8. nodaļa. Iestāšanās par Eiropas interesēm un vērtībām pasaulē
Ievads
ES ir apņēmusies risināt globālas problēmas, veicināt savas intereses un vērtības un atbalstīt demokrātiju, cilvēktiesības un multilaterālismu pasaules mērogā. Šī apņemšanās aptver vairākas svarīgas jomas, tostarp sadarbību drošības un aizsardzības jomā, kaimiņattiecību politiku, starptautiskās partnerības, tirdzniecību, humāno palīdzību un civilo aizsardzību.
ES 2023. gadā turpināja cieši sadarboties ar globālajiem partneriem, lai nodrošinātu stabilitāti pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes apstākļos, jo īpaši saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un Izraēlas un Hamās karu. ES turpināja koncentrēties uz svarīgām attiecībām ar kaimiņreģioniem, kas tiecas uz demokrātiskām vērtībām un ekonomikas attīstību, un uz tādu partnerību veidošanu, kas veicina kopīgas vērtības un ilgtspējīgu attīstību.
Pateicoties labai sagatavotībai katastrofām gan pašu mājās, gan ārvalstīs, ES turpināja aizsargāt dzīvības, novērst katastrofas un ātri rīkoties, ja radās krīzes. Šie pašreizējie centieni uzsver ES nelokāmo apņemšanos veicināt mieru, stabilitāti un noturību pasaules mērogā.
Tuvo Austrumu krīze
Hamās brutālie un neselektīvie teroristu uzbrukumi Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī ir krasi pasliktinājuši palestīniešu humanitāro situāciju Gazas joslā un palielinājuši eskalācijas risku reģionā.
Uzsverot, ka teroram nav attaisnojuma, ES ir visstingrākajā veidā nosodījusi Hamās par teroristu uzbrukumiem un aicinājusi bez priekšnosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus. Atzīstot Izraēlas tiesības aizstāvēties saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ES ir atkārtoti uzsvērusi, cik svarīgi ir vienmēr nodrošināt visu civiliedzīvotāju aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām.
Nopietni nobažījusies par humanitārās situācijas pasliktināšanos Gazas joslā, ES ir aicinājusi nodrošināt nepārtrauktu, ātru, drošu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi un, izmantojot visus nepieciešamos pasākumus, tostarp humanitāros koridorus un pārtraukumus humanitārām vajadzībām, sniegt palīdzību tiem, kam tā ir vajadzīga.
ES humānā palīdzība palestīniešiem 2023. gadā
Gandrīz
1,1 miljards eiro
kopš 2000. gada
1310 tonnu
pirmās nepieciešamības preču
33
lidojumi pa ES humānās palīdzības gaisa tiltu
103 miljoni eiro
humānajai palīdzībai
ES ir lielākā humānās palīdzības sniedzēja palestīniešu tautai. Kopumā kopš 2000. gada tā ir nodrošinājusi vairāk nekā 1 miljardu eiro, lai palīdzētu apmierināt palestīniešu pamatvajadzības. Kopš oktobra ES ir četrkāršojusi ārkārtas palīdzību palestīniešiem - atvērt jaunā cilnē. un sadarbojas ar daudziem humānās palīdzības partneriem uz vietas.
ES pastāvīgi sadarbojas ar reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai novērstu reģionālo konflikta eskalāciju, tostarp situācijas pasliktināšanos Rietumkrastā. Tā joprojām ir apņēmības pilna panākt ilgstošu un ilgtspējīgu mieru, pamatojoties uz divu valstu risinājumu un attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām.
Drošība un aizsardzība – progress saistībā ar Stratēģisko kompasu
ES vēlas nodrošināt savu iedzīvotāju drošību un palīdzēt padarīt pasauli par mierīgāku vietu. Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai - atvērt jaunā cilnē. ir plāns, kas paredz, kā līdz 2030. gadam stiprināt ES drošību un aizsardzību. Tas aptver visus drošības un aizsardzības politikas aspektus, un tā pamatā ir četri pīlāri: partneri, rīcība, investīcijas un drošība.
Sadarbība ar NATO (“partneri”, “rīcība”)
Mūsdienu drošības apdraudējumi pēc būtības ir pārnacionāli, un neviena valsts tos nevar novērst viena pati. Svarīga ir kolektīva un stratēģiska pieeja. Šīs globālās stratēģijas pamatā ir ES ilgstošā partnerība ar NATO, kas ir būtiska ES drošības un aizsardzības centienu sastāvdaļa.
Transatlantiskās vienotības spēcīgā politiskā vēstījumā, Kopīgajā deklarācijā par ES un NATO sadarbību - atvērt jaunā cilnē., tika uzsvērts, ka ir nepieciešama stingra Eiropas aizsardzības pieeja, kas kalpo globālajai drošībai un ir saderīga ar NATO. Parakstītāji arī skaidri apņēmās padziļināt šo sadarbību.
2023. gadā ES un NATO sadarbība sasniedza nepieredzētu līmeni un tika panākti taustāmi rezultāti - atvērt jaunā cilnē. visās jomās, īpaši pievēršoties noturībai. Janvārī tika izveidota ES un NATO Kritiskās infrastruktūras noturības darba grupa - atvērt jaunā cilnē., un tā nāca klajā ar konkrētiem turpmākās sadarbības ieteikumiem.
Krievijas agresijas karš atkārtoti apstiprināja ES un NATO kopīgās vērtības. Kopā tās ir nelokāmi solidarizējušās ar Ukrainu un koordinē savus attiecīgos atbalsta - atvērt jaunā cilnē. līdzekļus. Eiropas Miera mehānisms (sk. 1. nodaļu) ir kļuvis par neatņemamu daļu no ES atbalsta tās partneriem visā pasaulē.
Gada laikā ES arī pastiprināja sadarbību ar citiem divpusējiem, reģionāliem un daudzpusējiem partneriem, tostarp ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, Āfrikas Savienību, Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju un daudziem citiem partneriem. Pirmais Šūmana drošības un aizsardzības forums - atvērt jaunā cilnē. pulcēja ES un starptautiskos partnerus ar mērķi novērst kopīgus drošības apdraudējumus.
Aizsardzības spēju veidošana (“investīcijas”)
2023. gadā tika ieviestas divas svarīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt ES aizsardzību un rūpniecību. Munīcijas ražošanas atbalsta akta - atvērt jaunā cilnē., ko nodrošina 500 miljonu eiro budžets, mērķis ir palielināt ES munīcijas un raķešu ražošanu. Papildinot to, Akts par Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanu, izmantojot kopīgu iepirkumu - atvērt jaunā cilnē., kura budžets ir 300 miljoni eiro, pirmo reizi stimulēs ES dalībvalstis kopīgi iegādāties kritiski vissvarīgākos aizsardzības ražojumus no ES aizsardzības rūpniecības.
Eiropas Aizsardzības fonds - atvērt jaunā cilnē. ir viens no galvenajiem aizsardzības pētniecības un izstrādes atbalstītājiem ES. Kopš 2021. gada tas ir nodrošinājis vairāk nekā 3 miljardus eiro 60 sadarbības projektiem dalībvalstīs. 2023. gadā vien fonds piešķīra 1,2 miljardus eiro - atvērt jaunā cilnē. tādām svarīgām aizsardzības jomām kā kosmosa situācijas apzināšanās, hiperskaņas raķešu apkarošana un Eiropas Patrulēšanas korvetes izstrāde. Eiropas Aizsardzības fonds atbalsta inovāciju aizsardzības nozarē, izmantojot ES aizsardzības inovācijas shēmu - atvērt jaunā cilnē., 2 miljardu eiro vērtu shēmu, kuras mērķis ir palīdzēt jo īpaši mazākiem dalībniekiem un inovatoriem.
No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta militārās mobilitātes finansējuma 2023. gadā tika piešķirti 616 miljoni eiro karaspēka transporta un aprīkojuma atbalstam Eiropas transporta tīklā. Mērķis ir atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, ko var izmantot gan civiliem, gan aizsardzības mērķiem.
Jaunas drošības stratēģijas (“drošība”)
Nesenās krīzes un pieaugošā spriedze ir atklājusi nepilnības ES drošībā. Reaģējot uz to, Komisija oktobrī sāka visaptverošu apspriešanos, lai iegūtu informāciju turpmākajai Eiropas aizsardzības industriālajai stratēģijai - atvērt jaunā cilnē..
Arī planētas sasilšana rada arvien lielākas bažas, ņemot vērā ES militārās operācijas. Tā nosaka būtisku pārmaiņu - atvērt jaunā cilnē. nepieciešamību ES aizsardzības politikā, un klimata pārmaiņas tagad ir tās drošības programmas priekšplānā.
Turklāt 2023. gadā ES pieņēma pirmo kosmosa drošības un aizsardzības stratēģiju - atvērt jaunā cilnē.. Šī stratēģija cita starpā ir vērsta uz ES un tās dalībvalstu kosmosa resursu aizsardzību. Raugoties nākotnē, 2024. gadā ar mērķi uzlabot ES noturību un spēku kosmosa jomā ir paredzēts ieviest ES kosmosa tiesību aktu.
Vairāk nekā 80 % preču pasaules tirdzniecībā tiek pārvadātas pa jūru, un aptuveni divas trešdaļas pasaules naftas un gāzes tiek vai nu iegūtas jūrā, vai transportētas pa jūru. Gandrīz visu globālo datu, tostarp interneta datu, plūsma notiek pa zemūdens kabeļiem. ES labklājība un drošība ir atkarīga no drošiem okeāniem. Tāpēc Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests martā pieņēma atjauninātu ES Jūras drošības stratēģiju un rīcības plānu. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, Padome oktobrī apstiprināja pārskatīto ES Jūras drošības stratēģiju un rīcības plānu - atvērt jaunā cilnē.. Stratēģija ir saskaņota ar Stratēģisko kompasu un palīdzēs sasniegt tā mērķus.
ES Jūras drošības stratēģija
Galvenie mērķi
Aizsargāt ES intereses jūrā – pilsoņus, ekonomiku, infrastruktūru un robežas
Aizsargāt mūsu dabas resursus un jūras vidi
Ievērot starptautiskās tiesības, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju
Strauji un efektīvi reaģēt uz augošiem apdraudējumiem (piemēram, kiberapdraudējumiem un hibrīdapdraudējumiemiem)
Nodrošināt attiecīgu apmācību un izglītību, lai pretotos apdraudējumiem (piemēram, pilnveidojot kiberprasmes)
Kaimiņattiecību politika un paplašināšanās sarunas
Rietumbalkāni un Turcija
ES joprojām ir apņēmības pilna integrēt Rietumbalkānus Savienībā. 2023. gada paplašināšanās dokumentu kopumā - atvērt jaunā cilnē. tika sniegts detalizēts novērtējums par pašreizējo stāvokli un progresu, ko partneri panākuši to attiecīgajā ceļā uz ES. Tajā galvenā uzmanība bija pievērsta nepieciešamajām fundamentālajām reformām, tostarp tiesiskumam, valsts pārvaldei, demokrātisku iestāžu darbībai un ekonomiskiem kritērijiem.
Gada laikā Ziemeļmaķedonija un Albānija panāca vienmērīgu progresu skrīninga procesā; tas ir galvenais solis pievienošanās sarunās. Komisijas ieteikumā un Eiropadomes lēmumā sākt pievienošanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu, tiklīdz tā būs izpildījusi nepieciešamos dalības kritērijus, ir atzīts valsts progress, kopš tā 2022. gadā kļuva par kandidātvalsti. Turpinājās Melnkalnes un Serbijas pievienošanās sarunas ar ES, ko atbalstīja pastāvīgi dialogi ar Komisiju politiskā un tehniskā līmenī. Aprīlī Eiropas Parlaments oficiāli apstiprināja vīzu režīma liberalizāciju attiecībā uz Kosovu (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju), kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī.
2023. gadā ES turpināja īstenot ekonomikas un investīciju plānu - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. 30 miljardu eiro apmērā, kas vērsts uz ilgtermiņa atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas, zaļo un digitālo pārkārtošanos un reģionālo sadarbību un konverģenci ar ES. Turklāt, atbalstot Rietumbalkānu valstis enerģētikas krīžu risināšanā un enerģētiskās drošības uzlabošanā, ES izmaksāja - atvērt jaunā cilnē. 450 miljonus eiro no savas enerģētikas atbalsta paketes 1 miljarda eiro apmērā. Turklāt Komisijas Jaunā izaugsmes plāna Rietumbalkāniem - atvērt jaunā cilnē. mērķis ir nodrošināt, lai šis reģions varētu izmantot vairākas no ES dalības izrietošas priekšrocības, pirms valstis ir oficiāli pievienojušās. Tajā galvenā uzmanība pievērsta ekonomikas izaugsmei un sociālekonomiskajai konverģencei.
Četru pīlāru izaugsmes plāns Rietumbalkāniem
1. Pielāgoties ES vienotajam tirgum
2. Padziļināt reģionālo ekonomisko integrāciju
3. Paātrināt reformas
4. Palielināt pirmspievienošanās finansējuma apjomu
2023. gada Berlīnes procesa samitā - atvērt jaunā cilnē. Rietumbalkānu vadošie pārstāvji kā soli ES integrācijas virzienā atkārtoti apliecināja savu apņēmību labāk integrēt savas reģionālās ekonomikas kopējā reģionālajā tirgū - atvērt jaunā cilnē.. Tie pieņēma ekonomikas izaugsmes plānus, tostarp investīcijas infrastruktūrā un reģionālā tirgus paplašināšanu. Samitā uzmanība tika pievērsta arī izglītības progresam, piemēram, jaunajai Eiropas Koledžas studentu pilsētiņai Tirānā, un tādām vides iniciatīvām kā zaļā programma. Šajā sanāksmē tika arī uzsvērts, cik svarīga ir reģionālā drošība, kuras mērķis ir stiprināt sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību un kiberdrošības apdraudējumiem.
ES un Rietumbalkānu samitā, kas notika 13. decembrī Briselē (Beļģijā), diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta Rietumbalkānu partneru tuvināšanai ES un to pakāpeniskas integrācijas veicināšanai, ekonomikas attīstībai, ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un reģionālās drošības un noturības stiprināšanai.
Maijā Turcijā notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Novembrī tika pieņemts ziņojums par pašreizējām ES un Turcijas attiecībām, izklāstot veidus, kā uzlabot sadarbību. ES turpina atbalstīt bēgļus un kopienas Turcijā, nodrošinot izglītību, veselības aprūpi un robežu aizsardzību.
Gruzija, Moldova un Ukraina
Šā gada vēsturiskais paplašināšanās dokumentu kopums bija pirmais, kurā bija iekļauts novērtējums par šo trīs valstu spēju pildīt saistības, kas izriet no dalības ES. Pagājušajā gadā Gruzija, Moldova un Ukraina ir apliecinājušas savu apņemšanos pievienoties ES. To ceļš uz pievienošanos notiks ar mērķtiecīgām tiesu sistēmu reformām, organizētās noziedzības apkarošanu un pastāvīgiem centieniem uzlabot politisko vidi, galveno uzmanību pievēršot deoligarhizācijai un cilvēktiesībām. Komisijas ieteikumā - atvērt jaunā cilnē. un Eiropadomes vēsturiskajā lēmumā - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. sākt pievienošanās sarunas ar Moldovu un Ukrainu un piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu tika atzīti šo valstu ievērojamie centieni pieskaņoties ES standartiem.
Austrumu partnerība
Austrumu partnerības programmā laikposmam pēc 2020. gada galvenā uzmanība ir pievērsta noturībai, atveseļošanai un reformām, un tā ir īstenota saskaņā ar Gruzijas, Moldovas un Ukrainas virzību uz pievienošanos ES.
Austrumu partnerības ekonomikas un investīciju plāns 17 miljardu eiro apmērā ir ES galvenais instruments noturības stiprināšanai reģionā, kas saistīts ar stratēģiju Global Gateway (sk. turpmāk). Līdz 2023. gada beigām bija mobilizētas plānotās investīcijas 8,6 miljardu eiro apmērā, no kuriem 5 miljardi eiro bija iecerēti konkrētām valstīm paredzētiem pamatprojektiem.
ES, tās dalībvalstis un partneri pastiprinās centienus īstenot Austrumu partnerības programmu atveseļošanai, noturībai un reformām. Tas ietver Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmes novēršanu visā reģionā. Sadarbība būs vērsta uz vairākām jomām, piemēram, savienojamību, transportu, enerģētiku un zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī uz cilvēktiesībām, pilsonisko sabiedrību, tiesiskumu un drošības jautājumiem. Neraugoties uz to, ka ES nesadarbojās ar Lukašenko režīmu, tā turpināja tieši atbalstīt Baltkrievijas tautu, no 2020. līdz 2023. gadam mobilizējot 100 miljonus eiro - atvērt jaunā cilnē..
ES 2023. gadā turpināja ieguldīt centienos nodrošināt ilgstošu mieru starp Armēniju un Azerbaidžānu un palielināja reģionam sniegto humāno palīdzību - atvērt jaunā cilnē., kas kopš 2020. gadā notikušās konflikta eskalācijas 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 25,8 miljonus eiro.
Dienvidu kaimiņreģions
Dienvidu kaimiņreģionā ar programmu Vidusjūras reģionālajam sadarbības plānam un tā finanšu stratēģiju, 30 miljardu vērto ekonomikas un investīciju plānu, ir panākts labs progress tādās jomās kā ekonomikas attīstība, pārvaldība, digitālā pārveide, enerģētika un klimatnoturība, un migrācija.
Jūlijā noslēgtais ES un Tunisijas saprašanās memorands - atvērt jaunā cilnē. pievēršas kopīgām problēmām un nākotnes iespējām saistībā ar ekonomiku un tirdzniecību, zaļo pārkārtošanos un enerģētikas pārkārtošanu, cilvēku savstarpējiem kontaktiem, migrāciju un mobilitāti.
ES arī turpināja atbalstīt cilvēkus, kas krīzes apstākļos dzīvo Libānā, Lībijā, Sīrijā un Palestīnā (šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā). Jūnijā notikušajā Briseles konferencē par Sīriju - atvērt jaunā cilnē. ES apņēmās piešķirt dotācijas Sīrijai un tās kaimiņvalstīm 3,8 miljardu eiro apmērā.
Finansiālais atbalsts dienvidu kaimiņreģionam
3,8 miljardieiro
ES dotācijās, kas dienvidu kaimiņreģionam piešķirtas 2021.–2023. gada periodā
660 miljoni eiro
jauktu dotāciju (neatmaksājamu līdzekļu), kas piešķirtas
ES dotācijas kopā ar jauktām dotācijām un garantijām, kas sniegtas neatkarīgām fiskālo jautājumu partnerpadomēm, palīdzēs investīcijās piesaistīt 23,8 miljardus eiro.
ES un Rietumbalkānu un kaimiņreģiona galvenie projekti 2023. gadam
Projekti tiek īstenoti saskaņā ar ekonomikas un investīciju plāniem, par kuriem valstis vienojušās.
Reģionāls – Rietumbalkāni
Balkānu elektrolīnijas koridors ir 400 kilovoltu starpsavienojums, kas Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes un Serbijas elektroenerģijas pārvades sistēmas saista ar Horvātijas, Itālijas, Ungārijas un Rumānijas sistēmām.
Reģionāls – Dienvidu kaimiņreģions – kabelis Medusa
Optiskās šķiedras zemūdens kabelis Medusa Vidusjūrā Āfrikas ziemeļu valstis savienos ar Eiropas valstīm, lai Ziemeļāfrikas universitātēs būtu lielāks interneta ātrums.
Reģionāls – Austrumeiropa
Melnās jūras Digitālās savienojamības zemūdens kabelis atbalstīs digitālo pārkārtošanos un uzlabos digitālo noturību reģionā.
Ziemeļmaķedonija
Dzelzceļa koridora VIII starpsavienojums savienos Ziemeļmaķedoniju ar Bulgārijas robežu.
Gruzija
Pa Melnās jūras zemūdens elektroenerģijas kabeli no Dienvidkaukāza uz ES tiks eksportēta zaļā enerģija.
Maroka
- Rabātas–Salē–Temaras aglomerācijā par 37 km tiks pagarināts tramvaju tīkls.
- Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecībā uz P2X ūdeņraža spēkstaciju.
Tunisija
ELMED – pirmā zemūdens augstsprieguma elektroenerģijas kabeļa starpsavienojuma izbūve starp Itāliju un Tunisiju.
Izraēla
Eiropas un Āzijas starpsavienojuma zemūdens elektroenerģijas kabelis savienos Grieķiju, Kipru un Izraēlu.
Ēģipte
- GREGY – augstsprieguma elektrostarpsavienojums Vidusjūras austrumdaļā starp Eiropu un Āfriku, kas stiepjas no Ēģiptes līdz Grieķijai.
- Aleksandrijas rajona gaisa satiksmes vadības centra modernizācija.
- Metanola ražošana zaļajai kuģniecībai.
Jordānija
- Ūdens atsāļošanas un ūdensapgādes projekts Akabā un Ammānā.
- As-Saltas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas renovācija un modernizācija; biogāzes iekārtas būvniecība.
Starptautiskās partnerības un stratēģija Global Gateway
2023. gadā ES panāca ievērojamu progresu stratēģijas Global Gateway - atvērt jaunā cilnē. ieviešanā – tas ir tās ieguldījums globālās investīciju nepietiekamības mazināšanā un zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstīšanā visā pasaulē. Proti, šajā gadā tika izvērsti gandrīz 90 jauni pamatprojekti - atvērt jaunā cilnē. Āfrikā, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, Rietumbalkānos un austrumu un dienvidu kaimiņreģionos. Šie projekti aptvēra dažādas nozares, piemēram, stratēģiskos transporta maršrutus, atjaunīgo enerģiju, zemūdens kabeļus, kritiski svarīgās izejvielas, skolotāju apmācību un vakcīnu ražošanu.
Lai paplašinātu stratēģijas Global Gateway īstenošanu, 25. un 26. oktobrī pirmajā Global Gateway forumā - atvērt jaunā cilnē. pulcējās vadošie pārstāvji no ES, partnervalstīm, uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības, domnīcām, finanšu iestādēm un starptautiskām organizācijām. Tikai divu dienu laikā vien tika parakstīti nolīgumi aptuveni 3 miljardu eiro vērtībā. ES ir apņēmusies stratēģijas ietvaros līdz 2027. gadam mobilizēt 300 miljardus eiro.
Pirmo reizi astoņos gados ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopiena rīkoja samitu, kurā tika apstiprināta ES un Latīņamerikas, un Karību jūras reģiona valstu stratēģijas Global Gateway investīciju programma - atvērt jaunā cilnē.. Paredzams, ka turpmākajos gados programma mobilizēs vairāk nekā 45 miljardus eiro. 2023. gadā ES arī noslēdza dažādas divpusējas stratēģiskas partnerības ar reģiona partnervalstīm, lai turpinātu sadarbību enerģētikas un kritiski svarīgo izejvielu jomā. Sadarbībai digitālajos un kosmosa jautājumos tika izveidota ES un Latīņamerikas, un Karību jūras reģiona valstu digitālā alianse - atvērt jaunā cilnē.. Turklāt, reaģējot uz klimata krīzi, ES pamatprogramma Euroclima - atvērt jaunā cilnē. tika paplašināta, iekļaujot 33 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis.
ES un Latīņamerikas valstu un Karību jūras reģiona valstu stratēģijas Global Gateway investīciju programma
ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās ar vairāk nekā 45 miljardiem eiro līdz 2027. gadam atbalstīt pastiprinātu sadarbību ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu. Paredzams, ka savu ieguldījumu dos arī citas valstis, kā arī privātais sektors un finanšu iestādes.
Investīciju programmā kvalitatīvu investīciju piesaistei ir vairāk nekā 130 projektu Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs.
Projekti tiks īstenoti, izmantojot Eiropas komandas iniciatīvas: ES, dalībvalstis, attīstības finansēšanas iestādes (arī Eiropas Investīciju banka), eksporta kredīta aģentūras un visi citi publiskie finansējuma avoti darbosies partnerībā ar privāto sektoru.
Programmas pamatā ir šādi galvenie pīlāri:
taisnīga un zaļa pārkārtošanās
iekļaujoša digitālā pārkārtošanās
cilvēces attīstība
veselības aprūpes sistēmu noturība un vakcīnas
Tāpat ES visu gadu turpināja stiprināt attiecības ar Āzijas un Klusā okeāna reģionu. 2022. gadā tā paziņoja par investīciju piesaistīšanu līdz 10 miljardiem eiro stratēģijas Global Gateway projektiem ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas dalībvalstīm. Tā ietvaros ES 2023. gadā sāka Zemes novērošanas programmu, lai atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām, garantētu pārtikas nodrošinājumu un reaģētu uz katastrofām. Turklāt ES uzsāka jaunas partnerības ilgtspējīgai enerģijas un dabas resursu apsaimniekošanai. Lai uzlabotu ilgtspējīgu savienojamību starp Eiropu un Vidusāziju, tā kartēja - atvērt jaunā cilnē. transporta savienojumus starp abiem reģioniem un izrietošās investīciju iespējas.
Starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju – organizāciju, kurā ir 79 valstis, izveidojās jauna partnerība. 15. novembrī tās parakstīja Samoa nolīgumu - atvērt jaunā cilnē., kas aizstāj Kotonū nolīgumu. Jaunajā tekstā galvenā uzmanība pievērsta kopīgiem centieniem risināt tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas, cilvēktiesības un veselības jautājumi. Tas kalpos attiecību veidošanai starp ES un organizāciju nākamajos 20 gados.
ES turpina īstenot 150 miljardu eiro vērto Āfrikas un Eiropas stratēģijas Global Gateway investīciju paketi, tostarp jaunas nozīmīgas Eiropas komandas iniciatīvas (ES un tās dalībvalstu kopīgie centieni) tādās nozarēs kā veselība, digitālās tehnoloģijas, zaļā enerģija, izglītība un transports.
2023. gada Eiropas komandas iniciatīvas
2023. gada oktobrī tika atklāts ES un Namībijas partnerības ceļvedis par ilgtspējīgu izejvielu vērtības ķēdēm un atjaunīgo ūdeņradi. Vienlaikus ES parakstīja nolīgumus par līdzīgām partnerībām ar Kongo Demokrātisko Republiku un Zambiju.
ES un tās dalībvalstis ir palielinājušas atbalstu tīras enerģijas ražošanai Āfrikā, piemēram, izveidojot enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas partnerību ar Senegālu un atklājot Goru Bandas saules elektrostaciju Nigērā.
Dienvidāfrikā ir sākta vakcīnu ražošana, un Ganā, Ruandā un Senegālā tiek izveidotas ražotnes.
2023. gada janvārī ES un tās dalībvalstis arī sāka 100 miljonus eiro vērtu reģionālo skolotāju iniciatīvu, kuras nolūks ir atbalstīt pilnvērtīgu izglītību visiem.
Ieviešot nevienlīdzības rādītāju - atvērt jaunā cilnē., ES 2023. gadā spēra konkrētu soli ceļā uz nevienlīdzības apkarošanu. Šis rīks palīdz novērtēt, vai pasākumi mazina nevienlīdzību un apmierina to 40 % iedzīvotāju vajadzības, kuriem ir vismazākie ienākumi.
ES un tās dalībvalstis kopā joprojām ir vadošās oficiālās attīstības palīdzības sniedzējas pasaulē, un 2022. gadā (pēdējais gads, par kuru ir pieejami dati) tās sniedza palīdzību 92,8 miljardu eiro apmērā, kas veido 43 % no kopsummas.
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība
Humānā palīdzība
Humānā palīdzība glābj dzīvības, aizsargā cilvēka cieņu un veicina globālo solidaritāti krīžu un ārkārtas situācijās. ES kopumā ir viena no lielākajām humānās palīdzības sniedzējām pasaulē. Ar humānās palīdzības budžetu, kas 2023. gadā vien bija 2,4 miljardi eiro, ES reaģēja ne tikai uz jaunām ārkārtas situācijām, bet arī uz aizmirstām krīzēm.
Konfliktu, ekonomikas satricinājumu, ekstremālu laikapstākļu un pandēmijas dēļ pārtikas trūkums - atvērt jaunā cilnē. ir sasniedzis rekordaugstu līmeni. Krievijas nelikumīgais iebrukums Ukrainā ir vēl vairāk ietekmējis pārtikas, enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenas un radījis traucējumus piegādes ķēdēs. 2023. gadā humānajai palīdzībai pārtikas un uztura jomā tika piešķirti vairāk nekā 668 miljoni eiro. Ar šo palīdzību ES mērķis ir nodrošināt, ka visizsalkušākajiem un neaizsargātajiem cilvēkiem krīzes apstākļos ir piekļuve nekaitīgai un uzturvielām bagātai pārtikai.
Pēdējos 12 Sīrijas krīzes - atvērt jaunā cilnē. gados ES un tās dalībvalstis Sīrijas iedzīvotājiem ir sniegušas plašu atbalstu kopumā 30 miljardu eiro apmērā. Tas aptver humāno, attīstības, ekonomikas un stabilizācijas palīdzību, un 2023. gadā humānajai palīdzībai ir piešķirti papildu 170 miljoni eiro.
2023. gada februārī Sīriju un Turciju skāra spēcīga 7,8 balles stipra zemestrīce. Šī zemestrīce bija viena no gadsimta stiprākajām zemestrīcēm šajā reģionā. Tomēr lielākus postījumus nodarīja turpmākas zemestrīces.
ES reaģēja nekavējoties – tā nosūtīja Turcijai 30 meklēšanas un glābšanas vienības, mobilizēja humāno palīdzību abām valstīm un 20. martā sasauca starptautisko līdzekļu devēju konferenci - atvērt jaunā cilnē. “Kopā Turcijas un Sīrijas iedzīvotājiem”. Konferencē starptautiskā sabiedrība apņēmās piešķirt 7 miljardus eiro, lai atbalstītu humanitārās vajadzības un veicinātu skarto Turcijas reģionu atjaunošanu, un sniegtu humāno palīdzību Sīrijai, kā arī agrīnu atveseļošanas un noturības atbalstu. Tas ietvēra atbalstu 1,1 miljarda eiro apmērā no ES budžeta, savukārt 400 miljoni eiro 2023. gadā tika nodrošināti no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda.
Septembrī Maroku satricināja 6,8 balles stipra zemestrīce. ES ātri mobilizēja - atvērt jaunā cilnē. 1 miljonu eiro ārkārtas līdzekļu veidā un nosūtīja humānās palīdzības un loģistikas ekspertus, un bija gatava vajadzības gadījumā piedāvāt lielāku atbalstu.
Tā kā globālā vajadzība pēc humānās palīdzības nepārprotami pieaug, ES ir pastiprinājusi centienus, lai paplašinātu globālo līdzekļu devēju bāzi un novērstu pieaugošo finansējuma nepietiekamību, ņemot vērā vajadzības, kas 2023. gadā pirmo reizi pārsniedza gandrīz 40 miljardus eiro. Šis temats bija viens no galvenajiem jautājumiem ikgadējā Eiropas Humānās palīdzības forumā - atvērt jaunā cilnē., kas martā notika Briselē (Beļģijā). Ar mērķi rast ilgtspējīgus risinājumus humanitārajām vajadzībām tas pulcēja ES ārlietu ministrus, lai apspriestu attīstības un klimata jomas fondu izmantošanu šo vajadzību pamatcēloņu novēršanai, un mudināja viņus palielināt savas saistības.
Papildus finansējumam ES ir arī izmantojusi savas spējas, lai papildinātu humānās palīdzības partnerorganizāciju darbu. Izmantojot Eiropas humānās palīdzības spējas - atvērt jaunā cilnē., tā visu gadu sniedza tiešu loģistikas atbalstu, jo īpaši Tuvajos Austrumos. Tas ietvēra dzīvības glābšanai nepieciešamo preču sadali no ES pašas krājumiem un ES humānās palīdzības gaisa tilta operāciju organizēšanu, lai transportētu palīdzības kravas partnerorganizācijām.
Tas pats tika darīts, reaģējot uz konfliktu, kas aprīlī izcēlās Sudānā, un piegādājot dzīvības glābšanai nepieciešamās preces cilvēkiem, kurus skāra konflikts Sudānā, un bēgļiem, kas tika uzņemti Čadā. Paralēls humānās palīdzības gaisa tilts tika izveidots pēc turpmākas konflikta eskalācijas Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā - atvērt jaunā cilnē., un ar vairāku lidojumu palīdzību turpinājās ārkārtas palīdzības sniegšana Afganistānas iedzīvotājiem, kas saskaras ar pasaulē lielāko humanitāro krīzi.
Vairāk nekā puse Mali iedzīvotāju ir jaunāki par 18 gadiem. Aptuveni trešdaļa no viņiem dzīvo bruņotu konfliktu skartās teritorijās. ES aktīvi strādā, lai šos bērnus aizsargātu, ātri reaģējot uz jaunām pārvietošanām un nodrošinot, ka viņu izglītība nepārtraukti turpinās.
2023. gada martā ES rīkoja konferenci, kas bija veltīta solidaritātei ar migrantiem un bēgļiem no Venecuēlas, piesaistot 815 miljonus eiro un uzsverot šo aizmirsto humanitāro krīzi. Tika organizēti turpmāki līdzekļu devēju pasākumi, lai atbalstītu Jemenas iedzīvotājus un krīzes apgabalus Āfrikas ragā un Sāhelā.
Reaģēšana uz katastrofām, to novēršana un sagatavotība tām
ES civilās aizsardzības mehānisms - atvērt jaunā cilnē., ko izveidoja 2001. gada oktobrī, ir pamats sadarbībai un solidaritātei starp dalībvalstīm un 10 citām iesaistītajām valstīm cilvēku izraisītu vai dabas katastrofu gadījumā. Ja ārkārtas situācija pārsniedz valsts reaģēšanas spējas Eiropā vai ārpus tās, tā, izmantojot mehānismu, var lūgt palīdzību.
Ar Moldovas - atvērt jaunā cilnē. un Ukrainas - atvērt jaunā cilnē. iekļaušanu, kas notika 2023. gadā, mehānismā iesaistīto skaits sasniedza 37 dalībniekus, kas Eiropā kolektīvi darbojas katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu jomā.
ES ir būtiska loma, koordinējot un finansējot kolektīvos reaģēšanas pasākumus katastrofu gadījumos ES un visā pasaulē. 2023. gadā palielinājās ar mehānisma starpniecību saņemto palīdzības pieprasījumu skaits, sasniedzot 66 aktivizēšanas gadījumu, kuros bija nepieciešams reaģēt gan uz dabas, gan cilvēku izraisītām krīzēm visā Eiropā un ārpus tās. To starpā bija notiekošais karš Ukrainā, spēcīgā zemestrīce Sīrijā un Turcijā, postošie meža ugunsgrēki Kanādā un Grieķijā un nepieredzētie plūdi Itālijā, Lībijā un Slovēnijā.
ES ir vēl vairāk paplašinājusi savus stratēģiskos rescEU krājumus, kas izveidoti kā galējais līdzeklis, lai atbalstītu lielas ārkārtas situācijas, kuras pārsniedz dalībvalstu reaģēšanas spējas. Šajā sakarā ES ir izveidojusi savas patvēruma vietu rezerves, kurās vairākās valstīs var izmitināt tūkstošiem cilvēku. Tā ir arī sākusi veidot rescEU neatliekamās medicīniskās palīdzības vienību - atvērt jaunā cilnē., radot pirmo viseiropas lauka hospitāli. Vairākas dalībvalstis ir saņēmušas ES finansējumu, lai izveidotu rescEU pirmo ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro stratēģisko rezervi, kā arī ārkārtas enerģijas rezervi ar ģeneratoriem un citām iekārtām.
ES palīdz valdībām, organizācijām un kopienām paredzēt katastrofas, sagatavoties un reaģēt uz tām. Kopienas saņem atbalstu šo mērķu sasniegšanā, izmantojot agrīnās brīdināšanas sistēmas, apmainoties ar pieredzi, nodrošinot apmācību reaģēšanai ārkārtas situācijās un uzkrājot pirmās nepieciešamības preces.
Šajā sakarā ES ir atjaunojusi savas saistības - atvērt jaunā cilnē. attiecībā uz ANO Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai. Tā arī atbalsta Latīņameriku un Karību jūras reģionu, izmantojot saprašanās memorandu par sadarbību saistībā ar sagatavotību katastrofām un riska pārvaldību. Tā kā riska situācija Eiropā ir pasliktinājusies, ES 2023. gadā pieņēma piecus noturības pret katastrofām mērķus - atvērt jaunā cilnē.. Tie ir mērķi, kas palīdz kopienām visā Eiropā paredzēt un novērst turpmākas lielas katastrofas, sagatavoties un reaģēt uz tām. Tie izveido saikni starp konkrētiem katastrofu scenārijiem un reaģēšanas spējām, un ar tiem paredzēts reāli un efektīvi stiprināt noturību pret katastrofām.
Noturība pret katastrofām – pieci ES mērķi
Paredzēt
Labāka riska novērtēšana
Sagatavoties
Uzlabota cilvēku informētība un gatavība
Brīdināt
Uzlabotas agrīnās brīdināšanas sistēmas
Reaģēt
Spēcīgāks ES civilās aizsardzības mehānisms
Aizsargāt
Visā Eiropā stingri koordinēt reakciju ārkārtas situācijās
Tirdzniecības nolīgumi
ES sadarbojas ar valstīm visā pasaulē un starptautiskām organizācijām, lai veicinātu tirdzniecību un ekonomisko labklājību, vienlaikus nodrošinot, ka tehnoloģijas palīdz kalpot sabiedrībai un tiek izmantotas, respektējot kopīgas demokrātiskas vērtības.
Jūnijā Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels nāca klajā ar Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju - atvērt jaunā cilnē. – visaptverošu pieeju, lai panāktu spēcīgāku un noturīgāku ekonomiku. Tā paplašinās ES industriālo bāzi, aizsargās vitāli svarīgas ekonomiskās intereses un, lai uzlabotu globālo ekonomisko drošību, veicinās sadarbību ar plašu trešo valstu loku.
2023. gadā ES panāca labu progresu attiecībā uz vairākiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Tā parakstīja un pieņēma - atvērt jaunā cilnē. 2022. gadā noslēgto nolīgumu ar Jaunzēlandi. Tika parakstīts arī ES un Čīles nolīgums; tas pavēra ceļu oficiālai pieņemšanai.
ES pabeidza sarunas un parakstīja ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Keniju - atvērt jaunā cilnē., kas ir vērienīgākais nolīgums ilgtspējas jomā, par kuru ES ir risinājusi sarunas ar kādu jaunattīstības valsti. Turpinājās arī darbs pie ES un Angolas ilgtspējīgu investīciju veicināšanas nolīguma, un Komisija ierosināja Padomei nolīgumu noslēgt un parakstīt.
Turpinājās sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar Austrāliju, Indiju un Indonēziju, kā arī tehniskais un juridiskais darbs pie ES un Mercosur tirdzniecības nolīguma. Tika atsāktas arī sarunas ar Taizemi - atvērt jaunā cilnē..
Pēc ES un Japānas augsta līmeņa ekonomikas dialoga - atvērt jaunā cilnē. jūnijā un ES un Japānas samita - atvērt jaunā cilnē. jūlijā abas puses vienojās turpināt sadarbību saskaņā ar ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Tas ietver sarunu paplašināšanu par ekonomisko drošību un vienošanos par digitālās tirdzniecības principiem.
Decembrī Pekinā notika nozīmīgs ES un Ķīnas samits - atvērt jaunā cilnē. – pirmais klātienes samits kopš 2019. gada, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai panāktu konkrētu progresu ES un Ķīnas attiecībās. Darba kārtības centrā bija diskusijas par ES un Ķīnas tirdzniecības deficīta līdzsvarošanu, taisnīgas ekonomiskās partnerības veicināšanu un starptautisko normu ievērošanu.
Asambleja arī pievērsās tādām kritiskām globālām problēmām kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, saspīlējums Tuvajos Austrumos, klimata pārmaiņas, veselības problēmas un cilvēktiesību jautājumi Ķīnā. Samitā tika uzsvērts, cik svarīga ir sadarbība un savstarpēja cieņa globālos jautājumos.
Ar Amerikas Savienotajām Valstīm turpinājās sarunas par Globālo vienošanos par ilgtspējīgu tēraudu un alumīniju, lai risinātu jaudas pārpalikuma problēmu pasaules tirgos un padarītu pasaules tērauda tirdzniecību ilgtspējīgāku. Lai atbalstītu šos centienus, ASV un ES vienojās - atvērt jaunā cilnē. attiecīgi līdz 2025. gada 31. decembrim un 2025. gada 31. martam pagarināt ASV tarifu apturēšanu konkrētiem ES tērauda un alumīnija daudzumiem un ES līdzsvara atjaunošanas tarifu apturēšanu ASV precēm. Tika sāktas arī sarunas ar ASV par kritiski svarīgu derīgo izrakteņu nolīgumu, kas ļautu ES ražotiem elektrotransportlīdzekļiem un to detaļām izmantot konkrētus ASV Inflācijas samazināšanas akta nodokļu kredītus.
ES un ASV turpināja attīstīt savas digitālās un tirdzniecības attiecības ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes - atvērt jaunā cilnē. satvarā, kuras ceturtā ministru līmeņa sanāksme notika maijā. Pamatojoties uz ES un ASV padomes panākumiem, arī ES un Indija maijā rīkoja pirmo ES un Indijas Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes ministru sanāksmi - atvērt jaunā cilnē. (pēc tās izveidošanas - atvērt jaunā cilnē. februārī). Sanāksmes laikā abas puses vienojās padziļināt sadarbību trīs galvenajās jomās: tehnoloģijas, tīra enerģija un tirdzniecība.
Vindzoras regulējums - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. ir svarīgs atskaites punkts ES un Apvienotās Karalistes attiecībās. Tajā sniegti galīgie risinājumi īstenošanas problēmām, kas saistītas ar Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju (izstāšanās līguma neatņemama daļa), atkārtoti apstiprināts, ka gan ES, gan Apvienotā Karaliste pilnībā atbalsta Belfāstas nolīgumu, un atvieglota tirdzniecība starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju, un aizsargāts ES vienotais tirgus. Abas puses ir apņēmušās pilnībā un laikus īstenot visus regulējuma elementus.
2023. gadā tika panākts progress arī saistībā ar tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, kas atviegloja sadarbību tirdzniecības, transporta, enerģētikas un drošības jomā, kā arī tādās jomās kā kiberdrošība un finanšu pakalpojumi. Apvienotā Karaliste un ES panāca vienošanos - atvērt jaunā cilnē. par Apvienotās Karalistes dalību ES pētniecības un inovācijas programmā “Apvārsnis Eiropa” un ES pasaulē lielākajā Zemes novērošanas programmā Copernicus.
Pateicoties ES atbalstam Kipras noregulējuma procesam, Zaļās līnijas - atvērt jaunā cilnē. tirdzniecība starp Kipras turkiem un Kipras grieķiem 2023. gadā pieauga līdz rekordlielam apjomam 16 miljonu eiro apmērā. Šī tirdzniecība vairo uzticēšanos starp abām kopienām un palīdz Kipras ekonomikai. Lai veicinātu šo izaugsmi, oktobrī tika atvērta ES finansēta vienas pieturas aģentūra - atvērt jaunā cilnē., kas piedāvā konsultācijas vietējiem tirgotājiem.
ES izveidoja vairākas digitālās partnerības, lai nostiprinātu sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem, tostarp Kanādu un valstīm Indijas un Klusā okeāna reģionā, piemēram, Singapūru - atvērt jaunā cilnē. un Dienvidkoreju - atvērt jaunā cilnē.. Mērķis ir pastiprināt sadarbību, lai veidotu drošu un aizsargātu digitālo telpu un noturīgu digitālo pārveidi. Ir turpinājusi attīstīties arī stratēģiskā partnerība starp ES un Japānu - atvērt jaunā cilnē., un abas puses ir parakstījušas nolīgumus, lai uzlabotu sadarbību digitālās infrastruktūras, pusvadītāju un izejvielu piegādes ķēžu jomā.
Vēl viens ES mērķis ir stiprināt saikni ar pasaules vadošajām zinātnieku aprindām. Jaunzēlandes pievienošanās - atvērt jaunā cilnē. programmai “Apvārsnis Eiropa”, kas notika 2023. gadā, bija liels sasniegums, jo Jaunzēlande bija pirmais šā pasākuma partneris, kas ģeogrāfiski neatrodas tuvu Eiropai. Kanādas iesaistīšanās - atvērt jaunā cilnē. vēl vairāk paplašina šo starptautisko zinātnisko aliansi.
