu valstu pētniekiem un novatoriem strādāt kopā. Tādēļ pētniecība un inovācija tiek atbalstīta ES līmenī, it īpaši ar “Apvārsni Eiropu”.

“Apvārsnis Eiropa” – viena no lielākajām un vērienīgākajām pētniecības programmām pasaulē – iegulda 95,5 miljardus eiro (2021.–2027. gadā) papildus citām publiskajām un privātajām investīcijām, ko šī nauda piesaista. Attīstot programmas “Apvārsnis 2020” panākto, tā turpina veidot Eiropas zinātnes izcilību, izmantojot Eiropas Pētniecības padomi un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās stipendijas un apmaiņas. Tā balstās arī Komisijas zinātnes un zinību dienesta – Kopīgā pētniecības centra – zinātniskajos atzinumos, tehniskajā atbalstā un specializētajos pētījumos.

Ar “Apvārsni Eiropu” ir ieviesta virkne “ES misiju” – tas ir jauns veids, kā kopīgā darbā risināt nozīmīgas problēmas veselības, klimata un vides jomā. Katra no piecām “misijām” veidojas kā darbību kopums, kam līdz 2030. gadam jādod konkrēti rezultāti.

“Apvārsnis Eiropa” arī atbalsta Eiropas partnerības, kas apvieno ES, valstu varas iestādes un privāto sektoru, lai ar saskaņotām pētniecības un inovācijas iniciatīvām risinātu dažas no Eiropas aktuālākajām problēmām. Tās palīdzēs stiprināt jauno Eiropas pētniecības telpu, kuras mērķis ir izveidot vienotu ES tirgu pētniecībai, inovācijai un tehnoloģijai un ļaut valstīm efektīvāk saskaņot pētniecības politiku un programmas.

Visā programmā “Apvārsnis Eiropa” tiek piemērota obligāti atvērta piekļuve publikācijām un atvērtas zinātnes principi.

2022. gada marts

Vienotais tirgus

Vienotais tirgus ir viens no ES lielākajiem sasniegumiem. Jau 30 gadus tas palīdz atvieglot iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienu, nodrošinot Eiropas Savienībā preču, pakalpojumu, naudas un cilvēku brīvu pārvietošanos.

Pateicoties vienotajam tirgum (ko dažkārt dēvē arī par iekšējo tirgu), ES pilsoņi var studēt, dzīvot, iepirkties, strādāt un doties pensijā jebkurā ES dalībvalstī un izvēlēties produktus no visas Eiropas. Uzņēmumi var paplašināt savu darbību, savukārt konkurence palīdz pazemināt cenas un nodrošināt plašāku izvēli patērētājiem. Tajā pašā laikā ES strādā, lai nodrošinātu, ka šīs brīvības neietekmē taisnīgumu, patērētāju aizsardzību, darba ņēmēju tiesības un vides ilgtspēju.

Video:

Ko ES dara

Vienotā tirgus pamatā ir ES industriālā stratēģija, un tam ir būtiska loma uzņēmumu atbalstīšanā ceļā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tas arī palīdz pasargāt uzņēmumus no piegādes traucējumiem un krīzēm, vienlaikus stiprinot to globālo konkurētspēju.

ES strādā, lai:

  • lietderīgi izmantotu pieredzi, kas iegūta Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā, piemēram, novēršot piegādes ķēžu traucējumus,
  • nodrošinātu, ka vienotais tirgus rada vairāk iespēju uzņēmumiem un uzņēmējiem paplašināt darbību,
  • likvidētu šķēršļus, kas liedz cilvēkiem viegli iegādāties vai pārdot preces un pakalpojumus no citas dalībvalsts vai citā dalībvalstī un kas ierobežo darba ņēmēju brīvu pārvietošanos,
  • nodrošinātu, ka tādi paši noteikumi par taisnīgumu, iespējām un pienākumiem ir piemērojami arī digitālajā ekonomikā,
  • uzlabotu pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu dažādās rūpniecības nozarēs,
  • nodrošinātu piekļuvi finansējumam, standartiem un patentiem nolūkā veidot, izvērst un aizsargāt Eiropas līderību inovatīvu tehnoloģiju jomā.

Nozīmīga loma ES mērķu sasniegšanā ir jaunajām industriālajām aliansēm, kas tiek veidotas svarīgās jomās, kurās ES ir atkarīga no trešām valstīm. Īstenojot šos centienus, ES ir nākusi klajā ar jauniem pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot pāreju uz aprites ekonomiku un nodrošināt ilgtspējīgāku apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām.

No visiem uzņēmumiem ES 99 % ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodarbina divas trešdaļas darba ņēmēju privātajā sektorā. ES politika veicina jaunu uzņēmumu izveidi un atbalsta inovatīvu uzņēmumu centienus izvērst darbību.

4,2 miljardu eiro budžets 2021.–2027. gadam ir piešķirts Vienotā tirgus programmai, kurā apvienots plašs klāsts pasākumu tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums, patērētāju tiesību aizsardzība, standartizācija un konkurētspēja un kura samazina pasākumu pārklāšanos un uzlabo koordināciju.

Vietnē “Tava Eiropa” ir informācija par dzīvošanu, strādāšanu, ceļošanu, studēšanu un uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs. Tajā var arī piekļūt tādiem pakalpojumiem kā “Tavs Eiropas padomdevējs” un problēmu risināšanas tīkls SOLVIT.

2022. gada marts

Patērētāju tiesību aizsardzība

ES patērētāju aizsardzības politika aizstāv patērētāju tiesības, garantē ražojumu drošumu, palīdz cilvēkiem pārdomāti izvēlēties, kādas preces un pakalpojumus iegādāties, kā arī piedāvā problēmu risināšanas rīkus, ja rodas sarežģījumi.

ES vienotais tirgus piedāvā patērētājiem plašāku izvēli, izvēles brīvību, kvalitāti un kvalitātei atbilstošu cenu. Vairojot uzticēšanos un veicinot tirdzniecību, ES patērētāju aizsardzības politika nodrošina, ka tiek ievērotas to cilvēku tiesības, kuriem rodas problēmas, pērkot preces vai pakalpojumus citās dalībvalstīs, arī tiešsaistē.

Video:

Ko ES dara

Jaunajā patērētāju tiesību aizsardzības programmā ir izklāstīta ES stratēģija līdz 2025. gadam. Tajā aprakstīti pasākumi, ko ES veiks, lai godam izturētu tādus jaunus pārbaudījumus kā Covid-19 un zaļā un digitālā pārkārtošanās. To vidū ir vides un ilgtspējas problēmu risināšana, patērētāju tiesību īstenošana un mazaizsargātu patērētāju aizsargāšana.

ES piedāvā patērētājiem praktisku tiesību kopumu gadījumiem, kad rodas sarežģījumi.

  • Tiešsaistes pircējiem ir 14 dienas laika pirkumu pārdomāt un atcelt. Viņi var to divu nedēļu laikā atdot un saņemt atpakaļ naudu.
  • Ja ES (internetā vai veikalā) iegādāta prece neatbilst tam, kas ir reklamēts, vai nedarbojas kā nākas, patērētājam ir tiesības pieprasīt vismaz bezmaksas remontu vai nomaiņu.
  • ES noteikumi par hipotekārajiem kredītiem nodrošina skaidru informāciju sludinājumos un patērētāju laicīgu informēšanu pirms līguma parakstīšanas.
  • Ir noteikti minimālie pasažieru tiesību standarti, kas aptver visus transporta veidus un cita starpā attiecas uz informāciju, palīdzību un atlīdzinājumu reisa atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā.

ES arī palīdz ātri un efektīvi atrisināt strīdus ar tirgotājiem. Platforma strīdu izšķiršanai tiešsaistē ļauj patērētājiem un tirgotājiem atrisināt strīdus par tiešsaistes pirkumiem. Eiropas Patērētāju centru tīkls bez maksas nodrošina patērētājiem palīdzību un konsultācijas par pārrobežu pirkumiem. Jaunie ES noteikumi, vēlākais, līdz 2023. gada vidum būs panākuši, ka organizācijām ir vieglāk aizstāvēt patērētāju kolektīvās intereses un celt prasības tiesā.

Rotaļlietām, elektroierīcēm un kosmētiskiem un farmaceitiskiem līdzekļiem piemēro stingrus drošuma, veselības un vides standartus. Stingras normas nodrošina, ka nedroši ražojumi tiek atsaukti no tirgus, un par simtiem ražojumu ik gadu tiek paziņots ES ātrās brīdināšanas sistēmā bīstamu nepārtikas preču jomā. 2021. gadā Komisija ierosināja pārskatīt ražojumu drošuma normas un ieviest jaunas normas par tiešsaistes tirgotavām, kā arī pārskatīt ES noteikumus par patēriņa kredītiem.

ES aprites ekonomikas rīcības plāns saskaņo patērētāju un vides tiesības, koncentrējoties uz ražojumu kvalitāti, ilgmūžību un ilgtspēju.

2022. gada marts

Godīga konkurence

ES konkurences noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka visi uzņēmumi vienotajā tirgū konkurē godīgos un līdzvērtīgos apstākļos, lai dotu labumu patērētājiem, uzņēmumiem un Eiropas ekonomikai kopumā.

Kopā ar valstu konkurences iestādēm un valstu tiesām Komisija rūpējas par ES konkurences noteikumu izpildi, lai nodrošinātu, ka uzņēmumu savstarpējā konkurence ir godīga. Tas palīdz samazināt cenas un uzlabot kvalitāti, veicina inovāciju un efektivitāti, kā arī nodrošina plašāku izvēli patērētājiem.

Ko ES dara

Komisija rīkojas šādās situācijās:

  • karteļi vai citas nelikumīgas uzņēmumu vienošanās, kuru nolūks ir izvairīties no konkurences vai piemērot mākslīgi augstas cenas,
  • gadījumi, kad lieli tirgus dalībnieki ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgos, lai mēģinātu izspiest konkurentus vai piemērot pārmērīgi augstas cenas,
  • uzņēmumu apvienošana un pārņemšana, kas var ierobežot konkurenci vienotajā tirgū,
  • finansiāls atbalsts uzņēmumiem (valsts atbalsts), ko ES dalībvalstu valdības sniedz uzņēmumiem un kas var kropļot konkurenci vienotajā tirgū, jo dažiem uzņēmumiem tiek lielākas priekšrocības nekā citiem, un
  • konkurences kultūras veicināšana starptautiskā mērogā, lai ES uzņēmumi varētu darboties godīgas konkurences apstākļos arī citos pasaules tirgos.

Konkurences politikas izpilde dod labumu arī ES iedzīvotājiem. Piemēram, 2020. gadā saskaņā ar piesardzīgām Komisijas aplēsēm, pateicoties karteļu aizliegumiem un ar uzņēmumu apvienošanos saistītiem pasākumiem, patērētāji kopumā ietaupīja no 14 līdz 23,3 miljardiem eiro.

ES izmeklē pret konkurenci vērstu praksi, kas skar preces, profesijas un pakalpojumus. Lai nodrošinātu, ka atsevišķiem uzņēmumiem netiek radītas netaisnīgas priekšrocības, salīdzinot ar konkurentiem, Komisija uzrauga palīdzību, ko ES valdības piešķir uzņēmumiem. Valsts atbalsts ir pieļaujams, ja tas palīdz mazāk attīstītiem reģioniem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, veicina pētniecību un izstrādi, vides aizsardzību, apmācību, nodarbinātību vai kultūru.

2022. gada janvārī ieviestie jaunie noteikumi par valsts atbalstu atbilst svarīgajiem ES mērķiem, kas izvirzīti Eiropas zaļajā kursā. To mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm sasniegt vērienīgos ES noteiktos enerģētikas un klimata mērķrādītājus, atbalstot vides aizsardzības projektus, kas ietver arī klimata aizsardzību un zaļās enerģijas ražošanu.

Tāpat ES pieliek pūles, lai tās tiesību akti neatpaliktu no digitālās pārveides. Piemēram, Digitālo tirgu akts, nosakot virkni skaidru pienākumu un aizliegumu, novērsīs to, ka tiešsaistes platformas, kas darbojas kā piekļuves kontrolieri, uzspiež netaisnīgus nosacījumus uzņēmumiem un patērētājiem. Digitālo pakalpojumu akts ES mērogā noteiks saistošus pienākumus starpniekiem, kuri sniedz digitālos pakalpojumus, kas palīdz patērētājiem atrast preces, pakalpojumus vai saturu, un tādējādi mazākām platformām būs vieglāk izvērst darbību visā ES vienotajā tirgū.

2022. gada marts

Nodokļi un muita

Nodokļus neatkarīgi nosaka un iekasē valstu valdības, bet ES atbild par muitas savienību, kas nodrošina preču brīvu pārvietošanos un drošumu vienotajā tirgū.

ES dalībvalstu valdības var lielā mērā brīvi izstrādāt savus nodokļu tiesību aktus, ņemot vērā savas valsts prioritātes. Tomēr šajā jomā tām ir jāievēro daži pamatprincipi un jānodrošina, ka valsts nodokļu noteikumi nerada šķēršļus vienotajam tirgum.

ES muitas savienība uzņēmumiem atvieglo tirdzniecību, saskaņo muitas nodokļus precēm, kas tiek ievestas no ārpussavienības valstīm, un palīdz aizsargāt ES iedzīvotājus un vidi.

Video:

Ko ES dara

ES neiesaistās nodokļu iekasēšanā vai noteikšanā tiešā veidā, taču pārrauga valstu nodokļu noteikumus, lai pārliecinātos, ka tie veicina nodarbinātību un izaugsmi, un nodrošinātu, ka kādas valsts nodokļi nediskriminē klientus, darbiniekus vai uzņēmumus no citām dalībvalstīm.

Par ES līmenī pieņemtajiem lēmumiem ir jāvienojas visu dalībvalstu valdībām, lai būtu ņemtas vērā visu intereses. Attiecībā uz dažiem nodokļiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokli un benzīna, tabakas izstrādājumu un alkohola akcīzes nodokli, dalībvalstis ir vienojušās par kopīgiem noteikumiem, kas vienkāršo pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē un bezsaistē un nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu uzņēmumiem un platformām.

Komisija 2021. gadā izklāstīja savu ieceri 21. gadsimtam izveidot jaunu, taisnīgāku un pārredzamāku ES uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu. Tā ietver darbības birokrātijas samazināšanai, mazo uzņēmumu atbalstīšanai un cīņai pret nodokļu režīma ļaunprātīgu izmantošanu. Nākot klajā ar priekšlikumu visiem starptautiskajiem uzņēmumiem piemērot vismaz 15 % minimālo uzņēmumu nodokļa likmi, Komisija vēlas, lai ES būtu starp pirmajiem 2021. gadā pieņemtās vēsturiskās globālās vienošanās par nodokļu reformu īstenotājiem. Tam galu galā būtu jānodrošina, ka visiem uzņēmumiem tiek uzlikti taisnīgi nodokļi neatkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, ES ir jādarbojas kā vienotai muitas savienībai ar vienādiem tarifiem, standartiem un procedūrām preču ievešanai no ārvalstīm. Precēm, ko pārved no dalībvalsts uz dalībvalsti, nepiemēro muitas nodokļus.

Praksē ES muitas savienību pārvalda valstu muitas dienesti. Tie aizsargā patērētājus, dzīvniekus un vidi no precēm, kas varētu būt kaitīgas, kā arī iesaistās cīņā pret organizēto noziedzību, terorismu un kontrabandu. Pēc muitošanas preces nonāk brīvā apgrozībā un var tikt pārdotas jebkur Eiropā.

2022. gada marts

Kosmosa apguve

ES kosmosa politika aktīvi veicina cīņu ar klimata pārmaiņām, stimulē tehnoloģiskos sasniegumus un inovāciju, kā arī uzlabo ES pilsoņu dzīvi.

Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir būtiski eiropiešu ikdienā (piemēram, mobilo tālruņu, auto navigācijas sistēmu un bankomātu izmantošanai). Pavadoņi arī nodrošina vērtīgus datus un pakalpojumus plašam lietojumu klāstam: no transporta, lauksaimniecības un vides līdz reaģēšanai krīzes situācijās.

Video:

Ko ES dara

Eiropas Savienībai ir konkurētspējīga un augoša kosmosa apguves nozare, kuras aplēstā vērtība sasniedz 62 miljardus eiro, tajā strādā vairāk nekā 230 000 cilvēku, un tā pārzina trešdaļu visu pašlaik orbītā esošo pavadoņu.

Tālāk aprakstītie pamatkomponenti ik dienas sniedz kosmosā bāzētus Eiropas pakalpojumus.

  • Copernicus ir ES Zemes novērošanas sistēma. Tās pavadoņu ģenerētos datus izmanto daudzās jomās: no klimata pārmaiņu un to seku novērošanas līdz neatliekamās palīdzības un humānās palīdzības dienestu vadīšanai. Copernicus dati ir izmantoti, lai atrastu briesmās nonākušus kuģus un reaģētu uz meža ugunsgrēkiem, zemestrīcēm un plūdiem, palīdzot glābt dzīvības un mantu.
  • Eiropas globālā satelītnavigācijas sistēma Galileo nodrošina precīzu un uzticamu informāciju par atrašanās vietu un laiku visiem transporta veidiem: autotransportam, dzelzceļiem, aviācijai un citām nozarēm. Pateicoties Galileo, 3,2 miljardi viedtālruņu ir aprīkoti ar drošu un neatkarīgu pozicionēšanas sistēmu.
  • Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS) uzrauga un labo satelītnavigācijas signālus aviācijas, jūras un sauszemes lietotājiem lielākajā daļā Eiropas. Jau 426 ES lidostas EGNOS izmanto, lai uzlabotu nolaišanos nelabvēlīgos laika apstākļos, izvairoties no kavēšanās un maršruta maiņas.

2021.–2027. gada ES kosmosa programma, kuras budžets ir 14,9 miljardi eiro, attīsta šos panākumus, koncentrējoties uz intensīvāku koordināciju ar citām ES politikas jomām. Tās mērķis ir veicināt zinātnes un tehnikas attīstību un atbalstīt Eiropas kosmosa apguves nozares, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un inovatīvo uzņēmumu, konkurētspēju un inovācijas spējas. Komisija ir arī ierosinājusi divas jaunas pamatiniciatīvas, lai uzlabotu drošu savienojamību caur pavadoņiem un kosmosa satiksmes pārvaldību.

Ar atsevišķu ES dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras palīgu ES ir izstrādājusi augstākās klases tehnoloģiju kosmosa izpētei. Starp sasniegumiem jāmin jaunu veidu raķetes un pavadoņi un Mēness un Marsa izpētes roboti. Kosmosa izpēte ir stratēģiski un politiski svarīga, turklāt ES arī palīdz zinātniekiem atklāt Visuma noslēpumus: 2019. gadā ES finansēti pētnieki nodeva atklātībā pirmo melnā cauruma fotoattēlu.

2022. gada marts

Starptautiskās lietas un drošība

Kopējā ārpolitika un drošības politika ES dod iespēju pasaules arēnā runāt un rīkoties vienoti, ļaujot dalībvalstīm atrisināt problēmas, ar ko tās nevar tikt galā vienas pašas, un gādājot par ES iedzīvotāju drošību un labklājību.

Rīcībpolitiku īsteno Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, un atbalstu sniedz Eiropas Ārējās darbības dienests – ES diplomātiskais dienests. ES ārējās darbības pamatā ir principi, kuri iedvesmoja pašas ES izveidi un attīstību un par kuriem ES vēlas iestāties visā pasaulē, – miers, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Video:

Ko ES dara

Laikā, kad saskaramies ar aizvien lielākiem un sarežģītākiem draudiem drošībai, ES Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai stiprinās ES spēju nākamajā desmitgadē reaģēt uz dažādām krīzēm un draudiem. Stratēģiskajam kompasam ir šādi mērķi:

  • ātrāk un izlēmīgāk rīkoties krīzes situācijā,
  • iedzīvotājus aizsargāt pret strauji mainīgiem draudiem,
  • investēt ES vajadzīgajās spējās un tehnoloģijās,
  • kopīgu mērķu sasniegšanai veidot partnerības.

ES atbalsta valstis, kuras skar konflikti un krīzes. Ar Eiropas Miera mehānismu ES uzņemas lielāku atbildību kā globālās drošības garants. Mehānisms finansē militāro misiju un operāciju kopīgās izmaksas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku un miera atbalsta operāciju kopīgās izmaksas sadarbībā ar tādiem partneriem kā Āfrikas Savienība. Tas arī stiprina partnervalstu un reģionālo un starptautisko organizāciju aizsardzības spējas un ir Ukrainai ievērojami palīdzējis reaģēt uz Krievijas militāro agresiju.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES ir arī veikusi pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka ar starptautiskās sadarbības palīdzību tiek atjaunota pasaules nodrošinātība ar pārtiku.

ES un tās dalībvalstis joprojām ir lielākās līdzekļu devējas starptautiskajā reaģēšanā uz Sīrijas krīzi – kopš 2011. gada tās Sīrijas un visa reģiona iedzīvotājus atbalstījušas ar vairāk nekā 27 miljardiem EUR.

Global Gateway ir ES jaunā investīciju stratēģija, kuras mērķis ir attīstīt viedu, tīru un drošu enerģētikas, transporta un digitālo infrastruktūru un stiprināt veselības, izglītības un pētniecības sistēmas visā pasaulē. ES, tās dalībvalstis un finanšu iestādes, rīkojoties kopā kā Eiropas komanda, tiecas laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam mobilizēt publiskās un privātās investīcijas līdz 300 miljardu EUR apmērā. Global Gateway ir ES ieguldījums G7 Globālajā infrastruktūras un investīciju partnerībā.

2022. gada marts

Starptautiskās partnerības

Eiropas Savienības ārpolitikas pamatā ir partnerības un sadarbība attīstības jomā. ES un tās dalībvalstis ir pasaulē lielākās attīstības palīdzības sniedzējas.

Attīstības palīdzība, tāpat kā ārpolitika, drošības un tirdzniecības politika, ir viens no ES globālās rīcības pīlāriem. ES palīdz izskaust nabadzību, veicina cilvēces attīstību, ilgtspējīgu izaugsmi un labu pārvaldību. Tā veido partnerības, lai pievērstos tādām globālām problēmām kā klimata pārmaiņas, dabas resursu noplicināšana un neatbilstīga migrācija. Šobrīd aktuālo problēmu risināšanai nepieciešama daudzpusēja pārvaldība un uz noteikumiem balstīta starptautiska sadarbība, tāpēc ES atbalsta efektīvas daudzpusējas attiecības un sadarbojas ar visām ieinteresētajām personām.

Video:

Ko ES dara

ES uzskata, ka starptautiskās partnerības ir ieguldījums kopīgā, ilgtspējīgā nākotnē. ES ir galvenā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Parīzes klimata nolīguma atbalstītāja. Eiropas Konsensā par attīstību ir izklāstīts, kā ES koncentrē uzmanību uz cilvēkiem, planētu, labklājību, mieru un partnerību, lai sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības mērķus. ES ārējās darbības pamatā ir šādas partnerības:

Galvenā ES prioritāte nemainīgi ir ES un Āfrikas partnerība.

2020. gadā ES strauji reaģēja uz Covid-19 krīzi. “Eiropas komandas” pieeja, kura apvieno resursus, zināšanas un instrumentus no ES, tās dalībvalstīm un finanšu iestādēm, palīdzēja ES partneriem mazināt pandēmijas negatīvās sekas. ES ir arī uzņēmusies vadošo lomu, lai nodrošinātu, ka visur ir pieejamas drošas un iedarbīgas vakcīnas. Eiropas komandas pieeja tagad tiek piemērota ES ārējās darbības budžetā – kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā “Eiropa pasaulē”.

Aptuveni 10 % no ES budžeta tiek izlietoti ārējai darbībai. ES delegācijas cieši sadarbojas ar valdībām, starptautiskām organizācijām, ES dalībvalstīm un privāto sektoru, lai palielinātu Eiropas atbalsta ietekmi. ES un tās dalībvalstu sniegtā palīdzība 2020. gadā sasniedza 66,8 miljardus eiro.

Cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošana ir vērtības, kas virza ES rīcību visā pasaulē. ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā galvenā uzmanība pievērsta iedzīvotāju aizsardzībai, noturīgas, iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības veidošanai un cilvēktiesību aizstāvībai visā pasaulē. Pateicoties Dzimumu līdztiesības rīcības plānam, ES darba kārtības priekšplānā ir izvirzīti tādi jautājumi kā dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm.

2022. gada marts

ES kaimiņattiecības un paplašināšanās

ES veicina stabilu demokrātiju un ekonomiku kaimiņvalstīs, veidojot īpaši pielāgotas partnerības, kuru pamatā ir kopīgas intereses un sadarbība divpusējā vai reģionālā līmenī.

Video:

Ko ES dara

Eiropas Kaimiņattiecību politika reglamentē ES attiecības ar tās 16 tuvākajām kaimiņvalstīm. Dienvidos – ar Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Maroku, Palestīnu*, Sīriju un Tunisiju. Austrumos – ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Šīs sadarbības galvenie mērķi ir:

  • stabilizēt kaimiņvalstis, risinot ekonomiskās attīstības, nodarbinātības un jauniešu iespēju, transporta un enerģētisko savienojumu, drošības un migrācijas jautājumus;
  • popularizēt labas pārvaldības, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību vērtības;
  • sekmēt sadarbību reģionālā līmenī, piemēram, Austrumu partnerības un Savienības Vidusjūrai ietvaros.

Turklāt dienvidu kaimiņreģionā ES sadarbojas ar tās partneriem, lai atrisinātu krīzes, piemēram, Sīrijā vai Lībijā notiekošo krīzi, un regulētu migrācijas plūsmas.

ES paplašināšanās politika aptver Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu**, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Turciju. Izredzes kļūt par ES dalībvalsti ir spēcīgs stimuls demokrātiskām un ekonomiskām reformām valstīs, kuras vēlas pievienoties ES. Šīs izredzes palīdz veicināt izlīgumu un stabilitāti. Eiropas valsts var kļūt par ES dalībvalsti tikai tad, ja tā atbilst demokrātijas standartiem (tie ietver tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību), tai ir funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja sekmīgi darboties konkurences un tirgus spēku apstākļos, kas valda ES, un tā var uzņemties pienākumus, kas izriet no dalības ES.

Turcija ir ES partnere daudzās būtiskās jomās, tomēr pēdējos gados tā ir attālinājusies no ES pamatvērtībām un principiem. Tāpēc Turcijas pievienošanās sarunas ir faktiski iesaldētas. ES ir stratēģiski ieinteresēta, lai Vidusjūras austrumdaļā būtu stabila un droša vide un lai ar Turciju izveidotos sadarbībā balstītas un savstarpēji izdevīgas attiecības.

2020. gadā ES kaimiņreģioniem un paplašināšanās reģioniem sniegusi 7,47 miljardus eiro lielu atbalstu, lai palīdzētu mazināt Covid-19 pandēmijas ietekmi. ES ir reaģējusi ārkārtas situācijās, atbalstījusi pētniecību, veselības aprūpi un ūdensapgādes sistēmas un palīdzējusi pārvarēt pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas.

  • Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.
  • Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

2022. gada marts

Tirdzniecība

ES iestājas par brīvu tirdzniecību. 35 miljoni darbvietu ES ir tieši vai netieši atkarīgas no tirdzniecības ar ārpussavienības valstīm. ES iestājas par atvērtiem, uz noteikumiem balstītiem tirgiem, vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un pasaulē augstākajiem starptautiskajiem standartiem.

ES ir pasaules lielākais tirdzniecības spēks un viena no atvērtākajām ekonomikām. Trešdaļa ES iekšzemes kopprodukta ir atkarīga no tirdzniecības. Saskaņā ar prognozēm 85 % turpmākās globālās izaugsmes nodrošinās valstis ārpus Eiropas. ES dalībvalstu vārdā risina sarunas par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem un vienojas par tiem.

Video:

Ko ES dara

ES tirdzniecības politika attiecas ne tikai uz preču un pakalpojumu tirdzniecību, bet arī uz tādiem jautājumiem kā intelektuālā īpašuma komerciālie aspekti un ārvalstu tiešie ieguldījumi.

2021. gada februārī Komisija nāca klajā ar jaunu ES tirdzniecības stratēģiju, kas nosaka trīs galvenos mērķus:

  • atbalstīt ES ekonomikas atveseļošanu un pārveidi tādā veidā, kas sekmē mūsu zaļo un digitālo mērķu sasniegšanu,
  • izstrādāt globālus noteikumus, lai nodrošinātu, ka tie ir taisnīgi un ilgtspējīgi,
  • palielināt ES spēju aizstāvēt savas intereses un īstenot savas tiesības.

Šīs stratēģijas centrā ir apņemšanās reformēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju, lai tā spētu labāk reaģēt uz mūsdienu tirdzniecības problēmām.

Tirdzniecības politikai var būt liela nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju. Tādēļ ES uzlabos to, kā tiek ieviestas un piemērotas tās tirdzniecības nolīgumu sadaļas, kas veltītas ilgtspējīgai attīstībai. Jo īpaši ES ierosinās noteikt Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām par būtisku turpmāko tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu elementu.

ES iestājas par atvērtu un godīgu tirdzniecību un cīnās pret protekcionismu. Tā gādā par līdzsvaru starp atvērtību un personu un uzņēmumu pasargāšanu no negodīgas tirdzniecības prakses. Pirms neilga laika iecēlusi galveno tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugu, ES īpašu uzmanību pievērš tam, lai tirdzniecības nolīgumi sniegtu maksimālu labumu uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un lauksaimniekiem, un lai nodrošinātu, ka tās tirdzniecības partneri pilda savas saistības, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību.

ES ir noslēgusi 46 tirdzniecības nolīgumus ar 78 partneriem visā pasaulē. 2020. gadā ES noslēdza jaunu nolīgumu par tirdzniecību ar Meksiku, stājās spēkā arī tās tirdzniecības nolīgums ar Vjetnamu. Nolīgums ar Japānu jau pirmā gada laikā veicināja ES eksportu uz šo valsti, un tas pieauga gandrīz par 7 % nolīguma darbības pirmajos 10 mēnešos.

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES 2020. gada 31. janvārī ES un Apvienotā Karaliste 2020. gada 30. decembrī parakstīja ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgumu.

2022. gada marts

Humānā palīdzība un civilā aizsardzība

ES un tās dalībvalstis ir starp pasaules lielākajiem humānās palīdzības sniedzējiem. Tā sniedz kritisku atspaidu miljoniem cilvēku visā pasaulē un koordinē palīdzību ārkārtējās situācijās Eiropā un pasaulē.

ES reaģē uz krīzes situācijām un nodrošina ātru un efektīvu palīdzību, izmantojot divus galvenos kanālus: humāno palīdzību un civilo aizsardzību. ES mērķi ir šādi:

  • glābt un saglabāt dzīvību, novērst un mazināt ciešanas un aizsargāt to iedzīvotāju godu un cieņu, kurus skārušas dabas katastrofas un cilvēka radītas krīzes,
  • ātri reaģēt ārkārtējās situācijās gan ES, gan ārpus tās,
  • mazināt katastrofu briesmas, piemēram, ar pasākumiem, kas mazina klimata pārmaiņu sekas,
  • uzlabot gatavību katastrofām, piemēram, izmantojot agrīnās brīdināšanas sistēmas,
  • pēc operācijām ārkārtējos gadījumos nodrošināt nesaraustītu pāreju uz stratēģiju, kas sniedz palīdzību attīstībai,
  • stiprināt iedzīvotāju vispārējo noturību, piemēram, ieguldot pasākumos, kas palīdz sagatavoties turpmākām katastrofām, un
  • aizsargāt un nodrošināt katastrofās cietušo bērnu nākotni.
Video:

Ko ES dara

Sadarbībā ar dažādiem partneriem ES jau vairāk nekā 30 gadu atbalsta humānās palīdzības operācijas 110 valstīs. 2021. gadā ES sniedza vairāk nekā 2,4 miljardu eiro humāno palīdzību. Tā ir vadošā humānās palīdzības sniedzēja daudzās krīzēs un nodrošina, piemēram:

ES arī sūta reaģēšanas vienības un virza atbalstu uz skartajiem reģioniem ES un visā pasaulē, izmantojot civilās aizsardzības mehānismu, piemēram:

  • reaģējot uz Covid-19 pandēmiju Eiropā un visā pasaulē, ieskaitot ar Covid-19 saistītās piegādes caur rescEU, un pārvedot mājās ārvalstīs iestrēgušus ES pilsoņus,
  • nosūtot ekspertus un aprīkojumu uz valstīm, ko posta zemestrīces (Haiti), vulkānu izvirdumi (Tonga), meža ugunsgrēki (Rietumbalkāni un Vidusjūras piekraste), kā arī Ebolas vīrusslimības uzliesmojuma savaldīšanai 2021. gadā Gvinejā,
  • miljoniem ārkārtas situācijā nepieciešamo priekšmetu (piemēram, pirmās palīdzības komplektus, teltis un gultas) nosūtot Ukrainai un tās kaimiņvalstīm mehānisma lielākajā operācijā kopš tā izveides.
Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/echo/

2022. gada marts

Pamattiesības

ES garantē virkni pamattiesību. Pamattiesību ievērošana ir ES un tās dalībvalstu kopīga vērtība, tā ir ES rīcības pamatā gan Savienības iekšienē, gan citur pasaulē.

ES nav tikai vienots tirgus precēm un pakalpojumiem. Eiropiešiem ir kopīgas vērtības un tiesības, ko paredz ES līgumi un ES Pamattiesību harta.

Ko ES dara

Pamattiesību hartā ir apkopotas visas ES iedzīvotāju personiskās, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības. Šīs tiesības tiek garantētas ES dalībvalstīs un vienmēr, kad tiek piemēroti ES tiesību akti. Tās ietver cilvēka cieņas neaizskaramību, vārda un biedrošanās brīvību, tiesības uz nediskriminēšanu, patvēruma tiesības un tiesības uz taisnīgu tiesu.

Hartā ir paredzētas arī īpašas tiesības, kas attiecas uz ES pilsonību un ir noteiktas ES līgumos, proti:

Pamattiesību aizsardzību nodrošina arī īpaši ES tiesību akti, tādi kā Vispārīgā datu aizsardzības regula, tiesību akti, kuru mērķis ir novērst diskrimināciju dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un akti, kas aizsargā trauksmes cēlējus un noziegumos cietušos.

Lai garantētu pamattiesību aizsardzību, ES ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm un pilsonisko sabiedrību īsteno mērķorientētus politikas pasākumus, tai skaitā tādās jomās kā naida noziegumu un naida runas izskaušana, dzimumu līdztiesība un cīņa pret diskrimināciju, civilā un kriminālā tiesvedība, tieslietu sistēmu digitalizācija, datu aizsardzība, tiesiskuma nodrošināšana, bērnu tiesības un patērētāju tiesības.

ES likumdošanas un politikas darbu pamattiesību jomā atbalsta programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”.

ES strādā pie līdztiesības savienības izveides, īstenojot virkni stratēģiju, kuru mērķis ir vēsties pret stereotipiem un radīt atbilstošus apstākļus, lai ikviens varētu brīvi un pilnvērtīgi piedalīties Eiropas sabiedriskajā dzīvē.

ES veicina un aizstāv universālās vērtības visā pasaulē. 2021. gadā ES nāca klajā ar Globālo cilvēktiesību un demokrātijas programmu, kurai atvēlēti 1,5 miljardi eiro un kuru paredzēts īstenot no 2021. līdz 2027. gadam. Turklāt ES ir ieviesusi arī globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, kurš ļauj mērķtiecīgāk vērsties pret personām un struktūrām, kas atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē.

2022. gada marts

Tieslietas un tiesiskums

ES strādā pie tā, lai nodrošinātu ES tiesību aktu vienotu piemērošanu, atrisinātu saviem pilsoņiem pārrobežu juridiskās problēmas un veicinātu un atbalstītu tiesiskumu.

ES tiecas izveidot tiesiskuma telpu, kurā pilsoņi un uzņēmumi varētu atrisināt juridiskus jautājumus citās ES dalībvalstīs tādā pašā veidā kā savā valstī. Vienota tiesiskuma telpa bez robežām nodrošinās to, ka pilsoņi var izmantot tiesību kopumu un tiesu pieejamību visā ES.

Ko ES dara

ES pilsoņi var dzīvot, studēt, strādāt un veikt darījumdarbību jebkur Eiropas Savienībā. Līdz ar to tiem var rasties vajadzība vērsties citas dalībvalsts tiesu iestādēs.

ES cenšas stiprināt ES dalībvalstu tiesu un administrāciju savstarpējo uzticēšanos, lai tās atzītu citu tiesu nolēmumus. Īpaši svarīgi tas ir tādās civillietās kā laulības šķiršana, aizgādība pār bērnu vai prasības par uzturlīdzekļu piedziņu.

Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) veicina valstu tiesu iestāžu sadarbību nolūkā palīdzēt cīnīties ar smagiem noziegumiem – korupciju, terorismu, narkotiku kontrabandu. Piemēram, Eiropas apcietināšanas orderis ir aizstājis ilgstošās izdošanas procedūras, lai aizdomās turētos vai notiesātos atgrieztu valstī, kurā tie tiks vai ir tikuši tiesāti. Tajā pašā laikā ES stratēģija par cietušo tiesībām ir vērsta uz to, lai nodrošinātu vajadzīgo atbalstu un aizsardzību visiem noziegumos cietušajiem Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienības Tiesa nodrošina, ka ES tiesību akti visās dalībvalstīs tiek piemēroti vienādi. Lai neatpaliktu no digitālās pārveides tempa un atvieglotu un paātrinātu tiesu iestāžu pieejamību, ES velta daudz pūliņu ES tiesu sistēmu modernizācijai. Sekot līdzi progresam var, izmantojot rīku “ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā”, kas sniedz datus par tiesu sistēmu efektivitāti, kvalitāti un neatkarību visās dalībvalstīs, savukārt e-tiesiskuma portāls piedāvā vienas pieturas aģentūru visos tieslietu jautājumos.

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām. Tas nozīmē, ka neatkarīgu un efektīvu tiesu sistēmu pienākums ir nodrošināt ikvienam ES iedzīvotājam pienācīgu tiesību aizsardzību tiesā. Tiesiskums ir nepieciešams, lai aizsargātu visas pārējās vērtības, un ES darbībā tam ir būtiska nozīme. Tas garantē ES tiesību aktu piemērošanu un iekšējā tirgus efektivitāti un sekmē savstarpēju uzticēšanos, radot darījumdarbībai labvēlīgu vidi.

Lai uzturētu un stiprinātu tiesiskumu, ES sadarbojas ar dalībvalstīm, izmantojot tiesiskuma mehānismu un sniedzot tehnisko atbalstu un finansējumu tiesu sistēmas reformām.

2022. gada marts

Dzimumu līdztiesība

Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir bijusi ES pamatvērtība kopš 1957. gada Romas līguma. ES turpina novērst dzimumbalstītu diskrimināciju un ieviest īstu dzimumu līdztiesību.

Lai gan sievietēm Eiropā būtu jādzīvo līdztiesībā, emancipācijā un drošībā, viņas joprojām ir pārāk plaši pārstāvētas zemāk atalgotās nozarēs un pārāk maz – lēmumu pieņēmēju amatos politikā un uzņēmējdarbībā, vidēji ES nopelnot par 13 % mazāk nekā vīrieši. Joprojām izplatīta ir dzimumbalstīta vardarbība un uzmākšanās sievietēm.

Video:

Ko ES dara

ES dzimumu līdztiesības darbu virza Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam. Tās mērķis ir izbeigt dzimumbalstītu vardarbību, apstrīdēt dzimumu stereotipus, novērst ar dzimumu saistītās atšķirības darba tirgū un veicināt dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā un politikā. Stratēģijas pamatā ir gadu desmitiem attīstītās ES dzimumu līdztiesības iniciatīvas.

Lai īstenotu Romas līgumā noteikto principu vienādi atlīdzināt par vienādu darbu, Komisija ir ierosinājusi atlīdzinājuma pārredzamības pasākumus, ieskaitot pienākumu lielajiem uzņēmumiem ziņot par vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām. Darbiniekiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja atalgojuma jomā notiks diskriminācija.

Eiropā vardarbība pret sievietēm ir viens no noturīgākajiem dzimumbalstītas diskriminācijas veidiem. Komisija ir ierosinājusi jaunus visas ES noteikumus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai, kuru mērķis ir sodīt likumpārkāpējus un nodrošināt sievietēm labāku aizsardzību, t. sk. tiešsaistē. Visas dalībvalstis un ES ir parakstījušas Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju).

ES arī cenšas palīdzēt sievietēm iekļūt uzņēmējdarbības un politikas vadībā un veicināt viņu līdzdalību digitālajā nozarē. Konkrētāk, Komisija cenšas uzlabot dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs ES lielākajos biržā kotētajos uzņēmumos.

Taču darbs un nauda nav visa dzīve. Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīva, kas stājās spēkā 2019. gada jūlijā un dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2022. gada augustam, ievieš jaunas tiesības, kas palīdzēs līdzsvarot aprūpes pienākumu sadali starp sievietēm un vīriešiem. Tā dod iespēju izmantot paternitātes, bērna kopšanas un aprūpētāja atvaļinājumu, kā arī piedāvā elastīgu darba režīmu vecākiem un aprūpētājiem.

Ar Dzimumu līdztiesības rīcības plānu III ES tiecas uzlabot meiteņu un sieviešu dzīvi visā pasaulē. Tiek popularizēti dzimumu līdztiesības jautājumi ārējā darbībā, arī tādās jomās kā attīstības sadarbība un tirdzniecības sarunas. ES arī vadīja sarunas par dzimumu līdztiesības mērķu iekļaušanu ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.

2022. gada marts

Rasisms un līdztiesība

ES mērķis ir nodrošināt, ka ikviens neatkarīgi no izcelsmes var izmantot savas pamattiesības un brīvības un pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē.

Lai arī diskriminācija rases vai etniskās piederības dēļ ES ir aizliegta, rasisms un rasu diskriminācija joprojām pastāv. ES strādā pie rasisma un neiecietības izskaušanas visās jomās.

Ko ES dara

Lai pastiprinātu cīņu pret rasismu un diskrimināciju, ES ir pieņēmusi ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam un iecēlusi pirmo rasisma apkarošanas koordinatori.

ES noraida un nosoda visas rasisma un neiecietības izpausmes. Rasisma apkarošanas rīcības plānā ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir:

  • apkarot rasismu un rasu diskrimināciju, ar tiesiskā regulējuma un citu līdzekļu palīdzību nodrošinot tādu ES tiesību aktu īstenošanu praksē, kas aizliedz naida runu un naida noziegumus, tai skaitā tiešsaistē,
  • pastiprināt cīņu pret strukturālo rasismu,
  • palīdzēt sadzirdēt cilvēkus ar rases vai etnisko piederību minoritātei un apvienot visu līmeņu dalībniekus kopīgos centienos veidot sabiedrību, kurā nav vietas rasismam un diskriminācijai,
  • nodrošināt finansējumu iekļaujošas sabiedrības veidošanai un iecietības un plurālisma veicināšanai,
  • sekmēt daudzveidību Komisijas darbinieku vidū un nodrošināt iekļaujošu darba vietu, kurā nevienam nav jāsaskaras ar diskrimināciju rases, etniskās izcelsmes vai ādas krāsas dēļ.

Nevienlīdzīga attieksme rases vai etniskās izcelsmes dēļ, tai skaitā nodarbinātības jomā, ir aizliegta saskaņā ar Rasu vienlīdzības direktīvu, Nodarbinātības vienlīdzības direktīvu un ES Pamattiesību hartu.

Ir pieņemti politikas pasākumi konkrētu rasisma veidu apkarošanai. Piemēram, ES stratēģija antisemītisma apkarošanai tiecas novērst visu veidu antisemītismu, atbalstīt ebreju dzīvesvidi un veicināt holokausta atceri un uzlabot izpratni par to. Vēl ir pieņemts stratēģiskais satvars romu līdztiesības veicināšanai.

Cietušo tiesību direktīva aizsargā naida noziegumos cietušos. ES stratēģijas par cietušo tiesībām (2020–2025) mērķis ir nodrošināt, ka visi cietušie saņem atbalstu un aizsardzību neatkarīgi no tā, kurā ES valstī noticis noziegums.

ES velta īpašu uzmanību tam, lai novērstu un izskaustu naida izplatīšanu tiešsaistē, vienlaikus aizsargājot vārda brīvību. 2016. gadā tika pieņemts Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē. Lietotājiem tagad ir iespēja ziņot par naidīgiem izteikumiem tiešsaistē, savukārt platformas var ātri pārskatīt un izņemt nelikumīgu vai kaitīgu saturu.

2022. gada marts

LGBTIK līdztiesība

ES garantē virkni pamattiesību saviem pilsoņiem un aizsargā viņus pret diskrimināciju. Tas attiecas arī uz LGBTIK kopienu.

Aptuveni 76 % 2019. gadā aptaujāto eiropiešu piekrita, ka gejiem, lesbietēm un biseksuāļiem jābūt tādām pašām tiesībām kā heteroseksuāliem cilvēkiem. Tomēr lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, nebināri, interseksuāļi un kvīri (LGBTIK) tiek diskriminēti daudzās dzīves jomās, un pret tiem tiek vērsta naida runa un vardarbība.

Ko ES dara

Komisija 2020. gadā pieņēma pirmo LGBTIK līdztiesības stratēģiju, kas risina tādus jautājumus kā diskriminācija, drošība, iekļautība un līdztiesība.

Stratēģijas pamatā ir ES mēroga rīcība 20 gadu garumā. Kopš 1999. gada ES ir pilnvarota rīkoties diskriminācijas gadījumos, kas saistīti ar seksuālo orientāciju. ES šajā jomā ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus.

Vēl šodien daudzās pasaules valstīs attiecības starp viena dzimuma personām ir krimināli sodāmas, un LGBTIK kopiena netiek aizsargāta. ES mudina citas valstis nodrošināt, ka seksuālā orientācija, dzimuma identitāte vai seksuālās īpašības nevar būt par iemeslu vardarbībai vai kriminālsodiem.

Pasaulē ES ir arī nozīmīgs līdzekļu devējs projektiem, kuru mērķis ir apkarot cilvēku diskrimināciju. Tas notiek galvenokārt ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta starpniecību. Kopš 2016. gada ES ir atbalstījusi projektus Āzijā, Āfrikā, Latīņamerikā un Austrumeiropā. 2018. gadā ES izveidoja jaunu fondu aktīvistu un organizāciju atbalstam apgabalos, kur LGBTIK kopienai piederošie cilvēki ir pakļauti lielākam diskriminācijas riskam.

2022. gada marts

Invaliditāte

ES veicina personu ar invaliditāti aktīvu iekļautību un pilnīgu līdzdalību sabiedrībā un ekonomikā vienlīdzīgi ar citiem un aizsargā viņus no diskriminācijas un vardarbības.

Apmēram 87 miljoniem cilvēku ES ir kāds no invaliditātes veidiem. Viņiem ir tādas pašas tiesības un pamatbrīvības kā visiem pārējiem, ieskaitot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju, kā arī tiesības nepiedzīvot ekspluatāciju, vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu. ES cenšas izveidot Eiropu bez šķēršļiem, kas personām ar invaliditāti rada iespējas un ļauj pilnībā izmantot savas tiesības.

Ko ES dara

ES un tās dalībvalstis ir parakstījušas ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Turklāt arī ES Pamattiesību hartā un ES Līgumos ir noteikts, ka ES ir jāveicina politika, kas pievēršas personu ar invaliditāti tiesībām un vajadzībām.

Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijā 2021.–2030. gadam, kuras pamatā ir ANO konvencija un kurā tālāk attīstīts tās priekštecis Eiropas sociālo tiesību pīlārs, ir izklāstītas konkrētas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt personām ar invaliditāti šādas iespējas:

  • izmantot tādas pašas tiesības uz brīvu pārvietošanos, kādas ir ikvienam citam – ES stāvvietu karte personām ar invaliditāti un ES invaliditātes karte, kuras jau tiek izmēģinātas astoņās dalībvalstīs, atvieglo invaliditātes statusa un invaliditātes tiesību savstarpēju atzīšanu ES valstīs,
  • labāk piedalīties darba tirgū – ar īpašiem pasākumiem, kas uzlabo viņu nodarbinātības iespējas,
  • dzīvot patstāvīgi un brīvi izvēlēties, kur un ar ko kopā to darīt – resursu centrs AccessibleEU palīdzēs uzlabot piekļuvi transportam, ēkām, informācijai, audiovizuālajiem medijiem, sakariem un tehnoloģijām,
  • piedalīties sabiedriskajā un saimnieciskajā dzīvē un būt pasargātiem no diskriminācijas un vardarbības – stratēģijas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi tiesu iestādēm, izglītībai, kultūrai, sportam un tūrismam.

Pēdējos gados vairākas ES iniciatīvas un tiesību akti ir palīdzējuši Eiropā uzlabot personu ar invaliditāti dzīvi. Eiropas Pieejamības aktā ir noteiktas saistošas prasības vairāku galveno ražojumu un pakalpojumu pieejamībai. Ir ieviesti arī īpaši noteikumi, kas nodrošina aizsardzību pret diskrimināciju un garantē vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesijas jautājumos.

ES ir arī apņēmusies uzlabot informētību par problēmām, ar kurām personas ar invaliditāti saskaras ik dienas, un instrumentiem, kas vajadzīgi, lai uzlabotu viņu dzīvi. Eiropas personu ar invaliditāti diena, ko katru gadu atzīmē decembra sākumā, palīdz pievērst plašākas sabiedrības uzmanību invaliditātes jautājumiem. Katru gadu kādai pilsētai, kura ieguldījusi izcilus pūliņus, lai kļūtu pieejamāka, tiek piešķirta Pilsētas pieejamības balva.

2022. gada marts

Cilvēki vecumā virs 50

ES dara visu, lai palīdzētu cilvēkiem pēc iespējas ilgāk dzīvot veselīgu, aktīvu un neatkarīgu dzīvi. Tā papildina dalībvalstu darbības tādās jomās kā nodarbinātība, veselība un izglītība un koordinē kopīgos pasākumus cīņā pret epidēmijām.

Demogrāfiskās tendences liecina, ka nākamajās desmitgadēs vecāka gadagājuma ļaužu īpatsvars ES ievērojami palielināsies. Komisijas zaļā grāmata par novecošanu ir sākusi debates par problēmām un iespējām, ko rada Eiropas sabiedrības novecošana. ES valstis cīnās ar novecošanas radītajām sekām, uzlabojot izglītības un prasmju sistēmas, iestājoties par ilgāku un pilnīgāku profesionālo dzīvi un virzot reformas sociālās aizsardzības sistēmā, jo īpaši pensiju un ilgtermiņa aprūpes sistēmā.

Ko ES dara

ES ir aizliegusi darba devējiem cilvēkus diskriminēt vecuma dēļ. Nacionālo līdztiesības iestāžu Eiropas tīkls palīdz nodrošināt, ka ES noteikumi par līdztiesību un nediskrimināciju tiek piemēroti vienādi visā ES.

Tādas ES iniciatīvas kā Eiropas Prasmju programma, Prasmju pilnveides pakts un Digitālās izglītības rīcības plāns palīdz cilvēkiem pielāgoties mainīgajai darba pasaulei. Eiropas Sociālā fonda Plus finansētie projekti katru gadu palīdz miljoniem eiropiešu apgūt jaunas prasmes un atrast labāku darbu.

Neatkarīgi no tā, vai mērķis ir karjeras virzība vai personiskā attīstība, mācīties nekad nav par vēlu. Programma Erasmus+ piedāvā cilvēkiem virs 50 visdažādākās iespējas – no mācību kursiem un apmācības darbavietā līdz ES finansētiem projektiem.

EURES – Eiropas profesionālās mobilitātes tīkls – palīdz tiem, kas meklē darbu citā dalībvalstī, savukārt ES noteikumi atvieglo valstu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu un aizsargā to cilvēku tiesības, kuri pārceļas uz dzīvi vai pensionējas Eiropā.

Jauna brīvprātīga pensiju shēma – Pan-eiropas privāto pensiju produkts (PEPP) – tagad piedāvā iedzīvotājiem lielākas izvēles iespējas un ļauj uzkrājumus veidot vienā produktā, pat ja viņi pārceļas uz citu ES valsti. Reizi trijos gados Komisija publicē ziņojumu par vecuma pensiju pašreizējo un turpmāko atbilstību dalībvalstīs. ES, īstenojot personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam, palīdzēs novērst nepilnības personu ar invaliditāti sociālajā aizsardzībā, tai skaitā novērsīs neatbilstības attiecībā uz šo personu pensijām.

ES aktīvi darbojas daudzās un dažādās jomās, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, efektīvāku un ilgtspējīgāku veselības aprūpes pakalpojumu atbalstīšanā, slimību profilaksē un intensīvākā cīņā pret vēzi.

ES finansiāli atbalsta nevalstiskās organizācijas, kas sekmē tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un cenšas novērst ar vecumu saistītu diskrimināciju, piemēram, AGE Platform Europe.

2022. gada marts

Digitālā ekonomika un sabiedrība

Komisija ir apņēmusies šā gadsimta 20. gadus padarīt par Eiropas “digitālo desmitgadi”. Ar savu darbu tā tiecas nodrošināt, ka digitālās tehnoloģijas darbojas visu labā un palīdz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un nostiprināt Eiropas līderpozīcijas digitālajā ekonomikā.

Digitālo tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē vēl nekad nav bijusi tik liela. Covid-19 izraisītās krīzes laikā tās ir uzturējušas cilvēku un uzņēmumu sakarus un izrādījušās būtiskas izglītībā un apmācībā. Tās arī izšķirs cīņu ar klimata pārmaiņām, citstarp izmantojot enerģētikas un transporta viedsistēmas.

Video:

Ko ES dara

Jau likti pamati digitālajai pārveidei. ES rīcība ir nesusi šādus ieguvumus:

ES ierosinātā digitālā stratēģija turpinās meklēt digitālus risinājumus, kas dod labumu cilvēkiem, uzņēmumiem un planētai. Tā koncentrēta uz trim mērķiem: tehnoloģijas darbošanos cilvēku labā, taisnīgu un konkurētspējīgu ekonomiku un atvērtu, demokrātisku un ilgtspējīgu sabiedrību.

Komisija ir ierosinājusi vispusīgu noteikumu kopumu par tiešsaistes platformām, kuras darbojas ES, un tā mērķis ir aizsargāt pilsoņu pamattiesības tiešsaistē, novērst kaitējumu tiešsaistē un veicināt inovāciju. Stratēģija aptver arī daudz ko citu – no kiberdrošības un datiem līdz digitālajai izglītībai un demokrātijai. Ierosinātais “digitālais kompass” 2030. gadam izvirzītos ES mērķus pārvērš konkrētos mērķrādītājos. Svarīgs elements ir ES vērtību un cilvēku pamattiesību un drošības aizsardzība.

Programma ”Digitālā Eiropa”, kuras finansējums 2021.–2027. gadā pārsniegs 7,5 miljardus eiro, vairos ieguldījumus tādās jomās kā superdatošana, mākslīgais intelekts un digitālās prasmes. Tā nodrošinās, citstarp ar digitālās inovācijas centriem, digitālo tehnoloģiju plašu izmantošanu visā tautsaimniecībā un sabiedrībā.

Digitālo pāreju atbalstīs arī citas programmas, to vidū “Apvārsnis Eiropa”, kas koncentrējas uz pētniecību un tehnoloģijas izstrādi, kā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta digitālie aspekti. Bez tam ekonomikas atveseļošanas instrumentā NextGenerationEU dalībvalstīm ir digitālajai pārveidei jāatvēl 20 % finansiālā atbalsta no Atveseļošanas un noturības mehānisma.

2022. gada marts

Drošāks internets

Eiropas Savienībai ir pasaulē stingrākie datu aizsardzības un privātuma noteikumi. Tie palīdz gādāt, lai tiešsaistes vide būtu droša un godīga gan pret iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem un lai iedzīvotāji (jo īpaši – bērni) būtu pasargāti no nelikumīga un kaitīga satura.

Pēdējos gados vērojamā tiešsaistes pakalpojumu straujā attīstība eiropiešiem ir nesusi daudzas priekšrocības, tomēr arī jaunus potenciāla riska veidus. Tādēļ ES nemitīgi strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka tās regulējums neatpaliek no digitālās pārveides tempa un ka tas, kas ir nelikumīgs bezsaistē, tiek uzskatīts par nelikumīgu arī tiešsaistē.

Video:

Ko ES dara

Persondatu un privātuma aizsardzība ES ir pamattiesības. ES jau gadu desmitiem piemēro augstus datu aizsardzības un privātuma aizsardzības standartus. Regulējums iedzīvotājiem nodrošina tiesības attiecībā uz datu aizsardzību un komunikācijas konfidencialitāti, kas ir jāievēro organizācijām, kuras apstrādā iedzīvotāju datus. Reaģējot uz digitālā laikmeta realitāti, Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) dod iedzīvotājiem īstenojamas tiesības, tostarp arī tiesības tikt “aizmirstiem”.

Tajā pašā laikā ES ir viena no līderiem centienos digitālo vidi padarīt drošu. Kiberdrošības stratēģijas mērķis ir nostiprināt ES kolektīvo noturību pret kiberdraudiem un gādāt, ka visi iedzīvotāji un uzņēmumi var izmantot drošus un uzticamus digitālos pakalpojumus un rīkus.

Lai aizsargātu Eiropas vērtības un demokrātiju, Komisija vēršas pret dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatīšanu tiešsaistē. Daži iniciatīvu piemēri: rīcības plāns un ES prakses kodekss viltus ziņu un dezinformācijas apkarošanas jomā; Eiropas Demokrātijas rīcības plāns un Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs.

ES Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē tiecas gādāt, lai pieprasījumi aizvākt rasistisku vai ksenofobisku saturu tiktu izskatīti ātri. Uzņēmumi (tostarp Facebook, Twitter, Instagram un Snapchat) ir apņēmušies izskatīt lielāko daļu šādu pieprasījumu mazāk nekā 24 stundu laikā un vajadzības gadījumā aizvākt attiecīgo saturu.

Ārkārtīgi svarīga ir bērnu drošība. Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” ir ietekmējusi valsts politiku vairumā dalībvalstu un ieviesusi globālu atskaites punktu bērnu aizsardzībai un iespēju nodrošināšanai tiešsaistē. ES finansētais Drošāka interneta centru tīkls palīdz uzlabot sabiedrības informētību par drošību tiešsaistē un veicināt bērnu dalību. Jauni noteikumi attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem liek tiešsaistes platformām veikt pasākumus, lai ierobežotu bērnu piekļuvi kaitīgam saturam, bet ierosinātajā digitālo pakalpojumu tiesību aktā ir paredzētas konkrētas saistības novērst būtisku apdraudējumu bērnu labklājībai. Komisija ir arī nākusi klajā ar ES stratēģiju efektīvākai cīņai pret seksuālu vardarbību pret bērniem.

2022. gada marts

Pilsoņi un demokrātija

ES veicina pārredzamību un demokrātisku dalību godīgā un taisnīgā Eiropas politiskajā sistēmā, kā arī aktīvi mudina pilsoņus iesaistīties ES lēmumu pieņemšanas procesā.

ES tiek pārvaldīta pēc pārstāvības demokrātijas principa, proti, tās pilsoņi ES līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā, bet dalībvalstis ir pārstāvētas Eiropadomē un Eiropas Savienības Padomē. ES strādā, lai aizsargātu Eiropas demokrātiju, sekmētu brīvas un godīgas vēlēšanas un atbalstītu ES pilsoņu vēlēšanu tiesības.

Video:

Ko ES dara

Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā tika novērota lielākā vēlētāju aktivitāte pēdējos 20 gados (vairāk nekā 50 % balsstiesīgo) – tas liecina par veselīgu demokrātiskās dalības līmeni ES pilsoņu vidū un par to, ka viņi vēlas tikt uzklausīti.

Īstenojot ES apņemšanos ieklausīties pilsoņos un dot viņiem lielāku teikšanu par to, ko ES dara un kā tā darbojas viņu labā, tika rīkota konference par Eiropas nākotni. Tā ilga gadu un deva eiropiešiem unikālu iespēju paust savas idejas un vēlmes virknē pilsoņu vadītu debašu un diskusiju.

ES pilsoņi var iesaistīties Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā vairākos veidos. Tīmekļa vietnē “Izsakiet viedokli” pilsoņi un uzņēmumi var izteikt domas par jaunām ES politikas iniciatīvām un jau spēkā esošajiem tiesību aktiem. Savukārt Eiropas pilsoņu iniciatīva dod pilsoņiem iespēju aicināt Komisiju ierosināt tiesību aktus ES kompetences jomās. Lai to izdarītu, iniciatīvai jāsavāc 1 miljons parakstu vismaz septiņās dalībvalstīs. Pilsoņdialogos cilvēki var uzdot jautājumus ES politiķiem, izteikt piezīmes un pastāstīt, kā viņus ietekmē ES politika.

Eiropas Demokrātijas rīcības plāna mērķis ir dot iespējas pilsoņiem un stiprināt ES demokrātiju ar pasākumiem, kuri atbalsta brīvas un godīgas vēlēšanas, apkaro dezinformāciju un stiprina mediju brīvību. Strādājot šajā jomā, Komisija cita starpā ir noteikusi konkrētas darbības, kuru mērķis ir uzlabot žurnālistu un mediju darbinieku drošību un aizsargāt viņus pret ļaunprātīgu tiesvedību.

Komisija ir ierosinājusi jaunus noteikumus, lai panāktu lielāku pārredzamību apmaksātai politiskai reklāmai, kuras nozīme politiskajās kampaņās ES pēdējo gadu laikā ir palielinājusies. Komisija ir arī ierosinājusi atjaunināt pašreizējos ES noteikumus par ES politisko partiju finansēšanu un par mobilo pilsoņu vēlēšanu tiesībām. Komisija ik pēc trim gadiem sagatavo ziņojumu par panākto progresu virzībā uz reālu ES pilsonību un par jaunām prioritātēm tuvākajiem gadiem ES pilsoņu tiesību jomā.

2022. gada marts

ES budžets

ES budžets nodrošina nepieciešamos resursus Eiropas Savienības politikas īstenošanai. Apvienojot resursus ES līmenī, dalībvalstis spēj paveikt vairāk, nekā rīkojoties atsevišķi, un var sekmīgi risināt problēmas, kas sniedzas pāri valstu robežām, piemēram, klimata pārmaiņas vai Covid-19 pandēmiju.

ES budžetu veido ilgtermiņa plāni septiņiem gadiem. Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis Padomē, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, lemj par katra gada budžetu. ES gada budžets 2022. gadā ir aptuveni 170 miljardi eiro – liela summa absolūtos skaitļos, taču tas ir tikai 1 % no bagātības, ko katru gadu saražo ES valstu ekonomika. ES pārvaldīšanai tiek tērēti mazāk nekā 7 %.

ES budžetu finansē galvenokārt ar ieņēmumiem no muitas nodokļiem, iemaksām, kuru pamatā ir dalībvalstu iekasētais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), iemaksām, kuru pamatā ir nereciklēti plastmasas iepakojuma atkritumi, un no ES valstu tiešajām iemaksām jeb uz nacionālo kopienākumu balstītām iemaksām. Lai novērstu ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai neatkarīgi izmeklē korupciju, krāpšanu un citas nelikumīgas darbības saistībā ar ES līdzekļiem, un izstrādā Komisijas politiku krāpšanas apkarošanas jomā.

Ko ES dara

ES budžets bija svarīgs elements Eiropas reakcijā uz Covid-19 krīzi – tas nodrošināja investīciju paketi 2 triljonu eiro apmērā. Budžeta pamatā ir ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam, proti, 1211 miljardi eiro, un to papildina 807 miljardi eiro no pagaidu instrumenta NextGenerationEU, kas izveidots, lai palīdzētu Eiropai atveseļoties. Šā instrumenta līdzekļus izmanto, lai atbalstītu Eiropas ekonomikas atveseļošanu un virzītu pāreju uz modernu, ilgtspējīgu un noturīgu ES. Lai finansētu NextGenerationEU, ES aizņemas kapitāla tirgos. Aizņemtās summas tiks atmaksātas ilgtermiņā līdz 2058. gadam. Lai palīdzētu atmaksāt līdzekļus, ES pēta iespējas noteikt jaunus ES budžeta ieņēmumu avotus.

Piemēram, ES budžeta līdzekļi ļāva ES parakstīt pirkuma priekšlīgumus ar farmācijas uzņēmumiem par Covid-19 vakcīnām. Tādējādi ES nodrošināja līdz 4,2 miljardiem vakcīnu devu.

2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES budžets tika mobilizēts, lai sniegtu ārkārtas palīdzību, atbalstu pie robežām un ES valstīs un mazinātu kara izraisītās humanitārās sekas.

2022. gada marts

Migrācija un patvērums

ES migrācijas un patvēruma politika palīdz Eiropai sekmīgi risināt migrācijas problēmas.

ES apkaro nelikumīgu migrāciju un cilvēku kontrabandu, glābj cilvēku dzīvību un aizsargā ES ārējās robežas, vienlaikus piesaistot jaunus talantus un prasmes.

ES ārējās robežas kontroles un migrācijas pārvaldības pasākumu dēļ nelikumīgo ieceļotāju skaits kopš 2015. gada ir samazinājies par gandrīz 90 %.

Ko ES dara

Ar Komisijas 2020. gada jaunā Migrācijas un patvēruma pakta priekšlikumu, kas balstīts uz veikumu kopš 2016. gada, tiks ieviesta efektīva sistēma migrācijas pārvaldībai un nelikumīgas ieceļošanas novēršanai, arī krīzes laikā. Jaunais satvars nodrošinās taisnīgu atbildības un solidaritātes sadalījumu starp dalībvalstīm, vienlaikus radot noteiktību individuāliem patvēruma pieprasītājiem.

Pakts gādā par to, lai tiem, kuriem tiešām vajadzīga palīdzība, būtu tiesības uzturēties ES, turpretim pirmās ES stratēģijas par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju mērķis ir palīdzēt tiem, kuriem nav tiesību uzturēties ES, labprātīgi atgriezties un izmantot iespējas savā piederības valstī.

Jaunas likumīgās migrācijas politikas mērķis ir pievilināt cilvēkus ar jaunām prasmēm un talantiem, kas dos labumu ES ekonomikai, stiprināt sadarbību ar ārpussavienības valstīm un ilgtermiņā uzlabot vispārējo migrācijas pārvaldību.

Integrācija un iekļaušana ir galvenais cilvēkiem, kuri ierodas Eiropā, vietējai sabiedrībai, sabiedrības ilgtermiņa labklājībai un ekonomikas stabilitātei. Lai gan integrācijas politika galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, ES pastiprina rīcību šajā jomā. 2021.–2027. gada integrācijas un iekļaušanas rīcības plāns tiecas iekļaut visus, uzlabojot piekļuvi darbam, veselības aprūpei, mājoklim un izglītībai.

Aktīvāk reaģēt uz migrantu kontrabandu ir kopīgs uzdevums gan ES, gan tās dalībvalstīm un partnervalstīm. Kopš 2015. gada ES un dalībvalstu operācijās jūrā ir izglābta vairāk nekā 650 000 cilvēku dzīvība. Atjaunotajā ES rīcības plānā cīņai pret migrantu kontrabandu ir izklāstīti pasākumi kontrabandas apkarošanai un novēršanai sadarbībā ar partnervalstīm.

ES ir teritorija, kur patverties cilvēkiem, kuri bēg no vajāšanas vai nopietna kaitējuma savā izcelsmes valstī. Pēc Krievijas 2022. gada februāra iebrukuma Ukrainā cilvēkiem, kuri bēg no kara, ES ātri piešķīra tūlītēju atbalstu, ieskaitot pagaidu aizsardzību ES. Pagaidu aizsardzības shēma dod cilvēkiem tādas tiesības kā uzturēšanās atļauja, piekļuve darba tirgum un mājoklim, veselības aprūpe un bērnu piekļuve izglītībai.

2022. gada marts

Šengenas zona

Eiropas Savienība ļauj brīvi ceļot pāri robežām vairāk nekā 425 miljoniem iedzīvotāju 26 valstīs, kā arī trešo valstu pilsoņiem, kuri dzīvo ES, piedalās studentu apmaiņas programmās vai ierodas tūrisma vai darījumu nolūkos.

Pateicoties Šengenas nolīgumam, pārbaudes uz daudzām ES iekšējām robežām tikušas pakāpeniski atceltas. Pašlaik gandrīz 1,7 miljoni cilvēku dzīvo vienā Šengenas valstī un strādā citā, un 3,5 miljoni cilvēku katru dienu ceļo starp Šengenas zonas valstīm. Šengenas zona arī veicina vienotā tirgus darbību, nodrošinot preču un pakalpojumu brīvu apriti.

Video:

Ko ES dara

Kopš 1985. gada Šengenas zona ir paplašinājusies, un tagad tā aptver lielāko daļu ES valstu (izņemot Bulgāriju, Īriju, Horvātiju, Kipru un Rumāniju), kā arī četras ārpussavienības valstis, proti, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

Taču iekšējo robežu atcelšana nedrīkst notikt uz drošības rēķina. Tā kā pie iekšējām robežām netiek veiktas pārbaudes, Šengenas valstis ir apvienojušas spēkus, lai uzlabotu drošību ar pastiprinātu kontroli pie ārējām robežām, pamatojoties uz vienotu noteikumu kopumu.

Operatīva sadarbība starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm ir būtiska, lai garantētu drošību ES iekšienē. Viens no galvenajiem rīkiem ir Šengenas informācijas sistēma, ko izmanto, lai reāllaikā apmainītos ar datiem par policijas meklētām un pazudušām personām un priekšmetiem.

2017. gadā ES ieviesa jaunus noteikumus, kuru mērķis ir pastiprināt pārbaudes attiecīgajās datubāzēs attiecībā uz visām personām, kas šķērso tās ārējās robežas, tostarp ES pilsoņiem, lai pārliecinātos, ka viņi neapdraud iekšējo drošību vai sabiedrisko kārtību. Līdz 2023. gada beigām tiks ieviesta jauna sistēma, kas ļaus iepriekšēji pārbaudīt tos ceļotājus no ārpussavienības valstīm, kuriem ieceļošanai Šengenas zonā nav vajadzīga vīza. Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) attieksies arī uz Bulgāriju, Horvātiju, Kipru un Rumāniju. Tas palīdzēs novērst nepilnības drošības informācijas jomā, tajā pašā laikā nepieļaujot ceļotāju aizkavēšanos uz robežām.

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta Covid-19 pandēmijā, ierosinātie jaunie noteikumi paredz, ka kontrole uz iekšējām robežām tiktu ieviesta tikai kā galējās nepieciešamības līdzeklis. Šie noteikumi paredz arī kopīgus instrumentus, lai efektīvāk pārvaldītu ārējās robežas sabiedrības veselības krīzes gadījumā.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex) ir svarīga loma ES ārējo robežu aizsardzībā un migrācijas pārvaldībā. Aģentūras jaunā pastāvīgā korpusa izvietošana sākās 2021. gada 1. janvārī. Līdz 2027. gadam tas tiks nokomplektēts pilnībā, proti, tā darbinieku skaits sasniegs 10 000.

2022. gada marts

Iekšlietas un pilsoņu drošība

Eiropas Savienība gādā par to, lai garantētu visu ES pilsoņu un sabiedrības grupu drošību gan fiziskajā, gan digitālajā vidē.

Lai kurp eiropieši dotos, viņiem jābūt pārliecībai, ka viņu brīvība un drošība ir pilnībā aizsargātas. ES dalībvalstis, aģentūras un citi partneri sadarbojas, lai gādātu par iedzīvotāju drošību, novērstu draudus un apkarotu noziedzību, savukārt ES ievieš rīcībpolitikas un instrumentus, kas atvieglo un uzlabo savstarpēju sadarbību.

Ko ES dara

ES Drošības savienības stratēģija 2020.–2025. gadam ir vērsta uz trim prioritārām jomām, proti:

  • cīņu pret organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību,
  • terorisma un radikalizācijas apkarošanu,
  • kibernoziedzības apkarošanu.

Organizētā noziedzība rada milzīgas izmaksas cietušajiem un ekonomikai, un tiek lēsts, ka katru gadu tās dēļ tiek zaudēti 218–282 miljardi eiro. Rīcība ES centienu stiprināšanai šajā jomā ietver jaunu ES organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju, ES Stratēģiju narkotiku jomā 2021.–2025. gadam, ES Rīcības plānu cīņai pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību un ES stratēģijas, kuru mērķis ir apkarot cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret bērniem.

Ar jauno Terorisma apkarošanas programmu Komisija vēlas pastiprināt cīņu pret terorismu, labāk prognozējot un novēršot terorisma draudus, aizsargājot pret šādiem draudiem un reaģējot uz tiem. Tiesību aktu priekšlikumu paketes mērķis ir stiprināt ES noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu. ES velta lielu uzmanību arī tam, lai novērstu radikalizāciju. No 2022. gada 7. jūnija interneta uzņēmumiem teroristisks saturs jāizņem no tīmekļa vienas stundas laikā pēc tam, kad valsts iestādes ir izdevušas izņemšanas rīkojumu.

Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) pievēršas visām noziedzības un terorisma jomām un sadarbojas ar ārpussavienības partnervalstīm un starptautiskajām organizācijām. Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) veicina sadarbību starp valstu tiesu iestādēm ar mērķi palīdzēt apkarot smagus organizētos noziegumus, savukārt Eiropas apcietināšanas orderis ir aizstājis ilgstošās izdošanas procedūras, lai aizdomās turētos vai notiesātos noziedzniekus atgrieztu valstī, kurā tie tiks vai ir tikuši tiesāti.

ES cīnās pret kibernoziedzību visos tās aspektos. Jaunās ES kiberdrošības stratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka visi iedzīvotāji un uzņēmumi var gūt pilnīgu labumu no drošiem un uzticamiem pakalpojumiem un digitālajiem rīkiem, bet ES Kiberdrošības akts stiprina ES aizsardzību pret plaša mēroga pārrobežu kibernoziegumiem.

Darbā pie ES ārējo robežu stiprināšanas ir iesaistītas visas attiecīgās puses, arī pastiprinātā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) un muitas savienība. ES informācijas sistēmu spēja apmainīties datiem un dalīties informācijā palīdzēs padarīt efektīvākas pārbaudes uz ārējām robežām.

2022. gada marts

Izglītība un apmācība

ES palīdz uzlabot izglītības kvalitāti, mudinot un atbalstot sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī papildinot valstu nacionāla līmeņa pasākumus. Erasmus+ sniedz iespējas visu vecumu cilvēkiem mācīties, pilnveidot iemaņas, gūt darba pieredzi un piedalīties apmaiņā.

Ieguldījumi izglītībā un apmācībā ir svarīgi cilvēku nākotnei. ES un tās dalībvalstis strādā pie tā, lai uzlabotu izglītības rezultātus, samazinātu to personu skaitu, kuras priekšlaikus pārtrauc izglītību un apmācību, novērstu prasmju trūkumu un nodrošinātu, ka visi eiropieši var gūt labumu no zaļās un digitālās pārkārtošanās.

Ko ES dara

ES valstis ir atbildīgas par savām izglītības un apmācības sistēmām, turpretim ES tām palīdz sasniegt kvalitatīvu izglītību, nodrošinot paraugprakses apmaiņu, nosakot mērķus un standartus un piedāvājot finansējumu un zināšanas.

ES strādā pie tādas Eiropas izglītības telpas izveides, kas novērsīs mācīšanās šķēršļus un veicinās kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem. Ar šo iniciatīvu, kas aptver visus izglītības līmeņus, īpaši paredzēts:

  • uzlabot kvalitāti un vienlīdzību izglītības un apmācības jomā,
  • atbalstīt skolotājus, pasniedzējus un skolu vadītājus,
  • veicināt visu iedzīvotāju digitālo prasmju pilnveidi,
  • veicināt videi draudzīgas izglītības iniciatīvas,
  • stiprināt sadarbību ar valstīm visā pasaulē.

Balstoties uz Covid-19 pandēmijas laikā gūtajām atziņām, Digitālās izglītības rīcības plāna (2021–2027) mērķis ir uzlabot digitālpratību un sekmēt dalībvalstu sadarbību izglītības un apmācības sistēmu pielāgošanā digitālajam laikmetam. Savukārt Eiropas Prasmju programma palīdz cilvēkiem apgūt prasmes, kas viņiem vajadzīgas mainīgajā darba pasaulē, un tā izvirza vērienīgus mērķus pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei līdz 2025. gadam.

Erasmus+ – ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā – atbalsta mobilitāti un mācīšanos visiem. Ar vairāk nekā 28 miljardu eiro kopbudžetu, kas ir divreiz lielāks nekā iepriekšējās programmas finansējums, Erasmus+ laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam dos iespēju vairāk nekā 10 miljoniem cilvēku mācīties, apgūt iemaņas, gūt darba pieredzi vai strādāt kā brīvprātīgajiem citā valstī. Iniciatīva DiscoverEU, kura tagad ir daļa no programmas Erasmus+, piedāvā 18 gadus veciem jauniešiem iespēju apceļot ES, izmantojot bezmaksas ceļošanas karti. Jau vairāk nekā 130 000 jauniešu ir izmantojuši šo iespēju uzzināt vairāk par Eiropas kultūru un vēsturi, iegūt jaunus draugus un uzlabot savas valodu prasmes.

EURES mērķtiecīgā mobilitātes shēma palīdz jauniešiem, kuri ir vismaz 18 gadus veci un kuri meklē darbu vai apmācības vai māceklības iespējas citā dalībvalstī, savukārt ar iniciatīvas Europass palīdzību darba meklētāji var pieteikties darbam ārvalstīs, savas prasmes un kvalifikāciju aprakstot Eiropas mērogā standartizētā formātā.

Plašāka informācija: https://education.ec.europa.eu/lv

2022. gada marts

Jaunatne

ES rīcībpolitikas un programmas, kuru uzmanības centrā ir jaunieši, ir paredzētas tam, lai jauniešiem sniegtu vienlīdzīgākas iespējas izglītībā un darba tirgū, kā arī nodrošinātu viņu pilnvērtīgu iesaisti visās sabiedrības dzīves jomās.

ES ar savām rīcībpolitikām, kas vērstas uz jauniešiem, piemēram, izglītības un nodarbinātības jomā, atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību un veicina sadarbību starp ES valstīm.

Ko ES dara

Satvaru sadarbībai ES jaunatnes rīcībpolitikas jomā periodā līdz 2027. gadam veido ES jaunatnes stratēģija, kuras mērķi ir:

  • atbalstīt jauniešu personisko izaugsmi un attīstību un sniegt viņiem dzīvē noderīgas prasmes,
  • mudināt jauniešus kļūt par aktīviem pilsoņiem un pozitīvu pārmaiņu nesējiem, kuru iedvesmas avots ir ES vērtības un Eiropas identitāte,
  • uzlabot rīcībpolitikas lēmumus visās nozarēs, kas skar jauniešus, jo īpaši nodarbinātības, izglītības, veselības un sociālās iekļaušanas jomā, kā arī
  • palīdzēt izskaust jauniešu nabadzību un visu veidu diskrimināciju un veicināt jauniešu sociālo iekļaušanu.

Jaunieši ir ES rīcībpolitiku centrā – no NextGenerationEU un Eiropas zaļā kursa līdz digitālajai desmitgadei. 2022. gads tika pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu ar mērķi godāt, atbalstīt un iesaistīt jauniešus, jo īpaši tos, kuriem ir mazāk iespēju.

ES īsteno vairākas programmas un iniciatīvas, kuras jauniešiem palīdz aktīvāk darboties sabiedrībā un iepazīt dzīvi citā valstī.

Erasmus+ ir ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalstam Eiropā. 2021.–2027. gada periodā tai atvēlēti kopumā vairāk nekā 28 miljardi eiro, un paredzēts, ka ar tās palīdzību vairāk nekā 10 miljoni cilvēku varēs ārvalstīs iegūt zināšanas un prasmes, piemēram, ar studiju, stažēšanās, māceklības, apmaiņas, mācīšanas, apmācību, jauniešu darba un sporta palīdzību.

Shēma Garantija jauniešiem veicina jauniešu nodarbinātību, palīdzot nodrošināt, lai visi jaunieši vecumā līdz 30 gadiem četros mēnešos pēc mācību pārtraukšanas vai nonākšanas bezdarbnieka statusā saņemtu kvalitatīvu darba, prakses, māceklības vai tālākizglītības piedāvājumu. Nelabvēlīgā situācijā esošus jauniešus atbalstīs jaunā iniciatīva ALMA (Aim, Learn, Master, Achieve, ko var tulkot kā “tiekties, mācīties, apgūt un sasniegt”), kura dos iespējas iegūt darba pieredzi citā ES dalībvalstī.

Jaunā Eiropas Solidaritātes korpusa programma, kuras kopējais budžets 2021.–2027. gada periodā ir vairāk nekā 1 miljards eiro, aptuveni 270 000 jauniešu piedāvā iespējas palīdzēt risināt sabiedrības un humanitārās problēmas, veicot brīvprātīgo darbu pašu mājās vai ārvalstīs.

Eiropas Jaunatnes portāls sniedz informāciju par iespējām, ko paver iniciatīvas DiscoverEU un ES jaunatnes dialogs, ar kuru palīdzību politikas veidotāji var tieši no jauniešiem uzzināt, kādas problēmas viņiem ir aktuālas.

Eiropas Jaunatnes nedēļa notiek ik pēc diviem gadiem pārmaiņus ar Eiropas Jaunatnes dienām.

2022. gada marts

Kultūra, plašsaziņas līdzekļi un sports

ES strādā, lai saglabātu Eiropas kopējo kultūras mantojumu un nodrošinātu tā pieejamību visiem. Tā atbalsta māksliniekus un ar programmu “Radošā Eiropa” palīdz uzplaukt ES kultūras un jaunrades nozarēm, bet ar programmu Erasmus+ atbalsta sportu.

Kultūra un jaunrade ir Eiropas projekta pamatā un ES kultūras politikas centrā. Eiropas bagātīgais kultūras mantojums un dinamiskās kultūras un jaunrades nozares bagātina, sniedz prieku un identitātes apziņu miljoniem cilvēku.

Sports un fiziskā aktivitāte ir neatņemama dzīves sastāvdaļa miljoniem eiropiešu. Sports ne tikai uzlabo veselību un veicina labsajūtu, bet arī palīdz risināt tādas problēmas kā rasisms, sociālā atstumtība un dzimumu nevienlīdzība.

Ko ES dara

ES cenšas aizsargāt Eiropas kultūras mantojumu un dažādību visās valstīs un izmantot kultūras un radošo nozaru ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā. ES politika cenšas arī risināt kopīgas problēmas un sekmēt inovāciju kultūras jomā. Jaunā Eiropas darba kārtība kultūrai ietver konkrētus pasākumus ar mērķi izmantot kultūras potenciālu pilnībā.

Programma “Radošā Eiropa”, kuras budžets 2021.–2027. gadam ir 2,4 miljardi eiro, ir vērsta uz Eiropas kultūras un radošo nozaru stiprināšanu un atbalsta to atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas. Tā arī atbalsta tādas iniciatīvas kā ES balvas kultūras mantojuma, arhitektūras, literatūras un mūzikas jomā, Eiropas mantojuma zīmi un Eiropas kultūras galvaspilsētas. Programmas atzars “MEDIA atbalsta audiovizuālo darbu, tai skaitā filmu, seriālu, videospēļu un iesaistošā satura, izstrādi, izplatīšanu un popularizēšanu. ES audiovizuālās jomas un mediju politikas mērķis ir stiprināt Eiropas audiovizuālo nozari un veicināt satura pieejamību iedzīvotājiem visā ES.

Digitālās tehnoloģijas sniedz jaunas iespējas saglabāt un atkalizmantot kultūras saturu, nodrošinot tā pieejamību visām mērķauditorijām. Digitālajā platformā Europeana interesenti var iepazīties ar ļoti plašu kultūras mantojuma klāstu no vairāk nekā 4000 muzejiem, galerijām, bibliotēkām un arhīviem Eiropā.

ES atbalsta sportu, jo tas palīdz cilvēkiem būt veselīgiem, veidot kopienas, veicināt sociālo iekļaušanu un sekmēt līdzvērtīgas iespējas.

Erasmus+ līdzfinansē iniciatīvas, kuras palīdz attīstīt, īstenot un kopīgot inovatīvas idejas un praksi, kas veicina tautas sportu. ES 2020. gadā atbalstīja 315 projektus veselības, sociālās iekļaušanas un sporta godprātības jomā. ES sporta balvu #BeInclusive piešķir organizācijām, kas ar sporta palīdzību veicina nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu sociālo iekļaušanu, bet Eiropas Sporta nedēļa mudina eiropiešus būt fiziski aktīviem ikdienā.

3 Kā Eiropas Savienība pieņem lēmumus un rīkojas

1 KAS IR KAS

Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums. Tas nozīmē, ka ikviens ES veiktais pasākums balstās uz līgumiem, kurus brīvprātīgi un demokrātiski ir apstiprinājušas visas ES dalībvalstis. Līgumus apspriež un pieņem visas ES dalībvalstis, un pēc tam tie tiek ratificēti parlamentā vai referendumā.

Līgumos ir noteikti ES mērķi un izklāstīti noteikumi ES iestāžu darbībai, lēmumu pieņemšanai un attiecībām starp ES un tās dalībvalstīm. Tie tiek grozīti ikreiz, kad ES pievienojas jauna dalībvalsts. Periodiski tie tiek grozīti arī tāpēc, lai reformētu ES iestādes un piešķirtu ES jaunas atbildības jomas.

Pēdējais reformu līgums – Lisabonas līgums – stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Iepriekšējie līgumi tagad ir iekļauti pašreizējā konsolidētajā versijā, kas ietver Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Nesen ES vienojās par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Tas ir starpvaldību līgums, ar kuru dalībvalstīm ir noteikta prasība izveidot stingrus noteikumus, lai nodrošinātu līdzsvarotu valsts budžetu, un ar kuru tiek stiprināta eirozonas pārvaldība.

Lēmumu pieņemšanā ES līmenī ir iesaistītas dažādas ES iestādes, proti:

Nozīmīga loma ir arī padomdevējām struktūrām (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai), kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Parasti Eiropadome nosaka ES politisko darba kārtību, savukārt Eiropas Komisija ierosina jaunus tiesību aktus, un Eiropas Parlaments un Padome (saukta arī par Eiropas Savienības Padomi) tos pieņem. Dalībvalstis un attiecīgā ES iestāde vai iestādes tos īsteno.

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentu ievēlē ES pilsoņi tiešās vēlēšanās, kas notiek reizi piecos gados. Katra dalībvalsts ievēlē noteiktu skaitu deputātu; deputātu skaits ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita katrā dalībvalstī. Parlamenta sanāksmes notiek gan Briselē, gan Strasbūrā. Pašreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja ir Roberta Metsola.

Eiropas Parlamenta deputāti ir sadalījušies politiskajās grupās un arī komitejās, kas izskata priekšlikumus jauniem tiesību aktiem dažādās politikas jomās.

Lēmumu pieņemšanā Parlamentam ir šādi pienākumi:

  • kopā ar Padomi apstiprināt, grozīt vai noraidīt ES tiesību aktus, ņemot vērā Komisijas priekšlikumus. Parlaments kopā ar Padomi ir vienlīdz atbildīgs arī par ES budžeta (ko ierosina Komisija) pieņemšanu;
  • lemt par starptautiskiem nolīgumiem;
  • lemt par ES paplašināšanos;
  • ievēlēt Komisijas priekšsēdētāju, ņemot vērā dalībvalstu priekšlikumus, un pēc tam apstiprināt visu Komisiju;
  • pārskatīt Komisijas darba programmu un pieprasīt, lai tā ierosina tiesību aktus.

Parlamenta darbā ir divi galvenie posmi.

  • Komitejas sagatavo tiesību aktus: Parlamentā ir 20 komitejas un divas apakškomitejas, katra no tām atbild par konkrētu politikas jomu. Komitejas izskata tiesību aktu priekšlikumus, un Eiropas Parlamenta deputāti un politiskās grupas var ierosināt grozījumus vai ierosināt noraidīt piedāvāto tiesību aktu. Šie jautājumi tiek apspriesti arī politiskajās grupās, pirms tās lemj, kā balsot par konkrētu jautājumu.
  • Plenārsēdēs tiek apstiprināti, grozīti vai noraidīti tiesību akti: to laikā Eiropas Parlamenta deputāti pulcējas vienā telpā gala balsojumam par ierosinātajiem tiesību aktiem un ierosinātajiem grozījumiem. Plenārsēdes parasti notiek Strasbūrā, bet papildu sesijas tiek organizētas Briselē.

Devītās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 2019. gada 23.–26. maijā. Tiešā balsošanā 27 ES dalībvalstu pilsoņi ievēlēja 705 pašreizējā Eiropas Parlamenta deputātus. Plašāka informācija par 2019. gada ES vēlēšanu rezultātiem un to, kā tika izveidots pašreizējais Parlaments, pieejama Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē. Nākamās vēlēšanas notiks 2024. gadā.

Eiropadome

Eiropadomi, kas atrodas Briselē, veido visu ES valstu vai to valdību vadītāji, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Eiropadome apvieno ES līderus, lai noteiktu ES politikas darba kārtību. Eiropadome ir ES dalībvalstu politiskās sadarbības augstākais līmenis. Eiropadome tiekas sanāksmēs (parasti reizi ceturksnī), kurās piedalās ES līderi, un to vada Eiropadomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētājs var sasaukt arī papildu sanāksmes, lai risinātu steidzamus jautājumus. 2019. gada jūlijā par Eiropadomes priekšsēdētāju uz laikposmu no 2019. gada 1. decembra līdz 2022. gada 31. maijam ievēlēja Šarlu Mišelu; viņš tika pārvēlēts uz otro pilnvaru termiņu no 2022. gada 1. jūnija līdz 2024. gada 30. novembrim.

Eiropadome parasti pieņem lēmumus vienprātīgi vai dažos gadījumos ar kvalificētu balsu vairākumu.

Eiropadome:

  • lemj par ES vispārējo darbības virzienu un politiskajām prioritātēm, bet nepieņem likumus;
  • risina sarežģītus un jutīgus jautājumus, kurus nevar atrisināt starpvaldību sadarbības zemākajos līmeņos;
  • nosaka ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ņemot vērā ES stratēģiskās intereses un aizsardzības aspektus;
  • nominē un ieceļ kandidātus noteiktos augsta profila ES amatos, piemēram, Eiropas Komisijas priekšsēdētāju vai Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju.

Katrā jautājumā Eiropadome var:

  • lūgt Komisiju izstrādāt priekšlikumu tā risināšanai;
  • nodot to Eiropas Savienības Padomei izskatīšanai.

Eiropas Savienības Padome

Padome kopā ar Parlamentu ir galvenā ES lēmējinstitūcija. Tā zināma arī kā Eiropas Savienības Padome. Padomē tiekas dalībvalstu ministri, lai apspriestu, grozītu un pieņemtu tiesību aktus un koordinētu politikas virzienus. Ministri ir pilnvaroti uzņemties saistības savas valdības vārdā, lai īstenotu darbības, par kurām vienojas šajās sanāksmēs. Padomes prezidentvalsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita dalībvalsts, un tās uzdevums ir vadīt visas Padomes sanāksmes un izstrādāt darba kārtību.

Padome:

  • pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, kopā ar Parlamentu apspriež un pieņem ES tiesību aktus;
  • koordinē ES valstu politiku;
  • izstrādā ES ārpolitiku un drošības politiku, ņemot vērā Eiropadomes vadlīnijas;
  • slēdz līgumus starp ES un citām valstīm vai starptautiskām organizācijām;
  • kopā ar Parlamentu pieņem ES gada budžetu.

Ministri apmeklē tās sanāksmes, kas saistītas ar politikas virzienu, kurā viņi darbojas. Piemēram, vides ministri piedalās Vides padomes sanāksmēs. Ministri tiekas vairākas reizes gadā, lai pieņemtu lēmumus saistībā ar ES, savukārt valdību amatpersonas tiekas visu gadu, lai detalizēti apspriestu politiku.

Lai lēmumu pieņemtu, parasti ir nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, kas definēts kā 55 % no dalībvalstīm, kuras pārstāv vismaz 65 % no ES iedzīvotājiem. Tomēr atsevišķās jomās, piemēram, ārpolitikā un nodokļu politikā, ir nepieciešams vienprātīgs lēmums (visas dalībvalstis “par”), un procesuālos un administratīvos jautājumos ir nepieciešams vienkāršs balsu vairākums.

Padomi nedrīkst jaukt ar Eiropas Padomi, kas ir nevis ES struktūra, bet gan starptautiska organizācija, kas tika izveidota, lai veicinātu demokrātiju un aizsargātu cilvēktiesības un tiesiskumu Eiropā. Tās sastāvā ir 47 Eiropas valstis, tostarp ES dalībvalstis.

Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ir galvenā iestāde, kas vada ES darbību ikdienā. Tā ir vienīgā ES iestāde, kas var ierosināt tiesību aktus (bieži vien pēc Parlamenta vai Padomes lūguma), lai gan par tiem balso Parlaments un Padome. Komisijas darbs pārsvarā notiek Briselē un Luksemburgā, taču visu ES dalībvalstu galvaspilsētās ir Komisijas pārstāvniecības.

Komisiju veido 27 komisāru kolēģija, pa vienam komisāram no katras ES dalībvalsts, un tajā ietilpst arī priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un priekšsēdētājas vietnieki.

Kad ir nominēts Komisijas priekšsēdētājs, Padome, vienojoties ar nominēto priekšsēdētāju, nominē pārējos 26 Komisijas locekļus. Pēc tam par šiem kandidātiem kā vienu veselumu balso Parlaments. Komisāri tiek nozīmēti par Komisijas politiskajiem vadītājiem uz pieciem gadiem. Priekšsēdētājs katram komisāram uztic atbildību par konkrētām politikas jomām.

Komisijas darbinieki ir līdzvērtīgi civildienesta darbiniekiem dalībvalstīs, un to darbs tiek organizēts departamentos jeb ģenerāldirektorātos un dienestos, līdzīgi kā tas notiek ministrijās valstu līmenī.

Komisijas lēmumi tiek pieņemti, ievērojot komisāru kolēģijas kolektīvās atbildības principu. Visi komisāri lēmumu pieņemšanas procesā ir līdzvērtīgi un vienlīdz atbildīgi par šiem lēmumiem. Viņiem nav individuālu lēmumu pieņemšanas pilnvaru, izņemot īpašas situācijas, kad tas ir atļauts.

Astoņi priekšsēdētājas vietnieki (tostarp trīs priekšsēdētājas izpildvietnieki un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos) šīs funkcijas pilda papildus ierastajiem komisāra pienākumiem. Priekšsēdētājas vietnieki rīkojas priekšsēdētājas vārdā un koordinē darbu savā atbildības jomā kopā ar vairākiem komisāriem. Priekšsēdētāja fon der Leiena 2019. gada jūlijā izklāstītajās politiskajās pamatnostādnēs noteica sešus Eiropas pamatmērķus.

Parasti lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi, bet var notikt arī balsošana. Tādā gadījumā lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, un katram komisāram ir viena balss. Pēc tam minēto jautājumu izskata attiecīgais ģenerāldirektorāts. Parasti tas notiek tiesību aktu priekšlikumu projektu formā.

Konsultatīvās komitejas

Konsultatīvajām komitejām (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai) ir padomdevēju loma attiecībā uz Parlamentu, Padomi un Komisiju. Tās sniedz atzinumus par ierosinātajiem tiesību aktiem. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pārstāv organizētu pilsonisko sabiedrību, savukārt Reģionu komiteja – vietējās un reģionālās iestādes.

Valstu parlamenti

27 dalībvalstu parlamenti sniedz ieguldījumu ES sekmīgā darbībā, saskaņojot to valdības darbu ar ES darbību, un tiem ir dažādas tiesības, tostarp paust savas bažas attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem.

Valstu parlamenti sūta Komisijai pamatotus atzinumus, kad uzskata, ka ar kādu tiesību akta projektu tiek pārkāpts subsidiaritātes princips: ES būtu jārīkojas tikai tad, ja rīcība ES līmenī būs iedarbīgāka nekā valstu līmenī, izņemot gadījumus vai jomas, kurās tai ir ekskluzīvas pilnvaras. Ja tiek izpildīti noteikti nosacījumi, Komisija pārskata savu priekšlikumu un publiski izskaidro, vai to saglabās nemainītu, grozīs vai atcels.

Komisija arī uztur pastāvīgu politisko dialogu ar valstu parlamentiem, kuri pēc savas iniciatīvas sūta savus atzinumus par jebkādām Komisijas likumdošanas vai politiskajām iniciatīvām vai jebkuru politisku tēmu.

Eiropas Centrālā banka un Eiropas Investīciju banka

Eiropas Centrālā banka ir neatkarīga ekonomiskās un monetārās savienības iestāde, kas aptver visas ES dalībvalstis. Tā pieņem lēmumus, neprasot un nesaņemot norādījumus no valdībām vai citām ES iestādēm. Tās galvenais mērķis ir saglabāt monetāro stabilitāti eirozonā, nodrošinot zemu un stabilu patēriņa cenu inflāciju.

Eiropas Investīciju banka ir ES banka. To pārvalda dalībvalstis, un tā ir izveidota ar mērķi aizdot naudu investīcijām, ar kurām tiek atbalstīti ES mērķi. Tās galvenais uzsvars ir likts uz ES darbvietu un izaugsmes potenciāla nodrošināšanu, kā arī uz atbalstu darbībām klimata jomā un ES politikai ārpus tās robežām.

Eiropas Savienības aģentūras

ES darbībā palīdz dažādas ES aģentūras, kas ir atsevišķas juridiskas struktūras, kuras izveidotas, lai veiktu konkrētus uzdevumus saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tās strādā ar jautājumiem un problēmām, kas ietekmē ES dzīvojošo cilvēku ikdienu. Tām ir būtiska nozīme, jo tās sniedz ES iestādēm un dalībvalstīm specializētas zināšanas dažādās jomās, piemēram, kiberdrošībā, pārtikas un zāļu nekaitīguma jomā, vides aizsardzībā, pamattiesību jomā un robežu drošības jomā.

2 LĒMUMU PIEŅEMŠANA

ES lēmumu pieņemšanas procesā ir iesaistītas dažādas iestādes, taču priekšplānā ir Parlaments, Padome un Komisija.

Parasti Komisija ierosina jaunus tiesību aktus, kurus pēc tam pieņem Parlaments un Padome. Dažos gadījumos Padome var to darīt viena pati.

Lai nodrošinātu, ka ES darbība pēc iespējas efektīvi īsteno tās mērķus, Komisija izvērtē politikas virzienu, tiesību aktu un citu būtisku pasākumu plānoto un reālo ietekmi. Komisija arī iesaista pilsoņus un ieinteresētās personas visos politikas cikla posmos – no plānošanas un priekšlikumu izstrādes līdz īstenošanai, novērtēšanai un vēlākai pārskatīšanai.

Lai izziņotu jaunas likumdošanas iniciatīvas vai esošo tiesību aktu plānotus novērtējumus, Komisija publicē sākotnējos ietekmes novērtējumus jeb ceļvežus. Likumdošanas priekšlikumiem pievienotajos ietekmes novērtējumos tiek analizēts un ziņots par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi.

Kas notiek ar tiesību aktiem vai iniciatīvām, kas jau ir spēkā? Kad iniciatīvas ir īstenotas pietiekami ilgu laiku, tās tiek novērtētas, lai pārbaudītu to atbilstību standarta kritērijiem. Novērtējuma ietvaros Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT) tiek apzinātas iespējas samazināt regulatīvās izmaksas un vienkāršot esošos tiesību aktus.

Ir vairāki tiesību aktu veidi, kurus piemēro dažādos veidos.

  • Regula ir tiesību akts, kas ir tieši piemērojams un saistošs visās dalībvalstīs. Dalībvalstīm tā nav jāpieņem valsts tiesību aktos, lai gan valsts tiesību aktus var nākties mainīt, lai izvairītos no pretrunām ar regulu.
  • Direktīva ir tiesību akts, kas ir saistošs visām dalībvalstīm vai dalībvalstu grupai, lai sasniegtu konkrētu mērķi. Lai direktīva stātos spēkā, parasti tā ir jātransponē valstu tiesību aktos. Svarīgi pieminēt, ka direktīvā ir norādīts sasniedzamais mērķis, taču veids, kādā tas tiek darīts, ir atkarīgs no katras dalībvalsts individuāli.
  • Lēmumu var adresēt dalībvalstīm, cilvēku grupām vai pat atsevišķām personām. Tas uzliek saistības kopumā. Lēmumus izmanto, piemēram, lai lemtu par ierosinātu uzņēmumu apvienošanos.
  • Ieteikumi un atzinumi ļauj ES iestādēm par savu viedokli informēt dalībvalstis un dažos gadījumos – atsevišķus pilsoņus, tie nav saistoši un nerada nekādus juridiskus pienākumus minētajām personām vai struktūrām, kurām tie ir adresēti.

Katrs jauna ES tiesību akta priekšlikums ir pamatots ar konkrētu līguma pantu, ko sauc par priekšlikuma juridisko pamatu. Tas nosaka, kāda likumdošanas procedūra ir jāievēro.

Lielākā daļa tiesību aktu tiek izstrādāta, ievērojot tā saukto parasto likumdošanas procedūru.

Parastā likumdošanas procedūra

Parastā likumdošanas procedūra jeb koplēmuma procedūra ir ES tiesību aktu pieņemšanā visbiežāk izmantotā procedūra. Tajā Parlamentam un Padomei ir vienlīdzīgas tiesības, un šādā veidā pieņemti tiesību akti ir kopīgi Parlamenta un Padomes akti. Šo procedūru piemēro lielākajai daļai ES tiesību aktu, kas aptver plašu nozaru klāstu, piemēram, patērētāju tiesības, vides aizsardzība un transports. Parastās likumdošanas procedūras ietvaros Komisija izstrādā priekšlikumu, kas jāpieņem gan Parlamentam, gan Padomei. Kad priekšlikums ir saņemts, tiek ievērota turpmāk aprakstītā procedūra.

Pirmais lasījums

  • Parlaments apspriež priekšlikumu savās komitejās. Šajās komitejās tiek iesniegti apspriešanai visi priekšlikuma grozījumi un par tiem tiek balsots. Pēc tam priekšlikumu skata Parlamentā kopumā, un Parlaments par to (un turpmākiem grozījumiem) balso plenārsēdē.
  • Padome un dalībvalstis rūpīgi izskata tiesību aktu. Šīs apspriedes lielākoties notiek ierēdņu darba grupā. Daudzus jautājumus var atrisināt šādā tehniskā līmenī vai līmeņos tieši virs tā, taču daži jautājumi joprojām ir jāizskata attiecīgo ministru sanāksmēs. Padome politiski vienojas par tiesību aktu – tas var būt pirms vai pēc balsošanas Parlamentā. Kad Parlaments ir nobalsojis, politiskā vienošanās kļūst par oficiālu kopējo nostāju. Ja Padomes kopējā nostāja atšķiras no Parlamenta balsošanas rezultāta, tiesību akts ir jāizskata otrajā lasījumā, lai novērstu nesaskaņas.
  • Parlamenta un Padomes pārstāvji bieži vien tiekas neformāli, lai mēģinātu vienoties pirms oficiālās nostājas paušanas. Ja puses vienojas, Padome pieņem tādu pašu teksta redakciju kā Parlaments, un priekšlikums kļūst par tiesību aktu. To sauc par vienošanos pirmā lasījuma stadijā.

Otrais lasījums

  • Ja pirmā lasījuma stadijā vienošanās nav panākta, tiek sākts otrais lasījums. Tajā tiek ievērota līdzīga procedūra kā pirmajā lasījumā, taču šoreiz Parlaments izskata Padomes ierosinātās izmaiņas un balso par tām, un pēc tam Padome izskata Parlamenta ierosinājumus. Otrais lasījums ir ātrāks process nekā pirmais lasījums, jo var apspriest tikai Parlamenta un Padomes atšķirīgo nostāju, turklāt vairākiem elementiem ir noteikts laika ierobežojums.
  • Parlaments un Padome var vienoties šajā stadijā (vienošanās otrā lasījuma stadijā). Ja abas iestādes nevar panākt kopīgu lēmumu attiecībā uz ierosināto tiesību aktu, tas tiek nodots Samierināšanas komitejai, kurā ir vienāds Parlamenta un Padomes pārstāvju skaits. Samierināšanas procedūra tiek izmantota reti. Lielākā daļa tiesību aktu tiek pieņemti parastās likumdošanas procedūras ietvaros pirmajā vai otrajā lasījumā.
  • Kad ir panākta vienošanās par galīgo redakciju un visi tulkojumi ir pabeigti, tiesību akts tiek vēlreiz nodots Parlamentam un Padomei, lai abas struktūras varētu apstiprināt to kā tiesību aktu. Pēc tam tas tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ES oficiālajās valodās. Tiesību aktā ir norādīts, kad tas ir jāīsteno dalībvalstīs vai kad tas stājas spēkā, ja tiesību akts ir regula.

Komisija var iesūdzēt dalībvalstis tiesā un likt tās sodīt, ja ES tiesību akti netiek īstenoti. Gandrīz visi ES tiesību akti tiek izpildīti dalībvalstīs. Dažreiz tas var veicināt sūdzības par nevienlīdzīgu noteikumu īstenošanu dažādās valstīs. Daži lēmumi tiek izpildīti tieši ES līmenī, jo īpaši konkurences tiesību akti, piemēram, pretmonopola lietās. Plašāka informācija dota tālāk šīs sadaļas 3. daļā “ES tiesību aktu ievērošanas nodrošināšana”.

Ar ko vēl notiek konsultācijas?

Pieņemot lēmumus dažādās politikas jomās, Parlaments, Padome un Komisija konsultējas ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (kuras priekšsēdētāja ir Krista Švenga (Christa Schweng).

Par jautājumiem, kas attiecas uz reģioniem, Parlamentam, Padomei un Komisijai jākonsultējas ar Eiropas Reģionu komiteju (kuras priekšsēdētājs ir Apostols Dzidzikosta (Apostolos Tzitzikostas)).

Komiteju atzinumi nav saistoši ES iestādēm.

Ir iespējams konsultēties arī ar citām iestādēm un struktūrām, ja priekšlikums ietilpst to interešu vai kompetenču lokā, piemēram, ar Eiropas Centrālo banku par priekšlikumiem saistībā ar ekonomikas un finanšu jautājumiem.

Valsts pārraudzība

Valstu parlamenti saņem leģislatīvo aktu projektus tajā pašā laikā, kad Parlaments un Padome. Tie var sniegt savu atzinumu, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti visatbilstošākajā līmenī. Valstu parlamenti uzrauga pareizu subsidiaritātes principa ievērošanu ES lēmumu pieņemšanas procesā un var sniegt pamatotus atzinumus, ja uzskata, ka šis princips netiek ievērots.

Pilsoņu iesaiste

Ikvienam ES pilsonim ir tiesības iesniegt Parlamentam lūgumrakstu vienā no 24 oficiālajām ES valodām sūdzības vai pieprasījuma formā, ja attiecīgais jautājums ietilpst kādā no ES darbības jomām. Lūgumrakstus izskata Parlamenta Lūgumrakstu komiteja, kas pieņem lēmumu par to pieņemamību un ir atbildīga par to izskatīšanu.

Pilsoņi var arī tieši iesaistīties ES politikas veidošanā, aicinot Komisiju izstrādāt priekšlikumu jautājumos, kuros ES ir likumdošanas kompetence. Tā sauktā Eiropas pilsoņu iniciatīva ir jāatbalsta vismaz miljonam ES pilsoņu vismaz septiņās dalībvalstīs. Katrā no šīm septiņām dalībvalstīm ir nepieciešams minimālais parakstītāju skaits.

Pilsoņi var paust savus uzskatus par Komisijas iniciatīvām politikas veidošanas un likumdošanas procesa galvenajos posmos. Tīmekļa portālā “Izsakiet viedokli” pilsoņi un ieinteresētās personas var piedalīties dažādos veidos.

  • Vispirms Komisija izziņo jaunu iniciatīvu vai esošas politikas vai tiesību akta novērtēšanu, publicējot sākotnējo ietekmes novērtējumu jeb ceļvedi. Pilsoņiem un ieinteresētajām personām ir četras nedēļas laika, lai sniegtu atsauksmes, kas tiek publicētas tajā pašā tīmekļa vietnē.
  • Kad tiek izstrādāta jauna iniciatīva vai novērtējums, Komisija organizē sabiedriskās apspriešanas tiešsaistes aptauju formā, kas ir pieejamas 12 nedēļas.
  • Kad Komisija ir pabeigusi likumdošanas priekšlikumu un iesniegusi to Parlamentam un Padomei, pilsoņiem ir vēl viena iespēja izteikt savu viedokli par to. Komentārus par Komisijas priekšlikumiem var iesniegt astoņas nedēļas; pēc tam tie tiek nodoti Parlamentam un Padomei, kas pārrunu laikā tos apspriež.
  • Tīmekļa vietnē “Izsakiet viedokli: vienkāršojiet!” pilsoņi var jebkurā laikā sniegt Komisijai ierosinājumus par to, kā varētu vienkāršot un uzlabot esošos tiesību aktus un politikas virzienus, lai tie būtu efektīvāki un mazāk apgrūtinoši.

Dalībvalstu politikas koordinēšana – ekonomikas politikas piemērs

Ekonomiskās un monetārās savienības ietvaros ES ekonomikas politika ir balstīta uz valstu ekonomikas politikas ciešu koordinēšanu. Koordinēšanu veic ekonomikas un finanšu ministri, kas kopā veido Ekonomikas un finanšu padomi.

Eurogrupas sastāvā ir eirozonas dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri, un šīs grupas darbības mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi un finanšu stabilitāti eirozonā.

Kopējā ārpolitika un drošības politika

Kopējā ārpolitika un drošības politika ir organizēta, saskaņota ES ārpolitika, kas galvenokārt paredzēta drošībai un aizsardzības diplomātijai un darbībai. Lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama dalībvalstu vienprātība ES Padomē, taču, kad tie ir pieņemti, noteiktus aspektus var apstiprināt ar kvalificētu balsu vairākumu. ES ārpolitiku ministru līmenī pārstāv Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, pašlaik Žuzeps Borels Fοnteljess, kurš arī vada ārlietu ministru sanāksmes.

Starptautisku līgumu slēgšana

Padome katru gadu noslēdz (t. i., oficiāli paraksta) vairākus līgumus starp ES un valstīm, kas nav ES, kā arī starptautiskām organizācijām. Šie līgumi var aptvert plašas jomas, piemēram, tirdzniecību, sadarbību un attīstību, kā arī var būt saistīti ar specifiskām tēmām, piemēram, tekstilizstrādājumiem, zivsaimniecību, zinātni un tehnoloģiju vai transportu. Visiem starptautiskajiem līgumiem, uz kuriem attiecas parastā likumdošanas procedūra, ir nepieciešama Parlamenta piekrišana.

ES budžeta apstiprināšana

Par ES ikgadējo budžetu lemj Parlaments un Padome kopā. Ja abu institūciju viedoklis atšķiras, notiek samierināšanas procedūras, līdz budžets ir apstiprināts. Plašāka informācija dota šīs sadaļas 4. daļā “Rīcība: ES budžets”.

3 ES TIESĪBU AKTU IEVĒROŠANAS NODROŠINĀŠANA

Eiropas Savienības Tiesa nodrošina, ka ES tiesību akti visās dalībvalstīs tiek interpretēti un piemēroti vienādi. Tiesai ir pilnvaras izšķirt juridiskus strīdus starp dalībvalstīm, ES iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Lai izskatītu tūkstošiem lietu, kuras saņem Eiropas Savienības Tiesa, tā ir sadalīta divās galvenajās struktūrās, proti, nodalot Tiesu un Vispārējo tiesu.

Ja privātpersona vai uzņēmums ir cietis zaudējumus kādas ES iestādes vai tās darbinieku darbības vai bezdarbības rezultātā, ir iespējams iesniegt prasību Tiesā divos veidos:

  • netieši ar valsts tiesu starpniecību, kas var lemt, vai nodot lietu Tiesai;
  • tieši Vispārējā tiesā, ja ES iestādes lēmums ir ietekmējis viņus tieši un individuāli.

Ja kāds uzskata, ka kādas valsts iestādes ir pārkāpušas ES tiesību aktus, ir iespējams uzsākt oficiālo sūdzību procedūru.

Kā Tiesa strādā

Lietas tiek izskatītas divos posmos.

  • Rakstiskais posms. Puses iesniedz Tiesai rakstveida paziņojumus, un valsts iestādes, ES iestādes, kā arī dažkārt privātpersonas var iesniegt arī apsvērumus. To visu apkopo tiesnesis referents un pēc tam apspriež Tiesas vispārējā sapulcē.
  • Mutiskais posms. Tā ir atklāta uzklausīšana: tiesvedības pušu advokāti izklāsta lietas būtību tiesnešiem un ģenerāladvokātam, kurš savukārt var iztaujāt advokātus. Ja Tiesa lemj, ka ir nepieciešams ģenerāladvokāta atzinums, tam pēc uzklausīšanas ir dotas dažas nedēļas laika. Pēc tam tiesneši apspriežas un paziņo savu lēmumu.

Vispārējās tiesas procedūra ir līdzīga, tikai lielāko daļu lietu izskata trīs tiesneši un nav ģenerāladvokāta.

Citas ES tiesu iestādes

Eiropas Ombuds saņem un izmeklē sūdzības un palīdz atklāt administratīvas kļūmes ES iestādēs un citās struktūrās. Sūdzību Eiropas Ombudam var iesniegt jebkurš ES dalībvalsts pilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs, asociācija vai uzņēmums.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pienākums ir aizsargāt ES pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju personisko informāciju, ko ES iestādes glabā elektroniskā, rakstiskā vai vizuālā formātā. Tas arī veicina labu praksi šajā jomā ES iestādēs un struktūrās.

4 RĪCĪBA: ES BUDŽETS

ES izstrādā ilgtermiņa izdevumu plānus (daudzgadu finanšu shēmu), kas nodrošina stabilu pamatu budžeta izpildei septiņu gadu periodā. Tas ļauj ES papildināt valstu budžetus, finansējot politikas virzienus ar ES pievienoto vērtību. Daudzgadu finanšu shēmā ir noteikta maksimālā summa, kādu ES var iztērēt dažādās izdevumu kategorijās (pozīcijās). Pašreizējais budžets aptver 2021.–2027. gadu un ļauj ES šajā periodā ieguldīt līdzekļus aptuveni 1,2 triljonu eiro apmērā septiņās izdevumu kategorijās. Šo budžetu izņēmuma kārtā papildina ar 806,9 miljardiem eiro dotācijās un aizdevumos no instrumenta NextGenerationEU – ES atveseļošanas plāna Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku novēršanai.

Par ES ikgadējo budžetu lemj Parlaments un Padome kopā. Parlaments apspriež to divos lasījumos, un tas stājas spēkā, kad to paraksta Parlamenta priekšsēdētājs. Parlamenta Budžeta kontroles komiteja uzrauga, kā budžets tiek tērēts, un Parlaments katru gadu lemj, vai apstiprināt Komisijas budžeta pārvaldību iepriekšējā finanšu gadā.

Gada budžets 2022. gadā bija aptuveni 170 miljardi eiro – liela summa absolūtos skaitļos, taču tas ir tikai 1 % no bagātības, ko katru gadu saražo dalībvalstu ekonomikas.

ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU


Komisijas uzdevums ir pārvaldīt un īstenot ES budžetu, kā arī Parlamenta un Padomes apstiprinātos politikas virzienus un programmas. Faktiskā īstenošana un izdevumi lielākoties ir valstu un vietējo iestāžu ziņā, bet Komisija ir atbildīga par šo procesu pārraudzību. Komisija pārvalda budžetu ar vērīgās Eiropas Revīzijas palātas palīdzību. Abu iestāžu mērķis ir nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību.

Katru gadu pēc Padomes ieteikuma Parlaments lemj, vai apstiprināt to, kā Komisija ir izpildījusi ES budžetu. Šī procedūra nodrošina pilnīgu pārskatatbildību un pārredzamību. Kad budžeta izpilde ir apstiprināta, attiecīgā gada konti tiek oficiāli slēgti.

Eiropas Revīzijas palāta ir neatkarīga ES ārējās revīzijas iestāde. Tā pārbauda, vai ES ienākumi ir saņemti pareizi, vai tās izdevumi ir likumīgi un pareizi un vai finanšu pārvaldība ir atbilstoša. Tā savus uzdevumus veic neatkarīgi no citām ES iestādēm un valdībām.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē

Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā

Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
  • izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē

Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas

ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti

Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati

Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.

Par šo izdevumu

Eiropas Savienība – Kas ir ES, un ko tā dara

Eiropas Komisija
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Redakcionālais dienests un mērķtiecīgi informatīvie pasākumi
Rue de la Loi/Wetstraat 56
1049 Bruxelles/Brussel
BELGIQUE/BELGIË

Manuskripts pabeigts 2022. gada martā.

Šis dokuments neatspoguļo Eiropas Komisijas oficiālo nostāju.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

© Eiropas Savienība, 2022

Atļauts izmantot citur, norādot avotu.

Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politika ir noteikta ar Lēmumu 2011/833/ES (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.).

Lai varētu izmantot vai reproducēt fotoattēlus vai citus materiālus, uz ko ES nav autortiesību, atļauja jāprasa tieši autortiesību īpašniekam.

Visi attēli: © Shutterstock, © Fotolia un © Adobe Stock, izņemot fotoattēlus šajās lapās: Reakcija uz Covid-19; Eiropas zaļais kurss; Darbvietas, izaugsme un investīcijas; Nodokļi un muita; Kosmoss apguve; ES kaimiņattiecības un paplašināšanās; Pamattiesības; Tieslietas un tiesiskums; Dzimumu līdztiesība; Rasisms un līdztiesība; LGBTIK līdztiesība; Invaliditāte; Cilvēki vecumā virs 50; Drošāks internets; Pilsoņi un demokrātija; Iekšlietas un pilsoņu drošība; Kultūra, plašsaziņas līdzekļi un sports: © Eiropas Savienība.


Identifikatori

Print ISBN 978-92-76-24654-1 doi:10.2775/750513 NA-04-20-632-LV-C
PDF ISBN 978-92-76-24630-5 doi:10.2775/671134 NA-04-20-632-LV-N
HTML ISBN 978-92-76-24606-0 doi:10.2775/081724 NA-04-20-632-LV-Q