3. nodaļa. Klimatneitrālas un pārticīgas Eiropas izveide
Ievads
Eiropas zaļais kurss ir ES ceļvedis, kas paredzēts klimata, vides un biodaudzveidības krīžu radīto trīskāršo draudu novēršanai. Ar Eiropas zaļo kursu ES ir pacēlusi savas klimatiskās ieceres jaunā līmenī, apņemoties līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu pasaules daļu. Šis kurss pārveido ES par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku.
2023. gadā ES sasniedza svarīgu pagrieziena punktu ceļā uz klimatneitralitāti. Oktobra vidū tika pieņemti galvenie tiesību akti, kas vajadzīgi, lai sasniegtu un pat pārsniegtu starpposma mērķrādītāju – līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 %.
Ekstrēmi laikapstākļi visā ES un pasaulē kārtējo reizi lika apzināties klimata pārmaiņu nesto skarbo realitāti, izceļot nepieciešamību turpināt centienus samazināt emisijas pēc iespējas drīzāk. ANO Klimata pārmaiņu konferencē COP28 ES bija vadošā loma procesā, kurā tika panākta gan globāla vienošanās paātrināt pakāpenisku atteikšanos no fosilajām degvielām, gan apņemšanās līdz 2030. gadam visā pasaulē trīskāršot atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu un divkāršot energoefektivitātes uzlabojumu rādītāju.
Fakti liecina – planēta vārās
Ekstrēmu laikapstākļu izraisītie traucējumi un postījumi Eiropā un pasaulē 2023. gadā bija skarbs atgādinājums par nopietnajiem un nemitīgajiem draudiem, ko sabiedrībai rada klimata pārmaiņas, un par nepieciešamību steidzami rīkoties, lai aizsargātu planētu.
Ilgstošs sausums ir veicinājis ilgāku un bīstamāku dabas ugunsgrēku sezonu veidošanos, kas izpaudās jau martā kā lieli ugunsgrēki Spānijā un rekordlieli ugunsgrēki, kas postīja Grieķijas, Spānijas un Portugāles teritorijas daļas jūlijā un augustā. Meža ugunsgrēks Grieķijas ziemeļaustrumu reģionā Evrā bija lielākais ugunsgrēks ES vēsturē. Saskaņā ar Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmu - atvērt jaunā cilnē. līdz 22. jūlijam vairāk nekā 181 000 hektāru zemes visā ES jau bija pilnībā izdeguši - atvērt jaunā cilnē., kas par vairāk nekā 40 % pārsniedz 2003.–2022. gada reģistrēto vidējo rādītāju (128 225 hektāri).
Reaģējot uz pieaugošo dabas ugunsgrēku risku, ES 2023. gadā nostiprināja savas prevencijas un prognozēšanas spējas, pastiprināja rescEU ugunsdzēsības floti - atvērt jaunā cilnē. un stratēģiski izvietoja simtiem ugunsdzēsēju, lai viņi varētu sniegt tūlītēju atbalstu. Turklāt Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrā - atvērt jaunā cilnē. ES izveidoja Dabas ugunsgrēku atbalsta grupu.
2023. gads bija vēsturiski vissiltākais gads pasaulē: siltuma rekordi tika pārsniegti septiņos mēnešos un divos gadalaikos. ES Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojuma - atvērt jaunā cilnē. dati liecina, ka 2023. gadā gandrīz 50 % dienu temperatūra bija vairāk nekā 1,5 °C augstāka nekā vidēji pirmsindustriālajā laikmetā (1850–1900).
Dabas ugunsgrēki ir pasaules mēroga problēma. Lai palīdzētu apdzēst pēdējo desmit gadu laikā smagākos mežu ugunsgrēkus Kanādā (kuros izdega aptuveni 4 miljoni hektāru, kas atbilst Nīderlandes teritorijai), ES dalībvalstis, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu - atvērt jaunā cilnē., piedāvāja šai valstij aptuveni 300 ugunsdzēsēju pakalpojumus (sk. 8. nodaļu).
Nepieredzēto plūdu un meža ugunsgrēku dēļ 2023. gadā aicinājumi no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda - atvērt jaunā cilnē. sniegt atbalstu katastrofu seku novēršanai un atjaunošanas darbiem mobilizēja visus pieejamos resursus, kas paredzēti palīdzības sniegšanai.
Spēcīgas lietusgāzes izraisīja nāvējošus plūdus atsevišķās ES daļās, to skaitā Horvātijā, Itālijā, Austrijā un Slovēnijā.
Lai pieminētu klimata krīzes upurus Eiropā un visā pasaulē, ES 15. jūlijā iedibināja gadskārtēju Globālās klimata krīzes upuru piemiņas dienu - atvērt jaunā cilnē.. Tas darīts ar nolūku palielināt informētību par konkrētiem pasākumiem, ko cilvēki var veikt, lai palīdzētu samazināt klimata pārmaiņu radīto kaitējumu un labāk sagatavotos klimata katastrofām.
Klimata pārmaiņas turklāt nopietni apdraud pasaules nabadzīgākās valstis ārpus Eiropas robežām, saasinot tajās iepriekš pastāvējušās krīzes un prasot pielikt lielākas pūles aizvien pieaugošo humāno vajadzību nodrošināšanai (sk. 8. nodaļu). Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem to valstu ar zemiem un vidējiem ienākumiem īpatsvars, kuras pakļautas ekstrēmiem klimatiskajiem apstākļiem, pēdējos divdesmit gados ir palielinājies no 76 % līdz 98 %.
Virzība uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni
Martā publicētajā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumā - atvērt jaunā cilnē. zinātnieku aprindas atkārtoti izteica nopietnu brīdinājumu, ka klimata krīzes pārvarēšanai nepieciešams rīkoties. Ziņojumā atkārtoti apstiprināts, ka pasaule cilvēka darbības dēļ strauji sasilst; tā rezultātā ekstrēmi laikapstākļi un katastrofas apdraud dzīvību un iztikas līdzekļus visā pasaulē. Zinātnes atziņas skaidri liecina, ka vienīgais veids, kā apturēt globālo sasilšanu un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, ir panākt, lai siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu neto nulles līmenī. Tas nozīmē, ka jāpanāk līdzsvars starp atmosfērā nonākušo siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu un no atmosfēras piesaistīto daudzumu.
Pateicoties spēkā esošajiem tiesību aktiem klimata un enerģētikas jomā, ES siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu jau ir samazinājušās par 32,5 %, savukārt ES ekonomika tajā pašā periodā ir augusi par 60 %.
Eiropas zaļā kursa - atvērt jaunā cilnē. stūrakmens ir iecere padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Šis mērķis ir nostiprināts Eiropas Klimata aktā - atvērt jaunā cilnē. līdz ar juridiski saistošo apņemšanos siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Šī mērķa panākšanai Eiropas Komisija 2021. gadā nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. 2022. gadā saskaņā ar plānu REPowerEU - atvērt jaunā cilnē. tā paaugstināja dažu priekšlikumu vērienīguma līmeni (jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti - atvērt jaunā cilnē. un atjaunīgo enerģiju - atvērt jaunā cilnē.), lai vēl vairāk samazinātu ES atkarību no Krievijas fosilo degvielu importa (sk. 4. nodaļu). Līdz 2023. gada beigām stājās spēkā galvenie tiesību akti, kas paredzēti, lai sasniegtu nosprausto mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt neto emisiju samazinājumu par 55 % (sk. turpmāk). Tie ietver juridiski saistošus mērķrādītājus, kas aptver visas ekonomikas nozares, mērķrādītāju dabisko oglekļa piesaistītāju veicināšanai, kā arī atjauninātu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu - atvērt jaunā cilnē..
Vairāk nekā 9 no katriem 10 ES iedzīvotājiem klimata pārmaiņas uzskata par nopietnu problēmu.
Iedzīvotāji klimata pārmaiņas vērtē šādi:
ļoti nopietna problēma – 77 % 
diezgan nopietna problēma – 16 % 
nav nopietna problēma – 7 %
Avots: Eirobarometra speciālaptauja Nr. 538 - atvērt jaunā cilnē., 2023. gada jūlijs.
Pašreizējā sistēma tika nostiprināta 2023. gadā, un tās darbības joma tika paplašināta, lai aptvertu jūras transporta radītās emisijas. Tika izveidota atsevišķa jauna emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, lai oglekļa cenu noteikšanu attiecinātu arī uz jaunām ekonomikas nozarēm, jo īpaši uz degvielām, kas paredzētas ēkām un autotransportam. Papildus piesārņojuma cenas noteikšanai un investīciju radīšanai zaļās pārkārtošanās vajadzībām jaunā sistēma sniegs sociālo atbalstu iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā.
Paredzams, ka galīgais tiesību aktu kopums ES siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam samazinās par 57 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.
Jauns mehānisms - atvērt jaunā cilnē. preču importam no valstīm ārpus ES nodrošinās, ka mērķnozarēs tiek noteikta oglekļa cena. Jaunie tiesību akti ietver arī atjauninātus mērķrādītājus atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes jomā un noteikumus, kuru mērķis ir veicināt uzlādes infrastruktūras izvēršanu un alternatīvo degvielu izmantošanu autotransportā, kuģniecībā un aviācijā.
2023. gadā dalībvalstīm bija jāiesniedz atjauninātie nacionālo enerģētikas un klimata plānu - atvērt jaunā cilnē. projekti, kuros izklāstīts, kā tās plāno sasniegt ES enerģētikas un klimata mērķrādītājus 2030. gadam. Decembrī Komisija plānus novērtēja un sniedza ieteikumus.
Rūpes par to, lai neviens netiktu atstāts novārtā
Lai nodrošinātu taisnīgu un iekļaujošu zaļo pārkārtošanos, pašreizējās desmitgades laikā investīcijās - atvērt jaunā cilnē. tiks radīti 55 miljardi eiro to ES reģionu iedzīvotāju atbalstam, kuri pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku saskaras ar lielākajām problēmām. Sadarbībā ar nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa ieinteresētajām personām ES palīdz diversificēt reģionālo ekonomiku un dod iedzīvotājiem iespēju uzplaukt jaunajā ekonomikā (sk. arī 6. nodaļu).
“Gatavi mērķrādītājam 55 %” – pieņemtie tiesību akti
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma
Jauna ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku kurināmā un autotransporta degvielai
Sociālais klimata fonds
Kopīgo centienu regula
Regula par zemes izmantošanu, mežsaimniecību un lauksaimniecību
Oglekļa dioksīda emisiju standarti vieglajiem automobiļiem un furgoniem
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms
Atjaunojamo energoresursu direktīva
Energoefektivitātes direktīva
Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula
ReFuelEU Aviation regula
FuelEU Maritime regula
ES konkurētspēja lielā mērā būs atkarīga no tās spējas izstrādāt un ražot tīras tehnoloģijas, kas vajadzīgas sekmīgai pārejai uz neto nulles emisiju ekonomiku. Lai stiprinātu neto nulles emisiju tehnoloģiju konkurētspēju ES un atbalstītu ātru pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, Komisija 2023. gada februārī nāca klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu neto nulles emisiju laikmetam - atvērt jaunā cilnē.. Plāna mērķis ir radīt labvēlīgāku vidi ES neto nulles emisiju tehnoloģiju un produktu ražošanas jaudas palielināšanai (sk. 4. nodaļu).
ES arī atbalsta inovatīvas neto nulles emisiju tehnoloģijas, izmantojot Inovāciju fondu - atvērt jaunā cilnē., ko finansē no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas. Mērķis ir piedāvāt tirgū risinājumus Eiropas rūpniecības dekarbonizācijai un atbalstīt pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, vienlaikus palielinot ES konkurētspēju. Dažas dalībvalstis arī atbalsta inovatīvu tehnoloģiju ražošanas jaudu savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Komisija ir uzsākusi virkni dialogu par pāreju uz tīru enerģiju, lai varētu atbalstīt ikvienu nozari rūpniecības dekarbonizācijas uzņēmējdarbības modeļa veidošanā, sākot ar dialogiem par ūdeņradi un energoietilpīgām nozarēm 2023. gadā (sk. 4. nodaļu).
Ceļā uz aprites ekonomiku
Gada laikā ES turpināja virzību uz aprites ekonomiku ar mērķi padarīt ilgtspējīgus produktus par normu, samazināt spiedienu uz dabas resursiem, samazināt atkritumu daudzumu un radīt ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietas.
Katru gadu ES tiek izmesti vairāk nekā 5 miljoni tonnu apģērbu (vairāk nekā 11 kg uz vienu cilvēku), taču tikai 22 % no šiem atkritumiem tiek savākti dalīti atkalizmantošanas vai reciklēšanas vajadzībām, savukārt pārējie atkritumi bieži tiek sadedzināti vai nosūtīti uz atkritumu poligonu. Ierosinātie jaunie noteikumi - atvērt jaunā cilnē. par tekstilizstrādājumiem paredz, ka ražotāji būs atbildīgi par savu izstrādājumu aprites ciklu, jo īpaši par atkritumu apsaimniekošanu, un tas visā ES veicinās ilgtspēju tekstilatkritumu apstrādes jomā. Paredzams, ka lietotu un reciklētu tekstilizstrādājumu pieejamības palielināšana radīs vietējas darbvietas un ietaupīs naudu patērētājiem ES un ārpus tās robežām, vienlaikus mazinot tekstilizstrādājumu ražošanas ietekmi uz dabas resursiem. Lai palielinātu informētību par ilgtspējīgu modi, 2023. gadā tika sākta kampaņa ReSet the Trend - atvērt jaunā cilnē..
Pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska, sociāla un vidiska ietekme. Komisija jūlijā nāca klajā ar jaunu priekšlikumu - atvērt jaunā cilnē. par pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu - atvērt jaunā cilnē. dalībvalstīs: tajā paredzēts, ka pārstrādes un ražošanas nozarē pārtikas atkritumi būtu jāsamazina par 10 % līdz 2030. gadam, savukārt mazumtirdzniecībā un patēriņā kopā būtu jāpanāk 30 % samazinājums (uz vienu iedzīvotāju). Šie jaunie mērķrādītāji veicinās pārtikas nodrošinājumu un samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus arī ietaupot izmaksas uzņēmumiem un patērētājiem.
Pārtikas atkritumi
ES ik gadu rodas 58,4 miljoni tonnu pārtikas atkritumu (131 kg uz cilvēku gadā). Avots: Eurostat - atvērt jaunā cilnē., 2023. gads.
Aptuveni 10 % no visas pārtikas, ko piegādā mazumtirgotājiem, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un mājsaimniecībām, tiek izšķērdēti.
Vairāk nekā pusi pārtikas atkritumu rada mājsaimniecības (54 %).
Otru lielāko daļu (21 %) rada pārstrādes un ražošanas nozare.
Papildus tam Komisija ir pieņēmusi pārskatītu aprites ekonomikas monitoringa satvaru - atvērt jaunā cilnē., kas palīdzēs labāk sekot līdzi progresam pārejā uz aprites ekonomiku Eiropas Savienībā un ES ieguldījumam globālajā ilgtspējā un ES noturībā. Šajā sistēmā ir iekļauti jauni rādītāji, piemēram, materiāliskā pēda un resursu produktivitāte, kas vajadzīgi, lai novērtētu progresu virzībā uz atkritumu rašanās novēršanas mērķrādītājiem.
ES ik gadu ekspluatācijas laika beigas sasniedz gandrīz 6 miljoni transportlīdzekļu. Neatbilstoša nolietotu transportlīdzekļu apstrāde rada vērtības zudumu un piesārņojumu. Paredzams, ka ierosinātie jaunie noteikumi - atvērt jaunā cilnē., kas aptver visus transportlīdzekļa aprites cikla aspektus, sākot no transportlīdzekļa projektēšanas un laišanas tirgū līdz galīgajai apstrādei, līdz 2035. gadam radīs neto ieņēmumus 1,8 miljardu eiro apmērā. Tie arī radīs ievērojamus oglekļa ietaupījumus un samazinās atkarību no izejvielām, kā arī radīs papildu darbvietas un lielākas ieņēmumu plūsmas atkritumu apsaimniekošanas un reciklēšanas nozarei.
Jauni pasākumi, kuru mērķis ir veicināt apritīgumu autobūves nozarē, līdz 2035. gadam varētu panākt līdz pat 4 miljoniem vairāk reciklētu automobiļu un radīt par 22 000 vairāk darbvietu.
Tika panākta politiska vienošanās - atvērt jaunā cilnē. par Komisijas priekšlikumu jauniem noteikumiem par atkritumu sūtījumiem, kas nodrošinās, ka ES uzņemas lielāku atbildību par saviem atkritumiem. Plastmasas atkritumu eksports no ES uz valstīm, kas nav Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas locekles, tiks aizliegts. Vienošanās palīdzēs samazināt atkritumu radīto piesārņojumu un veicināt aprites ekonomiku.
Ražojumiem ir būtiska vidiskā ietekme visā to aprites ciklā – no izejvielu ieguves līdz ražošanai, pārvadāšanai, izmantošanai un ekspluatācijas laika beigām. Decembrī tika panākta vienošanās - atvērt jaunā cilnē. par priekšlikumu produktu ilgtspēju padarīt par normu ES. Jaunā Produktu ilgtspējas ekodizaina regula - atvērt jaunā cilnē. balstās uz spēkā esošajiem ekodizaina noteikumiem - atvērt jaunā cilnē., kas gandrīz 20 gadus ir sekmīgi veicinājuši produktu energoefektivitātes uzlabošanos ES. Jaunais tiesību akts spēkā esošo regulējumu paplašinās divējādi: pirmkārt, aptvers pēc iespējas plašāku produktu klāstu; otrkārt, vajadzības gadījumā paplašinās to prasību tvērumu, kurām produktiem ir jāatbilst.
Svarīgs elements Eiropas zaļā kursa ilgtspējīga patēriņa mērķu sasniegšanā ir patērētāju iespēcināšana zaļās pārkārtošanās procesam. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome septembrī panāca vienošanos - atvērt jaunā cilnē. par priekšlikumu jauniem noteikumiem, kas nodrošinās, ka patērētāji ir labāk informēti par iegādāto preču ilgizturību un remontējamību un labāk aizsargāti pret negodīgu komercpraksi. Būs arī jauns aizliegums attiecībā uz maldinošām norādēm par ražojumiem, kuru pamatā ir emisiju kompensēšana. Komisija ir arī iesniegusi priekšlikumu - atvērt jaunā cilnē. par to, kā uzlabot piekļuvi remonta pakalpojumiem un informāciju par tiem. Tas veicina izvēli par labu remontam, nevis nomaiņai juridiskās garantijas laikā, un paredz, ka ražotājiem jāremontē preces, uz kurām saskaņā ar ES tiesību aktiem attiecas un uz kurām attieksies īpašas remontējamības (ekodizaina) prasības.
Ilgtspējīgas izvēles
Ir izstrādāti jauni noteikumi - atvērt jaunā cilnē., kuru mērķis ir palīdzēt patērētājiem izdarīt pārdomātu un videi draudzīgu izvēli, pērkot mobilos tālruņus un planšetdatorus. Jauni ekodizaina noteikumi uzlabos šādu ierīču ilgizturību, remontējamību, atkalizmantojamību un reciklējamību. Tajā pašā laikā viedtālruņu un planšetdatoru jaunajā energomarķējumā būs sīki izklāstīta to efektivitāte un ilgizturība, un remontējamības rādītājs palīdzēs patērētājiem veikt ilgtspējīgu izvēli. Minētos noteikumus sāks piemērot no 2025. gada 20. jūnija.
Panākumi nulles piesārņojuma rīcības plāna īstenošanā
Ūdens
2023. gadā, kad pārskatītā Dzeramā ūdens direktīva - atvērt jaunā cilnē. jau bija iekļauta valstu tiesību aktos, visā ES sākās jauno noteikumu piemērošana. Šie noteikumi nodrošinās vienu no augstākajiem dzeramā ūdens standartiem pasaulē.
Jūnijā, reaģējot uz pierādījumiem, ka daudzās ES daļās lietus tagad līst retāk, sākās jaunu prasību - atvērt jaunā cilnē.piemērošana attiecībā uz attīrītu notekūdeņu drošu atkalizmantošanu lauksaimnieciskajā apūdeņošanā.
2023. gada februārī tika publicēts ES ziņojums - atvērt jaunā cilnē., kurā analizēta viena no mūsdienu Eiropā lielākajām ekoloģiskajām katastrofām, kas izraisīja aptuveni 360 tonnu zivju bojāeju Oderas upē. Tajā konstatēts, ka iespējamais cēlonis bija toksisku aļģu ziedēšana lielos apjomos, un ierosināti ieteikumi, kā palīdzēt novērst šāda katastrofāla notikuma atkārtošanos.
Lai gan kuģošanas drošība ES ūdeņos pašlaik ir ļoti augsta – ir maz bojāgājušo un pēdējā laikā nav notikušas lielas naftas noplūdes –, tomēr ik gadu tiek ziņots par vairāk nekā 2000 jūras negadījumiem un starpgadījumiem. Jūnijā Komisija iesniedza piecus tiesību aktu priekšlikumus - atvērt jaunā cilnē. ar mērķi modernizēt ES noteikumus un novērst ūdens piesārņojumu no kuģiem.
Priekšlikumu mērķis ir arī novērst nelikumīgu noplūdi Eiropas jūrās, lai samazinātu jūras transporta darbību ietekmi uz vidi un saglabātu jūras ekosistēmu.
Kuģošanas drošības uzlabošana
Stingri Eiropas Savienības jūras drošības standarti ir efektīvi, bet jaunām problēmām un tehnoloģijām ir vajadzīga jauna pieeja. Eiropas Jūras drošības aģentūra plāno paplašināt atbalstu, izmantojot jaunas pieejas un tehnoloģijas, piemēram, efektīvākas inspekcijas, informācijas apmaiņu starp karoga valstīm par inspekciju rezultātiem, digitālo risinājumu, piemēram, e-sertifikātu, plašāku izmantošanu, zvejas kuģu drošības uzlabošanu un dalībvalstu spēju atklāt drošības problēmas un neatbilstību vides un piesārņojuma prasībām. Šo izmaiņu rezultātā tiks veiktas trīs galvenās darbības. Pirmā. Karoga valstīm būs jānodrošina, ka kuģi ir piemēroti kuģošanai. Otrā. Ostas valsts inspektori pārbaudīs ostās atrodošos ārvalstu kuģus. Trešā. Jūras negadījumu izmeklēšanās noteiks negadījumu cēloņus, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
Ķimikālijas
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu - atvērt jaunā cilnē. par ES iedzīvotāju un vides aizsardzību pret toksisku dzīvsudrabu zobārstniecības amalgamas izmantošana tiks pilnībā aizliegta. Šim nolūkam ES katru gadu tiek izmantotas aptuveni 40 tonnas dzīvsudraba. Ar šo priekšlikumu tiks arī aizliegts ražot un eksportēt dažus dzīvsudrabu saturošus produktus, piemēram, lampas.
Troksnis
Troksnis ir otrais lielākais vides veselības apdraudējums Eiropā pēc gaisa piesārņojuma. Ziņojumā - atvērt jaunā cilnē. par Vides trokšņa direktīvas īstenošanu ir izklāstīts, kā vēl vairāk samazināt troksni, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 30 % samazinājuma mērķrādītāju.
Rūpnieciskās emisijas
Rūpniecisko emisiju direktīvas - atvērt jaunā cilnē. prasības attiecas uz aptuveni 52 000 lielāku rūpniecisko iekārtu un lopkopības saimniecību visā ES. Tajā noteikts, ka visām šīm iekārtām nepieciešama atļauja, kuras pamatā ir labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana. 2023. gadā tika veikti jauni labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izvērtējumi par kautuvēm, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nozari un ēdamu līdzproduktu nozari. Lai samazinātu kautuvju ietekmi uz vidi, Eiropas Savienībā aptuveni 800 kautuvēm būs jāpilda šo jauno standartu prasības.
Mikroplastmasa
Komisija spēra vēl vienu nozīmīgu soli vides aizsardzībā, pieņemot pasākumus - atvērt jaunā cilnē., kas ierobežo mikroplastmasas tīšu pievienošanu izstrādājumiem. Jaunie noteikumi novērsīs aptuveni pusmiljona tonnu mikroplastmasas nonākšanu vidē.
Biodaudzveidība
Dabai ir būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām. Dabiskās vides degradācija palielina tādu notikumu iespējamību un smagumu kā plūdi un dabas ugunsgrēki, tāpēc vislabākā aizsardzība pret dabas katastrofām būtu Eiropas dabas un biodaudzveidības saglabāšana.
Novembrī tika panākta provizoriska politiskā vienošanās - atvērt jaunā cilnē. par Dabas atjaunošanas aktu - atvērt jaunā cilnē., ar ko tika uzsākts dabas nepārtrauktas un ilgstošas atjaunošanas process. Dalībvalstis līdz 2030. gadam ieviesīs atjaunošanas pasākumus vismaz 20 % ES sauszemes teritoriju un 20 % tās jūru. Līdz 2050. gadam šādi pasākumi būtu jāievieš attiecībā uz visām ekosistēmām, kurām nepieciešama atjaunošana.
Augsne
Veselīgai augsnei ir izšķiroša nozīme pārtikas nodrošinājuma garantēšanā, klimatneitralitātes panākšanā un pārtuksnešošanās un zemes degradācijas apturēšanā. Tomēr vairāk nekā 60 % Eiropas augšņu ir neveselīgas. Augsnes monitoringa tiesību akta - atvērt jaunā cilnē. priekšlikuma mērķis ir līdz 2050. gadam panākt augšņu atveseļošanu ES; tas tiks darīts, apkopojot datus par augšņu veselību un darot tos pieejamus lauksaimniekiem un citiem augšņu apsaimniekotājiem. Jaunais tiesību akts arī padarīs augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu par normu. Komisija ir arī publicējusi norādījumus ieinteresētajām personām par ES finansējuma iespējām augsnes veselīguma panākšanai. Aprīlī sāktais misijas “Augsne” manifests - atvērt jaunā cilnē. kas nāca klajā aprīlī, apvieno reģionālos un vietējos politikas veidotājus, ieinteresētās personas un iedzīvotājus dinamiskā kopienā, kas rūpējas par augsnes veselību. Līdz gada beigām brīvprātīgo iniciatīvu bija parakstījušas vairāk nekā 2100 fiziskas personas un 350 organizācijas. Parakstītāji atzīst, ka ir vajadzīga rīcība augsnes veselības jomā, un iesaistās augsnes aizsardzības un atjaunošanas darbībās.
Apputeksnētāji
Tā kā ES izzūd katra trešā no bišu, tauriņu un ziedmušu sugām, Komisija 2023. gadā nāca klajā ar atjauninātu iniciatīvu - atvērt jaunā cilnē., kurā izklāstīti pasākumi, kas ES un dalībvalstīm jāveic, lai līdz 2030. gadam apvērstu apputeksnētāju iznīkšanas tendenci. Sabiedrība arvien uzstājīgāk aicina izlēmīgi vērsties pret apputeksnētāju izzušanu, arī ar neseno Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekus” - atvērt jaunā cilnē., kas vainagojusies panākumiem. ES arī ir pazeminājusi - atvērt jaunā cilnē. divu neonikotinoīdu pesticīdu maksimālos atlieku līmeņus pārtikā līdz tādam zemākajam līmenim, kādu ar jaunākajām tehnoloģijām iespējams izmērīt. Klotianidīna - atvērt jaunā cilnē. un tiametoksāma - atvērt jaunā cilnē. izmantošana ārpus telpām ES jau ir aizliegta. Jaunie līmeņi attieksies uz pārtikas un barības produktiem, kas ražoti vai importēti ES. Tādējādi tiks nodrošināts, ka iekšējā tirgū laistā pārtika neveicina apputeksnētāju iznīkšanu neatkarīgi no tā, kur tā ražota.
Augsnes veselība tieši ietekmē ES nodrošinātību ar pārtiku
95 % mūsu pārtikas tieši vai netieši iegūstam no augsnes.
Augsnes erozija ES izmaksā 1,25 miljardus eiro gadā zaudēta lauksaimniecības ražīguma dēļ.
83 % ES augšņu satur pesticīdu atliekas.
Vairāk nekā 23 % lauksaimniecības zemes cieš no sablīvēšanās, kas samazina ražīgumu.
Attēli: © Adobe Stock.
Meži
Meži ir būtisks sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu. Tas, cik daudz zeme un jo īpaši zemes izmantošanas nozare var veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā šīs platības tiek izmantotas un pārvaldītas. Oglekļa piesaiste ES zemes izmantošanas nozarē pēdējos gados ir ievērojami samazinājusies, un oglekļa piesaistītājfunkcija uz zemes sarūk. Lai veicinātu oglekļa piesaisti un stimulētu ilgtspējīgu lauksaimniecības un meža zemes apsaimniekošanu, 2023. gadā ES atjaunināja savus tiesību aktus - atvērt jaunā cilnē. par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību.
Novembrī Komisija ierosināja - atvērt jaunā cilnē. tiesību aktu par meža monitoringu, kura mērķis ir izveidot visaptverošu zināšanu bāzi, kas ļaus dalībvalstīm, mežu īpašniekiem un mežu apsaimniekotājiem labāk reaģēt uz arvien pieaugošo meža noslogojumu, ko pastiprina klimata pārmaiņas. Monitoringa satvars ne tikai nodrošinās mežu izturētspēju pret pārrobežu apdraudējumiem (kaitīgajiem organismiem, sausumu un meža ugunsgrēkiem), bet arī palīdzēs mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem gūt labumu no ekosistēmu maksājumu shēmām, piemēram, ES oglekļa piesaistes sertifikācijas shēmas.
Jūnijā stājās spēkā vadošā ES regula par neatmežojošām piegādes ķēdēm - atvērt jaunā cilnē., kas ir būtisks elements cīņā pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības izzušanu. Tirgus dalībniekiem un tirgotājiem jauno noteikumu īstenošanai būs 18 mēneši laika. Šo noteikumu piemērošana nodrošinās, ka noteikts no ES eksportētu vai ES tirgū laistu preču kopums vairs neveicinās atmežošanu un meža degradāciju ne ES, ne citur pasaulē. Šo preču sarakstā ir palmu eļļa, kafija, soja un šokolāde. Jaunie noteikumi arī palīdzēs nodrošināt iztikas līdzekļus miljoniem cilvēku, to skaitā pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām visā pasaulē, kuri lielā mērā ir atkarīgi no meža ekosistēmām.
Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas
Komisijas apstiprinājums visiem 28 stratēģiskajiem plāniem - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. iezīmēja jaunās kopējās lauksaimniecības politikas - atvērt jaunā cilnē. (KLP) sākumu 2023. gada 1. janvārī. ES finansējums 264 miljardu eiro apmērā laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam atbalstīs Eiropas lauksaimniekus pārejā uz ilgtspējīgāku un izturētspējīgāku lauksaimniecības nozari un palīdzēs saglabāt lauku apvidu vitalitāti un daudzveidību. Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem gandrīz 98 miljardi eiro tiks atvēlēti, lai sniegtu ieguvumus klimata, ūdens, augsnes, gaisa, biodaudzveidības un dzīvnieku labturības jomā.
Jaunā KLP palīdzēs sasniegt ES mērķus samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un ar tiem saistīto risku un būtiski palielinās mērķtiecīgu atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tā arī nodrošinās stimulus zemes apsaimniekotājiem uzglabāt oglekli augsnē un biomasā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas 35 % ES lauksaimniecības platības, izmantojot atbilstošu apsaimniekošanas praksi, un paredzams, ka augseka būs 85 % no KLP atbalstītās aramzemes.
Laikā, kad pieaug bažas par pārtikas piegādi, Komisija turpināja darbu, lai apzinātu pārtikas nodrošinājuma virzītājspēkus. Jauns priekšlikums - atvērt jaunā cilnē., kas ļaus droši izmantot jaunas genomikas metodes - atvērt jaunā cilnē., veicinās virzību uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām, vienlaikus garantējot pārtikas nodrošinājumu. Šie paņēmieni var radīt klimatnoturīgas, pret kaitīgajiem organismiem rezistentas un augstas produktivitātes augu šķirnes, samazinot vajadzību pēc ķīmiskajiem pesticīdiem un ES atkarību no lauksaimniecības produktu importa. Komisija ir ierosinājusi jaunu ES tiesību aktu - atvērt jaunā cilnē. par augu un meža reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību; šā tiesību akta mērķis ir uzlabot sēklu, spraudeņu un cita augu materiāla dažādību un kvalitāti.
KLP ir ne tikai instruments atveseļošanas un atjaunošanas pasākumu atbalstam pēc krīzes, bet arī ļauj lauksaimniekiem paredzēt klimata pārmaiņu un citu problēmu sekas un pielāgoties tām. ES pēta, kā vislabāk atbalstīt ES lauksaimniekus un kā ES lauksaimniecības politiku pielāgot lauksaimnieku vajadzībām. Lai to panāktu, 2024. gada janvārī tiks sākts stratēģiskais dialogs par ES lauksaimniecības nākotni.
Dzīvnieku labturība
ES jau vairāk nekā 40 gadus ir rīkojusies, lai uzlabotu dzīvnieku labturību, pakāpeniski uzlabojot dzīvnieku dzīvi un pieņemot labturības standartus, kas ir vieni no augstākajiem pasaulē. Tas 2023. gadā turpinājās ar priekšlikumu - atvērt jaunā cilnē. pārskatīt pašreizējos ES noteikumus par dzīvnieku pārvadāšanu, kas uzlabos to 1,6 miljardu dzīvnieku labturību, kurus katru gadu pārvadā ES un no tās. Priekšlikums ir vērsts uz konkrētiem mērķiem, piemēram, samazināt ceļā pavadīto laiku, palielināt minimālo platību un uzlabot apstākļus dzīvniekiem, kurus eksportē no ES. Spēkā esošo tiesību aktu izpilde joprojām ir prioritāte, un 2023. gadā dažādās jomās turpinājās regulāras revīzijas un kontroles.
Papildus tam jaunie noteikumi par suņu un kaķu labturību un izsekojamību pirmo reizi - atvērt jaunā cilnē. izveidos vienotus ES standartus attiecībā uz suņu un kaķu audzēšanu, turēšanu un apiešanos ar tiem audzētavās, zooveikalos un patversmēs. Suņu un kaķu izsekojamība tiks pastiprināta arī ar obligātu identifikāciju un reģistrāciju valstu datubāzēs; tas palīdzēs cīnītie pret nelikumīgu tirdzniecību un labāk kontrolēt labturības apstākļus šādos objektos.
Minētā gada laikā Komisija reaģēja uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Eiropa bez kažokādām” - atvērt jaunā cilnē. – desmito sekmīgo iniciatīvu, ko atbalstīja vairāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju visā ES. Lai gan šajā posmā nav ierosināti turpmāki tiesību akti, Komisija paredz virkni pasākumu iniciatīvas mērķu sasniegšanai, to skaitā uzdot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei līdz 2025. gada martam sagatavot zinātnisku atzinumu par kažokzvēru labturību.
Tiek gatavoti nākamie pasākumi dzīvnieku labturības jomā, piemēram, turpmākie pasākumi pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Ārā no sprostiem”.
Ko ES iedzīvotāji saka par dzīvnieku labturību?
Vajadzība labāk aizsargāt dzīvnieku labturību
84 % uzskata, ka būtu labāk jāaizsargā lauksaimniecības dzīvnieku labturība.
74 % uzskata, ka būtu labāk jāaizsargā lolojumdzīvnieku labturība.
Avots: Eirobarometra speciālaptauja Nr. 533 - atvērt jaunā cilnē., 2023. gada oktobris
Attēli: © Adobe Stock.
Lauksaimniecības dzīvnieku labturība
91 % uzskata, ka dzīvnieku labturība ir svarīga.
8 % uzskata, ka tā nav svarīga.
Kā liecina oktobrī publicētās Eirobarometra aptaujas rezultāti, Eiropas Savienības iedzīvotājiem rūp dzīvnieku labturība.
Ilgtspējīga zivsaimniecība un okeāni
Klimata pārmaiņas un biodaudzveidības zudums apdraud zvejas un akvakultūras resursu ilgtspēju. Februārī ierosinātajā pasākumu kopumā - atvērt jaunā cilnē. ir izklāstīts, kā šo problēmu risināt, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku - atvērt jaunā cilnē. un jaunu jūras rīcības plānu - atvērt jaunā cilnē.. Šie pasākumi nodrošina veidus, kā palielināt zvejniecības un akvakultūras izturētspēju un ilgtspēju, arī atbalstot tik ļoti nepieciešamo enerģētikas pārkārtošanu (sk. 4. nodaļu). Šis tiesību aktu kopums palīdz īstenot ES apņemšanos aizsargāt vismaz 30 % tās jūru (turklāt 10 % tiek stingri aizsargātas). Ierosinātie pasākumi tiks veikti pakāpeniski, lai nozare varētu pielāgoties.
Parlamenta un Padomes 2023. gadā pieņemto jauno noteikumu - atvērt jaunā cilnē. mērķis ir palīdzēt novērst pārzveju un izveidot efektīvāku un saskaņotāku zivsaimniecības kontroles sistēmu, pilnībā izmantojot modernās tehnoloģijas. Tas ietver attālinātas elektroniskā monitoringa un videonovērošanas izmantošanu uz zvejas kuģiem un digitālo rīku obligātu izmantošanu nozvejas sertifikācijas un izsekojamības procesos nolūkā novērst importu, kas iegūts nelegālā zvejā.
Komisija atzinīgi novērtēja Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Pārtraukt haizivju spuru atdalīšanu – pārtraukt tirdzniecību” - atvērt jaunā cilnē., kurā sabiedrība lūdza palīdzēt izbeigt atdalītu haizivju spuru starptautisko tirdzniecību, sākot ar tirdzniecības aizliegumu ES tirgū. Komisija apsvērs, vai ir vajadzīgi tiesību akti. Tā arī tieksies panākt ES izsekojamības pasākumu izpildi un sadarbosies ar starptautiskajiem partneriem, lai haizivis visā pasaulē aizsargātu un ilgtspējīgi pārvaldītu.
Pēc vairāk nekā desmit gadus ilgām daudzpusējām sarunām jūnijā tika pieņemts Atklātās jūras līgums - atvērt jaunā cilnē.. Šis līgums ir vēsturisks sasniegums centienos aizsargāt okeānus, samazināt vides degradāciju, cīnīties pret klimata pārmaiņām un novērst biodaudzveidības zudumu atklātā jūrā. Šis līgums bija ES un tās dalībvalstu prioritāte, un ES uzņēmās vadošo lomu sarunās - atvērt jaunā cilnē. par šo tematu pasaules līmenī. Līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas 60 puses.
ES 27 dalībvalstu vārdā ir oficiāli pieņēmusi - atvērt jaunā cilnē. Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par zvejniecības subsīdijām. Nolīgums izšķirīgā mērā palīdzēs nodrošināt, ka zvejniecības subsīdiju galvenais mērķis ir ilgtspēja un ka netiek nodarīts kaitējums okeānam un zivju krājumiem, no kuriem atkarīga piekrastes kopienu iztika visā pasaulē. Tas stāsies spēkā, kad ratifikācijas procesu būs pabeigušas divas trešdaļas no organizācijas 164 dalībvalstīm.
Ilgtspējīga mobilitāte
Lai uzlabotu pārrobežu infrastruktūru un veicinātu jaunas tehnoloģijas, ES investē visdažādākajos transporta projektos, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu - atvērt jaunā cilnē. 2021.–2027. gadam. Projekti, kas saņēma ES finansējumu 2023. gadā - atvērt jaunā cilnē., ietver lielus pārrobežu dzelzceļa savienojumus, no kuriem jo īpaši pieminams Brennera bāzes tunelis (savienojums starp Itāliju un Austriju), Rail Baltica (savienojums starp trim Baltijas valstīm, Poliju un pārējo Eiropu) un pārrobežu posms starp Vāciju un Nīderlandi (Emmerich-Oberhausen). Finansējums 6,2 miljardu eiro vērtībā atbalsta projektus, kas veicina efektīvāku, zaļāku un viedāku dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, autoceļu un jūras maršrutu tīklu, un lielākā daļa no tiem ir paredzēti ilgtspējīgiem transporta veidiem. Lai uzlabotu pārrobežu dzelzceļa savienojumus visā Eiropā, ES 2023. gadā paziņoja par atbalstu 10 ES izmēģinājuma projektiem - atvērt jaunā cilnē., ar kuriem izveido jaunus dzelzceļa pakalpojumus vai uzlabo esošos, padarot tos ātrākus, biežākus un cenas ziņā pieejamākus.
Turklāt ES ir ieguldījusi vairāk nekā 540 miljonus eiro alternatīvās degvielas infrastruktūrā Eiropas transporta tīkla ietvaros. Tā rezultātā tiks izveidoti aptuveni 14 000 uzlādes punktu un 81 ūdeņraža uzpildes stacija, kā arī notiks ostu un lidostu elektrifikācija.
ES arī ir ierosinājusi - atvērt jaunā cilnē. pārskatīt Kombinēto pārvadājumu direktīvu - atvērt jaunā cilnē. ar mērķi padarīt kravu pārvadājumus ilgtspējīgākus, uzlabojot konkurētspēju divu vai vairāku pārvadājuma veidu izmantošanā.
Komisija ir ierosinājusi pārskatīt oglekļa dioksīda emisijas standartus attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem - atvērt jaunā cilnē., piemēram, kravas automobiļiem, pilsētas autobusiem un tālsatiksmes autobusiem. Šie transportlīdzekļi rada vairāk nekā 25 % no autotransporta radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES un vairāk nekā 6 % no kopējām ES emisijām. Lai veicinātu bezemisiju autobusu ātrāku ieviešanu pilsētās, Komisija ierosināja panākt, ka no 2030. gada visi jaunie pilsētas autobusi ir bezemisiju autobusi.
Aviācija
Oktobrī ES pieņēma ReFuelEU Aviation regulu - atvērt jaunā cilnē., kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu. Jaunie noteikumi paredz, ka aviācijas degvielas piegādātājiem no 2025. gada petroleja jāsajauc ar arvien lielāku ilgtspējīgas degvielas daudzumu. Tiek prognozēts, ka tas līdz 2050. gadam samazinās gaisa kuģu radītās oglekļa dioksīda emisijas par aptuveni divām trešdaļām salīdzinājumā ar situāciju, ja nekāda darbība netiek veikta, un sniegs ieguvumus klimatam un gaisa kvalitātei.
Nulles emisiju aviācijas alianse - atvērt jaunā cilnē., kas sāka darboties 2022. gadā, gatavojas ar ūdeņradi darbināmu un elektrisku gaisa kuģu nonākšanai ekspluatācijā. Gandrīz 300 ekspertu no alianses 141 dalīborganizācijas risina jautājumus, kas ir būtiski šo tehnoloģiju izvēršanai. Alianses publicētajā progresa ziņojumā - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. norādīts, ka nākamie gadi ir jāizmanto, lai izveidotu pienācīgu tiesisko regulējumu.
Kuģniecība
Jaunā FuelEU Maritime regula - atvērt jaunā cilnē., ko ES pieņēma jūlijā, veicinās tīrāku degvielu un enerģijas izmantošanu jūras transportā, nodrošinot, ka nozarē izmantoto degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāte laika gaitā pakāpeniski samazinās – par 2 % 2025. gadā līdz pat par 80 % līdz 2050. gadam.
ES pauda gandarījumu - atvērt jaunā cilnē. par Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā panākto vienošanos izvirzīt mērķi “līdz 2050. gadam vai ap to” panākt, ka kuģu radītās neto emisijas ir nulle. Tā arī atzinīgi novērtēja indikatīvos kontrolpunktus: 2030. gadā panākt samazinājumu par vismaz 20 %, bet cenšoties sasniegt 30 %, un 2040. gadā panākt samazinājumu par vismaz 70 %, tiecoties pietuvināties 80 % (salīdzinājumā ar 2008. gada līmeni).
Pasaules mēroga rīcība planētas labā
Dubaijā (Apvienotajos Arābu Emirātos) notikušajā ANO 2023. gada Klimata pārmaiņu konferencē (COP28 - atvērt jaunā cilnē.) noslēdzās pirmā globālā izsvēršana, kurā tika pārskatīta klimata pārmaiņām veltītā Parīzes nolīguma - atvērt jaunā cilnē. īstenošanas norise kopš tā pieņemšanas, lai novērtētu valstu virzību uz šā globālā nolīguma mērķu sasniegšanu.
ES kopā ar partneriem no visas pasaules izdevās saglabāt iespēju pildīt 2015. gadā Parīzē pausto apņemšanos ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C. Atzīstot, ka pasaule pašlaik nav uz pareizā ceļa, lai sasniegtu šo mērķi, puses vienojās par to, kā turpināt iesākto virzību pretim nospraustajam mērķim.
Visas puses vienojās atteikties no fosilajām degvielām un steidzami rīkoties šajā klimatam kritiski svarīgajā desmitgadē. Tā kā sarunās īpaša uzmanība tika pievērsta enerģētikas nozarei, valstis vienojās par to, kā rīkoties, lai saskaņā ar labākajām pieejamajām zinātnes atziņām līdz 2030. gadam emisijas samazinātu par 43 % un liktu pasaulei virzīties uz neto nulles emisiju panākšanu līdz 2050. gadam.
Konferencē ES ierosināja globālu iniciatīvu, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam visā pasaulē trīskāršot atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu un divkāršot energoefektivitātes uzlabojumu rādītāju: sarunu laikā ES puse nāca klajā ar globālo atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes solījumu - atvērt jaunā cilnē.. Ar COP28 prezidentūras un aptuveni 130 valstu atbalstu visa pasaule šo solījumu apstiprināja Apvienotajos Arābu Emirātos notikušās konferences noslēguma dokumentā (UAE Consensus - atvērt jaunā cilnē.).
ES paziņoja, ka, izmantojot stratēģiju Global Gateway - atvērt jaunā cilnē., nākamajos divos gados tā enerģētikas pārkārtošanas atbalstam Eiropas kaimiņvalstīs un pasaulē ieguldīs 2,3 miljardus eiro ES budžeta līdzekļu (sk. 8. nodaļu).
Saskaņā ar ES un ASV 2021. gadā ierosināto Globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu - atvērt jaunā cilnē. vairāk nekā 150 valstis īsteno kopīgu mērķi līdz 2030. gadam samazināt globālās metāna emisijas par vismaz 30 % salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni. COP28 sanāksmē ES un tās dalībvalstis paziņoja par finansiālu atbalstu 175 miljonu eiro apmērā kampaņai Methane Finance Sprint - atvērt jaunā cilnē., kas sekmēs metāna emisiju samazināšanu.
Globālās sanāksmes dalībnieki pievērsās arī tam, kā īstenot nepieciešamo pārkārtošanos, un vienojās par galīgajiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai nākamā gada konferencē noteiktu jauno kopīgo kvantitatīvo mērķi attiecībā uz klimatfinansējumu. Konferencē tika panākta vienošanās arī par satvaru globālajam pielāgošanās mērķim - atvērt jaunā cilnē., kura nolūks ir stiprināt pasaules noturību pret klimata pārmaiņām.
ES palīdzēja īstenot jauno Zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanas fondu, kas palīdzēs jaunattīstības valstīm, kuras ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. ES un tās dalībvalstis fondā ir ieguldījušas vairāk nekā 400 miljonus eiro, proti, vairāk nekā divas trešdaļas no sākotnējā finansējuma solījumiem.
Lai risinātu klimata krīzes cilvēcisko ietekmi nestabilā un konfliktu situācijā, ES pievienojās divām jaunām pamatiniciatīvām, ko aizsāka COP28 prezidentvalsts: Katastrofu novēršana: harta par risku pārvaldības finansējumu - atvērt jaunā cilnē. un Klimata, palīdzības, atveseļošanas un miera deklarācija - PDF fails – atvērt jaunā cilnē.. Hartā ir izklāstīti principi, kas nodrošinās labāku finansējuma izmantošanu tam, lai pārvaldītu riskus un aizsargātu cilvēkus visneaizsargātākajās valstīs, savukārt deklarācijā aicināts steidzami sniegt finansiālu atbalstu klimatadaptācijas pasākumu īstenošanai un klimatnoturībai šajās valstīs.
ANO konferencē par ūdeni - atvērt jaunā cilnē. ANO konferencē par ūdeni martā, kas bija pirmais šāda veida samits gandrīz 50 gadu laikā, ES apstiprināja savu stingro apņemšanos - atvērt jaunā cilnē. uzsākt globālu rīcību ūdensapgādes noturības un ūdens nodrošinājuma jomā. ES delegācija iepazīstināja - atvērt jaunā cilnē. ar 33 brīvprātīgām saistībām Ūdens resursu rīcības programmā - atvērt jaunā cilnē. – šī platforma ir paredzēta, lai paātrinātu globālo progresu ar ūdeni saistīto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.
Gada sākumā ES sadarbojās ar 26 valstīm, lai sāktu Tirdzniecības ministru koalīciju klimata jautājumos - atvērt jaunā cilnē. – pirmo ministru līmeņa globālo forumu, kas veltīts tirdzniecības, klimata un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Koalīcijas mērķis ir virzīt tirdzniecības politiku, kas pievēršas klimata pārmaiņām gan vietējā, gan globālā mērogā.
Lai padziļinātu sadarbību klimata, vides, enerģētikas un tīras rūpniecības jomā, aprīlī ES izveidoja zaļo aliansi ar Norvēģiju - atvērt jaunā cilnē., bet novembrī – vēl vienu aliansi ar Kanādu - atvērt jaunā cilnē.. Maijā ES un Dienvidkoreja arī izveidoja zaļo partnerību - atvērt jaunā cilnē., kuras mērķis ir stiprināt sadarbību un apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz klimatrīcību, taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, vides aizsardzību un citām zaļās pārkārtošanās jomām.
Ilgtspējīgas attīstības mērķi
Pirmais brīvprātīgais ES pārskats - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. par Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu liecina, ka tā ir pilnībā apņēmusies sasniegt 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus, kurus visas ANO dalībvalstis pieņēma 2015. gadā.
ES ir pārliecinoši noteikusi ilgtspējīgu attīstību par svarīgāko jautājumu un cenšas veicināt minētās programmas 2030. gadam ieviešanu gan ES mērogā, gan visā pasaulē, atbalstot partnervalstis to īstenošanas centienos.
ES ir integrējusi šos mērķus savās rīcībpolitikās, budžetos un ilgtermiņa plānos. Izmantojot visaptverošu visas valdības pieeju, Eiropas zaļais kurss bruģē ceļu uz ilgtspējīgāku un pārticīgāku nākotni visiem.