1. nodaļa. ES reakcija uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu
Ievads
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu apdraud demokrātijas būtību un sabiedrībai visā pasaulē atgādina par autoritārisma briesmām. Eiropas Savienības nelokāmais atbalsts Ukrainai ir kas vairāk nekā solidaritāte ar kaimiņvalsti, tai saskaroties ar nelikumīgu un nepamatotu iebrukumu; tas atspoguļo kopīgu apņemšanos ievērot demokrātijas principus un aizsargāt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un mieru Eiropā.
2023. gadā ES turpināja sniegt atbalstu Ukrainai, tai saskaroties ar neprovocēto un nepamatoto Krievijas agresijas karu un Ukrainas teritorijas daļu nelikumīgo aneksiju. Šajā nodaļā ir izklāstīti dažādie veidi, kādos ES atbalsta Ukrainu, tai skaitā sniedzot finansiālo un humāno palīdzību un nodrošinot civilo aizsardzību, apkarojot dezinformāciju, uzņemot Ukrainas bēgļus, nodrošinot militāro palīdzību un apmācību, palīdzot Ukrainas aizsardzībā un rekonstrukcijā, kā arī ar sankcijām un kriminālvajāšanu nodrošinot, ka Krievija izjūt sekas par saviem noziegumiem.
Solidaritāte ar Ukrainu
Finansiālā palīdzība un militārais atbalsts
Kopš Krievijas agresijas kara sākuma un līdz 2023. gada beigām ES un tās dalībvalstis Ukrainai un tās iedzīvotājiem bija darījušas pieejamu kopējo palīdzību - atvērt jaunā cilnē. gandrīz 85 miljardu eiro apmērā. Tas jo īpaši ietver makrofinansiālo palīdzību 25,2 miljardu eiro apmērā, tostarp atbalsta paketi Ukrainai 18 miljardu eiro - atvērt jaunā cilnē. apmērā 2023. gadā, izmantojot instrumentu “Makrofinansiālā palīdzība +”. Makrofinansiālā palīdzība ir ES sniegta finansiāla palīdzība, lai partnervalstīm, kuras saskaras ar nopietnām finansiālām grūtībām, palīdzētu stabilizēt to ekonomiku un veikt nepieciešamās reformas. Šie līdzekļi palīdz Ukrainai turpināt maksāt algas un pensijas, nodrošināt sabiedriskos pamatpakalpojumus, piemēram, slimnīcu un skolu darbību un ēku pārvietoto personu izmitināšanai uzturēšanu, kā arī atjaunot kritisko infrastruktūru. Tie arī palīdz valstij veikt institucionālas reformas, piemēram, korupcijas apkarošanas un tiesu iestāžu reformas.
Apvienotā militārā palīdzība, ko Ukrainai līdz šim ir sniegusi ES un tās dalībvalstis, ir vairāk nekā 27 miljardi eiro, tai skaitā Eiropas Miera mehānisma - atvērt jaunā cilnē. ietvaros piešķirtie 5,6 miljardi eiro. Tas ietver kopīgu iepirkumu un tūlītēju munīcijas piegādi Ukrainai, par ko tika panākta vienošanās 2023. gada martā - PDF fails – atvērt jaunā cilnē., līdz gada beigām piegādājot aptuveni 313 600 munīcijas lādiņu un 3315 raķetes. Eiropas Miera mehānisms arī palīdz uzlabot Ukrainas bruņoto spēku spējas, izmantojot ES militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam - atvērt jaunā cilnē. ar 362 miljonu eiro piešķīrumu, ko pārvalda Eiropas Savienības Padome. Lielāko daļu no atlikušās militārās palīdzības Ukrainai sniedz un finansē dalībvalstis divpusēji.
Militārais atbalsts
Eiropas Miera mehānisms ir instruments, ko izmanto, lai finansētu ārējo darbību, kurai ir militāri vai aizsardzības aspekti. Tas arī ļauj sniegt palīdzību partnervalstīm miera uzturēšanas operācijās. To finansē dalībvalstis.
Mehānismam ir bijusi galvenā loma militārā atbalsta sniegšanā Ukrainai. Kopš Krievijas neprovocētās un nepamatotās militārās agresijas pret Ukrainu sākuma ES ar šā instrumenta starpniecību ir pieņēmusi septiņas atbalsta paketes. Atbalsts izpaužas kā aizsardzības militārā ekipējuma piegādes Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kā arī trīs virzienu munīcijas iniciatīva Ukrainas bruņoto spēku atbalstam par kopējo summu 5,6 miljardi eiro.
Izmantojot mehānismu, ES arī finansē Ukrainas bruņoto spēku apmācību, izmantojot ES militārās palīdzības misiju, kuras galvenā mītne atrodas Polijā un Vācijā. Tādējādi pirmo reizi vēsturē ES nodrošina militāru apmācību kara skartai valstij. Līdz 2023. gada beigām misija bija apmācījusi aptuveni 39 000 Ukrainas karavīru.
Reaģējot uz Padomes steidzamo aicinājumu piegādāt munīciju Ukrainai, Komisija 2023. gada maijā ierosināja Munīcijas ražošanas atbalsta aktu - atvērt jaunā cilnē.. Jūlijā pieņemtā akta mērķis ir stiprināt ES aizsardzības rūpniecības reaģētspēju un tās spēju nodrošināt savlaicīgu munīcijas un raķešu piegādi Eiropā. Šim nolūkam Komisija, izmantojot 2024. gadā piešķiramās dotācijas, piešķīra 500 miljonus eiro ražošanas uzlabošanai un paātrināšanai. (Sīkāku informāciju par ES uzlabotajām aizsardzības spējām sk. 8. nodaļā.)
Iepriekš minētā kopējā summa gandrīz 85 miljardu eiro apmērā ietver arī 17 miljardus eiro, kas dalībvalstīm darīti pieejami bēgļu uzņemšanai un atbalstam. ES nodrošina pagaidu aizsardzību - atvērt jaunā cilnē. gandrīz 4,2 miljoniem Ukrainas bēgļu, kas pašlaik dzīvo ES.
ES kopā ar tās dalībvalstīm ir arī apņēmusies piešķirt aptuveni 3 miljardus eiro humānajai palīdzībai Ukrainā - atvērt jaunā cilnē.. No šīs summas Komisija tieši ir piešķīrusi aptuveni 800 miljonus eiro. (Sīkāku informāciju sk. iedaļā “Humānā un civilās aizsardzības palīdzība Ukrainai”).
Jūnijā Ukrainai tika piešķirta piekļuve ES infrastruktūras finansēšanas programmai - atvērt jaunā cilnē. – Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam - atvērt jaunā cilnē.. Tas nozīmē, ka Ukraina tagad var pieteikties ES finansējumam infrastruktūras projektiem, kas uzlabos tās enerģētikas, transporta un digitālos savienojumus ar ES. 2023. gadā ES pieņēma arī vēsturisko lēmumu - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu, atzīstot ievērojamos centienus, ko tā ir īstenojusi, lai pieskaņotos ES standartiem (sk. 8. nodaļu).
Visbeidzot, ES visa gada garumā atbalstīja arī Ukrainas kaimiņvalstis, jo īpaši Moldovu, kas saņēma humāno palīdzību 58 miljonu eiro apmērā, lielāku makrofinansiālo palīdzību un piekļuvi ES programmai infrastruktūras finansēšanai - atvērt jaunā cilnē..
89 % ES iedzīvotāju piekrīt, ka ES būtu jāturpina sniegt humāno palīdzību cilvēkiem, kurus skāris karš Ukrainā.
85 % ES iedzīvotāju piekrīt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā liecina par nepieciešamību ES nodrošināt savu enerģētisko un ekonomisko drošību.
79 % ES iedzīvotāju piekrīt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā liecina par nepieciešamību ES palielināt militāro sadarbību starp dalībvalstīm.
77 % ES iedzīvotāju piekrīt, ka Krievijas iestādes būtu jāsauc pie atbildības par pašreizējo situāciju Ukrainā.
71 % ES iedzīvotāju piekrīt, ka ES būtu jāturpina paust solidaritāti Ukrainai.
Avoti: Eirobarometra zibensaptauja Nr. 533 - atvērt jaunā cilnē., 2023. gada septembris; Eirobarometra standartaptauja Nr. 100 - atvērt jaunā cilnē., 2023. gada decembris.
ES sankcijas
Papildus finansiālai palīdzībai un citam taustāmam atbalstam Ukrainai un tās iedzīvotājiem ES ir noteikusi vēl nepieredzētas un tālejošas sankcijas pret Krieviju, reaģējot uz tās agresijas karu pret Ukrainu.
Reaģējot uz šo netaisnīgo un nelikumīgo karu, sankcijas ir viens no ES instrumentiem, ar ko vājināt Krievijas ekonomiskās spējas un ierobežot tās spēju finansēt agresijas karu. Šajā ziņā sankcijas atbilst ES galvenajam mērķim, proti, turpināt darbu pie tā, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru. Kopš 2022. gada 23. februāra ES ir noteikusi kopumā 12 sankciju paketes pret Krieviju. Tās ir vērstas ne tikai pret konkrētām personām un struktūrām, bet arī pret finanšu, rūpniecības, transporta un enerģētikas nozarēm.
2023. gada februārī un jūnijā ES pieņēma desmito - atvērt jaunā cilnē. un vienpadsmito - atvērt jaunā cilnē. sankciju paketi pret Krieviju. Ar tām ES sankciju sarakstam pievienoja 225 personas un vienības. Papildu pasākumi ietvēra jaunus aizliegumus eksportēt uz Krieviju kritiski svarīgas tehnoloģijas un rūpniecības preces, jo īpaši tehnoloģijas ar potenciālu militāru pielietojumu. Turklāt šīs paketes bija vērstas pret Krievijas dezinformācijas papildu avotiem, paplašināja no valsts aizliegtā importa sarakstu un ieviesa pasākumus, lai novērstu šo sankciju apiešanu, tostarp tiecoties ciešāk sadarboties ar galvenajām trešām valstīm, lai labāk uzraudzītu, kontrolētu un bloķētu reeksportu.
Divpadsmitā - atvērt jaunā cilnē. un jaunākā sankciju pakete tika pieņemta 18. decembrī, un sankciju sarakstam tika pievienotas vēl 140 personas un uzņēmumi. Tika noteikti arī jauni importa un eksporta aizliegumi, piemēram, aizliegums eksportēt Krievijas dimantus uz ES, un tie tiks īstenoti ciešā sadarbībā ar G7 partneriem. Turklāt pakete pastiprināja naftas cenu griestu īstenošanu, ieviešot jaunus pasākumus, lai labāk uzraudzītu to, kā tankkuģi tiek izmantoti cenu griestu apiešanai. Tika ieviesti arī striktāki aktīvu iesaldēšanas pienākumi un stingri pasākumi pret trešo valstu uzņēmumiem, kuri apiet sankcijas.
ES kopā ar saviem partneriem ir vienojusies par sankcijām pakļautu kaujaslauka preču prioritāru sarakstu - PDF fails – atvērt jaunā cilnē.. Uzņēmumiem attiecībā uz šīm precēm būtu jāpiemēro pienācīga rūpība, un trešās valstis nedrīkst tās eksportēt uz Krieviju. Turklāt ES ir apzinājusi ekonomiski kritiski svarīgas preces - PDF fails – atvērt jaunā cilnē., attiecībā uz kurām novērotas anomālas tirdzniecības plūsmas. Tika novērots, ka šīs preces caur konkrētām trešām valstīm tiek pārvietotas uz Krieviju.
Līdzekļu iesaldēšanas pasākumi ir viens no redzamākajiem un politiski nozīmīgākajiem sankciju veidiem. Kopumā ierobežojošie pasākumi pašlaik attiecas uz gandrīz 1950 vienībām un personām - atvērt jaunā cilnē., un ir iesaldēti Krievijas un Baltkrievijas oligarhiem un uzņēmumiem piederošie aktīvi vairāk nekā 28 miljardu eiro apmērā. Dalībvalstis ir ziņojušas arī par Eiropas Savienībā iesaldētiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā.
Pats karš un ierobežojošie pasākumi rada ievērojamu spriedzi Krievijas ekonomikā, jo tie veicina izdevumu strauju pieaugumu, rubļa vērtības samazināšanos, pieaugošu inflāciju un spriedzi darba tirgū, kas izpaužas kā darba ņēmēju zaudēšana. Rublis ir zaudējis aptuveni 40 % no savas vērtības salīdzinājumā ar maksimālo līmeni 2022. gada vasarā, kā rezultātā Krievijas Centrālā banka bija spiesta paaugstināt procentu likmes no 8 % līdz 16 % un pastiprināt kapitāla kontroli. Budžeta ieņēmumi no naftas un gāzes 2023. gadā samazinājās par 40 %, pateicoties naftas cenu griestiem, par kuriem panākta vienošanās ar G7 partneriem. Šī ietekme laika gaitā tikai pastiprināsies, jo pasākumi ir izstrādāti tā, lai ilgtermiņā ietekmētu Krievijas budžetu un tās rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi.
Sankcijas tiek piemērotas arī Krievijas sabiedrotajai Baltkrievijai. Padome 2023. gada 3. augustā pieņēma septīto sankciju paketi - atvērt jaunā cilnē., reaģējot uz cilvēktiesību pārkāpumiem un pilsoniskās sabiedrības apspiešanu valstī. ES nenosaka visaptverošas sankcijas visai valstij, bet gan vēršas pret Baltkrievijas ekonomikas stratēģiskajām nozarēm, piemēram, ieroču tirdzniecību, tirdzniecību ar potenciāli militārām vajadzībām izmantojamām tehnoloģijām un aviācijas un kosmosa nozarē izmantotām precēm.
Dezinformācijas apkarošana
Izmantojot valstij piederošos ziņu kanālus un saistītos kanālus, Krievija izplata sagrozītu informāciju un kara propagandu, mēģinot pamatot savas agresīvās darbības pret Ukrainu un uzveļot vainu Ukrainai un Rietumiem. Lai to novērstu, ES atbalsta Ukrainas saziņu ar globālajiem partneriem, tostarp starptautiskos forumos un diskusijās. ES rīkojas daudzos līmeņos, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku, atbalstot valdības iestādes, pilsonisko sabiedrību, mediju organizācijas un tiešsaistes platformas saskaņā ar atjaunināto Prakses kodeksu dezinformācijas jomā - atvērt jaunā cilnē..
Sankciju pret Krieviju ietvaros ES ir apturējusi daudzu Krievijas valstij piederošu un Kremli atbalstošu dezinformācijas kanālu apraides darbības. Kopumā 2023. gads iezīmēja būtiskas pārmaiņas cīņā pret dezinformāciju ES. Stājoties spēkā Digitālo pakalpojumu aktam - atvērt jaunā cilnē., ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir regulāri jāizvērtē visi iespējamie to pakalpojumu radītie riski sabiedrībai. Riski ietver draudus vārda brīvībai un risku, ka nodrošinātāju pakalpojumi tiks izmantoti dezinformācijas kampaņām.
Jūlijā Komisija izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus - atvērt jaunā cilnē. 1,2 miljonu eiro vērtībā projektiem, kuri palīdz atpazīt, kā tiešsaistē un bezsaistē rodas dezinformācijas vēstījumi par Krievijas karu pret Ukrainu, vēlēšanām un LGBTIK kopienu un kā ar tiem cīnīties. Šie projekti būs daļa no plašākiem centieniem apkarot dezinformāciju, piemēram, platformas EUvsDisinfo - atvērt jaunā cilnē. un ātrās brīdināšanas sistēmas - PDF fails – atvērt jaunā cilnē..
2023. gadā tika turpināti mērķtiecīgi sociālo mediju paziņojumi un kampaņas, lai atmaskotu Krievijas dezinformāciju par sankcijām un pārtikas nodrošinājumu un enerģētisko drošību. Visbeidzot, lai nodrošinātu, ka no Ukrainas pārvietotās personas ir informētas par savām tiesībām, Komisija rīkoja izpratnes veicināšanas kampaņu par to, cik svarīgi ir izmantot oficiālus informācijas avotus.
Humānā un civilās aizsardzības palīdzība Ukrainai
ES civilās aizsardzības un humānās palīdzības finansējums - atvērt jaunā cilnē. palīdz cilvēkiem Ukrainā, īstenojot dažādus atbalsta veidus. Kopumā šīs palīdzības vērtība ir aptuveni 1,6 miljardi eiro (aptuveni 800 miljoni eiro humānajai palīdzībai un 800 miljoni eiro civilās aizsardzības palīdzībai natūrā). Humānā palīdzība ietver pārtikas, ūdens, būtisku mājsaimniecības preču nodrošināšanu, veselības aprūpes, garīgās veselības un psihosociālā atbalsta un ārkārtas patvēruma nodrošināšanu. ES palīdzība Ukrainai ietver arī atbalstu Ukrainas jauniešiem izglītības turpināšanai un palīdzību skaidrā naudā pamatvajadzību apmierināšanai. ES koordinē humāno un attīstības palīdzību, izmantojot saiknes pieeju - atvērt jaunā cilnē., nodrošinot ne tikai neatliekamo vajadzību apmierināšanu, bet arī palīdzības ilgtspēju ilgtermiņā.
Psihosociālais atbalsts tiek sniegts arī pārvietotām personām dalībvalstīs, izmantojot programmu “ES – veselībai” - atvērt jaunā cilnē. un lielā mērā sadarbojoties ar Starptautisko Sarkanā Krusta un Sarkanā pusmēness biedrību federāciju. Turklāt ES koordinē Ukrainas pacientu, kuriem steidzami nepieciešama ārstēšana, medicīnisko evakuāciju, pārvietojot viņus uz slimnīcām visā Eiropā specializētas aprūpes saņemšanai. Laikposmā no 2022. gada marta līdz 2023. gada 19. decembrim gandrīz 3000 pacientu, kuriem bija nepieciešama medicīniskā evakuācija, tika veiksmīgi pārvesti uz 22 dalībvalstīm vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.
Ar Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centra - atvērt jaunā cilnē. starpniecību ES koordinē savu vērienīgāko civilās aizsardzības operāciju, lai sniegtu ārkārtas palīdzību grūtībās nonākušiem cilvēkiem (sk. 8. nodaļu).
Visas 27 dalībvalstis, kā arī Islande, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija un Turcija, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, ir piedāvājušas palīdzību natūrā, sākot ar medicīnas precēm, patvēruma aprīkojumu un transportlīdzekļiem un beidzot ar ugunsdzēšanas un energoapgādes aprīkojumu. Lai šīs ārkārtas preces novirzītu uz Ukrainu, ES ir atvērusi papildu loģistikas centrus Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Līdz 2023. gada beigām Ukrainai bija piegādāti gandrīz 100 000 tonnu šādas palīdzības.
ES ir arī sniegusi palīdzību no rescEU - atvērt jaunā cilnē. krājumiem. rescEU ir Eiropas spēju rezerve, ko pilnībā finansē ES. Tā ietver ugunsdzēšanas lidmašīnu un helikopteru floti, medicīniskās evakuācijas lidmašīnas un medicīnisko preču krājumus un lauka hospitāļus, kas var reaģēt uz ārkārtas situācijām. ES ir nodevusi Ukrainas rīcībā elektroenerģijas ģeneratorus, medicīnisko aprīkojumu un pagaidu patvēruma vienības.
Turklāt pēc Nova Kahovka aizsprosta pārrāvuma - atvērt jaunā cilnē. tika nosūtītas ūdens attīrīšanas stacijas, savukārt reaģēšanai uz sabiedrības veselības apdraudējumiem, piemēram, ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem, tika piegādāts specializētais aprīkojums, piemēram, dekontaminanti, aizsargtērpi un joda tabletes.
Lai palīdzētu Ukrainas bērniem atgriezties skolā, ES 2022. gada decembrī sāka kampaņu “Skolas autobusi Ukrainai” - atvērt jaunā cilnē.. Tās rezultātā ES un tās dalībvalstis uz Ukrainu nosūtīja vairāk nekā 380 autobusu.
Cilvēku, kuri bēg no kara, uzņemšana
Neprovocētais un nepamatotais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu izraisīja cilvēku lielāko piespiedu pārvietošanu Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Lai aizsargātu to cilvēku tiesības, kuri bēg no Ukrainas uz Eiropas Savienību, ES ātri ieviesa Pagaidu aizsardzības direktīvu - atvērt jaunā cilnē.. Līdz 2023. gada beigām gandrīz 4,2 miljoniem cilvēku no Ukrainas bija tiesības uz uzturēšanos, izmitināšanu, veselības aprūpi, izglītību un darbu ES. Oktobrī šī pagaidu aizsardzība tika pagarināta - atvērt jaunā cilnē. līdz 2025. gada martam. Solidaritātes platforma - atvērt jaunā cilnē. palīdzēja dalībvalstīm koordinēt bēgļu no Ukrainas - atvērt jaunā cilnē. uzņemšanu un turpina palīdzēt direktīvas īstenošanā.
Lai aizsargātu ukraiņus, ES:
-
2022. gada 4. martā
aktivizēja pagaidu aizsardzības pasākumus, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri bēg no kara
-
2022. gada 6. aprīlī
sniedza ieteikumu par ātru, taisnīgu un elastīgu kvalifikāciju atzīšanu
-
2022. gada 14. jūnijā
izdeva norādes, lai atvieglotu piekļuvi darbvietām, apmācībai un pieaugušo izglītībai ES
-
2022. gada 6. jūlijā
sniedza norādījumus saskaņā ar iniciatīvu “Drošas mājas”, lai atbalstītu izmitinātājus un uzņemtos cilvēkus
-
2022. gada 10. oktobrī
izveidoja ES Talantu kopfonda pilotprojekta tiešsaistes rīku, lai palīdzētu cilvēkiem meklēt darbu ES
-
2023. gada 4. martā
piedāvāja aizsardzību 4 miljoniem cilvēku ES, tostarp vairāk nekā 700 000 studentu
Nodrošināt ātru un efektīvu integrāciju darba tirgū – tas ir vēl viens svarīgs veids, kā ES pretimnākoši uzņem tos, kas bēg no bruņotā konflikta. Ar pasākumiem, kas 2022. gadā pieņemti saskaņā ar kohēzijas politiku, piemēram, paketēm “kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā” - atvērt jaunā cilnē. un “elastīga palīdzība teritorijām” - atvērt jaunā cilnē., kohēzijas politikas finansēšanas noteikumos tika ieviesta nepieciešamā elastība, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var izmantot šo finansējumu Ukrainas bēgļu uzņemšanai. Arī 2023. gadā šie pasākumi ļāva piešķirt finansējumu sociālās integrācijas programmām, veselības aprūpei, pārtikai, pamata palīdzībai un orientēšanai darba tirgū. Pēdējā minētā joma ietver valodu kursus, izglītību, sociālos pakalpojumus un bērnu aprūpi. Nodarbinātība palīdz cilvēkiem no jauna sakārtot savu dzīvi, attīstīt prasmes, dot ieguldījumu uzņēmējkopienās un galu galā atbalstīt rekonstrukciju Ukrainā.
Tagad ES strādā vairāk nekā 1,5 miljoni ukraiņu.
Avots: Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkla apsekojums - atvērt jaunā cilnē..
ES palīdz ukraiņiem integrēties darba tirgū, ļaujot ātri validēt prasmes un atzīt profesionālās un akadēmiskās kvalifikācijas. Tā ir izveidojusi ES Talantu kopfonda pilotprojektu - atvērt jaunā cilnē. – tiešsaistes darba meklēšanas rīku, kas piemeklē piemērotas darbvietas un vakances cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā. Turklāt dalībvalstu nodarbinātības dienesti darbojas kā starpnieki starp darba meklētājiem un darba devējiem valsts līmenī. Jūlijā Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkls pieņēma kopīgas pamatnostādnes integrācijas darba tirgū turpmākam atbalstam.
ES ir arī apņēmusies nodrošināt pārvietoto Ukrainas bērnu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. Tā ir mobilizējusi vairākus instrumentus, galvenokārt stratēģiskā satvara Eiropas sadarbībai izglītības jomā - atvērt jaunā cilnē. ietvaros, piemēram, politikas norādes par mācīšanos no līdzbiedriem, tiešsaistes platformas un finansējumu. Finansējuma programma Erasmus+ - atvērt jaunā cilnē. arī tiek izmantota, lai atbalstītu bēgļu studentu izglītību. Augstākā izglītība tiek atbalstīta arī ar MSCA4Ukraine - atvērt jaunā cilnē. stipendiju shēmu. Pateicoties šīs iniciatīvas sniegtajam finansējumam un atbalstam, līdz 2023. gada beigām 124 Ukrainas pētnieki varēja turpināt darbu ES un dažādās trešās valstīs, kuras ir iesaistījušās programmā “Apvārsnis Eiropa”.
Turklāt Komisija ir uzsākusi trīs jaunas iniciatīvas - atvērt jaunā cilnē., lai veicinātu ES sadarbību ar Ukrainu pētniecības un inovācijas jomā: jauns pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” birojs Kijivā - atvērt jaunā cilnē., jauna Eiropas Inovācijas padomes iniciatīva Ukrainas dziļo tehnoloģiju kopienas atbalstam - atvērt jaunā cilnē. un jauns Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kopienas centrs - atvērt jaunā cilnē..
Visbeidzot, ES apzinās, cik vērtīgas ir kultūras izpausmes, palīdzot cilvēkiem pārdzīvot traumatiskus notikumus un veidojot kopienas sajūtu un savstarpēju izpratni. 2022. gadā ES programma “Radošā Eiropa” izsludināja uzaicinājumu iesniegt projektus - atvērt jaunā cilnē., kas atbalstītu māksliniekus un kultūras organizācijas ārpus Ukrainas. 2023. gada maijā tika paziņoti uzvarētāji - atvērt jaunā cilnē.: ZMINA, Culture Helps un U-RE-Herit konsorciji atbalstīs Ukrainas māksliniekus un veicinās Ukrainas kultūras mantojuma atjaunošanu.
Integrācija vienotajā tirgū un citi nolīgumi
2023. gada aprīlī Ukraina pievienojās ES civilās aizsardzības mehānismam - atvērt jaunā cilnē. kā iesaistītā valsts. Lai arī augustā Ukraina joprojām atradās oficiālajā pievienošanās mehānismam procesā, tā nosūtīja 51 pirmās palīdzības sniedzēju un 19 transportlīdzekļus, lai pēc postošajiem plūdiem palīdzētu glābšanas darbos Slovēnijā. Ukraina kā pilnībā iesaistīta valsts ar mehānisma starpniecību varēs nosūtīt palīdzību kopā ar citām dalībvalstīm, kad cita valsts saskarsies ar krīzi, piedāvājot tādu pašu solidaritāti, kādu tā ir saņēmusi. Tas arī liecina par svarīgu soli ceļā uz Ukrainas integrāciju ES un paplašina ES civilās aizsardzības mehānisma austrumu kaimiņreģionu.
Ukraina ir turpinājusi integrāciju ES vienotajā tirgū, pievienojoties Vienotā tirgus programmai - atvērt jaunā cilnē., parakstot asociācijas nolīgumu Eiropas komisāru un Ukrainas valdības sanāksmē - atvērt jaunā cilnē. Kijivā 2023. gada 2. februārī. Šis nolīgums ļauj Ukrainas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem gūt labumu no īpašiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuru rezultātā var iegūt finansējumu, un piedalīties tādās iniciatīvās kā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” - atvērt jaunā cilnē. un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls - atvērt jaunā cilnē..
Lai atbalstītu Ukrainas mazo un vidējo uzņēmumu integrāciju vienotajā tirgū, tika izsludināti divi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus - atvērt jaunā cilnē., kuru kopējais budžets bija 7,5 miljoni eiro. Turklāt strauji turpinājās darbs pie sarunām par nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko izstrādājumu pieņemamību - atvērt jaunā cilnē. ar Ukrainu. Tiklīdz nolīgums būs stājies spēkā, tas sekmēs ekonomisko integrāciju, tādējādi palīdzot Ukrainas ekonomikai un Ukrainas uzņēmumiem atgūties.
Ukraina gūst labumu arī no cita svarīga vienotā tirgus elementa. 2022. gada aprīlī ES sadarbojās ar Eiropas un Ukrainas mobilo sakaru operatoriem - atvērt jaunā cilnē., lai piedāvātu cenas ziņā pieejamu vai bezmaksas viesabonēšanu starp abiem reģioniem. Šis nolīgums, kas 2023. gada jūlijā tika atjaunināts uz vēl vienu gadu, palīdz no Ukrainas pārvietotajām personām uzturēt pārrobežu kontaktus, pateicoties tam, ka operatori vēl vairāk samazina savienojuma izmaksas.
Vienlaikus Komisija strādā pie tā, lai šo viesabonēšanas nolīgumu iekļautu ES un Ukrainas asociācijas nolīgumā. Kad tas būs noslēgts, tas nodrošinās bezmaksas mobilos sakarus gan apmeklētājiem no Ukrainas Eiropas Savienībā, gan ES ceļotājiem Ukrainā. Ukrainas integrācijas temps ES viesabonēšanas tirgū būs atkarīgs no tā, cik raiti tā pieņems un īstenos attiecīgos ES tiesību aktus.
Pārtikas nodrošinājums
Krievija saasina pārtikas nodrošinājuma krīzi pasaulē, apzināti bloķējot graudu eksportu pa Melno jūru, iznīcinot graudu glabātuves un lauksaimniecības infrastruktūru Ukrainā un ierobežojot lauksaimniecības preču un mēslošanas līdzekļu eksportu.
2022. gadā ES, tās dalībvalstis, Ukraina un Moldova izveidoja ES un Ukrainas solidaritātes joslas - atvērt jaunā cilnē., lai izvestu Ukrainā bloķētos graudus. Šie alternatīvie maršruti, kas ietver dzelzceļus, autoceļus un ūdensceļus, atvieglo gan eksportu no Ukrainas, gan vitāli svarīgu importu, piemēram, humānās palīdzības un mēslošanas līdzekļu ievešanu.
2023. gada jūnijā ES paziņoja, ka tā iegulda 250 miljonus eiro deviņos pārrobežu projektos - atvērt jaunā cilnē., lai uzlabotu savienojumus starp Ukrainu, Moldovu un to ES kaimiņvalstīm Ungāriju, Poliju, Rumāniju un Slovākiju. Projekti ietver pētījumus un darbus dzelzceļa un autoceļu robežšķērsošanas vietās, lai paplašinātu un modernizētu infrastruktūru, uzlabotu stāvvietas un pilnveidotu pārkraušanas iekārtas un aprīkojumu.
Solidaritātes joslu izšķiroša nozīme pasaules nodrošinājumā ar pārtiku
Kopumā 2022. un 2023. gadā solidaritātes joslas deva iespēju Ukrainai:
- eksportēt vairāk nekā 65 miljonus tonnu lauksaimniecības produktu, tostarp gandrīz 61 miljonu tonnu graudu, eļļas augu sēklu un saistītu produktu, tai skaitā uz valstīm, kuras visvairāk skar pārtikas trūkums;
- eksportēt no Ukrainas vairāk nekā 51 miljonu tonnu nelauksaimniecisku produktu, piemēram, rūdas, dzelzi, tēraudu un koksni;
- radīt aptuveni 44 miljardu eiro ieņēmumus Ukrainas lauksaimniekiem un uzņēmumiem;
- importēt vairāk nekā 43 miljonus tonnu (88 miljardu eiro vērtībā) kritiskas nozīmes preču, piemēram, degvielu.
Visbeidzot, 2023. gadā tika izveidota kopīga koordinācijas platforma - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. tirdzniecības plūsmas starp ES un Ukrainu uzlabošanai. Platformas darbība kļuva intensīvāka pēc tam, kad Krievija 17. jūlijā izstājās no Melnās jūras graudu iniciatīvas, faktiski apturot graudu eksportu Melnās jūras maršrutā.
Atbalsts dalībvalstīm
Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekme ir jūtama aiz Ukrainas robežām. Tā skar arī dalībvalstis, kas ir Ukrainas kaimiņvalstis, jo īpaši enerģētikas un pārtikas tirgu jomā. (Plašāku informāciju par to, kā ES risina enerģētisko krīzi, sk. 4. nodaļā.)
2023. gadā ES apstiprināja valsts atbalstu 487 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu dalībvalstis saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums - atvērt jaunā cilnē., ko piemēro no 2023. gada 9. marta, ir viens no instrumentiem, ko dalībvalstis var izmantot, lai mazinātu kara ietekmi uz savu ekonomiku.
Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums sniedz dalībvalstīm rīcības brīvību, kas tām vajadzīga, lai:
piešķirtu ierobežotas atbalsta summas uzņēmumiem, kurus skārusi pašreizējā krīze vai ar to saistītās sankcijas un pretsankcijas
nodrošinātu, ka uzņēmumiem ir garantēta pietiekama likviditāte
kompensētu uzņēmumiem papildu izmaksas, kas tiem radušās ārkārtīgi augsto gāzes un elektroenerģijas cenu dēļ
Turklāt pēc sadarbības programmu apturēšanas ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju ES 2023. gadā papildu 135 miljonus eiro - atvērt jaunā cilnē., kas sākotnēji bija paredzēti projektiem ar šīm divām valstīm, pārskaitīja citām programmām, kuras stiprinās sadarbību starp dalībvalstīm un Ukrainu un Moldovu.
Gada laikā ES arī nodrošināja, ka visi Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Somijas reģioni, kuriem bija paredzēts piedalīties sadarbības programmās ar Krieviju un Baltkrieviju, varēja piedalīties citās esošajās starpreģionālās sadarbības programmās.
Atbalsts ES lauksaimniekiem
Ņemot vērā Krievijas un Ukrainas nozīmi graudaugu un eļļas augu sēklu globālajā piegādē, Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu ir radījis lielu nenoteiktību un nestabilitāti šajos tirgos.
Tā kā Ukrainas parastie eksporta maršruti caur Melnās jūras ostām ir bloķēti vai ļoti ierobežoti, eksports nav sasniedzis tam paredzētos galamērķus tādā apmērā kā iepriekš. Tā vietā Ukrainas graudaugi un eļļas augu sēklas arvien biežāk nonāk to dalībvalstu tirgos, kas robežojas ar Ukrainu, radot loģistikas problēmas.
2023. gadā ES ieviesa divas atbalsta paketes un pagaidu aizliegumu importēt kviešus, kukurūzu, rapšu sēklas un saulespuķu sēklas no Ukrainas uz Bulgāriju, Ungāriju, Poliju, Rumāniju un Slovākiju saskaņā ar Regulu par pagaidu autonomajiem tirdzniecības pasākumiem attiecībā uz Ukrainu - atvērt jaunā cilnē.. Tas palīdzēja mazināt loģistikas problēmas un kliedēt lauksaimnieku bažas skartajās dalībvalstīs, vienlaikus joprojām ļaujot ES turpināt ekonomisko atbalstu Ukrainai nulles tarifu veidā attiecībā uz visu Ukrainas importu.
No kopējās lauksaimniecības politikas lauksaimniecības rezerves kopumā tika piešķirti vairāk nekā 156,3 miljoni eiro, lai atbalstītu visvairāk skartos lauksaimniekus piecās dalībvalstīs, kas robežojas ar Ukrainu. Attiecīgajām dalībvalstīm arī tika atļauts izmantot valsts līmeņa atbalstu, lai vajadzības gadījumā sniegtu papildu kompensāciju, izmantojot papildu vai īpašu valsts atbalstu. Turklāt trešajā atbalsta paketē - atvērt jaunā cilnē. Komisija mobilizēja papildu finansējumu 330 miljonu eiro apmērā, kas piešķirams ES lauksaimniekiem citās dalībvalstīs, kuras ietekmē augstās resursu izmaksas un konkrētas problēmas, ko izraisījis Krievijas agresijas karš. Nesen izveidotais Eiropas Pārtikas nodrošinājuma krīžgatavības un reaģēšanas mehānisms - atvērt jaunā cilnē. ļāva ātri mobilizēt speciālās zināšanas un agrīnā posmā vērsa publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu uzmanību uz problēmām un nepilnībām. Šo ieinteresēto personu diskusiju rezultāti tieši ietekmēja ES turpmāko rīcību.
Kara noziegumu izmeklēšana un kriminālvajāšana par tiem
Kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma Krievijas iestādes ir pastāvīgi pārkāpušas starptautiskās cilvēktiesības, un ir saņemti daudzi ziņojumi par kara noziegumiem un uzbrukumiem civiliedzīvotājiem. Līdz 2023. gada beigām Ukraina un 16 dalībvalstis bija sākušas izmeklēt starptautiskos noziegumus, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā.
Sešas dienas pēc kara sākuma Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās - atvērt jaunā cilnē. (Eurojust) palīdzēja izveidot kopēju izmeklēšanas grupu - atvērt jaunā cilnē., lai vāktu pierādījumus un izmeklētu kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Šodien komandā ir Ukrainas, sešu dalībvalstu, Starptautiskās Krimināltiesas un Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai pārstāvji.
Tā kā pierādījumu vākšana par starptautiskiem noziegumiem ir sarežģīta (piemēram, liecību iegūšana no cilvēkiem dažādās valstīs), Eurojust 2023. gadā izveidoja arī datubāzi, lai saglabātu un krātu pierādījumus par šiem noziegumiem (Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāze - atvērt jaunā cilnē.). Šajā datubāzē Eurojust ieguldījums būs tās speciālās zināšanas, analizējot pierādījumus, un praktiski norādījumi valstu tiesu iestādēm par to, kā identificēt pierādījumus, kas atrodas citās valstīs un var būt būtiski izmeklēšanai.
Eurojust atrodas arī jaunizveidotais Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu - atvērt jaunā cilnē.. Centrā, kas tika atklāts 2023. gada jūlijā, darbojas neatkarīgi valstu prokurori no kopējās izmeklēšanas grupas locekļu vidus un seši Ukrainas prokurori, un tas tika izveidots, lai sagatavotu un sekmētu jebkādu turpmāku kriminālvajāšanu par Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu. Agresijas noziegums ir noziegums, kad augsta ranga politiskie un militārie līderi plāno, uzsāk vai veic plaša mēroga agresijas aktus, izmantojot valsts militāros spēkus. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad šāds noziegums tiek izmeklēts tā norises laikā.
Centrā prokurori varēs sadarboties uz vietas, dodot tiem iespēju ātri apmainīties ar pierādījumiem un vienoties par to, kā viņi īstenos savu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas stratēģiju. Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāze būs centra darbības galvenais pamats, un centra savāktos pierādījumus varēs izmantot citās jurisdikcijās, tostarp valstu un starptautiskajās tiesās.
Eurojust juridiskais atbalsts Ukrainai
Atbalsts izmeklēšanai (Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu un kopējas izmeklēšanas grupas)
Pierādījumu vākšana, saglabāšana un analīze (Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāze)
Praktiskie norādījumi
Apmācība praktizējošiem juristiem
Atbalsts ES darba grupai Freeze and Seize (“Iesaldēt un konfiscēt”)
Eurojust, izmantojot savu darba grupu Freeze and Seize, arī nodrošina, ka ES sankcijas tiek pienācīgi īstenotas. Darba grupa izmeklē iespējamās saiknes starp noziedzīgām darbībām un Krievijas un Baltkrievijas privātpersonām un uzņēmumiem. Tā arī pēta, kā Ukrainas rekonstrukciju var veicināt tādi krimināltiesību pasākumi kā aktīvu konfiskācija.
Ukrainas rekonstrukcija
ES ir apņēmusies nodrošināt to, ka Krievija maksās par Ukrainā nodarīto kaitējumu. Tādējādi tā pēta iespējas atbalstīt Ukrainas rekonstrukciju, ievērojot ES un starptautiskās tiesības, ar ārkārtas ieņēmumiem, kas gūti, pārvaldot Krievijas Centrālās bankas rezerves, kuras pašlaik ir iesaldētas Eiropas Savienībā sankciju dēļ. Šajā nolūkā Komisija decembrī pieņēma priekšlikumus par neparedzētu ieņēmumu no Krievijas Centrālās bankas aktīviem iesaldēšanu.
ES arī koordinē Ukrainas rekonstrukciju ar tās starptautiskajiem partneriem. 2023. gada janvārī ES, Ukraina un G7 partneri izveidoja - atvērt jaunā cilnē. G7 Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platformu - atvērt jaunā cilnē.. Platformai ir izšķiroša nozīme, lai koordinētu atbalstu Ukrainas tūlītējām finansējuma vajadzībām un tās turpmākajai ekonomikas atveseļošanai un rekonstrukcijai, izmantojot dažādus avotus un izveidotos finansēšanas instrumentus.
Komisāru kolēģijai februārī apmeklējot Ukrainu, ES paziņoja par palīdzības paketi viena miljarda eiro apmērā rekonstrukcijas centieniem, kas ir daļa no ES kopējās palīdzības paketes Ukrainai. Komisāri un Ukrainas valdība apsprieda arī to, kā ES varētu palīdzēt Ukrainai atjaunot pilsētas ilgtspējīgā un iekļaujošā veidā. Martā tika uzsākta iniciatīva Phoenix - atvērt jaunā cilnē. (Projekts holistiskai orientācijai uz vidisku jaunu infrastruktūru Ukrainas pilsētās). Iniciatīva ļaus Ukrainas pilsētām piekļūt progresīvām tehnoloģijām un speciālajām zināšanām no Jaunās Eiropas Bauhaus - atvērt jaunā cilnē. kopienas. Tā arī vienos Ukrainas pilsētas ar līdzīgām ES pilsētām, lai apmainītos ar zinātību un labu praksi par to, kā veidot klimatneitrālas un energoefektīvākas pilsētas. Tā apvienos finansējumu no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misijas “Klimatneitrālas un viedas pilsētas - atvērt jaunā cilnē. un programmas LIFE - atvērt jaunā cilnē., nekavējoties mobilizējot vismaz 7 miljonus eiro.
Visbeidzot, Ukrainas zaļās atveseļošanas konferencē - atvērt jaunā cilnē., kas notika no 28. novembra līdz 1. decembrim Viļņā Lietuvā, ES atkārtoti apstiprināja savu nepārtraukto atbalstu Ukrainas pašvaldībām un iepazīstināja ar iniciatīvas Phoenix īstenošanas gaitu un pirmajiem rezultātiem. Vienlaikus aprites ekonomikas misija - atvērt jaunā cilnē. pulcēja tos ES uzņēmumus un nozaru ieinteresētās personas, kas koncentrējas uz aprites ekonomiku, un Ukrainā bāzētus uzņēmumus un publiskos pircējus, tādējādi atbalstot Ukrainas zaļās atveseļošanas uzņēmējdarbības dimensiju.
Ukrainas atveseļošanas konferencē - atvērt jaunā cilnē., kas jūnijā notika Londonā, ES nāca klajā ar jaunu mehānismu, ierosinot dotācijas un aizdevumus līdz 50 miljardu eiro apmērā Ukrainas atveseļošanas un modernizācijas atbalstam laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam.
Tas apliecināja ES nelokāmo atbalstu Ukrainai Krievijas īstenotā agresijas kara laikā un apstiprināja ES apņemšanos attiecībā uz Ukrainas virzību uz dalību ES.
Turklāt ES parakstīja nolīgumus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā, lai mobilizētu privātās investīcijas Ukrainas ekonomikas atveseļošanai un rekonstrukcijai.