5. nodaļa. Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

Neliels balts robots, kas izgatavots pēc cilvēka līdzības, stāv, pacēlis virs galvas rokas. Priekšplānā bērni atdarina viņa pozu.
Iekļaujošā dienas aprūpes centrā tiek demonstrēts cilvēkveida robots NAO, kas tur pavada bērnus ikdienas gaitās. Karlsrūe (Vācija), 2023. gada 7. jūnijs. © AFP

Ievads

ES atbalsta tādu digitālās sabiedrības redzējumu, kas ir vērsts uz cilvēku un ilgtspēju, proti, ES atbalsta digitālo sabiedrību, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem dod iespējas un darbojas kā klimata politikas katalizators. Digitālā sabiedrība un digitālās tehnoloģijas dod mums jaunas brīvības un tiesības, kā arī jaunas iespējas mācīties, izklaidēties, strādāt, pētīt un īstenot mērķus ne tikai kopienā, pie kuras piederam, un ģeogrāfiskajā vietā, kurā atrodamies, bet arī ārpus tām.

Tomēr digitālajā pārveidē joprojām pastāv daudz problēmu, un ES tās risina, izmantojot visaptverošu satvaru, kas pazīstams kā digitālā desmitgade. 2023. gadā ES aktīvi īstenoja pasākumus, kuri stiprina kiberdrošību un datu aizsardzību, iegrožo mākslīgo intelektu (MI), ierobežo negodīgu praksi digitālajā telpā un aizsargā digitālo pakalpojumu lietotāju tiesības, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajai iedzīvotāju grupai – mūsu bērniem. Pārējās prioritātes bija pasākumi savienotības, mobilitātes, izglītības un tiesu iestāžu sadarbības uzlabošanai.

Noklikšķiniet, lai ietu uz 4. iedaļa - Digitālās prasmes

4. iedaļa

Digitālās prasmes

Noklikšķiniet, lai ietu uz 5. iedaļa - Kosmoss

5. iedaļa

Kosmoss

Digitālās desmitgades īstenošanas progress

Digitālās desmitgades - atvērt jaunā cilnē. mērķis ir nodrošināt, ka tehnoloģijas un inovācijas darbojas cilvēku labā. ES ir apņēmusies īstenot holistisku pārveidi – no digitālo prasmju pilnveides un infrastruktūras modernizācijas līdz MI integrēšanai darījumdarbības metodēs un sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanai ar digitāliem rīkiem. 2023. gada septembrī pirmais ziņojums - atvērt jaunā cilnē. par digitālo desmitgadi sniedza pārskatu par ES digitālo progresu. Tajā ES dalībvalstīm tika sniegti ieteikumi, kā sasniegt digitālās desmitgades mērķus. Ziņojumā bija iekļauts arī ikgadējais digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss - atvērt jaunā cilnē. un analizēta digitālo daudzvalstu projektu - atvērt jaunā cilnē. īstenošana – tie ir liela mēroga projekti, kurus dalībvalstis nevar īstenot vienas pašas.

Turklāt dokumentā tika aplūkots, kā dalībvalstis ir īstenojušas Deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem - atvērt jaunā cilnē., kas atspoguļo ES apņemšanos īstenot drošu, aizsargātu un ilgtspējīgu digitālo pārveidi, kuras centrā izvirzīti cilvēki. Dokuments parādīja dalībvalstu kopīgo centienu potenciālu un panākumus. Skaidri izkristalizējusies steidzama nepieciešamība palielināt investīcijas digitālajās tehnoloģijās, prasmēs un infrastruktūrā.

Videomateriāls par Eiropas Savienības digitālo desmitgadi, kas ilustrēta kā “Sniegbaltītes stāsts”, kurā uzsvērti centieni uzlabot interneta savienojamību un drošību.
VIDEOMATERIĀLS: Reiz Eiropas digitālajā desmitgadē.

Programma “Digitālā Eiropa”

Pieņemot “Digitālās Eiropas” darba programmu 2023.–2024. gadam, Eiropas Komisija ir oficiāli apliecinājusi savu apņemšanos nodrošināt līderību digitālajā jomā. Darba programma ietver stratēģiskas investīcijas, kam būs būtiska nozīme digitālās desmitgades mērķu - atvērt jaunā cilnē. sasniegšanā. Šī programma nav tikai par finansiālo saistību uzņemšanos, tā ir par ES tehnoloģisko suverenitāti, kas ir cieši saistīta ar Eiropas zaļo kursu. Ar to ES iezīmē kursu uz digitālo nākotni, kas sniedz labumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, gan valsts pārvaldes struktūrām.

Programma “Digitālā Eiropa”: 2023. gada svarīgākie notikumi

  • 31. augusts

    Ar Turciju noslēgts asociācijas nolīgums.

  • 28. septembris

    Uzaicinājumu izsludināšana padziļinātu digitālo prasmju un datu telpu atbalstam.

  • 21. novembris

    Uzaicinājumu izsludināšana padziļinātu digitālo prasmju atbalstam.

  • 14. decembris

    Grozīto 2024. gada darba programmu pieņemšana.

Digitalizācija rūpniecībā

Savienotība

Digitālās pārveides īstenošanai ir vajadzīga gan ātra pielāgošanās, gan lielāka savienotība. 2023. gada februārī Komisija nāca klajā ar plānu gigabitu savienojamības - atvērt jaunā cilnē. ieviešanai visās ES apdzīvotās vietās. Ierosinātā Gigabitiskās infrastruktūras akta - atvērt jaunā cilnē. mērķis ir saīsināt laiku, kas nepieciešams ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai, un mazināt ar to saistītās izmaksas. Lai valstu iestādēm palīdzētu virzīt šo procesu, gigabitu ieteikuma projektā - atvērt jaunā cilnē. ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem operatori var piekļūt konkurentu tīkliem. Turklāt Komisija vienlaikus uzsāka apspriešanos - atvērt jaunā cilnē., kurā iecerēts apkopot viedokļus par elektronisko sakaru nozares un infrastruktūras nākotni.

Mākslīgais intelekts un superdatori

MI kļūst par ES iedzīvotāju ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, jo arvien biežāk mijiedarbojamies ar sarunbotiem vai izmantojam pielāgotus tiešsaistes ieteikumus. Ņemot vērā MI plašo izmantošanu, ir ļoti svarīgi ieviest satvaru, kas palīdzētu novērst ļaunprātīgu izmantošanu un aizsargāt cilvēku privātumu.

ES mērķis ir būt par līderi MI jomā, vienlaikus gādājot par to, lai cilvēki MI varētu uzticēties. ES vēlas uzlabot pētniecības un rūpniecības spējas, tajā pašā laikā nodrošinot tehnoloģijas drošumu un personu tiesību aizsardzību.

Sarunās starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm Eiropas Savienības Padomē decembrī tika panākta politiska vienošanās par revolucionāro MI aktu - atvērt jaunā cilnē.. Pasaulē pirmais visaptverošais tiesiskais regulējums MI jomā veicinās tā izaugsmi Eiropas Savienībā visas sabiedrības labā un pārvaldīs riskus, kas saistīti ar šo tehnoloģiju. Tajā MI izstrādātājiem, ieviesējiem un lietotājiem noteiktas skaidras prasības un pienākumi MI drošai lietošanai ES; akts arī nodrošina, ka MI ievēro personu pamattiesības ES, kā arī aizliedz tādu praksi kā sociālās kredītspējas novērtēšana. Šā tiesību akta mērķis ir arī veicināt inovāciju, izveidojot “regulatīvās smilškastes” – īpašu regulētu vidi, kurā uzņēmumi, jo īpaši jaunuzņēmumi, var izmēģināt jaunus produktus un pakalpojumus reālā vidē, bet bez ierastām regulējuma problēmām.

Cenšoties izveidot starptautiskus standartus uzticamam MI, Komisija sadarbojas ar līdzīgi domājošiem partneriem, piemēram, G7, arī izmantojot Hirosimas MI procesu - atvērt jaunā cilnē.. Komisija deva savu ieguldījumu un atzinīgi novērtēja G7 līderu vienošanos par starptautiskajiem pamatprincipiem - atvērt jaunā cilnē. MI jomā un brīvprātīgu rīcības kodeksu - atvērt jaunā cilnē., kas paredzēts MI izstrādātājiem.

2023. gadā ES turpināja pasākumus, kuru nolūks ir dalībvalstīs izveidot pasaules klases superdatoru tīklu. Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums - atvērt jaunā cilnē. – juridiska un finansēšanas struktūra, kas apvieno ES uzņēmumus superdatoru izstrādes vajadzībām, – izvēlējās piegādātāju, kas iegādāsies, piegādās, instalēs un uzturēs pirmo Eiropas eksalīmeņa superdatoru Jupiter - atvērt jaunā cilnē. (datoru, kas spēj veikt vairāk nekā kvintiljonu aprēķinu sekundē). Turklāt jūnijā kopuzņēmums ar sešiem objektiem visā ES (Čehijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un Polijā) parakstīja mitināšanas nolīgumus par kvantu datoru - atvērt jaunā cilnē. mitināšanu un ekspluatāciju.

ES ir izmantojusi savu pasaules klases superdatoru - atvērt jaunā cilnē. tīklu, lai panāktu, ka Eiropā ražotais ģeneratīvais MI nonāk starptautiskajā arēnā. Šie soļi palīdzēs jaunuzņēmumiem visā ES ātrāk apmācīt savus MI modeļus.

Fonā redzama Margrēte Vestagere, kura kopā ar dažādu apmeklētāju grupu vēro robota demonstrāciju.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece, kas atbild par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu, un Eiropas konkurences komisāre Margrēte Vestagere (piektā no labās) G7 digitālo un tehnoloģiju ministru sanāksmē. Takasaki (Japāna), 2023. gada 30. aprīlis. © AFP

Pusvadītāji

Pusvadītāji, ko parasti dēvē par mikroshēmām, ir mūsdienu elektronikas sirds un smadzenes. Eiropas Mikroshēmu akts, kas stājās spēkā - atvērt jaunā cilnē. 21. septembrī, ir drosmīgs solis ceļā uz Eiropas pusvadītāju nozares stiprināšanu. Tas virzīs ES uz tehnoloģisko suverenitāti pusvadītāju tehnoloģiju un lietojumu jomā. Šā akta vērienīgais mērķrādītājs ir līdz 2030. gadam ES globālo pusvadītāju tirgus daļu divkāršot līdz 20 %.

Trīs pīlāri
2023. gada sasniegumi

Atbalstīt progresīvu mikroshēmu tehnoloģiju izstrādi un inovāciju šajā jomā, izmantojot kopuzņēmumu “Mikroshēmas”.

2023. gada novembrī kopuzņēmums “Mikroshēmas” - atvērt jaunā cilnē. izsludināja pirmos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par eksperimentālām ražošanas līnijām. Sākotnējā uzaicinājuma budžets ir 1,67 miljardi eiro no ES līdzekļiem, ko paredzēts papildināt ar dalībvalstu un privātiem līdzekļiem kopumā aptuveni 3,3 miljardu eiro apmērā. Kopuzņēmums stiprinās ES pusvadītāju ekosistēmu un Eiropas tehnoloģisko līderību. Mērķis ir mazināt plaisu starp laboratorijām un ražotājiem. Tas nozīmē, ka laboratorijās izstrādātie pētījumi un prototipi ir jāpārvērš plaša mēroga rūpnieciskā ražošanā.

Piesaistīt liela mēroga investīcijas mikroshēmu ražošanai ES un nodrošināt stabilas piegādes.

Kopš tiesību akta ierosināšanas 2022. gada sākumā ES ir paziņots par investīcijām rūpniecībā vairāk nekā 100 miljardu eiro - atvērt jaunā cilnē. apmērā.

Pārraudzīt tirgus attīstību un paredzēt nākotnes krīzes, izmantojot koordinācijas mehānismu starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm.

2023. gada maijā tika ieviesta Pusvadītāju brīdināšanas sistēma - atvērt jaunā cilnē., kuras nolūks ir pārraudzīt pusvadītāju piegādes ķēdi un ziņot par potenciālajiem riskiem.

Eiropas Datu stratēģija

Dati ir digitālās pārveides, inovācijas un izaugsmes dzinējspēks. Dažiem publiskā sektora datiem, piemēram, datiem par laikapstākļiem vai gaisa kvalitātes datiem, kas sniedz sociālus, vidiskus un saimnieciskus ieguvumus, vajadzētu būt brīvi pieejamiem. Komisija 2023. gada janvārī publicēja sarakstu ar augstvērtīgām datu kopām - atvērt jaunā cilnē., kurām jābūt pieejamām mašīnlasāmā formātā bez maksas.

Datu pārvaldības akts - atvērt jaunā cilnē., kas ir piemērojams kopš 2023. gada septembra, atraisīs publisko datu potenciālu un veicinās uzticēšanos brīvprātīgai datu kopīgošanai. Tas reglamentēs publiski glabātu aizsargātu datu atkalizmantošanu un ieviesīs kopīgus logotipus - atvērt jaunā cilnē. starpnieku un datu altruisma organizāciju identificēšanai ES. Akta mērķis ir arī novērst tehniskos šķēršļus, un tas tiks darīts ar Eiropas Datu inovācijas kolēģijas palīdzību. Gada laikā Komisija nāca klajā ar plāniem izveidot Eiropas tūrisma datu telpu - atvērt jaunā cilnē. un Eiropas publiskā iepirkuma datu telpu - atvērt jaunā cilnē.. Tā ir arī noteikusi satvaru gan Eiropas tūrisma nozares ieinteresēto personu sadarbības platformai, gan inovatīvai Publisko pircēju kopienas platformai, kuras nolūks ir uzlabot sadarbību starp publiskā iepirkuma veicējiem.

Novembrī ES pieņēma - atvērt jaunā cilnē. jaunu regulu par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts), kas būs piemērojams no 2025. gada. Datu akta mērķis ir stiprināt ES datu ekonomiku, uzlabot piekļuvi rūpnieciskajiem datiem un veicināt uzticamu ES mākoņdatošanas tirgu. Datu akts nodrošinās lielāku kontroli pār datiem, stimulēs inovāciju un sekmēs turpmāku datu radīšanu.

Atbalsts uzņēmumiem

Lai saglabātu savu konkurētspēju, ikvienam uzņēmumam neatkarīgi no lieluma ir jāīsteno digitālā pārveide. Eiropas digitālās inovācijas centri - atvērt jaunā cilnē. sniedz atbildes un atbalstu uzņēmumiem, kam vajadzīga palīdzība to digitālās pārkārtošanās procesā.

Kas ir Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC)?

EDIC ir vienas pieturas aģentūras, kas darbojas visā Eiropā un palīdz uzņēmumiem un publiskā sektora organizācijām risināt digitālās problēmas un kļūt konkurētspējīgākām.

Vairāk nekā
150 EDIC - atvērt jaunā cilnē.
visā Eiropā

Centru darbību finansē programma “Digitālā Eiropa”, līdzfinansējums ir 314 miljoni eiro

Kam EDIC palīdz?

EDIC palīdz risināt digitālās problēmas maziem un vidējiem uzņēmumiem, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un publiskā sektora organizācijām. To uzdevums atbilst Eiropas digitālās desmitgades mērķim nodrošināt, ka līdz 2030. gadam vairāk nekā 90 % mazo un vidējo uzņēmumu sasniedz vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni.

Kā EDIC var palīdzēt?

EDIC piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, sniedz tehniskās zināšanas, profesionālo apmācību un finanšu konsultācijas.

Sabiedrību tiesību digitalizācija

Mūsdienu uzņēmējdarbībai arī ir vajadzīgs precīzāks tiesiskais regulējums. Uzņēmējdarbības veikšana ES kļūst vienkāršāka, jo turpinās uzņēmumu izveidei un pārrobežu darbībai vajadzīgo tiešsaistes rīku izstrāde. Jaunākā Komisijas priekšlikuma - atvērt jaunā cilnē. mērķis šajā sakarā ir paplašināt digitālo rīku un procesu izmantošanu ES sabiedrību tiesībās. Tajā ar nolūku samazināt administratīvo slogu ir noteikts vienreizējas iesniegšanas princips, kā rezultātā uzņēmumiem, kas paplašinās ES, informācija nebūs jāiesniedz atkārtoti. Turklāt Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma - atvērt jaunā cilnē. nodrošina, ka uzņēmumu dati joprojām ir uzticami un viegli pieejami visā ES.

Cīņa pret pirātismu tiešsaistē

Ar autortiesībām aizsargāta satura kopīgošana bez atļaujas kaitē radošajiem uzņēmumiem un kavē inovāciju un ekonomikas izaugsmi. Apzinoties, cik svarīgi ir apturēt pirātismu tiešsaistē, jo īpaši tiešraides pasākumos, piemēram, sporta sacensībās un koncertos, Komisija 2023. gada maijā ieteica pasākumu kopumu - atvērt jaunā cilnē.. Tā mudina dalībvalstis spert soļus cīņai pret nelikumīgu pārraidi un tādējādi atbalsta ES sporta un radošās nozares.

Digitalizācija transporta un mobilitātes nozarē

Tāpat kā digitālās uzņēmējdarbības noteikumi veicina ekonomikas izaugsmi, digitālais transports nodrošina ilgtspējīgu, efektīvu un tālejošu izaugsmi. Tāpēc ES ir pieņēmusi jaunus noteikumus intelektisko transporta sistēmu - atvērt jaunā cilnē. veicināšanai. Šī pašreizējās šo jomu reglamentējošās direktīvas atjaunināšana optimizē multimodālo ceļojumu plānošanu, racionalizē satiksmes pārvaldību un veicina videi draudzīgu ceļošanu. Novembrī tika pieņemts arī priekšlikums par vienotu Eiropas mobilitātes datu telpu - atvērt jaunā cilnē., kas palīdzēs vienkāršot datu kopīgošanu un apvienošanu.

ES ir strādājusi arī pie tā, lai ceļus padarītu drošākus. Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem šajā ziņā bija 2023. gadā pieņemtais priekšlikums par vadītāju apliecības reglamentējošo noteikumu modernizāciju - atvērt jaunā cilnē.. Priekšlikums paredz ieviest digitālu vadītāja apliecību, kas būtu derīga visā ES. Tas arī atvieglos ceļu satiksmes noteikumu pārrobežu izpildi. Šīs izmaiņas ir būtiskas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un sasniegtu ES “nulles vīzijas” mērķi, proti, līdz 2050. gadam panākt, lai uz ES ceļiem bojāgājušo skaits būtu tuvu nullei.

Komerciālā dronu tirgus straujā paplašināšanās ES ir radījusi jaunu noteikumu klāstu par dronu drošumu un efektivitāti. 2023. gadā kļuva piemērojami jauni ES noteikumi - atvērt jaunā cilnē., ar kuriem tika izveidota īpaša dronu gaisa telpa, kas pazīstama ar nosaukumu U-space; tās nolūks ir dronu satiksmi padarīt drošu un dot ekspluatantiem iespēju piedāvāt plašāku pakalpojumu klāstu. Eiropas Dronu stratēģijas 2.0 redzējums pamazām īstenosies – no paku piegādes līdz ārkārtas palīdzībai, no meklēšanas un glābšanas operācijām līdz infrastruktūras uzraudzībai.

Vīrietis gaismu atstarojošā vestē strādā ar aprīkojumu blakus dzelzceļa līnijai.
Darbs pie Vertes–Germersheimas–Špeieres dzelzceļa līnijas Vācijā, kas tiek veikts saskaņā ar ātri īstenojamu programmu dzelzceļa tīkla digitalizācijas atbalstam. 2023. gada 21. jūlijs.

Digitalizācija pilsoņu labā

Kiberdrošība un noturība

2023. gada janvārī stājās spēkā jauni noteikumi, t. s. TID 2 direktīva - atvērt jaunā cilnē., kuras mērķis ir nodrošināt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visās dalībvalstīs. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem 2016. gada kiberdrošības pasākumiem jaunie noteikumi aptver vairāk nozaru, piemēram, telesakaru pakalpojumu sniedzējus, pasta pakalpojumus, valsts pārvaldi un veselības aprūpi. Uzņēmumiem, kas darbojas šajās nozarēs, tagad ir stingrāki riska pārvaldības un incidentu ziņošanas pienākumi.

Parlaments un Padome 30. novembrī vienojās par Kibernoturības aktu - atvērt jaunā cilnē., kura mērķis ir aparatūru un programmatūras produktus padarīt drošākus, pilnveidojot noteikumus. Kibernoturības akts ir pirmais šāda veida tiesību akts pasaulē. Tas paaugstinās visu digitālo produktu kiberdrošības līmeni ES, palīdzot patērētājiem un uzņēmumiem. Šis tiesību akts attieksies uz visu, sākot no mazuļu uzraudzības ierīcēm līdz maršrutētājiem, un drošības noteikumi atkarībā no produkta riska līmeņa būs atšķirīgi.

Aprīlī Komisija arī ierosināja ES Kiberdrošības solidaritātes aktu - atvērt jaunā cilnē., kura nolūks ir palīdzēt valstīm sadarboties cīņā pret draudiem tiešsaistē.

Videomateriāls, kurā sīki izklāstīts Eiropas Savienības ieguldījums kiberdrošībā, uzsverot kiberpoligona platformu kā galveno piemēru tās iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot digitālo aizsardzību pret kiberuzbrukumiem.
VIDEOMATERIĀLS: ES kiberdrošība. ES pastiprina centienus aizsargāt iedzīvotājus, uzņēmumus un infrastruktūru pret kiberuzbrukumiem un finansē pētniecību digitālās aizsardzības veicināšanai.

Datu aizsardzība

Mūsdienu savstarpēji savienotā pasaulē viens pogas pieskāriens iedarbina datu plūsmu pa visu pasauli. Datu aizsardzība stiprina cilvēku uzticēšanos. Tas nozīmē, ka visiem, kas apstrādā personas datus, būtu jāievēro vienādi noteikumi. Tas ir uzsvērts Komisijas jūlija priekšlikumā par jaunu regulu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) procesuālajiem noteikumiem - atvērt jaunā cilnē.. Ierosinātās regulas mērķis ir stiprināt VDAR izpildi gadījumos, kas skar personas, kuras atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Regula nepārprotami palīdzēs izskatīt lietas ātrāk, un tas nozīmē ātrāku tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu cilvēkiem un lielāku juridisko noteiktību uzņēmumiem.

Pateicoties augstākiem globālajiem datu aizsardzības standartiem, starptautiskā sadarbība ir uzplaukusi. Ievērojami rezultāti ir maijā pieņemtā ES un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas rokasgrāmata par datu nosūtīšanas klauzulām - atvērt jaunā cilnē., ES un ASV datu privātuma regulējums, - atvērt jaunā cilnē. par kuru Komisija panāca vienošanos jūlijā, un sekmīga ar Japānu noslēgtā datu nolīguma pārskatīšana - atvērt jaunā cilnē..

Vera Jourova sēž kopā ar citiem paneļdiskusijas dalībniekiem un žestikulējot runā mikrofonā.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece vērtību un pārredzamības jautājumos Vera Jourova (otrā no kreisās) piedalās konferencē “Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5 gadi. Vai tā joprojām ir kritērijs ES digitālajā vidē?” Brisele (Beļģija), 2023. gada 23. maijs.

Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts

Lai labāk aizsargātu pamattiesības un ierobežotu negodīgu praksi digitālajā telpā, ES 2023. gadā sāka piemērot divus jaunus tiesību aktus: Digitālo pakalpojumu aktu - atvērt jaunā cilnē. un Digitālo tirgu aktu - atvērt jaunā cilnē..

Digitālo pakalpojumu akts nodrošina, ka tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas tiek sauktas pie atbildības par kaitīgu saturu. Šā akta mērķis ir aizsargāt bērnus tiešsaistē, nodrošināt skaidrību par to, kā darbojas algoritmi, un aizliegt mērķorientētu reklāmu, kas profilē cilvēkus, pamatojoties uz tādām kategorijām kā etniskā piederība, politiskie uzskati un seksuālā orientācija.

Līdz 17. februārim šīm platformām bija jāatklāj savu lietotāju skaits ES - atvērt jaunā cilnē.. Lielākajām platformām, ko dēvē par ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām - atvērt jaunā cilnē., līdz augusta beigām bija uzdots izpildīt aktā noteiktos pienākumus. Kopš tā laika ES vāc informāciju no lielākajām platformām, lai pārbaudītu, vai tās ievēro Digitālo pakalpojumu akta prasības, jo īpaši attiecībā uz bērnu aizsardzību un kaitīgā satura izņemšanu. Lai atbalstītu Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu, tika izveidots Eiropas Algoritmiskās pārredzamības centrs - atvērt jaunā cilnē., kura uzdevumā ietilpst šo uzņēmumu algoritmu pārraudzība.

Arī dalībvalstis ir mudinātas - atvērt jaunā cilnē. ātri vērsties pret teroristisku saturu un naida runu tiešsaistē, lai paātrinātu Digitālo pakalpojumu akta noteikumu izpildi. Komisija ir arī parakstījusi administratīvas vienošanās - atvērt jaunā cilnē. ar vairākiem valstu plašsaziņas līdzekļu regulatoriem, kuriem tagad ir vadošā loma Digitālo pakalpojumu akta noteikumu īstenošanā. Tie pārrauga plašsaziņas līdzekļu darbības un gādā par apraides standartu ievērošanu, un šie uzdevumi pārsniedz vienkāršas uzraudzības tvērumu. Tie nodrošina, ka digitālās platformas ir ne tikai pasīvi mitinātāji, bet gan aktīvi dalībnieki tāda tiešsaistes satura moderēšanā un pārvaldībā, kas ir nelikumīgs vai rada sistemātisku sabiedrības apdraudējumu.

Saistītajā Digitālo tirgu aktā ir noteikti skaidri pienākumi - atvērt jaunā cilnē. nodrošināt, ka digitālajā nozarē dominējošie uzņēmumi, kas pazīstami kā vārtziņi, digitālajā tirgū nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Septembra sākumā tika noteikti seši vārtziņi - atvērt jaunā cilnē., un līdz 2024. gada martam tiem ir jāpanāk pilnīga atbilstība Digitālo tirgu akta prasībām.

2022. gadā pieņemtā ES prakses kodeksa dezinformācijas jomā - atvērt jaunā cilnē. parakstītāji, to vidū visas lielākās tiešsaistes platformas, turklāt ir izveidojuši jauno Pārredzamības centru - atvērt jaunā cilnē. un publicējuši pirmos bāzlīnijas datu ziņojumus - atvērt jaunā cilnē. par to, kā kodeksā paustās apņemšanās tiek īstenotas praksē.

Videomateriāls, kurā attēlots reklāmas pārmērīgais un uzmācīgais raksturs. Divas sievietes mēģina skatīties volejbola spēli, bet to pastāvīgi pārtrauc liels skaits reklāmu.
VIDEOMATERIĀLS: Pateicoties Digitālo pakalpojumu aktam, mērķorientēta reklāma būs pārredzamāka un ierobežotāka. Piemēram, tiks aizliegta reklāma, kuras pamatā ir sensitīvi dati (piemēram, seksualitāte, reliģija vai rase) vai kuras mērķauditorija ir bērni.

Virtuālās pasaules

Saskaņā ar ES pētījumu - atvērt jaunā cilnē. 98 % profesionāļu uzskata, ka turpmākajos piecos gados svarīga nozīme viņu nozarē būs paplašinātajai realitātei - atvērt jaunā cilnē.. To apzinoties, ES vēlas izprast gan šādu tehnoloģiju priekšrocības, gan riskus, vienlaikus vienmēr paturot prātā personas tiesības. Lai saņemtu īstenu atgriezenisko saiti, Komisija no 2023. gada februāra līdz aprīlim rīkoja Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju - atvērt jaunā cilnē., kurā tika apkopoti viedokļi par virtuālajām pasaulēm ES (sk. 9. nodaļu).

Kolektīvās atsauksmes tika izmantotas jaunajā stratēģijā par tīmekli 4.0 un virtuālajām pasaulēm - atvērt jaunā cilnē., kas pieņemta jūlijā un kuras mērķis ir izveidot pārredzamu, drošu un labvēlīgu ES digitālo vidi cilvēku, uzņēmumu un publiskā sektora iestāžu labā.

Sieviete studijā ir uzlikusi virtuālās realitātes brilles un uz zemē guloša manekena izmēģina kardiopulmonālo reanimāciju.
Dalībniece Eiropas pilsoņu paneļdiskusijā par virtuālajām pasaulēm izmēģina dzīvības glābšanas tehniku, izmantojot virtuālās realitātes rīku. Brisele (Beļģija), 2023. gada aprīlis.

Kādas iespējas dos virtuālās pasaules?

Veselība

Studentus un speciālistus var apmācīt darbam ārkārtas situācijās un ķirurģijas modelēšanā, kas ļautu samazināt ķirurģisko komplikāciju risku un uzlabot diagnosticēšanas precizitāti.

Zaļā pārkārtošanās

3D modeļi var modelēt globālās sasilšanas ietekmi, un tas var uzlabot izpratni par globālās sasilšanas cēloņiem un mazināšanas pasākumiem.

Ātrāks izveides laiks un mazāka enerģijas, materiālu un resursu izšķērdēšana veicinās zaļo pārkārtošanos visā nozarē.

Rūpniecība

Līdz 2025. gadam virtuālās pasaules rūpniecības nozarē samazinās transportlīdzekļu piegādes laiku par 60 % un transportlīdzekļu ražošanas oglekļa pēdu – par 50 %.

Māksla un dizains

Virtuālie darbi piedāvās jaunus radīšanas veidus gan modē un kultūras mantojumā, gan mūzikā, vizuālajā mākslā un dizainā. Tie dos lietotājiem sajūtu, ka viņi atrodas īstā muzejā vai koncertā, teātra izrādē vai iesaistošā baleta performancē.

Izglītība

Uz pieredzi vairāk orientēts mācīšanās process var palīdzēt skolēniem mācīties ātrāk un pasauli izprast labāk.

Pārrobežu sadarbība

Kad ES iedzīvotāji pārceļas ES iekšienē, viņu sociālā nodrošinājuma tiesības, arī veselības aprūpe un pensijas, “pārceļas” kopā ar viņiem. 6. septembrī Komisija ierosināja digitālu plānu - atvērt jaunā cilnē., kura nolūks ir atvieglot un paātrināt piekļuvi šiem pabalstiem pāri robežām. Labāka datu apmaiņa starp dalībvalstīm un racionalizētas pabalstu pieprasīšanas procedūras vienkāršos došanos uz ārvalstīm pārcelšanās, darba vai ceļošanas nolūkā, kā arī atvieglos uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, savukārt valsts pārvaldes iestādēm būs vieglāk koordinēt sociālo nodrošinājumu pāri robežām.

Pateicoties ES digitālās identitātes makam - atvērt jaunā cilnē., ikviens ES iedzīvotājs drīz varēs piekļūt drošai mobilajai lietotnei, kas gan tiešsaistē, gan bezsaistē ļaus viņam pierādīt savu identitāti un glabāt personiskus dokumentus, piemēram, vadītāja apliecību, personas apliecību un izglītību apliecinošos dokumentus.

Galvenās iniciatīvas sociālā nodrošinājuma uzlabošanai digitālās pārveides ceļā

Paātrināt sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskās sistēmas ieviešanu

Mērķis ir valstu sociālā nodrošinājuma iestāžu starpā pāriet no informācijas apmaiņas papīra formā uz digitālu informācijas apmaiņu, ieviešot Elektronisko sociālā nodrošinājuma informācijas apmaiņas sistēmu - atvērt jaunā cilnē., kas līdz 2024. gada beigām darbotos visās Eiropas valstīs, kas šajā sistēmā piedalās.

Veikt sociālā nodrošinājuma koordinācijas procedūras tiešsaistē

Mērķis ir cilvēku pārcelšanos uz ārzemēm darba nolūkos padarīt vēl vienkāršāku un nodrošināt strauju piekļuvi likumā noteiktajiem pabalstiem. Dalībvalstis var par pamatu izmantot Regulu par vienoto digitālo vārteju - atvērt jaunā cilnē., kurā paredzēts, ka līdz 2023. gada 12. decembrim dažas administratīvas procedūras pilnībā darbosies tiešsaistē.

Pilnībā iesaistīties ar Eiropas sociālā nodrošinājuma karti saistītajos eksperimentālajos pasākumos

Eiropas sociālā nodrošinājuma kartes (Eiropas sociālā nodrošinājuma karte - atvērt jaunā cilnē.) mērķis ir vienkāršot pilsoņiem pienākošos sociālā nodrošinājuma pabalstu pārrobežu izmaksāšanu un sociālā nodrošinājuma tiesības apliecinošo dokumentu pārbaudi.

Integrēt ES digitālās identitātes maku

ES digitālās identitātes maks būs ES pilsoņiem pieejams digitāls rīks, ar kuru tiešsaistē apliecināt savu identitāti un piekļūt pakalpojumiem visās dalībvalstīs.

Novembrī Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos - atvērt jaunā cilnē. par ES digitālās identitātes tiesiskā regulējuma pamatelementiem. Šīs sistēmas ietvaros maks nodrošinās lietotājiem pilnīgu kontroli pār saviem datiem, izmantojot publiski garantētu sistēmu, nevis sistēmu, ko piedāvā liela privāta platforma.

ES ir arī atjauninājusi savus noteikumus - atvērt jaunā cilnē. par pārrobežu sadarbību juridiskos jautājumos. Iepriekšējie noteikumi attiecās uz tiesu iestāžu sadarbību, bet ne uz saziņu, izmantojot digitālus līdzekļus. Tagad dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāpieslēdzas decentralizētai IT sistēmai, lai droši apmainītos ar datiem. Sistēma būs sadarbspējīga ar e-CODEX - atvērt jaunā cilnē., kas ir īpaši izstrādāts tiesu nozarei un ko pārvalda Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā - atvērt jaunā cilnē..

Turklāt tagad privātpersonām un uzņēmumiem ir pieejams Eiropas elektroniskās piekļuves punkts, ar kura starpniecību var digitāli mijiedarboties ar valstu tiesu iestādēm. Tiesas sēdēs tagad var izmantot videozvanus, un ir ieviesti jauni protokoli elektronisko parakstu un zīmogu izmantošanai, elektronisko dokumentu juridiskajam spēkam un tiesas nodevu elektroniskai samaksai civillietās.

Digitāla ir arī veselības aprūpes nākotne, un 2022. gadā ierosinātajai Eiropas veselības datu telpai - atvērt jaunā cilnē. drīz varētu būt būtiska nozīme šajā pārveidē. Decembrī Parlaments un Padome pieņēma nostāju - atvērt jaunā cilnē., kurā atbalsta šīs telpas izveidi; veselības datu telpas mērķis ir nodrošināt ES iedzīvotājiem ērtāku piekļuvi saviem veselības datiem un kontroli pār tiem, pat atrodoties citā dalībvalstī. Veselības datu telpas izveide ļaus veselības aprūpes speciālistiem sniegt vispusīgāku aprūpi, kas balstās uz pilnīgu slimības vēsturi. Turklāt ir paredzēts, ka tā būs svarīgs elements, kas ļaus droši izmantot veselības datus svarīgiem pētījumiem un veselības politikas izstrādei.

ES digitālās identitātes izmantošana, piesakoties bankas aizdevumam

Bez ES digitālās identitātes

1
Tikšanās organizēšana ar banku

2
Tikšanās bankā

Trūkst kāda dokumenta (→1)

3
Visu dokumentu iesniegšana papīra formā

4
Banka nosūta piedāvājumu

5
Nākamās tikšanās organizēšana ar banku

6
Nākamā tikšanās bankā aizdevuma līguma parakstīšanai

Ar ES digitālo identitāti

1
Lietotāja personīgajā digitālās identitātes makā ir visi viņa dokumenti – no personas apliecības līdz ienākumu deklarācijai.

2
Lietotājs atlasa tikai tos dokumentus, ko banka pieprasa aizdevuma pieteikumam, un nosūta tos vienkāršā un drošā veidā.

3
Banka dokumentus saņem elektroniski. Ja kāda dokumenta trūkst, lietotājs var to pievienot ar vienu klikšķi. Pieteikums ir sagatavots tālākai virzībai.

ES digitālās identitātes izmantošana racionalizē šo procesu un ietaupa laiku.

Digitālās prasmes

Digitālās prasmes ir būtiskas, lai varētu piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē kopumā, kā arī panākt sociālo iekļautību. 2023. gads bija Eiropas Prasmju gads, tāpēc ES turpināja atbalstīt dalībvalstis un izglītības un apmācības nozari kvalitatīvas, iekļaujošas un pieejamas digitālās izglītības un apmācības nodrošināšanā ar mērķi attīstīt ES mītošo cilvēku digitālās prasmes. Lai mazinātu digitālo prasmju plaisu, gada laikā ES uzsāka vairākas iniciatīvas.

Lai sasniegtu digitālās desmitgades politikas mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt, ka Eiropas Savienībā ir 20 miljoni IKT speciālistu ar līdzsvarotāku sadalījumu pa dzimumiem, programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros ir uzsāktas maģistra programmas un īstermiņa apmācības kursi padziļinātu digitālo prasmju jomā. Kopš 2023. gada tie ir bijuši pieejami, izmantojot Digitālo prasmju un darbvietu platformu - atvērt jaunā cilnē., kas tagad ir paplašinājusies, jo tajā nu ir 22 valstu digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas - atvērt jaunā cilnē..

Infografikā ir atspoguļota pašreizējā dzimumu nevienlīdzība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē Eiropas Savienībā un izklāstīts mērķis panākt dzimumu paritāti.

19,1 procents informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu Eiropas Savienībā divtūkstoš divdesmit pirmajā gadā bija sievietes. Līdz divtūkstoš trīsdesmitajam gadam Eiropas Savienības mērķis ir panākt dzimumu paritāti, palielinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu sieviešu īpatsvaru līdz 50 procentiem.

Situācija

Nākotnē 90 % darbvietu būs nepieciešamas digitālās prasmes.

Vairāk nekā vienai trešdaļai ES darbaspēka pietrūkst digitālo prasmju, kas vajadzīgas vairumam profesiju visdažādākajās nozarēs – no uzņēmējdarbības līdz transportam un pat lauksaimniecībai.

16–74 gadus vecu iedzīvotāju grupā tikai 54 % cilvēku ES spēj paveikt vienkāršus digitālus uzdevumus.

Vairāk nekā 70 % uzņēmumu ziņo, ka šķēršļus investīcijām rada ar piemērotām digitālām prasmēm apveltītu darbinieku trūkums.

ES draud krass digitālās jomas speciālistu trūkums, arī tādās jomās kā kiberdrošība un datu analīze. Šis iztrūkums, visticamāk, palielināsies līdz ar darbspējīgo iedzīvotāju skaita prognozēto sarukšanu no 265 miljoniem 2022. gadā līdz 258 miljoniem 2030. gadā.

ES ir nodarbināti 9,4 miljoni informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu, kas ir 4,6 % no ES kopējās nodarbinātības. Pašreizējos apstākļos IKT speciālistu skaits ES līdz 2030. gadam pietuvosies 12 miljonu atzīmei, bet tas par aptuveni 8 miljoniem atpaliks no 2030. gadam nospraustā mērķrādītāja (vismaz 20 miljoni IKT nodarbināto speciālistu).


Ko ES plāno ar to iesākt?

Finansiāls atbalsts digitālo prasmju pilnveidošanai:

2 miljardi eiro no Eiropas Sociālā fonda Plus programmām

29 miljardi eiro (*) no atveseļošanas un noturības plāniem(*) Šis skaitlis atspoguļo aplēsi par sākotnējo atveseļošanas un noturības plānu izdevumiem.

580 miljoni eiro no programmas “Digitālā Eiropa”


ES iniciatīvas digitālo prasmju atbalstam

1. Dziļo tehnoloģiju jomas talantu iniciatīva - atvērt jaunā cilnē. (jaunās Eiropas Inovācijas programmas ietvaros)

Iniciatīvas pirmajā gadā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts panāca ievērojamu progresu virzībā uz mērķi līdz 2025. gadam kvalificēt 1 miljonu izglītojamo dziļo tehnoloģiju jomā.

Tas izsludināja pirmo dziļo tehnoloģiju jomas talantu apmācības balvu - atvērt jaunā cilnē., kuras nolūks ir atzīt un atalgot organizācijas, kuras izcili darbojas dziļo tehnoloģiju apmācības problēmu risināšanā.

Tas no vairākām augstskolām un uzņēmumiem saņēma apliecinājumu apmācīt vairāk nekā 650 000 apmācāmo.

2023. gada janvārī tas izveidoja jaunu tiešsaistes platformu – EIT Campus, - atvērt jaunā cilnē. kas apvieno vairāk nekā 2500 kursu uzņēmējdarbības un prasmju pilnveides jomā.

2. Eiropas digitālo prasmju sertifikāts - atvērt jaunā cilnē.

2022. gada septembris

Veikta priekšizpēte ar nolūku apzināt pašreizējās digitālo prasmju sertifikācijas shēmas.

2023. gada aprīlis

Uzsākts izmēģinājuma projekts ar piecām ES dalībvalstīm (Spāniju, Franciju, Austriju, Rumāniju un Somiju), kurā tiek testēti Eiropas sertifikāta moduļi.

2023. gada decembris

Abu darba virzienu rezultāti tiek prezentēti un apspriesti noslēguma pasākumā.

3. Eiropas digitālo prasmju balva - atvērt jaunā cilnē.

Eiropas digitālo prasmju balva veicina pieredzes apmaiņu par to, kā mazināt digitālo prasmju plaisu.

2023. gadā balva tika piešķirta iniciatīvām piecās kategorijās: jaunieši, sievietes, iekļautība, digitālo prasmju pilnveide darbā un digitālās prasmes izglītībai.

No 330 kandidātiem tika izraudzīti septiņi uzvarētāji.

4. Kiberprasmju akadēmija - atvērt jaunā cilnē.

Pēdējos gados kiberdraudi ES ir krasi palielinājušies. Kiberprasmju akadēmija stiprinās ES kiberdrošības spējas un palielinās kvalificētu kiberdrošības speciālistu skaitu.

Kosmoss

Kosmosa tehnoloģijai ir būtiska nozīme ES iedzīvotāju ikdienas dzīvē, piemēram, kad viņi izmanto mobilos tālruņus vai automobiļu navigācijas sistēmas, skatās satelīttelevīziju vai izņem naudu no bankomāta. Satelīti arī sniedz svarīgus datus katastrofu laikā, un tas uzlabo reaģēšanas koordināciju ārkārtas situācijās.

Lai uzlabotu ES Copernicus un Galileo satelītu konstelāciju noturību un konkurētspēju, 2023. gadā tika ieviesti jauni pakalpojumi. Piemēram, modernizētā Galileo satelītu sistēma - atvērt jaunā cilnē. tagad nodrošina vēl precīzāku atrašanās vietas izsekošanu, ar precizitāti līdz 20 cm.

Lai atbalstītu pašreizējās datu vajadzības un veicinātu inovāciju, Komisija ir ieviesusi dinamisko iepirkumu sistēmu Copernicus vajadzībām - atvērt jaunā cilnē. – jaunu veidu, kā Eiropā veikt iepirkumu kosmosa nozarē. Šī sistēma atvieglo mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu - atvērt jaunā cilnē. dalību kosmosa datu tirgū.

Videomateriāls par Copernicus datu telpas ekosistēmu un tās lomu Zemes novērošanā un vides monitoringā. Videomateriālā izcelta piekļuve datiem un to apstrāde attiecībā uz dažādām lietotnēm, ko izmanto pētnieki un uzņēmumi, piemēram, lietotnes dabas katastrofu kartēšanai un klimata datu analizēšanai.
VIDEOMATERIĀLS: Copernicus datu telpas ekosistēma – jauna izplatīšanas platforma, kas paver durvis visiem datiem un infrastruktūrai, kas vajadzīga Zemes novērošanas lietotnēm.

Martā ES pieņēma lēmumu par IRIS² - atvērt jaunā cilnē. (Satelītinfrastruktūra noturībai, savstarpējai savienojamībai un drošībai), kas ir trešā lielākā satelītu konstelācija. Programmas finansējums no ES budžeta ir 2,4 miljardi eiro, un tā ir izstrādāta, lai nodrošinātu drošus valdības sakarus, atbalstītu militārās un aizsardzības operācijas un paplašinātu komerciālus platjoslas pakalpojumus, it īpaši attālos apgabalos.

Lai Eiropa arī turpmāk būtu kosmosa tehnoloģiju priekšgalā, vienlīdz svarīgi ir investēt pētniecībā un inovācijā - atvērt jaunā cilnē., jo īpaši izmantojot ES finansējuma programmas, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”. Šo apņemšanos apliecina orbitālās demonstrācijas un validācijas programma - atvērt jaunā cilnē.. Kā liecina nosaukums, programma ļauj kosmosa uzņēmumiem izmēģināt jaunas kosmosa tehnoloģijas tieši orbītā. Šādi pasākumi sniedz Eiropas pētniecības centriem nenovērtējamu ieskatu un palīdz īstenot satelītu palaišanu uzņēmumu vajadzībām.

Atzīstot nepieciešamību piesaistīt vairāk investīciju, Komisija 2023. gada sākumā nāca klajā ar Helios - atvērt jaunā cilnē., pirmo akciju indeksu kosmosa nozarē. Šis rīks sniedz skaidru priekšstatu par to, ko finansiāli dara Eiropas kosmosa uzņēmumi. Indekss palīdz šiem uzņēmumiem piesaistīt sev lielāku uzmanību un atvieglo citu personu investīcijas šajos uzņēmumos.

Līdz ar Eiropas kosmosa infrastruktūras paplašināšanos arvien svarīgāki kļūst aizsardzības pasākumi. Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra sadarbībā ar 15 dalībvalstīm virza šādus pasākumus, izmantojot ES kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības partnerību - atvērt jaunā cilnē.. Šī partnerība, kas aprīkota ar kompleksu kosmisko novērošanas un izsekošanas sensoru sistēmu, apkalpo vairāk nekā 190 reģistrētu organizāciju, aizsargājot vairāk nekā 400 satelītu no iespējamās sadursmes ar kosmiskajiem atkritumiem un citiem operatīvajiem satelītiem.

Kosmosa tehnoloģijai ir izšķiroša nozīme vides aizsardzībā, un ES projekts “Galamērķis Zeme - atvērt jaunā cilnē.” ir lielisks šādas mijiedarbības piemērs. Tā mērķis ir izveidot visaptverošu Zemes digitālo modeli labākai laikapstākļu un katastrofu prognozēšanai. Decembrī apstiprinātais projekta otrais posms - atvērt jaunā cilnē. pilnveidos pašreizējos digitālos modeļus, uzlabos datu apstrādi un integrēs progresīvas MI tehnoloģijas.

2023. gadā Eiropas kosmosa politikā - atvērt jaunā cilnē. būtisks uzsvars tika likts uz drošību kosmosā. Šajā sakarā Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par Eiropas kosmosa drošības un aizsardzības stratēģiju - atvērt jaunā cilnē.. Ar to tiek ieviesti pasākumi kopīgai izpratnei par apdraudējumu kosmosā un sperti pirmie soļi ceļā uz priekšlikumu par ES kosmosa tiesību aktu 2024. gadā (sk. 8. nodaļu).

ES kosmisko objektu novērošana un uzraudzība
Fakti un skaitļi par 2023. gadu

Līdz 2023. gada beigām trīs dažādās orbītās tika konstatēti vairāk nekā 15 600 maksimālas pietuvošanās gadījumu.

Uzraudzīti
434
pavadoņi

Reģistrējušās
196 organizācijas no 24 dalībvalstīm

1000
svarīgu notikumu gadījumu, kas saistīti ar sadursmju novēršanu

127
atgriešanās analīzes gadījumi

6
fragmentācijas analīzes gadījumi

± 445 000
mērījumu dienā