MVU instruments darbībā: efektīva un inovatīva programma, kuras īstenošanā radušās problēmas

Kopsavilkums

I

MVU instruments tika izveidots saskaņā ar pētniecības pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, lai sniegtu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovācijai. Tā mērķis ir attīstīt un pilnvērtīgi izmantot MVU potenciālu, nodrošinot trūkstošo finansējumu augsta riska projektu sākotnējiem posmiem un palielinot pētniecības rezultātu komercializāciju privātajā sektorā. Instruments ir paredzēts Eiropas Savienībā un 16 asociētajās valstīs esošiem inovatīviem MVU, kas izrāda stingru apņemšanos attīstīties un augt, kā arī izvērst darbību starptautiskā mērogā visos dažādajos inovāciju veidos.

II

Instrumenta kopējais budžets 2014.–2020. gada periodā ir 3 miljardi EUR, un tas nodrošina dotācijas uzņēmumiem ar augstu potenciālu priekšizpētes veikšanai (līdz 50 000 EUR 1. posmā) vai pētniecības un izstrādes, un tirgus pārbaudes veikšanai (2,5 miljoni EUR 2. posmā). Palīdzība var būt konsultāciju, mentorēšanas vai citu uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumu veidā (3. posms).

III

Šajā revīzijā mēs pārbaudījām, vai MVU instruments atbalsta mazo un vidējo uzņēmumu inovāciju. Mēs pārbaudījām, vai instruments ir paredzēts atbilstošajam MVU veidam; vai tā īstenošanā ir nodrošināts plašs ģeogrāfiskais tvērums; vai atlases process un Komisijas atbalsts ir bijis efektīvs, kā arī, vai Komisija atbilstīgi uzraudzīja instrumentu un veica atbilstīgus turpmākos pasākumus, lai panāktu uzlabojumus. Mēs sagaidām, ka mūsu revīzijas laikā izdarītie apsvērumi un sniegtie ieteikumi tiks izmantoti debatēs par to, kā izveidot un pārvaldīt MVU instrumenta pēcteci pēc 2020. gada.

IV

Mēs konstatējām, ka MVU instruments nodrošina efektīvu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem to inovācijas projektu attīstībai un ka ES zīmols, kura izmantošanu nodrošina piešķirtais ES atbalsts, palīdz uzņēmumiem piesaistīt papildu ieguldījumus.

V

Tomēr instrumenta plašie mērķi un uzdevumi, kā arī tā īstenošanas gaitā ieviestās izmaiņas ir radījuši zināmu neskaidrību ieinteresētajām personām. Mēs konstatējām risku saistībā ar to, ka instrumenta finansējums piešķirts vairākiem MVU, kuri varēja saņemt tirgus finansējumu.

VI

Dalība MVU instrumentā dažādās valstīs būtiski atšķiras. Daļēji to nosaka ārējie faktori, taču dažkārt tā iemesls ir atšķirīgais atbalsta līmenis, ko piedāvā valstu kontaktpunkti, un ierobežotie tirgvedības un komunikācijas pasākumi, ko veic Komisija.

VII

Mēs konstatējām, ka instrumenta pastāvēšanas laikā ir uzlabotas vērtēšanas un atlases procedūras un ka projektu priekšlikumu prezentācija — mutisks izklāsts žūrijas locekļiem ir izrādījies īpaši lietderīgs papildinājums labāko priekšlikumu atlasei. Taču trūkst divvirzienu atgriezeniskās saiknes starp vērtēšanas posmiem. Turklāt daži IT rīki nav atbilstīgi izvirzītajam mērķim, tādējādi apdraudot jau tā saspringto procesu.

VIII

Neveiksmīgu priekšlikumu atkārtota iesniegšana ir vērienīga un arvien pieaugoša pārvaldības un vērtēšanas resursu izšķērdēšana, kas nerada pievienoto vērtību. Šāda priekšlikumu atkārtota iesniegšana ne tikai palielina administratīvās izmaksas, bet arī pazemina apstiprināto projektu īpatsvara rādītāju, tādējādi mazinot vēlmi piedalīties.

IX

Instrumenta 1. posms sniedz efektīvu atbalstu, ko nodrošina tā vienkāršais un ātrais atlases process, ES zīmola izmantošana un instrumenta garantētā piekļuve uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumiem. Taču tas rada nesamērīgi augstas administratīvās izmaksas Komisijas administrācijai, un tā ietekme ir mazāka valstīs, kurās jau tiek īstenotas līdzīgas programmas.

X

Instrumenta 2. posmam, kas nodrošina augstāku atbalsta līmeni ar mērķi inovācijas ieviest tirgū, ir tikpat pozitīvi rezultāti kā 1. posmam, un tas arī palīdz MVU piesaistīt papildu ieguldījumus.

XI

Tomēr mēs konstatējām, ka lielākajai daļai atbalsta saņēmēju joprojām ir nepieciešams papildu finansējums, lai atbalstītu to inovatīvos centienus un to projektu rezultātus ieviestu tirgū. Komisijas rīcība, lai veidotu saikni starp MVU finansējuma vajadzībām un ES atbalstītajiem finanšu instrumentiem, ir bijusi visai ierobežota, tāpat kā tās zināšanas par atbalsta saņēmēju finansiālajām vajadzībām.

XII

Konsultāciju un uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumiem piemīt potenciāls palielināt instrumenta ietekmi, taču, tā kā pakalpojumu sniegšana tika uzsākta novēloti, tos izmantoja tikai neliela daļa mazo un vidējo uzņēmumu. Turklāt pakalpojumi nebija pietiekami labi pielāgoti atbalsta saņēmēju vajadzībām.

XIII

Piesaistīto ieguldījumu un uzņēmumu attīstības uzraudzība ir izmaksu ziņā efektīva, taču nenodrošina instrumenta patiesās ietekmes izvērtēšanu. Lai gan atbalsta saņēmējiem papildus saņemtajām dotācijām izdevās piesaistīt ieguldījumus, iesaistīto valstu ziņā līdzsvars nav nodrošināts, proti, Ziemeļrietumeiropas MVU piesaista lielāku privātā sektora finansējumu nekā MVU Eiropas dienvidos un austrumos.

XIV

Šajā ziņojumā mēs iesakām Komisijai:

• uzlabot instrumenta tirgvedības un komunikācijas stratēģiju;
• uzlabot atbalstu valstu kontaktpunktiem (VKP), kas saistīti ar MVU, un Eiropas Biznesa atbalsta tīklam (EEN); pilnveidot instrumenta atlases procedūru, lai efektīvāk izmantotu resursus un finansētu labākos priekšlikumus;
• ierobežot priekšlikumu atkārtotas iesniegšanas reižu skaitu un publiskot apstiprināto projektu īpatsvaru uz vienu projekta priekšlikumu;
• ierosināt dalībvalstīm akceptēt to, ka Komisija pārvalda shēmas līdzīgi kā 1. posmu;
• saglabāt 2. posmam līdzīgu shēmu nākamajā plānošanas periodā, ņemot vērā sasniegtos rezultātus;
• pilnveidot uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumus, piešķirot tiem pienācīgus resursus, kā arī
• apzināt un veicināt sinerģijas starp MVU instrumentu un ES atbalstītajiem finanšu instrumentiem.

Ievads

MVU un inovācijas nozīme ES ekonomikā

01

Eiropas Komisijas 2017.–2018. gada ziņojumā par MVU norādīts, ka 99 % no visiem uzņēmumiem, kas veic darbību ES nefinanšu uzņēmējdarbības nozarē, ir MVU, turklāt MVU nodrošina 66 % no kopējā nodarbinātības līmeņa un 57 % no pievienotās vērtības ES nefinanšu uzņēmējdarbības nozarē.

02

Gan Eiropas Parlaments, gan arī Padome ir uzsvēruši atbalsta inovācijai (it īpaši radikālai inovācijai) un jaunuzņēmumu un MVU izaugsmes nozīmi. Abas iestādes ir norādījušas, ka atbalsts inovatīviem MVU un jaunuzņēmumiem ir ļoti svarīgs, lai maksimāli palielinātu Eiropas izaugsmes un sociālekonomiskās pārveides potenciālu¹. Akadēmiskos pētījumos^{2 3} ir pierādīta savstarpēja saistība starp uzņēmējdarbību, MVU darbību, ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu.

03

Stratēģijā “Eiropa 2020”⁴ ir uzsvērta inovācijas nozīme izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā ES. “Inovācijas savienība” ir viena no stratēģijas septiņām pamatiniciatīvām, kuras mērķis ir “radīt inovāciju veicinošu vidi, kas atvieglo lielisku ierosmju īstenošanu, radot produktus un pakalpojumus, kas nodrošinās ekonomikai izaugsmi un darbvietas”⁵.

Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” lielāks uzsvars uz MVU un inovāciju

04

“Apvārsnis 2020” ir astotā ES pētniecības pamatprogramma. Ar 76,4 miljardus EUR lielo budžetu, kas paredzēts laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, tā ir pasaulē lielākā publiskā pētniecības un inovācijas programma⁶.

05

Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” salīdzinājumā ar tās priekšgājējām ir likts lielāks uzsvars uz inovāciju, paredzot lielāku finansējumu testēšanai, prototipu izstrādei, uz uzņēmējdarbību vērstai pētniecībai un izstrādei, kā arī inovatīvas uzņēmējdarbības veicināšanai. Salīdzinājumā ar visām iepriekšējām pamatprogrammām programmā “Apvārsnis 2020” arī noteikts vērienīgāks mērķis attiecībā uz MVU paredzēto finansējumu, proti, MVU būtu jāsaņem ne mazāk kā 20 % no kopējā finansējuma 9 miljardu EUR apmērā atbilstīgi virzieniem “Vadošā loma rūpniecisko tehnoloģiju jomā” un “Sabiedrības problēmu risināšana”.

06

MVU instrumentam (MVU-I) piešķirts finansējums 3 miljardu EUR apmērā, kas ir 33 % no visā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” noteiktās mērķa summas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem⁷.

Kas ir MVU instruments?

07

MVU instruments tika izveidots saskaņā ar pētniecības pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, lai sniegtu atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) inovācijai. Instruments paredz piešķirt dotācijas uzņēmumiem ar augstu potenciālu, lai sniegtu tiem atbalstu priekšizpētes veikšanai (1. posms), kā arī pētniecībai un izstrādei (P un I) un tirgus pārbaudes veikšanai (2. posms). Palīdzība var būt konsultāciju, mentorēšanas vai citu uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumu veidā (3. posms). MVU instruments ir pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem dalībvalstīs un valstīs, kuras parakstījušas asociācijas nolīgumus (asociētajās valstīs)⁸, un tā mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem attīstīties un izvērst darbību starptautiskā mērogā.

08

MVU instruments ir jauna veida instruments, jo tas dod iespēju MVU piedalīties kā atsevišķiem atbalsta saņēmējiem, un tiem nav jābūt konsorcija dalībniekiem, kā to parasti pieprasa pētniecības pamatprogrammas. MVU instruments paredzēts tādu projektu atbalstam, kuri sasnieguši vismaz 6. tehnoloģiju gatavības līmeni.

09

MVU instrumenta mērķis ir attīstīt un pilnvērtīgi izmantot MVU potenciālu, nodrošinot trūkstošo finansējumu augsta riska pētniecībai un inovācijai agrīnā posmā, un palielināt pētniecības rezultātu komercializāciju privātajā sektorā. Tas paredzēts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas izrāda stingru apņemšanos attīstīties un izvērst darbību starptautiskā mērogā, turklāt finansējumu paredzēts piešķirt visu veidu inovācijām ar nosacījumu, ka katrs pasākums sniedz skaidru Eiropas pievienoto vērtību.

10

Par politikas izstrādi attiecībā uz MVU instrumentu ir atbildīgs Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts (RTD ĢD), savukārt īstenošanu veic Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME).

11

Instruments sastāv no trīs posmiem (sk. 1. diagrammu):

• 1. posms (uzņēmējdarbības ierosmes tehnisko un komerciālo īstenošanas iespēju izvērtēšana) — jaunu ierosmju zinātnisko vai tehnisko īstenošanas iespēju un komerciālā potenciāla izpēte. Dotāciju apmērs ir 50 000 EUR, un ES līdzfinansējuma likme ir 70 %;
• 2. posms (izstrāde un demonstrācija) — inovāciju attīstība nolūkā veikt demonstrējumus, darbības rezultātu pārbaudes, testēšanu, izmēģinājuma līniju izveidi, pārbaudes ieviešanai tirgū un citas darbības ar mērķi attīstīt inovāciju līdz tādam līmenim, lai varētu veikt ieguldījumus un laist to tirgū. Paredzēts piešķirt dotācijas līdz 2,5 miljoniem EUR ar 70 % līdzfinansējuma likmi;
• 3. posms (papildu ES atbalsts laišanai tirgū) — atbalsta, apmācību un konsultāciju nodrošināšana, kā arī riska finansējuma pieejamības veicināšana. Šis posms ietver pakalpojumu kopumu, kas tiek piedāvāti 1. un 2. posma atbalsta saņēmējiem. Šajā posmā papildu dotācijas netiek piešķirtas.

12

Lai gan dažādie posmi ir numurēti, MVU instruments nav secīga atbalsta instruments, proti, lai piedalītos otrajā posmā, nav jāpiedalās pirmajā posmā. Pakalpojumus, ko piedāvā 3. posma ietvaros, var izmantot jebkurā brīdī inovācijas projekta īstenošanas laikā vai pat pēc tā pabeigšanas.

MVU instrumenta īsa priekšvēsture

13

MVU instrumenta darbība tika uzsākta 2014. gadā, un tā struktūra izveidota, pamatojoties uz ASV SBIR⁹ programmu. Bija paredzēts, ka tā “piltuvveida modelis” nodrošinās lielu skaitu maza apjoma ieguldījumu daudzsološos inovāciju projektos priekšizpētes veikšanai (1. posms) un ka labākie projekti tiks iekļauti 2. posmā un varēs piekļūt lielākam finansējumam. Taču plānošanas procesā tika nolemts atteikties no prasības īstenot 1. posmu, lai iekļūtu 2. posmā, dodot iespēju priekšlikumu iesniedzējiem tieši piekļūt jebkuram no posmiem.

14

Tāpat kā citi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” komponenti, MVU instruments tiek īstenots, realizējot darba programmas, kuras aptver divu vai triju gadu laikposmu, un, izstrādājot katru darba programmu, instrumenta kritērijus var mainīt atbilstīgi politikas mērķiem.

15

Pieņemot 2014.–2015. gada un 2016.–2017. gada darba programmas, MVU instrumenta budžets tika sadalīts atbilstīgi tematiskajām jomām, proti, biotehnoloģijas, veselība un drošība. MVU ir jāizvēlas joma, kas vislabāk atbilst to projektiem.

16

2018.–2020. gada darba programma paredzēja Eiropas Inovācijas padomes (EIP) izmēģinājuma instrumenta (turpmāk — “EIC Pilot”) izveidi, kas MVU instrumentu apvieno ar vairākām citām programmām, piemēram, “Nākotnes jaunākās tehnoloģijas — atvērta joma” (Future Emerging Technologies Open —FET Open), “Ātrais ceļš uz inovāciju” (Fast Track to Innovation — FTI) un ““Apvārsnis 2020” godalgas” (H2020 Prizes). Būtiskākās izmaiņas, kas tika ieviestas ar instrumentu EIC Pilot un kas ietekmēja MVU instrumentu, bija šādas:

• augšupēja pieeja atklātā procedūrā bez prasības attiecināt uz tematisko jomu;
• prasība MVU prezentēt projektu, lai iekļūtu 2. posmā, proti klātienes intervijas ar pieredzējušu inovatoru žūriju;
• lielākas iespējas saņemt mentorēšanas un konsultāciju pakalpojumus visiem atbalsta saņēmējiem 3. posmā.

17

Komisija 2018. gada jūnijā iesniedza priekšlikumu regulai, ar ko izveido programmu “Apvārsnis Eiropa” laikposmam pēc 2020. gada¹⁰. Priekšlikums paredz EIP atzīt par pamatprogrammas trešo pīlāru ar kopējo budžetu 10,5 miljardi EUR, kas “apvieno visu veidu ES atbalstu radikālām un tirgu radošām inovācijām vienuviet” un ietver divus instrumentus, proti, Pathfinder progresīviem pētījumiem un Accelerator. Tādējādi līdzšinējā 1. posma darbības noteikti tiks pārtrauktas, savukārt darbības, kas ir līdzīgas līdzšinējām 2. un 3. posma darbībām, tiks iekļautas instrumentā Accelerator¹¹.

18

Komisija 2019. gada martā veica izmaiņas darba programmā un pieņēma paplašinātu EIP izmēģinājuma instrumentu (turpmāk — “Enhanced EIC Pilot”) laikposmam no 2019. gada jūnija līdz 2020. gada beigām. Instruments Enhanced EIC Pilot nodrošina pāreju uz ierosināto EIP saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (laikposmam pēc 2020. gada), veidojot ciešāku saikni starp visiem elementiem un ieviešot būtiskas MVU instrumenta izmaiņas. Pirmā posma darbības tika izbeigtas, kā arī tika ieviesti šādi instrumenti:

• Pathfinder, kas aizstāj līdzšinējos instrumentus FET Open un FET Proactive;
• Accelerator, kas aizstāj līdzšinējo 2. posmu:
  • MVU augsta riska inovāciju izstrāde un izvēršana;
  • koncepta “neatbilstība finansējuma saņemšanas kritērijiem”¹² ieviešana;
  • dotācijas līdz 2,5 miljoniem EUR;
  • kā arī iespēja palielināt kapitālu — līdz 15 miljoniem EUR (apvienotais finansējums).

19

Instruments EIC Pilot bija MVU instrumenta uzlabots turpinājums, kas lielos vilcienos bija atbilstīgs tā sākotnējai struktūrai, savukārt ar instrumentu Enhanced EIC Pilot tika ieviestas izmaiņas, veicinot pāreju uz ierosināto EIP saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. MVU instruments ir instrumentu EIC Pilot un EIC Enhanced Pilot lielākais komponents, kam novirzītas aptuveni divas trešdaļas no attiecīgo instrumentu budžeta.

20

Priekšlikumā par EIP saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kuram paredzētā likumdošanas procedūra patlaban tiek īstenota, ir saglabāti vairāki instrumenta elementi, piemēram, pastāvīga orientācija uz MVU un atbalsts tikai dotāciju veidā. Taču vairāki citi aspekti, kas tiek apsvērti, vēl jāpilnveido vai jāpārbauda¹³.

Revīzijas tvērums un pieeja

21

Šis īpašais ziņojums ir jaunākā no ERP publikācijām, kas veltītas inovatīviem MVU sniegtā finansiālā atbalsta izvērtēšanai¹⁴. Gan Eiropas Parlaments, gan arī Padome ir uzsvēruši, ka ir svarīgi atbalstīt inovatīvus MVU un jaunuzņēmumus, lai maksimizētu Eiropas izaugsmes potenciālu. Mēs sagaidām, ka mūsu revīzijas laikā izdarītie apsvērumi un sniegtie ieteikumi tiks izmantoti daudzgadu finanšu shēmas debatēs par to, kā izveidot un pārvaldīt MVU instrumenta pēcteci pēc 2020. gada.

22

Šajā revīzijā mēs pārbaudījām, vai MVU instruments efektīvi atbalstīja MVU inovāciju.

23

Revīzijas laikā tika vērtēts, vai:

• instruments bija paredzēts atbilstošiem MVU (proti, MVU ar augstu inovācijas potenciālu);
• instruments nodrošināja ģeogrāfisko tvērumu, kā arī bija vērsts uz izcilību;
• Komisijas atlases procedūra bija veidota tā, lai finansējumu saņemtu labākie projekti;
• Komisija sniedza efektīvu atbalstu saņēmējiem;
• Komisija pienācīgi uzraudzīja instrumentu un veica turpmākos pasākumus, lai panāktu uzlabojumus.

24

Tādējādi mūsu revīzijā uzsvars tika likts uz MVU instrumenta struktūru, pārvaldību un rezultātiem, un tā pārveidi par EIP, tostarp par instrumentu EIC Pilot. Šī revīzija aptver dotācijas, kas bija piešķirtas no 2014. gada janvāra līdz 2019. gada maijam.

25

Revīzijas laikā pierādījumi tika gūti no dažādiem avotiem, un tie bija:

• dokumentu pārbaude;
• analītiska datu pārbaude;
• atbalsta saņēmēju, neveiksmīgu priekšlikumu iesniedzēju, kuri saņēma izcilības zīmogu, attālināto vērtētāju un valstu inovācijas aģentūru (VIA) aptaujas;
• informācijas vākšanas apmeklējumi Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Rumānijā, Slovēnijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē; kā arī
• intervijas ar pārstāvjiem no Komisijas ģenerāldirektorātiem, EASME, Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Investīciju fonda (EIF), kā arī ar citām ieinteresētajām personām.

26

Plašāka informācija par mūsu revīzijā izmantotajām metodēm un pierādījumu avotiem sniegta I pielikumā.

Apsvērumi

Orientācija uz piemērotiem atbalsta saņēmējiem

27

Saskaņā ar regulu par pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”¹⁵ MVU instruments paredzēts inovatīviem MVU, kas izrāda stingru apņemšanos attīstīties, augt un izvērst darbību starptautiskā mērogā.

MVU instrumenta mērķi un mērķgrupa instrumenta īstenošanas laikā ir mainījušies

28

Ar MVU instrumentu saistītās ieinteresētās personas intervijās un atbildēs uz mūsu aptaujas jautājumiem norādīja, ka MVU instruments būtu efektīvāks, ja sākotnēji būtu precīzāk noteikti tā mērķi un uzdevumi.

29

Nenoteiktība, it īpaši attiecībā uz uzņēmumu veidu, kuriem paredzēts MVU instruments, bija uzsvērta arī Ekspertu padomdevējas grupas (EPG) MVU jautājumos 2014. gada ziņojumā¹⁶. EPG norādīja, ka papildu resursi un paredzētās mērķgrupas padziļināta analīze būtu nodrošinājusi Komisijai lielāku pārliecību piemērotu priekšlikumu iesniedzēju piesaistē.

30

Instrumenta īstenošanas laikā mērķi secīgās darba programmās vairākkārt mainījās. Pirmās divas darba programmas (2014.–2015. gads un 2016.–2017. gads) bija vērstas uz visu veidu inovāciju, kas veicināja uzņēmumu izaugsmi un tirgū bija jauninājums. Instrumentu EIC Pilot (2018.–2020. gads) un Enhanced EIC Pilot (2019.–2020. gads) darba programmās orientācija mainījās uz “tirgu radošām” inovācijām. Salīdzinājumam — SBIR programma kopš tās atjaunināšanas 2011. gadā ir mainījusies vien nedaudz¹⁷.

31

Biežās izmaiņas, kas tika ieviestas MVU instrumenta īsajā darbības laikā, galvenajiem iesaistītajiem dalībniekiem — valstu kontaktpunktiem (VK), Eiropas Biznesa atbalsta tīklam (EEN) un priekšlikumu iesniedzējiem — radīja neskaidrību par to, kam paredzēts finansējums.

32

MVU instrumenta īstenošanas laikā mērķa uzņēmumu veids ir mainījies no pieredzējušiem uzņēmumiem, kas piedalījās iepriekšējās pētniecības pamatprogrammās, uz inovatīviem un it īpaši jauniem uzņēmumiem, kuriem nav iepriekšējas pieredzes saistībā ar pētniecības pamatprogrammām. 2018. gadā ieviestā augšupējā pieeja un prasība prezentēt projektu saskaņā ar instrumenta EIC Pilot prasībām vēl vairāk pastiprināja orientāciju uz jaunākiem MVU (sk. 2. diagrammu).

33

Pašreizējais atbalsta saņēmēju darbības ilguma profils atbilst uzņēmumiem, kas noteikti Nesta pētījumā¹⁸ par uzņēmumu izaugsmi veicinošiem faktoriem un atšķirībām darbvietu radīšanā. Tas norāda uz to, ka pašreizējais atbalsta saņēmēju portfelis ir labākā situācijā, lai nodrošinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu.

34

Augšupējā pieeja ir atrisinājusi problēmu iepriekšējā instrumenta struktūrā, kad uzņēmumiem bija jāizvēlas joma, kurā pieteikties atbalstam, pamatojoties uz dažādiem finansējuma piešķiršanas rādītājiem. Ir vienkāršotas arī administratīvās procedūras, kas jāveic, lai sludinātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Var būt piemērota alternatīva pieeja, ja nepieciešams noteikt konkrētas jomas, ko uzskata par ES prioritātēm.

Koncepta “neatbilstība finansējuma saņemšanas kritērijiem” novēlota ieviešana

35

MVU instrumenta mērķis ir nodrošināt “trūkstošo finansējumu augsta riska pētniecībai un inovācijai agrīnā posmā”¹⁹. Taču turpmākajās darba programmās nav noteikts, kā sniegt atbalstu MVU, kuriem ir sarežģīti iegūt finansējumu no citiem avotiem, un koncepts “neatbilstība finansējuma saņemšanas kritērijiem” tika ieviests tikai ar instrumentu Enhanced EIC Pilot 2019. gadā.

36

Dažādas intervētās ieinteresētās personas norādīja, ka MVU instruments saistīts ar risku izspiest privātās investīcijas. To apstiprināja arī mūsu veiktās atbalsta saņēmēju aptaujas rezultāti. Otrajā posmā 36 % respondentu uzskatīja, ka viņu projekti būtu saņēmuši finansējumu no privātā sektora, savukārt 17 % respondentu atbildēja, ka būtu varējuši izmantot uzņēmuma pašu resursus, lai finansētu inovāciju. Šo risku intervijās apstiprināja arī žūrijas locekļi (sk. 3. diagrammu).

37

Taču ieinteresētās personas uzsvēra arī finansējuma piesaistīšanas ietekmi, ko nodrošināja ES dotācijas un kas palīdzēja atbalsta saņēmējiem vēlāk piesaistīt vajadzīgo papildu finansējumu, lai turpinātu savus inovācijas projektus un izvērstu darbību.

38

Projekta spēja piesaistīt finansējumu ir sarežģīts koncepts, ko nosaka vairāki mainīgie, piemēram, vajadzīgā finansējuma apjoms, termiņi un finansējuma izmaksas. Ņemot vērā šā koncepta sarežģītību, lielākā daļa intervēto ieinteresēto personu uzskatīja, ka ir skaidri jānosaka, ko nozīmē “neatbilstība finansējuma saņemšanas kritērijiem” un kā to var novērtēt.

39

Līdz 2019. gadam MVU instrumenta atlases procesā projektu spēja piesaistīt finansējumu netika ņemta vērā. Mēs konstatējām, ka instrumenta finansējums patiešām piešķirts vairākiem MVU, kuri varēja saņemt tirgus finansējumu. Ieviešot tādu konceptu kā “neatbilstība finansējuma saņemšanas kritērijiem”, ir jāparedz skaidri noteikumi par to, kā šādu neatbilstību var pierādīt, it īpaši ņemot vērā to, ka ES MVU instrumenta zīmols un dotācijas pašas par sevi piesaista papildu finanšu resursus atbalsta saņēmēju inovācijas projektiem.

Ģeogrāfiskais tvērums

Valstu dalības līmenis atšķiras, un daļēji tā iemesls ir faktori, kurus Komisija nevar kontrolēt

40

Galvenais faktors, kas nosaka dalību MVU instrumentā un to, vai projekts tiek izraudzīts, ir izcilība. Tādēļ, ņemot vērā atšķirīgo inovācijas līmeni dalībvalstīs, sagaidāma finansējuma nevienmērīga sadale. Taču vienlaikus ES, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, tiecas nodrošināt, lai ieguvumi no inovāciju virzītas ekonomikas būtu plaši izplatīti un tiktu maksimāli palielināti²⁰.

41

Diagrammās un attēlos turpmāk tekstā (sk. 4. diagrammu, 1. attēlu un 2. attēlu) redzama valstu statistika par iesniegto priekšlikumu skaitu un saņemto finansējumu attiecībā pret MVU, IKP un iedzīvotāju skaitu. Turpmāk II pielikumā redzams MVU instrumenta sadalījums pa dalībvalstīm absolūtā un relatīvā izteiksmē, apstiprināto projektu īpatsvars, iesniegto priekšlikumu skaits un apstiprināto projektu īpatsvars dalībvalstīs.

42

Tradicionāli pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanā tiek vērtētas divas dažādas dalībvalstu grupas, proti, ES 15 dalībvalstis un ES 13 dalībvalstis²¹. MVU instrumenta gadījumā šis dalījums neizskaidro saņemtā finansējuma atšķirības (sk. pirmo sleju 4. diagrammā).

43

Dalības MVU instrumentā līmeni un apstiprināto projektu īpatsvaru ietekmē vairāki faktori, un tie ir šādi:

1. inovācijas ekosistēma un MVU skaits valstī;
2. valstī ir pieņemta stratēģija MVU instrumenta īstenošanai;
3. tiek īstenoti MVU instrumenta popularizēšanas centieni;
4. valstu kontaktpunkti un EEN sniedz atbalstu.

44

Lai gan dažus no šiem faktoriem Komisija nevar kontrolēt, citi, piemēram, instrumenta tirgvedība un popularizēšana vai valstu kontaktpunktu sniegtais atbalsts, ir tās ietekmes jomā.

45

Apstiprināto projektu īpatsvara atšķirības dažādās valstīs daļēji var skaidrot ar atšķirīgo inovācijas līmeni. 5. diagrammā redzams, ka pastāv cieša saistība starp MVU instrumenta apstiprināto projektu īpatsvaru un Eiropas inovācijas rezultātu pārskata summāro inovāciju rādītāju²².

46

Iesaistītajām valstīm ar augstiem rādītājiem attiecībā uz dalību instrumentā un apstiprinātajiem projektiem ir kopīga pazīme, proti, aktīvas valsts inovāciju aģentūras (VIA) darbība, kas sadarbībā ar inovatīviem MVU veic starpnieka funkciju. Savukārt trīs dalībvalstīs ar zemāko dalības rādītāju (salīdzinājumā ar MVU skaitu valstī) un zemāko apstiprināto projektu īpatsvaru valsts inovāciju aģentūras nav.

47

Aptaujājot valstu inovācijas aģentūras (VIA), mēs jautājām, vai attiecīgajās valstīs bija pieņemtas valsts programmas to MVU atbalstam, kuri piesakās MVU instrumenta finansējuma saņemšanai. Tikai nedaudz mazāk par pusi VIA apliecināja, ka bija pieņemtas valsts programmas to MVU atbalstam, kuri piesakās 2. posma finansējumam, savukārt 35 % VIA ziņoja par šādas programmas esamību attiecībā uz 1. posmu (sk. 6. diagrammu). Intervētās personas norādīja, ka pēc MVU instrumenta izveides dažas valstu aģentūras samazināja līdzīgas programmas un palīdzēja saviem uzņēmumiem sagatavoties MVU instrumentam.

48

Spānija ir labs piemērs tādai dalībvalstij, kas ir pieņēmusi valsts stratēģiju inovatīvu uzņēmumu atbalstam, kuri varētu saņemt MVU instrumenta finansējumu. Spānijas iestādes ir izveidojušas sistēmu MVU instrumenta popularizēšanai un aktīvi meklē īpaši inovatīvus uzņēmumus, kā arī palīdz sagatavot priekšlikumus instrumenta finansējuma saņemšanai. Spānija ir lielākā MVU instrumenta atbalsta saņēmēja — tā saņem aptuveni 20 % no kopējā finansējuma, un Spānijā ir lielākais skaits MVU, kas iesniedz priekšlikumus. Lai gan saskaņā ar Eiropas inovācijas rezultātu pārskatu Spānija ir mērens inovators, tai ir viens no augstākajiem apstiprināto projektu īpatsvariem. Arī Īrija un Dānija aktīvi popularizē instrumentu un sagatavo savus MVU dalībai tajā.

49

Mūsu apmeklētajās dalībvalstīs ar zemu dalības MVU instrumentā līmeni (piešķirtā finansējuma un apstiprināto projektu īpatsvara ziņā) informētība par MVU instrumentu bija ierobežota. Saistībā ar instrumentu piedāvātais atbalsts, veicināšanas pasākumi valsts līmenī vai ieteikumi uzņēmumiem bija ļoti ierobežoti. Savukārt zems apstiprināto projektu īpatsvars mazināja stimulu citiem uzņēmumiem pieteikties MVU instrumenta finansējuma saņemšanai. Turklāt alternatīvu valsts programmu esamība ar augstāku apstiprināto projektu īpatsvaru ir mazinājusi MVU instrumenta pievilcību uzņēmumiem un atbalsta struktūrām, piemēram, konsultantiem.

Informētību ietekmēja mērķtiecīgas tirgvedības un komunikācijas stratēģijas trūkums Komisijas līmenī

50

MVU instruments ir jauns pētniecības pamatprogrammu atbalsta veids, kas paredzēts galvenokārt atsevišķiem MVU ar īpaši inovatīviem projektiem, kurus raksturo uz tirgu vērsta pieeja.

51

Dalībnieki, kas tradicionāli iesniedz priekšlikumus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu īstenošanai (universitātes, lielas korporācijas un pētniecības centri), ir informēti par finansēšanas iespējām, ko piedāvā pamatprogramma “Apvārsnis 2020”. Šīs organizācijas ir ieguvušas pieredzi gan saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, gan arī ar iepriekšējām pamatprogrammām, un daudzām no tām ir īpaši darbinieki, kuri sagatavo pieteikumus un pārvalda projektus. Tie uzņēmumi, kuriem paredzēts MVU instruments, parasti nav piedalījušies iepriekšējo pamatprogrammu īstenošanā un, visticamāk, savā finansēšanas stratēģijā publiskā sektora finansējumu nav iekļāvuši.

52

Mēs pārbaudījām, vai MVU instruments tika popularizēts, īstenots un uzraudzīts tā, lai nodrošinātu MVU vieglu piekļuvi instrumentam, kā to paredz Padomes Lēmums Nr. 743/2013. Mēs vērtējām arī to, cik lielā mērā tika izmantotas tirgvedības metodes, lai piemērotus uzņēmumus informētu par šādu finansējuma saņemšanas iespēju, un vai tika noteikti un izmantoti atbilstīgi saziņas veidi, lai panāktu šo uzņēmumu līdzdalību.

53

Komisijai un EASME bija ierobežots finansējums, lai īstenotu komunikācijas darbības un organizētu dažādus pasākumus, kuros piedalījās MVU instrumenta atbalsta iespējamie saņēmēji, un galvenokārt tās bija informācijas dienas par pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. EPG publicētajos ziņojumos uzsvērts MVU instrumenta tirgvedības stratēģijas trūkums un nepieciešamība noteikt piemērotus “klientus”, attiecīgi pielāgojot saziņas veidus un instrumentus. MVU instrumenta novērtējumā²³ tas tika minēts kā iespējamais skaidrojums atšķirīgajam apguves līmenim ES 28 dalībvalstīs, kā arī bija norādīts uz nepieciešamību pārskatīt komunikācijas un tirgvedības stratēģiju.

54

Neraugoties uz centieniem, kas ieguldīti, lai sasniegtu potenciālos saņēmējus, Komisijai nebija strukturētas mārketinga un komunikāciju stratēģijas. Komisija neizmantoja pietiekami mērķtiecīgu pieeju, lai uzlabotu inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu informētību par MVU instrumenta piedāvātajām finansējuma saņemšanas iespējām.

55

Komisija lielā mērā paļaujas uz veicināšanas pasākumiem, ko valsts līmenī īsteno VK un EEN, lai panāktu MVU instrumenta vienādu īstenošanu. Tā uzskata, ka valstu kontaktpunkti ir “galvenā struktūra, kas sniedz praktisku informāciju un palīdzību potenciālajiem dalībniekiem”. Tā kā par pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” MVU ir mazāk informēti nekā citi tās dalībnieki (sk. 51. punktu), valstu kontaktpunktiem ir īpaši svarīga nozīme MVU informēšanā. VK izraugās un finansē valsts pārvaldes iestādes. VK ir atbildīgi par to, lai “jaunā programma kļūtu atpazīstama un viegli pieejama visiem potenciālajiem priekšlikumu iesniedzējiem”²⁴. Taču, kā norādīts ERP īpašajā ziņojumā Nr. 28/2018²⁵,valsts kontaktpunktu piedāvātā atbalsta līmenis dalībvalstīs atšķiras. Dažās valstīs VK veic tikai savas funkcijas, savukārt citās tie valsts kontaktpunkta uzdevumus apvieno ar citiem pienākumiem.

56

VK sniegtā atbalsta līmenis dalībvalstīs atšķiras, un tas ietekmē dalības līmeni un apstiprināto projektu īpatsvaru. Tikai divās no sešām dalībvalstīm, ko apmeklējām, bija valsts kontaktpunkti, kas pilnībā koncentrējās uz saviem pienākumiem. Divās dalībvalstīs VK organizēja priekšlikumu sagatavošanas darbseminārus un izskatīja sagatavotos pieteikumus. Vienā dalībvalstī tika organizētas improvizētas prezentācijas žūrijai. Pārējās dalībvalstīs tika darīts maz — tās organizēja tikai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” informācijas dienas.

57

Valstu kontaktpunkti un EEN ziņoja, ka MVU instruments popularizēts galvenokārt valstu līmenī ar ierobežotu Eiropas Komisijas atbalstu, jo programma neparedz piešķirt valsts kontaktpunktiem īpašu budžetu informēšanas pasākumiem.

58

Access4SMEs ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” koordinēšanas un atbalsta iniciatīva ar mērķi “veicināt transnacionālo sadarbību VK starpā MVU interesēs, lai palīdzētu tiem piekļūt riska finansējumam un pilnveidot prasmes un instrumentus, kā arī lai paaugstinātu VK sniegtā atbalsta standartus”²⁶. Intervētās personas norādīja, ka iniciatīva Access4SMEs bija galvenais informācijas par MVU instrumentu avots valstu kontaktpunktiem, EEN un atbalsta saņēmējiem. Taču tīklu izveidoja tikai 2016. gada septembrī — gandrīz trīs gadus pēc instrumenta darbības uzsākšanas, un tādējādi tīkla nebija tad, kad tā sniegtie pakalpojumi būtu bijuši visnoderīgākie.

Projektu atlase

59

Efektīvai atlases procedūrai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu finansējuma piešķiršanu labākajiem priekšlikumiem. Ņemot to vērā, atlases procedūrai jāparedz pietiekami resursi un jānorīko atbilstīgi eksperti katrā izvērtēšanas posmā.

60

MVU instrumenta pamatā ir pastāvīgi atvērts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, un katram posmam viena gada laikā ir noteikti četri priekšlikumu iesniegšanas termiņi. Izvērtēšanas procesu veic attālināti — katru priekšlikumu izvērtē četri neatkarīgi vērtētāji. Kopš 2018. gada atlases procedūra 2. posma dotācijām ietver projekta prezentēšanu žūrijai; tas ir otrais posms izvērtēšanā, ko veic sešu ekspertu komisija, visbiežāk investori.

Izvērtēšanai un attālinātās izvērtēšanas procedūrai atvēlētie ierobežotie resursi neatbilda priekšlikumu skaitam

61

EASME saņem un izskata ļoti lielu skaitu priekšlikumu, ko tai attiecībā uz katru no abiem posmiem iesniedz noteiktajā termiņā četras reizes gadā. Pēdējā termiņā 2018. gadā tā saņēma vairāk nekā 1800 pieteikumus 2. posmam un 2200 pieteikumus 1. posmam.

62

Izvērtēšanas procesu apgrūtināja gan ierobežotie resursi, gan arī lielais pieteikumu skaits. Vērtētājiem izvērtēšanai un dokumentu sagatavošanai ir tikai 1,6 stundas 1. posmā un 2,4 stundas 2. posmā, lai gan pieteikumi ir apjomīgi (10 lappuses, izņemot pielikumus, 1. posmā un 30 lappuses, izņemot pielikumus, 2. posmā).

63

Atbildot uz mūsu aptaujas jautājumiem, tikai 34 % vērtētāju 2. posmā atbildēja, ka 2,4 stundas, ko Komisija bija paredzējusi priekšlikumu izvērtēšanai, ir pietiekams laiks. Vidējais vērtēšanai nepieciešamais laiks bija 5,1 stunda. Ar 1. posma priekšlikumu izvērtēšanu 56 % respondentu bija apmierināti, taču Komisijas atvēlēto 1,6 stundu vietā prasīja trīs stundas (sk. 7. diagrammu).

64

Vērtētāji, kuri sniedza atbildes uz mūsu aptaujas jautājumiem, lielākoties bija apmierināti ar sniegtajiem norādījumiem un apmācību, taču viņi gribētu saņemt komentārus par veiktajiem novērtējumiem un statistikas datus par rezultātiem, lai varētu piemērot kritērijus un uzlabot savu sniegumu. Vērtētāji pauda bažas par jauno vērtētāju apmācību un ar to saistītajām atšķirībām veiktajos novērtējumos. EASME statistika apstiprina šādu atšķirību esamību, savukārt “Apvārsnis 2020” noteikumi paredz, ka 25 % vērtētāju jābūt jaunpienācējiem.

Projektu prezentācijas žūrijai būtiski uzlabo atlases procedūru un iekļaujas dotāciju piešķiršanas mērķtermiņos

65

Prasības prezentēt projektus žūrijai ieviešana 2018. gadā radīja pozitīvas pārmaiņas, jo tā kompensē attālinātās izvērtēšanas trūkumus un dod iespēju izvērtēt projekta praktiskumu un projekta īstenotāju spēju to realizēt. Tomēr vairāki aspekti joprojām nav optimāli.

66

Žūrijas locekļi izvērtēšanas nedēļas laikā vērtē 20 projektu prezentācijas, un viņiem ir jāiepazīstas ar dokumentiem, ko iepriekš ir iesnieguši projektu pieteicēji. Taču žūrijas locekļi, kurus intervējām, uzskatīja, ka dokumentus nesaņēma pietiekami savlaicīgi, lai varētu iepazīties ar līdz pat 1600 lappusēm informācijas, kas iekļauta pieteikumos.

67

Žūrijas locekļi ieteica arī nodrošināt piekļuvi komentāriem, kas sniegti attālināti strādājošo vērtētāju ziņojumos. Komentāru pieejamība nodrošinātu noderīgu informāciju, tādējādi uzlabojot efektivitāti, ņemot vērā ierobežoto laikposmu, kas atvēlēts, lai sagatavotu projektu prezentācijas un tās apspriestu žūrijā. Arī vērtētāji uzskatīja, ka viņu vērtējumu kvalitāte uzlabotos, ja viņi saņemtu žūrijas locekļu komentārus par priekšlikumiem, ko viņi ir izvērtējuši.

68

Patlaban sistemātiski netiek veikta to pieteikumu uzticamības pārbaude, kuri sasniedz prezentācijas posmu. Žūrijas locekļiem ir vajadzīgs vienkāršs uzticamības pārbaudes process, lai pārbaudītu, cik precīza ir projektu pieteicēju sniegtā informācija par patentiem, uzņēmuma profilu un projekta īstenotāju grupas sastāvu.

69

Komisija noteica dotāciju piešķiršanas maksimālo mērķtermiņu (laikposms no priekšlikuma iesniegšanas dienas līdz dotācijas nolīguma parakstīšanai), kas ir trīs mēneši 1. posmam un seši mēneši 2. posmam. Kopš programmas īstenošanas uzsākšanas faktiskais dotāciju piešķiršanas termiņš ir samazinājies, un, lai gan 2018. gadā tika ieviesta prasība prezentēt projektus žūrijai, šajā gadā EASME 90 % no dotāciju līgumiem parakstīja noteiktajā mērķtermiņā.

Vairāki IT rīki apdraud vērtēšanas procesu

70

Priekšlikumu iesniedzēji iesniedz priekšlikumus tiešsaistē elektroniskā priekšlikumu iesniegšanas sistēmā, kas pieejama pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dalībnieku portālā.

71

Lai organizētu projektu prezentācijas un izveidotu žūrijas, kuru locekļiem ir atbilstīgas prasmes, EASME izmanto izklājlapu darbgrāmatas, kuras var sabojāt, tādējādi izraisot kavēšanos un apdraudot vērtēšanas procedūru.

72

Tā kā nav īpašu IT rīku, lai atlīdzinātu priekšlikumu iesniedzējiem par dalību prezentācijās, viņi tiek reģistrēti kā vērtētāji iekšējā ekspertu pārvaldības sistēmā (EPS). Tādējādi pastāv risks, ka viņi nejauši var tikt iesaistīti priekšlikumu vērtēšanā.

73

Turklāt izmaiņas atlases procesā, ko 2019. gada septembrī ieviesa atbilstīgi instrumentam Enhanced EIC pilot (prasība dalībniekiem iesniegt finanšu datus un informāciju par tehnoloģiju gatavības līmeni), nosaka vajadzību pēc steidzamiem risinājumiem, kas vēl nav izstrādāti.

Priekšlikumu atkārtota iesniegšana negatīvi ietekmē vērtēšanai atvēlētos resursus

74

Nav noteikts ierobežojums attiecībā uz to, cik reizes neveiksmīgu projekta priekšlikumu var iesniegt atkārtoti MVU instrumenta finansējuma saņemšanai. Vērtēšanas procesā atkārtoti iesniegts priekšlikums tiek vērtēts tāpat kā citi, pirmreizēji priekšlikumi, un nenotiek iepriekšējās vērtēšanas procedūrās iegūtās informācijas pārnese.

75

Papildu izmaksas, kas rodas iesniedzējam saistībā ar neuzlabota priekšlikuma atkārtotu iesniegšanu, ir niecīgas. Atkārtoti iesniegto priekšlikumu skaits stabili palielinās, un patlaban šādi priekšlikumi veido ievērojamu daļu no kopējā iesniegto priekšlikumu skaita. No visiem priekšlikumiem, kas tika iesniegti pēdējā 2018. gada 2. posma iesniegšanas termiņā (sk. 8. diagrammu), 66 % pieteikumu bija atkārtoti iesniegti priekšlikumi, un puse no tiem tika iesniegti vismaz trešo reizi.

76

Iesniegto priekšlikumu skaits laika gaitā palielinās tikai tādēļ, ka priekšlikumi tiek iesniegti atkārtoti. Jaunu projektu priekšlikumu skaits 2. posmā nemainās, un tas ir 500 priekšlikumi katrā priekšlikumu iesniegšanas termiņā (sk. 9. diagrammu).

77

Priekšlikumu atkārtota iesniegšana rada būtisku un arvien pieaugošu slogu uz vērtēšanai atvēlētajiem resursiem. Laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam ar tādu priekšlikumu izvērtēšanu saistītās izmaksas, kas atkārtoti iesniegti trīs un vairāk reižu (ņemot vērā tikai atlīdzību attālināti strādājošiem ekspertiem vērtētājiem), bija vairāk nekā 4,3 miljoni EUR (tostarp vairāk nekā 1,8 miljoni EUR 2018. gadā).

78

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtējumā minēts, ka priekšlikumu atkārtota iesniegšana atturēja no dalības, negatīvi ietekmēja novērtējumu kvalitāti un prasīja ļoti lielus resursus, kā rezultātā finansējumu nesaņēma daudzi augstas kvalitātes priekšlikumi.

79

Vidējais apstiprināto projektu īpatsvars no MVU instrumenta finansējumam iesniegtajiem priekšlikumiem ir 4,7 % 2. posmā un 8,6 % 1. posmā. Taču, aprēķinot apstiprināto projektu īpatsvaru uz katru projekta priekšlikumu, nevis attiecībā pret iesniegto priekšlikumu skaitu, atbalstu saņēma aptuveni 11,5 % priekšlikumu 2. posmā un 16,6 % priekšlikumu 1. posmā.

Atbalsta efektivitāte MVU instrumenta posmos

80

No MVU instrumenta sniegtajam atbalstam jābūt savlaicīgam un būtiskam, kā arī tam jānodrošina inovatīvu MVU vajadzības.

Pirmais posms nodrošina noderīgu atbalstu MVU, taču vairākās dalībvalstīs jau pastāv līdzīgas shēmas

81

Intervētās ieinteresētās personas norādīja, ka 1. posms un 2. posms faktiski ir kļuvuši par divām dažādām programmām. Pirmais posms palīdz uzņēmumiem, kuriem nav pieredzes publiskā sektora finansējuma piesaistē, piemēram, maziem IT uzņēmumiem vai jaunuzņēmumiem; otrais posms ir sarežģītāks, un tas nozīmē, ka tie uzņēmumi, kuri piesakās 1. posma atbalstam, uzskata, ka pieteikties 2. posma atbalstam ir sarežģīti.

82

MVU instrumenta īstenošanā ir samazinājusies apstiprināto projektu īpatsvara atšķirība starp tiem uzņēmumiem, kuri pirms pieteikšanās 2. posma atbalstam ir pabeiguši 1. posmu, un uzņēmumiem, kuri uzreiz piesakās 2. posma atbalstam. Tomēr 2. posmā apstiprināto projektu īpatsvars ir par 50 % augstāks uzņēmumiem, kuri izgājuši 1. posmu, nekā uzņēmumiem, kuri uzreiz piesakās 2. posma atbalstam (sk. 10. diagrammu).

83

Otrā posma atbalsta saņēmēji, kuri pabeiguši 1. posmu, norādīja, ka pirmais posms nodrošināja iespēju labi sagatavoties, palīdzot viņiem uzlabot projektu.

84

Vairākās dalībvalstīs intervētās ieinteresētās personas uzskatīja, ka 1. posma projektus bieži vien varēja īstenot arī valsts līmenī, lai gan dažās dalībvalstīs tas būtu problemātiski.

85

Mūsu veiktajā VIA aptaujā 48 % respondentu apgalvoja, ka viņu dalībvalstīs tika īstenotas 1. posmam līdzīgas valsts programmas. Atbildot uz jautājumu, kādas ir MVU instrumenta 1. posma galvenās priekšrocības salīdzinājumā ar valstu programmām, VIA minēja ātro un pārredzamo atlases procedūru, ES zīmola nodrošināto ticamību un piekļuvi konsultāciju un uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumiem. VIA atzinīgi novērtēja arī inovatīvo uzņēmumu kritisko masu, kas sasniegta, pateicoties MVU instrumenta 1. posmam, kurš veicinājis daudzu inovatīvu uzņēmumu dalību ES programmā.

86

Jautājumā par VIA viedokli attiecībā uz nepieciešamību turpināt 1. posma darbības jaunajā pētniecības pamatprogrammā, 86 % VIA respondentu norādīja, ka jaunajā pētniecības pamatprogrammā 1. posms būtu jāsaglabā (sk. 1. izcēlumu, kurā sniegti piemēri par VIA viedokļiem attiecībā uz finansējuma turpmāko nodrošināšanu 1. posmam). Tie respondenti, kuri atbalstīja 1. posma darbību turpināšanu, norādīja, ka uzņēmējdarbības paātrināšanas un konsultāciju pakalpojumi ir palielinājuši šo uzņēmumu spējas profesionāli iesaistīties inovāciju darbībās, tādējādi veicinot to darbības izvēršanu un izaugsmi. Šie respondenti minēja, ka Eiropas mēroga uzaicinājums iesniegt priekšlikumus mudinājis MVU paaugstināt savu ambīciju līmeni jau no sākotnējiem attīstības posmiem un ka vienkāršajam un ātrajam izvērtēšanas procesam nav līdzīgu dalībvalstu līmenī. Tie respondenti, kuri bija pret 1. posma turpināšanu (14 %), norādīja, ka trūkst pievienotās vērtības salīdzinājumā ar valstu vai reģionālajiem instrumentiem, un ka trūkst būtiskas saiknes starp 1. un 2. posmu.

Pirmais posms uzliek pārāk lielu slogu MVU instrumenta administrēšanai

87

Kopš MVU instrumenta īstenošanas uzsākšanas ir parakstīti 3978 1. posma dotāciju nolīgumi. Process no sākuma līdz beigām prasa ievērojamu administratīvo darbu, lai veiktu izvērtēšanu, sagatavotos dotācijas piešķiršanai, parakstītu dotācijas līgumu un sniegtu konsultāciju pakalpojumus. Četri projektu vadītāji vada aptuveni 1000 projektu gadā. Tādēļ projektu uzraudzība aprobežojas ar administratīvām pārbaudēm, neizvērtējot priekšizpētes kvalitāti.

88

Turpmāk 1. tabulā attālinātās izvērtēšanas izmaksas katrā posmā attiecinātas pret kopējo piešķirto summu. Tabulā uzsvērtas būtiskās izmaksu atšķirības katrā posmā, proti, 1. posmā relatīvās izvērtēšanas izmaksas ir desmit reizes lielākas (uz katru piešķirto eiro) nekā 2. posmā. Izvērtēšanas izmaksu standarts privātā riska kapitāla sektorā ir 3 %.

	1. POSMS	2. POSMS
Izvērtēto priekšlikumu skaits	39 419	20 957
Vienā dienā viena vērtētāja izvērtēto priekšlikumu skaits	5	3
Katra priekšlikuma attālinātās izvērtēšanas izmaksas	360 EUR	600 EUR
Kopējās izmaksas	14 190 840 EUR	12 574 200 EUR
Piešķirtā summa	170 800 000 EUR	1 760 609 479 EUR
Izvērtēšanas izmaksas / piešķirtā summa	8,3 %	0,7 %

Avots: ERP.

89

Lai gan 1. posmā salīdzinājumā ar 2. posmu netiešās administratīvās izmaksas bija lielākas, 1. posms nodrošina efektīvu atbalstu, ko nosaka ātrā atlases procedūra ES līmenī, ES zīmols atbalsta saņēmējiem un piekļuve uzņēmējdarbības veicināšanas pakalpojumiem. Turklāt 1. posms ir sekmējis daudzu inovatīvu uzņēmumu dalību ES programmā. Tomēr valstīs, kurās jau tiek īstenotas 1. posmam līdzīgas programmas, tā nozīme ir mazāka.

90

Komisija no 2019. gada septembra ir pārtraukusi 1. posma darbības.

Otrais posms nodrošina efektīvu atbalstu MVU

91

Intervētās ieinteresētās personas (VIA un VK pārstāvji, inovācijas eksperti, vērtētāji, žūrijas locekļi, EEN, MVU jumta organizācijas un atbalsta saņēmēji) pauda vienprātīgu atbalstu 2. posmam, pamatojoties uz tā daudzajiem pozitīvajiem aspektiem, tostarp šādiem:

• finansiālā atbalsta intensitāte augstā tehnoloģiju gatavības līmenī, ko dalībvalstis nevar nodrošināt²⁷;
• MVU konkurence ES līmenī;
• papildu ieguldījumu piesaiste, izmantojot ES zīmolu (sk. 119. un 121. punktu);
• konsultāciju un uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumu pieejamība;
• vienkāršas un ātras atlases un dotāciju piešķiršanas procedūras salīdzinājumā ar valstu shēmām; kā arī
• uzsvars uz projektu laišanas tirgū stratēģiju, kas paredz prasību projektu virzītājiem izstrādāt rīcības plānu, nosakot, kā MVU sasniegs patērētājus un iegūs konkurences priekšrocību.

92

Veicot VIA aptauju, mēs jautājām, vai MVU instrumenta 2. posms būtu jāturpina arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros un kādēļ tas jādara (sk. 2. izcēlumu, kurā sniegti piemēri par VIA viedokli attiecībā uz finansējuma turpmāko nodrošināšanu 2. posmam). Visi respondenti atbildēja, ka finansēšana jāturpina.

93

Atbildot uz jautājumu par to, vai MVU instrumenta struktūrā būtu jāievieš būtiskas izmaiņas, 75 % respondentu atbildēja “nē”, 16 % minēja, ka jāievieš “nelielas izmaiņas”, un tikai 11 % respondentu norādīja, ka nepieciešamas “būtiskas izmaiņas”. Tas nozīmē, ka 2. posma pašreizējā struktūra kopumā tiek vērtēta atzinīgi.

94

MVU instrumenta 2. posms nodrošina efektīvu atbalstu saņēmējiem. Otrais posms sniedz iespēju izmantot ES zīmolu, kas nodrošina uzņēmumu un projektu pamanāmību, palīdz tiem piesaistīt papildu ieguldījumus un nodrošina piekļuvi ES konsultāciju un uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumu tīklam. Aptaujātās VIA 2. posmu tā pašreizējā formātā ir novērtējušas ļoti augstu. Šādu viedokli pauda visas intervētās ieinteresētās personas.

Trešā posma uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumiem piemīt potenciāls, taču tie tika uzsākti novēloti

95

Konsultāciju un uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumiem (3. posms) ir ļoti būtiska nozīme MVU instrumenta vispārējā struktūrā, un šiem pakalpojumiem būtu jāatbilst MVU inovācijas vajadzībām, piedāvājot individuāli pielāgotu atbalstu, kompetenču veidošanu un tīklošanu. Saskaņā ar Mančestras Universitātes publicētu pētījumu “uzņēmumi (it īpaši mazie uzņēmumi) gūst daudz lielākus panākumus, īstenojot pasākumus, kas apvieno tiešo un netiešo atbalstu”²⁸.

96

Konsultāciju pakalpojumi aptver plašu tematu loku, it īpaši tādus tematus kā uzņēmējdarbības attīstība, organizatoriskā attīstība, sadarbība un finansēšana. Pirmā posma atbalsta saņēmējiem tiek nodrošinātas 3 dienu konsultācijas, savukārt otrā posma atbalsta saņēmējiem — 12 dienu konsultācijas. MVU instruments ir veicinājis pirmā Eiropas konsultantu tīkla izveidi finansējuma saņēmēju atbalstam.

97

Uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumi ir pieejami gan 1. posma, gan arī 2. posma atbalsta saņēmējiem un ietver:

• dalību izstādēs un konferencēs;
• dalību iniciatīvā “Uzņēmēju dienas”;
• dalību ieguldītāju rīkotos pasākumos;
• dalību EIP inovatoru samitā;
• mentorēšanu;
• dalību EIP kopienas platformā;
• iespēju izmantot ieguldītāju meklēšanas rīku;
• dalību EIP akadēmijā.

98

Trešā posma darbības un citi uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumi tika vērsti galvenokārt uz to, lai sniegtu MVU iespējas uzrunāt iespējamos ieguldītājus vai uzņēmējdarbības partnerus. EASME ir darījusi maz, lai palīdzētu atbalsta saņēmējiem sasniegt potenciālos klientus (piemēram, sasniegt gan lielus privātos uzņēmumus, gan arī publiskā sektora struktūras, īstenojot inovatīvu publisko iepirkumu).

99

MVU atbalsta saņēmēji, kas sniedza atbildes uz mūsu aptaujas jautājumiem, ļoti atzinīgi novērtēja gan konsultāciju shēmu, gan arī visus uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumus, ko viņi bija izmantojuši (sk. 11. diagrammu). Šo pozitīvo viedokli apstiprināja mūsu veiktie atbalsta saņēmēju un aptaujāto VIA apmeklējumi. Tomēr VIA un EEN kontaktpunkti sniedza EASME šādus ieteikumus:

• labāk koordinēt pasākumu organizēšanu ar vietējo dalībnieku (VIA un EEN kontaktpunktu) līdzdalību;
• mērķtiecīgāk virzīt uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumu tirgvedību, lai izvairītos no e-pasta vēstuļu sūtīšanas MVU par pasākumiem, kas tiem nav būtiski;
• izvērtēt iespējas sadarboties ar valsts attīstību veicinošām struktūrām, kas varētu piedāvāt ieguldījumu iespējas MVU instrumenta atbalsta saņēmējiem.

100

Intervētie inovācijas eksperti uzskata, ka uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumiem būtu jāveicina pieprasījums, palīdzot MVU atrast lielus uzņēmumus, kas var kļūt par potenciālajiem klientiem, un atbalstot to dalību inovatīvās publiskā iepirkuma shēmās.

101

Salīdzinājumam — SBIR programmas 3. posms ir vērsts uz publisko iepirkumu. Amerikas Savienotajās valstīs federālajām aģentūrām, kuru gada pētniecības un izstrādes budžets pārsniedz 100 miljonus USD, ir izvirzīta prasība 3,2 % no budžeta novirzīt SBIR programmas atbalsta saņēmējiem publiskā iepirkuma veidā. 2015. gadā starp ASV federālajām aģentūrām un SBIR atbalsta saņēmējiem parakstīto līgumu summa sasniedza 1,3 miljardus USD, savukārt dotāciju kopējā summa bija 1,2 miljardi USD²⁹.

102

Publiskā iepirkuma nozīmi MVU un jaunuzņēmumu inovācijā Komisija ir atzinusi savā paziņojumā “Ieteikumi par inovācijas iepirkumu”³⁰. Komisija šajā dokumentā norāda, ka, “darbojoties kā galvenais klients, publiskie pircēji var sniegt inovatīviem uzņēmumiem iespēju pārbaudīt savus jaunos risinājumus reālā situācijā. Turklāt, kļūstot par klientu un tādējādi palielinot to apgrozījumu, līgumslēdzējas iestādes var pamudināt citus publiskos un privātos investorus ieguldīt to darbībā.” Taču patlaban Komisija uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumu lokā nav iekļāvusi nevienu inovatīvu publiskā iepirkuma shēmu, lai radītu saikni starp MVU instrumenta atbalsta saņēmējiem un ES aģentūrām vai valsts iestādēm.

103

Dažādu uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumu apguve ir bijusi lēna, un aptaujāto atbalsta saņēmēju vidū apmeklētības līmenis ir no 12 % EIP akadēmijā līdz 40 % izstādēs un konferencēs (sk. 12. diagrammu). Daļēji tas skaidrojams ar faktu, ka vairāk pakalpojumi tika piedāvāti tikai 2017. gada beigās, proti, gandrīz četrus gadus pēc instrumenta darbības uzsākšanas.

MVU instrumenta efektivitāte nav izvērtēta, kā arī nav noteikta tā turpmākā nozīme pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”

104

Lai savlaicīgi sniegtu ieguldījumu jaunās regulas izstrādē, Komisija, neskatoties uz pietiekamu datu trūkumu, MVU instrumenta darbības pirmajos gados veica vairākus novērtējumus (sk. 13. diagrammu), un tie bija:

• MVU instrumenta vidusposma novērtējums, ko publicēja 2017. gada februārī, kad vēl nebija pabeigts neviens 2. posma inovācijas projekts;
• pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtējums, ko publicēja 2017. gada maijā, — arī šo novērtējumu ietekmēja iepriekšējā punktā minētie ierobežojumi;
• pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietekmes novērtējums, ko publicēja 2018. gada jūnijā. Šajā laikā savus 2. posma inovācijas projektus bija pabeiguši tikai aptuveni 200 uzņēmumu. Turklāt parasti paiet vairāki gadi, līdz kļūst manāma inovācijas projekta reālā ietekme.

105

Tā kā programma bija jauna un nebija nekādas iepriekšējās pieredzes, MVU instruments tika vērtēts, ņemot vērā tikai ievaddatus un pabeigtos 1. posma projektus, nevis 2. posma projektu rezultātus. Līdzīga ietekme bija jūtama arī apspriedēs, kas tika rīkotas, un neatkarīgajos ziņojumos, kas tika sagatavoti EIP plānošanai saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (sk. II pielikumu). Tādēļ Komisija nevarēja plānot EIP saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, pamatojoties uz visaptverošu analīzi par MVU instrumenta īstenošanu, sasniegtajiem rezultātiem un ietekmi.

Ieguldījumu piesaistīšana pēc MVU instrumenta finansējuma saņemšanas

106

Viens no MVU instrumenta mērķiem ir atvieglot piekļuvi privātā sektora kapitālam un veidot saikni ar ES atbalstītajiem finanšu instrumentiem³¹. Padomes Lēmumā Nr. 743/2013 noteikts, ka “ir paredzēts veidot saikni ar minētajiem finanšu instrumentiem (..), piemēram, saistībā ar finanšu līdzekļu ierobežoto daudzumu dodot priekšroku tiem MVU, kas veiksmīgi pabeiguši 1. un/vai 2. posmu”.

Komisijai ir tikai ierobežotas zināšanas par atbalsta saņēmēju vispārējām finansējuma vajadzībām, un tā nav veidojusi saikni ar ES finanšu instrumentiem

107

EASME sistemātiski nevāc informāciju par 2. posma atbalsta saņēmēju papildu finansējuma vajadzībām to projektu pilnvērtīgai attīstībai. EASME aptauju šo vajadzību apzināšanas nolūkā pēdējo reizi veica 2016. gadā, taču neuzdeva jautājumus par vēlamo finansējuma avotu vai tā paredzēto izmantošanu.

108

RTD ĢD 2018. gadā aicināja EIB veikt pētījumu par MVU instrumenta atbalsta saņēmēju piekļuvi finansējumam, un šis pētījums vēlāk tika izmantots pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietekmes novērtējuma³² atbalstam. EIB, sagatavojot ziņojumu, pamatojās uz iepriekš veiktiem novērtējumiem un atbalsta saņēmēju izlases aptauju. Taču izlase nebija reprezentatīva, un atbildes uz aptaujas jautājumiem sniedza tikai 24 atbalsta saņēmēji. Tādējādi ziņojums sniedz vien ierobežotu ieskatu par MVU instrumenta atbalsta saņēmēju faktiskajām finansējuma vajadzībām.

109

Mūsu reprezentatīvās aptaujas (sk. I pielikumu) rezultāti sniedza dažas norādes par 2. posma atbalsta saņēmēju finansējuma vajadzībām. Konkrētāk:

• trīs ceturtdaļas respondentu minēja, ka viņiem bija vajadzīgs papildu finansējums vidēji 7,1 miljona EUR apmērā;
• 70 % respondentu, kuriem bija vajadzīgs papildu finansējums, pauda interesi par privātā sektora riska kapitāla ieguldījumiem, savukārt 48 % respondentu bija gatavi izmantot parāda instrumentus, piemēram, aizdevumus vai kredītlīnijas.

110

Nepieciešamā finansējuma veids atšķiras atkarībā no uzņēmuma darbības ilguma, proti, jaunāki MVU ir vairāk ieinteresēti veikt kapitāla ieguldījumus nekā uzņēmumi, kas darbojas ilgāk (sk. 14. diagrammu).

111

Lielākajai daļai MVU instrumenta atbalsta saņēmēju būtu nepieciešams papildu finansējums, lai atbalstītu to inovatīvos centienus un inovācijas projektus ieviestu tirgū. Taču Komisijas zināšanas par atbalsta saņēmēju finansējuma vajadzībām ir ierobežotas.

112

Atbilstīgi 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai ES izveidoja ļoti dažādus finanšu instrumentus MVU inovācijas atbalstam³³. Taču 64 % atbalsta saņēmēju aptaujas respondentu par šiem instrumentiem nebija informēti.

113

EIB ziņojumā par MVU instrumenta atbalsta saņēmēju piekļuvi finansējumam³⁴ tika izdarīti šādi konstatējumi, ko apstiprināja mūsu aptaujas rezultāti un intervijas ar atbalsta saņēmējiem:

• MVU instrumenta atbalsta saņēmējiem pēc 2. posma pabeigšanas trūkst finansējuma;
• dotācijas ir pozitīvs signāls privātā kapitāla tirgus dalībniekiem;
• pieejamā informācija par finanšu instrumentiem ir sadrumstalota, un komunikācija privātā un publiskā sektora kapitāla nodrošinātāju starpā ir ierobežota.

114

EPG savā 2016. gada ziņojumā³⁵ norādīja uz sinerģijas trūkumu dažādu ES finansiālo intervenču starpā, kā arī uz nepieciešamību MVU instrumentu koordinēt ar citiem publiskā sektora ieguldītāju piedāvājumiem, lai labāk nodrošinātu projektu finansējuma vajadzības pēc 2. posma pabeigšanas.

115

Mēs izvērtējām vairākus ES finansēta riska kapitāla, ko pārvaldīja EIB un EIF, saņēmējus un konstatējām, ka līdz 2018. gada beigām šādu finansiālo atbalstu bija saņēmuši tikai 16 MVU instrumenta atbalsta saņēmēji (8 no tiem īstenoja 2. posma projektus). Piecos gadījumos finanšu instrumentu nodrošinātie ieguldījumi tika saņemti pirms MVU instrumenta dotācijas piešķiršanas.

116

Viens no MVU instrumenta mērķiem kopš tā darbības uzsākšanas ir veidot saikni ar ES atbalstītajiem finanšu instrumentiem. Taču Komisija šai sakarā ir darījusi ļoti maz — tā neparedzēja finansējumu MVU instrumenta atbalsta saņēmējiem, un tiem ir ierobežota izpratne par ES atbalstītajiem finanšu instrumentiem.

Atbalsta saņēmēji piesaista papildu ieguldījumus, taču to līmenis ES atšķiras

117

MVU instrumenta dotāciju nolīgumi neparedz atbalsta saņēmējiem ziņošanas pienākumus pēc projekta pabeigšanas. Taču EASME uzrauga atbalsta saņēmēju attīstību pēc MVU instrumenta dotācijas saņemšanas, izmantojot divus ārējo līgumslēdzēju pārvaldītus avotus — datubāzes:

• 1. avotu izmanto, lai izvērtētu MVU instrumenta atbalsta saņēmēju piesaistītos ieguldījumus. Datubāze tiek veidota, vācot informāciju par ieguldījumu kārtām, un tā ir publiski pieejama tiešsaistē. Lai izvērtētu šā avota uzticamību, mēs pārbaudījām pēc nejaušības principa izveidotu izlasi, kurā bija iekļauti 30 otrā posma atbalsta saņēmēji, kas apstiprināja tiešsaistē pieejamo informāciju;
• 2. avotu izmanto, lai izvērtētu to, kā laika gaitā mainās MVU instrumenta atbalsta saņēmēju sniegums apgrozījuma, neto ienākuma, naudas plūsmas un nodarbinātības līmeņa ziņā.

118

Tieši no atbalsta saņēmējiem iegūtā informācija var nebūt tik uzticama ar pašu ziņojumiem saistītās neobjektivitātes dēļ. Turklāt trešo pušu sniegtās informācijas izmantošana ir izmaksu ziņā efektīvāka. Vienlaikus abi izmantotie informācijas avoti ir nepilnīgi, jo:

• 1. avots nenodrošina iespēju noteikt MVU instrumenta atbalsta saņēmēju piesaistītos faktiskos ieguldījumus, jo nav zināmi ieguldījumi, kas veikti, izmantojot parāda instrumentus un kapitāla ieguldījumus, tā kā informācija par tiem tiešsaistē netiek publicēta;
• 2. avots sniedz pilnīgu informāciju tikai par aptuveni 60 % MVU instrumenta atbalsta saņēmēju³⁶.

119

Saskaņā ar tiešsaistē pieejamo informāciju ieguldījumu un dotācijas attiecība ir 2,9 otrā posma atbalsta saņēmējiem, kas MVU instrumenta dotāciju saņēma 2014. un 2015. gadā un pabeidza savus inovācijas projektus 2017. gadā. Turpmāk 15. diagrammā redzamas atbalsta saņēmēju piesaistīto papildu ieguldījumu izmaiņas vairākus gadus pēc MVU instrumenta atbalsta saņemšanas.

120

Šie dati neietver informāciju par ieguldījumu kārtām, kas netiek publiskotas tiešsaistē, piemēram, par lielāko daļu mazāka apmēra kapitāla ieguldījumu un gandrīz par visiem parāda instrumentiem, ko nodrošina bankas, fondi un citi finanšu jomas dalībnieki. Tiešsaistē publiski pieejama informācija par ieguldījumiem, ko piesaistījuši tikai 11 % otrā posma atbalsta saņēmēju.

121

Salīdzinājumam — lielākā daļa 2. posma atbalsta saņēmēju (78 % mūsu aptaujas respondentu) atzina, ka 2. posma finansējums ir palīdzējis tiem piesaistīt papildu finansējumu inovācijas vajadzību atbalstam. Tādējādi atbalsta saņēmēju faktiskā spēja piesaistīt ieguldījumus, visticamāk, ir lielāka, nekā atklāj tiešsaistē pieejamā informācija.

122

Saskaņā ar trešās puses (1. avots — sk. 117. punktu) sniegto informāciju, ko apstiprina no projektu ziņojumiem iegūtie dati, MVU instrumenta atbalsta saņēmējiem ir raksturīgas pozitīvas strukturālās izaugsmes tendences, proti, aptuveni 75 % uzņēmumiem pēc pieteikšanās dotācijas saņemšanai ir palielinājušies darbības ieņēmumi un 67 % uzņēmumu ir palielinājies darbinieku skaits.

123

Lai izstrādātu efektīvu uzņēmējdarbības izpētes stratēģiju, ir vajadzīgs visaptverošs ietekmes rādītāju kopums, kura pamatā ir uzticami dati, kā arī pilnīga un automatizēta tādu uzņēmumu profilēšana, kuri iesniedz projektu priekšlikumus un tiek izraudzīti dotācijas piešķiršanai. Šāda stratēģija palīdzētu:

• noteikt dalības tendences un iespējamo nelīdzsvarotību;
• ietekmes rādītājus sasaistīt ar dalībnieku kopām, sniedzot vērtīgu informāciju par to, kā maksimizēt instrumenta kopējo ietekmi.

124

MVU instrumentā atbilstīgi programmai Enhanced EIC Pilot ieviesti uzlabojumi attiecībā uz uzņēmumu profilēšanu, jo jaunās administratīvās veidlapas nodrošina iespēju vākt datus par priekšlikumu iesniedzēju iepriekšējām ieguldījumu kārtām, finanšu datiem un īpašnieku struktūru. Taču līdz šim priekšlikumu iesniegšanas posmā sistemātiski nav vākta informācija par ieinteresēto personu dzimumu, kas ir viens no kritērijiem, ko vērtē žūrijas locekļi.

125

Iesaistīto valstu starpā pastāv būtiskas atšķirības, proti, 2. posma atbalsta saņēmēji Eiropas ziemeļrietumos var piesaistīt daudz vairāk privātā sektora resursu nekā MVU Eiropas dienvidos un austrumos (sk. 16. diagrammu)³⁷. Šādu nelīdzsvarotību daļēji var skaidrot ar riska kapitāla tirgu atšķirībām šajās valstīs.

126

Mūsu veiktās atbalsta saņēmēju aptaujas rezultāti rāda, ka ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir noteicošais faktors, kas nosaka uzņēmuma interesi piesaistīt ieguldījumus kapitāla un/vai parāda instrumentu veidā. Konkrētāk — kapitāla ieguldījumus plāno piesaistīt 84 % respondentu ziemeļvalstīs un Apvienotajā Karalistē salīdzinājumā ar 54 % respondentu Spānijā un 42 % respondentu Itālijā.

127

Ekspertu padomdevēja grupa MVU instrumenta jautājumos rosināja jautājumu par atšķirībām valstīs, kā arī par atšķirīgo tirgus instrumentu izmantošanas kultūru un ieteica apzināt situāciju Eiropā, “lai iegūtu precīzāku informāciju par potenciālajiem līdzieguldītājiem un pārbaudītu, vai pārrobežu dalībnieki var segt daļu no trūkstošā finansējuma, ja valstu sistēmas nedarbojas. Šajā procesā noderīgas varētu būt platformas un konkrēti pasākumi³⁸.”

128

Turpmāk 3. attēlā redzamas papildu ieguldījumu plūsmas, kas pārsniedz 10 miljonus EUR, uz atbalsta saņēmējām valstīm sadalījumā pa izcelsmes valstīm. No 1,8 miljardiem EUR papildu ieguldījuma, ko piesaistījuši 2. posma atbalsta saņēmēji (sk. 119. punktu), aptuveni 400 miljoni EUR nāk no ieguldītājiem, kas atrodas ASV, bet 181 miljons EUR no ieguldītājiem Ķīnā. Lielākais atsevišķais ieguldītājs no 2. posma saņēmējiem atrodas ASV, un trīs no pieciem lielākajiem ieguldījumiem (virs 50 miljoniem EUR) nāk no trešo valstu ieguldītājiem.

Secinājumi un ieteikumi

129

Mēs konstatējām, ka MVU instruments nodrošina efektīvu atbalstu MVU to inovācijas projektu attīstībai un ka ES zīmola izmantošana palīdz uzņēmumiem piesaistīt papildu ieguldījumus. Taču nav izveidota saikne ar ES atbalstītiem finanšu instrumentiem, kas varētu palīdzēt atbalsta saņēmējiem izvērst darbību un inovācijas projektus ieviest tirgū. Gan instrumenta 1. posms, gan arī 2. posms nodrošina efektīvu atbalstu MVU, taču 1. posms rada nesamērīgi augstas administratīvās izmaksas. Komisija kompetenti pārvalda instrumentu. Atkārtoti iesniegto priekšlikumu lielais skaits un ierobežotie resursi ir negatīvi ietekmējuši atlases procedūru un uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumu izstrādi.

130

Visi ieteikumi attiecas uz MVU instrumenta pēcteci saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.

Orientācija uz piemērotiem atbalsta saņēmējiem

131

Instrumenta plašie mērķi un uzdevumi, kā arī tā īstenošanas gaitā ieviestās izmaiņas ir radījuši neskaidrību ieinteresētajām personām. Pašreizējais uzņēmumu profils atbilst uzņēmumu ar augstu izaugsmes potenciālu akadēmiskajam modelim, taču instruments tiek izmantots, lai finansētu arī daļu tādu MVU, kuri varēja saņemt tirgus finansējumu (sk. 28.–39. punktu).

Ģeogrāfiskais tvērums

132

Dalība instrumentā dažādās valstīs būtiski atšķiras, un daļēji to ietekmē faktori, kurus Komisija nevar kontrolēt, taču iemesls ir arī valstu kontaktpunktu un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla sniegtā atbalsta atšķirīgais līmenis (sk. 43. un 45. punktu, kā arī 5. diagrammu). Komisija ar ierobežotu finansējumu organizēja pasākumus un komunikācijas darbības, taču tās tirgvedība un komunikācija nebija nedz strukturēta, nedz arī pietiekami mērķtiecīga, lai sasniegtu piemērotus uzņēmumus (sk. 40.–58. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot komunikācijas stratēģiju un atbalstu valsts kontaktpunktiem, it īpaši dalībvalstīs ar zemāko dalības līmeni

Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:

1. pievērst lielāku vērību tirgvedības un komunikācijas stratēģijai, lai uzlabotu MVU, kuriem paredzēts atbalsts, informētību par finansēšanas iespējām, ko sniedz instruments un tā pēctecis saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”;
2. uzlabot atbalstu valsts kontaktpunktiem, kas strādā ar MVU, un Eiropas Biznesa atbalsta tīklam, veicinot mācīšanās no līdzbiedriem projektu īstenošanu un paraugprakses apmaiņu, kā arī nodrošināt atbalsta MVU valstu kontaktpunktu tīklam pieejamību nākamās pamatprogrammas perioda sākumā.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2021. gads.

Projektu atlase

133

Instrumenta īstenošanas gaitā ir veikti vērtēšanas un atlases procedūru uzlabojumi, un prasība prezentēt projektu žūrijai ir īpaši noderīgs papildinājums, lai noteiktu labākos priekšlikumus, vienlaikus ievērojot noteikto dotācijas piešķiršanas termiņu (sk. 65.–69. punktu).

134

Attālinātajā vērtēšanā piešķirtie novērtējumi atšķiras, un daļēji to var skaidrot ar ierobežotajiem resursiem un iesniegto priekšlikumu lielo skaitu. Vērtētāju apmācība ir novērtēta atzinīgi, taču dažādos līmeņos iespējami uzlabojumi attiecībā uz atgriezenisko saiti. Izmantotie IT rīki nav atbilstīgi mērķim un apdraud vērtēšanas procesu (sk. 61.–64. punktu; 70.–73. punktu).

135

Neveiksmīgu priekšlikumu atkārtota iesniegšana ir vērienīga un arvien pieaugoša pārvaldības un vērtēšanas resursu izšķērdēšana, kas palielina administratīvās izmaksas. Turklāt priekšlikumu atkārtota iesniegšana pazemina apstiprināto projektu īpatsvaru, tādējādi mazinot vēlmi piedalīties (sk. 74.–79. punktu).

2. ieteikums. Uzlabot atlases procedūru

Lai optimizētu resursu izmantošanu un nodrošinātu efektīvu labāko priekšlikumu atlasi, Komisijai atlases procedūra būtu jāuzlabo šādi:

1. vērtētājiem, kuri strādā attālināti, atvēlēt vairāk laika darba veikšanai;
2. izveidot divvirzienu informācijas kanālu starp žūrijas locekļiem un vērtētājiem, kuri strādā attālināti, lai žūrijas locekļi varētu piekļūt attālināti veiktajiem vērtējumiem un sniegt vērtētājiem atgriezenisko saiti par viņu darba kvalitāti;
3. izstrādāt mērķtiecīgus IT rīkus, lai uzticami pārvaldītu vērtēšanas procesu;
4. ierobežot priekšlikuma atkārtotas iesniegšanas reižu skaitu, tādējādi atbrīvojot resursus, kas patlaban tiek izmantoti, lai vienu priekšlikumu atkārtoti izvērtētu vairākās secīgās priekšlikumu iesniegšanas kārtās;
5. lai veicinātu lielāka skaita MVU ar izciliem inovācijas projektiem dalību, Komisijai būtu jāpublicē apstiprināto projektu īpatsvars uz vienu projekta priekšlikumu.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2021. gads.

Atbalsta efektivitāte MVU instrumenta posmos

136

Ātrā atlases procedūra, ES zīmols atbalsta saņēmējiem un piekļuve uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumiem nodrošina 1. posma atbalsta efektivitāti. Turklāt 1. posms ir sekmējis daudzu inovatīvu uzņēmumu dalību ES programmā. Taču tas rada pārmērīgi lielu slogu Komisijas veiktajai instrumenta pārvaldībai, turklāt vairākās valstīs tiek īstenotas līdzīgas programmas (sk. 81.–89. punktu). Pirmā posma atbalsta sniegšana ir pārtraukta no 2019. gada septembra.

137

MVU instrumenta 2. posms nodrošina efektīvu atbalstu saņēmējiem, un tā pašreizējo formātu ļoti augstu novērtē visas ieinteresētās personas. Otrais posms sniedz iespēju izmantot ES zīmolu, kas nodrošina uzņēmumu un projektu pamanāmību, palīdz tiem piesaistīt papildu ieguldījumus un nodrošina piekļuvi ES konsultāciju un uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumu tīklam (sk. 91.–94. punktu).

3. ieteikums. Aizstāt 1. posmu un balstīties uz 2. posma atbalstu MVU

Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:

1. ierosināt dalībvalstīm, ka Komisija pārvalda shēmu līdzīgi kā 1. posmā;
2. nodrošināt šīs shēmas atbalsta saņēmējiem piekļuvi konsultāciju un uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumiem un ES zīmolam un
3. saglabāt shēmu līdzīgi 2. posmam EIP ietvaros saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, pamatojoties uz programmas EIC Pilot rezultātiem.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2021. gads.

138

Konsultāciju un uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumiem piemīt potenciāls palielināt instrumenta ietekmi, taču, tā kā pakalpojumu sniegšana tika uzsākta novēloti, tie nebija pietiekami pamanāmi un pakalpojumus izmantoja tikai neliela daļa MVU. Piešķirtie resursi ir ierobežoti, un pakalpojumi varētu būt lielākā mērā individuāli pielāgoti un vērsti uz pieprasījumu (sk. 95.–103. punktu).

4. ieteikums. Pilnveidot uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumus

Komisijai būtu jāpilnveido uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumi, atvēlot šai jomai atbilstīgus resursus šādā nolūkā:

1. lai piedāvātu lielākā mērā individuāli pielāgotus uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumus;
2. lai uzlabotu to atbalsta saņēmēju izpratni, kuri izmanto mērķtiecīgas komunikācijas pieeju; kā arī
3. lai pievērstu lielāku vērību pieprasījumam, veidojot sadarbību ar lieliem privātā sektora klientiem un izmantojot publisko iepirkumu inovatīvu projektu īstenošanai.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2022. gads.

Ieguldījumu piesaistīšana pēc MVU instrumenta finansējuma saņemšanas

139

Lielākajai daļai MVU instrumenta atbalsta saņēmēju joprojām nepieciešams papildu finansējums, lai atbalstītu to inovatīvos centienus un inovācijas projektus ieviestu tirgū. Taču Komisija ir veikusi vien ierobežotus pasākumus, lai veidotu saikni ar ES atbalstītiem finanšu instrumentiem, un nav izpētījusi sadarbības iespējas ar valsts attīstību veicinošām struktūrām. Turklāt atbalsta saņēmēji lielākoties nav informēti par ES atbalstītajiem finanšu instrumentiem, un Komisijas zināšanas par atbalsta saņēmēju finansiālajām vajadzībām ir ierobežotas. EIB 2018. gada ziņojums par atbalsta saņēmēju piekļuvi finansēm apstiprināja, ka informācija, kas pieejama par finanšu instrumentiem, ir fragmentāra un saziņa starp privātā un publiskā kapitāla sniedzējiem ir ierobežota (sk. 107.–116. punktu).

5. ieteikums. Veidot saikni ar finanšu instrumentiem

Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:

1. regulāri vākt informāciju par finansējuma apjomu un veidu, kas vajadzīgs MVU instrumenta atbalsta saņēmējiem inovācijas projekta īstenošanas laikā;
2. uzlabot atbalsta saņēmēju informētību par dažādu finanšu instrumentu pieejamību ES un dalībvalstu līmenī un sniegt konsultācijas par instrumentiem, kas vislabāk atbilst atbalsta saņēmēju finansiālajām vajadzībām;
3. apzināt un veicināt sinerģijas ar ES atbalstītajiem finanšu instrumentiem, lai palīdzētu MVU instrumenta atbalsta saņēmējiem finansējuma piesaistē;
4. sadarboties ar dalībvalstīm un valsts attīstību veicinošām struktūrām, lai veicinātu valsts līmenī atbalstītos finanšu instrumentus, kas varētu atbilst MVU instrumenta atbalsta saņēmēju finansiālajām vajadzībām.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2022. gads.

Šo ziņojumu 2019. gada 10. decembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Alex Brenninkmeijer.

Pielikumi

I pielikums – Izmantotā metodika

• Publiski pieejamo dokumentu un Komisijas iekšējo dokumentu, tostarp juridiskā pamata, pamatnostādņu, ietekmes novērtējumu, vērtēšanas un uzraudzības ziņojumu, tiesību aktu priekšlikumu, paziņojumu, nostājas dokumentu un citu saistīto dokumentu, pārbaude;
• no dažādiem avotiem — CORDA, Business Objects, inovācijas rezultātu pārskats un tīmekļa pārmeklēšana — iegūtu datu analītiska izvērtēšana;
• tiešsaistes aptaujas anketas, kas 2019. gada martā nosūtītas šādiem adresātiem:
• pēc nejaušības principa atlasītiem 390 atbalsta saņēmējiem un nesekmīgiem priekšlikumu iesniedzējiem, kuri saņēma izcilības zīmogu; atbildes sniedza 71 % respondentu (88 % respondentu 2. posma atbalsta saņēmēju vidū);
• pēc nejaušības principa atlasītiem 158 vērtētājiem, kas strādāja attālināti; atbildes sniedza 96 % respondentu;
• 32 VIA vai līdzīgām struktūrām; atbildes sniedza 100 % respondentu;
• informācijas vākšanas apmeklējumi ministrijās, inovācijas aģentūrās, valstu kontaktpunktos, EEN, pie atbalsta saņēmējiem un citām saistītām ieinteresētajām personām Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Rumānijā, Slovēnijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē;
• neatkarīgu inovācijas jomas ekspertu grupa, kuras dalībnieki ir dažādu nozaru pārstāvji;
• intervijas ar dažādiem inovācijas jomas ekspertiem, kas saistīti ar MVU instrumentu, piemēram, ar žūrijas locekļiem, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” EPG “Inovācija MVU” locekļiem, konsultāciju uzņēmumu pārstāvjiem;
• dalība novērotāju statusā žūrijai sniegtajās projektu prezentācijās (2. posma atlases procesa 2. kārtā), kā arī uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumiem veltītā pasākumā;
• intervijas ar Komisijas personālu no RTD ĢD, CONNECT ĢD, EASME un REA, kā arī ar EIB un EIF pārstāvjiem.

II pielikums – Statistika

Avots: ERP, pamatojoties uz EASME datiem.

III pielikums – No ierosmes līdz priekšlikumam par EIP saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”

• 2015. gada jūnijā ERA konferences “Jauns sākums Eiropai — gatavošanās inovācijas laikmetam” laikā Komisija iepazīstināja ar ierosmi par Eiropas Inovācijas padomi.
• Komisija 2016. gada pavasarī uzaicināja iesniegt ierosmes, lai veicinātu programmas EIC Pilot izstrādi. Šajā sabiedriskajā apspriešanā Komisija apkopoja “ieinteresēto personu viedokļus par revolucionārām un tirgu radošām inovācijām, par trūkstošo finansējumu inovāciju atbalstam, kā arī par EIP nodrošinātajiem iespējamajiem ieguvumiem”³⁹.
• Komisija 2016. gada 13. jūlijā organizēja darbsemināru, kurā piedalījās vairāk nekā 100 ieinteresētās personas, kas pārstāvēja privāto un publisko sektoru, kā arī akadēmiskās aprindas, lai apspriestu uzaicinājuma iesniegt ierosmes rezultātus⁴⁰.
• Komisija 2016. gada novembrī uzsāka jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīvu ar mērķi apvienot vairākas esošās un jaunās iniciatīvas, lai sniegtu atbalstu jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri vēlas izvērst savu darbību⁴¹.
• Komisija 2017. gada janvārī izveidoja EIP augsta līmeņa inovatoru grupu ar mandātu sniegt atbalstu EIP izveidē. Grupa, kuras dalībnieki bija uzņēmēji, ieguldītāji un inovācijas eksperti, laikposmā no 2017. gada marta līdz 2018. gada decembrim tikās sešas reizes un 2018. gada janvārī pieņēma “Galveno ieteikumu pilnīgu kopumu”⁴².
• Komisija 2018. gada 7. jūnijā iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi⁴³. Priekšlikumam⁴⁴ bija pievienots ietekmes novērtējums.

Akronīmi un saīsinājumi

“Apvārsnis 2020”: pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”

DFS: daudzgadu finanšu shēma

DP: darba pamatprogramma

EASME: Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra

EEN: Eiropas Biznesa atbalsta tīkls

EIB: Eiropas Investīciju banka

EIF: Eiropas Investīciju fonds

EIP: Eiropas Inovācijas padome

EIRP: Eiropas inovācijas rezultātu pārskats

EPG: Ekspertu padomdevēja grupa mazo vai vidējo uzņēmumu jautājumos

IKP: iekšzemes kopprodukts

IT: informācijas tehnoloģijas

MVU instruments: ES instruments maziem un vidējiem uzņēmumiem

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

P un I: pētniecība un izstrāde

RTD ĢD: Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts

SBIR: Amerikas Savienoto Valstu Mazo uzņēmumu inovācijas pētniecības programma

UPP: uzņēmējdarbības paātrināšanas pakalpojumi

VIA: valsts inovācijas aģentūra

VK: valsts kontaktpunkts

Glosārijs

Apvienotais finansējums: dotāciju un aizdevumu vai publiskā un privātā sektora avotu kapitāla apvienojums.

Asociētā valsts: trešā valsts, kas ir puse starptautiskā nolīgumā, kurš noslēgts ar Eiropas Savienību. Asociētās valstis pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” piedalās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro ES dalībvalstu tiesību subjektiem.

Atbalsta saņēmējs: fiziska vai juridiska persona, kas saņem dotāciju vai aizdevumu no ES budžeta.

Dalībnieku portāls: vienota tiešsaistes vārteja priekšlikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem saskaņā ar “Apvārsnis 2020”, kas izveidota, lai sniegtu informāciju par finansējuma saņemšanas iespējām, izvērtētu dokumentus un pamatnostādnes, iesniegtu priekšlikumus, kā arī veiktu dotāciju un ekspertu līgumu digitalizētu pārvaldību. Skatīt šeit: http://ec.europa.eu/research/participants/portal.

Eiropas inovācijas rezultātu pārskats: ES dalībvalstu, citu Eiropas valstu un reģionālo kaimiņvalstu inovācijas jomā sasniegto rezultātu salīdzinoša analīze.

Finanšu instruments: finansiāls atbalsts no ES budžeta kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla, aizdevumu vai garantiju, vai citu risku pārdales instrumentu veidā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš: datums, līdz kuram jāiesniedz priekšlikumi, lai piedalītos konkrētā finansējuma piešķiršanas kārtā.

Radikāla inovācija: ražojums, pakalpojums vai process, ar ko tiek ieviesta inovatīva tehnoloģija, vai jauns uzņēmējdarbības modelis, kas nodrošina paradigmas maiņu, radot ievērojamu konkurences priekšrocību.

Revolucionāra inovācija: ražojums, pakalpojums vai process, kas rada apvērsumu pastāvošajos tirgos, mainot vadošo uzņēmumu un tehnoloģiju pozīcijas un nosakot jaunas vērtības.

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus: dokuments, ar ko potenciālie atbalsta saņēmēji tiek aicināti iesniegt priekšlikumus un ko publicē publiskā sektora struktūra, paziņojot par savu nodomu finansēt projektus, kas būs atbilstīgi konkrētiem mērķiem.

Valsts kontaktpunkts: valsts struktūra, ko izveido un finansē ES dalībvalsts valdība vai tādas valsts valdība, kas iesaistīta pētniecības pamatprogrammā, ar mērķi attiecīgajā valstī sniegt atbalstu un ieteikumus priekšlikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir tirgu regulējums un konkurētspējīga ekonomika. Revīziju vadīja ERP loceklis Alex Brenninkmeijer, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Raphael Debets; atbildīgais vadītājs John Sweeney; darbuzdevuma vadītājs Juan Antonio Vazquez Rivera un revidenti Alvaro Garrido-Lestache Angulo, Wayne Codd un Marco Montorio.

No kreisās: John Sweeney, Marco Montorio, Raphael Debets, Juan Antonio Vazquez Rivera, Wayne Codd, Alex Brenninkmeijer, Alvaro Garrido-Lestache Angulo.

Beigu piezīmes

¹ Impact Assessment of the 9^th EU Framework Programme for Research and Innovation (a New Horizon for Europe).

² Nacionālais zinātnes, tehnoloģiju un mākslas fonds (NESTA), “The vital 6 per cent. How high-growth innovative businesses generate prosperity and jobs”, 2009. g.

³ Henrekson, M., Johansson, D., “Gazelles as job creators: a survey and interpretation of the evidence. Small Business Economics”, 2010. g. 35, 227–244, 240. lpp.

⁴ Komisijas paziņojums “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM (2010) 2020.

⁵ Skatīt šeit: http://ec.europa.eu/research/innovation-union/index_en.cfm

⁶ Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

⁷ Turpat.

⁸ Skatīt šeit: http://ec.europa.eu/research/bitlys/h2020_associated_countries.html

⁹ Skatīt šeit: https://www.sbir.gov/about/about-sbir

¹⁰ Komisijas 2018. gada jūnija priekšlikums regulai par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi, COM(2018) 435.

¹¹ Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 2019. gada aprīlī panāca provizorisku vispārēju vienošanos par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.

¹² Koncepts “neatbilstība finansējuma saņemšanas kritērijiem” EIP bieži uzdoto jautājumu sadaļā definēts kā “nespēja piesaistīt pienācīgu finansējumu”.

¹³ Piemēram, finansiālā atbalsta sniegšana projektiem, izmantojot kapitāla finansējumu, un citos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus vai programmās īstenoto atlases procedūru daļēja atzīšana.

¹⁴ Īpašie ziņojumi par garantijām (īpašais ziņojums Nr. 20/2017 par MVU garantiju mehānismu) un par riska kapitālu (īpašais ziņojums Nr. 17/2019).

¹⁵ Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

¹⁶ EPG 2014. gada ziņojums par inovāciju MVU.

¹⁷ Skatīt šeit: https://sbir.nih.gov/reauthorization#eligibilityDiv

¹⁸ Nesta darba dokuments Nr. 11/02 “A look at business growth and contraction in Europe”.

¹⁹ Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

²⁰ Padomes Lēmums Nr. 2013/743, 14. apsvērums.

²¹ ES 13 dalībvalstis ir Bulgārija, Čehijas Republika, Horvātija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija, savukārt ES 15 dalībvalstis ir pārējās 15 Eiropas Savienības dalībvalsts.

²² Skatīt šeit: https://ec.europa.eu/growth/industry/innovation/facts-figures/scoreboards_lv

²³ “MVU instrumenta un darbību saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmu “Inovācija MVU” novērtējums”, 2017. gada februāris.

²⁴ Skatīt šeit: http://ec.europa.eu/research/participants/data/support/ncp/h2020-standards-principles_en.pdf

²⁵ Īpašajā ziņojumā Nr. 28/2018 norādīts, ka lielākā daļa vienkāršošanas pasākumu, kas ieviesti pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, ir atvieglojuši situāciju atbalsta saņēmējiem, bet joprojām pastāv iespējas veikt uzlabojumus.

²⁶ Skatīt šeit: http://www.access4smes.eu/project/#_goal

²⁷ Komisijas Regula Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu.

²⁸ Pierādījumu par inovācijas politikas intervences pasākumu efektivitāti kompendijs “The Impact of Direct Support to R&D and Innovation in Firms”, 2012. gada augusts.

²⁹ SBA Ieguldījumu un inovācijas biroja sniegtā informācija par SBIR, 2016. gada decembris.

³⁰ Komisijas paziņojums C(2018) 3051, 15.5.2018.

³¹ Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”.

³² EIB Innovfin padomdevēja grupa, “Improving Access to Finance for Beneficiaries of the SMEI”, 2018. gada marts.

³³ Cita starpā: iniciatīva “Piekļuve riska finansējumam” (InnovFin) saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”; iniciatīva “MVU piekļuve finansējumam” (COSME); Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF).

³⁴ EIB Innovfin padomdevēja grupa, “Improving Access to Finance for Beneficiaries of the SME-I”, 2018. gada marts.

³⁵ Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” EPG “Inovācija MVU”, 2016. gada ziņojums.

³⁶ Avots: EASME.

³⁷ Avots: ERP konstatējumi, pamatojoties uz EASME datiem. Diagrammā nav iekļautas valstis, par kurām, izmantojot tīmekļa pārmeklēšanas paņēmienus, netika atrastas norādes par papildu ieguldījumu piesaisti.

³⁸ Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” EPG “Inovācija MVU”, apspriedes par ES stratēģisko darba programmu 2018.–2020. gadam.

³⁹ Ierosmes par EIP, uzaicinājuma iesniegt ierosmes laikā sniegto atbilžu pārskats, 2016. g.

⁴⁰ Ierosmes par EIP, kopsavilkums par izvērtēšanas darbsemināru ar ieinteresēto personu piedalīšanos 2016. gada 13. jūlijā.

⁴¹ Komisijas 2016. gada novembra paziņojums “Eiropas topošie līderi … jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva”, COM(2016) 733 final.

⁴² EIP augsta līmeņa grupa, “Europe is back: Accelerating breakthrough innovation” [Eiropa ir atpakaļ — radikālu inovāciju paātrināšana], 2018. gada janvāris.

⁴³ Komisijas 2018. gada jūnija priekšlikums regulai par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi, COM(2018) 435 final.

⁴⁴ Komisijas dienestu 2018. gada jūnija darba dokuments, ietekmes novērtējums, SWD(2018) 307 final.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	22.1.2019.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	6.11.2019.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	10.12.2019.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	16.1.2020.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF	ISBN 978-92-847-4142-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/735408	QJ-AB-19-025-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-4165-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/427675	QJ-AB-19-025-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem. Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, ieteicam rūpīgi iepazīties ar to privātuma politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.