Eiropas Savienības Bērnu tiesību plāns
Eiropas Savienība (saīsināti ES) ir 27 valstu grupa, kas sadarbojas.
Bērnu tiesības ir tas, ko ES un valdības ir apņēmušās darīt, lai bērniem būtu laba dzīve.
Lūk, daži bērnu tiesību piemēri
būt drošībā
spēlēties
mācīties
tikt uzklausītiem
Kā ES praktiski īstenos bērnu tiesības?
ES apkopos datus un informēs cilvēkus par bērnu tiesībām.
Valdības un citas organizācijas cita no citas uzzinās, kā vislabāk īstenot bērnu tiesības.
ES piešķirs naudu, lai nodrošinātu, ka bērni var izmantot savas tiesības, piemēram, apmācīs pieaugušos, kuri strādā ar bērniem.
Lielākais bērnu tiesību kopums ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērna tiesībām (UNCRC).
Kādi ir 6 svarīgākie plāna punkti?
1
Bērnu līdzdalība
Ikviens sapratīs, ka bērniem ir tiesības izteikt savu viedokli, un attiecīgi rīkosies.
2
Iekļaušana sabiedrībā
Bērni varēs saņemt labu izglītību un veselības aprūpi, un ģimenēm pietiks naudas bērnu vajadzībām.
3
Kaitējuma novēršana
Bērni tiks pasargāti no vardarbības, un cietušie bērni saņems vajadzīgo palīdzību.
4
Bērniem draudzīga tieslietu sistēma
Policisti, juristi un tiesneši izturēsies pret bērniem taisnīgi, uzklausīs viņus un parūpēsies par viņu vajadzībām.
5
Bērniem draudzīga digitālā vide
Visi bērni varēs piekļūt digitālajai videi un droši to lietot.
6
Palīdzība bērniem visā pasaulē
Pat kara, bada vai slimības gadījumā visi pasaules bērni varēs izmantot savas tiesības.
Gatavojot šo plānu, ES konsultējās ar daudziem cilvēkiem, arī ar 10 000 bērnu.
1 Bērnu līdzdalība
Ko darīt ES?
Sagatavot plānu bērnu un jauniešu līdzdalības veicināšanai.
Pārveidot tiesību aktus un politikas dokumentus bērniem viegli uztveramā valodā.
Apmācīt speciālistus, kā lietot vienkāršākus, bērniem saprotamus vārdus.
Apspriesties ar bērniem, izstrādājot ES politiku.
Kāpēc tas ir svarīgi?
- Daži cilvēki nepiekrīt, ka bērniem ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā.
- Citiem šķiet, ka tas ir pārāk sarežģīti vai izmaksātu pārāk daudz naudas.
Zēns, 16 gadu
2 Iekļaušana sabiedrībā
Ko darīt ES?
Gādāt, lai ģimenēm pietiktu naudas bērnu vajadzībām.
Panākt, ka bērniem ir laba veselības aprūpe.
Rūpēties par bērniem ar īpašām vajadzībām.
Nodrošināt, ka bērni var ēst veselīgi.
Gādāt, lai visi bērni iegūst labu izglītību.
Kāpēc tas ir svarīgi?
- Daudzi bērni dzīvo ģimenēs, kurām nepietiek naudas viņu vajadzībām.
- Daudziem bērniem nav pieejama laba veselības aprūpe.
- Daudzi bērni neiegūst labu izglītību un nevar piedalīties pēcskolas nodarbībās.
Iekļaušana sabiedrībā nozīmē, ka piedalīties var visi (neatkarīgi no naudas daudzuma, izcelsmes, veselības stāvokļa un citiem faktoriem).
3 Kaitējuma novēršana
Ko darīt ES?
Nodrošināt, ka visi sadarbojas, lai panāktu bērnu drošību.
Apmācīt pieaugušos, kuri nodrošina bērnu aizsardzību.
Izplatīt informāciju par to, kā labāk aizsargāt bērnus.
Pieņemt stingrākus likumus par vardarbību pret bērniem.
Kāpēc tas ir svarīgi?
- Ik gadu caurmērā katrs otrais bērns visā pasaulē var ciest no kāda vardarbības veida.
- Pastāv bažas, ka Covid-19 laikā vardarbība pret bērniem ir pieaugusi.
Vardarbība ietver atstāšanu novārtā, fiziskus un garīgus pāridarījumus, iebiedēšanu, seksuālu vardarbību un ekspluatāciju (tas nozīmē, ka pieaugušais izmanto bērnu, lai nopelnītu naudu).
4 Bērniem draudzīga tieslietu sistēma
Ko darīt ES?
Apmācīt policistus, juristus un tiesnešus par bērnu tiesībām.
Izstrādāt likumus, kas atbalsta bērnus tieslietu sistēmā, un ieviest tos praksē.
Rast iespējas, lai bērni paliktu ierastajā vidē, nevis tiktu pārcelti uz aizturēšanas vietām.
Panākt, ka vienā ES valstī pieņemtu lēmumu par to, kas ir bērna vecāks, atzīst visur.
Kāpēc tas ir svarīgi?
- Daudzi bērni nejūtas droši, saskaroties ar tieslietu sistēmu, vai arī pret viņiem neizturas kā pret līdzvērtīgiem.
- Bērniem bieži vien nepietiek informācijas, lai saprastu, kas ar viņiem notiek.
- Cietušie bērni bieži vien neziņo par noziegumiem.
- Pārāk daudz bērnu tiek turēti apcietinājumā.
Tieslietu sistēma ietver policiju un tiesas. Bērni var būt nozieguma upuri, liecinieki vai apsūdzētie. Uz viņiem attiecas arī gadījumi, kad tiek pieņemti lēmumi, piemēram, par bērnu izglītību vai par to, ar ko viņi dzīvos kopā.
5 Bērniem draudzīga digitālā vide
Ko darīt ES?
Izstrādāt jaunu plānu “Bērniem labāks internets”.
Gādāt, lai bērni ar īpašām vajadzībām varētu izmantot digitālās tehnoloģijas.
Pieņemt likumus, kas prasa uzņēmumiem sekot seksuālai vardarbībai tiešsaistē un ziņot par to.
Gādāt, lai visiem bērniem būtu pieejami digitālie rīki un interneta pieslēgums.
Apmācīt bērnus, vecākus un skolotājus par drošību interneta vidē.
Rūpēties, lai informācija par bērniem internetā un digitālajā vidē tiktu aizsargāta.
Kāpēc tas ir svarīgi?
- Ne visiem bērniem ir piekļuve internetam vai tādām ierīcēm kā viedtālruņi, planšetes un datori.
- Bērni digitālajā vidē ne vienmēr ir drošībā. Viņi var tikt iebiedēti vai redzēt vardarbīgu vai seksuāla rakstura saturu vai reklāmas par viņiem kaitīgām lietām (piemēram, par alkoholu).
Digitālā vide ietver piekļuvi internetam un tādas ierīces kā datori un viedtālruņi.
6 Palīdzība bērniem visā pasaulē
Ko darīt ES?
Mudināt valdības visur pasaulē ievērot bērnu tiesības.
Piešķirt naudu un rīkoties, lai aizsargātu bērnus no vardarbības.
Sagatavot darbības plānu bērnu un jauniešu līdzdalības veicināšanai.
Atbalstīt vienlīdzīgu piekļuvi skolām un atbilstošām pirmsskolas mācību iestādēm.
Novērst bērnu darba izmantošanu.
Kāpēc tas ir svarīgi?
- Daudziem bērniem nav pieejama laba veselības aprūpe, pārtika, dzeramais ūdens, izglītība.
- Daudzus skar kari un dabas katastrofas.
- Arī Covid-19 un klimata pārmaiņas ir nelabvēlīgi ietekmējušas daudzu bērnu dzīvi.
Bērns, Albānija
Šī bērniem draudzīgā ES stratēģijas par bērnu tiesībām (turpmāk “plāns”) versija ir izstrādāta sadarbībā ar pašiem bērniem. Karalienes universitātes (Belfāsta, Ziemeļīrija) Bērnu tiesību centrs pulcēja divas bērnu un jauniešu grupas no divām skolām Dublinā, Īrijā. Viņu sadarbība palīdzēja izlemt, kā šajā bukletā bērniem izskaidrot plāna galveno saturu. Plāna sākotnējā versija tika sagatavota angļu valodā. Biedrība “Izglītības iniciatīvu centrs” (daļa no Latvijas Bērnu labklājības tīkla, Eurochild locekle) palīdzēja bērniem plānu pārbaudīt, pārskatot latviešu tulkojumu un nodrošinot, ka arī tas ir bērniem viegli uztverams.
Eiropas Komisija vēlētos īpaši pateikties: Bremoras Educate Together vidusskolas skolotājām Katijai un Dženisai, kā arī skolēniem Hamiltonam, Aleksai, Stjuartam, Keitijai, Džozefam, Mollijai un Nievai; un Rašas Sv. Džozefa vidusskolas skolotājiem Darenam, Džudijai, Kevinam un Luīzei, kā arī studentiem Elijai, Koenam, Mollijai, Džošuam, Kristoferam, Evanam, Džeikam, Kelsijai, Monikai, Kordēlijai, Stīvenam un Ošīnam, kā arī Agatei, Elijam, Katrīnai, Martai, Remam un biedrībai “Izglītības iniciatīvu centrs” (daļa no Latvijas Bērnu labklājības tīkla).
Dokumenta pieejamību nodrošināja Eiropas Savienības Publikāciju birojs.
ISBN 978-92-76-44175-5 | doi:10.2838/536038 | DS-03-21-112-LV-C | |
ISBN 978-92-76-37627-9 | doi:10.2838/148245 | DS-03-21-112-LV-N | |
HTML | ISBN 978-92-76-37642-2 | doi:10.2838/25804 | DS-03-21-112-LV-Q |
Manuskripts pabeigts 2021. gada martā.
Komisija nav atbildīga ne par kādām šīs publikācijas atkalizmantošanas sekām.
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021
© Eiropas Savienība, 2021
Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno ar Komisijas 2011. gada 12. decembra Lēmumu 2011/833/ES par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.).
Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 starptautisko licenci (CC-BY 4.0) (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.
Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem. Eiropas Savienībai nav autortiesību uz šādiem elementiem:
Titullapa, pasaule: OpenClipart-Vectors attēls no Pixabay
Ikonas: © iStock.com/Shams Suleymanova, © iStock.com/da-vooda un © iStock.com/VikiVector
Kur varu saņemt plašāku informāciju?
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa vietnē: https://europa.eu/european-union/contact/meet-us_lv.
Varat sazināties ar Europe Direct:
— zvanot uz bezmaksas tālruņa numuru: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
— zvanot uz šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
— pa e-pastu, izmantojot šādu tīmekļa vietni: https://europa.eu/european-union/contact_lv.
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama Europa tīmekļa vietnē: https://europa.eu.
Bezmaksas un maksas ES publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications.
Lai atrastu palīdzību un padomus ES pilsoņiem un uzņēmumiem, apmeklējiet portālu Your Europe: https://europa.eu/youreurope/index.htm.
Izglītojošus materiālus, spēles un viktorīnas varat atrast Mācību stūrītī: https://europa.eu/learning-corner/home_lv.
Atklājiet Jaunatnes portālu: https://europa.eu/youth/EU_lv.
Eiropas Komisija jūsu valstī: https://ec.europa.eu/info/about-european-commission/contact/representations-member-states_lv.
Eiropas Parlaments jūsu valstī: https://www.europarl.europa.eu/at-your-service/lv/stay-informed/liaison-offices-in-your-country.
Eiropas Patērētāju centru tīkls: https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/consumer-rights-and-complaints/resolve-your-consumer-complaint/european-consumer-centres-network-ecc-net_lv.