ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma: kvotu bezmaksas piešķiršana ir jāizmanto mērķtiecīgāk

Kopsavilkums

I

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir viena no mūsu laika galvenajām problēmām. ES ir izvirzījusi virkni klimata pārmaiņu mērķu, kas jāsasniedz 2020., 2030. un 2050. gadā. Lai gan ES pārliecinoši virzās uz to, lai sasniegtu 2020. gada mērķus, to nevar teikt par virzību uz ambiciozāko 2030. un 2050. gada mērķu sasniegšanu. Savā “Zaļajā kursā”, ar kuru Komisija nāca klajā 2019. gadā, tā ierosināja pāriet uz mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 50–55 % un līdz 2050. gadam panākt, ka siltumnīcefekta gāzu neto emisiju nav. Tas nozīmē, ka ir būtiski jāpalielina centieni.

II

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ir viena no galvenajām ES klimata pārmaiņu mazināšanas politikas jomām, un tā veido pasaulē pirmo oglekļa emisiju tirgu. Tā izstrādāta nolūkā nodrošināt efektīvu mehānismu emisiju samazināšanai. Kā paredz ES ETS, uzņēmumiem ir jāiegūst emisiju kvotas, kas sedz to oglekļa emisijas. Pastāv standarta iespēja iegādāties šīs kvotas izsolē; bet tās var piešķirt arī bez maksas.

III

Šajā revīzijā galvenā uzmanība pievērsta kvotu bezmaksas piešķiršanai. ES ETS trešajā un ceturtajā posmā (attiecīgi 2013.–2020. gadā un 2021.–2030. gadā) bezmaksas kvotas paredzētas, lai mazinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku, bet oglekļa cena ir paredzēta, lai radītu pakāpenisku stimulu dekarbonizācijai. To atbalsta tādu līmeņatzīmju izmantošana, kas izriet no labākā snieguma rādītājiem noteiktā nozarē. Astoņās dalībvalstīs bezmaksas kvotas saistībā ar elektroenerģijas ražošanas modernizāciju saņēma arī enerģētikas nozare.

IV

Mūsu revīzijas jautājums bija: “Vai lēmumi par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas bezmaksas kvotām ir pietiekams pamats, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu?” Mēs pārbaudījām, vai kvotu bezmaksas piešķiršana tika sekmīgi izmantota elektroenerģijas ražošanas modernizācijai, vai tās bija pietiekami mērķtiecīgas un tika iedalītas, lai rosinātu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un vai ar tām neveicināja šādu emisiju palielināšanos. Mēs secinājām, ka, lai gan bezmaksas piešķiršana bija pamatota, bezmaksas kvotu mērķtiecīgāka iedalīšana būtu sniegusi vairāk ieguvumu dekarbonizācijai, valsts finansēm un vienotā tirgus darbībai.

V

Proti, mēs konstatējām turpmāk minēto.

1. Ir uzlaboti bezmaksas piešķiršanas īpašie noteikumi elektroenerģijas ražošanas nozares modernizācijai, kas attiecas uz ES ETS ceturto posmu. Tomēr mēs uzskatām, ka bezmaksas piešķiršana enerģētikas nozarei neveicināja dekarbonizāciju trešajā posmā.
2. Bezmaksas kvotas bija paredzētas, lai nodrošinātu īpašu metodi kvotu piešķiršanai pretstatā standarta metodei (izsolei). Tomēr trešā posmā un ceturtā posma sākumā tās joprojām veido vairāk nekā 40 % no kopējā pieejamo kvotu skaita. Mēs konstatējām, ka trešajā posmā rūpniecības un transporta nozarēm piešķirto bezmaksas kvotu skaits nebija balstīts uz šo nozaru spēju novirzīt izmaksas un, lai gan oglekļa emisiju pārvirze var ietekmēt ES oglekļa tirgu un siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstību visā pasaulē, bezmaksas kvotu piešķiršanas mērķtiecība ir ierobežota.
3. Pieeja piešķirt bezmaksas kvotas, pamatojoties uz līmeņatzīmēm, deva būtisku stimulu uzlabot energoefektivitāti, tomēr varētu pilnveidot šo līmeņatzīmju piemērošanu. Komisija nav aprēķinājusi bezmaksas kvotu piešķiršanas ietekmi uz energoefektivitātes izmaiņām.

VI

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, mēs sniedzam ieteikumus, kuru mērķis ir labāk noteikt bezmaksas kvotu iedalījumu, kā arī pilnveidot līmeņatzīmju noteikšanas metodiku.

Ievads

01

Eiropas Savienība ir izvirzījusi virkni klimata pārmaiņu mērķu, kas jāsasniedz 2020. un 2030. gadā, un pašlaik tā pārskata mērķus, kurus paredzēts sasniegt 2030. un 2050. gadā. Atbilstīgi paziņojumam par zaļo kursu Komisija 2020. gada Eiropas Klimata akta priekšlikumā¹ ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam panākt, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas ir nulles līmenī². Šie mērķi ir apkopoti 1. attēlā.

02

Kā norādījusi Eiropas Vides aģentūra (EVA), ES pārliecinoši virzās uz to, lai sasniegtu 2020. gada mērķus, bet ne 2030. gada mērķus³. ES 2018. gadā emitēja aptuveni 8,5 % no pasaules SEG emisijām, bet šis īpatsvars laika gaitā ir samazinājies⁴; emisijas uz vienu iedzīvotāju ES joprojām ir augstākas par pasaulē vidējo rādītāju, lai gan šī atšķirība samazinās. Kopš 2005. gada un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) izveides ES emisijas uz vienu iedzīvotāju ir samazinājušās. 2018. gada nogalē tās bija zemākas nekā ASV, Ķīnā un Japānā⁵.

03

Komisija uzskata, ka dekarbonizācijas ziņā ES kopumā ir paveikusi vairāk nekā lielākā daļa citu jurisdikciju un ir nošķīrusi ekonomisko izaugsmi no siltumnīcefekta gāzu emisiju pieauguma. Laikā no 1990. gada līdz 2016. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas ES samazinājās par 22 %, savukārt ekonomiskā izaugsme bija 54 %. To veicinājuši daudzi faktori, tostarp energoefektivitāte, degvielas maiņas rīcībpolitikas, atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana un tehnoloģiskās pārmaiņas⁶.

04

ES ETS ir viens no diviem galvenajiem ES klimata politikas pīlāriem, kura mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (otrais pīlārs ir Kopīgo centienu lēmums un regula⁷). ES ETS galvenokārt attiecas uz smagās rūpniecības nozarēm un elektroiekārtām (kopā sauktas par “stacionārām iekārtām”), kā arī uz aviāciju⁸, aptverot visas ES dalībvalstis, kā arī Norvēģiju, Lihtenšteinu un Islandi. Pašlaik tiek īstenots sistēmas trešais posms (2013.–2020. gads). Pirmie divi posmi ilga attiecīgi no 2005. līdz 2007. gadam un no 2008. līdz 2012. gadam. Ceturtais posms ilgs no 2021. līdz 2030. gadam.

05

ES ETS darbojas kā “emisiju ierobežošanas un tirdzniecības” programma. Tiesību aktos noteikts gada maksimālais pieejamo kvotu skaits (“maksimālais apjoms”) un izveidots tirgus, kurā tiek pirktas un pārdotas kvotas. Operatoriem ir vajadzīga kvota par katru emitēto oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnu. Kvotas tiek iegūtas izsolēs, kur iekārtām jāiesniedz piedāvājums, vai bez maksas. Tāpat operatori var iegādāties kvotas specializētos tirgos vai cits no cita. Sistēma ir aprakstīta 2. attēlā.

Šajā piemērā rūpnīca A savu emisiju segšanai saņem vairāk bezmaksas kvotu nekā nepieciešams. Tā var lemt par pārpalikuma saglabāšanu vai pārdošanu. Rūpnīca B nesaņem pietiekami daudz bezmaksas kvotu, lai segtu savas emisijas, un tai ir jāiegādājas atlikums izsolē vai no citiem operatoriem (ja tai nav kvotu krājumu no iepriekšējiem gadiem).

06

Uz ES ETS attiecas 2003. gada direktīva⁹ (ES ETS direktīva), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2018. gadā, kā arī vairāki Komisijas lēmumi un regulas (sk. I pielikumu).

07

Īstenojot prasību operatoriem ar izsoļu starpniecību maksāt par kvotām, tiek ievērots princips “piesārņotājs maksā”, turklāt tādējādi operatoru stimuls samazināt SEG emisijas ir lielāks nekā saņemot bezmaksas kvotas¹⁰. Bezmaksas kvotas bija paredzēts sadalīt tā, lai:

1. samazinātu oglekļa emisiju pārvirzes riskus (ražošanas pārvietošana tādā veidā, kas rada pasaules SEG emisiju palielinājumu);
2. dotu stimulu dekarbonizācijai (izvairīties no SEG emisiju palielinājuma¹¹), izmantojot bezmaksas piešķiršanas līmeņatzīmes, kas izriet no labākā snieguma rādītājiem noteiktā nozarē. Tādējādi būtu jārosina mazāk efektīvie operatori uzlabot to darbību, vienlaikus apbalvojot tos, kuri darbojas sekmīgi.

08

3. attēlā parādīts, kā visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas ES ETS, tiek salīdzinātas ar kvotām, ko piešķir izsolēs vai bez maksas. Līdz 2012. gadam visas nozares lielāko daļu kvotu saņēma bez maksas.

09

Kopš 2013. gada bezmaksas piešķīrumus saņem rūpniecības un aviācijas nozares. Laikposmā no 2013. līdz 2019. gadam rūpniecība saņēma vairāk nekā 5 000 miljonus bezmaksas kvotu, savukārt aviācija saņēma vairāk nekā 200 miljonus bezmaksas kvotu¹². Rūpniecības nozarēm piešķirto bezmaksas kvotu apjoms katru gadu samazinās. Nozares, kas klasificētas kā tādas, kurās pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks, saņem papildu bezmaksas piešķīrumus, un neatkarīgi no tā, kāds ir iekārtu sniegums šajās nozarēs, tās saņem tikpat daudz bezmaksas kvotu kā visefektīvākās iekārtas atbilstīgi noteiktajām līmeņatzīmēm. Enerģētikas nozare saņem bezmaksas piešķīrumus tikai tam, lai varētu modernizēt nozari konkrētās dalībvalstīs, ievērojot īpašus nosacījumus. 4. attēlā parādīts, kā tiek piešķirtas bezmaksas kvotas.

10

Pirmajā un otrajā posmā kvotu bezmaksas piešķiršanas pamatā bija vēsturiskās emisijas. Tāpēc¹³ daudziem operatoriem piešķīra pārmērīgi daudz kvotu, it īpaši ņemot vērā ražošanas samazinājumu, ko izraisīja 2008. gada lejupslīde. Trešajā posmā (2013.–2020. gadā) kvotu bezmaksas piešķiršanā vērā tika ņemtas produkta līmeņatzīmes, kvotu piešķiršanā balstoties uz visefektīvāko operatoru darbības rezultātiem. Mērķis bija veicināt efektivitātes pieaugumu (t. i., zemākas emisijas uz vienu saražoto vienību) operatoru līmenī, tomēr, ja ražošanas līmenis pieaugs, joprojām var veicināt emisiju pieaugumu rūpniecības nozarē. Būtībā izvēle attiecībā uz nozarēm, kurām ir tiesības saņemt bezmaksas piešķīrumus, ir saistīta ar dažu nozaru nespēju novirzīt izmaksas uz saviem patērētājiem (sk. 1. izcēlumu).

11

5. attēlā redzams, ka 2013. gadā — pēc līmeņatzīmju noteikšanas — visas rūpniecības nozares turpināja bez maksas saņemt lielāko daļu kvotu, kas tām bija vajadzīgas emisiju segšanai, turklāt rūpnieciskās emisijas palika salīdzinoši stabilas. Dažās nozarēs piešķirtās bezmaksas kvotas pārsniedza emisijas. Tam par iemeslu bija to datu sliktā kvalitāte, kurus izmantoja attiecībā uz pirmajām noteiktajām līmeņatzīmēm, un ierobežotais saskaņojums ar operatora ražošanas apjomiem (sk. 48. punktu).

12

Operatori un investori tirgo kvotas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū, kur cenu ietekmē piedāvājuma (to ierobežo ES ETS maksimālais apjoms) un pieprasījuma dinamika. Cenu signālam vajadzētu kalpot kā stimulam samazināt SEG emisijas. Zemākā reģistrētā emisijas kvotas cena 2019. gadā bija 19,59 EUR, bet augstākā — 29,03 EUR¹⁵ (sk. 6. attēlu). Daudzi eksperti ir ziņojuši, ka būtu nepieciešamas krietni augstākas oglekļa cenas, lai radītu pareizo stimulu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai¹⁶.

13

ES ETS direktīvā ir noteikts, ka vismaz puse no kvotu izsoļu ieņēmumiem dalībvalstīm ir jāizmanto darbībām klimata un enerģētikas jomā. Kā liecina Eiropas Vides aģentūras (EVA) sniegtie dati, ES ETS trešajā posmā (2013.–2020. gadā) bezmaksas kvotas tika piešķirtas vairāk nekā 6,66 miljardu apmērā. Šajā laikā kvotu cenas svārstījās, bet pieauga no nepilniem 3 EUR līdz aptuveni 25 EUR. Ja rūpniecībai izsolītu vairāk kvotu, dalībvalstis gūtu ievērojamus papildu ieņēmumus. Komisija ir konstatējusi, ka laikposmā no 2012. gada līdz 2019. gada jūnijam dalībvalstu izsoļu ieņēmumi bija 42 miljardi eiro¹⁷.

14

Galveno dalībnieku loma ES ETS ietvaros ir šāda:

1. Komisija pārrauga dalībvalstu rīcību ES ETS direktīvas kontekstā, izstrādā noteikumus izsolēm un kvotu bezmaksas piešķiršanai, sniedz norādījumus par direktīvas piemērošanu dalībvalstīm, operatoriem un trešo personu verificētājiem, kā arī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par ES ETS.
2. ES dalībvalstu kompetentās iestādes pārbauda un apstiprina operatoru emisiju monitoringa plānus, pārbauda operatorus un pieņem operatoru apstiprinātus emisiju ziņojumus, pamatojoties uz ES tiesību aktiem un Komisijas norādījumiem.
3. Operatori, uz kuriem attiecas ES SEG emisiju maksimālais apjoms, katru gadu iegūst un nodod savām emisijām atbilstošu kvotu daudzumu. Ja kvotas netiek nodotas pietiekamā apmērā, sods ir 100 EUR par katru nesegto oglekļa dioksīda ekvivalentu (CO₂e), kā arī papildu sodi, kas noteikti dalībvalstu līmenī (atbilstīgi saskaņotiem noteikumiem ES ETS direktīvā).
4. Trešo personu verificētāji (tos apstiprina dalībvalstu akreditācijas iestādes) pārbauda un sertificē operatoru sniegtos emisiju datus.

15

No 2005. līdz 2012. gadam (ES ETS pirmajos divos posmos) gandrīz visas kvotas tika piešķirtas bez maksas. Katru gadu piešķirto kvotu skaits bija lielāks par faktisko emisiju segšanai nepieciešamo daudzumu, it īpaši, kad pēc 2008. gada sākās ekonomikas lejupslīde, kā rezultātā palielinājās operatoru rīcībā esošās kvotu bilances (sk. 7. attēlu). Tas izraisīja kvotu cenu kritumu (sk. 6. attēlu), mazinot operatoru stimulu samazināt emisijas. Daudzi operatori varēja paļauties uz iepriekš bez maksas saņemtajām kvotām, lai varētu pilnībā izpildīt savas nodošanas saistības. Izmaiņas sistēmas trešajā posmā lielā mērā novērsa šo sistēmas mēroga ikgadējo pārpalikumu.

16

Konsolidētā ES ETS direktīva paredz dažu ar ceturto posmu (2021.–2030. gads) saistītu noteikumu pārskatīšanu, ņemot vērā šādus apstākļus:

1. globālo izsvēršanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kuru paredzēts veikt 2023. gadā, kad nolīguma puses izvērtēs savas pašreizējās saistības un palielinās centienus sasniegt nolīguma mērķus¹⁸;
2. Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmas (CORSIA) īstenošanu Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas pārraudzībā, proti, tādas programmas īstenošanu, kas paredzēta, lai pasaules mērogā izlīdzinātu civilās aviācijas radītās emisijas (skatīt 4. izcēlumu)¹⁹;
3. iespējamo oglekļa ievedkorekciju pieņemšanu attiecībā uz importu no trešām valstīm (sk. 40. punktu).

Komisija 2020. gadā ierosināja jaunu Eiropas Klimata aktu²⁰ un plānoja sākt sabiedrisko apspriešanu par oglekļa robežu pielāgošanas mehānismu. Komisijas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu tika aplūkota iespēja grozīt noteikumus, kas reglamentē ES ETS.

Revīzijas tvērums un pieeja

17

Mēs pārbaudījām, vai Komisijas lēmumi par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas bezmaksas kvotām ir pietiekams pamats, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Īpaši mēs vērtējām, vai kvotu bezmaksas piešķiršana tika

• sekmīgi izmantota kā instruments enerģētikas nozares modernizācijai;
• adresēta nozarēm, kurās ir vislielākais oglekļa emisiju pārvirzes risks;
• izmantota tā, lai rosinātu samazināt SEG emisijas un neveicinātu šādu emisiju palielinājumu.

18

Veicot revīziju, mēs:

• vērtējām Komisijas priekšlikumus, norādījumus un citus attiecīgus ziņojumus;
• apspriedāmies ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm Čehijas Republikā, Vācijā, Polijā un Zviedrijā, kā arī ar rūpniecības, enerģētikas un aviācijas nozaru un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem;
• novērtējām pieejamos datus un ziņojumus par ES ETS darbību un bezmaksas kvotu mehānismu;
• apspriedāmies ar ekspertu grupu. Viņu zināšanas tika izmantotas, lai novērtētu sākotnējos konstatējumus par bezmaksas kvotu sistēmas ietekmi;
• apsekojām kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par ES ETS uzraudzību visās ES dalībvalstīs, lai apkopotu attiecīgu informāciju par līmeņatzīmēm un oglekļa emisiju pārvirzi.

19

Revīzijā aptverts periods no 2013. līdz 2019. gadam, tādējādi ietverot ES ETS trešo posmu un tiesību aktus, kas sagatavoti ceturtajam posmam. Tāpēc šajā revīzijā nav ņemta vērā koronavīrusa epidēmijas ietekme uz ES ETS cenām un tās izraisītās ekonomiskās lejupslīdes iespējamā ietekme.

20

Šajā ziņojumā ir sniegta informācija, ko var izmantot plānotajā tiesību aktu pārskatīšanā, kas nepieciešama, lai veiktu globālo izsvēršanu, kura atbilstīgi Parīzes nolīgumam paredzēta 2023. gadā (sk. 16. punktu).

Apsvērumi

Izmantojot bezmaksas kvotas kā instrumentu enerģētikas nozares modernizācijai, rezultāti nav skaidri

21

Bezmaksas kvotas elektroenerģijas nozarei atļāva piešķirt trešajā posmā, atkāpjoties no vispārīgā noteikuma, kas paredzēja, ka šai nozarei kvotas ir jāiegādājas izsolē vai tirgū. Ar šīm bezmaksas kvotām būtu jāatbalsta investīcijas enerģētikas nozares modernizācijā astoņās dalībvalstīs, kurām piemēro atkāpi. Mēs aplūkojām izmaiņas trešajā un ceturtajā posmā attiecībā uz bezmaksas kvotu piešķiršanu un pētījām, vai enerģētikas nozare šajās dalībvalstīs ir samazinājusi savu oglekļa pēdu.

No 2021. gada piemēros stingrākus noteikumus bezmaksas kvotu izmantošanai enerģētikas nozarē

22

Kopš 2013. gada elektroenerģijas nozare nav tiesību saņemt bezmaksas piešķīrumus, jo tā var novirzīt izmaksas uz saviem patērētājiem. Atkāpe²¹ no šā vispārējā principa tika noteikta desmit dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā bija mazāks par 60 % no Savienības vidējā rādītāja. Astoņas no šīm dalībvalstīm minēto atkāpi izmantoja trešajā posmā (sk. 8. attēlu). Laikposmā no 2013. līdz 2018. gadam saskaņā ar šo noteikumu brīvi piešķīra vairāk nekā 479 miljonus kvotu (6. attēlā ir norādīta kvotu mainīgā cena). Šīs bezmaksas piešķiršanas mērķis bija palīdzēt modernizēt elektroenerģijas ražošanas nozari minētajās valstīs, no kurām dažas lielā mērā bija atkarīgas no oglēm.

23

Dalībvalstīm, kuras bija paredzējušas izmantot atkāpi, bija jānosūta Komisijai pieteikums, kas atbilst vairākām direktīvā un turpmākajos Komisijas norāžu dokumentos noteiktajām prasībām²² (sk. 2. izcēlumu). Pēc vairākām Komisijas un astoņu pieteikuma iesniedzēju dalībvalstu pārrunu kārtām Komisija apstiprināja dalībvalstu pieteikumus.

24

Savos 2014. gada secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam²³ Padome atzina, ka būtu jāuzlabo bezmaksas piešķīrumi enerģētikas nozarei, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek izmantoti reālu investīciju veicināšanai, modernizējot enerģētikas nozari. Pārskatītajā direktīvā attiecībā uz ceturto posmu paredzēts, ka kompetentās iestādes izvēlas investīcijas, īstenojot obligāto konkursa procedūru (nevis trešajā posmā izmantotos valsts investīciju plānus). Attiecībā uz ceturto posmu no visām desmit tiesīgajām dalībvalstīm tikai Bulgārija, Ungārija un Rumānija nodrošinās bezmaksas kvotas savām enerģētikas nozarēm.

Pieejamie dati liecina par bezmaksas piešķiršanas neefektivitāti enerģētikas nozares modernizācijai trešajā posmā

25

Tika paredzēts, ka investīcijas, kas izriet no bezmaksas kvotu izmantošanas saskaņā ar 10.c pantu, samazinās elektroenerģijas ražošanas emisiju intensitāti, kā arī absolūtās emisijas. Pētījumā, kuru Komisijas uzdevumā veica 2015. gadā, tika secināts, ka nav iespējams novērtēt šo investīciju veicināto SEG samazinājumu efektivitāti un lietderību²⁴.

26

9. attēlā redzams, ka lielākā daļa no ieņēmumiem, kas iegūti no kvotu bezmaksas piešķīrumiem, tika izmantota brūnogļu un akmeņogļu spēkstaciju renovēšanai, galvenokārt Bulgārijā, Čehijā, Polijā un Rumānijā.

27

Mēs novērtējām oglekļa dioksīda emisiju intensitātes samazinājumu elektroenerģijas nozarē tajās valstīs, kam ir tiesības uz kvotu bezmaksas piešķīrumiem saskaņā ar 10.c pantu, un salīdzinājām to ar tiem pašiem datiem par valstīm, kuras nesaņem bezmaksas kvotas (sk. 10. attēlu). Rezultāti liecina, ka dalībvalstīs, kuras saņēma bezmaksas kvotas elektroenerģijas nozares modernizācijai, oglekļa dioksīda emisiju intensitātes samazinājums ir krietni mazāks. Šo tendenci apstiprina arī nesen veikts pētījums²⁵ par ogļu kā elektroenerģijas ražošanas pamata 2019. gadā samazināšanu.

Paredzot kvotu bezmaksas piešķiršanu rūpniecības un gaisakuģu operatoriem, to spēja novirzīt izmaksas tika ņemta vērā ierobežotā mērā, turklāt tai bija tendence palēnināt dekarbonizāciju

28

ES ETS direktīva paredz, ka kvotu bezmaksas piešķiršana ir “pārejas posmā un izņēmuma kārtā paredzēta” atkāpe²⁶ no standarta risinājuma, proti, izsoles (sk. 4. attēlu). Tāpēc bezmaksas piešķiršana būtu jāorientē uz nozarēm, kas ir visvairāk neaizsargātas pret starptautisko konkurētspēju un vismazāk spēj novirzīt oglekļa izmaksas uz patērētājiem.

Bezmaksas piešķiršana rūpniecības un gaisakuģu operatoriem neatspoguļoja nozares spēju novirzīt izmaksas

29

Kā minēts iepriekš, izņemot desmit dalībvalstis ar zemākiem ienākumiem (sk. 21. punktu), ES ETS neparedzēja kvotu bezmaksas piešķīrumus elektroenerģijas nozarei, jo tā spēj novirzīt izmaksas uz saviem patērētājiem, tāpēc tai nedraudēja oglekļa emisiju pārvirzes risks. Mēs konstatējām, ka kvotu bezmaksas piešķīrumi citām nozarēm ne vienmēr atbilda to spējai novirzīt izmaksas:

• aviācijas nozare saņem bezmaksas kvotas. Tomēr tā var novirzīt ES ETS izmaksas uz patērētājiem. To apstiprināja 2006. gada ietekmes novērtējumā, kuru veica pirms aviācijas iekļaušanas ES ETS²⁷.
• Komisijas ietekmes novērtējumā par ES ETS pārskatīšanu attiecībā uz ceturto posmu ir sniegta²⁸ informācija par izmaksu novirzīšanu, izmantojot likmes dažādām rūpniecības nozarēm. Komisija nav ierosinājusi modulēt nevienai nozarei piešķirto bezmaksas kvotu apjomu.

30

Ja bezmaksas piešķiršana nav pietiekami mērķtiecīga, var rasties situācija, kad nozares var novirzīt oglekļa izmaksas, pat saņemot bezmaksas kvotas. Līdz ar to “bezmaksas kvotas paredz finansiālu pāreju no patērētājiem (vai klientu nozarēm) uz energoietilpīgām nozarēm, kuras varētu palielināt tā dēvēto “negaidītu papildu peļņu””²⁹. Ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas 2014. gada priekšlikumam, ir atzīts³⁰,³¹, ka ar bezmaksas piešķiršanu var mazināt stimulu iekārtām samazināt emisijas un ka nozares, kuras kvotas saņem bez maksas, var novirzīt daļu no savām izmaksām.

31

Savos 2014. gada secinājumos³² Eiropadome piekrita, ka nevajadzētu samazināt to kvotu daļu, kuras ES ETS ietvaros tiks izsolītas pēc 2020. gada. Komisija ierosināja ceturtajā posmā izsolīt tādu pašu kvotu daļu kā trešajā posmā³³ (57 %). Pēc tam likumdevējs noteica³⁴ iespēju vajadzības gadījumā palielināt pieejamo bezmaksas kvotu apjomu līdz 3 % (sk. “bezmaksas piešķiršanas buferi” 11. attēlā). Likumdevējs ir pilnvarots lemt par to, kad šo palielinājumu piemērot. Šī klauzula nebija iekļauta nedz Komisijas ietekmes novērtējumā, nedz Komisijas priekšlikumā. Tāpēc ceturtajā posmā joprojām aptuveni 40 % kvotu tiks piešķirtas par brīvu.

Nozares, kas rada vairāk nekā 90 % rūpniecisko emisiju, visas vai lielāko daļu no savām kvotām saņēma bez maksas

32

ES ETS izmanto kvotu bezmaksas piešķiršanu, lai mazinātu oglekļa emisiju pārvirzes risku (sk. 07. punktu). Oglekļa emisiju pārvirze “ir iespējamais siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums pasaulē, ja Eiropas Savienībā ar klimata politiku saistīto izmaksu dēļ uzņēmumi pārvirzītu ražošanu uz citām valstīm, kurās uz rūpniecību neattiecas salīdzināma klimata politika”³⁵. Oglekļa emisiju pārvirzes risks pastāv sakarā ar oglekļa izmaksu atšķirībām Eiropas Savienībā, kā arī starp Eiropas Savienību un trešām valstīm.

33

Kā norāda ESAO (sk. 12. attēlu), oglekļa izmaksas dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, lielākajā daļā ES dalībvalstu kopējās oglekļa izmaksas bija zemākas nekā Šveicē un Norvēģijā, bet augstākas nekā ASV un Ķīnā. Eiropas Komisijas apmaksātā pētījumā nav konstatēti oglekļa emisiju pārvirzes³⁶ pierādījumi, lai gan citos pētījumos tiek apgalvots, ka oglekļa emisiju pārvirze nav notikusi tieši kvotu bezmaksas piešķiršanas dēļ³⁷. Tā kā oglekļa emisiju pārvirze nozīmē mazāk darbvietu un investīciju Eiropas Savienībā, tai ir ekonomiska un sociāla rakstura sekas.

34

Ar kvotu bezmaksas piešķiršanu risina oglekļa emisiju pārvirzes risku, samazinot atbilstības izmaksas operatoriem, uz kuriem attiecas ES ETS. Tādējādi šīs kvotas palīdz tiem saglabāt konkurētspēju attiecībā pret ražotājiem trešās valstīs.

35

Rūpniecības uzņēmumi nozarēs, kuras uzskata par tādām, kam draud oglekļa emisiju pārvirzes risks, katru gadu saņem bezmaksas piešķīrumus, balstoties uz 42. punktā norādītajām produkta līmeņatzīmēm, atšķirībā no citām nozarēm (tās neuzskata par tādām, kam draud oglekļa emisiju pārvirzes risks), kuru bezmaksas kvotas tiek pakāpeniski samazinātas līdz nullei (sk. 4. attēlu). Ievērojot Komisijas priekšlikumus, attiecībā uz ceturto posmu būtiski tika samazināts to rūpniecības nozaru īpatsvars, kurām draud oglekļa emisiju pārvirzes risks. Tomēr šīs nozares joprojām rada 94 % no ES rūpnieciskajām emisijām (sk. 13. attēlu). Oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā nav noteiktas atšķirīgas oglekļa emisiju pārvirzes riska pakāpes dažādām šajā sarakstā iekļautajām nozarēm, un tās visas tiek aplūkotas vienādi (salīdzinājumam ar citām ETS sistēmām sk. 3. izcēlumu).

36

ES ETS tiesību aktos par kritēriju oglekļa emisiju pārvirzes riska novērtēšanai izmanto emisiju intensitāti un tirdzniecības intensitāti. Arī ietekmes novērtējumā attiecībā uz ES ETS pārskatīšanu nākamajam ceturtajam posmam tika aplūkoti izmaksu novirzīšanas rādītāji (sk. 1. izcēlumu) dažādās nozarēs³⁹, bet savos priekšlikumos attiecībā uz 4. posmu Komisija tos neiekļāva oglekļa emisiju pārvirzes riska novērtēšanas kritērijos⁴⁰.

37

Tā kā oglekļa emisiju pārvirzei nav paredzētas bezmaksas kvotas, tad saskaņā ar pašreizējo kārtību lielākā daļa bezmaksas kvotu līdz 2030. gadam netiks samazinātas līdz nullei, kas būtu bezmaksas kvotu piešķiršanas standarts (sk. 4. attēlu).

38

ESAO 2018. gadā publicētajā pētījumā par ES ETS pirmajiem desmit gadiem ir konstatēts, ka nozares, kuras Eiropas Komisija uzskata par apdraudētām, “darbojas sīvi konkurētspējīgos tirgos un saskaras ar grūtiem ekonomiskiem apstākļiem”. Tomēr tā arī konstatēja, ka “uzņēmumi, kurus regulē ES ETS, darbojās salīdzinoši labāk nekā uzņēmumi, kas nav iekļauti ETS” (..) (kas) norāda, ka bezmaksas kvotu sadale var būt panākusi vairāk, nekā tikai kompensējusi ES ETS uzņēmumus, kuriem draud risks saistībā ar regulā noteiktajām radītā oglekļa samazināšanas izmaksām”⁴¹. Tāpēc mērķtiecīgāka bezmaksas kvotu sadale būtu novērsusi oglekļa emisiju pārvirzes risku, samazinājusi negaidītu papildu peļņu un (palielinot izsolīto kvotu daļu) uzlabojusi valsts finanses.

Komisija izvērtēja, tomēr neierosināja citas pieejas, lai mazinātu ES ETS radīto oglekļa emisiju pārvirzes risku

39

Komisija 2008. gada ietekmes novērtējumā par trešā posma pārskatīšanu⁴² un 2010. gada Komisijas paziņojumā par veidiem, kā palielināt emisiju samazinājumu un novērtēt oglekļa emisiju pārvirzi⁴³, izvērtēja alternatīvus risinājumus bezmaksas piešķiršanai, lai risinātu oglekļa emisiju pārvirzes problēmu, tomēr nenāca klajā ar konkrētiem priekšlikumiem. 2014. gadā, izvērtējot iespējamo klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam, Komisija novērtēja oglekļa emisiju pārvirzes situāciju ES un ierosināja pārejas ceļus tās risināšanai, un tie visi pamatā balstījās uz bezmaksas piešķiršanu⁴⁴. Galvenais alternatīvais risinājums bezmaksas piešķiršanai, par ko Komisija pašlaik diskutē, ir iespēja izmantot oglekļa ievedkorekcijas, lai izlīdzinātu SEG importa izmaksas un pašmāju ražošanas izmaksas⁴⁵.

40

Oglekļa ievedkorekcijas ietvertu izmaksas, kas saistītas ar oglekļa emisiju samazināšanu importam no tādām valstīm, kurās nav klimata politikas, kas būtu salīdzināma ar ES ETS, tādējādi mazinot oglekļa emisiju pārvirzes risku (lai gan tas neattiektos uz izmaksām, kas saistītas ar ES eksportu uz trešām valstīm). 2015. gada ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas sākotnējam tiesību akta priekšlikumam par ES ETS ceturto posmu, konstatēts, ka salīdzinošās novērtēšanas sistēmai nav ticamu alternatīvu, lai risinātu oglekļa emisiju pārvirzes problēmu. Tajā atzīmēts, ka nodokļa noteikšana uz robežas būtu krietni nepiemērotāks instruments, norādot uz iespējamām pretrunām daudzpusējiem tirdzniecības noteikumiem un uz trešo valstu negatīvu reakciju⁴⁶. Tomēr direktīvā par ceturto posmu ir minēts, ka kvotu bezmaksas piešķiršanu varētu aizstāt, pielāgot vai papildināt ar oglekļa ievedkorekcijām⁴⁷. Paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” ir ierosināts virzīt uz priekšu priekšlikumu par oglekļa ievedkorekcijām, ja oglekļa cenas ievērojami atšķiras⁴⁸.

Salīdzinošā vērtēšana, ko izmanto bezmaksas kvotu piešķiršanai, pakāpeniski vairo stimulu samazināt emisijas

41

Saskaņā ar ES ETS direktīvu trešajā posmā bezmaksas kvotas bija jāsadala tā, lai rosinātu samazināt SEG emisijas. Ar noteikumiem, kas reglamentē šo kvotu piešķiršanu, nevajadzētu veicināt SEG emisiju palielinājumu.

Uz līmeņatzīmēm balstītā pieeja deva stimulu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas

42

Sākot no trešā posma, katra operatora saņemto bezmaksas kvotu apjomu aprēķina, izmantojot konkrētam produktam noteiktas līmeņatzīmes (vai, ja tas nav iespējams, izmantojot samazinājuma pieeju, kas saistīta ar siltuma un kurināmā izmantošanu). Atbilstīgi ES ETS direktīvai⁴⁹ Komisija izmantoja līmeņatzīmes, lai panāktu, ka “kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, (..); kvotu sadale nerada stimulu palielināt emisijas”.

43

Produkta līmeņatzīmes ir noteiktas kā 10 % efektīvāko iekārtu vidējais emisiju līmenis katrā nozarē. Šādā veidā “iekārtām, kas ir ļoti efektīvas, būtu jāsaņem visas vai gandrīz visas kvotas, kas tām vajadzīgas, lai izpildītu ES ETS saistības. Neefektīvām iekārtām ir jāpieliek lielākas pūles, lai segtu savas emisijas ar kvotām, vai nu samazinot emisijas, vai iegādājoties vairāk kvotu (..)”⁵⁰.

44

Līmeņatzīmju izmantošanu plaši atzīst kā uzlabojumu sistēmā, ko izmantoja iepriekšējos ES ETS posmos, kad kvotu piešķiršanas pamatā bija vēsturiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas⁵¹. Uz līmeņatzīmēm balstītā pieeja dod spēcīgāku stimulu samazināt emisijas ražošanas procesā.

Līmeņatzīmju efektīvu izmantošanu kavē dažas tehniskas problēmas

45

Pašlaik bezmaksas kvotu piešķiršanas līmeņatzīmēs netiek pilnībā ņemtas vērā netiešās emisijas, kas rodas piegādes ķēdes savienojumos. Tas var radīt problēmas atsevišķās nozarēs, ja dažas iekārtas spēj samazināt to šķietamo emisiju intensitāti (bet saglabāt bezmaksas piešķiršanas līmeņus), aizstājot tiešās (uz vietas esošās) emisijas ar netiešajām emisijām⁵².

46

Siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada biomasas dedzināšana, netiek iekļautas to kvotu aprēķinā, kas operatoram ir jānodod (sk. 05. punktu). Tāpēc rūpnieciskās iekārtas, kas izmanto biomasu, parasti saņem vairāk bezmaksas kvotu, nekā tām jānodod. Turklāt operatoriem, kas ražo elektroenerģiju no biomasas, nav jānodod kvotas par šā kurināmā radītajām emisijām. ES ETS sistēma neparedz nekādus ilgtspējas kritērijus attiecībā uz šā veida kurināmo. Pārskatītajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā (AED II) tika iekļauti biomasas ilgtspējas kritēriji⁵³, ar pamatojumu, ka finanšu atbalstu var saņemt tikai par ilgtspējīgu bioenerģiju, kas samazina SEG emisijas salīdzinājumā ar fosilo kurināmo. Komisija nav ierosinājusi veikt izmaiņas ES ETS noteikumos, lai ierobežotu bezmaksas piešķiršanu operatoriem, kuri izmanto AED II kritērijiem atbilstošu biomasu.

47

Piemērojot oglekļa izmaksām principu “piesārņotājs maksā” un principu “lietotājs maksā”, var rosināt ražotājus un patērētājus mainīt rīcību un samazināt emisijas. Ietekmes novērtējumā par ETS ceturto posmu tika atzīts, ka bezmaksas piešķiršana neatbilst principam “piesārņotājs maksā”⁵⁴: ja kvotas piešķir bez maksas, tad mazinās šā principa paredzētais stimuls samazināt emisijas.

48

Attiecībā uz ceturto posmu Padome 2014. gadā vienojās⁵⁵, ka, lai neradītu negaidītu papildu peļņu, piešķiršanas līmenis ir labāk jāsaskaņo ar operatora ražošanas apjomiem. Komisija 2015. gadā piedāvāja metodi līmeņatzīmju atjaunināšanai, kas ļautu īstenot šo dinamisko piešķiršanu saskaņā ar operatora ražošanas apjomiem. To darot, Komisijas priekšlikumā tika ņemti vērā vairāki kritēriji (piemēram, labāka saskaņošana ar ražošanas līmeņiem, administratīvās sarežģītības nepalielināšanās).

Paredzams, ka ES ETS ceturtais posms sniegs labāku informāciju par dekarbonizācijas stimuliem

49

ES ETS tiesību aktos ir noteikti iekārtu, verificētāju un dalībvalstu pienākumi ticami aprēķināt bezmaksas kvotas un ziņot par emisiju datiem⁵⁶. Komisija var arī izmantot ES ETS atbilstības pārskatus un ES ETS atbilstības forumu, lai nodrošinātu, ka informācija par emisijām ir precīza. Spēkā esošie tiesību akti neparedz informācijas vākšanu, lai novērtētu, vai kvotu bezmaksas piešķiršana ir palielinājusi iekārtu energoefektivitāti. Tāpēc Komisija vēl nav veikusi šādu novērtējumu. Pārskatītajā ES ETS direktīvā noteikts⁵⁷, ka iekārtām, kas ceturtajā posmā saņem bezmaksas piešķīrumus, būs valstu īstenošanas pasākumu ietvaros jāiesniedz dati par ražošanas darbībām. Komisija uzskata, ka šie dati ļaus tai novērtēt bezmaksas kvotu rezultātus, rosinot rūpniecības nozares īstenot dekarbonizāciju.

Salīdzinājumā ar dzelzceļa satiksmi kvotu bezmaksas piešķiršana labvēlīgāku situāciju rada gaisa satiksmei

50

Kvotu bezmaksas piešķiršana ir paredzēta, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzi un izvairītos no globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājuma, ko rada darbības novirzīšana no ES uz trešām valstīm. Mēs ievērojām, ka Eiropas Savienībā ar kvotu bezmaksas piešķiršanu var atbalstīt oglekļietilpīgu gaisa satiksmi, kaitējot dzelzceļa transportam.

51

Aviācijas uzņēmumi saņem bezmaksas kvotas, un tiem ir jānodod kvotas, lai segtu savas emisijas, ko rada lidojumi ES robežās (kā arī Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā). Ņemot vērā ES ETS kvotu cenas trešajā posmā, papildu izmaksas uz vienu pasažieri ir ierobežotas: reģionā tie ir no 0,3 līdz 2 EUR uz pasažieri attiecībā uz lielāko daļu 1. tabulā norādīto lidojumu. Dzelzceļa transports nav iekļauts ES ETS, bet elektrificētais dzelzceļš maksā par ES ETS izmaksām, kas novirzītas no elektroenerģijas ražošanas nozares (un līdz 2016. gadam tika elektrificēti 54 % ES dzelzceļa tīkla⁵⁸).

52

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra 2019. gadā ziņoja, ka dzelzceļš ir viens no efektīvākajiem transporta veidiem, kas rada vismazāk emisiju⁵⁹. Lielākā daļa ES iekšējo lidojumu aptver attālumu, kas nepārsniedz 1000 km⁶⁰, un daudzos no šiem gadījumiem vilciena izmantošana nodrošinātu alternatīvu ar mazāku oglekļa dioksīda emisiju līmeni vietās, kur dzelzceļa infrastruktūra jau ir izveidota (skatīt 1. tabulu). Tomēr, vērtējot dzelzceļa transporta iespējamo ieguldījumu dekarbonizācijā, jāņem vērā arī emisijas, ko rada dzelzceļa infrastruktūras izbūve⁶¹.

53

Lai risinātu jautājumu par pasaules aviācijas radītajām SEG emisijām, Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) ir izstrādājusi Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA), saskaņā ar kuru aviācijas operatoriem visā pasaulē būs jāizlīdzina savas emisijas, samazinot emisijas citās nozarēs (sk. 4. izcēlumu). Izlīdzināšana ir saistīta ar investīcijām emisiju samazināšanā citās nozarēs, nevis pašā aviācijas nozarē.

Secinājumi un ieteikumi

54

Šajā revīzijā uzmanība tika pievērsta kvotu bezmaksas piešķiršanas nozīmei ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Mūsu galvenais revīzijas jautājums bija: “Vai lēmumi par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas bezmaksas kvotām ir pietiekams pamats, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu?” Mēs secinājām, ka, lai gan bezmaksas piešķiršanai ir labs pamatojums, tās mērķtiecīgāka izmantošana būtu sniegusi vairāk ieguvumu dekarbonizācijai, valsts finansēm un vienotā tirgus darbībai.

55

Direktīvā bezmaksas kvotu izmantošana minēta kā pārejas metode kvotu piešķiršanai pretstatā standarta metodei (izsolei). Tomēr gan ES ETS trešajā posmā, gan ceturtajā posmā tās joprojām veido vairāk nekā 40 % no kopējā pieejamo kvotu skaita.

56

Bezmaksas piešķīrumus saņēma astoņas dalībvalstis, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju bija mazāks par 60 % no ES vidējā rādītāja, lai atbalstītu šo valstu elektroenerģijas ražošanas nozaru modernizāciju. Mēs atzīmējam, ka likumdevējas iestādes uzlaboja noteikumus par kvotu bezmaksas piešķiršanu, lai ES ETS ceturtajā posmā labāk veicinātu reālas investīcijas enerģētikas nozarē (sk. 22.–24. punktu). Mēs secinām, ka to dalībvalstu, kas nodrošināja šīs bezmaksas kvotas, enerģētikas nozaru kopīgais progress dekarbonizācijas jomā bija krietni lēnāks. Veiktās investīcijas bija vērstas uz to, lai uzlabotu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot ogles (sk. 25.–27. punktu).

57

Mēs konstatējām, ka trešajā posmā rūpniecības un aviācijas nozarēm piešķirto bezmaksas kvotu skaits nebija balstīts uz šo nozaru spēju novirzīt izmaksas (sk. 29.–31. punktu) un, lai gan oglekļa emisiju pārvirze var ietekmēt ES oglekļa tirgus un siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstību visā pasaulē, kvotu bezmaksas piešķiršanas mērķtiecība ir ierobežota (sk. 32.–38. punktu).

1. ieteikums. Mērķtiecīgāk piešķirt bezmaksas kvotas

Komisijai jāizmanto direktīvas darbības pārskats (saskaņā ar 30. pantu), lai atkārtoti pārbaudītu bezmaksas kvotu nozīmi un it īpaši novērtētu iespēju piemērot konsekventu pieeju kvotu piešķiršanai, kas vērsta uz nozarēm, ņemot vērā to oglekļa emisiju pārvirzes risku, piemēram, klasificējot nozares, kas pašlaik saņem bezmaksas kvotas, kā īpaši pakļautas riskam, mēreni pakļautas riskam vai nedaudz pakļautas riskam.

Termiņš: 2021. gads.

58

Mēs secinājām, ka pieeja piešķirt bezmaksas kvotas būtiski rosināja uzlabot energoefektivitāti (sk. 42.–44. punktu), tomēr varētu pilnveidot šo līmeņatzīmju piemērošanu (sk. 45.–48. punktu). Tajā pašā laikā mēs konstatējām, ka Komisija vēl nav aprēķinājusi bezmaksas kvotu ietekmi uz efektivitātes pieaugumu, bet plāno to darīt (sk. 49. punktu), un ka salīdzinājumā ar dzelzceļa satiksmi bezmaksas kvotas labvēlīgāku situāciju ir radījušas gaisa satiksmei (sk. 50.–53. punktu), iespējams, veicinot kopējo emisiju palielinājumu.

2. ieteikums. Pilnveidot līmeņatzīmju metodiku

Ņemot vērā ES saistības, kas izriet no Parīzes nolīguma, kā arī tās ierosinātā zaļā kursa mērķus, Komisijai jāpārskata metode kvotu bezmaksas piešķiršanai, lai labāk risinātu tehniskās problēmas, piemēram, tās, kas minētas šajā ziņojumā, proti,

1. visos ražošanas un patēriņa posmos uzlabot cenu signālus,
2. nošķirt AED II prasībām atbilstošus un neatbilstošus biomasas avotus.

Termiņš: 2022. gads.

Šo ziņojumu 2020. gada 8. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Samo Jereb.

Pielikums

I pielikums. – ES ETS 4. posma tiesiskā regulējuma pārskats

Termini un saīsinājumi

Biomasa: augu vai dzīvnieku izcelsmes materiāls, ko izmanto enerģijas ražošanai, piemēram, koksne, koksnes atliekas un pārtikas kultūru atkritumi.

CO₂: oglekļa dioksīds

CO₂e: oglekļa dioksīda ekvivalents. Uzskaites vienība, ko izmanto dažāda veida siltumnīcefekta gāzu emisiju konsolidēšanai. Emisijas koriģē, pamatojoties uz globālās sasilšanas potenciālu (GSP), kas aprēķināts saskaņā ar to ietekmi uz globālo sasilšanu attiecībā pret oglekļa dioksīdu, un kas izteikts kā CO₂e. Piemēram, metāna (CH₄) GSP 100 gadu laikā ir 25, kas nozīmē, ka viena tonna emitētā CH₄ (metāna) ir izteikta kā 25 tonnas CO₂e.

CORSIA: Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma — sistēma, ko izstrādājusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) un kuras mērķis ir mazināt pasaules civilās aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Dekarbonizācija: process, kura ietvaros samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas saimnieciskās darbības vai vispārējās ekonomikas rezultātā.

Eiropas zaļais kurss: Eiropas Komisijas piedāvāto pasākumu kopums, kura mērķis ir dot Eiropai iespēju līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tas paredz investīcijas inovācijā un pētniecībā, ekonomikas pārveidošanu, rūpniecības politikas atjaunināšanu un energoietilpīgu rūpniecības nozaru dekarbonizāciju.

Emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēma: ES ETS tiek uzskatīta par emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmu. Tas nozīmē, ka ir noteikts maksimālais apjoms jeb ierobežojums to iekārtu radīto pieļaujamo emisiju kopējam apjomam, uz kurām attiecas šī sistēma. Sistēmas ietvaros operatori drīkst saņemt kvotas bez maksas vai tiem tās jāiegādājas izsolēs. Tirgū drīkst ienākt arī brīvprātīgie tirgotāji, lai pirktu un pārdotu kvotas. Pieejamo emisijas kvotu kopējā skaita ierobežojums nodrošina to, ka tām ir vērtība.

Emisiju maksimālā robežvērtība: kopējais emisiju apjoms, kas ir pieļaujams saskaņā ar emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmu.

Emisiju tirdzniecība: uz tirgu balstīta pieeja piesārņojuma kontrolei. Tās pamatā ir tādu emisiju tiesību (kvotu) izveide, kuras var tirgot sistēmā iekļautie operatori. Tajā var izmantot arī izlīdzināšanas vienības, t. i., sertifikātus par citur radīto emisiju samazinājumiem.

ES ETS: Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

Izlīdzināšanas vienības: oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšanas vienības ir siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums, ko īsteno, lai kompensētu citur emitētās siltumnīcefekta gāzes.

Izmaksu novirzīšana: cenas pieaugums, ko patērētājs maksā par produktiem uzņēmuma izmaksu pieauguma dēļ.

Klimata pārmaiņas: izmaiņas Zemes klimata sistēmā, kuru rezultātā rodas jauni laikapstākļu modeļi, kas ilgstoši nemainās. Zinātniskā pētniecība norāda, ka pašreizējo klimata pārmaiņu procesu izraisa antropogēnas (cilvēka radītas) siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Klimata pārmaiņu mazināšana: politika un pasākumi, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un tādējādi palēnināt vai apturēt klimata pārmaiņas.

Klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un pasākumi: politika un pasākumi emisiju samazināšanai un tādējādi klimata pārmaiņu radītās ietekmes mazināšanai.

Kopīgo centienu lēmums: nosaka dalībvalstu ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķus laikposmam no 2013. gada līdz 2020. gadam, kas izteikti kā procentuālas izmaiņas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Šie mērķi attiecas uz emisijām, ko rada lielākā daļa nozaru, kuras nav iekļautas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), piemēram, transports, ēkas, lauksaimniecība un atkritumi. Nav iekļautas emisijas, ko rada zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF), kā arī starptautiskā kuģošanas nozare.

Kvota: Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) viena emisijas kvota (EUA) atbilst tiesībām emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta (CO₂e) noteiktā periodā. Emisijas kvotas var izmantot ES ETS reģistrētie operatori, lai segtu savas verificētās emisijas, vai pārdot citiem operatoriem.

Līmeņatzīme: atsauces vērtība, kas izteikta kā tCO₂, noteikta kā 10 % efektīvāko iekārtu vidējais emisiju līmenis katrā nozarē. Šādā veidā iekārtām, kas ir ļoti efektīvas, būtu jāsaņem visas vai gandrīz visas kvotas, kas tām vajadzīgas, lai izpildītu ES ETS saistības.

Negaidīta papildu peļņa: papildu ieņēmumi, ko gūst operatori, uz kuriem attiecas ES ETS, kad CO₂ izmaksas, kas pārvirzītas uz patērētājiem, pārsniedz atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas operatoram radušās saskaņā ar ES ETS.

Oglekļa dioksīda emisiju intensitāte: mērījums/līmenis, kas norāda, cik daudz CO₂ emisiju rodas konkrētās saimnieciskās darbības vai rūpnieciskās ražošanas laikā.

Oglekļa dioksīda emisiju intensitāte: SEG emisiju attiecība uz produkta vienību.

Oglekļa emisiju pārvirze: siltumnīcefektu gāzu emisiju palielinājums, kad uzņēmumi pārvieto ražošanu no jurisdikcijas, kurā īsteno stingru klimata politiku, uz citām valstīm, kurās nav tik stingru ierobežojumu attiecībā uz emisijām.

Oglekļa ievedkorekcija: maksa, ko piemēro produktiem, kuru izcelsme ir valstī vai jurisdikcijā, kurā netiek īstenota klimata pārmaiņu politika, kas nodrošina oglekļa cenu.

Operatori (iekļauti ES ETS): iekārtas un uzņēmumi nozarēs, uz kurām attiecas ES ETS.

Princips “piesārņotājs maksā”: vides tiesību princips, kas paredz, ka tiem, kas rada piesārņojumu, ir jāsedz ar tā apsaimniekošanu saistītās izmaksas. Eiropas Savienībā tas ir paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantā, kurā noteikts, ka izmaksas par videi nodarītā kaitējuma novēršanu, samazināšanu vai labošanu ir jāsedz piesārņotājam.

Samazinājuma pieeja: alternatīvu līmeņatzīmju izmantošana emisiju kvotu sadalei saskaņā ar ES ETS. Šīs samazinājuma līmeņatzīmes nav balstītas uz konkrētiem produktiem, bet gan uz siltuma vai kurināmā patēriņu.

Siltumnīcefekta gāzes (SEG): gāzes, kas Zemes atmosfērā darbojas kā sega, kura notur siltumu un līdz ar to sasilda Zemes virsmu, radot tā dēvēto “siltumnīcas efektu”. Galvenās siltumnīcefekta gāzes ir oglekļa dioksīds (CO₂), metāns (CH₄), dislāpekļa oksīds (N₂O) un fluorētas gāzes (HFC, PFC, SF₆ un NF₃).

Starpnozaru korekcijas koeficients (CSCF): koeficients, ko izmanto, lai nodrošinātu, ka kopapjoms ir mazāks par maksimālo summu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK (ES ETS direktīva) 10.a panta 5. punktu.

Tirdzniecības intensitāte: tirdzniecības intensitātes mērs starp ES un trešām valstīm. Tas atbilst attiecībai starp eksporta uz trešām valstīm kopējo vērtību, pieskaitot no trešām valstīm ievestā importa vērtību, un kopējo Eiropas Ekonomikas zonas tirgus lielumu (gada apgrozījums un kopējais imports kopā).

Tirgus stabilitātes rezerve: uz noteikumiem balstīts mehānisms, kas ļauj ar kvotu piegādi reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām, saglabājot līdzsvaru ES ETS oglekļa tirgū. Tirgus stabilitātes rezerve koriģē izsolēs pieejamo kvotu skaitu, reaģējot uz piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām.

Tonnkilometrs: mērvienība, ko izmanto, lai aprēķinātu emisijas, ko rada gaisakuģu operatori, uz kuriem attiecas ES ETS. Tā ir viena tonna, ko lidmašīna transportē viena kilometra attālumā.

Trešās valstis: valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Verificētāji (iekļauti ES ETS): trešo personu verificētāji pārbauda ES ETS operatoru ziņojumus par SEG emisijām, kā arī ziņojumus par tonnkilometru skaitu, ko snieguši aviācijas operatori, uz kuriem attiecas ES ETS.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Samo Jereb vadītā I apakšpalāta. Revīziju vadīja ERP loceklis Samo Jereb, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītāja Kathrine Henderson un locekļa biroja atašejs Jerneja Vrabič; atbildīgais vadītājs Colm Friel; darbuzdevuma vadītāja Maria Eulàlia Reverté i Casas; darbuzdevuma vadītājs Ernesto Roessing; revidenti Kurt Bungartz un Oana Cristina Dumitrescu. Lingvistisko atbalstu sniedza Lars Markström, Marek Říha un Anna Zalega; par grafisko atbalstu gādāja Marika Meisenzahl, bet administratīvo atbalstu nodrošināja Terje Teppan-Niesen.

Covid-19 pandēmijas un stingro pašizolācijas noteikumu dēļ nav iespējams pievienot revidentu grupas fotoattēlu.

Beigu piezīmes

¹ “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)”, COM(2020) 80 final.

² “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss””, COM(2019) 640 final.

³ EVA, Trends and projections in Europe 2019: Tracking progress towards Europe’s climate and energy targets, 2019, 7. lpp.

⁴ ANO Vides programma, 2019. gada ziņojums par emisiju apjoma atšķirībām, 2019, 5. lpp.

⁵ Turpat, XVI lpp.

⁶ “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, COM(2018) 773 final.

⁷ Reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam, un Regula (ES) Nr. 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013.

⁸ Darbību kategorijas, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā.

⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā.

¹⁰ Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos””, SWD(2015) 135 final.

¹¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, 10.a panta 1. punkts.

¹² Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Ziņojums par Eiropas oglekļa tirgus darbību”, 2020. gada janvāris.

¹³ Sk., piemēram, Post-2020 reform of the EU Emissions Trading System, Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, 2018; Last Chance Saloon for the EU ETS, Sandbag, 2016; vai The EU ETS phase IV reform; implications for system functioning and for the carbon price signal, Oxford University for energy studies, 2018.

¹⁴ ES ETS Rokasgrāmata, 42. lpp.

¹⁵ Sk. Sandbag Carbon Price Viewer.

¹⁶ Sk. Augsta līmeņa komisijas ziņojumu par oglekļa cenām (Report of the High-Level Commission on Carbon Prices), kuru sagatavoja oglekļa cenas noteikšanas vadības koalīcija (2017. gadā) un kas identificēja cenas līdz pat 80 USD apmērā līdz 2020. gadam un līdz pat 100 USD apmērā līdz 2030. gadam.

¹⁷ Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Ziņojums par Eiropas oglekļa tirgus darbību”, COM(2019) 557 final, 31.10.2019.

¹⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, 30. pants.

¹⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, 28.b pants.

²⁰ Komisijas priekšlikums regulai: Eiropas Klimata akts.

²¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, 10.c pants.

²² Norādīts: Direktīvā 2003/87/EK, 10.c pantā; Komisijas paziņojumā “Norāžu dokuments par Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta piemērošanu izvēles kārtā” (2011/C 99/03) un Komisijas 2011. gada 29. marta Lēmumā C(2011)1983 final.

²³ Eiropadomes secinājumi (2014. gada 23. un 24. oktobris), EUCO 169/14.

²⁴ Austrijas Vides aģentūra (Umweltbundesamt), Evaluation of the EU ETS Directive:Carried out within the project “Support for the Review of the EU Emissions Trading System”, Eiropas Komisija, 2015.

²⁵ Sandbag, The Great Coal Collapse of 2019 — Mid-year analysis of the EU power sector.

²⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, 10.a, 10.b un 10.c pants. Sk. arī https://ec.europa.eu/clima/policies/ets/allowances_en.

²⁷ Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK tā, lai iekļautu aviācijas darbības Kopienas sistēmā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai — Ietekmes novērtējums par aviācijas darbību iekļaušanu Kopienas sistēmā siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecībai”, (SEC)2006 1684, (COM(2006) 818 galīgā redakcija, SEC(2006) 1685).

²⁸ Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos”, SWD(2015) 135 final, 199. lpp., 32. tabula.

²⁹ Ex-post investigation of cost pass-through in the EU ETS. CE Delft and Oeko-Institut. 2015. gada novembris.

³⁰ Jautājumi un atbildes par Komisijas priekšlikumu pārskatīt Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, Memo/08/35.

³¹ Komisijas dienestu darba dokuments – Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam”, SWD(2014) 15 final, 83.–90. lpp.

³² Eiropadomes secinājumi (2014. gada 23. un 24. oktobris), EUCO 169/14.

³³ “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos”, COM(2015) 337 final.

³⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīva (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814, 1. panta 14. punkta e) apakšpunkts.

³⁵ Komisijas dienestu darba dokuments — Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Komisijas deleģētais lēmums, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, 2021.–2030. gada periodam nosakot sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam”, SWD(2019) 22 final, 4. lpp.

³⁶ Bolscher, Hans; Graichen, Verena; Hay, Graham; Healy, Sean; Lenstra, Jip; Meindert, Lars; Regeczi, David; Von Schickfus, Marie-Theres; Schumacher, Katja; Timmons-Smakman, Floor. Carbon Leakage Evidence Project: Factsheet for selected sectors. Ecorys. Roterdama, 11. lpp., 2013. gada septembris.

³⁷ Montenegro, Roland; Fahl, Ulrich; Zabel, Claudia; Lekavičius, Vidas; Bobinaité, Viktorija; Brajković, Jurica. D3.2 - Case study on carbon leakage and competitiveness. REEEM Project 2018.

³⁸ Plašāka informācija par situāciju Kalifornijā un Kvebekā ir pieejama attiecīgajās tīmekļa vietnēs: https://ww3.arb.ca.gov/cc/capandtrade/allowanceallocation/allowanceallocation.htm; http://www.environnement.gouv.qc.ca/changements/carbone/mecanismes-proteger.htm.

³⁹ Komisijas dienestu darba dokuments – Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam”, Komisijas dienestu darba dokuments — Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos”, SWD(2015) 135 final, 193.–202. lpp.

⁴⁰ “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos”, COM(2015) 337 final.

⁴¹ The joint impact of the European Union Emissions Trading System on carbon emissions and economic performance. ECO/WKP(2018)63; Ekonomikas nodaļas darba dokumenti Nr. 1515. Autori: Antoine Dechezleprêtre, Daniel Nachtigall un Frank Venmans.

⁴² Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, SEC(2008) 52, 5.6.3. sadaļa.

⁴³ “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai — Dažādu iespēju analīze, kā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par vairāk nekā 20 %, un oglekļa emisiju pārvirzes riska analīze”, COM(2010) 265 galīgā redakcija.

⁴⁴ Komisijas dienestu darba dokuments — Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam”, SWD(2014) 15 final, 5.5. sadaļa.

⁴⁵ Claeys, Grégory; Tagliapietra, Simone; Zachmann, Georg; How to make the European Green Deal work. Policy Contribution Issue n^o 13. 2019. gada novembris, Bruegel, Brisele, 6. lpp.

⁴⁶ Komisijas dienestu darba dokuments — Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos”, SWD(2015) 135 final, 139. lpp.

⁴⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta Direktīva (ES) 2018/410/, 24. apsvērums.

⁴⁸ “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss””, COM(2019) 640 final, 2.1.1. sadaļa.

⁴⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, 10.a panta 1. punkta otrā daļa.

⁵⁰ ES ETS Rokasgrāmata, 41. lpp.

⁵¹ Sk., piemēram, Position paper on benchmarking and allocation rules in phase III of the EU Emissions Trading System, CAN Europe, 2010. gada februāris.

⁵² Zipperer, V., Sato, M., un Neuhoff, K. (2017) Benchmarks for emissions trading – general principles for emissions scope. GRI working paper.

⁵³ Kā noteikts 29. panta 2.–7. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.

⁵⁴ Komisijas dienestu darba dokuments “Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos””, SWD(2015) 135 final.

⁵⁵ Eiropadomes secinājumi (2014. gada 23. un 24. oktobris), EUCO 169/14.

⁵⁶ Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regula (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK.

⁵⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, 11. pants.

⁵⁸ Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Sestais ziņojums par dzelzceļa tirgus attīstības pārraudzību”, COM(2019) 51 final, 2. lpp.

⁵⁹ IEA (2019), The Future of Rail, IEA, Parīze.

⁶⁰ Alonso, G.; Benito, A.; Lonza, L.; Kousoulidou, M., Investigations on the distribution of air transport traffic and CO₂ emissions within the European Union, Journal of Air Transport Management. 36. sēj., 85.–93. lpp., 2014. gada aprīlis, 92. lpp.

⁶¹ Timperley, J., Eight charts show how “aggressive’ railway expansion could cut emissions, Carbon Brief, 2019.

⁶² ICAO Assembly Resolution A40–19.

⁶³ Van Zon, N., Analysis of the technical feasibility of sustainable liquid hydrogen powered commercial aircraft in 2040, TU Delft, 2018, 1. lpp. Sk. arī Browne, M. W., Clean Hydrogen Beckons Aviation Engineers, The New York Times, 1988. gada 24. maijs.

⁶⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).

⁶⁵ COM(2019) 640 final – Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	15.5.2019.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	7.5.2020.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras	8.7.2020.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	29.7.2020.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF	ISBN 978-92-847-5056-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/97163	QJ-AB-20-016-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-5035-1	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/891743	QJ-AB-20-016-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.