Augsta līmeņa korupcijas mazināšana Ukrainā:
vairākas ES iniciatīvas, taču joprojām nepietiekami rezultāti

Kopsavilkums

I

Ukraina jau daudzus gadus cieš no korupcijas, jo īpaši no augsta līmeņa korupcijas. ES ir atbalstījusi vairākas reformas, lai stiprinātu tiesiskumu un apkarotu korupciju Ukrainā.

II

Lai gan ES svarīgākajos dokumentos ir minēta cīņa pret korupciju, tajos nav konkrētas atsauces uz augsta līmeņa korupciju. “Augsta līmeņa korupcija” ir definēta kā augsta līmeņa varas ļaunprātīga izmantošana, no kuras labumu uz citu rēķina gūst tikai daži un kura rada nopietnu un plaši izplatītu kaitējumu indivīdiem un sabiedrībai. Oligarhi un iegūtās tiesības ir šīs korupcijas pamatcēlonis. Augsta līmeņa korupcija un valsts sagrābšana kavē konkurenci un izaugsmi, kā arī kaitē demokrātijas procesam.

III

Korupcijas novēršana un apkarošana Ukrainā ir viens no vairākiem ES palīdzības Ukrainā mērķiem. Komisija un Eiropas Savienības padomdevēja misija Ukrainā atbalstīja spēju veidošanu iestādēs, kas iesaistītas tiesiskuma veicināšanā, jo īpaši jaunizveidotajās korupcijas apkarošanas iestādēs. Veicot revīziju, galveno uzmanību pievērsām augsta līmeņa korupcijai, jo tā ir galvenais šķērslis tiesiskumam un ekonomikas attīstībai Ukrainā. Mēs pārbaudījām, vai Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisija ir efektīvi novērtējuši īpašo situāciju Ukrainā saistībā ar augsta līmeņa korupciju un veikuši nepieciešamos pasākumus, lai atbalstītu reformas Ukrainā. Mēs koncentrējāmies uz ES ieguldījumu tiesu iestāžu un pretkorupcijas reformās 2016.–2019. gada īstenošanas periodā.

IV

Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisija uzskatīja korupciju par transversālu prioritāti un novirzīja līdzekļus un centienus ar dažādu nozaru starpniecību. Kopumā mēs konstatējām, ka šī pieeja nepietiekami koncentrējās uz augsta līmeņa korupciju. Lai gan ES ir palīdzējusi samazināt korupcijas iespējas, augsta līmeņa korupcija Ukrainā joprojām ir būtiska problēma. Tiesu sistēmas reforma piedzīvo neveiksmes, pretkorupcijas iestādes ir apdraudētas, uzticība šādām iestādēm joprojām ir zema, un notiesājošo spriedumu skaits augsta līmeņa korupcijas lietās joprojām ir neliels. Kaut arī Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisija uzskata korupciju par transversālu jautājumu, tās nav izstrādājušas un īstenojušas nekādu īpašu stratēģiju augsta līmeņa korupcijas apkarošanai. Mūsu pārbaudītie projekti nebija vērsti tikai uz cīņu pret augsta līmeņa korupciju, bet puse no tiem ietvēra darbības, kas netieši risināja šo problēmu.

V

Komisijas atbalsts pilsoniskās sabiedrības projektiem un neatkarīgai žurnālistikai bija atbilstošs rīcības virziens un palīdzēja ne tikai nodrošināt pārredzamību, bet arī atklāt korumpētu praksi.

VI

Komisija atbalstīja Antimonopola komitejas darbību un valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības reformas, bet galvenā uzmanība sākotnēji tika pievērsta Ukrainas tiesību aktu pielāgošanai ES standartiem un principiem, nevis konkurences tiesību aktu stiprināšanai.

VII

Komisija un Eiropas Savienības padomdevēja misija Ukrainā ir sniegušas intensīvu palīdzību tiesu sistēmas reformai. Tomēr ievērojams skaits tiesnešu, prokuroru un tiesu pārvaldības struktūru locekļu joprojām nav izturējuši integritātes pārbaudi. Komisija arī palīdzēja izveidot un attīstīt īpašas pretkorupcijas iestādes. Tomēr mēs atklājām, ka pašreizējā vide Ukrainā apdraud šo iestāžu ilgtspēju, jo tās joprojām paļaujas uz tiesu, prokuratūras un tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu, kurā nav īstenota reforma.

VIII

ES projekti arī palīdzēja izveidot vairākus digitālos rīkus korupcijas novēršanai, taču daļai rīku bija nepieciešama valsts iestāžu turpmāka iesaistīšanās. Zināms, ka precīzu datubāzu trūkums ierobežo šādu kontrolpārbaužu un pārredzamības rīku efektivitāti. ES projekti šos jautājumus risina.

IX

ES nosacījumu saskaņošana ar citiem līdzekļu devējiem ir veicinājusi Ukrainas konstitūcijas grozīšanu, tiesiskā regulējuma stiprināšanu un iestāžu izveidi. Tomēr Komisija būtu varējusi vairāk paļauties uz nosacījumiem, lai atbalstītu tiesu sistēmas reformas.

X

ES ir izveidota sistēma tās projektu uzraudzībai un novērtēšanai. Tomēr attiecībā uz pusi revidēto projektu ir grūti novērtēt, cik lielā mērā projekti ir palīdzējuši apkarot dažāda veida korupciju, jo to iznākumi nav izmērāmi (trūkst bāzlīniju, mērķu un attiecīgo rādītāju) un atspoguļo tikai tiešos rezultātus un darbības.

XI

Pamatojoties uz šiem secinājumiem, mēs iesakām Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropas Savienības padomdevējai misijai Ukrainā un Komisijai:

• izstrādāt un īstenot īpašas darbības, kas vērstas pret augsta līmeņa korupciju;
• novērtēt un pielāgot pilsoniskās sabiedrības organizācijām un izmeklēšanas žurnālistikai sniegtā atbalsta apjomu;
• veicināt brīvas un godīgas konkurences šķēršļu likvidēšanu;
• uzlabot uzraudzību un ziņošanu, lai nodrošinātu informācij un vajadzības gadījumā veiktu koriģējošus pasākumus;
• uzsvērt integritāti un apņemšanos veikt reformas, sniedzot atbalstu spēju veidošanai;
• atbalstīt reģistru digitalizāciju; kā arī
• noteikt stingrākus nosacījumus Komisijas sniegtajam atbalstam.

Ievads

Ukraina – ES stratēģiskais partneris

01

Ukraina ir ES ģeopolitisks un stratēģisks partneris¹. Tā ir viena no Eiropas lielākajām valstīm ģeogrāfiskajā un iedzīvotāju skaita ziņā, kā arī viena no ES tiešajām kaimiņvalstīm. Pēdējos gados liels skaits ukraiņu ir migrējuši uz ES².

02

Jau vairāk nekā 20 gadus ES atbalsta Ukrainas reformu programmu ceļā uz ekonomisko integrāciju un dziļākām politiskajām attiecībām. Ukraina ir Eiropas kaimiņattiecību politikas dalībniece kopš 2003. gada. Ukraina un ES 2007. gadā sāka sarunas par asociācijas nolīgumu (AN), tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA). Ukraina 2013. gada novembrī apturēja AN/DCFTA parakstīšanu, tādējādi 2014. gadā izraisot Eiromaidana revolūciju³. AN/DCFTA beidzot tika parakstīts 2014. gada jūnijā un stājās spēkā 2017. gada septembrī. Asociācijas nolīgums ir iecerēts, lai tuvinātu Ukrainu un ES, veidojot ciešākas politiskās saites, stiprinot ekonomiskās saites un ievērojot kopīgās vērtības.

03

2014. gada martā Krievija anektēja Krimu un Sevastopoli, un Ukrainas austrumos sākās bruņots konflikts. Tā dēļ ES pieņēma ierobežojošus pasākumus pret personām, kas ir atbildīgas par darbībām, ar kurām tiek apšaubīta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

Korupcija Ukrainā

04

Ukrainai ir sena korupcijas vēsture, un tā saskaras gan ar sīko, gan augsta līmeņa korupciju. Sīkā korupcija ir plaši izplatīta, un liela daļa iedzīvotāju to uzskata par gandrīz neizbēgamu. Pilsoņi “bieži pamato savu līdzdalību šādā sīkā korupcijā, norādot, ka augsta līmeņa amatpersonas un oligarhi ir iesaistīti kukuļņemšanā daudz lielākā mērogā”⁴. Eksperti ir aprēķinājuši, ka korupcijas dēļ Ukrainā ik gadu tiek zaudētas milzīgas summas – desmitiem miljardu dolāru⁵.

05

Organizācija Transparency International augsta līmeņa korupciju definē kā “augsta līmeņa varas ļaunprātīgu izmantošanu, no kuras labumu uz citu rēķina gūst tikai daži un kas rada nopietnu un plaši izplatītu kaitējumu indivīdiem un sabiedrībai”. Ukrainā tās pamatā ir neformālas saiknes starp valsts amatpersonām, parlamenta locekļiem, prokuroriem, tiesnešiem, tiesībaizsardzības iestādēm (TI), valstij piederošu uzņēmumu (VPU) vadītājiem un politiski saistītām personām/uzņēmumiem (sk. 1. attēlu). Centrālajā līmenī ir aptuveni 3500 VPU, bet pašvaldību līmenī – 11 000 PVU⁶.

06

“Valsts sagrābšana”, ko īsteno spēcīgas politiskās un ekonomiskās elites bloki, kuriem ir piramidāla struktūra un kuri ir nostiprināti valsts iestādēs un ekonomikā, tiek uzskatīta par Ukrainas korupcijas īpašu iezīmi⁸. Gan Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), gan Ukrainas valdība ir atzinuši, ka iegūto tiesību turētāji ir izrādījuši pretestību strukturālajām reformām⁹. Augsta līmeņa korupcija, ko rada vājš tiesiskums un plaši izplatīta oligarhu ietekme, ir pretrunā ES vērtībām un ir galvenais šķērslis Ukrainas attīstībai¹⁰. Politiskā vai augsta līmeņa korupcija kavē konkurenci un izaugsmi valstī, kaitē demokrātijas procesam un ir pamats plaša mēroga sīkai korupcijai.

07

Turklāt izmeklēšanas žurnālisti ir regulāri publicējuši rakstus par oligarhu nelikumīgajām finanšu plūsmām (tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ārvalstīs), pat ES¹¹. Ziņojumā ir aplēsts, ka nodokļu apiešanas izmaksas, izmantojot ārzonas, ir vismaz viens miljards euro gadā¹².

08

No 2016. līdz 2020. gadam¹³ trīs galvenie šķēršļi ārvalstu ieguldījumiem Ukrainā nemainījās, un tie bija plaši izplatītā korupcija, uzticības trūkums tiesu sistēmai un tirgus monopolizācija, kā arī oligarhu veiktā valsts sagrābšana (sk. 2. attēlu). Pēdējos gados ārvalstu tiešie ieguldījumi Ukrainā nesasniedz 2016. gada līmeni (sk. I pielikumu).

09

Dažādi pētījumi, jo īpaši SVF veiktie (sk. 3. attēlu), ir parādījuši prognozēto saistību starp plaši izplatītās korupcijas samazināšanos, no vienas puses, un ekonomikas izaugsmi un ar to saistītiem uzlabojumiem iedzīvotāju dzīvē, no otras puses. Dažādas ieinteresētās personas¹⁴ piekrīt, ka Ukrainā nevar notikt reālas pārmaiņas, ja netiek risināts jautājums par iegūto interešu ietekmi.

ES atbalsts Ukrainai

10

Ukraina ir ES Austrumu partnerības¹⁵ valsts. ES un Ukrainai ir kopīgs mērķis, proti, turpmāka ekonomiskā integrācija un politiskā asociācija. Tāpēc ES ir daudzas prioritātes (laba pārvaldība, ekonomika, tirdzniecība, enerģētika, klimata pārmaiņas, mobilitāte, pilsoniskā sabiedrība un humānā palīdzība), kas jārisina ne tikai ar finansiālās sadarbības, bet arī ar politiskā dialoga palīdzību. Ukraina ir otra lielākā Eiropas kaimiņattiecību instrumenta atbalsta saņēmēja. Kopumā Komisija kopš 2014. gada ir atvēlējusi aptuveni 5,6 miljardus EUR makrofinansiālās palīdzības (MFA) programmām un 2,2 miljardus EUR – palīdzības programmām. Komisija garantē arī Eiropas Investīciju bankas aizdevumus 4,4 miljardu EUR apmērā. ES ir lielākā līdzekļu devēja Ukrainai¹⁶.

11

Eiropas kaimiņattiecību instrumenta finansējumam jābūt atbilstīgam tiesiskuma principam¹⁷. Tā ir ES pamatvērtība¹⁸ un tās ārpolitikas pamatprincips¹⁹. Turklāt ES un Ukrainas asociācijas nolīgumā / padziļinātajā un visaptverošajā brīvās tirdzniecības nolīgumā tiesiskums un cīņa pret korupciju ir uzskaitīti kā galvenie elementi, lai stiprinātu pušu sadarbību²⁰.

12

Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Komisija ir pievērsušies korupcijas problēmai multidimensionāli, izmantojot politikas un politisko dialogu, projektu pasākumus un nosacījumus budžeta atbalstam un makrofinansiālās palīdzības programmām. Pēc korupcijas apkarošanas tiesību aktu atcelšanas 2010. gadā ES noteica kritērijus vīzu režīma liberalizācijai, kas bija saistīti cita starpā ar korupcijas apkarošanas tiesību aktiem un korupcijas apkarošanas struktūrām²¹.

13

EĀDD ir atbildīgs par politisko dialogu un kopā ar Komisiju – par stratēģijas izstrādi attiecībā uz Ukrainu. Reaģējot uz sarežģīto situāciju Ukrainā 2014. gadā, Komisija nolēma no 2014. līdz 2017. gadam katru gadu uzsākt “īpašus pasākumus” (atbalsta pasākumu kopumus)²². Komisija izveidoja arī īpašu atbalsta grupu (Ukrainas atbalsta grupu), lai palīdzētu Ukrainas iestādēm veikt vajadzīgās ekonomiskās un politiskās reformas, jo īpaši pēc asociācijas nolīguma / padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanas. Kopš 2018. gada sadarbība balstās uz daudzgadu plānošanu 2018.–2020. gada periodam.

14

ES padomdevēja misija (EUAM)²³ ir civila misija, kas veic darbību atbilstīgi kopējai drošības un aizsardzības politikai un ko pārrauga EĀDD un dalībvalstis; tā Ukrainā sāka darboties 2014. gada decembrī. Tās uzdevums ir atbalstīt Ukrainu ilgtspējīgu, atbildīgu un efektīvu drošības dienestu izveidē, kas stiprina tiesiskumu.

Revīzijas tvērums un pieeja

15

Revīzijas mērķis bija novērtēt, vai ES atbalsts reformām Ukrainā cīņā pret augsta līmeņa korupciju ir bijis efektīvs.

16

Lai atbildētu uz galveno revīzijas jautājumu, mēs EĀDD un Komisijai uzdevām trīs apakšjautājumus:

• vai EĀDD un Komisija ir novērtējuši īpašo situāciju Ukrainā attiecībā uz augsta līmeņa korupciju un ir palīdzējuši Ukrainai risināt šo situāciju;
• vai palīdzība tiesu iestāžu reformai, ko tie snieguši, ir devusi gaidītos rezultātus;
• vai palīdzība korupcijas apkarošanas reformai, ko tie snieguši, ir devusi gaidītos rezultātus?

17

2016. gadā mēs ziņojām par ES palīdzību Ukrainai²⁴. Mēs atzīmējām, ka kopš 2010. gada Komisija ir arvien vairāk uzsvērusi oligarhiskās sistēmas radītos riskus un ka, lai gan pēc Eiromaidana revolūcijas ir veikti svarīgi pasākumi korupcijas apkarošanai, joprojām ir nepieciešama turpmāka pretkorupcijas sistēmas konsolidācija. Mēs secinājām, ka ES palīdzība Ukrainai cīņā pret korupciju bija daļēji efektīva.

18

Ņemot vērā to, ka korupcija un oligarhu veiktā valsts sagrābšana Ukrainā ir būtiskas problēmas (sk. 04.–08. punktu), mēs revīzijā galveno uzmanību pievērsām ES atbalstam reformām, kas paredzētas augsta līmeņa korupcijas apkarošanai. Mēs galvenokārt apskatījām 2016.–2019. gada īstenošanas periodu, kā arī ņēmām vērā pagātnes un nesenos notikumus. Revīzijā tika izvērtētas EĀDD, Komisijas un EUAM darbības, taču tajā netika izvērtētas ne atsevišķu ES dalībvalstu, ne arī Ukrainas iestāžu darbības.

19

Mūsu darba ietvaros mēs pārskatījām apliecinošos dokumentus un intervējām Komisijas, EĀDD un EUAM pārstāvjus civilās drošības jomā. Mēs intervējām arī galvenās ieinteresētās personas, tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO), Eiropas Padomes un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un SVF pārstāvjus, projektu īstenotājus, atbalsta saņēmējus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO). Lai veiktu revīziju, mēs padziļināti analizējām divas makrofinansiālās palīdzības programmas (MFA III un MFA IV) un tās darbības, kas saistītas ar cīņu pret korupciju 22 projektos (sk. II pielikumu). Atlasot projektus, mēs apspriedāmies ar Komisiju un EUAM un izvēlējāmies tos, kas visticamāk varēja palīdzēt apkarot korupciju. Attiecībā uz projektu aktivitātēm, kas potenciāli vērstas pret augsta līmeņa korupciju, mēs pārbaudījām, vai gūtā pieredze un veiktie ierobežošanas pasākumi mazināja riskus, kas saistīti ar augsta līmeņa korupciju, un vai intervences pasākumi bija būtiski, veicināja konkurenci un sasniedza rezultātus tiesu un pretkorupcijas reformu jomā.

20

Mēs apmeklējām Ukrainu sākotnējā posmā, kad noteicām revīzijas darbības jomu. Tomēr, tā kā pandēmija liedza mums iespēju 2020. gada oktobrī veikt apmeklējumu uz vietas, kā sākotnēji bija plānots, tā vietā mēs veicām videozvanus projektu īstenotājiem un ierobežotam skaitam atbalsta saņēmēju. Neskatoties uz šiem ierobežojumiem, mēs varējām pabeigt revīziju.

Apsvērumi

1. ES stratēģija nepievērsa pietiekamu uzmanību cīņai pret augsta līmeņa korupciju, un tās ietekmi bija grūti uzraudzīt

21

Turpmākajās sadaļās mēs pārbaudām, vai EĀDD un Komisija

1. atzina augsta līmeņa korupcijas un oligarhiskās sistēmas ietekmi par izplatītu problēmu un augsta līmeņa korupcijai pievērsa pietiekamu uzmanību;
2. vērsās pret augsta līmeņa korupciju, palielinot konkurenci un uzlabojot korporatīvo pārvaldību;
3. pienācīgi uzraudzīja sniegto atbalstu.

1.1. EĀDD un Komisija nepievērsa pietiekamu uzmanību augsta līmeņa korupcijai

22

EĀDD un Komisija vāca informāciju no vairākiem avotiem, lai izstrādātu politiku un palīdzības pasākumus. Tomēr šīs iestādes neizveidoja dokumentu, kurā sīki izklāstītu augsta līmeņa korupcijas pamatcēloņus.

23

Komisija ir atzinusi, ka augsta līmeņa korupcija Ukrainā jau daudzus gadus ir bijusi būtiska problēma. Komisija jau 2014. gadā labi apzinājās, ka Ukrainā dominē oligarhi un šī situācija noved pie “korumpētām sistēmām, kuras raksturo endēmiski interešu konflikti un vertikāla vara”²⁵. ES un Ukrainas dialoga laikā EĀDD un Komisija uzsvēra nepieciešamību piešķirt prioritāti cīņai pret korupciju un brīdināja, ka nespēja saukt pie atbildības augsta līmeņa likumpārkāpējus vai sankciju nepiemērošana ir iedragājusi sabiedrības uzticību.

24

Lielākā daļa ES svarīgāko dokumentu²⁶ uzsver nepieciešamību apkarot korupciju Ukrainā, taču tajos par šo jautājumu iekļauts maz konkrētu mērķu. 2015. gada ES un Ukrainas asociācijas darba kārtība ietver vienu īstermiņa prioritāti, kas formulēta šādi: “panākt ievērojamu progresu korupcijas novēršanas jomā, tostarp īstenojot visaptverošu pretkorupcijas tiesību aktu kopumu, kas pieņemts 2014. gada 14. oktobrī, un iesākumā izveidot gan Valsts Korupcijas apkarošanas biroju, gan Valsts Korupcijas novēršanas aģentūru un nodrošināt to efektīvu darbību”²⁷.

25

EĀDD un Komisija no 2014. līdz 2017. gadam katru gadu piešķīra atbalstu Ukrainai. Tie izstrādāja stratēģiju attiecībā uz Ukrainu (vienotā atbalsta shēmu)²⁸ laikposmam no 2018. gada, uzskaitot šādas prioritātes:

1. iestāžu un labas pārvaldības, tostarp tiesiskuma un drošības stiprināšana;
2. ekonomikas attīstība un tirgus iespējas, tostarp privātā sektora attīstība un uzņēmējdarbības vides uzlabošana;
3. savienojamība, energoefektivitāte, vide un klimata pārmaiņas; kā arī
4. mobilitāte un cilvēku savstarpējie kontakti, tostarp sociālā iekļaušana.

26

Lai gan prioritātes īpaši neattiecas uz cīņu pret korupciju, viens no to pamatmērķiem ir “pastiprināta korupcijas novēršana un cīņa pret korupciju, pastiprinātas pretkorupcijas iestādes, tostarp pretkorupcijas tiesu izveide”. EĀDD un Komisija uzskatīja korupciju nevis par vienu “prioritāru nozari”, bet par “transversālu prioritāti”,²⁹ kurai nepieciešama daudzdimensionāla pieeja. Tomēr EĀDD un Komisija neizstrādāja mērķtiecīgu stratēģiju cīņai pret augsta līmeņa korupciju un oligarhiskās sistēmas dominēšanu. Pēc atsevišķu akadēmiķu domām, tas, ka kāda organizācija ir pieņēmusi holistisku pieeju, nenozīmē, ka tai nav vajadzīga stratēģija. Daudzdimensionālai pieejai stratēģija patiešām ir vēl vairāk nepieciešama, jo tā nosaka, kā tiks sasniegti mērķi, ko organizācija ir izvēlējusies, analizējot konkrēto situāciju³⁰.

27

Savas pieejas ietvaros EĀDD un Komisija izmantoja plašu instrumentu klāstu, tostarp projektus, nosacījumus un politisko/politikas dialogu. Atbalsts attiecās uz dažādām nozarēm un reformām (sk. 25. punktu un 4. attēlu). Komisija piešķīra 5,6 miljardus EUR MFA programmām un izmaksāja 1,6 miljardus EUR MFA I un MFA II programmām, bet pēc tam 2,2 miljardus EUR MFA III un MFA IV programmām, kuru kontekstā mēs analizējām pretkorupcijas nosacījumus. Turklāt no piešķirtās palīdzības 2,2 miljardu EUR apmērā Komisija iztērēja 839 miljonus EUR spēju veidošanas programmām, kas ir potenciāli vērstas pret korupciju. Korupcijas gadījumā galvenā uzmanība tika pievērsta iestāžu veidošanai, jo īpaši atbalstot tādu korupcijas apkarošanas iestāžu/aģentūru izveidi un darbības, kuru mērķis ir izmeklēt augsta līmeņa korupcijas lietas, saukt pie atbildības par tām un iztiesāt tās.

28

Komisija mums iesniedza programmu un projektu sarakstu par 2016.–2020. gada periodu. Tie ietvēra vairākas darbības un atbalsta saņēmējus, un vairāki no tiem pievērsās korupcijas problēmām. Komisijas izsekojamības sistēmas pamatā ir katra projekta nozares kods. Tomēr Komisija nevar ne viegli identificēt konkrētas pretkorupcijas darbības, ne arī aprēķināt saistīto finansējumu katrai saņēmējai iestādei.

29

Viena projekta (12. projekts II pielikumā) mērķis bija uzlabot korupcijas apkarošanas politikas īstenošanu Ukrainā. Lai gan projekta vispārējais mērķis neattiecās uz augsta līmeņa korupciju, tā darbības ietvēra atbalstu pretkorupcijas iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un žurnālistiem, kas izmeklē augsta līmeņa korupcijas lietas un apzina korupcijas riskus.

30

Vairāki projekti (8., 11., 12. un 15. projekts II pielikumā) sniedza atbalstu korupcijas risku identificēšanai likumprojektos. Kopumā šie projekti laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam nodrošināja spēju atklāt vairāk nekā 250 likumprojektus, kas saistīti ar korupcijas riskiem, un ziņot iestādēm par tiem.

31

Mēs arī konstatējām, ka 11 projekti (3., 4., 6., 7., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 20. projekts II pielikumā) ietvēra darbības, kuras sniedza atbalstu jaunu pretkorupcijas aģentūru izveidei vai stiprināšanai, tiesiskajam regulējumam, tieslietu nozarei, izmeklēšanai un uzņēmējdarbības videi un kuras, ja tiks efektīvi īstenotas, palīdzēs apkarot augsta līmeņa korupciju.

32

Mūsu revidētajos projektos oligarhiskā sistēma netika tieši risināta – vienīgais izņēmums bija “politiski ietekmējamu personu” datubāzes izveide. Labs šāda atbalsta piemērs varētu būt finansēšanas ekspertu veikta analīze, lai noteiktu nodokļu atbrīvojumus vai valsts atbalsta programmas, kas būtu jāpārtrauc, kā arī korupcijas shēmas un valsts sagrābšanas gadījumus, monopolus un to negatīvo ietekmi, un lai pārbaudītu uzņēmumu īpašumtiesības. Vēl viena iespēja būtu finansēt VPU revīzijas. Atbalsts Ukrainas parlamentam (Rada), Valsts fiskālajam dienestam (VFD) un Antimonopola komitejai (AK) nepadarīja cīņu pret augsta līmeņa korupciju par galveno prioritāti. ES finansētajos projektos augsta līmeņa korupcijas problēma tiesībaizsardzībā tika risināta tikai margināli (dažas šādas darbības bija stratēģiskas konsultācijas un apmācības kursi par trauksmes celšanu, korupcijas apkarošanas tiesību aktiem un godprātību).

33

Augsta līmeņa korupcija un nelegālas finanšu plūsmas – tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana – ir savstarpēji saistītas. Kā atzina Komisija³¹, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks ārvalstīs, pat ES, ir augsts. Trīs no revidētajiem projektiem ierobežotā mērā ietvēra nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas darbības (7., 12. un 13. projekts II pielikumā). Viens no tiem (12. projekts) arī sniedza atbalstu valsts finanšu uzraudzības dienestam un pārsniedza nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājuma tvērumu. Makrofinansiālās palīdzības programmā bija iekļauts nosacījums, ka Ukrainai līdz 2019. gada decembrim jāpieņem likums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu saskaņā ar asociācijas nolīgumu un ceturto ES Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas direktīvu. Šis likums tika pieņemts un stājās spēkā 2020. gada aprīlī, bet tagad tas ir jāīsteno.

34

Padome 2014. gadā ieviesa nelikumīgas piesavināšanās sankciju režīmu, lai iesaldētu to 22 personu aktīvus, kuras apsūdzētas par valsts līdzekļu piesavināšanos Ukrainā³². 2020. gadā sankciju sarakstā bija palikušas tikai 10 no sākotnēji nosauktajām personām, jo pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma pārējās personas Padome no saraksta svītroja. EĀDD bija apkopojis nepietiekami neapgāžamu informāciju³³. EĀDD izmantoja “aktīvu iesaldēšanu”, lai novērstu naudas pārskaitīšanu uz citām valstīm pirms tiesas nolēmumu izdošanas. Turklāt atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm EĀDD un Komisija vēl nav ierosinājuši Padomei režīmu, kas ierobežotu to ukraiņu ieceļošanu ES, kurus tur aizdomās par augsta līmeņa korupciju. Turklāt EĀDD neieteica Padomei noteikt ceļošanas aizliegumus saskaņā ar “nelikumīgas piesavināšanās sankciju” režīmu.

35

Konstatējām, ka četri projekti (12., 13., 14. un 16. projekts II pielikumā) samazināja korupciju un tieši ietaupīja līdzekļus. Atbalsta saņēmējiem tika piešķirtas dotācijas izmeklēšanas veikšanai, un projektos iegūtie pierādījumi tika nosūtīti tiesībaizsardzības iestādēm. Šie projekti ir palīdzējuši atklāt korupcijas shēmas, vairot sabiedrības informētību un iekļaut šo jautājumu politiskajā un publiskajā darba kārtībā.

36

EUAM kā vadošais dalībnieks drošības sektora reformā sniedza konsultācijas par 18. projekta izstrādi un darbībām (sk. II pielikumu). Lai gan Komisija izmaksāja 29 miljonus EUR, līdz revīzijas veikšanai projekta tiešie rezultāti bija ierobežoti kavējumu un plānošanas problēmu dēļ.

37

Sākotnēji EUAM pilnvaras aprobežojās ar stratēģisku konsultāciju sniegšanu civilās drošības sektora reformai. EUAM deva ieguldījumu cīņā pret augsta līmeņa korupciju, iesaistoties tiesību aktu izstrādē un atbalstot prokuratūras un drošības dienestu reformas. Kaut arī korupcijas apkarošana nebija EUAM galvenā darbība, tikai divi no 50 uzdevumiem bija tieši saistīti ar korupciju. EUAM apsvēra korupcijas apkarošanu kā transversālu prioritāti. EUAM sniedza konsultācijas, mentorēšanu un atbalstu riska novērtējumiem un pretkorupcijas programmām. Tomēr EUAM pilnvaras aprobežojas ar riskiem, kas apzināti tiesībaizsardzības iestādēs, bet ne ārpus tām, un tas nozīmē, ka tā nevar noteikt korupcijas shēmas, kurās iesaistītas vairākas ieinteresētās personas.

1.2. ES atbalsts cīņai pret konkurenci kropļojošām struktūrām un rīcību ir devis ierobežotus rezultātus

38

Ukrainas oligarhi dominē daudzās ekonomikas nozarēs un tirgos, kas ir cieši saistīti ar VPU³⁴ (sk. 5. attēlu). Šāda situācija kropļo konkurenci. Lai gan Komisijas projekti nebija vērsti uz VPU pārvaldību un reformām, ES atbalstīja konkurenci dažādos veidos (sk. VI pielikumu).

39

Komisija atbalstīja ar enerģētiku saistītas, korupcijas apkarošanas, tiesu, banku sektora, vēlēšanu un valsts pārvaldes reformas un sniedza atbalstu izmeklēšanas žurnālistikai. Neraugoties uz šo atbalstu un citu līdzekļu devēju sniegto atbalstu, oligarhi un iegūtās intereses turpināja graut reformu centienus.

40

Politiski saistīti indivīdi/uzņēmumi, jo īpaši oligarhi, ir ietekmējuši tiesisko regulējumu, lai iegūtu vairākas priekšrocības no valsts³⁵, un izmanto satelītuzņēmumus, kas gūst labumu no ekskluzīvām attiecībām ar VPU³⁶ (sk. 1. attēlu). ES finansētie eksperti 17. projekta ietvaros (sk. II pielikumu) identificēja vairākus moratorijus, kas ļāva uzņēmumiem – galvenokārt VPU – turpināt tirdzniecību bez bankrota paziņošanas vai parādu atmaksas (sk. 6. attēlu). Komisija nodrošināja spēju veidošanu, bet nepieprasīja Ukrainai atcelt šos moratorijus, izmantojot makrofinansiālās palīdzības nosacījumus. Šādi labvēlīgi nosacījumi pieļauj valsts sagrābšanu un korupciju, ierobežo tirgus konkurenci un kavē jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū³⁷.

41

Lai veicinātu privatizāciju, uzņēmumiem vispirms jāuzlabo pārvaldība. ES deva savu ieguldījumu šajā jomā (sk. 20. projektu II pielikumā), izmantojot ERAB vairāku līdzekļu devēju kontu³⁹ (VLDK) (sk. 7. attēlu). Kopš tā izveides 14 līdzekļu devēji, tostarp ES, vairāku līdzekļu devēju kontā ir ieguldījuši vairāk nekā 53 miljonus EUR. Vairāki VPU (piemēram, Naftogaz, Ukrzaliznytsia (dzelzceļš), Ukrenergo (enerģijas pārvades sistēmas operators) un Ukrposhta (pasta pakalpojumi)) ir reformējuši korporatīvo pārvaldību, jo īpaši izveidojot neatkarīgas uzraudzības padomes, kā to iesaka ERAB. Mēs konstatējām, ka ir gūti panākumi Naftogaz pārvaldībā, kas no zaudējumus nesoša uzņēmuma kļuva par ienesīgu uzņēmumu un bija otrs lielākais nodokļu maksātājs 2019. gadā. Tomēr šie panākumi enerģētikas nozarē ir apdraudēti, jo Naftogaz 2020. gadā cieta zaudējumus un, neievērojot pienācīgu procedūru, iecēla jaunu izpilddirektoru. To kritizēja Korupcijas novēršanas valsts aģentūra (KNVA).

42

Valstij piederošiem uzņēmumiem saskaņā ar likumu ir jāizstrādā pretkorupcijas programmas. Komisija ir piešķīrusi dotācijas neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un aktīvistiem (sk. 35. punktu), kas atklāja korupcijas shēmas, kurās iesaistīti valstij piederoši uzņēmumi un pašvaldību uzņēmumi. Izņemot šīs dotācijas, ES projekti nebija vērsti uz to, lai identificētu augsta līmeņa korupcijas shēmas, kurās iesaistīti VPU, un nebija snieguši atbalstu šādu programmu izstrādei, lai gan Ukrainā valsts līmenī vien ir aptuveni 3500 VPU (sk. 05. punktu). ERAB līdzfinansētais VLDK plāno atbalstīt Ukrainian Railways šajā jomā, bet tikai no 2021. gada.

43

Ukrainas Antimonopola komiteja (UAK) netika iesaistīta tirgus konkurences jautājumu risināšanā. Valsts atbalsta likums tika pieņemts 2014. gadā, bet stājās spēkā tikai 2017. gada augustā. Revīzijas periodā Komisija konsolidēja UAK, īstenojot divus projektus (10. un 19. projekts II pielikumā) un ERAB VLDK (20. projekts II pielikumā). ES finansēto projektu uzmanības centrā pagaidām vēl bija tiesību aktu tuvināšana (Ukrainas tiesību aktu pielāgošana ES standartiem un principiem), nevis jau konkurences tiesību aktu izpilde. Komisija atbalstīja UAK, izveidojot jaunu valsts atbalsta uzraudzības departamentu un publiskā iepirkuma izskatīšanas grupu, kas izskata pārsūdzības, kā arī sniedza atbalstu UAK apvienošanās un pārņemšanas jomā. Neraugoties uz ES finansēto atbalstu un pēdējā laikā panākto progresu, UAK nav pietiekami spēcīga, lai risinātu lielākos valsts atbalsta gadījumus, un šķiet, ka tai trūkst neatkarības⁴¹.

1.3. Komisija un EUAM uzrauga savu atbalstu, bet lielāka uzmanība jāpievērš gaidāmajiem rezultātiem un ietekmei

44

Komisija ir izveidojusi savu projektu uzraudzības sistēmu. Tomēr pusei projektu nebija skaidru rādītāju, bāzlīniju vai mērķu, tādējādi samazinot ziņošanas nozīmi (sk. 1. izcēlumu). No 21 projekta⁴² divu projektu (12. un 15. projekts II pielikumā) žurnālos tika apmierinoši uzskaitīti tiešie rezultāti un iznākumi un norādītas atsauces uz gada mērķiem un sasniegumu līmeņiem.

45

ES projekti, kas saistīti ar korporatīvo pārvaldību un konkurenci (10., 19. un 20. projekts II pielikumā), deva gaidītos tiešos rezultātus (piemēram, pieņemtie juridiskie instrumenti, organizētie apmācības kursi utt.). Tomēr ES projektos nebija definēts attiecīgais iznākums (sk. piemērus 2. izcēlumā) un ilgtermiņa ietekme, kas efektīvi veicina cīņu pret konkurenci kropļojošām struktūrām un rīcību. Konkurētspējas rādītāji (sk. V pielikuma rādītājus, kas iekļauti vienotajā atbalsta shēmā) neatspoguļo būtisku progresu. Ukrainas konkurētspēja joprojām ir zema.

46

Komisija uzraudzīja makrofinansiālās palīdzības un budžeta atbalsta nosacījumus, vīzu režīma liberalizācijas kritērijus un vispārējo situāciju valstī, izmantojot politikas un politisko dialogu, kontaktus ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, pētījumus un novērtējumus. Komisija un EĀDD publiski ziņo par reformu progresu Ukrainā, jo īpaši īstenojot asociācijas nolīgumu un iesniedzot ziņojumus, kas pieņemti saskaņā ar vīzu režīma liberalizācijas mehānismu. Tomēr nav publisku ziņojumu par ES ieguldījumu Ukrainas sasniegumos jebkāda veida korupcijas apkarošanā. Vienkāršu ziņošanu par rezultātiem kavē fakts, ka augsta līmeņa stratēģiskajos dokumentos, piemēram, vienotajā atbalsta shēmā ES atbalstam Ukrainai (2018.–2020. gads) vai EUAM darbības plānā, kopumā trūkst mērķu (sk. 8. attēlu).

47

ES neziņo par vienotās atbalsta shēmas rādītājiem (piemēram, par Vispasaules pārvaldības indikatoru sasniegšanu un sabiedrības uzticības pakāpi prokuratūras dienestiem, tiesu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisijas sniegtajiem rādītājiem), lai publiski, regulāri un standartizēti uzraudzītu Ukrainas progresu. Šie rādītāji liecina, ka Ukraina ir guvusi nelielus panākumus korupcijas apkarošanā (sk. III un IV pielikumu).

48

Komisija izmantoja dažādus starptautisko organizāciju ziņojumus, lai uzraudzītu Ukrainas progresu korupcijas apkarošanā, piemēram, Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) un ESAO ziņojumus. GRECO atzina, ka joprojām notiek svarīgas reformas; tā kā tās ieteikumu ievērošanas līmenis ir zems (tikai 16 % tikuši pilnībā ieviesti), ir jāpieliek lielākas pūles, lai sasniegtu pieņemamu atbilstības līmeni⁴³. ESAO arī ziņo par ierobežotu progresu⁴⁴.

49

Lai gan ar EUAM ziņojumiem tiek uzraudzīti uzdevumi (mērķi), tie netiek sistemātiski vērtēti, salīdzinot ar pārbaudāmiem rādītājiem. Turklāt iznākumu uzraudzība reti ir balstīta uz kvantitatīvi nosakāmiem datiem, un tiek uzskaitītas darbības un tiešie rezultāti, nevis iznākums. EUAM pēc vairāk nekā piecus gadus ilgas darbības valstī nav veikusi ietekmes novērtējumu. Šāda situācija neatbilst ES labāka regulējuma rīkam nr. 43⁴⁵.

2. ES atbalstam tiesu sistēmas reformai nepietiekami rezultāti

50

Šajā sadaļā mēs analizējam, vai Komisija un EĀDD

1. sagatavoja intervenci tieslietu nozarē, arī ar nolūku risināt jautājumu par augsta līmeņa korupciju;
2. sniedza atbalstu tiesu sistēmas reformai, kas deva gaidītos rezultātus;
3. veicināja digitālo rīku izmantošanu, kas deva gaidītos rezultātus.

2.1. Spēju veidošanas projekti ir radījuši mazāk ieguvumu, nekā gaidīts

51

Tiesu sistēmas reforma ir bijusi viena no Ukrainas galvenajām prioritātēm kopš pievienošanās Eiropas Padomei 1995. gadā. 2014. gadā Ukrainas valdība pati atzīmēja, ka tiesu vara tiek uzskatīta par vienu no korumpētākajām institūcijām valstī⁴⁶.

52

Komisija sniedza ievērojamu atbalstu spēju veidošanai, piemēram, lai piesaistītu starptautiskos un vietējos ekspertus, kas veica analīzi un sniedza konsultācijas, metodoloģiju, atzinumus, rokasgrāmatas, apmācības kursus un seminārus, kā arī organizēja apaļā galda sanāksmes, mācību braucienus, komunikācijas pasākumus un atbalstu IT sistēmu izveidei (sk. 9. attēlu). Neatkarīgi no cita sniegtā atbalsta mēs lēšam, ka tas veido gandrīz 85 % no revidēto projektu budžeta. Tomēr Komisija nevarēja iesniegt attiecīgo summu aprēķinu. ES projekti palīdzēja pārstrādāt konstitūciju, kā arī daudzus tiesību aktus un noteikumus. Attiecībā uz tiesību aktu pieņemšanu jānorāda, ka tiesiskais regulējums ir ciešāk saskaņots ar ES standartiem.

53

Viens no galvenajiem sasniegumiem ir tiesu sistēmas vienkāršošana un jaunas Augstākās tiesas izveide (6., 7. un 15. projekts II pielikumā), kas tika dibināta 2017. gada decembrī. Tiesu sistēmas projekti nodrošināja lielāko daļu plānoto tiešo rezultātu (piemēram, trūkumu analīzi, ieteikumus, tieslietu nozares stratēģijas izstrādi, uzraudzības instrumentus, konsultācijas un atbalstu iestādēm, kā arī atbalstu tiesnešu atlases procesam). Tiesu sistēmas analīze un uzraudzība ir bijusi noderīga, lai konstatētu trūkumus.

54

Saskaņā ar Eiropas Padomes sniegto informāciju dažādie tiesību aktu grozījumi formāli palīdzēja sasniegt 90 % no tieslietu nozares reformu stratēģijā un rīcības plānā paredzētajiem mērķiem likumdošanas un institucionālajā jomā⁴⁷.

55

Tomēr Komisijas intervences ilgtspēja un atbalsts reformām ir pastāvīgi apdraudēts, par ko liecina biežā likumu grozīšana un kavēšanās saistībā ar noteikumiem vai to nepareiza piemērošana, tādējādi liedzot efektīvi īstenot reformas. Arī ES finansētie eksperti no 12. projekta (sk. II pielikumu) vērsa uzmanību uz to, ka darbību uzskata par sasniegtu, kad tiesību akts ir apstiprināts, pat ja tiesiskais regulējums tiek īstenots tikai daļēji vai netiek īstenots vispār. Venēcijas komisija 2020. gadā norādīja uz “situācijas ārkārtējo steidzamību” un novērtēja tiesu reformas problēmas kā “slikta likumdošanas procesa (..), (..) holistiskas pieejas trūkuma, (..) pienācīga ietekmes novērtējuma trūkuma, (..) skaidrības trūkuma [un] tiesību aktu sliktas īstenošanas pēc to pieņemšanas” sekas⁴⁸. Revīzijas periodā vairākkārt tika mēģināts vājināt Komisijas un EĀDD atbalstītās reformas (sk. 3. izcēlumu).

56

Lai gan Komisija jau gadu desmitiem sniedz palīdzību tiesu nozarei, pretestība pārmaiņām ir radījusi būtiskus šķēršļus, no kuriem Komisijas veiktā analīze un mazināšanas pasākumi nav ļāvuši izvairīties. Tikai pusē revidēto projektu bija īpaša sadaļa “Gūtā pieredze”. Komisijas pieeja ilgtspējas nodrošināšanai bija ilgtermiņa iesaistīšanās tiesiskuma un politiskā/rīcībpolitikas dialoga jomā, kā arī nosacījumi. Komisija uzlaboja savu pieeju, izveidojot īpašu projektu korupcijas apkarošanai (sk. 29. punktu), taču tā neparedzēja, ka tehniskā palīdzība ir atkarīga no iepriekšējo ieteikumu īstenošanas, iepriekšējo tiešo rezultātu ilgtspējas vai pārvaldības integritātes. Pēc tam, kad UKT 2020. gada oktobrī pieņēma lēmumu par pretkorupcijas reformu atzīšanu par nelikumīgām, Komisija 2021. gadā atcēla ar UKT plānoto mērķsadarbības projektu.

57

Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ir panākt, lai kriminālvajāšanas reforma atbilstu ES standartiem. Saskaņā ar Komisijas budžeta atbalsta programmu bija jāpieņem un jāstājas spēkā likumam, ar ko reformē Ģenerālprokuratūru. Lai gan likuma mērķis bija demonopolizēt Ģenerālprokuratūras pilnvaras, Komisijas uzaicinātie vērtētāji konstatēja, ka likums Ģenerālprokuratūru nepadara pietiekami neatkarīgu no politisko ieinteresēto personu spiediena. Veids, kādā lietas tiek iedalītas prokuroriem, nav pietiekami stabils, lai novērstu iejaukšanos. Turklāt “likums netika pilnībā īstenots un bija jāpārskata”.

58

Komisija palīdzēja Ģenerālprokuratūrai izstrādāt ceļvedi, lai reformētu prokuratūras dienestus; tas ietvēra Prokuroru kvalifikācijas un disciplinārlietu komisijas (PKDK) izveidi. Tomēr, neraugoties uz Komisijas un EUAM centieniem, reformu process sākās ļoti lēni (sk. 4. izcēlumu). Ievērojams progress tika panākts 2019. gada septembrī, kad valsts prezidents parakstīja prokuratūras atjaunošanas likumu. Tas cita starpā paredzēja reģionālo un vietējo prokuroru skaita samazināšanu (no 15 000 līdz 10 000), militāro prokuratūru slēgšanu, visu prokuroru novērtēšanu, snieguma izvērtēšanu un PKDK darbības apturēšanu līdz 2021. gada septembrim⁵¹.

59

Tiesībaizsardzības un kriminālvajāšanas reformas vēl nav uzlabojušas uzticēšanos, kas joprojām ir zema (sk. 10. attēlu). Vairākas organizācijas ir ziņojušas par pārkāpumiem tiesībaizsardzības iestādēs⁵⁴. Pēc EUAM pasūtījuma veiktā aptauja liecina arī par sabiedrības uzticības samazināšanos ES un EUAM darbību pietiekamībai un lietderībai reformu veicināšanā (sk. VII pielikumu).

2.2. ES atbalsts tiesu sistēmas reformai nav sasniedzis galvenās iestādes un turpina sastapties ar šķēršļiem

60

Tiesu sistēmas reformai bija nepieciešama visu tiesnešu novērtēšana vai atkārtota novērtēšana (sk. 11. attēlu). Komisija sniedza ievērojamu atbalstu šim procesam, ko vadīja Augsti kvalificētu tiesnešu komisija (AKTK) ar Sabiedrības integritātes padomes (SIP) palīdzību, kuru pārstāvēja pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Pirmā atlase 2017. gadā attiecās uz Augstākās tiesas tiesnešiem. Augstākā tiesa ir tiesu hierarhijas augšgalā. Sākot ar 2018. gadu, atlases process turpinājās attiecībā uz kandidātiem un esošajiem tiesnešiem, kā arī PAT tiesnešiem. Pēdējā minētajā gadījumā tika izmantota inovatīva procedūra, kurā piedalījās Starptautisko ekspertu publiskā padome – īpaša atzītu starptautisko juridisko ekspertu padomdevēja struktūra, kas palīdz AKTK.

61

Komisija kopā ar citiem līdzekļu devējiem savā budžeta atbalsta programmā (3. projekts II pielikumā) pieprasīja pieņemt grozījumus konstitūcijā un likumu, ar ko izveido Augsto tieslietu padomi (ATP), lai garantētu tiesu neatkarību un integritāti. Tomēr Komisijas atbalsts atlases procesam un tiesu sistēmas reformai ir apdraudēts. Tiesnešu kongresa iecelšanas sistēmā pārsvarā bija tiesneši, kuri netika vērtēti (sk. 12. attēlu).

62

UKT, ATP un AKTK arī ir stratēģiska nozīme tiesu sistēmā. Tādējādi to locekļu integritāte ir būtiska, bet netika pārbaudīta, kad viņus iecēla amatā (skatīt piemērus VIII pielikumā). Makrofinansiālās palīdzības programmas ietvaros Komisija 2020. gada jūlijā pieprasīja izveidot Ētikas komisiju, kas būtu pilnvarota pārbaudīt ATP locekļu integritāti. Revīzijas laikā šis nosacījums nebija izpildīts. Ne šis nosacījums, ne pienākums veikt integritātes pārbaudes citām augstākām tiesu iestādēm, piemēram, AKTK un UKT, pirms reformas sākšanas makrofinansiālās palīdzības programmās netika noteikts.

63

Daudzus gadus ES politiskajā dialogā ir uzsvērta nepieciešamība reformēt tiesu sistēmu, lai uzlabotu sabiedrības uzticēšanos, kas 2015. gadā svārstījās no 5 % līdz 12 %⁵⁶. Tas ir arī viens no rādītājiem, lai novērtētu ES gaidāmos rezultātus. Tomēr šī uzticēšanās joprojām ir ļoti zema – no 14 % līdz 17 % 2019. gadā⁵⁷.

2.3. Komisijas atbalstu korupcijas apkarošanai paredzēto digitālo rīku izstrādei kavē datu kvalitātes jautājumi un nepatika pret pārmaiņām un reformām

64

ES projekti ietvēra vairākus digitālos rīkus, kas bija paredzēti, lai palīdzētu novērst korupciju. Īpaši tika sniegts atbalsts, lai apmaksātu atlases testus tieslietu nozarē, digitalizētu pretkorupcijas aģentūru e-lietu pārvaldību (sk. 5. izcēlumu), atjauninātu “politiski ietekmējamu personu” datubāzi⁵⁸, izstrādātu tīmekļa vietnes, sniegtu ieguldījumu ProZorro publiskā iepirkuma platformā un sagatavotu e-lietu pārvaldību bankrota pilnvarniekiem, notāriem un privātiem tiesībaizsardzības ierēdņiem. Pilsoniskā sabiedrība uzsāka e-publiskā iepirkuma platformas ProZorro un DoZorro darbību, lai nodrošinātu pārredzamību un uzraudzību. Šie rīki palīdz atklāt korupciju un var novērst dažas korumpētas darbības. Komisija netieši finansēja ProZorro attīstību un apmācības kursus ERAB VLDK ietvaros. Pilsoniskā sabiedrība izstrādāja arī “politiski ietekmējamu personu” platformu, kurā tiek apkopota informācija no dažādiem reģistriem, tostarp aktīvu deklarācijām, un to var izmantot finanšu iestādes, lai veiktu pārbaudes.

65

Komisija finansēja VPB datu noliktavu, kas nodrošina automātisku meklēšanu un savieno dažādas datubāzes. Komisija arī iepirka Tieslietu ministrijas datu pārvaldības sistēmas, lai digitalizētu dokumentus un atvieglotu meklēšanu.

66

Lietderīgu atbalstu sniedza Komisijas novērtējums par tieslietu nozarē izmantotajiem reģistriem (6. un 17. projekts II pielikumā). Eksperti īpaši vērsa uzmanību uz reģistru sadarbspējas trūkumu, unikālo identifikatoru neesamību, adrešu, par kurām panākta vienošanās, neesamību un reģistrēto datu trūkumu vai neprecizitātēm. Visi šie jautājumi apgrūtināja kontrolpārbaudes, tādējādi aizkavējot tiesas nolēmumu izpildi (6. projekts II pielikumā) un veicinot nelikumīgu uzņēmējdarbību vai īpašuma pārņemšanu ar koruptīvu rīcību, kas zināma arī kā korporatīvā “izlaupīšana” (sk. 13. attēlu). Lai nodrošinātu īpašumtiesības, Komisija sniedza atbalstu vairākās jomās (sk. 14. attēlu).

67

Atvērto datu portāla izveide⁵⁹ bija ievērojams solis ceļā uz pārredzamības palielināšanu un korupcijas iespēju samazināšanu. Viens no budžeta atbalsta nosacījumiem 2016. gadā bija “piekļuve publiskajiem reģistriem”. Lai gan Ukraina ir guvusi panākumus šajā jomā, joprojām ir vairāki trūkumi:

• augstas maksas un ierobežotas meklēšanas funkcijas ierobežo publisko reģistru izmantošanu;
• vēl nav sasniegts likumā noteiktais atvērto valsts reģistru skaits;
• reģistru kvalitāte ir atšķirīga.

68

Lai jaunākos tehnoloģijas sasniegumus (piemēram, lielos datus un datizraci) izmantotu kā preventīvus instrumentus korupcijas apkarošanai, ir jāatrisina problēmas, ko rada uzticamu datu trūkums (piemēram, reģistros).

69

Programmās MFA III un MFA IV bija iekļauti vairāki nosacījumi labākai piekļuvei informācijai (revīzijas ziņojumu publicēšana, publiskā iepirkuma līgumi un informācijas par uzņēmumu īpašumtiesībām pārbaude).

3. Komisija atbalstīja pretkorupcijas iestādes, bet tām ir grūtības sasniegt cerētos rezultātus

70

Nākamajā sadaļā mēs analizējam, vai Komisija

1. bija izvirzījusi attiecīgus nosacījumus, lai palīdzētu apkarot augsta līmeņa korupciju, un savākusi un analizējusi pietiekamu informāciju, lai novērtētu progresu;
2. sniedza atbalstu pretkorupcijas iestādēm, kas deva gaidītos rezultātus.

3.1. Komisija atbalstīja korupcijas apkarošanas reformu, galvenokārt izvirzot nosacījumus, bet panākto virzību joprojām vērtēja brīvi

71

Komisija izmantoja pretkorupcijas nosacījumus – galvenokārt attiecībā uz likumdošanas un institucionālajām izmaiņām, lai nodrošinātu jaunu pretkorupcijas struktūru izveidi un darbības uzsākšanu. Pretkorupcijas nosacījumi, kas paredzēti makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem, papildina budžeta atbalstu un vīzu režīma liberalizācijas pasākumus. Tomēr nosacījumi bija izstrādāti tā, ka bija iespējama zināma rīcības brīvības pakāpe, jo bieži vien trūka skaidru bāzlīniju un izmērāmu mērķu. Kopumā pietiekama uzmanība netika pievērsta ne tiesību aktu un pretkorupcijas pasākumu pareizai īstenošanai, ne arī taustāmiem iznākumiem. Turklāt nosacījumi bija vērsti uz jauno pretkorupcijas sistēmu, bet nepietiekamā mērā vai nepietiekami savlaicīgi uz tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu nozares integritāti un neatkarību (sk. 61. un 62. punktu).

72

Komisijas novērtējumi par budžeta atbalstu, vīzu režīma liberalizāciju un makrofinansiālās palīdzības nosacījumiem balstījās uz informāciju, kuru sniedza iestādes, pilsoniskā sabiedrība un ES finansēti eksperti, kā arī starptautiskās organizācijas. Ja nosacījumi acīmredzami nebija izpildīti, Komisija samazināja budžeta atbalsta izmaksu (tika izmaksāti tikai 52,5 % no 2016. gada maksājuma) un atcēla trešo MFA III maksājumu 600 miljonu EUR apmērā. Tomēr drīz pēc tam tika izmaksāts pirmais MFA IV maksājums 500 miljonu EUR apmērā.

73

Komisija varēja ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei atcelt ar vīzām saistīto prasību tikai tad, ja tās vērtējumā visi kritēriji būtu bijuši izpildīti. Komisija tomēr savus nosacījumus interpretēja brīvi, līdz ar to novērtējums bija pārāk pozitīvs. Mūsu analīze parādīja, ka, lai gan viens no trim pretkorupcijas kritērijiem vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā⁶⁰ tika sasniegts, pārējie divi tika sasniegti tikai daļēji (sk. 6. izcēlumu). Tā dēļ bezvīzu sistēma netika pārskatīta.

3.2. Pretkorupcijas iestādēm, kuras ES palīdzēja izveidot, joprojām ir grūtības sasniegt cerētos rezultātus

74

Valsts pretkorupcijas stratēģijā 2014.–2017. gadam tika prasīts izveidot pretkorupcijas iestādes (galvenās ir redzamas 15. attēlā). Arī EĀDD un Komisija mudināja valdību tās izveidot un nodrošināt to efektīvu darbību. Abas šīs iestādes ir atbalstījušas specializētu korupcijas apkarošanas iestāžu izveidi, savukārt tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbību joprojām ievērojami apdraud korupcija.

Korupcijas novēršanas valsts aģentūra

75

Pamatojoties uz iepriekšējās stratēģijas īstenošanu, KNVA izstrādāja Valsts pretkorupcijas stratēģiju 2018.–2020. gadam. ES finansētie eksperti, kas nolīgti 12. projekta ietvaros (sk. II pielikumu), novērtēja, ka ir pabeigti aptuveni 40 % no iepriekšējā stratēģijā un valsts programmā paredzētajiem pasākumiem un 30 % pasākumu ir paveikti daļēji. EĀDD un Komisija pauda gandarījumu par to, ka ministru kabinets 2018. gada aprīlī apstiprināja stratēģiju, tomēr parlaments to nekad nav pieņēmis. ES finansētie projekti un EUAM sniedza turpmākus ieteikumus attiecībā uz valsts pretkorupcijas stratēģijas 2020.–2024. gadam projektu. Dokumentu pirmajā lasījumā parlaments pieņēma 2020. gada novembrī. Laikā, kad tika pabeigts šis ziņojums, turpinājās dokumenta izskatīšana otrajā lasījumā.

76

Neskatoties uz Komisijas atbalstu, KNVA pārbaudes uzdevumi joprojām neatbilda GRECO ieteikumiem⁶¹. Vairākiem ES nosacījumiem bija nepieciešama efektīva aktīvu pārbaudes sistēma. Tomēr e-līdzekļu deklarēšanas sistēma nav pietiekami efektīva. Nav bijuši notiesājoši spriedumi par nelikumīgu iedzīvošanos (sk. 16. attēlu un 6. izcēlumu). Taču līdzekļu deklarāciju publiskošana ir preventīvs instruments.

77

ES finansētais VLDK projekts un EUAM palīdzēja izstrādāt pretkorupcijas programmas (sk. 37. punktu), un KNVA pēc tam tās apstiprināja. Tomēr lielākā daļa aptaujāto nerisināja galvenos korupcijas riskus, un procedūra tika uzskatīta par “formalitāti un ķeksīša ievilkšanu”⁶².

78

Beigu beigās Komisija ierobežoja sadarbību ar KNVA pēc tam, kad aģentūras reputācija tika apšaubīta, piemēram, padarot IT palīdzību atkarīgu no progresa galvenajās darbības jomās. Citi līdzekļu devēji bija pārtraukuši sniegt palīdzību agrāk, kad tika konstatētas negatīvas tendences.

79

2019. gada oktobrī ar Komisijas atbalstu tika izveidota jauna KNVA struktūra. Jaunu KNVA vadītāju iecēla 2020. gada janvārī pēc tam, kad tas bija izturējis konkursu, ko pārraudzīja starptautiskā atlases komiteja.

Valsts pretkorupcijas birojs

80

Valsts pretkorupcijas birojam (VPB) ir laba reputācija starptautiskajā sabiedrībā. Lai gan ES politiskais atbalsts ir palīdzējis saglabāt VPB funkcionalitāti un neatkarību, aģentūru pastāvīgi apdraud oponenti, kas izmanto tādus līdzekļus kā apsūdzības par pārkāpumiem. ES finansētie eksperti iesniedza priekšlikumu projektus par VPB jurisdikciju, taču arī šie tiesību akti ir pastāvīgi apdraudēti (piemēram, tiesību apstrīdēt ar korupciju saistītus komerclīgumus anulēšana⁶³). UKT 2020. gada septembrī paziņoja, ka svarīgas VPB likuma normas ir pretrunā konstitūcijai. Tas ietekmēs vadītāja iecelšanu amatā, Pilsoniskās uzraudzības padomi un vēl veicamo neatkarīgo revīziju⁶⁴.

81

Komisija un EUAM organizēja daudzus apmācības kursus, darbseminārus un mācību braucienus, kā arī sniedza norādījumus VPB, galveno uzmanību pievēršot izmeklēšanas uzdevumiem. VPB statistika liecina, ka ir gūti panākumi saistībā ar uzsāktajām izmeklēšanām (sk. 17. attēlu). Aģentūra aprēķināja tās nodrošināto ekonomisko ieguvumu sabiedrībai, salīdzinot savu budžetu (30 miljoni EUR) ar ekonomisko ietekmi (novērsti zaudējumi 450 miljonu EUR apmērā)⁶⁵. Tās spēja izmeklēt augsta līmeņa lietas ir ievērojami palielinājusies, jo īpaši salīdzinājumā ar augsta līmeņa profilu skaitu, kas tika izmeklēti pirms VPB izveides⁶⁶. Lielākā daļa lietu ir saistītas ar VPU⁶⁷, un aptuveni 18 % “aizdomu paziņojumu” bija saistīti ar augsta līmeņa amatpersonām⁶⁸. Revīzijas laikā VPB izmeklēja tādas ievērojamas korupcijas shēmas kā Rotterdam + lietu un Privatbank⁶⁹.

82

Tomēr VPB ir tikai viens posms pretkorupcijas ķēdē. VPB izmeklēšanas rezultāti ir atkarīgi no tādiem faktoriem kā prokuroru darbība un Kriminālistikas birojs, kas apstiprina pierādījumus. VPB apgalvoja, ka tā darbu jau sen kavē Ukrainas Valsts drošības dienests (UVDD)⁷⁰, kam pieder tehniskais aprīkojums telefona sarunu noklausīšanai un kam ir nepieciešamais personāls, savukārt VPB nav telefona sarunu noklausīšanās tiesību un trūkst pietiekamas piekļuves reģistriem. Politiskajā dialogā ES kopā ar citiem līdzekļu devējiem sekmīgi lobēja tāda likuma izstrādi (tas galu galā tika pieņemts 2019. gada oktobrī), kas ļautu VPB veikt slepenu izmeklēšanu, izmantojot telefona sarunu noklausīšanos. Tomēr, neraugoties uz ES iesaistīšanos, praksē UVDD saglabā kontroli pār sarunu noklausīšanos.

Specializētā pretkorupcijas prokuratūra

83

Lai gan SPP ir atbildīga par augsta līmeņa korupcijas lietu ierosināšanu tiesā, tā joprojām ir Prokuratūras struktūrvienība un tādējādi nav pilnībā neatkarīga. Papildus EUAM darbībām Komisija sniedza atbalstu galvenokārt četru projektu veidā (6., 12., 13. un 15. projekts II pielikumā). Sekmīga iznākuma sasniegšanu kavēja SPP vadības ierobežotā neatkarība un neatrisinātie jautājumi⁷¹. Komisija pēc 2018. gada telefonsarunu noklausīšanās skandāla samazināja savu atbalstu, apgalvojot, ka SPP vadītājs ir izdarījis spiedienu uz prokuroriem un tiesām⁷².

Pretkorupcijas augstā tiesa

84

Pirms PAT izveides 2019. gada septembrī ievērojams skaits SPP/VPB nosūtīto augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšana tiesās bija apstājusies, un ESAO to atzina par “šokējošu” faktu⁷³. Ņemot vērā šo situāciju, starptautiskā sabiedrība⁷⁴ un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir iestājušās par neatkarīgas tiesas izveidi ar uzticamu darbā pieņemšanas procedūru. 2016. gada dialoga ietvaros EĀDD un Komisija lūdza pieņemt tiesību aktus attiecībā uz PAT.

85

Komisija sniedza ievērojamu atbalstu PAT izveidei (sk. 9. attēlu). Pēc pārredzama konkursa 2019. gada aprīlī tika iecelti 38 tiesneši. Ilgi gaidītā tiesa, kurā ietilpst gan pirmais, gan apelācijas instances līmenis, oficiāli sāka darbu 2019. gada 5. septembrī un 2019. gada pēdējā ceturksnī sāka izskatīt pirmās augsta līmeņa lietas.

86

Līdz 2020. gada septembrim PAT bija pasludinājusi 16 notiesājošus spriedumus un vienu attaisnojošu spriedumu (sk. 18. attēlu). Salīdzinot ar vispārējām tiesām, kurās korupcijas lietas tiek apturētas jau daudzus gadus, PAT ir sākusi uzrādīt pirmos daudzsološos rezultātus. Tomēr revīzijas laikā tās efektivitāte, neatkarība un ilgtspēja bija apdraudēta.

Ukrainas Aktīvu atgūšanas un pārvaldības aģentūra

87

EUAM un Komisijas finansētā 12. projekta (sk. II pielikumu) ietvaros jau pašā sākumposmā tika sniegta palīdzība Ukrainas Aktīvu atgūšanas un pārvaldības aģentūras (UAAPA) nodibināšanā. Projekta laikā tika veikts tehniskais novērtējums un UAAPA saņēma juridisko atbalstu. Projektā tika finansēti arī IT rīki (piemēram, pamataprīkojums, UAAPA tīmekļa vietne un videokonferenču aprīkojums) un apmācība. Aģentūra sāka darbu no nulles, un visi darbinieki bija jāapmāca. UAAPA palielināja savu spēju izsekot un pārvaldīt aktīvus un ir apstrādājusi arvien vairāk līdzekļu atgūšanas gadījumu⁷⁵.

88

UAAPA apgalvoja, ka līdz 2020. gada oktobrim ir atradusi un izsekojusi nelikumīgi iegūtus aktīvus vairāk nekā 100 miljardu UAH (gandrīz 3 miljardu EUR) vērtībā. Tomēr UAAPA pilnvaras ir ierobežotas, jo tā var atrast un izsekot aktīvus tikai tad, ja to pieprasa tiesībaizsardzības iestādes. Neraugoties uz UAAPA pārvaldīto aktīvu apjoma pieaugumu, šī summa veido tikai 4 % (aptuveni 119 miljonus EUR) no visām izsekotajām summām.

Secinājumi un ieteikumi

89

Mēs konstatējām – lai gan ES ir atbalstījusi reformas, kas apkaro korupciju, un palīdzējusi samazināt korupcijas iespējas, augsta līmeņa korupcija joprojām ir būtiska problēma Ukrainā. Tiesu sistēmas reforma piedzīvo neveiksmes, pretkorupcijas iestādes ir apdraudētas, uzticība šādām iestādēm joprojām ir zema, un notiesājošo spriedumu skaits augsta līmeņa korupcijas lietās joprojām ir neliels.

90

Oligarhi un iegūtās intereses visā Ukrainā ir korupcijas pamatcēlonis un galvenie šķēršļi tiesiskumam un ekonomikas attīstībai valstī. Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Komisija labi apzinājās daudzveidīgās saiknes starp oligarhiem, augsta līmeņa ierēdņiem, valdību, parlamentu, tiesu iestādēm un valstij piederošiem uzņēmumiem (VPU). EĀDD vēl nav ierosinājis modeli, kā ierobežot to Ukrainas personu ieceļošanu ES, kuras tiek turētas aizdomās par augsta līmeņa korupciju, un kā liegt tām izmantot savus līdzekļus ES. Lai gan ES svarīgākajos dokumentos ir minēta cīņa pret korupciju, trūkst vispārējas stratēģijas, kas īpaši pievērstos augsta līmeņa korupcijai. EĀDD un Komisija pievērsās korupcijas jautājumam kā transversālai prioritātei, novirzot līdzekļus un centienus ar dažādu nozaru starpniecību; tas ietvēra atbalstu pretkorupcijas iestādēm, kuru uzdevums ir apkarot augsta līmeņa korupciju. Daudznozaru pieeja nebija pietiekami vērsta uz augsta līmeņa korupciju (sk. 22.–28. un 34. punktu).

91

ES korupcijas apkarošanas iniciatīvas projekts bija vērsts tikai uz korupciju, jo īpaši atbalstot pretkorupcijas iestādes, kas pievēršas augsta līmeņa korupcijai. Nevienam no pārējiem revidētajiem projektiem nebija vispārēja mērķa konkrēti samazināt augsta līmeņa korupciju, bet puse no tiem ietvēra darbības, kas risināja šo problēmu. Augsta līmeņa korupcija un nelikumīgas finanšu plūsmas – tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana – ir savstarpēji saistītas, taču mūsu revidētie projekti ietvēra ļoti nelielu skaitu pasākumu, kas bija vērsti uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskiem. Komisija savās makrofinansiālās palīdzības (MFA) programmās un vīzu režīma liberalizācijas kritērijos paredzēja arī nosacījumus reformu veicināšanai šajās jomās. ES padomdevēja misija (EUAM) atbalstīja Ukrainas iestāžu centienus reformēt civilās drošības sektoru. Tā sadarbojās ar tiesībaizsardzības iestādēm, lai samazinātu korupciju, kas ir viena no tās transversālajām prioritātēm. Tomēr EUAM pilnvarās nav ietverta cīņa pret augsta līmeņa korupciju (sk. 29.–37. un 71.–73. punktu).

1. ieteikums. Izstrādāt un īstenot konkrētas darbības, kas vērstas pret augsta līmeņa korupciju

Lai samazinātu augsta līmeņa korupciju, iesakām EĀDD un Komisijai:

1. ES daudzdimensionālās pieejas korupcijas apkarošanai ietvaros izstrādāt stratēģisku dokumentu par to, kā novērst un apkarot augsta līmeņa korupciju, tostarp valsts sagrābšanu. Šajos dokumentos jānosaka galvenie pasākumi ar skaidri noteiktiem termiņiem, lai vērstos pret pamatcēloņiem, tostarp oligarhisko struktūru;
2. kopā ar dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem analizēt un apsvērt modeli, kas ļautu novērst atsevišķu ukraiņu (oligarhu un viņu ietekmei pakļautu cilvēku), kurus tur aizdomās par augsta līmeņa korupciju, iekļūšanu ES un viņu aktīvu izmantošanu Savienībā;
3. uzlabot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas tiesību aktu īstenošanas uzraudzību un atbalstu Ukrainā.

Termiņš: 2022. gada beigas.

92

Komisijas atbalsts pilsoniskās sabiedrības projektiem un neatkarīgiem medijiem bija saprātīgs rīcības virziens korupcijas novēršanai un atklāšanai. Piemēram, pilsoniskā sabiedrība ir izveidojusi ProZorro un “politiski ietekmējamu personu” platformas, kas ir pamats reformu uzraudzībai un sabiedrības brīdināšanai par koruptīvu rīcību un varas ļaunprātīgu izmantošanu (sk. 4. izcēlumu un 29., 35. un 64. punktu).

2. ieteikums. Novērtēt un pielāgot pilsoniskās sabiedrības organizācijām un izmeklēšanas žurnālistikai sniegtā atbalsta apjomu

Lai uzlabotu pārredzamību un veicinātu reformas, iesakām Komisijai:

1. novērtēt un pielāgot atbalsta apjomu pilsoniskajai sabiedrībai un izmeklēšanas žurnālistikai, īpašu uzsvaru liekot uz korupcijas apkarošanu un atbalstot centienus samazināt oligarhiem piederošo mediju ietekmi;
2. atbalstīt pilsoniskās sabiedrības atbalsta saņēmējus sistemātisku uzraudzības mehānismu izstrādē (piemēram, rezultātu apkopojumā), lai līdzsekotu pretkorupcijas reformu sniegumam, un regulāri dokumentēt finansēto projektu rezultātus.

Termiņš: 2022. gada beigas.

93

Pastāv plaša vienprātība, ka valsts sagrābšanas situācijā ekonomiski ietekmīgi indivīdi un uzņēmumi gūst priekšrocības no valsts, jo īpaši ar VPU starpniecību. Komisija ir atbalstījusi lielu VPU privatizāciju. Politikas dialogā un MFA nosacījumos tā galveno uzmanību pievērsa šo VPU korporatīvajai pārvaldībai, taču šīs reformas ir apdraudētas. Tā arī atbalstīja Ukrainu Pretmonopola komitejas institucionālo spēju veidošanā, tomēr revīzijas laikā komiteja joprojām bija pārāk vāja, lai īstenotu konkurences politiku. Ir vajadzīga daudz plašāka rīcība, jo īpaši tāpēc, ka tik daudziem Ukrainas uzņēmumiem ir oligopolu vai monopolu statuss (sk. 38.–43. punktu).

3. ieteikums. Veicināt brīvas un godīgas konkurences šķēršļu likvidēšanu

Lai veicinātu godīgu konkurenci, iesakām Komisijai:

1. apzināt un pēc iespējas liegt atbalstu (ar projektiem, aizdevumiem un garantijām) uzņēmumiem oligarhiskā ietekmē, kuri rada šķēršļus brīvai un godīgai konkurencei;
2. atbalstīt Ukrainas iestāžu centienus likvidēt monopolus oligarhiskā ietekmē, ja pastāv bažas par brīvu un godīgu konkurenci;
3. sniegt pastiprinātu institucionālo atbalstu Antimonopola komitejai, lai palielinātu tās spējas un neatkarību, vienlaikus tiecoties nodrošināt komitejas integritāti un apņemšanos veikt reformas.

Termiņš: 2023. gada beigas.

94

Komisija ir izveidojusi sistēmu tās atbalsta uzraudzībai un novērtēšanai. Tomēr attiecībā uz pusi no revidētajiem projektiem ir grūti novērtēt, cik lielā mērā projekti ir palīdzējuši apkarot dažāda veida korupciju, jo iznākumi nav izmērāmi (bāzlīniju, mērķu un attiecīgu rādītāju trūkuma dēļ) un atspoguļo tiešos rezultātus un darbības. Turklāt EUAM nav publicējusi ietekmes novērtējumu (sk. 44.–49. punktu).

95

Lai gan EĀDD un Komisija katru gadu ziņo par reformu progresu Ukrainā, nav konkrēta ziņojuma par to, ko ES ieguldījums ir devis dažāda veida korupcijas apkarošanā. Ziņošanas sistēma nav balstīta uz iepriekš noteiktiem mērķlielumiem un rādītājiem salīdzinājumā ar bāzlīnijām (sk. 45.–47., 55.–57. un 71. punktu).

4. ieteikums. Uzlabot uzraudzību un ziņošanu, lai nodrošinātu informāciju un vajadzības gadījumā veiktu korektīvus pasākumus

EĀDD, Komisijai un EUAM iesakām:

1. uzlabot uzraudzības un sabiedriskās ziņošanas sistēmu (pamatojoties uz skaidriem un konkrētiem mērķiem, iepriekš noteiktiem mērķlielumiem un rādītājiem un salīdzinot ar bāzlīnijām), jo īpaši attiecībā uz augsta līmeņa korupcijas apkarošanu Ukrainā, galveno uzmanību pievēršot ES ieguldījumam;
2. prasīt, lai projektu īstenotāji pienācīgi aizpilda projektu žurnālus, salīdzinot projekta sasniegumus ar bāzlīnijām un paredzamajiem mērķiem.

Termiņš: 2022. gada beigas.

96

Nevēlēšanās veikt reformas un pretestība korupciju un tiesu iestāžu reformām radīja būtiskus šķēršļus, no kuriem nebija iespējams izvairīties ar riska mazināšanas pasākumiem. Sarežģītā vidē iepriekšējo sasniegumu ilgtspēja pastāvīgi ir apdraudēta (sk. 55.–58. punktu).

97

Komisija un EUAM ir snieguši neatslābstošu palīdzību tiesu sistēmas reformā, jo īpaši Pretkorupcijas augstajai tiesai, un tas tagad dod pirmos rezultātus, kad tiesa nolasa notiesājošus spriedumus. Komisija un EUAM sniedza ievērojamu atbalstu tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas un integritātes novērtēšanā. Tomēr tiesu sistēmas pārvaldības iestāžu locekļiem, ievērojamam skaitam tiesnešu un dažiem prokuroriem vēl ir jāveic integritātes pārbaude (sk. 18. attēlu, 4. izcēlumu un 60.–63. un 84.–86. punktu).

98

Komisija palīdzēja izveidot un attīstīt jaunās pretkorupcijas iestādes. Tomēr, ja viens institucionālās ķēdes posms ir vājš, visa ķēde nevar pienācīgi funkcionēt. EĀDD un Komisija ir aktīvi darbojušies, lai nodrošinātu pretkorupcijas sistēmu, kas pastāvīgi ir apdraudēta, un lai mēģinātu to iekļaut vietējā pastāvošo organizāciju sistēmā. Tomēr mēģinājums integrēt jaunās iestādes esošajā vidē ir pastāvīga cīņa (sk. 74.–88. punktu).

5. ieteikums. Sniedzot atbalstu spēju veidošanai, uzsvērt integritāti un apņemšanos veikt reformas;

Lai ES atbalsts būtu efektīvāks, iesakām Komisijai un EĀDD:

1. uzsvērt integritātes un apņemšanās veikt reformas kritērijus (t. i., iepriekšējo ieteikumu īstenošana, iepriekšējo rezultātu ilgtspēja un pārvaldības integritāte), pirms tās sniedz institucionālu atbalstu tiesu iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm un prokuratūras iestādēm;
2. sniedzot palīdzību, censties nodrošināt, ka galvenajiem tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības amatiem(t. i., Konstitucionālās tiesas tiesnešiem, tiesu vadītājiem, Augsti kvalificētu tiesnešu komisijai un Augstās Tieslietu padomes locekļiem)tiek veikti integritātes testi.

Termiņš: 2022. gada beigas.

99

ES projekti arī palīdzēja izveidot vairākus digitālos rīkus korupcijas novēršanai, taču daļai rīku bija nepieciešama valsts iestāžu turpmāka iesaistīšanās. Tieslietu ministrijas reģistru novērtēšana izrādījās noderīga, lai konstatētu trūkumus, jo īpaši precīzu datu trūkumu. E-līdzekļu deklarāciju pārbaudi apgrūtina dažu izmantojamo reģistru neprecizitātes. Nelikumīga uzņēmējdarbības vai īpašuma pārņemšana Ukrainā ir nopietna problēma un liels risks ieguldītājiem. Komisija risina šo problēmu (sk. 64.–69. un 76. punktu).

6. ieteikums. Atbalstīt reģistru digitalizāciju

Lai uzlabotu publisko reģistru pārredzamību, aizsargātu īpašumtiesības un rūpīgi uzraudzītu publisko līdzekļu izmantošanu, Komisijai jāatbalsta svarīgāko publisko reģistru digitalizācija. Tāds atbalsts palielinātu reģistru sadarbspēju un uzlabotu datu kvalitāti, kā arī padarītu reģistru apstrādi drošāku.

Termiņš: 2022. gada beigas.

100

ES nosacījumu saskaņošana ar citiem līdzekļu devējiem ir veicinājusi konstitūcijas grozīšanu, tiesiskā regulējuma stiprināšanu un iestāžu izveidi. Tomēr vairāki nosacījumi nebija pietiekami konkrēti un deva zināmu rīcības brīvību. Atzīstot, ka ir gūti panākumi, Komisija dažus nosacījumus atzina par izpildītiem. Tomēr mūsu novērtējums ir kritiskāks, jo īpaši attiecībā uz iznākumiem (sk. 61. un 71.–73. punktu).

101

Komisija sākotnēji tikai daļēji izmantoja nosacījumus, lai reformētu tiesu sistēmu, vispirms koncentrējoties uz konstitucionālajām izmaiņām, kas vajadzīgas, lai reorganizētu tiesu sistēmu, un uz pretkorupcijas iestāžu izveidi. Savā pēdējā MFA programmā (2020. gada jūlijā) Komisija prasīja, lai galvenajās tiesu sistēmas pārvaldības struktūrās tiktu veiktas integritātes pārbaudes. Turklāt dažus sasniegumus ir sagrāvušas iegūtās intereses. Viens no pēdējiem mēģinājumiem bija Satversmes tiesas lēmums, ar kuru e-līdzekļu deklarācija tika atzīta par antikonstitucionālu. Lai gan ES un starptautiskais spiediens lika likumdevējiem atjaunot pienākumu deklarēt aktīvus un piemērot sankcijas noteikumu neievērošanas gadījumā, sankcijas nav pietiekami preventīvas. EĀDD un Komisijas centieni novērsa zināmu regresu, bet tie ir pastāvīgi apdraudēti (55., 61., 71., 73. punkts, 3. izcēlums un 16. attēls).

102

EĀDD un Komisija ir atbalstījuši daudzu Ukrainas VPU korporatīvās pārvaldības uzlabošanu un privatizācijas veicināšanu. Tomēr ES finansētie eksperti secināja, ka moratoriji, kas aizliedz tiesas lēmumu izpildi un aizsargā VPU no bankrota paziņošanas vai parāda atmaksas, ir liela problēma (sk. 38.–41. punktu).

7. ieteikums. Noteikt stingrākus nosacījumus Komisijas sniegtajam atbalstam

Lai garantētu un nodrošinātu reformas, iesakām Komisijai, izstrādājot un novērtējot makrofinansiālās palīdzības nosacījumus,

1. ietvert stingras prasības tiesu iestāžu, prokuratūras un tiesībaizsardzības iestāžu reformai, jo īpaši, lai nodrošinātu to neatkarību un integritāti;
2. dokumentētā veidā izpētīt nosacījumus parāda moratoriju atcelšanai attiecībā uz VPU, lai iekļautu šādu nosacījumu nākamajā MFA programmā.

Termiņš: 2022. gada beigas.

Šo ziņojumu 2021. gada 20. jūlijā Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Bettina JAKOBSEN.

Pielikumi

I pielikums. Ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI), 2016.–2019. gads

II pielikums. Revidētās programmas un projekti

Nr.	LĪGUMA NOSAUKUMS	SAISTĪBU SUMMA (EUR)	LĪGUMU SUMMA (EUR)	IZMAKSĀTĀ SUMMA (EUR) līdz 2020. gada oktobrim
1	MFA III	1 800 000 000		1 200 000 000
2	MFA IV	1 000 000 000		1 000 000 000
3	2014/344 231: State Building Contract for Ukraine	355 000 000	305 125 000	305 125 000
4	2014/345 095: Enhancement of constitutional, anticorruption and legal reforms in Ukraine (Reanimation Package of Reforms Initiative)	394 974	394 974	394 974
5	2014/351 692: Consolidation of Justice Sector Policy Development in Ukraine	520 000	520 000	520 000
6	2013/328 160: Project to Support Justice Sector Reforms in Ukraine	7 857 467	7 857 467	7 506 681
7	2014/346 257: Implementation of the Programmatic Cooperation Framework with the Council of Europe in the Eastern Partnership	30 400 000	30 400 000 tostarp 3 357 220 Ukrainā	30 400 000 tostarp 3 259 547 Ukrainā
8	2016/373 210: Enhancement of Reanimation Package of Reforms coalition	918 771	918 771	918 771
9	2015/369 527: Support to State Fiscal Service (SFS) of Ukraine in Reinforcing IBM Elements in the Area of Customs Matters	1 800 000	1 800 000	1 723 068,09
10	2016/374 091: Strengthening institutional capacities of the Antimonopoly Committee of Ukraine to conduct market studies and effectively enforce competition law in accordance with EU standards	1 688 065	1 688 065	1 688 065
11	2016/374 814: Rada za Evropu: Capacity-Building in Support of the Verkhovna Rada of Ukraine	1 255 926	1 255 926	1 255 926
12	2016/382 642: Anti-Corruption and support to key reforms	14 500 000	14 500 000	14 500 000
13	2017/388 596: Enhancing the role of civil society in public finance oversight	682 670	682 670	670 849
14	2017/388 935: Fighting corruption and implementing reforms at regional level	729 541	729 541	656 586
15	2017/389 065: Strengthening the Role of Civil Society in Facilitating Democratic Reforms and Increasing Accountability, Responsibility, and Quality of Government	685 805	685 805	656 199
16	2017/392 878: Supporting prevention of corruption and investigation through civic engagement on a local level	748 944	748 944	674 050
17	2017/390 764: Pravo-Justice: Support to Justice-related Reforms in Ukraine	15 290 000	15 290 000	9 584 385
18	2017/392 754: Support to rule of law reforms in Ukraine (PRAVO – Police, Public Prosecution, Good Governance)	36 000 000	36 000 000	29 061 551
19	2017/387 956: Support to the Antimonopoly Committee of Ukraine for Enforcing State Aid Rules	2 900 100	2 900 100	2 320 080
20	ERAB un Ukrainas stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes vairāku līdzekļu devēju konts
	2016/379 989: ERAB un Ukrainas stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes vairāku līdzekļu devēju konts	8 000 000	8 000 000	8 000 000
	2017/394 778: ERAB papildinājums Nr. 1 “ERAB un Ukrainas stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes vairāku līdzekļu devēju konts”	9 000 000	9 000 000	9 000 000
	2018/401 226: papildinājums Nr. 2 iemaksu nolīgumam ar ERAB EKI/2016/379–989 “ERAB un Ukrainas stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes vairāku līdzekļu devēju konts” (“tukšais” līgums)	1 700 000	1 700 000	1 700 000
	2019/409 355: papildinājums Nr. 3 iemaksu nolīgumam ar ERAB EKI/2016/379–989 “ERAB un Ukrainas stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes vairāku līdzekļu devēju konts” (“tukšais” līgums)	10 000 000	10 000 000	10 000 000
21	EUAM06BP406: Strengthening the anticorruption capacity of the National Police of Ukraine by using modern technology to enforce the law	49 900		25 575
22	EUAM01BP0501: Strengthening Transparency, Accountability and Oversight in the Ukrainian Civilian Security Sector	157 000		102 484
23	EUAM05BP505: Institutional independence of the PPO/PGO of Ukraine and support to Self-governance bodies	86 700		20 642
24	EUAM6.1.5BP605: Strengthening anti-corruption capacities of Ukrainian civilian security sector institutions	55 600		22 342,60
KOPĀ MFA		2 800 000 000		2 200 000 000
KOPĀ projekti		473 378 683		409 364 432
KOPĀ revidēts		3 273 378 683		2 609 364 432

III pielikums. Ierobežots progress korupcijas apkarošanā Ukrainā

IV pielikums. Ukrainas virzība tiesiskuma rādītāju sasniegšanā, 2012.–2019. gads

V pielikums. Konkurētspējas rādītāju izmaiņas 2015.–2020. gadā

VI pielikums. ES ieguldījums konkurences uzlabošanā Ukrainā

POLITISKAIS DIALOGS (augsta līmeņa dialogs valdības līmenī)	• VPU privatizācijas plānu izstrāde un īstenošana saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; • mērķis vājināt oligarhu ietekmi uz ekonomiku, veicot uz tirgu orientētas reformas un pasākumus korupcijas apkarošanai; • atzinīgs novērtējums Ukrainas atjaunotajai apņēmībai cīnīties pret iegūto interešu ietekmi (oligarhu ietekmes palielināšanās ierobežošana)
POLITIKAS DIALOGS (dialogs finansiālās sadarbības ietvaros)	• VPU reforma; • koncentrēšanās uz enerģētikas nozari, dalība Enerģētikas komitejas sanāksmēs; • ES novērotāja statusā iesaistījās VPU uzraudzības padomes locekļu atlases procesā
TEHNISKĀ PALĪDZĪBA	• ERAB vairāku līdzekļu devēju konta (VLDK) galvenais līdzekļu devējs; • atbalsts Ukrainas Antimonopola komitejai (UAK)
NOSACĪJUMI	• Makrofinansiālās palīdzības programmas

Avots: ERP, pamatojoties uz revīzijas dokumentiem.

VII pielikums. ES un EUAM darbību pietiekamība un lietderība reformu veicināšanā

VIII pielikums. Konstitucionālās tiesas tiesnešu un Augstākās tieslietu padomes locekļu iecelšana

Akronīmi un saīsinājumi

AKTK: Augsti kvalificētu tiesnešu komisija

AN: asociācijas nolīgums

ATP: Augstā tieslietu padome

ERAB: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

EUAM: Eiropas Savienības padomdevēja misija Ukrainā

GRECO: Pretkorupcijas starpvalstu grupa

ĢD: ģenerāldirektorāts

KNVA: Korupcijas novēršanas valsts aģentūra

MFA: makrofinansiālā palīdzība

PAT: Pretkorupcijas augstā tiesa

PGO: Ģenerālprokuratūra

PKDK: Prokuroru kvalifikācijas un disciplinārlietu komisija

PSO: pilsoniskās sabiedrības organizācija

PVBTZ: padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona

SPP: Specializētā pretkorupcijas prokuratūra

SVF: Starptautiskais Valūtas fonds

TI: tiesībaizsardzības iestāde

UAAPA: Ukrainas Aktīvu atgūšanas un pārvaldības aģentūra

UAH: Ukrainas grivna

UAK: Ukrainas Antimonopola komiteja

UAT: Ukrainas Augstākā tiesa

UKT: Ukrainas Konstitucionālā tiesa

UOP: Uzņēmējdarbības ombuda padome

UVDD: Ukrainas Valsts drošības dienests

VFD: Valsts finanšu dienests

VLDK: vairāku līdzekļu devēju konts (ERAB)

VPB: Ukrainas Valsts pretkorupcijas birojs

VPU: valstij piederošs uzņēmums

Glosārijs

Augsta līmeņa korupcija: organizācija Transparency International augsta līmeņa korupciju definē kā “augsta līmeņa varas ļaunprātīgu izmantošanu, no kuras labumu uz citu rēķina gūst tikai daži un kas rada nopietnu un plaši izplatītu kaitējumu indivīdiem un sabiedrībai”.

Budžeta atbalsts: ES atbalsta tiešs pārskaitījums partnervalsts (Ukrainas) kasē, ja ir ievēroti izvirzītie nosacījumi.

Iegūto tiesību turētāji: cilvēki vai organizācijas, kas ir finansiāli vai personīgi ieinteresēti uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā vai esošajā sistēmā.

Iznākums: tūlītējas vai ilgāka termiņa, plānotas vai neparedzētas izmaiņas, kas radušās projekta īstenošanas rezultātā un kas parasti ir saistītas ar tā mērķiem (piemēram, uzlabota valsts atbalsta uzraudzība un kontrole pēc labāk apmācīta darbaspēka).

Moratorijs: tiesību norma, kas aizliedz izpildīt tiesas nolēmumu pret valsti vai VPU.

Oligarhi: viena no mazām turīgu indivīdu grupām, bieži vien no uzņēmējdarbības vides, kuri neieņem vēlētu amatu, bet faktiski kontrolē valsti.

Projekta žurnāls: dokuments, kurā uzskaitīti ES projekta mērķi, iznākums un darbības ar atsaucēm uz bāzlīnijām, mērķiem un rādītājiem.

Tiešie rezultāti: rezultāti, ko iegūst vai panāk, īstenojot ES finansētu projektu.

Valstij piederošs uzņēmums: uzņēmums, kas pilnībā vai daļēji pieder valsts valdībai.

Valsts sagrābšana: korupcijas veids, no kura labumu gūst tie, kas ietekmē tiesisko regulējumu un iecelšanu svarīgākajos amatos pašlabuma nolūkā, neņemot vērā sabiedrības intereses.

Revīzijas grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas virzienus un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Bettina Jakobsen vadītā III apakšpalāta, kuras pārziņā ir ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīzija. Revīziju vadīja ERP loceklis Juhan Parts, ko atbalstīja privātā biroja vadītājs Ken-Marti Vaher un privātā biroja atašejs Margus Kurm, galvenā vadītāja Sabine Hiernaux-Fritsch, darbuzdevumu vadītāja Aurelia Petliza un revidenti Joël Costantzer un Dirk Neumeister. Lingvistisko atbalstu sniedza Mark Smith. Vizualizācijas atbalstu sniedza Aleksandra-Elena Mazilu Lingvistisko un administratīvo atbalstu sniedza Ramune Sarkauskiene

Beigu piezīmes

¹ EĀDD, “ES un Ukrainas attiecības – faktu lapa”, 2020. gads; Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. februāra rezolūcija par ES un Ukrainas asociācijas nolīguma īstenošanu, 2021. gads.

² EĀDD, Augstā pārstāvja/priekšsēdētājas vietnieka Josep Borrell intervija ar Ivan Verstyuk no Novoe Vremya, 2020. gada 21. septembris.

³ ERP īpašais ziņojums Nr. 32/2016 “ES palīdzība Ukrainai”, 7. punkts.

⁴ USAID, “Changing corrupt behaviors assessment: addressing everyday corruption in Ukraine”, 2015, 7. lpp.

⁵ Centre for Economic Strategy, “How much does the budget lose due to the lack of good governance?”, 2018, 41. lpp.

⁶ Chatham House, “Are Ukraine’s Anti-corruption Reforms Working?”, 2018, 23. lpp.
Stratēģisko padomdevēju grupa Ukrainas reformu atbalstam, “Reforms in Ukraine after revolution of Dignity: what was done, why not more, and what to do next”, 2019, 115. lpp.

⁷ SVF, “Government of Ukraine Report on the Diagnostic Study of Governance Issues Pertaining to Corruption, the Business Climate and the Effectiveness of the Judiciary”, 2014, 4., 9. un 20. lpp.;
EASO 4. monitoringa rezultāts “Prevention and Prosecution of Corruption in State-Owned Enterprises”, 2018, 8. lpp.;
SVF valsts ziņojums Nr. 17/84, 32. punkts; Stiftung Wissenschaft und Politik, ““Deoligarchisation” in Ukraine, Promising Visions, Murky Realities”, 2016, 1., 2., 4. un 5. lpp.;
“Survival of the richest: how oligarchs block reforms in Ukraine”, 2016, 3.–8. lpp.;
ECFR, “Guarding the guardians: Ukraine’s security and judicial reforms under Zelensky”, 2019, 5., 6., 8., 11., 13. un 14. lpp.;
Jacques Delors Institute, “Supporting Ukraine’s difficult path towards reforms”, 2015, 7. lpp.

⁸ SVF valsts ziņojums Nr. 17/84, 2017, 15. lpp.

⁹ Sk. SVF, “Government of Ukraine report on the diagnostic study of governance issues pertaining to corruption, the business climate and the effectiveness of the judiciary”, 2014. gada jūlijs, 7. punkts;
SVF,ziņojums Nr. 17/83 par Ukrainu, 2017. gada aprīlis;
Financial Times, “Ukraine courts cannot be allowed to throw out anti-corruption gains”, Volodymyr Zelensky, 2020. gada 1. novembris.

¹⁰ Atlantijas padome, “Corruption, Democracy, and Investment in Ukraine”, 2007, 5. lpp.; SVF Valsts ziņojums Nr. 17/84, 2017, 5., 6. un 15. lpp.

¹¹ Starptautiskais Pētniecisko žurnālistu konsorcijs, “With Deutsche Bank’s help, an oligarch’s buying spree trails ruin across the US heartland” un “’Enough is enough’: How FinCEN Files exposes a broken system that keeps dirty cash flowing”, 2020.

¹² “Profit shifting in Ukraine’s iron ore exports”, 2018, 3. lpp.
Sociālo un ekonomisko pārmaiņu institūts, “Comparative analysis of the fiscal effect of tax evasion/avoidance instruments in Ukraine”, 2020, 44. lpp.

¹³ Dragon Capital un Centre for Economic Strategy, “Foreign Investor Survey”, 2020. gada novembris, un
European Business Association, “Investment Attractiveness Index
First Half of 2020“.

¹⁴ Pasaules Banka, “Ukraine systematic country diagnostic toward sustainable recovery and shared prosperity”, 2017, 9. un 19. punkts;
SVF, “Statement by the IMF Managing Director on Ukraine”, 2019;
ESAO, 4. monitoringa rezultāts “Prevention and Prosecution of Corruption in State-Owned Enterprises”, 2018, 16. lpp.

¹⁵ Austrumu partnerība.

¹⁶ Balstoties uz ESAO izvilkumu no oficiālās attīstības palīdzības saistībām Ukrainai; saņēmējvalsts — Ukraina, vidēji 2018.–2019. gadā.

¹⁷ Regula (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, 1. panta 4. punkts un 2. panta 1. punkts.

¹⁸ Līgums par Eiropas Savienību, 2. pants.

¹⁹ Līgums par Eiropas Savienību, 21. panta 2. punkts; EĀDD, “A Global Strategy for the European Union’s Foreign and Security Policy”, 2016. gada jūnijs, 26. lpp.

²⁰ Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (OV L 161, 29.5.2014.), preambula, 1. panta 2. punkta e) apakšpunkts, 2. un 3. pants un IV sadaļa.

²¹ Komisijas Īstenošanas lēmums par īpašo pasākumu korupcijas apkarošanai un galveno reformu atbalstam Ukrainā 2016. gadā: rīcības dokuments ES korupcijas apkarošanas iniciatīvai Ukrainā,1. pielikums, 4. lpp.

²² Pārskats par ES atbalstu.

²³ Padomes 2014. gada 22. jūlija Lēmums 2014/486/KDAP par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine).

²⁴ ERP īpašais ziņojums Nr. 32/2016 “ES palīdzība Ukrainai”.

²⁵ Rīcības dokuments par Ukrainas valsts veidošanas līgumu (projekts Nr. 3 II pielikumā), 2.–4. lpp.

²⁶ Asociācijas nolīgums, īpaši pasākumi (2014.–2017. gads), 2018.–2020. gada vienotā atbalsta shēma, Asociācijas padomes operatīvie secinājumi un KDAP misijas EUAM Ukraine operatīvais plāns (dokumenti nav publiski pieejami).

²⁷ 2015. gada ES un Ukrainas asociācijas programma, 2015. gada 16. marts, 6. lpp.

²⁸ Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (EKI) plānošana (2017.–2020. gads) – vienotā atbalsta shēma ES atbalstam Ukrainai (2018.–2020. gads).

²⁹ Eiropas Savienības Padome, “Concept of operations for EU civilian advisory mission in Ukraine agreed”, 2014;
Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (EKI) plānošana (2017.–2020. gads) – vienotā atbalsta shēma ES atbalstam Ukrainai (2018.–2020. gads).

³⁰ Linda Höglund, Mikael Holmgren Caicedo, Maria Mårtensson un Fredrik Svärdsten, “Strategic management in the public sector: how tools enable and constrain strategy making”, International Public Management Journal, 2018, 21:5, 822.–849. lpp., DOI: 10,1080/10 967 494,2018.1 427 161.

³¹ Eiropas Komisija, “To valstu saraksts, uz kurām attiecas ES novērtējums par augsta riska trešām valstīm saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, un 1. prioritātes valstu saraksts (novērtēšanai 2018. gadā)” un Komisijas novērtējumi (dokumenti nav publiski pieejami).

³² Padomes 2014. gada 5. marta Regula (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes 2014. gada 14. aprīļa Lēmums 2014/216/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā.

³³ Piemēram, Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2016. gada 28. janvāra spriedums lietā T-486/14.

³⁴ ESAO, “State-Owned Enterprise Reform in the Hydrocarbons Sector in Ukraine”, 2019, 30., 31. un 51. lpp.;
Eiropas politikas pētījumu centrs, “The Struggle for Good Governance in Eastern Europe, oligarchs as key obstacles to reform”, 2018, 61. lpp.

³⁵ Pasaules Banka, “Crony capitalism in Ukraine: impact on economic outcomes”, 2018, 5. lpp. Pasaules Banka ir noteikusi, ka politiski saistītam uzņēmumam starp tā īpašniekiem, akcionāriem vai vadītājiem ir vismaz viena politiski ietekmējama persona.

³⁶ ESAO, 4. uzraudzības rezultāts “Prevention and Prosecution of Corruption in State-Owned Enterprises”, 2018, 8. lpp.

³⁷ Pasaules Banka, “Reducing Market Distortions for a More Prosperous Ukraine”, 2019, 20. lpp.; Eiropas Ārlietu padome, “Survival of the richest: How oligarchs block reform in Ukraine”, 2016, 8. lpp.;
ESAO, “Anti-Corruption Reforms in Ukraine:Prevention and Prosecution of Corruption in State-Owned Enterprises”, 2017, 8. un 53. lpp.

³⁸ ERP, pamatojoties uz Eiropas Padomes publikāciju “Supporting Ukraine in executing judgments by the European Court of Human Rights”. Report on a mission to Ukraine for bilateral consultations with Ukrainian authorities concerning the improvement of enforcement proceedings”, 2018, 5. lpp.; PRAVO JUSTICE projekts.

³⁹ ERAB Ukrainas stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes vairāku līdzekļu devēju konts.

⁴⁰ Transparency International, “Dnipro hotel sold for over UAH 1 billion”, 2020. gada 15. jūlijs; ERAB VLDK, II pielikums, “Individual Project Reports of the 2019 annual report”;
BOC 2019, Gada pārskats.

⁴¹ Eiropas Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, “Association Implementation Report on Ukraine”, 2020, 20. lpp.; Pasaules Banka: “Reducing Market Distortions for a More Prosperous Ukraine”, 2019, 34. lpp.; ESAO, “SME Policy Index:Eastern Partner Countries 2020”, 2020, 484. lpp.

⁴² Neietverot makrofinansiālās palīdzības programmas un budžeta atbalsta programmas.

⁴³ GRECO, ceturtā izvērtēšanas kārta “Corruption prevention in respect of members of Parliament, judges and prosecutors”, Ukraina, 2020, 189. punkts.

⁴⁴ ESAO, “Anti-corruption reforms in Ukraine:4th round of monitoring of the Istanbul Anti-Corruption Action Plan”, progresa atjauninājums, 2019, 6. lpp.

⁴⁵ Eiropas Komisija, labāka regulējuma rīkkopa, rīks nr. 43 “Kas ir novērtējums un kad tas ir vajadzīgs”?

⁴⁶ SVF, “Government of Ukraine report on the diagnostic study of governance issues pertaining to corruption, the business climate and the effectiveness of the judiciary”, 2014, 3. un 4. lpp.

⁴⁷ Eiropas Padome, “Assessment of the 2014.–2018. judicial reform in Ukraine and its compliance with the standards and recommendations of the Council of Europe”, 2019, 4. lpp.

⁴⁸ Venēcijas Komisijas atzinums Nr. 999/2020 par likumprojektu Nr. 3711.

⁴⁹ Eiropas Komisija un ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, 2019. gada Asociācijas īstenošanas ziņojums.

⁵⁰ Democracy Reporting International, “The Attempt of the Constitutional Court of Ukraine to Determine Fundamentals of the Judicial Reform Process”, 2020, Lēmums Nr. 2-r/2020.

⁵¹ Politikas un tiesiskās reformas centrs, “Political Points for 29 August – 5 September 2019” un “Ukrainian President signs law on reform of prosecutor's office”, 2019. gada 23. septembris.

⁵² Reformu iniciatīvas atjaunošanas pakete “Reforms under the Microscope”, 2017, 57. lpp.

⁵³ GRECO, ceturtā novērtēšanas kārta:“Corruption prevention in respect of members of Parliament, judges and prosecutors”, Ukraina, 2020. gada marts, xxiii) ieteikums.

⁵⁴ Eiropas Padome, “Corruption undermines human rights and the rule of law”, 2021. gada 19. janvāris;
Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrija, “Country Policy and Information Note Ukraine: Organised crime and corruption”, 2019. gada septembris, 9., 19. un 25. lpp.;
2019. gada ziņojums par cilvēktiesībām Ukrainā;
Eiropas Ārlietu padome, “Guarding the guardians:Ukraine’s security and judicial reforms under Zelensky”, 2019. gada augusts.

⁵⁵ CEPEJ statistika (2020. gada izdevums) on the number of courts, Venice Commission Opinions 969/2019, 999/2020 un 1012/2020; un DEJURE FOUNDATION “proposal for a model for selecting trustworthy judges”, 2019. gada 21. jūnijs.

⁵⁶ Kijevas Starptautiskais socioloģijas institūts, “Comparative analysis of national surveys, Corruption in Ukraine 2015”; USAID Fair Justice projekts, “National public opinion survey on Democratic, Economic and Judicial Reforms, Including Implementation of the Law on the Purification of Government”, 2015; kā arī EUAM pasūtītās sabiedriskās domas aptaujas 2015.–2019. gadā.

⁵⁷ Razumkov Center Ukraine 2019–2020, “Broad Opportunities, Contradictory Results”; Democratic Initiatives Fund, “Apsekojuma rezultāti”, 2019. gada jūnijs; kā arī EUAM sabiedriskās domas aptaujas, 2015.–2019. gads.

⁵⁸ Public register of politically exposed persons of Ukraine.

⁵⁹ Portāls, kas iedzīvotājiem nodrošina bezmaksas piekļuvi datiem.

⁶⁰ Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna 2.3.1. bloks “Organizētās noziedzības, terorisma un korupcijas novēršana un apkarošana”.

⁶¹ GRECO, ceturtā novērtēšanas kārta. “Corruption prevention in respect of members of parliament, judges and prosecutors”, i) ieteikums, otrā daļa nav izpildīta.

⁶² ESAO, “Anti-corruption Reforms in Eastern Europe and Central Asia – Progress and Challenges, 2016.–2019.”, 2020, 31. lpp.

⁶³ Eiropas Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos: Association Implementation Report on Ukraine, 2019, 9. lpp.

⁶⁴ VPB, “Constitutional crisis requires an immediate solution to restore the effective work of anti-corruption institutions – NABU statement”, 2020. gada 6. novembris.

⁶⁵ VPB ziņojums, 2010. gada janvāris–jūnijs.

⁶⁶ ESAO, Stambulas Korupcijas novēršanas rīcības plāns, 4. uzraudzības kārta, Ukraina, 2017, 11. un 143. lpp.

⁶⁷ VPB ziņojums, 2020. gada janvāris–jūnijs.

⁶⁸ VPB ziņojums, 2019. gada jūlijs–decembris.

⁶⁹ ESAO: “Snapshot of Ukraine’s Energy Sector:Institutions, Governance and Policy Framework”, 2019, 41. lpp.; VPB, “Former PrivatBank top managers notified of suspicion”.

⁷⁰ VPB, “Undercover operation conducted by the NABU and the SAPO was failed due to the lack of the right of autonomous wiretapping”, 2017. gada 30. novembris.

⁷¹ Eiropas Komisija, Action Document for the EU Anti-Corruption Initiative in Ukraine (Phase II), 6. lpp.

⁷² ANTAC, Izbeigto lietu reģistrs.

⁷³ ESAO, Istanbul Anti-Corruption Action Plan, 4. uzraudzības kārta, Ukraina, 2017, 155. lpp.

⁷⁴ ESAO, “Anti-Corruption Reforms in Ukraine”, 3. kārta:“Monitoring of the Istanbul Anti-Corruption Action Plan”, 2015. gada marts, 84. lpp.

⁷⁵ “ARMA reported on its activities in 2019”.

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=59383

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-6504-1	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/2044	QJ-AB-21-018-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-6534-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/668861	QJ-AB-21-018-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

• 1., 5., 6., 11., 12., 13., 14., 16., 18. attēls, VIII pielikums Ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.