ES zivsaimniecības kontrole: jādara vairāk

Kopsavilkums

I

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgus zivju krājumus un zvejniecības nozares darbību ilgtermiņā. Tā kā daudzi krājumi joprojām tiek pārzvejoti, ir vajadzīgi nepārtraukti centieni, lai efektīvi pārvaldītu zvejniecību. Tāpēc KZP ietver pasākumus, kuru mērķis ir ierobežot zvejas flotes kapacitāti un pārvaldīt zvejniecību, nosakot limitus nozvejai (piemēram, kvotas) un zvejas darbībai (piemēram, zvejas piepūles ierobežojumus vai tehniskos noteikumus konkrētām zvejas vietām). Lai KZP būtu sekmīga, ir jāizstrādā un jāievieš efektīva kontroles sistēma. KZP kontroles sistēma pēdējo reizi tika reformēta 2009. gadā, lai novērstu tolaik konstatētās būtiskās nepilnības, kuras bija atspoguļotas Palātas īpašajā ziņojumā Nr. 7/2007.

II

Palātas veiktās revīzijas mērķis bija atbildēt uz jautājumu, vai Eiropas Savienībā ir ieviesta efektīva zivsaimniecības kontroles sistēma.

III

Kopš mūsu 2007. gada revīzijas un Kontroles regulas reformas dalībvalstis un Komisija vairākās jomās ir panākušas progresu. Tomēr mēs konstatējām, ka, ņemot vērā būtiskās nepilnības lielākajā daļā revidēto jomu, Eiropas Savienībā vēl nav ieviesta pietiekami efektīva zivsaimniecības kontroles sistēma, kas spētu nodrošināt sekmīgu KZP. Dalībvalstis vēl nav pilnībā īstenojušas ES zivsaimniecības kontroles regulu, un dažos regulas noteikumos būtu vajadzīgi grozījumi, lai dalībvalstis varētu efektīvi kontrolēt zvejas darbības.

IV

Apmeklētās dalībvalstis pietiekami nepārbauda, vai flotes reģistrā norādītā flotes kapacitāte un par kuģiem sniegtā informācija ir precīza. Lai gan Kontroles regulā ir īpaši paredzēti noteikumi dzinēju jaudas dokumentāras un fiziskas pārbaudes veikšanai, tajā nav noteikta kārtība bruto tilpības pārbaudei. Palāta konstatēja, ka neviena no četrām apmeklētajām dalībvalstīm nebija pārbaudījusi savu zvejas kuģu tilpību un divas no tām vēl nebija veikušas vajadzīgās dzinēju jaudas pārbaudes. Turklāt Palāta konstatēja daudz neatbilstību starp flotes reģistrā ierakstītajiem kuģu datiem un tiem datiem, kas norādīti apliecinošajos dokumentos.

V

Palāta konstatēja, ka kopumā pārbaudītās dalībvalstis zvejniecības pārvaldības pasākumus īstenoja pienācīgi. Dalībvalstu kuģu novērošanas sistēmas (KNS), kas izmanto satelītnovērošanas tehnoloģiju, sniedza zvejas darbību uzraudzībai un kontrolei noderīgu informāciju. Tomēr, piemērojot Kontroles regulas noteikumus, 89 % no ES flotes ar KNS netika uzraudzīti; tas kavēja dažu sugu efektīvu zvejniecības pārvaldību dažās zvejas vietās.

VI

Apmeklētās dalībvalstis labi pārvaldīja tām piešķirto zvejas kvotu apguvi. Tomēr, kad dalībvalstu iestādes ļāva ražotāju organizācijām pārvaldīt kvotu sadali, tās ne vienmēr zināja, kādi kritēriji tika izmantoti, iedalot kvotas katram saņēmējam. Šā pārredzamības trūkuma dēļ dalībvalstīm ir grūti apzināt zvejas iespēju faktiskos saņēmējus un tādējādi novērtēt jebkādu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un vietējo ekonomiku, kā arī attiecīgā gadījumā veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus. Turklāt šis pārredzamības trūkums palielina risku, ka dažu ekonomikas dalībnieku īpašajām interesēm tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar citiem dalībniekiem. Bija grūti uzraudzīt atbilstību zvejniecības pārvaldības pasākumiem, it īpaši attiecībā uz kuģiem, kas nebija saistīti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmām. Tomēr Palāta konstatēja arī labas prakses piemērus, kad profesionālās zvejniecības organizācijas saviem dalībniekiem pieprasīja nodrošināt atbilstību citiem, mērķtiecīgākiem saglabāšanas pasākumiem papildus tiem, ko paredz kopējā zivsaimniecības politika.

VII

Saskaņā ar Kontroles regulu savāktie dati par zvejas darbībām nebija pietiekami pilnīgi un ticami. Nozvejas dati par kuģiem, kuri deklarācijas sagatavo papīra formātā (tie pārstāv būtisku ES flotes daļu), nebija pilnīgi, un bieži vien tie nebija pareizi reģistrēti dalībvalstu datubāzēs. Bija būtiskas neatbilstības starp deklarētajiem izkrāvumiem un tam sekojošiem pirmās pārdošanas dokumentiem. Divas no četrām apmeklētajām dalībvalstīm pietiekami nedalījās informācijā un nesekoja līdzi vienas karoga dalībvalsts kuģu darbībām citā dalībvalstī. Dalībvalstu datu apstiprināšanas procesi nebija pietiekami. Turklāt bija būtiskas atšķirības starp kopējiem nozvejas datiem, kurus reģistrējušas dalībvalstis, un tiem datiem, kas pieejami Komisijai. Kontroles regulā ir ietverta prasība dalībvalstīm nosūtīt kopējos nozvejas datus par katru krājumu. Tomēr, tā kā regulā nav prasīts sīkāk ziņot par zvejas apgabaliem, kuģu lielumu un zvejas rīkiem, ir ierobežota Eiropas flotes darbības izvērsta analīze.

VIII

Kopumā apmeklētās dalībvalstis zvejas darbību inspekcijas plānoja un veica labi. Tomēr tas, ka inspektoriem nebija reāllaika piekļuves informācijai par kuģiem, inspekciju efektivitāti samazināja. Dalībvalstis ir izveidojušas standartizētas inspekcijas procedūras, tomēr Palāta konstatēja gadījumus, kad inspektori neizmantoja pieejamās ziņojumu veidnes. Inspekciju rezultāti ne vienmēr tika pareizi atspoguļoti valstu datubāzēs. Palāta arī konstatēja, ka piemērotās sankcijas ne vienmēr bija atturošas. Punktu sistēma, viena no spēkā esošās Kontroles regulas galvenajām inovācijām, kuras mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret zvejas operatoriem, apmeklētajās dalībvalstīs un pat vienas dalībvalsts ietvaros tika piemērota ļoti dažādā mērā. Visbeidzot, pašlaik nav Eiropas pārkāpumu un sankciju reģistra, kas ļautu labāk sekot līdzi piešķirto punktu skaitam un nodrošinātu efektīvāku riska analīzi un labāku pārredzamību dalībvalstīs.

IX

Palāta sniedz vairākus ieteikumus Komisijai un dalībvalstīm ar mērķi uzlabot par zvejas flotēm sniegtās informācijas ticamību, zvejniecības pārvaldības pasākumu uzraudzību, zvejas datu ticamību, kā arī inspekcijas un sankcijas.

Ievads

Kopējā zivsaimniecības politika

01

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) galvenais mērķis saskaņā ar tās jaunāko, 2013. gadā pārskatīto redakciju ir garantēt to, ka zvejniecības un akvakultūras nozares ilgtermiņā ir ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas. Tas ir bijis grūts uzdevums, jo vēstures gaitā daži zivju krājumi Eiropas Savienības ūdeņos pārzvejas dēļ ir samazinājušies. Tāpēc KZP mērķis ir samazināt ietekmi uz zivju krājumiem, piemērojot piesardzīgu pieeju² un nosakot nozvejas limitus, kas balstīti uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju par resursiem; tās mērķis ir arī līdzsvarot flotes kapacitāti ar pieejamajiem zvejas resursiem. Šā iemesla dēļ ES ir noteikusi maksimāli pieļaujamo Eiropas flotes kapacitāti, kas laika gaitā jālīdzsvaro ar pieejamajām zvejas iespējām (sk. 1. izcēlumu), kā arī zvejniecības pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu zvejniecības nozares ilgtspēju.

02

Tomēr jaunākā zinātniskā informācija liecina, ka, lai gan ir panākti daži uzlabojumi, daudzi krājumi joprojām tiek pārzvejoti, īpaši Vidusjūrā un Melnajā jūrā. 1. attēlā ir parādīts dažādu zivju krājumu stāvoklis pa jūras baseiniem.

03

Eiropas Savienības pieņemtos pārvaldības pasākumus var iedalīt divās galvenajās kategorijās (sk. 2. izcēlumu):

• izvades kontroles pasākumi, kas galvenokārt ietver nozvejas no konkrētas zvejas vietas ierobežošanu, it īpaši izmantojot kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un kvotas;
• ievades kontroles pasākumi, kas attiecas uz izmantotajiem zvejas līdzekļiem un ietver flotes darbības noteikumus, piemēram, ierobežojumus attiecībā uz zvejas kuģu piekļuvi noteiktiem ūdeņiem; zvejas piepūles kontroli, lai regulētu zvejas kapacitāti un kuģu izmantošanu; tehniskos pasākumus, ar kuriem nosaka zvejas rīku izmantošanu, kā arī laikposmus un ģeogrāfiskos apgabalus, kuros ir atļauta zvejas darbība.

KZP kontroles sistēma

04

Lai sasniegtu KZP mērķi nodrošināt zivju krājumu un zvejniecības nozares ilgtspēju, ir vajadzīga efektīva KZP flotes un zvejniecības pārvaldības pasākumu kontroles sistēma. Tā ietver flotes kapacitātes un darbības kontroli, pārvaldības pasākumu īstenošanas kontroli, izpildes pasākumus, ja ir atklāti pārkāpumi, un vajadzības gadījumā – sankcijas. Turklāt ir vajadzīga sistēma, lai nodrošinātu ticamus flotes un nozvejas datus, kas ļauj veikt pienācīgus zvejniecības pārvaldības pasākumus un pamatot zinātniskos ziņojumus.

05

Lai gan KZP pastāv jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem, pirmās kontroles sistēmas parādījās tikai 90. gados. Tomēr tās nebija pietiekamas, lai nodrošinātu atbilstību KZP. Par šīm problēmām Palāta ziņoja 2007. gadā³. Pēc šā ziņojuma 2009. gadā⁴ ar Padomes Kontroles regulu un 2011. gadā ar Komisijas Īstenošanas noteikumiem tika pieņemtas būtiskas KZP kontroles sistēmas reformas.

06

Saskaņā ar Kontroles regulu dalībvalstis atbild par kontroli un piešķir pienācīgus resursus vajadzīgo struktūru izveidei, lai nodrošinātu kontroli visā ražošanas ķēdē. Regulā ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz zvejas flotes kontroli, atbilstību pārvaldības pasākumiem, ziņošanu, inspekcijām un sankcijām. Galvenie flotes pārvaldības instrumenti ir flotes reģistrs (kas ietver visus zvejas kuģu parametrus, zvejas licences, zvejas atļaujas u. c.) un kuģu atrašanās vietas satelītnovērošanas sistēmas.

07

Prasības attiecībā uz ziņošanu ir atkarīgas no kuģa lieluma — ziņojumi nav jāsniedz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 10 metriem, bet garākiem kuģiem ziņojumi jāsniedz elektroniski (sīkāku informāciju sk. I pielikumā). ES flotes sastāvs ir parādīts 2. attēlā.

• Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 10 metriem, savas zvejas darbības nav jāreģistrē;
• kuģiem, kuru garums ir no 10 līdz 12 metriem, papīra formātā jāsniedz informācija par nozveju un izkrāvumiem;
• kuģiem, kuru garums pārsniedz 12 metrus, informācija par nozveju un izkrāvumiem jāsniedz elektroniski. Tomēr kuģi, kuru garums ir no 12 līdz 15 metriem, no prasības sniegt elektroniskus ziņojumus var tikt atbrīvoti.

08

Kontroles sistēma būtu jāīsteno, veicot pārraudzības un inspekcijas darbības. Neatbilstības gadījumā Kontroles regula paredz, ka dalībvalstis piemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas. Katra dalībvalsts lemj par to, kādas sankcijas piemērot, ievērojot subsidiaritātes principu. Lai nodrošinātu sankciju taisnīgu piemērošanu, kopš 2012. gada dalībvalstīm jāievieš soda punktu sistēma zvejas licenču turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem. Šos punktus piemēro spēkā esošo KZP piemērošanas noteikumu smagu pārkāpumu gadījumā. Ja tiek konstatēti vairāki smagi pārkāpumi, uzkrātie punkti var kļūt par iemeslu zvejas licences apturēšanai un galu galā anulēšanai, kā arī var tikt zaudētas tiesības pretendēt uz atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.

Komisijas un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras loma

09

Komisija uzrauga KZP vispārējo īstenošanu dalībvalstīs. Tā saņem no dalībvalstīm attiecīgos datus, proti, par nozvejām, kvotu izmantošanu, zvejas piepūli un zvejas flotes kapacitāti. Komisija var arī veikt revīzijas un inspekcijas un piedalīties valstu inspekcijās.

10

Ja Komisija konstatē, ka valsts iestādes zivsaimniecības noteikumus nepilda pienācīgi, tā vispirms mēģina problēmas atrisināt apspriežu ceļā. Līdz problēmas atrisināšanai tā var slēgt zvejas vietu. Komisija var arī izstrādāt ar valsts iestādēm saskaņotu rīcības plānu situācijas uzlabošanai. Ja dalībvalsts neveic atbilstīgus pasākumus, Komisija pret attiecīgo dalībvalsti var uzsākt pārkāpuma procedūru.

11

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) palīdz nodrošināt KZP noteikumu efektīvu un vienotu piemērošanu, operatīvi koordinējot dalībvalstu kontroles un inspekcijas darbības. EFCA atbild arī par dalībvalstu kopīgo kontroles un inspekcijas darbību koordinēšanu⁵. Tomēr šie specifiskie aspekti šajā revīzijā netika analizēti.

Revīzijas tvērums un pieeja

12

Palāta koncentrējās uz zivsaimniecības kontroles regulas galveno prasību atbilstību un to īstenošanu apmeklētajās dalībvalstīs. Tās mērķis bija rast atbildi uz revīzijas galveno jautājumu: “Vai Eiropas Savienībā ir ieviesta efektīva zivsaimniecības kontroles sistēma?” Revīzijas galveno jautājumu Palāta iedalīja šādos apakšjautājumos:

1. vai dalībvalstīm ir ticama informācija par savas flotes parametriem? Lai atbildētu uz šo jautājumu, Palāta pētīja, kā dalībvalstis pārbauda flotes kapacitātes komponentus (kW un BT) un vai tās atjaunina flotes reģistrus.
2. Vai zvejniecības pārvaldības pasākumi tika labi īstenoti? Lai atbildētu uz šo apakšjautājumu, Palāta pārbaudīja, kā dalībvalstis izmanto kuģu novērošanas sistēmas un kā tās pārvalda zvejas kvotas, zvejas piepūles režīmus un tehniskos pasākumus. Šajā pārbaudē Palāta koncentrējās uz vispārējo situāciju, nevis uz konkrētām zvejas vietām.
3. Vai zvejniecības pārvaldībai vajadzīgie dati ir pilnīgi un ticami? Lai atbildētu uz šo apakšjautājumu, Palāta pētīja, kā dalībvalstis nodrošina, lai nozvejas dati un izkraušanas deklarācijas būtu visaptverošas, atbilstošas un apstiprinātas. Palāta pārbaudīja, kā dalībvalstis dalās pārvaldības informācijā, it īpaši gadījumos, kad kuģi no vienas karoga dalībvalsts⁶ zvejo citas dalībvalsts ūdeņos. Palāta arī pētīja, kā Komisija konsolidē dalībvalstu datus.
4. Vai inspekcijas un sankcijas tika pienācīgi plānotas, veiktas un piemērotas? Palāta pētīja, kā dalībvalstis plāno un veic zvejas darbību inspekcijas un kā par tām ziņo. Palāta arī pārbaudīja, vai pēc inspekcijām dalībvalstis piemēro iedarbīgas sankcijas. Šim nolūkam Palāta īpašu uzmanību pievērsa tam, vai sankcijas ir atturošas, un tam, kā tiek praktiski īstenota soda punktu sistēma.

13

Revīzija tika veikta no 2016. gada aprīļa līdz oktobrim. Tās laikā tika apmeklēta Eiropas Komisija un četras dalībvalstis (Spānija, Francija, Itālija un Apvienotā Karaliste (koncentrējoties uz Skotiju⁷)). Šīs dalībvalstis tika izraudzītas, jo tās pārstāv vairāk nekā pusi no ES flotes kapacitātes un gandrīz pusi no ES zivju nozvejas apjoma un to flotes aktīvi darbojas Atlantijas okeāna un Vidusjūras reģionā, kur zvejniecības un flotes pārvaldības pasākumi ir lielā mērā atšķirīgi.

Apsvērumi

Reģistrā pieejamā informācija par flotes parametriem ne vienmēr bija precīza un pārbaudīta

14

Lai samazinātu ietekmi uz zivju krājumiem, KZP nosaka dalībvalstīm obligātu maksimāli pieļaujamo flotes kapacitāti un konkrētu zivju krājumu vai zvejas vietu pārvaldības pasākumus. Lai nodrošinātu atbilstību gan maksimāli pieļaujamajai kapacitātei, gan arī piemērojamajiem pārvaldības pasākumiem, dalībvalstīm ir vajadzīga ticama un aktuāla informācija par savu zvejas kuģu jaudu un tehniskajiem parametriem. Tāpēc Palāta pētīja, kā dalībvalstis pārbauda kuģu jaudu kilovatos (KW) un bruto tilpību (BT) un kā tās uzrauga flotes reģistru ticamību.

Zvejas kapacitātes pārbaudes bija nepilnīgas

15

Saskaņā ar Kontroles regulu dalībvalstīm ir jāpārbauda atbilstība tām noteiktajai maksimāli pieļaujamajai kapacitātei kilovatu (kW) un bruto tilpības (BT) izteiksmē, ko KZP izmanto kā rādītājus kuģa spējai zvejot zivis. Kuģu pieļaujamā kapacitāte ir ierakstīta flotes reģistrā.

16

Tomēr, lai gan Kontroles regulā ir paredzēts, ka jāizstrādā sīki flotes bruto tilpības noteikumi, līdz šim tas nav izdarīts. Tāpēc dalībvalstis savos kuģos neveic visus mērījumus. Taču Kontroles regulā ir noteikta kārtība dzinēju jaudas pārbaudei. Saskaņā ar šo kārtību dalībvalstīm no 2012. gada janvāra ir jāveic riska analīze un jāveido reprezentatīva izlase, kurai pēc tam jāveic padziļināta dokumentāra pārbaude, lai gan regulā nav noteikts, cik bieži tā jāveic. Ja pārbaude atklāj, ka informācija par kuģi varētu būt neprecīza, dzinēja jauda ir jāpārbauda fiziski⁸. Lai gan fiziskām pārbaudēm ir vajadzīgi ievērojami resursi, tās ļauj konstatēt visas izmaiņas dzinēja jaudā pēc kuģa un tā dzinēja nodošanas ekspluatācijā. Saskaņā ar Komisijas 2016. gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par 2014. gadā īstenotajiem dalībvalstu centieniem panākt ilgtspējīgu līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām⁹ 17 no 23 Eiropas piekrastes valstīm līdz 2015. gada beigām bija pieņēmušas paraugu ņemšanas plānus, lai pārbaudītu dzinēju jaudu.

17

No četrām apmeklētajām valstīm tikai Spānija un Apvienotā Karaliste (Skotija) bija veikušas šo pārbaudi, pamatojoties uz regulā paredzēto paraugu ņemšanas plānu. Tas ir aprakstīts 3. izcēlumā.

18

Francija bija pabeigusi riska analīzi un uzsākusi dzinēju jaudas dokumentārās pārbaudes. Revīzijas laikā rezultāti vēl nebija pieejami. Ciktāl liecināja revīzijas laikā saņemtā informācija, Itālija šo procesu vēl nebija uzsākusi.

19

Saskaņā ar Komisijas 2016. gada ziņojumu par flotes kapacitāti visas piekrastes dalībvalstis ievēroja tām noteikto maksimāli pieļaujamo flotes kapacitāti (sk. 3. attēlu). Tomēr sešas valstis (Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Rumānija un Slovēnija) bija sasniegušas gandrīz 95 % no tām noteiktās maksimāli pieļaujamās kapacitātes kilovatos, tādējādi tām bija lielāks risks to pārsniegt. 2015. gada beigās tikai Horvātija un Bulgārija bija pieņēmušas paraugu ņemšanas plānus, lai pārbaudītu dzinēju jaudu.

20

Lai gan Spānijas iestāžu veiktās pārbaudes (sk. 3. izcēlumu) nevar attiecināt uz visu pārējo floti, tās atklāj, cik svarīga ir sistemātiska pieeja dzinēju jaudas fiziskai pārbaudei, it īpaši dalībvalstīs, kuras tuvojas tām noteiktās kapacitātes augstākajai robežai.

Valstu flotes reģistru informācija ne vienmēr bija precīza

21

Katra dalībvalsts uztur valsts reģistru, t. i., datubāzi, kurā saskaņā ar ES tiesību aktiem ir jāreģistrē visi zvejas kuģi, kas kuģo ar šīs dalībvalsts karogu. Eiropas Komisija uztur ES flotes reģistru, kas ietver attiecīgo informāciju par kuģiem, kuru regulāri no saviem valsts reģistriem sniedz dalībvalstis. Šī informācija ir, piemēram, kuģa nosaukums un reģistrācijas numurs, galvenie un papildu zvejas rīki, kopējais garums, bruto tilpība (BT) un dzinēja jauda (kW).

22

Zvejas flotes reģistrs ir svarīgs KZP instruments. Tas ļauj uzraudzīt atbilstību maksimāli pieļaujamajai zvejas flotes kapacitātei un sniedz pārvaldības pasākumiem vajadzīgos pamatdatus, piemēram, par zvejas rīku ierobežojumiem, kuģu ziņošanas pienākumiem un kuģu novērošanas sistēmu.

23

Palāta pārbaudīja valstu reģistros sniegtās informācijas precizitāti un konstatēja daudz neatbilstību starp reģistru un pirmdokumentiem attiecībā uz kuģu izlasi¹⁰ trijās no četrām dalībvalstīm (sk. 4. izcēlumu). Neuzticama informācija reģistros mazina paļāvību uz ES reģistru kā uz svarīgu KZP pārvaldības instrumentu.

24

ES reģistrs dalībvalstīm jāatjaunina ik pēc trim mēnešiem, būtisku izmaiņu gadījumā to atjauninot papildus. Pamatojoties uz 2015. gada beigās veikto valstu reģistru datu salīdzinājumu ar ES reģistra datiem, Palāta konstatēja, ka kopumā ES reģistrs bija atjaunināts un atspoguļoja valstu reģistros ietverto informāciju; vienīgais izņēmums no apmeklētajām dalībvalstīm bija Itālija.

Zvejniecības pārvaldības pasākumi tika īstenoti pareizi, bet bija būtiskas nepilnības kontroles prasībās attiecībā uz maziem kuģiem

25

Zvejas darbību uzraudzība ir būtiska ikvienas zvejas vietas ilgtspējas politikas daļa, kas ļauj apkopot informāciju, ko izmanto, lai palīdzētu izstrādāt un novērtētu atbilstošus zvejniecības pārvaldības pasākumus¹¹.Šīs uzraudzības kvalitāte ietekmē pārvaldības pasākumu efektivitāti.

26

KZP ietver zvejniecības pārvaldības pasākumu kopumu (sk. 3. punktu un 2. izcēlumu), tostarp kvotas, zvejas piepūles ierobežojumus un tehniskos pasākumus konkrētām zvejas vietām. Dalībvalstīm ir arī jāīsteno un jāuzrauga zvejniecības pārvaldības pasākumi, kas noteikti valsts un starptautiskajos tiesību aktos (tostarp reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju rezolūcijās), un jānodrošina, ka gan ES kuģi, gan arī ārvalstu kuģi, kas zvejo ES ūdeņos, ievēro spēkā esošos noteikumus un ierobežojumus.

Kuģu novērošanas sistēmas sniedz uzraudzībai ļoti noderīgu informāciju, bet liela zvejas flotes daļa tās neizmanto

27

Saskaņā ar Kontroles regulu dalībvalstīm ir jāizveido zvejas uzraudzības centrs (ZUV), kas automātiski apstrādā kuģu novērošanas sistēmas (KNS) datus par zvejas kuģiem, kuri kuģo ar attiecīgās valsts karogu. Kuģa identifikācijas, atrašanās vietas, datuma, laika, kursa un ātruma datus pārraida satelītnovērošanas iekārtas, kas uzstādītas uz kuģa (sk. 4. attēlu). Tās sniedz zvejas darbību uzraudzībai un inspekciju plānošanai ļoti noderīgu reāllaika informāciju. Piemēram, izmantojot kuģa pārraidīto informāciju par ātrumu un atrašanās vietu, ZUV var atklāt, ka zvejas kuģis atrodas zvejai ierobežotā teritorijā. Pēc tam tas var pārbaudīt, vai kuģim ir vajadzīgā atļauja vai atļautie parametri, lai veiktu zvejas darbības šajā teritorijā.

28

Apmeklētajās dalībvalstīs KNS kopumā tika pareizi izmantota, lai plānotu inspekcijas un uzraudzītu ar sistēmu saistīto kuģu zvejas darbības. Tomēr Itālijā atšķirībā no pārējām apmeklētajām valstīm sistēma automātiski nebrīdināja par zvejas kuģu ienākšanu zvejai ierobežotās teritorijās, lai iestādes varētu pārbaudīt, vai kuģim ir atļauja zvejot. Dalībvalstis dažkārt noteica stingrākus noteikumus par Kontroles regulā paredzētajiem. Piemēram, lai labāk pārbaudītu kuģu darbību saskaņā ar valsts Vidusjūras pārvaldības plānu¹², Spānija noteica, ka visiem kuģiem zvejai ar riņķvadu¹³ un visiem traleriem¹⁴ neatkarīgi no lieluma jābūt saistītiem ar KNS. Turklāt dažas reģionālās iestādes Spānijā noteica, ka visiem kuģiem, kuri zvejo noteiktās aizsargājamās zonās, jābūt aprīkotiem ar vienkāršākām (ne KNS) lokalizācijas sistēmām.

29

Saskaņā ar Kontroles regulu KNS aprīkojums ir jāuzstāda uz visiem zvejas kuģiem, kuru garums ir vismaz 12 metru. No šīs prasības dalībvalstis var atbrīvot kuģus garumā līdz 15 metriem, ja tie zvejo tikai savas karoga dalībvalsts ūdeņos vai jūrā nekad nepavada ilgāk par 24 stundām, skaitot no jūrā iziešanas brīža līdz atgriešanās brīdim ostā.

30

Analizējot informāciju ES flotes reģistrā, Palāta konstatēja, ka 2 % kuģu, kuru garums pārsniedza 15 metrus un kuriem bija licence zvejai, nebija ierīkota KNS, un tas ir pretrunā Kontroles regulas prasībām. Komisija šo pārkāpumu bija atklājusi, bet revīzijas laikā tas vēl nebija izlabots.

31

Kontroles regulas ierobežoto prasību dēļ uz 89 % no ES reģistrā iekļautajiem ES zvejas kuģiem līdz 2015. gada 31. decembrim nebija ierīkota KNS (sk. 5. attēlu). 95 % no šiem kuģiem bija garumā līdz 12 metriem, kuriem saskaņā ar Kontroles regulu KNS nav jāierīko. Lielāko daļu kuģu garumā no 12 līdz 15 metriem (79 %) dalībvalstis no pienākuma ierīkot KNS atbrīvoja. Palāta atzīst, ka mazo kuģu operatorus nevajadzētu pārslogot ar dārgām un sarežģītām lokalizācijas sistēmām, tomēr tas, ka liela zvejas flotes daļa nav aprīkota ar KNS, ir būtisks trūkums zvejniecības pārvaldības sistēmā, jo:

• ja kuģi nav aprīkoti ar KNS (vai citām līdzīgām attālinātām sistēmām kuģu atrašanās vietas, kursa un ātruma noteikšanai) un ienāk zvejai ierobežotās teritorijās vai zvejo neatļautā laikā, tos var atklāt tikai ar gaisa vai jūras novērošanas līdzekļiem (patruļkuģiem). Teritoriju ierobežošana un sezonu slēgšana ir krājumu atjaunošanai svarīgi tehniskie pasākumi;
• kuģi garumā no 12 līdz 15 metriem var tikt atbrīvoti no prasības ierīkot KNS un iesniegt deklarācijas elektroniskā veidā, ja tie jūrā pavada mazāk par 24 stundām vai zvejo tikai teritoriālajos ūdeņos. Tomēr bez KNS šos apstākļus ir grūti pārbaudīt, ja vien ostu iestādes neprasa kuģiem tās informēt, kad tie iziet jūrā vai ienāk ostā, kā tas notiek Itālijā;
• kuģus, kuriem ir atļauja zvejot, piemērojot zvejas piepūles režīmu, var efektīvi pārbaudīt tikai tādā gadījumā, ja tie ir aprīkoti ar KNS, ja vien tie pietiekami ātri nesniedz citu informāciju (zvejas žurnālus¹⁵ elektroniskā vai papīra formātā vai pārdošanas zīmes ar atsauci uz laiku un apgabalu), kas tomēr parasti nenotiek (sk. 5. izcēlumu);
• nevar veikt darbības datu kontrolpārbaudes (nozvejoto zivju sugas un daudzumi attiecībā pret nozvejas apgabalu, kas paziņots, izmantojot KNS). Tas arī neļauj automātiski kontrolēt kvotu apguvi.

32

Kuģi bez KNS parasti ir garumā līdz 15 metriem. Lai gan individuāli tie varbūt nenozvejo lielu daudzumu zivju, to kopējais nozvejas apjoms dažās zvejas vietās un it īpaši to ietekme uz dažām sugām var būt ievērojama. Tas īpaši attiecas uz Vidusjūras baseinu, kur lielākā daļa kuģu ir garumā līdz 15 metriem un daudzi zivju krājumi ir nopietni apdraudēti (sk. 1. attēlu).

Kopējā pieļaujamā nozveja, kvotas un zvejas piepūles režīmi tika kopumā labi pārvaldīti, bet dažkārt bija grūti uzraudzīt tehniskos saglabāšanas pasākumus

33

Kā aprakstīts ievadā (3. punktā un 2. izcēlumā), ES zvejas resursu pārvaldība ir galvenokārt balstīta uz kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) vai zvejas iespējām, kas noteiktas vieniem un tiem pašiem zivju krājumiem un kuras pēc tam kopīgi izmanto ES dalībvalstis valsts kvotu, zvejas piepūles režīmu un tehnisko pasākumu veidā. II pielikumā ir sniegta sīkāka informācija par to, kā apmeklētās dalībvalstis izmanto kvotas un zvejas piepūles režīmus. KZP paredz, ka valsts kvotu dalībvalstis sadala, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem. Šajos kritērijos var ņemt vērā zvejas ietekmi uz vidi (piemēram, kuģu izmantotos zvejas rīkus vai paņēmienus), līdzšinējo atbilstību, ieguldījumu vietējā ekonomikā un vēsturiskos nozvejas līmeņus.

34

Dalībvalstis izmantoja dažādu praksi, par kuru tās pilnībā neinformēja Komisiju. Dažas dalībvalstis kvotas piešķīra tieši zvejas kuģiem, bet citas ļāva kvotas pārvaldīt ražotāju organizācijām. Pēdējā gadījumā dalībvalstis ne vienmēr zināja, kādi kritēriji tika izmantoti, sadalot kvotas vai summas, kas piešķirtas katram saņēmējam. Tas attiecas uz Skotiju un Franciju saistībā ar lielāko daļu sugu. Šā pārredzamības trūkuma dēļ dalībvalstīm ir grūti apzināt zvejas iespēju faktiskos saņēmējus, to izmantotos zvejas rīkus un parametrus un līdz ar to novērtēt jebkādu iespējamo negatīvo ietekmi, piemēram, uz vidi un vietējo ekonomiku, un attiecīgā gadījumā veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus. Kvotu sadales pārredzamības trūkums palielina risku, ka dažu ekonomikas dalībnieku īpašajām interesēm tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar citiem dalībniekiem.

35

Dalībvalstis atbild par to, lai kvotas netiktu pārsniegtas. Ja konkrētai sugai pieejamā kvota ir iztērēta, dalībvalstij jāslēdz zvejas vieta un jāinformē Komisija. Komisija nodrošina dalībvalstīm informācijas apmaiņas sistēmu, kas ļauj tām arī pārvaldīt kvotas un cita citai nodot limitus. Gada beigās Komisija salīdzina dalībvalstīm piešķirtās kvotas (ieskaitot nodotās kvotas, kas saņemtas no citām dalībvalstīm) ar izmantotajām. Ja vienai vai vairākām sugām ir izmantota lielāka kvota par piešķirto, šī kvota tiek atskaitīta no nākamā gada piešķīruma attiecīgajai dalībvalstij.

36

Palāta pārbaudīja visās četrās apmeklētajās dalībvalstīs ieviestās kvotu apguves uzraudzības sistēmas. Tika konstatēts, ka apguve tiek cieši uzraudzīta saskaņā ar īpašām procedūrām, kuru veikšanai dalībvalstīm jāiegulda liels administratīvais darbs (sk. II pielikumu). Attiecībā uz sugām, kurām piemēro kvotas, šīs procedūras kompensē vispārējā nozvejas datu pārvaldībā konstatētās nepilnības (sk. 42.–71. punktu). Palāta salīdzināja dalībvalstu deklarācijas Komisijai par kvotu apguvi 2015. gadā ar dalībvalstu sniegtajiem nozvejas datiem (attiecībā uz Spāniju, Itāliju un Apvienoto Karalisti — ar datiem, kas attiecas uz individuāliem kuģiem). Nekādas būtiskas atšķirības Palāta nekonstatēja.

37

Dalībvalstis pārvaldīja zvejas piepūles režīmiem noteiktos limitus (sk. 2. izcēlumu), izsniedzot zvejas atļaujas kuģiem, kuri atbilst izvirzītajiem nosacījumiem (piemēram, attiecībā uz kuģa parametriem vai zvejas rīkiem). Tika noteikts maksimālais dienu skaits, kad var veikt zvejas darbības, ņemot vērā to kuģu kopējo kapacitāti, kuriem piešķirtas atļaujas. Lai uzraudzītu šīs zvejas piepūles izmantošanu, dalībvalstis parasti manuāli aprēķināja jūrā pavadīto dienu skaitu. Šo informāciju dažkārt bija grūti iegūt, ja kuģi nebija aprīkoti ar KNS, un dalībvalstīm tādā gadījumā bija jāizmanto cita informācija, kas ļāva tām noteikt vai aprēķināt šo ilgumu (žurnāli, pārdošanas zīmes). Lai aprēķinātu jūrā pavadīto dienu skaitu, dalībvalstis izmantoja dažādas pieejas¹⁶. Ja režīmu piemēro dažādām dalībvalstīm, tas var radīt atšķirības attiecībā uz faktisko zvejas laiku, ko katra dalībvalsts piešķir kuģiem, un neprecizitātes, aprēķinot kopējo zvejas piepūles izmantošanu.

38

Pašlaik ir vairāk nekā 30 regulu, kas ietver tehniskus zvejas pasākumus (sk. 2. izcēlumu) un ir piemērojamas gan ES ūdeņiem, gan arī trešo valstu ūdeņiem, kuros darbojas ES kuģi. 2016. gada martā Komisija iesniedza priekšlikumu regulai par tehniskiem pasākumiem ar uzsvaru uz reģionalizāciju un vienkāršošanu¹⁷.

39

Tehniskie pasākumi ir īpaši svarīgi Vidusjūrā, kur atšķirībā no Atlantijas okeāna zvejniecības pārvaldības sistēma nav balstīta uz kvotām un zivju krājumi nav labā vides stāvoklī (sk. 1. attēlu). Saskaņā ar Komisijas ziņojumu¹⁸ aptuveni 95 % no novērtētajiem Vidusjūras zivju krājumiem ir pārzvejoti.

40

Palāta konstatēja, ka tehniskos pasākumus zvejniekiem bija grūti piemērot un inspektoriem — kontrolēt, jo Vidusjūrā piemērojamo pasākumu ir ļoti daudz¹⁹. To apstiprināja ieinteresētās personas²⁰, ar kurām Palāta runāja. Turklāt lielākā daļa zvejas kuģu, kuri darbojas Vidusjūrā, ir mazie kuģi²¹, tāpēc tie ir atbrīvoti no prasības ierīkot kuģu novērošanas sistēmu un elektronisko sakaru sistēmas. Tas ir vēl viens faktors, kas kavē zvejniecības pārvaldību, ierobežojot iespējas kontrolēt flotes darbības un nozveju.

41

Palāta konstatēja, ka profesionālās zvejniecības organizācijas, īpaši Spānijā un Francijā, saviem dalībniekiem pieprasīja nodrošināt atbilstību ne vien ES tiesiskajā regulējumā paredzētajiem, bet papildus arī citiem tehniskiem un kontroles pasākumiem (piemēram, pārtraukumi papildus iestāžu noteiktajiem laikiem, lielāks minimālais nozvejas apjoms, pienākums ierīkot KNS mazākiem kuģiem, papildu salīdzinošā kontrole). Šie pasākumi bija vairāk pielāgoti attiecīgo reģionu specifikai, tāpēc zvejniekiem tos bija vieglāk saprast un piemērot. Šo izpratni un apņemšanos reģionālā līmenī var lietderīgi izmantot, it īpaši turpmākajā reģionālajā lēmumu pieņemšanas procesā (sk. 38. punktu).

Saskaņā ar Kontroles regulu savāktie zvejas dati bija nepilnīgi un neuzticami

42

Lai sasniegtu mērķi ilgtspējīgi izmantot zivju resursus, ir jāatrod līdzsvars starp pašreizējo krājumu līmeni un zvejas intensitāti. Ticami un visaptveroši dati par zivju nozveju ir ļoti svarīgi gan krājumu zinātniskai novērtēšanai, gan arī atbilstošu pārvaldības pasākumu veikšanai, lai saglabātu vai atjaunotu krājumus. Tiklīdz pasākumi ir apstiprināti, tie ir pareizi jāpiemēro, kontrolējot flotes darbību.

43

Saskaņā ar Kontroles regulu visiem kuģiem, kuru kopējais garums ir vismaz 10 metru, ir elektroniski (izmantojot elektroniskās ziņošanas sistēmu (EZS²²)) vai uz papīra jāiesniedz vairāki dokumenti. Tie ir žurnāli, izkraušanas deklarācijas un pārdošanas zīmes par daudzumiem, kas pārsniedz noteikto robežvērtību. Kontroles regulas noteikumi un katras revidētās dalībvalsts izmantotās procedūras ir izklāstītas I pielikumā.

44

Saskaņā ar Kontroles regulu dalībvalstīm ir jāveic kontrolpārbaudes, lai nodrošinātu, ka to dati ir pietiekami kvalitatīvi. Kontrolpārbaudes aptver KNS datus, datus par zvejas darbībām, pārdošanas informāciju, informāciju par zvejas atļaujām un licencēm, kā arī inspekcijas ziņojumu datus.

45

Informāciju par zvejas darbībām, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Kontroles regulu (par izkrāvumiem, nozveju un piepūli), izmanto arī citiem mērķiem. Tas ir galvenais informācijas avots, lai dalībvalstis spētu izpildīt tiesību aktos paredzēto pienākumu sniegt statistikas datus par izkrāvumiem²³. Tas ir arī avots saskaņā ar datu vākšanas sistēmu (sk. III pielikumu), kas tika izveidota, lai atbalstītu zinātnisko ieteikumu izstrādi KZP kontekstā.

46

Palāta analizēja, cik ticami ir attiecīgie nozvejas dati, kas pieejami Komisijai un iegūti no šādiem avotiem:

• zvejas žurnāli vai līdzvērtīgi dokumenti, ko izmanto nozvejas reģistrēšanai;
• izkraušanas deklarācijas, kurās reģistrē faktiskos izkrautos daudzumus; un
• pārdošanas zīmes, kurās reģistrē pirmajam pircējam pārdotos daudzumus.

Dalībvalstu sniegtie nozvejas dati attiecībā uz mazākiem kuģiem bez elektroniskām deklarācijām bija nepilnīgi un dažkārt nepareizi

47

Lai efektīvi pārvaldītu zvejniecību, ir vajadzīgi ticami un visaptveroši dati par zvejas darbībām. Lai datus varētu konsolidēt un izmantot ES līmenī, tiem jābūt salīdzināmiem starp dalībvalstīm un iesniegtiem savlaicīgi.

48

Saskaņā ar Kontroles regulu kuģiem garumā līdz 10 metriem par nozveju un izkrāvumiem nav jāziņo. Dalībvalstīm jāuzrauga šo kuģu darbība, lai nodrošinātu tās atbilstību KZP noteikumiem, pamatojoties uz paraugu ņemšanas plāniem, vai pieprasot šiem kuģiem iesniegt pārdošanas zīmes vai ikmēneša deklarāciju par nozveju. Turklāt dalībvalstis var uzlikt par pienākumu šo kuģu kapteiņiem uzturēt žurnālu.

49

Palāta konstatēja, ka Francijā un Skotijā līdz 10 metrus gariem kuģiem bija jāaizpilda vienkāršota zvejas žurnāla veidlapa. Spānijā visi pārdošanas darījumi bija jāveic izsoļu namā, un bija pieejamas pārdošanas zīmes.

50

Itālijā netika vākti nozvejas vai izkraušanas dati par kuģiem garumā līdz 10 metriem. Turklāt saskaņā ar Kontroles regulu (sk. I pielikumu) šiem kuģiem bija atļauts produktus pārdot tieši patērētājam, nedeklarējot pārdotos daudzumus. Tomēr pretēji Kontroles regulai Itālija nebija ieviesusi paraugu ņemšanas plānu, lai vāktu datus par šīs kategorijas kuģu zvejas darbībām. Tā vietā Itālija izmantoja informāciju, kas vākta citiem nolūkiem²⁴, izmantojot citu vākšanas metodi un mērķus salīdzinājumā ar Kontroles regulā noteiktajiem; šī informācija nebija balstīta uz riska analīzi un tika iegūta vairākus mēnešus pēc zvejas darbības veikšanas.

51

To kuģu īpatsvars apmeklētajās dalībvalstīs²⁵, kuri izmanto papīra formāta un elektroniskas datu deklarācijas, ir parādīts 6. attēlā. Tas rāda, ka elektroniskās deklarācijas izmantoja salīdzinoši maz kuģu. Spānijā un Itālijā lielākā daļa kuģu garumā no 12 līdz 15 metriem (attiecīgi 85 % un 90 % no visiem kuģiem) bija atbrīvoti no prasības sniegt elektroniskas deklarācijas.

52

Papīra formāta deklarācijas pēc savas būtības palielina risku, ka dalībvalstu nozvejas datubāzēs var tikt pieļautas kļūdas. Tāpēc Palāta pārbaudīja uz papīra sniegto nozvejas un izkraušanas deklarāciju izlasi, to salīdzinot ar ierakstiem dalībvalstu nozvejas datubāzēs. Palāta arī pārbaudīja, vai kuģi flotes reģistrā bija norādīti kā aktīvi.

53

Revīzijā atklājās, ka informācija ir nepilnīga, ir datu transkripcijas kļūdas, un dažos gadījumos nozveja tika reģistrēta kuģiem, kas flotes reģistros norādīti kā neaktīvi. Galvenās konstatētās nepilnības ir aprakstītas 5. izcēlumā.

54

Nozvejas dati ir informācijas avots, kas ir svarīgs zinātniskām analīzēm un ieteikumiem²⁷, kā arī tam, lai novērtētu ietekmi uz zivju krājumiem. Šīs informācijas ticamību mazina trūkstošie nozvejas dati par kuģiem garumā līdz 10 metriem un nepilnības, kas konstatētas papīra formātā sniegto nozvejas deklarāciju apstrādē. Komisija pati ir uzsvērusi²⁸, ka ir vajadzīgi precīzi nozvejas dati, kā arī to, cik svarīgi ir saņemt šādu pašlaik trūkstošu informāciju no maziem kuģiem, kuriem nepiemēro nozvejas datu ziņošanas prasības.

Pārdošanas dati nebija pietiekami visaptveroši vai atbilstoši izkraušanas deklarācijām

55

Saskaņā ar Kontroles regulu dalībvalstīm ir jāveic kontrolpārbaudes par informāciju, kas saistīta ar zvejas darbībām (piemēram, informāciju par nozveju, izkrāvumiem un pārdošanas zīmēm). Šiem pasākumiem būtu jāuzlabo nozvejas datu ticamība.

56

Palāta veica kontrolpārbaudes par kuģu izlases izkraušanas deklarācijām un pārdošanas zīmēm (sk. 11. zemsvītras piezīmi). Tika konstatēts, ka pārdošanas zīmes ne vienmēr bija pieejamas un ka bija būtiskas neizskaidrotas atšķirības starp izkraušanas deklarācijām un daudzumiem, kas reģistrēti kā pārdoti. Ņemot vērā, ka dalībvalstis šos informācijas avotus vēlāk izmanto datu apstiprināšanai, lielās atšķirības, ko Palāta atklāja izlasē, nozīmē to, ka situāciju vēl var būtiski uzlabot. Tas ir aprakstīts 6. izcēlumā.

Informācijas apmaiņas sistēma starp dalībvalstīm nebija efektīva

57

Kontroles regula paredz, ka dalībvalstis apmainās ar informāciju, kas ir svarīgi tādos bieži izplatītos gadījumos, kad kuģi zvejo, izkrauj vai pārdod savu nozveju dalībvalstīs, kas nav to karoga valsts. Šādas apmaiņas vajadzībām Komisija ir nodrošinājusi dalībvalstīm tiešsaistes platformu, tomēr tā neuzrauga šāda veida informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

58

Attiecībā uz revidētajām dalībvalstīm Palāta veica kontrolpārbaudes par vienas dalībvalsts kuģu izkraušanas datiem, tos salīdzinot ar datiem pārējās revīzijā ietvertajās dalībvalstīs. Palāta atklāja, ka Francija bija kļūdaini deklarējusi Spānijas kuģu nozveju, kas izkrauta Apvienotajā Karalistē un pārdota Francijā, kā izkrautu Francijā. Palāta arī konstatēja, ka nozveju, ko Spānijas kuģi 2015. gadā izkrāva Itālijas ostās, Itālija nebija deklarējusi kā izkrautu Itālijā. Tomēr Spānija bija nosūtījusi Itālijas iestādēm paziņojumus par savu zvejas kuģu izkrāvumiem, tāpēc šīm iestādēm vajadzēja zināt par Spānijas kuģu izkrauto nozveju.

59

Komisija zina, ka dalībvalstu informācijas apmaiņas sistēmas nav efektīvas un rada šāda veida datu pārraides kļūdas. Komisija ir novērojusi, ka dalībvalstu datu uzglabāšanas un pārraides sistēmu iekšējā struktūra nereti ir pārāk sarežģīta un IT sistēmas starp dalībvalstīm un dalībvalstīs bieži vien ir nesaderīgas.

60

Skotijas inspektori izmantoja citu tiešsaistes dokumentu apmaiņas sistēmu, lai būtu pieejami transportēšanas dokumenti attiecībā uz nozveju, ko tās ostās izkrauj kuģi, kas kuģo ar citas dalībvalsts karogu. Nozveju transportējot ārpus Skotijas, šī sistēma ļāva galamērķa dalībvalstij vajadzības gadījumā pārbaudīt kravas automašīnas, kuras transportē preces, un veikt informācijas kontrolpārbaudes, to salīdzinot ar citiem datiem. Lai gan tas ir pozitīvs sadarbības piemērs, tas atklāja arī to, ka datu un informācijas apmaiņai pašreiz izmantotajās platformās būtu jādarbojas efektīvāk.

Tika konstatētas nepilnības datu apstiprināšanas sistēmās un procesos

61

Pēc tam, kad ir nodrošināta vajadzīgo datu reģistrēšana saskaņā ar Kontroles regulu, katrai dalībvalstij ir jāizveido sava datu apstiprināšanas sistēma, lai atklātu neatbilstības, kļūdas un trūkstošos datus.

62

Palāta pārbaudīja, vai apmeklētās dalībvalstis bija ieviesušas atbilstošas datu apstiprināšanas sistēmas. Ar apstiprināšanu saistītās galvenās nepilnības attiecās uz neuzticamiem apstiprināšanas algoritmiem un kontrolpārbaužu trūkumu starp dažādiem informācijas avotiem un datubāzēm. Piemēri ir sniegti 7. izcēlumā.

63

Papildus Kontroles regulas prasībām dažas no apmeklētajām dalībvalstīm bija veikušas datu papildu pārbaudes, lai uzlabotu to kvalitāti, proti:

1. kuģa identifikācijas datu kontrolpārbaudi, tos salīdzinot ar reģistru, lai pārliecinātos, ka kuģis ir aktīvs. Itālijā, vienīgajā valstī, kur saskaņā ar Palātas konstatēto šāda pārbaude netika veikta, kuģi, kuru vairs nebija flotes reģistrā, deklarēja nozveju (sk. 5. izcēlumu);
2. pārbaudi par to, vai nozvejas un izkraušanas deklarācijās ir norādītas zvejas vietas. Itālijā, vienīgajā valstī, kur saskaņā ar Palātas konstatēto šāda pārbaude netika veikta, Palāta atklāja, ka 2015. gadā 50 576 tonnas zivju tika deklarētas kā izkrautas, nenorādot zvejas vietu, savukārt 2774 tonnas zivju tika deklarētas kā nozveja, nenorādot zvejas vietu;
3. pārbaudi par to, vai starp nozvejas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju tika ievērota 10 % pielaide²⁹ katrai sugai. No visām četrām revīzijas laikā apmeklētajām valstīm tikai Skotija bija izveidojusi šo automātisko salīdzināšanas sistēmu.

64

Neraugoties uz to centieniem, trīs no četrām apmeklētajām dalībvalstīm revīzijas laikā visām prasībām vēl neatbilda. Īpaši daudz darāmā vēl ir Francijai un Itālijai.

Komisija no dalībvalstīm nesaņēma visaptverošus apstiprināto datu kopumus

65

Saskaņā ar Kontroles regulu katrai karoga dalībvalstij līdz nākamā mēneša 15. datumam ir Komisijai elektroniski jāpaziņo apkopotie nozvejas dati par visiem krājumiem vai krājumu grupām, kurām piemēro KPN vai kvotas. Reizi ceturksnī dalībvalstīm arī jāinformē Komisija par kopējiem krājumu daudzumiem, par kuriem informācija netiek sūtīta reizi mēnesī. Šī informācija veido Komisijas galveno datu avotu par kvotu izmantošanu un ES flotes zvejas darbību. Šos datus Komisija nodod reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām. Tāpēc ir svarīgi, lai dati būtu ticami un lai tādējādi tiktu pieņemti pareizie lēmumi zvejniecības pārvaldības jomā.

66

Nozvejas informāciju dalībvalstis nosūta arī Eurostat, kas apkopo zivsaimniecības statistiku Eiropas Savienībā.

67

Palāta veica kontrolpārbaudes par Komisijai (MARE ĢD un Eurostat) pieejamajiem apkopotajiem nozvejas datiem attiecībā uz visām četrām apmeklētajām valstīm, tos salīdzinot ar datiem, ko tieši iesniegušas valstu iestādes. Palāta konstatēja būtiskas neatbilstības, kas ir atspoguļotas 1. tabulā.

1. tabula

Atšķirības starp dalībvalstu, MARE ĢD un Eurostat datiem

Nozveja pa dalībvalstīm (1000 tonnu)	Datu avots	2013	2014	2015
Spānija	Dalībvalsts dati	878	910	870
	MARE ĢD	483	942	926
	Eurostat	904	1 237	902
	MARE pret dalībvalsti	-45 %	3 %	6 %
	MARE pret Eurostat	-47 %	-24 %	3 %
Francija	Dalībvalsts dati	542	537	477
	MARE ĢD	574	536	436
	Eurostat	529	544	497
	MARE pret dalībvalsti	6 %	0 %	-8 %
	MARE pret Eurostat	9 %	-1 %	-12 %
Itālija	Dalībvalsts dati	76	76	80
	MARE ĢD	38	28	23
	Eurostat	173	177	191
	MARE pret dalībvalsti	-50 %	-63 %	-72 %
	MARE pret Eurostat	-78 %	-84 %	-88 %
Apvienotā Karaliste	Dalībvalsts dati	628	759	708
	MARE ĢD	911	752	707
	Eurostat	618	752	702
	MARE pret dalībvalsti	45 %	-1 %	0 %
	MARE pret Eurostat	47 %	0 %	1 %

Avots: dalībvalstis, MARE ĢD un Eurostat.

68

Šīm atšķirībām bija dažādi skaidrojumi: trūkstoša informācija par noteiktiem flotes segmentiem vai noteiktiem krājumiem, dalībvalstu veikta datu pārskatīšana vai datu dublēšanās (sk. 8. izcēlumu).

69

Lai gan atšķirības starp MARE ĢD un Eurostat apkopotajiem skaitļiem ir nedaudz samazinājušās, testi, ko MARE ĢD veica sugu izlasei, uzrādīja, ka attiecībā uz noteiktām sugām joprojām pastāv būtiskas neatbilstības. Tā kā skaitļi attiecībā uz dažādām sugām varētu būt lielāki vai mazāki, tas varētu radīt nepareizu priekšstatu par uzlabojumiem apkopotajos datos. Lai uzlabotu datu kvalitāti un novērstu neatbilstības, abi dienesti izveidoja darba grupu.

70

Atšķirību kopējais apmērs rada šaubas par to, cik ticami, visaptveroši un salīdzināmi ir Komisijai pieejamie nozvejas dati. Šos datus izmanto arī datu vākšanas sistēmā, lai sniegtu informāciju, kas palīdz pieņemt zinātniskos atzinumus un zvejniecības pārvaldības lēmumus. Tāpēc neuzticami dati apgrūtina zvejniecības pārvaldību un rada risku, ka ne vienmēr tiks izdarīta pareizā izvēle (piemēram, par KPN, kvotām, zvejas piepūli vai tehniskajiem pasākumiem).

71

Turklāt Kontroles regulā ir ietverta prasība dalībvalstīm nosūtīt apkopotus nozvejas datus par katru krājumu. Tomēr, tā kā regulā nav prasīts sīkāk ziņot par zvejas apgabaliem, kuģu lielumu un zvejas rīkiem, ir ierobežota iespēja veikt nozvejas datu padziļinātu analīzi (piemēram, par kāda flotes segmenta ietekmi uz konkrētiem krājumiem).

Inspekcijas sistēma darbojās, bet nepilnības sankciju piemērošanā samazināja tās darbības efektivitāti

72

Efektīva inspekcijas sistēma ir viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu, ka zvejas darbības joprojām ir ilgtspējīgas un tiek garantēta nozares ilgtermiņa nākotne. Šai sistēmai ir jāpārbauda atbilstība zvejniecības pārvaldības noteikumiem (piemēram, KNS darbība, deklarāciju iesniegšana, atbilstība zvejas rīku specifikācijām, zivju izmērs u. c.), kas piemērojami visiem zvejas nozares operatoriem, un jānosaka sankcijas, kuras piemēro neatbilstības gadījumā. Dalībvalstis atbild par vajadzīgo struktūru izveidi un inspekcijām un sankcijām nepieciešamā finansējuma, aprīkojuma un personāla nodrošināšanu. Veicot šos uzdevumus, ir jāievēro Kontroles regulā atzītie principi — nediskriminēšana un konkurences nekropļošana starp nozarēm, kuģiem un cilvēkiem. Šie principi ir īpaši svarīgi zvejas darbību pārrobežu rakstura dēļ, jo kuģi var darboties citu dalībvalstu ūdeņos.

Dalībvalstis kopumā inspekcijas plānoja labi, bet inspekcijas ziņojumiem vajadzēja būt vēl vairāk standartizētiem un labāk reģistrētiem

73

Lai inspekcijas sistēma pienācīgi darbotos³⁰, dalībvalstīm jāizveido atbilstošas struktūras un jāveic riska analīze, lai noteiktu riska līmeni dažādām flotēm, darbībām un operatoriem. Pamatojoties uz noteikto risku, dalībvalstīm jāizstrādā gada inspekciju plāns un jānodrošina vajadzīgais finansējums, aprīkojums un personāls. Dalībvalstīm jāizveido elektroniska datubāze, lai tās varētu uzraudzīt plāna īstenošanu un pēc tam analizēt un izmantot inspekciju rezultātus. Datubāze ir regulāri jāatjaunina, un tajā jāreģistrē visi personāla sagatavotie inspekcijas un pārraudzības ziņojumi. Ja zvejas kuģis, kuram veic inspekciju, kuģo ar citas dalībvalsts karogu un inspekcijas laikā ir konstatēts kāds pārkāpums, inspekcijas ziņojuma kopija ir nekavējoties jānosūta attiecīgajai valstij.

Inspekcijas darbības bija kopumā labi plānotas

74

Palāta izpētīja inspekcijas darbību organizēšanu revidētajās dalībvalstīs³¹, kā arī procedūras, kas ieviestas, lai veiktu riska analīzi un sagatavotu un īstenotu inspekciju plānus. IV pielikumā ir izskaidrots, kā apmeklētajās dalībvalstīs tiek organizētas inspekcijas.

75

Revīzijas laikā Palāta konstatēja, ka riska analīze tika veikta visās četrās apmeklētajās dalībvalstīs un, izņemot Franciju, to koordinēja valsts līmenī, ņemot vērā gan valsts, gan arī vietējos riskus. Pēc šīs riska analīzes tika sagatavoti inspekciju plāni. Francijā koordināciju starp valsts, reģionālo un vietējo līmeni kavēja administratīvās struktūras sarežģītība.

76

Palāta konstatēja, ka inspekciju plānu īstenošana dalībvalstīs dažkārt tika aizkavēta. Francijas un Spānijas iestādes, kas nodrošina resursus, nenoteica inspekcijas prioritātes. Francijā dažkārt bija vērojama neatbilstība starp uzticētajiem uzdevumiem un piešķirtajiem resursiem, tāpēc kontroles grupas nespēja pārbaudīt visus attiecīgos izkrāvumus un inspekciju skaits pēdējos gados samazinājās. Saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sniegto informāciju zvejas darbību inspekciju prioritātes līmeni varēja samazināt ārējie faktori (piemēram, lai risinātu migrantu krīzi Vidusjūrā, bija jāizmanto flotes resursi).

77

Dalībvalstis nodrošināja inspektoriem dažādus IT rīkus un datubāzes, lai tiem palīdzētu veikt darbu un ziņot par to. Tomēr, izņemot Spāniju un vienu Francijas departamentu, inspektoriem, kas veica pārbaudes uz vietas, nebija piekļuves informācijai (piemēram, izmantojot mobilās galiekārtas). Tāpēc tiem bija jālūdz informācija zvejas uzraudzības centram. Tā ir problēma, īpaši gadījumos, kad inspekciju nevar ieplānot iepriekš, bet tā jāveic pēc vajadzības, ierodoties ostā. Šajos gadījumos ātra piekļuve informācijai ļautu efektīvāk noteikt kuģus, kuriem jāveic inspekcija. Turklāt, ja inspekcijas laikā nav reāllaika piekļuves informācijai, inspektori nevar veikt kontrolpārbaudes par kuģa identitāti, atļaujām un parametriem, tos salīdzinot ar dokumentiem, kas pieejami uz kuģa. Tādā gadījumā ir grūtāk pamanīt datubāzu kļūdas, piemēram, tās, kas tika atklātas revīzijas laikā (sk. 4. izcēlumu), un neatļautas izmaiņas kuģa parametros. Dažu ostu birojos Francijā inspektoriem bija ļoti grūti piekļūt IT lietotnēm pat no sava biroja, tāpēc viņi nevarēja efektīvi sagatavoties inspekcijām.

Inspekcijas praksi vajadzēja vēl vairāk standartizēt

78

Lai zvejas darbību inspekcijās tiktu efektīvi pārbaudīta atbilstība un lai attieksme pret zvejas operatoriem būtu vienlīdzīga, dalībvalstu iestādēm ir jāveic līdzīgas inspekcijas standartizētā veidā un jāizstrādā atbilstoši inspekcijas protokoli un rokasgrāmatas. Palāta pētīja, kā apmeklētajās dalībvalstīs tika veiktas inspekcijas izkraušanas laikā. Tajās tika izmantota vienota valsts ziņojumu veidne (Itālijā un Francijā) vai inspekcijas rokasgrāmatas un veidnes (Spānijā un Skotijā), izņemot Francijas Vidusjūras apgabalu, kur inspektori izmantoja dažādus kontrolsarakstus vai inspekcijas laikā tos neizmantoja vispār. Izveidotie standartizācijas instrumenti bija labs pamats tam, lai kontroles darbībās nodrošinātu atbilstību nediskriminēšanas principam, bet tos ne vienmēr izmantoja.

79

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA) atbild par dalībvalstu kontroles darbību operatīvās koordinēšanas organizēšanu. Tā sniedz palīdzību dalībvalstīm un Komisijai, galvenokārt ar reģionālo kopējo izvietošanas plānu (KIP) starpniecību³². Palāta konstatēja, ka saistībā ar Vidusjūras KIP zilajai tunzivij un zobenzivij izkraušanas inspekcijām bija pieejami ļoti plaši kontrolsaraksti. Tomēr tie nebija obligāti un sniedza tikai pedagoģisku atbalstu, turklāt valsts inspekcijas Itālijā un Francijā tos praksē neizmantoja, kaut arī tie bija labs līdzeklis inspekcijas pieeju standartizēšanai.

Ne visas inspekcijas darbības tika ietvertas valsts datubāzē

80

Saskaņā ar Kontroles regulu dalībvalstīm ir jāuztur elektroniska datubāze par visām inspekcijas un pārraudzības darbībām, kas saistītas ar zvejniecību³³ (ieskaitot transporta un tirgus inspekcijas). Pienācīgi uzturētas, šādas datubāzes ir efektīvs instruments, kas palīdz labāk plānot un veikt inspekcijas, kā arī ziņot par tām. Palāta konstatēja, ka inspekcijas datubāzes ne vienmēr pilnībā darbojās un tajās netika sistemātiski iekļauti ziņojumi par inspekcijām, ko veikušas visas zvejas darbībās iesaistītās iestādes (piemēram, transporta, pirmās pārdošanas operatori valsts vai reģionālā līmenī), kā tas aprakstīts 9. izcēlumā.

Piemērotās sankcijas ne vienmēr bija atturošas, samērīgas un iedarbīgas

81

Lai inspekcijas būtu efektīvas un samazinātu KZP pārkāpumu skaitu, tām vajadzības gadījumā seko sankcijas. Šīm sankcijām, kuras nosaka dalībvalstis, ir jābūt atturošām, samērīgām un iedarbīgām³⁴. Tām jāņem vērā pārkāpuma smagums un potenciālais ekonomiskais izdevīgums.

82

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret operatoriem neatkarīgi no tā, kādos ūdeņos ir izdarīts pārkāpums, vienlaikus saglabājot dalībvalstu tiesības ieviest savu sankciju sistēmu saskaņā ar subsidiaritātes principu, Kontroles regulā ir noteikta punktu sistēma, ko piemēro par smagiem zvejas licences noteikumu pārkāpumiem vai būtiskiem pārkāpumiem, kurus izdarījis kuģa kapteinis. Punktu sistēmu piemēro no 2012. gada 1. janvāra. Ja kopējais punktu skaits sasniedz vai pārsniedz noteiktu līmeni, zvejas licenci aptur vai anulē.

Piemērotās sankcijas ne vienmēr novērsa pārkāpumu atkārtošanos

83

Attiecībā uz KZP pārkāpumiem dalībvalstis izmantoja dažādas sankciju sistēmas, kā tas aprakstīts 2. tabulā.

2. tabula

Dalībvalstu sankciju procedūras

Dalībvalsts	Sankcijas veids
Spānija	Tika izmantota administratīvā procedūra. Uzliktā naudas soda lielums atbilda pārkāpuma kategorijai un bija atkarīgs no pārkāpuma ietekmes uz vidi, atkārtošanās un smaguma. Sankcijas kopējai summai varēja pieskaitīt nozvejas vērtību. Punktu sistēmu izmantoja tikai daļēji.
Francija	Pēc inspekcijas iestādes ieskatiem tika izmantotas administratīvās procedūras un kriminālprocesi. Par piemēroto kriminālsodu informācija valsts līmenī nebija pieejama. Lai gan valsts tiesību aktos bija paredzētas noteiktas summas vai sankcijas, kas ir samērojamas ar ekonomisko izdevīgumu, praksē katra valsts iestāde sankcijas noteica, šos apsvērumus neņemot vērā. Nekāda punktu sistēma netika izmantota.
Itālija	Inspekcijas iestādes izmantoja administratīvās procedūras un kriminālprocesus. Par naudas soda lielumu lēma valsts iestāde, ievērojot tiesību aktos noteikto intervālu. Izņemot dažus gadījumus, nekādas saistības starp sankcijām un ekonomisko izdevīgumu nebija. Ātruma labad iestādes piedāvāja iespēju izvēlēties maksāt minimālo naudas sodu divkāršā apmērā vai trešo daļu no maksimālā naudas soda atbilstoši attiecīgajai pārkāpuma kategorijai un tiesneša nolemtajai summai. Punktu sistēmu izmantoja smagu pārkāpumu gadījumā.
Apvienotā Karaliste (Skotija)	Tika izmantotas administratīvās procedūras un kriminālprocesi. Naudas sods tika piemērots reti, un biežāk nekā faktiskās sankcijas tika īstenoti preventīvi pasākumi. Ja tika piemērotas finansiālas sankcijas, par tām lēma valsts iestādes, ievērojot valsts tiesību aktos noteikto intervālu un ņemot vērā ekonomisko izdevīgumu. Punktu sistēma tika izmantota ierobežotā mērā (nekonsekventi un ne visos smagu pārkāpumu gadījumos).

Avots: tiesību akti, uz vietas pieejamā informācija un pārkāpumu un sankciju datubāzes.

84

Palāta konstatēja, ka prasība sankciju sasaistīt ar pārkāpuma radīto ekonomisko izdevīgumu tika sistemātiski piemērota Spānijā. Skotijā to sistemātiski piemēroja dažos gadījumos, kad tika lemts par naudas sodu. Lai gan Itālijas³⁵ un Francijas tiesību aktos attiecībā uz noteiktiem gadījumiem šī prasība bija paredzēta, praksē tā parasti netika piemērota.

85

Lai novērtētu sankciju atturošo ietekmi, Palāta analizēja sankciju sarakstu apmeklētajās dalībvalstīs, apzinot kuģus, kuriem sankcijas uzliktas vairākas reizes. To kuģu skaits, kas pieļāvuši vairāk nekā piecus pārkāpumus, ir parādīts 3. tabulā.

3. tabula

Flote, inspekcijas, pārkāpumi un pārkāpumu atkārtošanās 2013.–2015. gada periodā apmeklētajās dalībvalstīs

Dalībvalsts	Flotes lielums 31.12.2015.	Kopējais inspekciju skaits jūrā un izkraušanas laikā	Kopējais to inspekciju skaits, kurās konstatēti pārkāpumi	To inspekciju īpatsvars, kurās konstatēti pārkāpumi	Kopējais to kuģu skaits, kuri 3 gados pieļāvuši vairāk nekā 5 pārkāpumus	To kuģu īpatsvars flotē, kuri pieļāvuši vairāk nekā 5 pārkāpumus
Spānija	9 396	23 146	4 703	20 %	25	0 %
Francija1	6 910	39 515	1 585	4 %	43	1 %
Itālija2	12 316	18 038	3 536	20 %	72	1 %
Apvienotā Karaliste (Skotija)3	2 015	16 990	5 150	30 %	169	8 %

1 Francijas dati ietver inspekcijas, kuras veikušas daudzas iestādes, kas iesaistītas komercializācijas ķēdē. Par 2014.–2015. gadu Palātai bija pieejami tikai daļēji dati (sk 9. izcēlumu).

2 Par inspekcijām atbildīgās iestādes Itālijā ir atbildīgas arī par inspekcijām pēc pirmās pārdošanas, un tām ir arī citi pienākumi, kas neattiecas uz Kontroles regulas darbības jomu.

3 Apvienotās Karalistes kopējais flotes lielums bija 6232 kuģi. Skotijā kuģu skaits 2015. gada beigās bija 2015 (saskaņā ar Marine Scotland statistikas datiem).

Avots: no dalībvalstīm saņemtie dati.

86

Spānijā to kuģu skaits, kas no 2013. līdz 2015. gadam pieļāva vairāk nekā piecus pārkāpumus, bija niecīgs, rēķinot procentos no visas flotes. To varētu skaidrot ar faktu, ka naudas sodu var likumīgi divkāršot, ja kapteinis 18 mēnešu laikā pieļauj tādu pašu pārkāpumu vai ja triju gadu laikā kopš iepriekšējā pārkāpuma ir pieļauts jebkāds pārkāpums.

87

Skotijai bija būtiski lielākais ar vairāk nekā pieciem pārkāpumiem saistīto kuģu īpatsvars, 169 dažādiem operatoriem no 2013. līdz 2015. gadam pieļaujot vairāk nekā piecus pārkāpumus. Lai gan, ja tiek atkārtoti pieļauts iepriekš sodīts pārkāpums, naudas sodu divkāršo, piemēroto naudas sodu skaits bija ļoti mazs. Praksē lielākā daļa pasākumu, kas tika veikti pēc pārkāpumu atklāšanas, ietvēra konsultatīva satura vēstules un mutiskus un rakstiskus brīdinājumus. Šie “maigie pasākumi” tika piemēroti pat smagu pārkāpumu gadījumos (piemēram, par zvejošanu pēc attiecīgās zvejas vietas slēgšanas), un šķiet, ka tie nenovērsa pārkāpumu atkārtošanos. Lai gan inspekcijas centieni un tvērums bija lielāks nekā citās dalībvalstīs, arī atkārtošanās gadījumu skaits bija lielāks, kas nozīmē to, ka šīs sankcijas bija mazāk atturošas.

88

Itālijā lielākā daļa atkārtošanās gadījumu attiecās uz navigācijas kodeksu (kuģu marķēšana, noteikumi attiecībā uz apkalpi), kas nav ietverts KZP. Francijā revidenti nevarēja iegūt pārskatu par visām sankcijām, jo jūrlietu biroji (Sauszemes un jūras departamenta direktorāts, Jūras starpreģionālais direktorāts un Jūras zvejniecības un akvakultūras direktorāts) nesaņēma nekādu informāciju par sankcijām, kas kriminālprocesa gaitā tika piemērotas tiesā. Tāpēc šī analīze ir nepilnīga.

Punktu sistēma netika piemērota konsekventi

89

Palāta konstatēja, ka Kontroles regulā paredzētā punktu sistēma, ko piemēro smagiem pārkāpumiem³⁶, bija ieviesta Itālijā, kur tā darbojās labi. To daļēji piemēroja Spānijā, nekonsekventi piemēroja Skotijā un nepiemēroja Francijā. Sīkāka informācija ir sniegta 10. izcēlumā.

90

Tā kā punktu sistēmu dalībvalstis nepiemēroja konsekventi, zvejas operatoriem nebija nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi. ES operatori, kuri bija pieļāvuši kādu smagu pārkāpumu dažādās dalībvalstīs vai vienas dalībvalsts dažādos reģionos, varēja punktus nesaņemt.

91

Ja pārkāpums tiek izdarīts citas dalībvalsts ūdeņos, par punktu piešķiršanu atbild karoga dalībvalsts. Dalībvalstis apmainās ar datiem par pārkāpumu. Tomēr pašlaik nav Eiropas pārkāpumu un sankciju reģistra, kas ļautu labāk sekot līdzi piešķirto punktu skaitam un nodrošinātu efektīvāku riska analīzi un labāku pārredzamību dalībvalstīs.

92

EFCA ir izstrādājusi elektronisko inspekcijas ziņojumu sistēmu, kas tiek piedāvāta dalībvalstīm, lai tās varētu to izmantot kā valsts inspekcijas ziņojumu datubāzi. Šo rīku dalībvalstis varētu izmantot, lai apmainītos ar informāciju par inspekcijām un punktiem.

Secinājumi

93

Saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ir jāievieš efektīva kontroles sistēma, lai ilgtermiņā nodrošinātu zivju krājumu un zvejniecības nozares ilgtspēju. ES zivsaimniecības kontroles sistēma pēdējo reizi tika pārskatīta 2009. gadā ar Padomes regulu, lai novērstu tolaik zināmās nepilnības, kuras bija atspoguļotas Palātas īpašajā ziņojumā Nr. 7/2007. Tā nosaka principus un noteikumus attiecībā uz zvejas darbību kontroli, zvejniecības pārvaldības pasākumiem, datu prasībām, inspekcijām un sankcijām.

94

Palāta novērtēja, vai Eiropas Savienībā ir ieviesta efektīva zivsaimniecības kontroles sistēma, izpētot ES zivsaimniecības kontroles regulas galvenās prasības un to īstenošanu dalībvalstīs. Palāta analizēja, kā dalībvalstis pārbauda flotes kapacitātes komponentus (bruto tilpību un dzinēju jaudu) un vai tās atjaunina flotes reģistrus, vai zvejniecības pārvaldības pasākumi tika labi īstenoti, vai zvejniecības pārvaldībai vajadzīgie dati bija pilnīgi un ticami un vai inspekcijas un sankcijas tika pienācīgi plānotas, veiktas un piemērotas.

95

Kopš mūsu 2007. gada revīzijas un Kontroles regulas reformas dalībvalstis un Komisija vairākās jomās ir panākušas progresu. Tomēr mēs konstatējām, ka, ņemot vērā būtiskās nepilnības lielākajā daļā revidēto jomu, Eiropas Savienībā vēl nav ieviesta pietiekami efektīva zivsaimniecības kontroles sistēma, kas spētu nodrošināt sekmīgu KZP. Dalībvalstis vēl nav pilnībā īstenojušas ES zivsaimniecības kontroles regulu, un dažos regulas noteikumos būtu vajadzīgi grozījumi, lai dalībvalstis varētu efektīvi kontrolēt zvejas darbības.

96

Apmeklētās dalībvalstis pietiekami nepārbauda flotes kapacitātes precizitāti bruto tilpības un dzinēju jaudas izteiksmē. Lai gan Kontroles regulā ir īpaši paredzēta procedūra dzinēju jaudas dokumentāras un fiziskas pārbaudes veikšanai, tajā nav noteikta kārtība bruto tilpības pārbaudei. Palāta konstatēja, ka apmeklētās dalībvalstis patiešām nepārbauda savu zvejas kuģu tilpību un divas no tām vēl nebija veikušas vajadzīgās dzinēju jaudas pārbaudes. Ja šādas pārbaudes bija veiktas, tās atklāja atšķirību starp faktisko un dokumentēto dzinēju jaudu. Tas pierāda to, ka šādas pārbaudes ir jāveic, it īpaši tāpēc, ka dažas dalībvalstis ir tuvu tām noteiktās kapacitātes augstākajai robežai (14.–20. punkts). Revīzijas laikā Palāta konstatēja arī daudz neatbilstību starp flotes reģistrā ierakstītajiem kuģu datiem un tiem datiem, kas norādīti apliecinošajos dokumentos (21.–24. punkts).

1. ieteikums. Uzlabot par zvejas flotēm sniegtās informācijas ticamību

Lai informācija par zvejas kapacitāti būtu precīzāka, dalībvalstīm līdz 2018. gadam

1. jānosaka kārtība, kā pārbaudīt valsts flotes reģistros ietvertās informācijas precizitāti.

Ja turpmāk tiek grozīta Kontroles regula, nolūkā uzlabot informācijas par zvejas kapacitāti precizitāti mēs iesakām Komisijai iekļaut likumdošanas priekšlikumā

1. sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz regulārām dokumentārām un uz vietas veiktām pārbaudēm par bruto tilpības (BT) un dzinēju jaudas (KW) rādītājiem, kurus izmanto zvejas kapacitātes aprēķināšanai.

97

Dalībvalstīm ir jāīsteno zvejniecības pārvaldības pasākumi, kas noteikti valsts, Eiropas un starptautiskajos tiesību aktos (25. un 26. punkts). Lai nodrošinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību, būtiska nozīme ir zvejas darbību uzraudzībai un kontrolei. Palāta konstatēja, ka dalībvalstu kuģu novērošanas sistēmas (KNS), kas izmanto satelītnovērošanas tehnoloģiju, sniedza šādām darbībām noderīgu informāciju un ka zvejniecības pārvaldības pasākumus dalībvalstis kopumā īstenoja pienācīgi. Tomēr, piemērojot Kontroles regulas noteikumus, 89 % no ES flotes ar KNS netika uzraudzīti. Tas kavēja efektīvu zvejniecības pārvaldību (25.–32. punkts).

98

Apmeklētās dalībvalstis ieguldīja lielus resursus, lai pārvaldītu tām piešķirto zvejas kvotu apguvi, un darīja to labi. Tomēr, kad dalībvalstu iestādes ļāva ražotāju organizācijām pārvaldīt kvotu sadali, tās ne vienmēr zināja, kādi kritēriji tika izmantoti, iedalot kvotas katram saņēmējam. Šā pārredzamības trūkuma dēļ dalībvalstīm ir grūti apzināt zvejas iespēju faktiskos saņēmējus un tādējādi novērtēt to iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un vietējo ekonomiku, kā arī attiecīgā gadījumā veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus. Turklāt šis pārredzamības trūkums palielina risku, ka dažu ekonomikas dalībnieku īpašajām interesēm tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar citiem dalībniekiem (33.–36. punkts). Zvejas piepūles režīmus bija grūti uzraudzīt, it īpaši kuģiem, kuri nebija saistīti ar KNS, un dalībvalstis izmantoja dažādas pieejas, lai aprēķinātu jūrā pavadīto dienu skaitu, kas ir viens no galvenajiem šo režīmu elementiem (37. punkts). Bija pārāk daudz tehnisko pasākumu, kas reizēm bija pārāk sarežģīti, lai zvejnieki tos varētu piemērot un inspektori kontrolēt. Tomēr Palāta konstatēja arī labas prakses piemērus, kad profesionālā zvejniecības organizācija saviem dalībniekiem pieprasīja nodrošināt atbilstību citiem, mērķtiecīgākiem saglabāšanas pasākumiem papildus tiem, ko paredz kopējā zivsaimniecības politika (38.–41. punkts).

2. ieteikums. Uzlabot zvejniecības pārvaldības pasākumu uzraudzību

Ja turpmāk tiek grozīta Kontroles regula, nolūkā uzlabot mazo zvejas kuģu darbību uzraudzību mēs iesakām Komisijai iekļaut likumdošanas priekšlikumā

1. KNS atbrīvojumu atcelšanu kuģiem garumā no 12 līdz 15 metriem;
2. prasību ierīkot mazākas un lētākas lokalizācijas sistēmas kuģiem garumā līdz 12 metriem.

Lai nodrošinātu zvejas kvotu sadales pārredzamību, dalībvalstīm līdz 2019. gadam

2. jāinformē Komisija par kvotu piešķiršanas sistēmu saskaņā ar KZP regulas 16. pantu, tostarp par to, kā pārredzamie un objektīvie kritēriji ir iesaistīti zvejas kvotu sadalē ieinteresētajām personām.

99

Saskaņā ar Kontroles regulu savāktie dati par zvejas darbībām nebija pietiekami pilnīgi un ticami. Nozvejas dati par kuģiem, kuri deklarācijas sagatavo papīra formātā (tie pārstāv būtisku ES flotes daļu), nebija pilnīgi. Turklāt Palāta konstatēja daudz kļūdu un sistēmas nepilnību saistībā ar papīra formātā sniegto deklarāciju reģistrēšanu dalībvalstu datubāzēs (47.–54. punkts). Palāta atklāja būtiskas neatbilstības starp deklarētajiem izkrāvumiem un tam sekojošiem pirmās pārdošanas dokumentiem (55. un 56. punkts). Divas no četrām apmeklētajām dalībvalstīm pietiekami nedalījās informācijā un nesekoja līdzi vienas karoga dalībvalsts kuģu darbībām citā dalībvalstī, lai gan bija dažas labas divpusējas iniciatīvas (57.–60. punkts). Palāta konstatēja nepilnības dalībvalstu datu apstiprināšanas un kontrolpārbaužu procesos, kuras neļāva atklāt neatbilstības, kļūdas un trūkstošo informāciju (61.–64. punkts). Turklāt bija būtiskas atšķirības starp kopējiem nozvejas datiem, kurus reģistrējušas dalībvalstis, un tiem datiem, kas pieejami dažādiem Komisijas dienestiem (65.–70. punkts). Visbeidzot, tā kā Kontroles regula neietver prasību dalībvalstīm nosūtīt nozvejas datus ar informāciju par zvejas apgabalu, kuģu lielumu un zvejas rīkiem, tas ierobežo Eiropas flotes darbības izvērstu analīzi (71. punkts).

3. ieteikums. Uzlabot zvejas datu ticamību

1. Lai uzlabotu zvejas datu pilnīgumu un ticamību,

dalībvalstīm līdz 2019. gadam

1. jāpārskata un jāuzlabo papīra formātā sniegto datu par zvejas darbībām reģistrēšanas un pārbaudes process;
2. jānodrošina, ka tām ir ticami dati par kuģiem garumā līdz 10 metriem un šo datu vākšanai tās piemēro noteikumus, kas paredzēti zivsaimniecības kontroles regulā;
3. jāpilnveido datu par zvejas darbībām apstiprināšanas un kontrolpārbaužu procesi.

Komisijai līdz 2020. gadam

3. jāizveido informācijas apmaiņas platforma, ko izmantos dalībvalstis, lai nosūtītu apstiprinātos datus saskaņā ar standarta formātu un saturu un lai tādējādi dažādiem Komisijas dienestiem pieejamā informācija atbilstu dalībvalstu datiem;
4. jāatbalsta lētākas, vienkāršākas un lietotājiem ērtākas sistēmas izveide, lai veicinātu elektronisko komunikāciju par zvejas darbībām attiecībā uz kuģiem garumā līdz 12 metriem;
5. jāanalizē ar datu pilnīgumu un ticamību saistītās, vēl neatrisinātās problēmas dalībvalstu līmenī un vajadzības gadījumā kopā ar dalībvalstīm jālemj par attiecīgiem pasākumiem.

2. Ja turpmāk tiek grozīta Kontroles regula, nolūkā uzlabot zvejas datu pilnīgumu un ticamību mēs iesakām Komisijai iekļaut likumdošanas priekšlikumā

6. elektroniskās ziņošanas sistēmas un elektroniskās deklarēšanas atbrīvojumu atcelšanu kuģiem garumā no 12 līdz 15 metriem vai alternatīvu risinājumu apsvēršanu;
7. Kontroles regulā paredzēto dalībvalstu pienākumu pārskatīšanu attiecībā uz ziņošanu par nozvejas datiem, lai ietvertu informāciju par zvejas apgabalu, kuģu lielumu un zvejas rīkiem.

100

Lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu un zvejas darbību ilgtspējas saglabāšanu, ir vajadzīga efektīva zvejas darbību inspekcijas sistēma (72. punkts). Palāta konstatēja, ka kopumā inspekcijas tika plānotas labi. Tomēr tas, ka inspektoriem nebija reāllaika piekļuves informācijai par kuģiem, inspekciju efektivitāti samazināja (73.–77. punkts). Apmeklētās dalībvalstis ir izveidojušas standartizētas inspekcijas procedūras, tomēr Palāta konstatēja gadījumus, kad inspektori neizmantoja pieejamās ziņojumu veidnes (78. un 79. punkts). Turklāt inspekciju rezultāti ne vienmēr tika pareizi atspoguļoti valstu datubāzēs (80. punkts).

101

Lai inspekcijas būtu efektīvas, tās jāpapildina ar atturošām, samērīgām un iedarbīgām sankcijām, ieskaitot punktu sistēmu, ko piemēro smagu pārkāpumu gadījumos, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret zvejas operatoriem (81. un 82. punkts). Palāta konstatēja, ka piemērotās sankcijas ne vienmēr bija atturošas (83.–88. punkts). Punktu sistēma apmeklētajās dalībvalstīs un pat vienas dalībvalsts ietvaros tika piemērota ļoti dažādā mērā, tāpēc vienlīdzīga attieksme pret operatoriem netika nodrošināta. Visbeidzot, pašlaik nav Eiropas pārkāpumu un sankciju reģistra, kas ļautu labāk sekot līdzi piešķirto punktu skaitam un nodrošinātu efektīvāku riska analīzi un labāku pārredzamību dalībvalstīs (89.–92. punkts).

4. ieteikums. Uzlabot inspekcijas un sankcijas

1. Lai uzlabotu inspekcijas,

dalībvalstīm līdz 2019. gadam,

1. kad stāsies spēkā jaunā regula par tehniskajiem pasākumiem, jāizstrādā — apspriežoties ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) — un jāizmanto standarta inspekcijas protokoli un ziņojumi, kas ir vairāk pielāgoti zvejniecības īpašajiem reģionālajiem un tehniskajiem apstākļiem nekā tie, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 404/2011 XXVII pielikumā.

Ja turpmāk tiek grozīta Kontroles regula, mēs iesakām Komisijai iekļaut likumdošanas priekšlikumā

2. prasību dalībvalstīm obligāti izmantot elektronisko inspekcijas ziņojumu sistēmu, lai tās nodrošinātu valsts inspekciju rezultātu pilnīgumu un atjaunināšanu un dalītos inspekciju rezultātos ar citām attiecīgajām dalībvalstīm.

2. Lai nodrošinātu sankciju sistēmas efektivitāti, dalībvalstīm līdz 2019. gadam,

4. nosakot sankcijas, pienācīgi jāņem vērā atkārtotie pārkāpumi un pastāvīgie pārkāpēji;
5. lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus operatoriem, pilnībā jāievieš punktu sistēma un jānodrošina tās konsekventa piemērošana savās attiecīgajās teritorijās.
6. `e) noteikumu, kas paredzētu sistēmu datu apmaiņai par pārkāpumiem un sankcijām un kas īstenojams sadarbībā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) un dalībvalstīm.

Šo ziņojumu 2017. gada 5. aprīļa sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Phil WYNN OWEN.

Akronīmi

BT: bruto tilpība

EFCA: Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra [European Fisheries Control Agency]

ES: Eiropas Savienība

EZS: zvejas darbību elektroniskās ziņošanas sistēma

FAO: Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija [Food and Agriculture Organization of the United Nations]

FIDES: zvejas datu apmaiņas sistēma [Fisheries Information Data Exchange System]

GFCM: Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija [General Fisheries Commission for the Mediterranean]

KNS: kuģu novērošanas sistēma

KPN: kopējā pieļaujamā nozveja

kW: kilovats, dzinēja jaudas mērvienība

KZP: kopējā zivsaimniecības politika

RZPO: reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija

ZUC: zvejas uzraudzības centrs

Glosārijs

Elektroniskā inspekcijas ziņojumu sistēma: ir sistēma, ko izstrādājusi EFCA, lai dalībvalstis varētu apmainīties ar inspekcijas ziņojumu datiem.

ES flotes reģistrs: ir Komisijas uzturēts reģistrs, kas ietver informāciju par visiem Savienības zvejas kuģiem.

Eurostat: ir Eiropas Savienības Statistikas birojs.

Karoga valsts: ir valsts, kurā reģistrēts konkrēts kuģis.

Kuģu novērošanas sistēma: ir zvejas kuģu satelītnovērošanas sistēma, kas regulāri sniedz datus zivsaimniecības iestādēm (zvejas uzraudzības centram) par kuģu atrašanās vietu, kursu un ātrumu.

MARE ĢD: Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts.

Mazie kuģi: (tikai šajā ziņojumā) ir kuģi, kuru garums ir mazāks par 15 metriem.

Reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija: ir apakšreģiona, reģiona vai līdzīga organizācija, kurai ir starptautiskajās tiesībās atzīta kompetence un kura nosaka saglabāšanas un pārvaldības pasākumus attiecībā uz dzīvajiem jūras resursiem, kuri atrodas tās atbildībā saskaņā ar attiecīgo izveides konvenciju vai nolīgumu.

Valsts flotes reģistrs: ir katras dalībvalsts uzturēts reģistrs, kurā ir uzskaitīti visi ar attiecīgās dalībvalsts karogu kuģojošie zvejas kuģi.

Zvejas atļauja: ir oficiāls dokuments, kas izdots Savienības zvejas kuģim papildus tā zvejas licencei un kas dod tam tiesības veikt īpašas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus.

Zvejas kapacitāte: ir zivju daudzums, ko noteiktā laikposmā un noteiktos resursu pieejamības apstākļos var nozvejot kuģis vai flote, ja to izmanto ar pilnu jaudu. KZP kontekstā to mēra kā kuģa tilpību bruto tonnās (GT) un tā dzinēja jaudu kilovatos (kW) saskaņā ar definīcijām Padomes Regulas (EEK) Nr. 2930/86¹ 4. un 5. pantā.

Zvejas licence: ir oficiāls dokuments, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem dod tā turētājam tiesības izmantot konkrētu zvejas kapacitāti ūdeņu dzīvo resursu komerciālai izmantošanai. Tajā ir paredzēts prasību minimums attiecībā uz Savienības zvejas kuģa identifikāciju, tehniskajiem parametriem un aprīkojumu.

Zvejas piepūle: ir zvejas kuģa kapacitātes un aktivitātes reizinājums; zvejas kuģu grupai tā ir visu grupas kuģu zvejas piepūles summa.

Zvejas uzraudzības centrs: ir karoga dalībvalsts izveidots operatīvais centrs, kurš ir aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kas ļauj veikt automātisku datu saņemšanu, apstrādi un elektronisku datu pārraidi.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti atsevišķu budžeta jomu vai vadības aspektu lietderības un atbilstības revīzijās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu un izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo ziņojumu pieņēma I revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Phil Wynn Owen un kura revidē dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Revīziju vadīja ERP loceklis Janusz Wojciechowski, un revīzijas vadības darbā piedalījās arī locekļa biroja vadītāja Kinga Wiśniewska-Danek, locekļa biroja atašejs Katarzyna Radecka-Moroz, atbildīgais vadītājs Colm Friel un darbuzdevuma vadītāja Maria Luisa Gómez-Valcárcel. Revīzijas darba grupā strādāja Oana Dumitrescu, Armando do Jogo, Aris Konstantinidis, Bernard Moya, Mihaela Pavel un Frédéric Soblet.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

ES zivsaimniecības kontrole: jādara vairāk
(saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu)

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017. gads

PDF	978-92-872-7387-1	1977-5717	10.2865/646286	QJAB17008LVN
HTML	978-92-872-7409-0	1977-5717	10.2865/188456	QJAB17008LVQ

© Eiropas Savienība, 2017. gads

KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS

Bezmaksas izdevumi

• Viens eksemplārs:
  • ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).
• Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes:
  • Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm),
  • Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm),
  • ar Europe Direct dienesta starpniecību (http://europa.eu/europedirect/index_lv.htm)
  • vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).

(*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas vai taksofonus).

Maksas izdevumi

• Ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).