Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma tiesības: aizsardzība nav pilnīga

Kopsavilkums

I Intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT) ir būtiska nozīme ES ekonomikā. IĪT ietilpīgas nozares rada gandrīz 45 % no ES iekšzemes kopprodukta, to vērtība ir 6,6 triljoni EUR, un tās nodrošina 29 % darbvietu. Eiropas Komisija un citas ES iestādes sadarbojas ar dalībvalstu iestādēm, lai nodrošinātu IĪT aizsardzību, kas ir būtisks vienotā tirgus panākumu faktors.

II Eiropas Komisijas pienākums ir sagatavot tiesību aktu priekšlikumus par ES intelektuālā īpašuma tiesību reģistrēšanas un piemērošanas procesu un procedūrām. Tā ir atbildīga arī par to, lai nodrošinātu šo pasākumu pareizu īstenošanu un sniegtu norādījumus dalībvalstīm. Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs reģistrē ES preču zīmes un dizainparaugus. Dalībvalstu iestādes ir atbildīgas par ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieprasījumu apstiprināšanu un ES intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas kontroli.

III Šajā revīzijā tika izvērtēta ES preču zīmju, dizainparaugu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība vienotajā tirgū no 2017. gada līdz 2021. gadam. Mēs veicām šo revīziju, jo nekad nebijām revidējuši intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, un Komisijas galvenajām iniciatīvām šajā jomā bija jābūt pabeigtām līdz 2019. gadam. Nepietiekama IĪT aizsardzība ietekmē ES konkurētspēju pasaules ekonomikā. Mēs sniedzam ieteikumus, lai uzlabotu IĪT tiesisko regulējumu, tā īstenošanu un piemērošanu.

IV Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir nodrošinājusi nepieciešamos likumdošanas un atbalsta pasākumus, lai aizsargātu iepriekš minētās intelektuālā īpašuma tiesības. Mēs apmeklējām Komisiju, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju un piecas dalībvalstis, lai novērtētu, kā tās ir īstenojušas ES tiesisko regulējumu IĪT jomā un vai IĪT piemērošanas kontrole ir īstenota pareizi.

V Vispārīgi mēs secinām, ka ES intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēma kopumā ir un stabila un pārdomāta, lai gan joprojām ir trūkumi.

VI Mēs konstatējām, ka Komisija ir noteikusi atbilstošus likumdošanas un atbalsta pasākumus, lai aizsargātu ES preču zīmes. Tomēr tiesību akti par ES dizainparaugiem ir nepilnīgi un novecojuši, un tiesību aktos par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir trūkumi. Turklāt mēs secinājām, ka nav skaidras metodikas par to, kā noteikt ES nodevas par preču zīmēm un dizainparaugiem.

VII Lai gan Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja veiktā ES preču zīmju un dizainparaugu pārvaldība kopumā ir pareiza, mēs konstatējām nepilnības tā pārskatatbildības sistēmā, kā arī finansēšanas, kontroles un novērtēšanas sistēmās. Turklāt bija nepilnības arī tajā, kā dalībvalstis un Komisija īstenoja ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmu.

VIII Dalībvalstis nebija vienādi īstenojušas Direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, un arī muitas piemērošanas kontroles īstenošanā ir nepilnības.

IX Mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

• pilnveidot un atjaunināt ES intelektuālā īpašuma tiesību tiesisko regulējumu;
• izvērtēt pārvaldības kārtību un nodevu noteikšanas metodiku;
• izstrādāt iniciatīvas, lai uzlabotu ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas; un
• uzlabot IĪT piemērošanas sistēmu.

X Mēs iesakām Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam:

• uzlabot Eiropas sadarbības projektu finansēšanas, kontroles un novērtēšanas sistēmas.

Ievads

Kas ir intelektuālā īpašuma tiesības?

01 Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) ir tiesības, kas saistītas ar intelektuālo jaunradi, piemēram, izgudrojumiem, literatūras un mākslas darbiem, dizainparaugiem un simboliem, nosaukumiem un attēliem, ko izmanto tirdzniecībā¹. Aizsargājot intelektuālā īpašuma tiesības, autori var iegūt atzinību un novērst savu darbu neatļautu izmantošanu, kā arī labuma gūšanu no tiem. Turklāt tas sniedz garantijas lietotājiem un patērētājiem par preču kvalitāti un drošību.

02 Intelektuālo īpašumu veido divas kategorijas: 1) autortiesības – piemēram, literārie darbi, filmas un mūzika, un 2) rūpnieciskā īpašuma tiesības – tostarp patenti, preču zīmes, dizainparaugi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un tirdzniecības noslēpumi. Galvenās preču zīmju, dizainparaugu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu iezīmes, kurām tika pievērsta uzmanība šajā revīzijā, ir apkopotas 1. attēlā.

03 IĪT aizsardzība ir svarīgs elements, kas ļauj ES konkurēt pasaules ekonomikā. IĪT ietilpīgas nozares rada gandrīz 45 % no ES kopējās ekonomiskās darbības (IKP) 6,6 triljonu EUR vērtībā un nodrošina 29 % no ES kopējās nodarbinātības. Tomēr tiek lēsts, ka viltotas preces veido 6,8 % gadā no kopējā ES importa (121 miljards EUR), tiek zaudēti 83 miljardi EUR pārdošanas apjomos likumīgajā ekonomikā un 400 000 darbvietu².

Eiropas Savienības IĪT tiesiskais regulējums

04 Eiropas Savienības IĪT tiesiskā regulējuma pamatā ir ES noteikumi, direktīvas un spēkā esošie starptautiskie nolīgumi intelektuālā īpašuma jomā. Tas nodrošina aizsardzību visās ES dalībvalstīs, tādējādi izveidojot vienotu ES sistēmu, ko veido ES un valstu intelektuālā īpašuma tiesības. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības stūrakmeņi starptautiskā un ES mērogā ir parādīti 2. attēlā un I pielikumā.

Eiropas Savienības IĪT reģistrācijas procedūra

05 Intelektuālā īpašuma reģistrācija Eiropas Savienībā aizsargā īpašnieku tiesības visās ES dalībvalstīs. Autortiesību aizsardzībai reģistrācija nav nepieciešama. Eiropas patentus var reģistrēt Eiropas Patentu iestādē. ES preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju administrē Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO). Pieteikumu var iesniegt jebkura fiziska persona vai uzņēmums no jebkuras pasaules valsts, iesniedzot vienu pieteikumu, par to samaksājot nodevas. Reģistrācijas procesa dažādie posmi ir parādīti 3. attēlā.

06 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācija, kas pašlaik attiecas tikai uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, atšķiras no ES preču zīmju un dizainparaugu reģistrācijas. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma procedūrā ir iesaistītas dalībvalstu kompetentās iestādes, un pieteikumus iesniedz ES ražotāji vai ražotāju grupas (sk. 4. attēlu).

Eiropas Savienības IĪT piemērošana

07 Efektīva intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana ir nepieciešama, lai veicinātu inovāciju un ieguldījumus, kā arī novērstu viltošanu. Viltošana ir sarežģīta un arvien pieaugoša problēma. Papildus luksusa precēm viltotāji arvien vairāk pievēršas plašam ikdienas preču klāstam. Noziedznieki, kas tirgojas ar viltotām farmaceitiskām un veselības aprūpes precēm, ātri vien pamanījās izmantot Covid-19 pandēmiju, kas jau tāpat ir nodarījusi ekonomisku kaitējumu³.

08 Komisija ir izstrādājusi vairākus instrumentus cīņai pret viltošanu un citiem IĪT pārkāpumiem. Direktīvas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu⁴mērķis ir saskaņot tiesību sistēmas, lai iekšējā tirgū nodrošinātu augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu aizsardzības līmeni. Regula par muitas darbu⁵ paredz procesuālos noteikumus muitas dienestiem, lai nodrošinātu IĪT piemērošanu attiecībā uz precēm, kurām veic muitas uzraudzību vai muitas kontroli. Turklāt ES Muitas rīcības plāna mērķis ir apkarot IĪT pārkāpumus pie ārējām robežām laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam⁶, un tajā ir ietverti četri stratēģiskie mērķi (sk. 5. attēlu).

Galvenās ieinteresētās personas, kas Eiropas Savienībā aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības

09 Eiropas Komisija un citas ES iestādes sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu aizsardzību Eiropas Savienībā.

10 Komisijas atbildība (sk. 1. izcēlumu) ir:

1. ierosināt tiesību aktus Eiropas īpašuma tiesību izveidei, lai nodrošinātu vienotu aizsardzību; izstrādāt priekšlikumus, lai saskaņotu un uzlabotu tiesību aktus, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām Eiropas Savienībā;
2. pārbaudīt, vai valstu iestādes pareizi transponē un īsteno ES IĪT tiesību aktus; ierosināt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm;
3. pārraudzīt IĪT efektīvu aizsardzību pret pārkāpumiem vienotajā tirgū; atbalstīt MVU un to aizsardzību un veicināt informācijas apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstīm;
4. apzināt visas ES tiesiskā regulējuma nepilnības, lai varētu tās novērst, un nodrošināt, ka vienlīdzīgi konkurences apstākļi ir pieejami pasaules līmenī.

11 EUIPO arī ir svarīga loma kā ES aģentūrai, kas ir atbildīga par ES preču zīmju un dizainparaugu reģistrācijas pārvaldību. Tas sadarbojas ar ES valstu un reģionālajiem intelektuālā īpašuma (IĪ) birojiem, kuri ir atbildīgi par valstu preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju. Turklāt Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs (“Novērošanas centrs”), kas atrodas EUIPO aizgādnībā, veic plašu uzdevumu klāstu attiecībā uz pētniecību, izpratnes veicināšanu, paraugprakses izplatīšanu un atbalstu visu veidu IĪT piemērošanai. Lai atbalstītu cīņu pret viltošanu un pirātismu, Eiropols⁷ un EUIPO 2016. gadā apvienoja spēkus un izveidoja Intelektuālā īpašuma noziegumu koordinēto koalīciju, kas darbojas Eiropola ietvaros.

12 Dalībvalstu intelektuālā īpašuma iestādes pārvalda valsts preču zīmes un dizainparaugus. Kompetentās valsts iestādes analizē ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pieprasījumu atbilstību, pirms tos iesniedz Komisijai apstiprināšanai. Muitas iestādes ir atbildīgas par robežkontroles darbu attiecībā uz IĪT pārkāpumiem, bet citi tiesībaizsardzības dienesti, jo īpaši policija, ir atbildīgi par IĪT pārkāpumu atklāšanu valstī. Dažās dalībvalstīs muitai valsts tiesību aktos var būt noteiktas arī pilnvaras rīkoties, lai atklātu preces, kas jau ir laistas iekšējā tirgū un par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj IĪT.

Revīzijas tvērums un pieeja

13 Revīzijā vērtēja, vai intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz ES preču zīmēm, ES dizainparaugiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir labi aizsargātas vienotajā tirgū. Revīzija neattiecās uz autortiesībām un patentiem. Jo īpaši mēs pievērsām uzmanību tam, vai ES tiesiskais regulējums IĪT jomā nodrošināja pietiekamu aizsardzību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības un publiskās pārskatatbildības principiem un vai iepriekš minētās ES intelektuālā īpašuma tiesības tika pietiekami īstenotas. Mūsu revīzijas darbs aptvēra laikposmu no 2017. gada janvāra līdz 2021. gada aprīlim.

14 Mēs veicām šo revīziju, jo nekad nebijām revidējuši intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, un Komisijas galvenajām iniciatīvām ES preču zīmju sistēmā bija jābūt pabeigtām līdz 2019. gadam. Turklāt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir būtisks ES konkurētspējas elements pasaules ekonomikā un inovācijas veicināšanā. Revīzijas mērķis bija sniegt ieteikumus, lai uzlabotu ES intelektuālā īpašuma regulējumu un tā piemērošanu.

15 Revīzijas laikā tika vērtēts, vai:

1. Komisija nodrošināja nepieciešamo tiesisko regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību jomā;
2. Komisija, EUIPO un dalībvalstis pienācīgi īstenoja IĪT tiesisko regulējumu attiecībā uz ES preču zīmēm, dizainparaugiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; un
3. dalībvalstis pareizi īstenoja IĪT piemērošanas kontroli.

16 Revīzijas laikā pierādījumus guvām no dažādiem avotiem, un tie bija:

1. dokumentāras pārbaudes un attiecīgo tiesību aktu, ziņojumu, datu un statistikas analīze, izlases veidošana, kā arī revidējamo vienību iesniegto dokumentu pārbaude; un
2. intervijas ar attiecīgajiem Komisijas darbiniekiem (no GROW ĢD, TAXUD ĢD un AGRI ĢD), OLAF, EUIPO (tostarp Novērošanas centra), kā arī Eiropola darbiniekiem un pārstāvjiem no piecām dalībvalstīm (Grieķijas, Francijas, Lietuvas, Ungārijas un Rumānijas), kuras mēs atlasījām, pamatojoties uz kvantitatīviem riska kritērijiem.

Apsvērumi

Pastāv problēmas saistībā ar vispārējiem stabilajiem IĪT tiesiskajiem regulējumiem

ES preču zīmju regulējums ir ieviests, bet direktīva nav pilnībā transponēta

17 Preču zīmju direktīvas mērķis ir saskaņot galvenos procesuālos noteikumus valstu un ES preču zīmju sistēmās. Procesuālo noteikumu saskaņošana ir būtiska, lai preču zīmes varētu vieglāk reģistrēt un pārvaldīt⁸. Lai sasniegtu šo mērķi, visās dalībvalstīs būtībā ir jānodrošina identiskas būtiskās aizsardzības prasības, piemēram,nosacījumi reģistrētas preču zīmes iegūšanai un saglabāšanai. Tāpēc ES preču zīmju tiesiskajam regulējumam jābūt pilnīgam, atjauninātam un saskaņotam ES līmenī.

18 Pēc dokumentāro pierādījumu pārbaudes un diskusijām ar Komisijas pārstāvjiem mēs uzskatām, ka divas no atlasītajām dalībvalstīm (Ungārija un Lietuva) ir transponējušas preču zīmju direktīvu (II pielikums). Lai gan transponēšanas pamata datums bija 2019. gada 14. janvāris, no atlasītajām dalībvalstīm Grieķijā, Francijā un Rumānijā transponēšana notika novēloti⁹ un ir nepilnīga.

Nepilnības EUIPO pārvaldības un pārskatatbildības sistēmā

19 Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru piemēro atkarībā no aģentūru finansēšanas struktūras, kā noteikts ES Finanšu regulā¹⁰. EUIPO kā pilnībā pašfinansēta aģentūra nav iekļauta Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā – tā vietā to apstiprina aģentūras Budžeta komiteja¹¹. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā ņem vērā arī mūsu ikgadējo revīziju par finanšu pārskatu likumību un pareizību, kura attiecīgā gadījumā ietver ieteikumus tam, kā novērst nepilnības organizācijas darbībā. Turklāt budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras pamatā ir EUIPO periodiski ārējie novērtējumi, kā arī funkciju un pienākumu nošķiršana starp trim struktūrām: izpilddirektoru, kurš ir atbildīgs par EUIPO pārvaldību un budžeta izpildi, valdi, kas ir atbildīga par gada darba programmas pieņemšanu, un Budžeta komiteju¹².

20 Saskaņā ar ESPZR pārskatatbildības kārtību EUIPO iesniedz Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai pieņemto gada darba programmu, gada ziņojumu, daudzgadu stratēģisko programmu (ik pēc pieciem gadiem) un biroja gada pārskatus. EUIPO izpilddirektors apmainās viedokļiem ar Eiropas Parlamenta Juridisko komiteju par daudzgadu stratēģisko programmu 2025. gadam. Valde apspriežas ar Komisiju par EUIPO gada darba programmu, un tai ir pienākums, to pieņemot, ņemt vērā Komisijas atzinumu¹³.

21 ES preču zīmju regula paredz ierobežotu Eiropas Parlamenta un Komisijas līdzdalību. Attiecīgi Komisijas un Eiropas Parlamenta ierobežotā ietekme uz EUIPO valdes vai Budžeta komitejas (MB/BC) lēmumiem izriet no regulatīvo aģentūru neatkarības jēdziena. Tādējādi nedz Komisija, nedz Eiropas Parlaments nevar kontrolēt valdes vai Budžeta komitejas lēmumus – par to liecina EUIPO Finanšu regulas pieņemšana, neraugoties uz abu Komisijas pārstāvju atšķirīgajiem balsojumiem¹⁴.

22 Mūsu Atzinumā Nr. 1/2019 par EUIPO finanšu regulējumu paudām īpašas bažas par EUIPO budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru un atkārtoti izteicām priekšlikumuEUIPO piemērot vispārējā budžeta un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru Eiropas Parlamentā, nevis Budžeta komitejā, pamatojoties uz to, ka tā ieņēmumi ir saistīti ar ES tiesību aktos balstītu publiskās varas īstenošanu. Esam konsekventi apgalvojuši, ka vieni un tie paši pārskatatbildības principi ir jāpiemēro visām ar ES saistītām struktūrām¹⁵. Tas tika pausts arī Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumā¹⁶, kurā konstatēts – tā kā nav oficiālas procedūras ieteikumu aģentūrām, kas sevi pilnībā finansē pašas, pārskatatbildību nodrošināt joprojām ir sarežģīti.

23 Lai nodrošinātu pienācīgu pārskatatbildību, kas ietver neatkarīgu darbību, skaidri jānosaka pienākumu sadalījums – šajā gadījumā starp valdi un Budžeta komiteju. Turklāt pārvaldības struktūras locekļiem nevajadzētu būt nekādām citām attiecībām, kas varētu būtiski ietekmēt viņu lomu¹⁷. EUIPO valdē un Budžeta komitejā ir pa vienam dalībvalsts pārstāvim, vienam Eiropas Parlamenta pārstāvim un diviem Komisijas pārstāvjiem.

24 Tomēr, lai gan valdes un Budžeta komitejas sastāvs atbilst ESPZR, mēs konstatējām, ka abu struktūru pārstāvji lielā mērā pārklājas (26 no 30 balsstiesīgajiem locekļiem vai padotajiem), jo ir abu struktūru locekļi. Tāpēc uzskatām, ka tas rada apstākļus, kuros personas spēju veikt novērtējumu vai pildīt pienākumus vienā amatā varētu ietekmēt pienākumi otrā amatā. Šī situācija, kā arī ārējas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras neesamība rada nepilnības pārvaldības kārtībā, jo vienas un tās pašas personas (vai to padotie) pieņem lēmumus gan par budžeta pieņemšanu, gan par tā izpildes apstiprinājuma procedūru.

25 ES preču zīmju regula noteica Komisijai pienākumu pirmo reizi līdz 2021. gada 24. martam novērtēt EUIPO un tā darba prakses ietekmi, efektivitāti un lietderību. Šis novērtējums vēl nav pabeigts, un rezultāti gaidāmi 2022. gada beigās.

ES dizainparaugu regulējums ir novecojis un nepilnīgs

26 Dizainparaugu direktīvas mērķis bija saskaņot dalībvalstu dizainparaugu aizsardzības tiesību aktus¹⁸ nolūkā izveidot ES dizainparaugu sistēmu. Lai sasniegtu šo mērķi, ES dizainparaugu tiesiskajam regulējumam jābūt pilnīgam, atjauninātam un saskaņotam ES līmenī.

27 ES dizainparaugu regulai ir “vienotais raksturs”, proti, tai ir vienāds spēks visā ES. Ir būtiski saskaņot valstu un ES dizainparaugu reģistrācijas sistēmas, jo, piesakoties ES reģistrētam dizainparaugam, reģistrētam valsts dizainparaugam ir prioritāte.

28 ES dizainparaugu tiesiskais regulējums ir nepilnīgs un novecojis, tāpēc praksē pastāv daudz atšķirību starp ES un valstu sistēmām, kā arī starp dalībvalstīm. Šāda situācija rada juridisku nenoteiktību attiecībā uz dizainparaugu reģistrāciju dažādās dalībvalstīs. Komisija ir veikusi ārēju izvērtēšanu un sabiedrisko apspriešanu, ietekmes novērtējumu un pašlaik atjaunina dizainparaugu tiesisko regulējumu. Iepriekš minētās nepilnības, iespējams, tiks novērstas, izstrādājot jaunu tiesību akta priekšlikumu.

29 Kā teikts novērtējumā, transponēšanas process visās dalībvalstīs tika pabeigts 2004. gada 1. jūnijā. Novērtējumā tika konstatēti vairāki būtiski trūkumi, kas jānovērš, lai pabeigtu valstu un ES reģistrācijas sistēmu saskaņošanu. Tāpat mūsu revīzijā tika konstatēti vairāki aspekti, kas pamato ES dizainparaugu regulējuma pārskatīšanu Komisijā.

30 Mēs konstatējām, ka valstu un ES dizainparaugu regulējumi atlasītajās dalībvalstīs nav saskaņoti, jo pieteikuma iesniegšanas, izskatīšanas, publicēšanas un reģistrācijas procesā tiek īstenotas atšķirīgas procedūras un ievēroti atšķirīgi termiņi (sk. V pielikumu). Attiecībā uz pieteikšanās procedūrām mēs atklājām šādas atšķirības:

1. pieteikumus var iesniegt elektroniski vai papīra formātā. 2020. gadā lielākā daļa pieteikumu tika iesniegti elektroniski (EUIPO 98,17 %, Lietuvā 78 %, Ungārijā 50 %, Rumānijā 23 %), bet Grieķijā un Francijā pieteikumus pieņēma tikai elektroniskā formātā;
2. EUIPO piedāvā reģistrētiem ES dizainparaugu pieteikumu iesniedzējiem iespēju ar zināmiem nosacījumiem izvēlēties iespēju “ātrā izskatīšana” (2020. gadā šo iespēju izmantoja 38,7 % reģistrēto ES dizainparaugu pieteicēji). Arī Francijā un Rumānijā piedāvā paātrinātu reģistrācijas procedūru. Tomēr pārējās atlasītajās dalībvalstīs neīsteno līdzīgas procedūras.

31 Tāpat mēs pamanījām citas atšķirības starp valstu un ES dizainparaugu sistēmām, proti:

1. apelācijas procedūru īsteno dažādas kompetentās iestādes: valstu tiesas dalībvalstīs, bet Apelāciju padome EUIPO ietvaros;
2. nav saskaņotu nodevu un nodevu struktūras (sk. VI pielikumu); un
3. valstu intelektuālā īpašuma birojiem (NIPO) nav pienākuma nodrošināt starpniecību un arbitrāžu.

32 Mēs arī konstatējām, ka drukātais dizainparauga apraksts un atveidojums nav standartizēts, turklāt ES Dizainparaugu regula un Dizainparaugu direktīva neparedz iespēju dizainparaugus aprakstīt vai atveidot, izmantojot kopīgas tehnoloģijas, piemēram, 3D attēlveidošanu vai video.

33 ES dizainparaugu regula aizsargā nereģistrētus ES dizainparaugus ražojumiem, kuriem bieži vien ir īss ekonomiskās dzīves cikls, un aizsardzība bez reģistrācijas formalitāšu sloga ir to priekšrocība, savukārt aizsardzības ilgums ir mazāk svarīgs. Šādu aizsardzību nepiedāvā neviena no atlasītajām dalībvalstīm, izņemot Rumāniju, kurai ir “nereģistrētu dizainparaugu datubāze” (taču līdz šim tajā nav neviena ieraksta).

34 Mēs atzīmējām, ka četrās no piecām atlasītajām dalībvalstīm dizainparaugu likums paplašina aizsardzību, aptverot rezerves daļas. ES dizainparaugu regula un Ungārija izslēdz šo aizsardzību (remonta klauzula). 1. tabulā atspoguļotas atšķirības starp revidētajām dalībvalstīm un EUIPO.

35 Mēs konstatējām, ka ES un valstu reģistrācijas sistēmās pastāv dažādas iespējas atlikt dizainparauga publicēšanu, tostarp atšķirības attiecībā uz iespējamo atlikšanas periodu un nodevām (2. tabula).

Intelektuālā īpašuma tiesību nodevu struktūra neatspoguļo faktiskās izmaksas

Trūkst skaidras metodikas ES nodevu noteikšanai

36 Nodevas par ES preču zīmēm un dizainparaugiem ir noteiktas ES preču zīmju un dizainparaugu nodevu noteikumos. Kritēriji¹⁹ nodevu noteikšanai paredz, ka:

1. no tiem gūtie ieņēmumi principā ir pietiekami sabalansētam Biroja (EUIPO) budžetam;
2. ES preču zīmju sistēma un valstu preču zīmju sistēma pastāv līdzās un viena otru papildina;
3. ES preču zīmes īpašnieku tiesības dalībvalstīs tiek īstenotas efektīvi.

37 Kā norādīts mūsu Īpašajā ziņojumā Nr. 22/2020, Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, Eiropas Vērtspapīru un tirgu aģentūra un Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs pilnībā aprēķina, cik maksā pakalpojumi, uz kuru pamata tiek iekasētas nodevas. Mēs pārbaudījām, kā tiek piemēroti nodevu noteikšanas kritēriji, un konstatējām, ka 2020. gadā EUIPO ir uzkrājis ievērojamu pārpalikumu (308,75 miljonus EUR), kā parādīts tā bilancē (sk. 6. attēlu). Mēs arī konstatējām, ka, lai gan EUIPO nodevu apmēra un struktūras pamatā ir sociāli, finansiāli un ekonomiski kritēriji, tās nenodrošina izmaksu seguma pārredzamību, kas nepieciešama, lai novērtētu EUIPO pamatdarbības efektivitāti. Tādējādi vienotā izmaksu struktūra ievērojami atšķiras no nodevu struktūras, un vienotās izmaksas ievērojami atšķiras no nodevām.

38 Atzinumā Nr. 1/2019²⁰ mēs norādījām, ka EUIPO kopā ar Komisiju jāizpēta iespēja izmantot budžeta pārpalikumu kā rezervi finanšu instrumentiem, kas atbalsta Eiropas uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības. Budžeta pārpalikumu izmanto, piemēram, iniciatīva “Ideas Powered for business SME Fund” (MVU fonds), kas nodrošina 20 miljonu EUR dotāciju shēmu, lai palīdzētu Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piekļūt to intelektuālā īpašuma tiesībām.

39 Turklāt mūsu salīdzinošā analīze liecināja par būtiskām atšķirībām starp ES nodevām un tām, kuras iekasē piecu atlasīto dalībvalstu iestādes (3. tabula). Piemēram, mēs konstatējām, ka ES nodevas par īpašuma tiesību iesniegšanu un atjaunošanu vismaz trīs reizes pārsniedza visdārgākās valsts nodevas (Francija).

40 Mēs analizējām informāciju, ko EUIPO iesniedza Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamenta 2013. gada pētījumu “The income of full self-finance agencies and EU budget”, 2010. gada INNO-tec pētījumu, 2011. gada Max Planck pētījumu, 2009. un 2013. gada ietekmes novērtējumus un Eiropas Komisijas novērtējumu. Šajos dokumentos neatradām nedz analīzi par saistību starp nodevu līmeni, kritērijiem un EUIPO piedāvātajiem pakalpojumiem, nedz tāda ES nodevu minimālā līmeņa noteikšanai, kas būtu saderīgs ar valstu preču zīmju sistēmām

41 Lai gan ir noteikti kritēriji nodevu noteikšanai, mēs, pamatojoties uz analīzi, uzskatām, ka nav skaidras metodikas ES nodevu struktūras un apmēra noteikšanai, kā rezultātā nodevu līmenis rada uzkrātos pārpalikumus. Ievērojama pārpalikuma uzkrāšana ir pretrunā regulā noteiktajam principam panākt pietiekamību, lai sasniegtu līdzsvarotu budžetu. Max Planck pētījumā norādīts, ka lietotāju organizācijas kritizēja pārredzamības trūkumu attiecībā uz nodevām.

Augstu nodevu dēļ kompensācijas mehānisms nav efektīvs

42 EUIPO ir pienākums²¹ ar kompensācijas mehānisma palīdzību kompensēt dalībvalstīm papildu izmaksas, kas tām radušās, piedaloties ES preču zīmju sistēmā, ciktāl EUIPO minētajā gadā nav radies budžeta deficīts. Kompensācijas mehānisms tika aktivizēts 2018., 2019. un 2020. gadā (sk. 7. attēlu).

43 Pieteikuma iesniegšanas nodeva sedz valsts preču zīmes reģistrācijas izmaksas. Mēs atzīmējām, ka kompensācijas mehānisma kompensētā summa bija līdzīga Lietuvā noteiktajai pieteikuma iesniegšanas nodevai. 2020. gadā kompensācijas summa bija 310 000 EUR, un reģistrēto valsts preču zīmju skaits – 1771. Tāpēc kompensācijas summa par reģistrētu valsts preču zīmi bija 175 EUR, kas ir līdzīga pieteikuma maksai par Lietuvas preču zīmi (180 EUR).

44 ES preču zīmju regula noteica gada galvenos darbības rādītājus (GDR), lai kompensācijas summu sadalītu dalībvalstu starpā. Šo GDR rezultātus dalībvalstis reģistrē EUIPO ePlatformas rīkā kopā ar katra NIPO deklarāciju. Mēs konstatējām, ka EUIPO nav īstenojis kontroli, lai pārbaudītu NIPO deklarēto datu pareizību, kas nosaka kompensācijas summas sadali. EUIPO uzskata, ka šī deklarācija ir pietiekama, lai pamatotu to statistikas datu metodiku, aprēķinus un precizitāti, kurus dalībvalstis reģistrējušas ePlatformā.

45 Mēs norādījām, ka GDR, pēc kuriem aprēķina kompensācijas summas, nav SMART – konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, reālistiski un ar noteiktu termiņu (sk. 2. izcēlumu). Turklāt kompensācijas mehānisms nenodrošina, ka attiecīgajām valsts iestādēm tiek pienācīgi kompensētas radušās papildu izmaksas, jo kompensējamās summas netiek pārnestas uz to budžetiem, bet gan uz valstu budžetiem.

ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu regulējums attiecas tikai uz lauksaimniecības produktiem

46 Uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nozarēm attiecas trīs ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmas: a) lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, b) vīniem un c) stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

47 Mēs konstatējām, ka reģistrācijas pamatnoteikumi un principi kopumā ir saskaņoti. Tomēr atzīmējām, ka lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēma neaptver visu to preču klāstu, kas saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīgumu ir klasificētas kā lauksaimniecības produkti. Turklāt nav arī ES sistēmas ar lauksaimniecību nesaistīto produktu (amatniecības un rūpniecisko dizainparaugu produktu) reģistrācijai, lai gan dažās dalībvalstīs ir valsts tiesību akti šādu produktu aizsardzībai. Tā kā trūkst ES mēroga aizsardzības režīma visiem produktiem, ir grūti vai neiespējami nodrošināt to aizsardzību, jo ar valstu aizsardzības sistēmām vien nepietiek.

IĪT regulējumi ir labi īstenoti, lai gan var atzīmēt dažas nepilnības

EUIPO lielā mērā pareizi īsteno ES preču zīmju un dizainparaugu regulējumu, neraugoties uz dažiem trūkumiem

48 Ņemot vērā mūsu veikto novērtējumu par reģistrācijas procedūrām un ar tām saistītajām darbībām, mēs uzskatām, ka EUIPO ir pienācīgi īstenojis ES preču zīmju un ES dizainparaugu noteikumus. Pieteikuma iesniegšanas, pārbaudes, publicēšanas un reģistrācijas procesi ir sertificēti saskaņā ar ISO 9001 un ISO 10 002, un EUIPO ir ieviesis arī kvalitātes kontroles sistēmu, kas ietver GDR kopuma un atbilstības vērtību noteikšanu.

49 Tomēr mēs atklājām tālāk norādītās nepilnības ES preču zīmju regulas īstenošanā.

50 Saskaņā ar ES preču zīmju regulu EUIPO ir iespēja izveidot starpniecības centru, lai mierīgi izšķirtu strīdus par ES preču zīmēm un reģistrētiem ES dizainparaugiem. Lai gan bezmaksas starpniecības pakalpojumu nodrošināšanai pārsūdzības procedūrā EUIPO īstenoja strīdu alternatīvas izšķiršanas pakalpojumu, tas neietver novērošanas un iebildumu procedūras.

51 Jebkuram tādas fiziskas vai juridiskas personas pārstāvim, kas sadarbojas ar EUIPO, ir jābūt likumīgi pilnvarotam darboties kā pārstāvim valsts intelektuālā īpašuma lietās. Mēs konstatējām, ka nosacījumi kļūšanai par pārstāvi revidēto dalībvalstu starpā atšķiras, tādējādi radot nevienlīdzīgus nosacījumus tiem, kas vēlas darboties kā pārstāvji.

52 Ar ES preču zīmju regulu un ES dizainparaugu regulu tika izveidoti ES preču zīmju un reģistrēto ES dizainparaugu reģistri un noteikts, ka preču zīmes un dizainparaugi ir obligāti jāreģistrē reģistrā. Veicām uz risku balstītu atlasi un pārbaudījām 20 ES preču zīmju un sešu reģistrēto ES dizainparaugu paraugus ar mērķi pārbaudīt reģistru precizitāti un pilnīgumu. Attiecībā uz reģistrētajām preču zīmēm mēs konstatējām nepareizu ES preču zīmes statusu (sešas izlases preču zīmes), procedūras kļūdu (viena preču zīme) un izlaidumus (piecas preču zīmes). Attiecībā uz reģistrētiem ES dizainparaugiem konstatētais pilnīguma trūkums bija saistīts ar pieteikuma otro valodu vienā izlases vienībā. Mūsu konstatēto nepilnību dēļ EUIPO atrada reģistrā 522 nepilnīgus ierakstus, kas tiek atsevišķi pārbaudīti un manuāli izlaboti. Tas arī paredz ieviest iekšējo kontroli nolūkā nodrošināt vajadzīgo datu konsekvenci un precizitāti.

53 EUIPO 2019. gada lietotāju apsekojuma rezultāti atklāja pieaugošu lietotāju neapmierinātību ar Apelāciju padomes lēmumu konsekvenci (apmierinātības līmenis zem 53 %). Lēmumu pieņemšanas konsekvence ir svarīgs elements ES preču zīmju un reģistrēto ES dizainparaugu sistēmu saskaņošanai. Ja konsekvence jurisdikcijas iestāžu lēmumos būtu lielāka, varētu panākt lielāku sistēmas efektivitāti, samazinot vajadzību iesniegt pārsūdzību un vest tiesvedību Tiesas Vispārējā tiesā.

Kritēriji attiecībā uz atsevišķa finansiālā atbalsta piešķiršanu dalībvalstīm ir nepilnīgi

54 Saskaņā ar ES preču zīmju regulu un pareizas finanšu pārvaldības principiem EUIPO ir atbildīgs par sadarbības īstenošanu starp ES iestādēm un NIPO, lai veicinātu prakses un instrumentu konverģenci preču zīmju un dizainparaugu jomā.

55 NIPO sadarbojas galvenokārt ar EUIPO, izmantojot Eiropas sadarbības projektus (ECP), kas ir iekļauti ikgadējos sadarbības nolīgumos. Ir īstenoti vai tiek īstenoti daudzi svarīgi sadarbības projekti, kuros ir cieši iesaistīts EUIPO un NIPO. Kopš 2020. gada EUIPO ir devis ieguldījumu dažos ECP, izmaksājot vienreizējus maksājumus, ko aprēķina katram saņēmējam atsevišķi.

56 ES Finanšu regulā noteikts, ka vienreizējo maksājumu pamatā jābūt taisnīgai, godīgai un pārbaudāmai aprēķina metodei, kas nodrošina pareizu finanšu pārvaldību. ES Finanšu regulā nav sniegti norādījumi par vienreizējo maksājumu aprēķināšanas metodiku.

57 Mēs konstatējām, ka EUIPO ieviestajai vienreizējo maksājumu aprēķināšanas metodikai (VII pielikums) bija šādi trūkumi:

1. pārbaudītie vēsturiskie dati par atsevišķiem saņēmējiem aptvēra tikai vienu gadu;
2. darbību klasifikācijā nav pietiekami nošķirti dažādi projektu veidi, tāpēc līdzīgus vienreizējus maksājumus piešķīra atšķirīgām darbībām; un
3. aprēķinot dienas vidējo likmi, NIPO ietvēra visu tā iekšējā personāla profilu algu, kas piedalās 2019. gada ECP projektos. Tomēr līdzīgiem projektiem bija atšķirīgs personāla profils.

58 Divi no sadarbības nolīgumos iekļautajiem ECP attiecās uz TMView un DesignView – publisku preču zīmju un dizainparaugu datubāzu – darbības izmaksām. Mēs konstatējām, ka darbības izmaksas nebija saistītas ar reālajām izmaksām par NIPO datubāzu uzturēšanu un datu sniegšanu par valstu preču zīmēm un dizainparaugiem.

59 Tāpat mēs atzīmējām, ka vidējās darbības izmaksas uz vienu dizainparaugu atlasītajās dalībvalstīs 2020. gadā ievērojami atšķīrās (sk. 4. tabulu), kas revidētajās dalībvalstīs rada nevienlīdzīgu situāciju.

Nepilnības lauksaimniecības produktu reģistrācijas procesā

60 ES tiesību akti nodrošina regulējumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produktu reģistrācijai ES līmenī, bet neaptver valsts pārbaudes posmu. Saskaņā ar subsidiaritātes principu katrai dalībvalstij ir savs rūpīgas pārbaudes process, bet tai jāievēro kritēriji un nosacījumi padziļinātai novērtēšanai, ko paredz attiecīgā shēma, kā noteikts tiesību aktos par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (46. punkts). Tāpat katra dalībvalsts var brīvi izlemt, vai iekasēt nodevu par reģistrācijas un kontroles procesiem.

Komisijas reģistrācijas procesu neefektivitāte

61 Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumus analizē un apstiprina katras dalībvalsts kompetentās iestādes, un pēc tam tos kopā ar apliecinošiem dokumentiem iesniedz Komisijai (VIII pielikums). Dalībvalstis šo informāciju iesniedz, izmantojot ES e-Ambrosia IT sistēmu vai e-pastu. Iesniegšana e-Ambrosia sistēmā nav obligāta attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, un dalībvalstis, kurās ir visvairāk pieteikumu, parasti izvēlas iesniegšanu pa e-pastu.

62 E-Ambrosia datubāzē ir iekļautas visas reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes – tostarp no trešām valstīm –, kas reģistrētas pēc tieša pieteikuma iesniegšanas Komisijai. Visi ar IT sistēmas starpniecību nosūtītie pieteikumi tiek automātiski augšupielādēti platformas publiskajā versijā. Tā kā visi pieteikumi ir jāpublicē eAmbrosia publiskajā versijā, Komisijai ir manuāli jāaugšupielādē e-pastā saņemtie pieteikumi. Tas rada papildu darbu Komisijas darbiniekiem, un var rasties kļūdas.

Ieilgušie valstu un Komisijas procesi ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pieteikumu analīzei un reģistrēšanai

63 Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procesiem dalībvalstīs vajadzētu būt bez šķēršļiem. Tāpēc valstu un Komisijas veiktās pārbaudes posmos, kas ietver prasības attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pieteikumu iesniegšanas, publicēšanas, pārsūdzības un reģistrācijas procesiem, jānosaka skaidri termiņi, un tiem jābūt pārredzamiem.

64 Lai pārbaudītu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apstiprināšanas termiņus un procesus atlasītajās dalībvalstīs, mēs atlasījām vairākus ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumus un grozījumus esošajās reģistrācijās (IX pielikums). Lai gan atlasītajās dalībvalstīs bija publicētas skaidras prasības attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas, publicēšanas, pārsūdzības un reģistrācijas procesiem, mēs atklājām, ka valstu tiesību aktos pieņemtie pārbaudes termiņi reti tika ievēroti un apstiprināšanas procesi ilga līdz pat 60 mēnešiem. Šo ilgo kavēšanos izraisīja sarežģītais lauksaimniecības produktu kvalitātes un specifisko īpašību nodrošināšanas process.

65 Attiecībā uz tiem pašiem Komisijas līmenī atlasītajiem paraugiem tika arī konstatēts ilgstošs apstiprināšanas process (X pielikums). Konstatētie 48 mēnešu kavējumi tika izskaidroti ar saņemto dokumentu sarežģītu analīzi un tulkošanu, kā arī ar ilgu kavēšanos, lai saņemtu dalībvalstu atbildes uz Komisijas uzdotajiem jautājumiem.

Atšķirības dalībvalstu īstenotajā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontrolē un Komisijas norādījumu trūkums

66 Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontroli veic saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm. Minētā regula neattiecas tikai uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un nenosaka standartizētus ES kontroles noteikumus attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Citi papildu tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontroli nav ierosināti un nav pieņemti.

67 Katra apmeklētā dalībvalsts bija ieviesusi savus kontroles noteikumus un procedūras. Dažas dalībvalstis reģistrācijas kontroli piemēroja pirms ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieteikuma apstiprināšanas valsts līmenī, savukārt citas to piemēroja pēc tam (reizi gadā vai ar atšķirīgiem intervāliem). Mēs konstatējām, ka kontroles procedūras un to biežums atlasītajās dalībvalstīs nav standartizēti un ka operatoriem piemērotā kontroles nodeva ievērojami atšķīrās — no bezmaksas līdz 300 EUR dienā.

68 Komisija organizē apmācību saskaņā ar iniciatīvu “Labāka apmācība drošākai pārtikai” un ikgadējus diskusiju seminārus ar dalībvalstīm par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontroli. Tomēr tā nav sniegusi oficiālus norādījumus par kontroles procedūrām, riska analīzi vai pārbaužu optimālo biežumu. Dalībvalstu atšķirīgā attieksme pret ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ražotājiem rada dažiem ražotājiem augstākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un pienākumus nekā citiem.

Kopumā sadarbība ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā ES norit raiti

69 EUIPO sadarbībā ar Komisiju administrē portālu (GIview), lai atvieglotu saziņu ar tiesībaizsardzības iestādēm. GIview ietver reģistrācijas datus no eAmbrosia un tās trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras ES aizsargā saskaņā ar starptautiskajiem un divpusējiem nolīgumiem, datus par kompetentajām iestādēm, kontroles struktūrām un ražotāju grupām, kā arī informāciju par produktiem, kas reģistrēti kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (fotoattēli, kartes, apraksti un saites uz ražotāju grupu tīmekļa vietnēm).

70 Attiecībā uz dalībvalstu veikto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu pārvaldību Komisija trīs reizes gadā sasauc ekspertu grupas, lai pārrunātu problēmas un labo praksi nozarē. Turklāt laikā no 2018. līdz 2020. gadam Komisija organizēja 17 mini darbseminārus ar dalībvalstīm. Mēs konstatējām, ka atlasīto dalībvalstu iestādes atzinīgi novērtēja šos darbseminārus un iespēju pārrunāt problemātiskus pieteikumus un atrisināt tos.

IĪT piemērošana nav optimāla

71 Intelektuālā īpašuma tiesības ir efektīvi un pienācīgi jāaizsargā, vienlaikus nodrošinot, ka piemērošanas pasākumi un procedūras nekļūst par šķēršļi likumīgai tirdzniecībai²². Tāpēc tiesību sistēmām IĪT piemērošanai dalībvalstīs jānodrošina augsts, līdzvērtīgs un viendabīgs IĪT aizsardzības līmenis iekšējā tirgū²³. Dalībvalstu muitas dienestiem jābūt iespējai aizturēt preces, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj IĪT, ko aizsargā ES un valstu tiesību akti. Lai apmierinātu šīs vajadzības, Komisijai un dalībvalstīm ir jāizveido stabila ES IĪT piemērošanas sistēma.

Direktīva par IĪT īstenošanu netiek vienādi piemērota

72 Komisijas mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgu tiesību aktu sistēmu pastāvēšanu visā ES, nodrošinot augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu IĪ aizsardzības līmeni iekšējā tirgū. Kā atzīts Padomes 2018. gada 1. marta secinājumos, Direktīvā par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu paredzētie pasākumi, procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi dalībvalstīs netiek piemēroti vienādi. Līdztekus norādījumiem^[24] par to, kā iekšējā tirgū novērst IĪ aizsardzības nevienveidīgo līmeni, Komisija ir izveidojusi jaunu ekspertu grupu rūpnieciskā īpašuma politikas jautājumos, kas attiecas uz piemērošanu, un gatavo ES instrumentu kopumu cīņai pret viltošanu.

73 Komisijas pienākums ir uzraudzīt, vai dalībvalstis savos tiesību aktos pilnībā un pareizi transponē Direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Tomēr, kā atzīts 2017. gada novērtējumā par Direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un 2017. gada atbalsta pētījumā, revidētajās dalībvalstīs tika konstatētas vairākas nepilnības saistībā ar Direktīvas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu transponēšanas neatbilstību vai daļēju neatbilstību. Šāda situācija, kad kavēšanās turpinās, ir nepilnība, kuras dēļ IĪ aizsardzība vienotajā tirgū ir atšķirīga.

74 Mēs konstatējām, ka Direktīva par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu neatbilst digitālā laikmeta vajadzībām. Šajā sakarā Komisija ir ierosinājusi Digitālo pakalpojumu aktu (DSA), kas, domājams, palīdzēs cīņā pret nelegālu saturu tiešsaistē, precizējot E-komercijas direktīvā paredzēto atbildības režīmu un palielinot tiešsaistes platformu pienācīgas pārbaudes pienākumus. Tomēr DSA priekšlikums paredz tikai lielāku atbildību lielajām platformām; citi starpnieki joprojām būs atbrīvoti no atbildības. Pamatojoties uz DSA noteikumiem, Komisija izveidos ES instrumentu kopumu cīņai pret viltošanu, kas precizēs rīcībspēku, tostarp tiešsaistes platformu, lomu un pienākumus.

IĪT muitas darba regulējumā trūkst svarīgu elementu

75 Komisijas uzdevums ir atbalstīt mūsdienīgas, saskaņotas pieejas muitas kontrolei un muitas sadarbībai. Tai jācenšas panākt augsta līmeņa aizsardzību ES iekšējā tirgū, it īpaši, lai novērstu tirdzniecības novirzīšanu un preču viltošanu Eiropas Savienībā. Drošā IĪT muitas darbā jāņem vērā arī saistības un atbildība par preču iznīcināšanu. Mēs pārbaudījām ES IĪT muitas darba regulējumu un to, kā tas tika īstenots piecās atlasītajās dalībvalstīs.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir mainīga

76 Saskaņā ar Regulu par muitas darbu muitas rīcībai attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj IĪT, jāattiecas uz precēm, kuras ir vai kurām vajadzētu būt muitas uzraudzībā un kontrolē, proti:

1. ja tās ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, eksportam vai reeksportam;
2. ja tās tiek ievestas Savienības muitas teritorijā vai izvestas no tās;
3. tiek pakļautas īpašai procedūrai.

77 Komisija paziņojumā²⁵ paskaidroja, ka muitas veiktie IĪT piemērošanas pasākumi ir atļauti tikai attiecībā uz precēm no trešām valstīm, kuras paredzēts laist pārdošanā Eiropas Savienībā, izņemot attiecībā uz ES un valstu preču zīmēm. Ar preču zīmju paketi²⁶, kas stājās spēkā 2016. gadā, tika paplašināta ES preču zīmes vai valsts preču zīmes īpašnieka tiesību aizsardzība, pat ja preces nav paredzētas laišanai vienotajā tirgū. Tātad IĪT aizsardzība, ko paredz Regula par muitas darbu, nav vienāda visām intelektuālā īpašuma tiesībām un visām precēm, kas nonākušas muitas uzraudzībā un kontrolē. Komisija nav atjauninājusi visus ES IĪ materiālo tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām ES IĪT.

78 Regula par muitas darbu neattiecas uz nekomerciālām precēm, kas atrodas ceļotāju personiskajā bagāžā (1. panta 4. punkts). “Nekomerciālu preču” interpretācija ir katras dalībvalsts ziņā. Mēs pamanījām, ka atlasītās dalībvalstis tās interpretē dažādi, tāpēc intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība nav vienmērīga.

Nav kopējas IĪT riska pārvaldības un kontroles stratēģijas

79 Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu muitas dienesti var veikt jebkādu kontroli, ko tie uzskata par vajadzīgu ārpussavienības precēm, kas ievestas Savienības muitas teritorijā. Šai kontrolei jābūt samērīgai, un tā jāveic saskaņā ar riska analīzes kritērijiem. Tomēr mēs atzīmējām, ka Komisija vēl nav izstrādājusi kopēju IĪT riska pārvaldības sistēmu, ES muitas kontroles stratēģiju attiecībā uz IĪT pārkāpumiem vai IĪT riska profilus. Turklāt mēs konstatējām, ka no piecām atlasītajām dalībvalstīm tikai Francijai bija valsts intelektuālā īpašuma tiesību riska pārvaldības stratēģija vai kontroles stratēģija attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem.

ES ir dažāda viltotu preču iznīcināšanas prakse

80 Atbilstoši standarta procedūrai saskaņā ar regulu²⁷, ja muitas kontroles laikā rodas aizdomas, ka preces varētu būt viltotas, lēmuma saņēmējam (tiesību subjektam) un preču turētājam (vai deklarētājam) nosūta paziņojumu. Pamatojoties uz atbildēm, kas jāsaņem 10 darba dienu laikā, tiek pārbaudīti iznīcināšanas nosacījumi. Kad visi nosacījumi ir izpildīti, tiek pieņemts lēmums par iznīcināšanu. Ja aizdomas nav pamatotas (vai tiesību subjekts nevēlas rīkoties), preces tiek izlaistas. Ja preču deklarētājs vai turētājs iebilst pret iznīcināšanu, tiesību īpašniekam ir jāuzsāk procedūra, lai konstatētu pārkāpumu.

81 Regulā par muitas darbu ir paredzēta arī vienkāršota procedūra nelielu pasta vai kurjerpasta sūtījumu iznīcināšanai. Pēc pieprasījuma, ko iesniegusi persona, kas saņēmusi lēmumu par pieteikuma apmierināšanu, preces drīkst iznīcināt ar vienīgā deklarētāja vai preču turētāja nepārprotamu vai prezumētu piekrišanu. Revīzijas periodā 23 dalībvalstis jeb 85 % no dalībvalstīm izmantoja mazo sūtījumu procedūru. Turklāt divas citas dalībvalstis neizmantoja mazo sūtījumu procedūru, bet gan uzsāka valsts kriminālprocesu. Divas dalībvalstis revīzijas periodā neizmantoja mazo sūtījumu procedūru vai līdzīgu procedūru. Dažas no izvēlētajām dalībvalstīm uzskata, ka Regulā par muitas darbu sniegtā mazu sūtījumu definīcija ir pārāk ierobežojoša, ņemot vērā e-komercijas apjoma pieaugumu, un tas kavē muitas darbu IĪT piemērošanā.

82 Viena izvēlētā dalībvalsts mazo sūtījumu procedūras vietā izmanto īpašu konfiskācijas procedūru, kas neietilpst regulas darbības jomā. Mazu sūtījumu gadījumā konfiskācijas procedūra ir īpaši efektīvs un ātrs līdzeklis tādu preču izņemšanai no tirgus, par kurām ir aizdomas, ka to realizēšana pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Izmaksas, kas radušās konfiskācijas procedūras rezultātā, netiek prasītas no tiesību subjektiem, bet tās sedz muitas dienesti.

83 Regulā par muitas darbu sniegti fakultatīvi noteikumi attiecībā uz iznīcināšanas izmaksām, tāpēc ES tiek īstenota atšķirīga prakse. Kā teikts Komisijas ziņojumā par iepriekš minētās regulas īstenošanu, aptuveni 85 % dalībvalstu pieprasa lēmuma saņēmējam segt izmaksas par iznīcināšanu saskaņā ar standarta procedūru. Aptuveni 46 % dalībvalstu pieprasa lēmuma saņēmējam segt iznīcināšanas izmaksas gan saskaņā ar standarta, gan mazo sūtījumu procedūrām. Divas dalībvalstis par standarta procedūru sedz izmaksas, kas tām radušās, veicot darbības attiecībā uz preču uzglabāšanu un iznīcināšanu saskaņā ar Regulu par muitas darbu. Dažas dalībvalstis attiecībā uz iznīcināšanas izmaksām mazo sūtījumu procedūras ietvaros rīkojas ad hoc veidā.

84 Iznīcināšanas un uzglabāšanas izmaksas var būt ļoti augstas, tāpēc tiesību turētāji var novilcināt rīcību. Turklāt bīstamo preču (piemēram, dzesētājgāzes vai pesticīdu) iznīcināšanai ir vajadzīga dārga apstrāde un īpašas iekārtas, kas nav pieejamas visās dalībvalstīs, pat ja tiesību turētājs vēlas par to maksāt. Dažās valstīs ārpus ES, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, iznīcināšanas izmaksas sedz federālā valdība, izmantojot fondu, ko finansē no naudas sodiem un atsavinātajiem aktīviem par IĪT pārkāpumiem. Tā kā dalībvalstīs tiek īstenota dažāda prakse attiecībā uz iznīcināšanas izmaksām, tad rodas arī atšķirīga attieksme pret tiesību turētājiem.

Nav saskaņotas sistēmas, kā noteikt sodus un sankcijas par IĪT pārkāpumiem

85 Muitas dienesti var noteikt sankcijas lēmuma saņēmējiem.

86 Arī valstu muitas tiesību akti paredz muitas sankcijas deklarētājam un preču turētājam un/vai to pārstāvim. Sankcijas par intelektuālā īpašuma materiālo tiesību pārkāpumiem dalībvalstīs nav saskaņotas.

87 Dažās dalībvalstīs sankcijas par intelektuālā īpašuma materiālo tiesību un valstu muitas tiesību aktu pārkāpumiem nav pietiekami preventīvas un varētu būt stimuls novirzīt tirdzniecību.

Dažādas metodes ziņošanai par IĪT pārkāpumiem

88 Tā kā Regulā par muitas darbu nav noteikts termiņš, lai ES mēroga Viltošanas un pirātisma apkarošanas informācijas sistēmā (COPIS) ziņotu par aizturēšanu, dalībvalstīs tiek īstenota atšķirīga prakse.

89 Kopīga saskarne starp COPIS un AFIS (OLAF Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma) ļauj automātiski pārsūtīt datus par precēm, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības un kuras tiek aizturētas, no COPIS uz OLAF Muitas informācijas sistēmu šādām precēm (CIS+). Tomēr lielākā daļa dalībvalstu neievada datus CIS+ (tikai deviņas dalībvalstis pārsūtīja informāciju uz CIS+, tātad tikai 9 % COPIS gadījumu). Tātad dalībvalstis lielākoties neizmanto šo mehānismu, lai gan tas ir ieviests.

90 Nav konkrēta horizontāla rīka informācijas apmaiņai par IĪT piemērošanu ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs. Komisija nekad nav pieņēmusi īstenošanas aktus, lai noteiktu vajadzīgos praktiskos pasākumus attiecībā uz datu un informācijas apmaiņu ar trešām valstīm.

Dalībvalstu muitas kontrolē ir nepilnības

91 Regulā par muitas darbu noteikts, ka valstu muitas iestādēm jāveic IĪT piemērošanas kontrole un konsekventi jāziņo par preču aizturēšanu.

92 Analizējot, pārskatot un pārbaudot spēkā esošo sistēmu un procedūru galvenos komponentus, mēs pārbaudījām Regulas par muitas darbu īstenošanu piecās izvēlētajās dalībvalstīs. Šajā nolūkā izmantojām nejaušo izlasi, ko veidoja pieprasījumi rīkoties (AFA) un aizturēšanas gadījumi, par kuriem ziņots COPIS. Kopumā izvēlētajām dalībvalstīm bija atbilstoši riska analīzes rīki, un AFA apstrāde un muitas pasākumu piemērošana attiecībā uz precēm, ar kurām pārkāpj IĪT, notika apmierinoši. Tomēr muitas kontroles īstenošanā mēs konstatējām šādus ierobežojumus:

1. četras dalībvalstis pieņēma intervences sliekšņus, ko tiesību subjekti bija iekļāvuši AFA, bet kas nav precizēti Regulā par muitas darbu²⁸;
2. trīs dalībvalstīs tika konstatēti atbilstības trūkumi attiecībā uz termiņu, kādā sniegt paziņojumu lēmumu saņēmējiem/pieteikumu iesniedzējiem un preču deklarētājiem/turētājiem;
3. divas dalībvalstis neizmantoja COPIS-AFIS saskarni (CIS+); un
4. dalībvalstis bija izstrādājušas atšķirīgu ziņošanas praksi un noteikušas atšķirīgus termiņus.

93 Direktīvas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu nevienmērīga īstenošana un ierobežojumi attiecībā IĪT muitas piemērošanas kontroles īstenošanu dalībvalstīs ietekmē ES IĪT piemērošanu un cīņu pret viltojumiem. Mēs uzskatām, ka IĪT aizsardzība ES atšķiras atkarībā no importēšanas vietas. Tāpēc pastāv risks, ka krāpnieki un viltotāji novirzīs tirdzniecību, lai Eiropas Savienībā izvēlētos tādas vietas, kurās kontrole ir vājāka un sankcijas ir vieglākas.

Secinājumi un ieteikumi

94 Vispārīgi mēs secinām, ka ES intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēma kopumā ir un stabila un pārdomāta, lai gan joprojām ir trūkumi. Mēs sniedzam ieteikumus, lai uzlabotu IĪT tiesisko regulējumu, tā īstenošanu un piemērošanu.

95 Dizainparaugu direktīvas mērķis bija saskaņot dalībvalstu dizainparaugu aizsardzības tiesību aktus nolūkā izveidot ES dizainparaugu sistēmu. Lai to izdarītu, ir nepieciešams pilnīgs un atjaunināts tiesiskais regulējums, kas saskaņo dizainparaugu regulas un dizainparaugu direktīvas noteikumus. Tomēr mēs konstatējām, ka starp ES dizainparaugu un valstu dizainparaugu sistēmām pastāv atšķirības attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas, pārbaudes un publicēšanas procesiem. Turklāt mēs konstatējām, ka nav tiesiskā regulējuma ar lauksaimniecību nesaistīto produktu aizsardzībai (sk. 26.–35., 46. un 47. punktu).

96 Eiropas Savienības IĪT piemērošanas sistēma ir izveidota un darbojas pareizi. Tomēr mēs konstatējām, ka šajā regulējumā un tā īstenošanā ir dažas nepilnības, piemēram, dalībvalstis pieņem intervences sliekšņus, kas nav noteikti regulā, un mazu sūtījumu definīcija ir šaura (sk. 76.–78., 81. un 92. punktu).

1. ieteikums. Pilnveidot un atjaunināt Eiropas Savienības IĪT tiesisko regulējumu

Komisijai jāsagatavo tiesību aktu priekšlikumi, lai:

1. nodrošinātu ar lauksaimniecību nesaistīto produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;
2. paplašinātu ES preču zīmju aizsardzības piemērošanu, attiecinot to uz visām ES intelektuālā īpašuma tiesībām, noteiktu intervences sliekšņus un paplašinātu mazo sūtījumu definīciju.

Termiņš: 2025. gada beigas.

97 Mēs secinājām, ka nav skaidras metodikas ES nodevu noteikšanai, tāpēc nodevu līmenis rada uzkrātos pārpalikumus. Turklāt mēs konstatējām nepilnības tiesību aktos attiecībā uz EUIPO pārvaldības un pārskatatbildības sistēmu (sk. 19.–25. un 36.–41. punktu).

2. ieteikums. Izvērtēt pārvaldības kārtību un nodevu noteikšanas metodiku

Komisijai saistībā ar EUIPO un tā darba prakses ietekmes, efektivitātes un lietderības novērtējumu (saskaņā ar ESPZR 210. pantu) jāizvērtē pārvaldības kārtība un skaidras metodikas trūkums nodevu noteikšanai, kā norādīts šajā ziņojumā.

Termiņš: 2025. gada beigas.

98 Uzskatām, ka EUIPO ir izpildījusi tai uzticētos uzdevumus attiecībā uz ES preču zīmju un dizainparaugu administrēšanu un popularizēšanu. Tātad tas ir devis labu ieguldījumu ES preču zīmju un dizainparaugu aizsardzībā (sk. 48. punktu).

99 EUIPO ir izstrādājis sistēmu sadarbībai ar dalībvalstīm, lai veicinātu prakses un instrumentu konverģenci, izmantojot sadarbības nolīgumos iekļautos projektus. Tomēr mēs konstatējām, ka trūkst norādījumu par vienreizējo maksājumu aprēķināšanas metodiku, ka ir nepilnības darbības izmaksu jautājumā un atšķirības dalībvalstu starpā (sk. 54.–59. punktu).

3. ieteikums. Uzlabot finansēšanas, kontroles un novērtēšanas sistēmas

EUIPO jānodrošina:

1. pamatota metodika vienreizējo maksājumu aprēķināšanai;
2. pienācīgs pamatojums ES preču zīmju un dizainparaugu ES publisko datubāzu darbības izmaksām; kā arī
3. jāuzlabo Eiropas sadarbības projektu novērtēšanas sistēmas.

Termiņš: 2023. gada beigas.

100 Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas īstenošanu joprojām konstatējamas ar reģistrāciju un kontroli saistītas problēmas. Uzskatām, ka ļoti ilgais ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apstiprināšanas process rada nevajadzīgu šķērsli ražotājiem, kuri vēlas reģistrēt norādi. Turklāt dalībvalstu atšķirīgā attieksme pret ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ražotājiem rada dažiem ražotājiem augstākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un pienākumus nekā citiem. (sk. 60.–68. punktu).

4. ieteikums. Uzlabot ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas

Komisijai laikus jāanalizē un jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pieteikumi un jāsniedz dalībvalstīm oficiālas pamatnostādnes par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kontroli.

Termiņš: 2025. gada beigas.

101 Direktīvas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu nevienmērīga īstenošana un ierobežojumi attiecībā uz IĪT muitas piemērošanas kontroli dalībvalstīs negatīvi ietekmē īstenošanu un cīņu pret viltojumiem. Uzskatām, ka IĪT aizsardzība Eiropas Savienībā atšķiras atkarībā no importēšanas vietas un ka Eiropas Savienībā tiek īstenota atšķirīga prakse viltotu preču iznīcināšanai. Tas attiecās uz maziem sūtījumiem un bīstamiem produktiem (sk. 72., 74., 79.–84. un 88.–93. punktu).

5. ieteikums. Uzlabot IĪT piemērošanas sistēmu

Komisijai ir

1. jāizstrādā kontroles stratēģija, kuras pamatā ir intelektuālā īpašuma tiesību riska pārvaldība;
2. labāk jāuzrauga Direktīva par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un muitas darba izpilde dalībvalstīs; un
3. jānosaka standarti attiecībā uz ziņošanas pasākumiem.

Termiņš: 2023. gada beigas.

Šo ziņojumu 2022. gada 15. martā Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.

Pielikumi

I pielikums. Intelektuālā īpašuma tiesību stūrakmeņi

Starptautiskais satvars

• Parīzes Konvencija rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai (1883. gads)
• Bernes Konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (1886. gads)
• Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 27. panta 2. punkts
• Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem

Eiropas Savienības satvars

• ES Pamattiesību hartas 17. panta 2. punkts

ES tiesiskais regulējums attiecībā uz preču zīmēm

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm
• Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/625 (2018. gada 5. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi un atceļ Deleģēto Regulu (ES) 2017/1430
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/626 (2018. gada 5. marts), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2017/1431
• Apelācijas padomju prezidija 2020. gada 27. februāra Lēmums par Apelācijas padomju reglamentu
• Nicas Nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām

ES tiesiskais regulējums attiecībā uz dizainparaugiem

• Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/71/EK (1998. gada 13. oktobris) par dizainparaugu tiesisko aizsardzību
• Komisijas Regula (EK) Nr. 2245/2002 (2002. gada 21. oktobris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem
• Komisijas Regula (EK) Nr. 2246/2002 (2002. gada 16. decembris) par nodevām, kas maksājamas Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) par Kopienas dizainparaugu reģistrēšanu

ES tiesiskais regulējums attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 992/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91
• Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 664/2014 (2013. gada 18. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 attiecībā uz Savienības simbolu izveidi aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un garantētām tradicionālām īpatnībām un attiecībā uz dažiem noteikumiem saistībā ar iegūšanas avotu, dažiem procedūras noteikumiem un dažiem papildu pārejas noteikumiem
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014 (2014. gada 13. jūnijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām
• Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/33 (2018. gada 17. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, lietošanas ierobežojumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, aizsardzības anulēšanu un marķēšanu un noformēšanu
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/34 (2018. gada 17. oktobris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemēro attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo apzīmējumu aizsardzības pieteikumiem vīna nozarē, iebilduma procedūru, grozījumiem produktu specifikācijās, aizsargāto nosaukumu reģistru, aizsardzības anulēšanu un simbolu izmantošanu un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz pienācīgu pārbaužu sistēmu
• Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1235 (2021. gada 12. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/787 papildina ar noteikumiem par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumiem, produkta specifikācijas grozījumiem, reģistrācijas anulēšanu un reģistru
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1236 (2021. gada 12. maijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 piemērojama attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumiem, iebildumu procedūru, produkta specifikācijas grozījumiem, reģistrācijas anulēšanu, simbola izmantošanu un kontroli
• Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2020/198 (2020. gada 13. februāris), ar ko paredz noteikumus par to, kā attiecībā uz reģistra izveidi ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras aizsargātas aromatizēto vīna produktu nozarē, un esošo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu iekļaušanu minētajā reģistrā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 251/2014

Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas regulējums

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1352/2013 (2013. gada 4. decembris), ar ko izveido veidlapas, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (pārstrādāta versija)
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris ) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Brisele I pārstrādāta versija)
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs), par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs ) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II)
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 386/2012 (2012. gada 19. aprīlis) par tādu uzdevumu uzticēšanu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi), kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tostarp par publiskā un privātā sektora pārstāvju sapulcēšanu Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrā (Dokuments attiecas uz EEZ)
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts), par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem (Oficiālo kontroļu regula)

II pielikums. Valstu tiesību akti, ar kuriem transponē Preču zīmju direktīvu

III pielikums. Preču zīmes: dalībvalstu administratīvie termiņi

IV pielikums. Valstu tiesību akti, ar kuriem transponē ES dizainparaugu direktīvu

V pielikums. Dizainparaugi: dalībvalstu administratīvie termiņi

VI pielikums. Dalībvalstu dizainparaugi: nodevas un nodevu struktūra (2021. gada 1. janvārī)

VII pielikums. Kritēriji, ko EUIPO izmanto, lai aprēķinātu vienreizējos maksājumus

Reklāmas pasākumi. Metode ir balstīta uz pieeju “no NIPO uz NIPO”, atsaucoties uz sertificētiem vai revidējamiem datiem par NIPO 2018. gada darbību izpildi. Tiek aprēķināta vidējā summa, ņemot vērā kopējo izmaksāto summu pa kategorijām un 2018. gadā veikto darbību skaitu pa kategorijām. Tiek definētas trīs kategorijas: 1) informācijas sniegšana un konsultēšana, 2) izplatīšanas pasākumi un 3) novērošanas centra pasākumi: izpratnes veidošanas un īstenošanas darbības/pasākumi.

Dienas likmes. Metodes pamatā ir likmes, ko katrs NIPO norādījis, lai segtu pūliņus, kas saistīti ar projektu īstenošanu, darbībām un darba grupu dalību 2019. gada sadarbības nolīgumos. Ir aprēķināta vidējā likme katram NIPO, ņemot vērā visas katra NIPO norādītās likmes no visiem iekšējā personāla profiliem.

Cilvēkdienu skaits darbībās. Metodei izmanto nepieciešamās intensitātes novērtējumu, ņemot vērā katras darbības sarežģītības pakāpi un pieejamo informāciju par iepriekšējā gada darbības rezultātiem. Nepieciešamā intensitāte ir šāda: 1) NIPO dalība darba grupās – deviņas cilvēkdienas, 2) sadarbības tīkla projekta valodas pārbaude – 36 cilvēkdienas, 3) kopējās prakses uzturēšana – 30 cilvēkdienas un 4) Novērošanas centra Tiesu prakses projekts – 20 cilvēkdienas.

VIII pielikums. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikuma pamatojuma dokumenti

Katra dalībvalsts ir ieviesusi savu šādas pārbaudes procesu, un dalībvalstīs tiek īstenoti atšķirīgi pasākumi un procedūras. Turklāt katra dalībvalsts lemj par to, vai iekasēt nodevu par reģistrācijas un kontroles procesiem, un šajā ziņā nav saskaņotas pieejas ES līmenī. Ar dažādiem tiesību aktiem Komisija ir izstrādājusi saskaņotus noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu procesiem, proti, procedūrām, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu iebildumu veidu un noformējumu, grozījumu pieteikumiem un jau reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu anulēšanu. Valsts iestādes Komisijai iesniedz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieprasījumus kopā ar šādiem pamatojuma dokumentiem:

1. dalībvalsts deklarāciju par attiecīgās shēmas nosacījumiem;
2. informāciju par visiem pieņemamiem paziņojumiem par iebildumiem, kas saņemti valsts iebildumu iesniegšanas posmā;
3. informāciju par valsts pagaidu aizsardzību;
4. informāciju par jebkādu valsts tiesvedību, kas var ietekmēt reģistrācijas procedūru (vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni – “piadina noteikums”); un
5. informāciju par kompetento iestādi un, ja iespējams, par kontroles struktūru.

IX pielikums. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Apstiprināšanas process Komisijas līmenī

1. Pēc pieteikumu saņemšanas Komisija:
   
   
   • pārbauda pieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. pantu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem; Deleģētās regulas (ES) 2019/33 10. pantu attiecībā uz vīna produktiem; Regulas (ES) Nr. 787/2019 26. pantu attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un Regulas (ES) Nr. 251/2014 14. pantu attiecībā uz aromatizētajiem vīniem, lai novērtētu, vai tie atbilst normatīvajām prasībām;
   • vajadzības gadījumā no pieprasītājas dalībvalsts sešu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas (termiņu pagarina, ja ir vajadzīgi papildu paskaidrojumi) lūdz paskaidrojumus;
   • ja pārbaudes atzinums ir pozitīvs, tiek veikta pirmā publikācija ES Oficiālā Vēstneša C sērijā, ļaujot ieinteresētajām personām, kas atrodas ārpus pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts, iebilst divu mēnešu laikā attiecībā uz vīna un aromatizēto vīnu nozari un triju mēnešu laikā attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārtikas produktiem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (ar diviem papildu mēnešiem pamatota iebilduma paziņojuma iesniegšanai);
   • ja saņemtie iebildumi nav pieņemami vai vēlāk tiek atsaukti, vai iebildumi netiek saņemti, ģeogrāfiskās izcelsmes norādi reģistrē ar regulu, kas publicēta ES Oficiālā Vēstneša L sērijā;
   • ja pārbaudes atzinums ir negatīvs, Komisija pieņem lēmumu par noraidījumu (Regulas 1151/2012 52. panta 1. punkts, Regulas 1308/2013 97. panta 4. punkts, Regulas 2019/787 30. panta 1. punkts). Par šādu lēmumu balso atbildīgā komiteja.
2. Ja tiek saņemti pieņemami iebildumi, starp pieteikuma iesniedzēju un iebildumu iesniedzēju(-iem) tiek uzsākta izlīguma procedūra (trīs mēneši apspriedēm ar iespējamu triju mēnešu pagarinājumu), tādējādi nodrošinot šādas iespējas:
   
   
   • ja puses vienojas, nemainot pieteikuma būtību, ģeogrāfiskās izcelsmes norādi reģistrē;
   • ja panāk vienošanos, kas paredz izmaiņas pieteikuma būtībā, pārbaudes procesu veic atkārtoti;
   • ja vienošanos nepanāk, Komisijai ir jāpieņem pozitīvs vai negatīvs galīgais lēmums un apstiprināšanas nolūkos jāiesniedz īstenošanas regula dalībvalstu izveidotajā Kvalitātes komitejā.
3. Lai izvairītos no dalībvalstu kompetento iestāžu un Komisijas veiktās analīzes dublēšanās, Komisija rūpīgi pārbauda saņemtos pieteikumus nolūkā nodrošināt, ka tiek ievēroti Savienības tiesību akti, netiek pieļautas acīmredzamas kļūdas un tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses ārpus dalībvalsts, kurā ir iesniegts pieteikums. Praksē Komisija pārbauda tikai vienoto dokumentu (kas ietver produkta specifikāciju un tehnisko īpašību kopsavilkumu).
4. Vienotais dokuments ir dokuments, kuru apstiprināšanas gadījumā ir paredzēts publicēt ES Oficiālajā Vēstnesī. Ja Komisija konstatē neatbilstības, kļūdas vai neskaidru tekstu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij nosūta e-pasta ziņojumu. Publicēto vienoto dokumentu tulko visās ES oficiālajās valodās. Pieteikuma iesniedzēju nosūtītās produkta specifikācijas (kurās sīki izklāstīti visi ar ražošanu saistītie tehniskie procesi) ir izstrādātas pieteikuma iesniedzēja valsts valodā.

X pielikums. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, pieteikumi 2017.–2020. gada periodā

1. Laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam Komisija saņēma 211 pieteikumus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm aizsargātu produktu ES reģistrācijai. Attiecīgajā periodā Komisija reģistrēja 57 produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un publicēja 18 iebildumus. Pārējie 136 pieteikumi (64 %) bija dažādos analīzes posmos. 57 reģistrēto pieteikumu analīze ilga no deviņiem līdz 49 mēnešiem, un Komisija kavēšanos saistīja ar tādiem jautājumiem kā dokumentu tulkošanas nepieciešamība, IT jautājumi un personāla skaita samazināšana.

   

   Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

2. Mēs izraudzījāmies 22 pieteikumus ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijai apmeklētajās dalībvalstīs, no kuriem 14 bija iesniegti Komisijai, bet pārējos analizēja valstu iestādes. Komisija apstiprināja septiņus pieteikumus, kuru analīze ilga 16 līdz 48 mēnešus no pieteikuma iesniegšanas. Attiecībā uz septiņiem apstiprinātajiem pieteikumiem kopējais analīzes periods (ieskaitot sākotnējo valsts pārbaudi) ilga no 20 līdz 56 mēnešiem. Attiecībā uz diviem no 14 pieteikumiem Komisija neievēroja sākotnējo sešu mēnešu termiņu²⁹ analīzei un jautājumiem, kas adresējami pieteikuma iesniedzējām dalībvalstīm, tādējādi, iespējams, aizkavējot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procesu.

   

   Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

3. Apmeklētajās dalībvalstīs mēs izraudzījāmies 22 pieteikumus par iepriekš reģistrētas ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes grozīšanu, un no tiem 18 tika iesniegti Komisijai, bet pārējos analizēja valstu iestādes. Komisija apstiprināja 11 pieteikumus, un to analīze ilga trīs līdz 48 mēnešus no pieteikuma iesniegšanas. Attiecībā uz 11 apstiprinātajiem pieteikumiem kopējais analīzes periods (ieskaitot valsts pārbaudes) ilga no sešiem līdz 60 mēnešiem. Attiecībā uz pieciem no 18 pieteikumiem Komisija neievēroja sākotnējo sešu mēnešu termiņu analīzei un jautājumiem, kas adresējami pieteikuma iesniedzējām dalībvalstīm, tādējādi, iespējams, aizkavējot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procesu.

Saīsinājumi

AFA: pieprasījums rīkoties

AFIS: OLAF Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma

AGRI ĢD: Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

BoA: Apelācijas padome

BUDG ĢD: Budžeta ģenerāldirektorāts

CA: Sadarbības nolīgums

COPIS: ES mēroga Viltošanas un pirātisma apkarošanas informācijas sistēma

DSA: Digitālo pakalpojumu akts

ECP: Eiropas sadarbības projekts

Eiropols: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

EUIPO: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

GDR: galvenais darbības rādītājs

GROW ĢD: Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts

HIPO: Ungārijas Intelektuālā īpašuma birojs

IĪ: intelektuālais īpašums

IĪT: intelektuālā īpašuma tiesības

INPI: Francijas Nacionālais rūpnieciskā īpašuma institūts

IPRED: Direktīva par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

NIPO: Nacionālais intelektuālā īpašuma birojs

OLAF: Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai

OSIM: Rumānijas Izgudrojumu un preču zīmju valsts birojs

PTO: Pasaules Tirdzniecības organizācija

SANTE ĢD Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts

SMART rādītāji: rādītāji, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, reālistiski un ar noteiktu termiņu

SPB: Lietuvas Valsts patentu birojs

TAXUD ĢD: Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts

Glosārijs

Deklarētājs: persona, kas iesniedz muitas deklarāciju pati savā vārdā, vai persona, kuras vārdā tiek iesniegta šāda deklarācija.

Dizainparaugs: ražojuma izskats, kas izriet no tā dekoratīvajiem vai estētiskajiem aspektiem, kurus var veidot trīsdimensiju elementi (forma vai virsma) vai divdimensiju elementi (raksti, līnijas vai krāsa).

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes: marķējums, ko var izmantot tikai tad, ja produkts ir no konkrētas izcelsmes vietas, tam ir noteiktas īpašības un tas atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem.

Intervences slieksnis: robežvērtība, ko tiesību subjekti pieprasa muitas darba ierobežošanai attiecībā uz viltotu preču daudzumu, kas pārsniedz noteiktu līmeni.

ISO 10 002: norādījumi sūdzību izskatīšanas procesam saistībā ar produktiem un pakalpojumiem organizācijā, ieskaitot plānošanu, projektēšanu, izstrādi, darbību, uzturēšanu un uzlabošanu.

ISO 9001: standarts, kura pamatā ir vairāki kvalitātes vadības principi, tostarp spēcīga orientācija uz klientu, augstākās vadības motivācija un ietekme, procesa pieeja un pastāvīga uzlabošana.

Klase: formāla kategorija, kas definē preces un/vai pakalpojumus.

Mazs sūtījums: pasta vai kurjerpasta sūtījums, kurā ir trīs vienības vai mazāk, vai kura bruto svars nepārsniedz 2 kilogramus.

OBI: Grieķijas rūpnieciskā īpašuma organizācija.

Patents: juridiskais nosaukums, ko var piešķirt jebkuram tehniskam izgudrojumam, kas ir jauns, ietver “izgudrojuma soli” un ir jutīgs pret rūpniecisku pielietojumu.

Pirātisms: ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargāta darba neatļauta kopēšana vai izmantošana.

Preču zīme: zīme vai simbols, ko izmanto, lai atšķirtu uzņēmuma produktus vai pakalpojumus, un ko var reģistrēt aizsardzības nolūkā.

Remonta klauzula: tās mērķis ir ierobežot aizsardzību rezerves daļām, ko izmanto izstrādājuma remontam. Tā paredzēta nolūkā novērst tādu tirgu izveidi pašu vajadzībām, kuros ir ierobežots skaits konkurētspējīgu piegādātāju (piemēram, automobiļu tirgi). Rezerves daļu izmantošanas liberalizācijai jārada lielāka konkurence tehniskās apkopes pakalpojumu tirgū, nodrošinot lielāku izvēli un zemākas cenas patērētājiem.

Tiesību subjekts: intelektuālā īpašuma tiesību subjekts, persona, kas ir licencēta izmantot intelektuālo īpašumu, vai tās pilnvarots pārstāvis.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61056

EUIPO atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61056

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61056

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Mihaila Kozlova vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP locekle Ildikó Gáll-Pelcz, atbalstu sniedza locekļa biroja vadītāja Claudia Kinga Bara, locekļa biroja atašejs Zsolt Varga, atbildīgais vadītājs John Sweeney, darbuzdevuma vadītājs Benny Fransen, revidenti Dan Danielescu, Joaquin Hernandez Fernandez, Carlos Soler Ruiz un Esther Torrente Heras. Grafiskā dizaina atbalstu nodrošināja Giuliana Lucchese.

Beigu piezīmes

 ¹ Intelektuālā īpašuma tiesību definīcija, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija.

² Status Report on IPR Infringement, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), 2020. gada jūnijs.

³ Viral marketing - Counterfeits, substandard goods and intellectual property crime in the COVID-19 pandemic, Eiropols, 2020. gada 17. aprīlis.

⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45.–86. lpp.).

⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā (OV L 181, 29.6.2013., 15.–34. lpp.).

⁶ Padomes secinājumi par ES Muitas rīcības plānu 2018.–2022. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus (OV C 24, 21.1.2019., 3. lpp.).

⁷ Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai.

⁸ 9. apsvērums, Preču zīmju direktīva.

⁹ Termiņš bija 2019. gada 14. janvāris.

¹⁰ 70. panta 4. punkts.

¹¹ ESPZR, 176. panta 2. punkts.

¹² ES preču zīmju regulas 153., 157. un 171. pants.

¹³ Sk. ESPZR 153., 157., 172. un 176. punktu.

¹⁴ Lēmums BC-19–07.

¹⁵ Skatīt cita starpā ERP Atzinumu Nr. 3/2015 un Atzinumu Nr. 2/2018, kā arī ERP 2014. gada pārskatu par ES pārskatatbildību un publiskās revīzijas kārtību.

¹⁶ Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (2018): “EU Agencies, Common Approach and Parliamentary Scrutiny”.EP pētījums, 8. lpp.

¹⁷ IFAC-CIPFA (2014): “International framework: good governance in the public sector”, 24. lpp.

¹⁸ 3. un 4. apsvērums.

¹⁹ Komisijas Regulā (EK) Nr. 2246/2002 aplūkoti tikai pirmais kritērijs.

²⁰ Atzinums Nr. 1/2019.

²¹ ES Preču zīmju regulas 172. panta 4. punkts.

²² Komisijas ziņojums par Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 īstenošanu.

²³ Direktīvas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 10. apsvērums.

²⁴ COM(2017) 708 final.

²⁵ Komisijas paziņojums 2016/C 244/03.

²⁶ Regula (ES) 2015/2424 un Direktīva (ES) 2015/2436.

²⁷ Regula (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā.

²⁸ Regulā (ES) Nr. 608/2013 nav paredzēta iespēja ierobežot muitas darba īstenošanu attiecībā uz konkrētām IĪT, pamatojoties uz muitas pārtverto pārkāpuma preču daudzumu.

²⁹ Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/33, 10. pants.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-7651-1	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/692146	QJ-AB-22-004-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-7626-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/564	QJ-AB-22-004-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.