Nepārtraukta atveseļošana un ilgtermiņa noturība

Tendences

2023. gadā ES ekonomika turpināja augt - atvērt jaunā cilnē., lai gan mazākā tempā sakarā ar milzīgiem ekonomikas satricinājumiem, kurus tā bija piedzīvojusi. Inflācija gada laikā samazinājās, pateicoties tam, ka samazinājās enerģijas cenas un pārtikas un rūpniecības preču inflācijas spiediens.

ES ekonomiku atbalsta ārkārtīgi spēcīgs darba tirgus, kurā ir vērojams rekordzems bezdarba līmenis, nepārtraukta nodarbinātības palielināšanās un algu pieaugums. Reformu un investīciju īstenošana saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu - atvērt jaunā cilnē. joprojām ir būtiska, lai turpinātu attīstīt ES ekonomiku pareizajā virzienā.

Raugoties nākotnē, notiekošais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un plašāka ģeopolitiskā spriedze joprojām apdraud ES ekonomikas izaugsmes izredzes.

Atveseļošanas un noturības mehānisma panākumi

2023. gadā Atveseļošanas un noturības mehānisms 800 miljardu eiro vērtā NextGenerationEU - atvērt jaunā cilnē. atveseļošanas plāna ietvaros turpināja virzīt ekonomikas atlabšanu - atvērt jaunā cilnē.. Ar minēto instrumentu stiprināja dalībvalstu ekonomisko un sociālo noturību un atbalstīja REPowerEU – ES iniciatīvu, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm paātrināt pāreju no fosilā kurināmā, ņemot vērā neprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā (plašāku informāciju par REPowerEU iniciatīvu sk. 4. nodaļā).

Šis mehānisms ir unikāls, jo tas ir balstīts uz darbības rezultātiem. Lai to varētu izmantot, dalībvalstij ir jāiesniedz Komisijai atveseļošanas un noturības plāns. Šajos plānos ir izklāstītas reformas un investīcijas, kuras dalībvalstis plāno pabeigt līdz 2026. gada beigām un kurām tās var saņemt finansējumu tādā apmērā, kas nepārsniedz iepriekš saskaņotu piešķīrumu. Komisija izmaksā dalībvalstīm maksājumus, kas ir atkarīgi no to plānos izklāstīto iepriekš noteikto starpposma mērķu un mērķrādītāju sekmīgas sasniegšanas. Šie pasākumi ir paredzēti, lai risinātu dalībvalstu galvenās problēmas un pielāgotos ES mērķiem.

Atveseļošanas un noturības mehānisms virza reformas un investīcijas sešās politikas jomās: i) zaļā pārkārtošanās; ii) digitālā pārkārtošanās; iii) pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme; iv) sociālā un teritoriālā kohēzija; v) veselības aprūpe, kā arī ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība; un vi) uz nākamo paaudzi vērsta politika.

ES arī piedāvā dalībvalstīm palīdzību atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā - atvērt jaunā cilnē., izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu - atvērt jaunā cilnē.. Līdz šim no šī atbalsta labumu ir guvuši vairāk nekā 400 projektu. Divdesmit trīs dalībvalstis ir saņēmušas vai pašlaik saņem vispārēju atbalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas horizontālajos aspektos, tostarp atbalstu savu plānu pārskatīšanā, savukārt visas 27 dalībvalstis gūst labumu no tematiskā atbalsta, kas saistīts ar Atveseļošanas un noturības mehānisma pasākumu īstenošanu.

Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (53 %) uzskata, ka NextGenerationEU var efektīvi reaģēt uz pašreizējām ekonomikas problēmām.

Avots: Eirobarometra standartaptauja Nr. 100 - atvērt jaunā cilnē., 2023. gada decembris.

Pateicoties dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanai, līdz 2022. gada beigām (jaunākie pieejamie dati):

6,9 miljoni cilvēku bija iesaistīti izglītībā un apmācībā

1,4 miljoni uzņēmumu saņēma atbalstu natūrā

5,9 miljoni cilvēku guva labumu no aizsardzības pasākumiem pret klimatiskajām katastrofām

tika ietaupīts 22,1 miljons megavatstundu primārās enerģijas gadā

Projektu piemēri

Zaļā pārkārtošanās

Francijā ANM ir finansējis energoefektivitātes uzlabojumus 20 000 sociālo mājokļu un studentu mājokļiem.

Sociālā un teritoriālā kohēzija

ANM ļauj Austrijai palīdzēt ilgtermiņa bezdarbniekiem iegūt apmācību un kvalifikāciju.

Digitālā pārveide

ANM palielina Itālijas mākoņdatošanas spēju, ieguldot digitālās ekonomikas datu centros.

Veselības aprūpes, ekonomikas, sociālās jomas un institūciju noturība

ANM atbalstīta reforma Kiprā pastiprinās korupcijas apkarošanas centienus un izveidos neatkarīgu korupcijas apkarošanas iestādi.

Pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme

ANM ir devis iespēju Spānijai palīdzēt vairāk nekā 60 lieliem uzņēmumiem un MVU ilgtspējīgas mobilitātes pētniecībā un inovācijā.

Politikas nākamajai paaudzei

ANM līdzekļi ir palīdzējuši Čehijai nodrošināt skolēniem aptuveni 74 000 digitālo ierīču attālinātām mācībām.

ES budžets: palīdzēt ES sagatavoties pašreizējiem un turpmākiem izaicinājumiem

2023. gadā ES ilgtermiņa budžetam (daudzgadu finanšu shēmai) un NextGenerationEU bija būtiska nozīme Eiropas atveseļošanā, risinot tādas problēmas kā tuvējais karš, augsta inflācija, dabas katastrofas un humanitārās krīzes. Lai nodrošinātu, ka ar ES budžetu var turpināt īstenot svarīgākās prioritātes, jūnijā Komisija ierosināja pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu - atvērt jaunā cilnē..

Septembrī tika pieņemts ES 2024. gada budžets - atvērt jaunā cilnē., kurā pievērsta uzmanība steidzamām krīzēm Tuvajos Austrumos, Eiropā un tās kaimiņvalstīs.

Lai atbalstītu NextGenerationEU un palīdzētu Ukrainai, Komisija 2023. gadā piesaistīja aptuveni 116 miljardus eiro ilgtermiņa fondos, tostarp līdz 12,5 miljardiem eiro zaļajās obligācijās, pozicionējot ES kā vadošo zaļo obligāciju emitenti - atvērt jaunā cilnē..

Ilgtermiņa noturības veidošana

Gada laikā Komisija iesniedza tiesību aktu priekšlikumus nolūkā īstenot ES ekonomikas pārvaldības noteikumu reformu - atvērt jaunā cilnē., kas ir visaptverošākais šāda veida pasākums kopš 2007.–2008. gada ekonomikas un finanšu krīzes. Priekšlikumu pamatā bija rūpīga izvērtēšana un plaša apspriešanās. Jauno noteikumu mērķis ir veicināt un rosināt svarīgu reformu un investīciju īstenošanu dalībvalstīs. Tās vienkāršos ekonomikas pārvaldību, uzlabos valstu līdzdalību, liks lielāku uzsvaru uz vidēja termiņa perspektīvu un stiprinās ES fiskālo noteikumu izpildi pārredzama un vienota ES satvara ietvaros.

Horvātija pievienojas eirozonai

2023. gada 1. janvārī Horvātija pievienojās eirozonai - atvērt jaunā cilnē. un Šengenas zonai.

Eiro veicina Horvātijas iedzīvotāju ērtības un konkurētspēju, vienkāršojot ceļošanu un tirdzniecību. Tās banknotes un monētas simbolizē ES solījumu par brīvību un iespējām visiem horvātiem.

Horvātijā veiktā aptauja pēc tam, kad eiro pilnībā aizstāja kunu, liecina, ka 61 % Horvātijas iedzīvotāju uzskata, ka pāreja uz eiro notika raiti un efektīvi, savukārt 88 % uzskatīja, ka ir labi informēti par vienoto valūtu.

Eiropas Savienībā atbalsts eiro joprojām ir ļoti spēcīgs: 71 % ES iedzīvotāju atbalsta Eiropas ekonomisko un monetāro savienību ar vienotu valūtu, un šis īpatsvars eirozonā ir 79 %.

Avoti: Eirobarometra zibensaptauja Nr. 518 - atvērt jaunā cilnē., 2023. gada februāris; Eirobarometra standartaptauja Nr. 100 - atvērt jaunā cilnē., 2023. gada decembris.

Saliedēta Eiropas Savienība

2023. gadā tika atzīmēta Kohēzijas fonda izveides 30. gadadiena - atvērt jaunā cilnē.. Kohēzijas fonds trīsdesmit gadu pastāvēšanas laikā ir ieguldījis gandrīz 179 miljardus eiro ES ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā. Paredzams, ka kohēzijas politikas finansējums 2021.–2027. gada periodam - atvērt jaunā cilnē. palielinās ES iekšzemes kopproduktu par 0,5 % un atbalstīs 1,3 miljonu darbvietu radīšanu. Lielie projekti, kas pabeigti vai sākti 2023. gadā, ietver Pompeju kompleksa atjaunošanu, jaunu metro sistēmu Salonikiem un uzlabotu notekūdeņu infrastruktūru Rumānijā. Līdz gada beigām kohēzijas politikas programmās 2014.–2020. gadam bija sasniegti ievērojami rezultāti uz vietas, tostarp atbalsts 4,5 miljoniem uzņēmumu, vairāk nekā 370 000 jaunu darbvietu radīšana, uzlabota platjoslas piekļuve vairāk nekā 7,9 miljoniem mājsaimniecību un vairāk nekā 6000 megavatu papildu jaudas uzstādīšana atjaunīgās enerģijas ražošanai.

Šie sasniegumi uzsver to reģionālo un vietējo publiskās pārvaldes iestāžu būtisko nozīmi, kuras ir vistuvāk iedzīvotājiem un kurām ir būtiska nozīme politikas prioritāšu virzīšanā un ES tiesību aktu īstenošanā uz vietas. To atzīstot, 2023. gadā uzsāktās ComPAct - atvērt jaunā cilnē. iniciatīvas mērķis ir uzlabot publiskās pārvaldes iestādes dalībvalstīs.

Spēcīgs un noturīgs vienotais tirgus

Vienotā tirgus 30 gadi

2023. gadā ES atzīmēja sava vienotā tirgus 30. gadadienu - atvērt jaunā cilnē., kura izveide 1993. gada 1. janvārī bija nozīmīgs pagrieziena punkts Eiropas integrācijā. Vienotais tirgus ir kas vairāk par tiesisko regulējumu vai tirgu; tas ir brīvības, progresa, iespēju, izaugsmes, kopīgas labklājības, kohēzijas un noturības telpa, kas ievērojami stiprina ES ekonomisko un ģeopolitisko pozīciju pasaulē. Veidojot 15 % no pasaules iekšzemes kopprodukta, tā ir pasaulē lielākā integrētā vienotā tirgus zona, kas joprojām ir viena no visatvērtākajām.

Vairāk nekā 30 gadus - atvērt jaunā cilnē. vienotajam tirgum ir bijusi būtiska nozīme ES konkurētspējā, uzlabojot iedzīvotāju dzīvi un atvieglojot uzņēmējdarbību. Palielinot ES iekšzemes kopproduktu par 9 %, tas ir sniedzis būtiskus ekonomiskus ieguvumus, ko pastiprina kohēzijas politikas atbalsts, kas ļauj visiem reģioniem iesaistīties un gūt no tā labumu. Vienotajam tirgum ir arī būtiska nozīme zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanā. Tā kā tas ir ES regulatīvās, finanšu un piegādes ķēdes integrācijas avots, tas palīdz veidot apjomradītus ietaupījumus, kas ir būtiski, lai palīdzētu uzņēmumiem attīstīties.

Vienotais tirgus īsumā

Vienotais tirgus veido 18 % no pasaules iekšzemes kopprodukta.

Tas piedāvā preces un pakalpojumus vairāk nekā 450 miljoniem cilvēku.

Avots: 2023. gada janvāra Ikgadējais ziņojums par vienoto tirgu - PDF fails – atvērt jaunā cilnē..

To veido:

23 miljoni uzņēmumu

nodarbināti gandrīz 128 miljoni cilvēku

ES iekšējais pakalpojumu eksports – 965 miljardi eiro

ES iekšējais preču eksports – 3428 miljardi eiro

ES iekšējie ieguldījumi – 8163 miljardi eiro

Vai zinājāt? (^*)

2020. gadā 47,5 % no ES preču eksporta uz trešām valstīm izmantotā valūta bija eiro.

Vairāk nekā 60 % ārvalstu kontrolētu uzņēmumu Eiropas Savienībā kontrolē uzņēmums citā ES dalībvalstī.

Laikposmā no 2010. līdz 2021. gadam to cilvēku skaits, kuri ir nodarbināti dalībvalstīs un kuriem ir citas dalībvalsts pilsonība, palielinājās par 47,0 %.

2,4 % augstskolu studentu dalībvalstīs ir no citas dalībvalsts.

(^*) Dati attiecas uz ES, kurā ir 27 dalībvalstis, sākot no pēdējā gada, par kuru tie pieejami.

Avots: Eurostat - atvērt jaunā cilnē..

Vienotajam tirgum ir bijusi izšķiroša nozīme ES ekonomikas noturībā, un tas ir izrādījies vitāli svarīgs nesenajās krīzēs, piemēram, pandēmijā, Krievijas darbībās Ukrainā un tām sekojošajā enerģētikas krīzē. Turklāt tas darbojas arī kā svarīgs ģeopolitiskais instruments, vairojot ES ietekmi ģeopolitisku pārmaiņu laikā un sacensībā par panākumiem tīro tehnoloģiju jomā. Neraugoties uz sasniegumiem, vienotajam tirgum ir jāattīstās, ņemot vērā jauno un mainīgo ģeopolitisko realitāti, tehnoloģiskos sasniegumus un zaļo un digitālo pārkārtošanos, un jāpalielina ES ilgtermiņa konkurētspēja un ražīgums.

Spēcīgāks vienotais tirgus

ES pastāvīgi uzlabo uzņēmējdarbības vidi visās ekonomikas nozarēs. Komisija 2023. gada septembrī nāca klajā ar priekšlikumu apkarot uzņēmumu un publisko iestāžu maksājumu kavējumus - atvērt jaunā cilnē., kas apdraud mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) naudas plūsmu un kavē piegādes ķēžu konkurētspēju un noturību. Šis priekšlikums ir daļa no plašāka pasākumu kopuma atvieglojumu paketē, ko Komisija ir ieviesusi, lai atbalstītu MVU, kuri saskaras ar ekonomiskām problēmām.

ES arī atbalsta inovāciju, atvieglojot uzņēmumiem to intelektuālā īpašuma aizsardzību visā ES. Vienotā patenta - atvērt jaunā cilnē. sistēmas ieviešana jūnijā bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotā tirgus izveides pabeigšanu un patentu aizsardzības uzlabošanu Eiropā. Šī sistēma nodrošina vienotu kontaktpunktu patentu reģistrācijai un izpildei Eiropā, tādējādi samazinot izmaksas, formalitātes un administratīvo slogu novatoriem, un no tās labumu gūs jo īpaši MVU.

Turklāt jaunā Vienotā patentu tiesa - atvērt jaunā cilnē., kuras piekritībā ir vienotie patenti un esošie Eiropas patenti, ļaus uzņēmumiem efektīvāk īstenot savas patenttiesības. Arī MVU fonds - atvērt jaunā cilnē., kas ir Komisijas un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja - atvērt jaunā cilnē. kopīga iniciatīva, sniedz finansiālu atbalstu (intelektuālā īpašuma kuponus) MVU, lai tie varētu pārvaldīt savus intelektuālā īpašuma portfeļus, tostarp preču zīmes, dizainparaugus, patentus un augu šķirnes.

Komisija 2023. gada aprīlī ierosināja patentu tiesību aktu kopumu - atvērt jaunā cilnē., kas papildina Vienotā patenta sistēmu. Pēc tā pieņemšanas uzņēmumi gūs labumu no jaunas, līdzsvarotākas sistēmas - atvērt jaunā cilnē. par standartu īstenošanai nepieciešamajiem patentiem un vienkāršākas piekļuves farmaceitiskajiem un augu aizsardzības līdzekļu papildu aizsardzības sertifikātiem, kā arī no skaidrākiem noteikumiem par obligāto licencēšanu krīžu laikā. Visbeidzot, Regula par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm - atvērt jaunā cilnē., kas stājās spēkā gada laikā, ļauj ES ražotājiem labāk aizsargāt amatniecības un rūpniecības ražojumus un zinātību saistībā ar savu reģionu.

Kā darbosies vienotā patentu sistēma?

Izgudrotāji piesakās Eiropas patenta saņemšanai.

Eiropas Patentu iestāde nodrošina, ka izgudrojums atbilst novitātes, izgudrojuma līmeņa un rūpnieciskās pielietojamības kritērijiem.

Pēc Eiropas patenta piešķiršanas īpašnieks lūdz piešķirt tam vienotu spēku.

Vienotais patents stājas spēkā vienā posmā bez papildu formalitātēm, piemēram, tulkojumiem, iesaistītajās dalībvalstīs:

Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Vācijā, Igaunijā, Francijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Austrijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Zviedrijā.

Līdztekus Eiropas patenta īpašnieks var to validēt arī neiesaistītajās valstīs, tostarp trešās valstīs, ievērojot šo valstu prasības.

Ar ierosināto ES dizainparaugu aizsardzības tiesību aktu reformu - atvērt jaunā cilnē. tiks stiprināta, racionalizēta un modernizēta arī inovācija un dizainparaugu aizsardzība ES.

Visbeidzot, ES atbalsta pārrobežu uzņēmējdarbību, novēršot šķēršļus, kas kavē ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbību.

Jauni pasākumi šķēršļu novēršanai līdz 2029. gada beigām varētu palielināt ekonomiku par 713 miljardiem eiro.

Viens piemērs ir ierosinātie jaunie noteikumi, kuru mērķis ir likvidēt šķēršļus autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas - atvērt jaunā cilnē., piemēram, celtņu, novācēju un autokrāvēju, brīvai apritei uz koplietošanas ceļiem.

Regula par autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku galu galā aizstās dažādos regulatīvos režīmus, kas pašlaik pastāv dalībvalstīs, un tā:

novērsīs šķēršļus ienākšanai tirgū un samazinās tirgus kavējumus

samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, veicinās inovāciju un uzlabos konkurētspēju

veicinās tehnikas izmantošanu pāri ES iekšējām robežām

nodrošinās augstus un vienlīdzīgus ceļu satiksmes drošības standartus autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai visā ES

Turklāt, lai atvieglotu bezpeļņas organizāciju pārrobežu darbību, Komisija septembrī ierosināja jaunu juridisko formu – Eiropas pārrobežu asociāciju - atvērt jaunā cilnē.. Tas uzlabos vienotā tirgus darbību, likvidējot juridiskos un administratīvos šķēršļus bezpeļņas asociācijām, kas darbojas vai vēlas darboties vairāk nekā vienā dalībvalstī.

Visbeidzot, decembrī Komisija nāca klajā ar grozītu priekšlikumu regulai, ar ko atvieglo pārrobežu risinājumus - atvērt jaunā cilnē.. Tā mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm novērst šķēršļus, kas ietekmē ES pārrobežu reģionos dzīvojošo 150 miljonu iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Šo šķēršļu novēršana ievērojami uzlabos vienotā tirgus darbību un stiprinās ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Konkurētspējas veicināšana ilgtermiņā

Ņemot vērā spēcīgo globālo konkurenci un jaunas ģeopolitiskās problēmas, Komisija ir ierosinājusi koncentrēties uz deviņiem galvenajiem virzītājspēkiem, lai palielinātu ES ilgtermiņa konkurētspēju - atvērt jaunā cilnē.. Šie virzītājspēki ir labi funkcionējošs vienotais tirgus, piekļuve privātajam kapitālam, publiskajām investīcijām un infrastruktūrai, pētniecība un inovācija, enerģētika, apritīgums, digitalizācija, izglītība un prasmes, tirdzniecība un atvērta stratēģiskā autonomija.

ES arī nodrošina ilgtermiņa konkurētspēju un plaukstošu vienoto tirgu, vienādi piemērojot noteikumus, kuru mērķis ir saglabāt godīgu konkurenci visās dalībvalstīs un uzņēmumos. Komisijas pretmonopola, apvienošanās un valsts atbalsta kontroles lēmumi nodrošina līdzsvarotu un efektīvu iekšējo tirgu, kas ir būtiski ES ekonomikai. Valsts atbalsta kontrole nodrošina, ka valdības subsīdijas atbilst kopīgiem mērķiem un saglabā konsekventus uzņēmējdarbības apstākļus visā ES. Dinamiska konkurence privātajā sektorā nodrošina labāku kvalitāti un taisnīgākas cenas patērētājiem. Katrs Komisijas lēmums konkurences politikas jomā atbilst patērētāju un uzņēmumu interesēm, vienlaikus aizsargājot ES iedzīvotājus no negodīgiem ekonomikas dalībniekiem.

Deviņi konkurētspējas virzītājspēki

Izaugsmi veicinošam tiesiskajam regulējumam ir deviņi konkurētspējas virzītājspēki, un tā centrā ir funkcionējošs vienotais tirgus. Šis vienotais tirgus darbojas, pateicoties ilgtspējīgai konkurētspējai, ko dara iespējamu četri komponenti: pirmais – vidiskā ilgtspēja; otrais – noturība un stabilitāte; trešais – labklājība visiem, taisnīgums; ceturtais – ražīgums. Atlikušie astoņi konkurētspējas virzītājspēki ir piekļuve privātajam kapitālam, publiskajām investīcijām un infrastruktūrai; pētniecība un inovācija; enerģētika; apritīgums; digitalizācija; izglītība un prasmes; tirdzniecība un atvērta stratēģiskā autonomija.

Digitālo tirgu akts - atvērt jaunā cilnē. ir labs piemērs tam, kā konkurences politika sniedz labumu sabiedrībai. Šis akts, kas papildina ES konkurences noteikumus, tos neaizstājot, ir viens no pirmajiem tiesību aktiem pasaulē, kura mērķis ir ierobežot varu, ko lielākajiem digitālajiem uzņēmumiem sniedz vārtziņa statuss, tādējādi nodrošinot ekonomiskus un sociālus ieguvumus iedzīvotājiem. (Sīkāku informāciju sk. 5. nodaļā.)

VIDEOMATERIĀLS: Ārvalstu subsīdiju regula.

ES ne tikai nodrošina, ka iekšējā konkurence ir godīga, bet arī pārbauda, vai uzņēmumiem ES ir taisnīgas izredzes gūt panākumus, saskaroties ar starptautisko konkurenci. Jūlijā ES ieviesa Regulu par ārvalstu subsīdijām - atvērt jaunā cilnē.. Tas ļauj Komisijai pārbaudīt trešo valstu valdību finansiālo ieguldījumu uzņēmumos, kas darbojas ES. Ja minētais ieguldījums šādiem uzņēmumiem sniedz negodīgas priekšrocības, Komisija var veikt pasākumus, lai novērstu kropļojošo ietekmi.

ES konkurences noteikumu efektivitāte ir atkarīga no to īstenošanas. Lūk, daži veidi, kā ES nodrošina godīgu konkurenci, panākot noteikumu izpildi:

2023. gadā tika pieņemti 335 lēmumi par apvienošanos

minētā gada laikā tika atļauts valsts atbalsts 487 miljardu eiro apmērā, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un tā ietekmi uz cenām ES

2023. gada jūnijā Komisija nosūtīja uzņēmumam Google iebildumu paziņojumu - atvērt jaunā cilnē. ar Komisijas sākotnējo viedokli, ka uzņēmums dod priekšroku savai tiešsaistes reklāmas izrādīšanas tehnoloģijai, tādējādi radot konkurentiem nelabvēlīgus apstākļus

Kritiski svarīgās izejvielas ir neaizstājamas dažādās stratēģiskās nozarēs, tostarp neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanā, digitālajā industrijā un kosmosa un aizsardzības nozarēs. Ar Kritiski svarīgo izejvielu aktu - atvērt jaunā cilnē. arī uzlabos ES spēju pārraudzīt un mazināt piegādes pārtraukumu riskus un vairos apritīgumu un ilgtspēju. Līdztekus elektroenerģijas tirgus modeļa reformai un neto nulles emisiju industrijas aktam, par kuriem tika paziņots Zaļā kursa industriālā plāna ietvaros (sk. 3. un 4. nodaļu), šis akts veicinās tādu regulatīvo vidi, kas virza neto nulles emisiju tehnoloģiju izaugsmi un Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

Neto nulles emisiju industrijas akts - atvērt jaunā cilnē. ir paredzēts arī tam, lai uzlabotu ES ekonomikas konkurētspēju, piedāvājot labāku tiesisko regulējumu nozarēm. Tas atbalstīs viņu virzību uz zaļo un digitālo inovāciju. Zaļā kursa industriālā plāna ietvaros tas radīs paredzamāku un vienkāršāku tiesisko regulējumu, kura mērķis ir veicināt investīcijas tādu produktu ražošanā, kas ir būtiski ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

Šis akts arī stiprinās un padarīs noturīgāku ES rūpniecisko bāzi neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā, kas ir būtiski rentablai, uzticamai un ilgtspējīgai tīras enerģijas sistēmai. Turklāt tas paātrinās neto nulles emisiju tehnoloģiju izveidi un ražošanu, palīdzot mazināt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un izvairīties no jaunām atkarībām, kas varētu bloķēt svarīgas tehnoloģijas un komponentus, kas vajadzīgi zaļās pārkārtošanās īstenošanai (sk. 4. nodaļu).

Vēl viens svarīgs faktors ES konkurētspējas uzlabošanā ir ekonomiskās drošības uzlabošana. Jūnijā Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos nāca klajā ar Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju - atvērt jaunā cilnē. – visaptverošu pieeju, kuras mērķis ir padarīt ES ekonomiku spēcīgāku. Šī stratēģija veicinās ES rūpnieciskās bāzes attīstību, aizsargās tās būtiskās ekonomiskās drošības intereses un sadarbosies ar pēc iespējas plašāku trešo valstu loku, lai veicinātu kopīgu rīcību ekonomiskās drošības veicināšanai starptautiskā līmenī. Stratēģija ir būtiska, lai ES spētu novērtēt un pārvaldīt ekonomiskos riskus, vienlaikus saglabājot savu atvērtību un turpinot iesaistīties starptautiskā mērogā.

Spēcīgākas ES un Ķīnas attiecības konkurētspējas veicināšanai

ES attiecībām ar Ķīnu ir būtiska nozīme centienos stiprināt ES konkurētspēju.

Saskaroties ar arvien uzstājīgāku Ķīnu, kas nostiprināja tās vispārējo stratēģisko pozīciju, ES 2023. gadā ieviesa pieeju, kas paredz mazināt risku un atjaunot līdzsvaru attiecībās ar Ķīnu, vienlaikus turpinot darbu pie stingrākas, uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības izveides.

Līdzsvara atjaunošana ietver divpusējo ekonomisko attiecību turpināšanu un sadarbību ar Ķīnu globālo problēmu risināšanā, vienlaikus arī novēršot tirgus izkropļojumus, ko rada Ķīnas nesamērīgās valsts subsīdijas.

Riska mazināšana ietver kritiskās atkarības samazināšanu un konkrētu risku novēršanu saistībā ar Ķīnas stratēģiju veicināt tās militāro attīstību, izmantojot inovācijas, kas izriet no kopīgiem pētījumiem, akadēmiskās vides un starptautiskiem privātiem uzņēmumiem.

Finanšu sistēmas

Kapitāla tirgu savienība

Kapitāla tirgi ir finanšu tirgi, kuros tiek pirkti un pārdoti vērtspapīri, piemēram, akcijas un obligācijas. Tie ļauj uzņēmumiem, valdībām un citām struktūrām piesaistīt kapitālu no plaša ieguldītāju loka. Kapitāla tirgu savienība - atvērt jaunā cilnē. ir ES iniciatīva izveidot vienotu kapitāla tirgu, nodrošinot pārrobežu kapitāla plūsmas un dodot ES uzņēmumiem, tostarp MVU, piekļuvi vairāk finansējuma avotiem.

Lai veicinātu ieguldījumus, ieguldītājiem ir jājūtas aizsargātiem un pārliecinātiem, ka viņu ieguldījumi sniegs vērtīgu peļņu. Tāpēc viens no galvenajiem ES 2020. gada kapitāla tirgu savienības rīcības plāna mērķiem - atvērt jaunā cilnē. ir padarīt ES par drošāku vietu, kur iedzīvotāji varētu ieguldīt savus ietaupījumus ilgtermiņā.

Komisija 2023. gada 24. maijā pieņēma privāto ieguldījumu paketi - atvērt jaunā cilnē., kas dos iespējas privātajiem ieguldītājiem un aizsargās tos. Privātie ieguldītāji ir individuāli, neprofesionāli ieguldītāji, kas iegulda kapitāla tirgos, lai pārvaldītu savas finanses, tostarp sagatavotos pensionēšanās vajadzībām. ES vēlas nodrošināt, ka privātie ieguldītāji, veicot ieguldījumus, tiek pienācīgi aizsargāti un pret tiem izturas taisnīgi, lai viņi varētu pilnībā izmantot kapitāla tirgu savienības sniegtās priekšrocības ar mērķi palielināt savu labklājību. Ieguldītāju uzticēšanās palielināšana un kapitāla tirgu savienības uzlabošana ir arī būtiski līdzekļi privātā finansējuma novirzīšanai ES ekonomikai un zaļās un digitālās pārkārtošanās finansēšanai.

Kāda ir risināmā problēma?

Privātajiem ieguldītājiem ir grūti piekļūt būtiskai, salīdzināmai un viegli saprotamai informācijai, kas ļautu izdarīt pamatotu izvēli attiecībā uz ieguldījumiem.

Sociālie mediji un jaunie tirdzniecības kanāli arvien vairāk pakļauj privātos ieguldītājus nepamatotas ietekmes riskam.

Finanšu konsultācijas ne vienmēr priekšplānā izvirza privāto ieguldītāju intereses.

Daži ieguldījumu produkti privātajam ieguldītājam nav pietiekami izdevīgi.

Sekas

Tikai 17 % no ES mājsaimniecību aktīviem 2021. gadā tika turēti finanšu vērtspapīros (piemēram, akcijās vai obligācijās), kas ir krietni zem ASV mājsaimniecību līmeņa. (Avots: Eurostat - atvērt jaunā cilnē..)

Privātie ieguldītāji maksā par 40 % lielākas maksas salīdzinājumā ar institucionālajiem ieguldītājiem (piemēram, pensiju fondiem). (Avots: Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izmaksu un snieguma ziņojums - PDF fails – atvērt jaunā cilnē., 2023. gada janvāris.)

45 % ES iedzīvotāju nav pārliecināti, ka finanšu starpnieku sniegtās ieguldījumu konsultācijas priekšplānā izvirza ieguldītāju intereses. (Avots: Eirobarometra zibensaptauja Nr. 525 - atvērt jaunā cilnē., 2023. gada jūlijs.)

Maijā Parlaments un Padome vienojās arī par priekšlikumu izveidot vienotu piekļuves punktu visai publiskā sektora finanšu un ar ilgtspēju saistītai informācijai par ES uzņēmumiem un ES ieguldījumu produktiem. Tas palielinās uzņēmumu pamanāmību ieguldītāju vidū, paverot papildu finansējuma avotus. Tas ir īpaši svarīgi maziem uzņēmumiem mazos kapitāla tirgos. Eiropas vienotais piekļuves punkts - atvērt jaunā cilnē. arī nodrošinās vieglu piekļuvi uzņēmumu publicētajiem korporatīvās ilgtspējas ziņojumiem, kas palīdzēs sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus.

Turklāt Parlaments un Padome 29. jūnijā vienojās par tiesību akta priekšlikumu pārskatīt regulu, ar ko reglamentē noteikumus par finanšu instrumentu tirgu struktūru - atvērt jaunā cilnē.. Pārskatīšana nodrošinās, ka ir ieviesti pareizie nosacījumi konsolidētu datu lentes nodrošinātājam, lai sniegtu konsolidētu pārskatu par tirdzniecību visā ES. Konsolidētu datu lente apkopos finanšu instrumentu, piemēram, akciju un obligāciju, cenas un apjomus no simtiem izpildes vietu dalībvalstīs vienā informācijas plūsmā, padarot to vienlīdz pieejamu visiem. Visām izpildes platformām, piemēram, biržām un tirdzniecības platformām, būs jāsniedz savi tirdzniecības dati tieši konsolidētu datu lentei.

Parlaments un Padome 19. jūlijā vienojās par priekšlikumu uzlabot tiesisko regulējumu, ko piemēro ieguldījumu fondu nozarei - atvērt jaunā cilnē.. Pārskatīšana saskaņo noteikumus, kas reglamentē ar fondiem saistīto likviditātes pārvaldības instrumentu atlasi un izmantošanu, saskaņojot tos ar starptautiskajiem ieteikumiem par atbalstu finanšu stabilitātei. Ar to arī izveido vienotu sistēmu fondiem, kas izsniedz aizdevumus uzņēmumiem (aizdevumus izsniedzošie fondi), un uzlabo deleģēšanas noteikumu pārredzamību, nodrošinot, ka uzraudzītāji saprot, cik lielā mērā fondu pārvaldnieki ir atkarīgi no trešo personu zināšanām.

Visi trīs iepriekš minētie priekšlikumi kopā nodrošinās ieguldītājiem labāku piekļuvi uzņēmumu un tirdzniecības datiem. Šie pasākumi arī veicinās ilgtermiņa investīcijas un atvieglos un padarīs investīciju fondu pārrobežu pārdošanu vieglāku un drošāku. Kopumā iesniegtie priekšlikumi nodrošinās labāku saikni starp ES uzņēmumiem un ieguldītājiem, uzlabojot uzņēmumu piekļuvi finansējumam, paplašinot privāto ieguldītāju ieguldījumu iespējas un vēl vairāk integrējot ES kapitāla tirgus.

Novembrī ES atjaunināja Vērtspapīru norēķinu un centrālo depozitāriju regulu - atvērt jaunā cilnē.. Šī regula sākotnēji tika ieviesta, lai uzlabotu norēķinu darbību drošību un efektivitāti finanšu tirgos, proti, vērtspapīru darījuma pabeigšana, pārvedot naudu, vērtspapīrus vai abus. Pārskatītie tiesību akti - atvērt jaunā cilnē. uzlabos ES kapitāla tirgus un finanšu sistēmu, paredzot samērīgākus un efektīvākus noteikumus, lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas un regulatīvo slogu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, atvieglojot to spēju piedāvāt plašāku pārrobežu pakalpojumu klāstu un uzlabojot to pārrobežu uzraudzību.

Kas ir konsolidētu datu lente?

Tā ir sistēma, kas konsolidē darījumu informāciju no ES tirdzniecības platformām reāllaikā vai pēc iespējas tuvāk reāllaikam.

Tā ļauj gan profesionāliem, gan privātiem ieguldītājiem vienkopus redzēt finanšu instrumenta cenu un citu informāciju par to (piemēram, darījumu apjomu un laiku).

Bez konsolidētu datu lentes informācija par tirdzniecību ir izkliedēta vairākās izpildes platformās, piemēram, biržās, citās tirdzniecības vietās un investīciju bankās (ko dēvē arī par “sistemātiskajiem internalizētājiem”).

Centrālie vērtspapīru depozitāriji - atvērt jaunā cilnē. ir specializētas finanšu iestādes, kas tur un pārvalda vērtspapīrus (piemēram, akcijas un obligācijas), nodrošinot to glabāšanu un ļaujot efektīvi apstrādāt vērtspapīru darījumus. Tie ir mūsdienīgu finanšu tirgu darbības pamatā.

Decembrī tika panākta politiska vienošanās par Komisijas priekšlikumiem - atvērt jaunā cilnē. stiprināt apdrošināšanas tiesisko regulējumu. Šis atjauninājums modernizēs direktīvu “Maksātspēja II” - atvērt jaunā cilnē., sniedzot labākus stimulus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas (t. i., apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas) nozarei vairāk ieguldīt ilgtermiņa kapitālā saskaņā ar kapitāla tirgu savienības mērķiem. Tas arī nodrošinās, ka šī nozare joprojām ir spēcīga ekonomisku grūtību laikā, un aizsargās patērētāju intereses. Jaunie noteikumi labāk ņems vērā konkrētus riskus, tostarp tos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, un padarīs apdrošinātāju finansiālo ietekmi mazāk jutīgu pret īstermiņa tirgus svārstībām. Ar tiem arī ieviesīs jaunu (pār)apdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma direktīvu - atvērt jaunā cilnē. nolūkā nodrošināt finanšu stabilitāti un aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus un nodokļu maksātājus (pār)apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā. Saskaņā ar šo direktīvu lielākām un sistemātiski svarīgām vienībām būs jāizstrādā preventīvi atveseļošanas plāni, lai nodrošinātu, ka tās ir gatavas krīzēm. Turklāt valstu iestāžu rīcībā būs instrumenti, ar ko risina problēmas ar grūtībās nonākušiem (pār)apdrošinātājiem, tostarp sakārtotā veidā panākot to iziešanu no tirgus, vienlaikus pēc iespējas saglabājot apdrošināšanas seguma nepārtrauktību.

Visbeidzot, 2023. gadā Komisija palīdzēja dalībvalstīm stiprināt to kapitāla tirgus - atvērt jaunā cilnē.. Līdz šim 21 dalībvalsts šajā jomā ir izmantojusi Tehniskā atbalsta instrumentu. Reformas palīdzēja likvidēt regulatīvos šķēršļus investīcijām un novērst tirgus nepilnības. Šo reformu projektu mērķi ir palielināt ieguldījumu iespējas, palielināt tirgus pamanāmību uzņēmumiem un palīdzēt MVU piekļūt banku kredītiem.

Digitālās finanses

28. jūnijā Komisija nāca klajā ar diviem priekšlikumiem - atvērt jaunā cilnē., lai nodrošinātu, ka cilvēki var maksāt ar Eiropas Centrālās bankas emitēto eiro tādā veidā, kādu viņi uzskata par visērtāko.

Pirmais priekšlikums attiecas uz skaidras naudas izmantošanas aizsardzību. Priekšlikums tika ieviests, lai nodrošinātu, ka skaidra nauda joprojām tiek plaši pieņemta kā maksāšanas līdzeklis un ir viegli pieejama iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā eirozonā.

Otrais priekšlikums ir izveidot tiesisko regulējumu potenciālam digitālajam eiro, ko Centrālā banka nākotnē var emitēt kā papildinājumu skaidrai naudai. Oktobrī pēc tam, kad banka iepriekšējos divos gados bija izpētījusi iespēju ieviest digitālo eiro, tā nolēma pāriet uz sagatavošanās posmu.

Lai gan skaidra nauda joprojām būs plaši pieejama un pieņemta, arvien vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu izvēlēsies maksāt elektroniski. Digitālā eiro mērķis ir nodrošināt papildu iespēju papildus pašreizējām privāto maksājumu iespējām. Tas būtu veids, kā maksāt digitāli, izmantojot publiskos līdzekļus, kas ir plaši pieņemti, lēti, droši un noturīgi eirozonā (un, iespējams, ārpus tās).

Centrālā banka var nolemt emitēt digitālo eiro tikai pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome būs pieņēmuši priekšlikumu par digitālo eiro.

Digitālā eiro priekšrocības iedzīvotājiem

Iespēja digitālo eiro izmantot jebkurā eirozonas vietā (citi privātie digitālie maksājumu risinājumi ne vienmēr piedāvā šo iespēju)

Tos būtu vieglāk izmantot nekā pašreizējos digitālos maksājumu risinājumus

Izmantojot digitālo eiro bezsaistē, cilvēku privātums saglabātos tāds pats kā izmantojot skaidru naudu

Maksāšana bez piekļuves internetam

Plašāka izvēle patērētājiem

Iespēja maksāt pat bez bankas konta

Bez maksas patērētājiem

Vai digitālais eiro aizstātu skaidru naudu?

Noteikti nē.

Digitālais eiro vienkārši papildinātu skaidru naudu un piedāvātu alternatīvu pašreizējiem privātajiem digitālajiem risinājumiem.

Kā tas attiektos uz privātumu?

Maksājot tiešsaistē, bankai būtu piekļuve tikai tiem personas datiem, kas vajadzīgi, lai veiktu maksājumus, novērstu krāpšanu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Tas pats attiecas uz maksājumu veikšanu ar citiem digitālajiem maksāšanas līdzekļiem, piemēram, kredītkarti.

Maksājot bezsaistē, privātums ir lielāks nekā izmantojot citus digitālos maksāšanas līdzekļus, – banka redzētu tikai tos pašus datus, kuri uzrādās, kad nauda tiek izņemta no bankomāta.

Neviens nevarētu redzēt, par ko tiek maksāts, izmantojot digitālo eiro bezsaistē.

Eiropas Centrālajai bankai nebūtu piekļuves iedzīvotāju datiem.

Atvērta finanšu darbība un maksājumi

Līdz ar elektronisko maksājumu pieaugumu ir parādījušies jauni pakalpojumu sniedzēji, piemēram, uzņēmumi, kas sniedz atvērtas banku darbības pakalpojumus. Ir sākuši parādīties arī sarežģītāki krāpšanas veidi, kas apdraud patērētājus. Reaģējot uz šīm norisēm un lai nodrošinātu, ka ES finanšu nozare spēj gūt labumu no notiekošās digitālās pārveides, Komisija 28. jūnijā ierosināja divus pasākumu kopumus - atvērt jaunā cilnē..

Pirmkārt, Komisija ierosināja grozīt un modernizēt pašreizējo Maksājumu pakalpojumu direktīvu - atvērt jaunā cilnē. (Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva, kas kļūs par Trešo maksājumu pakalpojumu direktīvu). Tā arī ierosināja regulu par maksājumu pakalpojumiem. Ar to nodrošinās, ka patērētāji var turpināt droši un pasargāti veikt elektroniskos maksājumus un darījumus ES. Tās mērķis ir aizsargāt viņu tiesības, vienlaikus nodrošinot arī lielāku maksājumu pakalpojumu sniedzēju izvēli tirgū.

Priekšlikums pārskatītajai maksājumu pakalpojumu direktīvai un jaunajai maksājumu pakalpojumu regulai:

padarīs plaši pieejamu pakalpojumu, kas pirms pārskaitījumu apstiprināšanas ļauj pārbaudīt vārda vai nosaukuma un ar to saistītā konta atbilstību

palīdzēs bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties krāpšanas apkarošanā, nodrošinot lielāku informācijas apmaiņu attiecībā uz krāpšanu

piešķirs krāpšanas upuriem īpašos apstākļos tiesības uz atmaksu, ko veic banka vai cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs

uzliks bankām pienākumu uzlabot klientu informētību par krāpšanas mēģinājumiem

Otrkārt, Komisija ierosināja Satvaru piekļuvei finanšu datiem - atvērt jaunā cilnē.. Ar šo satvaru tiks noteiktas skaidras tiesības un pienākumi pārvaldīt klientu datu kopīgošanu finanšu nozarē ārpus maksājumu kontiem. Praksē tas radīs inovatīvākus finanšu produktus un pakalpojumus lietotājiem un stimulēs konkurenci finanšu nozarē.

Ierosinātās paketes mērķis ir nodrošināt, ka ES finanšu nozare pielāgojas notiekošajai digitālajai pārveidei un tās radītajiem riskiem un iespējām.

7. novembrī Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos par Komisijas priekšlikumu - atvērt jaunā cilnē. darīt pieejamus zibmaksājumus eiro visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem ir bankas konts ES. Jauno noteikumu, ar kuriem tiek modernizēta Vienotās eiro maksājumu telpas regula - atvērt jaunā cilnē., mērķis ir nodrošināt, ka zibmaksājumi eiro ir cenas ziņā pieejami, droši un tiek apstrādāti bez šķēršļiem visā ES. Zibmaksājumi piedāvā ātrus un ērtus risinājumus cilvēkiem ikdienas situācijās, piemēram, nekavējoties saņemt naudu (mazāk nekā 10 sekunžu laikā) ārkārtas situācijās vai nekavējoties sadalīt izmaksas dažādās sociālajās situācijās. Tie arī uzlabo valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmumu, jo īpaši MVU, naudas plūsmas pārvaldību, dod iespēju labdarības organizācijām un nevalstiskajām organizācijām ātri piekļūt finansējumam un mudina bankas izstrādāt inovatīvus finanšu pakalpojumus un produktus.

Piekļuvei finanšu datiem ir tālāk norādītās priekšrocības:

Klientiem

• lielāka pārredzamība un kontrole pār datu kopīgošanas attiecībām,
• lielāka uzticēšanās un paļāvība attiecībā uz datu kopīgošanu,
• novatoriskāki un lētāki finanšu pakalpojumi, no kuriem iespējams izvēlēties sev piemērotāko.

Datu lietotājiem

• lielāka piekļuve galvenajām klientu datu kopām veicinātu inovāciju,
• tas nodrošinātu jaunu pakalpojumu un ieņēmumu plūsmu datu lietotājiem.

Ilgtspējīgs finansējums

VIDEOMATERIĀLS: Uzņēmumi var izmantot ES taksonomijas noteikumus, lai uzlabotu savu vidisko sniegumu, savukārt investori var izmantot ES zaļo obligāciju standartus, lai noteiktu, cik zaļas patiesībā ir viņu investīcijas.

ES ilgtspējīga finansējuma regulējuma - atvērt jaunā cilnē. galvenais mērķis ir novirzīt investīcijas Eiropas zaļā kursa vērienīgo mērķu sasniegšanai. Lai gan īstenošana virzās uz priekšu, ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai noteikumus praksē padarītu efektīvus un rīkus lietotājdraudzīgus.

Lai uzlabotu regulējuma efektivitāti un atvieglotu tā īstenošanu, ES sniedz skaidras definīcijas par to, kuras saimnieciskās darbības ir uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām un kā pierādīt to “zaļuma” pakāpi. Tas ir būtiski, lai novērstu zaļmaldināšanu un nodrošinātu, ka līdzekļi tiek piešķirti nozarēm, kas ir būtiskas zaļās pārkārtošanās procesam.

13. jūnijā Komisija nāca klajā ar paketi - atvērt jaunā cilnē. ES ilgtspējīga finansējuma regulējuma stiprināšanai. Šī iniciatīva atbalsta uzņēmumus un finanšu sektoru, veicinot privātās investīcijas pārejas projektos un tehnoloģijās un novirzot finanšu resursus ilgtspējīgām investīcijām. Minētā pakete ietver jaunus kritērijus saskaņā ar ES taksonomiju, paplašinot tās klasifikācijas sistēmu, lai aptvertu plašāku saimniecisko darbību klāstu, izmantojot ES taksonomijas deleģētos aktus vides un klimata jomā - atvērt jaunā cilnē..

Turpmākajā diagrammā parādītas galvenās jaunās saimnieciskās darbības, kas tagad ir atzītas par vides ziņā ilgtspējīgām.

ES taksonomija – aptvertās ekonomikas nozares un darbības

Deleģētais akts par klimatisko komponentu un Deleģētais akts par vidisko komponentu aptver deviņas ekonomikas nozares un darbības. Taksonomija attiecībā uz to, ko ietver šis tvērums un kas šīm nozarēm ir pievienots, ir sekojoša. Katastrofu riska pārvaldība ir jauna iekļautā nozare. Tā ietver dabā balstītus risinājumus, kā arī operatīvos dienestus, plūdu riska novēršanas un aizsardzības infrastruktūru. Ūdensapgāde un kanalizācija iepriekš ietvēra ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu apsaimniekošanu un remediāciju. Tagad tā ietver arī komunālos notekūdeņus, ilgtspējīgas drenāžas sistēmas un fosfora atgūšanu no notekūdeņiem. Transporta nozarē iepriekš ietilpa zemas emisijas, pārejas alternatīvas līdz divtūkstoš divdesmit piektajam gadam un infrastruktūra. Tā ir paplašināta, lai iekļautu jaunus pārejas posma ūdens un gaisa pārvadājumus, kā arī autotransporta un dzelzceļa komponentus. Pakalpojumi arī ir jauna iekļautā nozare. Tā aptver rezerves daļu un lietotu preču pārdošanu, kā arī nolietotu produktu un komponentu sagatavošanu atkalizmantošanai un tirgu lietotu preču tirdzniecībai. Mežsaimniecība aptver apmežošanu, saglabāšanu, meža apsaimniekošanu un mežu atveseļošanu un atjaunošanu. Informācijas un sakaru tehnoloģijas un profesionālā darbība iepriekš aptvēra pētniecību, datu risinājumus un datu centrus. Tagad tā ietver arī programmatūru un konsultācijas, kā arī datu virzītus informācijas un operacionālo tehnoloģiju risinājumus. Enerģētika aptver atjaunīgos energoresursus, pārvadi un īpašas darbības kodolenerģijas un dabasgāzes jomā (ievērojot stingrus nosacījumus). Ražošana iepriekš ietvēra pamattehnoloģijas un smago rūpniecību (pārejas posmā). Tagad tā aptver arī plastmasas iepakojuma preces, elektriskās un elektroniskās iekārtas un zāles. Visbeidzot, ēku nozare iepriekš aptvēra būvniecību, energoefektivitātes pasākumus un renovāciju. Tagad tajā ietilpst arī nojaukšana, ceļu uzturēšana un betona izmantošana inženierbūvniecībā.

Paketē ir iekļauts arī ieteikums par pārejas finansēšanu, sniedzot norādījumus un praktiskus piemērus uzņēmumiem un finanšu nozarei. Tie parāda, kā uzņēmumi var brīvprātīgi izmantot dažādus satvara instrumentus, lai virzītu investīcijas uz zaļo pārkārtošanos un pārvaldītu savus riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām un vides degradācijas.

Zaļās pārkārtošanās finansēšanas instrumenti

Grafikā vizuāli attēlots uzņēmuma ceļš pārejā uz ilgtspēju, sasaistot hronoloģiju no divtūkstoš divdesmit trešā līdz divtūkstoš trīsdesmit trešajam gadam ar uzlabojumiem ilgtspējas sniegumā un arvien lielāku zaļo darbību īpatsvaru. Tā kā zaļo darbību īpatsvars uzņēmumā palielinās laika gaitā, palielinās arī tā ilgtspējas sniegums. Grafika augošā zaļā līnija norāda arī uz pakāpeniskiem soļiem, sākot ar energoefektivitātes palielināšanu, pēc tam modernizējot ražošanas tehnoloģijas un beidzot ieguldot jaunās zaļajās darbībās. Brīvprātīgi instrumenti, ko uzņēmumi var izmantot, lai finansētu pāreju uz ilgtspēju laika gaitā, ietver Eiropas Savienības taksonomiju, Eiropas Savienības klimata etalonus, Eiropas zaļo obligāciju standartu, zinātniski pamatotus mērķrādītājus un pārkārtošanās plānus.

Arī vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) reitingiem ir svarīga nozīme ES ilgtspējīgajā finanšu tirgū, jo tie sniedz informāciju ieguldītājiem un finanšu iestādēm, piemēram, par ieguldījumu stratēģijām saistībā ar VSP faktoriem un to riska pārvaldību. Komisija 2023. gada jūnijā ierosināja regulu - atvērt jaunā cilnē., kas novērsīs VSP reitingu tirgus pārredzamības trūkumu, padarot to uzticamāku. Jauni organizatoriskie principi un skaidri noteikumi par interešu konfliktu novēršanu palielinās VSP reitingu sniedzēju veikto darbību integritāti.

Iepriekš skaidrības trūkums par metodoloģiju, datu avotiem un reitingu sniedzēju darbībām lika ieguldītājiem neuzticēties vides, sociālo un pārvaldības reitingu kvalitātei. Uzņēmumiem nebija skaidrs, vai šie reitingi precīzi atspoguļo to sniegumu, apgrūtinot uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to vienotā tirgus potenciāls atbalstīt Eiropas zaļā kursa un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu netika pilnībā realizēts. Ierosināto izmaiņu nolūks ir ieviest lielāku pārredzamību un integritāti ar lielāku skaidrību par mērķiem, metodoloģiju un datu avotiem, kā arī noteikt stingrākas autorizācijas un uzraudzības prasības. Paredzams, ka šie pasākumi ļaus ieguldītājiem un uzņēmumiem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus, tādējādi uzlabojot vienotā tirgus efektivitāti un veicinot Eiropas Savienības zaļā kursa un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ilgtspējas informāciju sniedz saskaņoti, Komisija 2023. gada jūlijā pieņēma arī pirmo obligāto Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu kopumu - atvērt jaunā cilnē.. Minētie standarti aptver VSP jautājumus, tostarp klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesības. Tie ieguldītājiem sniedz informāciju, ar ko palīdz izprast to uzņēmumu ietekmi uz ilgtspēju, kuros tie veic ieguldījumus. Tajos ir ņemtas vērā arī diskusijas ar Starptautisko ilgtspējas standartu padomi - atvērt jaunā cilnē. un Globālo ziņošanas iniciatīvu - atvērt jaunā cilnē., lai nodrošinātu augstu sadarbspējas pakāpi starp ES un globālajiem standartiem un novērstu nevajadzīgu dubultu ziņošanu no uzņēmumu puses.

2019. gada 11. decembra Eiropas zaļajā kursā - atvērt jaunā cilnē. tika uzsvērts, cik svarīgi ir novirzīt finanšu un kapitāla resursus zaļajām investīcijām. Zaļajām obligācijām ir arvien lielāka nozīme tādu aktīvu finansēšanā, kas vajadzīgi pārejai uz mazoglekļa ekonomiku. Parlaments un Padome 2023. gada 28. februārī panāca vienošanos - atvērt jaunā cilnē. par priekšlikumu Eiropas zaļo obligāciju regulai - atvērt jaunā cilnē., lai izveidotu oficiālu zaļo obligāciju standartu. Minētā regula stājās spēkā decembrī. Zaļo obligāciju standarts ir kritēriju kopums, kas nodrošina satvaru zaļo obligāciju emisijai. Eiropas zaļo obligāciju standarts nodrošina, ka zaļās obligācijas finansē projektus, kas sniedz patiesus ieguvumus videi, un palīdz saglabāt integritāti un uzticēšanos zaļo obligāciju tirgum. Eiropas zaļo obligāciju emitentiem būtu jānodrošina, ka vismaz 85 % no obligāciju piesaistītajiem līdzekļiem tiek piešķirti Taksonomijas regulai - atvērt jaunā cilnē. atbilstīgām saimnieciskajām darbībām. Ar jaunajiem tiesību aktiem tiek izveidota arī sistēma, ar ko piešķir atļauju trešās valsts ārējiem pārbaudītājiem un tos uzrauga, kas palīdzēs pārbaudīt obligāciju iezīmes, tādējādi uzlabojot uzticēšanos vidiskuma norādēm.

RAIDIERAKSTS: EU Finance Podcast: 9. sērija par Eiropas zaļo obligāciju standartu.

Banku darbība

Pēc 2007.–2008. gada globālās finanšu krīzes tika veikts ievērojams darbs, lai nodrošinātu, ka ES bankas kļūst noturīgākas. Pateicoties šiem centieniem, ES finanšu iestādēm ir klājies labi nesenāko krīžu laikā, piemēram, Covid-19 pandēmijas, Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un ASV banku krīzes laikā 2023. gada pavasarī. Pašlaik ES bankas ir labi kapitalizētas, ļoti likvīdas un labi uzraudzītas. Kā liecina Eiropas Banku iestādes 2023. gadā veiktie spriedzes testi - atvērt jaunā cilnē., tās ir noturīgas pat ļoti nelabvēlīgos scenārijos.

Lai vēl vairāk stiprinātu bankas, Komisija 18. aprīlī pieņēma priekšlikumu reformēt ES pašreizējo banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvaru - atvērt jaunā cilnē.. Galvenā uzmanība tiek pievērsta vidējām un mazākām bankām. Agrāk daudzām grūtībās nonākušām mazām un vidējām bankām tika sniegta palīdzība, izmantojot metodes, kas neietilpst izveidotajā noregulējuma satvarā. Dažkārt tas nozīmēja izmantot publiskos līdzekļus (nodokļu maksātāju naudu), nevis bankas pašu naudu vai citus rezerves fondus, ko finansē nozare un kas paredzēti noguldītāju aizsardzībai (noguldījumu garantiju shēmas un noregulējuma fondi). Reformētais satvars atvieglos nozares finansētu drošības tīklu izmantošanu, lai pasargātu noguldītājus banku krīzēs, piemēram, pārvedot to kontus no grūtībās nonākušas bankas uz stabilu banku. Šādu drošības tīklu izmantošana ir jāizmanto tikai kā papildu iespēja banku pašu rezervēm, kas joprojām ir pirmā aizsardzības līnija.

Banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas satvara reforma

Saglabāt finanšu stabilitāti un aizsargāt nodokļu maksātāju naudu

Uzlabot noguldītāju aizsardzību

Aizsargāt reālo ekonomiku pret ietekmi, ko rada banku bankrots

Reformas mērķis ir saglabāt finanšu stabilitāti un aizsargāt nodokļu maksātāju naudu. Tajā pašā laikā ir labāk jāaizsargā noguldītāji un reālā ekonomika jāpasargā no banku bankrota sekām. Mērķis ir uzlabot sistēmas banku bankrota gadījumiem un noguldītāju aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz mazām un vidējām bankām. Pirms reformas akcionāri un kreditori bija pirmie, kas sedza zaudējumus bankas bankrota gadījumā, tad sekoja noguldītāji un valsts noregulējuma fonds vai vienotais noregulējuma fonds (banku savienībā). Pēc reformas akcionāri un kreditori turpinās būt pirmā aizsardzības līnija bankas bankrota gadījumā, tam sekos noguldījumu garantiju sistēma, nevis noguldītāji, un pēc tam valsts noregulējuma fonds vai vienotais noregulējuma fonds (banku savienībā). Šā jaunā regulējuma mērķis ir padarīt banku sistēmu noturīgāku, kas jo īpaši nāks par labu uzņēmējdarbības modeļiem ar augstu noguldījumu īpatsvaru.

Vēl viens svarīgs sasniegums gada laikā bija politiskā vienošanās - atvērt jaunā cilnē. par Komisijas priekšlikumu pārskatīt ES banku noteikumus - atvērt jaunā cilnē. (Kapitāla prasību regulu un Kapitāla prasību direktīvu), kas pazīstams kā banku nozares tiesību aktu kopums - atvērt jaunā cilnē.. Ar šo paketi tiek īstenots galīgais banku regulējuma starptautisko standartu kopums (“Bāzele III” standarti - atvērt jaunā cilnē.), par ko ES un tās G20 partneri vienojās Bāzeles Banku uzraudzības komitejā. Visās ES bankās jau ir spēkā “Bāzele III” reformu sākotnējais posms, kurā ir paredzēts lielāks un kvalitatīvāks kapitāls, samazināts aizņemto līdzekļu īpatsvars un stingras likviditātes prasības. Pabeidzot šo standartu izveidi, ES cenšas uzlabot tiesiskā regulējuma vienkāršību, salīdzināmību un riska jutīgumu, galu galā atjaunojot uzticību uz risku balstītām kapitāla prasībām.

Kas ietverts banku nozares tiesību aktu kopumā?

“Bāzele III”: jauni noteikumi par iekšējiem modeļiem

Tiks ieviests jauns ierobežojums, kas nodrošinās, ka riski netiek novērtēti par zemu, kad bankas izmanto savus aprēķinu modeļus.

Labāka uzraudzība

Uzraudzības iestādēm būs stingrāki instrumenti, kas palīdzēs pārraudzīt ES bankas, to vidū sarežģītas banku grupas. Tiks ieviesti minimālie standarti, kas palīdzēs uzraudzīt trešo valstu bankas Eiropas Savienībā.

Ilgtspēja

Bankām savā uzņēmējdarbības pārvaldībā būs jāņem vērā vidiskie, sociālie un pārvaldības riski.

Taisnīga, vienkārša un moderna nodokļu sistēma un muita

Muitas savienības reforma

Maijā Komisija ierosināja vērienīgāko muitas savienības reformu - atvērt jaunā cilnē. kopš tās izveides 1968. gadā, reaģējot uz tirdzniecības apjoma pieaugumu, e-komercijas pieaugumu un augstākiem ES standartiem. Pašreizējās sistēmas digitālā sadrumstalotība un neoptimālā koordinācija starp valstu iestādēm ir palielinājusi administratīvās atbilstības nodrošināšanas izmaksas tirgotājiem un pavērusi krāpšanas iespējas.

Reforma ietver ES muitas dienesta izveidi, kas pārraudzīs jaunu muitas datu centru - atvērt jaunā cilnē.. Tas radīs centralizētāku un digitalizētāku pieeju muitai, kam vajadzētu samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas tirgotājiem, atbrīvot resursus valstu iestādēm un nodrošināt efektīvāku, spēcīgāku un pret krāpšanu drošu muitas savienību.

Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā

Jaunas ziņošanas un informācijas apmaiņas prasības saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņošanas satvaru kriptoaktīvu nozarē palīdzēs dalībvalstīm novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu kriptoaktīvu un e-naudas nozarēs. 2023. gadā panāktā vienošanās - atvērt jaunā cilnē. paredz, ka visiem ES bāzētajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāziņo par ES dzīvojošu klientu darījumiem, tādējādi uzlabojot krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas atklāšanu.

2020. gada kapitāla tirgu savienības rīcības plāna un rīcības plāna taisnīgai un vienkāršai nodokļu uzlikšanai, kas atbalsta ES atveseļošanu - atvērt jaunā cilnē., ietvaros Komisija ierosināja racionalizēt nodokļu ieturējuma procedūras ieguldītājiem, finanšu starpniekiem un nodokļu administrācijām. Šīs rīcības mērķis ir novērst gan nodokļu dubulto uzlikšanu, gan atmaksas vai atvieglojumu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Tās mērķis ir arī saskaņot procedūras, lai panāktu atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma, tādējādi samazinot izmaksas ieinteresētajām personām.

Komisija arī ierosināja direktīvu par transfertcenu noteikšanu - atvērt jaunā cilnē., kuras mērķis ir samazināt atbilstības nodrošināšanas slogu, palielināt noteiktību nodokļu jomā un mazināt strīdus par transfertcenu noteikšanu. Tā mērķis ir novērst gan nodokļu dubulto uzlikšanu, gan nodokļu dubultas neuzlikšanas gadījumus.

Virzība uz taisnīgāku, vienkāršāku un modernāku nodokļu sistēmu

Nodokļu saistību izpilde 27 dažādās nodokļu sistēmās, kuru īpašie noteikumi katrā valstī atšķiras, uzņēmumiem izmaksā dārgi. Tas neveicina pārrobežu investīcijas ES, radot uzņēmumiem neizdevīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar uzņēmumiem citur pasaulē.

Lai risinātu šo jautājumu, Komisija septembrī pieņēma priekšlikumu par uzņēmējdarbību Eiropā: ienākuma nodokļu sistēma - atvērt jaunā cilnē.. Ar šo regulējumu tiktu ieviests vienots noteikumu kopums uzņēmumu grupu nodokļu bāzes noteikšanai. Tas samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas par līdz 65 % lieliem uzņēmumiem, kas darbojas vairākās dalībvalstīs. Turklāt ar to vienkāršos procesu valstu nodokļu iestādēm, padarot vieglāku pareizu maksājamo nodokļu noteikšanu.

Lai gan priekšlikums galvenokārt attiecas uz lielām grupām, kas darbojas visā Eiropas Savienībā, ES ir arī veikusi pasākumus, lai vienkāršotu nodokļu noteikumus mikrouzņēmumiem un MVU. Ar ierosināto direktīvu par galvenā biroja nodokļu sistēmu - atvērt jaunā cilnē. ievieš vienkāršošanas sistēmu MVU, kas darbojas citās dalībvalstīs, izmantojot pastāvīgas pārstāvniecības. Tas dod tiem iespēju sadarboties tikai ar vienu nodokļu administrāciju (vai galveno biroju), nevis ar visu to dalībvalstu nodokļu birojiem, kurās tie darbojas. Tā mērķis ir veicināt pārrobežu paplašināšanos.