Lauku attīstības noturība: vairākums projektu turpina darboties vajadzīgo laika posmu, bet būtu iespējams sasniegt ilgstošākus rezultātus

Kopsavilkums

I Kopš 2007. gada ES ir iztērējusi aptuveni 10 miljardus EUR, lai palielinātu lauksaimniecības ekonomikas daudzveidību, un 15 miljardus EUR, lai uzlabotu infrastruktūru lauku apvidos, izmantojot lauku attīstības programmas. Laikposmā no 2007. līdz 2020. gadam daudzveidības palielināšanas un infrastruktūras investīcijām, ko atbalstīja ar minētajām programmām, kopumā bija jāpaliek darbotiesspējīgām piecus gadus.

II Mēs veicām šo revīziju, jo iepriekšējās revīzijās tika konstatētas lielas būtiskuma un noturības problēmas. Sagaidām, ka mūsu darbs palīdzēs Komisijai, apmainoties ar paraugpraksi dalībvalstu starpā un novērtējot kopējās lauksaimniecības politikas rezultātus. Mēs pārbaudījām, vai investīcijas lauksaimniecības ekonomikas daudzveidības palielināšanā un lauku infrastruktūras uzlabošanā sniedz ilglaicīgus ieguvumus. Pirmkārt, mēs izvērtējām, vai projekti atbilst tiesību aktu prasībām attiecībā uz noturību. Otrkārt, pārbaudījām faktorus, kas ietekmē projektu noturību (papildus tiesību aktu prasībām). Treškārt, pārbaudījām, cik lielā mērā ES finansējums varētu sniegt ilgtermiņa daudzveidības palielināšanas iespējas lauku apvidos.

III Mēs konstatējām, ka tiesību aktu prasības attiecībā uz noturību lielā mērā ir izpildītas. Lielākā daļa pārbaudīto projektu joprojām darbojās. Kā jau bija gaidāms, īpaši augsts bija infrastruktūras projektu rādītājs. Attiecībā uz daudzveidības palielināšanas projektiem mēs konstatējām, ka divas trešdaļas no tiem joprojām darbojas. Atklājām būtiskas atšķirības starp dažādām nozarēm un dalībvalstīm. Tāpat arī konstatējām, ka darbības bieži tika pārtrauktas neilgi pēc tiesību aktos noteiktā noturības perioda, arī ļoti lielu investīciju gadījumos.

IV Mēs konstatējām, ka vāji ekonomiskie rādītāji un nelikumīga privāta izmantošana ietekmē dažu daudzveidības palielināšanas projektu noturību. Atlases procedūru kvalitāte 2014.–2020. gadā salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu ir uzlabojusies. Tomēr atlases procedūras būtiski neietekmēja projektu vispārējo kvalitāti. Polijā lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai sniegto pakalpojumu projekti bija mazāk noturīgi nekā citi projektu veidi. Vairākās dalībvalstīs dažas tūristu mītnes nebija ekonomiski dzīvotspējīgas; šo situāciju ietekmēja nelikumīga privāto mājokļu izmantošana.

V Visbeidzot, mēs atklājām tikai dažus pierādījumus tam, ka revidētie daudzveidības palielināšanas pasākumi nodrošina ilgtermiņa daudzveidības palielināšanu lauku apvidos. Mēs konstatējām, ka pakalpojumiem lauksaimniecībai ir zems daudzveidības palielināšanas potenciāls un ka, lai gan tūristu izmitināšana var dažādot ienākumu avotus dažiem atbalsta saņēmējiem, tiem ir maza ietekme uz daudzu reģionu daudzveidības palielināšanu. Ex post novērtējumos par laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam secināts, ka daudzveidības palielināšanā ir bijis vien neliels līdz vidējs ieguldījums.

VI Mūsu ieteikumi Komisijai attiecas uz līdzekļu mērķtiecīgāku piešķiršanu dzīvotspējīgiem projektiem, stingrākiem noteikumiem tādiem projektiem, kurus atbalsta saņēmēji var viegli novirzīt privātai izmantošanai, un lielu datubāžu potenciāla izmantošanu.

Ievads

Ekonomiskā situācija lauku apvidos

01 Lauku apvidi 2018. gadā veidoja 83 % no ES teritorijas, un tajos dzīvoja 31 % ES iedzīvotāju¹. Dažos lauku apvidos ir novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, bezdarbs, zemāka pamatpakalpojumu kvalitāte un lielāks nabadzības vai sociālās atstumtības risks. Citi lauku apvidi ir vieni no ekonomiski visdinamiskākajiem dalībvalstīs².

02 Laikposmā no 2000. līdz 2018. gadam iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju lauku reģionos palielinājās straujāk nekā pilsētu reģionos un palīdzēja samazināt plaisu salīdzinājumā ar pilsētu teritorijām. Tas 2018. gadā sasniedza 75 % no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju. Nodarbinātības līmenis lauku apvidos no 2012. līdz 2019. gadam palielinājās visās dalībvalstīs. Visā ES tas ir sasniedzis kopējo nodarbinātības līmeni. Kā redzams 1. attēlā, nodarbinātības līmenis laukos tagad ir tuvu vispārējam nodarbinātības līmenim lielākajā daļā dalībvalstu.

03 Visā ES 2018. gadā lauku apvidos pakalpojumu nozarē bija nodarbināti vairāk nekā 60 % cilvēku. Rūpniecība un būvniecība veido 27 %, bet lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība –12 %, salīdzinot ar 21 % 2000. gadā³. Nodarbinātība lauksaimniecības nozarē turpināja veidot 30 % no nodarbinātības Bulgārijas un Rumānijas lauku apvidos.

ES lauku attīstības politika un noturības jēdziens

04 ES lauku attīstības politika ietver ilgtermiņa mērķus, piemēram, lauksaimniecības ekonomikas daudzveidības palielināšanu (padarot gan lauku apvidus, gan atsevišķas mājsaimniecības mazāk atkarīgas no lauksaimniecības un mežsaimniecības), darbvietu saglabāšanu un radīšanu (sk. 05. punktu) un infrastruktūras uzlabošanu lauku apvidos (sk. 08. punktu)⁴. Lai atbalstītu šos mērķus, ES finansētajiem projektiem šajās jomās jābūt noturīgiem (sk. 12. un 13. punktu).

ES lauku daudzveidības palielināšanas politika

05 ES izdevumi daudzveidības palielināšanas veicināšanai ietver atbalstu lauksaimnieku nelauksaimniecisko darbību veicināšanai un jaunu uzņēmējdarbības iespēju radīšanai un attīstīšanai, tostarp tūrismam. 1. tabulā ir uzskaitīti dažādi pasākumi, kas saistīti ar lauku apvidu daudzveidības palielināšanu, un 2. attēlā ir parādīti finansēto projektu piemēri.

06 Gandrīz vienai trešdaļai ES lauksaimnieku ir vēl kāda ieņēmumus nesoša darbība⁵. Tas ietver darbības,

• kas nav tieši saistītas ar saimniecību, piemēram, mācot vai strādājot pie cita darba devēja, un
• darbības, kas ir tieši saistītas ar saimniecību, piemēram, tūristu uzņemšana vai saimniecības produktu pārstrāde.

07 Novērtējuma pētījumā par 2007.–2013. gada plānošanas periodu⁶ šajā ziņojumā aplūkoto pasākumu ieguldījums ekonomikas daudzveidības palielināšanā tika novērtēts kā ierobežots (attiecībā uz tūrisma darbībām) un vidējs (attiecībā uz nelauksaimniecisko darbību daudzveidības palielināšanu un uzņēmumu radīšanu) (sk. 61. punktu).

ES atbalsts infrastruktūrai lauku apvidos

08 ES finansējumam, ko piešķir investīcijām lauku apvidu infrastruktūrā, mērķis ir uzlabot pamatpakalpojumus lauku iedzīvotājiem un palīdzēt atjaunot ciematus⁷. 2. tabulā ir uzskaitīti dažādi valsts infrastruktūras uzlabošanai paredzēto investīciju pasākumi lauku apvidos, savukārt 1. izcēlumā doti piemēri šādām investīcijām, ko parasti atbalsta no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

ES finansējums un lauku attīstības politikas pārvaldība

09 ES 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodos būs iztērējusi aptuveni 10 miljardus EUR daudzveidības palielināšanas pasākumiem un 15 miljardus EUR investīcijām infrastruktūrā lauku apvidos, izmantojot lauku attīstības programmas (sk. 3. attēlu).

10 ES un valstu/reģionālie fondi kopīgi finansē lauku attīstības projektus saskaņā ar dalīto pārvaldību. ES un dalībvalstis izstrādā finansēšanas noteikumus un nosacījumus. Valsts/reģionālās iestādes:

• izstrādā lauku attīstības programmas (LAP);
• piešķir līdzekļus pasākumiem; un
• pārvalda un uzrauga savu LAP īstenošanu un novērtē rezultātus.

4. attēlā parādīts, kā Komisija un valstu/reģionālās iestādes sadala atbildības jomas.

11 Attiecībā uz jauno 2023.–2027. gada plānošanas periodu KLP regulā paredzēts, ka dalībvalstīm jāizstrādā KLP stratēģiskie plāni, kuros apvienots finansējums ienākumu atbalstam, tirgus pasākumiem un lauku attīstībai. Šajos plānos dalībvalstis izklāsta, kā tās plāno sasniegt savus mērķus saskaņā ar deviņiem konkrētajiem KLP mērķiem. Nākotnes daudzveidības palielināšanas projekti var palīdzēt sasniegt divus konkrētus mērķus: (..) veicināt (..) darījumdarbības attīstību lauku apvidos un veicināt nodarbinātību, izaugsmi, dzimumu līdztiesību (..) lauku apvidos (..)⁸. Komisija apstiprinās šos plānus un sekos to īstenošanai, izmantojot regulārus valstu snieguma ziņojumus, ko sagatavos dalībvalstis⁹. Komisija var arī veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

Lauku attīstības projektu noturība

12 Šajā revīzijā mēs pārbaudījām, vai ES finansētie projekti ir “noturīgi”. 5. attēlā parādītas ES tiesību aktu prasības attiecībā uz atbalstīto projektu noturību. Šīs tiesību aktu prasības 2014.–2020. gada plānošanas periodā (kas pagarināts līdz 2022. gadam) kļuva stingrākas¹⁰. Attiecībā uz 2023.–2027. gada plānošanas periodu KLP regulā nav noteiktas juridiskas noturības prasības. Dalībvalstis var atkārtoti ieviest šādas prasības, izmantojot savus valsts noteikumus.

13 Šīs lietderības revīzijas ietvaros, izvērtējot šo programmu izpildi un izdevumu plūsmas, mēs pārbaudījām, vai finansētie projekti:

• atbilst tiesību aktos noteiktajam noturības periodam (t. i., turpināja darboties tiesību aktos noteiktajā noturības periodā);
• turpināja darboties pēc šā noturības perioda; un
• ir lauku apvidos nodrošinājuši ilgstošas pārmaiņas.

14 Trīs iepriekšējos ziņojumos (vienā par lauku attīstību un divos par kohēzijas finansējumu)¹¹ esam norādījuši uz problēmām saistībā ar ES finansēto investīciju noturību:

• vietējās iestādes nepievērsa pietiekamu uzmanību noturībai dažādos ES finansējuma pārvaldības posmos;
• saņēmēji vai vietējās iestādes nebija uzturējušas infrastruktūru;
• lielākā daļa analizēto projektu nebija finansiāli dzīvotspējīga.

Revīzijas tvērums un pieeja

15 Mēs pieņēmām lēmumu veikt revīziju par šo tematu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ:

• kopš 2007. gada ES ir iztērējusi vairāk nekā 25 miljardus EUR daudzveidības palielināšanas projektiem un investīcijām infrastruktūrā, izmantojot lauku attīstības programmas;
• vairākās mūsu veiktajās lietderības revīzijās tika konstatētas noturības problēmas (sk. 14. punktu), un mēs apzinājām konkrētus riskus, kas skar daudzveidības palielināšanas pasākumus.

16 Ceram, ka mūsu darbs palīdzēs Komisijai apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz iespējām iekļaut prasībās projektu noturības garantijas un izvērtēt daudzveidības palielināšanas un lauku infrastruktūras projektus, ko 2023.–2027. gada plānošanas periodā atbalsta kopējā lauksaimniecības politika.

17 Mūsu galvenais revīzijas jautājums bija, vai investīcijas lauku ekonomikas daudzveidības palielināšanā un lauku infrastruktūrā ir devuši noturīgus ieguvumus. Šā ziņojuma pirmajā daļā izvērtējām noturības atbilstības aspektu, t. i., vai ir ievērotas tiesību aktu prasības attiecībā uz noturību. Otrajā daļā tika vērtēts, vai ir faktori, kas ietekmē projektu noturību (arī papildus tiesību aktu prasībām, pārsniedzot tās). Trešajā daļā mēs pārbaudījām, vai ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka ES finansējums radīja ilgtermiņa daudzveidības palielināšanas iespējas lauku apvidos.

18 Lai novērtētu, vai paredzamie ieguvumi saglabājās ilgāku laiku, pārbaudījām projektus, kas tika finansēti 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodos. Izskatījām divu veidu projektus:

• projektus lauku ekonomikas daudzveidības palielināšanai (sk. 1. tabulu un 2. attēlu);
• investīcijas publiskajā infrastruktūrā, piemēram, ceļos un ūdens un notekūdeņu aktīvos (sk. 2. tabulu un 1. izcēlumu).

19 Mēs ievācām revīzijas pierādījumus (sk. 6. attēlu)) šādi:

• pārskatot tiesību aktus un statistikas datus;
• analizējot uzņēmējdarbības reģistrus un pārbaudot dažu tūristu mītņu darbības statusu;
• intervējot valstu vai reģionālo iestāžu darbiniekus;
• izpētot valsts/reģionālās sistēmas un projektus, kas atlasīti no vienpadsmit dalībvalstīm/reģioniem.

Apsvērumi

Projekti parasti sasniedz likumā noteikto noturības periodu, bet drīz pēc tam daži daudzveidības palielināšanas projekti tiek pārtraukti

20 Šajā iedaļā mēs aprakstām, kā analizējām projektus saistībā ar ES tiesību aktu prasībām attiecībā uz noturību un kā izvērtējām, vai šīs prasības tika pielāgotas atbalstīto investīciju veidam.

• Daudzveidības palielināšanas projektu gadījumā mēs rīkojāmies šādi:
• novērtējām, vai joprojām darbojas 879 atlasītie tūristu mītņu projekti (viens no visizplatītākajiem daudzveidības palielināšanas projektu veidiem);
• novērtējām, vai 88 daudzveidības palielināšanas projektu izlasē iekļautie projekti joprojām darbojas un atbilst uzņēmējdarbības plāna mērķiem (sk. 44., 45. un 59. punktu). Mēs atlasījām projektus tā, lai iekļautu galvenos atbalstīto projektu veidus abos plānošanas periodos (sk. 2. attēlu).
• Attiecībā uz infrastruktūras projektiem pārbaudījām, vai 48 revīzijas izlases projekti joprojām darbojas un sniedz gaidītos ieguvumus. Mēs koncentrējām uzmanību uz tādiem projektu veidiem, kuri saņēma lielāko finansējumu abos plānošanas periodos (ceļi, siltumenerģijas stacijas, ūdensapgādes un sanitārijas sistēmas) (sk. 1. izcēlumu).

Lielākā daļa pārbaudīto projektu joprojām darbojās

Joprojām darbojās 80 % tūristu mītņu projektu

21 Investīcijas tūristu mītnēs bija vieni no visbiežāk atbalstītajiem daudzveidības palielināšanas projektiem. Mūsu pārbaudītās 11 dalībvalstis 2014.–2015. gadā no lauku attīstības fondiem iztērēja gandrīz 500 miljonus EUR, lai atbalstītu aptuveni 8000 investīciju pasākumu, kuru mērķis bija tūristu mītnes (t. i., 2007.–2013. gada plānošanas perioda projektus).

22 Mēs pārbaudījām, vai 879 tūristu izmitināšanas projekti, kurus atlasījām šajās 11 dalībvalstīs, joprojām piedāvā izmitināšanu. Visi uzņēmumi saņēma finansējumu 2007.–2013. gada periodā, un lielākā daļa no tiem saņēma galīgo maksājumu 2014. vai 2015. gadā. Tāpēc uzņēmumi, kas joprojām darbojās, bija pastāvējuši jau vairāk nekā piecus gadus. Lielākā daļa mūsu pārbaužu notika laikā no 2020. gada jūnija līdz oktobrim. Atklājām, ka 21 tūristu mītne (no izlasē iekļautajām 879, t. i., 2 % no mūsu izlases) bija slēgta veselības krīzes dēļ.

23 7. un 8. attēls parāda, ka kopumā 80 % uzņēmumu joprojām piedāvāja izmitināšanu. Atsevišķu dalībvalstu rādītāji svārstījās no 98 % Austrijā līdz 67 % Ungārijā un 60 % Itālijā (Sicīlijā). Mēs atklājām 24 uzņēmumus Čehijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā (Sicīlijā), Rumānijā un Slovākijā, kas saskaņā ar mūsu sākotnējo analīzi par tiešsaistes avotiem bija atvērti, bet praksē nekad nebija bijuši pieejami rezervācijas veikšanai. Turpinājām šo gadījumu izpēti, sazinoties pa tālruni vai e-pastu. Ja vadītāji šos uzņēmumus deklarēja kā “atvērtus” (20 gadījumi), mēs tos kā tādus klasificējām arī savā analīzē. Pārējos četros gadījumos tika nepārprotami konstatēts, ka naktsmītne nav pieejama tūristiem.

Divas trešdaļas daudzveidības palielināšanas projektu joprojām darbojās

24 Mēs pārbaudījām 88 daudzveidības palielināšanas projektus Bulgārijā, Austrijā un Polijā. Atlasītie projekti galvenokārt bija saistīti ar tūrisma objektiem (tūristu mītnēm un veloceliņiem vai kājāmgājēju celiņiem), lauksaimniecības pakalpojumiem un atjaunīgo enerģiju (sk. 9. attēlu).

25 No šiem 88 projektiem (67 projekti no 2007.–2013. gada plānošanas perioda un 21 projekts no 2014.–2020. gada plānošanas perioda) mēs konstatējām, ka 59 projekti (67 %) joprojām darbojās un ka

• no 30 projektiem, kam vēl nebija beidzies noturības periods, 29 (97 %) joprojām darbojās; bet
• no 58 projektiem, kam bija beidzies noturības periods, 30 (52 %) joprojām darbojās;
• kopā skaitot, septiņi no 88 projektiem pārtrauca darbību noturības periodā.

26 Divas trešdaļas no 35 tūristu mītņu projektiem šajā 88 daudzveidības palielināšanas projektu izlasē joprojām bija atvērti. Austrijā visi 10 tūristu mītņu projekti joprojām bija atvērti. Bulgārijā un Polijā joprojām darbojās attiecīgi 11 no 17 un trīs no astoņiem projektiem.

Visi revidētie infrastruktūras projekti, izņemot vienu, joprojām tika izmantoti

27 Bulgārijā, Austrijā un Polijā mēs izskatījām 48 infrastruktūras projektus, kas galvenokārt ietver siltumenerģijas staciju, ceļu un ūdens un sanitārijas sistēmu būvniecību vai modernizāciju. Revīzijas laikā 38 projekti bija darbojušies ilgāk par pieciem gadiem (pārsniedzot tiesību aktos noteikto noturības periodu), bet pārējie 10 projekti bija darbojušies īsāku laiku, proti, tiem vēl nebija beidzies tiesību aktos noteiktais noturības periods.

28 Mēs pārbaudījām, vai ES finansētā infrastruktūra joprojām tiek izmantota. Pārbaudījām:

• attiecībā uz siltumenerģijas stacijām: stacijas darbības statusu, enerģijas ražošanu, klientu skaitu, finanšu datus un nodarbinātību;
• attiecībā uz ceļiem: izmaiņas lietotāju skaitā (vietējie iedzīvotāji, tūristi, attiecīgajā teritorijā esošie uzņēmumi, ja bija pieejami dati);
• attiecībā uz ūdensapgādes un sanitārijas sistēmām: infrastruktūras darbības stāvokli, pieslēgumu skaitu tīkliem (ja bija pieejami dati), ūdens kvalitātes uzlabošanos.

29 Visi 48 projekti (sk. 10. attēlu) nodrošināja paredzamos fiziskos rezultātus (piemēram, vietējās siltumenerģijas stacijas būvniecība, ceļa modernizācija, ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmas būvniecība). Izņemot vienu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (sk. 4. izcēlumu), revīzijas laikā investīcijas joprojām sniedza ieguvumus vietējai sabiedrībai.

Daudzveidības palielināšanas darbības nereti beidzās drīz pēc tiesību aktos noteiktā noturības perioda beigām

30 Mēs pārbaudījām, vai projektu aktivitātes turpinās vismaz divus gadus pēc ES tiesību aktos noteiktā noturības termiņa. Tika izvērtēts, vai darbības periodu ietekmēja nozare vai projekta apjoms.

31 No pārbaudītajiem uzņēmējdarbības reģistriem tikai Polijas reģistros bija iekļauti dati par atbalsta saņēmēju dažādo darbību statusu. Mēs izmantojām šo detalizētāko informāciju, lai veiktu papildu analīzi. Attiecībā uz atbalsta saņēmējiem, kuri uzsāka nelauksaimniecisko darbību 311. un 312. pasākuma ietvaros (attiecīgi 9221 un 3429 atbalsta saņēmēji), tika pārbaudīts, cik gadus ir ilgusi darbība.

32 11. attēlā redzams, ka atbalsta saņēmēji, kas pārtrauca darbību, parasti to darīja 6. vai 7. darbības gadā, t. i., drīz pēc piecu gadu noturības perioda beigām.

33 2. izcēlumā sniegti piemēri par tūrisma uzņēmumiem (atbalstīti 2007.–2013. gada plānošanas periodā), kuros ES investēja vairāk nekā 150 000 EUR un kuri pārtrauca darbību pēc piecu gadu noturības perioda beigām. Divi no tiem darbojās mazāk nekā piecus gadus, jo tiesību aktos noteiktais noturības periods sākās līdz ar finansēšanas lēmumu (sk. 12. punktu). Šis īsais darbības ilgums nozīmē, ka Eiropas subsīdijas sasniedza no 2667 līdz 9125 EUR par darbības mēnesi.

34 Dalībvalstis 2014.–2020. gadā varēja samazināt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem noteikto noturības periodu līdz trim gadiem. Tomēr noturības prasības ir vienādas neatkarīgi no tā, vai ES finansējuma līmenis sasniedz 9000 EUR vai 500 000 EUR vai arī atbalsta saņēmēji finansē 10 % vai 90 % no savām investīcijām.

Lielākā daļa dalībvalstu investīcijām infrastruktūrā piemēroja piecu gadu noturības periodu

35 Noturības periods ir tiesību aktos noteikta prasība, kuras mērķis nav atspoguļot investīciju ekspluatācijas laiku. Tiek sagaidīts, ka salīdzinājumā ar noturības prasībām projektu ekspluatācijas laiks ir krietni ilgāks (15–25 gadi enerģijas ražotnēm, 25–30 gadi autoceļiem un 30 gadi ūdens un notekūdeņu infrastruktūrai). Austrija un Pjemontas reģions Itālijā pagarināja noturības prasību konkrētiem investīciju veidiem (sk. 3. izcēlumu), lai labāk ņemtu vērā paredzamo ekspluatācijas laiku. Pārējo revīzijas izlasē iekļauto dalībvalstu valsts iestādes piemēroja piecu gadu noturības prasību.

36 Visi infrastruktūras projekti, kurus pārbaudījām, joprojām darbojās (sk. 29. punktu), izņemot vienu: Bulgārijā viens infrastruktūras projekts cieta neveiksmi, jo netika uzturēts (sk. 4. izcēlumu).

Trešdaļa daudzveidības palielināšanas projektu mūsu veiktās revīzijas laikā jau bija beiguši darbību

37 Šajā iedaļā mēs novērtējam, vai ir faktori, kas ietekmē projektu ilgumu (arī pārsniedzot tiesību aktu prasības attiecībā uz noturību). Revīzijas laikā vēl darbojās divas trešdaļas daudzveidības palielināšanas projektu. Atlikusī trešdaļa vairs nedarbojās. Mēs izvērtējām, vai valstu un reģionālās iestādes ir analizējušas atlasīto daudzveidības palielināšanas projektu paredzamo ekonomisko dzīvotspēju un to, kāda veida projekti ir mazāk noturīgi.

Atlases procedūras būtiski neietekmēja projektu vispārējo kvalitāti

38 Atlases procedūrām būtu jāveicina atbalstāmo projektu kvalitāte un ilgums. Šajās procedūrās var izraudzīties prioritārus projektus, izmantojot attiecīgus atlases kritērijus, un projektus var pienācīgi izvērtēt. ES noteikumi paredz, ka dalībvalstīm, lemjot par to, kuras darbības izvirzīt kā prioritāras, ir jānosaka un jāpiemēro atlases kritēriji. Mēs konstatējām, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā tas tika darīts šādi:

• Polija (līdz 2009. gadam) un Francija šādus kritērijus neizmantoja;
• Lietuva izmantoja atlases kritērijus tikai tad, kad pieprasījumu apjoms pārsniedza pieejamos līdzekļus;
• Austrijai bija šādi kritēriji, bet tā tos neizmantoja projektu sarindošanai;
• Bulgārija, Čehija, Grieķija, Polija (pēc 2009. gada) un Slovākija izmantoja atlases kritērijus, nenosakot minimālo punktu skaitu, kas jāsasniedz; tās sarindoja projektus, bet atbalstīja tos tik ilgi, kamēr bija pieejams budžets, pat ja tiem bija piešķirts zems punktu skaits¹³;
• Ungārija, Itālija (Sicīlija) un Rumānija noteica minimālo punktu skaitu, kas jāsasniedz, lai pieteikumi varētu pretendēt uz atbalstu. Tomēr pēc dotācijas līguma parakstīšanas 46 % Rumānijas 313. pasākuma atbalsta saņēmēju un 10 % Sicīlijas 311. pasākuma atbalsta saņēmēju nepabeidza savu projektu, tāpēc tie nesaņēma galīgo maksājumu.

39 2014.–2020. gada plānošanas periodā valstu un reģionālās iestādes visās dalībvalstīs izmantoja atlases kritērijus un punktu robežvērtības. Parasti šīs robežvērtības nepārsniedza 50 % no maksimālā punktu skaita. Piemēram, 6.4. pasākumā (sk. 1. tabulu) minimālais punktu skaits Rumānijā un Austrijā bija attiecīgi 10 no 100 punktiem un pieci no 24 punktiem. Ja ir zems minimālais punktu skaits, valsts un reģionālās iestādes riskē izraudzīties projektus ar zemu potenciālu.

40 Kad ir piemēroti atlases kritēriji, dalībvalstis projektus novērtē. 5. izcēlumā sniegti piemēri – Polijas projekti, kurus, mūsuprāt, nevajadzēja atbalstīt, ja būtu veikta pienācīga novērtēšana.

41 Lai novērtētu darbību noturību, valsts iestādes visās pārbaudītajās dalībvalstīs (izņemot Franciju) pieprasīja no pieteikumu iesniedzējiem uzņēmējdarbības plānu.

42 Piecas no šīm desmit dalībvalstīm¹⁴ uzskatīja, ka uzņēmējdarbības plānos iekļautās uzņēmējdarbības prognozes ir pamats turpmākam novērtējumam. Piemēram, atbalsta saņēmējiem bija jāsasniedz vismaz 50 % (Bulgārijā un Ungārijā) vai 70 % (Lietuvā) no savām uzņēmējdarbības prognozēm. Kad tika veikta ex post kontrole, šo procentuālo daļu nesasniegšana nozīmēja sankcijas (sk. 55. punktu).

43 Septiņas dalībvalstis¹⁵ kā vienu no atbilstības vai atlases kritērijiem noteica izveidoto darbvietu skaitu. Gadījumos, kad darbvietu radīšana bija atlases kritērijs, atbalsta saņēmējiem bija jārada darbvietas un tās jāsaglabā vismaz līdz noturības perioda beigām. Lietuva un Polija piešķīra lielāku finansējumu atbalsta saņēmējiem, kuri plānoja radīt vairāk darbvietu.

44 Attiecībā uz atbalsta saņēmējiem mūsu izlasē, par kuriem bija iespējams iegūt pietiekami daudz informācijas, attiecīgi 90 % (9/10) Bulgārijas atbalsta saņēmēju un 63 % (17/27) Polijas atbalsta saņēmēju nesasniedza ekonomiskās prognozes, kas noteiktas viņu uzņēmējdarbības plānā (tostarp četri no desmit saņēmējiem 2014.–2020. gada periodā). Austrijā šāda problēma netika atklāta (sk. 59. punktu).

45 3. tabulā redzams, ka lielākā daļa atbalsta saņēmēju ievērojami atpalika no savām prognozēm.

46 Bulgārijā uzņēmējdarbības plāna prognozes bija saistošas. Trīs ceturtdaļas no ex post pārbaudēm noveda pie atgūšanas procedūrām, jo atbalsta saņēmēji nebija sasnieguši prognozes (sk. 55. punktu).

Daži daudzveidības palielināšanas projektu veidi bija samērā īslaicīgi

47 Polijā gandrīz trīs ceturtdaļas no 311. pasākuma 13 000 atbalsta saņēmēju (9221 atbalsta saņēmējs, kas uzsāka nelauksaimniecisko darbību, kā analizēts 31. punktā, un aptuveni 3800 citi, kuri attīstīja esošās darbības saskaņā ar to pašu pasākumu) palielināja savas darbības daudzveidību, izveidojot “pakalpojumus saimniecībām un mežsaimniecībai”, t. i., lauksaimniecības nozarē. Pakalpojumi saimniecībām un mežsaimniecībai ietver, piemēram, tehnikas nomu vai darbu, ko veic cits lauksaimnieks (piemēram, lauksaimnieki par ES finansējumu iegādājas arklu, lai uzartu citu lauksaimnieku augsni vai iznomātu viņiem šo tehniku). Vairāk nekā puse no atbalsta saņēmējiem, kurus mēs pārbaudīja Polijas Uzņēmējdarbības reģistrā (5114 no 9419), bija pārtraukuši darbību līdz 2020. gada februārim. 12. attēlā redzams, ka šis īpatsvars ir daudz lielāks nekā citām daudzveidības palielināšanas darbībām.

48 ES un valstu noteikumi tieši neaizliedza izmantot iegādāto aprīkojumu paša atbalsta saņēmēja zemes apstrādei. Attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu Komisijas norādījumos teikts, ka lauksaimniecības pakalpojumu gadījumā “atbalstītie ieguldījumi galvenokārt jāizmanto, lai sniegtu pakalpojumus trešām personām”. Taču mēs neuzgājām nevienu mehānismu, kas liegtu saskaņā ar šo pasākumu finansēto lauksaimniecības tehniku izmantot galvenokārt atbalsta saņēmēja saimniecībā.

49 Ņemot vērā īpašos riskus, kas konstatēti saistībā ar tūristu mītņu projektiem, mēs izskatījām, vai šīs kategorijas projektu noturības rezultāti atspoguļo vai apslēpj ekonomiskās dzīvotspējas problēmas. Tāpēc veicām papildu analīzi par tūristu izmitināšanas projektiem Bulgārijā, Grieķijā un Polijā. Grieķijā tūristu mītņu projektu valsts uzraudzība sniedza informāciju par ieņēmumiem, kas gūti pirmajos trīs gados. Mēs analizējām šo informāciju, salīdzinot ar investīciju izmaksām 20 tūristu izmitināšanas projektos, kas joprojām bija aktīvi.

50 Veiktā analīze izraisīja šaubas par to ekonomisko dzīvotspēju. Vidēji triju gadu laikā vispārējie ieņēmumi no katra kopējo investīciju izmaksu euro bija 0,4 EUR. Kā redzams 13. attēlā, šis vidējais rādītājs slēpj ievērojamu ieņēmumu radīšanas spējas dispersiju. Triju gadu laikā tūristu izmitināšanas projektu radītie ieņēmumi svārstījās no 0,02 līdz 1,41 EUR par katru ieguldīto euro. Četri (20 %) no tiem sniedza mazāk nekā 0,1 EUR par katru ieguldīto euro.

51 Tomēr mēs uzgājām arī projektus ar ļoti augstu investīciju atdevi (sk. 13. attēlu): trīs projekti radīja ieņēmumus, kas pārsniedza triju gadu laikā ieguldītās investīcijas.

52 ERP īpašajā ziņojumā 02/2022 par energoefektivitāti uzņēmumos mēs konstatējām, ka projektu ar ļoti īsu atmaksas laiku gadījumā tādi finanšu instrumenti kā aizdevumi vai atmaksājamas dotācijas parasti ir rentabli ES budžeta risinājumi. ES tiesību aktos ir paredzēts, ka aizdevumus var izmantot dzīvotspējīgiem projektiem¹⁶. Komisija uzskata, ka finanšu instrumenti ir piemēroti dzīvotspējīgu lauku attīstības projektu atbalstam¹⁷. Aizdevumu atmaksa stimulē projektu atbalsta saņēmējus (tostarp tūristu mītņu vai lauksaimniecības pakalpojumu projektos) gūt peļņu no savām investīcijām un tādējādi ierobežo risku, ka tie pieprasa atbalstu dzīvotnespējīgiem projektiem vai izmanto tos tikai privātiem mērķiem.

53 4. tabulā redzams, ka Bulgārijā un Polijā attiecīgi 29 % un 38 % no pārbaudītajiem tūristu mītņu projektiem (sk. 26. punktu) vai nu ātri noslēdzās, vai arī radīja ļoti mazu apgrozījumu.

Dalībvalstis	Pārbaudīto izmitināšanas vietu skaits	To izmitināšanas vietu skaits, kuras nesniedz ieguvumus	Piezīmes
Bulgārija	17	6	Trīs likvidēti pēc noturības perioda. Trīs citi guva mazāk nekā 10 % no prognozētā apgrozījuma (viens uzņēmums kādā gadā ziņoja par apgrozījumu 188 EUR apmērā), un tiem bija jāatmaksā dotācija pēc ex post pārbaudes.
Polija	8	3	Trīs likvidēti, tostarp viens noturības periodā. Viena uzņēmuma apgrozījums bija 250 EUR gadā, kas ir mazāk nekā 10 % no prognozētā, un tas tika slēgts pēc noturības perioda beigām.

Avots: ERP, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

Tādu ēku izmantošana dzīvošanai, kuras finansētas kā tūristu mītnes

54 ES tiesību aktos nebija skaidri aizliegta tādu ēku privāta izmantošana dzīvošanai, kuras tiek finansētas, lai nodrošinātu tūristu mītnes noturības periodā. Tomēr tiesību aktos ir noteikts, ka investīciju nedrīkst būtiski mainīt, apdraudot tās sākotnējos mērķus¹⁸. Austrijas tiesību akti nepārprotami aizliedza investīcijas pastāvīgu privātu izmantošanu¹⁹. Polijas un Bulgārijas tiesību aktos tas tā nebija.

55 Saistībā ar tūristu mītņu privātu izmantošanu mēs konstatējām turpmāk izklāstītās problēmas.

• Vienā dalībvalstī tika atklāta iespējama krāpnieciska viesu nama privāta izmantošana noturības periodā. Šī lieta ir nodota OLAF un pašlaik tiek izmeklēta.
• Bulgārijā un Rumānijā tika apzinātas administratīvas darbības pēc atbalstīto tūristu mītņu privātas izmantošanas atklāšanas. Komisija šīm dalībvalstīm sniedza ieteikumus un piemēroja finanšu korekciju attiecībā uz Bulgāriju. Rumānija nolēma ierobežot tūristu mītņu finansējumu 2021. un 2022. gadā. Bulgārijas iestādes uzsāka administratīvu darbību, veicot papildu ex post pārbaudes un koncentrējot uzmanību uz to, vai ir sasniegtas uzņēmējdarbības plāna prognozes. Lielākā daļa (76 %) no 288 ES finansētajiem viesu namiem nesasniedza prognozes. Bulgārijas iestādes pieprasīja atmaksāt līdzekļus 21 miljona EUR apmērā. Šis atgūšanas process norit lēnām valsts tiesas juridisku problēmu dēļ. Bulgārija pārtrauca atbalstīt tūristu mītnes 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
• No mūsu pārbaudītajām 11 dalībvalstīm astoņās tika atklātas laikrakstu publikācijas, kas ziņoja par mītņu izmantošanu privātām vajadzībām (vismaz trijos gadījumos publikācijās bija ziņots par izmeklēšanu un tiesvedību saistībā ar krāpnieciskiem subsīdiju pieprasījumiem tūristu mītnēm, ko izmanto privātām vajadzībām). Dažos gadījumos ēkas tika reklamētas kā tūristiem pieejamas, bet praksē nebija iespējams veikt rezervāciju (sk. 23. punktu). Mājas būvniecība vai atjaunošana ar ES atbalstu var būt pievilcīga, jo pēc trim līdz pieciem gadiem atbalsta saņēmējs var to oficiāli izmantot kā privātmāju vai pārdot.

Ir maz pierādījumu tam, ka ES finansējums lauku apvidos nodrošina ilgtermiņa daudzveidības palielināšanu

56 ES finansējumam būtu jānodrošina lauku apvidu ilgtermiņa daudzveidības palielināšana (sk. 04. punktu). Mēs novērtējām, vai projekti ir veicinājuši pastāvīgu daudzveidības palielināšanos lauku ekonomikā. Tāpat arī pārbaudījām, vai novērtēšana un uzraudzība sniedza pietiekamu priekšstatu par ES izdevumu rezultātiem.

Daži daudzveidības palielināšanas projektu veidi piedāvā ierobežotas daudzveidības palielināšanas iespējas

57 Polija 2007.–2013 gadā lauksaimniecībai un mežsaimniecībai sniegto pakalpojumu atbalstam iztērēja 252 miljonus EUR. Šis finansējums turpinājās 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Mēs konstatējām, ka pakalpojumi lauksaimniecībai ir devuši tikai nelielu ieguldījumu nelauksaimniecisko darbību ilgtermiņa daudzveidības palielināšanā. Šie projekti nepalīdz atbalsta saņēmējiem palielināt no lauksaimniecības nozares gūto ienākumu daudzveidību. Komisija uzskata, ka šie pakalpojumi (piemēram, aršana/ražas novākšana) netieši sniedz ieguvumu daudzveidības palielināšanā, ļaujot lauksaimniekiem, kas izmanto šos pakalpojumus, ietaupīt laiku, lai paralēli uzsāktu nelauksaimniecisku darbību. Turklāt darbība “pakalpojumi lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai” bija darbība ar vismazāko noturību, jo lielākā daļa atbalsta saņēmēju to pārtrauca (sk. 47. punktu).

58 Savos ex post novērtējumos dalībvalstis visbiežāk nosauca tūrismu par nozari, kurā iespējams panākt daudzveidības palielināšanu²⁰. No šīm dalībvalstīm 23 īstenoja 313. pasākumu “Tūrisma aktivitāšu veicināšana”. Tūristu mītņu izveidi un attīstību varētu finansēt saskaņā ar visiem daudzveidības palielināšanas pasākumiem (311. pasākums, 312. pasākums, 313. pasākums) atkarībā no dalībvalsts vai reģiona izvēles. Kā minēts 21. punktā, vairāk nekā 500 miljoni EUR no publiskā finansējuma 2014.–2015. gadā tika piešķirti kā atbalsts tūristu mītņu projektiem mūsu atlasītajās 11 dalībvalstīs.

59 Atbalsta saņēmēju līmenī tūristu mītnes var palielināt ienākumu daudzveidību un papildināt atbalsta saņēmēju ieņēmumus, ja pastāv pietiekams potenciālais pieprasījums. Austrijā visi 10 analizētie tūristu mītņu projekti joprojām darbojās. Septiņi no tiem bija sasnieguši savas uzņēmējdarbības plāna prognozes un nodrošināja no 10 % līdz 90 % no atbalsta saņēmēju ieņēmumiem. Septiņos gadījumos finansējums tika piešķirts, lai paplašinātu esošo uzņēmējdarbību. Pārējos trijos gadījumos tūrisms bija jauns ienākumu avots.

60 Tomēr teritoriālā līmenī reizēm investīcijas tūrismā nenozīmē daudzveidības palielināšanu tūrisma teritorijās. Visā ES tūrisms ir plašāka ekonomikas nozare nekā lauksaimniecība, un tam ir lielāka nozīme lauku apvidu ekonomikā nekā pilsētu ekonomikā. Tūrisma nakšu skaits uz vienu iedzīvotāju lauku apvidos ir trīs reizes lielāks nekā pilsētu reģionos, un tūrisma izdevumi uz vienu iedzīvotāju lauku apvidos parasti ir lielāki²¹. Tādos lauku apvidos kā Krēta (Grieķija) vai Korsika (Francija) tūrisma nozare dominē vietējā ekonomikā, veidojot attiecīgi 47 % un 31 % no IKP (salīdzinājumā ar 7,5 % un 2 % lauksaimniecības nozarē²²).

Novērtēšana un uzraudzība nesniedz pietiekamu priekšstatu par daudzveidības palielināšanas ieguvumiem

61 Komisija 2018. gadā publicēja kopsavilkumu par dalībvalstu 2007.–2013. gada ex post novērtējuma ziņojumiem²³, secinot, ka:

• 311. pasākums “Daudzveidības palielināšana, uzsākot nelauksaimnieciskas darbības” un 312. pasākums „Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” “vidējā mērā” veicināja atbalsta saņēmēju ekonomiskās daudzveidības palielināšanu;
• 313. pasākums “Tūrisma aktivitāšu veicināšana” “ierobežotā mērā” veicināja ekonomikas daudzveidības palielināšanu. Mazāk nekā puse no ex post LAP novērtējumiem ziņoja par pozitīvu šā pasākuma ieguldījumu lauku apvidu ekonomikas daudzveidības palielināšanā.

62 Novērtējumā tika konstatēts, ka daudziem daudzveidības palielināšanas projektiem nebija pietiekamas “starpnozaru” dimensijas (t. i., tie bija pārāk koncentrēti uz lauksaimniecību). Šis jautājums ir aplūkots 57. punktā.

63 Mēs konstatējām, ka uzraudzība nenodrošināja pietiekami plašu informāciju par projektu noturību un to ilgtermiņa ietekmi uz lauku apvidu daudzveidības palielināšanu. Lai gan dalībvalstis pienācīgi uzrauga projektus līdz galīgajam maksājumam, uzraudzība noturības periodā ir ierobežota un pēc tam tās gandrīz vai nav vispār. Tādējādi, kad dalībvalstis un Komisija sagatavo ex post novērtējumus, vērtētājiem ir maz informācijas par to, cik dažādu veidu projektu turpināja darboties pēc perioda, kurā tika izmaksātas dotācijas. Projektu uzraudzība pēc noturības perioda beigām nav tiesību aktos noteikta prasība. Tomēr attiecīgas informācijas vākšana pēc noturības perioda beigām ļautu Komisijai un dalībvalstīm novērtēt ilgstošus rezultātus un noteikt projektu veidus, kas atbalsta ilgtermiņa politikas mērķus.

64 Mūsu revīzija parādīja, ka daži rīki, piemēram, uzņēmējdarbības reģistri un citas attiecīgas datubāzes, var sniegt papildu ieskatu projektu noturībā. Pieejamā pamatinformācija attiecas tikai uz atbalsta saņēmēja statusu, bet Polijā mēs atradām arī tādas datubāzes piemēru, kurā bija iekļauta sīkāka informācija par ES finansēto darbību statusu (sk. 31. un 47. punktu). Bulgārija, Polija un Rumānija apkopoja informāciju no uzņēmējdarbības reģistriem.

65 Pastāv lielas datubāzes, piemēram, uzņēmējdarbības reģistri, kas varētu sniegt ieskatu par atbalsta saņēmējiem, kuri ir kļuvuši neaktīvi vai pārtraukuši atbalstītās darbības (sk. 31. un 32. punktu). Pašlaik Komisija neizmanto informāciju no valstu uzņēmējdarbības reģistriem vai citiem lieliem datu avotiem, lai novērtētu daudzveidības palielināšanas projektu noturību un to sniegtos ilgtermiņa ieguvumus lauku apvidiem.

Secinājumi un ieteikumi

66 Mēs konstatējām, ka lielākā daļa infrastruktūras investīciju un daudzveidības palielināšanas projektu darbojās visā tiesību aktos noteiktajā noturības periodā (sk. 21.–29. punktu). Tomēr mēs atklājām, ka daudzveidības palielināšanas projekti bieži vien beidzās drīz pēc tam (sk. 31.–34. punktu). Polijā lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai sniegto pakalpojumu projekti bija mazāk noturīgi nekā citi projekti (sk. 47. un 48. punktu).

67 Mēs konstatējām, ka atlases procedūru vispārējā kvalitāte 2014.–2020. gadā salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu bija uzlabojusies. Tomēr atlases procedūras būtiski neietekmēja projektu vispārējo kvalitāti (sk. 38.–46. punktu).

68 Konstatējām, ka dažiem projektu veidiem, piemēram, pakalpojumiem lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai, ir zems daudzveidības palielināšanas potenciāls (sk. 57. punktu). Tūristu mītnes var palielināt atbalsta saņēmēju darbību daudzveidību, bet papildu izmitināšanas iespējas nedažādo ekonomikas tūrisma zonas (sk. 58.–60. punktu).

69 Mēs paplašinājām tūristu mītņu projektu analīzi un konstatējām ekonomiskās dzīvotspējas problēmas trijās dalībvalstīs (sk. 49.–53. punktu un 4. tabulu). Mītņu izmantošana privātām vajadzībām ietekmē šādu projektu ekonomiskos rādītājus. Mēs atzīmējām piemērus, kad dalībvalstis uzsāka izmeklēšanu par tādu ēku privātu izmantošanu, kas tika finansētas kā tūristu mītnes, un/vai ierobežoja piekļuvi dotācijām tūristu mītņu projektiem (sk. 55. punktu). Mēs konstatējām, ka aizdevumi ir piemērota alternatīva, lai atbalstītu dzīvotspējīgus projektus (tostarp projektus tūristu izmitināšanas vai lauksaimniecības pakalpojumu atbalstam – sk. 52. punktu).

1. ieteikums. Līdzekļus vairāk paredzēt dzīvotspējīgiem projektiem

Mēs iesakām Komisijai kā padomdevējai apmainīties ar paraugpraksi, lai veicinātu atlases procedūru piemērošanu tādā veidā, kas ierobežo risku, ka tiek atlasīti dzīvotnespējīgi projekti.

Termiņš: no 2023. gada.

2. ieteikums. Mazināt risku, ka finansētie aktīvi tiks izmantoti privātām vajadzībām

Lai veicinātu ilgtermiņa ieguvumus no projektiem un ES atbalsta lietderību, mēs iesakām Komisijai

1. veicināt apmaiņu ar paraugpraksi, lai sekmētu projektu noturības garantijas un aizsardzību pret ES finansēto līdzekļu novirzīšanu personīgai lietošanai. Paraugprakses apmaiņā jāietver informācija par to, vai tiek pienācīgi izmantoti šādi elementi:
   1. noturības perioda prasības, ņemot vērā dažādos atbalstīto investīciju veidus;
   2. aizdevumi ilgtermiņa aktīvu finansēšanai;
   3. pierādījumi par finansēto darbību turpināšanos;
   4. dotācijas nolīgumu nosacījumi attiecībā uz investīciju izmantošanu paredzētajam nolūkam.

Termiņš: 2023. gads.

2. analizēt, kā dalībvalstis izmanto šo paraugpraksi, un izplatīt rezultātus.

Termiņš: 2027. gads.

70 Kopumāex post novērtējumos par 2007.–2013. gadu secināts, ka daudzveidības palielināšana ir vērtējama no ierobežotas līdz vidējai (sk. 61. un 62. punktu). Uzraudzība nenodrošināja pietiekami plašu ieskatu par projektu ieguvumiem laika gaitā, jo īpaši pēc tiesību aktos noteiktā noturības perioda beigām, neraugoties uz lielo datu potenciālu sniegt papildu ieskatu par finansēto projektu noturību izmaksu ziņā efektīvā veidā (sk. 63.–65. punktu).

3. ieteikums. Izmantot lielu datubāžu potenciālu novērtēšanas vajadzībām

Novērtēšanas vajadzībām iesakām Komisijai, apspriežoties ar dalībvalstīm,

1. apzināt attiecīgus informācijas avotus par ES finansēto projektu darbības turpināšanu un izplatīt dalībvalstīm paraugpraksi;

Termiņš: 2024. gads.

2. izmantot šo informāciju, lai izstrādātu riska faktoru sarakstu, pamatojoties uz mazāk noturīgu projektu piemēriem.

Termiņš: no 2026. gada.

Šo ziņojumu 2022. gada 27. aprīlī Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Joëlle Elvinger.

Saīsinājumi

ELFLA: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

IKP: iekšzemes kopprodukts

KLP: kopējā lauksaimniecības politika

LAP: lauku attīstības programma

Glosārijs

Ex post pārbaude: šā ziņojuma kontekstā tā ir pārbaude, kas veikta pēc investīcijas galīgā maksājuma, lai nodrošinātu, ka investīcija joprojām tiek izmantota paredzētajam mērķim.

Lauku attīstības programma: valsts vai reģiona daudzgadu mērķu un pasākumu kopums, ko apstiprinājusi Komisija, ES lauku attīstības politikas īstenošanai.

Lielie dati: liela apjoma datu apstrāde, vākšana, glabāšana un analīze, atklājot modeļus, tendences un asociācijas un piedāvājot iespēju izmantot iegūto informāciju jaunām atziņām.

Plānošanas periods: laikposms, kurā tiek plānota ES finansējuma programma un kurā var izmaksāt finansējumu. Attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu finansējumu varēja izmaksāt līdz 2015. gadam. Līdzīgi finansējumu attiecībā uz 2014.–2020. gadu var izmaksāt līdz 2022. gadam.

Uzņēmējdarbības plāns: dokuments, kurā apkopotas uzņēmuma darbības un finanšu prognozes un izklāstīts, kā tas sasniegs savus mērķus.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61262

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61262

Revīzijas grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Joëlle Elvinger vadītā I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. Revīziju vadīja ERP loceklis Viorel Ştefan, kuru atbalstīja locekļa biroja vadītāja Roxana Banica un locekļa biroja atašejs Olivier Prigent, atbildīgais vadītājs Michael Bain, direktora asistents Eric Braucourt, darbuzdevuma vadītāja Céline Ollier, darbuzdevuma vadītājas vietnieks Maciej Szymura, kā arī revidenti Milan Šmid, Jan Huth, un Dimitrios Maniopoulos. Lingvistisko atbalstu sniedza Thomas Everett.

No kreisās: Viorel Ștefan, Roxana Banica, Olivier Prigent, Eric Braucourt, Céline Ollier, Maciej Szymura, Milan Šmid, Jan Huth, Thomas Everett.

BEIGU PIEZĪMES

¹ Eiropas Komisija, EU rural areas in numbers, europa.eu.

² Eiropas Padome, A better future for Europe’s rural areas, ziņojums CG33 (2017)16 final, 2017.

³ Komisijas dienestu darba dokuments, A long-term Vision for the EU's Rural Areas, 2. daļa no 3.

⁴ Sk. Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 11. un 4. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. panta 6. punktu.

⁵ Eurostat EF_OGAAA dati un Eiropas lauksaimniecība (copa-cogeca.eu).

⁶ Synthesis of Rural Development Programmes (RDP) ex-post evaluation of 2007–2013, novērtējuma pētījums.

⁷ Regulas (ES) Nr. 1698/2005 52. panta b) apakšpunkts un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 20. pants.

⁸ Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 6. pantu.

⁹ Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 118. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 13. un 40. pantu.

¹⁰ Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. pantu.

¹¹ Īpašais ziņojums 25/2015, īpašais ziņojums 08/2018, īpašais ziņojums 06/2011.

¹² Pjemontas LAP 2014.–2020. gadam, 378. lpp.

¹³ Sk. arī Īpašo ziņojumu 06/2013.

¹⁴ Bulgārija, Čehija, Grieķija, Ungārija un Lietuva.

¹⁵ Čehija, Grieķija, Ungārija, Lietuva, Polija, Rumānija un Slovākija.

¹⁶ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 37. pants.

¹⁷ Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai – finanšu instrumenti.

¹⁸ Uzņēmums atmaksā ES ieguldījumu, ja piecu gadu laikā pēc galīgā maksājuma tiek ieviestas “būtiskas izmaiņas, kas ietekmē darbības veidu” (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. pants).

¹⁹ Sonderrichtlinie im Rahmen des Österreichischen Programms für die Entwicklung des ländlichen Raums 2007–2013 “Sonstige Maßnahmen”, 10.4.3.5. punkts.

²⁰ Synthesis of Rural Development Programmes ex-post evaluation of 2007.–2013. (Lauku attīstības programmu 2007.–2013. gada ex post novērtējuma kopsavilkums), 58. lpp.

²¹ Komisijas dienestu darba dokuments, 2. daļa no 3, A long-term Vision for the EU’s Rural Areas (ES lauku apvidu ilgtermiņa redzējums), 51. lpp., 2021. gada jūnijs.

²² John Vourdoubas, The nexus between agriculture and tourism in the Island of Crete, 2020, INSEE Corse, 2015–2017.

²³ Sk. ⁶ zemsvītras piezīmi.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-7905-5	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/950247	QJ-AB-22-009-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-7909-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/722	QJ-AB-22-009-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.