7. nodaļa. Cilvēku un brīvību aizsardzība
Ievads
2023. gadā, kad Covid-19 kā globālas ārkārtas situācijas veselības jomā statuss beidzot tika atcelts, tika noteikti Eiropas veselības savienības galīgie pamatelementi. Nākotnē visas ES dalībvalstis būs labāk sagatavotas kopīgi pārvarēt sabiedrības veselības krīzi un labāk aizsargāt savu iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību. ES pastiprināja savu reakciju uz kopīgo migrācijas problēmu tiesību aktu ziņā – ar politisku vienošanos starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Migrācijas un patvēruma paktu, kā arī ar operatīviem pasākumiem – un visaptverošas partnerības ar trešām valstīm. 2023. gads bija arī gads, kad Horvātija kļuva par jaunāko Šengenas zonas dalībvalsti un sāka izmantot visas priekšrocības, ko sniedz dalība lielākajā brīvas pārvietošanās zonā pasaulē. Eiropas Savienības Padome pieņēma arī nozīmīgo lēmumu uzņemt Bulgāriju un Rumāniju Šengenas zonā, no 2024. gada marta beigām sākot atcelt kontroles pie gaisa un jūras robežām. ES arī veica visaptverošus pasākumus, lai pasargātu savus iedzīvotājus no draudiem gan tās iekšienē, gan ārpus tās robežām.
Iedzīvotāju aizsardzība
Teroristu uzbrukumi skolā Francijā un Briseles ielās 2023. gada oktobrī bija skaudrs atgādinājums tam, ka ir steidzami jāturpina pielāgot un stiprināt ES drošības arhitektūru. Gada laikā tika panākta vienošanās par vairākiem pasākumiem, lai palīdzētu apkarot organizēto noziedzību, terorismu, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību un korupciju.
Komisija arī mudināja dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību regulai par teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē - atvērt jaunā cilnē., kurā pakalpojumu sniedzējiem ir uzlikts pienākums izņemt teroristisku saturu vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas no dalībvalstu iestādēm. Oktobrī tika publicēts ieteikumu - atvērt jaunā cilnē. kopums, lai koordinētu dalībvalstu reakciju uz nelikumīga satura, piemēram, teroristiska satura vai nelikumīgas naida runas, izplatīšanu un vairošanu, pirms tas var nopietni apdraudēt sabiedrības drošību. (Sīkāku informāciju skatīt 5. nodaļā.)
ES ir apņēmusies pastiprināti rīkoties pret visu veidu naidu. Pēc naida runas un naida noziegumu satraucošā pieauguma, kas jo īpaši vērsti pret ebreju un musulmaņu kopienām, Eiropas Komisija kopā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepu Borelu nāca klajā ar visiem eiropiešiem adresētu aicinājumu vērsties - atvērt jaunā cilnē. pret naidu un iestāties par iecietību un cieņu. Ar kopīgo paziņojumu ES pastiprina rīcību tādās politikas jomās kā drošība, digitalizācija, izglītība, kultūra un sports. Minētā rīcība ietver papildu finansējumu dievnamu aizsardzībai, un tiks iecelti sūtņi, lai maksimāli palielinātu ES politikas potenciālu cīņā pret naidu.
Komisija arī mudināja Padomi paplašināt Līgumos noteikto pašreizējo ES noziegumu jomu sarakstu, iekļaujot tajā naida runu un naida noziegumus, kā ierosināts 2021. gadā - atvērt jaunā cilnē., un atkārtoti uzsvēra, cik svarīgi ir pastiprināt 2021.–2030. gada ES stratēģijas antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam - atvērt jaunā cilnē. īstenošanu.
Iedzīvotāji un uzņēmumi ES paļaujas uz kritisko infrastruktūru pamatpakalpojumu saņemšanā. Arvien sarežģītākā drošības un ģeopolitiskā vidē ES rīkojas, lai samazinātu neaizsargātību un palielinātu noturību šajā jomā. Komisija ir pieņēmusi ar kritisko infrastruktūru saistīto pamatpakalpojumu - atvērt jaunā cilnē. sarakstu, kas jānovērtē dalībvalstīm. Komisija ir arī ierosinājusi kritiskās infrastruktūras plānu - atvērt jaunā cilnē., lai stiprinātu koordināciju ES līmenī, reaģējot uz būtiskiem pārrobežu incidentiem.
Kā daļu no pasākumu - atvērt jaunā cilnē. kopuma, kas pieņemts ES pilsonības 30. gadadienā - atvērt jaunā cilnē., Komisija decembrī ierosināja grozīt noteikumus, lai krīzes laikā aizsargātu un atbalstītu ES pilsoņus ārvalstīs. Pārskatītās Konsulārās aizsardzības direktīvas - atvērt jaunā cilnē. mērķis ir nodrošināt labāku un vieglāku aizsardzību pilsoņiem, kuri ceļo ārpus ES, ja viņu atrašanās vietā viņu valstspiederības valstij nav konsulāta vai vēstniecības.
Cīņas pastiprināšana pret narkotiku tirdzniecību
Narkotiku tirdzniecība ir ļoti ienesīga noziedzniekiem, par ko liecina Eiropā pieejamo nelegālo narkotiku daudzuma nepieredzētais pieaugums un tas, ka narkotiku konfiskācijas gadījumu skaits ES sasniedz rekordaugstu līmeni. Nelikumīgās darbībās iesaistīto noziedzīgo tīklu ietekme ir jūtama visās kopienās un tautsaimniecībās, un valdībām, tiesībaizsardzības iestādēm un privātā sektora dalībniekiem galvenajās nozarēs uz tām ir kolektīvi un koordinēti jāreaģē.
Aplēstā organizētā noziedzībā gūtā peļņa no nelikumīgām darbībām, piemēram, narkotiku tirdzniecības, ir aptuveni 139 miljardi eiro gadā, kas atbilst 1 % no ES iekšzemes kopprodukta.
50 % no visām slepkavībām Eiropā ir tieši saistītas ar narkotiku tirdzniecību.
70 % no visām narkotikām, kas konfiscētas ES, ir konfiscētas ostās.
40 % noziedznieku tīklu, kas darbojas ES, ir iesaistīti nelegālo narkotiku tirgošanā.
No 2011. līdz 2021. gadam par 416 % pieauga Eiropas kokaīna tirgus.
2021. gadā ES bija 6200 nāves gadījumu narkotiku pārdozēšanas dēļ.
Avots: Eiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums - PDF fails – atvērt jaunā cilnē., 2021.
Lai pastiprinātu ES centienus cīņā pret organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību, Komisija oktobrī izstrādāja ceļvedi - atvērt jaunā cilnē. ar 17 mērķtiecīgām darbībām četrās prioritārajās jomās. Pasākumu pamatā ir ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģijas - atvērt jaunā cilnē. 2021.–2025. gadam un ES stratēģijas narkotiku jomā - atvērt jaunā cilnē. īstenošana.
Jauns ES ceļvedis cīņā pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību
Palielināt ostu pretestību pret narkotiku tirdzniecību un noziedznieku iefiltrēšanos.
Izjaukt augsta riska noziedzīgus tīklus, veicot labāk koordinētas izmeklēšanas un izmantojot Šengenas Informācijas sistēmas brīdinājumus.
Organizētās noziedzības novēršanas pasākumi, dalībvalstīm apmainoties ar paraugpraksi.
Darbs ar starptautiskiem partneriem, t. sk. Rietumāfrikā, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā.
Turklāt ES stiprina galveno rīcībspēku pilnvaras cīņā pret narkotiku tirdzniecību, piemēram, 2024. gadā izveidojot jauno ES Narkotiku aģentūru - atvērt jaunā cilnē.. Aģentūra izstrādās Eiropas brīdināšanas sistēmu narkotiku jomā, lai ātri informētu valstu iestādes par jaunām bīstamām vielām, kas nonāk tirgū. ES ir arī palielinājusi finansējumu Eiropas daudznozaru platformai pret noziedzības draudiem - atvērt jaunā cilnē., sasniedzot ievērojamus rezultātus - atvērt jaunā cilnē.. Turklāt tā turpina ieguldīt inovatīvos risinājumos tiesībaizsardzības iestādēm, lai palīdzētu tām neatpalikt no tehnoloģiskajām pārmaiņām un saglabāt savu efektivitāti iedzīvotāju aizsardzībā gan šodien, gan nākotnē.
Korupcija apdraud drošību, jo tā dod iespējas organizētajai noziedzībai, terorismam un citiem noziedzības veidiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un narkotiku tirdzniecībai, un veicina tos. Komisija 2023. gadā ierosināja jaunu tiesību aktu - atvērt jaunā cilnē. korupcijas apkarošanai un izveidoja ES korupcijas apkarošanas tīklu - atvērt jaunā cilnē.. Turklāt jaunie noteikumi - atvērt jaunā cilnē. par piekļuvi finanšu informācijai, par kuriem jūnijā vienojās Eiropas Parlaments un Padome, nodrošinās tiesībaizsardzības iestādēm ātru piekļuvi informācijai par kontiem, kuros noziedznieki un teroristi glabā vai slēpj savus līdzekļus vai aktīvus.
Tajā pašā mēnesī ES pieņēma jaunus noteikumus - atvērt jaunā cilnē., lai tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm atvieglotu un paātrinātu elektronisko pierādījumu iegūšanu, kas tām vajadzīgi, lai veiktu izmeklēšanu un noziedznieku kriminālvajāšanu. Tas nozīmē, ka tiesu iestāde vienā dalībvalstī varēs iegūt elektroniskus pierādījumus no pakalpojumu sniedzēja (piemēram, telesakaru vai sociālo mediju uzņēmuma) vai tā juridiskā pārstāvja citā dalībvalstī.
Attēli: © Adobe Stock
85 % kriminālizmeklēšanu ietver digitālos datus.
Vairāk nekā 50 % no visām kriminālizmeklēšanām tiek sūtīts pārrobežu pieprasījums pēc elektroniskiem pierādījumiem.
Lai iegūtu elektroniskus pierādījumus, bija vajadzīgi vidēji 10 mēneši savstarpējas tiesiskās palīdzības procedūrās un 120 dienas ar Eiropas izmeklēšanas rīkojumiem.
Ar jaunajiem noteikumiem (spēkā no 2026. g.) elektronisku pierādījumu iegūšanas laiks samazināsies līdz nieka 10 dienām un ārkārtas gadījumos – līdz mazāk nekā 8 stundām.
Virzība uz jaunu migrācijas politiku
Jaunais Migrācijas un patvēruma pakts - atvērt jaunā cilnē. ir izstrādāts, lai pārvaldītu un normalizētu migrāciju ilgtermiņā, nodrošinot noteiktību un pienācīgus apstākļus cilvēkiem, kas ierodas ES. Tās mērķis ir arī izveidot vienotu ES pieeju migrācijai un patvērumam, kuras pamatā ir solidaritāte, atbildība un cilvēktiesību ievērošana.
Decembrī Parlaments un Padome panāca vienošanos par pieciem galvenajiem pakta priekšlikumiem - atvērt jaunā cilnē.. Tiklīdz šie priekšlikumi būs oficiāli pieņemti, pakts tiks ieviests, izveidojot tiesisko regulējumu, kas līdzsvaro dalībvalstu solidaritāti un atbildību par efektīvu un taisnīgu pieeju migrācijas pārvaldībai.
Jauns Migrācijas un patvēruma pakts: galvenie priekšlikumi, par ko vienojās 2023. gadā
Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula
Izveido jaunu solidaritātes mehānismu ar mērķi līdzsvarot pašreizējo sistēmu, kurā par lielāko daļu patvēruma pieteikumu atbild dažas dalībvalstis, un paredz skaidrus noteikumus par to, kas atbild par patvēruma pieteikumu izskatīšanu.
Patvēruma procedūras regula
Nosaka kopīgo procedūru, kas dalībvalstīm jāievēro, kad cilvēki lūdz starptautisko aizsardzību, un patvēruma, atgriešanas un robežprocedūras padara ātrākas un efektīvākas.
Krīzes regula
Tiecas nodrošināt, ka nākotnē ES ir gatava stāties pretī krīzes situācijām, arī vērsties pret migrantu instrumentalizāciju.
Eurodac regula
Ievieš kopīgu datubāzi, kurā apkopo precīzākus un pilnīgākus datus.
Skrīninga regula
Izveido vienotus noteikumus par trešo valstu valstspiederīgo identificēšanu ierašanās brīdī, tādējādi uzlabojot drošību Šengenas zonā.
Vienlaikus ir pastiprināti operatīvie pasākumi, lai atbalstītu dalībvalstis galvenajos migrācijas maršrutos uz Eiropu. Komisija 2023. gadā nāca klajā ar rīcības plāniem attiecībā uz Vidusjūras austrumdaļas - atvērt jaunā cilnē., Vidusjūras rietumdaļas un Atlantijas okeāna - atvērt jaunā cilnē. maršrutiem, paredzot praktiskus pasākumus, kas vērsti uz attiecīgajām izcelsmes un tranzīta valstīm. Tie papildina 2022. gadā iesniegtos rīcības plānus attiecībā uz Rietumbalkānu - atvērt jaunā cilnē. un Vidusjūras centrālās daļas - atvērt jaunā cilnē. maršrutiem. ES, dalībvalstu un starptautisko partneru īstenotie pasākumi ir veicinājuši neatbilstīgas ieceļošanas gadījumu skaita pārvaldību.
Ir atjaunota Eiropas meklēšanas un glābšanas kontaktgrupa - atvērt jaunā cilnē., lai veicinātu ciešāku koordināciju un paraugpraksi, jo īpaši starp kuģu karoga valstīm - atvērt jaunā cilnē. un piekrastes valstīm. Turklāt 19 dalībvalstis un četras Šengenas asociētās valstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) ir apņēmušās ieviest brīvprātīgu solidaritātes mehānismu, kas paredzēts, lai atbalstītu tās dalībvalstis, kuras visvairāk skar migrācijas problēmas. ES ir arī turpinājusi uzraudzīt migrācijas situāciju, izmantojot ES mehānismu sagatavotībai ar migrāciju saistītām krīzēm un to pārvaldībai - atvērt jaunā cilnē., lai stiprinātu kopīgo reakciju.
Laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam Komisija dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm ir piešķīrusi 11,5 miljardus eiro programmām migrācijas, robežu pārvaldības un drošības problēmu risināšanai.
Pēc tam, kad septembrī Itālijas salā Lampedūzā palielinājās ieceļotāju skaits no Ziemeļāfrikas, ES izstrādāja 10 punktu plānu - atvērt jaunā cilnē., kas ietver praktiskus pasākumus neatbilstīgas migrācijas samazināšanai un sniedz tūlītēju palīdzību Itālijas iestādēm.
Cīņa ar neatbilstīgu migrāciju
Migrantu kontrabandas apkarošana
Migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošana un novēršana ir divas no ES prioritātēm, un tām ir izšķiroša nozīme, lai visaptveroši risinātu neatbilstīgas migrācijas problēmu. Migrantu kontrabandas tīkli zina, kā izmantot juridiskās nepilnības, un izmanto jaunas vervēšanas metodes, piemēram, sociālos medijus un mobilās lietotnes. Šī attīstība, kas pazīstama kā digitālā kontrabanda, ir jauns izaicinājums tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm. Migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība bieži vien ir savstarpēji saistītas: kontrabandas tīkli var izmantot migrantus ceļā vai ievest viņus, lai ekspluatētu pēc nonākšanas Eiropā.
Operatīvās darba grupas, ko atbalsta Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai - atvērt jaunā cilnē., un Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās - atvērt jaunā cilnē. kopīgās izmeklēšanas grupas, pastiprina centienus apkarot migrantu kontrabandas tīklus. Tika izveidota operatīvā darba grupa, piemēram, kā daļa no Itālijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar 10 punktu plānu attiecībā uz Lampedūzu. Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra - atvērt jaunā cilnē. arī sniedz ieguldījumu cīņā pret noziedzīgām organizācijām.
Saskaņā ar ES Rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu (2021.–2025. gadam) - atvērt jaunā cilnē. ar Tunisiju tika izveidota operatīva partnerība kontrabandas apkarošanai, balstoties uz partnerībām, kas 2022. gadā noslēgtas ar Maroku, Nigēru un Rietumbalkāniem.
Jauns darbības veids, ko pakāpeniski aizvien vairāk izmanto kontrabandas tīkli, veicinādami neatbilstīgu migrāciju, ir komerciālo transportlīdzekļu – galvenokārt gaisa transportlīdzekļu – izmantošana. Lai to novērstu, Komisija jūnijā pieņēma instrumentu kopumu - atvērt jaunā cilnē. dalībvalstu atbalstam, tostarp mērķtiecīgi informējot pārvadātājus.
Novembrī Komisija ierosināja atjaunināt - atvērt jaunā cilnē. ES 20 gadus veco tiesisko regulējumu migrantu kontrabandas apkarošanai. Tas ietvēra priekšlikumu, ar ko paredz minimālos noteikumus - atvērt jaunā cilnē., lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu ES, paredzot stingrākus sodus kontrabandistiem. Jauni noteikumi stiprinātu ES aģentūru, jo īpaši Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai, lomu un pastiprinātu sadarbību ar partnervalstīm, lai risinātu šo jautājumu pasaules mērogā. ES arī nāca klajā ar aicinājumu rīkoties, lai izveidotu globālu aliansi migrantu kontrabandas apkarošanai - PDF fails – atvērt jaunā cilnē..
90 % no nelegālajiem migrantiem ieved kontrabandisti
2022. gadā Eiropols ziņoja par 15 000 kontrabandistu
2022. gadā bija 331 000 gadījumu, kad tika nelegāli šķērsota ES ārējā robeža
Jaunas problēmas
Koordinēta vīzu politika ir daļa no efektīvas migrācijas pārvaldības. ES ir bezvīzu režīms ar vairāk nekā 60 valstīm, kas sniedz daudzus ieguvumus abu pušu pilsoņiem, kā arī dalībvalstīm un partnervalstīm. Tomēr bezvīzu ceļošana rada arī migrācijas un drošības problēmas - atvērt jaunā cilnē.. Piemēram, nepietiekama saskaņošana ar ES vīzu politiku var padarīt bezvīzu režīma valsti par tranzīta centru neatbilstīgai ieceļošanai ES. Turklāt ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas, ko izmanto bezvīzu režīma valstis ārpus ES, rada drošības riskus.
Reaģējot uz to, Komisija ir ierosinājusi pārskatīt - atvērt jaunā cilnē. pašreizējo vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu - atvērt jaunā cilnē.. Ar priekšlikumu tiek ieviests jauns pamatojums bezvīzu režīma apturēšanai, elastīgākas robežvērtības mehānisma iedarbināšanai un noteikumi uzraudzības un ziņošanas pienākumu stiprināšanai.
Oktobrī Komisija arī iesniedza Parlamentam sesto ziņojumu - atvērt jaunā cilnē. saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu. Ziņojumā ir aplūkotas norises bezvīzu režīma valstīs Rietumbalkānos un Austrumu partnerībā. Tajā galvenā uzmanība pievērsta arī Klusā okeāna un Karību jūras reģiona valstīm, kurās darbojas ieguldītājiem paredzētas pilsonības shēmas.
Robežu pārvaldības stiprināšana
Martā notika iepazīstināšana ar pirmo Eiropas robežu pārvaldības stratēģiju - atvērt jaunā cilnē.. Tā nodrošina koordinētu satvaru valstu iestādēm un vairāk nekā 120 000 valsts robežsardzes iestāžu un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras - atvērt jaunā cilnē. darbiniekiem, kuri sadarbojas, lai aizsargātu ES robežas. Kopīgais redzējums ir izveidots pēc gara apspriešanās perioda starp iestādēm. Stratēģija arī samazina atkarību no kritiski svarīgām tehnoloģijām no trešām valstīm, izmantojot ES pētniecības un inovācijas rezultātus robežu pārvaldības jomā.
Komisija veica turpmākus pasākumus, lai izveidotu kopēju ES sistēmu neatbilstīgo migrantu atgriešanas pārvaldībai, tostarp ar ieteikumu par atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu un atgriešanas paātrināšanu - atvērt jaunā cilnē.. ES atgriešanas koordinators - atvērt jaunā cilnē. ar dalībvalstu un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pārstāvju atbalstu pabeidza darbības stratēģiju, kas virzīja augsta līmeņa tīkla atgriešanas jautājumos darbu, un sāka tās īstenošanu. Komisija jau sadarbojas ar dalībvalstīm mērķtiecīgos atgriešanas pasākumos. Dalībvalstis ziņoja, ka laikposmā no 2023. gada janvāra līdz septembrim attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem izdoto atgriešanas lēmumu skaits ir palielinājies par 9 % salīdzinājumā ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā.
Droši un likumīgi ceļi uz Eiropu
Darbaspēka un prasmju trūkums joprojām pastāv visā ES, dažādās nozarēs un dažādos prasmju līmeņos. ES centieni novērst trūkumu sākas mājās, izmantojot ES iekšzemes darbaspēka potenciālu. Tomēr, lai pilnībā risinātu šo problēmu un demogrāfisko pārmaiņu ietekmi, ES ir arī jādara vairāk, lai piesaistītu prasmes un talantus no visas pasaules.
2022. gada aprīlī pieņemtās prasmju un talantu paketes - atvērt jaunā cilnē. īstenošana palīdz padarīt ES darba tirgu pievilcīgāku talantiem no ārvalstīm. Šie pasākumi ietvēra tiesību aktu priekšlikumus, lai vienkāršotu pieteikšanās procedūras un uzlabotu to trešo valstu valstspiederīgo tiesības, kuri vēlas strādāt ES. Sarunas norit labi: 2023. gada decembrī starp Parlamentu un Padomi tika panākta politiska vienošanās par Vienotās atļaujas direktīvas - atvērt jaunā cilnē. pārskatīšanu un vienošanās par Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvas - atvērt jaunā cilnē. atjaunināšanu, kas gaidāma pirms pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa beigām.
Novembrī Komisija nāca klajā ar talantu mobilitātes paketi - atvērt jaunā cilnē. ar papildu pasākumiem talantu piesaistīšanai. Proti, tā ierosināja izveidot ES talantu fondu, kas ir pirmā ES mēroga platforma trešo valstu pilsoņu, kuri vēlas ierasties un strādāt ES, piemeklēšanai darba devējiem dalībvalstīs. Paketē ir iekļauti arī pasākumi trešo valstu valstspiederīgo kvalifikāciju atzīšanai un mācību mobilitātes veicināšanai. ES arī veido talantu partnerības ar galvenajām partnervalstīm, lai izveidotu savstarpēji izdevīgu sadarbību mobilitātes un prasmju pilnveides jomā. (Sk. arī 5. nodaļu.)
Šengenas zona
Pirmajā Šengenas zonas - atvērt jaunā cilnē. paplašināšanā vairāk nekā desmit gadu laikā Horvātija kļuva par 27. valsti, kas 2023. gada 1. janvārī pievienojās ceļošanas telpai bez robežām. Papildus 23 dalībvalstīm Šengenas zonas dalībvalstis ir arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. Decembrī Padome vienbalsīgi nolēma - atvērt jaunā cilnē. uzņemt Bulgāriju un Rumāniju Šengenas zonā, no 2024. gada marta beigām sākot atcelt kontroles pie gaisa un jūras robežām. Šo valstu pievienošanās veicinās ceļošanu, tirdzniecību un tūrismu un vēl vairāk konsolidēs vienoto tirgu. Diskusijas par turpmāku lēmumu atcelt kontroli pie sauszemes robežām turpināsies 2024. gadā. Paplašināta Šengenas zona padarīs ES stiprāku kā Savienību, kā izklāstīts 2023. gada ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā - atvērt jaunā cilnē..
Atjaunota Šengenas Informācijas sistēma - atvērt jaunā cilnē. sāka darboties 2023. gadā. Tā sniedz dalībvalstīm papildu iespējas atbalstīt pārrobežu sadarbību un informācijas apmaiņu Šengenas zonā. Pēc Kipras iestāžu intensīvas sagatavošanās, lai nodrošinātu savu gatavību apstrādāt Šengenas Informācijas sistēmas datus, Kipra pievienojās sistēmai jūlijā.
Pašlaik vīzu procedūras Šengenas zonā joprojām lielā mērā ir atkarīgas no dokumentu apstrādes, kas rada augstākas izmaksas gan ceļotājiem, gan iesaistītajām valstīm. 2023. gadā ES pieņēma jaunus noteikumus - atvērt jaunā cilnē., kas ļauj digitalizēt procedūras un kas ir svarīgs rezultāts saskaņā ar Šengenas stratēģiju - atvērt jaunā cilnē., ar kuru Komisija nāca klajā 2021. gada jūnijā.
80 % cilvēku ES domā, ka ir svarīgi uzlabot robežas drošību
77 % vēlētos paātrinātas robežprocedūras
68 % ir par digitāliem ceļošanas dokumentiem, un 72 % piekrīt, ka ceļotāju digitālo akreditācijas datu brīvprātīga izmantošana paātrinās ceļošanas procedūras
Avots: Eirobarometra speciālaptauja Nr. 536 - atvērt jaunā cilnē., 2023. gada septembris.
Pasažieru tiesību aizsardzība
Jūnijā stājās spēkā jauni ES noteikumi par dzelzceļa pasažieru aizsardzību - atvērt jaunā cilnē.. Dzelzceļa pasažieri tagad ir labāk aizsargāti, ja viņu ceļojums tiek pārtraukts, un dzelzceļa uzņēmumiem ir jānodrošina pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām no problēmām brīva ceļošanas pieredze. Dzelzceļa uzņēmumu pienākums apmainīties ar reāllaika satiksmes un maršruta datiem arī paver ceļu konkurētspējīgākiem biļešu piedāvājumiem.
Komisija arī ierosināja vēl vairāk stiprināt spēkā esošās pasažieru tiesības - atvērt jaunā cilnē. attiecībā uz visiem transporta veidiem. Priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta pasažieru tiesību īstenošanas uzlabošanai (gan vispārējai izpildei, gan individuālai tiesiskajai aizsardzībai), to pasažieru tiesībām, kuri izmanto vairākus transporta veidus, un atmaksai par aviobiļetēm, kas iegādātas ar starpnieku starpniecību.
Labāka veselība
Eiropas Vēža uzveikšanas plāns
Eiropas Vēža uzveikšanas plāns - atvērt jaunā cilnē. ir ES visaptverošākā iniciatīva cīņai pret vēzi, kas ir galvenais nāves cēlonis ES iedzīvotājiem vecumā līdz 65 gadiem, un tā budžets rīcības atbalstam ir 4 miljardi eiro.
Kopš tā uzsākšanas 2021. gadā ES jau ir īstenojusi vairākas plāna pamatiniciatīvas. Sākot ar jaunu Vēža zināšanu centru - atvērt jaunā cilnē. un pirmo Eiropas Vēža jomā pastāvošas nevienlīdzības reģistru - atvērt jaunā cilnē. un beidzot ar Eiropas Vēzi pārcietušo jauniešu tīkla - atvērt jaunā cilnē. izveidi un jauniem pasākumiem - atvērt jaunā cilnē. agrīnai atklāšanai - atvērt jaunā cilnē., ES strādā pie tā, lai mainītu vēža realitāti pacientiem un viņu ģimenēm.
2023. gadā ES turpināja panākt rezultātus. Janvārī uzsāktās Eiropas Vēža attēldiagnostikas iniciatīvas - atvērt jaunā cilnē. mērķis ir atvieglot piekļuvi medicīniskiem attēliem un digitālajām tehnoloģijām (piemēram, mākslīgajam intelektam) un to izmantošanu, lai labāk atklātu un apkarotu vēzi. Septembrī iniciatīva sasniedza pirmo nozīmīgo atskaites punktu, uzsākot - atvērt jaunā cilnē. Vēža attēldiagnostikas Eiropas platformu - atvērt jaunā cilnē.. Tā sasaista 36 datu kopas ar deviņu vēža veidu (krūts, resnās zarnas, plaušu, prostatas, taisnās zarnas, aknu, difūzās iekšējās pontīna gliomas, neiroblastomas un glioblastomas) attēliem, kurās apvienotas vairāk nekā 200 000 attēlu sēriju un iesaistīti aptuveni 20 000 cilvēku.
Eiropas Vēža attēldiagnostikas iniciatīva:
liks lietā progresīvākās un sekmīgākās mākslīgā intelekta sistēmas, lai mediķiem palīdzētu konstatēt un diagnosticēt vēzi
atbalstīs novatorisku datorizētu risinājumu izmēģināšanu un izstrādi, lai panāktu lielāku precizitāti un uzticamību vēža attēldiagnostikā un personalizētā aprūpē atbilstoši Eiropas Vēža uzveikšanas plāna mērķiem
demonstrēs, kā medicīniskiem attēliem var piekļūt, tos izmantot un apvienot, reizē garantējot augstu ētikas standartu, uzticamību, drošību un personas datu aizsardzību, pilnībā ievērojot ES vērtības un noteikumus
Pirmais valstu vēža profilu kopums - atvērt jaunā cilnē. dalībvalstīm, Islandei un Norvēģijai liecina - atvērt jaunā cilnē., ka tās tērē ievērojamu summu vēža slimnieku aprūpei (2018. gadā gandrīz 170 miljardi eiro). Plaušu vēzis joprojām ir visbiežākais vēža izraisītas nāves cēlonis, un joprojām pastāv liela nevienlīdzība vēža mirstības rādītājos gan starp valstīm, gan pašās valstīs.
Vēzis ir otrais biežākais nāves cēlonis ES, izraisot 26 % no visiem nāves gadījumiem - atvērt jaunā cilnē..
ES mirstība no vēža gandrīz par 75 % augstāka ir vīriešu vidū.
Grupās ar zemākiem ienākumiem ir par 50 % vairāk ikdienas smēķētāju - atvērt jaunā cilnē. nekā grupās ar augstākiem ienākumiem.
Dalība dzemdes kakla vēža skrīningā mainās gandrīz divas reizes - atvērt jaunā cilnē. atkarībā no izglītības līmeņa.
Covid-19 dēļ 2020. gadā vēža skrīnings lielākajā daļā dalībvalstu bija zemāks nekā 2019. gadā.
2018. gadā dalībvalstis, Islande un Norvēģija gandrīz 170 miljardus eiro izdeva par vēža pacientu aprūpi.
Attēli: © Adobe Stock
Komisija ir uzsākusi virkni dialogu ar gados jauniem cilvēkiem, kuri pārcietuši vēzi, lai labāk izprastu viņu vajadzības un problēmas un kopā ar viņiem izstrādātu iniciatīvas, kas palīdzēs risināt šos jautājumus.
Aprīlī sākās darbs pie pirmā ES līmeņa rīcības kodeksa izstrādes par taisnīgu piekļuvi finanšu pakalpojumiem vēzi pārcietušajiem. Tā mērķis ir veicināt tiesības tikt aizmirstam un novērst diskrimināciju, lai pret cilvēkiem, kuru slimības vēsturē ir bijis vēzis, tiktu nodrošināta taisnīga attieksme, ja viņi vēlas piekļūt tādiem finanšu produktiem kā hipotekārie kredīti vai dzīvības apdrošināšana.
Veseli 78 % arodvēža gadījumu, kas atzīti dalībvalstīs, ir saistīti ar azbestu.
(Sk. 6. nodaļu par ES pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt pakļautību azbesta iedarbībai darbavietā.)
ES strādā, lai:
40 % vēža gadījumu ir novēršami
1.izaugtu paaudze bez tabakas
2.samazinātu kaitīgu alkohola patēriņu
3.samazinātu vides piesārņošanu
4.samazinātu iespēju nonākt kancerogēnu vielu un jonizējošā starojuma ietekmē
5.uzlabotu zināšanas par veselību un veselībpratību
6.veicinātu veselīgāku dzīvesveidu
Veselības drošība un Covid-19
Pēc vairāk nekā trim gadiem Pasaules Veselības organizācija 2023. gada 5. maijā paziņoja, ka Covid-19 vairs nav globāla ārkārtas situācija veselības jomā. Apņēmīga rīcība un sadarbība pasaules, ES un dalībvalstu līmenī, kā arī ievērojamas investīcijas zinātnē un inovācijā ļāva ES pārvarēt šo bezprecedenta krīzi - atvērt jaunā cilnē..
Tomēr, lai gan Covid-19 statuss var būt mainījies, tas nav pazudis, un ES saglabā modrību. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs - atvērt jaunā cilnē. cieši uzrauga situācijas attīstību. Rudenī tas publicēja jaunāko informāciju - atvērt jaunā cilnē. par pieaugošo Covid-19 izplatīšanos ES un Eiropas Ekonomikas zonā, kā arī norādījumus par vakcināciju un komunikācijas kampaņām dalībvalstīm. Centrs un Pasaules Veselības organizācija oktobrī nāca klajā ar jaunu novērošanas rīku - atvērt jaunā cilnē., lai uzraudzītu elpošanas orgānu slimību kopējo ietekmi un uzlabotu elpceļu vīrusu cirkulācijas pazīmju agrīnu atklāšanu un paziņošanu.
Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Komisija izveidoja Eiropas veselības savienību - atvērt jaunā cilnē., lai uzlabotu un aizsargātu visu ES iedzīvotāju veselību. Pamatojoties uz pandēmijā gūto pieredzi, jaunais satvars - atvērt jaunā cilnē. stiprina ES struktūru nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu - atvērt jaunā cilnē. novēršanai, sagatavotībai tiem un reaģēšanai uz tiem. Tas arī paplašina divu svarīgu ES aģentūru lomu, izmantojot Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra - atvērt jaunā cilnē. un Eiropas Zāļu aģentūras - atvērt jaunā cilnē. jaunās pilnvaras.
Komisijas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādei - atvērt jaunā cilnē. (HERA) ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka ES rīcībā ir zāles un aprīkojums, kas vajadzīgs, lai aizsargātu iedzīvotājus ārkārtas situācijās. Komisija dalībvalstu vārdā maijā panāca vienošanos ar BioNTech-Pfizer - atvērt jaunā cilnē., lai vakcīnu piegādes labāk pielāgotu dalībvalstu vajadzībām un nodrošinātu pielāgotu Covid-19 vakcīnu pieejamību, ja parādās jauni varianti. Tika parakstīts arī pamatlīgums ar vadošajiem vakcīnu ražotājiem, izveidojot ES FAB tīklu - atvērt jaunā cilnē., lai nodrošinātu nepārtrauktu spēju ražot vakcīnas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas gadījumā nākotnē. HERA Invest - atvērt jaunā cilnē., kas sāka darboties 2023. gadā, atbalstīs pētniecību un izstrādi vissteidzamāko pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanai. HERA arī sadarbojas ar dalībvalstīm, lai uzlabotu zināšanas un prasmes attiecībā uz sagatavotību un reaģēšanu veselības jomā, jo īpaši tādās svarīgās jomās kā krājumu veidošana un iepirkums.
Turpinās centieni stiprināt Eiropas gatavību pandēmijām un gatavību ES mēroga klīniskajiem izmēģinājumiem, lai nodrošinātu savlaicīgu piekļuvi jauniem ārstēšanas veidiem un vakcīnām. ES stingri atbalsta Pasaules Bankas pārvaldīto Pandēmijas fondu - atvērt jaunā cilnē.. Fonds atbalsta pandēmiju profilaksi, gatavību tām un reaģēšanu uz tām valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un ES, tās dalībvalstis un finanšu iestādes kopīgi darbojas kā Eiropas komanda - atvērt jaunā cilnē. un ir galvenās līdzekļu devējas.
ES digitālais Covid sertifikāts ir Eiropas veiksmes stāsts
Pandēmija ir parādījusi, kā digitālā veselība var pārveidot veselības aprūpes sistēmas un nodrošināt labāku veselības aprūpi.
ES digitālais Covid sertifikāts - atvērt jaunā cilnē. bija izšķirošs elements, reaģējot uz pandēmiju, un tas krīzes laikā atviegloja cilvēku drošu pārvietošanos visā ES. Tas ātri kļuva par pasaules standartu; sistēmai pievienojās gandrīz 80 valstis, un tika izsniegti vairāk nekā 2,3 miljardi sertifikātu. ES digitālā Covid sertifikāta regulas darbības termiņš beidzās 2023. gada 30. jūnijā.
Balstoties uz panākumiem un pamatojoties uz tā tehnoloģiju, Pasaules Veselības organizācija 2023. gada 1. jūlijā izveidoja globālo digitālās veselības sertifikācijas tīklu - atvērt jaunā cilnē.. Sistēma stiprinās globālo veselības struktūru un palīdzēs aizsargāt cilvēkus visā pasaulē no pašreizējiem un turpmākiem veselības apdraudējumiem, tostarp pandēmijām.
ES zāļu sistēmu pārstrādāšana
Ierosinātā ES farmācijas tiesību aktu reforma - atvērt jaunā cilnē., kas ir lielākā un tālejošākā 20 gadu laikā, ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka šī izšķiroši svarīgā nozare ir labāk pielāgota 21. gadsimta vajadzībām.
Ar šo reformu, ar kuru tika nākts klajā aprīlī, tiek risinātas vairākas būtiskas problēmas. Piemēram, zāles joprojām pietiekami ātri nesasniedz pacientus un dalībvalstīs tās ne vienmēr ir vienlīdz pieejamas. Lielas bažas pacientiem un veselības aprūpes sniedzējiem rada arī inovatīvu ārstēšanas veidu augstās cenas un zāļu trūkums.
Reformas galvenais mērķis ir izveidot zāļu vienoto tirgu, nodrošinot, ka visiem pacientiem visā ES ir savlaicīga un vienlīdzīga piekļuve drošām, iedarbīgām un cenas ziņā pieejamām zālēm. Veicot pārskatīšanu, tiks arī atbalstīta inovācija zāļu izstrādē un veicināta ES konkurētspēja, izmantojot nākotnes prasībām atbilstošu, pret krīzēm noturīgu un vienkāršotu farmācijas sistēmu. Tas nozīmē, ka ātrāk varētu kļūt pieejami jauni un labāki ārstēšanas veidi, palīdzot pacientiem ātrāk saņemt nepieciešamo aprūpi.
Reforma ietver pasākumu kopumu, lai risinātu zāļu trūkuma problēmu ilgtermiņā un ārpus krīzes situācijām. Saistībā ar šo mērķi Komisija oktobrī nāca klajā - atvērt jaunā cilnē. ar pasākumu kopumu, kuros īpaša uzmanība pievērsta kritiski vissvarīgākajām zālēm, kuru piegādes drošība ES ir jānodrošina vienmēr. Tika izveidots arī Eiropas brīvprātīgs solidaritātes mehānisms - atvērt jaunā cilnē. zālēm, kas ļauj dalībvalstīm pārdalīt zāles no tām pieejamajiem krājumiem, ja ir vērojams kritisks deficīts citviet ES. Reformas ietvaros tiks ierosināti vairāki jauni noteikumi un stimuli farmācijas uzņēmumiem, kā arī vienkāršotas regulatīvās procedūras un stingrāki vides apsvērumi zāļu ražošanas laikā.
Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem - atvērt jaunā cilnē. tiek uzskatīta par vienu no trim svarīgākajiem veselības apdraudējumiem ES. Tā notiek, kad baktērijas kļūst rezistentas pret zālēm, ko izmanto infekciju apkarošanai. Reforma ietver piesardzīgas lietošanas pasākumus un jaunu stimulu revolucionāriem antimikrobiālajiem līdzekļiem. Padome ātri pieņēma - atvērt jaunā cilnē. Komisijas ierosinātu ieteikumu, tostarp ES un valstu mērķrādītājus attiecībā uz antimikrobiālo līdzekļu patēriņu, kā daļu no ES rīkkopas - atvērt jaunā cilnē. par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.
Rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem
Grafikā parādīta problēma attiecībā uz rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem. Tajā redzams, ka patlaban rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem Eiropas Savienībā gadā izraisa 35 000 nāves gadījumu, ka pasaulē šādu nāves gadījumu skaits gadā ir 1,2 miljoni un ka nerīkojoties rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem līdz divtūkstoš piecdesmitajam gadam visā pasaulē gadā varētu būt par 10 miljonu nāves gadījumu cēloni. Tajā arī uzsvērts Eiropas Savienības mērķis līdz divtūkstoš trīsdesmitajam gadam par 20 procentiem samazināt antibiotiku patēriņu, lai cīnītos pret šo problēmu.
Garīgās veselības problēmas risināšana
ES ir saskārusies ar vēl nepieredzētām krīzēm, kas ir būtiski ietekmējušas cilvēku spēju tikt galā ar pieaugošajām problēmām strauji mainīgajos apstākļos. Lai risinātu šo jautājumu, Komisija jūnijā nāca klajā ar visaptverošu pieeju garīgajai veselībai - atvērt jaunā cilnē., kuras mērķis cita starpā ir palīdzēt neaizsargātām grupām, jo īpaši jauniešiem, un lauzt aizspriedumus un novērst diskrimināciju garīgās veselības jomā. Tas ir svarīgs pirmais solis, lai garīgo veselību nostādītu līdzvērtīgā stāvoklī ar fizisko veselību. Ar jauno pieeju tiek ieviestas 20 pamatiniciatīvas un apzinātas finansējuma iespējas 1,2 miljardu eiro apmērā no dažādām finanšu programmām, lai atbalstītu dalībvalstis, tām izvirzot cilvēkus un viņu garīgo veselību par prioritāti.
Pasākumi, ar kuriem visās politikas jomās ņem vērā psihisko veselību
Eiropas Psihiskās veselības kodekss
Iniciatīva nepārnēsājamu slimību jomā “Veselīgāka sabiedrība”
Eiropas depresijas un pašnāvības profilakses iniciatīva
Drošāka digitālā vide bērniem un jauniešiem
ES darba aizsardzības noteikumu pareiza piemērošana
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kampaņas darbavietās
Lai atzīmētu Pasaules garīgās veselības dienu 2023. gada 10. oktobrī, Komisija Briselē rīkoja augsta līmeņa konferenci. Pasākumā pulcējās simtiem cilvēku, tostarp ES iestāžu, valstu valdību, starptautisko organizāciju un citu ieinteresēto partneru pārstāvji.
ES fondu potenciāla atraisīšana veselības aprūpes nozarē
Komisijas tehniskā atbalsta instruments palīdz Beļģijai, Austrijai un Slovēnijai pēc iespējas labāk izmantot pieejamās ES finansējuma programmas, lai pilnveidotu savas veselības aprūpes nozares. Izmantojot veselības centru - atvērt jaunā cilnē., šīs dalībvalstis var apzināt labākās finansējuma iespējas, lai atbalstītu galvenās reformas iedzīvotāju labā. Ilgtermiņā tas arī palīdzēs valstu un reģionālajām valdībām atbalstīt ekonomiskās investīcijas veselības aprūpes nozarē. Pamatojoties uz daudzsološajiem rezultātiem, šo projektu var izvērst līdz ES līmenim.
Globālās veselības stratēģija
ES vadošā loma cīņā pret Covid-19 pandēmiju ir apliecinājusi to, ka ES var sniegt būtisku ieguldījumu globālo veselības mērķu sasniegšanā saskaņā ar Eiropas komandas pieeju. Šeit apvienoti ES, tās dalībvalstu un finanšu iestāžu resursi, lai panāktu lielāku ietekmi uz vietas.
Komisija 2022. gada novembrī nāca klajā ar Globālās veselības stratēģiju - atvērt jaunā cilnē. – Eiropas veselības savienības ārējo dimensiju un tās Global Gateway - atvērt jaunā cilnē. stratēģijas būtisku sastāvdaļu (skatīt 8. nodaļu). Tas atkārtoti apliecina apņemšanos īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus (jo īpaši 3. mērķi par labu veselību un labbūtību) un Eiropas Konsensu par attīstību - atvērt jaunā cilnē., kurā noteikti kopīgi attīstības mērķi un principi.
2023. gada novembrī tika sākta Francijas koordinēta kopīga rīcība, kurā bija iesaistītas 22 dalībvalstis, Norvēģija un Ukraina, apzinot visas globālās veselības stratēģijas. Tas palīdzēs koordinēt darbības un izvairīties no pārklāšanās.
