2023. gads bija svarīgs gads: Eiropas Savienība turpināja piepildīt ES iedzīvotāju gaidas un risināt radušās grūtības. Mēs turpinājām īstenot sešas prioritātes, kuras izvirzījām pilnvaru termiņa sākumā, vienlaikus meklējot drosmīgus un vērienīgus risinājumus, kā izturēt dažus no lielākajiem pārbaudījumiem, ar kādiem Eiropa jebkad ir saskārusies.
Mēs uzrotījām piedurknes un bez aplinkiem stājāmies pretī tādiem ārkārtējiem satricinājumiem kā Krievijas brutālais agresijas karš pret Ukrainu un pēdējo desmitgažu smagākā enerģētiskā krīze, mākslīgā intelekta (MI) zibenīgā attīstība un klimata krīzes saasināšanās. Mēs parādījām, ka Savienība ir daudz spēcīgāka, ja esam drosmīgi.
Jau otro gadu pēc kārtas Eiropa ar vienotību, spēku un apņēmību nerimstoši iestājās par Ukrainu. Mēs gādājām par vairāk nekā 4 miljonu Ukrainas bēgļu uzņemšanu Eiropas Savienībā un organizējām vērienīgu finansiālo, humāno un militāro palīdzību, kas šobrīd pārsniedz 88 miljardus eiro. Un esam apliecinājuši, ka atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Izmantojot jauno Ukrainas mehānismu, nākamajos četros gados tiks piešķirti vēl 50 miljardi eiro. Tā mēs palīdzam nodrošināt pamatpakalpojumus – saglabāt skolas atvērtas, maksāt algas un pensijas –, savukārt Ukrainas iedzīvotāji turpina cīnīties pret iebrucēju. 2023. gads Ukrainas tautas atmiņā saistīsies ar laiku, kad tās sapņi sāka piepildīties.
Atzīstot Ukrainas milzīgos panākumus un atbalstot Ukrainas tautas centienus, Savienība, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma vēsturisko lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar šo valsti.
Tajā pašā laikā jāatzīmē Savienības neatlaidība ekonomikas pārveides īstenošanā. Pirmkārt, tā ir krietni izvērsusi digitalizāciju. Eiropas Mikroshēmu akts jau ir radījis vairāk nekā 100 miljardu eiro publisko un privāto plānoto investīciju visā vērtības ķēdē. Ar Mākslīgā intelekta aktu Eiropa kļuva par pirmo kontinentu, kurā ir ieviests īpašs MI regulējums, kas pievēršas augsta riska lietojumiem. Tas ir ne tikai noteikumu kopums, bet arī atspēriena punkts, kas ļauj mūsu uzņēmumiem uzņemties vadošo lomu uzticama MI izstrādē.
Mūsu Savienība ir arī paātrinājusi pāreju uz tīru ekonomiku. Ir ieviests satvars, kas palīdzēs līdz šīs desmitgades beigām panākt oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu vismaz par 55 % un tādējādi noturēt Eiropu uz pareizā ceļa, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Turklāt ar neto nulles emisiju industrijas aktu mēs stiprinām ES tīras enerģijas ražošanas jaudu, tādējādi palielinot mūsu rūpniecības konkurētspēju un noturību. Mēs atbalstīsim Eiropas uzņēmumus ceļā uz pārkārtošanos, vienlaikus saglabājot to konkurētspēju, lai Eiropa arī turpmāk būtu galvenais investīciju galamērķis, kas nodrošina stabilas, nākotnes prasībām atbilstošas kvalitatīvas darbvietas ar spēcīgu rūpniecisko bāzi.
Lai pielāgotos mainīgajai ģeopolitiskajai realitātei, Eiropa nāca klajā ar savu pirmo ekonomiskās drošības stratēģiju. Tika veikti konkrēti pasākumi, lai palielinātu izturētspēju, mazinot dažādu veidu atkarību un risku mūsu ekonomikai. Turpmākajos gados tas nodrošinās mūsu suverenitāti, drošību un labklājību. Šā mērķa īstenošanai no atveseļošanas plāna NextGenerationEU ir sniegts vairāk nekā 800 miljardu eiro atbalsts, kas, apvienojot investīcijas un reformas, virza uz priekšu mūsu ekonomiku. Savienība turpināja finansēt simtiem zaļo un digitālo projektu Eiropā, sniedzot eiropiešiem taustāmus rezultātus – no atkrastes vējparkiem līdz elektrovilcieniem un no augstākā līmeņa digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem līdz pasaules līmeņa slimnīcām.
Raugoties nākotnē, 2024. gads būs īpašs laiks mūsu kontinentā, jo eiropieši dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu jaunu līderu paaudzi. Tā būs iespēja pārdomāt, ko demokrātija dod, lai padarītu mūsu sabiedrību taisnīgāku, mūsu rūpniecību konkurētspējīgāku un mūsu ekonomiku noturīgāku. Esmu pārliecināta, ka mūsu Savienība arī turpmāk saglabās stingru mugurkaulu. Jo Eiropa vienmēr apliecina savu spēku lielu grūtību priekšā.
Ilgu mūžu Eiropai!
Urzula fon der Leiena