Uz sniegumu balstīta finansēšana kohēzijas politikā – vērtīgas ieceres, bet 2014.–2020. gada periodā šķēršļi saglabājās

Kopsavilkums

I Iegūt rezultātus ir būtiski, lai sasniegtu ES politikas mērķus un tādējādi arī stiprinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Panākt, lai kohēzijas politika vairāk balstītos uz sniegumu, ir kopīgs Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas mērķis.

II 2014.–2020. gada Kopīgo noteikumu regulā bija izklāstīts skaidrs “snieguma satvars” dalībvalstu darbības programmām, ietverot starpposma mērķus un galamērķus, kas jāsasniedz ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu investīcijām. Turklāt šie trīs instrumenti piedāvāja dalībvalstīm finansiālus stimulus rezultātu sasniegšanai un finansējuma optimālai izlietošanai:

•  prasība izpildīt īpašus priekšnoteikumus (ex ante nosacījumus), lai jau kopš programmu sākuma radītu investīcijām labvēlīgu vidi. To mērķis bija arī nodrošināt, ka ir radīti vajadzīgie nosacījumi Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektīvai un lietderīgai izmantošanai, lai dalībvalstu izdevumus atmaksātu no ES budžeta;
•  obligāta izpildes rezerve aptuveni 20 miljardu EUR apmērā (jeb 6 % no kohēzijas izdevumiem), ko varēja atbrīvot sekmīgiem prioritārajiem virzieniem vai kas bija jāpārdala citiem tās pašas programmas prioritārajiem virzieniem vai citām programmām tajā pašā dalībvalstī; un
•  uz darbības rezultātiem jeb sniegumu balstīti finansēšanas modeļi, kas ES finansiālo atbalstu tieši saistīja ar iepriekš noteiktu iznākumu vai rezultātiem.

III Revīzijā mēs novērtējām šo instrumentu izmantošanu 2014.–2020. gadā. Konkrētāk, mēs pārbaudījām, vai:

•  šie instrumenti bija labi izstrādāti, lai stimulētu sniegumu un pārvirzītu uzsvaru uz rezultātu sasniegšanu;
•  Komisija un dalībvalstis tos ir efektīvi izmantojušas;
•  to izmantošana ir mainījusi veidu, kādā kohēzijas finansējums tika piešķirts un izmaksāts.

IV Visiem trim instrumentiem bija potenciāls stimulēt sniegumu un pārvirzīt uzsvaru uz rezultātu sasniegšanu. Turklāt šie instrumenti ir savstarpēji papildinoši, jo tos piemēro dažādos programmas īstenošanas posmos un dažādos aspektos, taču tie visi saista kohēzijas finansējumu ar sniegumu un rezultātiem.

V Komisija un dalībvalstis ir tikai daļēji sekmīgi izmantojušas šos trīs instrumentus, lai kohēzijas politikas finansēšanu padarītu vairāk balstītu uz sniegumu. Mūsu novērtējums attiecībā uz ex ante nosacījumiem ir pozitīvāks nekā attiecībā uz izpildes rezervi, bet vismazāk pozitīvs tas ir uz sniegumu balstītiem finansēšanas modeļiem (izņemot vienkāršotu izmaksu iespējas, kas pastāvēja jau pirms 2014. gada).

VI Līdz programmu sākšanai dalībvalstis izpildīja lielāko daļu, tomēr ne visus ex ante nosacījumus. Tika panākta vienošanās par rīcības plāniem attiecībā uz neizpildītiem ex ante nosacījumiem, un tie lielā mērā tika pabeigti, bet dažos gadījumos tikai perioda beigās. Komisijas novērtējums par ex ante nosacījumiem tika izstrādāts kā vienreizējs pasākums, nevis bija to izpildes uzraudzība visā periodā. “Veicinošajiem nosacījumiem” (seko ex ante nosacījumiem, attiecas uz 2021.–2027. gada periodu) ir jābūt izpildītiem visa perioda gaitā. Tomēr veicinošo nosacījumu uzraudzības un ziņošanas kārtība vēl ir jāprecizē.

VII Komisija 2019. gadā atbrīvoja 82 % no izpildes rezerves, kas 2014.–2020. gada periodam bija 20 miljardi EUR. Atbrīvotās summas galvenokārt balstījās uz to, kā dalībvalstis ir sasniegušas savus izdevumu un iznākuma galamērķus, jo izpildes rezerves piešķiršanai netika izmantoti gandrīz nekādi rezultātu rādītāji. Kopumā izpildes rezerves piešķiršanai bija tikai ierobežota ietekme uz programmu budžetiem. Obligāto izpildes rezervi 2021.–2027. gadam neturpina izmantot, tā ir aizstāta ar vidusposma pārskatu/pārskatīšanu. Tomēr noteikumi ir neskaidri un nenosaka, kā programmu faktiskais sniegums ietekmēs līdzekļu piešķiršanu.

VIII Dalībvalstis izrādīja ļoti ierobežotu interesi par divu jauno uz sniegumu balstīto finansēšanas modeļu (t. i., “kopīgu rīcības plānu” un “ar izmaksām nesaistīta finansējuma”) izmantošanu. Komisijai labāk izdevās veicināt tradicionālāko vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu, lai gan ne visas iespējas ir balstītas uz sniegumu. “Ar izmaksām nesaistīts finansējums” turpmākajos gados kļūs par dominējošo ES finansēšanas modeli galvenokārt tāpēc, ka tas būs obligāti jāizmanto saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Tomēr mēs uzskatām, ka ir sīkāk jāprecizē piemērojamie noteikumi par tā izmantošanu kohēzijas politikā, lai dalībvalstis varētu vairāk izmantot šo inovatīvo finansēšanas modeli.

IX Kopumā mūsu revīzija apstiprināja, ka snieguma satvara ieviešana 2014.–2020. gada periodā ir palīdzējusi mainīt kohēzijas politikas finanšu pārvaldības kultūru. Kopumā mūsu revīzija parādīja arī to, ka uz sniegumu balstīta finansēšana kohēzijas politikā vēl nav realitāte. Proti, lai gan trīs jauno instrumentu rezultātā tika ieviestas jaunas īstenošanas pieejas, tie būtiski nemainīja veidu, kādā ES finansējums tika piešķirts un izmaksāts.

X Mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

•  2021.–2027. gada periodā pēc iespējas labāk izmantot veicinošos nosacījumus;
•  laikus sagatavot pamatu efektīvai vidusposma pārskatīšanai attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu;
•  precizēt noteikumus, kas ir pamatā finansēšanas modelim “ar izmaksām nesaistīts finansējums”; un
•  precizēt pieeju ticamības apliecināšanai par ES izdevumiem, izmantojot modeli “ar izmaksām nesaistīts finansējums”.

XI 2021.–2027. gada periodā kohēzijas politikas finansējums darbosies vienlaikus ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Dažas atziņas, kas gūtas, izmantojot instrumentus uz sniegumu balstītai kohēzijas finansēšanai 2014.–2020. gadā, var attiekties arī uz Atveseļošanas un noturības mehānismu, kurā finansēšana arī balstīsies uz sniegumu.

Ievads

Uz rezultātiem vērsts ES budžets bija 2014.–2020. gada perioda prioritāte

01 ES izdevumu rezultāti sniedz būtisku ieguldījumu ES politikas mērķu sasniegšanā. ES Finanšu regulā ir noteikts, ka visiem ES izdevumiem ir jāatbilst pareizas finanšu pārvaldības principam^[1], lai maksimāli palielinātu ieguldīto līdzekļu atdevi. Komisija 2015. gadā sāka iniciatīvu “Uz rezultātiem orientēts ES budžets”^[2], kuras mērķis ir palielināt ES izdevumu pārredzamību un pārskatatbildību un ES budžeta centrā izvirzīt rezultātus.

02 Kad Eiropas Parlaments un Padome 2013. gad decembrī^[3] pieņēma tiesību aktu kopumu 2014.–2020. gada Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem, to skaidrs mērķis bija padarīt kohēzijas politiku vairāk balstītu uz sniegumu.

03 Kohēzijas politiku īsteno dalībvalstu vadošās iestādes, Komisijas uzraudzībā un vadībā ieviešot aptuveni 390 darbības programmu. Kopējais kohēzijas politikas budžets 2014.–2020. gadam bija aptuveni 357 miljardi EUR, kas ir aptuveni trešā daļa no kopējā ES budžeta. 2021.–2027. gadam budžets būs aptuveni 373 miljardi EUR (pašreizējās cenās). 1. izcēlumā sniegta pamatinformācija par kohēzijas politiku abos periodos.

04 Eiropas Parlaments un Padome 2021. gada 24. jūnijā vienojās par Kopīgo noteikumu regulu (KNR)^[5], kurā ir izklāstīti noteikumi 2021.–2027. gadam. Lielākajā 2021.–2027. gada perioda daļā kohēzijas politikas finansējums tiks īstenots vienlaikus ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM); un tā budžets būs 672,5 miljardi EUR (tostarp 312,5 miljardi EUR dotāciju veidā). ANM mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi, finansējot dalībvalstis, lai sasniegtu saskaņotos starpposma rādītājus un mērķrādītājus^[6].

Uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde: ko tā paredz?

05 Uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde paredz sistēmiski izmantot informāciju par iznākumu, rezultātiem un/vai ietekmi, lai informētu, ietekmētu un/vai noteiktu publisko līdzekļu piešķiršanu^[7]. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) formulē trīs^[8] plašas kategorijas uz sniegumu balstītai budžeta izstrādei: skaidri izklāstīta, par sniegumu informēta un uz sniegumu balstīta budžeta izstrāde. Šajā ziņojumā formulējumu “uz sniegumu balstīta finansēšana” mēs lietojam analogi pēdējam minētajam, bet tas ietver arī programmu un darbību finansēšanu.

Uz sniegumu balstīta finansēšana kohēzijas politikā 2014.–2020. gada periodā

06 Ar KNR 2014.–2020. gadam tika ieviesti divi galvenie komponenti, kuru mērķis bija kohēzijas izdevumus vairāk orientēt uz rezultātiem. Pirmkārt, bija skaidrs darbības rezultātu jeb snieguma satvars, kas paredzēja, ka dalībvalstīm ir jānosaka konkrēti mērķi, kuri jāsasniedz ar investīcijām no ESI fondiem. Otrkārt, tika ieviesti īpaši instrumenti uz sniegumu balstītai finansēšanai kohēzijas politikā, lai radītu dalībvalstīm finansiālus stimulus un optimizētu ES finansiālā atbalsta izmantošanu:

•  prasība izpildīt īpašus ex ante nosacījumus (EAN), kas vajadzīgi, lai jau programmu sākumā radītu investīcijām labvēlīgu vidi un nodrošinātu, ka ir radīti vajadzīgie nosacījumi dalībvalstu izdevumu atlīdzināšanai no ES budžeta;
•  obligāta izpildes rezerve 6 % apmērā no katras dalībvalsts kopējā piešķīruma, ko varēja pārdalīt citiem tās pašas programmas prioritārajiem virzieniem vai citām programmām tajā pašā dalībvalstī, pamatojoties uz 2019. gada darbības rezultātu izvērtēšanu; un
•  uz sniegumu balstītu finansēšanas modeļu plašāka izmantošana. Konkrētāk, tika ieviesti divi finansēšanas modeļi (“kopīgi rīcības plāni” (KRP) un “ar izmaksām nesaistīts finansējums”), pēdējais – 2019. gadā. Tie tieši saistīja ES finansējumu ar iepriekš noteiktu iznākumu, rezultātu vai nosacījumu izpildi. Tajā pašā laikā dalībvalstis tika mudinātas piemērot vienkāršotu izmaksu iespējas, kas jau bija izmēģinātas 2007.–2013. gada periodā.

07 2014.–2020. gada periodā ESI fondiem tika piemēroti arī “makroekonomiskie nosacījumi”, ar kuriem ES finansējumu varēja pārplānot vai apturēt, ja dalībvalsts neievēroja pareizas ekonomikas pārvaldības noteikumus. Tomēr šis noteikums nekad netika piemērots.

Ierobežojumi orientācijai uz sniegumu kohēzijas politikā

08 Komisija ir atbildīga par ES finansiālā atbalsta pareizu izmantošanu arī tad, ja tā šo līdzekļu pārvaldību dala ar dalībvalstīm^[9]. Tomēr pastāv vairāki īpaši ierobežojumi, kas traucē kohēzijas politiku vairāk balstīt uz sniegumu^[10]:

•  Par kopējiem piešķīrumiem dalībvalstīm (jeb to “finansējumu”) jau no paša sākuma vienojas sarunās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Līdz ar to nav elastības līdzekļu pārdalīšanai starp dalībvalstīm attiecīgajā periodā;
•  septiņu gadu daudzgadu finanšu shēmā katrai izdevumu kategorijai ir noteiktas maksimālās summas (“maksimālie apjomi”), kuras nedrīkst grozīt, izņemot ārkārtas gadījumos.

09 Papildu grūtības rada tas, ka sniegums, tostarp rezultātu sasniegšana, ir atkarīgs no daudziem dažādiem dalībniekiem: no Komisijas, no dalībvalstu valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī no publiskā un privātā sektora dalībniekiem. Tie visi ir iesaistīti mērķu, starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšanā, un tiem ir jānodrošina, ka ES un valstu līdzekļi tiek izlietoti efektīvi, lietderīgi un saskaņā ar noteikumiem. Jāņem vērā arī teritoriālās atšķirības, kas var ietekmēt programmas sniegumu. Kā nesen parādīja Covid-19 pandēmija, arī ārējiem faktoriem ir ievērojama potenciāla ietekme uz programmu īstenošanu.

Revīzijas tvērums un pieeja

10 Savā revīzijā mēs novērtējām, kā 2014.–2020. gada periodā tika izmantoti instrumenti kohēzijas finansēšanai, pamatojoties uz sniegumu. Konkrētāk, mēs pārbaudījām, vai:

•  šie instrumenti bija labi izstrādāti, lai stimulētu sniegumu un pārvirzītu uzsvaru uz rezultātu sasniegšanu;
•  vai Komisija un dalībvalstis tos efektīvi izmantoja un vai
•  to izmantošana ir mainījusi veidu, kādā kohēzijas finansējums tika piešķirts un izmaksāts.

11 Revīzijas darba ietvaros mēs pārbaudījām tiesisko regulējumu, Komisijas procedūras un norādījumus, kā arī attiecīgo dokumentāciju un literatūru par finansējumu, kas balstīts uz sniegumu, ES un kohēzijas politikas kontekstā.

12 Mēs arī analizējām Komisijas sniegtos datus par ex ante nosacījumu izpildei vajadzīgo rīcības plānu pabeigšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu. Analīzei mēs atlasījām 14 darbības programmas no četrām dalībvalstīm (Vācijas, Itālijas, Polijas un Rumānijas), kuras aptvēra gan ERAF/KF, gan ESF finansējumu saskaņā ar pieciem tematiskajiem mērķiem, kas cieši saistīti ar stratēģiju “Eiropa 2020”, un astoņiem saistītiem rīcības plāniem attiecībā uz ex ante nosacījumiem (sk. I pielikumu). Mēs arī aptaujājām šo 14 darbības programmu vadošās iestādes par Komisijas atbalstu ex ante nosacījumu izpildē, par dalībvalstu veiktajām pārbaudēm snieguma datu uzticamības nodrošināšanai un par šķēršļiem, kas traucē ieviest uz sniegumu balstītus finansēšanas modeļus.

13 Turklāt mēs iztaujājām Komisijas darbiniekus, kā arī uz sniegumu balstītu finansēšanas modeļu izstrādes un ieviešanas ekspertus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), Pasaules bankā, Eiropas Politikas pētījumu centrā (EPRC), Eiropas Politisko studiju centrā (CEPS) un četrās dalībvalstīs (Austrijā, Nīderlandē, Portugālē un Vācijā).

14 Visbeidzot, šajā revīzijā mēs izmantojam arī savus iepriekšējos ziņojumus par orientēšanos uz sniegumu kohēzijas politikā un atzinumus par Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem (sk. II pielikumu).

15 Mūsu revīzijas darbs aptvēra laikposmu līdz 2020. gada decembrim. Mēs arī izskatījām jaunākās norises un apzinājām dažus riskus un iespējas 2021.–2027. gada periodam. Tomēr šajā revīzijā nav aplūkoti budžeta pārdalījumi, kas veikti 2020. gadā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju^[11].

Apsvērumi

Ex ante nosacījumi

Inovatīvs instruments, kas paredzēts, lai radītu nepieciešamos apstākļus efektīvai līdzekļu izlietošanai

16 Ex ante nosacījumi ir viens no galvenajiem jauninājumiem 2014.–2020. gada periodā. Ex ante nosacījumi attiecas, piemēram, uz to, vai pastāv pamata tiesiskais regulējums, administratīvā spēja pārvaldīt fondus un stratēģiskais satvars, lai virzītu investīcijas no ESI fondiem^[12].

17 Pirms darbības programmu pieņemšanas dalībvalstīm bija vai nu jāpierāda, ka tās ir izpildījušas ex ante nosacījumus, vai arī jāierosina rīcības plāni, kuros paskaidrots, kā tās šos nosacījumus izpildīs līdz 2016. gada 31. decembrim. Dalībvalstīm bija jāziņo par šo rīcības plānu pabeigšanu savos gada īstenošanas ziņojumos, kas iesniedzami līdz 2017. gada 30. jūnijam, vai progresa ziņojumos, kas jāiesniedz 2017. gada augustā^[13].

18 Dalībvalstīm bija jāizpilda 29 tematiskie ex ante nosacījumi, kas saistīti ar konkrētiem investīcijas veidiem, un septiņi vispārīgi ex ante nosacījumi (sk. 2. izcēlumu un 1. attēlu).

19 Daži no vispārīgajiem ex ante nosacījumiem attiecās uz konkrētiem aspektiem, kas saistīti ar tiesiskumu un ES vērtībām, piemēram, diskriminācijas novēršanu, dzimumu līdztiesību vai personu ar invaliditāti tiesībām, kā arī publiskā iepirkuma tiesību aktu vai valsts atbalsta noteikumu efektīvu piemērošanu, taču šajā ziņā nebija vispārēja nosacījuma par tiesiskumu.

20 Iepriekšējā revīzijā mēs jau konstatējām, ka ex ante nosacījumi sniedza konsekventu sistēmu, kas ļāva novērtēt dalībvalstu gatavību īstenot ES līdzekļus, un ka dalībvalstis tos uzskatīja par pozitīvu elementu^[14]. Tajā pašā laikā mēs konstatējām arī vairākas nepilnības ex ante nosacījumu izstrādē. Tās arī bija jomas, uz kurām mēs koncentrējāmies šajā revīzijā.

Komisija un dalībvalstis savlaicīgi nepievērsās jautājumam par ex ante nosacījumu izpildi

Ex ante nosacījumu novērtējums balstīts uz plašiem kritērijiem

21 Sākot ar 2014. gadu, dalībvalstīm pašām bija jāizvērtē, vai tās ir izpildījušas ex ante nosacījumus. Šis pašnovērtējums balstījās uz KNR noteiktajiem kritērijiem^[15], un Komisijai tas bija jāapstiprina. KNR kritēriji bieži bija plaši, tie pieļāva ievērojamas interpretācijas iespējas, un bieži vien nebija atsauces uz konkrētiem skaitļos izsakāmiem mērķrādītājiem pat tad, ja tos varēja atvasināt no ES tiesību aktiem.

22 Komisija 2014. gadā izdeva papildu norādījumus par to, kā dalībvalstīm un tās dienestiem būtu jānovērtē progress ex ante nosacījumu sasniegšanā. Tomēr mēs konstatējām nekonsekvenci tajā, kā Komisija novērtēja un apstiprināja progresu, ko dalībvalstis guvušas savu ex ante nosacījumu rīcības plānu izpildē. Kā parādīts 3. izcēlumā, tā saglabājās līdz 2014.–2020. gada perioda beigām.

Ex ante nosacījumu novērtējums, kas 2014.–2020. gada perioda sākumā izstrādāts kā vienreizējs pasākums

23 Darbības programmas pieņemšanas posmā aptuveni trešdaļa tematisko ex ante nosacījumu palika neizpildīti. Komisija konstatēja problēmas ar vismaz dažiem ex ante nosacījumiem 26 no toreizējām 28 dalībvalstīm. Tikai Austrija un Dānija savu darbības programmu pieņemšanas laikā izpildīja visus attiecīgos ex ante nosacījumus. Pārējās 26 dalībvalstis kopumā pieņēma 761 rīcības plānu par to, kā tās plānoja izpildīt ex ante nosacījumus pēc darbības programmas pieņemšanas.

24 Šie skaitļi nedod nekādas norādes par neizpildīto ex ante nosacījumu iespējamo ietekmi uz sniegumu. Tomēr tie parāda, ka ex ante nosacījumu neizpilde nebija atsevišķs gadījums, bet attiecās uz vairākām jomām un daudzām dalībvalstīm.

25 Līdz 2017. gada augusta beigām dalībvalstis bija ziņojušas, ka no 761 rīcības plāna ir izpildīti 746 (98 %)^[16]. Astoņas dalībvalstis, uz kurām attiecās 15 nepabeigtie rīcības plāni, bija: Kipra, Spānija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga un Rumānija. Līdz 2018. gadam lielākā daļa šo dalībvalstu bija pabeigušas savu rīcības plānu izpildi. Tomēr rīcības plāni vienai Itālijas darbības programmai un vienai Kipras darbības programmai vēl 2020. gada decembrī nebija pabeigti.

26 Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadamex ante nosacījumu novērtējums tika izstrādāts kā vienreizējs pasākums. Ar KNR dalībvalstīm bija prasīts novērtēt, vai tās ir izpildījušas ex ante nosacījumus darbības programmas pieņemšanas laikā (vai noteiktos apstākļos – līdz 2016. gada decembrim), un Komisijai šis novērtējums bija jāapstiprina. Tomēr KNR neprasīja, lai dalībvalstis un Komisija uzraudzītu, vai ex ante nosacījumu izpilde saglabājas visā programmas darbības laikā. Tādējādi nav skaidrs, vai šajā procesā paziņotie sasniegumi ir turpinājušies visā 2014.–2020. gada periodā.

Ierobežoti pierādījumi par ex ante nosacījumu ietekmi uz izdevumu efektivitāti

27 Dalībvalstu cerības attiecībā uz ex ante nosacījumu ietekmi atšķīrās. Vairākumā gadījumu tās neuzskatīja, ka nosacījumu izpilde automātiski uzlabotu kohēzijas politikas īstenošanas efektivitāti; tās uztvēra ex ante nosacījumus drīzāk kā noderīgu pašnovērtējuma rīku^[17]. Mūsu revīzijas darbs pēdējos gados apstiprina, ka pat tad, ja dalībvalsts formāli izpilda ex ante nosacījumu, tas pats par sevi nenozīmē, ka situācija uz vietas ir uzlabojusies un ka tā ir radījusi apstākļus rezultātu sasniegšanai (sk. piemērus 4. izcēlumā).

28 Tajā pašā laikā EAN ieviešana varēja dot netiešu ieguldījumu – bez tiem nosacījumi ES līdzekļu izlietošanai uz vietas būtu bijuši vēl sarežģītāki. Komisijas 2017. gada pētījumā tika secināts, ka ex ante nosacījumi padarīja ESI fondu izmantošanu efektīvāku un strukturētāku^[21]. Tomēr tajā bija atzīts, ka pierādījumi bijuši ierobežoti un ka secinājumi varētu būt priekšlaicīgi. Kopš tā laika Komisija nav veikusi turpmāku novērtējumu par ex ante nosacījumu ietekmi uz izdevumu efektivitāti uz vietas.

Ex ante nosacījumu neizpildei reti bija finansiālas sekas

29 Periodā no 2014. līdz 2020. gadam pastāvēja tieša saikne starp ex ante nosacījumu neizpildi un ES līdzekļu izmaksāšanu attiecīgajām prioritātēm divos posmos, jo Komisijai bija pilnvaras apturēt maksājumus, ja dalībvalstis nebija izpildījušas attiecīgos ex ante nosacījumus^[22]:

•  pirmkārt, darbības programmu pieņemšanas posmā Komisija varēja apturēt starpposma maksājumus līdz rīcības plānu pabeigšanai, ja tā varēja pierādīt būtisku kaitējumu attiecībā uz konkrētu mērķu sasniegšanu;
•  otrkārt, tā varēja apturēt maksājumus, ja rīcības plāni nebija pabeigti līdz 2016. gada 31. decembrim.

Tomēr ex ante nosacījumu neizpilde pati par sevi nebija pietiekams pamats maksājumu atcelšanai.

Darbības programmas pieņemšanas posmā Komisija neapturēja nevienu maksājumu parex ante nosacījumu neizpildi

30 Attiecībā uz pirmo posmu mēs konstatējām, ka Komisija darbības programmas pieņemšanas laikā nebija apturējusi maksājumus, lai gan aptuveni trešā daļa tematisko ex ante nosacījumu netika izpildīti (sk. 23. punktu). Tomēr mēs konstatējām arī to, ka dalībvalstis pašas ir pieņēmušas lēmumu apturēt maksājumus aptuveni 2 % no ERAF/KF finansējuma un 3,5 % no ESF finansējuma^[23]. Iespējams, ka tas liedza Komisijai piemērot maksājumu apturēšanu. Tas arī parāda, ka ex ante nosacījumi, vismaz 2014.–2020. gada perioda sākumā, ietekmēja ESI fondu īstenošanu.

31 Attiecībā uz otro posmu Komisija izstrādāja procedūras, ar ko uzraudzīt dalībvalstu rīcības plānu īstenošanu^[24], un noteica kritērijus iespējamai maksājumu apturēšanai^[25]. Komisija uzskata, ka apturēšana bija iespējama tikai tad, ja bija “pietiekama informācija un juridiskais pamats rīkoties”. Ar rīcības plāna neizpildīšanu vien nepietika, lai izraisītu maksājumu apturēšanu. Saskaņā ar KNR jebkādai Komisijas noteiktai diskrecionārai maksājumu apturēšanai bija jābūt samērīgai, ņemot vērā “veicamās darbības un riskam pakļautos līdzekļus”^[26].

32 Tikmēr līdz 2017. gada ziņošanas termiņam dalībvalstīm nebija pienākuma ne regulāri ziņot par savu rīcības plānu starpposma progresu, ne sniegt informāciju, kas ļautu sistemātiski un konsekventi novērtēt, vai pastāv nosacījumi maksājumu apturēšanai. Tā kā KNR nebija dota skaidra un izmērāma saikne starp ex ante nosacījumiem un darbības programmas konkrēto mērķu sasniegšanu, Komisijai bija gandrīz neiespējami pamatot apturēšanas lēmumus. Līdz ar to, lai gan pierādīšanas pienākums apturēšanas pamatojumam gulstas uz Komisiju, tai tomēr nebija pieejama informācija, kas šim nolūkam vajadzīga.

Komisija apturēja maksājumus tikai divām darbības programmām 2014.–2020. gada periodā

33 Pirmajos trijos 2014.–2020. gada perioda gados Komisija izvērtēja nepieciešamību apturēt maksājumus saistībā ar 15 no 761 rīcības plāna, kas attiecās uz astoņām dalībvalstīm (sk. 25. punktu). Tomēr brīdinājuma vēstules par maksājumu apturēšanu varēja izdot tikai pēc tam, kad dalībvalstis līdz 2017. gada augusta beigām bija ziņojušas par savu rīcības plānu īstenošanu. 2017. gada beigās un pēc tam, kad tika analizēts, kā dalībvalstis ir izpildījušas ex ante nosacījumus, Komisija nosūtīja brīdinājumu par maksājumu apturēšanu saistībā ar pieciem rīcības plāniem piecās dažādās darbības programmās (Spānijā, Itālijā un Rumānijā).

34 Komisija 2018. gada aprīlī un 2019. gada februārī nolēma apturēt maksājumus divām no šīm piecām darbības programmām (Spānijā un Itālijā). Spānijas darbības programmas apturēšana tika atcelta 2019. gada martā, savukārt maksājumi Itālijas darbības programmai joprojām bija apturēti.

Perspektīva 2021.–2027. gada periodam: “veicinošie nosacījumi”, kas piemērojami visā periodā, un jauna tiesiskuma nosacījuma ieviešana

35 Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadamex ante nosacījumi tiks aizstāti ar “veicinošiem nosacījumiem”^[27]. Kopumā ir 20 veicinošie nosacījumi salīdzinājumā ar 36 ex ante nosacījumiem. Lielākā daļa no šiem veicinošajiem nosacījumiem pamatā atbilst iepriekšējiem ex ante nosacījumiem. Turklāt vispārējie ex ante nosacījumi ir aizstāti ar horizontāliem veicinošiem nosacījumiem. Šie horizontālie nosacījumi attiecas uz aspektiem, kas saistīti ar publisko iepirkumu un valsts atbalstu, kā arī ES Pamattiesību hartu un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Kopsavilkums par 2014.–2020. gada ex ante nosacījumiem un 2021.–2027. gada veicinošajiem nosacījumiem ir sniegts 1. attēlā.

36 Atšķirībā no 2014.–2020. gada dalībvalstīm 2021.–2027. gada periodā ir jāpiemēro veicinošie nosacījumi. Turklāt līdz šā perioda beigām Komisija var apturēt maksājumus, ja dalībvalstis vairs nepilda veicinošos nosacījumus^[28]. Tas ievērojami palielina Komisijas iespējamo lomu attiecībā uz to, kā dalībvalstis īsteno kohēzijas politikas finansējumu.

37 Tomēr līdzīgi situācijai 2014.–2020. gadā KNR neprasa, lai Komisija informētu Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā dalībvalstis ievēro veicinošos nosacījumus 2021.–2027. gada periodā. Šāda ziņošana varētu palīdzēt uzsvērt, cik svarīgi ir izpildīt veicinošos nosacījumus, lai nodrošinātu ES līdzekļu efektīvu un lietderīgu izlietojumu.

38 Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada 16. decembrī pieņēma Regulu (ES) 2020/2092, ar ko paredz noteikumus ES budžeta aizsardzībai gadījumos, kad dalībvalstis pārkāpj tiesiskuma principus^[29]. Jaunais tiesiskuma nosacījums papildina veicinošos nosacījumus, kas izklāstīti 2021.–2027. gada KNR, un citus instrumentus un procesus, kas veicina tiesiskumu un tā piemērošanu. Jo īpaši attiecībā uz kohēzijas politikas finansējumu Komisija var ierosināt pasākumus tikai tad, ja KNR īpašās procedūras pienācīgi nenodrošina ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai ES finanšu interešu aizsardzību.

Izpildes rezerve un pārskats

Finansējuma daļas rezervēšana pasākumiem ar labākiem darbības rezultātiem

Izpildes rezerves izmantošana, pamatojoties uz 2019. gada darbības rezultātu izvērtēšanu

39 Izpildes rezerve bija mēģinājums saistīt budžeta lēmumus ar sniegumu, jo īpaši ar iznākumu. Rezerves atbrīvošana bija atkarīga no tā, vai līdz 2018. gada beigām tiks sasniegti attiecīgie starpposma mērķi katram prioritārajam virzienam, kā to noteica darbības rezultātu izvērtēšanā^[30]. Šī darbības rezultātu izvērtēšana bija jāveic 2019. gadā, ņemot vērā dalībvalstu paziņotos snieguma datus par 2014.–2018. gada periodu.

40 2014.–2020. gada darbības programmās izpildes rezerve aptuveni 6 % apmērā no ES finansējuma (aptuveni 20,2 miljardi EUR) tika iekļauta piešķīrumos mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” (izņemot mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (ETS)), kā parādīts 2. attēlā.

41 Izpildes rezerve pastāvēja jau pirms 2014.–2020. gada. 2000.–2006. gada periodā tā bija obligāta, lai gan darbības programmās nebija jānosaka kritēriji snieguma novērtēšanai. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam dalībvalstis to varēja piemērot brīvprātīgi. Salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, galvenie jauninājumi 2014.–2020. gadam bija obligāta darbības rezultātu jeb snieguma satvara izmantošana, kas izrietēja no darbības programmu intervences loģikas, rezerves sadalījums prioritāšu līmenī un skaidra saikne starp rezerves atbrīvošanu (katram prioritārajam virzienam) un apmierinošu sniegumu, ko mēra, pamatojoties uz darbības rezultātu izvērtēšanas laikā darbības programmās noteiktajiem starpposma mērķiem.

Darbības rezultātu izvērtēšana, kuras pamatā ir liels skaits rādītāju un starpposma mērķu

42 Komisija 2019. gadā veica darbības rezultātu izvērtēšanu attiecībā uz 300 ERAF/KF un ESF darbības programmām ar izpildes rezervi. Šie darbības rezultātu (jeb snieguma) satvari ietvēra rādītāju, starpposma mērķu un galamērķu kopumu katram prioritārajam virzienam šajās ERAF/KF un ESF darbības programmās^[31]. Kopumā izvērtēšana attiecās uz 1917 dažādiem prioritārajiem virzieniem šajās darbības programmās un 5802 rādītājiem. Bija četru veidu rādītāji:

•  finanšu (ieguldījuma) rādītāji izdevumu novērtēšanai. Katrai prioritātei bija jābūt šādam rādītājam;
•  galvenie īstenošanas posmi, lai papildinātu iznākuma rādītājus, ja iznākums līdz 2018. gada beigām netika plānots;
•  iznākuma rādītāji (kopīgi vai katrai programmai raksturīgi) darbību īstenošanas mērīšanai;
•  rezultātu rādītāji (kopīgi vai programmām konkrēti, ESF darbības programmām un konkrētām programmām attiecībā uz citiem fondiem), ar kuriem novērtē konkrētu darbības programmu mērķu sasniegšanu, ja tas ir lietderīgi un cieši saistīts ar atbalstītajiem politikas intervences pasākumiem.

Izmantojot kopīgos rādītājus, Komisija var salīdzināt programmas un apkopot rādītāju vērtības.

Izpildes rezerves atbrīvošanas nosacījumi

43 Darbības rezultātu satvarā katram prioritārajam virzienam bija jāietver vismaz viens finanšu (ieguldījuma) rādītājs un viens iznākuma rādītājs; rezultātu rādītāju un galveno īstenošanas posmu izmantošana nebija obligāta. Lai varētu izmantot izpildes rezervi, rādītājiem bija jāsasniedz vismaz 85 % no starpposma mērķa vērtības; ja tika izmantoti vairāk nekā divi rādītāji, 85 % slieksnis vienam no rādītājiem tika samazināts līdz 75 %^[32]. Attiecībā uz prioritātēm, kuras nebija sasniegušas savu starpposma mērķu vērtības, dalībvalstīm bija trīs mēneši laika ierosināt darbības programmas grozījumu, lai pārdalītu rezervi prioritātēm, kuras starpposma mērķus bija sasniegušas.

44 Sākotnējie noteikumi par ERAF/KF darbībām paredzēja, ka par rādītājiem jāziņo tikai tad, kad darbības bija pilnībā īstenotas^[33]. Projekta izdevumi, ko izmanto finanšu rādītāju aprēķināšanai, būtu paziņojami gada īstenošanas ziņojumā tikai tad, ja tie radušies un apstiprināti Komisijai līdz 2018. gada beigām^[34].

45 Dalībvalstis varēja pārskatīt darbības programmas sākotnējās starpposma mērķu vērtības un rādītājus pirms darbības rezultātu izvērtēšanas “pienācīgi pamatotos gadījumos”, piemēram, būtiskas izmaiņas ekonomikas, vides un darba tirgus apstākļos^[35]. Komisija 2014. gadā ierosināja sekundāros tiesību aktus, kas ļāva kā pamatojumu starpposma mērķu pārskatīšanai izmantot nepareizus pieņēmumus, kuru rezultātā šie mērķi aplēsti pārāk zemi vai pārāk augsti^[36].

46 2014.–2020. gada periodā Komisija varēja apturēt starpposma maksājumus, ja bija “nopietnas nepilnības” saistībā ar starpposma mērķu sasniegšanu^[37]. Lai izmantotu šo iespēju, Komisijai bija jāpaziņo attiecīgajai dalībvalstij par īstenošanas nepilnībām un jādod tai iespēja veikt korektīvus pasākumus.

47 Mēs iepriekš norādījām, ka darbības rezultātu izvērtēšana, visticamāk, neizraisīs kohēzijas izdevumu ievērojamu pārdali programmām un prioritātēm ar labāku sniegumu^[38]. Mēs arī paudām iebildumus par to, cik piemērota ir gandrīz puse no starpposma mērķiem, kas noteikti kā kritēriji izpildes rezerves atbrīvošanai un maksājumu apturēšanai par nepietiekamu sniegumu^[39]. ESAO 2017. gadā novērtēja izpildes rezerves darbības jomu kā ierobežotu un apšaubīja, cik stingra ir tās saikne ar sniegumu^[40].

48 Mēs arī ziņojām par grūtībām, ar kurām dalībvalstis sastapās, nosakot kopējos iznākuma un rezultātu rādītāju galamērķus^[41]. To apstiprināja Komisijas pašas sagatavotais 2018. gada ietekmes novērtējums^[42].

Izmaiņas noteikumos pirms 2019. gada darbības rezultātu izvērtēšanas nodrošināja dalībvalstīm papildu elastību

Nosacījumi un kritēriji, kas pielāgoti, sākot no 2014. gada

49 2014.–2020. gada periods sākās ar kavēšanos: Eiropas Parlaments un Padome tiesisko regulējumu pieņēma tikai 2013. gada decembrī, un līdz 2015. gada decembrim^[43] tika pieņemta lielākā daļa darbības programmu. Šī un turpmākā kavēšanās ar projektu īstenošanu uz vietas nozīmēja, ka finansējumu apgūst lēnāk, nekā sākotnēji plānots. Līdz 2017 gada beigām, t. i., trīs gadus pēc septiņu gadu perioda sākuma, dalībvalstu deklarētie izdevumi veidoja tikai 16 % no 2014.–2020. gadam pieejamajiem budžeta piešķīrumiem^[44].

50 Sākot no 2014. gada, Komisija 2019. gada darbības rezultātu izvērtēšanas noteikumos ieviesa vairākas izmaiņas (sk. 3. attēlu). Šo izmaiņu rezultātā dalībvalstīm bija papildu elastība attiecībā uz ziņošanu par sniegumu. Konkrētāk, tās ļāva vadošajām iestādēm ziņot par:

•  iznākumu, kas sasniegts ERAF/KF darbībās, kuras vēl nebija pilnībā īstenotas (2018. gadā)^[45], un
•  izdevumiem, kas radušies 2018. gadā, bet darbības rezultātu izvērtēšanas vajadzībām apstiprināti Komisijai līdz 2019. gada 30. jūnijam^[46].

51 Turklāt Komisija 2017. gadā precizēja, ka, lai novērtētu dalībvalstu gada izdevumu galamērķu sasniegšanu, tai būtu jāņem vērā ne tikai izdevumi, kuri dalībvalstīm radušies un kurus tās deklarējušas, bet arī Komisijas veiktie ikgadējie priekšfinansējuma maksājumi^[47]. Tas nozīmēja, ka dalībvalstis, kuras noteica savus starpposma mērķus, pamatojoties uz n+ 3 saistību atcelšanas noteikumu, varēja deklarēt mazākus izdevumus, lai sasniegtu savus izdevumu mērķus.

Šo izmaiņu un skaidrojumu rezultātā dalībvalstis varēja ziņot par labākiem rezultātiem nekā saskaņā ar sākotnējiem tiesību aktiem

52 Šīs izmaiņas ļāva dalībvalstīm ziņot par labākiem rezultātiem, nekā tās varēja sasniegt saskaņā ar sākotnējiem tiesību aktiem. Ziņojot par darbības rezultātiem, dalībvalstis ātri ņēma vērā šīs izmaiņas. 2018. gada beigās vadošās iestādes attiecībā uz visām septiņām mūsu izlasē iekļautajām ERAF/KF darbības programmām paziņoja iznākumu nepabeigtām darbībām un/vai izdevumiem, kas radušies un deklarēti, bet vēl nebija apstiprināti līdz 2018. gada beigām. Par visām šīm 14 pārbaudītajām darbības programmām (kas ietver arī ESF) iznākums tika paziņots pat pirms jebkādu saistīto izdevumu deklarēšanas Komisijai. Mēs arī konstatējām, ka līdz 2018. gada beigām 38 no 57 darbībām mūsu izlasē nebija pabeigtas. Tomēr 32 no šīm nepabeigtajām darbībām vadošās iestādes savos 2018. gada īstenošanas ziņojumos jau bija ziņojušas par iznākuma rādītājiem. Bez izmaiņām, kuras Komisija ieviesa pirms 2019. gada darbības rezultātu izvērtēšanas, šīs darbības nevarēja ņemt vērā, lai piešķirtu izpildes rezervi.

Vairāk nekā puse rādītāju / starpposma mērķu tika grozīti pirms darbības rezultātu izvērtēšanas

53 Sākotnēji iespēja grozīt starpposma mērķus un galamērķus aprobežojās ar KNR izklāstīto pienācīgi pamatotu gadījumu piemēru neizsmeļošu sarakstu. Konkrēti, šajos piemēros nebija iekļauts scenārijs par sākotnējiem galamērķiem un starpposma mērķiem, kas noteikti programmās un kas bija aprēķināti, pamatojoties uz nepareiziem pieņēmumiem. Lai risinātu šādas situācijas, Komisija 2014. gadā deva dalībvalstīm iespēju pārskatīt starpposma mērķus un galamērķus, ja tie bija balstīti uz nepareiziem sākotnējiem pieņēmumiem^[48]. Komisija arī ieteica dalībvalstīm pieprasīt jebkādas izmaiņas snieguma (darbības rezultātu) satvarā ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam^[49].

54 Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam dalībvalstis plaši izmantoja iespēju grozīt snieguma rādītājus un to vērtības. Mūsu veiktā analīze liecina, ka laikā starp darbības programmas pieņemšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu tika grozīta vairāk nekā puse (55 %) no 5802 rādītājiem un/vai starpposma mērķiem (sk. 4. attēlu). Dalībvalstis rīkojās šādi:

•  palielināja starpposma mērķu vērtību aptuveni 7 % no visiem rādītājiem snieguma satvarā, galvenokārt finanšu (ieguldījuma) un konkrētas programmas iznākuma rādītājiem;
•  samazināja starpposma mērķu vērtību aptuveni vienai trešdaļai no visiem snieguma satvara rādītājiem, galvenokārt finanšu (ieguldījuma) rādītājiem;
•  ieviesa 916 jaunus rādītājus ar atbilstošiem starpposma mērķiem, daļēji aizstājot sākotnējos rādītājus, kas bija saskaņoti, kad tika pieņemtas darbības programmas.

55 Dalībvalstis samazināja starpposma mērķu vērtības aptuveni 30 % no visiem snieguma satvara rādītājiem. 5. attēlā ir parādīts rādītāju un/vai to starpposma mērķu izmaiņu veidu sadalījums pa dalībvalstīm.

Lielākā daļa dalībvalstu savas korekcijas pamatoja ar to, ka sākotnējie pieņēmumi ir bijuši nepareizi

56 2018. gadā – vienu gadu pirms darbības rezultātu izvērtēšanas – Komisija no 24 dalībvalstīm reģistrēja 148 izmaiņu pieprasījumus attiecībā uz rādītājiem / starpposma mērķiem ESF darbības programmu snieguma satvarā. Sešpadsmit dalībvalstīs starp šo pieprasījumu pamatošanai izmantotajiem iemesliem bija nepareizi sākotnējie pieņēmumi, nosakot starpposma mērķus. Mēs nesaņēma līdzīgus datus par grozījumiem ERAF/KF darbības programmās.

57 Tomēr mūsu veiktā analīze ļauj izdarīt līdzīgu secinājumu. Mēs pārbaudījām izmaiņas saistībā ar 120 rādītājiem un starpposma mērķiem, kas iekļauti 14 pārbaudītajās ERAF/KF un ESF darbības programmās (sk. I pielikumu). Konstatējām, ka 66 gadījumos tie ir samazināti, ieviesti nesen vai grozīti. Pusi no šīm izmaiņām dalībvalstis pamatoja ar to, ka, nosakot sākotnējos starpposma mērķus, bija izdarīti nepareizi pieņēmumi. KNR nebija noteikts termiņš snieguma satvara grozīšanai pirms darbības rezultātu izvērtēšanas, un Komisija pieņēma šādus dalībvalstu pieprasījumus līdz 2018. gada beigām – sešus mēnešus pēc pašas ieteiktā termiņa (sk. 53. punktu). Attiecībā uz vienu Rumānijas darbības programmu tā 2019. gada jūnijā pat apstiprināja piecus jaunus iznākumu rādītājus.

Korekcijas starpposma mērķos ļāva atbrīvot izpildes rezervi ievērojami lielākam prioritāšu skaitam

58 Šo snieguma satvara korekciju rezultātā dalībvalstis ziņoja par sekmīgāku starpposma mērķu sasniegšanu izpildes rezerves piešķiršanai. Kopumā Komisijas darbības rezultātu izvērtēšanā tika secināts, ka trīs ceturtdaļas no prioritārajiem virzieniem ir sasniegušas starpposma mērķus un tādējādi aptuveni 82 % no izpildes rezerves tika piešķirti šīm sekmīgajām prioritātēm (sk. 6. attēlu).

59 Mūsu veiktā analīze arī parādīja, ka tad, ja rādītāji un/vai starpposma mērķi pirms darbības rezultātu izvērtēšanas nebūtu koriģēti, tā izpildes rezerves daļa, kas atbilst prioritārajiem virzieniem, kuriem starpposma mērķi nebija sasniegti, būtu vairāk nekā divkāršojusies – no 18 % (3,7 miljardiem EUR) līdz 44 % (8,9 miljardiem EUR), un tas nozīmē, ka būtu atbrīvoti tikai 56 % no rezerves. Ja nebūtu izdarīti grozījumi, tad 11 dalībvalstīm vismaz puse no to izpildes rezerves būtu saistīta ar nesekmīgām prioritātēm (sk. 7. attēlu). Finansiālā ziņā grozījumiem vislielākā ietekme bija uz Poliju, Spāniju un Itāliju. Šīm trim dalībvalstīm kopā veidojās trešdaļa no visas rezerves, kas bez grozījumiem nebūtu atbrīvota. Tikai divās dalībvalstīs (Luksemburgā un Somijā) grozījumiem nebija ietekmes (sk. 8. attēlu).

60 Citas sekas, kas izrietēja no rādītāju / starpposma mērķu grozījumiem, kurus Komisija novērtēja kā pienācīgi pamatotus, bija tas, ka to prioritāšu skaits, kurām ir “nopietnas nepilnības” saistībā ar to, kā ir sasniegti starpposma mērķi (288), bija mazāks nekā puse no tā skaita, kāds būtu bijis sākotnēji (605 jeb aptuveni viena trešdaļa no visām prioritātēm ar izpildes rezervi). Attiecībā uz Horvātiju, Īriju un Dāniju Komisijai būtu vajadzējis apsvērt iespēju apturēt maksājumus vairāk nekā pusei no finansējuma, kas piešķirts saskaņā ar šīm prioritātēm.

Komisija nenoteica visu darbības rezultātu izvērtēšanā izmantoto snieguma datu ticamību

Paziņotie snieguma dati nav pilnībā validēti

61 Jēgpilna darbības rezultātu izvērtēšana ir ļoti atkarīga no uzticamu snieguma datu paziņošanas. Šā iemesla dēļ valsts iestādēm bija jāsniedz pārliecība par dalībvalsts snieguma datu uzticamību:

•  vadošajām iestādēm savās pārvaldības deklarācijās bija jāapliecina gada īstenošanas ziņojumā iekļauto snieguma datu uzticamība;
•  revīzijas iestādes, pamatojoties uz savu revīzijas darbu, gada kontroles ziņojumā, tostarp revīzijas atzinumā, sniedza papildu pārliecību.

62 Komisijas pārliecības gūšanas sistēmā attiecībā uz kohēzijas politiku vadošās iestādes savos gada īstenošanas ziņojumos par kalendāro gadu^[50] (no 1. janvāra līdz 31. decembrim) ziņo par sniegumu. Tomēr to pārvaldības deklarācijas^[51] un revīzijas iestāžu gada kontroles ziņojumi (tostarp revīzijas atzinumi) attiecas uz pārskata gadu^[52] (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam). Rezultātā 2018. gada otrā pusgada snieguma dati bija ietverti 2018.–2019. gada pārvaldības deklarācijā un gada kontroles ziņojumā, ko revīzijas iestādes iesniedza 2020. gada februārī. Attiecībā uz darbības rezultātu izvērtēšanu 2019. gadā Komisijai savs novērtējums bija jābalsta uz starpposma informāciju, ko paziņojušas vadošās iestādes, bet revīzijas iestādes vēl nav pārbaudījušas (sk. 9. attēlu).

Vadošo iestāžu veikto snieguma datu pārbaužu tvērums bija atšķirīgs

63 Mūsu analīze parādīja, ka vadošo iestāžu veiktās snieguma datu uzticamības pārbaudes ievērojami atšķīrās. Mūsu pārbaudītajās 14 darbības programmās vadošās iestādes lielākoties pārbaudīja gada īstenošanas ziņojumā iekļautos snieguma datus, salīdzinot tos ar pamatā esošajiem ierakstiem no atbalsta saņēmējiem. Tomēr šo pārbaužu tvērums ievērojami atšķīrās (sk. 5. izcēlumu),un tās netika veiktas konsekventi attiecībā uz visiem rādītājiem. Kopumā mēs konstatējām pierādījumus par šādām pārbaudēm 116 (90 %) no 129 rādītāju vērtībām, ko pārbaudījām.

Revīzijas darbs saistībā ar snieguma datiem bija revīzijas iestāžu ziņā

64 Komisija 2018. gada oktobrī aicināja revīzijas iestādes 2017.–2018. gada kontroles ziņojumos ziņot par uzraudzības sistēmu gatavību sniegt uzticamus datus 2019. gada darbības rezultātu izvērtēšanai. Komisija gadu gaitā sanāksmēs un darbsemināros ar revīzijas iestādēm bija apspriedusi iespējamās pieejas snieguma datu revīzijai. Norādījumos par revīzijas stratēģiju Komisija arī ierosināja revīzijas iestādēm savās darbību revīzijās, tematiskajās revīzijās vai sistēmu revīzijās iekļaut snieguma datu uzticamību.

65 Tomēr līdz 2018. gadam snieguma datu revīziju veids, tvērums un grafiks lielā mērā bija katras revīzijas iestādes ziņā. Komisijas deleģētā regula, ar kuru prasīts, lai revīzijas iestādes savās darbību revīzijās sistemātiski iekļautu snieguma datu uzticamību, stājās spēkā tikai 2019. gada maijā^[53]. Tas bija par vēlu, lai jebkādi ietekmētu 2019. gada darbības rezultātu izvērtēšanu.

66 Kopumā saskaņā ar Komisijas informāciju revīzijas iestādes pirms 2019. gada darbības rezultātu izvērtēšanas veica zināma veida revīzijas darbu saistībā ar snieguma datu uzticamību 81 % no visām ERAF/KF darbības programmām un 90 % no visām ESF darbības programmām. Tas tika darīts vai nu darbību revīzijās, tematiskās revīzijās vai sistēmu revīzijās. Kopumā revīzijas iestādes galvenokārt veica sistēmu un tematiskās revīzijas, kam sekoja darbību revīzijas (sk. 10. attēlu).

67 Mūsu pašu veiktā analīze par šajā revīzijā pārbaudītajām četrām dalībvalstīm liecina, ka revīzijas iestādes 12 no 14 darbības programmām ziņoja Komisijai par savu revīzijas darbu saistībā ar snieguma datu uzticamību pirms darbības rezultātu izvērtēšanas. Tomēr mēs konstatējām arī to, ka šo iestāžu veiktās pārbaudes aptvēra tikai 6 no 57 šajā revīzijā pārbaudītajām darbībām.

Komisija secināja, ka snieguma dati bija uzticami vairāk nekā septiņām no desmit darbības programmām

68 2019. gadā pirms darbības rezultātu izvērtēšanas Komisija novērtēja dalībvalstu 2018. gada īstenošanas ziņojumos norādīto snieguma datu pilnīgumu, konsekvenci un ticamību. Komisija 14 dalībvalstīs veica arī ad hoc tematiskās revīzijas 31 programmai, ko tā uzskatīja par visriskantāko. Tajās identificēja nepilnības attiecībā uz snieguma datu uzticamību un snieguma satvarā paziņotajām rādītāju vērtībām attiecībā uz astoņām programmām Beļģijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Rumānijā un Slovākijā.

69 Kopumā, pamatojoties uz revīzijas iestāžu darbu un Komisijas pašas veikto papildu darbu, Komisija pirms darbības rezultātu izvērtēšana secināja, ka snieguma dati bija uzticami 71 % ERAF/KF darbības programmu^[54] un 81 % ESF darbības programmu.

70 Komisija varēja apturēt starpposma maksājumus arī tad, ja uzzināja par būtiskiem trūkumiem saistībā ar uzraudzības sistēmu vai rādītāju datu kvalitāti un uzticamību^[55]. Kopumā Komisija šajā kontekstā novērtēja 15 darbības programmas, pirms darbības rezultātu izvērtēšanas 2019. gadā uzsākot pirmsapturēšanas procedūras sešām darbības programmām Beļģijā, Vācijā, Ungārijā, Lietuvā, Rumānijā un Slovēnijā. Tomēr beigās Komisija atcēla visus pirmsapturēšanas pasākumus un maksājumus neapturēja. Komisija uzskata, ka attiecīgās dalībvalstis ir sniegušas papildu informāciju vai novērsušas trūkumus.

Lielākā daļa, bet ne visi snieguma dati atbilda pamatā esošajiem pierādījumiem

71 Lai iegūtu neatkarīgu priekšstatu par snieguma datu kvalitāti, mēs pārbaudījām vērtības, kas paziņotas visiem 120 rādītājiem 20 prioritāro virzienu snieguma satvaros attiecībā uz mūsu revīzijā iekļautajām 14 darbības programmām. Šajos 20 prioritārajos virzienos mēs pārbaudījām arī 57 projektus ar 129 rādītājiem (sk. I pielikumu).

72 Kopumā mūsu veiktā analīze parādīja, ka lielākā daļa, bet ne visi Komisijai paziņotie snieguma dati atbilda pamatā esošajiem pierādījumiem.

•  Pirmkārt, mēs salīdzinājām Komisijai 2018. gada īstenošanas ziņojumos paziņotos datus ar vadošo iestāžu rīcībā esošajiem projektu datiem. Mūsu veiktā analīze parādīja, ka vērtības pilnībā atbilst 110 no 120 snieguma satvaru rādītājiem (92 %).
•  Otrkārt, mēs pārbaudījām, vai vadošo iestāžu rīcībā esošie dati saskanēja ar pamatā esošajiem pierādījumiem, ko snieguši atbalsta saņēmēji. Kopumā mēs varējām saskaņot vērtības 115 no 129 rādītājiem (89 %), kas attiecas uz 46 no mūsu izlasē iekļautajiem 57 projektiem (81 %).

73 Visām četrām dalībvalstīm bija vismaz viena darbības programma, kurai mēs varējām saskaņot visus snieguma datus projektu līmenī (sk. 11. attēlu).

Darbības rezultātu izvērtēšanai bija tikai ierobežota ietekme uz ES finansējuma piešķiršanu

Sekmīga galveno īstenošanas posmu vai iznākuma sasniegšana un naudas izlietošana noteica izpildes rezerves atbrīvošanu

74 Mūsu veiktā analīze parādīja, ka izpildes rezerves atbrīvošanu galvenokārt noteica dalībvalstu panāktais īstenošanas progress, par ko liecina galveno īstenošanas posmu vai iznākuma sasniegšana un panākumi naudas izlietošanā (aptuveni trešdaļa no visiem rādītājiem bija finanšu rādītāji, kā parādīts 12. attēlā). Piemēram, izpildes rezerves 195 miljonu EUR un 52 miljonu EUR apmērā tika atbrīvotas attiecīgi Polijas darbības programmai “Vieda izaugsme” un Itālijas darbības programmai “Uzņēmējdarbība un konkurētspēja”, jo šo darbības programmu prioritātes bija sasniegušas savus starpposma mērķus attiecībā uz to uzņēmumu skaitu, kuri saņēma dotācijas, vai atbalstīto uzņēmumu skaitu, uzsākto darbību skaitu un Komisijai deklarētajiem izdevumiem.

75 Tikai 13 no 5802 rādītājiem (jeb mazāk nekā 1 %) mērīja programmas sniegumu rezultātu ziņā (sk. 12. attēlu). Viens no iemesliem rezultātu rādītāju nelielajam skaitam bija tas, ka starpposma mērķu sasniegšanas termiņš darbības rezultātu izvērtēšanai bija salīdzinoši īss (maksimāli četri gadi) un tādējādi nepietiekams attiecībā uz investīcijām, kur rezultātu īstenošanai ir vajadzīgs ilgāks laiks.

76 Komisijas veiktajā darbības rezultātu izvērtēšanā 121 darbības programmā tika identificēti 288 prioritārie virzieni, kuros bija “nopietnas nepilnības” saistībā ar to, kā ir sasniegti starpposma mērķi attiecībā uz finanšu (ieguldījuma) un iznākuma rādītājiem. Šajos gadījumos Komisijai bija pilnvaras apturēt maksājumus. Tomēr mēs konstatējām, ka Komisija ne reizi nebija piemērojusi maksājumu apturēšanu. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju galvenie iemesli bija tādi, ka 80 % programmu bija pietiekami novērsušas īstenošanas nepilnības un aptuveni trešā daļa prioritāšu bija pārplānotas vai notika pārplānošana. Saskaroties ar maksājumu apturēšanas risku, ko rada ļoti zems sniegums, dalībvalstis bija ierosinājušas – un Komisija piekrita – darbības programmu grozījumus, ar kuriem maina starpposma mērķus (sk. 58. punktu).

Izpildes rezerves atbrīvošanu kompensēja citu budžeta pārvietojumu finansiālā ietekme

77 Mēs pārbaudījām visas 1624 prioritātes, kas atbilst 267 no 300 darbības programmām, kurām darbības rezultātu izvērtēšana bija pabeigta līdz 2020. gada decembrim, lai novērtētu, kā kopš apstiprināto darbības programmu pirmās versijas līdzekļu piešķīrums kopumā bija mainījies. Mēs aplūkojām kopējo ES piešķīrumu, t. i., galveno piešķīrumu un izpildes rezervi.

78 Ja prioritātes nav sasniegušas starpposma mērķus, attiecīgā izpildes rezerve tiek pārdalīta tām prioritātēm, kuras šos mērķus ir sasniegušas. Šo pārdali lielākoties papildināja citi darbības programmas grozījumi.

79 Mēs arī pārbaudījām, vai kopējos datus par budžeta piešķīrumu izmaiņām laikposmā no 2014.–2020. gada perioda sākuma līdz darbības rezultātu pārskatīšanai varētu saistīt ar dalībvalstu panākumiem starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā. Mūsu veiktā analīze parādīja, ka kopējais ES finansējuma piešķīrums automātiski nepalielinājās vai nesamazinājās atkarībā no tā, vai darbības rezultātu izvērtēšanas laikā prioritāšu starpposma mērķi bija sasniegti. Konkrēti, mēs konstatējām, ka 17 % (62 no 357) prioritāšu, kuru starpposma mērķi nebija sasniegti, faktiski saņēma lielāku ES finansējumu. Līdzīgi, 24 % (304 no 1267) prioritāšu, kuru starpposma mērķi bija sasniegti, kopējais ES finansējums faktiski bija samazinājies (sk. 13. attēlu).

80 Tas parāda, ka bija tikai vāja saikne starp programmas prioritātēm attiecībā uz galamērķu sasniegšanu līdz 2018. gadam un līdzekļu pārdali (laikposmā no perioda sākuma līdz 2018. gadam). Šādu stāvokli, iespējams, ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp ierobežotās izpildes rezerves summas (kas veido tikai 6 % no kopējiem piešķīrumiem) un izmaiņas, kas veiktas budžeta piešķīrumos pēc darbības programmu pieņemšanas citu iemeslu dēļ, piemēram, automātiska finansējuma palielināšana tehnisku korekciju dēļ (kā tas notika 2017. gadā) vai jaunu prioritāšu ieviešana.

Perspektīva 2021.–2027. gada periodam: elastīgāka līdzekļu piešķiršana, bet obligātā izpildes rezerve netiek turpināta

Obligātā izpildes rezerve netiek turpināta

81 Katrai programmai 2025. gadā tiks veikta vidusposma pārskatīšana, lai noteiktu puses no finansējuma piešķīrumu pēdējiem diviem gadiem. Vidusposma pārskatīšanas pamatā cita starpā būs progress starpposma rādītāju sasniegšanā, ņemot vērā nozīmīgākās grūtības, kas radušās, īstenojot programmu^[56]. Tomēr darbības rezultātu izvērtēšanu un obligāto izpildes rezervi ir pārtraukts izmantot. Līdz šim Komisija vēl nav sniegusi sīkāku informāciju par to, kā notiks vidusposma pārskatīšana un tai sekojošā pārplānošana.

Elastīgāka līdzekļu piešķiršana visā 2021.–2027. gada periodā un alternatīva ieguldījumu finansēšanas avota – Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) – ieviešana

82 Vidusposma pārskatīšanas konteksts laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam atšķirsies salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem. Dalībvalstīm būs lielāka elastība, kas ļaus jebkurā programmas posmā pārplānot un pārdalīt līdzekļus. Jo īpaši dalībvalstīm ir iespēja (ievērojot konkrētus maksimālos apjomus) bez Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma pārvest līdzekļus starp prioritātēm viena un tā paša fonda, programmas vai vienas un tās pašas reģionu kategorijas ietvaros. 2021.–2027. gada KNR arī paredz iespēju līdz 5 % no katra fonda piešķīruma pārvietot uz jebkuru citu tiešās vai netiešās pārvaldības instrumentu^[57].

83 Turklāt turpmākajos gados kohēzijas politikas finansējumu īstenos vienlaikus ar ANM. 2021. gadā dalībvalstis galveno uzmanību pievērsa savu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanai un apspriešanai saskaņā ar ANM. Jau ir norādes, ka 2021.–2027. gada programmu sākšana aizkavēsies vēl vairāk nekā pirms septiņiem gadiem. Turklāt, tā kā saskaņā ar ANM valsts līdzfinansējums nav paredzēts, daudzus investīciju projektus, kas parastos apstākļos būtu īstenoti, izmantojot kohēzijas politikas finansējumu, tagad var finansēt no ANM. Rezultātā dalībvalstis, visticamāk, apgūs mazāk no sākotnēji plānotajiem finanšu piešķīrumiem, nekā paredzēts. Tas savukārt nozīmē iespējamību, ka līdz termiņa vidusposma pārskatīšanai būs mazāk iznākumu un rezultātu.

Uz sniegumu balstīti finansēšanas modeļi

2014.–2020. gada periodā paplašināta uz sniegumu balstītu finansēšanas modeļu izmantošana

Divi jauni finansēšanas modeļi: “kopīgi rīcības plāni” un “ar izmaksām nesaistīts finansējums”

84 2014.–2020. gada periodā tika ieviesti divi jauni finansēšanas modeļi. Tie pamatoja ERAF/KF un ESF finansējumu uz pārbaudītiem darbības rezultātiem jeb sniegumu, ko mēra ar rādītājiem, kam noteikti starpposma mērķi attiecībā uz iznākumiem un/vai rezultātiem, vai nosacījumu izpildi, nevis faktiskajām attiecināmajām izmaksām, kā tas bijis tradicionāli.

85 Pirmais no šiem finansēšanas modeļiem bija “kopīgais rīcības plāns” (KRP)^[58], kas ir pieejams kopš 2014.–2020. gada perioda sākuma. Maksājumi KRP ir vienreizēji maksājumi vai standarta likmes vienības izmaksas, kas saistītas ar starpposma mērķiem un galamērķiem (sk. 6. izcēlumu).

86 Ar Finanšu regulas pārskatīšanu 2018. gadā tika ieviests otrais instruments – “ar izmaksām nesaistīta finansējuma” modelis^[60]. Tā ir fundamentāli jauna ES finansējuma metode, kuras pamatā ir nosacījumu izpilde vai sasniegtie rezultāti. Konkrēti ESI fondiem finansējums ir saistīts ar progresu programmu īstenošanā vai programmu mērķu sasniegšanā^[61]. Ar izmaksām nesaistītu finansējumu kopš 2019. gada varēja izmantot ERAF/KF ieguldījumiem energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā^[62] (sk. 7. izcēlumu).

87 Abi modeļi piedāvā vienkāršotus pārvaldības un kontroles pasākumus, kur finanšu pārvaldība, kontrole un revīzija ir vērsta uz to, lai pārbaudītu snieguma galamērķu sasniegšanu vai maksājuma nosacījumu izpildi^[64]. To izmantošana nav obligāta, taču kopīgi rīcības plāni ir jāapstiprina Komisijai, savukārt dalībvalstīm, kuras plāno izmantot ar izmaksām nesaistītu finansējumu, Komisija bija tikai jāinformē.

Vienkāršotu izmaksu iespējas: tradicionālā metode finansējuma saistīšanai ar sniegumu

88 Turklāt KNR paredz trīs vienkāršotu izmaksu iespēju veidus izdevumu atlīdzināšanai, kas aprēķināti, izmantojot iepriekš noteiktas metodes vai standarta likmes^[65], nevis faktiskās radušās izmaksas:

•  standarta likmes vienības izmaksas;
•  (vienreizējie maksājumi) fiksētas summas;
•  vienotas likmes finansējums.

89 Vienkāršotu izmaksu iespējas pirmo reizi tika ieviestas ESF regulā 2007.–2013. gadam, un kopš tā laika to darbības joma ir pastāvīgi paplašināta, pēdējoreiz 2018. gadā ieviešot obligātu vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu mazām darbībām, kuras finansē no ERAF (iepriekš vienkāršoto izmaksu iespējas tika ieviestas ESF finansētām darbībām)^[66]. Kopš 2015. gada Komisija saskaņā ar ESF regulu^[67] ir pieņēmusi ES līmeņa likmes un dalībvalstīm konkrētas likmes.

90 Standarta likmes vienības izmaksas un vienreizējie maksājumi veicina sniegumu, ciktāl tie saista maksājumus ar iznākumiem, bet ne vienmēr ar rezultātiem. Vienotas likmes finansējums tomēr ir pilnībā balstīts uz ieguldījumiem. Neraugoties uz to, Komisija uzskata, ka vienkāršotu izmaksu iespējas var palīdzēt novirzīt vadošo iestāžu un atbalsta saņēmēju uzmanību no ieguldījumiem uz iznākumu (un rezultātu) sasniegšanu^[68].

91 Iepriekšējos gados mēs pastāvīgi esam atbalstījuši to, ka kohēzijas politikā tiek ieviesta vairāk uz sniegumu balstīta finansēšana. Mēs esam ieteikuši:

•  kopš 2012. gada – izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas, lai samazinātu administratīvo slogu un kļūdu risku^[69]; un
•  jau 2017. gadā – ieviest uz sniegumu balstītu finansēšanas modeli, kas saista maksājumus ar nosacījumu izpildi vai iepriekš noteiktu rezultātu sasniegšanu^[70].

Neskaidrība par to, kā izmantot jaunos uz sniegumu balstītos finansēšanas modeļus, kavēja to pieņemšanu dalībvalstīs

Neliela interese par jauno uz sniegumu balstīto finansēšanas modeļu izmantošanu

92 2014.–2020. gada periodā dalībvalstis izrādīja nelielu interesi izmantot divus jaunos uz sniegumu balstītos finansēšanas modeļus. Līdz 2018. gada janvārim KRP priekšlikumu bija iesniegusi tikai Polija. Tomēr 2019. gada jūlijā pēc informācijas apmaiņas ar Komisiju Polijas iestādes nolēma atsaukt savu priekšlikumu. 2018. gada aprīlī Komisija izsludināja īpašu uzaicinājumu apkopot pieredzi un veicināt interesi par kopējiem rīcības plāniem un izraudzījās divus izmēģinājuma projektus: “Ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšana, aktivizējot jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, un migrantu slēptos talantus” Nīderlandē un “Training2Work” Portugālē. Abus projektus pašlaik tieši pārvalda Komisija, un kopējā ES iemaksa tajos ir aptuveni 1,1 miljons EUR.

93 Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tikai Austrija izmēģināja ar izmaksām nesaistīta finansējuma modeli vienam ERAF projektam ar ES iemaksu aptuveni 36 miljonu EUR apmērā (sk. 8. izcēlumu).

Iespējamība un iespējamais pieprasījums pēc kopējiem rīcības plāniem un ar izmaksām nesaistītu finansējumu nav iepriekš novērtēti

94 Komisija uzskata, ka galvenie iemesli, kāpēc dalībvalstis nevēlējās izmantot kopējus rīcības plānus, bija pārāk sarežģītā pieņemšanas procedūra un grūtības noteikt iznākuma un rezultātu rādītājus, kā arī tas, ka tās uzskatīja vienkāršotu izmaksu iespējas par efektīvākām^[71]. Atbildot uz Komisijas aptauju par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, dalībvalstu pārstāvji norādīja, ka tā neizmantošanas iemesli bija apgrūtinošā sagatavošana, neskaidrība par struktūru un potenciālo izmantošanu, kā arī neskaidrība par piemērojamo revīzijas kārtību. Kopumā dalībvalstu eksperti uzskatīja, ka uz sniegumu balstīti finansēšanas modeļi ir apgrūtinoši, sarežģīti un laikietilpīgi, atbalsta saņēmējiem riskantāki un mazāk elastīgi^[72]. Visbeidzot, ar izmaksām nesaistīta finansējuma modeļa ieviešanu aizkavēja tas, ka to varēja izmantot tikai sākot ar 2019. gadu, bet līdz tam laikam 2014.–2020. gada darbības programmas jau bija pieņemtas un par lielāko daļu to līdzekļu saistības jau bija uzņemtas.

95 Mūsu veiktā analīze arī parādīja, ka Komisija, sagatavojot ex ante ietekmes novērtējumu, nav novērtējusi šādu finansēšanas modeļu iespējamību un iespējamo pieprasījumu pēc tiem. Mēs arī atradām maz pierādījumu tam, ka pirms tiesību akta priekšlikuma iesniegšanas būtu notikusi plaša apspriešanās Komisijā (piemēram, ar Enerģētikas ģenerāldirektorātu, kas pārrauga Energoefektivitātes direktīvas īstenošanu) vai ar dalībvalstīm.

96 Mēs konstatējām trīs galvenos šķēršļus šo inovatīvo finansēšanas modeļu izmantošanai:

•  ar izmaksām nesaistīta finansējuma modeļa novēlota ieviešana 2014.–2020. gada periodā;
•  vadošo iestāžu grūtības noteikt piemērotas darbības;
•  Dalībvalstu bažas par to juridisko noteiktību attiecībā uz turpmākām pārbaudēm un kontrolēm, jo īpaši attiecībā uz pienākumu ievērot valsts atbalsta un iepirkuma noteikumus.

Dalībvalstu nevēlēšanās 2014.–2020. gadā izmantot uz sniegumu balstītus finansēšanas modeļus ir skaidrojama arī ar piemērojamo noteikumu atšķirībām

97 No gadiem ilgas revīzijas pieredzes mēs zinām, ka vadošās iestādes vēlas juridisku un finansiālu noteiktību, jo baidās, ka Komisija problēmu gadījumā varētu apturēt maksājumus vai pat piemērot finanšu korekcijas. To apstiprināja Komisijas pašas sagatavotie ietekmes novērtējumi^[73].

98 Attiecībā uz vienkāršotu izmaksu iespējām Komisija 2014.–2020. gada perioda sākumā bija izdevusi norādījumus^[74]. Komisija 2021. gada maijā pārskatīja šīs pamatnostādnes, lai precizētu, ka ar vienkāršotu izmaksu iespējām saistīto darbību pārvaldības apstiprinājumpārbaudēs un revīzijās ir jāturpina pārbaudīt valsts atbalsta noteikumus, bet ne konkrētas publiskā iepirkuma procedūras^[75].

99 Līdzīgi jautājumi radās, kad 2018. gadā tika ieviests ar izmaksām nesaistīta finansējuma modelis, jo piemērojamie noteikumi par finanšu kontroli un revīziju bija neskaidri. Šīs piemērojamo noteikumu neatbilstības ir veicinājušas dalībvalstu nevēlēšanos 2014.–2020. gada periodā izmantot šo jauno uz sniegumu balstīto finansēšanas modeli. 2019. gada februārī Komisija pieņēma deleģēto regulu, lai sniegtu skaidrojumu. Tomēr mēs uzskatām, ka tas nerisināja pamatjautājumu par to, kā dalībvalstu revīzija un kontrole nodrošinātu atbilstību iekšējā tirgus pamatnoteikumiem (sk. 9. izcēlumu).

Uz sniegumu balstītais finansējums 2014.–2020. gadā tika izmaksāts gandrīz tikai, izmantojot tradicionālās vienkāršotu izmaksu iespējas

Paredzams, ka vienkāršotu izmaksu iespējas aptvers aptuveni trešo daļu ESF izdevumu, bet rezultāti vēl nav uzmanības centrā

100 Vienkāršotu izmaksu iespējas bija vienīgais uz sniegumu balstītais finansēšanas modelis, ko plaši izmantoja 2014.–2020. gada periodā. Šajā periodā Komisija aktīvi mudināja un aicināja izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas, lai samazinātu administratīvo slogu vadošajām iestādēm un kļūdu risku. Tas ir veicinājis vienkāršoto izmaksu iespēju ievērojami labāku izmantošanu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Gandrīz visās ESF darbības programmās vismaz zināmā mērā izmanto vienkāršotu izmaksu iespējas (galvenokārt vienības izmaksu standarta likmes), un dažas ERAF darbības programmas ir sākušas izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas (galvenokārt vienotas likmes, kuru pamatā ir ieguldījumi). Komisija lēš, ka vienkāršotu izmaksu iespējas līdz 2014.–2020. gada perioda beigām aptvers 33 % ESF un 4 % ERAF/KF izdevumu^[79].

101 Kopumā mēs lēšam, ka aptuveni 22,5 miljardi EUR jeb 8,5 % no 2014.–2020. gada kohēzijas izdevumiem, kas balstīti uz dotācijām, būs atlīdzināti, izmantojot uz sniegumu balstītus finansēšanas modeļus (gandrīz pilnībā – vienkāršotu izmaksu iespējas).

Perspektīvas 2021.–2027. gada periodam: ar izmaksām nesaistīta finansējuma modeļa sekmīgai ieviešanai ir vajadzīgi turpmāki skaidrojumi

Ar izmaksām nesaistīta finansējuma izmantošana ir paplašināta 2021.–2027. gada kohēzijas izdevumiem un padarīta obligāta Atveseļošanas un noturības mehānismam

102 Turpmākajos gados uz sniegumu balstīts finansējums kļūs par galveno ES finansējuma veidu segto izdevumu ziņā. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka ar izmaksām nesaistītam finansējums, kā definēts Finanšu regulā^[80], būs vienīgais finansēšanas modelis, kas nodrošinās dotācijas dalībvalstīm saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu^[81]. Tā ir ievērojama pārmaiņa ES finanšu pārvaldībā.

103 Attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu kohēzijas politikas finansējumam, kuru reglamentē KNR, ar izmaksām nesaistīta finansējuma modeļa izmantošana kļūs par iespēju divos līmeņos: i) ES iemaksām visai prioritātei (vai daļām) un ii) projektos, kurus īsteno saskaņā ar šādām programmām vai prioritātēm, un dotācijām, kas piešķirtas atbalsta saņēmējam^[82]. Tādējādi dalībvalstīm būs vieglāk apvienot ES finansējumu ar valsts vai reģionālām shēmām, kuru noteikumus citādi varētu būt grūti saskaņot ar ES attiecināmības noteikumiem. Ar izmaksām nesaistīta finansējuma modelis kļūs obligāts arī dažām darbībām, kuru mērķis ir stiprināt dalībvalstu administratīvo spēju^[83]. Tomēr kopīgi rīcības plāni netiek turpināti.

104 2021.–2027. gada periodā Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, lai papildinātu KNR noteikumus^[84]. Tas varētu būt noderīgs veids, kā piedāvāt standarta modeļus ar izmaksām nesaistītam finansējumam, precizējot, piemēram, investīciju jomas, darbību veidus, pasākumus un darbības, kā arī nosacījumus, kas jāizpilda, vai iznākumus/rezultātus, kas jāsasniedz, izmantojot šo finansēšanas modeli.

Kārtība, kādā pārbauda atbilstību iekšējā tirgus noteikumiem saskaņā ar modeli, kas paredz ar izmaksām nesaistītu finansējumu, joprojām nav pietiekami skaidra

105 Publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumu ievērošana ir būtiska, lai ES iekšējais tirgus darbotos efektīvi. Dalībvalstīm joprojām būs jānodrošina, ka visi ES izdevumi atbilst publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumiem^[85]. Visbeidzot, Komisijas pienākums ir nodrošināt, ka dalībvalstis pareizi un konsekventi piemēro ES noteikumus par publisko iepirkumu un valsts atbalstu. Šis pienākums attiecas uz visiem publiskajiem izdevumiem un finansiālā atbalsta veidiem. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi jau no paša sākuma precizēt, kā pārvaldības un revīzijas iestādēm, izmantojot ar izmaksām nesaistīta finansējuma modeļus 2021.–2027. gada periodā, būtu jārīkojas attiecībā uz publisko iepirkumu un valsts atbalstu, tostarp lai izvairītos no juridiskās nenoteiktības situācijas, kāda bija iepriekšējā periodā.

106 2021.–2027. gada KNR paredz, ka pārvaldības verifikācijām un darbību revīzijām attiecībā uz tām programmas daļām, kurās izmanto ar izmaksām nesaistīta finansējuma modeli, ir jāpārliecinās, ka atlīdzināšanas nosacījumi ir izpildīti vai ka rezultāti ir sasniegti. Tomēr tajās nebūtu jāpārbauda pamatā esošās izmaksas, jo Komisija sniedz ex ante piekrišanu par šādām summām^[86]. Tas neskar dalībvalstu pienākumu nodrošināt atbilstību publiskā iepirkuma vai valsts atbalsta noteikumiem. Vadošajām un revīzijas iestādēm joprojām ir jāsniedz Komisijai pārliecība, ka visi pārskatos iekļautie izdevumi ir pareizi un atbilst visiem piemērojamajiem noteikumiem^[87].

Secinājumi un ieteikumi

Uz sniegumu balstīta finansēšana kohēzijas politikā: vērtīgas ieceres, bet 2014.–2020. gada periodā šķēršļi saglabājās

107 2014.–2020. gada periodā ir paveikts daudz, lai stiprinātu kohēzijas politikas orientāciju uz sniegumu, un snieguma satvara ieviešana ir palīdzējusi mainīt kohēzijas politikas finanšu pārvaldības kultūru. Tomēr mūsu revīzija parādīja to, ka uz sniegumu balstīta finansēšana vēl nav kļuvusi par realitāti. Proti, lai gan trīs jauno instrumentu rezultātā tika ieviestas jaunas īstenošanas pieejas, tie būtiski nemainīja veidu, kādā ES finansējums tika piešķirts un izmaksāts.

108 Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu īstenošanas process ilgst vairākus gadus, dažkārt pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas septiņu gadu periodu, un paiet krietns laika sprīdis, līdz ES investīcijas sniedz rezultātus un dažkārt pat iznākumus. Bažas rada arī snieguma informācijas uzticamība un lietderība, pamatojoties uz kuru būtu jāpiešķir finanšu resursi. Viena no galvenajām atziņām, kas gūta no labi iecerētajām 2014.–2020. gada iniciatīvām, ir tāda, ka resursu piešķiršanas sasaiste ar sniegumu nekādā ziņā nav vienkāršs uzdevums.

Vai instrumenti bija labi izstrādāti, lai stimulētu sniegumu un pārvirzītu uzsvaru uz rezultātu sasniegšanu?

109 Mūsu veiktajā revīzijā apstiprinājās, ka visiem trim instrumentiem bija potenciāls stimulēts sniegumu un pārvirzīt uzsvaru uz rezultātu sasniegšanu. Šie instrumenti bija savstarpēji papildinoši, jo bija piemērojami dažādos programmu īstenošanas posmos un dažādos aspektos. Tomēr tie visi nodrošināja veidu, kā kohēzijas finansējumu sasaistīt ar sniegumu un rezultātiem.

110 Ex ante nosacījumi (EAN) bija viens no galvenajiem jauninājumiem 2014.–2020. gada periodā. Tie bija izstrādāti, lai noteiktu pareizos nosacījumus efektīvam līdzekļu izlietojumam jau kopš programmu sākuma, ievērojot pamatprincipu, ka labāk savlaicīgi, pirms tiek izmaksāts ES finansējums, risināt visus jautājumus, kas var ierobežot dalībvalstu un reģionu potenciālu sasniegt plānotos rezultātus ( 16.–20. punkts).

111 Finansējuma daļas obligāta nodalīšana pasākumiem ar labu sniegumu “izpildes rezerves” veidā pati par sevi nebija novatorisks aspekts, jo 2000.–2006. gada periodā tas jau bija izmantots citā veidā. Inovatīvais elements bija snieguma novērtējums saskaņotā satvarā, kas paredzēja starpposma mērķu kopumu katram prioritārajam virzienam un rezerves piešķiršanu sekmīgām prioritātēm. Ar izpildes rezervi ieviesa pārredzamu un uz noteikumiem balstītu instrumentu, lai kohēzijas politikas finansēšanu padarītu vairāk balstītu uz sniegumu, ar nosacījumu, ka vadošo iestāžu paziņotie snieguma dati ir uzticami un satvars ir stabils un tiek pienācīgi īstenots. Šā instrumenta trūkums bija ierobežotās summas, jo tas attiecās tikai uz 6 % no dalībvalstu ESI fondu piešķīrumiem ( 39.–41. punkts).

112 Abi jaunie finansēšanas modeļi – “kopīgi rīcības plāni” un “ar izmaksām nesaistīts finansējums” ļāva darbību finansēšanu balstīt vai nu uz pārbaudītu sniegumu, ko mēra ar iznākuma vai rezultātu rādītājiem, vai uz nosacījumu izpildi. Tas bija skaidrs solis ceļā uz to, lai kohēzijas politika vairāk balstītos uz sniegumu, kaut gan šo modeļu izmantošana bija fakultatīva un attiecās tikai uz konkrētām jomām. Turklāt visiem ESI fondiem tika darītas pieejamas vienkāršotu izmaksu iespējas. Divas no šīm iespējām (vienības izmaksu standarta shēmas un vienreizēji maksājumi) skaidri saista maksājumus ar iznākumu ( 84.–91. punkts).

Vai Komisija un dalībvalstis efektīvi izmantoja šos instrumentus, lai kohēzijas finansējumu padarītu vairāk balstītu uz sniegumu?

113 Veicot revīziju, mēs konstatējām, ka Komisija un dalībvalstis tikai daļēji efektīvi izmantoja šos trīs instrumentus, lai kohēzijas finansējumu padarītu vairāk balstītu uz sniegumu. Kopumā mūsu novērtējums attiecībā uz ex ante nosacījumiem ir pozitīvāks nekā attiecībā uz izpildes rezervi, bet vismazāk pozitīvs tas ir uz sniegumu balstītiem finansēšanas modeļiem (izņemot vienkāršotu izmaksu iespējas).

Ex ante nosacījumi

114 Ex ante nosacījumu novērtējums (un ar to saistīto rīcības plānu izpilde) bieži balstījās uz plašiem kritērijiem, kas bija izklāstīti Kopīgo noteikumu regulā un deva ievērojamas interpretācijas iespējas, un bieži vien neatsaucās uz konkrētiem skaitļos izsakāmiem galamērķiem pat tad, ja šādus galamērķus varēja atvasināt no ES tiesību aktiem. Komisija 2014. gadā izdeva papildu norādījumus par to, kā dalībvalstīm un tās dienestiem būtu jānovērtē progress ex ante nosacījumu izpildes sasniegšanā. Tomēr mūsu veiktā revīzija parādīja, ka Komisijai bija grūtības līdz perioda beigām nodrošināt EAN saskaņotu novērtēšanu visās dalībvalstīs ( 21. un 22. punkts).

115 Aptuveni trešdaļa tematisko EAN programmu pieņemšanas posmā nebija izpildīti. Šis skaitlis nesniedz nekādas norādes par neizpildīto EAN iespējamo ietekmi uz dalībvalstu spēju sasniegt rezultātus. Tomēr tas parāda, ka EAN neizpilde nebija atsevišķs gadījums, bet attiecās uz vairākām jomām un daudzām dalībvalstīm. Pozitīvi vērtējams tas, ka dalībvalstis līdz ziņošanas termiņam – līdz 2017. gada augusta beigām – bija izpildījušas 98 % rīcības plānu ( 23.–25. punkts).

116 Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ex ante nosacījumu novērtējums tika izstrādāts kā vienreizējs pasākums. Tādējādi nav skaidrs, vai šajā procesā paziņotie sasniegumi bija turpinājušies visā 2014.–2020. gada periodā. Turklāt EAN formāla izpilde pati par sevi nenozīmē, ka situācija uz vietas ir uzlabojusies un ka tā ir radījusi apstākļus rezultātu sasniegšanai. EAN neizpilde (vai nepabeigti rīcības plāni) reti radīja finansiālas sekas dalībvalstīm. Tajā pašā laikā EAN ieviešana varēja dot netiešu ieguldījumu, jo bez tiem nosacījumi ES līdzekļu izlietošanai uz vietas būtu bijuši vēl sarežģītāki ( 26.–34. punkts).

117 “Veicinošie nosacījumi” (EAN turpinājums) tiks piemēroti visā 2021.–2027. gada periodā. Tomēr, tāpat kā iepriekšējā periodā, Komisijai nav jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par to, kā dalībvalstis izpilda veicinošos nosacījumus. Visbeidzot, mēs atzīmējam, ka 2021.–2027. gada veicinošie nosacījumi ir papildināti ar jaunu tiesiskuma nosacījumu. Tomēr attiecībā uz kohēzijas politikas finansējumu Komisija var ierosināt pasākumus tikai tad, ja Kopīgo noteikumu regulas īpašās procedūras pienācīgi nenodrošina ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai ES finanšu interešu aizsardzību ( 35.–38. punkts).

Izpildes rezerve

118 Mēs iepriekš ziņojām par grūtībām, kas dalībvalstīm radās, nosakot kopējus iznākuma un rezultātu rādītājus, kurus pēc tam izmantoja izpildes rezerves piešķiršanai ( 42.–48. punkts).

119 Sākot ar 2014. gadu, Komisija koriģēja un precizēja darbības rezultātu izvērtēšanas nosacījumus un kritērijus. Pēc šīm izmaiņām dalībvalstis ziņoja par labāku sniegumu, nekā tās varēja sasniegt saskaņā ar sākotnējiem tiesību aktiem ( 49.–52. punkts).

120 Dalībvalstis pirms darbības rezultātu izvērtēšanas grozīja daudzus starpposma mērķus. Pēc šiem snieguma satvara grozījumiem Komisija 2019. un 2020. gadā atbrīvoja aptuveni 82 % no izpildes rezerves. Bez šiem grozījumiem būtu atbrīvoti 56 % no izpildes rezerves un aptuveni viena trešdaļa no visām prioritātēm ar izpildes rezervi tiktu uzskatītas par tādām, kam ir “nopietnas nepilnības” saistībā ar to, kā ir sasniegti starpposma mērķi ( 53.–60. punkts).

121 Mēs arī konstatējām, ka Komisija nebija noteikusi visu darbības rezultātu izvērtēšanā izmantoto snieguma datu uzticamību. Vadošās iestādes atšķirīgi pārbaudīja snieguma datu uzticamību. Tajā pašā laikā revīzijas iestādes pirms 2019. gada darbības rezultātu izvērtēšanas veica revīzijas darbu attiecībā uz snieguma datu uzticamību lielākajā daļā, bet ne visās programmās. Vēl viens ierobežojošs faktors bija dalībvalstu gada īstenošanas ziņojumu un to attiecīgo pārvaldības deklarāciju un gada kontroles ziņojumu termiņu neatbilstība. Komisija tikai daļēji varēja kompensēt šos trūkumus, veicot dalībvalstu paziņoto snieguma datu papildu pārbaudes. Visbeidzot, nevienu maksājumu programmām Komisija neapturēja tāpēc, ka būtu atklāti nopietni trūkumi snieguma uzraudzības sistēmas vai datu par rādītājiem kvalitātē un uzticamībā ( 61.–73. punkts).

122 Palātas veiktā analīze parādīja, ka izpildes rezerves atbrīvošanu galvenokārt noteica dalībvalstu īstenošanas progress, par ko liecina galveno īstenošanas posmu vai tiešo rezultātu sasniegšana un panākumi naudas izlietošanā (aptuveni trešdaļa no visiem rādītājiem bija finanšu rādītāji). Mazāk nekā 1 % rādītāju attiecās uz rezultātiem. Komisija nekad nepiemēroja maksājumu atlikšanu par nepietiekamu sniegumu ( 74.–76. punkts).

123 Mēs arī konstatējām tikai vāju saikni starp programmas prioritātēm attiecībā uz galamērķu sasniegšanu līdz 2018. gadam un līdzekļu pārdali (laikposmā no perioda sākuma līdz 2018. gadam). Kopumā izpildes rezerves piešķiršanai bija tikai ierobežota ietekme uz programmu budžetiem ( 77.–80. punkts).

124 Darbības rezultātu izvērtēšana un izpildes rezerve 2021.–2027. gadam tika pārtraukta. 2025. gadā tiks veikta vidusposma pārskatīšana, attiecībā uz kuru Komisija vēl nav precizējusi, kā tiks ņemts vērā sniegums. Taču šīs vidusposma pārskatīšanas konteksts atšķirsies no konteksta iepriekšējos periodos. Viens no iemesliem ir tas, ka kohēzijas politikas finansējums tiks īstenots vienlaikus ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM). Jau ir norādes, ka 2021.–2027. gada darbības programmu sākšana aizkavēsies vēl vairāk nekā pirms septiņiem gadiem. Turklāt, tā kā saskaņā ar ANM valsts līdzfinansējums nav paredzēts, daudzus investīciju projektus, kas parastos apstākļos būtu īstenoti, izmantojot kohēzijas politikas finansējumu, tagad var finansēt no ANM. Rezultātā dalībvalstis, visticamāk, apgūs mazāk no sākotnēji plānotajiem finanšu piešķīrumiem, nekā paredzēts. Tas savukārt nozīmē iespējamību, ka līdz termiņa vidusposma pārskatīšanai kohēzijas jomas izdevumiem būs mazāk iznākumu un rezultātu ( 81.–83. punkts).

Uz sniegumu balstīti finansēšanas modeļi

125 2014.–2020. gada periodā dalībvalstis izrādīja nelielu interesi izmantot divus jaunos uz sniegumu balstītos finansēšanas modeļus. Tikai Austrija vienam projektam izmēģināja “ar izmaksām nesaistītu finansējumu”. Turklāt Komisija uz savu atbildību diviem projektiem izmēģina “kopīga rīcības plāna” modeli (neturpinās 2021.–2027. gada periodā). ES finansējums šiem trim izmēģinājuma projektiem ir aptuveni 37 miljoni EUR ( 92.–93. punkts).

126 Mūsu veiktā analīze parādīja, ka Komisijas ex ante ietekmes novērtējumā par 2014.–2020. gada periodu nebija aplūkota jauno, uz sniegumu balstīto finansēšanas modeļu iespējamība un iespējamais pieprasījums pēc tiem. Mēs konstatējām trīs galvenos šķēršļus labākai līdzekļu apguvei:

•  “ar izmaksām nesaistīta finansējuma” modeļa novēlota ieviešana 2014.–2020. gada periodā;
•  vadošo iestāžu grūtības noteikt piemērotas darbības;
•  dalībvalstu bažas par juridisko noteiktību attiecībā uz turpmākām pārbaudēm un kontrolēm, īpaši attiecībā uz pienākumu ievērot publiskā iepirkuma vai valsts atbalsta noteikumus ( 94.–99. punkts).

127 Pozitīvi vērtējams tas, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir ievērojami palielinājies vienkāršotu izmaksu iespēju izmantojums, daļēji tāpēc, ka Komisija ir aktīvi mudinājusi vadošās iestādes samazināt administratīvo slogu un kļūdu risku. Gandrīz visās Eiropas Sociālā fonda programmās vismaz zināmā mērā tiek izmantotas vienkāršotu izmaksu iespējas, un dažas Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas arī ir sākušas tās izmantot. Tomēr tas attiecas tikai uz nelielu daļu izdevumu: mēs lēšam, ka aptuveni 8,5 % no 2014.–2020. gada kohēzijas izdevumiem būs atlīdzināti, izmantojot uz sniegumu balstītus finansēšanas modeļus (gandrīz pilnībā – vienkāršotu izmaksu iespējas) ( 100. un 101. punkts).

128 Ar izmaksām nesaistīta finansējuma modelis turpmākajos gados kļūs par dominējošo ES finansēšanas modeli galvenokārt tāpēc, ka tas obligāti jāizmanto saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Tajā pašā laikā tas tiks ieviests kā fakultatīvs finansēšanas modelis visās kohēzijas politikas jomās un būs vienīgais pieejamais modelis konkrētām darbībām administratīvās spējas stiprināšanai. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ar izmaksām nesaistīta finansējuma modeli var izmantot divos līmeņos: i) ES iemaksai visā dalībvalsts programmas prioritātē (vai tās daļās) un ii) projektos, kurus īsteno saskaņā ar šādām programmām vai prioritātēm, – dotācijām, ko dalībvalsts ir piešķīrusi atbalsta saņēmējam. Tādējādi dalībvalstīm būs vieglāk apvienot ES finansējumu ar valsts vai reģionālām shēmām, kuru noteikumus citādi varētu būt grūti saskaņot ar ES attiecināmības noteikumiem. Komisijai joprojām ir jāprecizē konkrētas ar izmaksām nesaistīta finansējuma modeļa attiecināmības prasības un standarta pasākumi (piemēram, nosakot attiecīgās investīciju jomas, darbības jomas, pasākumus vai darbības un izpildāmos nosacījumus vai sasniedzamos iznākumus/rezultātus). Ir nepieciešams arī sīkāks skaidrojums par kārtību, kādā Komisijai sniedz pārliecību par atbilstību iekšējā tirgus noteikumiem (publiskais iepirkums un valsts atbalsts), kad tiek piemērots “ar izmaksām nesaistīta finansējuma” modelis ( 102.–106. punkts).

1. ieteikums. 2021.–2027. gada periodā pēc iespējas labāk izmantot veicinošos nosacījumus

Komisijai:

1. sistemātiski jāuzrauga tas, kā dalībvalstis visā plānošanas periodā izpilda veicinošos nosacījumus, izmantojot savu pārstāvi kohēzijas politikas programmu uzraudzības komitejā;
2. jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā dalībvalstis izpilda veicinošos nosacījumus, un par savām izpildes panākšanas darbībām.

Termiņš: visā 2021.–2027. gada periodā.

2. ieteikums. Laikus sagatavot pamatu efektīvai vidusposma pārskatīšanai attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu

Komisijai:

1. savlaicīgi jāinformē dalībvalstis par pieeju, kas piemērojama vidusposma pārskatam, tostarp attiecībā uz finansējuma piešķiršanu atlikušajam periodam;
2. savos 2025. gada vidusposma pārskatos par kohēzijas politikas fonda ieguldījumiem minētajās dalībvalstīs jāņem vērā visi attiecīgie 2024. gada novērtējuma konstatējumi par to, kā šīs dalībvalstis izmanto ANM.

Termiņš: 2025. gadā.

3. ieteikums. Precizēt noteikumus, kas ir pamatā finansēšanas modelim “ar izmaksām nesaistīts finansējums”

Komisijai:

1. ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm jāapzina attiecīgās ieguldījumu jomas, kurās finansējumu var balstīt uz finansēšanas modeli, kas nav saistīts ar izmaksām, un nosacījumi, kas jāizpilda, vai iznākums/rezultāti, kas jāsasniedz, attiecībā uz darbību, pasākumu un darījumu veidiem, kuros var izmantot ar izmaksām nesaistītu finansējumu;
2. jānosaka kritēriji, pēc kuriem novērtēt dalībvalstu pamatotos pieprasījumus grozīt izpildāmos nosacījumus vai iznākumu/rezultātus, kas jāsasniedz.

Termiņš: līdz 2023. gada vidum.

4. ieteikums. Precizēt pieeju ticamības apliecināšanai par ES izdevumiem, izmantojot modeli “ar izmaksām nesaistīts finansējums”.

Komisijai jāpaskaidro, kā vadošajām un revīzijas iestādēm dalībvalstīs būtu:

1. jāpārbauda dalībvalstu sistēmu uzticamība uzraudzībai un ziņošanai par izpildāmajiem nosacījumiem vai iznākumu/rezultātiem, kas jāsasniedz;
2. jāsniedz pārliecība par iekšējā tirgus noteikumu (publiskais iepirkums un valsts atbalsts) efektīvu piemērošanu.

Termiņš: līdz 2022. gada vidum.

Šo ziņojumu 2021. gada 30. septembrī Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

Pielikumi

I pielikums. Revīzijā iekļautās darbības programmas

II pielikums. Iepriekšējie pārskati, ziņojumi un atzinumi

Īpašie ziņojumi

•  Īpašais ziņojums Nr. 24/2016 “Jāpastiprina centieni, lai uzlabotu informētību par valsts atbalsta noteikumiem kohēzijas politikas jomā un panāktu atbilstību tiem”
•  Īpašais ziņojums Nr. 2/2017 “Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un programmām kohēzijas politikas jomā: izdevumi tiek mērķtiecīgāk virzīti uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, bet darbības rezultātu novērtēšana kļūst aizvien sarežģītāka”
•  Īpašais ziņojums Nr. 15/2017 “Ex ante nosacījumi un izpildes rezerve kohēzijas jomā: inovatīvi, taču vēl neefektīvi instrumenti”
•  Īpašais ziņojums Nr. 21/2018 “ERAF un ESF projektu atlase un uzraudzība 2014.–2020. gada periodā joprojām vērsta galvenokārt uz tiešajiem rezultātiem”
•  Īpašais ziņojums Nr. 20/2020 “Bērnu nabadzības apkarošana – Komisijas atbalsts jānovirza mērķtiecīgāk”

Tematiskie apskati

•  Apskats Nr. 5/2018 “Kohēzijas politikas vienkāršošana pēc 2020. gada”
•  Apskats Nr. 5/2019 “ES budžeta neizpildītās saistības tuvplānā” (ātrais stāvokļa apskats)
•  Apskats Nr. 8/2019 “Rezultātu sasniegšana kohēzijas jomā” (informatīvais apskats)

Gada pārskati

•  Gada pārskats par 2011. finanšu gadu; Oficiālais Vēstnesis 2012/C 344/1, 6. nodaļa
•  Gada pārskats par 2012. finanšu gadu, Oficiālais Vēstnesis 2013/C 331/1, 6. nodaļa
•  Gada pārskats par 2013. finanšu gadu, Oficiālais Vēstnesis 2014/C 398/1, 10. nodaļa
•  Gada pārskats par 2014. finanšu gadu, Oficiālais Vēstnesis 2015/C 373/01, 6. nodaļa
•  Gada pārskats par budžeta izpildi 2017. finanšu gadā, Oficiālais Vēstnesis 2018/C 357/01, 3. nodaļa
•  Gada pārskats par budžeta izpildi 2018. finanšu gadā, Oficiālais Vēstnesis 2019/C 340/01, 1. nodaļa

Atzinumi

•  Atzinums Nr. 1/2017 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam
•  Atzinums Nr. 6/2018 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus
•  Atzinums Nr. 6/2020 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu

Akronīmi un saīsinājumi

ANM: Atveseļošanas un noturības mehānisms

DFS: daudzgadu finanšu shēma

DP: darbības programma

EAN: Ex ante nosacījumi

EIF: Eiropas Investīciju fonds

ELFLA: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

ESF: Eiropas Sociālais fonds

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

ETS: Eiropas teritoriālā sadarbība

KF: Kohēzijas fonds

KNR: Kopīgo noteikumu regula

KRP: Kopīgs rīcības plāns

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

Gosārijs

Darbības programma: pamata satvars ES finansētu kohēzijas projektu īstenošanai noteiktā periodā; darbības programmā iekļautas prioritātes un mērķi, kas noteikti partnerības nolīgumā starp Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi: pieci galvenie ES fondi, kuri kopā veicina ekonomikas attīstību visā Eiropas Savienībā 2014.–2020. gada periodā: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Gada īstenošanas ziņojums: dokuments, ko sagatavojusi dalībvalsts vadošā iestāde un kas iesniegts Komisijai, par darbības programmas īstenošanas gaitu iepriekšējā finanšu gadā.

Gada kontroles ziņojums: dokuments, ko sagatavojusi dalībvalsts revīzijas iestāde un kas iesniegts Komisijai kā daļa no minētās valsts ikgadējā apliecināšanas dokumentu kopuma.

Galamērķis (mērķrādītājs): Šajā ziņojumā – sasniedzamais iznākums vai rezultāts, vai izdevumi, kas jāapstiprina Komisijai līdz 2023. gada 31. decembrim.

Galvenais īstenošanas posms: starpposms, kas papildina starpposma mērķus virzībā uz iznākuma galamērķu sasniegšanu.

Ieguldījumi: finanses, cilvēkresursi un materiālie, administratīvie vai normatīvie līdzekļi, ko izmanto projekta vai programmas īstenošanā.

Ietekme: pabeigtā projekta vai programmas plašākas ilgtermiņa sekas, piemēram, sociāli ekonomiskie ieguvumi iedzīvotājiem kopumā.

Intervences loģika: sasaiste starp priekšlikuma mērķiem, plānotajiem ieguldījumiem un darbībām un plānotajiem rezultātiem un ietekmi.

Iznākums: kaut kas, kas ir radīts vai sasniegts projektā, piemēram, mācību kursu nodrošināšana vai ceļa izbūve.

Izpildes rezerve: budžeta summa, kas piešķirta no Eiropas Strukturālo un investīciju fondu izdevumiem, bet ko ietur, līdz ir sasniegti noteikti starpposma mērķi.

Kohēzijas politika: ES politika, kuras mērķis ir samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem un dalībvalstīm, veicinot darbvietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību, kā arī pārrobežu un starpreģionālo sadarbību.

Kohēzijas politikas finansējums: četri ES fondi, ar kuriem 2021.–2027. gada periodā atbalsta ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Eiropas Savienībā: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Kohēzijas fonds un Taisnīgas pārkārtošanās fonds.

Kopīgo noteikumu regula: regula, kas paredz noteikumus, ko 2014.–2020. gada periodā piemēro visiem pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

Revīzijas iestāde: neatkarīga valsts struktūrvienība, kas atbild par ES izdevumu programmu sistēmu un darbību revīziju.

Rezultāts: tikko pabeigta projekta vai programmas tūlītējā ietekme, piemēram, mācību kursu dalībnieku uzlabotas iespējas atrast darbu vai labāka piekļuve noteiktai vietai pēc jauna ceļa izbūves.

Snieguma (jeb darbības rezultātu) satvars: starpposma mērķi un galamērķi, kas noteikti rādītāju kopumam katram darbības programmas prioritārajam virzienam (izņemot tehnisko palīdzību).

Starpposma mērķis: starpposma galamērķis virzībā uz konkrētu mērķi, kas jāsasniedz iepriekš noteiktā termiņā.

Stratēģija “Eiropa 2020”: ES desmit gadu stratēģija, kura sākta 2010. gadā un kuras mērķis ir veicināt izaugsmi un radīt darbvietas.

Tematiskais mērķis: investīciju prioritātes paredzētais kopējais rezultāts, kas īstenošanas nolūkā sadalīts konkrētos mērķos.

Vadošā iestāde: valsts, reģionāla vai vietēja publiska vai privāta iestāde, kuru dalībvalsts iecēlusi ES finansētas programmas pārvaldībai.

Vienības izmaksu standarta likmes: vienkāršots izmaksu risinājums, ko izmanto, lai aprēķinātu darbības attiecināmos izdevumus, reizinot pasākumus, ieguldījumus, iznākumu un rezultātus ar iepriekš noteiktajām izmaksām par vienas vienības piegādi.

Vienkāršotu izmaksu iespējas: pieeja, ar kuru dotācijas summu nosaka, izmantojot tādas metodes kā vienības standarta izmaksas, vienotas likmes finansējums un vienreizējie maksājumi, nevis ņemot vērā atbalsta saņēmējam faktiski radušās izmaksas. Šīs pieejas mērķis ir samazināt administratīvo slogu.

Vienreizējs maksājums: vienkāršotu izmaksu iespējas veids, kad maksājumi tiek veikti pilnā apmērā, nevis pa daļām, piemēram, lai atlīdzinātu darbības attiecināmās izmaksas, ja ir pabeigtas iepriekš noteiktas darbības un/vai sasniegts iznākums.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=59899

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=59899

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumiem kohēzijā, izaugsmē un iekļautībā. Revīziju vadīja ERP loceklis Ladislav Balko, un atbalstu sniedza locekļa biroja vadītājs Branislav Urbanic, locekļa biroja atašejs Zuzana Frankova, atbildīgais vadītājs Friedemann Zippel, darbuzdevuma vadītājs Bernard Witkos; darbuzdevuma vadītāja vietniece Cristina Jianu un revidenti Ana Popescu, Annekatrin Langer un Sabine Maur-Helmes. Lingvistisko atbalstu sniedza Michael Pyper. Grafiskā dizaina atbalstu nodrošināja Alexandra Mazilu.

Beigu piezīmes

^[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 33. pants.

^[2] Eiropas Komisija, Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskats/pārskatīšana. Uz rezultātiem orientēts ES budžets, COM(2016) 603 final, 14.9.2016.; Eiropas Komisija, Uz rezultātiem vērsts ES budžets (BFOR).

^[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus, 3., 16. un 23. apsvērums.

^[4] Līgums par Eiropas Savienības darbību, 174. pants.

^[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.

^[6] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.

^[7] ESAO,Budgeting and performance in the European Union: A review by the OECD in the context of EU budget focused on results, OECD Journal on Budgeting, Volume 2017/1, section 1.2.1.

^[8] ESAO,Incentivising performance in public investment policies delivered at national and subnational levels: Managing across temporal and institutional horizons, 2017. gada 31. marts, 8. un 9. lpp.

^[9] Līgums par Eiropas Savienības darbību, 317. pants; Regula (ES, Euratom) 2018/1046, 62. panta 3. punkts.

^[10] Eiropas Komisija, Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskats/pārskatīšana, COM(2016) 603 final, 14. lpp.; ERP 2017. gada pārskats, 3.6. un 3.7. punkts; ERP apskats Nr. 8/2019 “Rezultātu sasniegšana kohēzijas jomā” (informatīvais apskats), 26. punkts.

^[11] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts) attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis) attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu.

^[12] ERP īpašais ziņojums Nr. 15/2017 “Ex ante nosacījumi un izpildes rezerve kohēzijas jomā: inovatīvi, taču vēl neefektīvi instrumenti”, I un II pielikums.

^[13] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 19. panta 2. punkts.

^[14] ERP Īpašais ziņojums Nr. 15/2017, 38. un 94. punkts.

^[15] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 19. pants un XI pielikums.

^[16] ERP Īpašais ziņojums Nr. 15/2017, 34. punkts.

^[17] ERP Īpašais ziņojums Nr. 15/2017, 38. un 39. punkts.

^[18] ERP īpašais ziņojums Nr. 20/2020 “Bērnu nabadzības apkarošana – Komisijas atbalsts jānovirza mērķtiecīgāk”, 65. punkts.

^[19] ERP īpašais ziņojums Nr. 24/2016 “Jāpastiprina centieni, lai uzlabotu informētību par valsts atbalsta noteikumiem kohēzijas politikas jomā un panāktu atbilstību tiem”, 105. punkts.

^[20] ERP 2018. gada pārskats, 1.30. punkts.

^[21] Eiropas Komisija, Dienestu darba dokuments: The Value Added of Ex ante Conditionalities in the European Structural and Investment Funds, SWD(2017) 127 final, 31.3.2017., C un D daļa.

^[22] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 19. panta 5. punkts.

^[23] ERP Īpašais ziņojums Nr. 15/2017, 61. un 62. punkts.

^[24] Eiropas Komisija, Procedūra, ko EMPL ĢD piemēro, lai uzraudzītu un novērtētu rīcības plānu īstenošanu attiecībā uz piemērojamo ex ante nosacījumu izpildi. Atjaunināta redakcija 2017. gada izpildes ziņojumam, 2017. gada 28. jūlijs.

^[25] Eiropas Komisija, ESI fondu procedūra attiecībā uz maksājumu apturēšanu, ja nav pabeigti rīcības plāni ex ante nosacījumu izpildei, 2017. gada 26. jūnija redakcija (3.0), RegiDDG.02.

^[26] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 19. panta 5. punkts.

^[27] Regula (ES) 2021/1060, III un IV pielikums.

^[28] Regula (ES) 2021/1060, 15. panta 6. punkts.

^[29] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

^[30] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 20. pants.

^[31] Eiropas Komisija, Guidance for Member States on performance framework, review and reserve, EGESIF_18-0021-01, 2.0. redakcija, 2018. gada 19. jūnijs.

^[32] KomisijasĪstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014 (2014. gada 7. marts), ar kuru paredz noteikumus, kā īstenot Regulu (ES) Nr. 1303/2013, 6. pants.

^[33] Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014, 5. panta 3. punkts.

^[34] KomisijasĪstenošanas regula (ES) 2015/207 (2015. gada 20. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Regulu (ES) Nr. 1303/2013, V pielikums.

^[35] Regula (ES) Nr. 1303/2013, II pielikums, 5. punkts.

^[36] Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014, 5. panta 6. punkts.

^[37] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 22. panta 6. punkts; Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014, 6. pants.

^[38] ERP 2013. gada pārskats, 10.56. punkts.

^[39] ERP Īpašais ziņojums Nr. 15/2017, 102.–106., 108. un 109. punkts.

^[40] ESAO,Budgeting and performance in the European Union, 1.2.2. un 1.2.3. iedaļa.

^[41] ERP Īpašais ziņojums Nr. 21/2018 “ERAF un ESF projektu atlase un uzraudzība 2014.–2020. gada periodā joprojām vērsta galvenokārt uz tiešajiem rezultātiem”, 61. un 62. punkts; ERP Informatīvais apskats Nr. 5/2018 “Kohēzijas politikas vienkāršošana pēc 2020. gada”, 41. un 59. punkts; ERP Īpašais ziņojums Nr. 15/2017, 78. un 79. punkts.

^[42] Eiropas Komisija, Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Proposal for a Regulation of the European Parliament and the Council on the European Social Fund Plus”, SWD(2018) 289 final, 30.5.2018., 3. pielikums.

^[43] ERP īpašais ziņojums Nr. 2/2017 “Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un programmām kohēzijas politikas jomā: izdevumi tiek mērķtiecīgāk virzīti uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, bet darbības rezultātu novērtēšana kļūst aizvien sarežģītāka”, 47. punkts.

^[44] ERP apskats Nr. 5/2019 “ES budžeta neizpildītās saistības tuvplānā” (ātrais stāvokļa apskats), 82. punkts.

^[45] KomisijasĪstenošanas regula (ES) 2018/276 (2018. gada 23. februāris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 215/2014 groza, 1. panta 1. punkts.

^[46] Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/256 (2019. gada 13. februāris), ar ko groza Īstenošanas regulu (EU) 2015/207, V un VI pielikums.

^[47] Eiropas Komisija, Decommitment methodology (n+3) and process in 2014 – 2020 – Update, EGESIF_17–0012–2, 2017. gada 23. novembris.

^[48] Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014, 5. panta 6. punkts.

^[49] Eiropas Komisija, Guidance for Member States on Performance framework, review and reserve, 15. lpp.; Eiropas Komisija, Guidance on the Common approach to the revision of milestones and targets in the performance frameworks, 3.0. redakcija, 2018. gada 14. jūnijs, 3., 8. un 9. lpp.

^[50] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 2. panta 30. punkts un 50. panta 1. punkts.

^[51] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 125. panta 4. punkta e) apakšpunkts; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/207, VI pielikums.

^[52] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 2. panta 29. punkts un 138. panta b) un c) punkts.

^[53] Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/886 (2019. gada 12. februāris) attiecībā uz noteikumiem par finanšu instrumentiem, vienkāršotām izmaksu iespējām, revīzijas liecībām, darbību revīziju tvērumu un saturu un darbību izlases veidošanas metodoloģiju un III pielikumu, 1. panta 11. punkta a) apakšpunkts.

^[54] Eiropas Komisija, REGIO ĢD 2019. gada darbības pārskats, 39. lpp.

^[55] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 142. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

^[56] Regula (ES) 2021/1060, 18. panta 1. punkta f) apakšpunkts.

^[57] Regula (ES) 2021/1060, 24. panta 5. punkts un 26. panta 1. punkts.

^[58] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 104. pants.

^[59] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 104. panta 2. punkts.

^[60] Regula (ES, Euratom) 2018/1046, 125. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

^[61] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 67. panta 1. punkta e) apakšpunkts.

^[62] Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/694 (2019. gada 15. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 papildina attiecībā uz finansējumu, kas nav saistīts ar attiecīgo darbību izmaksām.

^[63] Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/694.

^[64] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 67. panta 1. punkts un 109. panta 2. punkts, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/694, pielikums.

^[65] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 67. panta 1. punkta b)–d) apakšpunkts, 67. panta 5. punkts, 67. panta 5. punkta a) apakšpunkts, 68., 68.a un 68.b pants.

^[66] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 67. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

^[67] Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2195 (2015. gada 9. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu papildināšanu attiecībā uz vienību izmaksu standarta shēmu un vienreizējo maksājumu definīcijām saistībā ar izdevumiem, ko Komisija atmaksā dalībvalstīm.

^[68] Eiropas Komisija, Guidance on Simplified Cost Options – European Structural and Investment (ESI) Funds, EGESIF_14-0017, 2014. gada septembris, 8. lpp.

^[69] ERP 2011. gada pārskats, 6.30. punkts; ERP 2012. gada pārskats, 6.42. punkts; ERP 2014. gada pārskats, 6.79. punkts.

^[70] ERP Īpašais ziņojums Nr. 2/2017, 6. ieteikums; ERP Atzinums Nr. 1/2017 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 82. un 84. pants.

^[71] Eiropas Komisija, Impact assessment accompanying the document “Proposal for a Regulation of the European Parliament and the Council on the European Social Fund Plus”, SWD(2018) 289, 30.5.2018., 22. lpp.

^[72] ERAF/KF starpvalstu tīkls vienkāršotu izmaksu iespēju praktizētājiem, 6. sanāksme, uz rezultātiem balstītu pieeju prezentācija, 2020. gada 2. jūlijs; Eiropas Komisija (t33 & SWECO), Use and intended use of simplified cost options in ESF, ERDF, CF and EAFRD, 2018. gada 27. marts, 13. un 16. lpp.

^[73] Eiropas Komisija, Impact assessment accompanying the document “Proposal for a Regulation of the European Parliament and the Council on the European Social Fund Plus”, SWD(2018) 289, 30.5.2018., 21. lpp.; Eiropas Komisija, Impact assessment accompanying the document “Proposal for a Regulation of the European Parliament and the Council on the European Regional Development Fund and on the Cohesion Fund”, SWD(2018) 282, 29.5.2018., 64. lpp.

^[74] Eiropas Komisija, Guidance on Simplified Cost Options, EGESIF_14-0017, 2014. gada septembris.

^[75] Commission notice guidelines on the use of Simplfied Cost Options within the European Structural and Investment Funds (ESI) pārskatīta redakcija (2021/C 200/01), 2021. gada 27. maijs, 15. un 41. lpp.

^[76] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 67. panta 1. punkts; Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/694 (2019. gada 15. februāris), 6. apsvērums un pielikuma 4. punkta f) apakšpunkts.

^[77] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 125. panta 4. punkta a) apakšpunkts; Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu.

^[78] Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/694 (2019. gada 15. februāris), 3. panta 2. punkts un pielikuma 3. punkta 1. apakšpunkts un 5. punkts.

^[79] Eiropas Komisija, Use and intended use of simplified cost options in ESF, ERDF, CF, EARD and EAFRD, 2018. gada 27. marts, 42. un 53. lpp.

^[80] Regula (ES, Euratom) 2018/1046, 125. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

^[81] Regula (ES) 2021/241, 18. apsvērums,4. panta 2. punkts un 24. panta 2. punkts; ERP Atzinums Nr. 6/2020 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 47. un 53.–56. punkts.

^[82] Regula (ES) 2021/1060, 53. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 95. panta 1. punkts.

^[83] Regula (ES) 2021/1060, 37. un 95. pants.

^[84] Regula (ES) 2021/1060, 95. panta 4. punkts.

^[85] Regula (ES) Nr. 1303/2013, 125. panta 4. punkta a) apakšpunkts; Regula (ES) 2021/1060, 74. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

^[86] Regula (ES) 2021/1060, 95. panta 3. punkts un 34. apsvērums.

^[87] Regula (ES) 2021/1060, 69. panta 2. punkts un 74. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-6870-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/090	QJ-AB-21-024-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-6844-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/358784	QJ-AB-21-024-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6-2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

•  9. un 13. attēls: Ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.