6. nodaļa. Taisnīgas un sociālas Eiropas veidošana
Ievads
2023. gadā vēl vairāk pastiprinājās ES centieni nodrošināt, ka ekonomikas atveseļošana no pandēmijas un zaļā un digitālā pārkārtošanās ir sociāli taisnīga un godīga. Ar simtiem sarīkojumu un pasākumu visa gada garumā Eiropas Prasmju gads deva spēcīgu stimulu lielākai līdzdalībai mūžizglītībā un prasmju attīstīšanai un talantu piesaistīšanai nolūkā uzlabot ES konkurētspēju. ES arī pastiprināja nozīmīgo darbu dzimumu līdztiesības nodrošināšanā, tajā skaitā pieņemot pasākumus, kas nodrošinātu vienādu darba samaksu par vienādu darbu, un pievienojoties Stambulas Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Taisnīga ekonomika zaļajai un digitālajai pārveidei
Eiropas sociālo tiesību pīlārs - atvērt jaunā cilnē. ar tā pamatprincipiem par vienlīdzīgām iespējām un piekļuvi darba tirgum, taisnīgiem darba apstākļiem, sociālo aizsardzību un iekļaušanu darbojas kā ES ceļvedis virzībā uz taisnīgāku un izturētspējīgāku Eiropas sabiedrību. Tā mērķis ir nodrošināt, lai ikvienam būtu vienlīdzīgas iespējas dzīvē un nodrošinātas vienlīdzīgas sociālās tiesības. Tas ietver gan labu izglītību un apmācību visa mūža garumā, taisnīgu atalgojumu un pabalstus, drošus un veselīgus darba apstākļus, gan bērnu aprūpi, pensijas un cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
2023. gads iezīmēja pīlāra īstenošanas rīcības plāna otro gadadienu. Gandrīz visi tā 75 pasākumi tagad ir īstenoti vai sagatavoti. Rīcības plāna pārskatīšana ir paredzēta 2025. gadā.
2023. gada vienotais nodarbinātības ziņojums - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. bija pirmais, kas sniedza jaunāko informāciju par progresu virzībā uz 2030. gadam noteiktajiem ES un valstu nodarbinātības, prasmju un sociālās aizsardzības mērķrādītājiem. Lai gan ES sekmīgi virzās uz nodarbinātības pamatmērķa – 78 % līdz 2030. gadam – sasniegšanu, joprojām ir vajadzīgs ievērojams progress, lai sasniegtu pieaugušo izglītības un nabadzības mazināšanas mērķrādītājus.
Ir jāpanāk, ka līdz 2030. gadam vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem nodarbināti ir vismaz 78 %
Līdz 2030. gadam mācībās katru gadu būtu jāpiedalās vismaz 60 % pieaugušo
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitam līdz 2030. gadam būtu jāsamazinās vismaz par 15 miljoniem
Sociālā dialoga un sociālās ekonomikas stiprināšana
Darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošo organizāciju sarunas, kas noris, izmantojot sociālo dialogu, palīdz uzlabot dzīves un darba apstākļus, kā arī palīdz pielāgoties mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem. Tomēr sociālo partneru iesaistes pakāpe dažādās ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras, savukārt jaunākie nodarbinātības veidi un atsevišķas grupas, piemēram, jaunieši, ir mazāk pārstāvētas.
Lai atbalstītu dalībvalstis sociālā dialoga stiprināšanā, ES pieņēma ieteikumu - atvērt jaunā cilnē. ar konkrētiem pasākumiem sociālo partneru plašākai iesaistīšanai, piemēram, veicinot darba koplīguma slēgšanas sarunas un apspriežoties ar tiem ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas izstrādē un īstenošanā. Apspriešanās - atvērt jaunā cilnē. ar sociālajiem partneriem notika arī par rīcību Eiropas Uzņēmumu padomju - atvērt jaunā cilnē. tiesību stiprināšanai; šīs padomes ir svarīgs instruments darba ņēmēju iesaistīšanai tādu lēmumu pieņemšanā, kuri var ietekmēt viņu nodarbinātību vai darba apstākļus un kurus pieņēmuši uzņēmumi, kas darbojas vairākās dalībvalstīs.
Sociālā ekonomika skaitļos
Sociālā ekonomika par prioritāti izvirza cilvēkus un sociālos un vides jautājumus, nevis peļņu. Sociālās ekonomikas organizācijas darbojas dažādās nozarēs, sākot no sociālajiem un aprūpes pakalpojumiem līdz tādiem darbības virzieniem kā mājokļi, atpūta un enerģija par pieņemamu cenu. Tās var būt organizētas dažādās formās, piemēram, kā kooperatīvi, apvienības, bezpeļņas asociācijas, fondi un sociālie uzņēmumi.
Vairāk nekā
13
miljoni
apmaksātu darbvietu
2,8
miljoni
sociālās ekonomikas struktūru ES
Sociālā ekonomika nodrošina
6,3 %
no ES nodarbinātības
Sociālās ekonomikas organizācijām ir liela nozīme sabiedrības problēmu risināšanā un taisnīgu darba apstākļu veicināšanā, lēmumu pieņemšanā un pārvaldībā iesaistot darba ņēmējus. Šādas organizācijas arī rada iespējas nepietiekami pārstāvētām grupām, piemēram, sievietēm un jauniešiem, un palīdz padarīt zaļo un digitālo pārkārtošanos taisnīgu un iekļaujošu. Lai atbalstītu šīs svarīgās nozares turpmāko attīstību, ES novembrī apstiprināja pasākumus - atvērt jaunā cilnē., kuru mērķis ir radīt vidi, kas ļauj sociālās ekonomikas organizācijām plaukt un attīstīties. Jauna vienas pieturas aģentūra - atvērt jaunā cilnē. sociālās ekonomikas organizācijām sniedz informāciju par ES finansējumu, apmācības iespējām un to, kas notiek uz vietas dalībvalstīs.
Pašlaik bezpeļņas asociācijas, kas iesaistās darbībās citā dalībvalstī, saskaras ar atšķirīgiem noteikumiem visā ES, un tas rada administratīvo slogu un izmaksas. Lai novērstu šos šķēršļus, Eiropas Komisija ir ierosinājusi - atvērt jaunā cilnē. jaunu valsts bezpeļņas asociāciju formu, kas īpaši paredzēta pārrobežu darbībām un ļaus tām izmantot vienotā tirgus brīvības.
Taisnīgas pārkārtošanās fondam - atvērt jaunā cilnē. un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam - atvērt jaunā cilnē. ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā. Turklāt jaunizveidotais Sociālais klimata fonds - atvērt jaunā cilnē. atbalstīs mazaizsargātas ES mājsaimniecības, mikrouzņēmumus un transporta lietotājus, kuri var saskarties ar enerģētisko un mobilitātes iespēju nabadzību. No fonda 86,7 miljardu eiro budžeta aptuveni 65 miljardi eiro tiks iegūti no ieņēmumiem, ko radīs jaunā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - atvērt jaunā cilnē., kura aptver būvniecības un transporta nozari. Fonds darbosies no 2026. līdz 2032. gadam. (Sk. arī 4. nodaļu.)
Konkurētspējas un prasmju veicināšana
Lai gan zaļā un digitālā pārkārtošanās paver jaunas iespējas cilvēkiem un Eiropas ekonomikai, daudzi ES uzņēmumi ziņo par grūtībām atrast darba ņēmējus ar vajadzīgajām prasmēm. Lai nodrošinātu nepieciešamo Eiropas darbaspēka pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi un piesaistītu ES cilvēkus ar vajadzīgajām prasmēm, 2023. gads tika pasludināts par Eiropas Prasmju gadu - atvērt jaunā cilnē..
Pavasarī veiktās mazo un vidējo uzņēmumu aptaujas - atvērt jaunā cilnē. rezultāti liecina, ka šāda iniciatīva ir jāpieņem steidzamības kārtā, jo pašreizējā situācija varētu ierobežot ES spēju sasniegt savus mērķus.
Prasmju trūkums kavē MVU darbību šādās jomās:
Prasmju trūkums pēc amatu iedalījuma
MVU procentuālā daļa, kuri saskaras ar prasmju trūkumu šādos amatos:
Prasmju trūkuma dēļ 63 % mazo un vidējo uzņēmumu savā vispārējā uzņēmējdarbībā saskaras ar problēmām, 45 % – ar digitālo tehnoloģiju ieviešanas vai izmantošanas problēmām un 39 % – ar uzņēmējdarbības zaļināšanas problēmām. Saistībā ar konkrētiem amatiem 69 % mazo un vidējo uzņēmumu ziņo par prasmju trūkumu mašīnu operatoriem, amatniekiem un kvalificētiem aroda profesionāļiem. Fiziskā darba veicēju skaits ir nepietiekams piecdesmit deviņos procentos mazo un vidējo uzņēmumu, savukārt piecdesmit astoņiem procentiem mazo un vidējo uzņēmumu ir grūtības atrast speciālistus, jaunākos speciālistus un tehniķus ar vajadzīgajām prasmēm. Vadītāju, administratīvo, lietvedības un apkalpojošās jomas darbinieku skaits arī ir nepietiekams, un šajās jomās attiecīgi 39 % un 34 % mazo un vidējo uzņēmumu ziņo par grūtībām.
Tādas iniciatīvas kā Prasmju pilnveides pakts - atvērt jaunā cilnē. jau risina problēmas un prasmju attīstības trūkumu un sniegs būtisku ieguldījumu Prasmju gadā. Līdz šim vairāk nekā 2 miljoni cilvēku ir guvuši labumu no prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumiem, un vairāk nekā 1500 organizāciju ir parakstījušas Prasmju pilnveides pakta hartu - atvērt jaunā cilnē., ieskaitot 20 liela mēroga partnerības - atvērt jaunā cilnē.. Pakta dalībnieki ir arī izstrādājuši vai atjauninājuši vairāk nekā 15 000 apmācības programmu un ieguldījuši gandrīz 160 miljonus eiro prasmju iniciatīvās.
Pamatojoties uz 2022. gadā izveidoto Eiropas Akumulatoru akadēmiju - atvērt jaunā cilnē., Komisija ierosina neto nulles emisiju industrijas akadēmijas, kas darba ņēmējiem nodrošinātu zaļās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamās prasmes. Katra akadēmija uzmanību pievērš vienam neto nulles emisiju tehnoloģiskajam risinājumam, taču kopā tās apvienos nozari, sociālos partnerus un izglītības un apmācības sniedzējus.
Eiropas Prasmju gads
Eiropas Prasmju gada mērķis ir panākt, lai ikviens atzītu apmācības nozīmi un kļūtu aktīvs.
Lai uzlabotu un veicinātu prasmju attīstību uz vietas, ES sadarbojas ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, nodarbinātības dienestiem, tirdzniecības un rūpniecības palātām, izglītības un apmācības sniedzējiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem.
Konference “Prasmju pilnveides novērtēšana - atvērt jaunā cilnē.” bija nozīmīgs pasākums, kas pulcēja aptuveni 300 cilvēku Briselē un vairāk nekā 1000 cilvēku tiešsaistē. Eiropas Arodprasmju nedēļā - atvērt jaunā cilnē. no 23. līdz 27. oktobrim tika uzsvērta profesionālās izglītības un apmācības nozīme, reaģējot uz ekonomikas, klimata un sociālajām problēmām. Līdz gada beigām valsts un vietējā līmenī notika vairāk nekā 900 pasākumu.
Kā viena no Eiropas Prasmju gada pamatiniciatīvām iniciatīvas “Jaunais Eiropas Bauhaus” ietvaros tika izveidota JEB Prasmju akadēmija - atvērt jaunā cilnē. ilgtspējīgai būvniecībai. Tas paātrinās prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju būvniecības ekosistēmā, lai veicinātu pāreju uz reģeneratīvu bioekonomiku - atvērt jaunā cilnē.. Šajā jomā atjaunojamie sauszemes un jūras bioloģiskie resursi (piemēram, kultūraugi, meži un zivis) tiek izmantoti pārtikas, materiālu un enerģijas ražošanai. Pirmām kārtām akadēmija apzinās zināšanu trūkumu biobāzētu materiālu un digitālo tehnoloģiju izmantošanā, kā arī pievērsīs uzmanību lielākam apritīgumam būvniecībā.
Komisija apspriedās ar sociālajiem partneriem par iniciatīvu, kuras mērķis ir atjaunināt un stiprināt Eiropas stažēšanās kvalitātes sistēmu - atvērt jaunā cilnē. un kas būtu svarīgs devums Prasmju gadā. Sistēmas mērķis ir uzlabot stažēšanās kvalitāti, galvenokārt attiecībā uz mācību un apmācības saturu un darba apstākļiem, lai atvieglotu pāreju no izglītības, bezdarba vai neaktivitātes un dotu iespēju cilvēkiem uzlabot savas prasmes un gūt darba pieredzi.
Martā izveidotā ES mēroga Inovācijas talantu platforma - atvērt jaunā cilnē. palīdzēs uzņēmumiem, arī jaunuzņēmumiem, atrast talantus, kas tiem vajadzīgi ārpus ES. Tas palielinās kvalificētu personu mobilitāti uz Eiropu un Eiropā, šim nolūkam izmantojot starptautisku darbā pieņemšanu un atbalstot kontaktu veidošanu starp ES bāzētiem darba devējiem un kvalificētiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas strādāt ES un likumīgi pārcelties uz to.
Turpmākajos gados ES iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Ja demogrāfiskajām pārmaiņām netiks pievērsta uzmanība, tās vēl vairāk saasinās darbaspēka trūkumu un palielinās spiedienu uz valstu budžetiem, kā apstiprināts 2023. gada ziņojumā par demogrāfiju - PDF fails – atvērt jaunā cilnē.. Lai palīdzētu dalībvalstīm pārvaldīt demogrāfiskās pārmaiņas, pēc vadītāju aicinājuma jūnija Eiropadomes sanāksmē Komisija nāca klajā ar pasākumu rīkkopu - PDF fails – atvērt jaunā cilnē.. Tās mērķis ir dot iespēju visām paaudzēm īstenot savas personīgās vēlmes un pilnībā izmantot savu potenciālu ekonomikā un sabiedrībā kopumā.
Talantīgu cilvēku atbalstīšana ir īpaši svarīga reģionos, kas cieš no darbaspēka sarukuma un kuros ir neliels skaits cilvēku, kuriem ir augstākā izglītība, kā arī reģionos, kurus skar jauniešu aizplūšana. Talantu kultivācijas mehānisms - atvērt jaunā cilnē. tika izveidots 2023. gada janvārī kā daļa no ES stratēģijas talantu izmantošanai tās reģionos - atvērt jaunā cilnē.. Tas atbalstīs ES reģionus, ko skar paātrinātā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, lai tie varētu apmācīt, noturēt un piesaistīt cilvēkus, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas, lai novērstu demogrāfiskās pārejas sekas. Novembrī oficiāli sāka darboties Talantu izmantošanas platforma - atvērt jaunā cilnē., kur tikās politikas veidotāji no reģioniem un dalībvalstīm un ES līmeņa politikas veidotāji.
Pasākumu rīkkopa demogrāfisko pārmaiņu pārvaldībai
Vecāki
Veicināt darba un privātās dzīves līdzsvarošanu un ģimenes plānu īstenošanu.
Jaunatne
Dot jauniešiem iespēju īstenot savu potenciālu augstas kvalitātes mācību vidē un atvieglot pāreju uz darba dzīvi.
Vecāka gadagājuma cilvēki
Atbalstīt veselīgas un aktīvas vecumdienas, kas iedzīvotājiem ļautu saglabāt kontroli pār savu dzīvi un vienlaikus dot ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā.
Migrācija
Piesaistīt un integrēt talantus no valstīm ārpus ES.
Veicināt ekonomisko labklājību un labbūtību visos reģionos, īstenojot konkrētai vietai pielāgotu politiku.
ES lauku apvidu ilgtermiņa redzējuma - atvērt jaunā cilnē. īstenošana norit pilnā sparā. Vairāk nekā 2000 organizāciju un iestāžu ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī pašlaik sadarbojas, lai veidotu ciešāku sadarbību dažādās politikas jomās un veicinātu lauku apvidu ilgtspēju un vitalitāti. 2023. gadā tika izveidota Lauku pakta koordinācijas grupa - atvērt jaunā cilnē. un darboties sāka Lauku pakta kopienas platforma - atvērt jaunā cilnē., kurā pieejami resursi lauku kopienām, kuras saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, novecošanu un demogrāfisko lejupslīdi. ES arī sniedza politiskas norādes - atvērt jaunā cilnē., kuru mērķis ir vēl vairāk stiprināt lauku apvidu un lauku kopienu labklājību, izturētspēju un sociālo struktūru.
Novembrī Komisija nāca klajā ar pasākumiem - atvērt jaunā cilnē., kuru mērķis ir padarīt ES pievilcīgāku talantiem no valstīm ārpus ES un atvieglot mobilitāti Eiropas Savienībā. Viena no galvenajām iniciatīvām ir priekšlikums izveidot ES talantu fondu. Tā būs pirmā ES mēroga darba piemeklēšanas platforma, kuras mērķis ir veicināt pieņemšanu darbā starptautiskā mērogā visos prasmju līmeņos profesijās, kurās trūkst darbaspēka. Iniciatīvai pievienotais ieteikumu kopums vienkāršos un paātrinās ārpus ES iegūtu prasmju un kvalifikāciju atzīšanu. Sniedzot skaidru un pārredzamu tiešsaistes informāciju un norādījumus par imigrācijas un atzīšanas procedūrām, ES talantu fonds palīdzēs darba devējiem un darba meklētājiem orientēties sarežģītajos darbā pieņemšanas noteikumos. Tas starptautisku pieņemšanu darbā padarīs vieglāku, ātrāku un efektīvāku visām iesaistītajām personām. ES talantu fonds arī palīdzēs īstenot talantu partnerības, nodrošinot instrumentu efektīvai iesaistīto trešo valstu valstspiederīgo iekārtošanai darbā.
Darba ņēmēju atbalstīšana
Platformu darbinieku darba apstākļu uzlabošana
Eiropas Parlaments un Padome turpināja sarunas par ierosināto direktīvu par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā. Ar šo priekšlikumu iecerēts nodrošināt, lai cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas, tiktu piešķirts likumīgas nodarbinātības statuss, kas atbilst viņu faktiskajam darba režīmam, un tādējādi viņi varētu izmantot darba ņēmēju tiesības un sociālos pabalstus, kas viņiem pienākas. Direktīvā ir arī paredzēti jauni noteikumi, kas reglamentē automatizētu sistēmu izmantošanu digitālo darba platformu uzraudzībā un lēmumu pieņemšanā saistībā ar tām. Tas uzlabo pārredzamību un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā, ļaujot cilvēkiem iepazīties ar lēmumiem, kuri ietekmē viņu darba apstākļus, un apstrīdēt tos.
Cik daudz ir platformās nodarbinātu darba ņēmēju?
Infografikā ir norādīts, ka divtūkstoš divdesmit otrajā gadā Eiropas Savienībā bija 28,3 miljoni digitālajās platformās nodarbinātu darba ņēmēju, kas ir salīdzināms skaits ar divdesmit deviņiem miljoniem cilvēku, kas nodarbināti ražošanā. Paredzams, ka līdz divtūkstoš divdesmit piektajam gadam digitālajās platformās nodarbinātu darba ņēmēju skaits palielināsies par piecdesmit diviem procentiem, sasniedzot 43 miljonus darba ņēmēju.
Publiskās pārvaldes iestāžu mācīšanās no līdzbiedriem
2023. gadā aptuveni 100 civildienesta ierēdņu no 17 dalībvalstīm piedalījās jaunā apmaiņas projektā, kura mērķis ir sagatavot nākamo ES politikas veidotāju paaudzi. Publiskās pārvaldes iestāžu sadarbības un apmaiņas - atvērt jaunā cilnē. programma dod iespēju dalībniekiem apgūt citu ES publiskās pārvaldes iestāžu darba metodes un kultūru. To finansē no tehniskā atbalsta instrumenta - atvērt jaunā cilnē. – ES programmas, kas nodrošina īpaši pielāgotas tehniskās zināšanas dalībvalstīm, lai palīdzētu tām izstrādāt un īstenot reformas.
Veselības aprūpes speciālistu digitālās prasmes
Gada gaitā Igaunija, Spānija, Itālija un Rumānija ir guvušas labumu no tehniskā atbalsta instrumenta finansētiem projektiem, kas palīdzējuši stiprināt šo valstu veselības aprūpes speciālistu digitālās kompetences un nodrošināt pastāvīgu prasmju pilnveidi nākotnē. Projekti atbalsta veselības aprūpes iestādes valsts un reģionālā līmenī, lai tās varētu izstrādāt digitālo prasmju plānus un darbības pamatnostādnes, kas atvieglotu e-veselības pacienta karšu pieņemšanu un izmantošanu.
Darba aizsardzība
Novembrī Parlaments un Padome provizoriski vienojās - atvērt jaunā cilnē. ekspozīcijas robežvērtības svinam pazemināt līdz piektdaļai no pašreizējās robežvērtības. Svins var ietekmēt dzimumfunkciju un auglību, un tas var kaitēt tam eksponētu sieviešu embrija vai pēcnācēju attīstībai. Abi likumdevēji arī pauda atbalstu tam, lai pirmo reizi noteiktu ekspozīcijas robežvērtības ķimikālijām, ko dēvē par diizocianātiem, kas var izraisīt elpceļu slimības, piemēram, astmu. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu - atvērt jaunā cilnē., kura pamatā ir jaunākie zinātniskie pierādījumi, šīs izmaiņas būs svarīgas darba ņēmēju aizsardzībai pārejā uz klimatneitralitāti. Visticamāk, gan svins, gan diizocianāti tiks izmantoti, piemēram, akumulatoru ražošanā, procesos, kuru mērķis ir padarīt elektriskos transportlīdzekļus vieglākus, vējturbīnās vai izolācijas materiālos ēku renovācijai.
ES grozīja tiesību aktus - atvērt jaunā cilnē., lai ievērojami pazeminātu azbesta arodekspozīcijas robežvērtību - atvērt jaunā cilnē.. Tas ir nozīmīgs solis ceļā uz darba ņēmēju labāku aizsardzību no azbesta, kas ir ļoti bīstama, vēzi izraisoša viela un kas joprojām ir sastopama daudzās ēkās. Vienošanās ir daļa no ES visaptverošās pieejas, kā labāk aizsargāt cilvēkus un vidi pret azbestu un nodrošināt azbestu nesaturošu nākotni.
Vieglāka dzīve, pateicoties digitālai sociālā nodrošinājuma koordinācijai
Tika ierosināti - atvērt jaunā cilnē. praktiski pasākumi, kā vēl vairāk digitalizēt sociālā nodrošinājuma koordinācijas sistēmas Eiropā. Pilnībā izmantojot digitālos rīkus, tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp valstu sociālā nodrošinājuma iestādēm un paātrināta likumīgu pabalstu pārrobežu atzīšana un piešķiršana. Tādējādi ES iedzīvotājiem būs vieglāk dzīvot, strādāt un ceļot uz ārvalstīm, uzņēmumiem – darboties citās dalībvalstīs, bet valstu pārvaldes iestādēm – koordinēt sociālo nodrošināšanu ārzemēs (sk. 5. nodaļu).
Izglītība, apmācība un mūžizglītība
Programma Erasmus+
Programmā Erasmus+ - atvērt jaunā cilnē. līdz šim ir piedalījušies gandrīz 14 miljoni dalībnieku, un tā ir viena no zīmīgākajām ES programmām, kas aptver izglītību, apmācību, jaunatni un sportu. Komisija programmas 2023. gada budžetu palielināja līdz 4,43 miljardiem eiro, kas ir tās līdz šim lielākais ikgadējais finanšu piešķīrums. Palielinātais budžets palīdzēja stiprināt programmas Erasmus+ prioritātes iekļaušanas, aktīva pilsoniskuma un demokrātiskās līdzdalības, kā arī zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā ES un starptautiskā mērogā. Pārskatītā darba programma ietvēra 100 miljonus eiro, kas paredzēti to izglītojamo un izglītības darbinieku atbalstam, kurus skāris Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Tika stiprināta programmas Erasmus+ starptautiskā dimensija, tai papildus atvēlot vēl 31 miljonu eiro, ko izmantos, lai ar atbalstu starptautiskās sadarbības projektiem stiprinātu mobilitātes projektus un spēju veidošanu augstākās izglītības jomā. 2023. gadā tas arī palīdzēja izveidot atvērtu izglītības digitālo vidi studentiem, kas uzņemti Ukrainas augstākās izglītības iestādēs, tiem, kuri bēg no Ukrainas, vai valsts iekšienē pārvietotiem studentiem.
Kāds bija augstākās izglītības vidējā studenta profils programmā Erasmus+ 2023. gadā?
Infografikā ir attēlots programmas Erasmus+ studenta vidējais profils divtūkstoš divdesmit trešajā gadā – divdesmit divus komats piecus gadus vecs, parasti ārvalstīs pavadīja piecus komats astoņpadsmit mēnešus un saņēma vidējo ikmēneša dotāciju trīssimt septiņdesmit četru eiro apmērā, un dzimumu struktūra ir 61 procents sieviešu un 39 procenti vīriešu.
Eiropas izglītības telpa
Eiropas izglītības telpa - atvērt jaunā cilnē. ir iniciatīva, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm sadarboties, lai izveidotu iekļaujošākas un noturīgākas izglītības un apmācības sistēmas. Tās mērķis ir uzlabot piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai, dot iespēju izglītojamajiem viegli pārvietoties starp izglītības sistēmām dažādās valstīs un palīdzēt veidot mūžizglītības kultūru. Eiropas izglītības telpas izveides vidusposmā Padome atzina panākto progresu - atvērt jaunā cilnē. un to, ka dalībvalstīm, Komisijai un plašākam ieinteresēto personu lokam ir jāpieliek lielākas pūles, lai to izveidotu līdz 2025. gadam.
Īpašā pilsoņu paneļdiskusijā par mācību mobilitāti - atvērt jaunā cilnē. (sk. arī 9. nodaļu) tika sniegts 21 konkrēts ieteikums, kā uzlabot mācību iespējas ārzemēs ikvienam ES iedzīvotājam. Šie ieteikumi tika ņemti vērā, izstrādājot Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam - atvērt jaunā cilnē., kurā dalībvalstis aicinātas mācību mobilitāti ES padarīt par neatņemamu sastāvdaļu visu veidu izglītībā un apmācībā.
Digitālā izglītība
Digitālās prasmes ir būtiskas, lai varētu piedalīties sabiedrības dzīvē un darbā, kā arī panākt sociālo iekļautību. ES mērķis ir uzlabot to, kā cilvēki mācās tiešsaistē, un nodrošināt, ka ikvienam ir digitālās prasmes, kas vajadzīgas gan šodien, gan nākotnē.
Paturot to prātā, ES novembrī pieņēma divus ieteikumus - atvērt jaunā cilnē., kuru mērķis ir virzīt un atbalstīt dalībvalstis cilvēku digitālo prasmju attīstīšanā un digitālās plaisas novēršanā. Ieteikumi sagatavoti Digitālās izglītības rīcības plāna 2021.–2027. gadam - atvērt jaunā cilnē. īstenošanas ietvaros. Vienlaikus turpinās darbs pie 13 plānā paredzētajām darbībām. Piemēram, jūnijā tika izveidota prakses kopiena, lai atbalstītu Eiropas augstākās izglītības satura un izglītības datu apmaiņas platformu Digitālās izglītības centra - atvērt jaunā cilnē. ietvaros. Komisija ir arī sākusi izmēģinājuma projektu, lai izpētītu iespējas izstrādāt Eiropas digitālo prasmju sertifikātu - atvērt jaunā cilnē., kas darba devējiem un apmācības sniedzējiem palīdzētu ātri un viegli atpazīt ārvalstīs iegūtās digitālās prasmes. (Sīkāku informāciju par digitālajām prasmēm sk. 5. nodaļā.)
Iekļaujošākas izglītības sistēmas
Izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, Spānija, Itālija un Portugāle padara savas izglītības sistēmas iekļaujošākas nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem, īstenojot daudzvalstu projektu, kura mērķis ir novērst reģionālās atšķirības. Instrumenta finansējums arī palīdz Īrijai un Somijai izstrādāt ceļvežus skolotāju prasmju pilnveidei un veicināt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, kā arī atbalsta Rumāniju tādas sistēmas izveidē un īstenošanā, kuras mērķis ir samazināt skolu priekšlaikus pametušo skaitu.
Grāmatu popularizēšana un lasīšanas veicināšana
Martā tika atzīmēta pirmā Eiropas Autoru diena, kas ir jauna programmas “Radošā Eiropa” iniciatīva. Ar vairāk nekā 1000 pasākumiem tā tiecās jaunāko paaudzi atkal pievērst grāmatu lasīšanai un mudināt cilvēkus iepazīt Eiropas literatūras kultūras un valodu daudzveidību.
Atbalsts pētniecībai
Par sākumpunktu izvirzot pētniecību un inovāciju, pieci ES uzdevumi - atvērt jaunā cilnē., kam finansējumu piešķir galvenokārt no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa - atvērt jaunā cilnē.”, ir palīdzējuši Komisijai īstenot Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir panākt, ka Eiropa atbilst digitālā laikmeta prasībām, un darbā pie Eiropas Vēža uzveikšanas plāna. Katrā uzdevumā ir noteikti vērienīgi, praktiski un izmērāmi mērķrādītāji, lai panāktu taustāmus rezultātus ikvienam ES iedzīvotājam. Progresa novērtējums liecina - atvērt jaunā cilnē., ka uzdevumi virzās uz to, lai līdz 2030. gadam sasniegtu savus vērienīgos mērķus.
Lai radītu reālu un ilgstošu ietekmi, uzdevumi mobilizē un aktivizē plašu publiskā un privātā sektora dalībnieku loku, proti, dalībvalstis, reģionālās un vietējās pašvaldības, pētniecības institūtus, lauksaimniekus, investorus un asociētos partnerus no valstīm ārpus ES. Uzdevumi sadarbojas ar iedzīvotājiem, lai palīdzētu sabiedrībai pieņemt un ieviest jaunus risinājumus un pieejas. 2023. gadā sākās gatavošanās sestajam ES uzdevumam “Jaunais Eiropas Bauhaus”. Jaunais uzdevums koncentrēsies uz inovāciju un būs vērsts uz to, lai līdz 2035. gadam visā Eiropā uzlabotu mikrorajonus, tos padarot skaistus, ilgtspējīgus un iekļautīgus.
Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros Eiropas Pētniecības padome - atvērt jaunā cilnē., izmantojot savas prestižās dotāciju shēmas, palīdz paplašināt zināšanu apvārsni visās zinātnes un akadēmiskajās jomās. 2023. gadā projektiem, kas atlasīti, pamatojoties uz to zinātnisko izcilību, tika piešķirtas Padomes dotācijas kopumā 2 miljardu eiro apmērā.
Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības - atvērt jaunā cilnē. ir ES galvenā finansēšanas programma pētnieku doktorantūras un pēcdoktorantūras mācību atbalstam. 2023. gadā programma atbalstīja gandrīz 3000 projektu un 4400 organizāciju, kuras tika atlasītas finansējuma saņemšanai 2021. un 2022. gadā. Izmantojot vairāk nekā 1,6 miljardu eiro finansējumu, apmācību varēs nodrošināt vairāk nekā 15 000 doktorantūras studentu gan akadēmiskajās aprindās, gan ārpus tām.
2023. gada Nobela prēmijas fizikā - atvērt jaunā cilnē. tika piešķirta diviem ES finansētiem pētniekiem. Ferencs Krauss un Anna Lijē no Eiropas Pētniecības padomes dotācijās ir saņēmuši gandrīz 9,5 miljonus eiro. Šie pētnieki ir saņēmuši atbalstu arī no citām ES pētniecības programmām, to vidū no Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām. Kopā ar fiziķi Pjēru Agostini abi pētnieki apbalvojumu saņēma “par eksperimentālām metodēm atosekundes īsu gaismas impulsu iegūšanai elektrona dinamikas pētniecībai matērijā”.
Jūlijā Komisija ierosināja - atvērt jaunā cilnē. Padomes ieteikumu izveidot jaunu Eiropas pētnieku karjeras attīstības sistēmu, jaunu Pētnieku hartu un Eiropas kompetenču sistēmu pētniekiem. Šo iniciatīvu galvenais mērķis ir noturēt pētniekus Eiropā, padarīt to par pievilcīgu galamērķi pētniekiem no valstīm ārpus ES un veicināt pētnieku karjeru kā pievilcīgu iespēju jaunajiem studentiem un absolventiem.
Starptautiskajā sieviešu dienā (8. martā) tika paziņoti pirmie jaunās balvas ieguvēji; balva ir atzinība akadēmiskām un pētniecības organizācijām, kas virza pārmaiņas saistībā ar dzimumu līdztiesību pētniecībā un inovācijā. ES balvu “Dzimumu līdztiesības līderi” - atvērt jaunā cilnē. saņēma trīs akadēmiskās iestādes no Īrijas un viena no Zviedrijas.
Līdztiesības savienības pasākumu pastiprināšana
Dzimumu līdztiesība
Lai gan tiesības uz vienādu darba samaksu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu ir viens no ES pamatprincipiem, sievietes ES pelna vidēji par aptuveni 13 % mazāk nekā vīrieši. Lai gan vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība - atvērt jaunā cilnē. ir komplekss jautājums, diskriminācija darba samaksas ziņā tiek uzskatīta par galveno veicinošo faktoru. Jauni noteikum - atvērt jaunā cilnē.i par darba samaksas pārredzamību tiecas nostiprināt to, ka tiek piemērotas tiesību uz vienādu darba samaksu, un palīdz novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Darba samaksas pārredzamības direktīva - atvērt jaunā cilnē. dod darba ņēmējiem tiesības uz informāciju par vidējo darba samaksas līmeni tiem, kas veic vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, dodot iespēju darba ņēmējiem identificēt un apstrīdēt jebkādu darba samaksas diskrimināciju dzimuma dēļ.
Direktīva arī dod darba ņēmējiem iespēju īstenot savas tiesības uz vienādu darba samaksu, ja viņi uzskata, ka tiek diskriminēti. Piemēram, tā nodrošinās, ka no diskriminācijas darba samaksas ziņā cietušos tiesā var pārstāvēt attiecīgās apvienības un struktūras, piemēram, līdztiesības iestādes. Tā paredz labāku kompensāciju cietušajiem un stingrākus sodus par tiesību pārkāpumiem. Jaunie noteikumi ir jāiestrādā valstu tiesību aktos līdz 2026. gada 7. jūnijam.
Ar programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” - atvērt jaunā cilnē. Komisija turpināja atbalstīt rīcību ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai - atvērt jaunā cilnē.. Tika atlasīti 13 projekti, kas saņēma finansējumu gandrīz 30 miljonu eiro apmērā. Septiņos no atlasītajiem priekšlikumiem galvenā uzmanība pievērsta ar dzimumu saistītai vardarbībai un vardarbībai ģimenē, pieci pievēršas vardarbībai pret bērniem, un viens – vardarbībai pret pieaugušajiem un bērniem.
Svarīgs pagrieziena punkts bija ES pievienošanās (jūnijā) Stambulas Konvencijai - atvērt jaunā cilnē. par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Tas apliecina ES apņemšanos pastiprināt rīcību pret ar dzimumu saistītu vardarbību visās 27 dalībvalstīs un rīcību no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē cietušo atbalstam. Konvencija ES stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī.
Dzimumu stereotipi ir dzimumu nevienlīdzības pamatcēlonis. Martā sāktā kampaņa #EndGenderStereotypes - atvērt jaunā cilnē. ir vērsta uz dzimumu stereotipiem, kas ietekmē vīriešus un sievietes visos dzīves aspektos, skar arī darba un privātās dzīves līdzsvaru, karjeras izvēli un iespējas ieņemt vadošus amatus. Tās mērķis ir vairot izpratni par stereotipiem reālās dzīves situācijās un mudināt cilvēkus iebilst un vērsties pret diskriminējošu praksi.
LGBTIK līdztiesības stratēģijas 2020.–2025. gadam īstenošana
2023. gada progresa ziņojumā par LGBTIK līdztiesības stratēģijas 2020.–2025. gadam īstenošanu - PDF fails – atvērt jaunā cilnē. ir izklāstīti daudzi ar lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIK) līdztiesību saistīti pasākumi un norādīts, ka lielākā daļa stratēģijas darbību ir īstenotas vai tiek īstenotas. Ziņojums būs pamats diskusijām par to, kas vēl jāpaveic, lai līdz 2025. gadam sekmīgi īstenotu LGBTIK līdztiesības stratēģiju.
Lai apkarotu LGBTIK diskrimināciju un veicinātu LGBTIK līdztiesību, Komisija palielināja programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” finansējumu, 2023.–2024. gadā piešķirot 3 miljonus eiro projektiem, kas mērķtiecīgi orientēti uz LGBTIK kopienu.
Lai palielinātu informētību par noziegumos cietušo, ieskaitot pret LGBTIK vērstu naida noziegumu upuru, tiesībām, Komisija 2023. gadā sāka kampaņu “Turi acis vaļā” - atvērt jaunā cilnē. kā vienu no iniciatīvām saskaņā ar ES stratēģiju par cietušo tiesībām 2020.–2025. gadam - atvērt jaunā cilnē.. Kampaņas mērķis ir mudināt cietušo draugus un ģimenes sniegt palīdzību un atbalstu. Galvenais mērķis ir gādāt, lai cietušie saprastu savas tiesības un justos spējīgi tās izmantot un panākt taisnīgumu.
Iekļaušanas un daudzveidības veicināšana
Eiropas Iekļaušanas un daudzveidības galvaspilsētas balvas ieguvēji 2023. gadā
Ikgadējā Eiropas Iekļautības un dažādības galvaspilsētas balva - atvērt jaunā cilnē. ir daļa no ES darba - atvērt jaunā cilnē., kurā tiek apkarots rasisms un diskriminācija. 2023. gada uzvarētāji - atvērt jaunā cilnē. no septiņām dalībvalstīm tika cildināti par darbu taisnīgākas sabiedrības veidošanā un to, ka veicinājuši daudzveidību un iekļautību dzimuma, seksuālās orientācijas, rases un etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes un vecuma ziņā.
Terasas pilsētas dome,
Spānija
Briseles reģions,
Beļģija
Helsinku pilsēta,
Somija
Lasarsas pilsētas dome,
Spānija
Labinas pilsēta,
Horvātija
Fundaunas municipalitāte,
Portugāle
Gdaņskas pilsēta,
Polija
Katalonija,
Spānija
Redžo Emīlijas pilsēta,
Itālija
Cik labi jūsu darba devējs / organizācija nodrošina daudzveidību?
ES daudzveidības pašnovērtējuma rīks - atvērt jaunā cilnē., kas publicēts maijā, Eiropas daudzveidības mēnesī - atvērt jaunā cilnē., piedāvā darba devējiem publiskajā un privātajā sektorā un gan lielām, gan mazām organizācijām uzzināt, cik labi tām izdodas nodrošināt daudzveidību sešās kategorijās.
Organizatoriskā daudzveidības infrastruktūra
Pieņemšana darbā
Profesionālā pilnveide
Noteikumi
Īpašu vajadzību atzīšana
Organizācijas profils
Romi ir Eiropas lielākā etniskā minoritāte. Daudzi romi joprojām saskaras ar diskrimināciju un sociālo atstumtību. Janvārī Komisija nāca klajā ar pārskatu - atvērt jaunā cilnē. par valstu stratēģijām romu jautājumos, izvērtēja tās, ņemot vērā dalībvalstu uzņemtās saistības, un sniedza norādījumus jomās, kurās nepieciešami uzlabojumi vai jāpastiprina centieni. Komisija aicināja dalībvalstis pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantot ES finansēšanas instrumentus un pārskatīt savu valsts satvaru, lai tas stingrāk ievērotu Padomes Ieteikumu - atvērt jaunā cilnē. par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību.
2023. gada beigās Eiropā ievērojami palielinājās naida runas un naida noziegumu skaits, jo īpaši pret ebreju un musulmaņu kopienām. Decembrī Komisija publicēja paziņojumu “Naidam nav vietas: vienota Eiropas nostāja pret naidu - atvērt jaunā cilnē.”, kurā apkopoti ES pasākumi šajā jomā. Tas balstījās uz galvenajiem esošajiem darba virzieniem, to skaitā ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam - atvērt jaunā cilnē., un bija visiem eiropiešiem adresēts aicinājums vērsties pret naidu un iestāties par iecietību un cieņu (sk. arī 7. nodaļu).
Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam
Savienību, kurā valda līdztiesība, var izveidot tikai tad, ja personas ar invaliditāti izmanto savas tiesības un tāpat kā visi citi var pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikā.
Lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti visā ES ir vienlīdzīga piekļuve atlaidēm un citām priekšrocībām un ka tās var brīvi pārvietoties starp dalībvalstīm, Komisija ir ierosinājusi - atvērt jaunā cilnē.:
- jaunu Eiropas invaliditātes karti un
- uzlabotu Eiropas stāvvietu izmantošanas karti personām ar invaliditāti.
Ierosinātā Eiropas invaliditātes karte būs atzīts invaliditātes pierādījums visās dalībvalstīs. Karšu turētājiem būs vienlīdzīga piekļuve tādiem pašiem īpašajiem nosacījumiem un preferenciālajam režīmam (piemēram, bezmaksas ieeja, samazināti tarifi un prioritāra piekļuve) kā tās dalībvalsts iedzīvotājiem, kuru viņi apmeklē. Tā būs piemērojama, piemēram, sabiedriskajā transportā, kultūras pasākumos, muzejos un sporta centros. Šī karte papildinās pašreizējās valstu invaliditātes kartes. Lai nodrošinātu piekļuvi sabiedriskajai apspriešanai par jauno karti, tā tika darīta pieejama vairākos alternatīvos formātos. Tādējādi uz šo iniciatīvu atsaucās un atbildes sniedza - atvērt jaunā cilnē. vairāk nekā 2500 personu ar invaliditāti.
Ierosinātā jaunā stāvvietu izmantošanas karte garantēs tādas pašas tiesības izmantot personām ar invaliditāti paredzētās stāvvietas un infrastruktūru kā attiecīgās dalībvalsts iedzīvotājiem. Paredzēts, ka tā aizstās valstu izdotās stāvvietu izmantošanas kartes.
Patlaban šo iniciatīvu apspriež Parlaments un Padome.
Patērētāju aizsardzība
2023. gadā Komisija sadarbībā ar iestādēm, kas ir atbildīgas par ES tiesību aktu ieviešanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīklā - atvērt jaunā cilnē.), turpināja gūt ievērojamus panākumus patērētāju aizsardzībā pret negodīgu praksi. Pievēršoties tūrisma nozarei, tīklam bija izšķiroša nozīme, nodrošinot taisnīgu attieksmi pret patērētājiem lidojumu atcelšanas gadījumā. Vēl viens būtisks panākums: uzņēmums Google ir iesaistījies dialogā ar tīklu un apņēmies - atvērt jaunā cilnē. sniegt patērētājiem skaidrāku un precīzāku informāciju saskaņā ar ES noteikumiem.
Mūsdienu prasībām pielāgoti noteikumi nodrošinās, ka ES patērētājiem tiek piedāvāti tikai droši produkti neatkarīgi no to izcelsmes un no tā, vai tos pārdod tradicionālajos veikalos vai tiešsaistes tirdzniecības vietās. Jaunie noteikumi - atvērt jaunā cilnē., kas ļauj risināt pieaugošās digitalizācijas, jauno tehnoloģiju attīstības un globalizēto piegādes ķēžu radītās problēmas, stājās spēkā jūnijā un tiks piemēroti visās dalībvalstīs no 2024. gada 13. decembra.
Novembrī stājās spēkā jauni noteikumi, kas aizsargā patērētājus - atvērt jaunā cilnē., kuri piesakās kredītam (piemēram, aizdevumam automašīnas iegādei). To mērķis ir nodrošināt, ka patērētāji saņem skaidru informāciju, kas ir pielāgota digitālajiem pakalpojumiem.
Turklāt decembrī stājās spēkā mūsdienu prasībām pielāgoti noteikumi par attālināti noslēgtiem finanšu pakalpojumu līgumiem - atvērt jaunā cilnē. (piemēram, tiešsaistē vai pa pastu). Tiesību aktos ir noteikti skaidri noteikumi par informāciju, kas jāsniedz patērētājiem pirms līguma noslēgšanas. Tie arī paredz iespēju patērētājam atteikties no līguma, pārdevēja tīmekļa vietnē izmantojot viegli atrodamu “atteikuma funkciju”. Jaunie noteikumi, ko piemēros no 2026. gada vidus, arī dod patērētājiem iespēju pieprasīt cilvēka iejaukšanos gadījumos, kad sarunbotu palīdzība nav pietiekama.
Lielākās ceļojumu aģentūras ir apņēmušās:
labāk informēt patērētājus par viņu tiesībām lidojumu atcelšanas gadījumā;
nodrošināt, lai naudas atmaksa par biļetēm noritētu ātrāk, nosakot, ka maksimālais gaidīšanas laiks patērētājam ir 14 dienas (ne vairāk kā 7 dienas aviokompānijām, lai atmaksātu naudu ceļotājiem vai starpniekam, kurš rezervējis biļeti, un 7 dienas starpniekam atlīdzības pieprasījuma apstrādei);
sniegt pārredzamu kontaktinformāciju;
sniegt informāciju par konkrētiem ieguvumiem, kas saistīti ar viņu piedāvāto pakalpojumu paketēm;
izskaidrot konkrētu pakalpojumu ietekmi uz patērētāju tiesībām lidojumu traucējumu gadījumā.