ERAF un ESF projektu atlase un uzraudzība 2014.–2020. gada periodā joprojām vērsta galvenokārt uz tiešajiem rezultātiem

Kopsavilkums

I

Eiropas Savienība 2014.–2020. gada plānošanas periodam ir piešķīrusi gandrīz 349,4 miljardus EUR, lai sasniegtu tās mērķus kohēzijas politikas jomā. Šīs politikas mērķis ir atbalstīt darbvietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos. Lai sasniegtu šos mērķus, finansējumu piešķir projektiem, kurus īsteno atbalsta saņēmēji dalībvalstīs. Dalībvalstu iestādes atlasa finansējamos projektus un uzrauga to īstenošanu. Ir ļoti svarīgi, lai šis finansējums tiktu piešķirts efektīvi, proti, lai tiktu sasniegti paredzamie koprezultāti.

II

Lai palīdzētu sasniegt šo mērķi, Komisija īstenoja dažādus pasākumus ar nolūku 2014.–2020. gada periodā pievērst lielāku vērību koprezultātiem. Iepriekšējos ziņojumos mēs esam atzinīgi novērtējuši šo pasākumu nodrošinātos uzlabojumus. Taču mēs esam arī norādījuši uz būtiskiem trūkumiem, kas attiecas uz šo pasākumu efektivitāti un uzraudzības informācijas kvalitāti saistībā ar kohēzijas politikas izdevumiem. Šie iepriekš izdarītie konstatējumi ir apkopoti un sīkāk izstrādāti šajā ziņojumā.

III

Mēs pārbaudījām, cik labi orientācija uz koprezultātiem ir integrēta projektu atlases procedūrās un cik labi Komisija un dalībvalstis var pamatot ES budžeta pareizu izlietojumu. Šajā nolūkā mēs pārbaudījām tādu projektu atlases un uzraudzības kārtību, kuru īstenošanā izmanto kohēzijas politikas finansējumu.

IV

Mēs secinām, ka, neraugoties uz ilgtermiņa nodomiem, atlases procedūru struktūrā un procesos joprojām uzsvars likts uz tiešajiem rezultātiem un līdzekļu izlietojumu, nevis uz koprezultātiem. Turklāt uzraudzības kārtības nepilnības traucēja novērtēt to, kādā mērā ES finansējums ir palīdzējis sasniegt ES un dalībvalstu mērķus. Konkrētāk, attiecībā uz apmeklētajām darbības programmām mēs izdarījām turpmāk minētos secinājumus.

• Potenciālie atbalsta saņēmēji bija labi informēti par projektu atlasi, un tiem tika sniegts pienācīgs atbalsts, lai piekļūtu ES finansējumam. Procedūras, ko pārbaudījām, bija izstrādātas, lai palīdzētu atlasīt projektus, kuri ir būtiski DP mērķu sasniegšanai, taču atlases kritērijos reti tika prasīts pieteikumu iesniedzējiem noteikt skaitliski izteiktus koprezultātu rādītājus projektu līmenī. Turklāt lielākā daļa projektu tika atlasīti pieteikumu iesniegšanas secībā. Pieteikumu vērtēšana, piešķirot punktus, un klasificēšana, tos savstarpēji salīdzinot, tika veikta tikai vienā atlases procedūrā.
• Saistībā ar uzraudzību mēs konstatējām, ka uzraudzības sistēmas sāka darbību tikai vēlīnā posmā, un šāda situācija radās galvenokārt tādēļ, ka aizkavējās tiesību aktu pieņemšana. Dažas IT sistēmas, kuras izmanto, lai vāktu un apkopotu uzraudzības datus, joprojām ir nepilnīgas. Turklāt lēnais progress attiecīgo uzraudzības sistēmu revīzijās radīja risku, ka var nepietikt laika, lai līdz darbības rezultātu izvērtēšanai 2019. gadā veiktu korektīvus pasākumus.
• Uzraudzības informācija joprojām galvenokārt ir vērsta uz tiešajiem rezultātiem. Komisijas galvenajā ziņojumā par sasniegto ir norādīts uz progresu svarīgāko tiešo rezultātu rādītāju sasniegšanā, kā arī finansējuma īstenošanā. Taču ir pieejama tikai ierobežota informācija par sasniegtajiem koprezultātiem.

V

Tāpēc esam sagatavojuši turpmāk izklāstītos ieteikumus.

• Lai nodrošinātu saskaņotu un patiesi uz koprezultātiem vērstu pieeju projektu atlasē, dalībvalstīm jānodrošina projektu pieteikumu salīdzināšana, jāpieprasa atbalsta saņēmējiem noteikt vismaz vienu patiesu koprezultāta rādītāju katram projektam un veikt paredzamo koprezultātu un rādītāju izvērtēšanu pieteikumu novērtējuma ziņojumā.
• Lai nodrošinātu uz koprezultātiem vērstu uzraudzību, dalībvalstīm dotācijas nolīgumā jāiekļauj viens vai vairāki patiesi un skaitliski izteikti koprezultātu rādītāji, kas veicina DP līmenī noteikto koprezultātu rādītāju sasniegšanu, un Komisijai jānosaka ERAF kopīgie koprezultātu rādītāji, pamatojoties uz “koprezultātu” kopīgu definīciju.
• Komisijai jāuzlabo ziņošana par darbības rezultātiem un jānodrošina, lai 2019. gadā tiktu veikta jēgpilna darbības rezultātu izvērtēšana.

Ievads

Kohēzijas politika – ES galvenā investīciju politika

01

Kohēzijas politika ir ES galvenā investīciju politika. Šīs politikas mērķis ir atbalstīt darbvietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos. Aptuveni viena trešā daļa no ES budžeta tiek atvēlēta kohēzijas politikai. Pašreizējās cenās tas bija aptuveni 230 miljardi EUR 2000.–2006. gada plānošanas periodā, 346,5 miljardi EUR 2007.–2013. gada periodā un 349,4 miljardi EUR 2014.–2020. gada periodā.

02

Kohēzijas politiku finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF). Kopā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) šie fondi veido Eiropas strukturālos un investīciju (ESI) fondus. Šo fondu finansējumu izlieto, īstenojot darbības programmas (DP), kurās noteiktas investīciju prioritātes un konkrēti mērķi¹. Tajās arī aprakstīts finansējuma izlietojums plānošanas periodā projektu finansēšanai. DP īsteno dalībvalstis un to reģioni. Tas nozīmē, ka dalībvalstis un to reģioni atlasa, uzrauga un vērtē projektus.

Orientācija uz darbības rezultātiem ir Komisijas un dalībvalstu galvenā prioritāte 2014.–2020. gada periodā

03

Stratēģija “Eiropa 2020” ir ES nodarbinātības un izaugsmes stratēģija desmit gadiem. To sāka īstenot 2010. gadā, lai radītu apstākļus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Lai izpildītu uzdevumus un sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos mērķus, Komisija 2010. gadā uzsvēra, ka jāuzlabo kohēzijas politikas efektivitāte, liekot uzsvaru uz rezultātiem².

04

Tādēļ kohēzijas politikas tiesību aktu kopums 2014.–2020. gada plānošanas periodā paredz būtiskas izmaiņas, kuru nolūks ir pastiprināt orientāciju uz darbības rezultātiem³. Galvenie pasākumi ir šādi:

• ex ante nosacījumu ieviešana⁴, tie paredz, ka dalībvalstij līdz 2016. gada beigām jāizpilda konkrēti nosacījumi (piemēram, jāizstrādā politikas/stratēģiskie satvari), lai panāktu ESI fondu efektīvu izlietojumu. Viens no tiem, proti, 7. vispārējais ex ante nosacījums⁵, paredz, ka “ir izstrādāta rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai uzraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā”;
• izpildes rezerves ieviešana, kas paredz atlikt daļu no finansējuma, ko ES piešķīrusi darbības programmām, un darīt to pieejamu tikai tad, ja rādītāju apakškopa (galvenokārt līdzekļu izlietojuma/tiešo rezultātu rādītāji) atbilst iepriekš noteiktiem starpposma mērķiem. Šīs rezerves piešķiršana 2019. gadā būs balstīta uz 2019. gadā veikto darbības rezultātu izvērtēšanu⁶;
• pastiprināta intervences loģika plānošanas laikā⁷, izvirzot prasību dalībvalstīm pirms lēmumu pieņemšanas par to, kur un kā izlietot kohēzijas finansējumu, izvērtēt savas vajadzības un apņemties sasniegt konkrētus rezultātus;
• darbības rādītāju saskaņotāka izmantošana, lai novērtētu panākumus šo rezultātu sasniegšanā⁸.

Projektu atlases un uzraudzības nozīme darbības rezultātu sasniegšanā

05

2017. gadā mēs secinājām⁹, ka Komisijai un dalībvalstīm izdevās izstrādāt darbības programmas ar pamatotāku intervences loģiku. Tas nozīmē, ka darbības programmās bija saskaņoti izklāstīti intervences pasākumu mērķi (konkrētie mērķi/rezultāti) un veids, kā tie tiks sasniegti (vajadzīgais finansējums, veicamās darbības un paredzamie tiešie rezultāti).

06

Taču, lai panāktu politikas efektivitāti, plānošanas laikā būtiska nozīme ir ne tikai skaidru mērķu noteikšanai un virzībai uz rezultātiem. Ir ļoti svarīgi, lai uz rezultātiem vērsta pieeja tiktu īstenota visā DP īstenošanas posmā, jo galvenokārt tieši finansēto projektu kvalitāte un to radītā pievienotā vērtība uzskatāmu rezultātu veidā noteiks politikas efektivitāti. Tādēļ, lai sasniegtu darbības rezultātus, izšķiroša nozīme ir projektu atlasei, uzraudzībai un ziņošanai. Pārskats par DP īstenošanas ciklu un iesaistītajām struktūrām sniegts 1. attēlā. Mūsu revīzijai būtiskie procesi ir izcelti ar dzeltenu krāsu.

Galvenie dalībnieki un to funkcijas projektu atlasē un uzraudzībā

07

Projektu atlasi veic dalībvalstu un reģionālās iestādes, kuras ir atbildīgas par DP pārvaldību. Šīs vadošās iestādes (VI) vai starpniekstruktūras (SS), kurām VI deleģē pilnvaras, nosaka atlases kritērijus, veido atlases komitejas un pieņem lēmumus par to, kuri projekti saņems Eiropas finansējumu. Komisija nav iesaistīta projektu atlasē, taču tai ir ļoti svarīga loma sarunās par DP. Tomēr Komisija ir iesaistīta kā padomdevēja DP uzraudzības komiteju darbā¹⁰, kad tiek apstiprināta projektu atlasē izmantotā metodoloģija un kritēriji. Komisija arī sniedz norādes, pamatojoties uz paraugpraksi un sadarbībā ar dalībvalstīm gūto pieredzi.

08

Par projektu uzraudzību ir atbildīgas dalībvalstis. Vadošās iestādes uzrauga DP un projektu īstenošanu, apkopo uzraudzības informāciju un iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumus (GĪZ). Uzraudzības komiteja arī pārbauda DP īstenošanu un apstiprina GĪZ. Arī šai jomā Komisijas funkcijas aprobežojas ar to, ka tā izdod norādes, kopā ar vadošajām iestādēm izvērtē DP rezultātus un sniedz apsvērumus par GĪZ.

09

Taču, sagatavojot ziņojumus, Komisija iesniedz dalībvalstu GĪZ gada kopsavilkumu un stratēģisko ziņojumu (2017. un 2019. gadā) budžeta izpildes apstiprinātājiestādei (Eiropas Parlamentam), kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai¹¹.

Revīzijas tvērums un pieeja

10

Veicot šo revīziju, mēs centāmies rast atbildes uz jautājumu, vai projektu atlase un ERAF un ESF projektu uzraudzības sistēmas 2014.–2020. plānošanas periodā bija vērstas uz rezultātiem. Ņemot vērā progresa līmeni DP īstenošanā un pamatojoties uz jau veiktajām revīzijām, šajā revīzijā mēs pirmo reizi spējām vērtēt uz rezultātiem vērstu pieeju visā īstenošanas posmā, jo kļuva pieejama informācija par pirmajiem koprezultātiem. Tas ir ļoti svarīgi arī tādēļ, lai veiktu darbības rezultātu izvērtēšanu, kas paredzēta 2019. gadā.

11

Pirmajā daļā mēs informējam par mūsu veikto analīzi attiecībā uz revidēto darbības programmu atlases procedūrām. Mēs vērtējam šo atlases procedūru plānošanu, jo īpaši atlases kritēriju noteikšanu un to orientāciju uz koprezultātu, kā arī pieteikumu izvērtēšanas posmu. Otrajā daļā mēs vērtējam ieviestās pārvaldības un kontroles sistēmas, kā arī uzraudzību, ko apmeklēto darbības programmu vadošās iestādes/starpniekstruktūras līdz šim veikušas, lai izvērtētu darbības rezultātus programmu un dalībvalstu līmenī. Mēs vērtējam datu ticamību, to pieejamību un spēju nodrošināt būtisku informāciju vadībai un ziņojumu sagatavošanai Komisijai.

12

Kopā mēs pārbaudījām 34 projektus (projektu sarakstu sk. I pielikumā). Mēs pievērsām īpašu vērību ERAF un ESF un, konkrētāk, trim tematiskajiem mērķiem (TM)¹² (11 tematisko mērķu aprakstu sk. II pielikumā):

• 3. TM — uzlabot MVU konkurētspēju (16 projekti),
• 8. TM — veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti (12 projekti) un
• 9. TM — veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un diskrimināciju (6 projekti).

13

Mēs pārbaudījām projektus, ko bija tieši atlasījušas vadošās iestādes (vai starpniekstruktūras), īstenojot 20 atlases procedūras (sarakstu sk. III pielikumā), no septiņām DP, kas īstenotas četrās dalībvalstīs — Čehijas Republikā, Francijā, Itālijā un Somijā (sarakstu sk. IV pielikumā). Šīs DP un dalībvalstis tika izraudzītas atbilstīgi piešķirtā finansējuma lielumam un projektu īstenošanas posmam. Mēs izraudzījāmies projektus, pamatojoties uz saņemtās dotācijas apmēru un projekta īstenošanas progresa līmeni revīzijas laikā. Prioritārie virzieni, investīciju prioritātes un konkrētie mērķi, kuriem atbilst izvēlētie projekti, ir uzskaitīti V pielikumā. Attiecīgie tiešo rezultātu un koprezultāta rādītāji ir sniegti VI pielikumā (ERAF) un VII pielikumā (ESF).

14

Mēs izvērtējām arī darbības, ko Komisija kopumā veikusi saistībā ar ESF un ERAF projektu atlasi un darbības programmu uzraudzību.

Apsvērumi

Projektu atlase nav pietiekami vērsta uz koprezultātiem

15

Vadošo iestāžu ieviestajās atlases procedūrās prioritāte jāpiešķir tādu projektu atlasei, kuri ir būtiskākie izvirzīto mērķu sasniegšanai un kuriem piemīt lielākais potenciāls sasniegt koprezultātus, kā arī jānodrošina, ka pieejamais finansējums tiek izlietots atbilstīgi noteikumiem. Mēs pārbaudījām, cik lielā mērā koprezultāti ir ņemti vērā atlases procedūru plānošanā (piemēram, pieteikumu izvērtēšanā izmantotie atlases kritēriji, projektu izvērtēšanā izmantotās metodes un potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem pieejamie dokumenti) un atlases procedūru īstenošanā, tādējādi arī atlasītajos projektos.

16

ERP iepriekš veiktais revīzijas darbs¹³ atklāja, ka Komisija un dalībvalstis bija veiksmīgi izstrādājušas darbības programmas ar pamatotāku intervences loģiku, proti, nosakot skaidru saikni starp attīstības vajadzībām, konkrētiem mērķiem un rezultātu rādītājiem. Šai intervences loģikai jābūt atspoguļotai projektu atlases procedūrās. Mēs uzskatām, ka, plānojot procedūras, vadošajām iestādēm jāņem vērā vairāki būtiski kritēriji, lai panāktu šo procedūru orientāciju uz koprezultātiem:

• piemērotajiem atlases kritērijiem jānodrošina projektu atbilstība DP mērķiem;
• atlases kritērijiem jāveicina tādu projektu atlase, kuriem ir ne tikai skaitliski izteikti tiešo rezultātu rādītāji, bet arī skaitliski izteikti koprezultātu rādītāji, lai varētu izvērtēt projektu sasniegumus;
• atbalsta saņēmēji jāmudina iesniegt pieteikumus, lai nodrošinātu, ka atlasei ir pieejams liels skaits projektu;
• visbeidzot, projektu atlasei jābūt balstītai uz pieteikumu tiešu salīdzinājumu, lai noteiktu finansējuma piešķiršanai piemērotākos projektus un piešķirtu tiem prioritāti.

17

Tas, kādā mērā vadošās iestādes piemēroja šos kritērijus, izskatot saņemtos pieteikumus, un kā tie ietekmēja uz koprezultātiem vērstu projektu atlasi, ir aprakstīts turpmāk tekstā (sk. 18.–38. punktu).

Atlases procedūras veicina tādu projektu atlasi, kuri ir būtiski darbības programmu mērķu sasniegšanai

18

Nosakot 2014.–2020. gada plānošanas perioda tiesisko regulējumu, tika ieviesti divi pasākumi, kas izstrādāti, lai veicinātu DP mērķu sasniegšanai būtisku projektu atlasi:

• darbības programmās ir jānosaka projektu atlases pamatprincipi katrā prioritārajā virzienā¹⁴;
• vadošajām iestādēm ir jāizstrādā atlases procedūras un kritēriji, “kuri nodrošina, ka ar darbībām tiek sniegts ieguldījums konkrēto mērķu un attiecīgo prioritāšu rezultātu sasniegšanā”¹⁵.

19

Papildus šiem noteikumiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā tika ieviestas arī šādas prasības, lai veicinātu vairāk uz rezultātiem orientētu projektu atlasi:

• saskaņā ar 7. vispārējo ex ante nosacījumu (sk. arī 4. punktu) jānodrošina, ka “ir izstrādāta rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu”;
• vadošajām iestādēm ir jāizstrādā atlases procedūras un kritēriji, “kuri nodrošina, ka ar darbībām tiek sniegts ieguldījums (..) attiecīgo prioritāšu rezultātu sasniegšanā”¹⁶.

20

“Pamatprincipi” ir norādes par projektu atlasi, kuros sīki izklāstīti galvenie piemērojamie atlases kritēriji. Šie pamatprincipi kopā ar to projektu aprakstu, kuriem piešķir finansējumu, un šādu projektu un saņēmēju piemēriem sniedz labu pārskatu par tādu projektu veidu, kas finansējami atbilstīgi katram konkrētajam mērķim. Šos principus izmanto par pamatu atlases kritēriju sagatavošanai, kā arī uz tiem var atsaukties tieši atlases kritērijos.

21

Mēs konstatējām, ka dažos gadījumos principi bija vispārīgi; taču tie visi paredzēja panākt, lai atlasītie projekti atbilstu DP konkrētajiem mērķiem, kas noteikti katrā prioritārajā virzienā. Atlases kritēriji, ko piemēroja mūsu pārbaudītajās atlases procedūrās, bija atbilstīgi pamatprincipiem. Katra procedūra ietvēra vismaz vienu kritēriju attiecībā uz projektu atbilstību un to ieguldījumu konkrētā mērķa sasniegšanā.

22

Kopumā atlasītie pieteikumi, ko mēs pārbaudījām, tika vērtēti, pamatojoties uz atlases procedūrā noteiktiem kritērijiem. Mēs konstatējām, ka 34 projekti, ko pārbaudījām šajā revīzijā, bija atbilstīgi DP konkrētajiem mērķiem.

Projektu pieteikumu izvērtēšanā orientācija uz koprezultātiem bija vāja, un izvērtēšana reti ietvēra skaitliski izteiktus koprezultātus

23

Mēs pārbaudījām, kā vadošās iestādes praksē veica projektu atlasi, it īpaši to, vai projektu pieteikumos bija noteikti skaidri paredzamie koprezultāti un mērķi, kā arī skaidri noteikti un skaitliski izteikti tiešo rezultātu un koprezultāta rādītāji (saistīti ar konkrētajiem mērķiem). Mēs arī vērtējām, vai vadošās iestādes bija izvērtējušas katra pieteikuma iesniedzēja spēju sasniegt paredzamos koprezultātus.

24

Mēs konstatējām, ka no pārbaudītajām 20 atlases procedūrām 18 procedūras ietvēra kritērijus, kas paredzēja atbalsta saņēmējiem aprakstīt projekta paredzamos koprezultātus (sk. VIII pielikumu). Taču tikai četras no 20 procedūrām ietvēra kritērijus, kas paredzēja noteikt skaitliski izteiktus koprezultātu rādītājus projektu līmenī (17., 18., 19. un 20. atlases procedūra). Turklāt trijos gadījumos šie koprezultātu rādītāji nebija tieši atbilstīgi tiem, kas noteikti darbības programmu līmenī (sk. piemēru 1. izcēlumā).

25

Mūsu vērtējums par atlasīto projektu 34 pieteikumiem apstiprina šos konstatējumus. Visos pieteikumos bija sniegta skaitliska informācija par tiešo rezultātu rādītājiem, kas atbilst šādiem rādītājiem DP līmenī, vai arī šādus datus varēja iegūt tieši no IT sistēmas (piemēram, par tādiem rādītājiem kā atbalstu saņemošo uzņēmumu skaits). Taču tikai 14 pieteikumos bija sniegta skaitliska informācija par paredzamo koprezultātu rādītājiem. Sešos no tiem koprezultātu rādītāji tieši neatbilda DP rādītājiem. Pārējos pieteikumos bija sniegta galvenokārt aprakstoša informācija (sk. 2. attēlu un VIII pielikumu).

26

Saistībā ar pieteikumu izvērtēšanu mēs konstatējām, ka vadošās iestādes bija izvērtējušas projektu vispārējo tehnisko un saimniecisko pamatojumu un to sekmīgas īstenošanas iespējamību. Tomēr, lai gan bija novērtēta visu 18 ERAF projektu spēja sasniegt paredzamos koprezultātus, no 16 pārbaudītajiem ESF projektiem šāds novērtējums bija veikts tikai diviem. Mēs arī konstatējām, ka koprezultātu sasniedzamības izvērtējums novērtējuma ziņojumos bija neskaidrs, izņemot septiņus gadījumus¹⁷, kad ziņojumos bija iekļauts plašāks apraksts par rādītāju nozīmi un iespējamību, ka mērķi tiks sasniegti.

27

Saistībā ar pieteikumu novērtējumu, piešķirot punktus, mēs konstatējām, ka paredzamo koprezultātu noteikšana novērtējumā tika ņemta vērā tikai 11 gadījumos. Tas norāda uz to, ka, ja paredzētie projekti bija atbilstīgi atlases procedūrā noteiktajam darbību veidam, vadošās iestādes pieņēma, ka tie veicinās DP mērķu sasniegšanu. Taču vadošās iestādes nepiešķīra lielu nozīmi tam, kāds būs projektu ieguldījuma apjoms.

Atbalsta saņēmēji tika mudināti pieteikties finansējuma saņemšanai

28

Lai nodrošinātu savlaicīgu finansējuma apguvi plānošanas periodā un vienlaikus nodrošinātu orientāciju uz koprezultātiem, ir vajadzīgs pietiekams tādu pieteikumu iesniedzēju skaits, kuri var sagatavot labus pieteikumus. Svarīga nozīme ir tam, ka vadošās iestādes izplata informāciju par uzaicinājumu un attiecīgas norādes potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem — tas ir svarīgs kritērijs, kas nosaka atlases procedūru vispārējo efektivitāti. Plašāks pieteikumu iesniedzēju loks var nodrošināt, ka tiek atlasīti labāki projekti.

29

Pasākumus ar mērķi nodrošināt potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem informāciju par uzaicinājumiem vadošās iestādes sagatavoja, pamatojoties uz sīki izstrādātām prasībām, kas paredzētas ES tiesību aktos. Šie pasākumi tika iesniegti uzraudzības komitejām apstiprināšanai kā daļa no darbības programmas komunikācijas stratēģijas, kas paredzēta regulā¹⁸.

30

Mēs konstatējām, ka vadošās iestādes bija mudinājušas atbalsta saņēmējus piedalīties atlases procedūrās. Vadošās iestādes izmantoja dažādus avotus, lai potenciālos pieteikumu iesniedzējus informētu par uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Cita starpā tie bija tirdzniecības kameras, vietējās uzņēmēju asociācijas un tiešsaistes rīki. Vadošās iestādes sadarbojās arī ar partneriem, lai tie savos tīklos izplatītu informāciju par paredzētajiem uzaicinājumiem; šajā nolūkā tās izmantoja informāciju, ko bija ieguvušas uzraudzības komiteju sanāksmēs.

31

Turklāt ar finansējumu saistītās norādes, ko vadošās iestādes nodrošināja pieteikumu iesniedzējiem, bija publiski pieejamas, un, izņemot vienas vadošās iestādes norādes (kā konstatēts revīzijas laikā), tajās bija izklāstīti skaidri nosacījumi atbalsta saņemšanai un plaša informācija par pieteikumu iesniegšanas procedūru un finansēšanas kārtību, kā arī sniegtas skaidras atsauces uz piemērojamajiem atlases kritērijiem.

Atlases procedūras parasti neietvēra projektu pieteikumu salīdzinājumu, radot risku, ka labākie projekti netiek atlasīti

32

Pārskatot procedūras, mēs pārbaudījām, vai finansējuma saņemšanai iesniegtie projekti tika vērtēti, veicot to salīdzināšanu. Tas ir vēl viens svarīgs pasākums, lai nodrošinātu tādu projektu atlasi, kuri visvairāk vērsti uz koprezultātiem.

33

Atbilstīgi dalītas pārvaldības principiem atlases procedūras noteica vadošās iestādes un apstiprināja uzraudzības komitejas, pamatojoties uz ES regulās¹⁹ noteiktajām prasībām un Komisijas pamatnostādnēm²⁰. Nedz ESI fondu regulās, nedz arī Komisijas pamatnostādnēs nav noteikts, kādas atlases procedūras jāizmanto; šādi lēmumi ir vadošo iestāžu kompetencē.

34

No 20 pārbaudītajām procedūrām 10 procedūras bija pagaidu uzaicinājumi iesniegt pieteikumus, 6 procedūras — pastāvīgi uzaicinājumi iesniegt pieteikumus, 3 procedūras bija tiešās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras un 1 procedūra — atkārtots uzaicinājums (sk. arī informāciju III pielikumā). Mēs konstatējām, ka visās atlases procedūrās, izņemot vienu (IT – DP Pjemonta, Nr. 13), projektu pieteikumi netika salīdzināti. Tādējādi pastāv iespēja, ka finansējums netika piešķirts labākajiem projektiem. Dažās apmeklētajās DP šī problēma daļēji tika risināta, veicot neoficiālu (Francijas un Somijas DP) vai oficiālu (Itālija, Apūlija) priekšatlasi, kas deva iespēju vadošajām iestādēm ierobežot pieteikumu iesniegšanu, pieņemot tikai piemērotākos projektu pieteikumus. Mēs izdarījām šādus secinājumus:

• 15 no 20 procedūrām bija balstītas uz principu, kas paredz projektu atlasi pieteikumu iesniegšanas secībā, proti, pieteikums tika izvēlēts, ja tas atbilda kritērijiem un ja bija pietiekams finansējums. 13 no šīm procedūrām ietvēra oficiālu vai neoficiālu priekšatlasi. Mēs konstatējām, ka dažās procedūrās bija izvirzīta prasība iegūt minimālo punktu skaitu, lai piedalītos atlasē (sk. atlases procedūras Nr. 4 un Nr. 5 Čehijas Republikas OPEIC un Nr. 16, Nr. 17, Nr. 18, Nr. 19 un Nr. 20 Somijas DP);
• trijās līguma tiešas piešķiršanas procedūrās konkurences nebija pēc definīcijas (sk. atlases procedūras Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 12);
• vienā gadījumā (IT – DP Pjemonta, atlases procedūra Nr. 8)²¹ finansējums bija piešķirts projektiem, kuri jau bija atlasīti iepriekšējā 2007.–2013. gada plānošanas periodā, vienkārši pagarinot to īstenošanas termiņu. Tādējādi starpniekstruktūra varēja izvairīties no jauniešiem piedāvāto mācību pārtraukumiem, kā arī varēja sākt apgūt finansējumu. Taču šāds risinājums arī liedza iespēju iesaistīties jauniem potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem.

Uzraudzības datu kvalitāte ir apdraudēta, un tie galvenokārt vērsti uz tiešajiem rezultātiem

35

Mēs veicām pārbaudes un konstatējām, ka uzraudzības sistēmas nodrošināja iespēju sistemātiski vākt datus par konkrētiem rādītājiem, tādējādi ļaujot izvērtēt paveikto projektu, programmu un ES līmenī. Mēs pārbaudījām arī, vai šie dati tika paziņoti tā, lai uzskatāmi parādītu finansēto projektu sekmīgu īstenošanu un tādējādi arī ES budžeta efektīvu un lietderīgu izlietojumu.

36

Nākamajā iedaļā sniegts mūsu vērtējums par vajadzīgajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanas uzraudzību un ziņojumu sagatavošanu. Vispirms mēs pārbaudījām, vai vadošās iestādes pirms finansējuma īstenošanas sākuma bija izveidojušas funkcionālas uzraudzības sistēmas. Mēs pievērsām vērību arī tam, vai atbalsta saņēmēju sniegtā informācija par darbības rezultātiem bija ticama, pilnīga un savlaicīga. Mēs vērtējām arī vadošo iestāžu un Komisijas lomu.

37

Visbeidzot, mēs vērtējām, vai ieviestās sistēmas nodrošināja informāciju par darbības rezultātiem, kas orientēta uz koprezultātiem; konkrētāk, mēs vērtējām, vai tās nodrošināja jēgpilnu apkopotu informāciju, kas ir izšķiroši svarīgs elements, lai ikgadējā uzraudzības un ziņošanas procesā sagatavotu ziņojumus par līdzekļu efektīvu izlietojumu dalībvalstu un ES līmenī.

Pastāv iespēja, ka pārliecība par uzraudzības datu kvalitāti netiks sniegta pietiekami savlaicīgi darbības rezultātu izvērtēšanas vajadzībām 2019. gadā

38

Uzraugot darbības programmu virzību uz mērķu sasniegšanu, tiek izmantoti dati, kas iegūti no dažādiem avotiem. Šos datus apkopo DP un dalībvalstu līmenī, un tie veido pamatu ziņojumiem, ko nosūta DP uzraudzības komitejai un Komisijai. Lai sniegtu pareizu priekšstatu par situāciju DP vai dalībvalsts līmenī, ir ļoti svarīgi, lai iegūtie dati būtu ticami, pilnīgi un savlaicīgi. Lai to panāktu, vadošajām iestādēm ir jāizveido uzraudzības sistēma, kas ietver datu vākšanu un datu avotu pārbaudes. Lai iegūtu pārliecību par datu kvalitāti, Komisija paļaujas uz revīzijas darbu, ko veic dalībvalstu revīzijas iestādes, kā arī uz Komisijas pašas veiktajām revīzijām.

39

Darbības rezultātu izvērtēšanas īpašajā kontekstā ir svarīgi veikt datu un to sagatavošanai izmantoto sistēmu revīziju pēc iespējas agrākā posmā, lai dalībvalstu iestādes varētu novērst visus datu kvalitātes jomā konstatētos trūkumus krietnu laiku pirms 2019. gada jūnija beigām. Tieši tad 2018. gada īstenošanas ziņojumi (GĪZ), kas ir pamats darbības rezultātu izvērtēšanai un izpildes rezerves piešķiršanai, tiks nosūtīti Komisijai.

Plaši ES noteikumi paredz kārtību, kādā dalībvalstīm jāizveido to uzraudzības sistēmas 2014.–2020. gada periodam

40

Lai panāktu darbības programmu līmenī sagatavoto datu sistemātisku vākšanu un uzraudzību, ar tiesisko regulējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodam tika ieviestas vairākas izmaiņas datu vākšanas un uzraudzības kārtībā:

• vadošajām iestādēm ir jāievieš pārvaldības un kontroles sistēma (PKS), kas ietver atbilstīgas ziņošanas un uzraudzības sistēmas²²;
• vadošās iestādes ir atbildīgas par to, lai tiktu izveidota datorizēta sistēma ar mērķi uzraudzības un ziņošanas vajadzībām reģistrēt visus datus, kas saistīti ar DP rādītājiem²³;
• saskaņā ar 7. ex ante nosacījumu vadošajām iestādēm ir jāievieš “rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai uzraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā”²⁴. Līdz 2016. gada 31. decembrim bija jāpierāda, ka DP atbilst visiem ex ante nosacījumiem²⁵ (sk. 4. punktu);
• dalībvalstīm līdz 2015. gada 31. decembrim²⁶ bija jānodrošina, lai visu informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un vadošo iestādi (VI), sertifikācijas iestādēm (SI), revīzijas iestādēm (RI) un starpniekstruktūrām (SS) varētu veikt elektroniski²⁷.

41

Arī Komisija ir pieņēmusi īpašas norādes²⁸, kas paredzētas tās personālam un dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, par kopēju metodoloģiju vadības un kontroles sistēmu novērtēšanai dalībvalstīs, tostarp par atbilstīgu sistēmu izveidi uzraudzībai un ziņošanai.

Informācija par darbības rezultātiem ne vienmēr ir ticama, pilnīga un savlaicīga, un tas ietekmē dalībvalstu sagatavotos īstenošanas ziņojumus

Atbalsta saņēmēju paziņotie dati

42

ERAF īstenošanā daudzos gadījumos dati par koprezultātu rādītājiem tiek iegūti no dalībvalstu statistikas iestādēm (sk. piemērus VI pielikumā). Pārējos datus sniedz atbalsta saņēmēji. ESF īstenošanā lielākā daļa datu tiek paziņoti, izmantojot informāciju, kas iegūta no atbalsta saņēmējiem (sk. VII pielikumu). Vadošās iestādes pārbauda no atbalsta saņēmējiem iegūto datu pareizību pēc projekta pabeigšanas, kad tās saņem atbalsta saņēmēju nobeiguma ziņojumu. Projekta īstenošanas laikā izlases veidā var veikt arī pārbaudes uz vietas.

43

Vairākas atbalsta saņēmēju sniegto datu ticamības un atbilstības pārbaudes, it īpaši ESF īstenošanā, automātiski veic izveidotās sistēmas. Arī vadošo iestāžu rīcībā ir mehānismi, lai uzraudzītu par dalībniekiem sniegto datu pilnīgumu, un šie mehānismi dod tām iespēju atgādināt atbalsta saņēmējiem, kas iesnieguši nepilnīgus datus, ka ir jāiesniedz papildu informācija.

44

Revīzijas laikā mēs atklājām problēmas, kas saistītas ar iegūto datu kvalitāti. Mēs konstatējām, ka pastāv vispārēja problēma saistībā ar to datu pilnīgumu un pareizību, kas attiecas uz ESF līdzfinansēto darbību dalībniekiem. Dalībvalstu tiesību aktos šie dati tiek klasificēti kā sensitīvi dati²⁹, tādēļ dalībniekiem ir tiesības izlemt, vai tos sniegt. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai ir grūti pārbaudīt šādu datu precizitāti. Vēl viens trūkums saistībā ar datu vākšanu ir norādīts 2. izcēlumā.

45

Komisija, veicot revīziju par darbības rezultātu datu ticamību (2014.–2020. gada periodā), ziņoja par citām problēmām saistībā ar datu ticamību, piemēram:

• vajadzīgie dati netika iegūti, tādēļ sasniegumi netika reģistrēti un līdz ar to netika ņemti vērā, nosakot progresu DP īstenošanā, tādējādi situācijas atspoguļojums bija nepareizs;
• vadošās iestādes nebija pareizi sapratušas kopīgo rādītāju definīciju (piemēram, 26. kopīgais tiešo rezultātu rādītājs “uzņēmumi, kuri sadarbojas ar pētniecības organizācijām”), un tādēļ saistībā ar šo rādītāju tika norādīts pārāk liels uzņēmumu skaits;
• divkārša uzskaite / nav ierobežota rādītāja “apkalpotie iedzīvotāji” vērtība, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu teritorijā, tāpēc iegūtas nekonsekventas vērtības.

Informācijas par darbības rezultātiem pieejamība un ticamība

46

Funkcionālu uzraudzības sistēmu pastāvēšana laikā, kad vadošās iestādes sāk īstenot programmas, ir būtisks elements, lai nodrošinātu darbības rezultātu datu savlaicīgu sagatavošanu, nodrošinot iespēju veikt uzraudzību.

47

ES tiesiskā regulējuma 2014.–2020. gadam novēlota apstiprināšana, ko veica 2013. gada decembrī, aizkavēja uzraudzībai nepieciešamo IT sistēmu izveidi. Tā kā ESF rādītāju jomā bija papildu sarežģījumi, ko radīja datu sensitivitāte un rādītāju definēšana, diskusijas turpinājās vēl krietnu laiku 2014. gadā. Tas vēl vairāk aizkavēja IT sistēmu pabeigšanu. Divos gadījumos kavēšanos izraisīja citi faktori: reģionu reorganizācija (Francija – DP Lotringa un Vogēzi) un jaunas vienotas IT sistēmas izstrāde visiem 2014.–2020. gada ESI fondiem Čehijas Republikā.

48

Kavēšanās ietekme jūtama 7. ex ante nosacījuma par rezultātu rādītāju sistēmas izveidi izpildes līmenī. 2016. gada beigās, kas bija rīcības plānu izstrādes pabeigšanas termiņš, 50 plāni joprojām nebija pabeigti, un tas nozīmē, ka aptuveni 11 % no visām darbības programmām joprojām neatbilda šai prasībai. Taču 2018. gada februāra beigās bija pabeigti visi rīcības plāni, kas bija saistīti ar 7. ex ante nosacījumu.

49

Mēs konstatējām, ka 2017. gada pirmajā pusē — plānošanas perioda ceturtajā gadā — dažas IT sistēmas joprojām nebija pilnībā funkcionālas; šāda situācija apdraud iegūto datu pilnīgumu un precizitāti (sk. piemērus 3. izcēlumā). Komisija, veicot darbības rezultātu datu ticamības revīziju (2014.–2020. gada periodā)³⁰, vērsa uzmanību uz to, ka nebija izveidotas elektroniskas sistēmas datu apmaiņai ar atbalsta saņēmējiem, un tādēļ vadošās iestādes datus par rādītājiem sistēmā reģistrēja manuāli, kas ir pārrakstīšanās kļūdu iespējamais avots.

Dalībvalstu sagatavotie īstenošanas ziņojumi

50

Vadošajām iestādēm ir pienākums iesniegt Komisijai katras DP gada īstenošanas ziņojumu (GĪZ), ko apstiprina uzraudzības komiteja. GĪZ ir norādīta būtiskākā informācija par DP īstenošanu, galvenokārt sniedzot kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par kopējiem un īpašiem programmas rādītājiem³². 2016. gada īstenošanas ziņojumi, kurus iesniedza 2017. gada jūnijā, bija pirmie Komisijai nosūtītie ziņojumi par “paveikto programmas mērķu sasniegšanā”³³. Komisija veic GĪZ kvalitātes pārbaudi (piemēram, pārbauda dalībnieku skaita atbilstību iedzīvotāju skaitam attiecīgajā teritorijā).

51

Komisija 2017. gada beigās vēl nebija pieņēmusi 26 gada īstenošanas ziņojumus, jo trūka datu par darbības rezultātu satvarā izmantotajiem rādītājiem, paziņotie dati neatbilda sniegtajai informācijai par DP īstenošanu vai nebija sniegts skaidrojums par daļu paziņoto datu. ERAF DP īstenošanā aptuveni 40 % gadījumu 2017. gadā nebija paziņotas darbības rezultātu satvara rādītāju vērtības, un attiecīgi revīzijas laikā Komisija nebija veikusi to analīzi.

52

Gada īstenošanas ziņojumos konstatētās nepilnības rosina jautājumus par sniegtās informācijas ticamību, kā arī par līdz šim sasniegto progresa līmeni, kas norādīts Komisijas sagatavotajos dokumentos, pamatojoties uz GĪZ³⁴, proti, gada kopsavilkuma ziņojumā Parlamentam un Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un — tikai 2017. un 2019. gadā — stratēģiskajā progresa ziņojumā, kurā apkopota informācija par paveikto.

Pārvaldības un kontroles sistēmu un iegūto datu ticamības revīzijas uzsāka novēloti, tādējādi mazinot pārliecības pakāpi par uzraudzības sistēmām un saīsinot konstatēto nepilnību novēršanai atvēlēto laiku

53

Ir vajadzīgs atbilstīgs mehānisms darbības rezultātu informācijas pārbaudei un korekcijai, lai nodrošinātu tās kvalitāti un tādējādi arī tās izmantošanu uzraudzības un ziņošanas vajadzībām. Atbilstīgi labai praksei ir jāveic to sistēmu revīzija, kas sagatavo datus, un attiecīgās korektīvās darbības, turklāt šādas revīzijas jāpabeidz līdz tam laikam, kad dati tiek iekļauti GĪZ un stratēģiskajos ziņojumos.

54

Saskaņā ar tiesību aktiem uzraudzības sistēmu darbības revīziju veic gan dalībvalstu revīzijas iestādes, gan arī Komisija³⁵. Šādām revīzijām it īpaši jānodrošina, ka ir ieviestas uzticamas sistēmas darbības rezultātu datu vākšanai, reģistrācijai un uzglabāšanai, un, veicot šādas revīzijas, jāizvērtē, vai šie darbības rezultātu dati ir ticami.

Revīzijas iestāžu vērtējums par pārvaldības un kontroles sistēmu darbību

55

Darbības programmu īstenošanas sākotnējos posmos izraudzīšanās procedūras³⁶ ietvaros tika veikts novērtējums par vadošo iestāžu līmenī ieviestajām sistēmām. Īstenojot šo procedūru, neatkarīga revīzijas struktūra (bieži vien revīzijas iestāde) tika aicināta sagatavot ziņojumu un atzinumu par to, vai vadošās iestādes atbilst kritērijiem, kas saistīti ar iekšējās kontroles vidi, riska pārvaldību, pārvaldības un kontroles pasākumiem un uzraudzību³⁷. Izraudzīšanās bija jāveic, pirms tiek iesniegts DP pirmais starpposma maksājuma pieteikums. Tādējādi, ja šāda izraudzīšanās nenotiek, nevar atlīdzināt DP izmaksas. Šajā posmā revīzija tiek veikta, lai izvērtētu sistēmu un procedūru esamību, taču tā neattiecas uz labu īstenošanu, ko pārbauda revīzijas iestāžu veiktajās pārvaldības un kontroles sistēmu revīzijās.

56

Novēlotas DP apstiprināšanas un IT sistēmu pabeigšanas dēļ (sk. 47. punktu) izraudzīšanās process aizkavējās. To ietekmēja arī norises dalībvalstīs (reģionu reorganizācija Francijā 2015. gadā, sarežģītas pārvaldības struktūras, piemēram, Francijas darbības programmas PON FSE īstenošanai ir ieceltas 13 deleģētās vadošās iestādes un 120 starpniekstruktūras). Šajā revīzijā pārbaudītajām DP vadošās iestādes tika izraudzītas laikposmā no 2016. gada septembra līdz 2018. gada februārim, kas ir attiecīgi vairāk nekā divus un četrus gadus pēc plānošanas perioda sākuma (sk. IV pielikumu).

57

Ņemot vērā to, ka DP tika īstenotas novēloti un tādēļ iegūto datu apjoms bija ierobežots, sistēmu revīzijas tika uzsāktas tikai mūsu revīzijas apmeklējumu laikā, proti, 2017. gada pirmajā pusē. Tādējādi problēmas saistībā ar datu kvalitāti nebija iespējams konstatēt līdz 2017. gada otrajai pusei. Šāda situācija bija gandrīz četrus gadus pēc septiņu gadu plānošanas perioda sākuma un pusotru gadu pirms termiņa, kad Komisijai jāiesniedz 2018. gada īstenošanas ziņojumi, kas ir pamatojums izpildes rezerves piešķiršanai.

Komisijas veiktās revīzijas

58

Komisija ne tikai paļaujas uz revīzijas darbu un sistēmām dalībvalstīs, bet arī pati veic revīzijas. Tiek veiktas divu veidu revīzijas, proti, agrīnās preventīvās sistēmu revīzijas, kuru mērķis ir īstenošanas agrīnā posmā iegūt pamatotu pārliecību par to, ka pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas labi, un darbības rezultātu datu ticamības revīzijas. Taču, ņemot vērā iepriekš minēto kavēšanos un ar to saistīto uzraudzības sistēmu novēlotu izveidi, kā arī to, ka svarīgi dati tika paziņoti minimālā apmērā, šīs revīzijas tika veiktas vēlāk, nekā plānots. It īpaši attiecībā uz ERAF revīzijas varēja uzsākt tikai pēc tam, kad bija saņemti 2016. gada īstenošanas ziņojumi. Kopumā līdz 2017. gada beigām Komisija bija veikusi 23 revīzijas 12 dalībvalstīs, proti, 12 darbības rezultātu datu ticamības revīzijas un 11 agrīnās preventīvās sistēmu revīzijas.

59

Par lielāko daļu šo revīziju ziņojumi tika gatavoti 2018. gada sākumā. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju sākotnējie rezultāti par revidētajām sistēmām bija diezgan pozitīvi, lai gan tika uzsvērtas dažas nepilnības. Tomēr tajā pašā laikā aptuveni 40 % gadījumu ERAF DP īstenotāji 2016. gada īstenošanas ziņojumos, kas tika iesniegti 2017. gadā, nebija norādījuši darbības rezultātu satvara rādītāju³⁸ vērtības. Attiecībā uz šīm DP Komisija 2018. gada februārī nebija veikusi revīzijas, lai noteiktu, vai neziņošanas iemesls bija īstenošanas aizkavēšanās vai arī funkcionējošas datu ziņošanas sistēmas trūkums.

60

Tā kā sistēmu revīzijas tika veiktas novēloti, pārskats par uzraudzības sistēmu statusu nav pilnīgs. Pastāv liela iespēja, ka nepilnības tiks konstatētas novēloti un var nepietikt laika, lai veiktu nepieciešamos pielāgojumus. Tas apdraud darbības rezultātu izvērtēšanu 2019. gadā, kura būs balstīta uz datiem, ko dalībvalstis sniegs 2018. gada īstenošanas ziņojumos līdz 2019. gada 30. jūnijam.

Pastāv iespēja, ka darbības rezultātu izvērtēšana nebūs balstīta uz reāliem starpposma mērķiem

61

Ar darbības programmām saistīto revīzijas apmeklējumu laikā, pamatojoties uz 2015. gada īstenošanas ziņojumiem vai revīzijas laikā pieejamo uzraudzības informāciju, mēs konstatējām, ka dažos gadījumos DP īstenošanā jau bija sasniegti 2023. gadam noteiktie mērķi, taču pastāvēja arī mērķu nesasniegšanas riski. Attiecībā uz darbības programmām, kas tika pārbaudītas revīzijas apmeklējumu laikā, nebija iesniegti pieprasījumi koriģēt mērķus, lai noteiktu reālākas vērtības. Tikai vienas DP (Čehijas Republikas OPEIC) īstenotāji jau bija pieprasījuši un saņēmuši atļauju veikt grozījumus, galvenokārt saistībā ar finansējuma sadalījumu prioritāro virzienu ietvaros. Savukārt saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 2018. gada februārī no 17 480 rādītājiem, kas izmantoti aktuālajās 430 darbības programmās, attiecīgā mērķvērtība 2023. gadam ir paaugstināta 1445 gadījumos un pazemināta 941 gadījumā.

62

Tas nozīmē, ka daļa starpposma mērķu³⁹, kas noteikti darbības rezultātu satvarā, vairs nav reāli sasniedzami. Gadījumā, ja starpposma mērķi ir jāpārskata, ir jāizdara grozījumi darbības programmā, un to var veikt tikai pēc dalībvalsts iniciatīvas⁴⁰. Ņemot vērā grozījumu procedūras ilgumu (saskaņā ar regulu — trīs mēneši), pastāv risks, ka 2018. gada beigās sasniegtās darbības rezultātu satvara rādītāju vērtības netiks salīdzinātas ar reāliem starpposma mērķiem.

Informācija, kas sagatavota, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, joprojām galvenokārt ir vērsta uz tiešajiem rezultātiem

63

Informācija par darbības rezultātiem tiek vākta tā, lai dalībvalstis un Komisija varētu to izmantot ziņošanas nolūkiem, nodrošinot pārskatatbildību par to, kas paveikts ar finansējuma palīdzību.

64

Koprezultāta rādītājiem un mērķiem, kas noteikti dotāciju nolīgumos, kuri noslēgti starp atbalsta saņēmējiem un vadošajām iestādēm, ir būtiska nozīme sasniegto koprezultātu novērtēšanā. Taču to, kā tiek vērtēts un uzraudzīts projektu nodrošinātais ieguldījums DP mērķu sasniegšanā, ietekmē vairāki svarīgi elementi uzraudzības sistēmu struktūrā.

Struktūra, kas balstīta galvenokārt uz tiešo rezultātu rādītājiem, it īpaši ERAF īstenošanas pirmajos gados, un skaitliski izteiktu koprezultātu rādītāju trūkums projektu līmenī

65

Pašreizējā struktūra nodrošina datu sistemātiskāku vākšanu par vairākiem skaidri definētiem rādītājiem, lai gan rādītāju skaits ir ļoti liels. Kopīgi rādītāji arī dod iespēju apkopot šādus datus DP, dalībvalstu un ES līmenī. Taču ERAF loģiskā satvara struktūrā daudzi koprezultātu rādītāji DP līmenī nav tieši saistīti ar finansētajiem intervences pasākumiem. Šie rādītāji nereti ir noteikti valsts līmenī, ņemot vērā ārējo faktoru ietekmi, un to avoti ir galvenokārt valstu statistikas iestādes (sk. piemērus 4. izcēlumā un sk. arī VI pielikumu). Šie koprezultātu rādītāji neizolē ERAF intervences pasākumu ietekmi, tāpēc tos nevar uzskatīt par DP tūlītējiem rezultātiem.

66

Lai mazinātu ietekmi, ko rada fakts, ka ERAF projektu īstenošanā sasniegtie rezultāti nereti ir konstatējami (ilgi) pēc projektu pabeigšanas, laikā, kad netiek veikta projektu uzraudzība kā tāda, vadošajām iestādēm ir jāveic novērtēšana prioritāro virzienu līmenī⁴¹. Vismaz reizi plānošanas periodā novērtēšanā tiek noskaidrots, kā atbalsts no ESI fondiem ir veicinājis katras prioritātes mērķu sasniegšanu. Taču, ņemot vērā īstenošanas novēloto uzsākšanu, veikto novērtējumu skaits joprojām ir ierobežots. Šā iemesla dēļ patlaban progresu DP īstenošanā galvenokārt nosaka, izmantojot tiešo rezultātu rādītājus.

67

Attiecībā uz projektiem mēs konstatējām, ka dotāciju nolīgumos koprezultātu rādītāji netika sistemātiski iekļauti (sk. 25. punktu). Tikai sešiem⁴² no 18 ERAF projektiem, ko pārbaudījām šajā revīzijā, pieteikumos un tādējādi arī dotāciju nolīgumos bija iekļauti koprezultātu rādītāji. Taču šie koprezultātu rādītāji nebija tie, kas tika izmantoti DP līmenī. Tas nozīmē, ka šos koprezultātu rādītājus nevar izmantot ziņošanas nolūkos vai tādēļ, lai noteiktu panākto progresu virzībā uz DP mērķiem. Vēl četros gadījumos⁴³ koprezultātu rādītāji nebija skaitliski izteikti (proti, nebija norādīts mērķis), tādējādi nebija iespējams novērtēt to ieguldījumu DP mērķa sasniegšanā un projekta īstenošanas izvērtējums aprobežojās ar tiešajiem rezultātiem.

68

Koprezultāta rādītāji bija minēti septiņos no 16 ESF projektiem. Attiecībā uz pārējiem projektiem aprakstītie koprezultāti vai nu nebija saistīti ar DP rādītājiem, vai arī nebija skaitliski izteikti. Tas nozīmē, ka attiecīgajā projektā sasniegtās vērtības salīdzināšana ar plānoto mērķi nebija iespējama. Taču ESF gadījumā, pat ja koprezultāti un koprezultātu rādītāji projektu līmenī nav noteikti vai nav skaitliski izteikti, kopīgo koprezultātu rādītāju vērtības tomēr tiek noteiktas, jo projektu atbalsta saņēmējiem šie dati jāpaziņo vadošo iestāžu IT sistēmās.

69

Mēs jau iepriekš gada pārskatos esam norādījuši uz to, ka projektu līmenī nav noteikti koprezultātu rādītāji⁴⁴. Tādēļ ir grūti izvērtēt un uzraudzīt to, cik lielā mērā projekti palīdz sasniegt DP mērķus.

Izpildes rezerves piešķiršana ir balstīta uz rādītājiem, kuri galvenokārt vērsti uz ieguldījumu un tiešajiem rezultātiem

70

Dalībvalstis var uzskatāmi parādīt panākto progresu programmu īstenošanā, izmantojot starpposma mērķus (jāsasniedz līdz 2018. gadam) un mērķvērtības (jāsasniedz līdz 2023. gadam) triju veidu rādītājiem, un tie ir finanšu rādītāji, tiešo rezultātu rādītāji un koprezultāta rādītāji. Tos var papildināt galvenie īstenošanas posmi (GĪP), lai izvērtētu projektus, kuri tiek īstenoti vai kurus plānots uzsākt, ja pastāv iespēja, ka līdz 2018. gada decembrim nekādi tiešie rezultāti netiks sasniegti. Kopumā rādītājiem, ko izmanto darbības rezultātu satvarā, jāsniedz reprezentatīva informācija par prioritāro virzienu darbībām. Lai uzsāktu izpildes rezerves piešķiršanu, šo rādītāju vērtībām 2018. gada beigās jābūt robežās no 75 % līdz 85 % no starpposma mērķa vērtības.

71

Kā parādīts ERP iepriekšējā ziņojumā⁴⁵, lielākā daļa rādītāju, kas izmantoti darbības rezultātu satvarā saskaņā ar kohēzijas politiku, attiecas uz iznākumiem (57 %), galvenajiem īstenošanas posmiem (9 %) un finanšu rādītājiem (33 %), savukārt rezultātu rādītāji izmantoti ļoti reti (0,3 %). Tādējādi arī turpmāk rezerves piešķiršana būs lielā mērā vērsta uz ieguldījumu un tiešajiem rezultātiem, nevis uz koprezultātiem (sk. arī 62. punktu).

Ziņošana ES līmenī galvenokārt saistīta ar tiešo rezultātu rādītājiem

72

Galvenais mērķis Komisijas 2017. gada stratēģiskajam ziņojumam⁴⁶, kas ietver 2017. gada kopsavilkuma ziņojumu, kurš sagatavots, pamatojoties uz 2016. gada īstenošanas ziņojumiem, ir sniegt pārskatu par sasniegumiem ESI fondu īstenošanā virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Taču ziņojumā galvenokārt norādīts uz īstenošanas līmeni, kā arī minētas galveno tiešo rezultātu rādītāju vērtības, kas sasniegtas līdz 2016. gada beigām. Ziņojumā nav sniegta informācija par sasniegtajiem koprezultātiem, izņemot šādus ESF koprezultātu rādītājus: dalībnieku skaits, kuri atrada darbu tūlīt pēc mācībām, un to dalībnieku skaits, kuri ieguva kvalifikāciju tūlīt pēc mācībām. Saistībā ar ERAF šāda informācija nav sniegta arī tāpēc, ka nav kopīgu koprezultātu rādītāju, tāpēc dalībvalstu līmenī izmantotos rādītājus nevar apkopot.

73

Kā mēs nesen ziņojām, pastāv būtiska problēma, kas īpaši ietekmē rezultātu rādītājus. Faktiski ar ERAF un ESF rezultātu rādītājiem dažādi mēra dažādas lietas⁴⁷. Turklāt konkrētu fondu regulās jēdziens “rezultāts” ir skaidrots atšķirīgi. ERAF rezultātu rādītājus nevar izmantot, lai vērtētu DP tūlītējos rezultātus. Turklāt dažādo darbības rezultātu rādītāju lielais skaits būtiski apgrūtina darbības rezultātu informācijas iegūšanu un ziņošanu⁴⁸.

Secinājumi un ieteikumi

74

Lai gan DP struktūra patlaban ir vairāk vērsta uz koprezultātiem, tai ir pamatotāka intervences loģika un plašs rādītāju klāsts, kopumā mēs secinām, ka ERAF un ESF projektu atlase nav pilnībā vērsta uz koprezultātiem un ka īstenotā uzraudzība joprojām ir vairāk orientēta uz tiešajiem rezultātiem.

Svarīgi atlases procedūru elementi nebija vērsti uz koprezultātiem

75

Apmeklētajās darbības programmās atlases procedūras tika izmantotas, lai sekmētu tādu projektu atlasi, kas ir būtiski DP mērķu sasniegšanai. Taču atlases procedūrās netiek sistemātiski iekļauti atlases kritēriji, kas paredz projektu līmenī noteikt skaitliski izteiktus koprezultātu rādītājus, kas atbilst koprezultātu rādītājiem DP līmenī. Tādējādi koprezultātu rādītāji pieteikumos tika iekļauti reti, un pat ja tie bija iekļauti, šie rādītāji ne vienmēr atbilda DP rādītājiem vai arī nebija skaitliski izteikti. Turklāt tikai vienā trešajā daļā novērtējuma ziņojumu bija iekļauts īpašs paredzamo koprezultātu izvērtējums saistībā ar DP mērķiem (sk. 18.–27. punktu).

76

Mēs konstatējām, ka vadošās iestādes bija sniegušas visaptverošu informāciju par darbības programmām, par piekļuvi ES finansējumam un par atlases procedūrām, izmantojot dažādus kanālus. Atbalsta saņēmēji kopumā bija labi informēti vai varēja paļauties uz specializēto organizāciju sniegto atbalstu (sk. 28.–31. punktu).

77

Taču tikai viena no 20 pārbaudītajām procedūrām ietvēra pieteikumu novērtēšanu, izmantojot punktu piešķiršanu, un to savstarpēju salīdzināšanu. Projekti galvenokārt tika apstiprināti pieteikumu iesniegšanas secībā. Tādējādi pastāv iespēja, ka finansējums netika piešķirts vislabākajiem projektiem (sk. 32.–34. punktu).

Ir apdraudēta uzraudzības datu kvalitāte, tie joprojām ir lielākā mērā vērsti uz tiešajiem rezultātiem, nevis uz koprezultātiem

78

Ņemot vērā tiesību aktu novēloto pieņemšanu, mēs konstatējām, ka, uzsākot programmu īstenošanu, dažu DP uzraudzības sistēmas vēl nedarbojās, un tās pilnībā nedarbojās arī revīzijas laikā. Līdz ar to dati tika ievadīti manuāli un vēlākā posmā. Datu vākšana notika arī ārpus IT sistēmām, tāpēc radās kļūdas, kas dažos gadījumos ietekmēja gada īstenošanas ziņojumos sniegtos datus (sk. 35.–52. punktu).

79

Tiesību aktu novēlotas pieņemšanas dēļ lielāko daļu DP sāka īstenot novēloti. Līdz 2016. gada beigām IT sistēmās bija ievadīts vien ierobežots datu apjoms. Šā iemesla dēļ lielākā daļa revīziju, kas bija vajadzīgas, lai gūtu pārliecību par uzraudzības sistēmām un datu ticamību un pieejamību, tika uzsāktas 2017. gadā. Šo revīziju rezultāti bija pieejami tikai 2017. gada beigās — četrus gadus pēc septiņu gadu plānošanas perioda sākuma. Tas nozīmē, ka līdz šim par uzraudzības datiem iegūta vien daļēja pārliecība. Tādējādi Komisijai nav pārskata par uzraudzības sistēmu, tostarp IT sistēmu, darbību. Darbības rezultātu izvērtēšana notiks 2019. gadā, un pastāv risks, ka atlikušajā laikposmā korektīvos pasākumus nevarēs pabeigt savlaicīgi un ka darbības rezultātu izvērtējums nebūs balstīts uz pareizu informāciju (sk. 53.–60. punktu).

80

Mēs konstatējām, ka daļa starpposma mērķu, kas noteikti darbības rezultātu satvarā, vairs nav reāli sasniedzami. Ja starpposma mērķi ir jāpārskata, nav noteiktības, ka ir iespējams veikt vajadzīgos DP grozījumus pietiekami savlaicīgi darbības rezultātu izvērtēšanas vajadzībām (sk. 61. un 62. punktu).

81

Attiecībā uz rezultātu rādītājiem ir jāņem vērā, ka ar ERAF un ESF rādītājiem dažādi mēra dažādas lietas. Faktiski konkrētu fondu regulās jēdziens “rezultāts” ir skaidrots atšķirīgi. Attiecībā uz abiem fondiem mēs konstatējām risku, ka nešķiet iespējams darbības datus (it īpaši par rezultātiem) jēgpilni apkopot ES līmenī⁴⁹. Turklāt mēs ieteicām⁵⁰, ka Komisijai ir jāsniedz vienota jēdzienu “iznākums” un “rezultāts” definīcija (sk. 73. punktu).

82

Nosakot ERAF koprezultātu rādītājus, bieži vien tiek izmantoti citi avoti, piemēram, valstu statistikas iestāžu dati. Veicot novērtējumus, sasniegumi būtu jāvērtē attiecībā pret DP mērķiem. Taču, ņemot vērā īstenošanas novēloto uzsākšanu, mūsu revīzijas laikā bija pieejami tikai daži novērtējumi. Tādējādi ir grūti uzraudzīt, kādā mērā ERAF projekti veicina DP mērķu sasniegšanu (sk. 63.–69. punktu). Šī problēma attiecas arī uz ESF, jo daudzos dotāciju nolīgumos nav iekļauti skaitliski izteikti koprezultātu rādītāji.

83

Līdzīgi arī darbības rezultātu satvara pamatu galvenokārt veido tiešo rezultātu un finanšu rādītāji. Tas nozīmē, ka izpildes rezerve tiks piešķirta, galvenokārt pamatojoties uz šo veidu rādītājiem, nevis uz sasniegtajiem koprezultātiem un faktisko progresu virzībā uz DP mērķu sasniegšanu. Arī Komisijas ziņojumos sniegtā informācija lielākoties attiecas uz tiešajiem rezultātiem, izņemot ziņojumus par ESF, kuros iekļautas dažu koprezultātu rādītāju kopējās vērtības (sk. 70.–72. punktu).

1. ieteikums. Uz koprezultātiem vērsta atlase

Lai nodrošinātu saskaņotu un patiesi uz koprezultātiem vērstu pieeju projektu atlasē, dalībvalstīm

1. jānosaka atlases kritēriji, kas paredz atbalsta saņēmējiem noteikt katram projektam vismaz vienu patiesu koprezultāta rādītāju, pamatojoties uz vienotu termina “koprezultāts” definīciju šā projekta nolūkiem, tostarp atskaites punkta vērtību un mērķvērtību. Šim koprezultāta rādītājam būtu jāveicina DP līmenī noteikto koprezultātu rādītāju sasniegšana;
2. pieteikumu novērtējuma ziņojumā jāiekļauj šo paredzamo koprezultātu un rādītāju novērtējums;
3. pieņemot lēmumu par piemērojamajām atlases procedūrām, jānodrošina projektu pieteikumu salīdzināšana.

Īstenošanas mērķtermiņš: sākot ar 2019. gadu turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus

2. ieteikums. Uz koprezultātiem vērsta uzraudzība

1. Lai panāktu, ka projektu uzraudzība veicina DP mērķu sasniegšanu, dalībvalstīm dotāciju nolīgumā jāiekļauj skaitliski izteikti koprezultātu rādītāji, kas veicina DP līmenī noteikto koprezultātu rādītāju sasniegšanu.

   Īstenošanas mērķtermiņš: sākot ar 2019. gadu turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus

2. Lai panāktu ERAF uzraudzības satvara labāku orientāciju uz koprezultātiem un, it īpaši, lai nodrošinātu informācijas par darbības rezultātiem apkopošanu, Komisijai, pamatojoties uz termina “koprezultāti” vienotu definīciju, šim fondam jānosaka kopīgi koprezultātu rādītāji.

   Īstenošanas mērķtermiņš: nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošana.

3. ieteikums. Ziņošana par darbības rezultātiem un sagatavošanās darbības rezultātu izvērtēšanai 2019. gadā

Lai uzlabotu Komisijas ziņošanu par darbības rezultātiem un veiktu to jēgpilnu izvērtēšanu, izmantojot ticamus datus un reālus starpposma mērķus, Komisijai

1. jāapzina būtiskākās nepilnības un neskaidrības DP uzraudzības sistēmās, pamatojoties uz revīzijām, ko veic Komisijas dienesti un revīzijas iestādes (nepieciešamās sistēmu revīzijas / lietderības–ticamības revīzijas);
2. jānodrošina, lai dalībvalstu pieprasītie DP grozījumi saistībā ar darbības rezultātu satvara starpposma mērķu pamatotu pārskatīšanu tiktu apstrādāti savlaicīgi darbības rezultātu izvērtēšanas vajadzībām.

Īstenošanas mērķtermiņš: pirms darbības rezultātu izvērtēšanas pabeigšanas

Šo ziņojumu 2018. gada 27. jūnija sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana IVANOVA.

Glosārijs

Atlases un piešķiršanas kritēriji — iepriekš noteikti kritēriji, ko izmanto atlases procedūrās, lai izvērtētu pieteikumu iesniedzēju spēju īstenot ierosināto darbību vai darba programmu.

Darbības programma (DP) — paziņojums, kurā izklāstītas dalībvalsts prioritātes un konkrēti mērķi un aprakstīts, kā noteiktā periodā (pašlaik — septiņos gados) tiks izmantoti līdzekļi (ES un valstu publiskais un privātais līdzfinansējums), lai finansētu projektus. DP iekļautie projekti paredzēti, lai palīdzētu sasniegt noteiktu skaitu mērķu, kas norādīti darbības programmas prioritāro virzienu līmenī. DP finansējumu var piešķirt no ERAF, KF un/vai ESF. Darbības programmu sagatavo dalībvalsts, un pirms jebkādu maksājumu veikšanas no ES budžeta tā jāapstiprina Komisijai. Plānošanas periodā grozījumus darbības programmās var veikt tikai tad, ja tam piekrīt abas puses.

Darbības rezultātu satvars — starpposma mērķu un mērķrādītāju kopums, kas noteikts katram darbības programmas prioritārajam virzienam un kas ir svarīgs pīlārs uz darbības rezultātiem vērstā pieejā.

Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību — principu kopums, kas noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 240/2014, lai atbalstītu dalībvalstu partnerības organizēšanu partnerības nolīgumu un darbības programmu sagatavošanai un īstenošanai.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) — pieci atsevišķi fondi, kuru mērķis ir mazināt reģionālās atšķirības Eiropas Savienībā un kuru politikas satvars ir noteikts septiņu gadu daudzgadu finanšu shēmas budžeta periodam. Šie fondi ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Ex ante nosacījumi — nosacījumi, kuri dalībvalstīm jāizpilda, lai tās varētu saņemt finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Sagatavojot darbības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, dalībvalstīm bija jānovērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti. Ja tie nebija izpildīti, bija jāsagatavo rīcības plāni, lai nodrošinātu nosacījumu izpildi līdz 2016. gada 31. decembrim.

Finanšu rādītāji — vērtības, ko izmanto, lai uzraudzītu progresu (ikgadējo) saistību uzņemšanā un līdzekļu izmaksā attiecībā uz līdzekļiem, kas pieejami ikvienam projektam, pasākumam vai programmai saistībā ar to attiecināmajām izmaksām.

Intervences loģika — saikne starp novērtētajām vajadzībām, mērķiem, ieguldījumiem (plānotajiem un piešķirtajiem), tiešajiem rezultātiem (vēlamajiem un sasniegtajiem) un koprezultātiem (paredzētajiem un faktiskajiem).

Investīciju prioritātes — attiecībā uz katru prioritāro virzienu dalībvalstīm savās darbības programmās ir jānosaka investīciju prioritātes un atbilstīgi konkrētie mērķi. Tās noteiktas konkrētu fondu regulās, kas reglamentē ERAF, ESF un KF darbību.

Izpildes rezerve — 6 % no ERAF, ESF un KF vai ELFLA un EJZF piešķirtajiem resursiem, kas pēc 2019. gada darbības rezultātu izvērtēšanas jādara pieejami, ja būs izpildītas vai pārsniegtas noteiktas prasības.

Konkrētais mērķis — iecerētais rezultāts, kura sasniegšanu paredzēts veicināt, īstenojot ES darbību.

Koprezultāti — tūlītējas izmaiņas, kas skar atbalsta saņēmējus intervences beigās (piemēram, uzlabota piekļuve teritorijai ceļa izbūves rezultātā, mācības apmeklējušās personas, kuras atradušas darbu).

Koprezultātu rādītāji — vērtības, ko izmanto, lai novērtētu atbalstīto projektu koprezultātus vai darbības programmas līmenī sasniegtos koprezultātus.

Prioritārais virziens — viena vai vairākas investīciju prioritātes, kas saistītas ar vienu tematisko mērķi. Darbības programmas finansējumu organizē atbilstīgi prioritārajam virzienam.

Rādītājs — izmērāma vērtība, kas sniedz informāciju, lai novērtētu, cik lielā mērā ir sasniegts izvirzītais mērķis.

Stratēģija “Eiropa 2020” — ES izaugsmes stratēģija 2010.–2020. gada periodam, kuras mērķis ir palīdzēt ES atlabt no krīzes. Stratēģija ir iedalīta piecos pamatmērķos, kas attiecas uz nodarbinātību, pētniecību un izstrādi, klimatu un enerģētiku, izglītību, sociālo iekļautību un nabadzības samazināšanu.

Tiešie rezultāti — tas, ko iegūst jeb panāk ar intervencei piešķirtajiem resursiem (piemēram, gados jauniem bezdarbniekiem sniegtie mācību kursi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu skaits vai uzbūvēto ceļu garums).

Tiešo rezultātu rādītāji — vērtības, ko izmanto, lai novērtētu atbalstīto darbību tiešos rezultātus vai tiešos rezultātus darbības programmu līmenī.

Uzraudzība — izmaksu, tiešo rezultātu un koprezultātu regulāra pārbaude, kas sniedz atjauninātu informāciju par to, vai projekti un programmas tiek īstenoti, kā paredzēts.

Uzraudzības komiteja — komiteja, kura uzrauga darbības programmas īstenošanu. Tajā ir attiecīgo dalībvalstu iestāžu pārstāvji (piemēram, vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes, īstenošanas struktūru, darba devēju vai darba ņēmēju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji). Komisija veic arī novērotāja funkciju.

Vadošā iestāde (VI) — publiska vai privāta struktūra, ko dalībvalsts ir izraudzījusies darbības programmas pārvaldībai. Tās pienākumos ietilpst atlasīt finansējamos projektus, uzraudzīt projektu īstenošanu un ziņot Komisijai par finanšu aspektiem un sasniegtajiem koprezultātiem.

Saīsinājumu saraksts

DP — Darbības programma

DV — Dalībvalsts

DVI — Deleģētā vadošā iestāde

EK — Eiropas Komisija

ERAF — Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESF — Eiropas Sociālais fonds

ESI fondi — Eiropas strukturālie un investīciju fondi

GĪZ — Gada īstenošanas ziņojums

IP — Investīciju prioritāte

KF — Kohēzijas fonds

KM — Konkrētais mērķis

KNR — Kopīgo noteikumu regula

MVU — Mazie un vidējie uzņēmumi

PV — Prioritārais virziens

RI — Revīzijas iestāde

SI — Sertifikācijas iestāde

SS — Starpniekstruktūra

TM — Tematiskais mērķis

VI — Vadošā iestāde

VSS — Vienotais stratēģiskais satvars

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP loceklis Ladislav Balko, un revīzijas darbā piedalījās locekļa biroja vadītājs Branislav Urbanič, biroja atašejs Zuzana Frankova, atbildīgā vadītāja Myriam Cazzaniga, darbuzdevuma vadītājs Pekka Ulander un norīkotā valsts eksperte Michaela Binder.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-847-0512-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/70588	QJ-AB-18-018-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-0569-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/551129	QJ-AB-18-018-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact/write-to-us_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv/home?) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.