9. nodaļa. Iestāžu veikums un demokrātijas stiprināšana
Ievads
ES iestādes un struktūras 2023. gadā cieši sadarbojās ar mērķi iestāties par ES kopīgajām interesēm un sniegt rezultātus tās iedzīvotājiem. Turpinājās centieni uzlabot ES likumdošanas procesu un reformēt pārvaldes iestādes, lai tās būtu labāk sagatavotas mainīgās pasaules iespējām un izaicinājumiem. Labāku rezultātu sasniegšana iedzīvotāju labā, uzlabojot ES noteikumus, ir kopīgs mērķis, un par to ir atbildīgas visas ES iestādes un dalībvalstis. Tas ietver iespēju radīšanu iedzīvotājiem, lai tie aktīvi piedalītos demokrātiskajā procesā.
Sadarbība
ES institucionālā struktūra ir unikāla, un tās lēmumu pieņemšanas sistēma pastāvīgi attīstās. Principā Eiropas Komisija ierosina jaunus tiesību aktus, un Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome kā likumdevēji tos pieņem. Pēc tam dalībvalstis tiesību aktus īsteno, un Komisija nodrošina, lai tie tiktu pareizi piemēroti. Šo iestāžu darbu papildina citas iestādes un struktūras - atvērt jaunā cilnē..
ES iestādes 2023. gadā panāca progresu saistībā ar vairākām svarīgām likumdošanas iniciatīvām un pastiprināja centienus padarīt ES pārredzamāku, atbildīgāku un efektīvāku. Ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz noturīgāku, konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu - atvērt jaunā cilnē.”, ES līderi oktobrī tikās Granadā (Spānijā), lai sāktu diskusiju ar mērķi noteikt ES vispārējos politiskos virzienus un prioritātes turpmākajiem gadiem.
Eiropas Savienības Padomes prezidentūra ik pēc sešiem mēnešiem pāriet citai dalībvalstij. Prezidentvalsts 2023. gadā vispirms bija Zviedrija un pēc tam – Spānija.
Progress saistībā ar likumdošanas iniciatīvām
ES likumdevēji 2023. gadā panāca progresu vairāku svarīgu iniciatīvu īstenošanā.
Attiecībā uz solidaritāti ar Ukrainu un militāro atbalstu (sk. 1. nodaļu) Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos par Munīcijas ražošanas atbalsta aktu, ar ko munīcijas un raķešu ražošanai mobilizē 500 miljonus eiro. Likumdevēji arī vienojās par jauniem pasākumiem nolūkā steidzami palielināt ES aizsardzības industrijas spējas munīcijas ražošanā (Akts par Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanu, izmantojot kopīgu iepirkumu – sk. 8. nodaļu). Tā kā Krievija turpina agresijas karu pret Ukrainu, Padome arī vienojās par 11. un 12. ekonomisko un individuālo ierobežojošo pasākumu (sankciju) paketi.
Tika panākts progress ekonomikas un ES konkurētspējas stiprināšanā, likumdevējiem vienojoties par tādiem svarīgiem priekšlikumiem kā ES zaļo obligāciju regula, tiesību aktu kopums banku nozarē un Vērtspapīru norēķinu un centrālo depozitāriju regula, kā arī revolucionārais Kritiski svarīgo izejvielu akts (sk. 2. nodaļu). Turklāt Padome vienojās par kopēju nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu reformēt ES ekonomikas pārvaldības noteikumus.
Attiecībā uz zaļo programmu Parlaments un Padome pieņēma galvenos tiesību aktus, kas ļaus sasniegt 2030. gada klimata mērķrādītājus. Tie ietver jaunus noteikumus ar mērķi samazināt enerģijas galapatēriņu un palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES energoresursu struktūrā (sk. 3. un 4. nodaļu).
Attiecībā uz digitālo pārkārtošanos Parlaments un Padome pieņēma jaunus noteikumus Eiropas pusvadītāju nozares stiprināšanai (Mikroshēmu akts), kas pastiprinās ES tehnoloģisko suverenitāti. Likumdevēji arī pieņēma Datu aktu, kas nodrošinās taisnīgu piekļuvi datiem, un panāca politisku vienošanos par Mākslīgā intelekta aktu, kas veicinās mākslīgā intelekta drošu izmantošanu Eiropas Savienībā visas sabiedrības labā (sk. 5. nodaļu).
Sarunas starp Parlamentu un Padomi noslēdzās arī ar politisku vienošanos par jauno Migrācijas un patvēruma paktu (sk. 7. nodaļu) un par politiskās reklāmas pārredzamību (sk. turpmāk). Progress tika panākts arī attiecībā uz direktīvu par platformās nodarbinātu darba ņēmēju darba apstākļu uzlabošanu (6. nodaļa). Turklāt attiecībā uz Šengenas zonu Padome vienprātīgi vienojās atcelt iekšējo gaisa telpas un jūras robežkontroli ar Bulgāriju un Rumāniju (sk. 7. nodaļu).
Turklāt politiskā vienošanās par Finanšu regulas mērķtiecīgu pārskatīšanu ir nozīmīgs solis ES budžeta aizsardzībā (sk. 2. nodaļu), pārredzamības uzlabošanā, krīžu pārvarēšanas uzlabošanā un administratīvā sloga samazināšanā dalībvalstīm.
ES noteikumu piemērošanas nodrošināšana
ES tiesību akti visās jomās ir jāīsteno un jāpiemēro pilnīgi un pareizi, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu pilnībā izmantot to sniegtās priekšrocības. Lai to nodrošinātu, Komisija 2023. gadā sāka vairāk nekā 500 jaunas pārkāpuma procedūras tāpēc, ka dalībvalstis nebija savlaicīgi transponējušas ES direktīvas valsts tiesību aktos, vai arī tāpēc, ka tās nepareizi piemēroja ES noteikumus vai to valsts noteikumi pilnībā neatbilda Savienības tiesību aktiem.
No otras puses, gada laikā varētu tikt slēgtas 1000 pārkāpuma procedūras, jo dalībvalstis ir panākušas atbilstību ES noteikumiem. Tas sniegs konkrētus ieguvumus, piemēram, pastiprinātas tiesības digitālajā vienotajā tirgū, uzlabotu energoefektivitāti, spēcīgāku vides aizsardzību, labākus finanšu pakalpojumus un drošāku transportu.
Komisija arī turpināja darbu pie pārkāpumu novēršanas, piemēram, nodrošināja dalībvalstīm agrīnu atbalstu ES tiesību aktu īstenošanā, sniedzot praktiskus norādījumus un tehnisko palīdzību, kā arī rīkojot sanāksmes un apmācību.
Aktīva iestāžu sadarbība
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja sniedza svarīgu un būtisku palīdzību Parlamentam, Padomei un Komisijai un cieši iesaistījās Ukrainas atbalstīšanā. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja turpināja atlasīt paplašināšanās kandidātus – iniciatīvu, kuras mērķis ir Komitejas ikdienas konsultatīvajā darbā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus no ES kandidātvalstīm.
Ar Eiropas alianses “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai” - atvērt jaunā cilnē. starpniecību Eiropas Reģionu komiteja uzsvēra decentralizācijas un vietējās pašpārvaldes stiprināšanas nozīmi Ukrainas atveseļošanas un atjaunošanas procesā.
Lielākās daļas dalībvalstu parlamenti turpināja aktīvu sadarbību ar ES iestādēm, rūpīgi pārbaudot ierosināto jauno tiesību aktu atbilstību subsidiaritātes principam. Subsidiaritātes princips nosaka apstākļus, kādos ir likumīgi rīkoties labāk ES, nevis dalībvalstu līmenī. Šajā sakarā valstu parlamenti tikai dažos gadījumos pauda bažas. Tie piedalījās rakstiskajā un mutiskajā politiskajā dialogā ar Komisiju par plašu tematu loku, kā arī starpparlamentārās sanāksmēs, ko rīkoja Eiropas Parlaments.
Starp citām iestādēm un Eiropas Ombudu - atvērt jaunā cilnē. turpināja saglabāties labas un ļoti konstruktīvas attiecības. Komisija kā iestāde, kurai ir vistiešākā mijiedarbība ar sabiedrību, joprojām ir galvenā adresāte attiecībā uz ombuda izmeklēšanām. Komisija 2023. gadā īstenoja aptuveni trīs ceturtdaļas ombuda priekšlikumu, un administratīvo kļūmju gadījumi bija ļoti reti.
Būdama ES finanšu sargātāja, Eiropas Revīzijas palāta veica vairākas finanšu un lietderības revīzijas, tostarp tādās jomās kā pandēmijas atveseļošanas fonds NextGenerationEU, ES ekonomikas konkurētspēja, noturība pret drošības apdraudējumiem, Eiropas vērtību ievērošana, klimata pārmaiņas un krāpšanas apkarošana. Komisija kā palātas galvenā revidējamā vienība piekrita lielākajai daļai tai adresēto ieteikumu nolūkā nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek piesaistīti un izlietoti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un sasniedz plānotos rezultātus.
Laba pārvaldība
Sabiedrības uzticēšanās stiprināšana
Pārredzamība, integritāte un pārskatatbildība ir uz tiesiskumu balstītas demokrātijas galvenās iezīmes. Tās veicina labu pārvaldību un vairo uzticēšanos politikas veidošanas procesam. Tās ir arī ārkārtīgi svarīgi politiskie instrumenti korupcijas novēršanai. Ņemot vērā apsūdzības korupcijā un tām sekojošo Eiropas Parlamenta deputātes apcietināšanu iepriekšējā gada beigās, Parlaments 2023. gadā īstenoja reformu kopumu - atvērt jaunā cilnē., kura mērķis bija stiprināt tā integritāti, neatkarību un pārskatatbildību, nolūkā novērst turpmāku iejaukšanos tā darbā.
Lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos ES iestādēm, Komisija jūnijā iesniedza priekšlikumu - atvērt jaunā cilnē. par starpiestāžu ētikas struktūru ar mērķi noteikt kopīgus standartus attiecībā uz locekļu ētisku rīcību un radīt oficiālu mehānismu sadarbībai un apmaiņai par ētikas prasībām. Komisija aicināja visas ES iestādes (Parlamentu, Eiropadomi, Padomi, Tiesu, Eiropas Centrālo banku un Revīzijas palātu, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Reģionu komiteju) sākt sarunas un sarīkoja pirmās politiskās un tehniskās sanāksmes par iespējamu nolīgumu.
Jūnijā Eiropas Centrālā banka formalizēja savu pārskatatbildības kārtību - atvērt jaunā cilnē. ar Parlamentu. Šajā sakarā dialogs starp Centrālo banku un Parlamentu ir ļoti svarīgs. Tas ļauj bankai detalizēti izskaidrot savas darbības un politiku vēlētajiem ES pilsoņu pārstāvjiem un uzklausīt viņu bažas. Tādējādi iedzīvotāji un viņu pārstāvji var izdarīt secinājumus par bankas darbību, ņemot vērā tās galveno mērķi – saglabāt cenu stabilitāti.
Labāks regulējums
Komisijas labāka regulējuma - atvērt jaunā cilnē. programma ir tās darba centrālais elements, ar ko nodrošina ES konkurētspēju un noturību, izmantojot viedāku, lietderīgāku un efektīvāku regulējumu. Tā pamatā ir pārbaudīta sistēma, ko atzinusi - atvērt jaunā cilnē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.
Komisija 2023. gadā apņēmās - atvērt jaunā cilnē. laika gaitā par 25 % samazināt ar ziņošanas prasībām saistīto slogu. Komisija savā darba programmā - atvērt jaunā cilnē. izvirzīja 41 iniciatīvu, nosakot, ka prioritāte ir racionalizēt ziņošanas prasības, kas rada nesamērīgu slogu uzņēmumiem vai pārvaldes iestādēm. Mērķis ir samazināt administratīvo slogu, neapdraudot politikas mērķus un nepazeminot sociālos, ekonomiskos, vides vai citus standartus, tostarp patērētāju aizsardzību. Šajā procesā tiks ņemtas vērā 200 atsauksmes, kas īpašā uzaicinājumā iesniegt atsauksmes saņemtas no uzņēmumiem, valsts iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iedzīvotājiem.
Ziņošanas prasību racionalizēšana un vienkāršošana
Mērķim racionalizēt un vienkāršot ziņošanas prasības jāsper vairāki svarīgi soļi. Pirmais solis ir likvidēt tādus novecojušus ziņošanas elementus, ko nevar plaši izmantot. Šādas pūles sekmē ziņošanas modernizāciju, ieviešot digitalizāciju un jaunas, rezultatīvākas datu vākšanas tehnoloģijas. Turklāt stratēģija aicina mazināt ziņošanas biežumu, līdzīgus pienākumus apvienot, samazināt skarto uzņēmumu skaitu un ieinteresētajām personām atvēlēt laiku pielāgoties jaunajām prasībām. Vairāki priekšlikumi ilustrē šo stratēģiju darbībā. Savienības Muitas kodekss ir izstrādāts kā ziņošanai paredzēta vienota Eiropas Savienības saskarne, un tas, gaidāms, atvieglos datu atkalizmantošanu un radīs apmēram divu miljardu eiro ietaupījumus. Pārskatītās Kombinēto pārvadājumu direktīvas mērķis ir procedūras vienkāršot, piemēram, izmantojot digitālas transporta datu platformas atbilstības verificēšanai, un no tā gaida 430 miljonu eiro ietaupījumus. Grāmatvedības direktīvā noteikto robežvērtību pielāgošanas mērķis ir viscaur samazināt ziņošanas slogu ar potenciāliem ieguvumiem vairāk nekā vienam miljonam uzņēmumu. Visbeidzot, strīdu alternatīvās izšķiršanas mērķis ir samazināt noteiktus informācijas atklāšanas pienākumus un virzīties uz tiešsaistes platformu; prognozētais finansiālais ietaupījums būtu apmēram 630 miljoni eiro.
Piemēri
| Priekšlikums | Mērķis | Gaidāmie ietaupījumi/ieguvumi |
|---|---|---|
| Reformēts Savienības Muitas kodekss | Izveidot vienotu ES saskarni un atvieglot datu atkalizmantošanu | 2 miljardi eiro |
| Pārskatīta Kombinēto pārvadājumu direktīva | Vienkāršot procedūras (piemēram, atbilstības pierādīšanai izmantot digitālo pārvadājumu datu platformas) | 430 miljoni eiro |
| Koriģētas robežvērtības Grāmatvedības direktīvā | Samazināt ziņošanas prasības | Gaidāms, ka ieguvēji būs vairāk nekā miljons uzņēmumu |
| Strīdu alternatīva izšķiršana | Atcelt dažus informācijas sniegšanas pienākumus un mainīt tiešsaistes platformu | Apmēram 630 miljoni eiro |
Komisija arī turpināja īstenot principu “viens pieņemts – viens atcelts”, kas nodrošina, ka jebkuru jaunu ieviesto slogu kompensē, likvidējot līdzvērtīgu slogu tajā pašā politikas jomā. Šī pieeja papildina Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmu - atvērt jaunā cilnē., ar kuras palīdzību Komisija cenšas sistemātiski identificēt un novērst birokrātiju un nevajadzīgas izmaksas ikreiz, kad tiek pārskatīti un novērtēti ES tiesību akti.
Administratīvās sadarbības stiprināšana
Efektīvām valsts pārvaldes iestādēm ir izšķiroša nozīme, lai pārvērstu ES un valsts politiku realitātē, īstenotu reformas gan cilvēku, gan uzņēmumu labā un novirzītu investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un labākas konkurētspējas sasniegšanai. Lai uzlabotu Eiropas administratīvo telpu, iniciatīva ComPAct - atvērt jaunā cilnē. piedāvā jaunu principu kopumu, kas palīdzēs dalībvalstīm novērst prasmju trūkumu un sasniegt mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka 100 % galveno sabiedrisko pakalpojumu ir pieejami tiešsaistē. Tas ļaus ES ekonomikai un sabiedrībai sasniegt vērienīgos 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un padarīs ES publiskās pārvaldes iestādes mazāk birokrātiskas, ātrākas pakalpojumu sniegšanā, pārredzamākas un tuvākas iedzīvotājiem. Šajā sakarā novembrī panāktā vienošanās - atvērt jaunā cilnē. par Sadarbspējīgas Eiropas aktu bija svarīgs atskaites punkts ceļā uz ES digitālo mērķrādītāju 2030. gadam - atvērt jaunā cilnē. sasniegšanu (sk. 5. nodaļu). Pēc akta pieņemšanas informācijas apmaiņa ES publiskajā sektorā tiks pārvirzīta nākamajā līmenī un tiks paātrināta nozares digitālā pārveide.
Stratēģiskā prognozēšana
Lai politika atbilstu nākotnes vajadzībām arvien sarežģītākā globālajā kontekstā, ES politikas veidošanā pakāpeniski iekļauj prognozēšanu. Tiek pētīti iespējamie scenāriji, tendences, riski un briestošas problēmas, ar ko tiek sniegts noderīgs ieskats stratēģiskās plānošanas un politikas veidošanas vajadzībām saskaņā ar labāka regulējuma rīkkopu. Visbeidzot, stratēģiskā prognozēšana palīdzēs ES labāk prognozēt nākotnes vajadzības un reaģēt uz tām un tādām citādi negaidīti nelabvēlīgām norisēm un sarežģītām krīzēm, kā mēs esam pieredzējuši pēdējos gados.
2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā - atvērt jaunā cilnē. tika analizētas sociālās un ekonomiskās problēmas virzībā uz ilgtspējas sasniegšanu un cilvēku labbūtības saglabāšanu. Tas arī izgaismoja, kā šo problēmu sekmīga pārvaldība var palīdzēt ES stiprināt savu vadošo lomu pasaulē. Ziņojumā ierosinātas 120 konkrētas darbības jomas un izklāstīti pirmie rezultāti, kas gūti izmēģinājuma projektā par “ne tikai uz IKP balstītu - atvērt jaunā cilnē.” pieeju, kuras mērķis ir atbalstīt tādu progresa rādītāju izstrādi, kuri ir iekļaujošāki attiecībā uz vides un sociālajiem aspektiem.
Gada gaitā Komisija arī turpināja attīstīt sadarbību ar dalībvalstīm, izmantojot 2021. gadā izveidoto ES mēroga prognozēšanas tīklu - atvērt jaunā cilnē., kas ir veicinājis lielāku interesi un investīcijas stratēģiskajā prognozēšanā valsts līmenī. Tīkls arī veicina plašākas diskusijas ES līmenī, piemēram, saistībā ar darbu pie ziņojuma Resilient EU2030 - atvērt jaunā cilnē. Spānijas prezidentūras laikā Padomē un deklarācijas - atvērt jaunā cilnē. – Spānijas pilsētā Granadā notikušās Eiropadomes darba rezultāta.
Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēma apvieno deviņas ES iestādes un struktūras ar mērķi prognozēt nākotnes riskus un iespējas. Sadarbība 2023. gadā bija vērsta uz to, lai sagatavotu jauno ziņojumu par globālajām tendencēm - atvērt jaunā cilnē., kas būs pieejams 2024. gada sākumā.
Desmit rīcības jomas ilgtspējas panākšanā
Stiprināt ES gatavību krīzēm un rīkkopu reaģēšanai krīzes situācijās
Jauns Eiropas sabiedriskais līgums
Spēcīgāka demokrātija ar pilsoņu līdzdalību un taisnīgumu
Lielāka dalība darba tirgū un koncentrēšanās uz nākotnes prasmēm
Politikas un ekonomikas rādītājus tuvināt ilgtspējīgai un iekļaujošai labklājībai
Vienoto tirgu izmantot klimatneitrālas ekonomikas atbalstam
Spēcīgāka saikne starp ES iekšpolitiku un ārpolitiku
Pārkārtot ražošanu un patēriņu, lai tie būtu ilgtspējīgāki
Valstu budžetus pielāgot ilgtspējas prasībām
Panākt, lai Eiropā būtu investīcijas, palielinot privātās plūsmas
Demokrātijas stiprināšana
Tiesiskuma aizsardzība
Turpinoties Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, ir ļoti svarīgi proaktīvi aizstāvēt un saglabāt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu gan ES, gan ārpus tās. 2023. gada ziņojums par tiesiskumu - atvērt jaunā cilnē. sniedza būtisku ieguldījumu šajā procesā, un tajā norādīts, ka 65 % no 2022. gadā dalībvalstīm tiesiskuma jomā sniegtajiem ieteikumiem ir pilnībā vai daļēji īstenoti. Tas atspoguļo nozīmīgos centienus, kas dalībvalstīs tiek īstenoti, lai veiktu nepieciešamās reformas tiesiskuma stiprināšanai četrās galvenajās jomās: justīcijas sistēma, korupcijas apkarošanas regulējums, mediju plurālisms un brīvība. Ņemot vērā pozitīvos rezultātus dalībvalstīs, Komisija 2023. gadā paziņoja - atvērt jaunā cilnē., ka tā atvērs ziņojumu par tiesiskumu attīstītākām pievienošanās sarunvalstīm nolūkā atbalstīt to reformu centienus.
Ārvalstu iejaukšanās demokrātijas sistēmās
81 %
cilvēku ES piekrīt, ka ārvalstu iejaukšanās ir nopietna problēma, kas būtu jārisina
81 %
cilvēku ES piekrīt, ka subjekti, kas ES teritorijā pārstāv ārvalstu valdības, būtu jāreģistrē, lai nepieļautu slepenu iejaukšanos
Pilsoniskās sabiedrības loma demokrātijas veicināšanā un aizsardzībā
87 %
ES iedzīvotāju saprot, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga loma demokrātijas aizsardzībā un demokrātiskas diskusijas veicināšanā
Avots: Flash Eurobarometer FL528 - atvērt jaunā cilnē., 2023. gada decembris.
Demokrātija un vēlēšanas
78 %
ES iedzīvotāju uztrauc tas, ka balsošanas lēmumos vēlētāji varētu ietekmēties no dezinformācijas
72 %
ES iedzīvotāju uztrauc tas, ka ar vēlēšanām Eiropas Savienībā varētu manipulēt, izmantojot kiberuzbrukumus
70 %
ES iedzīvotāju uztrauc tas, ka ārvalstis slepus varētu ietekmēt vēlēšanas
65 %
ES iedzīvotāju uztrauc tas, ka viņus kaut kādā veidā varētu piespiest balsot
63 %
ES iedzīvotāju uztrauc tas, ka ar vēlēšanu rezultātiem varētu manipulēt
53 %
ES iedzīvotāju uztrauc tas, ka balsot varētu cilvēki, kam nav tiesību balsot
Demokrātijas aizsardzība
Veselīgā un plaukstošā demokrātijā pilsoņi var brīvi paust savus uzskatus, izvēlēties politiskos līderus, un viņiem ir teikšana par savu nākotni. Demokrātija ES ir spēcīga, taču tā saskaras ar problēmām, ko rada pieaugošais ekstrēmisms, iejaukšanās vēlēšanās, manipulatīvas informācijas izplatīšana un draudi žurnālistiem.
Decembrī pieņemtās Demokrātijas aizsardzības paketes - atvērt jaunā cilnē. mērķis ir risināt tādas problēmas kā ārvalstu iejaukšanās un veidot noturību no iekšienes, veicinot pilsoņu iesaisti un demokrātisko līdzdalību. Paketes centrālais elements ir priekšlikums - atvērt jaunā cilnē. uzlabot pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību, izgaismojot slēptu ārvalstu ietekmi. Pasākumi arī uzlabos iekšējā tirgus darbību, izmantojot kopējus standartus interešu pārstāvības darbībām, ko veic trešo valstu vārdā. Turklāt paketē ir iekļauti divi ieteikumi: stiprināt vēlēšanu procesus - atvērt jaunā cilnē. ES un veicināt pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iekļaujošu līdzdalību - atvērt jaunā cilnē. politikas veidošanā.
Tika panākta arī politiska vienošanās par jaunajiem noteikumiem - atvērt jaunā cilnē. attiecībā uz politiskās reklāmas pārredzamību, saskaņā ar kuriem politiskās reklāmas būs skaidri jāmarķē un tajās jāiekļauj informācija, piemēram, kas par tām maksā, cik daudz, ar kādām vēlēšanām, referendumu vai regulatīvo procesu reklāmas ir saistītas un vai tās ir mērķorientētas konkrētai auditorijai.
Brīvu un godīgu vēlēšanu veicināšana, tiesiskuma nodrošināšana un mediju brīvības garantēšana ir pamatelementi tādas telpas radīšanai, kurā ikviens iedzīvotājs jūtas brīvs un spējīgs.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Eiropas sadarbības tīkls vēlēšanu jautājumos - atvērt jaunā cilnē. veicina konkrētu un praktisku apmaiņu par virkni tematu, kas ir svarīgi brīvu un godīgu vēlēšanu nodrošināšanai, tostarp kiberdrošībai. Tīkls turpinās atbalstīt sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, gatavojoties 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Mediju brīvība
Politiska vienošanās 2023. gadā tika panākta par Eiropas Mediju brīvības aktu - atvērt jaunā cilnē. – jaunu noteikumu kopumu, kura mērķis ir labāk aizsargāt medijus un žurnālistus pret politisku iejaukšanos un nodrošināt, ka mediji var vieglāk darboties pāri robežām. Nolūkā stiprināt sadarbību ES līmenī, tostarp pret ārvalstu propagandu, un palīdzēt īstenot jaunos noteikumus aktā ir ierosināts izveidot jaunu neatkarīgu Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, kuras sastāvā būtu valsts mediju regulatori vai struktūras.
Tika panākta vienošanās arī par jaunajiem noteikumiem - atvērt jaunā cilnē., kuru mērķis ir aizsargāt žurnālistus, tiesību aizstāvjus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas personas, pret kurām vērsta stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību. Jaunie noteikumi ietvers nepamatotu prasību priekšlaicīgu noraidīšanu, tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret ļaunprātīgu tiesvedību un aizsardzību pret ārvalstu spriedumiem, kas netiks atzīti vai izpildīti ES.
Prāgas Pilsoniskās sabiedrības centra - atvērt jaunā cilnē. vadītais un Komisijas atbalstītais projekts Free Media Hub EAST - atvērt jaunā cilnē. 2023. gadā piešķīra dotācijas vairāk nekā 2,2 miljonu eiro apmērā, sniedzot atbalstu esošiem izveidotiem neatkarīgajiem Baltkrievijas un Krievijas medijiem, kas darbojas ES (galvenokārt Čehijā, Vācijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā).
ES piemin cīņu un turpina godināt visus tos, kuri ar savu dzīvību ir samaksājuši par brīvību. Parlamenta 2023. gada Saharova balva par domas brīvību - atvērt jaunā cilnē. tika piešķirta Džinai Mahsi Amini un kustībai “Sieviete, dzīvība un brīvība” Irānā.
Vairāk tiesību pilsoņiem
ES ir apņēmusies vairāk uzklausīt iedzīvotājus un ieinteresētās personas. Politikas veidošanas procesu atvēršana sabiedrībai ir vēl viens veids, kā palīdzēt ES kļūt pārredzamākai, atbildīgākai un efektīvākai.
Pēdējo gadu laikā Komisija ir vēl vairāk pastiprinājusi savas darbības attiecībā uz apspriešanām, izmantojot portālu “Izsakiet viedokli” - atvērt jaunā cilnē., kas ir centralizēta lapa visu atsauksmju un viedokļu apkopošanai no iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām. Viedokli var paust saistībā ar uzaicinājumiem sniegt atsauksmes, pieņemtajiem priekšlikumiem un aktu projektiem. Lai sasniegtu plašāku auditoriju, Komisija ir palielinājusi visās oficiālajās ES valodās tulkoto apspriešanu skaitu (no 59 % tulkotām sabiedriskajām apspriešanām 2019. gadā līdz 83 % 2023. gadā).
Pilsoņu paneļdiskusijas
Laikposmā no 2022. gada decembra līdz 2023. gada aprīlim Komisija organizēja pirmo jaunās paaudzes pilsoņu paneļdiskusiju - atvērt jaunā cilnē. sēriju un iekļāva šo jauno pilsoņu līdzdalības formātu politikas veidošanas procesā. Pamatojoties uz konferencē par Eiropas nākotni gūto pieredzi un reaģējot uz konferencē paustajiem aicinājumiem, paneļdiskusijas ļauj 150 nejauši izvēlētiem iedzīvotājiem apspriesties un sniegt ieteikumus pirms Komisijas priekšlikumu iesniegšanas.
Paneļdiskusijās tika apspriestas iniciatīvas par pārtikas izšķērdēšanu, virtuālo pasauli un izglītības mobilitāti. Ieteikumi tika apkopoti iedzīvotāju ziņojumos, kuri tika ņemti vērā Komisijas galīgo priekšlikumu sagatavošanā un tika publicēti kopā ar tiem. Komisijas iniciatīvas tika ierosinātas attiecīgi 5. jūlijā (par pārtikas izšķērdēšanu), 11. jūlijā (par virtuālajām pasaulēm) un 15. novembrī (par izglītības mobilitāti). Jaunās pilsoņu paneļdiskusijas sniedz ieguldījumu plašākā apspriešanas procesā, kura ietvaros Komisija apkopo atsauksmes no iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām.
Eiropas pilsoņu iniciatīvas
Aprīlī Komisija reģistrēja 100. Eiropas pilsoņu iniciatīvu - atvērt jaunā cilnē. kopš tās ieviešanas 2012. gadā. Gada laikā Komisija reģistrēja 37 jaunas iniciatīvas, kuras aicināja ES rīkoties dažādās jomās, piemēram, attiecībā uz cieņpilnu attieksmi pret migrantiem, dzīvnieku labturību, dzelzceļa tīkliem, nodokļiem, Ukrainas kultūras saglabāšanu un ES pilsoniskuma izglītību.
Komisija 2023. gadā arī reaģēja uz četrām sekmīgām iniciatīvām, aicinot samazināt pesticīdu lietošanu, izbeigt atdalītu haizivju spuru tirdzniecību, izbeigt izmēģinājumus ar dzīvniekiem un aizliegt kažokādu ražošanu un tirdzniecību. Līdz šim kopš 2012. gada 10 iniciatīvas ir saņēmušas vairāk nekā 1 miljonu paziņojumu par atbalstu.
2023. gada ziņojums - atvērt jaunā cilnē. par jaunajiem Eiropas pilsoņu iniciatīvas noteikumiem, kas ir spēkā kopš 2020. gada, liecina, ka šie noteikumi organizatoriem un atbalstītājiem nodrošina pieejamāku, mazāk apgrūtinošu un vieglāk lietojamu regulējumu. Tajā arī ierosināti praktiski uzlabojumi attiecībā uz to, kā palielināt vispārējo izpratni un informēt iedzīvotājus par viņu tiesībām izmantot pilsoņu iniciatīvu, kā arī par to, kā nodrošināt redzamākus turpmākos pasākumus pēc sekmīgām iniciatīvām.
Pilsoņu tiesību stiprināšana
ES pilsonība ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem. Lai atzīmētu ES pilsonības 30. gadadienu, Komisija ierosināja pasākumus - atvērt jaunā cilnē. pilsonības tiesību stiprināšanai, kā arī sniedza norādījumus pilsoņiem ar vissvarīgāko informāciju par viņu tiesībām. 2023. gada ziņojumā par ES pilsonību - atvērt jaunā cilnē. ir uzsvērts progress, kas kopš pēdējā šāda ziņojuma publicēšanas 2020. gadā panākts pilsonības tiesību, kopīgu vērtību un demokrātiskās līdzdalības veicināšanā ES.
Iespēju nodrošināšana bērniem un jauniešiem
Gandrīz 20 % ES iedzīvotāju ir bērni. Viņiem ir tiesības paust savu viedokli par sev svarīgiem jautājumiem. ES Bērnu līdzdalības platforma - atvērt jaunā cilnē. 2023. gadā radīja vēl vairāk iespēju personām, kas jaunākas par 18 gadiem, piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. Kopš platformas izveides 2022. gada oktobrī par platformas dalībniecēm ir kļuvušas gandrīz 50 organizācijas, kas tieši strādā ar bērniem visā ES.
Jūnijā Briselē notika ES Bērnu līdzdalības platformas pirmā Ģenerālā asambleja, kuru kopīgi vadīja un izveidoja bērni un pusaudži no ES. Aptuveni 60 bērni sapulcējās, lai apspriestu tematus, kas trīs gadus būs platformas darba pamatā, proti, demokrātiju, klimata pārmaiņas, garīgo veselību, drošību un nabadzību.
Eiropas Jaunatnes gadā - atvērt jaunā cilnē. (2022) jaunieši tika izvirzīti par vienu no politiskās darba kārtības prioritātēm visos līmeņos, un tas palīdzēja integrēt jaunatnes perspektīvu dažādās politikas jomās. Jaunatnes gads radīja plaša mēroga mobilizāciju un iesaisti un palielināja informētību par ES iespējām miljoniem jauniešu, kuri dažādu ES programmu un politikas iniciatīvu ietvaros piedalījās 13 000 pasākumos 67 valstīs. Tika izveidoti vairāki jauni jauniešu līdzdalības formāti, tostarp platforma Youth Voices - atvērt jaunā cilnē., Youth Talks - atvērt jaunā cilnē., politikas dialogi - atvērt jaunā cilnē. un Eiropas jauno žurnālistu grupa - atvērt jaunā cilnē.. Sociālo mediju kampaņas, kas norisinājās no 2022. gada februāra līdz 2023. gada maijam, nodrošināja 210 miljonus skatījumu un 10 miljonus mijiedarbību un sasniedza 91,4 miljonus cilvēku.
Lai jaunieši varētu kļūt par aktīviem pilsoņiem, viņiem ir jāsaprot, kā darbojas demokrātija un kādas ir viņu tiesības un pienākumi. Maijā publicētā rīkkopa - atvērt jaunā cilnē. “ES demokrātija darbībā” iepazīstina skolēnus ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu un mudina viņus aktīvi iesaistīties Eiropas jautājumu risināšanā.