
ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem jāplāno mērķtiecīgāk, lai veicinātu efektīvu paaudžu maiņu
Par ziņojumu:Gados jaunu lauksaimnieku skaits ir samazinājies no 3,3 miljoniem 2005. gadā līdz 2,3 miljoniem 2013. gadā. Lai veicinātu paaudžu maiņu lauksaimniecībā, 2007.–2020. gadā ES piešķīra 9,6 miljardus EUR gados jaunu lauksaimnieku atbalstam. Palāta konstatēja, ka šis atbalsts bieži vien ir vāji definēts, tam nav norādīti sagaidāmie rezultāti un ietekme. No 1. pīlāra (tiešie maksājumi) atbalstu sniedz standarta formā, kas, izņemot papildu ienākumu veidošanu, neatbilst gados jauno lauksaimnieku vajadzībām. No 2. pīlāra (lauku attīstība) sniegtais atbalsts labāk risina gados jauno lauksaimnieku vajadzības un veicina konkrētus pasākumus (piemēram, bioloģisko saimniekošanu, ūdens vai energoresursu taupīšanas iniciatīvas), tomēr vadošās iestādes ne vienmēr bija piemērojušas atlases procedūras, lai dotu priekšroku labākajiem projektiem. Palāta iesaka labāk formulēt ES atbalsta mērķus un precīzāk virzīt atbalstu, lai veicinātu efektīvu paaudžu maiņu.
Kopsavilkums
IPēdējā desmitgadē kopējais lauksaimnieku skaits ES 27 dalībvalstīs ir strauji samazinājies; tas ir krities no 14,5 miljoniem 2005. gadā līdz 10,7 miljoniem lauksaimnieku 2013. gadā. Gados jaunu (līdz 44 gadu vecumam) lauksaimnieku skaits ir samazinājies no 3,3 miljoniem 2005. gadā līdz 2,3 miljoniem 2013. gadā. Tā kā lauksaimnieku skaits ir samazinājies visās vecuma grupās, gados jaunu lauksaimnieku īpatsvars lauksaimnieku kopā ir saglabājies relatīvi stabils – nedaudz virs 20 %. Tomēr starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības.
IILai veicinātu lauku saimniecību konkurētspēju un paaudžu maiņu lauksaimniecībā, 2007.–2020. gadā ES piešķīra 9,6 miljardus EUR īpašam gados jaunu lauksaimnieku atbalstam. Ietverot dalībvalstu līdzfinansējumu 2. pīlāra darbības uzsākšanas pasākumam, kopējais publiskais atbalsts ir 18,3 miljardi EUR. 2007.–2013. gada periodā ES atbalstu darbības uzsākšanai saņēma gandrīz 200 000 gados jaunu lauksaimnieku. Vairāk nekā 70 % ES finansējuma sniedza no 2. pīlāra (ELFLA) pasākuma, ar kuru atbalsta gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanu, bet pārējos 30 % 2014.–2020. gadā sniedz no 1. pīlāra (ELGF) kā tiešo maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem.
IIIŅemot vērā šo situāciju, mēs pētījām, kāda ir ES loma gados jaunu lauksaimnieku atbalstīšanā un paaudžu maiņas veicināšanā. Revīzija notika Komisijā un tajās četrās dalībvalstīs, kuras gados jaunu lauksaimnieku atbalstam tērē visvairāk, t. i., Francijā, Spānijā, Polijā un Itālijā. Revīzijā meklēja atbildi uz turpmāk minēto jautājumu. Vai ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem ir labi izplānots, lai efektīvi sekmētu paaudžu labāku maiņu?
IVVispārējs secinājums ir tāds, ka ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem balstās uz vāji formulētu intervences loģiku bez noteikta sagaidāmā koprezultāta un ietekmes. Lai veicinātu efektīvu paaudžu maiņu, tas jāplāno mērķtiecīgāk. Tomēr mēs konstatējām ievērojamas atšķirības starp 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem un 2. pīlāra pasākumu darbības uzsākšanai.
VAttiecībā uz 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem mēs konstatējām, ka
- atbalsta pamatā nav pareiza vajadzību novērtējuma un tā mērķis neatspoguļo vispārējo mērķi, kas ir veicināt paaudžu maiņu. Dalībvalstis nekoordinēja 1. pīlāra maksājumu ar 2. pīlāra pasākumu darbības uzsākšanai vai valsts pasākumiem;
- tā kā nav vajadzību novērtējuma, tiek sniegts standarta atbalsts (ikgadējs maksājums par hektāru), un tā summa un laika grafiks ir tādi, ka nav skaidrs, kādas vēl īpašas vajadzības, izņemot papildu ienākumus, ar to tiek risinātas;
- kopējā uzraudzības un novērtēšanas sistēma nesniedza rādītājus, ar kuriem varētu novērtēt šā maksājuma efektivitāti, jo šim maksājumam nav rezultātu rādītāju, bet dati par atbalstīto saimniecību ienākumiem un dzīvotspēju netiek vākti.
Attiecībā uz 2. pīlāra pasākumu gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanai mēs konstatējām, ka
- kaut arī kopumā tas balstās uz aptuvenu vajadzību novērtējumu, tam ir daļēji konkrēti, izmērāmi, sasniedzami un atbilstīgi mērķi ar noteiktiem termiņiem un tas atspoguļo vispārējo mērķi – veicināt paaudžu maiņu. Ar 2. pīlāra ieguldījumu pasākumu pastāv zināmā mērā efektīva koordinācija;
- atbalstu sniedz tādā formā (vienreizējs maksājums atkarībā no darījumdarbības plāna izpildes un dažos gadījumos aizdevuma procentu subsīdija), kas tiešāk risina gados jaunu lauksaimnieku vajadzības piekļūt zemei, kapitālam un zināšanām. Atbalsta summa ir kopumā sasaistīta ar vajadzībām un modulēta konkrētu darbību veicināšanai (piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības ieviešanai, ūdens vai energoresursu taupīšanas iniciatīvām);
- atbalsts ir novirzīts labāk kvalificētiem lauksaimniekiem, kuri apņemas īstenot darījumdarbības plānu, kas palīdz attīstīt dzīvotspējīgas lauku saimniecības, un kurus projektu atlases procesā bieži vien mudina sākt darbību mazāk labvēlīgos apvidos. Tomēr darījumdarbības plānu kvalitāte atšķīrās un vadošās iestādes dažos gadījumos nebija piemērojušas atlases procedūras, lai dotu priekšroku labākajiem projektiem. Atlases kritēriji 2007.–2013. gada periodā tika ieviesti vēlu, minimālais punktu skaits bija pārāk mazs vai arī tāda vispār nebija, un šā pasākuma septiņgadu budžets dažās dalībvalstīs bija pilnībā izlietots, lai finansētu gandrīz visus pieteikumus, kuri bija iesniegti plānošanas perioda sākumā, un tas nedeva iespēju saņemt finansējumu tiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri sāka darbību vēlāk;
- mēs konstatējām maz pierādījumu tam, ka ES pasākumi bija palīdzējuši gados jauniem lauksaimniekiem sākt darbību un uzlabojuši paaudžu maiņu un atbalstīto saimniecību dzīvotspēju, galvenokārt tāpēc, ka kopējai uzraudzības sistēmai noteiktie rādītāji nebija kvalitatīvi.
Mēs iesakām Komisijai un dalībvalstīm:
- uzlabot intervences loģiku, pilnveidojot vajadzību novērtējumu un formulējot SMART mērķus, kas atspoguļos vispārējo mērķi – veicināt paaudžu maiņu;
- uzlabot pasākumu mērķtiecību, labāk plānojot projektu atlases sistēmas un labāk izmantojot darījumdarbības plānus;
- uzlabot uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, izmantojot dalībvalstu izstrādāto paraugpraksi to uzraudzības sistēmās un novērtējuma ziņojumos.
Ievads
Lauksaimnieku skaita samazināšanās
01ES lauksaimniecība saskaras ar lauksaimnieku skaita samazināšanos. Pēdējā desmitgadē kopējais lauksaimnieku skaits ES 27 dalībvalstīs5 ir strauji samazinājies; tas ir krities no 14,5 miljoniem 2005. gadā līdz 10,7 miljoniem 2013. gadā, proti, mazāk nekā desmit gadu laikā tas ir samazinājies par ceturto daļu Samazinājums ir skāris visas lauksaimnieku vecuma grupas (sk. 1. attēlu). Nav iespējams uzzināt par 40 gadiem jaunāku lauksaimnieku skaitu, jo Eurostat dati vecuma grupu no 35 līdz 44 gadiem sīkākās apakšgrupās neiedala6.
1. attēls
Lauksaimnieku skaita evolūcija atbilstoši vecuma grupām 27 ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojums7.
Gados jaunu (vecumā līdz 44 gadiem) lauksaimnieku skaits ir samazinājies no 3,3 miljoniem 2005. gadā līdz 2,3 miljoniem 2013. gadā, proti, mazāk nekā desmit gadu laikā tas ir samazinājies par trešdaļu. Tomēr gados jaunu lauksaimnieku īpatsvars lauksaimnieku kopā saglabājas relatīvi stabils – nedaudz virs 20 % (sk. 2. attēlu).
2. attēls
Lauksaimnieku iedalījuma evolūcija atbilstoši vecuma grupai 27 ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojums.
Starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības, piemēram, Polijā gados jaunu lauksaimnieku īpatsvars lauksaimnieku kopā palielinājās no 34 % 2007. gadā līdz 36 % 2013. gadā, bet Spānijā tas samazinājās no 21 % 2007. gadā līdz 16 % 2013. gadā. I pielikumā sniegts apskats par lauksaimnieku skaitu atsevišķās dalībvalstīs un par tā svārstībām no 2007. līdz 2013. gadam, bet II pielikumā parādīta lauksaimnieku vecuma grupu sadalījuma evolūcija.
Paaudžu maiņa ir svarīgs politikas darba kārtības jautājums
04Eiropas Parlaments 2008. gadā uzskatīja, ka “paaudžu maiņa ir nepieciešama, lai saglabātu augsta līmeņa pārtikas kvalitāti un pārtikas nekaitīgumu Eiropas Savienībā, kā arī ES pašpietiekamību nākotnē,” un ka “KLP jācenšas novērst šķēršļus, ar ko patlaban sastopas jauni cilvēki, kas vēlas sākt lauksaimniecisku darbību, tāpēc paaudžu nomaiņai ir jākļūst par vienu no KLP prioritātēm”8. 2011. gadā tas norādīja, ka “pasākumi, kas gados jauniem lauksaimniekiem paredzēti otrajā pīlārā, ir izrādījušies nepietiekami, lai apturētu straujo lauksaimniecības nozares novecošanu,” un ka “jāpaplašina atbalsta shēmas otrajā pīlārā”9. Arī Padome 2014. gadā atzīmēja10, ka gados jauni lauksaimnieki un paaudžu maiņa lauksaimniecībā ir ļoti svarīgi Eiropas lauksaimniecības ilgtspējai un ilgtermiņa konkurētspējai.
052015. gadā Komisija argumentēja11, ka atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem ir prioritāte. Saskaņā ar komisāra Phil Hogan12 teikto: “(..) paaudžu maiņa ir jautājums, kas tālu pārsniedz lauksaimnieku vidējā vecuma samazināšanu Eiropas Savienībā. Tas ir jautājums arī par iespēju nodrošināšanu jaunajai paaudzei, ko veido augsti kvalificēti gados jauni lauksaimnieki, nolūkā pilnībā izmatot ieguvumus, ko sniedz tehnoloģija, ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses atbalstam Eiropā”. Viņš paziņoja, ka eksistē “šķēršļi, kas attur jaunus cilvēkus sākt lauksaimniecisku darbību”, kā pašus svarīgākos starp tiem minot piekļuvi zemei, finansējumam un zināšanām.
ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem
06Kopējais ES budžeta piešķīrums gados jaunu lauksaimnieku īpašam atbalstam 2007.–2020. gada periodā ir 9,6 miljardi EUR. Tas dubultojās no 3,2 miljardiem EUR 2007.–2013. gada periodā (no 2. pīlāra darbības uzsākšanas pasākuma) līdz 6,4 miljardiem EUR 2014.–2020. gada periodā galvenokārt tāpēc, ka no 1. pīlāra tika ieviests papildu tiešais maksājums gados jauniem lauksaimniekiem (sk. 3. attēlu). Kopējie publiskie izdevumi, tostarp dalībvalstu līdzfinansējums 2. pīlāra darbības uzsākšanas pasākumam, ir 18,3 miljardi EUR.
3. attēls
ES budžets gados jaunu lauksaimnieku atbalstam no 1. pīlāra (ELGF) un no 2. pīlāra (ELFLA) 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodos

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem (2007.–2013. gada izdevumi un 2014.–2020. gada piešķīrums).
Atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem ieviesa pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados13. Kopš 2000. gada lielākā daļa atbalsta ir sniegta no 2. pīlāra pasākuma, kas adresēts gados jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai14. Šim pasākumam 2014.–2020. gada periodā sekoja lauku saimniecību un darījumdarbības attīstības pasākums. Pasākumu īsteno 92 no 118 lauku attīstības programmām (LAP) 24 no 28 dalībvalstīm.
08Papildu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem 2014.–2020. gada periodā ieviesa no 1. pīlāra15 kā 25 % maksājumu papildus tiešajiem maksājumiem.
094. attēlā ir sniegts apskats par ES instrumentiem, kuru mērķis tieši vai netieši ir gados jauni lauksaimnieki, 2007.–2020. gada periodā. Kā parādīts 4. attēlā, revīzijas uzmanība bija vērsta uz pasākumiem, kas tieši atbalsta gados jaunus lauksaimniekus: 2. pīlāra darbības uzsākšanas pasākums un 1. pīlāra papildu maksājums gados jauniem lauksaimniekiem.
4. attēls
Apskats par ES pasākumiem gados jaunu lauksaimnieku atbalstam 2007.–2020. gada periodā

Avots: ERP.
Galvenās iezīmes gados jaunu lauksaimnieku atbalstam no 1. un 2. pīlāra 2014.–2020. gada periodā ir salīdzinātas 1. tabulā.
1. pīlārs: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) Maksājums gados jauniem lauksaimniekiem | 2. pīlārs: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) 6.1. pasākums. Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība gados jauniem lauksaimniekiem | |
---|---|---|
Juridiskais pamats | Regula (ES) Nr. 1307/2013, 50. pants | Regula (ES) Nr. 1305/2013, 19. pants |
Atbalsta veids | Papildu maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt maksājumu saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu | Atbalstu darbības uzsākšanai lielākais 70 000 EUR apmērā piešķir, pamatojoties uz darījumdarbības plānu (pēdējo daļu izmaksā ar nosacījumu, ka ir pareizi īstenots darījumdarbības plāns) |
Atbalsta ilgums | Izmaksā katru gadu laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus (no darbības uzsākšanas gada) | Izmaksā vienreiz uz lauku saimniecību / lauksaimnieku vismaz divās daļās |
Īstenošana | Obligāta visām dalībvalstīm, kuras var noteikt tikai dažus parametrus: budžetu, aprēķināšanas metodi, hektāru skaitu, prasības attiecībā uz prasmēm un kopīgu kontroli pār saimniecībām, kas reģistrētas kā juridiskas personas (sk. 40. punktu) | Brīvprātīga tām dalībvalstīm / tiem reģioniem, kas lauku attīstības programmās nosaka prioritātes un mērķus, formulē attiecināmības un atlases kritērijus, atlasa projektus un ziņo Komisijai par pasākumu īstenošanu |
Mērķis | “Gados jaunajiem lauksaimniekiem atvieglot saimnieciskās darbības uzsākšanu un to saimniecību strukturālo pielāgošanu pēc to sākotnējās izveidošanas”1 un sekmēt KLP vispārējā mērķa – dzīvotspējīga pārtikas ražošana – sasniegšanu, uzlabojot lauku saimniecību dzīvotspēju2 un veicinot paaudžu maiņu3 | |
Atbalsttiesīgie saņēmēji |
|
|
Saņēmēju skaits | 279 071 (2015. gadā) | 193 828 (2007.–2013. gada periodā) 2014.–2020. gada periodam nav ES līmeņa mērķa |
Vidējā atbalsta summa uz vienu saņēmēju | 1 135 EUR (2015. gadā) | 20 000 EUR (2007.–2013. gadā) |
1 Regulas (ES) Nr. 1307/2013 preambulas 47. apsvērums un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 preambulas 17. apsvērums.
2 Sk. Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. pantu.
3 Attiecībā uz 1. pīlāru sk. Komisijas 2013. gada 26. jūnija paziņojumu “KLP reforma – galveno elementu skaidrojums”: “Lai sekmētu paaudžu maiņu, pie pamata maksājuma, ko piešķir jaunpienākušajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem (līdz 40 gadu vecumam), pirmajos piecos gados pēc darbības uzsākšanas jānosaka papildu maksājums 25 % apmērā” un Eiropas Parlamenta faktu lapu “Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pirmais pīlārs: tiešie maksājumi lauksaimniekiem”: “Lai veicinātu paaudžu maiņu, pamata maksājums, ko piešķir gados jauniem lauksaimniekiem (jaunākiem par 40 gadiem), jaunpienācējiem vai saimniecībām, kas izveidotas iepriekšējos piecos gados, pirmajiem pieciem gadiem ir palielināts par 25 %.”
Attiecībā uz 2. pīlāru sk. Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. pantu, kur minēta īpaša prioritāte: “atvieglot atbilstīgi kvalificētu lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecības nozarē un jo īpaši paaudžu maiņu”.
Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.
Revīzijas tvērums un pieeja
11Revīzijā meklēja atbildi uz turpmāk minēto jautājumu.
Vai ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem ir labi izplānots, lai efektīvi sekmētu paaudžu labāku maiņu?
12Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs pievērsāmies pasākumiem, ar ko 2007.–2020. gada periodā tieši atbalsta gados jaunus lauksaimniekus (sk. 4. attēlu), proti, 2007.–2013. gadā 2. pīlāra 112. pasākumam, kas adresēts gados jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai, un tam atbilstošajam 6.1. pasākumam 2014.–2020. gadā, kā arī 2014.–2020. gada 1. pīlāra maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem. Mēs vērtējām intervences loģiku (ziņojuma I daļa), pasākumu īstenošanas mērķtiecību (II daļa) un to rezultātus (III daļa).
13Revīzija notika no 2016. gada aprīļa līdz oktobrim un aptvēra četras dalībvalstis, kuras gados jaunu lauksaimnieku atbalstam tērē vislielākās summas, tās ir Francija, Spānija, Polija un Itālija (sk. 5. attēlu). Šīs četras dalībvalstis saņēma 56 % no ES kopējā budžeta pasākumiem, ar kuriem sniedz tiešo atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem 2007.–2020. gada periodā (sk. 4. attēlu). Apskats par ES budžeta piešķīrumiem tieši gados jauniem lauksaimniekiem katrā dalībvalstī sniegts III pielikumā.
14Šajās četrās dalībvalstīs mēs pārbaudījām valstu sistēmas, kas noteica intervences loģiku un pasākumu galvenās iezīmes, kā arī to, kādā mērā notika koordinācija starp šādiem pasākumiem un valsts politikas virzieniem paaudžu maiņas veicināšanai. Lai novērtētu pasākumu īstenošanu un rezultātus, mēs koncentrējāmies uz septiņiem reģioniem, kuri ir starp tiem, kur visvairāk tērē pasākumiem, ar ko tieši atbalsta gados jaunos lauksaimniekus:
- Francija (Luāras reģions un Dienvidu-Pireneju reģions);
- Spānija (Andalūzija);
- Polija (Varmijas-Mazūrijas vojevodiste un Lejassilēzijas vojevodiste);
- Itālija (Emīlija-Romanja un Apūlija).
5. attēls
ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem no 1. pīlāra (ELGF) un no 2. pīlāra (ELFLA) 2007.–2020. gada periodā (taisnstūris apzīmē revidētās dalībvalstis)

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem (2007.–2013. gada izdevumi un 2014.–2020. gada piešķīrums).
Revīzijas pieejā kontroles sistēmu revīzija, galvenokārt Komisijas un dalībvalstu līmenī, bija apvienota ar 57 projektu izlases pārbaudi galīgo saņēmēju līmenī, lai pārliecinātos par pasākumu īstenošanu un rezultātiem. Mēs arī analizējām attiecīgos statistikas datus un pētījumus, ko ieguvām no Eurostat (piemēram, lauku saimniecību struktūras apsekojumus), valstu parlamentiem un statistikas birojiem, universitātēm un gados jauno lauksaimnieku organizācijām ES, valstu un reģionu līmenī.
16Šie pētījumi parādīja, ka eksistē vispārēji, ar ES pasākumiem nesaistīti faktori, kas ietekmē paaudžu maiņu (piemēram, ekonomiskais un sociālais stāvoklis, banku tendences aizdevumu sniegšanā, darba iespējas citās nozarēs, nevis lauksaimniecībā, un lauksaimniecības zemes lielā koncentrācija relatīvi nelielam lauksaimniecību skaitam16). Liela nozīme var būt arī valstu politikai, kas atbalsta veco lauksaimnieku aiziešanu no nozares, kā norādīja Vācija, kura tāpat kā Dānija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) 2014.–2020. gadā izvēlējās neīstenot 2. pīlāra pasākumu darbības uzsākšanai. Faktiski 2007.–2013. gada starpposma novērtējums Vācijai (Reinzeme-Pfalca) parādīja, ka 112. pasākumam, ar kuru gados jauniem lauksaimniekiem palīdzēja uzsākt darbību, neaizdevās pienācīgi atrisināt problēmu saistībā ar piemērota darbības pārņēmēja trūkumu lauku saimniecībās, un ka nebija iespējams noteikt, kāda bija šā atbalsta ietekme uz lauksaimnieku vecuma struktūru. Turklāt Vācija uzskatīja, ka tās “Hofabgabeklausel” sociālā nodrošinājuma shēma, kas prasa lauksaimnieku atteikšanos no savas lauku saimniecības, lai saņemtu vecuma pensiju, nozīmīgi sekmēja paaudžu maiņu lauksaimniecības nozarē.
Apsvērumi
I daļa. Intervences loģika
17Komisijai un dalībvalstīm pienācīgi jāizplāno politikas intervences pasākumi. Šim nolūkam mēs pārbaudījām, vai Komisija un dalībvalstis
- veica pareizus ex ante vajadzību novērtējumus intervences konkrētajās jomās;
- izlēma, kuri fondi vislabāk atbilst gados jauno lauksaimnieku vajadzībām;
- formulēja konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus un atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem (SMART mērķus);
- noteica kārtību dažādo fondu efektīvai, lietderīgai un koordinētai izmantošanai.
Gados jauno lauksaimnieku vajadzības bija apzinātas vispārīgā līmenī…
18Saskaņā ar Komisijas veiktajiem pētījumiem un iztaujāšanu revidētajās vadošajās iestādēs un jauno lauksaimnieku apvienībās, šķēršļi, kas traucē jauniem cilvēkiem kļūt par lauksaimniekiem, ir saistīti ar
- piekļuvi zemei: aptuveni 60 % gados jaunu lauksaimnieku ES 28 dalībvalstīs ziņoja par problēmām, kas saistītas ar zemes pirkšanu vai nomu17. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem18 problēmu rada zemes augstā cena un gados vecāko lauksaimnieku nevēlēšanās doties pensijā;
- piekļuvi kapitālam: aptuveni 35 % gados jaunu lauksaimnieku ES 28 dalībvalstīs ziņoja par problēmām, kas saistītas ar piekļuvi subsīdijām un kredītiem19. Saskaņā ar pētījumiem20 un iztaujāšanu jauno lauksaimnieku apvienībās Francijā, Itālijā un Spānijā šo problēmu drīzāk rada sarežģītās un ilgās publiskā atbalsta procedūras, nevis subsīdiju nepietiekamība;
- piekļuvi zināšanām: aptuveni 20 % gados jaunu lauksaimnieku ES 28 dalībvalstīs ziņoja par problēmām, kas saistītas ar piekļuvi zināšanām21. 2010. gadā tikai 14 % lauksaimnieku vecumā līdz 35 gadiem ES 27 dalībvalstīs bija pilna lauksaimnieciskā izglītība22, kaut arī Eiropas Savienībā šis rādītājs ievērojami atšķīrās. Piemēram, Francijā (Luāras reģionā) 84 % lauksaimnieku vecumā līdz 35 gadiem bija pilna lauksaimnieciska izglītība, Itālijā (Emīlijā-Romanjā) 27 %, Polijā 26 % un Spānijā (Andalūzijā) tikai 3 %;
- piekļuvi pietiekamiem un stabiliem ienākumiem: dažas dalībvalstis un jauno lauksaimnieku apvienības norādīja uz šādu vajadzību, kaut gan četrās revidētajās dalībvalstīs nav statistiski reprezentatīvu datu par gados jauno lauksaimnieku (līdz 40 gadu vecumam) ienākumiem pirmajos lauksaimnieciskās darbības gados vai tādu datu, kas parādītu, ka šie ienākumi kopumā ir nepietiekami vai nestabili vai tādi ir lielākā mērā nekā turpmākajos gados;
- piekļuvi pamata infrastruktūrai un pakalpojumiem lauku apvidos, līdzvērtīgu infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas pieejami gados jauniem cilvēkiem, kuri nedzīvo lauku apvidos, piemēram, platjoslas tīkliem, bērnudārziem, skolām, transporta un pasta pakalpojumiem, veselības aprūpei un aizvietošanas pakalpojumiem.
… taču vispārējās vajadzības nebija plašāk izpētītas
19Lielākajā daļā revidēto dalībvalstu/reģionu mūsu pārbaude liecināja, ka nav zināms, vai šādu šķēršļu apmērs ir līdzīgs visiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kas sāk darbību attiecīgajā reģionā, vai tikai dažiem no tiem, piemēram, lauksaimniekiem īpašos ģeogrāfiskos apgabalos, lauksaimniecības nozarēs vai finanšu situācijās (piemēram, tiem, kas nav mantojuši pietiekami daudz zemes vai kapitāla). Tāpat arī nav zināms, kurā darbības uzsākšanas procesa posmā šiem šķēršļiem ir lielāka ietekme.
1. pīlārs
20Pirmā pīlāra papildu maksājums gados jauniem lauksaimniekiem balstās uz pieņēmumu, ka gados jauni lauksaimnieki, kas sāk lauksaimniecisku darbību, sastopas ar finanšu grūtībām23. Kaut arī šis pieņēmums var būt patiess, Komisijas ietekmes novērtējums24 nesniedza datus, kas to pamatotu, vai aplēsi par šā papildu maksājuma sagaidāmo ietekmi uz gados jaunu lauksaimnieku ienākumiem, uz to lauku saimniecību dzīvotspēju vai uz paaudžu maiņas rādītājiem; tas fokusējās tikai uz šā maksājuma aprēķināšanai ierosināto dažādo metožu ietekmi uz budžetu. Nav skaidrs, kādas gados jaunu lauksaimnieku vajadzības, izņemot papildu ienākumu, ar šo maksājumu ir jārisina un kāda ir tā pievienotā vērtība.
21Arī dalībvalstu līmenī nebija dokumentu, pētījumu vai datu, kas paskaidrotu, kāpēc šis papildu maksājums bija vajadzīgs, vai pamatotu pieņēmumu, ka gados jauni lauksaimnieki, kas sāk lauksaimniecisku darbību, sastopas ar finanšu grūtībām. Itālijā mēs konstatējām dažus nereprezentatīvus datus valsts līmenī, kas liecināja, ka saimniecības neto pievienotā vērtība25 2010. gadā bija nedaudz lielāka (vidēji 80 000 EUR) saimniecībām, kas piederēja jaunākiem lauksaimniekiem (līdz 40 gadiem), salīdzinājumā ar gados vecākiem lauksaimniekiem piederošām saimniecībām (73 000 EUR). Tāpat nav datu, kas parādītu, vai ienākumi lauksaimnieciskās darbības pirmajos gados kopumā ir nepietiekami vai nestabili un vai tā tas ir lielākā mērā nekā turpmākajos gados.
22Regula (ES) Nr. 1307/2013 ļauj dalībvalstīm izvēlēties dažas īstenošanas iespējas, piemēram, noteikt konkrētu maksājuma budžetu vai konkrētu maksimālo hektāru skaitu, uz kā pamata šo summu aprēķina (sk. arī 39.–41. punktu). Tomēr nebija dokumentu, pētījumu vai datu, kas šādām izvēlēm sniegtu racionālu pamatojumu.
2. pīlārs
23Vispārējas vajadzības un gados jaunu lauksaimnieku skaita samazināšanās bija minēta gandrīz visos revidēto dalībvalstu plānošanas dokumentos (ex ante novērtējumos, lauku attīstības programmās) saistībā ar 2. pīlāra pasākumu gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanai. Tomēr pakārtotie iemesli, kāpēc jauni cilvēki sastopas ar šķēršļiem, kas saistīti ar piekļuvi zemei, kapitālam, zināšanām, ienākumiem vai pakalpojumiem, nebija pienācīgi izpētīti un kopumā nebija pamatoti ar skaitļos izteiktiem pierādījumiem.
Daļēja neatbilstība starp vajadzībām un atbalsta veidu
1. pīlārs
24Tā kā nav vajadzību novērtējuma, nav skaidrs, kādas konkrētas vajadzības, izņemot papildu ienākumus, tiek risinātas ar 1. pīlāra maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem. Taču attiecībā uz ienākumiem mēs nevarējām konstatēt, vai vajadzība pēc lielākiem un stabilākiem ienākumiem, kas parasti būtu tieši jārisina ar šo maksājumu, bija apmierināta. Revidētās dalībvalstis nevarēja sniegt statistiski reprezentatīvus datus par gados jaunu lauksaimnieku ienākumiem vai datus, kas parādītu, ka viņu ienākumi pirmajos saimniekošanas gados kopumā ir nepietiekami vai nestabili, vai tādi ir vairāk nekā vēlākajos gados. Attiecībā uz pārējām vajadzībām:
- vajadzība uzlabot piekļuvi zemei ar šo maksājumu tieši netiek risināta, jo to izmaksā tikai tiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kam jau ir zeme;
- vajadzība pēc labākas piekļuves kapitālam nav uzskatāma, jo nav zināms, vai šā maksājuma saņēmējiem nepietiek kapitāla, lai vadītu dzīvotspējīgu saimniecību, un/vai pietiekama piekļuve kredītam, kas subsidētu ieguldījumus, varētu uzlabot saimniecību dzīvotspēju;
- vajadzība pēc labākas piekļuves zināšanām ar šo maksājumu netiek īpaši risināta, jo to lielākajā daļā dalībvalstu izmaksā, neprasot kādu minimālu izglītības līmeni lauksaimniecības jomā.
2. pīlārs
25No 2. pīlāra pasākuma gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanai atbalstu sniedz vienreizēja maksājuma veidā (atkarībā no darījumdarbības plāna izpildes) kā aizdevuma procentu subsīdiju vai abu apvienojumu. Tādējādi tas tiešāk risina gados jauno lauksaimnieku īpašās vajadzības, konkrēti tās ir:
- vajadzība uzlabot piekļuvi zemei tiek daļēji risināta, jo lauksaimnieki varēja izmantot vienreizējo maksājumu, lai nopirktu zemi vai lai subsidētu kredītu zemes pirkšanai;
- vajadzība pēc labākas piekļuves kapitālam kopumā tiek risināta, jo lauksaimnieki var maksājumu izmantot ieguldījumiem, kas varētu palielināt to saimniecību dzīvotspēju, un dažos gadījumos arī lai saņemtu subsidētu aizdevumu;
- vajadzība pēc labākas piekļuves zināšanām ar šo pasākumu kopumā tiek risināta, jo saņēmējiem ir jābūt ieguvušiem vai jāiegūst noteikts minimālais izglītības līmenis lauksaimniecības jomā;
- vajadzība pēc pietiekamiem vai stabilākiem ienākumiem tiek risināta netieši, jo tiek atbalstītas darbības un ieguldījumi, kas varētu sekmēt dzīvotspējīgu saimniecību attīstību.
Mērķi ir formulēti vispārīgā līmenī…
26Kopējais gados jaunu lauksaimnieku atbalsta vispārējais mērķis no 1. un 2. pīlāra ES līmenī ir atvieglot gados jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanu un sekmēt to saimniecību strukturālo pielāgošanu pēc sākotnējās izveides, bet galīgais mērķis ir palielināt dzīvotspēju un veicināt paaudžu maiņu (sk. 1. tabulu).
… taču vispārējais mērķis veicināt paaudžu maiņu nebija atspoguļots mērķī, kas noteikts 1. pīlāra maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem
27IV pielikumā parādīta 1. pīlāra intervences loģika: ar maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem ir jāveicina lauksaimniecības labāka konkurētspēja un lauku saimniecību ienākumi, bet vispārējā līmenī – jāsasniedz KLP pārtikas dzīvotspējīgas ražošanas mērķis. Taču vispārējais mērķis veicināt paaudžu maiņu nebija atspoguļots šā maksājuma mērķī.
28Tā kā nav vajadzību novērtējuma, mērķis 1. pīlāra maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem joprojām
- nav pietiekami konkrēts, jo plānotais iznākums nav aprakstīts (piemēram, izteikts kā īpatsvars, skaitļi, procenti vai biežums) vai arī nav norādīts, kurai gados jaunu lauksaimnieku mērķgrupai atbalsts paredzēts (piemēram, konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos vai finanšu situācijās);
- ir tikai daļēji izmērāms, jo nav zināms, kāda procentuālā daļa no gados jauno lauksaimnieku ienākumiem šim maksājumam būtu jāveido, un nav arī nekādu skaitļos izsakāmu mērķu attiecībā uz rezultātiem, kas šim maksājumam būtu jārada;
- nav zināms, vai mērķis ir sasniedzams un kādā apmērā tas ir sasniedzams, jo tas nav pietiekami konkrēts un izmērāms;
- nav skaidrs, kādā mērā šis mērķis ir atbilstīgs, jo nav zināms, kādas gados jauno lauksaimnieku vajadzības, izņemot papildu ienākumu, šim maksājumam būtu jārisina un cik plaši izplatīta šāda vajadzība ir starp gados jauniem lauksaimniekiem, kas sāk lauksaimniecisku darbību (sk. 19.–22. punktu);
- nav ar noteiktu termiņu, jo nav noteikts, kad šis mērķis ir jāsasniedz.
Vispārējais mērķis veicināt paaudžu maiņu bija atspoguļots mērķī, kas noteikts 2. pīlāra pasākumam darbības uzsākšanai
29ES līmenī mērķis 2. pīlāra pasākumam, ar kuru atbalsta gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanu, ir “atvieglot atbilstīgi kvalificētu lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecības nozarē un jo īpaši paaudžu maiņu” un palīdzēt sasniegt KLP vispārējo mērķi – pārtikas dzīvotspējīga ražošana, veicinot lauku saimniecību dzīvotspēju (sk. 1. tabulu). Papildus šim ES mēroga mērķim dalībvalstis savās 2007.–2013. gada lauku attīstības programmās formulēja konkrētākus mērķus šim pasākumam, piemēram, veicināt nodarbinātību, noturēt iedzīvotājus lauku apvidos, uzlabot lauku saimniecību konkurētspēju, palielināt to ienesīgumu un izmantot jaunas tehnoloģijas un attīstīt cilvēkkapitālu.
30Mēs secinājām, ka mērķi 2. pīlāra pasākumam, ar kuru atbalsta gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanu, četrās revidētajās dalībvalstīs daļēji atbilda SMART kritērijiem, jo tie bija
- diezgan konkrēti, jo ar tiem bija paredzēts atbalstīt pietiekami kvalificētus gados jaunus lauksaimniekus, un bieži vien tiem bija pievienots sagaidāmā rezultāta apraksts (piemēram, “ar dažādošanas un jaunu darba vietu starpniecību radīt pievienoto vērtību” vai “palielināt lauku saimniecību ienesīgumu”);
- daļēji izmērāmi, jo tiešajiem rezultātiem bija noteikts mērķrādītājs (gados jauno atbalstāmo lauksaimnieku absolūtais skaits un relatīvā izteiksmē – procentuālā daļa no saimniecību kopskaita reģionā), taču plānotajam koprezultātam nebija skaitļos izsakāmu mērķrādītāju, piemēram, tādu kā mērķu sasniegšanai nepieciešamais paaudžu maiņas rādītājs (sk. 71. punktu);
- daļēji sasniedzami, jo tie bija sasniedzami tiešo rezultātu aspektā (atbalstāmo gados jauno lauksaimnieku skaits), taču nav zināms, vai tie bija sasniedzami koprezultāta aspektā un ietekmes uz paaudžu maiņu aspektā;
- daļēji atbilstīgi, jo atbilda vispārējai vajadzībai atbalstīt paaudžu maiņu. Tomēr bieži vien nebija zināms, kādā mērā tie atbilda vajadzībām, kas saistītas ar piekļuvi zemei, kapitālam, zināšanām, ienākumiem vai pakalpojumiem (sk. 19. un 23. punktu);
- daļēji ar noteiktu termiņu, jo nebija noteikta termiņa, līdz kuram, piemēram, ir jāsasniedz konkrēts gados jaunu/vecāku lauksaimnieku rādītājs.
Tika konstatēta nepilnīga koordinācija starp atbalsta pasākumiem, tomēr arī daži labas prakses piemēri
Nepilnīga koordinācija starp ES un valsts pasākumiem gados jaunu lauksaimnieku atbalstam
31Četrās revidētajās dalībvalstīs mēs konstatējām nepilnīgu koordināciju starp ES un valsts atbalsta pasākumiem. Precīzāk,
- Francijā gados jaunajiem lauksaimniekiem eksistē plašs valsts atbalsta spektrs, piemēram, nodokļu atvieglojumi, atbrīvojumi no sociālā nodrošinājuma iemaksām, prioritāra piekļuve lauksaimniecības zemes pirkšanai un atbalsts profesionālajām mācībām. Darbojas informācijas centri, kas informē potenciālos saņēmējus par dažādajiem atbalsta veidiem. Pastāv arī koordinācijas struktūras, lai nodrošinātu dažādo atbalsta veidu savstarpēju papildināmību, taču nav īpašu koordinācijas mehānismu starp ES un valsts pasākumiem;
- Itālijā zināmā mērā tiek koordinēts intervences pasākuma tvērums ar valsts pasākumu, kas gados jauniem lauksaimniekiem paredz aizdevuma procentu subsīdiju zemes pirkšanai (ES pasākumi šo jautājumu risina tikai daļēji), un ir ieviesti mehānismi, lai izvairītos no šā atbalsta summēšanās ar ES 2. pīlāra pasākumu darbības uzsākšanai; pastāv arī nodokļu atvieglojumi, kuriem nav koordinācijas mehānismu ar ES pasākumiem;
- Polijā ir pieejami aizdevumi ar labvēlīgiem nosacījumiem, bet ar ES pasākumiem koordinācijas mehānismu nav;
- Spānijā ir aizdevumi ar labvēlīgiem nosacījumiem un nodokļu atvieglojumi, kam ir tieša ietekme uz gados jauno lauksaimnieku ienākumiem – tāpat kā 1. pīlāra maksājumam gados jaunajiem lauksaimniekiem. Tomēr nav koordinācijas mehānisma starp šiem atbalsta veidiem, tāpēc atbalsts var summēties.
Nevienā no četrām revidētajām dalībvalstīm iestādēm nav pārskata par dažādajiem ES un valsts atbalstiem, ko izmaksā saņēmējiem. Pastāv risks, ka daži gados jaunie lauksaimnieki tiek pārāk atbalstīti salīdzinājumā ar viņu faktiskajām vajadzībām (piemēram, gūst labumu no ES 1. pīlāra maksājuma gados jauniem lauksaimniekiem, no 2. pīlāra pasākumiem darbības uzsākšanai, ieguldījumiem, dažādošanas, profesionālajām mācībām un no dažādajiem valsts atbalsta veidiem), kamēr citi netiek pietiekami atbalstīti.
Nav koordinācijas starp 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem un 2. pīlāra pasākumu darbības uzsākšanai
33Kaut arī Komisija norādīja, ka KLP 2013. gada reformas mērķis bija “stiprināt saites starp abiem pīlāriem, tādējādi piedāvājot aptverošāku un labāk integrētu pieeju politikas atbalstam”26, četrās revidētajās dalībvalstīs mēs nekonstatējām nekādu koordināciju starp valsts iestādēm, kas pārvalda 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem un 2. pīlāra pasākumu darbības uzsākšanai. Abus pasākumus saskaņā ar dažādiem noteikumiem pārvalda dažādas iestādes (sk. 1. tabulu). Konkrēti, atbalsta saņemšana no 2. pīlāra pasākuma darbības uzsākšanai nekādi neietekmē iespēju saņemt 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem.
Laba sinerģija 2. pīlārā starp darbības uzsākšanas un ieguldījumu pasākumu
34Četrās revidētajās dalībvalstīs mēs konstatējām dažādus līmeņus koordinācijai starp 2. pīlāra pasākumu darbības uzsākšanai un ieguldījumu pasākumu, un tam bija zināma sinerģiska ietekme.
35Itālijā, kur atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem sniedz atbalsta paketes veidā, kā ieteikts Valsts stratēģiskajā plānā (sk. 1. izcēlumu), darbības uzsākšanas un ieguldījumu pasākumu apvienojums ir izrādījies veiksmīgs.
1. izcēlums
Piemērs labai sinerģijai starp darbības uzsākšanas un ieguldījuma pasākumiem
Itālija (Emīlija-Romanja)
Gados jaunos lauksaimniekus, kas pieteicās darbības uzsākšanas pasākumam, vienlaikus mudināja pieteikties arī investīciju pasākumam, pateicoties darbības uzsākšanas pasākuma lielākajām summām (2007.–2013. gadā) un lielākam piešķirto punktu skaitam, kas palielina varbūtību tikt atlasītam (2014.–2020. gadā). Tādējādi puse no tiem, kas pieteicās darbības uzsākšanas pasākumam, saņēma atbalstu arī no investīciju pasākuma. Vidēji šie pieteikumu iesniedzēji sāka darbību plašākās, produktīvākās, ienesīgākās lauku saimniecībās un investēja un ieviesa inovācijas vairāk nekā pārējie27:

Darbības uzsākšanas pasākuma sniegtais atbalsts ir divreiz rentablāks, ja to sniedz kopā ar ieguldījumu pasākuma atbalstu. Faktiski publiskā atbalsta atdeve (ko mēra kā saimniecību gada bruto pievienotās vērtības pieaugumu pret atbalsta summu28) abu pasākumu atbalsta saņēmējiem ir divreiz lielāka nekā tiem, kas saņem atbalstu tikai no pasākuma darbības uzsākšanai.
Arī Spānijā (Andalūzijā) 2007.–2013. gadā tika organizēti apvienoti konkursi darbības uzsākšanas un investīciju pasākumiem, un tas ļāva gados jaunajiem lauksaimniekiem saņemt atbalstu no abiem pasākumiem. Taču 2014.–2020. gadā atbalsta paketes pieeja tika pārtraukta un abiem šiem pasākumiem rīkoja atsevišķus konkursus, un vērtēšana notika dažādos laikos, izmantojot dažādus atlases kritērijus.
37Francijā un Polijā darbības uzsākšanas un ieguldījumu pasākumi darbojās atsevišķi, taču gados jaunie lauksaimnieki, kas pieteicās ieguldījumu pasākumam, saņēma papildus 10 % atbalsta ieguldījumu līdzfinansēšanai, un Francijā projekta atlases sistēmā viņiem piešķīra arī papildu punktus.
II daļa. Pasākumu mērķtiecīga virzīšana
38Dalībvalstīm ir jāpiemēro atlases metodes, kuras dod priekšroku pašiem rentablākajiem intervences pasākumiem, piemēram,
- novirzot atbalstu labāk kvalificētiem lauksaimniekiem un mazāk labvēlīgiem apgabaliem (piemēram, tur, kur paaudžu maiņa ir īpaši nepietiekama);
- piemērojot atlases procedūras (piemēram, konkurētspējīgu priekšlikumu konkursus, balstoties uz skaidriem un atbilstīgiem atlases kritērijiem) un instrumentus (piemēram, darījumdarbības plānus), lai dotu priekšroku tiem saņēmējiem, kuri, pateicoties atbalstam, varētu palielināt savu saimniecību dzīvotspēju;
- nodrošinot tādu atbalsta summu, kas saistīta ar saimniecību dzīvotspējas uzlabošanu;
- sniedzot atbalstu saprātīgā termiņā, kad tas vajadzīgs, lai atbalstītu darbības uzsākšanu gados jauniem lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi izveido lauku saimniecības, un lai veiktu to saimniecību strukturālus pielāgojumus.
1. pīlāra maksājums gados jauniem lauksaimniekiem: pārāk standartizēts atbalsts
1. pīlāra tiesiskais regulējums ierobežo pasākumu mērķtiecīgu tvērumu…
39Maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem no 1. pīlāra izmaksā katru gadu un, ilgākais, piecus gadus visiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri pirmajā pieteikšanās gadā nav vecāki par 40 gadiem, kuri pirmo reizi sāk darbību lauku saimniecībā kā tās vadītāji vai kuri jau ir izveidojuši saimniecību piecu gadu laikā pirms pirmās pieteikšanās uz atbalstu no šīs shēmas.
40No 1. pīlāra sniedz papildu ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem. Tomēr 1. pīlāra tiesiskais regulējums neļauj dalībvalstīm pietiekami mērķtiecīgi novirzīt atbalstu tiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuru dzīvotspējai papildu maksājums varētu būt visvairāk vajadzīgs. Faktiski dalībvalstis var tikai
- noteikt valsts maksimālā apjoma procentuālo daļu, kas izmantojama maksājumu finansēšanai gados jauniem lauksaimniekiem29 (līdz 2 % no tiešo maksājumu budžeta);
- izvēlēties starp trim aprēķināšanas metodēm30 (vairākums dalībvalstu, tostarp Francija un Polija, aprēķināja to 25 % apmērā no valsts vidējā tiešā maksājuma par hektāru);
- noteikt ierobežojumu (no 25 līdz 90 hektāriem) hektāru skaitam, uz kura pamata šo maksājumu aprēķina (vairākums dalībvalstu noteica 90 hektāru ierobežojumu);
- izvēlēties papildu prasmes un/vai profesionālo izglītību (desmit dalībvalstis un viens reģions pievienoja šādas prasības31);
- izvēlēties, vai pieņemt gados jaunu/vecāku lauksaimnieku kopīgu kontroli pār saimniecībām, kas reģistrētas kā juridiskas personas un kas piesakās uz maksājumu, vai ierobežot piekļuvi tikai ar tām juridiskajām personām, kuras pārvalda vienīgi gados jauni lauksaimnieki32.
Turklāt maksājums gados jauniem lauksaimniekiem ir obligāti jāīsteno visām dalībvalstīm, arī tām, kuras izvēlējās neīstenot 2. pīlāra darbības uzsākšanas pasākumu (sk. 16. punktu). Apskats par revidēto dalībvalstu izvēli, īstenojot 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem, sniegts 2. tabulā, bet V pielikumā sniegts apskats par visām 28 ES dalībvalstīm.
Francija | Itālija | Polija | Spānija | |
---|---|---|---|---|
% no valsts gada maksimālā apjoma | 1 % | 1 % | 1 % | 2 % |
Aprēķina metode | 25 % no valsts vidējā maksājuma par hektāru | Lauksaimniekam piederošo maksājumtiesību vidējā vērtība | 25 % no valsts vidējā maksājuma par hektāru | Lauksaimniekam piederošo maksājumtiesību vidējā vērtība |
Maksimālais hektāru skaits, uz kura pamata aprēķina maksājumu | 34 ha | 90 ha | 50 ha | 90 ha |
Papildu prasmju un/vai apmācības prasības | Jā | Nē | Jā | Nē |
Atļauj gados jaunu un vecāku lauksaimnieku kopīgu kontroli pār saimniecībām, kas reģistrētas kā juridiskas personas | Jā | Jā | Jā | Jā |
Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.
… rezultātā tika izveidots pārāk standartizēts atbalsts
42Tādējādi maksājumu veic neatkarīgi no
- pieteikuma iesniedzēju prasmēm un/vai profesionālās izglītības prasībām (vairākumā dalībvalstu33): tiek atbalstīti arī tie gados jaunie lauksaimnieki, kam nav lauksaimnieciskas izglītības;
- saņēmēju atrašanās vietas: gados jaunajiem lauksaimniekiem, kas saimnieko mazāk labvēlīgos apgabalos, kur kopumā ir lielākas dzīvotspējas grūtības, nav dota priekšroka salīdzinājumā ar tiem, kas saimnieko citos apgabalos;
- saimniecību dzīvotspēja: tiek atbalstītas arī tādas saimniecības, kuras jau ir ienesīgas un kuru dzīvotspējai šis papildu maksājums nav nepieciešams (sk. piemērus 2. izcēlumā).
2. izcēlums
Piemēri gadījumiem, kad nevajag 1. pīlāra papildu maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem, lai saimniecība būtu dzīvotspējīga
Polija
Kāds no revidētajiem atbalsta saņēmējiem, kam piederēja 513 hektārus liela saimniecība, katru gadu bija saņēmis aptuveni 100 000 EUR no ES tiešajiem maksājumiem un bija guvis aptuveni 150 000 EUR lielu neto peļņu (tas ir 15 reizes vairāk nekā vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju Polijā) trijos gados pirms pieteikšanās papildu maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem. Tādējādi šim saņēmējam nebija finansiālu grūtību un viņš jau līdz gados jauniem lauksaimniekiem adresētā maksājuma saņemšanai (3000 EUR 2015. gadā) vadīja dzīvotspējīgu saimniecību.
Spānija (Andalūzija)
Diviem no astoņiem revidētajiem atbalsta saņēmējiem piederēja vairāk nekā 50 hektārus lielas saimniecības, kas gadā pirms pieteikšanās uz maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem attiecīgi radīja aptuveni 400 000 EUR un 700 000 EUR lielus lauksaimniecības ieņēmumus (t. i., vairāk nekā 10 reizes pārsniedza Spānijas vidējos atsauces ienākumus34). Šie saņēmēji jau vadīja dzīvotspējīgas saimniecības vairāk nekā trīs gadus, pirms ieguva maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem (2015. gadā attiecīgi 4200 un 1200 EUR).
Maksājums bija veikts arī tādām saimniecībām, kurās gados jauniem lauksaimniekiem ir maza loma
43Ja saimniecību, kas reģistrēta kā juridiska persona, kontrolē kopā ar citiem lauksaimniekiem, kas nav gados jauni, šo maksājumu izmaksā ar tiem pašiem noteikumiem, neraugoties uz to, kāda ir gados jaunā lauksaimnieka loma lēmumu pieņemšanas procesā. Šādos apstākļos tas, ka gados jaunam cilvēkam, kas neveic lauksaimniecisku darbību un kas individuāli nav kvalificējies kā aktīvs lauksaimnieks35, pieder kaut neliela daļa saimniecībā, kas reģistrēta kā juridiska persona, nozīmē, ka tiesības saņemt šo maksājumu var būt par visu saimniecību (sk. piemēru 3. izcēlumā).
3. izcēlums
Tādas saimniecības piemērs, kura saņēma maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem, kaut arī gados jaunajai personai šajā saimniecībā bija tikai neliela loma
Itālija (Emīlija-Romanja)
Vienkāršā uzņēmumā36 vismaz vienam līdzīpašniekam jābūt gados jaunam un viņam piederošās daļas lielums nav svarīgs, lai par visu saimniecību būtu tiesības saņemt maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem. Šis maksājums nav samērīgs ar daļu, kas pieder gados jaunajam līdzīpašniekam, vai ar viņa lemšanas pilnvarām, un prasība par aktīvo lauksaimnieku attiecas uz uzņēmumu, nevis uz atsevišķo gados jauno līdzīpašnieku. Attiecīgi netiek pārbaudīts, vai lauksaimnieciskā darbība ir gados jaunā līdzīpašnieka pamatdarbība, vai viņš kā lauksaimnieks ir reģistrējies sociālās nodrošināšanas sistēmā, vai arī lauksaimniecība veido nenozīmīgu daļu no viņa ienākumiem.
Piemēram, viens no revidētajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuram pieder 16 % vienkāršā uzņēmumā, šajā uzņēmumā nestrādāja un neveica arī nekādu lauksaimniecisku darbību, un individuāli nebūtu kvalificējies kā aktīvs lauksaimnieks. Tomēr 2016. gadā par saviem 90 attiecināmajiem hektāriem uzņēmums saņēma 8000 EUR papildu maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem.
Pastāv risks, ka šis maksājums visā Eiropas Savienībā ir izmaksāts daudzām saimniecībām, kurās gados jaunajam saņēmējam ir nenozīmīga loma un ierobežotas lemšanas tiesības, un kurš individuāli nebūtu kvalificējies kā aktīvs lauksaimnieks, kā tas ir iepriekš aprakstītajā piemērā. No 279 071 pieteikumu iesniedzēja37, kas 2015. gadā Eiropas Savienībā pieteicās šim maksājumam, 61 742 (aptuveni 20 % no kopskaita) saimniecību pārvalda kopīgi. Gandrīz puse no tiem (t. i., 26 925 pieteikumu iesniedzēji – aptuveni 10 % no kopskaita) pārvalda saimniecību kopā ar lauksaimniekiem, kas nav gados jauni.
45No četrām revidētajām dalībvalstīm vislielākais risks ir Francijā un Itālijā (Emīlija-Romanja), kur attiecīgi 64 % un 42 % saņēmēju ir sākuši darbību saimniecībās, kas reģistrētas kā juridiskas personas. Nevienā dalībvalstī mēs nevarējām iegūt datus par to, cik liela ir saimniecības, kas reģistrēta kā juridiska persona, vidējā daļa, kas pieder gados jauniem saņēmējiem, vai arī citu informāciju, kas ļautu novērtēt to faktisko lomu (piemēram, vai gados jaunajam lauksaimniekam ir izšķiroša loma vadības lēmumos par saimniecību, vai viņš individuāli būtu kvalificējies par aktīvu lauksaimnieku, vai viņš kā lauksaimnieks ir reģistrēts sociālā nodrošinājuma sistēmā).
46Plašākā nozīmē pastāv risks, ka šis maksājums tiek izmaksāts tajās ES saimniecībās, kuru ikdienas pārvaldībā gados jaunais lauksaimnieks nav iesaistīts. Turklāt atbalstu izmaksā ar tiem pašiem nosacījumiem kā tiešos maksājumus, līdz ar to netiek pārbaudītas likumīgās tiesības izmantot zemi, ko gados jaunais lauksaimnieks deklarējis, lai saņemtu šo maksājumu.
Nav zināms, vai atbalsta summa ir saistīta ar vajadzībām
47Apskats par atbalsta summu četrās revidētajās dalībvalstīs ir sniegts 3. tabulā.
Atbalsta summa (EUR) | Francija1 | Itālija | Spānija (Andalūzija) | Polija |
---|---|---|---|---|
Vidēji | Nav zināms | 1 143 | 2 182 | 1 040 |
Minimālā summa | Nav zināms | 15 | 16 | 25 |
Maksimālā summa | Nav zināms | 25 887 | 15 342 | 3 000 |
1 2017. gada februārī Francijas iestādes nevarēja uzrādīt datubāzi, kur būtu reģistrēti šā maksājuma saņēmēji 2015. gadā, norādīta summa, kas saņemta no šā maksājuma un no citiem
1. pīlāra tiešajiem maksājumiem, darbības uzsākšanas un pieteikuma iesniegšanas datums, hektāru skaits un gados jaunajam lauksaimniekam piederošā saimniecības daļa (ja saimniecību pārvalda kopīgi).
Avots: ERP, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem.
48Eiropas Savienības līmenī vidējā atbalsta summa, kas ar šo maksājumu sniegta gados jaunajiem lauksaimniekiem, 2015. gadā bija 1200 EUR uz saimniecību. Šī summa atbilst aptuveni 4 % no saimniecības vidējā ienākuma (30 000 EUR) Eiropas Savienībā38 un dažās dalībvalstīs ir pat mazāka. Piemēram, Itālijā vidējā atbalsta summa bija 1143 EUR, kas atbilst mazāk nekā 2 % no gados jauna lauksaimnieka vadītas saimniecības vidējā ienākuma (64 328 EUR)39.
49Šī summa nav saistīta ar saimniecību dzīvotspēju vai citiem parametriem (sk. 42. punktu), un nav zināms, vai tā atbilst gados jauno lauksaimnieku vajadzībām, jo tās nebija novērtētas (sk. 19.–22. punktu). Revidētie saņēmēji norādīja, ka šī summa galvenokārt tika izlietota, lai segtu kārtējos izdevumus un kompensētu lauksaimniecības cenu svārstību izraisīto ieņēmumu samazināšanos, ar ko nākas saskarties visiem lauksaimniekiem, ne tikai tiem, kas ir jaunāki par 40 gadiem. Tāpēc maz ticams, ka no šā maksājumu sniegtā pašreizējā atbalsta summa varētu būtiski ietekmēt saimniecību dzīvotspēju un gados jauno lauksaimnieku lēmumus par darbības uzsākšanu.
50Itālija un Spānija izvēlējās aprēķināt atbalsta summu 25 % apmērā no katra gados jaunā lauksaimnieka rīcībā esošo maksājumtiesību vidējās vērtības. Šī vērtība ir saistīta ar vēsturisko vērtību, kas atbilst katra gados jaunā lauksaimnieka rīcībā esošajām maksājumtiesībām, kuras tas ir ieguvis vai nomā no citiem lauksaimniekiem (piemēram, no vecākiem vai gados vecākiem lauksaimniekiem). Tā kā šā maksājuma mērķis ir atvieglot darbības uzsākšanu gados jauniem lauksaimniekiem, nav skaidrs, kāpēc atbalsta summa ir saistīta ar saimniecību vēsturi un kāpēc attiecīgi tiek sodīti gados jaunie lauksaimnieki, kuri nav mantojuši vai iegādājušies augstvērtīgās maksājumtiesības, kas iepriekš piederējušas citiem lauksaimniekiem.
Atbalsta izmaksas laika grafiks neatviegloja darbības uzsākšanu gados jaunajiem lauksaimniekiem
51Atbalstu bieži izmaksāja saņēmējiem, kuri bija sākuši darbību jau pirms vairākiem gadiem, bet dažos gadījumos (sk. piemērus 2. izcēlumā) jau bija sasnieguši pietiekamus un stabilus ienākumus. Tas nozīmē, ka atbalsta izmaksas laika grafiks kopumā neatbilda atbalstam izsludinātajiem mērķiem, jo bieži vien maksājums notika par vēlu, lai atvieglotu pirmreizējo darbības uzsākšanu gados jaunajiem lauksaimniekiem vai sekmētu to saimniecību strukturālas pārmaiņas. Tas arī nekalpoja par stimulu, jo lielākā daļa revidēto gados jauno lauksaimnieku bija sākuši darbību nezinot, ka varētu saņemt atbalstu.
2. pīlāra projektu atlases sistēma ir mērķtiecīga, kaut arī priekšroka reizēm nebija dota labākajiem projektiem
Attiecināmības un atlases kritēriji ļauj mērķtiecīgi novirzīt atbalstu labāk kvalificētiem lauksaimniekiem un mazāk labvēlīgiem apgabaliem…
52Visas četras revidētās dalībvalstis novirzīja atbalstu labāk kvalificētiem lauksaimniekiem, prasot, lai tiem vai nu būtu pietiekams lauksaimnieciskās izglītības līmenis, vai arī lai tāds tiktu sasniegts 36 mēnešos no pieteikuma iesniegšanas. Šis atbalsts kopumā ir palielinājis gados jauno lauksaimnieku profesionālo kompetenci un viņu spēju ieviest inovācijas. Piemēram, Itālijā (Emīlijā-Romanjā) 31 % no atbalstītajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem bija lauksaimniecības izglītības diploms, bet tikai 25 % no visiem gados jaunajiem lauksaimniekiem reģionā bija šāds diploms. Spānijā (Andalūzijā) 84 % no atbalstītajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem bija lauksaimnieciska izglītība salīdzinājumā ar tikai 26 % no visiem gados jaunajiem lauksaimniekiem reģionā, un 12 % atbalstīto gados jauno lauksaimnieku izmantoja bioloģiskās lauksaimniecības metodes salīdzinājumā ar tikai 4 % no visiem gados jaunajiem lauksaimniekiem šajā reģionā.
53Visas četras revidētās dalībvalstis mudināja gados jaunos lauksaimniekus sākt darbību mazāk labvēlīgos apgabalos (piemēram, teritorijās ar dabas ierobežojumiem un lielāku bezdarbu):
- Francijā un Itālijā (Emīlijā-Romanjā) to darīja, izmaksājot ievērojami lielāku atbalsta summu (aptuveni 20 000 EUR vairāk) tiem pieteikumu iesniedzējiem, kas sāka darbību mazāk labvēlīgos apgabalos;
- Itālijā (Apūlijā) efektīvi atbalstīja gados jaunos lauksaimniekus, kas sāka darbību mazāk labvēlīgos apgabalos, gan piešķirot vairāk atlases kritēriju punktu, gan papildu summu 5 000 EUR apmērā tiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kas sāka darbību šādos apgabalos.Rezultātā tika atbalstīta lielāka daļa gados jauno lauksaimnieku, kas vadīja saimniecības lauku teritorijās ar vispārējām attīstības problēmām (12 %) un vidēji attīstītās lauku teritorijās (10,6 %), nevis lauku teritorijās, kur notiek īpaši intensīva saimniekošana (9,9 %), un pilsētu teritorijās (8 %)40;
- Spānijā (Andalūzijā) tas tika darīts, gan piešķirot vairāk atlases kritēriju punktu, gan papildu summu (+10 %) tiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kas sāka darbību šādos apgabalos;
- Polijā 2007.–2013. gada periodā tas tika darīts ar atlases kritērijiem, piešķirot vairāk punktu tiem pieteikumu iesniedzējiem, kas sāka darbību apgabalos ar lielāku bezdarbu.
1. attēls
Saimniecība, kas saņēma atbalstu darbības uzsākšanai mazāk labvēlīgā apgabalā

Avots: ERP.
… kaut arī paaudžu maiņa reti bija iekļauta starp atlases kritērijiem
54Tikai Spānijā (Andalūzijā) 2007.–2013. gada periodā un Polijā 2014.–2020. gada periodā bija atlases kritērijs, kas tieši veicināja paaudžu maiņu: Spānijā (Andalūzijā) pieteikumu iesniedzēji, kas sāka darbību priekšlaicīgi pensijā aizgājuša lauksaimnieka vietā, saņēma vairāk punktu, bet Polijā vairāk punktu piešķīra projektam, kur bija lielāka vecuma starpība starp lauksaimnieku, kurš nodeva saimniecību, un gados jauno lauksaimnieku. Tomēr praksē šādiem kritērijiem gandrīz nekad nebija izšķirošas ietekmes uz atbalsta novirzīšanu, galvenokārt tāpēc, ka minimālais punktu skaits bija pārāk mazs vai arī tāda vispār nebija (sk. 55. punktu).
Atlases sistēmu nepilnības bieži vien neļāva dot priekšroku labākajiem projektiem
55Atlases sistēmām jāļauj veikt salīdzinošu novērtēšanu un projektu priekšlikumu sarindošanu tā, lai priekšroku dotu rentablākajiem projektiem. Tomēr atlases kritērijiem bieži bija neliela ietekme uz atbalsta novirzīšanu labākajiem projektiem, jo tos vai nu ieviesa vēlā 2007.–2013. gada perioda posmā, vai arī izmantoja tikai retos gadījumos, lai izslēgtu nekvalitatīvus projektus. Tā bija galvenokārt tāpēc, ka minimālais punktu skaits, lai projektu atlasītu, bija pārāk zems vai vispār neeksistēja, un tāpēc, ka septiņgadu budžets šim pasākumam bija nevienlīdzīgi sadalīts.
56Piemēram, Itālijā (Apūlijā) viss šā pasākuma 2007.–2013. gada budžets bija izlietots, jo tika finansēti gandrīz visi 2009. gadā organizētajā priekšlikumu konkursā iesniegtie pieteikumi. Minimālais slieksnis bija tik zems, ka tikai astoņi no 2424 projektiem tika noraidīti. Attiecīgi nebija iespējams finansēt gados jaunos lauksaimniekus, kuri sāka darbību nākamajos piecos gados ar potenciāli labākiem projektiem.
57Līdzīgi arī Spānijā (Andalūzijā) viss šā pasākuma 2014.–2020. gada budžets bija izlietots pirmajos divos priekšlikumu konkursos (2015. un 2016. gadā), un minimālais nepieciešamo punktu skaits bija tikai viens punkts no 20. Tas nozīmē, ka atlikušajā plānošanas periodā gados jauniem lauksaimniekiem ar potenciāli labākiem projektiem nebūs iespējas saņemt finansējumu, ja vien pasākuma budžets netikts palielināts.
58Polijā vadošā iestāde līdz 2011. gadam piemēroja rindas kārtības sistēmu, neizmantojot atlases kritērijus, līdz budžets bija izsmelts. Līdz 2014. gadam, kad pasākuma budžetu palielināja un ieviesa atlases kritērijus, netika organizēti turpmāki priekšlikumu konkursi, un tas neļāva finansēt gados jaunos lauksaimniekus, kuri sāka darbību šajā trīs gadu starpposmā.
59Tikai Francijā un Itālijā (Emīlijā-Romanjā) budžets bija vienmērīgi sadalīts pa plānošanas periodu gadiem un bija noteikti pietiekami augsti minimālo punktu sliekšņi (tomēr Francijā 2014.–2020. gada periodā tā bija tikai Dienvidu-Pireneju reģionā). Šāda pieeja ļāva atlasīt stabilu pietiekami kvalitatīvu pieteikumu skaitu, ko finansēja katru gadu.
Maz pierādījumu par labāku dzīvotspēju
60Mērķis 2. pīlāra pasākumam, ar kuru atbalsta gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanu, ir veicināt lauku saimniecību dzīvotspēju, sekmējot atbilstīgi kvalificētu lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecības nozarē un paaudžu maiņu (sk. 29. punktu). Darījumdarbības plāni ir principā noderīgi, lai gados jauniem lauksaimniekiem palīdzētu attīstīt dzīvotspējīgas saimniecības. Tiem būtu jāļauj vadošajām iestādēm atlases posmā novērtēt saimniecību dzīvotspēju un vēlāk uzraudzīt un novērtēt rezultātus.
61Neviena no revidētajām dalībvalstīm atlases procesā neizmantoja saimniecību ienākumu sākotnējo aplēsi (līdz projektam), lai novērtētu to potenciālu pašfinansēt ieguldījumus. Turklāt darījumdarbības plāni gan ir noderīgi, bet mēs atradām maz pierādījumu par labāku dzīvotspēju (sk. 4. izcēlumu).
4. izcēlums
Maz pierādījumu par labāku dzīvotspēju
Francija
Darījumdarbības plāni tika izmantoti, lai novērtētu saimniecību potenciālo dzīvotspēju un atbalstītu tikai tos gados jaunos lauksaimniekus, kuri sāk darbību un par kuru saimniecībām ir sagaidāms, ka līdz projekta beigām (parasti ceturtajā gadā) tās radīs ienākumus – vismaz vienādus ar Francijas minimālo algu, bet ne vairāk kā trīsreiz lielākus par to41. Šis kritērijs kopumā ļāva atbalstu novirzīt saimniecībām, kurām bija gan dzīvotspējas potenciāls, gan vajadzība pēc publiskā atbalsta. Taču tāpēc, ka projekta beigās veicamās pārbaudes ievērojami aizkavējās, attiecībā uz lielāko daļu saņēmēju, kuri sāka projektus 2007.–2010. gadā, vēl nav pierādījumu, ka viņu saimniecības būtu kļuvušas dzīvotspējīgas. Luāras reģionā gandrīz puse no 598 projektiem, kas bija pabeigti un līdz 2016. gada novembrim bija pārbaudīti, nebija izpildījuši darījumdarbības plānu, bet Dienvidu-Pireneju reģionā darījumdarbības plānu nebija izpildījuši tikai 3 % no pārbaudītajiem projektiem.
Polija
Darījumdarbības plāni netika prasīti, lai parādītu saimniecību dzīvotspējas pieaugumu, bet tikai lai saglabātu standarta produkcijas sākotnējo līmeni (vai sasniegtu minimālo – 4800 EUR līmeni, ja sākotnējais līmenis bijis par to zemāks) 2007.–2013. gadā, vai lai sasniegtu pieticīgu palielinājumu (+10 %) 2014.–2020. gadā. Šī prasība ir mēģinājums pamudināt gados jaunos lauksaimniekus saglabāt vai nedaudz palielināt saimniecības lielumu un/vai izvēlēties produktīvākas kultūras. Tomēr tā ne vienmēr mudina gados jaunus lauksaimniekus palielināt savus ienākumus vai dzīvotspēju, jo standarta produkcijā neņem vērā izmaksas un tādējādi arī ienākumus. Tajā tikai mēra saimniecības lauksaimnieciskās produkcijas potenciālu, pamatojoties uz saimniecības lielumu un kultūru/mājlopu veidu.
Spānija
Darījumdarbības plānus izmantoja, lai prioritāri atbalstītu gados jaunus lauksaimniekus, kas sāk darbību saimniecībās, par kurām sagaidāms, ka tās radīs pietiekamu darba slodzi vismaz vienai ikgadējai darba vienībai un ienākumus uz ikgadējo darba vienību no 35 % līdz 120 % no Spānijas atsauces ienākumiem42. Tomēr aplēstos ienākumus ietekmēja izmaksu aplēses, ko savos darījumdarbības plānos deklarēja saņēmēji; šo plānu ticamību, apstiprinot projektus, vadošā iestāde nepārbaudīja. Arī projekta beigās veiktās pārbaudes nebalstījās uz faktiskajām izmaksām, ienākumiem, aprīkojumu vai darba ņēmējiem.
Turklāt darījumdarbības plānos nebija jāuzrāda saimniecību dzīvotspējas pieaugums un tos neizmantoja, lai novērtētu, vai publiskais atbalsts ir vajadzīgs. Trīs no septiņiem revidētajiem saņēmējiem atbalstu būtībā izmantoja papildu zemes iepirkšanai vai īpašuma daļu iegūšanai no vecākiem vai brāļiem, neuzrādot nekādu savu saimniecību dzīvotspējas palielinājumu.
Tikai Itālijā (Emīlijā-Romanjā) mēs konstatējām pierādījumus labākai atbalstīto saimniecību dzīvotspējai, kā tas parādīts ex post novērtējuma ziņojumā (sk. 5. izcēlumu).
Atbalsta summa ir saistīta ar vajadzībām un modulēta konkrētu darbību veicināšanai
63Turpmāk dotajā 4. tabulā sniegts apskats par iespējamajām atbalsta summām revidētajās dalībvalstīs 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodos.
2007.–2013. gada plānošanas periods | |||||
---|---|---|---|---|---|
Atbalsta summa (EUR) | Francija | Itālija (Emīlija-Romanja) | Itālija (Apūlija) | Spānija (Andalūzija) | Polija1 |
Vidēji | 15 440 | 38 077 | 40 000 | 53 270 | 17 000 |
Minimālā summa | 8 000 | 15 000 | 40 000 | 24 000 | 12 000 |
Maksimālā summa | 58 400 | 40 000 | 45 000 | 70 000 | 24 000 |
Modulāciju piemēri | Minimālā summa ir palielināta līdz 16 500 EUR darbības uzsākšanai kalnainos apvidos | Ievieš bioloģisko lauksaimniecību, ņem aizdevumu, veic vairāk nekā 60 000 EUR lielus ieguldījumus | +5000 mazāk labvēlīgos apgabalos | +10 % mazāk labvēlīgos apgabalos | Nav |
2014.–2020. gada plānošanas periods | |||||
---|---|---|---|---|---|
Atbalsta summa (EUR) | Francija | Itālija (Emīlija-Romanja) | Itālija (Apūlija) | Spānija (Andalūzija) | Polija |
Vidēji | 20 282 Dienvidu-Pireneju reģionā 12 747 Luāras reģionā | Dati pagaidām nav pieejami | Dati pagaidām nav pieejami | 60 331 | 24 000 |
Minimālā summa | 8 000 | 30 000 | 40 000 | 30 000 | 24 000 |
Maksimālā summa | 58 000 | 50 000 | 45 000 | 70 000 | 24 000 |
Diferencēšanas piemēri | +30 % Luāras reģionā darbības uzsākšanai ārpus ģimenes loka | + 20 000 mazāk labvēlīgos apgabalos | +5 000 mazāk labvēlīgos apgabalos | +25 000, ja standarta produkcija pārsniedz 50 000 EUR | Nav |
1 Kopš 12.12.2014. tas ir 24 000 EUR (PLN 100 000), bet līdz 31.12.2011. tas bija 12 000 EUR (PLN 50 000) un no 1.1.2012. līdz 12.12.2014. tas bija 17 000 EUR (PLN 75 000).
Avots: ERP, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem.
64Francijā, Itālijā un Spānijā 2007.–2013. gadā atbalsts kopumā bija sasaistīts un modulēts atbilstoši saimniecību konkrētām vajadzībām un parametriem (piemēram, atrašanās vieta, standarta produkcija), kā arī darījumdarbības plānos iekļautajām darbībām (piemēram, inovācijas, aizdevumi, ieguldījumi).
65Atbalsta summas modulācijas izrādījās labs rīks, lai veicinātu gados jaunos lauksaimniekus sākt darbību grūtākos apstākļos (piemēram, kalnainos apvidos, ārpus ģimenes loka, ņemot aizdevumu), ieviest tādas ražošanas kvalitātes sistēmas kā bioloģiskā lauksaimniecība, ūdens/energoresursu taupīšanas tehnoloģijas, uzņemties lielākus ieguldījumus vai vadīt produktīvākas saimniecības. Taču attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu Komisija prasīja, lai dalībvalstis nesaistītu atbalsta summu ar ieguldījumu elementiem vai to lielumu.
2. attēls
Saimniecība, kas saņēma darbības uzsākšanas atbalstu un ieviesa bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes

Avots: ERP.
Polija noteica fiksētu atbalsta summu (pašlaik 24 000 EUR) visiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kas sāk darbību, neatkarīgi no saimniecību parametriem un darījumdarbības plānos noteikto darbību satura un mērķiem (piemēram, atrašanās vietas, lieluma, ieguldījumiem u. c.). Šī standartizētā pieeja palielina risku, ka atbalsta summa var nebūt samērīga ar gados jaunā lauksaimnieka, kas sāk darbību, vajadzībām un centieniem un nestimulē konkrētas darbības.
Atbalsta laika grafika plānojums kopumā ir atbilstošs
67Francijā, Itālijā un Polijā atbalsta laika grafika plānojums kopumā bija atbilstošs, jo vairākumā gadījumu gados jaunie lauksaimnieki saņēma atbalstu gada laikā kopš darbības uzsākšanas, t. i., laikā, kad tiem vajadzēja attīstīt savu saimniecību. Faktiski projektu pieteikumus kopumā apstrādāja saprātīgā termiņā (mazāk nekā sešos mēnešos pēc iesniegšanas datuma). Gados jaunie lauksaimnieki saņēma atbalstu, pirms tika īstenota lielākā daļa no darījumdarbības plānos iekļautajām darbībām. Līdz ar to atbalsts palīdzēja mazināt problēmu, kas saistīta ar piekļuvi kapitālam, reizēm arī ar bankas aizdevuma saņemšanu.
68Tikai Spānijā (Andalūzijā) administratīvās procedūras 2007.–2013. gadā bija ilgas, un pieteikuma iesniedzējam uz projekta apstiprināšanu bija jāgaida vidēji 17 mēnešus (kas krietni pārsniedza sešu mēnešu termiņu, ko vadošās iestādes noteica projektu konkursos). Rezultātā divi no astoņiem revidētajiem saņēmējiem bija veikuši dažus ieguldījumus, vēl nezinot, vai viņu projekti tiks apstiprināti. Turklāt atbalstu vienmēr izmaksāja pret izdevumu pamatojumu, tātad pēc tam, kad saņēmēji bija veikuši visus ieguldījumus. Tādējādi atbalsts kopumā tika sniegts par vēlu, ņemot vērā gados jauno lauksaimnieku vajadzības darbības uzsākšanas procesā.
III daļa. Pasākumu uzraudzība un novērtēšana
69Lai iegūtu darbības rezultātu informāciju par ES izdevumu efektivitāti un lietderību:
- Komisijai ir jāizveido kopējā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (KUNS), kurā noteikti tiešo rezultātu, koprezultāta un ietekmes rādītāji, kas ļauj novērtēt politikas virzību, efektivitāti un lietderību atbilstoši tās mērķiem (sk. 6. attēlu);
- dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai visa informācija, kas vajadzīga pasākumu uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī jāizstrādā noderīgi papildu rādītāji. Šāda informācija pēc iespējas jābalsta uz vispāratzītiem datu avotiem, piemēram, saimniecību grāmatvedības datu tīklu un Eurostat;
- darbības rezultātu novērtējumi jāveic neatkarīgiem līgumslēdzējiem, par kuriem atbild Komisija (1. pīlāra pasākumiem) un dalībvalstis (2. pīlāra pasākumiem).
6. attēls
Kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas (KUNS) rādītāju hierarhija

Avots: EK, Technical Handbook on the Monitoring and Evaluation Framework of the Common Agricultural Policy 2014-2020. [Tehniskā rokasgrāmata par kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzības un novērtēšanas sistēmu 2014.–2020. gadā].
KUNS rādītāji neļauj novērtēt, kādi ir pasākumu darbības rezultāti attiecībā uz to mērķu sasniegšanu
70Lai parādītu, kādi attiecībā pret mērķu sasniegšanu ir darbības rezultāti ES pasākumiem, ar kuriem atbalsta gados jaunus lauksaimniekus (sk. 26.–30. punktu), dalībvalstīm ir jāvāc dati par sasniegtajiem tiešajiem rezultātiem un koprezultātu. KUNS vajadzībām dalībvalstīm ir jāvāc informācija vismaz par uzskaitītajiem tiešo rezultātu un koprezultāta rādītājiem (sk. 5. tabulu).
Rādītāja veids | 2007.–2013. gads 2. pīlārs (112. pasākums. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai) | 2014.–2020. gads 2. pīlārs (6.1. pasākums. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai) | 2014.–2020. gads 1. pīlārs (maksājums gados jauniem lauksaimniekiem) |
---|---|---|---|
Publiskie izdevumi kopā (EUR) | 5 281 543 934 | 10 440 973 292 | 2 621 619 765 |
Tiešie rezultāti |
|
|
|
Koprezultāts |
|
| Nav |
Ietekme1 |
|
|
1 LAP līmenī 2007.–2013. gadā un saistībā ar KLP pārtikas dzīvotspējīgas ražošanas mērķi 2014.–2020. gadā.
71Tāpat kā iepriekšējos ERP ziņojumos43, mēs konstatējām, ka darbības rezultātu informācija, kas savākta ar KUNS rādītājiem, neļauj novērtēt, kāda ir pasākumu efektivitāte un lietderība saistībā ar to mērķu sasniegšanu. Tas galvenokārt bija tāpēc, ka
- 2007.–2013. gada periodā visās revidētajās dalībvalstīs, izņemot Itāliju (Emīlija-Romanja, sk. 35. punktu), vienīgais koprezultāta rādītājs KUNS sistēmā (bruto pievienotās vērtības pieaugums atbalstītajās saimniecībās) balstījās uz nepārbaudāmām aplēsēm, nevis uz faktiskajiem datiem, kas bija savākti no atbalstītajām saimniecībām;
- 2014.–2020. gada periodam KUNS sistēmā nav koprezultāta rādītāju, kas ļautu novērtēt, kā ir uzlabojusies saimniecību dzīvotspēja, kas ir galvenais mērķis, kura sasniegšanu šādiem pasākumiem būtu jāsekmē. Vienīgais rezultātu rādītājs, kas attiecas uz 2. pīlāra pasākumu, ar ko atbalsta gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanu (to lauku saimniecību procentuālā daļa, kurām ir LAP atbalstīts darījumdarbības attīstības plāns / ieguldījumi gados jauniem lauksaimniekiem (no saimniecību kopskaita)), nav pienācīgs koprezultāta rādītājs, bet drīzāk gan tiešo rezultātu rādītājs, jo tas nemēra atbalsta ietekmi uz tā mērķu sasniegšanu (piemēram, saimniecību dzīvotspēju, paaudžu maiņu, darbvietu radīšanu, gados jaunu lauksaimnieku izglītības līmeņa un inovācijas līmeņa celšanos u. c.);
- faktiskie dati par atbalstīto saimniecību strukturālajiem un finanšu parametriem (piemēram, ieņēmumiem, ienākumiem, darbinieku skaitu) parasti netiek vākti. Arī aplēses par saimniecību ienākumiem no Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla nav reprezentatīvas attiecībā uz atbalstītajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem vai gados jauno lauksaimnieku kopu44. Tādējādi nevienā no revidētajām dalībvalstīm, izņemot Itāliju (Emīlija-Romanja, sk. 75. punktu), nav zināms, vai atbalstītās saimniecības faktiski nodarbina vairāk cilvēku, kļūst lielākas, produktīvākas un dzīvotspējīgākas, vai tām ir lielāki ienākumi nekā neatbalstītajām saimniecībām. Nav arī zināms, vai saimniecības, kuras atbalstīja no 1. pīlāra maksājuma gados jauniem lauksaimniekiem un no 2. pīlāra darbības uzsākšanas pasākuma, šajos aspektos tiešām darbojas labāk nekā saimniecības, kuras atbalstīja tikai no viena pasākuma.
… tomēr dažas dalībvalstis izstrādāja noderīgus rādītājus
72Papildus KUNS obligātajiem rādītājiem dalībvalstis var noteikt konkrētus papildu rādītājus. Apskats par papildu brīvprātīgajiem rādītājiem, kurus dažas revidētās dalībvalstis noteica attiecībā uz 2. pīlāra darbības uzsākšanas pasākumu, sniegts 6. tabulā.
Rādītāja veids | 2. pīlāra pasākums. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai |
---|---|
Itālija (Emīlija-Romanja) | |
Koprezultāts |
|
Ietekme |
|
Polija | |
Koprezultāts |
|
Ietekme |
|
Spānija (Andalūzija) | |
Tiešie rezultāti |
|
Koprezultāts |
|
Avots: ERP šo materiālu sagatavoja, pamatojoties uz revidētajām lauku attīstības programmām.
73Šie dalībvalstu noteiktie papildu rādītāji ļauj novērtēt pasākumu efektivitāti attiecībā pret to konkrētajiem mērķiem, tādiem kā darbvietu radīšana, dzimumu līdzsvars, lauksaimnieku populācijas atjaunošana un inovācija. Piemēram, Itālijā (Emīlijā-Romanjā), pateicoties rādītājam “To atbalstīto gados jauno lauksaimnieku skaits, kuri brīvprātīgi ievieš sertifikācijas sistēmas”, mēs zinām, ka 214 (13 %) no 1640 šā pasākuma atbalsta saņēmējiem 2007.–2013. gadā savās saimniecībās ir ieviesuši šo jauninājuma veidu. Spānijā (Andalūzijā), pateicoties diviem papildu tiešo rezultātu rādītājiem, mēs zinām, ka pasākumi lauksaimnieku populācijas atjaunināšanai un sieviešu darbības uzsākšanas atbalstam bija mazāk efektīvi, nekā cerēts, jo tikai 53 atbalstītie gados jaunie lauksaimnieki sāka darbību priekšlaicīgi pensionējušos lauksaimnieku vietā (mērķis bija 92) un tikai 23 % no atbalstītajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem bija sievietes (mērķis bija 45 %, un par 44 gadiem jaunāku lauksaimnieku populācijā Andalūzijā sieviešu īpatsvars bija 32 %).
Novērtējumi parasti nesniedz vērtīgu informāciju par pasākumu darbības rezultātiem, kaut arī ir konstatēts viens labas prakses piemērs
74Četrās revidētajās dalībvalstīs 2007.–2013. gada plānošanas perioda starpposma un ex post novērtējumi sniedza ļoti nelielu vai neuzticamu informāciju par 112. pasākuma (Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai) darbības rezultātiem, izņemot attiecībā uz Itāliju (Emīlija-Romanja). Tam ir piemēri.
- Francija vēl nebija iesniegusi (2017. gada februāra beigās45) 2007.–2013. gada LAP ex post novērtējuma ziņojumu, kas bija jāiesniedz līdz 2016. gada 31. decembrim;
- Itālija (Apūlija) 2007.–2013. gada LAP ex post novērtējumā norādīja, ka ir palielinājies atbalstīto saimniecību vidējais apgrozījums (vidēji par 15 500 EUR darbības uzsākšanas atbalsta pasākumam) un ka 73 % no atbalstītajām saimniecībām ir pieņēmušas jaunus darbiniekus. Taču šādi rezultāti balstās uz elektronisku aptauju tīmeklī, uz kuru atbildēja tikai 16 saņēmēji, bet pakārtotās apgrozījuma deklarācijas netika salīdzinātas ne ar kādiem pierādījumiem;
- Polija 2007.–2013. gada LAP starpposma novērtējumā norādīja, ka “ir palielinājusies atbalstīto saimniecību bruto pievienotā vērtība – 2009. gada beigās vidēji par 35 %”, nenorādot salīdzinājuma pamata gadu. Turklāt novērtējuma ziņojumā bija minēts, ka šis palielinājums lielā mērā saistīts ar lielāku dotāciju un subsīdiju summu, nevis ar lauksaimnieciskās produkcijas vērtības pieaugumu;
- Spānija 2007.–2013. gada LAP ex post novērtējumā norādīja, ka “atbalstīto saimniecību bruto pievienotā vērtība palielinājās vidēji par 23,5 %”, taču nepaskaidroja aplēses metodi vai datu avotu.
Tikai Itālijā (Emīlijā-Romanjā) 2007.–2013. gada LAP ex post novērtējumā ir sniegta vērtīga informācija par pasākuma, ar ko atbalsta gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanu, darbības rezultātiem (sk. 5. izcēlumu).
5. izcēlums
Piemērs ex post novērtējuma ziņojumam, kas apliecina pasākuma, ar kuru atbalsta gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanu, efektivitāti
Itālija (Emīlija-Romanja)
2007.–2013. gada LAP ex post novērtējums sniedz hipotētisku analīzi, salīdzinot izlasi, ko veido 56 gados jauni lauksaimnieki, kurus atbalstīja no 112. pasākuma, ar divām hipotētiskām izlasēm:
- pasākuma neatbalstītu 122 visu vecumu lauksaimnieku izlasi;
- pasākuma neatbalstītu 22 gados jaunu lauksaimnieku izlasi.
Šī analīze liecina, ka gados jauni lauksaimnieki, kurus atbalstīja no 112. pasākuma, vienmēr guva labākus rezultātus nekā abas pārējās hipotētiskās izlases grupas standarta produkcijas, bruto pievienotās vērtības, ikgadējo darba vienību, saimniecības lieluma, darba ražīguma un zemes ražīguma aspektā.

Ex-post novērtējums apliecina, ka šim pasākumam bija pozitīvi rezultāti arī atbalstīto saimniecību ilgtspējas aspektā. Faktiski 94,6 % no 624 saņēmējiem, kas sāka darbību 2008.–2009. gadā, pēc sešiem gadiem joprojām darbojās nozarē (salīdzinot ar 94,3 % visu vecumu lauksaimniekiem, kas 2007.–2013. gadā sāka darbību Emīlijas-Romanjas reģionā). Starp atbalstītajiem gados jaunajiem lauksaimniekiem nozari pametušo īpatsvars bija ievērojami zemāks saimniecībām, kas lielākas par 16 hektāriem, nekā mazākām saimniecībām (4,6 % pret 9,5 %), un saņēmējiem, kuri bija izveidojuši saimniecības, kas reģistrētas kā juridiskas personas, nevis kā individuālas saimniecības (3,7 % pret 6,5 %).
Ierobežoti pierādījumi par atvieglotu darbības uzsākšanu gados jauniem lauksaimniekiem
76Četrās revidētajās dalībvalstīs mēs konstatējām nelielus pierādījumus tam, ka ES pasākumi bija atvieglojuši darbības uzsākšanu gados jauniem lauksaimniekiem, palīdzot pārvarēt šķēršļus, kas sākumā kavē ienākšanu nozarē, proti, piekļuvi zemei, kapitālam, zināšanām un pietiekamiem ienākumiem.
77ES pasākumi tikai nelielā mērā palīdzēja gados jauniem lauksaimniekiem piekļūt zemei. Faktiski 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem veica tikai tiem jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem jau bija zeme, bet 2. pīlārs ar attiecināmības un atlases kritēriju starpniecību tikai nelielā mērā mudināja gados jaunos lauksaimniekus palielināt saimniecības (sk. 60. un 61. punktu), tomēr nebija pierādījumu, ka tas būtu veicinājis lauku saimniecību dzīvotspēju. Tikai Itālijā (Emīlijā-Romanjā) bija pierādījumi, ka atbalstītie gados jaunie lauksaimnieki palielināja savas saimniecības vairāk nekā tie, kas atbalstu nesaņēma (sk. 75. punktu).
78Kopumā gados jaunajiem lauksaimniekiem piederošo hektāru kopskaits 2005.–2013. gada periodā saglabājās stabils (sk. 7. attēlu). Gados jauniem lauksaimniekiem piederošo saimniecību skaita samazinājumu kompensē saimniecību vidējā lieluma palielinājums.
7. attēls
Gados jauniem lauksaimniekiem piederošo saimniecību skaita, šo saimniecību vidējā lieluma un gados jauniem lauksaimniekiem piederošo hektāru kopskaita evolūcija ES 27 dalībvalstīs

Gados jauniem lauksaimniekiem piederošo hektāru skaits kopā (miljonos) | ||||
---|---|---|---|---|
miljoni hektāru | 2005 | 2007 | 2010 | 2013 |
Gados jaunu lauksaimnieku rīcībā esošo hektāru kopskaits | 57,7 | 54,8 | 55,2 | 51,9 |
Visu vecuma grupu lauksaimnieku rīcībā esošo hektāru kopskaits | 172,1 | 172,8 | 174,5 | 173,0 |
Avots: ERP, pamatojoties uz Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojumu 2005.–2013. gadā.
79Pateicoties sniegtajai finanšu palīdzībai, ES pasākumi tieši palīdzēja gados jauniem lauksaimniekiem piekļūt kapitālam. Tomēr attiecībā uz 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem nav pierādījumu un attiecībā uz 2. pīlāra pasākumu, ar kuru atbalsta gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanu, ir maz pierādījumu, ka ES atbalsts ir atvieglojis gados jaunu lauksaimnieku piekļuvi kredītam no komercbankām.
- Francijā un Itālijā (Apūlijā) atbalstu no 2. pīlāra varēja sniegt arī aizdevuma procentu subsīdijas veidā, tomēr šādai atbalsta formai nebija lielu panākumu. Francijā daudzi saņēmēji pauda savu neapmierinātību ar faktu, ka aizdevumi, ko viņi ir ieguvuši, ir neapspriežami un tos nevar refinansēt, un tāpēc viņiem ir jāmaksā fiksēta aizdevumu procentu likme, kas ir daudz augstāka nekā pašreizējā tirgus procentu likme. Itālijā (Apūlijā) tikai 37 no 2502 saņēmējiem 2007.–2013. gada periodā lūdza šādu palīdzību, galvenokārt tāpēc, ka vadošā iestāde prasīja, lai visi darījumdarbības plānā iekļautie ieguldījumi būtu pabeigti, pirms saņēmēji varēja lūgt procentu subsīdiju.
- Itālijā (Emīlijā-Romanjā) un Polijā atbalstu no 2. pīlāra darbības uzsākšanas pasākuma aizdevuma procentu subsīdijas veidā nesniedza, kaut arī Itālijā (Emīlijā-Romanjā) saņēmēji varēja saņemt lielāku atbalsta summu, ja tie ņēma aizdevumu, kas pārsniedz 30 000 EUR (sk. 4. tabulu).
- Tikai Spānijā (Andalūzijā), kur atbalstu no 2. pīlāra sniedza arī aizdevuma procentu subsīdijas veidā (567 no 738 saņēmējiem 2007.–2013. gada periodā) un kur piekļuve kredītam gados jauniem lauksaimniekiem ir īpaši problemātiska46, komercbankas sāka labprātīgāk izsniegt aizdevumus, kā tas bija septiņiem no astoņiem revidētajiem saņēmējiem.
ES pasākumi, īpaši 2. pīlāra pasākums gados jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai, kopumā pozitīvi ietekmēja gados jauno lauksaimnieku zināšanu līmeni, pateicoties attiecināmības kritērijiem, kuri veicināja labāk kvalificētu lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecības nozarē. Tomēr šī pozitīvā ietekme uz gados jauno lauksaimnieku zināšanu līmeni ar 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem nebija nodrošināta ne Itālijā, ne Polijā, jo šīs dalībvalstis neprasīja, lai pieteikuma iesniedzējiem būtu kādas praktiskas iemaņas vai profesionālā izglītība.
Nav skaidras saistības starp ES atbalstu un paaudžu maiņu
81Paaudžu maiņa ir vispārēja problēma, kas ietekmē visus iedzīvotājus un darbaspēku Eiropas Savienībā. Kā parādīts 8. attēlā, jaunu cilvēku īpatsvars starp iedzīvotājiem kopumā un darbaspēka ietvaros samazinās straujāk nekā lauksaimnieku populācijā.
8. attēls
Gados jaunu cilvēku īpatsvara evolūcija kopējā populācijā, darbaspēkā un lauksaimnieku populācijā 27 ES dalībvalstīs.

Avots: ERP, pamatojoties uz Eurostat datiem no tautas skaitīšanas (2005.–2015. gadā), darbaspēka apsekojuma (2005.–2015. gadā) un lauku saimniecību struktūras apsekojuma (2005.–2013. gadā).
Kopumā nav iespējams noteikt skaidru saistību starp sniegto ES atbalstu un gados jaunu lauksaimnieku skaita evolūciju (sk. 9. attēlu). Tāpat ir grūti noskaidrot, vai un kādā mērā ES atbalsts ir sekmējis saimniecību vidējā lieluma palielināšanos (sk. 77. un 78. punktu) un vai šī palielināšanās ir uzlabojusi saimniecību dzīvotspēju.
9. attēls
Salīdzinājums starp to ELFLA izdevumu īpatsvaru, kas atvēlēti gados jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai (112. pasākums), un par 44 gadiem jaunāku lauksaimnieku skaita svārstībām 2007.–2013. gadā

Avots: ERP, pamatojoties uz Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojumu 2007.–2013. gadā un Komisijas datiem (2017. gada janvārī).
Tam ir vairāki iemesli.
- ES atbalstu kopumā sniedza nelielai gados jauno lauksaimnieku daļai: tikai 7 % no visiem gados jaunajiem lauksaimniekiem 27 ES dalībvalstīs47 saņēma ES atbalstu darbības uzsākšanai.
- Gados jaunu lauksaimnieku atbalstam eksistē dažādi valsts politikas pasākumi, kuri retos gadījumos ir koordinēti ar ES pasākumiem (sk. 16., 31. un 32. punktu).
- Uzraudzības un novērtēšanas sistēma nesniedz adekvātu informāciju par mērķu sasniegšanu galvenokārt tāpēc, ka kopējās uzraudzības sistēmas rādītāju kvalitāte ir zema (sk. 70. un 71. punktu) un lielākā daļa novērtējumu sniedz ierobežotu vai neuzticamu informāciju par darbības rezultātiem (sk. 74. punktu).
- Eksistē vispārēji, ar ES pasākumiem nesaistīti, faktori, kas ietekmē šo saistību, piemēram, ekonomiskais un sociālais stāvoklis, banku tendences aizdevumu sniegšanā un darba iespējas citās nozarēs, nevis lauksaimniecībā (sk. 16. punktu).
Secinājumi un ieteikumi
84ES lauksaimniecība saskaras ar lauksaimnieku skaita samazināšanos. Pēdējā desmitgadē kopējais lauksaimnieku skaits ES 27 dalībvalstīs ir strauji samazinājies; tas ir krities no 14,5 miljoniem 2005. gadā līdz 10,7 miljoniem lauksaimnieku 2013. gadā. Gados jaunu (līdz 44 gadu vecumam) lauksaimnieku skaits ir samazinājies no 3,3 miljoniem 2005. gadā līdz 2,3 miljoniem 2013. gadā. Tā kā samazinājums ir skāris visas vecuma grupas, gados jaunu lauksaimnieku īpatsvars lauksaimnieku kopā ir saglabājies relatīvi stabils – nedaudz virs 20 %. Tomēr starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības (sk. II pielikumu).
85Lai veicinātu lauku saimniecību konkurētspēju un paaudžu maiņu lauksaimniecībā, 2007.–2020. gadā ES piešķīra 9,6 miljardus EUR gados jaunu lauksaimnieku īpašam atbalstam. Ietverot dalībvalstu līdzfinansējumu 2. pīlāra darbības uzsākšanas pasākumam, kopējais publiskais atbalsts ir 18,3 miljardi EUR. 2007.–2013. gada periodā ES atbalstu darbības uzsākšanai saņēma gandrīz 200 000 gados jaunu lauksaimnieku. Vairāk nekā 70 % ES izdevumiem sniedza no 2. pīlāra (ELFLA) pasākuma, ar kuru atbalsta gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanu, bet pārējos 30 % 2014.–2020. gadā sniedz no 1. pīlāra (ELGF) kā papildu tiešo maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem.
86Ņemot vērā šo situāciju, mēs pētījām, kāda ir ES loma gados jaunu lauksaimnieku atbalstīšanā un paaudžu maiņas veicināšanā. Revīzijā meklēja atbildi uz turpmāk minēto jautājumu.
Vai ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem ir labi izplānots, lai efektīvi sekmētu paaudžu labāku maiņu?
87Vispārējs secinājums ir tāds, ka ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem balstās uz vāji formulētu intervences loģiku bez noteikta sagaidāmā koprezultāta un ietekmes. Lai veicinātu efektīvu paaudžu maiņu, tas jāplāno mērķtiecīgāk.
88Saistībā ar intervences loģiku:
Attiecībā uz 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem mēs konstatējām, ka
- tas nebalstās uz vajadzību novērtējumu, tā mērķis neatspoguļo vispārējo mērķi – veicināt paaudžu maiņu un dalībvalstis to nekoordinē ar 2. pīlāra pasākumu darbības uzsākšanai vai valsts pasākumiem (sk. 19.–33. punktu);
- tā kā nav vajadzību novērtējuma, tiek sniegts standarta atbalsts (ikgadējs maksājums par hektāru), un tā summa un laika grafiks ir tādi, ka nav skaidrs, kādas vēl īpašas vajadzības, izņemot papildu ienākumus, ar to tiek risinātas (sk. 39.–51. punktu).
Attiecībā uz 2. pīlāra pasākumu gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanai mēs konstatējām, ka
- kaut arī kopumā tas balstās uz aptuvenu vajadzību novērtējumu, tam ir daļēji konkrēti, izmērāmi, sasniedzami un atbilstīgi mērķi ar noteiktiem termiņiem (jeb SMART mērķi) un tas atspoguļo vispārējo mērķi – veicināt paaudžu maiņu. Pastāv laba koordinācija starp 2. pīlāra pasākumiem darbības uzsākšanai un investīcijām. Tomēr koordinācija ar valsts finanšu instrumentiem, tādiem kā aizdevumi zemes pirkšanai ar labvēlīgiem nosacījumiem, ir neliela (sk. 19.–37. punktu);
- atbalstu sniedz tādā veidā, kas tieši risina gados jaunu lauksaimnieku vajadzības piekļūt zemei, kapitālam un zināšanām. Atbalsta summa kopumā ir saistīta ar vajadzībām un pielāgota konkrētu darbību veikšanai, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības ieviešanai, ūdens vai energoresursu taupīšanas iniciatīvām, darbības uzsākšanai mazāk labvēlīgos apgabalos (sk. 25., 52. un 53. punktu).
1. ieteikums. Uzlabot intervences loģiku, pilnveidojot vajadzību novērtējumu un formulējot SMART mērķus
Attiecībā uz KLP pēc 2020. gada Komisijai ir jānorāda (vai jāprasa, lai dalībvalstis saskaņā ar dalītās pārvaldības kārtību norāda) skaidra intervences loģika tiem politikas instrumentiem, ar kuriem risina paaudžu maiņu lauksaimniecībā. Intervences loģikā jāiekļauj:
- pareizs gados jauno lauksaimnieku vajadzību novērtējums, izpētot iemeslus, kas ir pamatā tam, kāpēc jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par lauksaimniekiem, darbības uzsākšanas posmā sastopas ar šķēršļiem; jāizpēta šo šķēršļu izplatība ģeogrāfiskos apgabalos, lauksaimniecības nozarēs vai saistībā ar citiem konkrētiem saimniecību parametriem;
- novērtējums par to, kādas vajadzības ar ES politikas instrumentiem ir jārisina un kādas vajadzības var risināt vai kādas jau tiek labāk risinātas ar dalībvalstu politiku, kā arī analīze par to, kādas atbalsta formas (piemēram, tiešie maksājumi, vienreizējs maksājums, finanšu instrumenti) ir vislabāk piemērotas apzināto vajadzību apmierināšanai;
- SMART mērķu definīcija, nosakot skaidrus un skaitļos izsakāmus sagaidāmos rezultātus, kas jāpanāk ar politikas instrumentiem attiecībā uz sagaidāmo paaudžu maiņas rādītāju un ieguldījumu atbalstīto saimniecību dzīvotspējā; it īpaši jābūt skaidram, vai ar šiem politikas instrumentiem ir jāatbalsta pēc iespējas vairāk gados jauno lauksaimnieku, vai arī to adresāts ir konkrēta gados jaunu lauksaimnieku grupa (piemēram, labāk izglītotie; tie, kas sāk darbību mazāk labvēlīgos apgabalos; tie, kas ievieš energoresursu vai ūdens taupīšanas tehnoloģijas; tie, kas palielina saimniecību ienesīgumu vai ražīgumu; tie, kas nodarbina vairāk cilvēku).
Saistībā ar pasākumu mērķtiecību:
Attiecībā uz 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem mēs konstatējām, ka
- atbalsts tiek sniegts standartizētā veidā neatkarīgi no saimniecību dzīvotspējas, to atrašanās vietas un – lielākajā daļā dalībvalstu – neatkarīgi no saņēmēju prasmēm un/vai izglītības līmeņa. Ja pār saimniecībām, kas reģistrētas kā juridiskas personas, īsteno kopīgu kontroli ar citiem lauksaimniekiem, kuri nav gados jauni, atbalstu reizēm sniedz tām saimniecībām, kurās gados jauniem lauksaimniekiem var būt pavisam neliela loma lemšanas pilnvaru aspektā (sk. 39.–46. punktu).
Attiecībā uz 2. pīlāra pasākumu gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanai mēs konstatējām, ka
- atbalsts ir novirzīts labāk kvalificētiem lauksaimniekiem, kuri apņemas īstenot darījumdarbības plānu, kas palīdz attīstīt dzīvotspējīgas lauku saimniecības, un kurus projektu atlases procesā bieži vien mudina sākt darbību mazāk labvēlīgos apvidos. Tomēr darījumdarbības plānu kvalitāte atšķīrās un vadošās iestādes bieži vien nebija piemērojušas atlases procedūras, lai dotu priekšroku labākajiem projektiem. Atlases kritēriji 2007.–2013. gada periodā tika ieviesti vēlu, minimālais punktu skaits bija pārāk mazs vai arī tāda vispār nebija, un šā pasākuma septiņgadu budžets dažās dalībvalstīs bija pilnībā izlietots, lai finansētu gandrīz visus pieteikumus, kuri bija iesniegti plānošanas perioda sākumā, un tas nedeva iespēju saņemt finansējumu tiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri sāka darbību vēlāk (sk. 52.–61. punktu).
2. ieteikums. Uzlabot pasākumu mērķtiecīgu virzīšanu
Īstenojot KLP pasākumus pēc 2020. gada, dalībvalstīm ir jāuzlabo pasākumu mērķtiecīga virzīšana,
- piemērojot kritērijus, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti paši rentablākie projekti, proti, tādi projekti, kas visvairāk palielina atbalstīto saimniecību ražīgumu vai dzīvotspēju, vai arī piedāvā vislielāko nodarbinātības pieaugumu teritorijās ar lielāko bezdarbu vai mazāk labvēlīgos apgabalos, kur paaudžu maiņa notiek vissliktāk;
- piemērojot skaidrus kritērijus atbalstāmo gados jauno lauksaimnieku lomas novērtēšanai saimniecībās, kuras reģistrētas kā juridiskas personas (piemēram, nosakot saņēmējam nepieciešamās procentuālās balsstiesības vai īpašuma daļas, minimālo ieņēmumu daļu, kam jānāk no jaunā lauksaimnieka darbības atbalstītajā saimniecībā), lai novirzītu atbalstu tiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem saimniekošana atbalstītajā saimniecībā ir pamatdarbība;
- piemērojot pietiekami augstu minimālo punktu skaitu, kas projektam ir jāiegūst, un adekvāti sadalot pasākumu budžetu, lai nodrošinātu līdzekļu vienādu pieejamību gados jaunajiem lauksaimniekiem, kas sāk darbību, visā plānošanas perioda garumā;
- uzlabojot darījumdarbības plānu izmantošanu nolūkā noskaidrot gan to, kāda ir vajadzība pēc publiskā finansējuma, pieteikuma posmā novērtējot saimniecību potenciālo dzīvotspēju bez atbalsta, gan projektu beigās – atbalsta ietekmi uz saimniecības dzīvotspēju vai uz citiem skaidriem un konkrētiem mērķiem (piemēram, nodarbinātību, energoresursu vai ūdens taupīšanas tehnoloģiju ieviešanu).
Tālāk par pasākumu rezultātiem.
Attiecībā uz 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem mēs konstatējām, ka
- kopējā uzraudzības un novērtēšanas sistēma nesniedza noderīgus rādītājus, ar kuriem varētu novērtēt šā maksājuma efektivitāti, jo šim maksājumam nav rezultātu rādītāja, bet dati par atbalstīto saimniecību ienākumiem un dzīvotspēju netiek vākti (sk. 70. un 71. punktu).
Attiecībā uz 2. pīlāra pasākumu gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanai mēs konstatējām, ka
- nav daudz pierādījumu tam, ka šis pasākums ir palīdzējis gados jauniem lauksaimniekiem sākt darbību un uzlabojis paaudžu maiņu un atbalstīto saimniecību dzīvotspēju, galvenokārt tāpēc, ka kopējās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas rādītāji nebija kvalitatīvi. Tikai Itālijā (Emīlijā-Romanjā) mēs konstatējām pierādījumus tam, ka darbības uzsākšanas pasākuma atbalsta saņēmēji bija izveidojuši lielākas saimniecības, kas bija ražīgākas, ienesīgākas un nodarbināja vairāk cilvēku nekā neatbalstītās saimniecības (sk. 70.–83. punktu).
3. ieteikums. Uzlabot uzraudzības un novērtēšanas sistēmu
Īstenojot KLP pasākumus pēc 2020. gada, Komisijai un dalībvalstīm (saskaņā ar dalītas pārvaldības noteikumiem) ir jāuzlabo uzraudzības un novērtēšanas sistēma. Īpaši:
- Komisijai jādefinē tiešo rezultātu, koprezultāta un ietekmes rādītāji, kas ļauj novērtēt politikas instrumentu progresu, efektivitāti un lietderību saistībā ar mērķu sasniegšanu, apkopojot paraugpraksi, proti, tos noderīgos rādītājus, kurus dalībvalstis izstrādājušas savās uzraudzības sistēmās (sk. 72. un 73. punktu);
- dalībvalstīm regulāri jāvāc aktuālie dati par atbalstīto saimniecību strukturālajiem un finansiālajiem parametriem (piemēram, ieņēmumiem, ienākumiem, nodarbināto skaitu, ieviestajām inovācijām, lauksaimnieku izglītības līmeni), kas ļautu novērtēt pasākumu lietderību un efektivitāti vēlamo politikas mērķu sasniegšanas aspektā;
- Komisijai un dalībvalstīm jāpanāk, lai novērtējumos būtu sniegta noderīga informācija par to, kas sasniegts ar projektiem un pasākumiem, balstoties uz faktiskajiem datiem par atbalstīto saimniecību strukturālo un finansiālo parametru attīstību, apkopojot paraugpraksi (piemēram, salīdzinošo novērtēšanu, hipotētisko analīzi un apsekojumus), kas tika identificēta šajā revīzijā (sk. 75. punktu).
Šo ziņojumu 2017. gada 31. maija sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Phil WYNN OWEN.
Revīzijas palātas vārdā —

priekšsēdētājs
Klaus-Heiner LEHNE
Pielikumi
I pielikums
Par 44 gadiem jaunāku lauksaimnieku skaita svārstības dalībvalstīs no 2007. līdz 2013. gadam
Dalībvalsts | Lauksaimnieku skaits vecumā līdz 44 gadiem | Par 44 gadiem jaunāku lauksaimnieku skaita svārstības no 2007. līdz 2013. gadam | |
---|---|---|---|
2007. gads | 2013. gads | ||
Beļģija | 13 580 | 7 240 | -6 340 |
Bulgārija | 61 540 | 49 980 | -11 560 |
Čehijas Republika | 10 660 | 5 080 | -5 580 |
Dānija | 12 190 | 6 700 | -5 490 |
Vācija | 133 080 | 75 570 | -57 510 |
Igaunija | 5 120 | 4 670 | -450 |
Īrija | 33 770 | 32 020 | -1 750 |
Grieķija | 188 470 | 141 220 | -47 250 |
Spānija | 216 810 | 158 620 | -58 190 |
Francija | 167 220 | 131 970 | -35 250 |
Horvātija | Dati nav pieejami | ||
Itālija | 231 970 | 155 270 | -76 700 |
Kipra | 5 780 | 3 020 | -2 760 |
Latvija | 27 090 | 15 990 | -11 100 |
Lietuva | 48 990 | 33 460 | -15 530 |
Luksemburga | 690 | 540 | -150 |
Ungārija | 139 150 | 103 330 | -35 820 |
Malta | 1 680 | 1 570 | -110 |
Nīderlande | 21 080 | 13 090 | -7 990 |
Austrija | 67 480 | 49 680 | -17 800 |
Polija | 808 330 | 512 690 | -295 640 |
Portugāle | 28 450 | 25 640 | -2 810 |
Rumānija | 638 490 | 676 770 | 38 280 |
Slovēnija | 12 810 | 13 860 | 1 050 |
Slovākija | 10 940 | 5 550 | -5 390 |
Somija | 21 850 | 16 620 | -5 230 |
Zviedrija | 16 980 | 11 510 | -5 470 |
Apvienotā Karaliste | 42 740 | 27 650 | -15 090 |
ES-27 | 2 966 940 | 2 279 310 | -687 630 |
Avots: Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojums 2007. un 2013. gadā.
II pielikums
Lauksaimnieku iedalījums pēc vecuma grupām dalībvalstīs 2007. un 2013. gadā
Dalībvalsts | <35 | 35–44 | 45–54 | 55–64 | 65+ | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2007. gads | 2013. gads | 2007. gads | 2013. gads | 2007. gads | 2013. gads | 2007. gads | 2013. gads | 2007. gads | 2013. gads | |
Beļģija | 6,1 % | 4,0 % | 22,2 % | 15,2 % | 28,6 % | 32,9 % | 22,7 % | 26,8 % | 20,5 % | 21,2 % |
Bulgārija | 3,1 % | 6,4 % | 9,4 % | 13,2 % | 17,5 % | 18,5 % | 25,1 % | 25,2 % | 45,0 % | 36,7 % |
Čehijas Republika | 9,7 % | 4,6 % | 17,4 % | 14,8 % | 27,2 % | 23,8 % | 28,5 % | 33,9 % | 17,2 % | 23,0 % |
Dānija | 5,9 % | 2,5 % | 21,4 % | 14,7 % | 29,1 % | 31,2 % | 23,9 % | 27,6 % | 19,6 % | 24,0 % |
Vācija | 7,7 % | 6,8 % | 28,2 % | 19,7 % | 33,9 % | 37,2 % | 22,6 % | 29,8 % | 7,5 % | 6,5 % |
Igaunija | 6,2 % | 7,5 % | 15,8 % | 16,8 % | 23,1 % | 23,4 % | 23,8 % | 21,8 % | 31,1 % | 30,4 % |
Īrija | 8,1 % | 6,3 % | 18,3 % | 16,7 % | 24,6 % | 25,1 % | 25,5 % | 25,5 % | 23,5 % | 26,5 % |
Grieķija | 6,9 % | 5,2 % | 15,1 % | 14,7 % | 21,6 % | 23,9 % | 20,2 % | 24,9 % | 36,3 % | 31,3 % |
Spānija | 5,2 % | 3,7 % | 15,6 % | 12,7 % | 23,3 % | 25,0 % | 24,5 % | 25,2 % | 31,4 % | 33,3 % |
Francija | 8,1 % | 8,8 % | 23,6 % | 19,1 % | 31,5 % | 32,7 % | 23,9 % | 27,0 % | 12,9 % | 12,4 % |
Horvātija | Dati nav pieejami | |||||||||
Itālija | 3,1 % | 4,5 % | 10,7 % | 10,8 % | 19,4 % | 21,6 % | 23,9 % | 23,3 % | 42,9 % | 39,7 % |
Kipra | 2,4 % | 1,7 % | 12,0 % | 6,9 % | 26,7 % | 21,4 % | 29,1 % | 30,1 % | 29,8 % | 40,0 % |
Latvija | 7,1 % | 5,0 % | 18,1 % | 14,5 % | 25,0 % | 26,3 % | 20,7 % | 24,1 % | 29,2 % | 30,1 % |
Lietuva | 4,4 % | 5,6 % | 16,9 % | 13,9 % | 21,4 % | 25,6 % | 18,2 % | 20,9 % | 39,1 % | 34,0 % |
Luksemburga | 7,4 % | 8,7 % | 22,5 % | 17,3 % | 33,8 % | 32,2 % | 22,5 % | 27,4 % | 13,9 % | 14,4 % |
Ungārija | 7,6 % | 6,1 % | 14,6 % | 14,9 % | 23,2 % | 19,4 % | 27,1 % | 29,2 % | 27,5 % | 30,3 % |
Malta | 4,9 % | 3,8 % | 10,3 % | 12,9 % | 29,3 % | 24,8 % | 32,4 % | 33,4 % | 23,0 % | 25,1 % |
Nīderlande | 4,0 % | 3,1 % | 23,5 % | 16,3 % | 28,7 % | 32,7 % | 26,1 % | 26,9 % | 17,7 % | 21,0 % |
Austrija | 11,0 % | 10,9 % | 29,7 % | 24,4 % | 33,3 % | 36,5 % | 16,5 % | 19,6 % | 9,4 % | 8,6 % |
Polija | 12,2 % | 12,1 % | 21,6 % | 23,7 % | 31,1 % | 30,2 % | 19,3 % | 24,3 % | 15,8 % | 9,6 % |
Portugāle | 2,2 % | 2,5 % | 8,2 % | 7,2 % | 17,6 % | 16,6 % | 25,4 % | 23,6 % | 46,7 % | 50,1 % |
Rumānija | 4,4 % | 4,7 % | 11,9 % | 13,9 % | 17,0 % | 16,9 % | 22,6 % | 23,5 % | 44,2 % | 41,0 % |
Slovēnija | 4,0 % | 4,8 % | 13,0 % | 14,4 % | 24,6 % | 26,4 % | 23,5 % | 29,1 % | 34,9 % | 25,3 % |
Slovākija | 3,8 % | 8,1 % | 12,0 % | 15,4 % | 25,2 % | 24,9 % | 27,3 % | 30,0 % | 31,7 % | 21,6 % |
Somija | 9,2 % | 8,5 % | 22,8 % | 22,0 % | 32,0 % | 30,1 % | 29,8 % | 29,1 % | 6,2 % | 10,2 % |
Zviedrija | 6,0 % | 4,4 % | 17,4 % | 12,8 % | 26,7 % | 24,8 % | 29,3 % | 28,0 % | 20,6 % | 30,0 % |
Apvienotā Karaliste | 3,9 % | 3,9 % | 15,0 % | 11,0 % | 25,0 % | 26,6 % | 28,6 % | 27,9 % | 27,6 % | 30,6 % |
ES-27 | 6,3 % | 6,0 % | 15,5 % | 15,3 % | 22,8 % | 22,9 % | 22,7 % | 24,7 % | 32,7 % | 31,1 % |
Avots: Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojums 2007. un 2013. gadā.
III pielikums
ES budžets gados jauniem lauksaimniekiem katrā dalībvalstī
Dalībvalsts | 2007.–2013. gada plānošanas periods (izdevumi) | 2014.–2020. gada plānošanas periods (piešķirtais budžets) | ||
---|---|---|---|---|
No 2. pīlāra 112. pasākuma atbalstīto gados jauno lauksaimnieku skaits | 2. pīlāra 112. pasākums. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai (EUR) | 2. pīlāra 6.1. pasākums. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai (EUR) | 1. pīlāra tiešais maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem (EUR) | |
Beļģija | 2 152 | 32 563 695 | 46 833 607 | 42 897 688 |
Bulgārija | 5 808 | 92 325 533 | 68 861 719 | 18 576 263 |
Kipra | 320 | 4 504 895 | 7 000 000 | 1 891 663 |
Čehijas Republika | 1 364 | 41 734 186 | 24 750 000 | 8 511 002 |
Dānija | 3 811 130 | 44 088 268 | ||
Igaunija | 846 | 24 253 253 | 18 164 000 | 1 891 635 |
Somija | 2 966 | 41 510 603 | 33 088 500 | 26 189 410 |
Francija | 34 629 | 631 741 559 | 902 843 886 | 362 156 470 |
Vācija | 325 | 2 254 554 | 242 542 160 | |
Grieķija | 19 128 | 246 270 288 | 276 800 000 | 187 750 920 |
Ungārija | 8 411 | 219 299 316 | 108 867 861 | 16 127 358 |
Īrija | 862 | 6 504 938 | 121 258 400 | |
Itālija | 21 925 | 335 322 041 | 460 259 594 | 190 086 580 |
Latvija | 407 | 11 168 738 | 9 452 635 | 15 515 660 |
Lietuva | 2 668 | 77 645 851 | 55 000 000 | 31 296 288 |
Luksemburga | 267 | 1 612 973 | 2 209 200 | 2 512 935 |
Malta | 3 225 000 | 104 844 | ||
Nīderlande | 72 480 060 | |||
Austrija | 9 375 | 59 831 898 | 46 704 425 | 69 214 480 |
Polija | 38 857 | 570 569 560 | 456 849 802 | 170 675 060 |
Portugāle | 8 595 | 226 807 119 | 194 263 175 | 58 237 760 |
Rumānija | 12 770 | 260 504 741 | 400 355 600 | 102 773 360 |
Slovākija | 22 302 000 | 7 796 253 | ||
Slovēnija | 2 652 | 41 500 643 | 48 520 000 | 9 516 155 |
Spānija | 17 603 | 305 951 740 | 542 330 984 | 486 689 740 |
Zviedrija | 1 796 | 19 928 329 | 6 564 399 | 55 839 760 |
Apvienotā Karaliste | 102 | 883 508 | 27 832 582 | 250 504 493 |
Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.
IV pielikums
1. pīlāra intervences loģika

V pielikums
Īstenošanas izvēles dalībvalstīs attiecībā uz 1. pīlāra maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem
Dalībvalsts | % no valsts gada maksimālā apjoma (2015. g.) | Papildus attiecināmības kritēriji | Maksājums lauksaimniekiem | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Aprēķināts kā 25 % no | un ar maksimālu ierobežojumu (ha/maksājumtiesības) | Kā vienreizējas summas izmaksa uz saimniecību | Saistībā ar pienācīgām prasmēm | Saistībā ar apmācības prasībām | Piemēro visiem gados jauniem lauksaimniekiem, kas kontrolē saimniecību, kura reģistrēta kā juridiska persona | |||||
lauksaimniekam piederošo maksājumtiesību vidējās vērtības | pamata maksājuma shēmas vienotās likmes | vienotā platībmaksājuma | valsts vidējā maksājuma par hektāru | |||||||
Beļģija | 1,89 | Nē | Jā | Nē | Nē | |||||
Beļģija (Flandrija) | Nē | Jā | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē | |
Beļģija (Valonija) | Jā | Jā | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē | |
Bulgārija | 0,47 | Nē | Jā | Nē | Nē | Nē | Jā | Nē | 30 | Nē |
Čehijas Republika | 0,20 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | Nē | 90 | Nē |
Dānija | 2,00 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē |
Vācija | 1,00 | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | Nē | Nē | 90 | Nē |
Igaunija | 0,30 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | Nē | 39 | Nē |
Īrija | 2,00 | Nē | Jā | Jā | Nē | Nē | Nē | Jā | 50 | Nē |
Grieķija | 2,00 | Nē | Nē | Nē | Jā | Nē | Nē | Nē | 25 | Nē |
Spānija | 2,00 | Jā | Jā | Jā | Jā | Nē | Nē | Nē | 90 | Nē |
Francija | 1,00 | Jā | Jā | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 34 | Nē |
Horvātija | 2,00 | Nē | Jā | Jā | Nē | Jā | Nē | Nē | 25 | Nē |
Itālija | 1,00 | Nē | Nē | Nē | Jā | Nē | Nē | Nē | 90 | Nē |
Kipra | 1,00 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē |
Latvija | 1,50 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē | |
Lietuva | 1,75 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē |
Luksemburga | 1,50 | Jā | Jā | Jā | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | |
Ungārija | 0,20 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē |
Malta | 0,40 | Nē | Nē | Jā | Nē | Nē | Nē | 90 | Nē | |
Nīderlande | 2,00 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē | |
Austrija | 2,00 | Jā | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 40 | Nē |
Polija | 1,00 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 50 | ||
Portugāle | 2,00 | Jā | Jā | Nē | Nē | Jā | Nē | Nē | 90 | Nē |
Rumānija | 1,79 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | Nē | 60 | Nē |
Slovēnija | 1,00 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē |
Slovākija | 0,55 | Jā | Jā | Jā | Nē | Nē | Nē | Jā | 28 | Nē |
Somija | 1,00 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē | |
Zviedrija | 2,00 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē |
Apvienotā Karaliste | 1,63 | Jā | Nē | Nē | Nē | |||||
Apvienotā Karaliste (Anglija) | Nē | Nē | Nē | Jā | Nē | Nē | Nē | 90 | Nē | |
Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) | Nē | Jā | Jā | Nē | Nē | Nē | Jā | 90 | Nē | |
Apvienotā Karaliste (Skotija) | Nē | Nē | Nē | Jā | Nē | Nē | Nē | 90 | Nē | |
Apvienotā Karaliste (Velsa) | Nē | Nē | Nē | Nē | Jā | Nē | Nē | 25 | Nē |
Glosārijs
Aktīvs lauksaimnieks: noteikumi par to, kas ir aktīvs lauksaimnieks, ir izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1307/20131 9. pantā, un to mērķis ir nepieļaut, lai atsevišķas personas vai uzņēmumi saņemtu KLP atbalstu, ja tie nenodarbojas ar lauksaimniecību vai dara to tikai nedaudz. Galvenais aktīva lauksaimnieka noteikumu elements ir izslēdzošs darījumdarbības veidu / darbību saraksts, kurā ietvertas lidostas, hidrotehniskas būves, pakalpojumi nekustamo īpašumu jomā, dzelzceļa pakalpojumi un pastāvīgi sporta un atpūtas laukumi. Ja dalībvalsts vēlas, tā var piemērot stingrāku aktīva lauksaimnieka definīciju.
Dalīta pārvaldība: ES budžeta izpildes metode, saskaņā ar kuru Komisija deleģē īstenošanas uzdevumus dalībvalstīm2, vienlaikus saglabājot galīgo atbildību (pārraudzības pienākumus).
ELFLA: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. No tā finansē ES ieguldījumu lauku attīstības programmās, un to parasti sauc par KLP 2. pīlāru.
ELGF: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds. No tā galvenokārt finansē tiešos maksājumus lauksaimniekiem un pasākumus lauksaimniecības tirgu regulēšanai vai atbalstam, un to parasti sauc par KLP 1. pīlāru.
Gados jauns lauksaimnieks: saskaņā ar 1. pīlāru tā ir persona, kura pieteikuma iesniegšanas laikā nav vecāka par 40 gadiem un kura pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā saimniecības vadītājs vai kura šādu saimniecību jau ir izveidojusi piecu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. panta 2. punktā. Saskaņā ar 2. pīlāru tā ir persona, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir ne vairāk kā 40 gadus veca, kam ir atbilstīgas profesionālās prasmes un kompetence un kas pirmo reizi dibina lauku saimniecību kā minētās saimniecības vadītājs, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 2. panta 1. punkta n) apakšpunktā3. Nav iespējams uzzināt par 40 gadiem jaunāku lauksaimnieku skaitu, jo Eurostat dati vecuma grupu no 35 līdz 44 gadiem sīkākās apakšgrupās neiedala.
Ietekme: ilglaicīgas izmaiņas sabiedrībā, kuras vismaz daļēji ir saistāmas ar ES darbību.
Intervences loģika: noteiktas attiecības starp sociālekonomiskajām vajadzībām, kuras jārisina ar intervenci, un tās mērķiem, ieguldījumu, procesiem, tiešajiem rezultātiem, koprezultātu un ietekmi.
KLP (kopējā lauksaimniecības politika): tiesību akti un prakse, ko Eiropas Savienība ir pieņēmusi, lai nodrošinātu kopēju un vienotu politiku lauksaimniecības jomā. Sākotnējie pasākumi tika ieviesti 1962. gadā. Kopš tā laika šī politika ir grozīta un attīstīta, un tā ir piedzīvojusi vairākas reformas.
Koprezultāts: programmas tūlītējā iedarbība uz tiešajiem adresātiem vai saņēmējiem.
KUNS (Kopējā uzraudzības un novērtēšanas sistēma): ES līmeņa uzraudzības un novērtēšanas sistēma lauku attīstībai 2007.–2013. gada plānošanas periodā. 2014.–2020. gada plānošanas periodam tā aptver abus KLP pīlārus (ELFLA un ELGF).
Lauku attīstības programma (LAP): plānošanas dokuments, ko sagatavojusi dalībvalsts un apstiprinājusi Komisija, lai reģionālā vai valsts līmenī plānotu un uzraudzītu ES lauku attīstības politikas īstenošanu.
Lauku saimniecība: vienība tehniskā un saimnieciskā nozīmē, ko pārvalda vienoti un kas primāri vai sekundāri veic lauksaimniecisku darbību Eiropas Savienības saimnieciskajā teritorijā. Saimniecība var piedāvāt arī citu papildu (nelauksaimniecisko) produkciju un pakalpojumus.
Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls (FADN): komerciālo lauku saimniecību ienākumu un KLP ietekmes novērtēšanas instruments. Tā pamatā ir uzskaites dati par vairāk nekā 80 000 lauku saimniecību visās ES dalībvalstīs.
Lauku saimniecību struktūras apsekojums: apsekojums, ko veic visas ES dalībvalstis. Šo apsekojumu pastāvīgi veic visā Eiropas Savienībā, un tajā izmanto kopīgu metodoloģiju un sniedz salīdzināmus un reprezentatīvus statistikas datus par valstīm un laika periodiem reģionu līmenī. Apsekojumu veic ik pēc trim vai četriem gadiem izlases veidā un ik pēc desmit gadiem kā skaitīšanu.
Maksājumtiesības: ieviesa ar KLP 2003. gada reformu, lai īstenotu vienotā maksājuma shēmu. Maksājumtiesības lauksaimniekiem piešķīra, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem (reģiona vai atsevišķa lauksaimnieka līmenī). Pēc 2003. gada reformas, lai varētu saņemt vienoto maksājumu, lauksaimniekam vajadzēja aktivizēt maksājumtiesības, kas bija viņa rīcībā, kopā ar tādu pašu attiecināmas lauksaimniecības zemes hektāru skaitu. Šīs maksājumtiesības 2013. gada reforma aizstāja ar jaunizveidotām pamata maksājuma shēmas maksājumtiesībām. Izņēmuma kārtā dažas dalībvalstis var saglabāt esošās maksājumtiesības, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.
Maksājumu aģentūra: valsts vai reģionāla iestāde, kas atbild par lauksaimniecības subsīdiju novērtēšanu, aprēķināšanu un izmaksāšanu.
Pīlārs: KLP veido divi fondi, kurus sauc arī par pīlāriem. 1. pīlāru izmanto, atsaucoties uz ELGF, no kura izmaksā tiešos maksājumus lauksaimniekiem, bet 2. pīlāru min saistībā ar ELFLA, no kura finansē lauku attīstības programmas.
Plānošanas periods: daudzgadu pamatprogramma ES politikas — piemēram, lauku attīstības politikas — plānošanai un īstenošanai. Šī revīzija attiecas uz 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada periodiem.
SMART mērķi: konkrēti, izmērāmi, sasniedzami un atbilstīgi mērķi ar noteiktiem termiņiem4.
Tiešais rezultāts: programmas īstenošanas rezultāti.
Tiešie maksājumi: tos tieši piešķir lauksaimniekiem, lai sniegtu tiem drošības tīklu. Galvenokārt tos piešķir kā pamata ienākumu atbalstu, kas atsaistīts no ražošanas un kas stabilizē to ieņēmumus no pārdošanas tirgos, jo tie ir svārstīgi. Šos maksājumus piešķir no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, ko parasti sauc par KLP 1. pīlāru.
Vadošā iestāde: valsts, reģionālā vai pašvaldības iestāde, kuru dalībvalsts izraudzījusies, lai tā iesniegtu Komisijai Lauku attīstības programmu un būtu atbildīga par tās pārvaldību un īstenošanu.
Beigu piezīmes
Glosārijs
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.), 59. pants.
3 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).
4 Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 30. panta 3. punkts.
Ievads
5 Līdz 2013. gadam Horvātija statistikas datos nebija iekļauta.
6 Eurostat sniedz datus par šādām vecuma grupām: jaunāki par 35 gadiem, 35–44 gadi, 45–54 gadi, 55–64 gadi, vecāki par 65 gadiem.
7 Lauku saimniecību struktūras apsekojumu reizi trīs gados veic visas dalībvalstis, izmantojot kopīgu metodoloģiju, un tas tādējādi sniedz salīdzināmus un reprezentatīvus statistikas datus par konkrētu laikposmu visās dalībvalstīs. Nav iespējams uzzināt par 40 gadiem jaunāku lauksaimnieku skaitu, jo Eurostat dati vecuma grupu no 35 līdz 44 gadiem sīkākās apakšgrupās neiedala.
8 Eiropas Parlamenta 2008. gada 5. jūnija rezolūcija par jauno lauksaimnieku nākotni saistībā ar notiekošo KLP reformu (2007/2194(INI)).
9 Eiropas Parlamenta 2011. gada 23. jūnija rezolūcija par Komisijas paziņojumu “KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas” (2011/2051(INI)).
10 Prezidentvalsts secinājumi par gados jauniem lauksaimniekiem paredzētas ES politikas stiprināšanu, Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksme Briselē, ES Padome, 2014. gada 15. decembrī.
11 “Gados jauni lauksaimnieki un KLP”, Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2015. gads.
12 Komisāra Phil Hogan runa apvienotajā Eiropas Lauku attīstības tīkla (ENRD) un Eiropas Jauno lauksaimnieku padomes (CEJA) seminārā par paaudžu maiņu, Briselē, 2017. gada 25. janvārī.
13 Padomes 1981. gada 30. jūnija Direktīva 81/528/EEK, ar ko groza Direktīvu 72/159/EEK par lauku saimniecību modernizāciju (OV L 197, 20.7.1981., 41. lpp.), ar ko cita starpā ievies īpašus pasākumus gados jauniem lauksaimniekiem, kuri ir jaunāki par 40 gadiem.
14 Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.).
15 Sk. Regulu (ES) Nr. 1307/2013, konkrēti preambulas 47. apsvērumu: “Gados jaunajiem lauksaimniekiem ir finansiāli sarežģīti aizsākt un attīstīt jaunu saimniecisko darbību lauksaimniecības nozarē, un tas būtu jāņem vērā tiešo maksājumu sadalījumā un plānošanā. Šī attīstība ir svarīga Savienības lauksaimniecības nozares konkurētspējai”.
Revīzijas tvērums un pieeja
16 Sk. Eiropas parlamenta dokumentu “Report on the state of play of farmland concentration in the EU” [“Ziņojums par ES lauksaimniecības zemes koncentrācijas pašreizējo stāvokli”] (2016/2141(INI)): 2010. gadā tikai 3 % lauku saimniecību jau kontrolēja 50 % lauksaimniecības zemes ES 27 dalībvalstīs, “turklāt ES politika un subsīdijas veicina koncentrēšanas fenomenu, jo no tiešajiem maksājumiem neproporcionālu labumu gūst lielie lauksaimnieki, un šo līdzekļu izmantošana rada tirgus cenu celšanos”.
17 ECORYS, LEI-Wageningen UR, Aequator Groen & Ruimte Komsijai: “Young farmers’ needs” [“Gados jauno lauksaimnieku vajadzības”], 2015. gada septembris. Kā daļa no 2014.–2015. gadā veiktā pētījuma katrā ES dalībvalstī notika vidēji 78 lauksaimnieku iztaujāšanas. Šo apsekojumu rezultātus un gados jauno lauksaimnieku vajadzības apsprieda īpašās darba grupās atsevišķās dalībvalstīs.
18 Sk. “Study on possible effects on EU Land markets of new direct payments” [“Pētījums par jauno tiešo maksājumu iespējamo ietekmi uz ES zemes tirgu”], Eiropas Parlaments, 2013. gads: “Zemes pārdošanas un nomas cenas jaunajās dalībvalstīs ir ievērojami cēlušās līdz ar VPMS palielināšanos kopš iestāšanās 2004. gadā. Korelācija starp tiešajiem maksājumiem un zemes cenām ir ļoti spēcīga.” un “Pastāv nozīmīga VMS kapitalizācija ES 15 dalībvalstīs”. Sk. arī “Jauni cilvēki un paaudžu maiņa Itālijas lauksaimniecībā”, Itālijas Valsts lauksaimniecības ekonomikas institūts, 2013. gads.
19 ECORYS, LEI-Wageningen UR, Aequator Groen & Ruimte Komsijai: “Young farmers’ needs” [“Gados jauno lauksaimnieku vajadzības”], 2015. gada septembris.
20 Attiecībā uz Franciju sk. Francijas augstākās revīzijas iestādes 2007. gada pārskatu.
Attiecībā uz Itāliju sk. “Jauni cilvēki un paaudžu maiņa Itālijas lauksaimniecībā”, Itālijas Valsts lauksaimniecības ekonomikas institūts, 2013. gads.
Attiecībā uz Spāniju sk. šā ziņojuma 68. punktu.
21 ECORYS, LEI-Wageningen UR, Aequator Groen & Ruimte Komsijai: “Young farmers’ needs” [“Gados jauno lauksaimnieku vajadzības”], 2015. gada septembris.
22 Eurostat lauku saimniecību struktūras apsekojums 2007.–2013. gadā.
Apsvērumi
23 Regula (ES) Nr. 1307/2013, 47. apsvērums: “Gados jaunajiem lauksaimniekiem ir finansiāli sarežģīti aizsākt un attīstīt jaunu saimniecisko darbību lauksaimniecības nozarē, un tas būtu jāņem vērā tiešo maksājumu sadalījumā un plānošanā”.
24 “Impact Assessment. Common Agricultural Policy towards 2020” [Ietekmes novērtējums. Kopējā lauksaimniecības politika 2020. gada perspektīvā], SEC(2011) 1153 final/2, 20.10.2011., 3. pielikums.
25 Saimniecības neto pievienotā vērtība ir ienākumu rādītājs lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklā, un ar to mēra summu, kas pieejama, lai samaksātu par visiem lauku saimniecības fiksētajiem ražošanas faktoriem (zemi, darbu un kapitālu).
26 Agricultural Policy Perspective Brief, N°5 ”Overview of CAP Reform 2014-2020” [Piezīmes par lauksaimniecības politiku, Nr. 5 “KLP 2014.–2020. gada reformas apskats”], Eiropas Komisija, 2013. gada decembris.
27 Avots: 2007.–2013. gada LAP (Emīlija-Romanja) ex post novērtējums, sk. arī 75. punktu.
28 Attiecībā uz abu pasākumu atbalsta saņēmējiem ņem vērā tikai to gada bruto pievienotās vērtības pieauguma daļu, kas saistīta ar atbalstu, kuru sniedz no pasākuma darbības uzsākšanai.
29 Vidēji dalībvalstis šim papildu maksājumam gados jaunajiem lauksaimniekiem atvēlēja 1,33 % no sava 2015. gada tiešo maksājumu budžeta. Tas attiecas uz aplēstajām finanšu vajadzībām, nevis uz faktiskajiem izdevumiem.
30 Regula (ES) Nr. 1307/2013, 50. panta 6. un 8. punkts. Kā alternatīvu dalībvalstis var izvēlēties vienreizēju gada maksājumu, kas nav atkarīgs no saimniecības lieluma (šo iespēju izvēlējās tikai Luksemburga), kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 50. panta 10. punktā.
31 Beļģija, Bulgārija, Īrija, Spānija, Francija, Horvātija, Luksemburga, Austrija, Portugāle, Slovākija un Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija).
32 Ierobežot piekļuvi šim maksājumam, atļaujot to tikai saimniecībām, kuras reģistrētas kā juridiskas personas un kuras kontrolē vienīgi gados jauni lauksaimnieki, Igaunija, Kipra, Lietuva un Somija izvēlējās 2016.–2020. gada periodam, bet Latvija – 2017.–2020. gadam.
33 Apskats sniegts V pielikumā.
34 Renta de referencia: bruto algu rādītājs ne lauksaimniecības jomā Spānijā. Tas ir noteikts ar Spānijas valsts likumu Nr. 19/1995. Tā vērtība 2016. gadā bija 28 397 EUR.
35 Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. pantā. Definīciju skatīt glosārijā.
36 Tas ir vienkāršākais un izplatītākais lauksaimniecības uzņēmuma veids Itālijā. Tas ir definēts Itālijas Civilkodeksa 2251.–2290. pantā.
37 Pamatojoties uz nepilnīgiem datiem, ko dalībvalstis sniedza Komisijai un Revīzijas palātai. 2017. gada februārī datu no Horvātijas, Francijas, Itālijas, Rumānijas, Maltas un Apvienotās Karalistes joprojām nebija vai arī tie bija nepilnīgi.
38 Saskaņā ar Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu vidējā saimniecības neto pievienotā vērtība (FNVA) 27 ES dalībvalstīs 2012. gadā bija aptuveni 30 000 EUR, bet uz ikgadējo darba vienību tā bija aptuveni 19 000 EUR.
39 “I giovani e il ricambio generazionale nell’agricoltura italiana”, Istituto Nazionale di Economia Agraria, 2013. g., 45. lpp. Šī vērtība balstās uz apsekojumu, ko veica Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla sistēmā, un var nebūt statistiski reprezentatīva attiecībā uz Itālijas lauksaimniekiem, kuri ir jaunāki par 40 gadiem.
40 Lauku teritorijas ar vispārējām attīstības problēmām ir visvairāk atpalikušās teritorijas reģionā, tajās ir sarežģīta topogrāfija un trūcīgā infrastruktūra ierobežo ražošanas darbības, turklāt tajās ir ievērojami zemāks IKP uz vienu iedzīvotāju nekā citur.
41 Salaire minimum interprofessionnel de croissance (SMIC), atskaitot sociālās iemaksas. To ir aprēķinājis Francijas statistikas birojs, un tā atbilst bruto mēneša algai 1480 EUR (2017. gada 1. janvārī), balstoties uz 151,67 darba stundām mēnesī.
42 Renta de referencia: bruto algu rādītājs ne lauksaimniecības jomā Spānijā. Tas ir noteikts ar Spānijas valsts likumu Nr. 19/1995. Tā vērtība 2016. gadā bija 28 397 EUR.
43 Sk. īpašos ziņojumus Nr. 8/2012, Nr. 1/2013, Nr. 6/2013, Nr. 12/2013, Nr. 25/2015 (http://eca.europa.eu).
44 LSGDT izlase tika izveidota ar mērķi novērot komerciālo lauku saimniecību ienākumus. Tā var sniegt noderīgu informāciju par lauku saimniecību darījumdarbības rezultātiem katrā lauksaimniecības nozarē un lieluma klasē. Tomēr tā nebija izveidota, lai būtu reprezentatīva konkrētām grupām, tādām kā KLP atbalsta saņēmēji vai gados jauni lauksaimnieki. Tādējādi nav pieejama pietiekami reprezentatīva informācija par gados jaunu lauksaimnieku ienākumiem vai par ietekmi, kāda bijusi konkrētiem ES atbalsta pasākumiem, piemēram, pasākumam, ar kuru atbalsta gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanu. Plašāku informāciju skatīt īpašā ziņojuma Nr. 1/2016 48.–50. punktā (http://eca.europa.eu).
45 Francija iesniedza ex post novērtējuma ziņojumu 2017. gada marta beigās – pēc šīs revīzijas slēgšanas.
46 Saskaņā ar ECORYS, LEI-Wageningen UR, Aequator Groen & Ruimte Komsijai: “Jauno lauksaimnieku vajadzības Spānijā” (2015. gada septembris) 56 % gados jauno lauksaimnieku Spānijā uztvēra piekļuvi kredītam kā problemātisku salīdzinājumā ar 33 % gados jauno lauksaimnieku 28 ES dalībvalstīs.
47 Pamatojoties uz vidējo lauksaimnieku skaitu 15–44 gadu vecuma grupā 2007.–2013. gada periodā.
Komisijas atbilde
1 Vēstules Dānijai (Ares(2015)162942, 15.1.2015.), Nīderlandei (Ares(2015)1173220, 17.3.2015.) un Igaunijai (Ares(2016)6004433, 19.10.2016.) savlaicīgi bija pieejamas CircaBC sistēmā pirms apspriešanas ar dalībvalstu iestādēm.
2 Ekspertu seminārs „Maksājums gados jauniem lauksaimniekiem — dalībvalstu pieredzes apmaiņa saistībā ar īstenošanu un kontroli” notika 2015. gada 23. septembrī (dokumenti bija pieejami dalībvalstīm CircaBC sistēmā).
Notikums | Datums |
---|---|
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums | 16.3.2016 |
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) | 30.3.2017 |
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras | 31.5.2017 |
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās | 28.6.2017 |
Revīzijas darba grupa
ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti atsevišķu budžeta jomu vai vadības aspektu lietderības un atbilstības revīzijās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu un izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.
Šo ziņojumu pieņēma I revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Phil Wynn Owen un kura revidē dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Revīziju vadīja ERP loceklis Janusz Wojciechowski, un revīzijas vadības darbā piedalījās arī locekļa biroja vadītāja Kinga Wisniewska-Danek, locekļa biroja atašejs Katarzyna Radecka-Moroz, atbildīgais vadītājs Helder Faria Viegas, darbuzdevuma vadītājs Lorenzo Pirelli un darbuzdevuma vadītāja vietniece Malgorzata Frydel. Revīzijas darba grupā piedalījās Antonio Caruda Ruiz, Anzela Poliulianaite, Carlos Sanchez Rivero, Frédéric Soblet, Matteo Tartaggia un Diana Voinea. Sekratariāta palīdzību nodrošināja Frederique Hussenet, Monika Schmidt un Terje Teppan-Niesen.

Kontaktinformācija
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).
ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem jāplāno mērķtiecīgāk, lai veicinātu efektīvu paaudžu maiņu
(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu)
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017. gads
978-92-872-7749-7 | 1977-5717 | 10.2865/339171 | QJ-AB-17-010-LV-N | |
HTML | 978-92-872-7734-3 | 1977-5717 | 10.2865/011849 | QJ-AB-17-010-LV-Q |
© Eiropas Savienība, 2017. gads
Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.
KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS
Bezmaksas izdevumi
- Viens eksemplārs:
- ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).
- Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes:
- Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm),
- Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm),
- ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/europedirect/index_lv.htm)
- vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).
Maksas izdevumi
- Ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).