Enerģētiskā drošība

Pakāpeniska atteikšanās no Krievijas fosilajām degvielām

Lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotājiem ir pieejama lēta, droša un ilgstpējīga enerģija, ES 2022. gada maijā nāca klajā ar plānu REPowerEU - atvērt jaunā cilnē.. Tā mērķis ir ievērojami samazināt ES atkarību no Krievijas fosilajām degvielām, proti, ražot tīrāku enerģiju pašu mājās, samazināt enerģijas patēriņu un dažādot ES energoapgādi. Pirmajos 12 mēnešos pēc iniciatīvas aizsākuma ES jau bija guvusi ievērojamus panākumus šo trīs mērķu sasniegšanā - atvērt jaunā cilnē..

Līdz 2023. gada beigām kopējais Krievijas gāzes imports ES bija tikai 42,9 miljardi kubikmetru (m³) salīdzinājumā ar 80 mljrd. m³ 2022. gadā un vairāk nekā 150 mljrd. m³ 2021. gadā. Gada gaitā galvenie cauruļvadu gāzes piegādātāji ES bija Norvēģija un Ziemeļāfrika, savukārt Amerikas Savienotās Valstis bija galvenais sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājs.

Dažādot gāzes piegādes ES dalībvalstīm palīdz ne tikai REPowerEU, bet arī vairāki citi instrumenti. Viens no tiem ir AggregateEU - atvērt jaunā cilnē. – kopējs ES gāzes iepirkuma mehānisms, kas dod iespēju gāzes uzņēmumiem un gāzi patērējošiem uzņēmumiem apvienoties, lai sakopotu pieprasījumu, koordinētu infrastruktūras izmantošanu, risinātu sarunas ar starptautiskajiem partneriem un sagatavotos kopīgiem gāzes un ūdeņraža iepirkumiem.

Vēl viens 2022. gadā ieviests ES pasākums piegādes drošības problēmu risināšanai ir Gāzes uzglabāšanas regula - atvērt jaunā cilnē., saskaņā ar kuru dalībvalstīm līdz 1. novembrim ir jāaizpilda 90 % no savām krātuvēm, lai garantētu pietiekamus krājumus ziemai. Šis pasākums palīdzēja nodrošināt, ka pirms 2022./2023. gada ziemas krājumi sasniedza 95 % no krātuvju ietilpības. Tā kā 2023. gadā cenas bija ievērojami zemākas un mazāk svārstīgas nekā 2022. gadā, krātuves piepildījās sevišķi strauji, proti, jau 18. augustā bija sasniegts 90 % mērķrādītājs - atvērt jaunā cilnē. un decembra sākumā piepildījums saglabājās virs 95 % atzīmes.

Vairāki jauni energoinfrastruktūras projekti - atvērt jaunā cilnē., kas pabeigti pēdējo divu gadu laikā, ir palīdzējuši ES nodrošināt alternatīvus gāzes piegādes avotus. Kā piemēru var minēt Baltijas cauruļvadu un Grieķijas un Bulgārijas starpsavienotāju, kā arī jaunus sašķidrinātas dabasgāzes termināļus vairākās dalībvalstīs.

Novembrī, pieņemdama kopīgu interešu projektu pirmo sarakstu - atvērt jaunā cilnē., kas pilnībā atbilst Eiropas zaļajam kursam, ES ir spērusi vēl vienu soli, kas palīdzēs ES energosistēmu padarīt atbilstošu nākotnes prasībām. To iecerēts oficiāli pieņemt 2024. gada sākumā. Sarakstā - atvērt jaunā cilnē., ko publicē reizi divos gados, ir iekļauti projekti, kas uzlabos dalībvalstu energosistēmu savienojamību. Šiem projektiem pienākas paātrinātas atļauju piešķiršanas procedūras un finansējums. Tas ir pirmais saraksts saskaņā ar pārskatīto Eiropas energoinfrastruktūras regulu, no kura ir izslēgti fosilo degvielu projekti un kurā ir iekļauti ūdeņraža un elektrolīzeru projekti. Tas ietver arī projektus, kas sasaistīs ES energosistēmu ar Apvienoto Karalisti, Rietumbalkāniem un Ziemeļāfrikas valstīm.

Piekļuve enerģijai par pieņemamu cenu

Kopš 2021. gada vasaras enerģijas cenas ir strauji palielinājušās, kas ir smagi ietekmējis patērētājus un daudziem licis saskarties ar enerģētiskās nabadzības draudiem. 2023. gadā ES galveno uzmanību pievērsa tādu noteikumu ieviešanai, ar kuriem tiek reformēts enerģijas tirgus, lai aizsargātu patērētājus pret turpmākiem cenu satricinājumiem. Šie ilgtermiņa pasākumi papildina 2022. gadā veiktos ārkārtas pasākumus, piemēram, tirgus mehānismu, kas ierobežo pārmērīgas gāzes cenas - atvērt jaunā cilnē., un solidaritātes iemaksu - atvērt jaunā cilnē., kas noteikta konkrētiem enerģētikas uzņēmumiem, kuri gūst pārmērīgu peļņu.

Lai gan ES ir labi integrēts vienotais enerģijas tirgus, kas vairāk nekā 20 gadus darbojies patērētāju labā, enerģētikas krīze ir parādījusi, ka ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi. Tāpēc Komisija 2023. gada martā nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt ES elektroenerģijas tirgus modeļa noteikumus - atvērt jaunā cilnē.. Līdz ar šo reformu patērētāji gūs gan plašākas tiesības un iespējas, gan lielāku aizsardzību, jo enerģijas rēķinus vairs neietekmēs elektroenerģijas īstermiņa tirgus cena un ES enerģijas tirgus kļūs noturīgāks. Eiropas Parlaments un Padome gada beigās panāca vienošanos - atvērt jaunā cilnē. par reformu.

Pārskatītais ES elektroenerģijas tirgus modelis iespēcina un aizsargā patērētājus:

ES centieni dažādot energoapgādi un piegādātājus ir arī palīdzējuši samazināt enerģijas cenas – un to svārstīgumu – salīdzinājumā ar 2022. gadā novērotajiem pārsniegumiem. ES Enerģijas platformā - atvērt jaunā cilnē. (un jo īpaši šajā nodaļā iepriekš minētajā AggregateEU mehānismā) notiek pieprasījuma sakopošana un kopīgi enerģijas iepirkumi. Tas nozīmē labākas cenas ES patērētājiem.

Komisija ir arī ieviesusi mehānismu, ar ko koriģē cenu maksimumu gāzes tirgū, nosakot jaunu atsauces cenu sašķidrinātai dabasgāzei. Tas bija nepieciešams kā alternatīva iepriekšējai pieejai, saskaņā ar kuru par etalonu tika izmantota Nīderlandes dabasgāzes tirdzniecības biržas (Title Transfer Facility) cena. Tomēr šī cena vairs nebija uzticama, jo neatspoguļoja jaunos tirgus apstākļus. Tagad Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra - atvērt jaunā cilnē. regulāri publicē atsauces rādītāju, kas liecina par daudz mazāku svārstīgumu nekā Title Transfer Facility cena.

Visbeidzot, ES ir pavērusi iespēju dalībvalstīm tieši atbalstīt neaizsargātas ģimenes un mazos un vidējos uzņēmumus, izmantojot ārkārtas pasākumus, proti, SAFE (atbalsts enerģijai par pieņemamu cenu). Šie pasākumi, uz kuriem attiecas kohēzijas politikas noteikumi - atvērt jaunā cilnē., ļauj dalībvalstīm 2014.–2020. gadam piešķirtos, bet neizlietotos ES līdzekļus izmantot, lai sniegtu tiešu atbalstu riska grupām, kuras saskaras ar lielākām enerģijas izmaksām.

Enerģijas efektīva izmantošana

Enerģētikas nozare, kurā ietilpst mājokļu apsilde, rūpniecības energoapgāde un transports, rada gandrīz trīs ceturtdaļas no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas nozīmē, ka enerģijas patēriņa samazināšanai ir liela nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām. ES vēlas līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), kā noteikts Eiropas zaļajā kursā (sk. 3. nodaļu).

2022./2023. gada ziemā – pateicoties mērenākiem laikapstākļiem un ES, tās dalībvalstu, privātpersonu un uzņēmumu kopīgajiem centieniem – gāzes patēriņš ES samazinājās par 18 % (jeb 53 mljrd. m³). Tomēr, lai saglabātu pareizo līdzsvaru starp enerģijas piedāvājumu un pieprasījumu, joprojām ir vajadzīgi brīvprātīgi enerģijas taupīšanas pasākumi. Tāpēc ārkārtas regula par gāzes patēriņa samazināšanu - atvērt jaunā cilnē. (par ko sākotnēji vienojās 2022. gada jūlijā - atvērt jaunā cilnē.) ir pagarināta. Mērķis ir laikā no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada martam samazināt patēriņu vēl par 60 mljrd. m³. Lai pasargātos no problēmām nākotnē, ir pagarināti arī citi 2022. gadā pieņemtie ārkārtas noteikumi par tirgus korekcijas mehānismu, solidaritātes noteikumiem un atļaujām.

Jaunajā Energoefektivitātes direktīvā - atvērt jaunā cilnē. ir noteikti vērienīgāki ilgtermiņa mērķi attiecībā uz enerģijas patēriņu

Vēl viens svarīgs enerģijas taupīšanas veids ir uzlabot enerģijas izmantošanu ēkās. Decembrī panāktā politiskā vienošanās par Ēku energosnieguma direktīvas - atvērt jaunā cilnē. pārskatīšanu palīdzēs ēku sektorā samazināt enerģijas patēriņu un padarīt ēkas videi draudzīgākas. Pārskatītie noteikumi paredz virkni pasākumu, kuru mērķis ir palīdzēt ES valdībām uzlabot ēku energosniegumu, īpaši koncentrējoties uz ēkām ar vissliktāko sniegumu.

Enerģijas ietaupījums tiek panākts, ne tikai mazāk un efektīvāk izmantojot enerģiju, bet arī ar ražotāju izstrādāto sadzīves ražojumu un ierīču dizainu. Jaunie ES ekodizaina noteikumi - atvērt jaunā cilnē. nosaka, ka elektroierīcēm gatavības režīmā jāpatērē mazāk enerģijas, un ražotājiem ir doti divi gadi, lai uzlabotu savu ražojumu sniegumu. Veļas žāvētāji, lokālie telpu sildītāji, mobilie tālruņi, planšetdatori un rūpnieciskie ventilatori ir to ražojumu vidū, uz kuriem attiecas jaunie vai pārskatītie un stingrākie noteikumi. Šīs izmaiņas atspoguļosies arī ES energomarķējumā - atvērt jaunā cilnē., ko vēl aizvien plaši atzīst un izmanto patērētāji ES. 

ES mērķis ir padarīt ilgtspējīgus produktus par normu. Gada beigās Parlaments un Padome panāca vienošanos par 2022. gada martā ierosināto Ilgtspējīgu produktu iniciatīvu - atvērt jaunā cilnē., kas pretstāv tradicionālajam patēriņa modelim “paņemt-saražot-izmest”. Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt produktu ilgu kalpošanu, kas savukārt samazina atkritumu daudzumu un ļauj ietaupīt resursus.

Zaļās enerģijas ražošanas paātrināšana

Bez pārejas uz tīru atjaunīgo enerģiju neizdosies sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķi – klimatneitrālu Eiropu. Būtiska loma šajā pārejā ir plānam REPowerEU, kas koncentrējas uz zaļās enerģijas ražošanu, pakāpenisku atteikšanos no Krievijas fosilajām degvielām un energotaupības veicināšanu. Atveseļošanas un noturības mehānismam - atvērt jaunā cilnē. un Zaļā kursa industriālajam plānam - atvērt jaunā cilnē. ir izšķiroša nozīme REPowerEU realizācijā, jo tie nodrošina finansiālu un stratēģisku atbalstu gan pārejai uz atjaunīgo enerģiju, gan plašāka mērķa – klimatneitrālas Eiropas – sasniegšanai.

Eiropas zaļais kurss

Līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu

Atveseļošanas un noturības mehānismam ir būtiska nozīme zaļās enerģijas projektu un infrastruktūras finansēšanā, kas paātrinās pārkārtošanos uz atjaunīgo enerģiju; aptuveni 42 % no mehānisma līdzekļiem ir paredzēti zaļās pārkārtošanās procesam. (Plašāku informāciju par mehānismu sk. 2. nodaļā.) Dalībvalstis patlaban savus atveseļošanas un noturības plānus groza, lai tajos iekļautu īpašu REPowerEU nodaļu, kas nozīmē, ka tās savos atveseļošanas plānos norādīs, kā tiks sasniegti REPowerEU mērķi. Līdz šim REPowerEU nodaļas ir iesniegušas 23 dalībvalstis, kas nozīmē, ka grozītajos plānos 61,87 miljardi eiro atvēlēti atjaunīgajai enerģijai un energotīkliem, tajā skaitā 35,51 miljards eiro tieši atjaunīgās enerģijas ražošanai. Atveseļošanas un noturības mehānisms arī ļauj dalībvalstīm piešķirt finansējumu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs - atvērt jaunā cilnē. tādās jomās kā ūdeņradis un baterijas.

Papildus šim atbalstam investīcijām gan nobriedušās, gan inovatīvās atjaunīgās enerģijas tehnoloģijās 2023. gadā tika ieviestas vairākas plašākas iniciatīvas, lai risinātu strukturālās problēmas, kas ietekmē ES tīras enerģijas nozari. Viena no šīm iniciatīvām ir Zaļā kursa industriālais plāns, kura mērķis ir uzlabot neto nulles emisiju tehnoloģiju konkurētspēju ES (tādējādi paātrinot pāreju uz klimatneitralitāti), lietpratīgi izmantojot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības. ES ir vienkāršojusi noteikumus, lai būtu vieglāk iegūt tīrajām tehnoloģijām nepieciešamās izejvielas, un ir atvieglojusi finansējuma iegūšanu zaļās enerģijas tehnoloģijām. ES ir apņēmusies atbalstīt prasmju pilnveidošanu un pārkvalificēšanos, kas dotu iespēju ļaudīm strādāt tīro tehnoloģiju nozarē, un uzlabot atvērtu tirdzniecību, lai nodrošinātu piekļuvi izejvielām un zaļo tehnoloģiju uzplaukumu. Tā rezultātā sabiedrība kopumā gūs labumu no kvalitatīvām darbvietām, ko nodrošina tīro tehnoloģiju nozare, savukārt iedzīvotāji varēs baudīt tīrākas vides un ilgtspējīgākas tirgus ekonomikas sniegtās priekšrocības.

Zaļā kursa industriālā plāna pamatā ir četri savstarpēji papildinoši pīlāri:

Zaļā kursa industriālā plāna ietvaros, kas īpaši attiecas uz normatīvās vides vienkāršošanu tīro tehnoloģiju nozarē, Komisija 2023. gada martā nāca klajā arī ar priekšlikumiem Kritiski svarīgo izejvielu aktam - atvērt jaunā cilnē. un Neto nulles emisiju industrijas aktam - atvērt jaunā cilnē.. Šie divi tiesību akti darbosies tandēmā, un to mērķis ir atbalstīt ES neto nulles emisiju ražošanas jaudas un nodrošināt tīro tehnoloģiju ražošanai nepieciešamo izejvielu pieejamību ES.

Neto nulles emisiju industrijas akts stiprinās ES nozares noturību un konkurētspēju neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas jomā, tā veicinot drošāku un ilgtspējīgāku energosistēmu. Šis akts uzlabos nosacījumus neto nulles emisiju projektu izveidei ES un investīciju piesaistei. Tajā ir izvirzīts vērienīgs mērķrādītājs: līdz 2030. gadam ES neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas stratēģiskajām jaudām jāapmierina ES vajadzības, varbūt pat ar 40 % uzviju. Tas ievērojami paātrinās virzību uz Eiropas Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu un plašāku pāreju uz klimatneitralitāti. Turklāt tas palielinās ES rūpniecības konkurētspēju, radīs kvalitatīvas darbvietas un atbalstīs ES centienus panākt enerģētisko neatkarību.

Visbeidzot, ES mērķis paātrināt atjaunīgās enerģijas, jo īpaši Eiropā ražotas enerģijas, izmantošanu ir atspoguļots arī enerģētikas politikā. Viens no nozīmīgākajiem 2023. gada atskaites punktiem bija Atjaunīgo energoresursu direktīvas - atvērt jaunā cilnē. pārskatīšana ar ieceri paātrināt atjaunīgās enerģijas ieviešanu. Līdz ar šo pārskatīšanu ES atjaunīgās enerģijas mērķrādītājs kāpināts līdz vismaz 42,5 % līdz 2030. gadam ar ieceri sasniegt 45 % salīdzinājumā ar 2018. gadā noteikto 32 % mērķi. Ar pārskatīto direktīvu tiek novērstas šaurās vietas un neefektivitāte, proti, ir ieviesti jauni pasākumi attiecībā uz atjaunīgo ūdeņradi un atjaunīgajiem energoresursiem transportā un rūpniecībā. Tajā arī precizēti vairāki tehniski jautājumi, tostarp bioenerģijas ilgtspējas kritēriji, un par pastāvīgiem padarīti iepriekš ieviestie pagaidu noteikumi, ar ko saīsina un vienkāršo atļauju piešķiršanas - atvērt jaunā cilnē. procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem.

Atjaunīgie energoresursi

Pēc ES saules enerģijas stratēģijas - atvērt jaunā cilnē. pieņemšanas un Biometāna industriālās partnerības uzsākšanas - atvērt jaunā cilnē. 2022. gadā ES 2023. gadā galveno uzmanību pievērsa atjaunīgajam ūdeņradim un vēja enerģijai.

Runājot par ūdeņradi un šīs jaunās tehnoloģijas ieviešanu, pirmais solis bija definēt, kas ir atjaunīgais ūdeņradis. Tas tika izklāstīts Ūdeņraža deleģētajos aktos - atvērt jaunā cilnē., kuros arī noteikts, cik svarīgi ir saražot vairāk atjaunīgās enerģijas, ko savukārt izmantotu atjaunīgā ūdeņraža ražošanā. Šo ES standartu noteikšanai ir izšķiroša nozīme šīs nozares paplašināšanā.

Decembrī tika sasniegts vēl viens nozīmīgs atskaites punkts – politiska vienošanās par mazoglekļa gāzes un ūdeņraža paketi - atvērt jaunā cilnē.. Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt atjaunīgo un mazoglekļa gāzu izmantošanu, īpašu uzsvaru liekot uz atjaunīgā ūdeņraža tirgus izveidi.

Martā Eiropas Tīrā ūdeņraža alianse - atvērt jaunā cilnē., kas tika izveidota 2020. gadā, lai atbalstītu tīra ūdeņraža tehnoloģiju plaša mēroga ieviešanu līdz 2030. gadam, publicēja ūdeņraža standartizācijas ceļvedi - atvērt jaunā cilnē.. Tajā sniegts visaptverošs pārskats par standartizācijas nepilnībām, problēmām un vajadzībām, ko apzinājuši alianses dalībnieki. Alianse arī publicēja informatīvu materiālu par ūdeņraža piegādes koridoriem (Learnbook on Hydrogen Supply Corridors - atvērt jaunā cilnē.), kurā sniegts aktuālais pārskats par to galveno infrastruktūras projektu attīstību visā ES, kuri ir vajadzīgi, lai izveidotu mazoglekļa Eiropas ūdeņraža pamatstruktūru - atvērt jaunā cilnē.. Šīs iniciatīvas mērķis ir izmantot gan esošos, gan jaunos gāzes cauruļvadus, lai izveidotu ūdeņraža tīklu visā kontinentā.

Runājot par atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, Eiropas Elektrolīzeru partnerība no jauna apliecināja savas saistības - atvērt jaunā cilnē., ko tā uzņēmusies 2022. gada kopīgajā deklarācijā - atvērt jaunā cilnē. – līdz 2025. gadam desmitkāršot ES elektrolīzeru ražošanas jaudu.

Komisija ir arī ierosinājusi izveidot Eiropas ūdeņraža mehānismu, ko sauc par Eiropas Ūdeņraža banku - atvērt jaunā cilnē.. Ūdeņraža banka garantēs investīciju drošību un uzņēmējdarbības iespējas atjaunīgā ūdeņraža ražošanas sektorā Eiropā un visā pasaulē. Tas tiks darīts, izmantojot divus finansēšanas mehānismus (vienu, lai stimulētu ūdeņraža ražošanu ES, otru – lai veicinātu starptautisko importu ES), novērtējot pieprasījumu un infrastruktūras vajadzības un koordinējot dažādus finansējuma avotus racionālākām investīcijām ilgtspējīgā ūdeņradī.

Komisija martā parakstīja kopīgu deklarāciju - atvērt jaunā cilnē. ar Eiropas ieinteresētajām personām, lai kāpinātu pētniecību un inovāciju atjaunīgā ūdeņraža jomā nolūkā virzīt uz priekšu atjaunīgā ūdeņraža ieviešanu un pāreju uz tīru enerģiju.

ES ir arī veikusi pasākumus, lai paātrinātu vēja enerģijas tehnoloģiju izvēršanu un inovācijas. Atšķirībā no ūdeņraža enerģijas, kas vēl ir agrīnā stadijā, ES vēja enerģijas sektors jau ir veiksmes stāsts. Šajā nozarē ir sasniegtas tādas enerģijas ražošanas kopējās izlīdzinātās izmaksas, kas ir līdzvērtīgas vai pat zemākas - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. par fosilās enerģijas izmaksām, un 2023. gadā (no janvāra līdz augustam) vēja enerģija veidoja vidēji 17,2 % - atvērt jaunā cilnē. no ES patērētās elektroenerģijas. Tomēr daži jautājumi vēl nav atrisināti. Pie problēmām var minēt kavēšanos ar atļauju piešķiršanu, prasmju trūkumu un to, ka valstu konkursi ir veidoti tā, ka nozīmīgāks ir izmaksu, nevis ilgtspējas faktors. Turklāt vēja turbīnu ražotājiem trūkst skaidra priekšstata par dalībvalstu vēja enerģijas izvēršanas plāniem, un tas sarežģī projektu plānošanu globālās konkurences un pirmpreču izmaksu pieauguma apstākļos.

Lai risinātu dažus šajā nozarē vēl neatrisinātus jautājumus, Komisija oktobrī nāca klajā ar Eiropas vēja enerģijas rīcības plānu - atvērt jaunā cilnē..

Eiropas vēja enerģijas rīcības plāns sastāv no sešām galvenajām daļām. Tas risina ar vēja enerģiju saistītās problēmas un palīdzēs vēja enerģijas ražošanas jaudai pieaugt no 204 gigavatiem 2022. gadā līdz vēlamajam mērķim – 500 gigavatiem 2030. gadā

Rīcības plāns paredz iniciatīvu Accele-RES, kas palīdzēs digitalizēt atļaujas piešķiršanas procesu un ieviesīs īpašu tiešsaistes rīku, noderēs, kārtojot atļaujas piešķiršanas procedūras. Turklāt plāns stiprinās ES vēja enerģijas iekārtu ražošanas nozares konkurētspēju, proti, atvieglos ES ražotāju piekļuvi ārvalstu tirgiem, aizsargās pret tirdzniecības izkropļojumiem (piemēram, ES importēto ar vēja enerģiju saistīto ražojumu netaisnīgu subsidēšanu), un standartizēs vēja enerģijas aprīkojumu, lai uzlabotu sadarbspēju, kvalitāti un ilgtspēju.

Visbeidzot, 2023. gada beigās 21 dalībvalsts iesniedza solījumus vēja enerģijas jomā - atvērt jaunā cilnē., kur norādīja, kādi ir to tuvākajā nākotnē (2024.–2026. gadā) iecerētie vēja enerģijas projekti un vēja enerģijas ieviešanas apjomi. Tas dos lielāku noteiktību gan ražotājiem, gan investoriem, kā rezultātā tiks sākts vairāk vēja enerģijas projektu.

Atbalsts pārejai uz atjaunīgo enerģiju

Pāreja uz atjaunīgo enerģiju nozīmē arī to, ka jāatrod veidi, kā to piesaistīt un uzkrāt brīžiem, kad, piemēram, vējš nepūš un saule nespīd.

Viens veids, kā uzkrāt atjaunīgo enerģiju, ir izmantot baterijas. Kopš 2017. gada Eiropas Akumulatoru alianse - atvērt jaunā cilnē., ko ES izveidojusi Eiropas akumulatoru ekosistēmas atbalstam, ir būtiski sekmējusi progresu šajā jomā. Tās septītā augsta līmeņa sanāksme - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. notika 2023. gada martā, un tajā tika uzsvērts, cik svarīgi ir gādāt par to, lai pietiekami daudziem cilvēkiem būtu bateriju nozarē nepieciešamās prasmes.

Svarīgi aspekti pārejā uz atjaunīgajiem energoresursiem ir taisnīga pārkārtošanās un darba ņēmēju kvalifikācijas celšana nozarēs, kuras skar pāreja uz tīru enerģiju. Ņemot vērā iepriekš minēto, ES 2023. gadu pasludināja par Prasmju gadu (plašāku informāciju sk. 6. nodaļā).

2023. gadā Komisija uzsāka ne tikai iniciatīvas, ar ko iecerēts novērst specifisku prasmju trūkumu (piemēram, Vēja enerģijas rīcības plāns), bet arī palīdzēja sākt plaša mēroga prasmju partnerību energoietilpīgās nozarēs - atvērt jaunā cilnē. un plaša mēroga atjaunīgās enerģijas prasmju partnerību - atvērt jaunā cilnē.. Šīs partnerības nodrošinās, ka šo nozaru darbaspēkam ir prasmes, kas vajadzīgas, lai turētos vienā solī ar ES pārkārtošanos uz atjaunīgo enerģiju, un palīdzēs strādājošiem orientēties mainīgajā darba tirgū. Partnerību mērķis ir gan apzināt prasmju trūkumu, gan izstrādāt atbilstošas mācību programmas un apmācības šo trūkumu novēršanai.

Šīs partnerības arī papildina esošās iniciatīvas, piemēram, Eiropas Akumulatoru alianses akadēmiju - atvērt jaunā cilnē., kuras mērķis ir apmācīt un pārkvalificēt darbiniekus un pilnveidot viņu prasmes, lai apmierinātu pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem strauji augošajā Eiropas bateriju vērtības ķēdē. Pašlaik akadēmija sadarbībā ar izglītības un apmācības sniedzējiem visās dalībvalstīs izstrādā un ievieš progresīvu apmācību.

Arī ar Neto nulles emisiju industrijas aktu un Kritiski svarīgo izejvielu aktu ir ieviestas svarīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt kvalificētu darbaspēku ES. Ar Neto nulles emisiju industrijas aktu ir izveidotas neto nulles emisiju industrijas akadēmijas, kuru uzdevums ir atbalstīt neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanu. Tāpat ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu ir izveidota Izejvielu akadēmija, kas koncentrēsies uz kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēdē strādājošo prasmju pilnveidošanu.

2023. gadā tika sākti arī dialogi par pāreju uz tīru enerģiju. Pirmajā dialogā - atvērt jaunā cilnē. galvenā uzmanība bija pievērsta ūdeņradim, un tas pulcēja pārstāvjus no visas ūdeņraža vērtības ķēdes, kas apmainījās ar idejām un paraugpraksi par to, kā stiprināt Eiropas zaļā kursa rūpniecisko dimensiju. Otrais dialogs - atvērt jaunā cilnē. notika ar energoietilpīgu nozaru pārstāvjiem.

Visbeidzot, lai atbalstītu pāreju uz atjaunīgo enerģiju, ES, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, sniedz dalībvalstīm praktiskus padomus un īpaši pielāgotus norādījumus. 2023. gadā šis instruments palīdzēja 17 dalībvalstīm apzināt reformas un investīcijas, kas vajadzīgas, lai pakāpeniski atteiktos no Krievijas fosilās degvielas - atvērt jaunā cilnē.. Pie tehniskā atbalsta sfērām var minēt šādas: ātrāka atļauju piešķiršana atjaunīgās enerģijas projektiem; energoefektivitāte un ēku renovācija; ūdeņraža un biometāna ražošana; gāzes piegādes dažādošana; rūpniecības dekarbonizācija. Šis atbalsts palīdzēs īstenot zaļo pārkārtošanos un samazināt enerģijas cenas privātpersonu un uzņēmumu labā.