Īpašais ziņojums
Nr.16 2017

Lauku attīstības plānošanai jābūt mazāk sarežģītai un vairāk uzmanības jāveltī rezultātiem

Par ziņojumu Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES plāno lauku attīstības politikai izlietot gandrīz 100 miljardus EUR, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA). ES stratēģiskā satvara mērķis 2014.–2020. gadam bija vairāk koncentrēties uz rezultātiem. Tomēr centieni to panākt saskārās ar pastāvīgo problēmu, ka jaunā perioda plānošana sākās vēl pirms tam, kad bija pieejami atbilstīgi dati par izdevumiem un rezultātiem iepriekšējā periodā.
Mēs secinājām, ka apstiprinātās lauku attīstības programmas ir gari un sarežģīti dokumenti, kuriem piemītošie trūkumi ierobežo iespējas lielāku uzmanību veltīt izpildei un darbības rezultātiem. Valstu iestādēm bija jāveic liels administratīvais darbs, lai ņemtu vērā daudzās prasības attiecībā uz saturu. Mēs arī konstatējām, ka, neraugoties uz Komisijas centieniem, lauku attīstības programmu īstenošana sākās vēlu un plānoto izdevumu izpilde sākās vēl lēnāk nekā iepriekšējā periodā.
Lai uzlabotu nākamo plānošanas procesu, mēs sniedzam vairākus ieteikumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:
PDF
PDF General Report

Kopsavilkums

I

ES lauku attīstības politikas mērķis ir uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un panākt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES plāno lauku attīstības politikai izlietot gandrīz 100 miljardus EUR, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA).

II

ELFLA finansiāli atbalsta pasākumus, kurus veic dalībvalstis, izmantojot valsts vai reģionālās lauku attīstības programmas (LAP), ko sagatavo dalībvalstis un apstiprina Komisija.

III

ES stratēģiskā satvara mērķis 2014.–2020. gadam bija vairāk koncentrēties uz rezultātiem. Tomēr centieni to panākt saskārās ar pastāvīgo problēmu, ka jaunā perioda plānošana sākās vēl pirms tam, kad bija pieejami pietiekami un atbilstīgi dati par izdevumiem un rezultātiem iepriekšējos periodos.

IV

Ņemot vērā iepriekš minēto, Palāta pētīja, vai jaunais tiesiskais regulējums 2014.–2020. gadam atspoguļoja lielāku uzsvaru uz izpildi un vai jaunais plānošanas process ļāva izstrādāt — un vai tika izstrādātas — kvalitatīvas LAP, kas potenciāli veicinātu labākus rezultātus. Lai gan stratēģiskā satvara mērķis ir veicināt uz rezultātiem balstītu pieeju, apstiprinātās LAP ir apjomīgi un sarežģīti dokumenti ar nepilnībām, kas traucēs sasniegt vērienīgo mērķi, proti, lielāku uzsvaru likt uz izpildi un rezultātiem. Palāta arī konstatēja, ka valstu iestādēm bija jāveic liels administratīvais darbs, lai ņemtu vērā daudzās prasības attiecībā uz saturu.

V

Palāta pievērsa uzmanību 2014.–2020. gada lauku attīstības politikas plānošanas procedūrai, pārbaudot, vai tā tika veikta tādā veidā, lai šo LAP īstenošana sāktos agrāk nekā iepriekšējos periodos un lai tādējādi izvairītos no negatīvajām sekām, kas saistītas ar novēlotu sākumu. Mēs konstatējām, ka, neraugoties uz Komisijas centieniem, LAP īstenošanu, tāpat kā iepriekšējā plānošanas ciklā, nesāka agrāk un ka plānoto izdevumu izpilde sākās vēl lēnāk nekā iepriekšējā periodā.

VI

Šajā ziņojumā ir sniegti ieteikumi, kuru mērķis ir veicināt un uzlabot nākamo plānošanas procesu. Palāta iesaka Komisijai:

  1. nodrošināt, lai tās politikas priekšlikumos būtu sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz saskaņotību starp atsevišķām programmām;
  2. pārskatīt plānošanas dokumentu koncepciju nolūkā vienkāršot to saturu un samazināt prasību skaitu;
  3. sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošināt, lai pilnveidotā ikgadējā ziņošana par izpildi 2019. gadā sniegtu skaidru un visaptverošu informāciju par programmu sasniegumiem;
  4. precīzāk noteikt dažādos rādītāju veidus, pamatojoties uz valstu iestāžu un starptautisko organizāciju iedibināto labo praksi;
  5. pārskatīt un ņemt vērā pašreizējās sistēmas īstenošanas pieredzi, tostarp izpildes rezerves ietekmi, to rezultātu rādītāju piemērotību, kurus izmanto, lai piekļūtu izpildes rezervei, un finanšu sankciju pielietojumu nepietiekamu darbības rezultātu gadījumā;
  6. savlaicīgi sagatavot tiesību aktu priekšlikumus lauku attīstības politikai pēc 2020. gada.
VII

Mēs arī iesakām Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai apsvērt iespēju ilgtermiņa stratēģiju un politikas veidošanu saskaņot ar budžeta ciklu un veikt visaptverošu izdevumu pārskatīšanu, pirms ir noteikts jaunais ilgtermiņa budžets.

Ievads

ES lauku attīstības politika

01

ES atbalsts lauku attīstībai ir vērsts uz to, lai veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā un panāktu lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību3. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES plāno izlietot gandrīz 100 miljardus EUR jeb 14–19 miljardus EUR gadā, izņemot 2014. gadu (sk. 1. tabulu). Lauku attīstības izdevumi veido vienu ceturto daļu no visiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izdevumiem, un to nozīme ir redzama KLP finansējuma kontekstā (sk. 1. tabulu). Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta sniegto informāciju4 kopējais publiskais atbalsts lauksaimniecībai veido 36 % no kopējā lauksaimniecības faktoru ienākuma5.

1. tabula

ELFLA finansējums KLP kontekstā

  ES 28 dalībvalstis (faktiskās cenas; miljoni EUR)
  2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 Kopā
Lauku attīstība1 5 299 18 184 18 684 14 371 14 381 14 330 14 333 99 582
Ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie atbalsti1 43 778 44 190 43 950 44 146 44 162 44 241 44 263 308 730

19. finanšu pārskats par ELFLA, Eiropas Komisija, COM(2016) 632 final.

02

Katra ES dalībvalsts saņem finanšu piešķīrumu septiņu gadu plānošanas periodam (sk. 1. attēlu).

1. attēls

ELFLA finansējums dalībvalstīm 2014.–2020. gadā

Image: ELFLA finansējums dalībvalstīm 2014.–2020. gadā

Piezīme: noapaļošanas dēļ kopsumma var nesakrist ar atsevišķu skaitļu summu.

Avots: ELFLA regulas I pielikums (ietverot grozījumus, kas veikti ar Regulu (ES) 2015/791).

03

ELFLA finansiāli atbalsta pasākumus, kurus īsteno dalībvalstis, izmantojot valsts vai reģionālās lauku attīstības programmas (LAP). LAP nodrošina pamatu ieguldījumu veikšanai projektos saimniecībās vai lauku apvidos, pamatojoties uz ekonomiskajām, vides vai sociālajām vajadzībām, kas apzinātas valsts vai reģionālā līmenī. Tie ietver tādus projektus kā ieguldījumi saimniecībās un to modernizācija, darbības uzsākšanas dotācijas gados jauniem lauksaimniekiem, agrovides un klimata pasākums, pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību, agrotūrisms, ciematu atjaunošana, platjoslas interneta pārklājuma nodrošināšana lauku apvidos vai sabiedrības virzīta vietējā attīstība. Šos pasākumus līdzfinansē no valsts, reģionālo vai privāto fondu līdzekļiem.

04

Plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam ir pieņemtas 118 dažādas LAP 28 dalībvalstīs; 20 dalībvalstīm ir pa vienai valsts programmai, bet astoņas izvēlējās izstrādāt reģionālās programmas6.

05

LAP tiek gatavotas sadarbībā ar ekonomiskajiem, sociālajiem un vides partneriem, un valsts vai reģionālās iestādes tās iesniedz Komisijai, kura ir atbildīga par programmu apstiprināšanu.

Lauku attīstība kā daļa no plašākas ES stratēģijas

06

ELFLA ir viens no pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem); pārējie ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF). Agrāk ELFLA, EJZF un ERAF/KF/ESF darbojās neatkarīgi, pamatojoties uz atsevišķām regulām un to attiecīgajām LAP vai darbības programmām (DP). 2014.–2020. gada plānošanas periodā visi pieci ESI fondi ir apvienoti vienā jumta regulā — Kopīgo noteikumu regulā (KNR). Šajā regulā ir noteikts vienots stratēģiskais satvars7 (VSS, sk. 2. attēlu), ko piemēro visiem ESI fondiem, lai atvieglotu plānošanu un koordinēšanu.

2. attēls.

Politikas pārskats laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam

Image: Politikas pārskats laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam

Avots: ERP, pamatojoties uz AGRI ĢD norādījumu dokumentiem.

07

Šīs jaunās pieejas mērķis bija atvieglot ES intervences pasākumu teritoriālo koordināciju un veicināt visu ESI fondu ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei8.

08

Kopš 2014. gada dalībvalstīm bija jānoslēdz partnerības nolīgumi (PN)9, kas paredz visa ES strukturālā un investīciju finansējuma (ESI fondu) koordināciju katrā valstī. Ar partnerības nolīgumiem valstu iestādēm tiek noteikti plāni par to, kā izlietojams ESI fondu finansējums. Partnerības nolīgumi tiek sagatavoti saskaņā ar vienotā stratēģiskā satvara10 pamatprincipiem, un katrai dalībvalstij ir viens partnerības nolīgums. Partnerības nolīgumi aptver visu plānošanas periodu un visus ESI fondus, un tajos ir aprakstīti dalībvalstu vispārīgie un tematiskie mērķi, tādējādi sniedzot pārskatu par informāciju, kas ir sīkāk izstrādāta individuālās programmās. Partnerības nolīgumus apstiprina Komisija.

09

Visi 11 tematiskie mērķi (TM)11, kas noteikti KNR, ir paredzēti tam, lai nodrošinātu saikni starp pieciem ESI fondiem un stratēģiju “Eiropa 2020”12. Lauku attīstības politikas ilgtermiņa stratēģiskie mērķi 2014.–2020. gadam ir strukturēti sešās prioritātēs, kas sīkāk iedalītas 18 prioritārajās jomās (sk. I pielikumu), kuras atspoguļo VSS attiecīgos tematiskos mērķus un “palīdz sasniegt transversālos mērķus inovācijas, vides, klimata pārmaiņu (..) jomā”13.

Lielāks uzsvars uz izpildi

10

Viens no ES stratēģiskā satvara galvenajiem mērķiem 2014.–2020. gadam bija pārvaldīt ES budžetu, vairāk koncentrējoties uz izpildi un rezultātiem. Šis mērķis cita starpā atspoguļoja 2015. gadā uzsākto Komisijas iniciatīvu “Uz rezultātiem vērsts budžets”, kas vēl vairāk pastiprināja izmērāmu rezultātu un ES izdevumu efektivitātes un lietderības nozīmi. Mērķis bija atteikties no iesīkstējušās budžeta prakses “(..) galvenokārt koncentrēties uz apguvi un atbilstību un mazāk uz izpildi”, jo “ir steidzami jāmaina sistēma, kā mēs plānojam budžetu, izpildām budžetu un izmantojam resursus”.

11

Tomēr šī pieeja saskārās ar pastāvīgo problēmu, ka jaunā perioda plānošana sākās vēl pirms tam, kad bija pieejami pietiekami un atbilstīgi dati par izdevumiem un rezultātiem iepriekšējā periodā (sk. 1. izcēlumu). Tādējādi ir faktiski neiespējami veikt plānošanu, pamatojoties uz gūto pieredzi saistībā ar to, kas labāk palīdzēja sasniegt politikas mērķus. Šajos apstākļos ir lielāka iespēja, ka resursus piešķirs projektiem, par kuriem ir lielāka cerība, ka līdzekļi tiks izmantoti.

1. izcēlums.

Plānojot jaunu periodu, nav pieejama būtiska informācija

Tiesību aktu priekšlikumi jaunajam ESI fondu tiesiskajam regulējumam attiecībā uz 2014.–2020. gadu tika pieņemti 2011. gada oktobrī, un lauku attīstības programmu vidusposma novērtējumu kopsavilkums14 par 2007.–2013. gada plānošanas periodu tika pabeigts 2012. gada oktobrī.

Tā kā 2007.–2013. gada plānošanas perioda lauku attīstības programmas tika īstenotas novēloti, vidusposma novērtējuma ziņojumos netika sniegta pietiekama informācija par īstenošanu un sasniegtajiem rezultātiem.

Revīzijas tvērums un pieeja

12

Palāta pārbaudīja, vai jaunais tiesiskais regulējums (KNR, ELFLA un saistītās Komisijas regulas) atspoguļoja pastiprinātu uzsvaru uz izpildi un vai jaunais plānošanas process ļāva izstrādāt — un vai tika izstrādātas — kvalitatīvas lauku attīstības programmas, tādējādi potenciāli veicinot labākus rezultātus. Šim nolūkam Palāta galvenokārt pārbaudīja:

  • lauku attīstības programmu saskaņotību, papildināmību un sinerģiju ar augstāka līmeņa stratēģiskajiem dokumentiem15, kā arī
  • pastiprinātās intervences loģikas noteikšanu un iekļaušanu lauku attīstības programmās.
13

Palāta arī analizēja, vai jaunais darbības rezultātu satvars varētu pastiprināt uzsvaru uz rezultātiem.

14

Visbeidzot, Palāta pārbaudīja lauku attīstības programmu apstiprināšanas savlaicīgumu.

15

Revīzija tika veikta no 2016. gada marta līdz 2017. gada februārim, un tās pamatā bija Komisijas un dalībvalstu sniegtās informācijas un dokumentu pārbaude attiecībā uz lauku attīstības programmu izlases apstiprināšanas procesu. Analizējot apstiprināšanas procesu, Palāta balstījās uz Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) veikto revīzijas darbu, ciktāl tā tvērums sakrita ar Palātas tvērumu.

16

Palātas veiktais darbs bija galvenokārt vērsts uz desmit apstiprinātu lauku attīstības programmu izlasi (gan valstu, gan reģionālo), ko papildināja divas IRD pārbaudītās lauku attīstības programmas16. Lai veiktu salīdzināšanu un izmantotu uzkrātās zināšanas un iepriekšējo revīziju rezultātus, vienlaikus aptverot lielu finansējuma daļu, lauku attīstības programmu pārbaude koncentrējās uz noteiktu pasākumu un apakšpasākumu kopumu17 un uz vairākām ES lauku attīstības prioritātēm un prioritārajām jomām.

Apsvērumi

2014.–2020. gada plānošanas satvara koncepcija bija vērienīgāka, bet īstenošanu ietekmēja būtiskas nepilnības

Vērienīgāks un stingrāks stratēģiskais satvars atspoguļo jauno, uz rezultātiem vērsto pieeju…

17

ELFLA iekļaušana vienā jumta regulā un partnerības nolīgumu slēgšana, kas nosaka visa ES strukturālā un investīciju finansējuma (ESI fondu) koordināciju un saskaņotību katrā valstī (sk. 6.9. punktu), bija jauna prasība, kuras mērķis bija veicināt lauku attīstības politikas labāku ieguldījumu gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķu sasniegšanai.

18

Tiesiskais regulējums attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu ietvēra vairākas koncepcijas un prasības ar mērķi pastiprinātu uzmanību pievērst rezultātiem. Tajā tika izmantota iepriekšējos plānošanas periodos gūtā pieredze un ņemti vērā vairāki Palātas ieteikumi18 attiecībā uz ES intervences pasākumu piedāvāto ieguldīto līdzekļu atdevi.

19

Turpmāk ir uzskaitītas jaunās prasības attiecībā uz lauku attīstības programmu struktūru19 saistībā ar koncepciju par koncentrēšanos uz rezultātiem:

  • pastiprināta intervences loģika būtu jāizsaka kā lauku attīstības pasākumu izvēle, kombinācija un prioritāšu noteikšana, atspoguļojot SVID analīzes rezultātus un konstatētās vajadzības ar mērķi sasniegt ES lauku attīstības prioritātes;
  • lielāka koncentrēšanās uz rezultātiem programmās, izveidojot “darbības rezultātu satvaru”, kas balstīts uz jaunu kopīgo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, ietverot “izpildes rezervi”20;
  • ex ante nosacījums ir (..) Savienības prioritātes (..) efektīvas un iedarbīgas sasniegšanas priekšnoteikums”21. Ja kāds no piemērojamajiem ex ante nosacījumiem LAP sagatavošanas laikā nav izpildīts, attiecīgajai dalībvalstij tas jāizpilda līdz 2016. gada 31. decembrim un 2017. gadā par to attiecīgi jāziņo Komisijai22.

…taču īstenošana ir ierobežojusi šo centienu ietekmi

Lauku attīstības programmas atbilst stratēģijai “Eiropa 2020” …
20

Lai nodrošinātu ESI fondu programmu atbilstību stratēģijai “Eiropa 2020”, partnerības nolīgumos un kohēzijas programmās informācijas strukturēšanai izmanto tematiskos mērķus. Savukārt lauku attīstības programmas ir balstītas uz sešām ES lauku attīstības prioritātēm, kas sīkāk iedalītas prioritārajās jomās. Tādējādi saikne starp tematiskajiem mērķiem un stratēģiju “Eiropa 2020” nav tik uzskatāma kā citiem ESI fondiem.

21

Tomēr lauku attīstības programmu atbilstību stratēģijai “Eiropa 2020” var izsekot, izmantojot:

  1. iepriekš noteiktus pasākumus, kas paredzēti tam, lai veicinātu ES lauku attīstības prioritāšu sasniegšanu23;
  2. prioritārās jomas, ko var sasaistīt ar 11 tematiskajiem mērķiem24.

3. attēls.

Saistība starp tematiskajiem mērķiem, lauku attīstības prioritātēm un pasākumiem

Image: Saistība starp tematiskajiem mērķiem, lauku attīstības prioritātēm un pasākumiem
22

Tā kā partnerības nolīgumos un lauku attīstības programmās izmantotās definīcijas bija vispārīgas, atbilstību starp lauku attīstības programmām un partnerības nolīgumiem bija viegli nodrošināt:

  • lauku attīstības prioritātes un saistītās prioritārās jomas atbilda tematiskajiem mērķiem, kas partnerības nolīgumos noteikti kā būtiski ELFLA;
  • ELFLA atbalsta indikatīvais sadalījums starp lauku attīstības prioritātēm atbilda finansējuma sadalījumam, kas noteikts partnerības nolīgumos.
… bet paredzēto ieguldījumu katrā tematiskajā mērķī ir grūti novērtēt
23

Kā paskaidrots iepriekš (sk. 20. punktu), lauku attīstības programmas nav strukturētas atbilstoši tematiskajiem mērķiem, tāpēc to sagaidāmais ieguldījums katrā tematiskajā mērķī ir jāvērtē lauku attīstības prioritāšu un prioritāro jomu līmenī. Informāciju par rezultātiem apkopo tikai attiecībā uz prioritārajām jomām. Dažos gadījumos viens tematiskais mērķis ir saistīts ar vairākām prioritārajām jomām, kas attiecas uz dažādām lauku attīstības prioritātēm. Turklāt viens pasākums var veicināt vairāku lauku attīstības prioritāšu sasniegšanu, un uz vienu lauku attīstības prioritāti var attiekties vairāki pasākumi.

24

Šo faktoru dēļ ir sarežģīti izteikt skaitļos lauku attīstības programmu gaidīto ieguldījumu konkrētā tematiskajā mērķī vai stratēģijā “Eiropa 2020” kopumā (sk. 2. izcēlumu).

2. izcēlums.

Piemērs saistībā ar 4. pasākumu “Materiālie ieguldījumi”

Itālijas (Kampānijas) LAP ietvertajam 4. pasākumam “Materiālie ieguldījumi” ir plānoti kopējie publiskie izdevumi 569 miljonu EUR apmērā.

Šie izdevumi aptver četras lauku attīstības prioritātes (P2 — lauku saimniecību dzīvotspēja; P3 — pārtikas aprites organizēšana; P4 — ekosistēmas; P5 — resursu efektivitāte) bez jebkādas aplēses par sagaidāmajiem kopējiem publiskajiem izdevumiem katrā apakšpasākumā.

Katra no šīm četrām lauku attīstības prioritātēm ir saistīta ar citiem pasākumiem (piemēram, P4 (ekosistēmas) ir saistīta ar 1., 4., 7., 8., 10., 11., 13. un 16. pasākumu), veidojot daudzu lauku attīstības pasākumu sarežģītu kombināciju ar daudzām lauku attīstības prioritātēm).

Koordinācija, papildināmība un sinerģija ar citiem ESI fondiem un citiem ES fondiem nav izveidota
25

Palātas 2014. gada pārskatā25 ir norādīts, ka, lai gan partnerības nolīgumi ir īstā vieta papildināmības un sinerģijas noteikšanai starp visiem pieciem ESI fondiem, tomēr tajos šādiem jautājumiem nav pievērsta pienācīga uzmanība. Palāta arī minēja, ka nav darbības norādījumu par to, kā partnerības nolīgumos un programmās panākama nozaru savstarpēja papildināmība un sinerģija. Revīzija apstiprināja šos konstatējumus Palātas pārbaudītajos partnerības nolīgumos.

26

Atbildot uz šo gada pārskatu, Komisija norādīja, ka ESI fondu programmās ir jānosaka sīkāk izstrādāti mehānismi, lai nodrošinātu šādu koordināciju. Saskaņā ar KNR katrā programmā ir jāparedz kārtība, kādā tiks nodrošināta ESI fondu efektīva, lietderīga un koordinēta īstenošana26.

27

Tomēr arī šajā ziņā lauku attīstības programmas ir ļoti vispārīgas un parasti nesniedz nekādu konkrētu pamatu papildināmības un sinerģijas nodrošināšanai ar citiem ESI fondiem, pirmā pīlāra atbalstu vai citiem publiskiem instrumentiem.

28

Lai gan vienotais stratēģiskais satvars veicina efektīvu koordināciju, lai palielinātu fondu ietekmi, Palātas pārbaudītās lauku attīstības programmas attiecās tikai uz demarkāciju un izvairīšanos no divkāršas finansēšanas, nevis uz papildināmības un sinerģijas meklēšanu. Palāta konstatēja, ka lauku attīstības programmās ir norādītas vairākas intervences jomas ar vairākiem iespējamiem finansējuma avotiem un noteikti ļoti vispārīgi demarkācijas principi (sk. 3. izcēlumu). Tomēr tajās nav sniegta informācija par pievienoto vērtību, ko varētu radīt, nodrošinot dažādo finansējuma avotu efektīvu koordināciju.

3. izcēlums.

Piemērs informācijai par papildināmību, kas bija vai nu pārāk vispārīga, vai attiecās tikai uz demarkāciju

Kampānija (Itālija): papildināmība starp ELFLA un citiem ESI fondiem ir noteikta šādās trijās jomās:

  • attiecībā uz platjoslas mērķi ELFLA papildinās ERAF atbalstītos ieguldījumus lauku apvidos;
  • vismazāk attīstītajos apgabalos ERAF atbalstīs galveno ceļu būvniecību, savukārt ELFLA atbalstīs (pašvaldību) lauku ceļu būvniecību;
  • ESF veicinās vispārējo sociālo attīstību lauku apvidos, savukārt ELFLA turpat atbalstīs darbības, kas īpaši saistītas ar lauksaimniecību.

Rumānijas LAP: “Papildināmība starp 1. un 2. pīlāru (..) tiks balstīta (..) ex ante uz to pasākumu/ieguldījumu demarkāciju, uz kuriem attiecas ELGF un ELFLA, lai izvairītos no divkāršas finansēšanas (..). Protokols (..) nodrošina, ka no divkāršas finansēšanas var izvairīties, daloties informācijā par ELGF finansētajiem un potenciālo ELFLA atbalsta saņēmēju iesniegtajiem projektiem.”

29

Saskaņā ar Komisijas stratēģiskās plānošanas pamatnostādnēm 2014.–2020. gada periodam lauku attīstības programmām būtu jāsniedz informācija par mehānismiem, kas turpmāk tiks izmantoti, lai ziņotu Komisijai par efektīvu koordināciju. Tomēr mūsu pārbaudītajās lauku attīstības programmās noderīgas informācijas par to ir maz.

Pastiprinātas intervences loģikas piemērošana nedeva gaidītos rezultātus
30

Saskaņā ar Komisijas norādījumiem27 intervences loģika ir loģiskā saikne starp problēmu, kas jārisina, vai mērķi, kas jāsasniedz, problēmas pamatā esošajiem faktoriem un pieejamajām politikas iespējām (vai ES veiktajām darbībām), lai atrisinātu problēmu vai sasniegtu mērķi. Lauku attīstības kontekstā tas nozīmē to, ka lauku attīstības programmās būtu jāparāda skaidra saikne starp apzinātajām valsts/reģionālajām vajadzībām, atbalsta pasākumiem, kas izvēlēti, lai risinātu šīs vajadzības, noteiktajiem ieguldījuma/iznākuma mērķiem un gaidāmajiem rezultātiem.

31

Jaunajā plānošanas periodā, ņemot vērā koncentrēšanos uz izpildi un rezultātiem, Komisija liek uzsvaru uz saiknes stiprināšanu starp apzinātajām vajadzībām un pasākumiem, kas izvēlēti, lai tās risinātu.

32

Pastiprinātas intervences loģikas koncepcija ietver vairākas prasības attiecībā uz lauku attīstības programmu struktūru.

4. izcēlums.

Novērtēšanas, analītiskās un izpildes prasības lauku attīstības programmām

Saskaņā ar ELFLA regulas 8. pantu katrā lauku attīstības programmā iekļauj:

  • ex ante novērtējumu;
  • situācijas SVID analīzi un apzinātās vajadzības, kurām jāpievērš uzmanība, ņemot vērā Savienības lauku attīstības prioritātes;
  • stratēģijas aprakstu, kurā uzskatāmi parāda, ka katrai prioritārajai jomai ir noteikti atbilstīgi mērķi un ir izvēlētas attiecīgās pasākumu kombinācijas, pamatojoties uz skaidru intervences loģiku, un finanšu resursu piešķīrums programmas pasākumiem ir pamatots un piemērots izvirzīto mērķu sasniegšanai;
  • novērtējumu par piemērojamo ex ante nosacījumu izpildi un aprakstu par darbībām, kas veicamas, ja daži no tiem nav izpildīti;
  • darbības rezultātu satvara aprakstu;
  • katra izvēlētā pasākuma aprakstu;
  • novērtēšanas plānu;
  • finansēšanas plānu;
  • rādītāju plānu, kurš sadalīts pa prioritārajām jomām un kurā ir ietverti mērķi, plānotie iznākumi un izdevumi katram lauku attīstības pasākumam, kas izvēlēts saistībā ar attiecīgo prioritāro jomu;
  • attiecīgā gadījumā tabulu, kurā norādīts valsts papildu finansējums katram pasākumam;
  • informāciju par papildināmību ar pasākumiem, ko finansē ar citiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem un no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem).
33

Palātas pārbaudītās lauku attīstības programmas ietvēra visus šos elementus. Tomēr tās skaidri neparādīja saikni starp vajadzību novērtēšanu un izvēlētajiem pasākumiem. Tādējādi intervences loģika palika neskaidra.

Vajadzību novērtēšana
34

Individuālām lauku attīstības programmām ir jāsniedz detalizēts vajadzību novērtējums, kas balstīts uz SVID analīzi, lai izvēlētos svarīgākās un būtiskākās vajadzības. Šīm vajadzībām ir jābūt saistītām ar konkrētām prioritārajām jomām, kā noteikts ELFLA regulā.

35

Palātas pārbaudītajās lauku attīstības programmās vajadzības tika apzinātas formālā, tautoloģiskā un vispārīgā veidā, bieži vien tikai pārformulējot iepriekš noteiktās prioritārās jomas. Daži piemēri ir sniegti 5. izcēlumā.

5. izcēlums.

Vispārīgu vajadzību un/vai iepriekš noteiktu elementu pārformulējumu piemēri

Īrija: “mērķtiecīga un labi izstrādāta agrovides shēma” kā piemērs vispārīgai vajadzībai, kuras aprakstā norādīts, ka “mērķtiecīgi, labi izstrādāti, uzraudzīti un pārvaldīti pasākumi veicinās Īrijas mērķu sasniegšanu saskaņā ar dažādām direktīvām, stratēģijām u. c.”

Rumānija: “palielināt un dažādot darbvietu skaitu lauku apvidos”, pārformulēta 6.a prioritārā joma “dažādošana un darbvietu radīšana”.

Polija: “atjaunot un saglabāt bioloģisko daudzveidību, tostarp Natura 2000 teritorijās un apgabalos, kuros ir dabiskie ierobežojumi”, pārformulēta 4.a prioritārā joma “atjaunot, saglabāt un veicināt bioloģisko daudzveidību (tostarp Natura 2000 teritorijās un apgabalos, kuros ir dabiskie vai citi specifiski ierobežojumi) (..)”.

36

Nevienā no Palātas pārbaudītajām lauku attīstības programmām nebija sniegts apzināto vajadzību kvantitatīvs apraksts. Tādēļ ir grūti vai pat neiespējami plānošanas posmā novērtēt, vai plānotais finansiālais atbalsts ir samērīgs ar apzinātajām vajadzībām vai būtisks šo vajadzību izpildei. Tāpat arī šo vajadzību kvantitatīva apraksta trūkums neļaus novērtēt, cik lielā mērā apzinātās vajadzības tiek risinātas, īstenojot izvēlētos pasākumus.

37

No visām pārbaudītajām lauku attīstības programmām vajadzību prioritātes noteica tikai Spānija (Larjoha) un Itālija (Kampānija).

38

Lai gan regulās tas nav noteikts, Palāta uzskata, ka, apzinot vajadzības, plānošanas procesā būtu jāņem vērā arī iepriekšējos periodos gūtā pieredze. Lauku attīstības programmas ir periodiski politikas instrumenti, un lauku attīstības mērķi lielā mērā saglabājas nemainīgi. Tomēr Palātas pārbaudītajās lauku attīstības programmās iepriekšējos periodos īstenoto lauku attīstības pasākumu rezultāti nebija pieminēti.

Pasākumu izvēle
39

Lai pamatotu pasākumu izvēli, lauku attīstības programmās būtu arī jāpaskaidro saikne starp apzinātajām vajadzībām, noteiktajiem mērķiem un izvēlētajiem pasākumiem.

40

Tomēr praksē lauku attīstības programmu struktūras dēļ šo saistību noteikt ir grūti. Informācija par izvēlētajiem pasākumiem galvenokārt koncentrējas uz to, kādas darbības ir plānotas, un, izņemot vispārējas atsauces uz lauku attīstības mērķiem, tikai retos gadījumos skaidri norāda faktiski sagaidāmos rezultātus (sk. 6. izcēlumu). Tādējādi būs grūti uzskatāmi parādīt, kā un cik lielā mērā izvēlētie pasākumi (vai to apakšpasākumi) risina apzinātās vajadzības.

6. izcēlums.

Piemēri vispārējām atsaucēm uz lauku attīstības mērķiem

Grieķija: P4.1. — “Atbalsts lauku saimniecībām, galveno uzmanību pievēršot kvalitatīviem lauksaimniecības produktiem, uzlabos šo saimniecību konkurētspēju un atvieglos to ienākšanu jaunos tirgos (..). Tas arī palielinās (..) atbalsta saņēmēju ienākumus un veicinās darbvietu saglabāšanu un radīšanu.”

Rumānija: P4.1. — “4.1. pasākums palīdzēs uzlabot lauku saimniecību vispārējos darbības rezultātus, palielinot lauksaimniecības konkurētspēju, dažādojot lauksaimniecības darbības un uzlabojot to produktu kvalitāti; pārstrukturēt mazās un vidējās saimniecības un pārveidot tās par komerciālām saimniecībām; ievērot ES standartus, kas piemērojami visu veidu ieguldījumiem; radīt pievienoto vērtību lauksaimniecības produktiem, apstrādājot produktus saimniecības līmenī un tos tieši pārdodot, lai radītu un veicinātu integrētu pārtikas apriti.”

41

Lauku attīstības programmām būtu arī jāpamato pasākumiem piešķirtais finansējums. Nevienā no Palātas pārbaudītajām lauku attīstības programmām šāds pamatojums nebija sniegts un nebija analizēts, vai finansējums ir atbilstošs attiecīgajiem mērķiem un noteikts pareizajā līmenī. Palāta uzskata, ka konkrētiem pasākumiem piešķirto summu uzskaitīšana vien nav pamatojums un neparāda, ka finansējums ir noteikts pienācīgā līmenī.

Jaunajam darbības rezultātu satvaram ir ierobežotas iespējas pastiprināt uzsvaru uz rezultātiem

Kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma varētu panākt uzlabojumus, bet tai arī ir ierobežojumi attiecībā uz rezultātu novērtēšanu

42

Saskaņā ar regulām partnerības nolīgumos un lauku attīstības programmās ir jāietver novērtējums par to ex ante nosacījumu izpildi, kas ir tieši saistīti ar politikas mērķu efektīvu un lietderīgu sasniegšanu.

43

Šajā kontekstā ex ante nosacījums “Statistiskās sistēmas un rezultātu rādītāji” (G7), kas noteikts KNR, paredz efektīvu i) rezultātu rādītāju un ii) statistikas datu vākšanas sistēmu28. Tomēr šī procedūra bija formalitāte, jo Komisija uzskatīja, ka ar to, ka pastāv kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (CMES), pietiek, lai nodrošinātu ex ante nosacījuma G7 apmierinošu izpildi. Tāpēc Komisijas regulā dalībvalstīm šajā ziņā ir noteikts vispārējs atbrīvojums29.

44

Tāpēc lielākajā daļā lauku attīstības programmu tika uzskatīts, ka, pamatojoties uz vispārējo atbrīvojumu, ex ante nosacījums G7 ir principā izpildīts, lai gan praksē tas netika novērtēts. Palātas īpašajā ziņojumā Nr. 12/2013 par ES līdzekļu izlietojumu lauku attīstības politikai ir secināts, ka par rezultātiem savāktie dati nav pietiekami ticami, un tas nozīmē, ka lielāko daļu lauku attīstības programmu Komisija apstiprināja bez papildu pierādījumiem vai pārbaudēm attiecībā uz to, vai pastāv efektīva statistikas datu vākšanas sistēma.

45

Tas, ka valstu iestādes, izstrādājot citas lauku attīstības programmās, kas nav ietvertas Palātas izlasē, izvēlējās atbrīvojumu neizmantot un novērtēja ex ante nosacījumu G7 kā neizpildītu30, liecina par to, ka šo jautājumu nevajadzētu ignorēt.

46

Tāpat kā ir vajadzīga efektīva uzticamu datu vākšanas sistēma, ir jānosaka arī pienācīgi darbības rezultātu novērtēšanas rādītāji un par tiem ir jāziņo. Šajā saistībā revīzija apstiprina Palātas 2014. gada pārskatā ietverto secinājumu, ka “kopīgu rādītāju ieviešana katram fondam ir nozīmīgs solis”, tomēr to izstrāde ir ierobežota31.

47

Fakts, ka ELFLA regulā ir noteikti kopīgi rādītāji, kas piemērojami visām lauku attīstības programmām, ir vērtējams atzinīgi. Tas palīdzēs saskaņot ieguldījuma/iznākuma rādītājus lauku attīstības politikas līmenī un ir uzlabojums lauku attīstības politikas īstenošanas uzraudzībā.

48

Tāpat arī jaunajai prasībai 2017. un 2019. gadā iesniegt uzlabotus gada īstenošanas ziņojumus32 būtu jāpalīdz izmantot rezultātu rādītājus, lai kvantitatīvi novērtētu programmu sasniegumus un sniegtu atbildes uz kopējiem novērtējuma jautājumiem.

49

Papildus pašreizējo programmu uzraudzībai tas var laikus darīt pieejamu būtisku informāciju, kas vajadzīga lēmumu pieņemšanai par nākamo plānošanas periodu, un virzīties uz to, lai pārtrauktu apburto loku, kad jauno programmu saturu nosaka bez pietiekamas informācijas par rezultātiem, kas gūti iepriekšējos periodos (sk. 11. un 38. punktu).

50

Neraugoties uz iepriekš aprakstītajiem uzlabojumiem, kopīgie iznākuma un rezultātu rādītāji, kas paredzēti ELFLA regulā, sniedz ierobežotas iespējas (piemērus sk. 7. izcēlumā) novērtēt lauku attīstības programmu efektivitāti un lietderību rezultātu sasniegšanā, jo:

  • daži no iznākuma rādītājiem patiesībā ir ieguldījuma rādītāji;
  • lielākā daļa rezultātu rādītāju neatbilst rezultātu rādītāja definīcijai, bet vairumā gadījumu ir iznākuma rādītāji, kas izteikti procentos, un tāpēc īpaši nepalīdzēs atbildēt uz kopējiem novērtējuma jautājumiem.

7. izcēlums.

Piemēri par iznākuma/rezultātu rādītājiem, kas kopīgajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā (CMES) nav pareizi klasificēti

Piemērs par ieguldījuma rādītājiem, kas nepareizi klasificēti kā iznākuma rādītāji

“O.1: kopējie publiskā sektora izdevumi” nekādā veidā neapraksta programmas galarezultātus (t. i., iznākuma definīciju), bet atbilst tikai publiskajiem finanšu resursiem, kas izmantoti, lai īstenotu programmu (precīza ieguldījuma definīcija).

Piemērs par iznākuma rādītājiem, kas nepareizi klasificēti kā rezultātu rādītāji

“R4: procentuālais daudzums lauku saimniecību, ko atbalsta saistībā ar dalību kvalitātes shēmās, vietējos tirgos un īsās piegādes ķēdēs, un ražotāju grupās/organizācijās” ietver to saimniecību procentuālo daudzumu, kuras saņem atbalstu, un labākajā gadījumā tas ir iznākums (“programmas galarezultāti”). Tas neatspoguļo rezultātus (“programmas tūlītējo ietekmi uz tiešajiem adresātiem vai saņēmējiem”), ko gūst atbalstītās lauku saimniecības, kvalitātes, vietējo tirgu un īso piegādes ķēžu ziņā.

51

Lai gan Palātas pārbaudītajās lauku attīstības programmās dalībvalstis iekļāva papildu rādītājus, lielākā daļa no tiem neatbilst rezultātu rādītāja definīcijai un tādējādi tie nenodrošinās labāku pamatu programmas tūlītējo rezultātu novērtēšanai attiecībā uz tiešajiem saņēmējiem, kā aprakstīts 8. izcēlumā.

8. izcēlums.

Piemēri par papildu iznākuma/mērķa rādītājiem, kurus nevar izmantot rezultātu novērtēšanai

Papildu iznākuma rādītāja piemērs Rumānijas LAP:

“Ūdensapgādes/kanalizācijas infrastruktūra (kilometros), ko finansē no 7.2. apakšpasākuma”.

Papildu mērķa rādītāja piemērs Francijas (Lotringas) LAP:

“Dabas katastrofās cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana attiecīgajā teritorijā”.

Papildu iznākuma rādītāja piemērs Īrijas LAP:

“Ar atbalstu neienesīgiem ieguldījumiem saistīto darbību skaits”.

52

Tomēr dažas dalībvalstis nosaka derīgus un būtiskus rezultātu rādītājus atbalsta pasākumu līmenī, tādus kā “atbalstīto saimniecību ekonomiskā lieluma (standarta produkcijas) vidējais procentuālais palielinājums” vai “vidējais atbalstīto saimniecību lielums pēc darījumdarbības plāna īstenošanas”33. 2016. gada pārskatā34 Palāta analizē un salīdzina darbības rezultātu ziņošanas praksi, ko izstrādājušas citas iestādes, tādas kā PVO, Pasaules Banka un ESAO. Šos labas prakses piemērus varētu izplatīt un izmantot Komisija un citas valstu iestādes.

“Izpildes rezervei” ir maza stimulējošā ietekme, ja tāda vispār ir

53

Attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, lai veicinātu koncentrēšanos uz izpildi un mērķu sasniegšanu, partnerības nolīgumos un programmās ir jāiekļauj izpildes rezerve (aptuveni) 6 % apmērā no ESI fondiem piešķirtajiem resursiem. Pašlaik šie resursi ir bloķēti, bet var kļūt pieejami pēc 2019. gadā plānotās izvērtēšanas par katrā LAP noteikto darbības rezultātu satvaru, ja vien būs izpildītas vai pārsniegtas noteiktas prasības35.

54

Jāuzsver, ka, lai gan pienākums veidot izpildes rezervi ir ieviests tikai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, šis jēdziens pats par sevi nav nekas jauns, bet zināmā mērā jau izmantots iepriekšējos periodos, kaut arī ar ierobežotu ietekmi uz izpildi. Piemēram, izpildes rezerve, lai gan to regulēja citi procesi, bija ieviesta arī attiecībā uz struktūrfondiem 2000.–2006. gada plānošanas periodā. Tomēr, kā Palāta secināja īpašajā ziņojumā Nr. 1/200736, izpildes rezerve nebija vērsta uz izpildi, bet to “galvenokārt izmantoja, lai pēc iespējas palielinātu tēriņus, nevis tos koncentrētu jomās, kurās mērķi bija sasniegti īpaši efektīvi”. Arī Palātas 2013. un 2014. gada pārskatos37 ir norādīts, ka “izpildes rezerves ietekme tādā nozīmē, kā tā veicinās orientāciju uz rezultātiem, šķiet, būs nenozīmīga”.

Darbības rezultātu rādītāji, kurus izmanto, lai noskaidrotu piekļuvi rezervei, nenovērtē rezultātus, bet tikai skaitliskā veidā izsaka ieguldījumus vai iznākumus
55

Nosakot starpposma mērķus un galamērķus, kurus izmanto, lai noskaidrotu piekļuvi izpildes rezervei, dalībvalstīm jāizmanto iepriekš noteikti darbības rezultātu rādītāji vai tie jāaizstāj un/vai jāpapildina ar citiem attiecīgiem iznākuma rādītājiem, kas noteikti LAP38.

56

Visās atlasītajās lauku attīstības programmās tika izmantoti Komisijas regulā ierosinātie 15 iepriekš noteiktie rādītāji, tos papildinot ar dažiem papildu rādītājiem. Tomēr šie rādītāji maz noder darbības rezultātu novērtēšanai.

57

Pirmkārt, Komisijas regulā39 ierosinātie iepriekš noteiktie rādītāji ir acīmredzami izstrādāti nevis kā rezultātu rādītāji, bet gan kā iznākuma rādītāji, piemēram, atbalsta saņēmēju vai ieguldījumu darbību skaits, lauksaimniecības zeme vai aptverto iedzīvotāju skaits. Piemēram, viens no ierosinātajiem rādītājiem — publiskā sektora izdevumi kopā katrai prioritātei — patiesībā ir ieguldījuma rādītājs (sk. 50. punktu), kas koncentrējas uz to, cik daudz naudas ir iztērēts, un tādējādi uz līdzekļu apguvi.

58

Otrkārt, saskaņā ar Komisijas regulu40 visi papildu rādītāji, kurus dalībvalstis izmantoja atlasītajās lauku attīstības programmās, arī bija iznākuma rādītāji, tādi kā projektu vai atbalsta saņēmēju skaits, lauksaimniecības zeme vai aptverto iedzīvotāju skaits (sk. 9. izcēlumu).

9. izcēlums.

Piemēri par darbības rezultātu satvara papildu rādītājiem, ar kuriem nevar novērtēt rezultātus

Grieķijas LAP: “Gados jaunu lauksaimnieku skaits, kas līdz 2018. gada beigām saņems vismaz vienu maksājumu”.

Rumānijas LAP: “Platība (ha), uz ko attiecas ieguldījumi ūdens patēriņa samazināšanā”.

Polijas LAP: “To atbalsta saņēmēju skaits, uz kuriem attiecas ieguldījumi, lai nepieļautu lauksaimniecības ražošanas potenciāla iznīcināšanu (3B)”.

59

Tādējādi piekļuve izpildes rezervei ir balstīta uz izdevumu un tiešā iznākuma, nevis rezultātu novērtēšanu. Darbības rezultātu satvars neattiecas uz lauku attīstības programmu mērķu vai sagaidāmo rezultātu sasniegšanu. Līdzīgs konstatējums ir ietverts īpašajā ziņojumā par ex ante nosacījumiem un izpildes rezervi kohēzijas politikas jomā41.

Lai iegūtu piekļuvi rezervei, dažas vadošās iestādes izvirza pieticīgus mērķus
60

Palāta un Komisija jau agrāk uzsvēra42 “objektīvus riskus, ka dalībvalstis izvirzīs nepietiekami ambiciozus starpposma atskaites punktus un mērķus, lai izvairītos no nesasniegšanas, un ka tās pietiekami necentīsies paziņot precīzus un ticamus datus, lai izvairītos no sankcijām sliktu darbības rezultātu gadījumā”.

61

Palāta konstatēja, ka tās pārbaudītajās lauku attīstības programmās valstu iestādes tiecās izvirzīt nepietiekami ambiciozus mērķus, tādējādi samazinot starpposma mērķu nesasniegšanas risku (sk. 4. attēlu); 2018. gadam izvirzītie mērķi (t. i., līdz septiņu gadu plānošanas perioda piektā gada beigām) veidoja tikai vidēji 28 % no kopējiem publiskā sektora izdevumiem, kas saistīti ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu (no 22 % Grieķijai līdz 51 % Īrijai). Ļoti būtiska šā mērķa daļa neattiecas uz jaunajām saistībām saskaņā ar 2014.–2020. gada noteikumiem, bet gan uz darbībām, par kurām saistības uzņemtas saskaņā ar noteikumiem 2007.–2013. gada periodam43.

4. attēls.

Darbības rezultātu satvara mērķis — mērķa izdevumi 2018. gadam, izteikti procentos

Image: Darbības rezultātu satvara mērķis — mērķa izdevumi 2018. gadam, izteikti procentos

Piezīme: tā kā 2023. gads ir 2014.–2020. gada plānošanas perioda attiecināmo izdevumu pēdējais gads, izdevumus vienlīdzīgi sadalot pa visu periodu (no katras LAP apstiprināšanas līdz 2023. gadam), vidējais līmenis 2018. gadā būtu 41 %.

Avots: ERP analīze, pamatojoties uz LAP datiem..

62

Turklāt atbrīvojums attiecībā uz ex ante nosacījumu G7 (sk. 42.45. punktu) nozīmē to, ka pašreizējās darbības rezultātu novērtēšanas sistēmas efektivitāte un ticamība nav obligāti jāpārbauda. Valstu iestādēm nav lielas motivācijas veikt uzlabojumus savās pašreizējās sistēmās, jo, ja to darītu, droši vien būtu biežāk jāsniedz ziņojumi par sliktiem darbības rezultātiem.

Daži aspekti Kopīgo noteikumu regulas koncepcijā vēl vairāk ierobežoja stimulu sasniegt rezultātus
63

Citi konceptuālie trūkumi Kopīgo noteikumu regulā, uz kuriem Palāta jau ir norādījusi44, vēl vairāk samazina izpildes rezerves potenciālo stimulējošo ietekmi:

  1. ja attiecīgās prioritātes starpposma mērķi nav sasniegti, izpildes rezervi var pārdalīt citām prioritātēm45 tajā pašā dalībvalstī;
  2. finanšu sankcijas nevar balstīt uz rezultātu rādītājiem, un dažādas tiesību normas vēl vairāk ierobežo sankciju piemērošanas jomu46.

Plānošanas procesā Komisija un dalībvalstis ieguldīja lielu darbu, bet lauku attīstības programmu īstenošana sākās lēnāk nekā iepriekšējā periodā

Lauku attīstības programmu ierobežotā loma plānošanas procesā

64

Atbalsts lauku attīstības plānošanā ir vairāku posmu process (sk. 5. attēlu). Par finanšu piešķīrumu katrai dalībvalstij un stratēģisko tiesisko regulējumu lemj EP un Padome pirms lauku attīstības programmu izstrādes. Tās dalībvalstis, kas izvēlējušās izstrādāt reģionālās programmas, pašas lemj par finanšu piešķīrumu katram reģionam pirms lauku attīstības programmu iesniegšanas Komisijai. Šī izvēle tām nav jāpamato.

65

Saskaņā ar ELFLA regulu47 lauku attīstības programmās ir jāpamato vajadzības, kas jāapmierina, kā arī lauku attīstības prioritāšu, prioritāro jomu, pasākumu un attiecīgo mērķu izvēle. Tajās ir arī jāpaskaidro, kā izvēlētie pasākumi veicinās attiecīgo prioritāro jomu un lauku attīstības prioritāšu sasniegšanu. Tomēr galvenais LAP uzdevums ir faktiski noorganizēt iepriekš piešķirtā finanšu atbalsta izlietojumu iepriekš noteiktā satvarā.

5. attēls.

Lauku attīstības programmas ir pēdējais posms plānošanas procedūrā

Image: Lauku attīstības programmas ir pēdējais posms plānošanas procedūrā

Administratīvais slogs Komisijai un dalībvalstīm

66

Lai sakārtotu lauku attīstības programmu sagatavošanas un apstiprināšanas procesu saskaņā ar šo jauno sistēmu, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts 2012. gadā izveidoja Darba grupu par lauku attīstību pēc 2013. gada, kuras uzdevums bija palīdzēt dalībvalstīm sagatavot savas lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam un nodrošināt koordināciju Komisijā. 2014. gadā Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts izveidoja arī Atbilstības valdi, lai nodrošinātu vispārēju atbilstību lauku attīstības programmu projektu novērtēšanas procesā.

67

Apstiprināšanas procesa agrīnā posmā Komisijas IRD veica revīziju, kurā secināja, ka, “lai gan lauku attīstības programmu novērtēšanas un pieņemšanas vispārējie procesi bija rūpīgi sagatavoti, tie bija jāpastiprina”. Galvenie konstatētie trūkumi bija saistīti ar tiesību aktos noteikto termiņu ievērošanu (sk. 81. punktu), ar darbības rezultātiem saistītu elementu novērtēšanu (piemēram, attiecībā uz dažiem ex ante nosacījumiem, rādītājiem un vajadzību pēc pastiprinātas koordinācijas starp ESI fondiem), kā arī ar objektīvo kļūdu risku tiesiskā regulējuma sarežģītības dēļ. Mazākā mērā IRD arī konstatēja jomas, kurās jāuzlabo iekšējie norādījumi48.

68

Lai atvieglotu lauku attīstības programmu izstrādi, Komisija dalībvalstīm sagatavoja daudzus norādījumu dokumentus (revīzijas vajadzībām mēs izveidojām sarakstu ar 37 šādiem norādījumu dokumentiem, kuros kopumā ir vairāk nekā 1500 lappušu). Sagatavošanas process ietvēra arī regulu projektu un pamatnostādņu projektu pieejamības nodrošināšanu Komisijas un dalībvalstu pārstāvjiem, lai tos pārrunātu un tādējādi nodrošinātu vienotu izpratni par dažiem pamatjēdzieniem un dalītos informācijā par labu praksi un praksi, no kuras jāizvairās.

69

Sagatavošanās jaunajai plānošanas procedūrai ietvēra arī speciālo zināšanu un informācijas koordinēšanu un izplatīšanu Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātā. Šim nolūkam Darba grupu par lauku attīstību atbalstīja tematiskās darba grupas, un svarīgi jautājumi, ko risina Atbilstības valde, tika darīti pieejami dažādām struktūrvienībām, izmantojot iekšējos biļetenus, kā arī dalībvalstīm ar Lauku attīstības komitejas starpniecību.

70

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts izstrādāja rokasgrāmatu attiecībā uz 2014.–2020. gada lauku attīstības programmām un izveidoja 23 standartizētus kontrolsarakstus (ietverot ap 1400 dažādu pārbaužu, kas jāveic izvērtēšanas un apstiprināšanas procesā)49, kuros sīki aprakstīti lauku attīstības programmu novērtēšanas un apstiprināšanas darbības uzdevumi. Tādējādi darbiniekiem tika sniegts praktisks atbalsts ar mērķi standartizēt procedūras ģenerāldirektorātā. Programmu apstiprināšanas un uzraudzības pārvaldības vajadzībām tika ieviesta iekšējā vadības informācijas sistēma (RDIS2).

71

Daudzās iepriekš aprakstītās darbības parāda Komisija ir ieguldījusi ievērojamu darbu, lai sniegtu atbalstu un saskaņotu procedūras. Šis process arī atspoguļo politikas satvara sarežģītību.

72

Arī tas, cik daudz galveno plānošanas dokumentu dalībvalstīm ir jāsagatavo un Komisijai jāapstiprina, atklāj šā procesa darbietilpību. Izpildot tiesību aktos noteiktās prasības, jo īpaši attiecībā uz informācijas daudzumu, kas jāsniedz dalībvalstīm ļoti detalizētā un sarežģītā LAP struktūrā, tika sagatavoti ļoti apjomīgi dokumenti — bieži vien tie pārsniedza tūkstoti lappušu.

73

Mūsu pārbaudītajās 12 lauku attīstības programmās bija vairāk nekā 9000 lappušu, bet attiecīgajos partnerības nolīgumos – 4000. To ekstrapolējot uz visām 28 dalībvalstīm un 118 LAP, plānošanas dokumentu (23 dažādās valodās) aptuvenais apjoms sasniegtu 100 000 lappušu, kas, visticamāk, vairāk nekā divas reizes pārsniedz attiecīgo apjomu iepriekšējā plānošanas periodā (sk. 2. tabulu).

2. tabula.

Aplēstais lappušu skaits galvenajos plānošanas dokumentos

Lappušu skaits iesniegtajos dokumentos 2014.–2020. g. periods 2007.–2013. g. periods
PN (valsts) LAP LAP
Beļģija (Valonija) 183 620 391
Dānija 204 505 336
Vācija (B-V) 236 858 718
Īrija 244 456 457
Grieķija 341 1 192 633
Spānija (Larjoha) 370 764 566
Francija (Lotringa) 324 785 381
Itālija (Kampānija) 722 1 090 422
Austrija 244 843 370
Polija 246 735 400
Rumānija 460 786 432
Apvienotā Karaliste (Anglija) 428 743 403
Kopā 4 002 9 377 5 509
Vidēji 334 781 459
PN vai LAP skaits 28 118 94
74

Šī sarežģītība un apjoms, kā arī palielinātais administratīvais slogs ietvēra risku, ka īstenošanas iestādes pārmērīgi koncentrēsies uz birokrātiskajām prasībām50. Tā dēļ arī aizkavējās lauku attīstības programmu apstiprināšanas process un tika atlikta jauno programmu faktiskā uzsākšana.

Jaunais tiesiskais regulējums tika pieņemts vēlāk nekā iepriekšējā periodā

75

6. attēlā ir sniegts abu periodu tiesiskā regulējuma izstrādes laikposmu salīdzinājuma kopsavilkums.

6. attēls.

Sarunas par tiesību aktu kopumu izstrādi — 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada perioda salīdzinājums

Image: Sarunas par tiesību aktu kopumu izstrādi — 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada perioda salīdzinājums

1) No Komisijas priekšlikuma līdz pieņemšanai.

2) No EK/ES regulas pieņemšanas līdz īstenošanas regulas pieņemšanai.

Avots: ERP.

76

Eiropas Parlamentā un Padomē notiekošās diskusijas par tiesību aktu kopumu lauku attīstības politikas jomā bija cieši saistītas ar diskusijām par daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kas nosaka plānošanas periodā pieejamā ES finansējuma kopējo apjomu. Padome un Eiropas Parlaments pieņēma DFS un Kopīgo noteikumu regulu 2014.–2020. gadam tikai 2013. gada decembrī — mēnesi pirms jaunā plānošanas perioda sākuma. Komisijas Īstenošanas regula tika publicēta 2014. gada jūlijā, kas nozīmē to, ka lielāko daļu no mūsu pārbaudītajām lauku attīstības programmām sagatavoja un sākotnēji iesniedza pirms Īstenošanas regulas stāšanās spēkā.

Lielāko daļu partnerības nolīgumu un lauku attīstības programmu iesniedza laikā

77

Pēc galveno regulu novēlotās pieņemšanas 2013. gada decembrī par termiņu partnerības nolīgumu iesniegšanai tika noteikts 2014. gada aprīlis. Valsts iestādes ievēroja šo termiņu51.

78

Pēc tam dalībvalstīm bija jāiesniedz savas lauku attīstības programmas ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc partnerības nolīgumu iesniegšanas52. Mūsu pārbaudītās lauku attīstības programmas valsts un reģionālās iestādes iesniedza laikā no 2014. gada aprīļa līdz oktobrim. Tās neievēroja trīs mēnešu termiņu trešdaļai no mūsu pārbaudītajām lauku attīstības programmām.

79

Šis grafiks nozīmēja to, ka partnerības nolīgumi bija jāsagatavo un daļēji jāpārrunā pirms attiecīgo ES regulu pieņemšanas. Arī lauku attīstības programmas bija jāsagatavo un jāpārrunā paralēli partnerības nolīgumiem, un lielākā daļa no tām tika iesniegtas pirms attiecīgās Komisijas īstenošanas regulas pieņemšanas.

Komisijas veiktās apstiprināšanas process pārsniedza termiņus

80

Pēc tam, kad valstu iestādes iesniedza LAP projektu, Komisijai bija trīs mēneši laika, lai sniegtu apsvērumus dalībvalstij, un seši mēneši, lai apstiprinātu LAP “ar noteikumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā Komisijas apsvērumi”53.

81

Vairākumā gadījumu Komisija pirmo triju mēnešu termiņu (apsvērumu nosūtīšana dalībvalstīm) nespēja ievērot. IRD revīzijas ziņojumā (sk. 67. punktu) ir norādīts, ka 98 lauku attīstības programmu gadījumā Komisijas apsvērumi tika pieņemti pēc tiesību aktos noteiktā trīs mēnešu termiņa. IRD šo kavēšanos saistīja ar tiesību aktu sarežģītību un pašu lauku attīstības programmu apjomu un sarežģītību.

82

Otro sešu mēnešu termiņu (galīgā apstiprināšana) novērtēt ir grūtāk, jo nav ņemts vērā laiks starp apsvērumu vēstuli un pieņemamu valsts atbildi — papildu informāciju un/vai pārskatītu LAP — (pieeja “apstādināt pulksteni”) un dalībvalstīm nav noteikts saistošs termiņš Komisijas apsvērumu ņemšanai vērā. Tāpēc, lai gan sakarā ar pieeju “apstādināt pulksteni” sešu mēnešu termiņš vairumā gadījumu tika ievērots, faktiskais laiks starp atlasīto lauku attīstības programmu iesniegšanu un apstiprināšanu bija daudz lielāks.

83

Kā parādīts 3. tabulā, vidējais laiks Palātas izlasē ietverto lauku attīstības programmu apstiprināšanai bija 11,3 mēneši no sākotnējās iesniegšanas datuma. Tas ir par diviem mēnešiem vairāk nekā vidējais laiks, kas attiecībā uz to pašu izlasi bija vajadzīgs iepriekšējā periodā.

3. tabula.

Vidējais laiks mēnešos starp Palātas izlasē ietverto lauku attīstības programmu sākotnējo iesniegšanu un galīgo apstiprināšanu

Laiks starp pirmo iesniegšanu un Komisijas apsvērumu vēstuli 3,9
Laiks starp apsvērumu vēstuli un dalībvalstu galīgo atkārtoto iesniegšanu 6,7
Laiks starp galīgo atkārtoto iesniegšanu un galīgo apstiprināšanu 0,7
Kopā 11,3
84

Kopumā kopš pirmās LAP iesniegšanas 118 lauku attīstības programmas Komisija apstiprināja 20 mēnešos (no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada decembrim). Tas ir labāks rādītājs salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada plānošanas perioda 94 lauku attīstības programmām, kas tika apstiprinātas 24 mēnešos (no 2006. gada decembra līdz 2008. gada decembrim)54.

Neraugoties uz ieguldīto darbu, lauku attīstības programmu īstenošana nesākās agrāk nekā iepriekšējā periodā

85

Tomēr šis darbs nenozīmēja to, ka lauku attīstības programmas tika apstiprinātas agrāk nekā iepriekšējā periodā (sk. 7. attēlu).

7. attēls.

Kopējais laikposms no Komisijas tiesību akta priekšlikuma līdz LAP apstiprināšanai — 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada perioda salīdzinājums

Image: Kopējais laikposms no Komisijas tiesību akta priekšlikuma līdz LAP apstiprināšanai — 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada perioda salīdzinājums

1) No Komisijas priekšlikuma līdz pieņemšanai.

2) No EK/ES regulas pieņemšanas līdz īstenošanas regulas pieņemšanai.

3) Periods no pirmā(-s) PN/LAP iesniegšanas līdz pēdējā(-s) PN/LAP pieņemšanai.

Avots: ERP.

86

Tā kā lauku attīstības programmas tika pieņemtas vēlu, lielāko daļu no tām valstu iestādes nevarēja uzsākt līdz 2015. gada vidum (tikai 37 % lauku attīstības programmu tika apstiprinātas līdz 2015. gada jūnija beigām). 20 % lauku attīstības programmu Komisija apstiprināja 2015. gada novembrī un decembrī, un tas nozīmē to, ka vairāku lauku attīstības programmu īstenošana sākās tikai 2016. gadā, kas bija plānošanas perioda trešais gads.

87

Neviena dalībvalsts nedeklarēja izdevumus 2014. gadā55, un kumulatīvie deklarētie ELFLA izdevumi 2015.56 un 2016. gadā57 veidoja attiecīgi 3,8 % un 10,2 % no finanšu plāna 2014.–2020. gadam. Tas nozīmē, ka ap 90 % no ELFLA finanšu plāna 2017. gada sākumā paliek neizmantoti. Tas ir vairāk nekā iepriekšējā 2007.–2013. gada plānošanas periodā, kad 2010. gada sākumā neizmantoti palika 83 %. Tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā, šā novēlotā sākuma dēļ izdevumi koncentrēsies plānošanas perioda otrajā pusē.

88

Tas, ka lauku attīstības programmas lielākoties tiek īstenotas plānošanas perioda otrajā pusē, palielina risku pārāk lielu uzmanību pievērst piešķirto līdzekļu apguvei plānošanas perioda beigās58.

Novēlota programmu sākšana ir pastāvīga problēma

89

DFS programmu īstenošana ar kavēšanos ir pastāvīga problēma, ko Palāta jau agrāk konstatējusi daudzās politikas jomās.

90

Informatīvajā paziņojumā59 par daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskatu Palāta norādīja uz diviem galvenajiem riskiem, ko radījusi šī situācija:

  • “turpmākajos gados atkal uzkrāsies saistības un neizpildītie maksājumi, jo dažas dalībvalstis ar grūtībām apgūst finansējumu, kas pieejams līdz 2020. gadam vai pat līdz 2023. gadam, kad beidzas 2014.–2020. gada izdevumu programmu attiecināmības periods (..);
  • kamēr Komisija līdz 2017. gada beigām nebūs iesniegusi priekšlikumu par DFS periodam pēc 2020. gada, būs maz iespēju gūt atziņas no faktos balstītiem novērtējumiem par to ES izdevumu programmu koncepciju, darbību un rezultātiem, kuras tiek īstenotas saskaņā ar 2014.–2020. gada DFS.”60
91

Lai novērstu šos riskus, Palāta iesaka ilgtermiņa stratēģiju un politikas veidošanu saskaņot ar budžeta ciklu un veikt visaptverošu izdevumu izvērtēšanu, pirms ir noteikts jaunais ilgtermiņa budžets.

92

Šie priekšlikumi varētu būt noderīgi, izstrādājot turpmāko lauku attīstības politiku.

Secinājumi un ieteikumi

93

ES lauku attīstības politikas mērķis ir uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un rīcību klimata politikas jomā un panākt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES plāno izlietot gandrīz 100 miljardus EUR, tomēr pašlaik tā atpaliek no grafika (sk. 86. un 87. punktu).

94

ELFLA finansiāli atbalsta pasākumus, kurus veic dalībvalstis, izmantojot valsts vai reģionālās lauku attīstības programmas, ko sagatavo dalībvalstis un apstiprina Komisija.

95

ES stratēģiskā satvara mērķis 2014.–2020. gadam bija vairāk koncentrēties uz rezultātiem. Tomēr centieni to panākt saskārās ar pastāvīgo problēmu, ka jaunā perioda plānošana sākās vēl pirms tam, kad bija pieejami pietiekami un atbilstīgi dati par izdevumiem un rezultātiem iepriekšējos periodos.

96

Palāta pētīja, vai jaunais tiesiskais regulējums 2014.–2020. gadam atspoguļoja lielāku uzsvaru uz izpildi un vai jaunais plānošanas process ļāva izstrādāt — un vai tika izstrādātas — kvalitatīvas lauku attīstības programmas, kas potenciāli veicinātu labākus rezultātus. Lai gan stratēģiskā satvara mērķis ir veicināt uz rezultātiem balstītu pieeju, apstiprinātās LAP ir apjomīgi un sarežģīti dokumenti ar nepilnībām, kas traucēs sasniegt vērienīgo mērķi, proti, lielāku uzsvaru likt uz izpildi un rezultātiem.

97

Palāta pievērsa uzmanību arī 2014.–2020. gada lauku attīstības politikas plānošanas procedūrai, pārbaudot, vai tā tika veikta tādā veidā, lai šo lauku attīstības programmu īstenošanu sāktu agrāk nekā iepriekšējos periodos un lai tādējādi izvairītos no negatīvajām sekām, kas saistītas ar novēlotu sākšanu.

98

Mēs konstatējām, ka, neraugoties uz Komisijas centieniem, lauku attīstības programmu īstenošanu, tāpat kā iepriekšējā plānošanas ciklā, sāka novēloti un plānoto izdevumu izpildes līmenis pirmajos trijos gados bija zemāks nekā iepriekšējā periodā.

99

Par KLP pēc 2020. gada pašlaik notiek politiskās debates, un šajā posmā vēl nav zināms, tieši kāda tā būs turpmāk. Palātas ieteikumi ir sagatavoti, pieņemot, ka turpmākā lauku attīstības politika lielā mērā balstīties uz pašreizējo satvaru.

2014.–2020. gada plānošanas satvara koncepcija bija vērienīgāka, bet īstenošanu ietekmēja būtiskas nepilnības

100

ELFLA integrēja ar citiem ESI fondiem, lai palielinātu ES izdevumu tematisko koncentrāciju, nodrošinot lauku attīstības programmu skaidru ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēs, kā arī lai veicinātu programmu koordināciju, papildināmību un sinerģiju. Lai gan līdz ar to lauku attīstības programmas atbilst tādiem stratēģiskajiem dokumentiem kā partnerības nolīgumi, praksē lauku attīstības programmu ieguldījumu tematisko mērķu sasniegšanā ir grūti novērtēt, jo dažādu plānošanas dokumentu savstarpējā saikne ir sarežģīta. Papildināmība, sinerģija un koordinācija starp lauku attīstības programmām un citu ESI fondu programmām nav apmierinoši izveidota (17.29. punkts).

1. ieteikums

Gatavojoties plānošanas periodam pēc 2020. gada, lai pastiprinātu uzsvaru uz izpildi un rezultātiem, veicinātu integrāciju starp lauku attīstības programmām un citām programmām un uzlabotu novērtējumu par lauku attīstības programmu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā:

  1. Komisijai ir jānodrošina, ka tās politikas priekšlikumos ir sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz saskaņotību starp atsevišķām programmām;
  2. dalībvalstīm ir jānorāda, kā tiks īstenoti un uzraudzīti koordinācijas, papildināmības un sinerģijas mehānismi un kā par tiem tiks sniegti ziņojumi ES noteikumu kontekstā.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: a) daļai – 2020. gada beigas un b) daļai – 2022. gads.

101

Lai gan Komisija centās līdzsvarot lauku attīstības programmās sniegtās informācijas apjomu, mūsu pārbaudītās lauku attīstības programmas bija apjomīgas un valstu iestādēm bija jāveic liels administratīvais darbs, lai izpildītu daudzās jaunās prasības attiecībā uz saturu.

102

Tomēr galvenais mērķis — vairāk ņemt vērā konkrētās teritoriālās vajadzības un skaidrāk parādīt saikni starp apzinātajām vajadzībām un izvēlētajiem atbalsta pasākumiem — nav sasniegts (30.41. punkts).

2. ieteikums

Lai vienkāršotu lauku attīstības stratēģijas un palielinātu to lietderību, plānošanas procesu vienlaikus padarot pārvaldāmu un efektīvu, Komisijai ir jāpārskata plānošanas dokumentu koncepcija nolūkā vienkāršot to saturu un samazināt prasību skaitu plānošanas periodam pēc 2020. gada. Konkrētāk, tai ir jāierobežo plānošanas dokumentu struktūra, atstājot tikai tos elementus un iespējas, kas ir būtiski lauku attīstības izdevumu pareizai plānošanai, izpildei un uzraudzībai.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2020. gada beigas.

Jaunajam darbības rezultātu satvaram ir ierobežotas iespējas pastiprināt uzsvaru uz izpildi un rezultātiem

103

Kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma varētu uzlabot lauku attīstības politikas uzraudzību, jo tas varētu būt solis ceļā uz to, lai pārtrauktu apburto loku, kad jauno programmu saturu nosaka bez savlaicīgas informācijas par rezultātiem, kas gūti iepriekšējos periodos. Tomēr politikas rezultātu novērtēšanu un to ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā būtiski ierobežo vairāki trūkumi: datu vākšanas kvalitāte netiek pienācīgi novērtēta, un arī rādītāju izvēle ir nepilnīga, turklāt lielākā daļa rezultātu rādītāju neatbilst rezultātu rādītāja definīcijai (42.52. punkts).

104

“Izpildes rezerve” ir neatbilstošs nosaukums, jo ar darbības rezultātu izvērtēšanai izmantotajiem rādītājiem nenovērtē politikas rezultātus, bet gan nepārprotami cenšas novērtēt izdevumus un tiešo iznākumu. Tāpēc darbības rezultātu satvars nesniedz informāciju par lauku attīstības programmu mērķiem un gaidāmajiem rezultātiem. Turklāt revīzijā apstiprinājās objektīvais risks, ka lauku attīstības programmās ir izvirzīti nepietiekami vērienīgi starpposma mērķi un galamērķi, lai izvairītos no iespējamām sankcijām sliktu darbības rezultātu gadījumā. Tomēr, ja attiecīgie starpposma mērķi nav sasniegti, izpildes rezerve netiek zaudēta, jo to var pārdalīt citām prioritātēm, un iespējamās finanšu sankcijas nav balstītas uz rezultātu rādītājiem (53.63. punkts).

3. ieteikums

Komisijai ir jāstrādā kopā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka uzlabotajos ikgadējos īstenošanas ziņojumos 2019. gadā tiek sniegta skaidra un visaptveroša informācija par programmas sasniegumiem un ka pieprasītās atbildes uz kopējiem novērtējuma jautājumiem sniedz labāku pamatu nākamajam plānošanas periodam.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gada beigas.

4. ieteikums

Gatavojoties plānošanas periodam pēc 2020. gada, Komisijai ir precīzāk jādefinē dažādu veidu rādītāji, lai izveidotu uz rezultātiem vērstu kopējo rādītāju kopumu, kas ir vairāk piemērots lauku attīstības intervences pasākumu rezultātu un ietekmes novērtēšanai. Šajā procesā tā varētu izmantot pieredzi un risinājumus, ko jau izstrādājušas citas starptautiskās organizācijas (piemēram, PVO, Pasaules Banka un ESAO), galveno uzsvaru liekot uz izpildi un rezultātiem.

Komisijai ir arī jāveicina un jāsekmē valstu sadarbība un tīklu veidošana, lai izplatītu labu praksi attiecībā uz valsts līmenī izstrādāto darbības rezultātu novērtēšanu.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2019. gada beigas.

5. ieteikums

Attiecībā uz plānošanas periodu pēc 2020. gada Komisijai ir jāpārskata un jāņem vērā pašreizējās sistēmas īstenošanā gūtā pieredze, tostarp:

  1. izpildes rezerves ietekme;
  2. to rezultātu rādītāju piemērotība, kurus izmanto, lai piekļūtu izpildes rezervei, un
  3. finanšu sankciju pielietojums nepietiekamu darbības rezultātu gadījumā.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2020. gada beigas.

Plānošanas procesā Komisija un dalībvalstis ieguldīja lielu darbu, bet lauku attīstības programmu īstenošana sākās lēnāk nekā iepriekšējā periodā

105

Atbalsts lauku attīstības plānošanā ir vairāku posmu process, kura pēdējais posms ir lauku attīstības programmas. Par finanšu piešķīrumu katrai dalībvalstij un stratēģisko tiesisko regulējumu lemj EP un Padome pirms programmu izstrādes. Tāpēc lauku attīstības programmas būtu vairāk jāuzskata par instrumentu valsts un Eiropas perspektīvu saskaņošanai, nevis par dokumentu, ar kuru valsts lauku attīstības stratēģijas izstrādes procesu sāk no nulles (64. un 65. punkts).

106

Lai gan lauku attīstības programmu loma iepriekš aprakstītajā daudzposmu procesā bija samērā ierobežota, Komisijai un dalībvalstīm bija jāveic liels administratīvais darbs, lai sagatavotu un apstiprinātu visas lauku attīstības programmas. Ilgā kavēšanās, pieņemot tiesisko regulējumu (2013. gada decembris), ietekmēja plānošanas dokumentu iesniegšanas un apstiprināšanas laiku; kopā ar sarežģītajām prasībām attiecībā uz LAP saturu tas nozīmē, ka lauku attīstības programmas tika apstiprinātas un jaunās programmas īstenotas pēc tam, kad plānošanas periods jau bija sācies (66.74. punkts).

107

Visas 118 lauku attīstības programmas Komisija apstiprināja 20 mēnešos (no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada decembrim); tas ir labāks rādītājs salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada plānošanas perioda 94 lauku attīstības programmām, kas tika apstiprinātas 24 mēnešos. Tomēr, neraugoties uz ieguldīto darbu, lauku attīstības programmas tika apstiprinātas vēlāk nekā iepriekšējā periodā, un lielāko daļu no tām sāka īstenot tikai 2015. gada otrajā pusē, turklāt dažas tikai 2016. gadā (75.84. punkts).

108

Tādējādi ap 90 % no ELFLA finanšu plāna 2017. gada sākumā (plānošanas perioda ceturtais gads) palika neizmantoti; attiecīgais rādītājs iepriekšējā periodā bija 83 %. Tas nozīmē risku, ka finanšu plāns var netikt pilnībā īstenots, kā arī uzsvaru uz apguvi, tādējādi apdraudot Komisijas apstiprināto, uz rezultātiem vērsto pieeju (85.88. punkts).

109

Daudzgadu finanšu shēmas programmu novēlota īstenošana ir vispārēja un pastāvīga problēma, kas palielina risku pārmērīgi koncentrēties uz apguvi un plānot jauno DFS, pirms ir zināmi ES izdevumu rezultāti saistībā ar iepriekšējo shēmu (89.93. punkts).

6. ieteikums

Parlamentam, Padomei un Komisijai jāapsver iespēja ilgtermiņa stratēģiju un politikas veidošanu saskaņot ar budžeta ciklu un veikt visaptverošu izdevumu pārskatīšanu, pirms ir noteikts jaunais ilgtermiņa budžets.

Lai lauku attīstības programmas varētu apstiprināt nākamā plānošanas perioda sākumā, Komisijai ir savlaicīgi jāsagatavo tiesību aktu priekšlikumi lauku attīstības politikai pēc 2020. gada.

Ieteikuma īstenošanas termiņš Komisijai: līdz 2018. gada beigām.

Šo ziņojumu 2017. gada 27. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Phil WYNN OWEN.

Revīzijas palātas vārdā —

Klaus-Heiner LEHNE
priekšsēdētājs

Pielikumi

I pielikums

ES lauku attīstības sešas prioritātes un 18 prioritārās jomas

ELFLA regulas 5. pantā ir noteiktas visas sešas ES lauku attīstības prioritātes, kas iedalītas 18 prioritārajās jomās:

  1. veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:
    1. sekmēt inovāciju, sadarbību un zināšanu bāzes izveidi lauku apvidos;
    2. stiprināt saikni starp lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un mežsaimniecību un pētniecību un inovāciju, tostarp lai uzlabotu vides apsaimniekošanu un vides stāvokļa rādītājus;
    3. rosināt mūžizglītību un profesionālo apmācību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē;
  2. uzlabot lauku saimniecību dzīvotspēju un visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju visos reģionos un veicināt inovatīvas saimniecību tehnoloģijas un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:
    1. uzlabot visu lauku saimniecību ekonomiskos rādītājus un veicināt lauku saimniecību pārstrukturēšanu un modernizēšanu, jo īpaši lai pastiprinātu dalību tirgū un virzību uz tirgu, kā arī lai veicinātu lauksaimnieciskās darbības dažādošanu;
    2. atvieglot atbilstīgi kvalificētu lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecības nozarē un jo īpaši paaudžu maiņu;
  3. veicināt pārtikas preču aprites organizēšanu, tostarp lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:
    1. primāro ražotāju konkurētspējas uzlabošana, tos labāk integrējot lauksaimniecības pārtikas apritē, izmantojot kvalitātes shēmas, piešķirot papildu vērtību lauksaimniecības produktiem, veicinot noietu vietējos tirgos un izmantojot īsas piegādes ķēdes, ražotāju grupas un organizācijas un starpnozaru organizācijas;
    2. lauku saimniecību riska novēršana un pārvaldības atbalsts;
  4. atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:
    1. atjaunot, saglabāt un veicināt bioloģisko daudzveidību (tostarp Natura 2000 teritorijās un apgabalos, kuros ir dabiskie vai citi specifiski ierobežojumi), un apgabalos ar augstas dabas vērtības lauksaimniecību, kā arī Eiropas ainavu stāvokli;
    2. uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, tostarp mēslošanas līdzekļu un pesticīdu lietošanu;
    3. novērst augsnes eroziju un uzlabot augsnes apsaimniekošanu;
  5. veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:
    1. palielināt ūdens izmantošanas efektivitāti lauksaimniecībā;
    2. palielināt enerģijas izmantošanas efektivitāti lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē;
    3. sekmēt atjaunojamo energoresursu, blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādi un izmantošanu bioekonomikas vajadzībām;
    4. samazināt siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas lauksaimniecībā;
    5. veicināt oglekļa uzglabāšanu un piesaisti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā;
  6. veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:
    1. veicināt dažādošanu, mazu uzņēmumu izveidi un attīstīšanu, kā arī darbvietu radīšanu;
    2. sekmēt vietējo attīstību lauku apvidos;
    3. uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamību, izmantošanu un kvalitāti lauku apvidos.”

II pielikums

ESI fondu 11 tematiskie mērķi

KNR 9. pants: “Lai sekmētu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī konkrēto fondu pamatuzdevumu izpildi saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, katrs ESI fonds atbalsta šādus tematiskos mērķus:

  1. nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju;
  2. uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti;
  3. uzlabot MVU, lauksaimniecības nozares (ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (EJZF) konkurētspēju;
  4. atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs;
  5. veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību;
  6. saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti;
  7. veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā;
  8. veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti;
  9. veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju;
  10. investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā;
  11. uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti.”

ELFLA regulas 5. pants: “(..) prioritātes palīdz sasniegt transversālos mērķus

  • inovācijas,
  • vides,
  • klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā.”

III pielikums

2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada lauku attīstības programmu galvenā satura salīdzinošs kopsavilkums

2007.–2013. g. LAP: Regulas (EK) Nr. 1974/2006 II pielikums

NB! Skaitļi atbilst punktiem II pielikumā
2014.–2020. g. LAP: Regulas (ES) Nr. 808/2014 I pielikums

NB! Skaitļi atbilst punktiem I pielikumā treknrakstā: jauni elementi salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu
3.1. SVID analīze 3. Ex ante novērtēšana
3.2. Stipro pušu izmantošanai un vājo pušu pārvarēšanai izvēlētā stratēģija 4. SVID analīze un vajadzību apzināšana, kā arī vajadzību novērtēšana, balstoties uz SVID analīzē gūtajiem pierādījumiem
3.3. Ex ante novērtēšana, cita starpā nosakot vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības 5. Stratēģijas apraksts
3.4. Piešķirto finanšu resursu ietekme uz lauku attīstību iepriekšējā plānošanas periodā tajā pašā plānošanas teritorijā 6. Ex ante nosacījumu izvērtējums
4. Izvēlēto prioritāšu pamatojums 7. Darbības rezultātu satvara apraksts
5. Paredzēto pasākumu apraksts, tostarp pierādījumi, ka atbalsts investīciju pasākumiem ir novirzīts mērķiem, kas atspoguļo apzinātās teritoriālās vajadzības 8. Izvēlēto pasākumu apraksts, tostarp ieguldījums prioritārajās jomās, principi atlases kritēriju noteikšanai, pārbaudāmības un kontrolējamības apraksts
6. Finansēšanas plāns: ELFLA ieguldījums gadā un sadalījums pa asīm 9. Novērtēšanas plāns
7. Orientējošs sadalījums pa pasākumiem (EUR, visā laika posmā) 10. Finansēšanas plāns: ikgadējais ELFLA ieguldījums un ELFLA ieguldījuma likme visiem pasākumiem sadalījumā pa reģionu veidiem
10. Informācija par papildināmību ar pasākumiem, kurus finansē ar citiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem un Kohēzijas politikas ietvaros 11. Rādītāju plāns
12.1. Uzraudzības un novērtēšanas sistēmu apraksts, ko veido, pamatojoties uz iznākuma, rezultātu, sākotnējā stāvokļa un ietekmes rādītāju kopējo sarakstu, kas ietverts regulas VIII pielikumā, un papildu rādītājiem, kas atspoguļo valsts un/vai reģionālās vajadzības 14. Informācija par papildināmību ar citiem ES instrumentiem, īpaši ar ESI fondiem un 1. pīlāru
18. Pārbaudāmības, kontrolējamības un kļūdu rašanās riska ex ante novērtējums

Komisijas atbildes

Kopsavilkums

III

Pēc komentāriem, tostarp tiem, ko sniedza Eiropas Revīzijas palāta, daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam tika ieviesti jauni elementi, kas nodrošināja “stabilu pamatu turpmākai ziņošanai par rezultātiem un ietekmi”. Tas deva Komisijai iespēju pilnveidot uz rezultātiem vērsto pieeju, tai pašā laikā turpinot īstenot arī pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot apguvi un atbilstību (piem., pievēršoties izdevumiem jomās, kurās ir skaidra ES pievienotā vērtība, sniedzot noderīgu informāciju par izpildi un turpinot centienus panākt lielāku vienkāršumu Komisijā un dalībvalstīs).

IV

Komisija uzskata, ka ir ieguldītas lielas pūles, lai daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam ieviestu tādus elementus, kas nodrošinātu “stabilu pamatu turpmākai ziņošanai par rezultātiem un ietekmi”. Tas deva Komisijai iespēju pilnveidot uz rezultātiem vērsto pieeju, tai pašā laikā turpinot īstenot arī pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot apguvi un atbilstību.

Komisija arī uzskata, ka šis palielinātais uzsvars uz izpildi un rezultātiem, visticamāk, veicinās rezultātu uzlabošanos.

Ir grūti salīdzināt programmu ilgumu, jo abos periodos pastāvošās prasības un formāti atšķiras.

V

Ņemot vērā, ka tiesību akti tika pieņemti vēlu, jāsecina, ka īstenošana šajā plānošanas periodā noris labi.

VI a)

Komisija daļēji piekrīt ieteikumam un norāda, ka šajā posmā tā nevar uzņemties konkrētas saistības attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem laikposmam pēc 2020. gada.

Tomēr Komisija apņemas turpmāku tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanas kontekstā analizēt iespējas, kā varētu papildus uzlabot atsevišķu programmu savstarpējo saskaņotību.

b)

Komisija piekrīt šim ieteikumam, tomēr šajā posmā nevar uzņemties konkrētas saistības attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem laikposmam pēc 2020. gada.

Taču Komisija apņemas analizēt iespējas, kā varētu pēc iespējas vienkāršot plānošanas dokumentu struktūru un mazināt to prasību apjomu. Komisijas paziņojuma par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP)

modernizēšanu un vienkāršošanu sagatavošanas kontekstā jau ir rosinātas pārdomas par šo tematu.

c)

Komisija piekrīt šim ieteikumam.

d)

Komisija daļēji piekrīt ieteikumam. Lai gan Komisija šajā posmā nevar uzņemties konkrētas saistības attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem laikposmam pēc 2020. gada, Komisija apņemas analizēt iespējas, kā varētu uzlabot KLP darbības rezultātu mērīšanu kopumā. Komisijas paziņojuma par KLP modernizēšanu un vienkāršošanu sagatavošanas kontekstā jau ir rosinātas pārdomas par šo tematu.

e)

Komisija piekrīt šim ieteikumam.

f)

Komisija piekrīt ieteikumam daļēji — ciktāl politiskais process norit pēc plāna.

VII

Komisija piekrīt ieteikumam, ciktāl tas attiecas uz Komisiju, un uzskata, ka tā šo ieteikumu jau īsteno. Ar 2017. gada martā publicēto Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni tika sāktas vispārējas diskusijas par Eiropu 2025. gadā, turklāt 2017. gada 28. jūnija Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni tika sīki izklāstītas Eiropas finanšu jomas prognozes. Šo politisko procesu papildinās izdevumu programmu efektivitātes, lietderības un ES pievienotās vērtības pārskatīšana. Tā sniegs ieguldījumu fondu nākamās paaudzes sagatavošanā un ES budžeta modernizēšanā.

Ievads

8

Partnerības nolīgumos ir izklāstītas valstu stratēģijas, kas paredzētas ES mērķu sasniegšanai ar ieplānoto Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļu palīdzību.

9

Stratēģijas “Eiropa 2020” izpilde nav vienīgais finansēšanas programmu mērķis.

10

Pēc komentāriem, tostarp tiem, ko sniedza Revīzijas palāta, daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam tika ieviesti jauni elementi, kas nodrošināja “stabilu pamatu turpmākai ziņošanai par rezultātiem un ietekmi”. Tas deva Komisijai iespēju pilnveidot uz rezultātiem vērsto pieeju, tai pašā laikā turpinot īstenot arī pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot apguvi un atbilstību (piem., pievēršoties izdevumiem jomās, kurās ir skaidra ES pievienotā vērtība, sniedzot noderīgu informāciju par izpildi un turpinot centienus panākt lielāku vienkāršumu Komisijā un dalībvalstīs).

KLP kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma tika izstrādāta, sākoties 2014.–2020. gada plānošanas periodam, un dalībvalstis piekrita, ka tā būs kopīga platforma, ko izmantos, lai sekotu līdzi programmu virzībai uz noteikto politikas mērķu sasniegšanu un ziņotu par to. Tajā ir paredzēti mērķi, rādītāji, mērķvērtības un starpposma mērķi, kas jāizmanto dalībvalstu programmās.

11

Kā Revīzijas palāta atzinusi 18. punktā, tiesiskajā regulējumā attiecībā uz 2014.–2020. gadu tika izmantota iepriekšējos plānošanas periodos gūtā pieredze un ņemti vērā vairāki Revīzijas palātas ieteikumi.

Turklāt visā iepriekšējā plānošanas periodā veiktajās attiecīgajās revīzijas, izpētes un novērtēšanas darbībās ir iegūta derīga informācija par programmu īstenošanu.

1. izcēlums. Plānojot jaunu periodu, nav pieejama būtiska informācija

Pirmā rindkopa. Kā jau minēts Komisijas atbildē par 11. punktu, tika ņemta vērā arī informācija, kas bija sniegta 2000.–2006. gada lauku attīstības programmu ex post novērtējuma kopsavilkumā un kas bija iegūta visā iepriekšējā plānošanas periodā veiktajās revīzijas darbībās.

Otrā rindkopa. 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija pastāvīgi pieejami novērtēšanas rezultāti (“pastāvīgā” novērtēšana).

Lai gan 2000.–2006. gada lauku attīstības programmu ex post novērtējuma kopsavilkums tika pabeigts 2012. gada februārī, Komisijas dienestiem bija laikus pieejama dokumentu projektos iekļautā informācija.

Apsvērumi

17

Partnerības nolīgumi tika paredzēti arī tāpēc, lai varētu sasniegt konkrēto fondu mērķus saskaņā ar to mērķiem, kas noteikti Līgumā.

18

Komisija pateicas par to, ka Revīzijas palāta atzīst, ka tiesiskajā regulējumā attiecībā uz 2014.–2020. gadu tika izmantota iepriekšējos plānošanas periodos gūtā pieredze.

19

Pirmā aizzīme. Attiecībā uz lauku attīstību jānorāda, ka “pastiprinātās intervences loģikas” izveidē liela nozīme bija arī politikas konkrēto mērķu (“prioritāro jomu”) precizēšanai un prasībai, ka mērķvērtības jānosaka, ņemot vērā šos mērķus. Lauku attīstības programmas ir kļuvušas vairāk vērstas uz rezultātiem arī tāpēc, ka ir dota iespēja elastīgāk plānot pasākumus, ņemot vērā, ka tiem ir vairāki nolūki.

Kopīga atbilde par 20. un 21. punktu

Sešas ES lauku attīstības prioritātes un attiecīgās prioritārās jomas atspoguļo attiecīgos vienotā stratēģiskā satvara tematiskos mērķus, ņemot vērā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) konkrētos mērķus un pamatojoties uz mērķiem, kas kopējai lauksaimniecības politikai noteikti Līgumā. Tas pilnīgi atbilst Kopīgo noteikumu regulas (KNR) principiem (kā noteikts 20. apsvērumā) un noteikumiem (9. pantam). Tātad ir acīm redzama saikne starp lauku attīstības prioritātēm un KNR tematiskajiem mērķiem.

22

Partnerības nolīgumi un lauku attīstības programmas ir formulētas pietiekami detalizēti. Kopējo atbilstību starp partnerības nolīgumiem un lauku attīstības programmām nodrošina koordinēta stratēģiskā plānošana, ko veic valstu/reģionālās varas iestādes, cieši sadarbojoties ar Komisijas dienestiem, un aktīva apmaiņa un koordinācijas pasākumi dažādos līmeņos. Tāpēc nevar uzskatīt, ka to bija viegli nodrošināt.

Otrais ievilkums. Šo atbilstību nodrošināja padziļinātas sarunas starp Komisiju un dalībvalstīm.

23

Lauku attīstības programmu finansiālais un materiālais ieguldījums katrā (attiecīgajā) tematiskajā mērķī ir aprakstīts partnerības nolīgumos. Šis ieguldījums atspoguļo visu katra tematiskā mērķa prioritāro jomu attiecīgo rādītāju kopējās vērtības, tāpēc to var viegli izteikt skaitliski. Lauku attīstības pasākumi ir instrumenti, ko izmanto, lai sasniegtu prioritāšu un prioritāro jomu mērķus. Tā kā tiem ir vairāki nolūki, nav iespējams iepriekš noteikt vienu tiešu atbilstību starp pasākumiem un tematiskajiem mērķiem. Tomēr šī atbilstība kļūst acīm redzama, tiklīdz pasākumi tiek piesaistīti prioritārajām jomām, t. i., plānošanas rezultātā.

24

Lauku attīstības rādītāji ir izteikti skaitliski katram attiecīgajam tematiskajam mērķim un ir noteikti partnerības nolīgumā (sk. Komisijas atbildi par 23. punktu). Lauku attīstības un citu ES izdevumu instrumentu ieguldījums stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā kopumā jāizvērtē novērtējumā.

2. izcēlums. Piemērs saistībā ar 4. pasākumu “Materiālie ieguldījumi”

Otrā rindkopa. Pasākums ir pareizi ieplānots četrām prioritātēm, kurās paredzēts tā ieguldījums.

Pasākuma finansiālais ieguldījums prioritārajās jomās, kurās pasākums ir ieplānots, ir zināms. Izveidot finanšu plānus pa apakšpasākumiem būtu pārāk sarežģīti un apgrūtinoši.

Trešā rindkopa. Lai sasniegtu politikas mērķus, kuru labad ir noteiktas attiecīgās prioritātes un prioritārās jomas, ir vajadzīga dažādu veidu intervence (un tātad dažādu veidu pasākumi). Tas ir būtiski, lai nodrošinātu politikas rezultativitāti, tomēr nerada sarežģītas kombinācijas pa prioritātēm / prioritārajām jomām.

27

Kampānijas (Itālija) lauku attīstības programma (LAP) ir labs piemērs tam, kā platjoslas jomas pasākumi, kas noteikti partnerības nolīgumā, lai nodrošinātu koordināciju starp ESI fondiem, ir pārvērsti praktiskos pasākumos programmā (sk. atbildi par 3. izcēluma pirmo ievilkumu). Līdzīga rīcība bijusi arī Īrijā.

Ir pierādījumi lauku attīstības programmu papildināmībai un sinerģijai ar citiem ESI fondiem, pirmā pīlāra atbalstu vai citiem publiskiem instrumentiem — piemēram, administratīvā līmenī vairākas dalībvalstis ir ieviesušas valstu koordinācijas struktūras un piedalās cita citas uzraudzības komitejās (Dānija, Īrija, Apvienotā Karaliste / Anglija).

28

Komisija ir aktīvi veicinājusi sinerģijas un papildināmības radīšanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, tomēr ar īstenošanu saistītās izvēles jāizdara dalībvalstīm. Dažas dalībvalstis ir izvēlējušās novilkt robežas starp fondiem, lai izvairītos no iespējamiem divkāršas finansēšanas gadījumiem.

3. izcēlums. Piemērs informācijai par papildināmību, kas bija vai nu pārāk vispārīga, vai attiecās tikai uz demarkāciju

Pirmā rindkopa.

Pirmais ievilkums. Attiecībā uz 2. tematisko mērķi partnerības nolīgumā ir norādīts, ka lauku apvidos ELFLA darbojas kopā ar ERAF, savu rīcību saskaņojot ar valstu un/vai reģionālajiem fondiem, lai nodrošinātu, ka attiecīgos apgabalos ir ieviesta vajadzīgā infrastruktūra, un tādējādi tiktu sasniegti stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi nākamās paaudzes tīklu (NPT) jomā. Konkrētāk, lai garantētu resursu koncentrēšanos vājākajās lauku teritorijās, par ELFLA intervences prioritātēm ir noteiktas pašvaldības ar mazu un vidēju teritoriju un zemu iedzīvotāju blīvumu. Turklāt šādos apgabalos ELFLA parasti finansē vietējās abonentlīnijas ierīkošanu attiecīgo platjoslas intervences pasākumu ietvaros. Apgabali, kuros tiek veikti ERAF, ELFLA un Attīstības un kohēzijas fonda ieguldījumi, ir kartēti Itālijas valsts NPT plānā, lai nodrošinātu dažādo intervences pasākumu papildināmību. Šī sinerģija ir atspoguļota lauku attīstības programmas 14. nodaļas 3. punktā. 5.1. nodaļā ir iekļauta tabula, kurā sagrupētas uz SVID analīzes pamata noteiktās vajadzības un sagaidāmie rezultāti, kas noteikti partnerības nolīgumā, kā arī uzrādīta papildināmība ar citiem fondiem, ņemot vērā lauku attīstības mērķus.

Turklāt lauku attīstības programmu 14. nodaļas 3. punktā ir aprakstīts saskaņotais ESI fondu vadošo iestāžu institucionālās koordinācijas mehānisms.

Otrais ievilkums. Komisija uzskata, ka šī informācija ir pietiekami konkrēta.

Trešais ievilkums. ELFLA papildina Eiropas Sociālo fondu (ESF). Konkrēta un sīka informācija ir sniegta, piemēram, LAP 14. nodaļā (14.1.1. iedaļas 3. punktā) un 5.1. nodaļā.

Otrā rindkopa. Rumānijas lauku attīstības programmas 14. nodaļā ir ļoti sīki aprakstīta papildināmība (gan ar citām darbības programmām, gan ar KLP pirmā pīlāra atbalstu). Revīzijas palātas apsvērumā ir citēts tikai neliels fragments no papildināmībai veltītās nodaļas.

29

Komisijas pamatnostādnes tikai papildina juridiski saistošos noteikumus par dalībvalstu sniedzamajiem ziņojumiem.

30

Lauku attīstības plānošanā rezultātu rādītājiem nosaka mērķvērtības prioritārajās jomās, savukārt ieguldījuma/iznākuma rādītājus piemēro pasākumiem/apakšpasākumiem.

33

Komisija uzskata, ka lauku attīstības programmās ir parādīta saikne starp vajadzībām un pasākumiem. Šo informāciju paredz programmu struktūra, un tā ir sniegta lauku attīstības programmu 4. un 5. nodaļā. Turklāt 8.2. nodaļā katra pasākuma aprakstā ir skaidri norādīta saikne ar aptvertajām vajadzībām.

35

Atbilstoši plānošanas loģikai 4. nodaļā (SVID analīze un vajadzību apzināšana) ir vispārīgi aprakstīta pašreizējā situācija plānošanas jomā, pamatojoties uz rādītājiem un kvalitatīvo informāciju, un tad sniegta SVID analīze. 5. nodaļa (stratēģijas apraksts) ir secīgi veidota, pamatojoties uz 4. nodaļu. Tā kā saskaņā ar pašreizējās lauku attīstības plānošanas pamatā esošo loģiku lauku attīstība tiek plānota pa prioritārajām jomām, arī šīs vajadzības un no tām izrietošie pasākumi būtu jāgrupē pa prioritārajām jomām.

5. izcēlums. Vispārīgu vajadzību un/vai iepriekš noteiktu elementu pārformulējumu piemēri

Pirmā rindkopa. Lauku attīstības programmas daļā, kas veltīta stratēģijai, ir aprakstītas vajadzības katrā prioritārajā jomā. Piemēram, ir zināms, ka Īrijas lauku attīstības programmā ir plaša un detalizēta bioloģiskās daudzveidības shēma, kas dod iespēju apmierināt ļoti specifiskas ar bioloģisko daudzveidību saistītas vajadzības zemesgabala līmenī. Šis detalizētības līmenis ir aprakstīts lauku attīstības programmas 10. pasākumā un pielikumā un nevarēja tikt izklāstīts lauku attīstības programmas daļā, kas veltīta stratēģijai.

Otrā rindkopa. Attiecībā uz Rumānijas lauku attīstības programmu jānorāda, ka darbvietu skaita palielināšana lauku apvidos ir ļoti skaidra un apzināta vajadzība.

Trešā rindkopa. Vispārīga vajadzību apzināšana balstās uz ex ante novērtējumu un iepriekšējos plānošanas periodos gūto pieredzi un ir cieši saistīta ar veikto Polijas partnerības nolīguma analīzi. Jāuzsver, ka svarīga informācija ir sniegta arī attiecīgo pasākumu un agrovides un klimata pasākumu kopumu vispārīgajā aprakstā.

36

Vajadzību aprakstā aptverti vairāki aspekti, kas sīkāk izklāstīti un skaitliski izteikti SVID analīzē. Piemēram, pirmajā vietā ierindoto vajadzību aprakstā un SVID analīzē ir uzrādīts to problēmu apmērs, kuras nolemts lauku attīstības programmas ietvaros risināt prioritārā kārtā. Turklāt prioritārās vajadzības var precīzāk noteikt, izmantojot atlases kritērijus.

Itālijas/Kampānijas lauku attīstības programmas 5.1. nodaļā vajadzības ir sagrupētas pa tematiem (“Inovācija” — 2. un 3. prioritāte; “Vide” — 4. un 5. prioritāte; “Solidaritāte” — 6. prioritāte). 26 no 50 sākotnējām vajadzībām tika apmierinātas ar lauku attīstības programmas pasākumiem, jo tās attiecās uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un Itālijas partnerības nolīgumu, ELFLA mērķiem un papildināmību ar citiem fondiem. Dažas vajadzības izriet no reģionu specifikas.

Tas, ka vajadzībām nav kvantitatīvu aprakstu, netraucēs veikt izvērtējumu novērtēšanas posmā, jo novērtējumos izvērtē lauku attīstības programmu lietderību un efektivitāti, par mērauklu ņemot noteiktos politikas mērķus, nevis vajadzības (sk. labāka regulējuma rīkkopu). Turklāt vajadzību (kas laika gaitā var mainīties) ex ante skaitliskā izteikšana ir tikai nosacīti noderīga novērtēšanā.

Ex ante novērtējumi liecināja, ka budžeta piešķīrumi ļoti labi atbilst lauku attīstības programmas mērķiem.

37

Rumānijas lauku attīstības programmā prioritātes ir noteiktas, atlasot pasākumus un piemērojot atlases kritērijus.

38

Iepriekšējos plānošanas periodos gūtās atziņas ir paskaidrotas/iekļautas attiecīgo pasākumu aprakstā. Tās kopā ar ex ante novērtētāju sniegtajiem komentāriem ir skaidri minētas lauku attīstības programmu 5.1. nodaļā.

Pasākumu izstrādē tika ņemti vērā arī atklāto uzklausīšanu iznākumi un vidusposma novērtējumi.

40

Lauku attīstības programmās sagaidāmie rezultāti un attiecīgie mērķlīmeņi ir noteikti mērķiem (t. i., prioritārajām jomām), nevis atsevišķiem instrumentiem (t. i., pasākumiem). Politikas mērķus parasti vislabāk var sasniegt, kombinējot pasākumus. Tāpēc pasākumu aprakstā lielākā uzmanība ir vērsta uz plānotajām darbībām (t. i., “iznākumu”).

Izvēlēto pasākumu ieguldījums to mērķu sasniegšanā, kuriem tie izvēlēti, tiks izvērtēts novērtējumos.

6. izcēlums. Piemēri vispārējām atsaucēm uz lauku attīstības mērķiem

Pirmā rindkopa. Konkurētspējas uzlabojumi un darbvietu radīšana tiks analizēti vēlākā posmā. Mērķvērtības ir noteiktas mērķiem un prioritārajām jomām. Lauku attīstības programmas tabulā, kurā ir skaitliski izteiktas mērķvērtības, ir norādīti pasākumi, kas palīdzēs sasniegt noteiktās skaitliski izteiktās mērķvērtības.

Otrā rindkopa. Mērķvērtības ir noteiktas mērķiem un prioritārajām jomām, nevis pasākumiem.

41

Pasākumiem un prioritārajām jomām piešķirto budžeta līdzekļu vispārējā atbilstība apzinātajām vajadzībām un skaitliski izteiktajām mērķvērtībām daudzos gadījumos tika pārbaudīta ex ante novērtējumos. Lai gan informācija par šo izvērtējumu netika sistemātiski pārņemta programmās, 2014.–2020. gada lauku attīstības programmu ex ante novērtējumu kopsavilkums apliecina, ka budžeta piešķīrumu atbilstība tika izvērtēta lielākajā daļā ex ante novērtējumu. Plānošanas posmā tika ņemti vērā attiecīgi ex ante novērtētāju ieteikumi.

43

Runājot par lauku attīstību, jānorāda, ka ar tiesisko regulējumu izveidotā “kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma” (CMES) cita starpā ietver “kopējus konteksta, rezultātu un iznākuma rādītājus” un “datu vākšanas, glabāšanas un pārsūtīšanas [sistēmu]” (sk. Regulas (ES) Nr. 1305/2013 67. pantu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 14. pantu). Šie abi elementi pēc būtības atbilst abiem Revīzijas palātas minētajiem izpildes kritērijiem, jo dalībvalstis nebūtu spējušas iesniegt savas programmas un saņemt tām apstiprinājumu, ja nebūtu šādas statistiskās sistēmas un skaitliski izteiktu rezultātu rādītāju.

Neraugoties uz to, šis ex ante nosacījums, kā norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 I pielikuma 4.2.7. daļā, bija piemērojams, kas nozīmē, ka Komisija pārbaudīja, vai programmās ir iekļauti visi CMES elementi, un attiecīgi rīkojās, ja nebija.

44

Ex ante nosacījums G7 ir izvērtēts. Šis ex ante nosacījums attiecas tikai uz to, vai statistikas datu vākšanas sistēma pastāv. Par sistēmas iedarbīgumu un uzticamu datu iesniegšanu pirmām kārtām ir atbildīgas dalībvalstis, un Komisija to pārbauda ar citiem līdzekļiem.

45

Ex ante nosacījums G7 bija piemērojams, un tāpēc dalībvalstis to izvērtēja. Dažas no tām norādīja, ka tām ir problemātiski izpildīt visus CMES elementus (sk. Komisijas atbildi par 43. punktu).

47

Kopīgi rezultātu rādītāji ir noteikti arī ELFLA regulā un tiek apkopoti ES līmenī.

48

Vēl nepabeigtais pirmais 2017. gada īstenošanas ziņojumu izvērtējums, kas tika sākts jūlijā, liecina, ka rezultātu rādītāji ir izteikti skaitliski un ir sniegtas atbildes uz kopējiem novērtējuma jautājumiem, ņemot vērā lauku attīstības programmu īstenošanas līmeni.

50

Lauku attīstības programmu lietderība un efektivitāte tiks izvērtēta paplašinātos novērtējumos, kuros CMES rādītāji būs tikai viens no rīkiem — tos papildinās citi rādītāji.

Otrais ievilkums. Komisija uzskata, ka CMES rezultātu rādītāji, kas līdz galam neatbilst “rezultātu” rādītāju definīcijai, tomēr ir pieņemama plānoto rezultātu aizstājējvērtība pa prioritārajām jomām, kurām tie ir noteikti.

Definējot kopīgos rādītājus, bija jāņem vērā ar datu pieejamību saistītās problēmas visās dalībvalstīs un jāraugās, lai sistēma būtu rentabla un dalībvalstīm uzliktais administratīvais slogs būtu pieņemams.

7. izcēlums. Piemēri par iznākuma/rezultātu rādītājiem, kas kopīgajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā (CMES) nav pareizi klasificēti

Otrā rindkopa. Skatīt Komisijas atbildi par 50. punkta otro ievilkumu.

51

Komisija uzskata, ka šie konkrētu programmu rādītāji var noderēt programmu izvērtēšanā, kaut arī tie neatbilst “rezultātu” rādītāju definīcijai.

52

Dažās programmās izmantotus noderīgus konkrētās programmas rādītājus nevarēja izmantot visās dalībvalstīs, piemēram, tāpēc, ka pastāvēja ar datu vākšanu saistītas problēmas.

Komisija saistībā ar iniciatīvu “Uz rezultātiem vērsts ES budžets” ir sākusi ar attiecīgiem valstu pārvaldes iestāžu un citu starptautisku organizāciju, tostarp ESAO, ekspertiem dialogu par darbības rezultātu satvariem, lai apkopotu gūtās atziņas un apzinātu labu praksi. Diskusijās ir noskaidrojies, ka darbības rezultātu satvaram būtu pakāpeniski jāattīstās un ka to nevar balstīt uz universālu pieeju. Komisija turpina šo dialogu ar ekspertiem un ieinteresētajām personām un ņems vērā tā rezultātus nākamās daudzgadu finanšu shēmas darbības rezultātu satvara sagatavošanā.

54

Kā paredzēts tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gadam, ja Komisija pēc darbības rezultātu izvērtēšanas (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 6. punkts) un programmas slēgšanas brīdī (22. panta 7. punkts) konstatē, ka lielā mērā nav sasniegti mērķi, tā var dalībvalstīm piemērot sankcijas.

Izpildes rezerve ir tikai viens no elementiem, kas sekmē ciešāku pievēršanos rezultātiem. Vērstības uz rezultātiem pamatelements ir intervences loģika, kas iekļauta katrā programmā un ar ko saistīti iznākumu un rezultātu rādītāji.

Darbības rezultātu satvars nodrošina mehānismu, ko izmantot, lai uzraudzītu, kā tiek īstenotas prioritātes. Izpildes rezerve stimulē sasniegt starpposma mērķus, kas ir obligāts plānoto rezultātu sasniegšanas priekšnoteikums.

55

KNR II pielikumā ir noteikts, kādu veidu rādītāji jāizmanto starpposma mērķu kā “galveno īstenošanas posmu” noteikšanai un iznākuma rādītāju noteikšanai: saskaņā ar tiesību aktu prasībām prioritātes darbības rezultātu satvarā būtu jāietver finanšu rādītājs un iznākuma rādītājs; rezultātu rādītājus ir prasīts izmantot “tikai attiecīgā gadījumā un ciešā saistībā ar atbalstītajiem politikas pasākumiem”.

56

Uz īpašajiem rādītājiem attiecas tās pašas KNR II pielikumā noteiktās prasības, kas minētas Komisijas atbildē par 55. punktu. Par īpašo rādītāju atlasi ir atbildīgas dalībvalstis.

57

Komisijas regulā ietvertais darbības rezultātu satvara rādītāju orientējošais saraksts ir izstrādāts atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 5. panta prasībām (sk. Komisijas atbildi par 55. punktu).

Atbilstoši tiesiskajam regulējumam vairums darbības rezultātu satvara rādītāju attiecas uz iznākumu, liecinot par praktisko izpildi. Vajadzības gadījumā tie ir papildināti ar galvenajām īstenošanas darbībām, kas attiecas uz svarīgu īstenošanas posmu un ir vajadzīgas, lai sasniegtu 2023. gadam noteiktās iznākumu rādītāju mērķvērtības. Šo abu veidu rādītāji aptver lielāko daļu konkrētai prioritātei piešķirto līdzekļu. Savukārt finanšu rādītāji (kopējie publiskā sektora izdevumi) aptver visu prioritāti un dod iespēju sekot līdzi kopējai virzībai, un palīdz novērtēt efektivitāti.

58

Uz papildu rādītājiem attiecas tās pašas KNR II pielikumā noteiktās prasības, kas minētas Komisijas atbildē par 55. punktu.

59

Politikas mērķu sasniegšana un programmu vērstība uz rezultātiem ir atkarīga no vairākiem elementiem, kas mijiedarbojas cits ar citu, tostarp to, cik labi ir analizētas vajadzības, cik uzticama ir intervences loģika un cik skaidri ir konkrētie mērķi, cik labi ir izvēlēti rezultātu rādītāji, kas atspoguļoti atlases kritērijos, un arī cik labi ir izstrādāts darbības rezultātu satvars, un cik reālistiski un sasniedzami ir tā starpposma mērķi un mērķvērtības.

61

Starpposma mērķi ir paredzēti tam, lai varētu novērtēt līdz 2017. gada beigām gūtos panākumus. Pašlaik konstatētā salīdzinoši zemā līmeņa galvenais iemesls ir relatīvi vēlais daudzu programmu iesākums un laiks, kas nepieciešams, lai programmu īstenošana sasniegtu optimālu tempu (tas jo īpaši attiecas uz investīciju pasākumiem).

No iepriekšējā plānošanas perioda pārnestie pasākumi ir pilnvērtīga 2014.–2020. gada programmu daļa un sniedz pilnvērtīgu ieguldījumu to mērķu sasniegšanā. Var pamatoti gaidīt, ka darbības, kas plānošanas perioda sākumā jau ir izpildes procesā, būs sniegušas lielu ieguldījumu līdz attiecīgā plānošanas perioda vidum gūto panākumu sasniegšanā.

62

Šis ex ante nosacījums attiecas tikai uz to, vai statistikas datu vākšanas sistēma pastāv. Par sistēmas iedarbīgumu un uzticamu datu iesniegšanu pirmām kārtām ir atbildīgas dalībvalstis, un Komisija to pārbauda ar citiem līdzekļiem, nevis ex ante nosacījumiem (sk. Komisijas atbildi uz 44. punktu).

63

Pašreizējais darbības rezultātu satvars tika izveidots, vienojoties ar likumdevējiem.

a) Komisija uzskata, ka izpildes rezerves pārdalīšana citām prioritātēm nav sistēmas trūkums: finansējumu zaudē attiecīgās prioritātes vai pasākuma vadītāji, tāpēc tas darbojas kā stimuls. Turklāt finanšu līdzekļu pārdalīšana prioritātēm, kurās rezultāti tiek sasniegti iedarbīgāk, faktiski palielina budžeta vispārējo izpildi.

b) Komisija uzskata, ka neiespējamība balstīt finanšu sankcijas uz rezultātu rādītājiem nav sistēmas trūkums: finanšu sankcijas, ko var piemērot Komisija, pēc būtības nevar piemērot uz rezultātu rādītāju pamata gan ar laiku saistīto problēmu dēļ (rezultātus dažkārt var novērtēt tikai ilgu laiku pēc iznākumiem), gan ārējo faktoru ietekmes dēļ.

65

Komisija uzskata, ka tikai iepriekš piešķirto finanšu resursu iedalīšana nebūt nav lauku attīstības programmu vienīgais uzdevums. Katrā lauku attīstības programmā ir izklāstīta stratēģija, kurā paredzēts, kā ar attiecīgiem pasākumiem izpildāmas attiecīgas ES prioritātes lauku attīstības jomā. Tas ietver vajadzību apzināšanu plānošanas jomā, attiecīgu skaitliski izteiktu mērķu noteikšanu, attiecīgu pasākumu piesaistīšanu izvēlētajiem mērķiem un pienācīgu finanšu resursu piešķiršanu pasākumiem.

67

Vairums Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ieteikumu līdz šim ir pilnībā īstenoti, tātad attiecīgās nepilnības ir novērstas.

70

Revīzijas palātas minētais skaitlis ir iespējamo pārbaužu kopskaits. Tomēr ne visas no tām bija sistemātiski jāveic; veikto pārbaužu galīgais skaits bija saistīts ar izvērtētās programmas saturu.

71

Komisija ir atbildīga par regulu īstenošanu, izvairīšanos no tādu elementu ieviešanas, kas vairo sarežģītību, un turpmākas vienkāršošanas veicināšanu līdz maksimālajai iespējamajai pakāpei.

73

Attiecībā uz partnerības nolīgumu būtu jāņem vērā, ka pašreizējā periodā viens dokuments aizstāj piecas valsts stratēģijas (viena stratēģija katram ESI fondam), kas dalībvalstīm bija jāsagatavo.

Attiecībā uz programmām jānorāda, ka lappušu kopskaita pieaugums 2014.–2020. gada periodā atspoguļo arī programmu skaita pieaugumu (118; iepriekš — 94). Turklāt ir grūti salīdzināt lappušu skaitu, jo abos periodos pastāvošās prasības un formāti atšķiras.

74

Ja ņem vērā tiesiskā regulējuma apstiprināšanas datumu, var secināt, ka jaunās programmas sākās ātrāk nekā 2007.–2013. gada programmas.

76

Komisijas īstenošanas noteikumus — Īstenošanas regulu (ES) Nr. 808/2014 — nevarēja pabeigt pirms attiecīgo pamataktu pieņemšanas.

Komisija un dalībvalstis vienlaikus veica darbu gan lauku attīstības programmu sagatavošanas/izvērtēšanas jomā, gan īstenošanas noteikumu pieņemšanas jomā.

83

2007.–2013. gada plānošanas periodā tas, ka tiesiskais regulējums tika apstiprināts ātrāk nekā 2014.–2020. gada plānošanas periodā, deva vadošajām iestādēm laiku apspriesties ar Komisijas dienestiem, pirms tās iesniedza programmas oficiāli. Regulējuma apstiprināšana 2014.–2020. gada periodam aizņēma nedaudz vairāk laika galvenokārt tāpēc, ka nebija šā neformālās iepriekšējās apspriešanās perioda.

84

Komisija pateicas par Revīzijas palātas atzinību par šā plānošanas perioda programmu ātrāku apstiprināšanas procesu.

2014.–2020. gada plānošanas periodā no pamatakta apstiprināšanas līdz pēdējās lauku attīstības programmas apstiprināšanai pagāja 24 mēneši; salīdzinājumam — 2007.–2013. gada plānošanas periodā tas aizņēma 39 mēnešus (sk. 7. attēlu).

85

Skatīt Komisijas atbildi par 84. punktu. Nevienu pašreizējā perioda programmu nevarēja pieņemt pirms attiecīgā partnerības nolīguma pieņemšanas.

86

Lai gan jauno programmu apstiprināšana aizkavējās, ar pieņemtajiem pārejas noteikumiem tika nodrošināta lauku attīstības darbību īstenošanas nepārtrauktība laikā starp abiem plānošanas periodiem un turpmāks atbalsts lauku apgabaliem.

Skatiet arī Komisijas atbildi par 85. punktu.

87

Absolūtā izteiksmē maksājumu apjoms joprojām ir mazāks nekā iepriekšējā periodā, tomēr, ņemot vērā tiesību aktu novēloto pieņemšanu, īstenošana pašreizējā plānošanas periodā noris sekmīgi.

88

Attiecībā uz visām programmām ar pārejas noteikumiem tika nodrošināta lauku attīstības darbību īstenošanas nepārtrauktība laikā starp abiem plānošanas periodiem.

90

Pirmā aizzīme. Lai gan pamatakti tika pieņemti novēloti un sākumā aizkavējās īstenošana, gada pasākumi (tiem piešķirti aptuveni 45 % no visa finansējuma) nav aizkavējušies un kavējumi investīciju pasākumu īstenošanā mazinās.

Otrā aizzīme. “Uzlabotais” 2017. gada īstenošanas ziņojums, kurā būs arī skaitliski izteikti rezultāti un sniegtas atbildes uz kopējiem novērtējuma jautājumiem, mazinās šo risku.

Komisijas kopīgā atbilde par 91. un 92. punktu

Ar 2017. gada martā publicēto Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni tika sāktas vispārējas diskusijas par Eiropu 2025. gadā, turklāt 2017. gada 28. jūnija Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni tika sīki izklāstītas Eiropas finanšu jomas prognozes. Šo politisko procesu papildinās izdevumu programmu efektivitātes, lietderības un ES pievienotās vērtības pārskatīšana. Tā sniegs ieguldījumu fondu nākamās paaudzes sagatavošanā un ES budžeta modernizēšanā.

Secinājumi un ieteikumi

93

Ņemot vērā pamataktu novēloto pieņemšanu, jāsecina, ka īstenošana noris sekmīgi.

95

Skatīt Komisijas atbildi par 10. punktu.

Vairāki jaunā lauku attīstības tiesiskā regulējuma elementi ir palielinājuši politikas vērstību uz rezultātiem. Tie ir, piemēram, pārskatīta CMES, stingrākas prasības par mērķvērtību noteikšanu un ziņošanu par virzību uz šīm mērķvērtībām, lielāks elastīgums pasākumu piesaistīšanā attiecīgiem politikas mērķiem, izpildes rezerves izveide un ex ante nosacījumu ieviešana.

96

Komisija uzskata, ka ir ieguldītas lielas pūles, lai daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam ieviestu tādus elementus, kas nodrošinātu “stabilu pamatu turpmākai ziņošanai par rezultātiem un ietekmi”. Tas deva Komisijai iespēju pilnveidot uz rezultātiem vērsto pieeju, tai pašā laikā turpinot īstenot arī pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot apguvi un atbilstību.

Komisija arī uzskata, ka šis palielinātais uzsvars uz izpildi un rezultātiem, visticamāk, veicinās rezultātu uzlabošanos.

98

Ņemot vērā pamataktu novēloto pieņemšanu, jāsecina, ka īstenošana noris sekmīgi.

99

Ar nākamo politikas satvaru saistītais likumdošanas process vēl ir pašā sākumā, tāpēc Komisija nevar sniegt konkrētus komentārus par tiesību aktu priekšlikumiem laikposmam pēc 2020. gada.

100

Vispārējo atbilstību starp partnerības nolīgumiem un lauku attīstības programmām nodrošina nevis formālu procedūru piemērošana, bet gan koordinēta stratēģiskā plānošana, ko veic valstu/reģionālās varas iestādes, cieši sadarbojoties ar Komisijas dienestiem. Šāda atbilstība tiek panākta ar aktīvu apmaiņu un koordinācijas centieniem dažādos līmeņos.

1. ieteikums

a) Komisija daļēji piekrīt ieteikumam un norāda, ka šajā posmā tā nevar uzņemties konkrētas saistības attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem laikposmam pēc 2020. gada.

Tomēr Komisija apņemas turpmāku tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanas kontekstā analizēt iespējas, kā varētu papildus uzlabot atsevišķu programmu savstarpējo saskaņotību.

b) Komisija ņem vērā, ka šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

101

Skatīt Komisijas atbildes par 73. un 96. punktu. Būtu jāņem vērā arī tas, ka tiesiskais regulējums ir politiskā procesa rezultāts. Komisija ir atbildīga par regulu īstenošanu, izvairīšanos no tādu elementu ieviešanas, kas vairo sarežģītību, un turpmākas vienkāršošanas veicināšanu līdz maksimālajai iespējamajai pakāpei.

102

Apzinātās vajadzības saskaņā ar plānošanas loģiku ir izklāstītas pēc vispārējā apraksta par pašreizējo situāciju attiecīgajā plānošanas jomā un SVID analīzes. Pēc tam tiek izstrādāts stratēģijas apraksts, izmantojot iepriekšējās darbībās, iepriekšējos novērtējumos un ex ante novērtējumā iegūto informāciju un pagātnē gūtās atziņas. Tā kā saskaņā ar pašreizējās lauku attīstības plānošanas pamatā esošo loģiku lauku attīstība tiek plānota pa prioritārajām jomām, arī šīs vajadzības un no tām izrietošie pasākumi neizbēgami tiek grupēti pa prioritārajām jomām.

2. ieteikums

Komisija piekrīt šim ieteikumam, tomēr šajā posmā nevar uzņemties konkrētas saistības attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem laikposmam pēc 2020. gada.

Taču Komisija apņemas analizēt iespējas, kā varētu pēc iespējas vienkāršot plānošanas dokumentu struktūru un mazināt to prasību apjomu. Komisijas paziņojuma par KLP modernizēšanu un vienkāršošanu sagatavošanas kontekstā jau ir rosinātas pārdomas par šo tematu.

103

Pašlaik CMES ir daudz labāka nekā iepriekšējos plānošanas periodos.

Par Komisijai iesniegto datu uzticamību ir atbildīgas dalībvalstis. Komisija novērtē, cik kvalitatīvi ir dati, ko dalībvalstis iesniegušas, lai izpildītu uzraudzības prasības, un attiecīgā gadījumā veic pienācīgas turpmākas darbības. Komisija arī atbalsta dalībvalstis ar spēju veidošanas un tīklošanās pasākumiem.

Runājot par kopīgajiem rādītājiem, jānorāda, ka to formulēšanā jāņem vērā tiem raksturīgie ierobežojumi. Tas pats attiecas uz iespējām noteikt prasības par apjomīgu datu vākšanu saņēmēju līmenī.

104

Izpildes rezerve ir tikai viens no elementiem, kas sekmē ciešāku pievēršanos rezultātiem. Vērstības uz rezultātiem pamatelements ir intervences loģika, kas iekļauta katrā programmā un ar ko saistīti iznākumu un rezultātu rādītāji.

Darbības rezultātu satvars nodrošina mehānismu, ko izmantot, lai uzraudzītu, kā tiek īstenotas prioritātes. Izpildes rezerve stimulē sasniegt starpposma mērķus, kas ir obligāts plānoto rezultātu sasniegšanas priekšnoteikums.

3. ieteikums

Komisija piekrīt šim ieteikumam.

4. ieteikums

Pirmā rindkopa. Komisija daļēji piekrīt šim ieteikumam. Lai gan Komisija šajā posmā nevar uzņemties konkrētas saistības attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem laikposmam pēc 2020. gada, Komisija apņemas analizēt iespējas, kā varētu uzlabot KLP darbības rezultātu mērīšanu kopumā. Komisijas paziņojuma par KLP modernizēšanu un vienkāršošanu sagatavošanas kontekstā jau ir rosinātas pārdomas par šo tematu.

Otrā rindkopa. Komisija piekrīt šim ieteikumam un uzskata, ka jau ir sākusi to īstenot, par ko jo īpaši liecina Lauku attīstības novērtēšanas tīkla darbības. Tā darbības cita starpā ir labas prakses darbsemināri un spēju veidošanas pasākumi novērtēšanā iesaistītajām personām dalībvalstīs.

Valstu sadarbības sekmēšana ir valstu kompetencē.

5. ieteikums

Komisija piekrīt šim ieteikumam.

105

Laku attīstības programmas ir stratēģiski dokumenti, kas ataino, kā dalībvalstis un reģioni plāno izmantot lauku attīstības finansējumu, lai apmierinātu apzinātās teritoriālās vajadzības, atbilstoši tiesiskajā regulējumā noteiktajām ES prioritātēm un noteikumiem attiecībā uz fonda izmantošanu.

106

Komisija uzskata, ka lauku attīstības programmas ir stratēģiski nozīmīgas un ir pamats labu rezultātu gūšanai.

107

Ja ņem vērā tiesiskā regulējuma apstiprināšanas datumu, jāsecina, ka lauku attīstības programmas tika apstiprinātas ātrāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā.

Lai gan apstiprināšana ilga līdz 2015. gadam, ar pārejas noteikumiem tika nodrošināta lauku attīstības darbību īstenošanas nepārtrauktība laikā starp abiem plānošanas periodiem.

108

Komisija uzskata, ka lauku attīstības programmas kopumā tiek īstenotas stabili un ka programmu īstenošana lielākoties ir sasniegusi optimālu tempu.

109

Visā plānošanas periodā īstenotajā nepārtrauktajā uzraudzībā, novērtēšanā un attiecīgā gadījumā revīzijas darbībās ir iegūta derīga informācija par programmu īstenošanu. Kā Revīzijas palāta atzinusi (sk. 18. punktu), tiesiskajā regulējumā attiecībā uz 2014.–2020. gadu tika izmantota iepriekšējos plānošanas periodos gūtā pieredze un ņemti vērā vairāki Revīzijas palātas ieteikumi.

6. ieteikums

Pirmā rindkopa. Komisija piekrīt ieteikumam, ciktāl tas attiecas uz Komisiju, un uzskata, ka tā šo ieteikumu jau īsteno. Ar 2017. gada martā publicēto Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni tika sāktas vispārējas diskusijas par Eiropu 2025. gadā, turklāt 2017. gada 28. jūnija Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni tika sīki izklāstītas Eiropas finanšu jomas prognozes. Šo politisko procesu papildinās izdevumu programmu efektivitātes, lietderības un ES pievienotās vērtības pārskatīšana. Tā sniegs ieguldījumu fondu nākamās paaudzes sagatavošanā un ES budžeta modernizēšanā.

Otrā rindkopa. Komisija piekrīt ieteikumam daļēji — ciktāl iepriekšējā rindkopā minētais politiskais process norit pēc plāna. To atspoguļo īstenošanas mērķa datums.

Saīsinājumi un glosārijs

AGRI ĢD — Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts.

CMEF — kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (Common Monitoring and Evaluation Framework): uzraudzības un novērtēšanas sistēma, ko 2007.–2013. gada plānošanas periodam kopīgi izstrādāja Komisija un dalībvalstis, izmantojot rādītājus, lai novērtētu lauku attīstības programmu progresu, efektivitāti un lietderību saistībā ar to mērķiem.

CMES — kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (Common Monitoring and Evaluation System): uzraudzības un novērtēšanas sistēma, ko 2014.–2020. gada plānošanas periodam izstrādāja Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, lai cita starpā parādītu lauku attīstības politikas progresu un sasniegumus un novērtētu lauku attīstības politikas pasākumu ietekmi, efektivitāti, lietderību un atbilstību.

DFS — daudzgadu finanšu shēma: budžeta plāns, kas izveidots saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. nodaļu.

“Eiropa 2020” — Eiropas Savienības nodarbinātības un izaugsmes stratēģija desmit gadiem, ko sāka īstenot 2010. gadā, lai radītu apstākļus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Tā ietver piecus pamatmērķus, kas Eiropas Savienībai jāsasniedz līdz 2020. gada beigām un kas attiecas uz nodarbinātību, pētniecību un attīstību, klimatu un enerģētiku, izglītību, sociālo iekļautību un nabadzības samazināšanu.

ELFLA regula — Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/20051.

ELFLA — Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai.

ESAO — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

ESI fondi — Eiropas strukturālie un investīciju fondi, kas ietver šādus ES fondus: Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu (KF) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF).

Ex ante nosacījumi (EACex ante conditionalities) paredz, ka pirms līdzekļu saņemšanas no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem dalībvalstij ir jāizpilda noteikti nosacījumi. Sagatavojot programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, dalībvalstīm ir jānovērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti. Ja tie nav izpildīti, ir jāsagatavo rīcības plāni, lai nodrošinātu nosacījumu izpildi līdz 2016. gada 31. decembrim.

Intervences loģika — loģiskā saikne starp problēmu, kas jārisina (vai mērķi, kas jāsasniedz), problēmas pamatcēloņiem un pieejamajām politikas iespējām (vai faktiski veiktajām ES darbībām), lai atrisinātu problēmu vai sasniegtu mērķi.

KLP — kopējā lauksaimniecības politika: tiesību akti un prakse, ko pieņēmusi Eiropas Savienība, lai nodrošinātu kopēju un vienotu politiku lauksaimniecības jomā.

KNR — Kopīgo noteikumu regula: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/20062.

LAP — lauku attīstības programma: plānošanas dokuments, ko sagatavojusi dalībvalsts un apstiprinājusi Komisija, lai plānotu un uzraudzītu ES lauku attīstības politikas īstenošanu reģionālā vai valsts līmenī.

Pasākums — politikas īstenošanas atbalsta shēma. Pasākums paredz noteikumus, tādus kā atbilstības un atlases kritēriji, attiecībā uz projektiem, kurus var finansēt.

Pīlāri (saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku) — kopējā lauksaimniecības politika ietver divus pīlārus. Pirmais pīlārs ir atbalsts lauksaimnieku ienākumiem. Šo atbalstu sniedz tiešo maksājumu un tirgus pasākumu veidā, un to pilnībā finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda. Otrais pīlārs ir atbalsts lauku apvidu attīstībai. Šo atbalstu sniedz lauku attīstības programmu veidā, un to līdzfinansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Plānošanas periods — lauku attīstības politikas īstenošanas periods, kas sakrīt ar DFS. Pašreizējais plānošanas periods aptver laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam, un tas seko 2007.–2013. gada plānošanas periodam.

PN — partnerības nolīgumi, ko slēdz starp Eiropas Komisiju un katru dalībvalsti attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Tajos ir izklāstīti valsts iestāžu plāni par to, kā izmantot finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, un norādīti katras valsts stratēģiskie mērķi un investīciju prioritātes, tos sasaistot ar stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei vispārējiem mērķiem.

Prioritārās jomas — ikvienu no sešām ES lauku attīstības prioritātēm var sīkāk iedalīt vairākās tematiskās prioritārajās jomās. Pavisam ir 18 šādas prioritārās jomas.

PVO — Pasaules Veselības organizācija.

SVID analīze — stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze ģeogrāfiskajā apgabalā, uz ko attiecas LAP.

Tematiskie mērķi (TM) — struktūrelementi, kas noteikti tiesiskajā regulējumā. Lai sekmētu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, ESI fondu atbalsts tiek novirzīts ierobežotam skaitam kopēju tematisko mērķu.

VSS — vienotais stratēģiskais satvars: stratēģisko pamatprincipu kopums, kura mērķis ir atvieglot plānošanas procesu un ES intervences pasākumu nozaru un teritoriālo koordināciju saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) un ar citiem ES politikas virzieniem un instrumentiem.

Beigu piezīmes

1 OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

2 OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

3 ELFLA regula, 4. pants.

4 KLP pēc 2013. gada: grafiki un skaitļi, 5. grafiks, AGRI ĢD, 2017. gads.

5 Lauksaimniecības faktoru ienākums (t. i., faktoru ienākums jeb neto pievienotā vērtība pēc faktoru izmaksām) ir atlīdzība par visiem ražošanas faktoriem (zemi, kapitālu un darbaspēku). Tā ir visa vērtība, kas radīta, veicot ražošanas darbības.

6 Francija (30), Itālija (23), Spānija (19), Vācija (15), Apvienotā Karaliste (4), Portugāle (3), Beļģija (2) un Somija (2).

7 KNR, 10. pants un I pielikums.

8 “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010)2020 galīgā redakcija.

9 Par partnerības nolīgumiem Palāta sagatavoja īpašo ziņojumu Nr. 2/2017 “Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un programmām kohēzijas politikas jomā: izdevumi tiek mērķtiecīgāk virzīti uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, bet darbības rezultātu novērtēšana kļūst aizvien sarežģītāka”.

10 KNR, 10. pants un I pielikums.

11 KNR, 9. pants, un ELFLA regula, 5. pants (sk. II pielikumu).

12 Palātas 2014. gada pārskats, 3.44. punkts, un Komisijas atbilde uz 3.24. un 3.25. punktu.

13 ELFLA regula, 5. pants.

14 Sk. “Synthesis of Mid-Term Evaluations of Rural Development Programmes 2007-2013” [“Lauku attīstības programmu vidusposma novērtējumu kopsavilkums par 2007.–2013. gadu”], galīgais ziņojums, 2012. gads.

15 Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un partnerības nolīgumi.

16 Beļģija (Valonija), Vācija (Bādene-Virtemberga), Īrija, Grieķija, Spānija (Larjoha), Francija (Lotringa), Itālija (Kampānija), Austrija, Polija un Rumānija, ko papildināja Dānija un Apvienotā Karaliste (Anglija).

17 4.1. “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”; 4.2. “Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādē/tirdzniecībā un/vai attīstībā”; 6.4. “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību izveidei un attīstībai”; 8.3. “Atbalsts profilaksei pret bojājumiem, ko mežam nodara meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi”; 8.4. “Atbalsts atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi”; pasākumi: 7. “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”; 14. “Dzīvnieku labturība”.

18 Sk. ieteikumus Palātas 2011. un 2012. gada pārskata 10.39. un 10.51. punktā vai ieteikumus īpašajos ziņojumos Nr. 1/2013 “Vai ES atbalsts pārtikas pārstrādes nozarei ir efektīvi un lietderīgi nodrošinājis lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanu?”, Nr. 6/2013 “Vai dalībvalstis un Komisija ir lietderīgi izmantojušas finanšu līdzekļus, īstenojot lauku ekonomikas dažādošanas pasākumus?” un Nr. 12/2013 “Vai Komisija un dalībvalstis var pierādīt, ka ES budžeta līdzekļi, kas piešķirti lauku attīstības politikas mērķu īstenošanai, tiek pienācīgi izlietoti?”.

19 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada periodā izmantoto struktūru detalizēts salīdzinājums ir sniegts III pielikumā.

20 KNR, 20.–22. pants.

21 KNR, 2. panta 33. punkts.

22 KNR, 19. pants.

23 ELFLA regula, 13. pants. “Katru lauku attīstības pasākumu plāno tā, lai tas īpaši veicinātu vienas vai vairāku Savienības lauku attīstības prioritāšu sasniegšanu.” Tās pašas regulas VI pielikumā ir sniegts “Orientējošs saraksts — pasākumi, kas saistīti ar vienu vai vairākām Savienības lauku attīstības prioritātēm”.

24 Guidelines for strategic programming for the period 2014-2020” [“Stratēģiskās plānošanas pamatnostādnes 2014.–2020. gada periodam”].

25 Palātas 2014. gada pārskats par budžeta izpildi, 3.43. punkts.

26 KNR, 27. panta 1. punkts. Papildu informācija ir sniegta ELFLA regulas 8. panta 1. punkta l) apakšpunktā un Regulas (ES) Nr. 808/2014 I pielikuma 1. daļas 14. punktā.

27 “Labāka regulējuma pamatnostādnes”, SWD(2015) 111 final.

28 KNR, XI pielikums. Ex ante nosacījuma G7 “Statistiskās sistēmas un rezultātu rādītāji” definīcija ietver arī sīkāk izstrādātus un konkrētākus izpildes kritērijus.

29 Regula (ES) Nr. 808/2014, I pielikuma 4. daļa.

30 Pamatojoties uz AGRI ĢD ziņojumu par ex ante nosacījumu izpildi.

31 Palātas 2014. gada pārskats, 3.49.–3.56. punkts un attiecīgais secinājums 3.92. punktā.

32 Kā noteikts KNR 50. panta 4. un 5. punktā.

33 Sk. 72 un 73. punktu īpašajā ziņojumā Nr. 10/2017 “ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem jāplāno mērķtiecīgāk, lai veicinātu efektīvu paaudžu maiņu”.

34 Palātas 2016. gada pārskats, 3. nodaļa, 3.13.–3.51. punkts.

35 KNR preambula, 23. apsvērums, 20., 21. un 22. pants, un ELFLA regula, 8. panta 1. punkta e) apakšpunkts.

36 Īpašais ziņojums Nr. 1/2007 par struktūrfondu 2000.–2006. gada programmu starpposma pasākumu īstenošanu, 33. un 48. punkts.

37 Palātas 2013. gada pārskats, 10.56. punkts, un 2014. gada pārskats, 3.65. punkts.

38 Regula (ES) Nr. 808/2014, 14. pants. Iepriekš noteikti darbības rezultātu satvara rādītāji ir izklāstīti IV pielikuma 5. punktā.

39 Regula (ES) Nr. 808/14, IV pielikuma 5. punkts.

40 Regula (ES) Nr. 808/14, 14. panta 2. punkts. “Dalībvalstis (..) aizstāj un/vai papildina minētos rādītājus ar citiem attiecīgiem iznākuma rādītajiem, kas noteikti lauku attīstības programmā.”

41 Īpašais ziņojums Nr. 15/2017 “Ex ante nosacījumi un izpildes rezerve kohēzijas jomā: inovatīvi, taču vēl neefektīvi instrumenti”, 71.–80. punkts.

42 Sk. Palātas 2014. gada pārskata 3.62. punktu.

43 Saskaņā ar pārejas noteikumiem dalībvalstis veic maksājumus jaunajā 2014.–2020. gada periodā, lai finansētu saistības attiecībā uz pasākumiem, kas veikti 2007.–2013. gada plānošanas periodā, un jaunās saistības, kas uzņemtas 2014. gadā attiecībā uz pasākumiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Šajā saistībā savās lauku attīstības programmās 2014.–2020. gadam dalībvalstis aprakstīja pārejas nosacījumus attiecībā uz katru pasākumu, ietverot indikatīvo termiņu un īsu aprakstu par aplēstajām summām, kā arī indikatīvo pārneses tabulu, kurā norādīti 2014.–2020. gada periodā finansējamie pasākumi un kopējais ELFLA ieguldījums.

44 Palātas 2014. gada pārskats, 3. nodaļa, 63. punkts.

45 KNR, 22. panta 4. punkts.

46 KNR, 22. panta 6. un 7. punkts.

47 Regula (ES) Nr. 1305/2013, 8. pants, un Regula (ES) Nr. 808/2014, I pielikums.

48 Uzlabot norādījumu repozitorija organizāciju, lai atvieglotu tā pieejamību un izvairītos no neatbilstības un/vai lietotāju kļūdu riska; nodrošināt lauku attīstības programmu apstiprināšanas posmā iegūto zināšanu pārvaldību, lai tās nepazaudētu īstenošanas posmā; paplašināt Koordinācijas valdes atbilstības lomu, pārsniedzot lauku attīstības programmu apstiprināšanas posmu un ietverot īstenošanas posmu un LAP grozījumus; ņemt vērā risku, ka konkrētu norādījumu trūkuma dēļ visi piemērojamie ex ante nosacījumi netiek pienācīgi novērtēti.

49 Tomēr tika konstatēts, ka attiecībā uz tādu potenciāli sarežģītu jautājumu kā ar ELFLA saistīto ex ante nosacījumu novērtēšana nekādu īpašu norādījumu nebija.

50 Politiskajos paziņojumos no valstu iestādēm, tādām kā Vācijas Saksijas federālās zemes iestādes, ir redzams, kā dalībvalstis uztver politikas satvara sarežģītību un ar to saistīto administratīvo slogu: “(..) ELFLA integrācija ESI fondu noteikumos un regulās un daudzajās regulās, deleģētajās regulās un īstenošanas regulās ir izrādījies īpaši liels šķērslis visiem iesaistītajiem dalībniekiem. (..) Tas ir apgrūtinoši, rada neskaidrību un palielina kļūdu risku” (“Reorientation of EAFRD funding after 2020 (EAFRD - RESET)” [“ELFLA finansējuma pārorientēšana pēc 2020. gada (ELFLA pārskatīšana)”], Saksijas federālās zemes Vides un lauksaimniecības ministrija, 2016. gada jūnijs).

51 Partnerības nolīgumi tika iesniegti no 2014. gada janvāra līdz aprīlim, un pēdējais nolīgums tika pieņemts 2014. gada novembrī.

52 KNR, 14. un 26. pants.

53 KNR, 29. pants.

54 AGRI ĢD, “Rural Development in the European Union - Statistical and economic information - 2007 and 2008” [“Lauku attīstība Eiropas Savienībā — statistikas un ekonomikas informācija — 2007. un 2008. gads”] (attiecīgi 2.2.2. un 2.4.2. punkts) un SFC 2007. gada datubāze.

55 “8. finanšu ziņojums par ELFLA — 2014. finanšu gads”, COM(2016) 181 final.

56 “9. finanšu ziņojums par ELFLA — 2015. finanšu gads”, COM(2016) 632 final.

57 Ceturkšņa izdevumu deklarācijas, ko līdz 2016. gada 3. ceturksnim dalībvalstis iesniegušas sistēmā SFC2014.

58 Lai gan izdevumi var būt atbilstīgi, ja tie rodas līdz 2023. gada decembrim, saistības par tiem var tikt uzņemtas tikai plānošanas periodā, t. i., līdz 2020. gada decembrim.

59 Eiropas Revīzijas palātas informatīvais paziņojums “ES budžets: vai pienācis laiks reformām?”, 2016. gads.

60 Turpat.

Notikums Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums 24.2.2016
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) 5.7.2017
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras 27.9.2017
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās 7.11.2017

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai vadības aspektus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu un izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo ziņojumu pieņēma I revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Phil Wynn Owen un kura revidē dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Revīziju vadīja ERP loceklis Janusz Wojciechowski, un revīzijas vadības darbā piedalījās arī locekļa biroja vadītāja Kinga Wiśniewska-Danek, locekļa biroja atašejs Katarzyna Radecka-Moroz, atbildīgais vadītājs Davide Lingua un darbuzdevuma vadītājs Paulo Oliveira. Revīzijas darba grupā piedalījās Felipe Andres Miguelez, Ramona Bortnowschi, Eric Braucourt, Ioannis Papadakis, Anne Poulsen, Matteo Tartaggia, Paul Toulet-Morlanne un Anna Zalega.

No kreisās uz labo: Katarzyna Radecka-Moroz, Eric Braucourt, Janusz Wojciechowski, Ioannis Papadakis, Anne Poulsen, Paulo Oliveira.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017. gads

PDFISBN 978-92-872-8248-4ISSN 1977-5717doi:10.2865/102008QJ-AB-17-015-LV-N
HTMLISBN 978-92-872-8214-9ISSN 1977-5717doi:10.2865/136509QJ-AB-17-015-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2017. gads

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā http://europa.eu/contact

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: http://europa.eu/contact

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama vietnē Europa: http://europa.eu

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt vietnē EU Bookshop: http://publications.europa.eu/eubookshop. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. http://europa.eu/contact).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.