Covid-19 pandēmija ir izraisījusi traģēdijas, mājsēdi un ekonomikas attīstības palēnināšanos. ES ātri rīkojās, lai aizsargātu dzīvības un iztiku, kā arī izstrādātu vienotu ES pieeju sabiedrības veselības aizsardzībai un ekonomikas problēmām.

Ko ES dara

Solidaritāte ir ES vienotās reakcijas uz Covid-19 centrā. ES mobilizē visus pieejamos resursus, lai palīdzētu dalībvalstīm koordinēt to pasākumus. Piemēram, sniegt objektīvu informāciju par vīrusa izplatību, nodrošināt iedarbīgus pasākumus tā izplatības ierobežošanai un mazināt pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai.

RescEU medicīniskās rezerves, ES pirmās kopīgās medicīniskā aprīkojuma rezerves ārkārtas situācijām, ir palīdzējušas dalībvalstīm, kurām bija radies šādu piederumu deficīts. ES vakcinācijas stratēģijas mērķis ir paātrināt Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un izplatīšanu. ES finansēja dažas no tūlītējam izmaksām, kas radās vakcīnu ražotājiem. Tas tika darīts, lai paātrinātu daudzsološu vakcīnu izstrādi un ražošanu, un bija daļa no ES vakcīnu iepirkšanas stratēģijas. Līdz šim pēc Eiropas Zāļu aģentūras pozitīviem zinātniskiem ieteikumiem ES ir atļautas četras drošas un efektīvas vakcīnas.

Eiropas Komisija līdz 2021. gada aprīlim ir vienojusies par 2,6 miljardiem vakcīnu devu, un turpinās sarunas par papildu devām. 2021. gada janvārī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis ātrāk izvērst potēšanu visā ES. Vakcīnu piegādes ES dalībvalstīm pakāpeniski palielinās, un pieaug arī vakcinācijas temps. Komisija arī strādā ar attiecīgo nozari, lai palielinātu vakcīnu ražošanas jaudu.

Ir sākts darbs, lai ātri saražotu iedarbīgas vakcīnas jaunajiem vīrusa variantiem. 2021. gada februārī Komisija nāca klajā ar inkubatoru HERA, lai sagatavotos bažas rosinošiem Covid-19 variantiem un gādātu, lai tiek ātri izstrādātas un saražotas pret tiem iedarbīgas vakcīnas.

ES budžets 2021.–2027. gadam un atveseļošanas plāns Next Generation EU nodrošinās 1,8 triljonus eiro lielu atbalstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un reģioniem, jo sevišķi tiem, kas krīzē cietuši vissmagāk. Arī iniciatīva SURE (Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā) palīdz saglabāt darbvietas un atbalstīt ģimenes 19 dalībvalstīs.

Lai atvieglotu iedzīvotāju brīvu un drošu pārvietošanos Eiropas Savienībā Covid-19 pandēmijas laikā, 2021. gada martā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu izveidot digitālo zaļo sertifikātu.

ES ir apņēmusies gādāt, lai drošas vakcīnas nonāktu līdz visām pasaules malām. Komisija un ES dalībvalstis ir apņēmušās piešķirt 2,2 miljardus eiro mehānismam COVAX – globālai iniciatīvai, kuras mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām, un tās atbalsta vakcinācijas kampaņas partnervalstīs.

Lai uzzinātu vairāk: https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/coronavirus-response_lv

Veselības politika ir būtiska Eiropas Savienības prioritāte. ES veselības politika papildina dalībvalstu politikas virzienus, lai nodrošinātu, ka ikviens ES iedzīvotājs ir pasargāts no būtiskiem pārrobežu veselības apdraudējumiem un var piekļūt kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Lai arī veselības aprūpes organizēšana ir katras dalībvalsts pienākums, ES papildina valstu politikas virzienus, lai sasniegtu kopējus mērķus. ES veselības politikā galvenā uzmanība tiek pievērsta nopietnu ES mēroga veselības apdraudējumu novēršanai, slimību profilaksei un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai saglabāt labu veselību un saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Sadarbība arī ļauj panākt apjomradītus ietaupījumus, apvienojot resursus.

Ko ES dara

ES mērķis ir nodrošināt rezultatīvas, piekļūstamas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas ES. ES darbības ietver rīcību saistībā ar vakcināciju (tai skaitā pret Covid-19), cīņu ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un pandēmiju un citu infekcijas slimību profilaksi un ierobežošanu.

Eiropiešu pasargāšanā Eiropas Savienībai ir svarīga loma, kas ietver sagatavošanos nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un reaģēšanu uz tiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka tiks stiprināta Eiropas veselības savienība, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu veselības krīzes, cīnītos pret vēzi un novērstu medikamentu trūkumu.

Vēzis ir galvenais nāves cēlonis ES, un tas dārgi izmaksā veselības aprūpes sistēmām. Ar Eiropas plānu cīņai pret vēzi ES atbalsta profilaksi, izmeklēšanu, diagnostiku un ārstēšanu, kā arī vēža slimnieku un vēzi pārcietušo cilvēku dzīves kvalitāti. ES aktīvi cīnās pret smēķēšanu, izmantojot tiesību aktus tabakas jomā, un popularizē veselīgu dzīvesveidu.

ES Zāļu stratēģijas mērķis ir uzlabot pacientu, tai skaitā ar retām slimībām sirgstošu pacientu, piekļuvi cenas ziņā pieejamām zālēm. Tā arī atbalstīs inovāciju un piegādes ķēžu dažādošanu, lai uzlabotu mūsu gatavību krīzēm.

Galvenais instruments ES veselības politikas finansēšanai ir 5,1 miljardu eiro vērtā programma "ES – veselībai”. Tā finansēs intervences pasākumus, lai uzlabotu slimību profilaksi un veselības aprūpes sistēmu sagatavotību un noturību ES. Turklāt programma “Apvārsnis Eiropa” ar veselību saistītā pētniecībā un inovācijā investēs 5,4 miljardus eiro.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs izvērtē jaunus draudus, lai ES un valstu veselības iestādes spētu ātri reaģēt. Turklāt, lai nodrošinātu, ka pacienti saņem labāko ārstēšanu, visas zāles ES pirms laišanas tirgū ir jāapstiprina valstu vai ES līmenī (ar Eiropas Zāļu aģentūras starpniecību).

Eiropas veselības apdrošināšanas karte palīdz ceļotājiem saņemt ārstēšanu, ja viņi saslimst citas ES dalībvalsts apmeklēšanas laikā, savukārt ES tiesību akti par pārrobežu veselības aprūpi nosaka pilsoņu tiesības, šķērsojot robežu plānotas aprūpes gadījumā. Ar Eiropas references tīklu palīdzību pacienti, kuriem ir retas vai sarežģītas slimības, var izmantot labākās zināšanas no visas Eiropas, pat nepametot savu dzīvesvietas valsti.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/health/

Eiropas zaļais kurss ir ES rīcības plāns, kurā iecerēts Eiropu padarīt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tā ir izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir, nevienu neatstājot novārtā, līdz 2050. gadam izveidot mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu Eiropas ekonomiku, kas nerada siltumnīcefekta gāzu neto emisiju.

Klimata pārmaiņas un vides degradācija apdraud Eiropu un pasauli. Atmosfēra sasilst, un klimats mainās.

Vides aizsardzība un ekonomikas izaugsme var iet roku rokā. Laikā no 1990. gada līdz 2019. gadam ES siltumnīcefekta gāzu emisija samazinājusies par 24 %, un tajā pašā laikā tās ekonomika pieaugusi par aptuveni 60 %.

Ko ES dara

Eiropas zaļais kurss iezīmē ceļu, kā līdz 2050. gadam Eiropu padarīt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāizveido tīra, apritē balstīta ekonomika, jāatjauno bioloģiskā daudzveidība un jāsamazina piesārņojums. Tālab vajadzīga visu ekonomikas nozaru rīcība, cita starpā:

• investīcijas videi draudzīgās tehnoloģijās,
• atbalsts rūpniecības inovācijai,
• tīrāki, lētāki un veselībai nekaitīgāki privātā un sabiedriskā transporta veidi,
• enerģētikas sektora dekarbonizācija,
• ēku energoefektivitātes palielināšana,
• sadarbība ar starptautiskajiem partneriem globālo vides standartu uzlabošanai.

ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla un noteikusi mērķrādītāju, kas paredz līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināt vismaz par 55  salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Pirmais Eiropas Klimata akts nodrošinās, ka šie mērķi ir kā akmenī iecirsti un ka visas ES rīcībpolitikas palīdz tos sasniegt.

Tam būs vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns piesaistīs vismaz 1 triljonu eiro ilgtspējīgās investīcijās, savukārt Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms nodrošinās, ka neviens reģions nav atstāts novārtā, tālab sniedzot mērķorientētu atbalstu, lai palīdzētu piesaistīt vismaz 150 miljardus eiro vissmagāk skartajiem reģioniem. Klimatrīcība ietverta visās galvenajās ES izdevumu programmās, vismaz 30 % no 2021.–2027. gada budžeta atvēlot ar klimatu saistītām iniciatīvām.

Zaļā kursa pamatā ir vērienīgs mērķis: pārveidojot pārtikas sistēmas, to, kādā veidā izmantojam mežus, zemi, ūdeņus un jūras, pārkārtojot enerģētiku, pilsētvidi un rūpniecību, apturēt un pavērst pretējā virzienā biodaudzveidības zudumu. Jaunā Eiropas rūpniecības stratēģija palīdzēs Eiropas rūpniecībai virzīt divējādo pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un digitālo līderību. Digitālajām tehnoloģijām būs svarīga nozīme ES 2050. gada klimata mērķa sasniegšanā, piemēram, optimizējot enerģijas izmantošanu daudzās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, transportā un ražošanā.

Klimata pārmaiņas un biodaudzveidības zudums ir globāls apdraudējums, un ES turpinās vadīt starptautiska mēroga centienus veicināt vērienīgas vides, klimata un enerģētikas politikas īstenošanu visā pasaulē.

Plašāka informācija: Eiropas zaļais kurss

ES cītīgi strādā, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Eiropas zaļais kurss paredz plānu, kā mēs to varam panākt, proti, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, ieguldot zaļajās tehnoloģijās un aizsargājot mūsu dabisko vidi, vienlaikus pielāgojoties arī klimata pārmaiņu nenovēršamajām sekām.

ES rīkojas, reaģējot uz pasaules klimata izmaiņām, jo īpaši planētas sasilšanu, ko rada siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums cilvēku darbības rezultātā. Augstāka vidējā temperatūra rada dažādas sekas, tostarp biežāk novērojamus ekstremālus laikapstākļus, piemēram, plūdus, sausumu un vētras. Šādi notikumi ne vien rada tiešus draudus cilvēkiem, bet var apdraudēt arī pārtikas ražošanu un izraisīt ūdens trūkumu, kas savukārt var veicināt badu, konfliktus un migrāciju.

Ko ES dara

ES ir uzņēmusies vadību globālajos centienos ierobežot klimata pārmaiņas. Tā aktīvi sadarbojas ar citām valstīm un reģioniem, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, kas paredz noturēt planētas vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2° C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, vienlaikus cenšoties to ierobežot līdz 1,5° C.

ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Pirmais Eiropas Klimata akts nostiprinās šos mērķus, savukārt Eiropas zaļajā kursā paredzētais vērienīgais pasākumu kopums ļaus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku, kas nevienu neatstāj novārtā.

Šai pārejai ir vajadzīga visu ekonomikas nozaru un sabiedrības iesaiste. Indivīdi un kopienas var sniegt savu ieguldījumu ar Eiropas klimata paktu – tas aicina ikvienu piedalīties zaļākas Eiropas veidošanā.

ES stratēģija, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, veicina tādas darbības kā, piemēram, plūdu aizsargsistēmu izbūve, pret sausumu noturīgu kultūraugu selekcija un būvniecības noteikumu izmaiņas, kā arī atbalsta starptautisku rīcību klimatnoturības jomā.

Nereaģēšana uz klimata pārmaiņām Eiropas Savienībai un pārējai pasaulei izmaksātu ļoti dārgi. Tajā pašā laikā arvien augošais pieprasījums pēc tīrām tehnoloģijām piedāvā iespējas radīt inovācijas, modernizēt rūpniecību, izveidot zaļās darbvietas un nodrošināt izaugsmi. Eiropas zaļais kurss ir izaugsmes stratēģija, kas palīdzēs izmantot šo potenciālu. Klimata politika ir visu galveno ES izdevumu programmu sastāvdaļa, un vismaz 30 % no 2021.–2027. gada budžeta ir paredzēti ar klimatu saistītām iniciatīvām.

ES ir ieviesusi visaptverošu pasākumu kopumu, lai samazinātu emisijas visās ekonomikas nozarēs. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma rentablā veidā samazina emisijas, ko rada rūpniecība, elektrostacijas un aviācija Eiropā. ES dalībvalstis ir vienojušās arī par nacionālajiem mērķiem emisiju samazināšanai citās nozarēs, piemēram, transporta, būvniecības un lauksaimniecības nozarē.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/clima/

Eiropas Savienības vides standarti ir vieni no augstākajiem pasaulē – tie aizsargā dabu un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, padara ekonomiku zaļāku un nodrošina dabas resursu saudzīgu izmantošanu.

Tomēr mēs šobrīd saskaramies ar nozīmīgām globālām problēmām, tādām kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās un resursu nepietiekamība. Šīs problēmas ir steidzami jārisina, un tam būs vajadzīgas dziļas un straujas pārmaiņas mūsu sabiedrībā, mūsu dzīvesveidā un tajā, kā ražojam un patērējam. ES atveseļošanai no Covid-19 pandēmijas ir jābūt zaļai, tai ir jāpadara Eiropa noturīgāka un tai jābūt taisnīgai un iekļaujošai visiem.

ES vides politikai ir izšķiroša nozīme Eiropas zaļā kursa atbalstīšanā, lai paātrinātu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, resursefektīvu un reģeneratīvu ekonomiku, kas planētai atdod vairāk, nekā no tās tiek paņemts.

Ko ES dara

ES cenšas samazināt preču un pakalpojumu ražošanas un patēriņa ietekmi uz vidi. Lai līdz 2050. gadam sasniegtu ES klimatneitralitātes mērķi un apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu, mums ir svarīgi kļūt par aprites ekonomiku, kurā preces un materiāli tiek izmantoti pēc iespējas ilgāk, tādējādi līdz minimumam samazinot atkritumu apjomu un resursu izmantošanu.

Ar jauno Aprites ekonomikas rīcības plānu, kas ir būtisks zaļā kursa elements, ir plānots ilgtspējīgus produktus Eiropas Savienībā padarīt par normu. Galvenā uzmanība tajā ir pievērsta jomām, kurās ir vislielākais aprites potenciāls, piemēram, elektronika, akumulatori un transportlīdzekļi, tekstilizstrādājumi, būvniecība un pārtika. Saskaņā ar plānu Plastmasas stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka viss plastmasas iepakojums ES ir atkārtoti izmantojams vai reciklējams, un tas paredz jaunus noteikumus attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem.

ES ir jāaizsargā dabas resursi un jāaptur apdraudēto sugu un dzīvotņu izzušana. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija cita starpā paredz paplašināt aizsargājamās teritorijas uz sauszemes un jūrā, stādīt miljardiem koku un veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi. Tā balstīsies uz esošo aizsargājamo dabas teritoriju tīklu Natura 2000, kurā ilgtspējīgas cilvēku darbības var pastāvēt līdzās retām un apdraudētām sugām un dzīvotnēm.

Lai aizsargātu cilvēkus no tādas ietekmes un riskiem veselībai un labklājībai, kas saistīti ar vidi, ES politikas mērķis ir garantēt drošu dzeramo ūdeni un tīru ūdeni peldvietās, uzlabot gaisa kvalitāti, samazināt trokšņa līmeni un ierobežot vai novērst kaitīgu ķīmisko vielu ietekmi.

ES arī uzņemas vadošo lomu starptautiskajos centienos veicināt ilgtspējīgu attīstību. Vides problēmas neapstājas pie valstu robežām. Globāli nepieciešams rīkoties aktīvāk, lai nodrošinātu, ka gaiss, ūdens un okeāni joprojām paliek tīri un ka zemi un ekosistēmas izmanto ilgtspējīgi, bet klimata pārmaiņas ierobežo tiktāl, ka tās nekļūst nekontrolējamas. Slēdzot ES tirdzniecības nolīgumus ar citām valstīm, tiek panākta vides standartu ievērošana.

Lai uzzinātu vairāk: https://ec.europa.eu/info/topics/environment_lv

ES enerģētikas politikas mērķis ir garantēt drošu, konkurētspējīgu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi, vienlaikus izpildot mūsu mērķus klimata jomā.

Eiropa enerģētikas jomā atrodas vairāku sarežģītu uzdevumu priekšā. Papildus drošas energoapgādes garantēšanai visā ES par pieņemamām cenām Eiropas Savienībai ir jāpāriet no ekonomikas, kas balstīta uz fosilo kurināmo, uz tīrāku – oglekļneitrālu sistēmu.

Lai īstenotu minēto pāreju, ES ir jākļūst energoefektīvākai, jāizvērš atjaunojamo energoresursu izmantojums, jāietver inovācija un jaunas tehnoloģijas, jāuzlabo pārrobežu enerģijas savienojumi un jāsamazina atkarība no enerģijas importa.

Ko ES dara

Tas, kādus enerģijas veidus izmantot, ir katras dalībvalsts pārziņā, taču noteikumu saskaņošana ES līmenī ļauj sasniegt kopīgus politiskos mērķus.

Klimats un enerģētika ir saistīti nesaraujamām saitēm. Enerģija rada 75 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, ES cenšas pilnībā pārskatīt savu energosistēmu.

Enerģētikas savienība īstenos šo pārveidi, uzlabojot sinerģiju ar citām politikas jomām, piemēram, transportu, pētniecību un inovāciju, digitalizāciju, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu finansējumu.

Tiesību aktu pakete “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” paātrinās pāreju uz tīru enerģiju un palīdzēs izpildīt ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Viens no Eiropas zaļā kursa pamatelementiem ir enerģētikas nozares dekarbonizācija ar atjaunojamo energoresursu palīdzību. Atkrastes atjaunojamie energoresursi ir viena no tehnoloģijām ar vislielāko potenciālu. Turklāt ES soli pa solim uzlabo energoefektivitāti, tostarp, renovējot miljoniem ēku Eiropā un izmantojot ekodizaina un enerģijas marķējumu.

Ierosinātās ES energosistēmas integrācijas un ūdeņraža stratēģijas bruģē ceļu uz pilnībā dekarbonizētu, efektīvāku, elastīgāku un savstarpēji savienotu enerģētikas nozari. Turklāt Eiropas Komisija izskata jaunus uzdevumus, tādus kā gāzes nozares dekarbonizācija, piemēram, samazinot metāna emisijas.

Šo uzdevumu atrisināšana ES līmenī arī sniedz jaunas iespējas izaugsmei un nodarbinātībai, pētniecībai un konkurētspējīgākam un ilgtspējīgākam enerģētikas tirgum. Patērētājiem arī vajadzētu gūt ievērojamu labumu no tiesībām mainīt enerģijas piegādātāju un galu galā samazināt mājsaimniecību rēķinus un gaisa piesārņojumu. ES mērķus palīdz sasniegt arī citi politikas virzieni un darbības, tostarp:

• jaunu gāzes un elektroenerģijas pārrobežu tīklu izveide, tostarp projekti labākai atjaunojamo energoresursu integrēšanai tīklā;
• pasākumi, ar kuriem pastiprina centienus attiecībā uz baterijām, tostarp Eiropas Akumulatoru alianses izveide, lai attīstītu bateriju tehnoloģiju un ražošanas jaudu Eiropas Savienībā;
• Ogļu ieguves reģionu pārkārtošanās iniciatīva virzībā uz tīras enerģijas avotiem, nevienu neatstājot novārtā; kā arī
• atbalsts starptautiskajam sintēzes projektam ITER, kas ir viens no ambiciozākajiem enerģētikas projektiem pasaulē.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/energy/en

ES transporta politika palīdz attīstīt ES ekonomiku, izstrādājot modernu infrastruktūras tīklu, kas padara braucienus ātrākus un drošākus, vienlaikus veicinot zaļās un digitālās tehnoloģijas.

Eiropai ir nepieciešami efektīvi transporta savienojumi, kas sekmētu biznesu, izaugsmi un nodarbinātību, atbalstītu tūrisma un atpūtas jomu un nodrošinātu iedzīvotājiem ērtu pārvietošanos. Transports ir svarīgs ekonomikas virzītājspēks; šī nozare nodrošina aptuveni 10 miljonus darbavietu. ES transporta politika tiecas izveidot vienotu Eiropas telpu, kas ir noturīga pret krīzēm, kur ir pieejams tīrāks un zaļāks transports un kur valda godīga konkurence.

Ko ES dara

Pateicoties ES politikai, pēdējos 20 gados ir panākts ievērojams progress Eiropas transporta nozarē. Tā rezultātā gaisa telpa, jūras un ceļi ir kļuvuši drošāki, transporta nozarē strādājošajiem tiek nodrošināti labāki darba apstākļi, ir pieejamas plašākas un lētākas mobilitātes iespējas, kā arī notiek strauja virzība uz tīrākiem un digitāliem risinājumiem.

Transports rada ceturtdaļu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju, un Eiropas zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam tās samazināt par 90 %. Ilgtspējīga un vieda mobilitāte paredz nodrošināt cenas ziņā pieņemamākas, pieejamākas, veselīgākas un tīrākas alternatīvas. Galvenais mērķis ir veicināt tīro transportlīdzekļu un alternatīvo degvielu izmantošanu un palielināt ilgtspējīgu transporta veidu, piemēram, dzelzceļa, nozīmi. 2021. gads ir pasludināts par Eiropas Dzelzceļa gadu, un tā ietvaros tiks akcentētas dzelzceļa kā ilgtspējīga, vieda un droša transporta veida priekšrocības.

Būtiski ir uzlabot efektivitāti. Digitālās tehnoloģijas, kas nodrošina automatizētu mobilitāti un viedas satiksmes vadības sistēmas, padarīs transportu ne vien efektīvāku, bet arī tīrāku.

No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansētā ES transporta infrastruktūras politika, kuras budžets pārsniedz 25,8 miljardus eiro, tiecas savienot visu kontinentu. Tas ietver trūkstošo savienojumu izveidi valstu transporta tīklos un atbalstu ieguldījumiem pārrobežu savienojumos. Par prioritāti ir izvirzīti videi draudzīgi transporta veidi, piemēram, dzelzceļš, un infrastruktūras izveide transportlīdzekļiem, kuros izmanto alternatīvas degvielas.

Transports ir vienotā tirgus stūrakmens – pateicoties tam, ir iespējama ES ekonomikas izaugsme. Tā kā tiek veidots vienots aviācijas tirgus un turpināta Eiropas vienotās gaisa telpas attīstība, lidot kļūst arvien vienkāršāk un lētāk. Licencēti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi savus pakalpojumus tagad var piedāvāt jebkur Eiropas Savienībā, un kuģniecības uzņēmumi var darboties vairākās valstīs.

Nav nekā svarīgāka par drošību un drošumu. Lai arī situācija uz ceļiem ir uzlabojusies, bojāgājušo skaits joprojām ir augsts – 2020. gadā ceļa negadījumos dzīvību zaudējuši apmēram 18 800 cilvēku. Tāpēc ES aktīvi strādā, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību. ES transporta politika ceļotājiem palīdz arī citos viedos. Gadījumos, kad transports kavējas vai tiek atcelts, pasažieru, kuri ceļo ES ar lidmašīnu, vilcienu, kuģi vai autobusu, tiesības ir aizsargātas.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/transport/index_lv

Kopējā lauksaimniecības politika gādā par 447 miljonu cilvēku stabilu apgādi ar ilgtspējīgi ražotiem un cenas ziņā pieejamiem pārtikas produktiem. Tā arī palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām, pārvaldīt mūsu dabas resursus un atbalstīt nodarbinātību un izaugsmi lauku apvidos.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) attiecas uz visām ES valstīm. To finansē no ES budžeta. Tā atbalsta pārtikas un lauksaimniecības nozari, kas ir svarīga ES ekonomikai, jo tā nodarbina gandrīz 40 miljonus personu.

Tādas krīzes kā klimata pārmaiņas un Covid-19 pandēmija atgādina, ka mūsu pārtikas sistēma ir apdraudēta un tai jākļūst noturīgākai. Veselīgāka un ilgtspējīgāka Eiropas Savienības pārtikas sistēma ir Eiropas zaļā kursa stūrakmens.

Ko ES dara

KLP sniedz atbalstu, izmantojot šādus līdzekļus.

• Tiešie maksājumi, kas atbalsta lauku saimniecību ienākumus. Tie kompensē ar lauksaimniecību saistītos riskus un nenoteiktību, un tos piešķir ar nosacījumu, ka tiek ievēroti stingri noteikumi pārtikas nekaitīguma, vides un dzīvnieku veselības un labturības jomā.
• Tirgus pasākumi, kuru mērķis ir risināt sarežģītas situācijas, tādas kā negaidīts pieprasījuma kritums veselības riska dēļ vai cenu kritums īslaicīgas pārprodukcijas dēļ.
• Lauku attīstības programmas (ko līdzfinansē ES valstis), kuras veicina inovāciju un konkurētspēju, lai padarītu lauku apvidus par pievilcīgām dzīves un darba vietām.

2019. gadā ES atbalstīja lauksaimniekus ar 57,98 miljardiem eiro. Ienākumu atbalsts sasniedza gandrīz trīs ceturtdaļas no kopējās summas.

Priekšlikumi par turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku paredzēti tam, lai turpmāk akcentētu nevis noteikumus un atbilstību, bet gan sniegumu un rezultātus. To mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari, kas var palīdzēt sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus. Lauksaimniekiem, agropārtikas uzņēmumiem, mežsaimniekiem un lauku kopienām ir būtiska nozīme daudzos jautājumos. Viens no šādiem jautājumiem ir stratēģija “No lauka līdz galdam”, kuras mērķis ir aizsargāt vidi ar ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu. Ar šo stratēģiju iecerēts veicināt veselīgu pārtiku visiem un novērst pārtikas zudumus un izšķērdēšanu, vienlaikus nodrošinot lauksaimnieku iztikas līdzekļus. KLP nākotne ir cieši saistīta ar ES biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Tā ir jāievieš no 2023. gada 1. janvāra pēc galīgās vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi panākšanas.

ES vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un patērētāju intereses, vienlaikus nodrošinot, ka vienotais tirgus darbojas efektīvi. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde nolūkā aizsargāt personas, dzīvniekus, augus un vidi konsultē par jautājumiem, kas saistīti ar pārtiku. Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā palīdz nodrošināt, ka pārtikas produkti, kas neatbilst Eiropas noteikumiem, tiek izņemti no plauktiem. Gadījumā, ja izveidojas nozīmīgi dzīvnieku slimību vai ar pārtiku saistītas saindēšanās perēkļi, ES iestādes var sekot līdzi pārtikas produktu apritei, izmantojot sistēmu TRACES.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries_lv

Mūsu okeāni rada lielāko daļu skābekļa, ko elpojam, regulē laikapstākļus un klimatu un ir mājvieta lielākajai daļai planētas sugu. Tie ir arī svarīgi Eiropas ekonomikas virzītājspēki, nodrošinot mūs ar pārtiku, darbvietām, transportu un atpūtu. ES strādā pie tā, lai aizsargātu mūsu jūras un okeānus, un gādā, lai tie arī turpmāk būtu ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgi nākamajām paaudzēm.

Ko ES dara

Ar 650 miljardu eiro apgrozījumu 2018. gadā un gandrīz 4,5 miljoniem nodarbināto personu ES zilās ekonomikas sektors vērtējams kā veselīgs. ES ilgtspējīgas zilās ekonomikas stratēģija ir paredzēta tam, lai izmantotu ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu visos jūras un jūrlietu sektoros.

Pateicoties pētniecībai un inovācijai, jūras un okeāni ir atjaunojamās enerģijas, derīgo izrakteņu un zāļu avots. ES ir unikāla iespēja attīstīt atkrastes atjaunojamo energoresursu enerģiju, pateicoties jūras baseinu skaitam un daudzveidībai un jaunu iekārtu pastāvīgi krītošajām izmaksām. Priekšlikumi maksimāli izmantot šo potenciālu palīdzēs ES sasniegt savu klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam.

Gādājot par atbalstu šīm jaunajām iespējām, ES ir arī svarīga loma atbildīga un ilgtspējīga jūru izmantojuma veicināšanā gan Eiropā, gan visā pasaulē.

ES kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt, lai zvejniecība un akvakultūra (zivsaimniecība kontrolētos apstākļos) būtu ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīga. Tās mērķi ir veicināt dinamisku un ilgtspējīgu zvejniecības nozari, saglabāt resursus un aizsargāt jūras vidi, vienlaikus nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni zvejnieku kopienām. Tā satur noteikumu kopumu par Eiropas zvejas flotes pārvaldību un zivju krājumu saglabāšanu. Lai novērstu pārzveju, ES dalībvalstīm noteiktās kvotas paredz ierobežojumus katras sugas nozvejas apjomam, savukārt izkraušanas pienākums novērš nelietderīgo nevēlamu zivju izgāšanu.

ES ir izveidojusi aizsargājamas zonas, lai aizsargātu jūras ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību tajās, kā arī pakalpojumus, ko tās sniedz, un tās mērķis ir līdz 2030. gadam aizsargāt vismaz 30 % ES jūru. Turklāt ES noteikumi, kas paredzēti, lai cīnītos pret jūras piedrazojumu, mazina negatīvo ietekmi, ko rada 10 Eiropas pludmalēs un jūrās visbiežāk sastopamie vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, kā arī pazaudēti un pamesti zvejas rīki.

ES kopējo zivsaimniecības politiku un jūrniecības politiku finansēs no Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda. Pēc tam, kad tiks saņemts galīgais apstiprinājums, šis fonds nodrošinās vairāk nekā 6,1 miljardu eiro (2021–2027) sektora ilgtspējīgai attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot mazapjoma piekrastes zvejniecību atbalstam.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/oceans-and-fisheries/index_en

ES veicina to, lai visā Eiropā tiktu izveidots vairāk darbvietu un lai tās būtu labākas, kā arī vēlas nodrošināt pienācīgus sociālos standartus visiem ES pilsoņiem, tostarp izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus 86,4 miljardu eiro apmērā.

ES un tās dalībvalstis kopīgi uzņemas atbildību par nodarbinātības un sociālo lietu politiku. Eiropas Komisija par savu galveno prioritāti ir izvirzījusi mērķi nodrošināt darbvietas, izaugsmi un investīcijas, un to atbalsta pasākumi saskaņā ar Investīciju plānu Eiropai.

Ko ES dara

Es nodarbinātības un sociālo lietu politikas mērķis ir:

• radīt kvalitatīvas darbvietas visā ES,
• palīdzēt darba ņēmējiem atrast darbu savā valstī vai kādā citā ES valstī,
• veicināt prasmes un uzņēmējdarbību,
• koordinēt un modernizēt sociālā nodrošinājuma sistēmas,
• nodrošināt labākus darba apstākļus, ieviešot vienotus minimālos standartus,
• veicināt sociālo iekļaušanu un cīnīties ar nabadzību, kā arī
• aizsargāt personu ar invaliditāti tiesības.

Šie politikas pasākumi palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un izglītības jomā. ES nodrošina un koordinē finansējumu, lai palīdzētu dalībvalstīm ieguldīt cilvēkos (tādās nozarēs kā bērnu aprūpe, veselības aprūpe, apmācība, pieejama infrastruktūra un palīdzība darba meklēšanā) un reformēt sociālā nodrošinājuma sistēmas. Eiropas Sociālais fonds iegulda līdzekļus 86,4 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu miljoniem eiropiešu apgūt jaunas prasmes un atrast labāku darbu. Programma Garantija jauniešiem (8,8 miljardu eiro apmērā) atbalsta jaunatnes nodarbinātību, nodrošinot, lai visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četros mēnešos pēc formālās izglītības beigšanas vai kļūšanas par bezdarbniekiem saņemtu kvalitatīvu, konkrētu darba, prakses, stažēšanās vai tālākizglītības piedāvājumu. Prasmju pilnveides ceļu iniciatīva palīdz pieaugušajiem apgūt pamatprasmes, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu vai datora izmantošanu. Ar šo iniciatīvu ES palīdz dalībvalstīm dot cilvēkiem otro iespēju apgūt prasmes.

Lai arī sociālais nodrošinājums joprojām ir katras dalībvalsts atbildība, ES veido tiltus starp valstu sistēmām pilsoņiem, kuri pārvietojas pāri robežām. ES noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu neaizstāj valstu sistēmas, bet aizsargā personu sociālā nodrošinājuma tiesības, kad viņi pārvietojas ES iekšienē (un Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē). ES arī aizsargā personas ar tiesību aktiem, kas ierobežo darba stundas, cīnās ar diskrimināciju darba vietā, padara drošākus darba apstākļus un nodrošina, ka tiek saņemta kompensācija par darbā gūtajām traumām. Lai nodrošinātu jaunas un efektīvākas pilsoņu tiesības, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, principi un tiesības tiek nostiprinātas tādās jomās kā vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, godīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība. Eiropas darbvietu mobilitātes portāls EURES arī palīdz sazināties darba meklētājiem un uzņēmumiem, kuri piedāvā darbu.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/employment-and-social-affairs_lv
Eiropas Komisijas pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju

Reģionālā politika attiecas uz visiem Eiropas Savienības reģioniem un pilsētām, lai atbalstītu darbvietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, kā arī uzlabotu pilsoņu dzīves kvalitāti.

Investīcijas pētniecības un inovācijas centros Sandžvannā, Golvejā un Kotbusā; Rīgas un Vroclavas lidostu modernizācija; pilsētas mobilitātes uzlabošana Atēnās, Sofijā un Klužā-Napokā; Monsenmišelas saglabāšana un Pompeju aizsardzība; platjoslas infrastruktūras attīstība visā Lietuvā; atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem Utrehtā un Paredesā; pilsētas centra atjaunošana Santakoloma de Gramenē un Ljēžā; notekūdeņu attīrīšanas sistēmu atjaunošana Trenčīnā un Slavonski Brodā; informācijas tehnoloģiju izmantošanas veicināšana Nikosijas un Ļubļanas universitātēs – šie ir tikai daži no tūkstošiem projektu, kas tiek līdzfinansēti ES reģionālās politikas ietvaros reģionos visā Eiropā.

Ko ES dara

Reģionālā politika sekmē Eiropas solidaritāti, jo veicina ekonomisko izaugsmi un uzlabo dzīves kvalitāti, īstenojot stratēģiskas investīcijas. Lielākā šā finansējuma daļa ir paredzēta mazāk attīstītu ES valstu un reģionu attīstībai, lai tie spētu panākt pārējos un tādējādi samazinātos ES vēl joprojām pastāvošās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības.

Reģionālo politiku kopīgi pārvalda Eiropas Komisija, dalībvalstis un to reģioni, kas izvēlas, kurus projektus ES līdzfinansēs tādu programmu ietvaros, par kurām iepriekš ir panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju. ES līdzekļus vienmēr papildina valstu (privātie un/vai publiskie) līdzekļi.

Katra programma tiek izstrādāta kolektīvā procesā, kurā iesaistītas ieinteresētās personas Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība. Šāds sadarbības modelis tiek izmantots visos programmas posmos – no plānošanas, pārvaldības un īstenošanas līdz pat uzraudzībai un novērtēšanai.

Īstenojot Interreg programmas, reģionālajā politikā īpaša uzmanība tiek pievērsta vajadzībām un potenciālam saistībā ar pierobežas reģioniem.

Lai sasniegtu šos mērķus un rastu risinājumus dažādām attīstības vajadzībām visos ES reģionos, reģionālajai politikai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir atvēlēti līdzekļi 259,7 miljardu eiro apmērā, kas ir ceturtā daļa no kopējā ES budžeta. Šos resursus izmanto, lai finansētu stratēģiskas transporta un komunikācijas infrastruktūras, veicinātu pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku, palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem kļūt inovatīvākiem un konkurētspējīgākiem, radītu jaunas un ilgstošas nodarbinātības iespējas, pastiprinātu un modernizētu izglītības sistēmas, kā arī veidotu iekļaujošāku sabiedrību. Plašāka informācija par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ir pieejama cohesiondata.ec.europa.eu/overview#.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/regional-policy_lv

ES mērķis ir padarīt rūpniecību un uzņēmējdarbību konkurētspējīgāku un veicināt nodarbinātību un izaugsmi, radot darījumdarbībai labvēlīgu vidi.

ES uzņēmējdarbības un rūpniecības politika ir izstrādāta tā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, veicinātu uzņēmējdarbību un jaunu darbvietu radīšanu un nodrošinātu maziem uzņēmumiem vieglāku piekļuvi finansējumam un tirgiem. No visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā 99 % ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodarbina divas trešdaļas darba ņēmēju privātajā sektorā. ES politika veicina jaunu uzņēmumu izveidi un atbalsta inovatīvu uzņēmumu centienus izvērst darbību. Uzlaboti tirdzniecības nolīgumi palīdz ES uzņēmumiem iekļūt tirgos, un ir iespējams rīkoties, lai novērstu negodīgu konkurenci ārpus ES. ES mērķis ir:

• stiprināt tās rūpniecisko pamatu un veicināt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku,
• veicināt inovāciju kā instrumentu, ar ko radīt jaunus izaugsmes avotus,
• veicināt mazo uzņēmējdarbību un sekmēt uzņēmējdarbības kultūru,
• garantēt ES mēroga preču tirgu, kā arī
• maksimāli palielināt ieguvumus no ES ieguldījuma kosmosā.

Ko ES dara

ES ir apņēmusies palīdzēt uzņēmējiem un rūpniecības sektoram būt konkurētspējīgiem un radīt izaugsmi un jaunas darbvietas. Mērķis ir palīdzēt Eiropas uzņēmumiem kļūt gudrākiem, inovatīvākiem un ilgtspējīgākiem. Rūpniecības politika veicina konkurētspēju, radot atbilstošus pamatnosacījumus (piemēram, pārdomāti tiesību akti un prasmju pilnveide). Eiropas Komisija ir izstrādājusi nozaru rīcības plānus un tiesību aktus, lai atbalstītu vairāk nekā 10 galvenās rūpniecības nozares, tostarp ķīmisko rūpniecību, autobūvi, pārtikas rūpniecību, veselības aprūpes nozari, biotehnoloģijas nozari un aeronautiku. Komisija ir atbildīga arī par nozarēm ar ģeostratēģisku ietekmi un spēcīgu publisko intervenci, piemēram, par aizsardzības, drošības un kosmosa nozari.

Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku uzsāka īstenot Investīciju plānu Eiropai. Šā plāna ietvaros tika izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, lai mobilizētu investīcijas visā Eiropā. Līdz 2018. gada novembrim ar šā plāna palīdzību jau bija izdevies mobilizēt investīcijas 360 miljardu eiro apmērā. Fonds sniedz garantijas, atbalstot projektus, kurus finansējusi Eiropas Investīciju banka, koncentrējoties uz infrastruktūru, inovāciju un mazākiem uzņēmumiem. Ir paredzēts, ka aptuveni 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu varētu iegūt labāku piekļuvi finansējumam. Komisija pārvalda vairākas ES programmas inovācijas un uzņēmējdarbības atbalstam, tostarp:

• COSME – Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu,
• pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”,
• Galileo satelītnavigācijai un Copernicus zemes novērošanai, kas sniedz pakalpojumus, no kuriem gūst labumu miljoniem cilvēku un uzņēmumu.

ES piedāvā uzņēmumiem arī vairākus atbalsta pakalpojumus, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu un Erasmus jaunajiem uzņēmējiem.

Plašāka informācija: https://europa.eu/european-union/topics/enterprise_lv

Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, kuras kopējais budžets ir 77 miljardi eiro, palīdz ES veicināt izaugsmi un nodarbinātību un risināt dažas no mūsu lielākajām problēmām.

Pētniecība un inovācija ir jomas, kas ir svarīgas gan mūsu ekonomikai, gan sabiedrībai kopumā. Tās ir pamatā Eiropas centieniem radīt kvalitatīvas darbvietas un veicināt izaugsmi un investīcijas. Tās arī sniedz mums zināšanas un risinājumus, kas ļauj rīkoties gan akūtu problēmu (piemēram, Ebolas vīrusa uzliesmojums 2014. gadā) gadījumā, gan saistībā ar ilgtermiņa problēmām, tādām kā klimata pārmaiņas.

Tajā pašā laikā pētniecība un inovācija palīdz uzlabot cilvēku dzīvi, pateicoties jauninājumiem tādās nozarēs kā veselības aprūpe, transports un enerģētika, turklāt ir neskaitāmu tādu jaunu produktu un pakalpojumu pamatā, kas var uzlabot dzīves kvalitāti un mūsu ekonomikas sniegumu.

Ko ES dara

ES ir pasaulē lielākā zināšanu ražotne, kas rada gandrīz vienu trešdaļu no pasaules zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem. Taču, ņemot vērā aizvien pieaugošo konkurenci, ES ir jāuzlabo savas spējas pārvērst izcilu pētniecību un inovatīvas idejas veiksmīgos produktos un tehnoloģijās. Katrai ES dalībvalstij ir sava pētniecības politika un finansēšanas shēma, taču daudzas būtiskas problēmas vislabāk var atrisināt tad, ja palīdz dažādu valstu pētniekiem un novatoriem strādāt kopā. Tādēļ pētniecība un inovācija tiek atbalstīta ES līmenī, jo īpaši izmantojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

“Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā ES pētniecības un inovācijas programma, kuras ietvaros septiņos gados (2014–2020) tiek investēti līdzekļi 77 miljardu eiro apmērā, turklāt šī nauda papildus piesaista arī citas publiskās un privātās investīcijas. Šī programma sekmē jaunus sasniegumus, atklājumus un pasaulē vēl nebijušus izgudrojumus gan laboratorijās, gan izcilas idejas no laboratorijām pārnesot tirgū.

Programmai “Apvārsnis 2020” ir trīs galvenie mērķi:

• sekmēt zinātnes izcilību, tostarp ar Eiropas Pētniecības padomes palīdzību, kā arī apmācot pētniekus un attīstot viņu karjeru ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām,
• veicināt vadošo lomu rūpniecībā tādās jomās kā nanotehnoloģijas, biotehnoloģija un informācijas un komunikācijas tehnoloģija, atbalstot uzņēmumus un uzņēmējus, kā arī
• risināt sabiedrībai aktuālākās problēmas, tostarp tādās jomās kā veselība, transports, enerģētika, rīcība klimata politikas jomā, kā arī brīvības un drošības aizsardzība.

Eiropas Komisijas mērķis ir arī izstrādāt politikas virzienus, kas veicina pētniecības izcilību un inovāciju. Jaunus politikas virzienus un darbības var iedalīt trijās galvenajās kategorijās: atvērta inovācija, atvērta zinātne un atvērtība pasaulei.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/research-and-innovation_lv

Ekonomiskā un monetārā savienība un eiro ir vienots pamats lielākai stabilitātei, izaugsmei un labklājībai visā Eiropā.

Ekonomiskā un monetārā savienība vieno un integrē ES tautsaimniecības ar saskaņotu ekonomikas un fiskālo politiku, vienotu monetāro politiku un vienotu valūtu – eiro. Tas ir svarīgs instruments, ar ko nodrošināt darbvietas, izaugsmi, sociālo godīgumu un finansiālo stabilitāti, taču šajā jomā notiek pastāvīgs darbs, kas vēl ir jāturpina.

Ko ES dara

ES ekonomikas un finanšu politikas mērķi eirozonā un ES ir šādi:

• veicināt izaugsmi un nodarbinātību,
• veicināt makroekonomisko un fiskālo stabilitāti,
• panākt efektīvāku ekonomiskās un monetārās savienības darbību,
• veicināt investīcijas,
• novērst vai izlabot makroekonomikas nelīdzsvarotību,
• palīdzēt koordinēt valstu strukturālo politiku, kā arī
• veicināt labklājību ārpus ES.

Reaģējot uz 2008. gada ekonomikas un finanšu krīzi, tika stiprināta ES ekonomikas pārvaldība, veicot uzlabojumus Stabilitātes un izaugsmes paktā – fiskālajos noteikumos, kurus dalībvalstis ievēro, lai veicinātu un saglabātu ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti. Valstis, kas tika izslēgtas no finanšu tirgiem, piemēram, Grieķija, saņēma finansiālu un politisku atbalstu, un kā pastāvīgs eirozonas risinājums šādām situācijām tika izveidots Eiropas Stabilizācijas mehānisms.

Tika ieviesta arī makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, lai uzraudzītu un novērstu potenciāli problemātiskas ekonomiskās attīstības tendences atsevišķās dalībvalstīs un neļautu tām ietekmēt citas dalībvalstis.

Eiro, kas ir apgrozībā kopš 2002. gada un ko izmanto vairāk nekā 340 miljoni cilvēku 19 dalībvalstīs, ir otra nozīmīgākā valūta pasaulē aiz ASV dolāra. Vienota valūta ir praktiska pilsoņiem un labvēlīga uzņēmējiem, turklāt tā ir uzskatāma par ievērojamu sasniegumu Eiropas integrācijas jomā.

Investīciju plāns Eiropai, kas tika apstiprināts 2014. gada novembrī, izmanto valsts garantijas, lai veicinātu privātas investīcijas. Ar šā plāna ietvaros izveidotā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda starpniecību jau ir izdevies mobilizēt investīcijas 439 miljardu eiro apmērā (līdz 2019. gada oktobrim), tā pārsniedzot cerēto. Ar šā plāna investīcijām tika sniegts atbalsts 1,1 miljona darbvietu izveidei, un ir paredzēts, ka līdz 2022. gadam šis skaitlis pieaugs līdz 1,7 miljoniem. Ir paredzēts, ka vairāk nekā miljons mazo un vidējo uzņēmumu gūs labumu no plašākas piekļuves finansējumam, turklāt minētā plāna īstenošana palīdzēja palielināt ES iekšzemes kopproduktu par 0,9 %.

Plašāka informācija:https://ec.europa.eu/info/topics/economy-finance-and-euro_en
Eiropas Komisijas pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu

ES strādā, lai uzturētu spēcīgu un drošu finanšu sistēmu un lai vienotais tirgus varētu piedāvāt patērētājiem un uzņēmumiem tos finanšu produktus, kuri tiem ir vajadzīgi.

Finanšu iestādēm un tirgiem un būtiska loma ES ekonomikas stabilitātē un izaugsmē. Tie nodrošina finanšu līdzekļus mājsaimniecībām un uzņēmumiem, ļauj cilvēkiem ietaupīt un ieguldīt, nodrošina apdrošināšanu pret riskiem un vienkāršo maksājumus.

Nepilnīgai finanšu sistēmas darbībai var būt tālejošas sekas. 2008. gada finanšu krīze pierādīja, ka neviena ES valsts nevar vienatnē pārvaldīt finanšu sistēmu un pārraudzīt finanšu stabilitātes riskus. Pēc krīzes ES īstenoja vērienīgas reformas, lai stiprinātu finanšu sistēmu un ES spēju pārvarēt finanšu un ekonomikas satricinājumus nākotnē. To vidū bija noteikumu stiprināšana, lai aizsargātu ieguldījumus bankas grūtību gadījumā.

Ko ES dara

ES mērķis ir izveidot spēcīgu, drošu finanšu sektoru, stiprinot finanšu iestāžu uzraudzību un reglamentējot sarežģītus finanšu produktus. Eiropas Komisija turpina strādāt, lai uzturētu stabilu un noturīgu finanšu sistēmu un novērstu atlikušos riskus, vienlaikus uzturot tiesisko regulējumu atbilstoši tehnoloģiskajai attīstībai un notikumiem ekonomikā.

Ar vienoto noteikumu kopumu tika izveidoti kopīgi noteikumi banku kapitāla prasību uzraudzībai, labākai ieguldītāju aizsardzībai un grūtībās nonākušu banku pārvaldībai. Banku savienība pārnesa banku uzraudzības un noregulējuma uzdevumu no valstu līmeņa uz ES līmeni 19 dalībvalstīs, kas ir eirozonā. Ar kapitāla tirgu savienību ir izveidots nepieciešamais pamats kapitāla mobilizācijai Eiropā un tā novirzīšanai uz visiem uzņēmumiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī infrastruktūras projektiem, kuriem tas ir nepieciešams, lai īstenotu paplašināšanos un radītu jaunas darbvietas.

Joprojām nav izveidots pilnīgi integrēts ES vienotais tirgus patērētāju finanšu pakalpojumiem, kas joprojām lielā mērā darbojas valstu līmenī. Tas sarežģī patērētāju pārrobežu piekļuvi finanšu produktiem, piemēram, bankas kontiem, kredītkartēm, hipotekārajiem aizdevumiem un pārrobežu apdrošināšanai, vai šo produktu nodošanu pāri robežām. ES strādā, lai finanšu pakalpojumi būtu ērtāki patērētājiem un mazajiem investoriem. Piemēram, tā ir īstenojusi pasākumus, lai garantētu ES mēroga tiesības piekļūt pamata bankas kontiem. Tā arī mēģina izmantot digitalizācijas un tehnoloģiskā progresa potenciālu, lai uzlabotu patērētāju piekļuvi finanšu pakalpojumiem.

ES ir prezentējusi rīcības plānu ilgtspējīgam finansējumam, kas ir ieguldījumi, kuros ir ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības apsvērumi. Tā ir daļa no kapitāla tirgu savienības centieniem salāgot finanses ar specifiskām Eiropas ekonomikas vajadzībām, lai no tā gūtu labumu visa planēta un mūsu sabiedrība. Tas ir arī viens no galvenajiem pasākumiem, lai īstenotu Parīzes nolīgumu un ES ilgtspējīgas attīstības programmu.

Plašāka informācija:https://ec.europa.eu/info/topics/banking-and-finance_lv

Vienotais tirgus ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem. Tas veicina izaugsmi un nodarbinātību un atvieglo cilvēku un uzņēmumu ikdienas dzīvi.

Pateicoties vienotajam tirgum (dēvēts arī par iekšējo tirgu), cilvēku pārvietošanās un preču, pakalpojumu un naudas aprite visā ES var notikt gandrīz tikpat brīvi kā vienas valsts ietvaros. ES pilsoņi var studēt, dzīvot, iepirkties, strādāt un iet pensijā jebkurā ES valstī, kā arī lietot produktus no visas Eiropas.

Ir likvidēti simtiem tehnisku, juridisku un birokrātisku šķēršļu brīvai tirdzniecībai un brīvai kustībai ES dalībvalstīs, lai nodrošinātu vieglāku apriti vienotajā tirgū. Tā rezultātā uzņēmumi ir izvērsuši savu darbību un konkurences iespaidā ir samazinājušās cenas, turklāt patērētājiem ir lielāka izvēle. Piemēram, tālruņa zvani Eiropā ir daudz lētāki, maksa par lidojumiem ir ievērojami samazinājusies, un ir atvērti jauni maršruti. Tajā pašā laikā ES strādā, lai nodrošinātu, ka šīs brīvības neietekmē taisnīgumu, patērētāju aizsardzību un vides ilgtspēju.

Ko ES dara

Eiropas Komisija sadarbojas ar iestādēm un ieinteresētajām personām dalībvalstīs ar mērķi uzraudzīt un īstenot esošos noteikumus, lai cilvēki un uzņēmumi varētu gūt labumu no vienotā tirgus sniegtajām iespējām. Taču pilnībā funkcionējošā vienotajā tirgū ir saglabājušies daži šķēršļi. ES īpaši strādā, lai:

• novērstu pašreizējos regulējuma un administratīvos šķēršļus, kas neļauj cilvēkiem vienkārši iegādāties vai pārdot preces un pakalpojumus kādā citā dalībvalstī,
• palīdzētu uzņēmumiem – gan lieliem, gan maziem – palielināt naudas līdzekļus ar Investīciju plāna Eiropai un kapitāla tirgu savienības palīdzību,
• iedrošinātu darba ņēmējus doties strādāt citās ES valstīs, lai aizpildītu vakances un apmierinātu vajadzību pēc īpašām prasmēm, tostarp izmantojot Eiropas profesionālo karti un Eiropas darbvietu mobilitātes portālu EURES,
• novērstu sociālo dempingu – praksi, kas paredz izmantot lētāku darbaspēku un novirzīt ražošanu uz valsti vai apgabalu ar zemu atalgojumu,
• veicinātu valstu nodokļu iestāžu sadarbību, kā arī
• ieviestu kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi ES un finanšu darījumu nodokli.

Papildus vienotā tirgus noteikumiem, ar kuriem tiek garantēta personu brīva pārvietošanās, ES pilsoņiem nav nepieciešama pase, lai ceļotu Šengenas zonā, kas pašlaik aptver visas ES dalībvalstis (izņemot Bulgāriju, Horvātiju, Kipru, Īriju un Rumāniju), kā arī Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici. Lai garantētu drošību Šengenas zonā, šīs valstis ir pastiprinājušas pārbaudes uz ES ārējām robežām un arī policijas sadarbību.

Vietnē “Tava Eiropa” ir sniegta informācija par dzīvošanu, strādāšanu, ceļošanu, studēšanu un uzņēmējdarbību citās ES valstīs. Tajā ir piedāvāta piekļuve arī tādiem pakalpojumiem kā “Tavs Eiropas padomdevējs” (individuālas juridiskas konsultācijas) un SOLVIT (problēmu risināšana ar valstu iestādēm ārvalstīs).

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/single-market_lv

ES patērētāju politika aizsargā patērētāju tiesības, garantē produktu drošību, palīdz cilvēkiem izdarīt apzinātu izvēli, pērkot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvā problēmu risināšanas rīkus, ja rodas sarežģījumi.

ES vienotais tirgus piedāvā patērētājiem lielāku izvēli, izvēles brīvību, kvalitāti un kvalitātei atbilstošu cenu. Taču tas var arī radīt sarežģījumus patērētājiem, jo īpaši strauji augošās nozarēs, piemēram, digitālajā, enerģētikas un finanšu pakalpojumu jomā. ES patērētāju politika nodrošina, ka tiek ievērotas cilvēku tiesības, ja viņi saskaras ar problēmām, pērkot preces vai pakalpojumus citās ES valstīs, tostarp tiešsaistē. Tas palīdz vairot patērētāju uzticēšanos visā ES, kas savukārt dod labumu arī uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību ES vienotajā tirgū.

Ko ES dara

ES piedāvā patērētājiem praktisku tiesību kopumu gadījumos, kad rodas sarežģījumi.

• Visiem transporta veidiem ir noteikti minimālie standarti attiecībā uz pasažieru tiesībām, tostarp tiesībām uz informāciju, palīdzību un kompensāciju pakalpojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā.
• Iepērkoties tiešsaistē, patērētājiem ir 14 dienas laika, lai pārdomātu savu pirkumu un izmantotu atteikuma tiesības. Viņi var vienmēr atdot ražojumu divu nedēļu laikā un saņemt atpakaļ savu naudu.
• Kopš 2017. gada jūnija ir atcelta viesabonēšanas maksa. Eiropieši, kuri ceļo ES, par viesabonēšanas zvaniem, īsziņām un datiem maksā tikpat cik mājās.
• Ja ES iegādāta prece (internetā vai veikalā) atšķiras no tā, kā tā tiek reklamēta, vai nedarbojas pienācīgi, patērētājam ir tiesības pieprasīt vismaz bezmaksas remontu vai maiņu.
• Kopš 2016. gada jauni ES noteikumi par hipotekārajiem kredītiem nodrošina skaidru informāciju reklāmās un laicīgu patērētāju informēšanu pirms līguma parakstīšanas.

ES arī palīdz ātri un efektīvi atrisināt strīdus ar tirgotājiem. Šīs lētās un ātrās procedūras var izmantot gan iekšzemes, gan pārrobežu strīdu risināšanai. Strīdu izšķiršanas tiešsaistē platforma ļauj patērētājiem un tirgotājiem tiešsaistē pilnībā atrisināt strīdus par tiešsaistes pirkumiem. Eiropas Patērētāju centru tīkls nodrošina bezmaksas palīdzību un konsultācijas patērētājiem saistībā ar pārrobežu pirkumiem.

Rotaļlietām, elektroiekārtām, kosmētikai un zālēm tiek piemēroti stingri drošības standarti, turklāt strikti noteikumi garantē, ka nedroši produkti tiek atsaukti no tirgus. Izmantojot ātrās brīdināšanas sistēmu bīstamu nepārtikas preču jomā, katru gadu tiek ziņots par vairāk nekā 200 dažādiem nedrošiem produktiem.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/consumers_lv

ES konkurences noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka visi uzņēmumi vienotajā tirgū konkurē godīgos un līdzvērtīgos apstākļos, lai dotu labumu patērētājiem, uzņēmumiem un Eiropas ekonomikai kopumā.

Kopā ar valstu konkurences iestādēm un valstu tiesām Eiropas Komisija pastiprina ES konkurences politiku un noteikumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumu savstarpējā konkurence ir godīga. Tas palīdz samazināt cenas un uzlabot kvalitāti, veicina inovācijas un efektivitāti, kā arī nodrošina lielāku izvēli patērētājiem.

Ko ES dara

Komisija rīkojas šādās situācijās:

• karteļi vai citas nelikumīgas uzņēmumu vienošanās, kuru nolūks ir izvairīšanās no konkurences vai mēģinājumi piemērot mākslīgi augstas cenas,
• gadījumi, kad lieli tirgus dalībnieki ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli tirgos, lai mēģinātu izspiest konkurentus vai piemērot pārmērīgi augstas cenas,
• uzņēmumu apvienošana un pārņemšana, kas var ierobežot konkurenci vienotajā tirgū,
• finansiāls atbalsts uzņēmumiem (valsts atbalsts), ko ES dalībvalstu valdības sniedz uzņēmumiem un kas var kropļot konkurenci vienotajā tirgū, jo dažiem uzņēmumiem tiek sniegtas lielākas priekšrocības nekā citiem, kā arī
• konkurences kultūras veicināšana starptautiskā mērogā, lai ES uzņēmumi varētu darboties godīgas konkurences apstākļos arī citos pasaules tirgos.

ES izmeklēšana pret konkurenci vērstas prakses jomā var ietvert ne tikai preces, bet arī profesijas un pakalpojumus. Komisija uzrauga palīdzību, ko dalībvalstu valdības piešķir uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka tā rezultātā konkrētiem uzņēmumiem netiek radītas netaisnīgas priekšrocības, salīdzinot ar konkurentiem. Valsts atbalsts ir pieļaujams, ja tas palīdz mazāk attīstītiem reģioniem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, veicina pētniecību un izstrādi, vides aizsardzību, apmācību, nodarbinātību vai kultūru.

Komisija 2016. un 2017. gadā uzlika sodu kravas automobiļu ražotāju karteļa dalībniekiem, kas ir seši vadošie uzņēmumi, kuri ražo vairāk nekā 90 % no Eiropā pārdotajiem vidēja izmēra un smagajiem kravas automobiļiem: Scania, Daimler, DAF, Iveco, MAN un Volvo/Renault. Šiem sešiem uzņēmumiem Komisija piemēroja naudas sodu kopā 3,8 miljardu eiro apmērā. Šie līdzekļi tiek ieskaitīti ES budžetā, tādējādi samazinot nodokļu maksātāju ieguldījumu.

Lieliem uzņēmumiem ir aizliegts izmantot savu ietekmi, lai panāktu sev izdevīgākus nosacījumus, kas sarežģītu piegādātāju vai klientu iespējas sadarboties ar šādu uzņēmumu konkurentiem. Piemēram, 2017. gadā Eiropas Komisija uzņēmumam Google piemēroja soda naudu 2,42 miljardu eiro apmērā par tā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tirgū, jo savos meklēšanas rezultātos tas kā pirmos norādīja pats savus cenu salīdzināšanas pakalpojumus, bet savus konkurentus rezultātu sarakstā norādīja zemāk. Turklāt 2018. gada jūlijā uzņēmumam Google tika piemērots vēl viens naudas sods – 4,34 miljardu eiro apmērā par nelikumīgu ierobežojumu noteikšanu Android ierīču ražotājiem. Citas lietas te: https://ec.europa.eu/competition/consumers/how/index_lv.html.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/competition_lv

Valstu valdības ir atbildīgas par nodokļu likmju noteikšanu un nodokļu iekasēšanu, savukārt ES nodrošina, ka cilvēki un uzņēmumi no citām dalībvalstīm netiek diskriminēti un ka nodokļi netraucē ES vienotā tirgus darbību.

Dalībvalstu valdības var lielā mērā brīvi izstrādāt savus nodokļu tiesību aktus, ņemot vērā nacionālās prioritātes. Taču, to darot, tām ir jāievēro noteikti pamatprincipi, piemēram, nediskriminēšana un preču un pakalpojumu brīvas aprites princips vienotajā tirgū. Arvien vairāk uzņēmumu un privātpersonu darbojas vairākās valstīs, kas likumīgi atvieglo viņu iespējas mēģināt maksāt pēc iespējas mazākus nodokļus (nodokļu apiešana) vai vispār nemaksāt nodokļus (izvairīšanās no nodokļu maksāšanas). Viena valsts nevar atrisināt šīs problēmas, tāpēc ES dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu, ka nodokļi tiek iekasēti godīgi.

Ko ES dara

ES nav tiešas lomas nodokļu celšanā vai nodokļu likmju noteikšanā. ES uzdevums ir pārraudzīt valstu nodokļu noteikumus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst noteiktiem ES politikas virzieniem, piemēram:

• veicināt ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu,
• nodrošināt preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti ES vienotajā tirgū,
• nodrošināt, ka uzņēmumiem vienā valstī nav netaisnīgu priekšrocību salīdzinājumā ar konkurentiem citā valstī,
• nodrošināt, ka nodokļi nediskriminē patērētājus, darba ņēmējus vai uzņēmumus no citām ES valstīm.

Lai tiktu ņemtas vērā katras ES valsts intereses, visu dalībvalstu valdībām ir jāvienojas, pieņemot ES lēmumus nodokļu jomā. Attiecībā uz dažiem nodokļiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli degvielai, tabakai un alkoholam, dalībvalstis ir vienojušās lielā mērā saskaņot savus noteikumus un minimālās likmes, lai izvairītos no negodīgas konkurences vienotajā tirgū.

Nodokļu likumi vienā dalībvalstī nedrīkst ļaut cilvēkiem vai uzņēmumiem izvairīties no nodokļu maksāšanas citā. Lai risinātu šo problēmu, ir svarīgi rīkoties ES mērogā. Pēc ES rīcības plāna apstiprināšanas 2012. gadā ir veikti daudzi likumdošanas pasākumi, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Nodokļu administrēšanas sistēmu cieša koordinēšana arī palīdz neļaut uzņēmumiem izmantot trūkumus dažādu valstu sistēmās ar mērķi samazināt maksājamo nodokļu apmēru.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/taxation_lv

ES muitas savienība nozīmē to, ka visas dalībvalstis strādā kopā, lai nodrošinātu ES importēto preču brīvu apriti un to, ka tās ir drošas cilvēkiem, dzīvniekiem un videi.

Muitas savienība nozīmē, ka iesaistītās valstis piemēro vienādus tarifus precēm, kas no pārējās pasaules importētas to teritorijā, bet iekšējā tirgū nepiemēro tarifus vispār. ES gadījumā tas nozīmē, ka muitas nodoklis nav jāmaksā, ja preces tiek transportētas no vienas dalībvalsts uz citu.

ES muitas politika ir viena no Eiropas Savienības nedaudzajām ekskluzīvajām kompetencēm. Eiropas Komisija ierosina tiesību aktus ES muitas jautājumos un pārliecinās, ka tie tiek īstenoti.

Ko ES dara

Praksē ES muitas savienību pārvalda valstu muitas dienesti, kas darbojas kā vienota sistēma. Tie aizsargā patērētājus no precēm, kas var būt bīstamas vai kaitēt viņu veselībai, kā arī aizsargā dzīvniekus un vidi no augu un dzīvnieku slimībām. Tie arī palīdz cīņā ar organizēto noziedzību un terorismu, kā arī nodrošina, ka netiek nelikumīgi izvesti Eiropas dārgumi.

Muitas dienesti arī nepieļauj nelikumīgu atkritumu eksportu, jo viens no to galvenajiem uzdevumiem ir vides aizsardzība. Attiecībā uz uzņēmumiem muitas savienība nozīmē to, ka neatkarīgi no tā, kurā ES vietā preces tiek ievestas, tiek piemēroti vieni un tie paši noteikumi, un tad, kad preces ir muitotas, tās drīkst brīvi pārvadāt un tirgot jebkur ES muitas savienības teritorijā.

Piemēram, 2016. gadā vairāk nekā 2000 ES muitas punktos, kas strādā 365 dienas gadā, tika apstrādāti gandrīz 313 miljoni muitas deklarāciju.

ES muitas politikā pašlaik galvenā uzmanība tiek pievērsta šādām jomām:

• nodrošināt, ka visas dalībvalstis muitas savienībā efektīvi un produktīvi strādā kopā,
• ierosināt tiesību aktus un procedūras, lai garantētu lielāku drošību un aizsardzību pilsoņiem, kā arī veicinātu likumīgu tirdzniecību,
• palīdzēt ES valstīm apmainīties ar informāciju, kas var būt noderīga muitas aģentūrām, kā arī
• nodrošināt preču brīvu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu ES vienotajā tirgū.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/customs_lv

ES ārpolitikas pamatā ir attīstība, un ES nodrošina vairāk nekā pusi no pasaules sadarbības finansējuma.

ES attiecības ar pārējo pasauli ir balstītas uz solidaritāti un sadarbību. Tādām problēmām kā klimata pārmaiņas, vardarbīgs ekstrēmisms, nelegāla tirdzniecība un neatbilstīga migrācija nav robežu, un tikai sadarbībā ar partnervalstīm jaunattīstības reģionos mēs varam novērst galēju nabadzību.

Ko ES dara

ES uzskata, ka sadarbība attīstības jomā ir nevis “labdarība”, bet gan ieguldījums stabilā kopīgajā nākotnē. Tādēļ ES ir lielākā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam atbalstītāja, un tās 2017. gada maija Eiropas Konsensā par attīstību ir izklāstīts, kā ES koncentrēs uzmanību uz “cilvēkiem, planētu, labklājību, mieru un sadarbību”, lai sasniegtu 2030. gada programmas ilgtspējīgas attīstības mērķus.

ES mērķis ir novērst nabadzības cēloņus. Tas nozīmē – ne vien palīdzēt nodrošināt pienācīgu piekļuvi pārtikai, tīram ūdenim, veselības aprūpei, izglītībai un zemei; ne vien attīstīt būtisku transporta un enerģētikas infrastruktūru un tīru vidi. Tas nozīmē arī attīstīt un stiprināt demokrātiju, cilvēktiesības (tostarp dzimumu līdztiesību) un tiesiskumu. Bez tā nav iespējams izveidot drošu un stabilu sabiedrību, kurā cilvēki var baudīt labklājību un vietējie uzņēmumi var ieguldīt, augt un radīt pastāvīgas darbvietas.

ES 140 diplomātiskās misijas (“delegācijas”) sadarbojas ar partnervalstīm visā pasaulē, lai izstrādātu ilgtermiņa programmas. Kad Eiropas Parlaments un dalībvalstis ir apstiprinājušas šīs programmas, tās tiek pārvaldītas, izmantojot līdzekļus no vispārējā ES budžeta un īpašā Eiropas Attīstības fonda. Kopumā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES mobilizēs aptuveni 82 miljardus eiro ārējā finansējuma nodrošināšanai, izmantojot dotācijas, iepirkumus un atbalstu valstu budžetiem, kā arī arvien vairāk izmantos ES finansējumu kā “starta kapitālu”, lai veicinātu vietējās publiskās un privātās investīcijas.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/international-cooperation-and-development_lv

ES veicina stabilu demokrātiju un ekonomiku kaimiņvalstīs, veidojot īpaši pielāgotas partnerības, kuru pamatā ir kopīgas intereses un sadarbība divpusējā vai reģionālā līmenī.

Ko ES dara

Eiropas Kaimiņattiecību politika reglamentē ES attiecības ar tās 16 tuvākajām kaimiņvalstīm. Dienvidos – ar Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Maroku, Palestīnu*, Sīriju un Tunisiju. Austrumos – ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Šīs sadarbības galvenie mērķi ir:

• stabilizēt kaimiņvalstis, risinot ekonomiskās attīstības, nodarbinātības un jauniešu iespēju, transporta un enerģētisko savienojumu, drošības un migrācijas jautājumus;
• popularizēt labas pārvaldības, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību vērtības;
• sekmēt sadarbību reģionālā līmenī, piemēram, Austrumu partnerības un Savienības Vidusjūrai ietvaros.

Turklāt dienvidu kaimiņreģionā ES sadarbojas ar tās partneriem, lai atrisinātu krīzes, piemēram, Sīrijā vai Lībijā notiekošo krīzi, un regulētu migrācijas plūsmas.

ES paplašināšanās politika aptver Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu**, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Turciju. Izredzes kļūt par ES dalībvalsti ir spēcīgs stimuls demokrātiskām un ekonomiskām reformām valstīs, kuras vēlas pievienoties ES. Šīs izredzes palīdz veicināt izlīgumu un stabilitāti. Eiropas valsts var kļūt par ES dalībvalsti tikai tad, ja tā atbilst demokrātijas standartiem (tie ietver tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību), tai ir funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja sekmīgi darboties konkurences un tirgus spēku apstākļos, kas valda ES, un tā var uzņemties pienākumus, kas izriet no dalības ES.

Turcija ir ES partnere daudzās būtiskās jomās, tomēr pēdējos gados tā ir attālinājusies no ES pamatvērtībām un principiem. Tāpēc Turcijas pievienošanās sarunas ir faktiski iesaldētas. Eiropas Savienība ir stratēģiski ieinteresēta, lai Vidusjūras austrumdaļā būtu stabila un droša vide un lai ar Turciju izveidotos sadarbībā balstītas un savstarpēji izdevīgas attiecības.

2020. gadā ES kaimiņreģioniem un paplašināšanās reģioniem sniegusi 7,47 miljardus eiro lielu atbalstu, lai palīdzētu mazināt Covid-19 pandēmijas ietekmi. ES ir reaģējusi ārkārtas situācijās, atbalstījusi pētniecību, veselības aprūpi un ūdensapgādes sistēmas un palīdzējusi pārvarēt pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas.

• Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.

• Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Uzzini vairāk: kaimiņattiecību politika paplašināšanās ES kaimiņi WeBalkans

ES iestājas par brīvu tirdzniecību. 35 miljoni darbvietu Eiropā ir tieši vai netieši atkarīgas no tirdzniecības ar ārpussavienības valstīm. ES iestājas par atvērtiem, uz noteikumiem balstītiem tirgiem, vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un pasaulē augstākajiem starptautiskajiem standartiem.

ES ir pasaules lielākais tirdzniecības spēks un viena no atvērtākajām ekonomikām. Trešdaļa ES iekšzemes kopprodukta ir atkarīga no tirdzniecības. Saskaņā ar prognozēm 85 % turpmākās globālās izaugsmes nodrošinās valstis ārpus Eiropas. ES dalībvalstu vārdā risina sarunas par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem un vienojas par tiem.

Ko ES dara

ES tirdzniecības politika attiecas ne tikai uz preču un pakalpojumu tirdzniecību, bet arī uz tādiem jautājumiem kā intelektuālā īpašuma komerciālie aspekti un ārvalstu tiešie ieguldījumi.

2021. gada februārī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu ES tirdzniecības stratēģiju, kas nosaka trīs galvenos mērķus.

1. Atbalstīt ES ekonomikas atveseļošanu un pārveidi tādā veidā, kas sekmē mūsu zaļo un digitālo mērķu sasniegšanu.
2. Izstrādāt globālus noteikumus, lai nodrošinātu, ka tie ir taisnīgi un ilgtspējīgi.
3. Palielināt ES spēju aizstāvēt savas intereses un īstenot savas tiesības.

Šīs stratēģijas centrā ir apņemšanās reformēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju, lai tā spētu labāk reaģēt uz mūsdienu tirdzniecības problēmām.

Tirdzniecības politikai var būt liela nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju. Tādēļ ES uzlabos to, kā tiek ieviestas un piemērotas tās tirdzniecības nolīgumu sadaļas, kas veltītas ilgtspējīgai attīstībai. Jo īpaši ES ierosinās noteikt Parīzes klimata nolīgumu par būtisku turpmāko tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu elementu.

ES iestājas par atvērtu un godīgu tirdzniecību un cīnās pret protekcionismu. Tā gādā par līdzsvaru starp atvērtību un personu un uzņēmumu pasargāšanu no negodīgas tirdzniecības prakses. Pirms neilga laika iecēlusi galveno tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugu, ES īpašu uzmanību pievērš tam, lai tirdzniecības nolīgumi sniegtu maksimālu labumu uzņēmumiem, jo īpaši MVU un lauksaimniekiem, un lai nodrošinātu, ka tās tirdzniecības partneri pilda savas saistības, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību.

ES ir noslēgusi 46 tirdzniecības nolīgumus ar 78 partneriem visā pasaulē. 2020. gadā ES noslēdza jaunu nolīgumu par tirdzniecību ar Meksiku, stājās spēkā arī tās tirdzniecības nolīgums ar Vjetnamu. Nolīgums ar Japānu jau pirmā gada laikā ir veicinājis ES eksportu uz šo valsti, un tas ir pieaudzis gandrīz par 7 % nolīguma darbības pirmajos 10 mēnešos.

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī ES un Apvienotā Karaliste 2020. gada 30. decembrī parakstīja ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgumu.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/trade_lv

ES kopā ar dalībvalstīm ir pasaulē lielākā humānās palīdzības sniedzēja, kas nodrošina un koordinē palīdzību cilvēkiem katastrofu skartajās teritorijās Eiropā un visā pasaulē.

ES sniedz palīdzību krīzes skartiem cilvēkiem. ES atbalsts 2,2 miljardu eiro apmērā 2017. gadā palīdzēja vairāk nekā 120 miljoniem cilvēku vairāk nekā 80 valstīs. ES mērķis ir:

• glābt un saglabāt dzīvību, mazināt un novērst cilvēku ciešanas un nosargāt to cilvēku integritāti un pašcieņu, kurus skārušas dabas katastrofas un cilvēku izraisītas krīzes,
• ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām gan ES, gan ārpus tās,
• samazināt katastrofu riskus, piemēram, īstenojot stratēģijas ar mērķi mazināt klimata pārmaiņu sekas,
• uzlabot sagatavotību katastrofām, piemēram, izstrādājot agrīnās brīdināšanas sistēmas,
• pēc ārkārtas palīdzības operāciju beigām nodrošināt netraucētu pāreju uz attīstības palīdzību, īstenojot piemērotas stratēģijas,
• stiprināt iedzīvotāju vispārējo noturību, piemēram, ieguldot pasākumos, kas palīdz viņiem sagatavoties katastrofām nākotnē, kā arī
• aizsargāt un nodrošināt to bērnu nākotni, kuri saskārušies ar cilvēku radītām vai dabas katastrofām.

Ko ES dara

ES reaģē uz krīzes situācijām ar Eiropas Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta (ECHO) starpniecību, un tas nodrošina ātru un efektīvu ES palīdzības sniegšanu, izmantojot divus galvenos instrumentus – humāno palīdzību un civilo aizsardzību. ES ir galvenā humānās palīdzības sniedzēja daudzās krīzes situācijās, tostarp īstenojot šādas darbības:

• ārkārtas palīdzība pārvietotām personām Sīrijā un bēgļiem kaimiņvalstīs,
• humānā palīdzība bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām Grieķijā, Irākā, Turcijā un Jemenā,
• humānās palīdzības projekti dzīvības glābšanai visvairāk cietušajās kopienās Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā,
• palīdzība cilvēkiem katastrofu apdraudētos apgabalos, lai labāk sagatavotos un atgūtos. Katrs eiro, kas tiek iztērēts gatavojoties, ļauj ietaupīt līdz septiņiem eiro, kas tiktu iztērēti katastrofu seku novēršanai.

ES sūta komandas, kas palīdz daudzās krīzes situācijās ES un visā pasaulē, izmantojot tās civilās aizsardzības mehānismu, piemēram:

• koordinējot un līdzfinansējot ugunsdzēsības operāciju transporta izmaksas Eiropā īpaši intensīvās vasaras ugunsgrēku sezonas laikā 2017. gadā,
• sūtot ekspertus, komandas un aprīkojumu uz zemestrīču (Irāka, Meksika), plūdu (Albānija, Peru) un epidēmiju (Uganda, Bangladeša) skartām valstīm visā pasaulē 2017. gadā,
• palīdzot viesuļvētrās “Irma” un “Marija” cietušajiem cilvēkiem Karību jūras reģionā 2017. gada septembrī.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/humanitarian-aid-and-civil-protection_lv

ES ārlietu un drošības politika ļauj ES paust vienotu viedokli un īstenot vienotu rīcību saistībā ar norisēm pasaulē, ļaujot dalībvalstīm atrisināt problēmas, kuras tās nevar atrisināt vienas pašas, un garantējot ES pilsoņu drošību un labklājību.

Šo politiku īsteno ES vadītājs ārlietu jomā – Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (kurš ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks) – un atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienests jeb ES diplomātiskais dienests. ES ārpolitikas darbības pamatā ir principi, kas iedvesmoja pašas ES izveidi un attīstību un kurus ES vēlas veicināt plašākā pasaulē, tostarp miers, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Ko ES dara

Pašreizējā Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece 2016. gadā uzsāka globālu stratēģiju, kuras mērķis ir panākt, ka ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija stiprina stabilitāti Eiropas kaimiņvalstīs un citur, veicina drošību un aizsardzību, kā arī palīdz risināt tādas problēmas kā enerģētiskā drošība, neatbilstīga migrācija, klimata pārmaiņas un terorisms. Turpinājums drošības un aizsardzības jomā bija ļoti straujš – 2016. gadā ir apstiprināts plaša mēroga ES drošības un aizsardzības pasākumu kopums, kā rezultātā Eiropa uzņemsies lielāku atbildību šajās jomās. Globālajā stratēģijā ir noteiktas šādas piecas ES darbības prioritātes:

• ES drošība,
• valstu un sabiedrības noturība,
• integrēta pieeja konfliktu un krīžu risināšanai,
• sadarbībā balstītas reģionālās sistēmas, kā arī
• globālā pārvaldība 21. gadsimtam.

ES atbalsta valstis, kuras skāruši konflikti un krīzes. ES ir lielākā starptautiskā līdzekļu devēja Sīrijas krīzē un ir nodrošinājusi atbalstu sīriešiem vairāk nekā 11 miljardu eiro apmērā, turklāt ES turpina sekmēt starptautiskos centienus panākt mieru Tuvajos Austrumos, atbalstot divu valstu risinājumu ar Palestīnas un Izraēlas mierīgu līdzāspastāvēšanu. Vienošanās par Irānas kodolprogrammu, kas tika panākta 2015. gadā, apliecināja ES lomu miera sarunu virzīšanā starptautiskās kopienas vārdā. 2018. gadā norisinājās 16 civilās misijas un militārās operācijas trijos kontinentos. Lēmumus par izvietošanu kopīgi pieņem ES valstu ministri. Veiksmīgi piemēri ir ES miera uzturēšanas misijas vairākās nemieru skartās vietās visā pasaulē, policijas, karavīru un krasta apsardzes apmācība, atbalsts valstu veidošanai pēc konfliktiem, pirātisma apkarošanas Āfrikas ragā u. c. ES nav savas armijas, taču tā apvieno dalībvalstu spēkus zem ES karoga.

2017. gadā izveidotais Eiropas Aizsardzības fonds koordinē, papildina un vairo valstu ieguldījumus aizsardzībā, lai palielinātu spējas un izstrādātu aizsardzības tehnoloģijas un aprīkojumu, kas atbilst mūsdienu un nākotnes drošības vajadzībām.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/foreign-affairs-and-security-policy_lv
Eiropas Komisijas pārdomu dokuments par Eiropas aizsardzības nākotni

ES garantē virkni pamattiesību saviem pilsoņiem un aizsargā viņus pret diskrimināciju, savukārt ES vienotā tiesiskuma telpa palīdz atrisināt juridiskas pārrobežu problēmas gan pilsoņiem, gan uzņēmumiem.

ES nav tikai vienots tirgus precēm un pakalpojumiem. Eiropiešus vieno vērtības, kuras ir izklāstītas ES līgumos un Pamattiesību hartā, kas garantē tiesības ES pilsoņiem (jebkuras ES valsts valstspiederīgais automātiski ir arī ES pilsonis). ES arī atvieglo dzīvi tiem eiropiešiem, kuri studē, strādā vai apprecas citās ES valstīs, veidojot saites starp dažādu valstu tiesību sistēmām visā ES. Vienota tiesiskuma telpa bez robežām nodrošinās to, ka pilsoņi var izmantot tiesību kopumu un tiesu pieejamību visā kontinentā.

Ko ES dara

Šo tiesību kopumu nodrošina ES, un tas ietver šādus elementus:

• noteikumi, kas nepieļauj diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;
• tiesības visiem cilvēkiem uz personas datu aizsardzību, pateicoties jauniem noteikumiem (Vispārīgajai datu aizsardzības regulai), kas stājās spēkā 2018. gada maijā;
• Pamattiesību harta, kas apvieno visas personiskās, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, ko var izmantot cilvēki ES. Tās garantē Eiropas Savienība, kurā ir spēkā ES tiesību akti;
• ES tiesiskuma un pamattiesību politikas virzieni: būtiskākie jautājumi ir tiesiskuma noteikumu koordinēšana, minimālie standarti ES un tiesu pieejamība visās valstīs, pamatojoties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Piemēram, noziegumos cietušajiem ir vienots minimālo tiesību kopums neatkarīgi no tā, kurā ES vietā viņi atrodas. Šāda koordinēšana arī palīdz pilsoņiem izmantot viņu tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzņēmumiem – tirgoties un darboties ES vienotajā tirgū.

ES arī cenšas stiprināt ES dalībvalstu tiesu un administrāciju savstarpējo uzticību, lai tās atzītu citu tiesu nolēmumus. Īpaši svarīgi tas ir tādās civillietās kā laulības šķiršana, aizgādība pār bērnu vai uzturlīdzekļu prasības. Eurojust veicina valstu tiesu iestāžu sadarbību, lai palīdzētu apkarot smagus noziegumus, piemēram, korupciju, terorismu un narkotiku kontrabandu, savukārt ar Eiropas apcietināšanas orderi tiek aizstātas laikietilpīgās izdošanas procedūras, lai aizdomās turētie vai notiesātie noziedznieki tiktu nogādāti atpakaļ valstī, kurā viņi tika vai tiks tiesāti. Jaunizveidotā Eiropas Prokuratūra, kuras darbību ir paredzēts sākt 2020. gadā, veiks izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un vērsties tiesā saistībā ar tādiem noziegumiem pret ES budžetu kā, piemēram, krāpniecība, korupcija vai nopietna pārrobežu krāpšana PVN jomā.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/justice-and-fundamental-rights_lv

Komisija ir apņēmusies šā gadsimta 20. gadus padarīt par Eiropas “digitālo desmitgadi”. Ar savu darbu tā tiecas nodrošināt, ka digitālās tehnoloģijas darbojas visu labā un palīdz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un nostiprināt Eiropas līderpozīcijas digitālajā ekonomikā.

Digitālo tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē vēl nekad nav bijusi tik liela. Covid-19 izraisītās krīzes laikā tās ir uzturējušas cilvēku un uzņēmumu sakarus un izrādījušās būtiskas izglītībā un apmācībā. Tās arī izšķirs cīņu ar klimata pārmaiņām, citstarp izmantojot enerģētikas un transporta viedsistēmas.

Ko ES dara

Jau likti pamati digitālajai pārveidei. ES rīcība ir nesusi šādus ieguvumus:

• ir izbeigta viesabonēšanas papildmaksa cilvēkiem, kuri izmanto mobilo tālruni braucienos pa ES;
• braucienos pa ES var piekļūt tiešsaistes saturam;
• pastāv stingri ES noteikumi par persondatu aizsardzību;
• visdažādākajās ES vietās ierīkoti publiski bezmaksas Wi-Fi tīklāji;
• jauni noteikumi nodrošina cilvēkiem ar invaliditāti vieglāku piekļūšanu publiskajām vietnēm;
• rit cīņa ar viltus ziņām un dezinformāciju tiešsaistē.

ES ierosinātā digitālā stratēģija turpinās meklēt digitālus risinājumus, kas dod labumu cilvēkiem, uzņēmumiem un planētai. Tā koncentrēta uz trim mērķiem: tehnoloģijas darbošanos cilvēku labā, taisnīgu un konkurētspējīgu ekonomiku un atvērtu, demokrātisku un ilgtspējīgu sabiedrību.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi vispusīgu noteikumu kopumu par tiešsaistes platformām, kuras darbojas Eiropā, un tā mērķis ir aizsargāt pilsoņu pamattiesības tiešsaistē, novērst kaitējumu tiešsaistē un veicināt inovāciju. Stratēģija aptver arī daudz ko citu – no kiberdrošības un datiem līdz digitālajai izglītībai un demokrātijai. Ierosinātais “digitālais kompass” 2030. gadam izvirzītos Eiropas mērķus pārvērš konkrētos mērķrādītājos. Svarīgs elements ir ES vērtību un cilvēku pamattiesību un drošības aizsardzība.

Programma ”Digitālā Eiropa”, kuras finansējums 2021.–2027. gadā pārsniegs 7,5 miljardus eiro, vairos ieguldījumus tādās jomās kā superdatošana, mākslīgais intelekts un digitālās prasmes. Tā nodrošinās, citstarp ar digitālās inovācijas centriem, digitālo tehnoloģiju plašu izmantošanu visā tautsaimniecībā un sabiedrībā.

Digitālo pāreju atbalstīs arī citas programmas, to vidū “Apvārsnis Eiropa”, kas koncentrējas uz pētniecību un tehnoloģijas izstrādi, kā arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta digitālie aspekti. Bez tam ekonomikas atveseļošanas instrumentā NextGenerationEU ES valstīm ir digitālajai pārveidei jāatvēl 20 % finansiālā atbalsta no Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Plašāka informācija: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en

Eiropas Savienībai ir pasaulē stingrākie datu aizsardzības un privātuma noteikumi. Tie palīdz gādāt, lai tiešsaistes vide būtu droša un godīga gan pret iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem un lai iedzīvotāji (jo īpaši – bērni) būtu pasargāti no nelikumīga un kaitīga satura.

Pēdējos gados vērojamā tiešsaistes pakalpojumu straujā attīstība eiropiešiem ir nesusi daudzas priekšrocības, tomēr arī jaunus potenciāla riska veidus. Tādēļ ES nemitīgi strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka tās regulējums neatpaliek no digitālās pārveides tempa un ka tas, kas ir nelikumīgs bezsaistē, tiek uzskatīts par nelikumīgu arī tiešsaistē.

Ko ES dara

Persondatu un privātuma aizsardzība Eiropas Savienībā ir pamattiesības. ES jau gadu desmitiem piemēro augstus datu aizsardzības un privātuma aizsardzības standartus. Regulējums iedzīvotājiem nodrošina tiesības attiecībā uz datu aizsardzību un komunikācijas konfidencialitāti, kas ir jāievēro organizācijām, kuras apstrādā iedzīvotāju datus. Reaģējot uz digitālā laikmeta realitāti, Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) dod iedzīvotājiem īstenojamas tiesības, tostarp arī tiesības tikt “aizmirstiem”.

Tajā pašā laikā ES ir viena no līderiem centienos digitālo vidi padarīt drošu. Kiberdrošības stratēģijas mērķis ir nostiprināt Eiropas kolektīvo noturību pret kiberdraudiem un gādāt, ka visi iedzīvotāji un uzņēmumi var izmantot drošus un uzticamus digitālos pakalpojumus un rīkus.

Lai aizsargātu Eiropas vērtības un demokrātiju, Eiropas Komisija vēršas pret dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatīšanu tiešsaistē. Daži iniciatīvu piemēri: rīcības plāns un ES prakses kodekss viltus ziņu un dezinformācijas apkarošanas jomā; Eiropas Demokrātijas rīcības plāns un Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs.

ES Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē tiecas gādāt, lai pieprasījumi aizvākt rasistisku vai ksenofobisku saturu tiktu izskatīti ātri. Uzņēmumi (tostarp Facebook, Twitter, Instagram un Snapchat) ir apņēmušies izskatīt lielāko daļu šādu pieprasījumu mazāk nekā 24 stundu laikā un vajadzības gadījumā aizvākt attiecīgo saturu.

Ārkārtīgi svarīga ir bērnu drošība. Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” ir ietekmējusi valsts politiku vairumā ES dalībvalstu un ieviesusi globālu atskaites punktu bērnu aizsardzībai un iespēju nodrošināšanai tiešsaistē. ES finansētais Drošāka interneta centru tīkls palīdz uzlabot sabiedrības informētību par drošību tiešsaistē un veicināt bērnu dalību. Jauni noteikumi attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem liek tiešsaistes platformām veikt pasākumus, lai ierobežotu bērnu piekļuvi kaitīgam saturam, bet ierosinātajā digitālo pakalpojumu tiesību aktā ir paredzētas konkrētas saistības novērst būtisku apdraudējumu bērnu labklājībai. Komisija ir arī nākusi klajā ar ES stratēģiju efektīvākai cīņai pret seksuālu vardarbību pret bērniem.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/shaping-europe-digital-future_lv

ES kopējā migrācijas un patvēruma politika palīdz Eiropai efektīvi risināt ar migrāciju saistītās problēmas.

Starptautiskajai aizsardzībai ES kopš 2015. gada ir pieteikušies vairāk nekā 3,2 miljoni patvēruma meklētāju; daudzi no viņiem bēg no kara un terorisma Sīrijā un citās nemieru pārņemtās valstīs.

Ko ES dara

ES ir izstrādājusi kopēju migrācijas un patvēruma politiku, lai pārvaldītu daudzās problēmas, ko rada migrācija uz ES, tostarp cilvēki, kuri vēlas iegūt starptautisko aizsardzību. Šī politika aptver turpmāk aprakstītos pasākumus ar mērķi atrisināt krīzi.

Eiropas Savienība bēgļu krīzes seku novēršanai ir atvēlējusi vairāk nekā 10 miljardus eiro tādu projektu finansēšanai, ar kuriem reaģē uz Eiropas krastos ieradušos bēgļu steidzamākajām humānajām vajadzībām. ES arī sniedz humāno palīdzību bēgļiem un migrantiem valstīs ārpus ES, kā arī atbalsta darbu cīņā ar neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem.

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu, dalībvalstis piekrita pārcelt patvēruma meklētājus no Grieķijas un Itālijas uz citām ES valstīm. ES vēlas arī radīt drošus un likufimīgus veidus, kā patvēruma meklētāji var iekļūt ES. Dalībvalstis ir vienojušās par brīvprātīgas pārmitināšanas programmu, kurā paredzēts no trešām valstīm uz ES dalībvalstīm pārcelt 22 500 personu. ES strādā, lai arvien vairāk neatbilstīgo migrantu, kuriem nav tiesību palikt ES, atgrieztos savā piederības valstī.

ES un Turcija 2016. gada martā vienojās, ka neatbilstīgos migrantus un patvēruma meklētājus, kas ierodas Grieķijas salās no Turcijas, varēs sūtīt atpakaļ uz Turciju. Par katru sīrieti, kurš pēc neatbilstīgas robežšķērsošanas atgriezīsies Turcijā no Grieķijas salām, ES uzņems no Turcijas citu sīrieti, kurš nav mēģinājis iekļūt ES nelegāli. Tas ir ievērojami samazinājis neatbilstīgo iebraucēju skaitu salās. ES ir atvēlējusi trīs miljardus eiro, lai risinātu Turcijā uzņemto patvēruma meklētāju vajadzības.

Pateicoties Itālijas un Grieķijas veiktajām glābšanas operācijām un 2016. gadā izveidotās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībai, Egejas jūrā un Vidusjūrā kopš 2015. gada ir izglābts vairāk nekā 620 000 personu.

Komisija ir ierosinājusi padziļinātu esošo patvēruma tiesību aktu reformu atbilstoši pašreizējām un nākotnes vajadzībām. Pamatprincips būs tāds pats: cilvēkiem ir jāpiesakās patvērumam pirmajā ES dalībvalstī, kurā viņi ierodas, ja vien viņu ģimenes locekļi nav citā vietā, taču, ja kāda dalībvalsts ir pārslogota, ir jāīsteno ES solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma princips.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/migration-and-asylum_lv

Eiropas Savienība strādā pie drošības savienības izveides, lai padarītu Eiropu drošāku, apkarojot terorismu un smagus noziegumus un stiprinot Eiropas ārējās robežas.

ES piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām. Drošības savienības vispārējais mērķis ir padarīt šo telpu drošāku. ES un tās dalībvalstis sadarbojas cīņā pret terorismu un vardarbīgu radikalizāciju, smagiem noziegumiem, organizēto noziedzību un kibernoziedzību.

Ko ES dara

ES koncentrē savu darbību uz atbalstu dalībvalstīm, nodrošinot:

• informācijas apmaiņu starp valstu tiesībaizsardzības, muitas un robežsardzes iestādēm,
• operatīvu sadarbību ar ES aģentūru palīdzību,
• apmācību, paraugprakses apmaiņu, finansējumu, pētniecību un inovāciju.

Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) apvieno dalībvalstis nolūkā izmeklēt smagus noziegumus un organizētās noziedzības gadījumus. Komisija arī strādā, lai nodrošinātu dažādu ES drošības, robežapsardzes un migrācijas pārvaldības informācijas sistēmu sadarbspēju, t. i., spēju savstarpēji komunicēt.

ES ir atjauninājusi un stiprinājusi savus tiesību aktus, saskaņojot teroristu nodarījumu definīciju un kriminalizējot teroristu ceļošanu, apmācību un finansēšanu. Ar Radikalizācijas izpratnes tīkla Izcilības centra atbalstu ES pastiprina centienus, lai novērstu radikalizāciju un risinātu problēmas saistībā ar kaujinieku teroristu atgriešanos. Ar ES Interneta foruma palīdzību Komisija veicina lielāko interneta uzņēmumu, tiesībaizsardzības iestāžu un pilsoniskās sabiedrības sadarbību, lai ierobežotu piekļuvi nelikumīgam saturam internetā un nodrošinātu iedarbīgu alternatīvu informāciju, lai izskaustu terorisma propagandu. Komisija arī ierosināja noteikt obligātu prasību interneta uzņēmumiem izdzēst no tīmekļa teroristu ievietotu saturu vienas stundas laikā pēc tam, kad valstu iestādes ir izdevušas rīkojumu par minētā satura dzēšanu.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2018. gada decembrī vienojās par Kiberdrošības akta pieņemšanu, kas paredzēts, lai nostiprinātu ES kiberdrošības aģentūras (Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras) pilnvaras nolūkā labāk atbalstīt dalībvalstis kiberdrošības draudu un kiberuzbrukumu novēršanas kontekstā.

Pateicoties Šengenas nolīgumam, pārbaudes uz daudzām ES iekšējām robežām ir pakāpeniski atceltas. Migrācijas krīze un mainīgā drošības situācija pēdējos gados liecina, ka Šengenas zonai ir vajadzīgas spēcīgas ārējās robežas. ES 2017. gadā pieņēma jaunus noteikumus par Šengenas ārējām robežām, lai attiecīgajās datubāzēs pastiprināti tiktu pārbaudītas visas personas, tostarp Eiropas pilsoņi, nolūkā pārliecināties, ka šīs personas nerada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Turklāt vairāk nekā 1600 darbinieku no Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) tagad palīdz dalībvalstu robežsargiem patrulēt Grieķijā, Itālijā, Bulgārijā un Spānijā. Komisija ir ierosinājusi izvērst minētās aģentūras darbību, izveidojot pastāvīgu korpusu, kurā būtu 10 000 darbinieku.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/borders-and-security_lv

ES palīdz uzlabot izglītības kvalitāti, mudinot dalībvalstis sadarboties un papildinot valstu darbības. Programma Erasmus+ dod iespēju visu vecumu cilvēkiem un jo īpaši jauniešiem studēt, stažēties, iegūt darba pieredzi vai strādāt par brīvprātīgo ārzemēs.

Ieguldījumi izglītībā un apmācībā nosaka to, kāda būs cilvēku nākotne, jo īpaši jauniem cilvēkiem. Saskaņā ar 2015. gada ziņojumu Eiropas Savienībā joprojām izglītību priekšlaicīgi pārtrauc vairāk nekā 4,4 miljoni cilvēku un ceturtdaļai pieaugušo ir zems prasmju līmenis, kas ierobežo viņu piekļuvi darba tirgum un liedz pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē.

Ko ES dara

ES valstis pašas ir atbildīgas par savām izglītības un apmācības sistēmām, taču ES palīdz sasniegt kvalitatīvu izglītības līmeni, nodrošinot paraugprakses apmaiņu, nosakot mērķus un standartus un piedāvājot finansējumu un zināšanas. ES izglītības un apmācības stratēģijas mērķis ir sasniegt šādus mērķus:

• padarīt mūžizglītību un mobilitāti par realitāti,
• uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti,
• veicināt taisnīgumu, sociālo kohēziju un pilsonisko aktivitāti, kā arī
• visos izglītības un apmācības līmeņos sekmēt radošumu un inovāciju, tostarp uzņēmējdarbības garu.

Programma Erasmus+ – ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programma – palīdz novērst jauniešu bezdarbu, veicinot jaunu cilvēku personisko izaugsmi, prasmes un nodarbināmību. Šī programma, kuras kopējais budžets ir 14,7 miljardi eiro, palīdzēs vairāk nekā 4 miljoniem cilvēku (galvenokārt jauniešiem) studēt, iziet apmācību, iegūt darba pieredzi vai strādāt brīvprātīgo darbu kādā citā valstī. Erasmus+ palielina jauniešu izredzes iegūt darbu un veicina viņu personisko izaugsmi, jo piedāvā prasmes, kas nepieciešamas darba tirgū un sabiedrībā gan pašlaik, gan nākotnē. Eiropas Komisija ir ierosinājusi nākamajā ES ilgtermiņa budžetā (2021–2027) divkāršot Erasmus finansējumu – līdz 30 miljardiem eiro.

ES ir izstrādājusi vairākas citas iniciatīvas, lai atvieglotu studēšanu, apmācības vai strādāšanu ārzemēs. Eiropas valstis, arodbiedrības un darba devēji sadarbojas Kopenhāgenas procesa ietvaros, lai uzlabotu profesionālās izglītības un mācību kvalitāti. Tā rezultātā, piemēram, ir izveidota Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā un kvalitātes nodrošināšanas tīkls, kas palīdz atrast darbu un studēt ārzemēs. Pāreju no vienas izglītības sistēmas uz citu Eiropas mērogā atvieglo Boloņas process un Eiropas augstākās izglītības telpa, veicinot studiju periodu savstarpēju atzīšanu, salīdzināmas kvalifikācijas un vienotus kvalitātes standartus.

Europass dokumentu kopums palīdz darba ņēmējiem pieteikties darbam ārzemēs, aprakstot savas prasmes un kvalifikāciju Eiropas mērogā pieņemtā standartizētā formātā, kuru darba devējiem ir vieglāk uztvert.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/education-and-training_lv

ES politikas virzieni un programmas jaunatnei ir izstrādātas ar mērķi nodrošināt, ka jauni cilvēki var pilnībā iesaistīties visās sabiedrības dzīves jomās, un sniegt viņiem plašākas iespējas izglītībā un darba tirgū.

Jaunu cilvēku sociālā iekļaušana ir svarīga Eiropas sabiedrībai un demokrātijai. ES jaunatnes stratēģija veicina jauniešu pāreju uz pieaugušo vecumu, kā arī jauniešu veselību un labklājību, iesaistīšanos sabiedrībā, brīvprātīgajās un solidaritātes darbībās, nodarbinātībā un uzņēmējdarbībā. ES jaunatnes politika arī piedāvā jauniešiem iespēju novērst izglītības un prasmju trūkumus, tādējādi ļaujot viņiem labāk pielāgoties izaicinājumiem un radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Tas ir īpaši svarīgi, jo jauniešu bezdarbs joprojām ir ievērojami augsts.

Ko ES dara

ES īsteno vairākas programmas un iniciatīvas, lai palīdzētu jauniešiem Eiropā aktīvāk darboties sabiedrībā un gūt labumu no pieredzes citā valstī. Tās jo īpaši ietver tālāk aprakstītos pasākumus.

• Erasmus+ ir ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalstam Eiropā. Ar kopējo budžetu 14,7 miljardi eiro programma ļauj vairāk nekā 4 miljoniem eiropiešu apgūt zināšanas un prasmes, dodot iespēju studēt, stažēties, strādāt praksē, piedalīties jauniešu apmaiņas programmās, mācīt, piedalīties apmācībās un jaunatnes darba un sporta pasākumos.
• Komisija uzsver nepieciešamību veidot strukturētu dialogu kā līdzekli komunikācijai starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, lai tieši iesaistītu jauniešus viņiem svarīgu politikas virzienu veidošanā. Tas tiek organizēts 18 mēnešu ciklos, un katrs strukturētā dialoga cikls koncentrējas uz īpašu tēmu un sniedz jauniešiem iespēju izteikties par konkrētām tēmām.
• Programma “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” palīdz nodrošināt jauniem Eiropas uzņēmējiem prasmes, kas nepieciešamas maza uzņēmuma dibināšanai un vadīšanai.
• Eiropas Solidaritātes korpuss ir ES iniciatīva, kuras mērķis ir sniegt jauniešiem iespējas paust savu solidaritāti, iesaistoties tādās aktivitātēs savā valstī vai ārzemēs, kas dod labumu kopienām un cilvēkiem visā Eiropā.
• Garantija jauniešiem, kuras finansējums ir 8,8 miljardi eiro, atbalsta jaunatnes nodarbinātību, nodrošinot, ka visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem saņem kvalitatīvu un konkrētu darba, prakses, stažēšanās vai tālākizglītības piedāvājumu četros mēnešos pēc formālās izglītošanās pārtraukšanas vai kļūšanas par bezdarbnieku.

Eiropas jaunatnes portālā ir sniegta informācija par šīm un citām ES iniciatīvām, kas paredzētas jauniešiem visā Eiropā, savukārt Eiropas darbvietu mobilitātes portāls EURES arī palīdz satikties darba meklētājiem un uzņēmumiem, kas piedāvā darbu.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/youth_lv

ES strādā, lai saglabātu Eiropas kopējo kultūras mantojumu un nodrošinātu tā pieejamību visiem. ES atbalsta mākslu un palīdz mūsu kultūras un radošajām nozarēm augt, jo īpaši ar programmas “Radošā Eiropa” palīdzību.

Kultūra un radošums ir Eiropas projekta pamatā un ir ES kultūras politikas būtība. Eiropas bagātīgais kultūras mantojums un dinamiskās radošās nozares bagātina, sniedz prieku un identitātes apziņu miljoniem cilvēku.

ES cenšas aizsargāt kultūras mantojumu un dažādību visās valstīs un izmantot kultūras un radošo nozaru ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā. ES politikas mērķis ir arī risināt kopējas problēmas, piemēram, pāreju uz digitālo ražošanu un saturu, kā arī rosināt inovāciju kultūras nozarē. Jaunā Eiropas darba kārtība kultūrai ietver konkrētus pasākumus ar mērķi izmantot kultūras potenciālu pilnībā.

Ko ES dara

Programmas “Radošā Eiropa” mērķis tās darbības septiņos gados ir stiprināt Eiropas kultūras un radošās nozares un sniegt finansējumu aptuveni 3700 kultūras organizāciju, 250 000 mākslinieku un kultūras nozares profesionāļu, vairāk nekā 7000 kinoteātru, 2800 filmu un 4500 grāmatu tulkojumu. Tās ietvaros tiek ieguldīti līdzekļi 1,46 miljardu eiro apmērā, lai:

• veicinātu Eiropas kultūru un valodu daudzveidību,
• veicinātu ekonomisko izaugsmi un konkurenci radošajās nozarēs,
• palīdzētu radošajām un kultūras nozarēm maksimāli izmantot digitālās tehnoloģijas un radīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kā arī
• piedāvātu radošus darbus plašākai auditorijai Eiropā un pasaulē.

“Radošā Eiropa” arī veicina tādas iniciatīvas kā ES balvas kultūras mantojuma, arhitektūras, literatūras un mūzikas jomā, “Eiropas mantojuma zīme” un “Eiropas kultūras galvaspilsēta”. Eiropas Kultūras mantojuma gada – 2018. gada – mērķis bija mudināt plašāku cilvēku loku atklāt un iepazīt Eiropas kultūras mantojumu un stiprināt izjūtu, ka esam piederīgi kopīgai Eiropas telpai.

Komisija arī koordinē politikas izstrādi, pētniecību un ziņošanu saistībā ar virkni tematu – no medijpratības un digitālās izplatīšanas līdz kultūras mantojuma saglabāšanai un kultūrai ārējās attiecībās. Turklāt tā veicina sadarbību un mācīšanos no līdzbiedriem dalībvalstu vidū.

ES politika audiovizuālajā un plašsaziņas līdzekļu jomā ir veidota ar mērķi nodrošināt, ka audiovizuālajiem medijiem (filmām, televīzijai un video), tāpat kā citām precēm un pakalpojumiem, piemēro ES mēroga noteikumus, lai nodrošinātu to brīvu un godīgu apriti vienotajā tirgū neatkarīgi no formāta. ES noteikumi arī veicina Eiropas filmu un cita satura izstrādi un izplatīšanu ar mērķi veicināt kultūru daudzveidību.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/culture-and-media_lv

ES popularizē ieguvumus veselībai un pozitīvas vērtības, kas saistītas ar sportu, atbalsta politikas veidotāju sadarbību un dialogu ar sporta organizācijām, kā arī risina tādas problēmas kā dopings, spēļu rezultātu sarunāšana un vardarbība.

Sports un vingrošana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa miljoniem eiropiešu. Sports ne tikai uzlabo veselību un veicina labsajūtu, bet arī palīdz risināt tādas problēmas kā rasisms, sociālā atstumtība un dzimumu nevienlīdzība. Sportam ir arī būtiskas ekonomiskās priekšrocības, un tas ir svarīgs rīks ES ārējās attiecībās. ES politika sportā tagad galvenokārt tiek īstenota programmas Erasmus+ ietvaros.

Ko ES dara

ES koncentrējas uz sportu kā līdzekli, kas palīdz cilvēkiem būt veselīgiem, veidot kopienas, veicināt sociālo iekļaušanu un sekmēt līdzvērtīgas iespējas.

• Erasmus+ līdzfinansē iniciatīvas, lai palīdzētu radīt, kopīgot un īstenot inovatīvas idejas un praksi nolūkā veicināt tautas sportu. “Erasmus+ sports” palīdz attīstīt sporta Eiropas dimensiju, veicinot sporta organizāciju, valstu iestāžu un citu ieinteresēto personu savstarpējo sadarbību.
• Sports var mazināt sociālo plaisu, piedāvāt jaunas iespējas un palīdzēt attīstīt līdera prasmes. ES dalībvalstis, kuras piesakās Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda dotācijām, tiek aicinātas iekļaut savās darbībās projektus, kuros ar sportu tiek veicināta sociālā iekļaušana. #BeInclusive ES sporta balva godina organizācijas, kuras izmanto sporta sniegtās iespējas, lai vairotu nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu sociālo iekļautību.
• Eiropas Sporta nedēļā eiropieši tiek aicināti būt aktīvi ikdienā.
• Eiropas Komisija mudina sporta organizācijas īstenot labu pārvaldību.
• Eiropas Komisija pakāpeniski iekļauj sportu divpusējos nolīgumos ar valstīm ārpus ES.

Par ES dalībvalstu sadarbību sportā ir panākta vienošanās daudzgadu ES darba plānā sportam. Pēdējā plānā (2017–2020) ir noteiktas trīs prioritātes: sporta integritāte, sporta ekonomiskais aspekts un sports sabiedrībā. Eiropas Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai popularizētu sportu un rastu risinājumus problēmām Eiropas sportā.

Eirobarometra aptaujā par sportu un fiziskām aktivitātēm ir secināts, ka ES pilsoņi nenodarbojas ar sportu pietiekami bieži. ES veselības politika veicina sportošanu, gan daloties ar paraugpraksi starp ES valstīm un ieinteresētajām personām, gan īstenojot ES platformu diētas, fiziskās aktivitātes un veselības jomā, kas piedāvā forumu cīņai ar nevēlamām tendencēm.

ES pamatnostādnes fiziskās aktivitātes jomā (2008) un Padomes Ieteikums par veselību veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu dažādās nozarēs (2013) atspoguļo to, kā valstu politika var veicināt aktivitātes. Tartu aicinājumā piekopt veselīgu dzīvesveidu (2017) ir iekļauts tādu 15 darbību saraksts, kas veicina veselīgu dzīvesveidu.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/sport_lv

ES budžets palīdz gādāt par lietām, kas eiropiešiem ir svarīgas. Apvienojot resursus ES līmenī, dalībvalstis var sasniegt vairāk nekā katra atsevišķi.

Ar ES budžetu tiek atbalstīta virkne politikas virzienu, kas tiek īstenoti Eiropas Savienībā, un tas ir palīdzējis ES nostiprināt tās spēcīgo vadošo pozīciju starptautiskajā telpā klimata pārmaiņu apkarošanas jomā, turklāt ES ir lielākā humānās palīdzības un attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē.

Ekonomikas un finanšu krīzes laikā ES budžets apliecināja, ka ir spēcīgs instruments investīciju atbalstam. Tā kā daudzās dalībvalstīs bija vērojams būtisks budžeta saspīlējums, ES budžets un jo īpaši strukturālie fondi pēc 2008. gada kļuva par stabilizācijas faktoru ieguldījumiem izaugsmē un darbvietu radīšanā. Nesen ES budžetā tika iekļauta arī ES ārējo robežu pārvaldība un ES reaģēšana uz bēgļu krīzi un organizētās noziedzības un terorisma draudiem.

Ko ES dara

ES izstrādā ilgtermiņa budžeta plānus, kas nodrošina stabilu pamatu bud priekšlikumu ES ilgtermiņa budžetam žeta izpildei vismaz piecu gadu periodā. Pašreizējais ES ilgtermiņa budžets aptver 2014.–2020. gadu un ļauj ES šajā laikposmā ieguldīt līdzekļus aptuveni triljona eiro apmērā. Eiropas Komisija 2018. gada maijā prezentēja savu priekšlikumu ES ilgtermiņa budžetam no 2021. līdz 2027. gadam.

Gada budžets tiek pieņemts demokrātiski. Vispirms Eiropas Komisija ierosina budžeta projektu. Pēc tam valstu valdības (ar Eiropas Savienības Padomes starpniecību) un tieši ievēlētais Eiropas Parlaments apstiprina ES budžetu, parasti tas notiek pirms finanšu gada sākuma. Aptuveni 94 % no budžeta tiek iztērēti dalībvalstīs, galvenokārt nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai Eiropā, kā arī ārpus ES – attīstības un humānajai palīdzībai, un tikai 6 % tiek tērēti ES administrācijai.

ES gada budžets 2019. gadā bija aptuveni 165,8 miljardi eiro – liela summa absolūtos skaitļos, taču tas ir tikai 1 % no bagātības, ko katru gadu saražo ES ekonomikas. Aptuveni 80 % ES budžeta tiek finansēti no valstu maksājumiem, ņemot vērā nacionālo kopienākumu un pievienotās vērtības nodokli.

Katru gadu pēc Padomes ieteikuma Eiropas Parlaments lemj, vai apstiprināt to, kā Komisija ir izpildījusi ES budžetu. Šī procedūra nodrošina pilnīgu pārskatatbildību un pārredzamību. Kad budžeta izpilde ir apstiprināta, attiecīgā gada konti tiek oficiāli slēgti.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/budget_lv
Eiropas Komisijas pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni

Lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota pēc iespējas efektīvāk, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai izmeklē krāpšanas, korupcijas un nelikumīgas ES līdzekļu izmantošanas lietas.

Korupcija un krāpšana var būtiski kaitēt ekonomikai un iedragāt pilsoņu uzticību demokrātiskām iestādēm un procesiem. Tomēr institucionālā korupcija nav vienīgais drauds. Cigarešu kontrabanda, izvairīšanās no ievedmuitas nodokļa par apaviem un apģērbiem, subsīdiju saņemšana par apelsīnu audzēšanu neesošās saimniecībās – ir daudz lielas un mazas krāpniecības piemēru, kas var prasīt Eiropas nodokļu maksātāju naudu.

Lai apkarotu šos draudus, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklē krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas saistītas ar ES līdzekļiem, smagus pārkāpumus, ko veikuši ES darbinieki un ES iestādes, kā arī palīdz iestādēm formulēt un īstenot politikas virzienus krāpšanas novēršanai un apzināšanai. OLAF ir Eiropas Komisijas struktūrvienība, taču izmeklēšanas uzdevumā darbojas pilnīgi neatkarīgi.

Ko ES dara

Kad Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ir izvērtējis un pamatojis iespējamas korupcijas vai krāpšanas lietu saistībā ar ES līdzekļiem, tiek sākta izmeklēšana. Šī izmeklēšana var ietvert intervijas un telpu pārbaudi. OLAF arī koordinē lietā iesaistītās dalībvalsts krāpšanas apkarošanas aģentūru veiktās pārbaudes.

Kad izmeklēšana ir pabeigta, OLAF iesaka ES iestādēm un iesaistīto valstu valdībām, kā rīkoties tālāk: parasti tā ir kriminālizmeklēšanas sākšana, finanšu līdzekļu atgūšana vai citi disciplināri pasākumi. Pēc tam OLAF uzrauga, kā šie ieteikumi tiek īstenoti.

Valstu muitas dienesti regulāri īsteno muitas operācijas kopā ar OLAF (un citām ES aģentūrām), lai apturētu kontrabandu un krāpšanu noteiktās augsta riska jomās un identificētos maršrutos. Piemēram, 2017. gadā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai finansētās kopējās muitas operācijās tika izņemti 75 miljoni cigarešu, kā arī desmitiem tūkstoši citu viltotu produktu.

OLAF arī palīdz izstrādāt, uzraudzīt un īstenot ES krāpšanas apkarošanas politikas virzienus, cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi.

Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/topics/fraud-prevention_lv