Profesionālā izglītība un apmācība
Prasmes tagadnei un nākotnei
Profesionālā izglītība un apmācība
Prasmes tagadnei un nākotnei
Profesionālā izglītība un apmācība
Prasmes tagadnei un nākotnei
Eiropā mēs šobrīd piedzīvojam pārkārtošanās periodu. Zaļā un digitālā pārkārtošanās ir būtiski svarīga ilgtspējīgai nākotnei un nes sev līdzi gan iespējas, gan izaicinājumus. Mūsu mērķis ir arī izkļūt no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes spēcīgākiem, izmantojot šo pārkārtošanās periodu, lai radītu jaunas iespējas un darbvietas Eiropas ekonomikas atveseļošanas veicināšanai.
Nozarēm un profesijām mainoties, mainīsies arī darba devēju vajadzības un prasības pret darba ņēmējiem. Kvalitatīva profesionālā izglītība un apmācība (PIA) ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ir pareizās prasmes, kas tiem palīdzēs pārvarēt sociāli ekonomiskās problēmas un gūt panākumus personīgajā un profesionālajā dzīvē. Tas attiecas gan uz mūsdienu jauniešiem, kuriem PIA nodrošina raitu pāreju no obligātās izglītības sistēmas uz darba tirgu, gan arī uz pieaugušajiem, kuriem nepieciešama prasmju pilnveidošana vai pārkvalifikācija, lai pielāgotos mainīgajai darba videi.
Eiropas Savienība (ES) jau ilgāku laiku ir uzņēmusies vadošo lomu PIA veicināšanā un ieguldījumu veikšanā šajā jomā. 2020. gadā publicētajā Padomes Ieteikumā par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai ir izklāstīts visaptverošs ES redzējums attiecībā uz PIA nākotni. Mūsu mērķis ir padarīt PIA par kvalitatīvu un pievilcīgu izvēli visiem izglītojamajiem.
Komisija uzņemas vadošo lomu ar daudzām un dažādām politikas iniciatīvām, atbalsta instrumentiem un finansēšanas mehānismiem ES līmenī, savukārt dalībvalstis ir pilnvarotas īstenot vajadzīgās reformas. Dalībvalstis jau ir apstiprinājušas un apņēmušās veikt konkrētas darbības, parakstot Osnabrikas deklarāciju. Ir pienācis laiks ķerties klāt reformu īstenošanai un palīdzēt panākt kopīgu redzējumu attiecībā uz PIA Eiropā.
Man ir liels prieks sagatavot priekšvārdu šai brošūrai, kurā ir izklāstīts mūsu redzējums attiecībā uz PIA un ir aprakstīta palīdzība, kas ir pieejama dalībvalstu atbalstīšanai šajā procesā. Es mudinu dalībvalstis izmantot šo rīku sniegtās iespējas, lai stiprinātu un modernizētu to PIA sistēmas visu PIA jomas ieinteresēto personu, jo īpaši izglītojamo, labā visā Eiropā.
Priekšvārds
Nikolā Šmits (Nicolas Schmit), Eiropas darba un sociālo tiesību komisārs
1
Eiropā mēs šobrīd piedzīvojam pārkārtošanās periodu. Zaļā un digitālā pārkārtošanās ir būtiski svarīga ilgtspējīgai nākotnei un nes sev līdzi gan iespējas, gan izaicinājumus. Mūsu mērķis ir arī izkļūt no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes spēcīgākiem, izmantojot šo pārkārtošanās periodu, lai radītu jaunas iespējas un darbvietas Eiropas ekonomikas atveseļošanas veicināšanai.
Nozarēm un profesijām mainoties, mainīsies arī darba devēju vajadzības un prasības pret darba ņēmējiem. Kvalitatīva profesionālā izglītība un apmācība (PIA) ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ir pareizās prasmes, kas tiem palīdzēs pārvarēt sociāli ekonomiskās problēmas un gūt panākumus personīgajā un profesionālajā dzīvē. Tas attiecas gan uz mūsdienu jauniešiem, kuriem PIA nodrošina raitu pāreju no obligātās izglītības sistēmas uz darba tirgu, gan arī uz pieaugušajiem, kuriem nepieciešama prasmju pilnveidošana vai pārkvalifikācija, lai pielāgotos mainīgajai darba videi.
Eiropas Savienība (ES) jau ilgāku laiku ir uzņēmusies vadošo lomu PIA veicināšanā un ieguldījumu veikšanā šajā jomā. 2020. gadā publicētajā Padomes Ieteikumā par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai ir izklāstīts visaptverošs ES redzējums attiecībā uz PIA nākotni. Mūsu mērķis ir padarīt PIA par kvalitatīvu un pievilcīgu izvēli visiem izglītojamajiem.
Komisija uzņemas vadošo lomu ar daudzām un dažādām politikas iniciatīvām, atbalsta instrumentiem un finansēšanas mehānismiem ES līmenī, savukārt dalībvalstis ir pilnvarotas īstenot vajadzīgās reformas. Dalībvalstis jau ir apstiprinājušas un apņēmušās veikt konkrētas darbības, parakstot Osnabrikas deklarāciju. Ir pienācis laiks ķerties klāt reformu īstenošanai un palīdzēt panākt kopīgu redzējumu attiecībā uz PIA Eiropā.
Man ir liels prieks sagatavot priekšvārdu šai brošūrai, kurā ir izklāstīts mūsu redzējums attiecībā uz PIA un ir aprakstīta palīdzība, kas ir pieejama dalībvalstu atbalstīšanai šajā procesā. Es mudinu dalībvalstis izmantot šo rīku sniegtās iespējas, lai stiprinātu un modernizētu to PIA sistēmas visu PIA jomas ieinteresēto personu, jo īpaši izglītojamo, labā visā Eiropā.
Priekšvārds
Nikolā Šmits (Nicolas Schmit), Eiropas darba un sociālo tiesību komisārs
1
Eiropā mēs šobrīd piedzīvojam pārkārtošanās periodu. Zaļā un digitālā pārkārtošanās ir būtiski svarīga ilgtspējīgai nākotnei un nes sev līdzi gan iespējas, gan izaicinājumus. Mūsu mērķis ir arī izkļūt no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes spēcīgākiem, izmantojot šo pārkārtošanās periodu, lai radītu jaunas iespējas un darbvietas Eiropas ekonomikas atveseļošanas veicināšanai.
Nozarēm un profesijām mainoties, mainīsies arī darba devēju vajadzības un prasības pret darba ņēmējiem. Kvalitatīva profesionālā izglītība un apmācība (PIA) ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ir pareizās prasmes, kas tiem palīdzēs pārvarēt sociāli ekonomiskās problēmas un gūt panākumus personīgajā un profesionālajā dzīvē. Tas attiecas gan uz mūsdienu jauniešiem, kuriem PIA nodrošina raitu pāreju no obligātās izglītības sistēmas uz darba tirgu, gan arī uz pieaugušajiem, kuriem nepieciešama prasmju pilnveidošana vai pārkvalifikācija, lai pielāgotos mainīgajai darba videi.
Eiropas Savienība (ES) jau ilgāku laiku ir uzņēmusies vadošo lomu PIA veicināšanā un ieguldījumu veikšanā šajā jomā. 2020. gadā publicētajā Padomes Ieteikumā par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai ir izklāstīts visaptverošs ES redzējums attiecībā uz PIA nākotni. Mūsu mērķis ir padarīt PIA par kvalitatīvu un pievilcīgu izvēli visiem izglītojamajiem.
Komisija uzņemas vadošo lomu ar daudzām un dažādām politikas iniciatīvām, atbalsta instrumentiem un finansēšanas mehānismiem ES līmenī, savukārt dalībvalstis ir pilnvarotas īstenot vajadzīgās reformas. Dalībvalstis jau ir apstiprinājušas un apņēmušās veikt konkrētas darbības, parakstot Osnabrikas deklarāciju. Ir pienācis laiks ķerties klāt reformu īstenošanai un palīdzēt panākt kopīgu redzējumu attiecībā uz PIA Eiropā.
Man ir liels prieks sagatavot priekšvārdu šai brošūrai, kurā ir izklāstīts mūsu redzējums attiecībā uz PIA un ir aprakstīta palīdzība, kas ir pieejama dalībvalstu atbalstīšanai šajā procesā. Es mudinu dalībvalstis izmantot šo rīku sniegtās iespējas, lai stiprinātu un modernizētu to PIA sistēmas visu PIA jomas ieinteresēto personu, jo īpaši izglītojamo, labā visā Eiropā.
Priekšvārds
Nikolā Šmits (Nicolas Schmit), Eiropas darba un sociālo tiesību komisārs
1
Ievads profesionālajā izglītībā un apmācībā
Ikvienam Eiropā ir jābūt pieejamām izglītības, apmācības un mūžizglītības iespējām neatkarīgi no tā, vai šī persona dzīvo lielā pilsētā vai nomaļā lauku apvidū. ES Pamattiesību hartā izglītības, arodmācības un tālākizglītības pieejamība ir atzīta par pamattiesībām.
Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmais princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, savukārt ceturtais princips, kas attiecas uz aktīvu atbalstu nodarbinātībai, nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz turpmāku izglītību un apmācību un atbalstu, lai uzlabotu nodarbinātības izredzes.
Šo tiesību mērķis ir nodrošināt, ka ikviens var pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un gūt panākumus profesionālajā un personīgajā dzīvē. Darba devējiem arī ir vajadzīgi darbinieki ar tagadnes un nākotnes profesijām nepieciešamajām prasmēm, lai atbalstītu Eiropas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesu un tās atgūšanos no Covid-19 pandēmijas radītās ietekmes.
Prasmes ir centrālais elements ES centienos pārvērst šo redzējumu realitātē. Īstenojot tādas iniciatīvas kā Eiropas prasmju programma, Eiropas izglītības telpa un Digitālās izglītības rīcības plāns, ES palīdz attīstīt labākas prasmes un veidot noturīgas un uz nākotni orientētas izglītības un apmācības sistēmas, kas ir piemērotas digitālajam laikmetam.
Profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA) ir būtiska nozīme šajā procesā, kā uzsvērts 2020. gada novembrī pieņemtajā Padomes Ieteikumā par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Līdztekus šim ieteikumam ES dalībvalstis un vairākas citas valstis ir apstiprinājušas Osnabrikas deklarāciju, kurā izklāstīta apņemšanās īstenot konkrētas darbības, lai turpinātu attīstīt PIA Eiropā līdz pat 2025. gadam.
Kas ir profesionālā izglītība un apmācība?
Padomes Ieteikumā “profesionālā izglītība un apmācība” ir definēta kā “tāda izglītība un apmācība, kuras mērķis ir jauniešiem un pieaugušajiem nodrošināt zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas konkrētās profesijās vai plašāk darba tirgū”. To var nodrošināt formālā un neformālā vidē un visos Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) līmeņos. PIA ir darba tirgum vistuvākā izglītības un apmācības joma. Šī īpaši pielāgotā izglītības un apmācības forma ir ārkārtīgi svarīga un efektīva, jo nodrošina prasmes, kas darbiniekiem ļauj sagatavoties karjeras veidošanai noteiktās profesijās, vienlaikus sniedzot arī plaši izmantojamas prasmes un efektīvi reaģējot uz ekonomikas vajadzībām.
Šajā brošūrā ir apkopots ES visaptverošais redzējums attiecībā uz PIA nākotni un darbs, ko ES veic kopā ar dalībvalstīm, lai šo redzējumu īstenotu dzīvē. Brošūrā ir aplūkots tas, cik svarīgas ir PIA reformas valstu līmenī, un šo reformu īstenošanas pamatprincipi, kā arī galvenās iniciatīvas ES līmenī.
Ja jūs esat PIA jomas ieinteresētā persona vai struktūra, piemēram, valsts vai reģionālā līmeņa iestāde, speciālists, skolas vadības pārstāvis vai skolotājs, pasniedzējs vai mācību centrs, nodarbinātības dienests vai personāla vadības speciālists, tad šajā publikācijā atradīsiet vērtīgu informāciju par galvenajām reformām un iniciatīvām, kas tiek īstenotas ES līmenī, un par iespējamo finansiālo atbalstu, kas ir pieejams.
Ja jūs esat PIA apguvējs, tad arī varat iepazīties ar šo brošūru, lai iegūtu plašāku informāciju par PIA un tās sniegtajiem ieguvumiem. Brošūra jums palīdzēs saprast, kā ES un tās dalībvalstis atbalsta jūsu personīgo un profesionālo izaugsmi visā jūsu darba dzīves laikā.
Profesionālās izglītības un apmācības sniegtie ieguvumi
PIA nodrošina izglītojamajiem — gan jauniešiem, kuri tikai sāk savu profesionālo karjeru, gan pieaugušajiem, kuri vēlas pilnveidot savas prasmes vai pārkvalificēties,— prasmes, kas atbalsta viņu personīgo un profesionālo izaugsmi:
Kā liecina 1. grafikā un pielikumā sniegtie dati, absolventiem, kuri nesen apguvuši PIA programmas (vidusskolas izglītības vai pēcvidusskolas izglītības līmenī), parasti ir vieglāk atrast darbu nekā absolventiem, kuri nesen absolvējuši vispārējās vidējās izglītības iestādes. Saskaņā ar Eurostat datiem PIA izglītības iestāžu absolventu vecumā no 20 līdz 34 gadiem nodarbinātības rādītājs 2020. gadā bija 76,1 % salīdzinājumā ar tikai 58,3 % vispārējās vidējās izglītības iestāžu absolventu šajā pašā vecuma grupā. Šāda tendence bija skaidri redzama arī atsevišķās valstīs — 20 dalībvalstīs augstāki bija PIA izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības rādītāji, savukārt vidējās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības rādītāji bija augstāki tikai piecās dalībvalstīs. Šie statistikas dati parāda PIA programmu efektivitāti tādu prasmju sniegšanā, kas veicina izglītojamo nodarbināmību un palīdz viņiem sagatavoties darba gaitu uzsākšanai.
Mainīgā profesionālās izglītības un apmācības vide
Tradicionāli PIA programmas tiek uzskatītas par veidu, kā sagatavot speciālistus darbam vidējas kvalifikācijas profesijās. Lai gan šādu profesiju skaits varbūt arī samazinās, tās joprojām veido lielāko darba tirgū šobrīd pieejamo darbvietu daļu. Taču nepieciešamība pēc augstākas kvalifikācijas darbiniekiem ir veicinājusi PIA paplašināšanu augstākos kvalifikācijas līmeņos. Ņemot vērā šo apstākli un ieguvumus, ko sniedz PIA īpaši pielāgotā pieeja izglītībai un apmācībai, PIA vairs nebūtu uzskatāma par jomu, kas nodrošina speciālistus tikai vidējas kvalifikācijas profesijās. PIA ir piemērota jebkura vecuma izglītojamajiem, kuri vēlas apgūt dažādas profesijas dažādos kvalifikācijas līmeņos.
PIA jau šobrīd ieņem būtisku vietu Eiropas vidējās izglītības sistēmā. Aptuveni puse (48,4 %) no visiem vidējās izglītības apguvējiem apgūst PIA programmas. Vispārējie dalības rādītāji dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi, sākot ar 70,8 % Slovēnijā un 70,5 % Čehijā un beidzot ar tikai 26,1 % Lietuvā un 16,9 % Kiprā. Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam aptuveni pusē ES dalībvalstu šie procentuālie dalības rādītāji palielinājās, savukārt pārējās dalībvalstīs bija vērojama to samazināšanās ar pavisam nelielām atšķirībām dalībvalstu starpā.3 Visu dalībvalstu rādītāji ir redzami 2. grafikā, kā arī pielikumā esošajā tabulā.
2
Ievads profesionālajā izglītībā un apmācībā
Ikvienam Eiropā ir jābūt pieejamām izglītības, apmācības un mūžizglītības iespējām neatkarīgi no tā, vai šī persona dzīvo lielā pilsētā vai nomaļā lauku apvidū. ES Pamattiesību hartā izglītības, arodmācības un tālākizglītības pieejamība ir atzīta par pamattiesībām.
Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmais princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, savukārt ceturtais princips, kas attiecas uz aktīvu atbalstu nodarbinātībai, nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz turpmāku izglītību un apmācību un atbalstu, lai uzlabotu nodarbinātības izredzes.
Šo tiesību mērķis ir nodrošināt, ka ikviens var pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un gūt panākumus profesionālajā un personīgajā dzīvē. Darba devējiem arī ir vajadzīgi darbinieki ar tagadnes un nākotnes profesijām nepieciešamajām prasmēm, lai atbalstītu Eiropas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesu un tās atgūšanos no Covid-19 pandēmijas radītās ietekmes.
Prasmes ir centrālais elements ES centienos pārvērst šo redzējumu realitātē. Īstenojot tādas iniciatīvas kā Eiropas prasmju programma, Eiropas izglītības telpa un Digitālās izglītības rīcības plāns, ES palīdz attīstīt labākas prasmes un veidot noturīgas un uz nākotni orientētas izglītības un apmācības sistēmas, kas ir piemērotas digitālajam laikmetam.
Profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA) ir būtiska nozīme šajā procesā, kā uzsvērts 2020. gada novembrī pieņemtajā Padomes Ieteikumā par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Līdztekus šim ieteikumam ES dalībvalstis un vairākas citas valstis ir apstiprinājušas Osnabrikas deklarāciju, kurā izklāstīta apņemšanās īstenot konkrētas darbības, lai turpinātu attīstīt PIA Eiropā līdz pat 2025. gadam.
Kas ir profesionālā izglītība un apmācība?
Padomes Ieteikumā “profesionālā izglītība un apmācība” ir definēta kā “tāda izglītība un apmācība, kuras mērķis ir jauniešiem un pieaugušajiem nodrošināt zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas konkrētās profesijās vai plašāk darba tirgū”. To var nodrošināt formālā un neformālā vidē un visos Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) līmeņos. PIA ir darba tirgum vistuvākā izglītības un apmācības joma. Šī īpaši pielāgotā izglītības un apmācības forma ir ārkārtīgi svarīga un efektīva, jo nodrošina prasmes, kas darbiniekiem ļauj sagatavoties karjeras veidošanai noteiktās profesijās, vienlaikus sniedzot arī plaši izmantojamas prasmes un efektīvi reaģējot uz ekonomikas vajadzībām.
Šajā brošūrā ir apkopots ES visaptverošais redzējums attiecībā uz PIA nākotni un darbs, ko ES veic kopā ar dalībvalstīm, lai šo redzējumu īstenotu dzīvē. Brošūrā ir aplūkots tas, cik svarīgas ir PIA reformas valstu līmenī, un šo reformu īstenošanas pamatprincipi, kā arī galvenās iniciatīvas ES līmenī.
Ja jūs esat PIA jomas ieinteresētā persona vai struktūra, piemēram, valsts vai reģionālā līmeņa iestāde, speciālists, skolas vadības pārstāvis vai skolotājs, pasniedzējs vai mācību centrs, nodarbinātības dienests vai personāla vadības speciālists, tad šajā publikācijā atradīsiet vērtīgu informāciju par galvenajām reformām un iniciatīvām, kas tiek īstenotas ES līmenī, un par iespējamo finansiālo atbalstu, kas ir pieejams.
Ja jūs esat PIA apguvējs, tad arī varat iepazīties ar šo brošūru, lai iegūtu plašāku informāciju par PIA un tās sniegtajiem ieguvumiem. Brošūra jums palīdzēs saprast, kā ES un tās dalībvalstis atbalsta jūsu personīgo un profesionālo izaugsmi visā jūsu darba dzīves laikā.
Profesionālās izglītības un apmācības sniegtie ieguvumi
PIA nodrošina izglītojamajiem — gan jauniešiem, kuri tikai sāk savu profesionālo karjeru, gan pieaugušajiem, kuri vēlas pilnveidot savas prasmes vai pārkvalificēties,— prasmes, kas atbalsta viņu personīgo un profesionālo izaugsmi:
Kā liecina 1. grafikā un pielikumā sniegtie dati, absolventiem, kuri nesen apguvuši PIA programmas (vidusskolas izglītības vai pēcvidusskolas izglītības līmenī), parasti ir vieglāk atrast darbu nekā absolventiem, kuri nesen absolvējuši vispārējās vidējās izglītības iestādes. Saskaņā ar Eurostat datiem PIA izglītības iestāžu absolventu vecumā no 20 līdz 34 gadiem nodarbinātības rādītājs 2020. gadā bija 76,1 % salīdzinājumā ar tikai 58,3 % vispārējās vidējās izglītības iestāžu absolventu šajā pašā vecuma grupā. Šāda tendence bija skaidri redzama arī atsevišķās valstīs — 20 dalībvalstīs augstāki bija PIA izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības rādītāji, savukārt vidējās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības rādītāji bija augstāki tikai piecās dalībvalstīs. Šie statistikas dati parāda PIA programmu efektivitāti tādu prasmju sniegšanā, kas veicina izglītojamo nodarbināmību un palīdz viņiem sagatavoties darba gaitu uzsākšanai.
Mainīgā profesionālās izglītības un apmācības vide
Tradicionāli PIA programmas tiek uzskatītas par veidu, kā sagatavot speciālistus darbam vidējas kvalifikācijas profesijās. Lai gan šādu profesiju skaits varbūt arī samazinās, tās joprojām veido lielāko darba tirgū šobrīd pieejamo darbvietu daļu. Taču nepieciešamība pēc augstākas kvalifikācijas darbiniekiem ir veicinājusi PIA paplašināšanu augstākos kvalifikācijas līmeņos. Ņemot vērā šo apstākli un ieguvumus, ko sniedz PIA īpaši pielāgotā pieeja izglītībai un apmācībai, PIA vairs nebūtu uzskatāma par jomu, kas nodrošina speciālistus tikai vidējas kvalifikācijas profesijās. PIA ir piemērota jebkura vecuma izglītojamajiem, kuri vēlas apgūt dažādas profesijas dažādos kvalifikācijas līmeņos.
PIA jau šobrīd ieņem būtisku vietu Eiropas vidējās izglītības sistēmā. Aptuveni puse (48,4 %) no visiem vidējās izglītības apguvējiem apgūst PIA programmas. Vispārējie dalības rādītāji dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi, sākot ar 70,8 % Slovēnijā un 70,5 % Čehijā un beidzot ar tikai 26,1 % Lietuvā un 16,9 % Kiprā. Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam aptuveni pusē ES dalībvalstu šie procentuālie dalības rādītāji palielinājās, savukārt pārējās dalībvalstīs bija vērojama to samazināšanās ar pavisam nelielām atšķirībām dalībvalstu starpā.3 Visu dalībvalstu rādītāji ir redzami 2. grafikā, kā arī pielikumā esošajā tabulā.
2
2
Ievads profesionālajā izglītībā un apmācībā
Ikvienam Eiropā ir jābūt pieejamām izglītības, apmācības un mūžizglītības iespējām neatkarīgi no tā, vai šī persona dzīvo lielā pilsētā vai nomaļā lauku apvidū. ES Pamattiesību hartā izglītības, arodmācības un tālākizglītības pieejamība ir atzīta par pamattiesībām.
Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmais princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, savukārt ceturtais princips, kas attiecas uz aktīvu atbalstu nodarbinātībai, nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz turpmāku izglītību un apmācību un atbalstu, lai uzlabotu nodarbinātības izredzes.
Šo tiesību mērķis ir nodrošināt, ka ikviens var pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un gūt panākumus profesionālajā un personīgajā dzīvē. Darba devējiem arī ir vajadzīgi darbinieki ar tagadnes un nākotnes profesijām nepieciešamajām prasmēm, lai atbalstītu Eiropas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesu un tās atgūšanos no Covid-19 pandēmijas radītās ietekmes.
Prasmes ir centrālais elements ES centienos pārvērst šo redzējumu realitātē. Īstenojot tādas iniciatīvas kā Eiropas prasmju programma, Eiropas izglītības telpa un Digitālās izglītības rīcības plāns, ES palīdz attīstīt labākas prasmes un veidot noturīgas un uz nākotni orientētas izglītības un apmācības sistēmas, kas ir piemērotas digitālajam laikmetam.
Profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA) ir būtiska nozīme šajā procesā, kā uzsvērts 2020. gada novembrī pieņemtajā Padomes Ieteikumā par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Līdztekus šim ieteikumam ES dalībvalstis un vairākas citas valstis ir apstiprinājušas Osnabrikas deklarāciju, kurā izklāstīta apņemšanās īstenot konkrētas darbības, lai turpinātu attīstīt PIA Eiropā līdz pat 2025. gadam.
Kas ir profesionālā izglītība un apmācība?
Padomes Ieteikumā “profesionālā izglītība un apmācība” ir definēta kā “tāda izglītība un apmācība, kuras mērķis ir jauniešiem un pieaugušajiem nodrošināt zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas konkrētās profesijās vai plašāk darba tirgū”. To var nodrošināt formālā un neformālā vidē un visos Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) līmeņos. PIA ir darba tirgum vistuvākā izglītības un apmācības joma. Šī īpaši pielāgotā izglītības un apmācības forma ir ārkārtīgi svarīga un efektīva, jo nodrošina prasmes, kas darbiniekiem ļauj sagatavoties karjeras veidošanai noteiktās profesijās, vienlaikus sniedzot arī plaši izmantojamas prasmes un efektīvi reaģējot uz ekonomikas vajadzībām.
Šajā brošūrā ir apkopots ES visaptverošais redzējums attiecībā uz PIA nākotni un darbs, ko ES veic kopā ar dalībvalstīm, lai šo redzējumu īstenotu dzīvē. Brošūrā ir aplūkots tas, cik svarīgas ir PIA reformas valstu līmenī, un šo reformu īstenošanas pamatprincipi, kā arī galvenās iniciatīvas ES līmenī.
Ja jūs esat PIA jomas ieinteresētā persona vai struktūra, piemēram, valsts vai reģionālā līmeņa iestāde, speciālists, skolas vadības pārstāvis vai skolotājs, pasniedzējs vai mācību centrs, nodarbinātības dienests vai personāla vadības speciālists, tad šajā publikācijā atradīsiet vērtīgu informāciju par galvenajām reformām un iniciatīvām, kas tiek īstenotas ES līmenī, un par iespējamo finansiālo atbalstu, kas ir pieejams.
Ja jūs esat PIA apguvējs, tad arī varat iepazīties ar šo brošūru, lai iegūtu plašāku informāciju par PIA un tās sniegtajiem ieguvumiem. Brošūra jums palīdzēs saprast, kā ES un tās dalībvalstis atbalsta jūsu personīgo un profesionālo izaugsmi visā jūsu darba dzīves laikā.
Profesionālās izglītības un apmācības sniegtie ieguvumi
PIA nodrošina izglītojamajiem — gan jauniešiem, kuri tikai sāk savu profesionālo karjeru, gan pieaugušajiem, kuri vēlas pilnveidot savas prasmes vai pārkvalificēties,— prasmes, kas atbalsta viņu personīgo un profesionālo izaugsmi:
Kā liecina 1. grafikā un pielikumā sniegtie dati, absolventiem, kuri nesen apguvuši PIA programmas (vidusskolas izglītības vai pēcvidusskolas izglītības līmenī), parasti ir vieglāk atrast darbu nekā absolventiem, kuri nesen absolvējuši vispārējās vidējās izglītības iestādes. Saskaņā ar Eurostat datiem PIA izglītības iestāžu absolventu vecumā no 20 līdz 34 gadiem nodarbinātības rādītājs 2020. gadā bija 76,1 % salīdzinājumā ar tikai 58,3 % vispārējās vidējās izglītības iestāžu absolventu šajā pašā vecuma grupā. Šāda tendence bija skaidri redzama arī atsevišķās valstīs — 20 dalībvalstīs augstāki bija PIA izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības rādītāji, savukārt vidējās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības rādītāji bija augstāki tikai piecās dalībvalstīs. Šie statistikas dati parāda PIA programmu efektivitāti tādu prasmju sniegšanā, kas veicina izglītojamo nodarbināmību un palīdz viņiem sagatavoties darba gaitu uzsākšanai.
Mainīgā profesionālās izglītības un apmācības vide
Tradicionāli PIA programmas tiek uzskatītas par veidu, kā sagatavot speciālistus darbam vidējas kvalifikācijas profesijās. Lai gan šādu profesiju skaits varbūt arī samazinās, tās joprojām veido lielāko darba tirgū šobrīd pieejamo darbvietu daļu. Taču nepieciešamība pēc augstākas kvalifikācijas darbiniekiem ir veicinājusi PIA paplašināšanu augstākos kvalifikācijas līmeņos. Ņemot vērā šo apstākli un ieguvumus, ko sniedz PIA īpaši pielāgotā pieeja izglītībai un apmācībai, PIA vairs nebūtu uzskatāma par jomu, kas nodrošina speciālistus tikai vidējas kvalifikācijas profesijās. PIA ir piemērota jebkura vecuma izglītojamajiem, kuri vēlas apgūt dažādas profesijas dažādos kvalifikācijas līmeņos.
PIA jau šobrīd ieņem būtisku vietu Eiropas vidējās izglītības sistēmā. Aptuveni puse (48,4 %) no visiem vidējās izglītības apguvējiem apgūst PIA programmas. Vispārējie dalības rādītāji dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi, sākot ar 70,8 % Slovēnijā un 70,5 % Čehijā un beidzot ar tikai 26,1 % Lietuvā un 16,9 % Kiprā. Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam aptuveni pusē ES dalībvalstu šie procentuālie dalības rādītāji palielinājās, savukārt pārējās dalībvalstīs bija vērojama to samazināšanās ar pavisam nelielām atšķirībām dalībvalstu starpā.3 Visu dalībvalstu rādītāji ir redzami 2. grafikā, kā arī pielikumā esošajā tabulā.
ES redzējums attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību
Spēcīgai profesionālās izglītības un apmācības politikai ir būtiska nozīme centienos veidot kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kuri spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. ES ir izveidojusi pamatu PIA vides atbalstīšanai Eiropā, PIA nākotnes labā īstenojot virkni iniciatīvu, kas ietver pamatprincipus un mērķrādītājus.
Īsa pamatinformācija par ES profesionālās izglītības un apmācības politiku
ES politika jau ilgu laiku ir vērsta uz PIA sekmēšanu un stiprināšanu visā Eiropā; jau tālajā 1963. gadā ES noteica vispārīgos principus kopīgas arodmācību politikas īstenošanai un izveidoja Arodmācību padomdevēju komiteju (ACTV). Kopš 21. gadsimta sākuma ES politika ir bijusi vērsta uz PIA jautājumu risināšanu, jo īpaši pēc Eiropas stratēģijas ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā (tā dēvētā Kopenhāgenas procesa) uzsākšanas 2002. gadā. Prasmju un kvalifikāciju pārredzamības uzlabošanai vēlāk tika ieviesti tādi būtiski rīki kā Europass un EKI. Finansēšanas pamatprogrammas, piemēram, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) un Erasmus+ atbalsta izglītību, apmācību, prasmju iegūšanu un mūžizglītību.
Pēc finanšu krīzes ES politikas mērķis bija turpināt ieguldījumus kvalitatīvā PIA, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi nolūkā samazināt augstos jauniešu bezdarba rādītājus, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai veicinātu mācīšanos darbavietā, kvalitātes nodrošināšanu, uzlabotu PIA pieejamību, svarīgāko prasmju nostiprināšanu un PIA pasniedzēju profesionālo pilnveidi. Šajā kontekstā svarīga iniciatīva ir Garantija jauniešiem, kurā kopš 2013. gada PIA tiek izmantota nolūkā atvieglot jauniešu iekļaušanos darba tirgū. Nesenākā pagātnē Plānā nozaru sadarbībai prasmju jomā galvenā uzmanība tika veltīta prasmju trūkuma novēršanai dažādās nozarēs, cita starpā pilnveidojot PIA programmas un kvalifikācijas, savukārt Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (ESCO) palīdzēja uzlabot prasmju un kvalifikāciju daudzvalodu klasifikācijas.
Galvenās ES pārvaldības struktūras sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā
Dalībvalstis, sociālie partneri un Komisija apspriež ar PIA saistītas iniciatīvas Arodmācību padomdevēju komitejas (ACVT) un profesionālās izglītības un apmācības ģenerāldirektoru sanāksmēs.
Kopš 1963. gada ACVT ir palīdzējusi ES īstenot tās PIA politiku. ACVT faktiski strādā pie plašākas PIA un pieaugušo izglītības jomas jautājumiem, tādējādi parādot, ka PIA politika parasti ir saistīta ar plašākām izglītības un apmācības sistēmām.
Profesionālās izglītības un apmācības ģenerāldirektoru sanāksmēs tiekas augsta līmeņa pārstāvji no 35 valstu ministrijām, kas atbild par PIA, kā arī Eiropas sociālie partneri. Ģenerāldirektoru sanāksmju dalībnieki regulāri apspriež stratēģisko PIA politiku un valstu līmeņa reformas un īsteno uz nākotni orientētu pieeju nolūkā dot ievirzi Eiropas sadarbībai PIA jomā.
Kopš 2002. gada ģenerāldirektoru sanāksmes ir palīdzējušas pastiprināt sadarbību PIA jomā starp dalībvalstīm, kandidātvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas / Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un Eiropas sociālajiem partneriem Kopenhāgenas procesa ietvaros. Tas ir brīvprātīgs process, kurā dalībvalstis iesaistās, lai uzlabotu PIA rezultātus, kvalitāti un pievilcību Eiropā.
ES aģentūras, kas atbalsta sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā
Cedefop — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs — kopš tā izveides 1975. gadā ir atbalstījis sadarbību PIA jomā un ir sniedzis ieguldījumu pastāvīgi mainīgās politikas programmas veidošanā. Cedefop sadarbojas ar Eiropas Komisiju, ES dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, lai palīdzētu izstrādāt, attīstīt un īstenot politiku PIA, prasmju un kvalifikāciju jomā.
Cedefop nodrošina informāciju, pētniecību, analīzi un pierādījumus, savedot kopā PIA un darba tirgu. Tā darbs aptver šādus aspektus: PIA sistēmas; māceklība; PIA un prasmju pilnveides iespējas pieaugušajiem; norādījumi, apmācības rezultātu validācija un PIA finansēšana; kvalifikācijas un kvalifikāciju ietvarstruktūras; skolotāji un pasniedzēji; prasmju apzināšana un nodarbinātības nākotne, galveno uzmanību pievēršot zaļajām prasmēm un digitalizācijai. Cedefop, kas ir politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pētniekiem, ekspertiem un citiem PIA nozares un darba tirgus dalībniekiem paredzēta platforma, sekmē zināšanu apmaiņu un politikas apguvi. Tam ir būtiska nozīme Padomes Ieteikumā par PIA un Osnabrikas deklarācijā noteikto prioritāšu un darbību uzraudzībā un īstenošanā.
Eiropas Izglītības fonds (ETF) palīdz kaimiņvalstīm reformēt to izglītības, apmācības un darba tirgus sistēmas. ETF, kam ir vairāk nekā 25 gadus ilga pieredze, cieši sadarbojas ar valstu valdībām, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem ES līmenī, lai palīdzētu pilnvērtīgi izmantot cilvēku spējas un prasmes. Šobrīd ETF atbalsta cilvēkresursu attīstību 29 valstīs, kas robežojas ar ES. Tas cenšas sekmēt sociālo mobilitāti un iekļaušanu, reformēt izglītības un apmācības sistēmas un nodrošināt līdzsvaru starp šīm sistēmām un darba tirgus vajadzībām.
2020. gada Eiropas prasmju programmā ir noteikti kvantitatīvi prasmju pilnveides (esošo prasmju uzlabošanas) un pārkvalifikācijas (jaunu prasmju apgūšanas) mērķi piecu gadu periodam. Programmas 12 darbības ir vērstas uz sadarbības veicināšanu starp dalībvalstīm, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, lai dotu cilvēkiem iespēju iesaistīties mūžizglītībā, un uz ES budžeta izmantošanu katalizatora lomā, lai sekmētu publiskā un privātā sektora ieguldījumus prasmju pilnveidē. Programma darbojas kopā ar Eiropas izglītības telpu un Digitālās izglītības rīcības plānu, lai uzlabotu digitālās prasmes un izveidotu visaptverošu Eiropas mācīšanās telpu, kas nāktu par labu visiem izglītojamajiem, skolotājiem un iestādēm.
Prasmju pilnveides pakts ir pirmā Eiropas prasmju programmā noteiktā pamatdarbība, kuras ietvaros publiskā un privātā sektora organizācijas tiek aicinātas apvienot spēkus un veikt konkrētus pasākumus cilvēku prasmju pilnveidošanas un pārkvalifikācijas veicināšanai Eiropā. Eiropas prasmju programmā tika paziņots arī par Individuālo mācību kontu iniciatīvu, kuras mērķis ir atvieglot apmācību pieejamību darbspējīga vecuma pieaugušajiem un dot viņiem iespēju sekmīgi pārvaldīt statusa maiņu darba tirgū.
Profesionālā izglītība un apmācība plašākā ES politikas kontekstā
Izglītība, apmācība un prasmes ir ES politikas centrālais elements. Eiropas zaļajā kursā, Eiropas jaunajā industriālajā stratēģijā, Aprites ekonomikas rīcības plānā un ES Biodaudzveidības stratēģijā ir uzsvērta prasmju un apmācības būtiskā nozīme ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšanā un pārejā uz zaļo ekonomiku. MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai ir aprakstīta prasmju vērtība uzņēmēju acīs, savukārt Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam ir uzsvērta prasmju nozīme ar dzimumu saistītu stereotipu novēršanā un dzimumu līdzsvara panākšanā daudzās profesijās. Plānā NextGenerationEU, kas izstrādāts nolūkā izvest ES no Covid-19 pandēmijas radītās krīzes, arī ir paredzēts īpašs finansējums PIA, jo tā mērķis ir padarīt Eiropu un tās ekonomiku zaļāku, digitālāku un spēcīgāku nekā jebkad iepriekš.
Jauna, visaptveroša pieeja profesionālajai izglītībai un apmācībai
Padomes Ieteikumā par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai ir noteikti galvenie principi, kā nodrošināt, ka PIA sniedz kvalitatīvas mācīšanās iespējas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Ieteikumā īpašs uzsvars ir likts uz lielāku elastīgumu, plašākām mācīšanās darbavietā un māceklības iespējām un uzlabotu kvalitātes nodrošināšanu.
Iedvesmojoties no ACVT 2018. gada atzinuma par profesionālās izglītības un apmācības nākotni pēc 2020. gada, Padomes Ieteikumā ir izklāstīts redzējums attiecībā uz tādu PIA politiku, kas:
Ieteikumā ir noteikti arī šādi ES līmeņa mērķi, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam:
Pirmais un trešais mērķis ir balstīts uz esošajiem ET 2020 kritērijiem attiecībā uz PIA iestāžu absolventu nodarbinātības iespējām un mobilitāti, savukārt otrā mērķa pamatā ir 2018. gada marta Padomes Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai.
3
ES redzējums attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību
Spēcīgai profesionālās izglītības un apmācības politikai ir būtiska nozīme centienos veidot kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kuri spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. ES ir izveidojusi pamatu PIA vides atbalstīšanai Eiropā, PIA nākotnes labā īstenojot virkni iniciatīvu, kas ietver pamatprincipus un mērķrādītājus.
Īsa pamatinformācija par ES profesionālās izglītības un apmācības politiku
ES politika jau ilgu laiku ir vērsta uz PIA sekmēšanu un stiprināšanu visā Eiropā; jau tālajā 1963. gadā ES noteica vispārīgos principus kopīgas arodmācību politikas īstenošanai un izveidoja Arodmācību padomdevēju komiteju (ACTV). Kopš 21. gadsimta sākuma ES politika ir bijusi vērsta uz PIA jautājumu risināšanu, jo īpaši pēc Eiropas stratēģijas ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā (tā dēvētā Kopenhāgenas procesa) uzsākšanas 2002. gadā. Prasmju un kvalifikāciju pārredzamības uzlabošanai vēlāk tika ieviesti tādi būtiski rīki kā Europass un EKI. Finansēšanas pamatprogrammas, piemēram, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) un Erasmus+ atbalsta izglītību, apmācību, prasmju iegūšanu un mūžizglītību.
Pēc finanšu krīzes ES politikas mērķis bija turpināt ieguldījumus kvalitatīvā PIA, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi nolūkā samazināt augstos jauniešu bezdarba rādītājus, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai veicinātu mācīšanos darbavietā, kvalitātes nodrošināšanu, uzlabotu PIA pieejamību, svarīgāko prasmju nostiprināšanu un PIA pasniedzēju profesionālo pilnveidi. Šajā kontekstā svarīga iniciatīva ir Garantija jauniešiem, kurā kopš 2013. gada PIA tiek izmantota nolūkā atvieglot jauniešu iekļaušanos darba tirgū. Nesenākā pagātnē Plānā nozaru sadarbībai prasmju jomā galvenā uzmanība tika veltīta prasmju trūkuma novēršanai dažādās nozarēs, cita starpā pilnveidojot PIA programmas un kvalifikācijas, savukārt Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (ESCO) palīdzēja uzlabot prasmju un kvalifikāciju daudzvalodu klasifikācijas.
Galvenās ES pārvaldības struktūras sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā
Dalībvalstis, sociālie partneri un Komisija apspriež ar PIA saistītas iniciatīvas Arodmācību padomdevēju komitejas (ACVT) un profesionālās izglītības un apmācības ģenerāldirektoru sanāksmēs.
Kopš 1963. gada ACVT ir palīdzējusi ES īstenot tās PIA politiku. ACVT faktiski strādā pie plašākas PIA un pieaugušo izglītības jomas jautājumiem, tādējādi parādot, ka PIA politika parasti ir saistīta ar plašākām izglītības un apmācības sistēmām.
Profesionālās izglītības un apmācības ģenerāldirektoru sanāksmēs tiekas augsta līmeņa pārstāvji no 35 valstu ministrijām, kas atbild par PIA, kā arī Eiropas sociālie partneri. Ģenerāldirektoru sanāksmju dalībnieki regulāri apspriež stratēģisko PIA politiku un valstu līmeņa reformas un īsteno uz nākotni orientētu pieeju nolūkā dot ievirzi Eiropas sadarbībai PIA jomā.
Kopš 2002. gada ģenerāldirektoru sanāksmes ir palīdzējušas pastiprināt sadarbību PIA jomā starp dalībvalstīm, kandidātvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas / Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un Eiropas sociālajiem partneriem Kopenhāgenas procesa ietvaros. Tas ir brīvprātīgs process, kurā dalībvalstis iesaistās, lai uzlabotu PIA rezultātus, kvalitāti un pievilcību Eiropā.
ES aģentūras, kas atbalsta sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā
Cedefop — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs — kopš tā izveides 1975. gadā ir atbalstījis sadarbību PIA jomā un ir sniedzis ieguldījumu pastāvīgi mainīgās politikas programmas veidošanā. Cedefop sadarbojas ar Eiropas Komisiju, ES dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, lai palīdzētu izstrādāt, attīstīt un īstenot politiku PIA, prasmju un kvalifikāciju jomā.
Cedefop nodrošina informāciju, pētniecību, analīzi un pierādījumus, savedot kopā PIA un darba tirgu. Tā darbs aptver šādus aspektus: PIA sistēmas; māceklība; PIA un prasmju pilnveides iespējas pieaugušajiem; norādījumi, apmācības rezultātu validācija un PIA finansēšana; kvalifikācijas un kvalifikāciju ietvarstruktūras; skolotāji un pasniedzēji; prasmju apzināšana un nodarbinātības nākotne, galveno uzmanību pievēršot zaļajām prasmēm un digitalizācijai. Cedefop, kas ir politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pētniekiem, ekspertiem un citiem PIA nozares un darba tirgus dalībniekiem paredzēta platforma, sekmē zināšanu apmaiņu un politikas apguvi. Tam ir būtiska nozīme Padomes Ieteikumā par PIA un Osnabrikas deklarācijā noteikto prioritāšu un darbību uzraudzībā un īstenošanā.
Eiropas Izglītības fonds (ETF) palīdz kaimiņvalstīm reformēt to izglītības, apmācības un darba tirgus sistēmas. ETF, kam ir vairāk nekā 25 gadus ilga pieredze, cieši sadarbojas ar valstu valdībām, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem ES līmenī, lai palīdzētu pilnvērtīgi izmantot cilvēku spējas un prasmes. Šobrīd ETF atbalsta cilvēkresursu attīstību 29 valstīs, kas robežojas ar ES. Tas cenšas sekmēt sociālo mobilitāti un iekļaušanu, reformēt izglītības un apmācības sistēmas un nodrošināt līdzsvaru starp šīm sistēmām un darba tirgus vajadzībām.
2020. gada Eiropas prasmju programmā ir noteikti kvantitatīvi prasmju pilnveides (esošo prasmju uzlabošanas) un pārkvalifikācijas (jaunu prasmju apgūšanas) mērķi piecu gadu periodam. Programmas 12 darbības ir vērstas uz sadarbības veicināšanu starp dalībvalstīm, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, lai dotu cilvēkiem iespēju iesaistīties mūžizglītībā, un uz ES budžeta izmantošanu katalizatora lomā, lai sekmētu publiskā un privātā sektora ieguldījumus prasmju pilnveidē. Programma darbojas kopā ar Eiropas izglītības telpu un Digitālās izglītības rīcības plānu, lai uzlabotu digitālās prasmes un izveidotu visaptverošu Eiropas mācīšanās telpu, kas nāktu par labu visiem izglītojamajiem, skolotājiem un iestādēm.
Prasmju pilnveides pakts ir pirmā Eiropas prasmju programmā noteiktā pamatdarbība, kuras ietvaros publiskā un privātā sektora organizācijas tiek aicinātas apvienot spēkus un veikt konkrētus pasākumus cilvēku prasmju pilnveidošanas un pārkvalifikācijas veicināšanai Eiropā. Eiropas prasmju programmā tika paziņots arī par Individuālo mācību kontu iniciatīvu, kuras mērķis ir atvieglot apmācību pieejamību darbspējīga vecuma pieaugušajiem un dot viņiem iespēju sekmīgi pārvaldīt statusa maiņu darba tirgū.
Profesionālā izglītība un apmācība plašākā ES politikas kontekstā
Izglītība, apmācība un prasmes ir ES politikas centrālais elements. Eiropas zaļajā kursā, Eiropas jaunajā industriālajā stratēģijā, Aprites ekonomikas rīcības plānā un ES Biodaudzveidības stratēģijā ir uzsvērta prasmju un apmācības būtiskā nozīme ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšanā un pārejā uz zaļo ekonomiku. MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai ir aprakstīta prasmju vērtība uzņēmēju acīs, savukārt Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam ir uzsvērta prasmju nozīme ar dzimumu saistītu stereotipu novēršanā un dzimumu līdzsvara panākšanā daudzās profesijās. Plānā NextGenerationEU, kas izstrādāts nolūkā izvest ES no Covid-19 pandēmijas radītās krīzes, arī ir paredzēts īpašs finansējums PIA, jo tā mērķis ir padarīt Eiropu un tās ekonomiku zaļāku, digitālāku un spēcīgāku nekā jebkad iepriekš.
Jauna, visaptveroša pieeja profesionālajai izglītībai un apmācībai
Padomes Ieteikumā par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai ir noteikti galvenie principi, kā nodrošināt, ka PIA sniedz kvalitatīvas mācīšanās iespējas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Ieteikumā īpašs uzsvars ir likts uz lielāku elastīgumu, plašākām mācīšanās darbavietā un māceklības iespējām un uzlabotu kvalitātes nodrošināšanu.
Iedvesmojoties no ACVT 2018. gada atzinuma par profesionālās izglītības un apmācības nākotni pēc 2020. gada, Padomes Ieteikumā ir izklāstīts redzējums attiecībā uz tādu PIA politiku, kas:
Ieteikumā ir noteikti arī šādi ES līmeņa mērķi, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam:
Pirmais un trešais mērķis ir balstīts uz esošajiem ET 2020 kritērijiem attiecībā uz PIA iestāžu absolventu nodarbinātības iespējām un mobilitāti, savukārt otrā mērķa pamatā ir 2018. gada marta Padomes Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai.
3
ES redzējums attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību
Spēcīgai profesionālās izglītības un apmācības politikai ir būtiska nozīme centienos veidot kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kuri spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. ES ir izveidojusi pamatu PIA vides atbalstīšanai Eiropā, PIA nākotnes labā īstenojot virkni iniciatīvu, kas ietver pamatprincipus un mērķrādītājus.
Īsa pamatinformācija par ES profesionālās izglītības un apmācības politiku
ES politika jau ilgu laiku ir vērsta uz PIA sekmēšanu un stiprināšanu visā Eiropā; jau tālajā 1963. gadā ES noteica vispārīgos principus kopīgas arodmācību politikas īstenošanai un izveidoja Arodmācību padomdevēju komiteju (ACTV). Kopš 21. gadsimta sākuma ES politika ir bijusi vērsta uz PIA jautājumu risināšanu, jo īpaši pēc Eiropas stratēģijas ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā (tā dēvētā Kopenhāgenas procesa) uzsākšanas 2002. gadā. Prasmju un kvalifikāciju pārredzamības uzlabošanai vēlāk tika ieviesti tādi būtiski rīki kā Europass un EKI. Finansēšanas pamatprogrammas, piemēram, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) un Erasmus+ atbalsta izglītību, apmācību, prasmju iegūšanu un mūžizglītību.
Pēc finanšu krīzes ES politikas mērķis bija turpināt ieguldījumus kvalitatīvā PIA, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi nolūkā samazināt augstos jauniešu bezdarba rādītājus, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai veicinātu mācīšanos darbavietā, kvalitātes nodrošināšanu, uzlabotu PIA pieejamību, svarīgāko prasmju nostiprināšanu un PIA pasniedzēju profesionālo pilnveidi. Šajā kontekstā svarīga iniciatīva ir Garantija jauniešiem, kurā kopš 2013. gada PIA tiek izmantota nolūkā atvieglot jauniešu iekļaušanos darba tirgū. Nesenākā pagātnē Plānā nozaru sadarbībai prasmju jomā galvenā uzmanība tika veltīta prasmju trūkuma novēršanai dažādās nozarēs, cita starpā pilnveidojot PIA programmas un kvalifikācijas, savukārt Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (ESCO) palīdzēja uzlabot prasmju un kvalifikāciju daudzvalodu klasifikācijas.
Galvenās ES pārvaldības struktūras sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā
Dalībvalstis, sociālie partneri un Komisija apspriež ar PIA saistītas iniciatīvas Arodmācību padomdevēju komitejas (ACVT) un profesionālās izglītības un apmācības ģenerāldirektoru sanāksmēs.
Kopš 1963. gada ACVT ir palīdzējusi ES īstenot tās PIA politiku. ACVT faktiski strādā pie plašākas PIA un pieaugušo izglītības jomas jautājumiem, tādējādi parādot, ka PIA politika parasti ir saistīta ar plašākām izglītības un apmācības sistēmām.
Profesionālās izglītības un apmācības ģenerāldirektoru sanāksmēs tiekas augsta līmeņa pārstāvji no 35 valstu ministrijām, kas atbild par PIA, kā arī Eiropas sociālie partneri. Ģenerāldirektoru sanāksmju dalībnieki regulāri apspriež stratēģisko PIA politiku un valstu līmeņa reformas un īsteno uz nākotni orientētu pieeju nolūkā dot ievirzi Eiropas sadarbībai PIA jomā.
Kopš 2002. gada ģenerāldirektoru sanāksmes ir palīdzējušas pastiprināt sadarbību PIA jomā starp dalībvalstīm, kandidātvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas / Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un Eiropas sociālajiem partneriem Kopenhāgenas procesa ietvaros. Tas ir brīvprātīgs process, kurā dalībvalstis iesaistās, lai uzlabotu PIA rezultātus, kvalitāti un pievilcību Eiropā.
ES aģentūras, kas atbalsta sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā
Cedefop — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs — kopš tā izveides 1975. gadā ir atbalstījis sadarbību PIA jomā un ir sniedzis ieguldījumu pastāvīgi mainīgās politikas programmas veidošanā. Cedefop sadarbojas ar Eiropas Komisiju, ES dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, lai palīdzētu izstrādāt, attīstīt un īstenot politiku PIA, prasmju un kvalifikāciju jomā.
Cedefop nodrošina informāciju, pētniecību, analīzi un pierādījumus, savedot kopā PIA un darba tirgu. Tā darbs aptver šādus aspektus: PIA sistēmas; māceklība; PIA un prasmju pilnveides iespējas pieaugušajiem; norādījumi, apmācības rezultātu validācija un PIA finansēšana; kvalifikācijas un kvalifikāciju ietvarstruktūras; skolotāji un pasniedzēji; prasmju apzināšana un nodarbinātības nākotne, galveno uzmanību pievēršot zaļajām prasmēm un digitalizācijai. Cedefop, kas ir politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pētniekiem, ekspertiem un citiem PIA nozares un darba tirgus dalībniekiem paredzēta platforma, sekmē zināšanu apmaiņu un politikas apguvi. Tam ir būtiska nozīme Padomes Ieteikumā par PIA un Osnabrikas deklarācijā noteikto prioritāšu un darbību uzraudzībā un īstenošanā.
Eiropas Izglītības fonds (ETF) palīdz kaimiņvalstīm reformēt to izglītības, apmācības un darba tirgus sistēmas. ETF, kam ir vairāk nekā 25 gadus ilga pieredze, cieši sadarbojas ar valstu valdībām, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem ES līmenī, lai palīdzētu pilnvērtīgi izmantot cilvēku spējas un prasmes. Šobrīd ETF atbalsta cilvēkresursu attīstību 29 valstīs, kas robežojas ar ES. Tas cenšas sekmēt sociālo mobilitāti un iekļaušanu, reformēt izglītības un apmācības sistēmas un nodrošināt līdzsvaru starp šīm sistēmām un darba tirgus vajadzībām.
2020. gada Eiropas prasmju programmā ir noteikti kvantitatīvi prasmju pilnveides (esošo prasmju uzlabošanas) un pārkvalifikācijas (jaunu prasmju apgūšanas) mērķi piecu gadu periodam. Programmas 12 darbības ir vērstas uz sadarbības veicināšanu starp dalībvalstīm, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, lai dotu cilvēkiem iespēju iesaistīties mūžizglītībā, un uz ES budžeta izmantošanu katalizatora lomā, lai sekmētu publiskā un privātā sektora ieguldījumus prasmju pilnveidē. Programma darbojas kopā ar Eiropas izglītības telpu un Digitālās izglītības rīcības plānu, lai uzlabotu digitālās prasmes un izveidotu visaptverošu Eiropas mācīšanās telpu, kas nāktu par labu visiem izglītojamajiem, skolotājiem un iestādēm.
Prasmju pilnveides pakts ir pirmā Eiropas prasmju programmā noteiktā pamatdarbība, kuras ietvaros publiskā un privātā sektora organizācijas tiek aicinātas apvienot spēkus un veikt konkrētus pasākumus cilvēku prasmju pilnveidošanas un pārkvalifikācijas veicināšanai Eiropā. Eiropas prasmju programmā tika paziņots arī par Individuālo mācību kontu iniciatīvu, kuras mērķis ir atvieglot apmācību pieejamību darbspējīga vecuma pieaugušajiem un dot viņiem iespēju sekmīgi pārvaldīt statusa maiņu darba tirgū.
Profesionālā izglītība un apmācība plašākā ES politikas kontekstā
Izglītība, apmācība un prasmes ir ES politikas centrālais elements. Eiropas zaļajā kursā, Eiropas jaunajā industriālajā stratēģijā, Aprites ekonomikas rīcības plānā un ES Biodaudzveidības stratēģijā ir uzsvērta prasmju un apmācības būtiskā nozīme ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšanā un pārejā uz zaļo ekonomiku. MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai ir aprakstīta prasmju vērtība uzņēmēju acīs, savukārt Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam ir uzsvērta prasmju nozīme ar dzimumu saistītu stereotipu novēršanā un dzimumu līdzsvara panākšanā daudzās profesijās. Plānā NextGenerationEU, kas izstrādāts nolūkā izvest ES no Covid-19 pandēmijas radītās krīzes, arī ir paredzēts īpašs finansējums PIA, jo tā mērķis ir padarīt Eiropu un tās ekonomiku zaļāku, digitālāku un spēcīgāku nekā jebkad iepriekš.
Jauna, visaptveroša pieeja profesionālajai izglītībai un apmācībai
Padomes Ieteikumā par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai ir noteikti galvenie principi, kā nodrošināt, ka PIA sniedz kvalitatīvas mācīšanās iespējas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Ieteikumā īpašs uzsvars ir likts uz lielāku elastīgumu, plašākām mācīšanās darbavietā un māceklības iespējām un uzlabotu kvalitātes nodrošināšanu.
Iedvesmojoties no ACVT 2018. gada atzinuma par profesionālās izglītības un apmācības nākotni pēc 2020. gada, Padomes Ieteikumā ir izklāstīts redzējums attiecībā uz tādu PIA politiku, kas:
Ieteikumā ir noteikti arī šādi ES līmeņa mērķi, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam:
Pirmais un trešais mērķis ir balstīts uz esošajiem ET 2020 kritērijiem attiecībā uz PIA iestāžu absolventu nodarbinātības iespējām un mobilitāti, savukārt otrā mērķa pamatā ir 2018. gada marta Padomes Ieteikums par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai.
3
Reformu īstenošana visā Eiropā
Dalībvalstis ir apņēmušās kopā ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām īstenot pasākumus PIA reformu atbalstam valsts līmenī. Šīs valsts līmeņa reformas ir būtiski svarīgas, lai īstenotu redzējumu attiecībā uz PIA.
Valsts līmeņa reformu īstenošanas principi
Reformu pamatā jābūt šādiem principiem, kas nosaka, ka:
Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET) un Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET)
Ar Padomes 2020. gada novembra Ieteikumu par PIA aizstāj iepriekšējos Ieteikumus par EQAVET un Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET), kas tika pieņemti 2009. gadā.
EQAVET ir ietvarstruktūra, kas atbalsta dalībvalstis to PIA sistēmu kvalitātes uzlabošanā un uzlabo PIA kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību. EQAVET 10 gadus ilgās īstenošanas laikā tika sekmētas reformas valstu kvalitātes nodrošināšanas sistēmās, taču tā nav būtiski uzlabojusi kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību. Turklāt to lielākoties izmantoja sākotnējā PIA, kas tiek nodrošināta skolas vidē.
EQAVET tika nostiprināta, veidojot atjauninātu EQAVET ietvarstruktūru, kas iekļauta Ieteikumā par PIA, kurā uzsvērti tādi aspekti kā mācību rezultātu kvalitāte, sertifikācija un novērtēšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām, skolotāju un pasniedzēju loma, mācīšanās darbavietā, digitālā mācīšanās un elastīgums. PIA sistēmām tiek piemērota ES līmeņa kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošā izvērtēšana, lai uzlabotu savstarpējo mācīšanos, palielinātu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību un nostiprinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos.
ECVET tika izveidota, lai uzlabotu mācību rezultātu atzīšanu, uzkrāšanu un pārnešanu. Mērķis bija atbalstīt mobilitāti un mūžizglītību, kā arī izveidot ES kredītpunktu sistēmu PIA jomā. ECVET palīdzēja uzlabot mobilitāti, izmantojot un dokumentējot attiecīgo mācību rezultātu vienības. Tomēr ECVET punktu koncepcija pārsvarā netika izmantota, un ECVET netika pielietota, lai izstrādātu Eiropas kredītpunktu sistēmu PIA jomā.
Ieteikumu par ECVET aizstāja ar Padomes Ieteikumu, iekļaujot tajā iepriekšējā ECVET instrumenta pamatprincipus, kas saistīti ar elastīgumu, savukārt rīki (piemēram, mācību līgums un saprašanās memorands), ar kuriem tiek atbalstīta profesionālās izglītības apguvēju mobilitāte, tiks pilnveidoti saistībā ar citiem ES instrumentiem (piemēram, Erasmus+). Profesionālajām kvalifikācijām pēcvidusskolas un terciārajā līmenī arī turpmāk tiks piemērota Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS).
Pasākumiem, ko dalībvalstis veic, pamatojoties uz ES sadarbību PIA jomā un iepriekš minētajiem principiem, būtu jāpadara PIA par elastīgu, pielāgoties spējīgu un pievilcīgu izvēli, kuras pamatā ir vienlīdzīgas iespējas un kvalitātes nodrošināšanas kultūra. Pasākumiem jo īpaši būtu:
Sadarbība starp PIA jomas ieinteresētajām personām valstu līmenī ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka reformas ir labi izstrādātas un īstenotas, kā arī labi izprastas speciālistu un citu ieinteresēto personu vidū;
Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformas Eiropas PIA speciālistu kopienas mērķis ir stiprināt PIA kopienu visā Eiropā. Galveno uzmanību veltot tiešsaistes/attālinātām mācībām, zaļajām prasmēm, sociālajai iekļaušanai un izglītojamo mobilitātei, tā palīdz speciālistiem, piemēram, skolotājiem, pasniedzējiem un darbaudzinātājiem uzzināt par Eiropas līmeņa politikas iniciatīvām un sadarboties savā starpā, lai atrastu interesantus rīkus un resursus izmantošanai PIA jomā.
Konkrētas apņemšanās valstu līmenī
Osnabrikas deklarāciju, kurā izklāstīta apņemšanās laikā līdz 2025. gadam īstenot dažādus pasākumus saskaņā ar Ieteikumu par PIA, ir apstiprinājuši par PIA atbildīgie ES 27 valstu ministri, Eiropas Ekonomikas zonas / Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, kandidātvalstis, Eiropas sociālie partneri un Eiropas Komisija. ES PIA pakalpojumu sniedzēju asociācijas un izglītojamo organizācijas arī atbalsta deklarāciju.
Tā papildina Padomes Ieteikumu, nosakot konkrētas darbības, kas laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam jāīsteno gan valstu, gan ES līmenī, galveno uzmanību pievēršot četrām galvenajām jomām:
Deklarācija ir uzskatāma par dalībvalstu skaidru apņemšanos tuvāko gadu laikā uzlabot PIA sistēmas visā ES saskaņā ar Padomes Ieteikumā par PIA minētajiem principiem un darbībām.
4
Reformu īstenošana visā Eiropā
Dalībvalstis ir apņēmušās kopā ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām īstenot pasākumus PIA reformu atbalstam valsts līmenī. Šīs valsts līmeņa reformas ir būtiski svarīgas, lai īstenotu redzējumu attiecībā uz PIA.
Valsts līmeņa reformu īstenošanas principi
Reformu pamatā jābūt šādiem principiem, kas nosaka, ka:
Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET) un Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET)
Ar Padomes 2020. gada novembra Ieteikumu par PIA aizstāj iepriekšējos Ieteikumus par EQAVET un Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET), kas tika pieņemti 2009. gadā.
EQAVET ir ietvarstruktūra, kas atbalsta dalībvalstis to PIA sistēmu kvalitātes uzlabošanā un uzlabo PIA kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību. EQAVET 10 gadus ilgās īstenošanas laikā tika sekmētas reformas valstu kvalitātes nodrošināšanas sistēmās, taču tā nav būtiski uzlabojusi kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību. Turklāt to lielākoties izmantoja sākotnējā PIA, kas tiek nodrošināta skolas vidē.
EQAVET tika nostiprināta, veidojot atjauninātu EQAVET ietvarstruktūru, kas iekļauta Ieteikumā par PIA, kurā uzsvērti tādi aspekti kā mācību rezultātu kvalitāte, sertifikācija un novērtēšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām, skolotāju un pasniedzēju loma, mācīšanās darbavietā, digitālā mācīšanās un elastīgums. PIA sistēmām tiek piemērota ES līmeņa kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošā izvērtēšana, lai uzlabotu savstarpējo mācīšanos, palielinātu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību un nostiprinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos.
ECVET tika izveidota, lai uzlabotu mācību rezultātu atzīšanu, uzkrāšanu un pārnešanu. Mērķis bija atbalstīt mobilitāti un mūžizglītību, kā arī izveidot ES kredītpunktu sistēmu PIA jomā. ECVET palīdzēja uzlabot mobilitāti, izmantojot un dokumentējot attiecīgo mācību rezultātu vienības. Tomēr ECVET punktu koncepcija pārsvarā netika izmantota, un ECVET netika pielietota, lai izstrādātu Eiropas kredītpunktu sistēmu PIA jomā.
Ieteikumu par ECVET aizstāja ar Padomes Ieteikumu, iekļaujot tajā iepriekšējā ECVET instrumenta pamatprincipus, kas saistīti ar elastīgumu, savukārt rīki (piemēram, mācību līgums un saprašanās memorands), ar kuriem tiek atbalstīta profesionālās izglītības apguvēju mobilitāte, tiks pilnveidoti saistībā ar citiem ES instrumentiem (piemēram, Erasmus+). Profesionālajām kvalifikācijām pēcvidusskolas un terciārajā līmenī arī turpmāk tiks piemērota Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS).
Pasākumiem, ko dalībvalstis veic, pamatojoties uz ES sadarbību PIA jomā un iepriekš minētajiem principiem, būtu jāpadara PIA par elastīgu, pielāgoties spējīgu un pievilcīgu izvēli, kuras pamatā ir vienlīdzīgas iespējas un kvalitātes nodrošināšanas kultūra. Pasākumiem jo īpaši būtu:
Sadarbība starp PIA jomas ieinteresētajām personām valstu līmenī ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka reformas ir labi izstrādātas un īstenotas, kā arī labi izprastas speciālistu un citu ieinteresēto personu vidū;
Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformas Eiropas PIA speciālistu kopienas mērķis ir stiprināt PIA kopienu visā Eiropā. Galveno uzmanību veltot tiešsaistes/attālinātām mācībām, zaļajām prasmēm, sociālajai iekļaušanai un izglītojamo mobilitātei, tā palīdz speciālistiem, piemēram, skolotājiem, pasniedzējiem un darbaudzinātājiem uzzināt par Eiropas līmeņa politikas iniciatīvām un sadarboties savā starpā, lai atrastu interesantus rīkus un resursus izmantošanai PIA jomā.
Konkrētas apņemšanās valstu līmenī
Osnabrikas deklarāciju, kurā izklāstīta apņemšanās laikā līdz 2025. gadam īstenot dažādus pasākumus saskaņā ar Ieteikumu par PIA, ir apstiprinājuši par PIA atbildīgie ES 27 valstu ministri, Eiropas Ekonomikas zonas / Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, kandidātvalstis, Eiropas sociālie partneri un Eiropas Komisija. ES PIA pakalpojumu sniedzēju asociācijas un izglītojamo organizācijas arī atbalsta deklarāciju.
Tā papildina Padomes Ieteikumu, nosakot konkrētas darbības, kas laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam jāīsteno gan valstu, gan ES līmenī, galveno uzmanību pievēršot četrām galvenajām jomām:
Deklarācija ir uzskatāma par dalībvalstu skaidru apņemšanos tuvāko gadu laikā uzlabot PIA sistēmas visā ES saskaņā ar Padomes Ieteikumā par PIA minētajiem principiem un darbībām.
4
Reformu īstenošana visā Eiropā
Dalībvalstis ir apņēmušās kopā ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām īstenot pasākumus PIA reformu atbalstam valsts līmenī. Šīs valsts līmeņa reformas ir būtiski svarīgas, lai īstenotu redzējumu attiecībā uz PIA.
Valsts līmeņa reformu īstenošanas principi
Reformu pamatā jābūt šādiem principiem, kas nosaka, ka:
Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET) un Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET)
Ar Padomes 2020. gada novembra Ieteikumu par PIA aizstāj iepriekšējos Ieteikumus par EQAVET un Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET), kas tika pieņemti 2009. gadā.
EQAVET ir ietvarstruktūra, kas atbalsta dalībvalstis to PIA sistēmu kvalitātes uzlabošanā un uzlabo PIA kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību. EQAVET 10 gadus ilgās īstenošanas laikā tika sekmētas reformas valstu kvalitātes nodrošināšanas sistēmās, taču tā nav būtiski uzlabojusi kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību. Turklāt to lielākoties izmantoja sākotnējā PIA, kas tiek nodrošināta skolas vidē.
EQAVET tika nostiprināta, veidojot atjauninātu EQAVET ietvarstruktūru, kas iekļauta Ieteikumā par PIA, kurā uzsvērti tādi aspekti kā mācību rezultātu kvalitāte, sertifikācija un novērtēšana, apspriešanās ar ieinteresētajām personām, skolotāju un pasniedzēju loma, mācīšanās darbavietā, digitālā mācīšanās un elastīgums. PIA sistēmām tiek piemērota ES līmeņa kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošā izvērtēšana, lai uzlabotu savstarpējo mācīšanos, palielinātu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību un nostiprinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos.
ECVET tika izveidota, lai uzlabotu mācību rezultātu atzīšanu, uzkrāšanu un pārnešanu. Mērķis bija atbalstīt mobilitāti un mūžizglītību, kā arī izveidot ES kredītpunktu sistēmu PIA jomā. ECVET palīdzēja uzlabot mobilitāti, izmantojot un dokumentējot attiecīgo mācību rezultātu vienības. Tomēr ECVET punktu koncepcija pārsvarā netika izmantota, un ECVET netika pielietota, lai izstrādātu Eiropas kredītpunktu sistēmu PIA jomā.
Ieteikumu par ECVET aizstāja ar Padomes Ieteikumu, iekļaujot tajā iepriekšējā ECVET instrumenta pamatprincipus, kas saistīti ar elastīgumu, savukārt rīki (piemēram, mācību līgums un saprašanās memorands), ar kuriem tiek atbalstīta profesionālās izglītības apguvēju mobilitāte, tiks pilnveidoti saistībā ar citiem ES instrumentiem (piemēram, Erasmus+). Profesionālajām kvalifikācijām pēcvidusskolas un terciārajā līmenī arī turpmāk tiks piemērota Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS).
Pasākumiem, ko dalībvalstis veic, pamatojoties uz ES sadarbību PIA jomā un iepriekš minētajiem principiem, būtu jāpadara PIA par elastīgu, pielāgoties spējīgu un pievilcīgu izvēli, kuras pamatā ir vienlīdzīgas iespējas un kvalitātes nodrošināšanas kultūra. Pasākumiem jo īpaši būtu:
Sadarbība starp PIA jomas ieinteresētajām personām valstu līmenī ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka reformas ir labi izstrādātas un īstenotas, kā arī labi izprastas speciālistu un citu ieinteresēto personu vidū;
Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformas Eiropas PIA speciālistu kopienas mērķis ir stiprināt PIA kopienu visā Eiropā. Galveno uzmanību veltot tiešsaistes/attālinātām mācībām, zaļajām prasmēm, sociālajai iekļaušanai un izglītojamo mobilitātei, tā palīdz speciālistiem, piemēram, skolotājiem, pasniedzējiem un darbaudzinātājiem uzzināt par Eiropas līmeņa politikas iniciatīvām un sadarboties savā starpā, lai atrastu interesantus rīkus un resursus izmantošanai PIA jomā.
Konkrētas apņemšanās valstu līmenī
Osnabrikas deklarāciju, kurā izklāstīta apņemšanās laikā līdz 2025. gadam īstenot dažādus pasākumus saskaņā ar Ieteikumu par PIA, ir apstiprinājuši par PIA atbildīgie ES 27 valstu ministri, Eiropas Ekonomikas zonas / Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis, kandidātvalstis, Eiropas sociālie partneri un Eiropas Komisija. ES PIA pakalpojumu sniedzēju asociācijas un izglītojamo organizācijas arī atbalsta deklarāciju.
Tā papildina Padomes Ieteikumu, nosakot konkrētas darbības, kas laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam jāīsteno gan valstu, gan ES līmenī, galveno uzmanību pievēršot četrām galvenajām jomām:
Deklarācija ir uzskatāma par dalībvalstu skaidru apņemšanos tuvāko gadu laikā uzlabot PIA sistēmas visā ES saskaņā ar Padomes Ieteikumā par PIA minētajiem principiem un darbībām.
4
Pasākumi un iniciatīvas dalībvalstu atbalstam
ES ir nenogurstoši strādājusi, lai atbalstītu dalībvalstis to PIA reformu īstenošanā. ES mērķis ir veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un atvieglot koordināciju nodarbinātības un PIA jomās, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības un apmācības sistēmu darba organizēšanu.
Vairākas ES iniciatīvas sniedz noderīgus rīkus un atbalstu PIA jomas ieinteresētajām personām un var palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to PIA sistēmu kvalitāti un pārredzamību un visā Eiropā īstenot ES redzējumu attiecībā uz PIA.
Profesionālās izcilības centri (PIC)
PIC ir starptautiski sadarbības tīkli, kuru mērķis ir sekmēt inovāciju un izcilību PIA jomā. Tie apvieno plašu vietējo un reģionālo partneru loku, ieskaitot PIA pakalpojumu sniedzējus (vidusskolas izglītības un terciārajā līmenī), darba devējus, pētniecības centrus un sociālos partnerus, lai kopīgi veidotu “prasmju ekosistēmas”. Tādējādi tie palīdz veidot novatorisku, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomiku.
PIC iniciatīva ir saskaņota ar Eiropas prasmju programmu un Eiropas izglītības telpu, un tās mērķis ir laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam izveidot 100 PIC, kas tiks atbalstīti no Erasmus+ līdzekļiem. Tā atbalsta dalībvalstis, sociālos partnerus un PIA pakalpojumu sniedzējus to centienos īstenot Padomes Ieteikuma par PIA un Osnabrikas deklarācijas mērķus.
PIC ir piesaistījuši daudzu un dažādu partneru interesi no visas pasaules — uz Erasmus+ 2021. gada uzaicinājumu atsaucās vairāk nekā 1700 organizācijas no 55 valstīm, kas liecina, ka tie varētu atbalstīt Eiropas PIA internacionalizāciju un ilgtermiņa partnerību izveidi ar organizācijām ārpus Eiropas. PIC ir būtisks pamatelements, kas var palīdzēt sasniegt ES mērķus padarīt Eiropu par pasaules līmeņa atsauces punktu kvalitatīvu prasmju iegūšanā.
Zaļās un digitālās prasmes
ES ir norādījusi, cik svarīgas ir darbības, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos, lai Eiropas ekonomiku varētu padarīt taisnīgāku, noturīgāku un ilgtspējīgāku. Divējādā pārkārtošanās ir Komisijas politiskās programmas centrālais elements, kā to apliecina 2020. gada Eiropas prasmju programma, Digitālās izglītības rīcības plāns un Eiropas zaļais kurss.
PIA iestādēm un sistēmām ir labas iespējas veicināt prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kas ir būtisks priekšnoteikums, kas jāizpilda, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša.
Erasmus+ un Atveseļošanas un noturības mehānismu (tas ir daļa no NextGenerationEU) var izmantot, lai ar PIA palīdzību sagatavotu jauniešus jaunajām darba tirgus iespējām, kas radušās divējādās pārkārtošanās rezultātā.
Turklāt tiks atbalstīti intensīvi digitālās apmācības kursi, un DigComp (ES digitālās kompetences satvars) tiks atjaunināts, lai ņemtu vērā jaunākās norises tehnoloģiju attīstības jomā, piemēram, mākslīgo intelektu, visu dzīves aspektu “datafikāciju” un zaļās prasmes. Ir izveidots arī līdzīgs ilgtspējas kompetences satvars, lai veidotu vienotu izpratni par galvenajām kompetencēm, kas vajadzīgas zaļās pārkārtošanās īstenošanai.
SELFIE (Pašnovērtējums par efektīvu mācību procesu, sekmējot novatorisku izglītības tehnoloģiju izmantošanu) ir rīks, kas atbalsta skolu digitalizāciju. Šis rīks ir pieejams bez maksas, un skolas, tostarp PIA skolas, to var attiecīgi pielāgot, lai labāk izprastu digitālās tehnoloģijas un integrētu tās mācīšanas un mācīšanās procesā. SELFIE apkopo anonīmas atsauksmes no izglītojamajiem, skolotājiem un skolu vadītājiem, veicot aptaujas par to, kā tehnoloģijas tiek izmantotas viņu skolā. Pēc tam rīks sagatavo ziņojumu par skolas stiprajām un vājajām pusēm tehnoloģiju izmantošanā.
2021. gada oktobrī ES sāka darboties SELFIE papildmodulis, kas attiecas uz mācīšanos darbavietā. Jaunajā modulī tiek ņemti vērā arī darbaudzinātāju viedokļi, tādējādi procesā iesaistot arī uzņēmumus, kā arī izglītojamos, skolotājus un skolu vadītājus. Tas ļauj PIA skolām un apmācības pakalpojumu sniedzējiem kopīgi apspriest to, kā vislabāk digitalizēt viņu piedāvātos izglītības un apmācības pakalpojumus. Šobrīd šis papildmodulis ir pieejams visās 24 ES oficiālajās valodās un ir daļa no galvenā SELFIE rīka.
Lielāks atbalsts māceklībai
Tādas iniciatīvas kā Garantija jauniešiem, Eiropas Māceklību alianse (EAfA) un māceklības atbalsta pakalpojumi saved kopā valstu valdības un ieinteresētās personas, lai pastiprinātu atbalstu māceklībām un palielinātu informētību un apņemšanos uzlabot PIA.
Atjaunotā EAfA veicina valstu koalīcijas, atbalsta MVU un palielina sociālo partneru iesaisti — arī nozaru līmenī. EAfA arī mobilizē vietējās un reģionālās pašvaldības un atbalsta mācekļu pārstāvību dalībvalstīs. Tā sekmē zaļu, digitālu un iekļaujošu māceklību veidošanu, kas nāk par labu gan darba devējiem, gan jauniešiem, un veicina kvalificēta darbaspēka veidošanu daudzās un dažādās nozarēs. Alianses atbalsta pakalpojumi tiek sniegti nolūkā uzlabot māceklību kvalitāti Eiropā, nodrošinot tiešsaistes resursus un tīklošanās iespējas, kas ļauj indivīdiem savstarpēji sazināties, mācīties un rīkoties.
ES nostiprinās un atbalstīs gan EAfA, gan māceklību atbalsta pakalpojumus.
Eiropas Arodprasmju nedēļa
Jau kopš 2016. gada Eiropas Arodprasmju nedēļa (PIA nedēļa) saved kopā vietējā, reģionālā un valsts līmeņa organizācijas, lai nosvinētu sasniegumus PIA jomā visā Eiropā. Šis ikgadējais pasākums vairo informētību par PIA spējām radīt darbvietas un atbalstīt karjeras izaugsmi un sniedz iespēju apmainīties ar informāciju un paraugpraksi.
PIA nedēļas laikā notiek daudz pasākumu un aktivitāšu, ko organizē partneri visā Eiropā, un katru gadu tās uzmanības centrā ir cits temats, kas ļauj atzīt PIA un prasmju nozīmi. Daudzi eksperti uzstājas konferencēs vai tiešsaistes viedokļu apmaiņās, kurās dalās ar to rīcībā esošo informāciju ar dalībniekiem. Šīs nedēļas laikā notiek arī PIA izcilības balvu konkurss, kurā tiek godināti iedvesmojoši cilvēki un organizācijas.
Eiropas profesionālie pamatprofili
Eiropas profesionālie pamatprofili ir vēl viens novatorisks PIA izcilības un internacionalizācijas elements. Šie profili palīdz definēt tādu vienotu mācību rezultātu kopumu, ko var izmantot kopīgu profesionālās izglītības un apmācības mācību programmu, kvalifikāciju un mikroapliecinājumu izstrādē. Šie profili var sekmēt izglītojamo un darbinieku mobilitāti un atbalstīt PIA kvalifikāciju un mācību rezultātu automātisku atzīšanu ārvalstīs. Tie ir daļa no Europass platformas un iespēju robežās tiek papildināti ar digitālu profesionālās izglītības un apmācības saturu.
Kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošā izvērtēšana profesionālās izglītības un apmācības sistēmas līmenī
Salīdzinošā izvērtēšana ir brīvprātīgs savstarpējās mācīšanās veids, kura mērķis ir padarīt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārredzamākas un efektīvākas. Ieteikumā par PIA kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošā izvērtēšana PIA sistēmu līmenī ir definēta kā konkrēta darbība, kas palīdz nostiprināt uzticēšanos un pārredzamību dalībvalstu starpā un uzlabot savstarpējās mācīšanās procesu visā ES. ES sadarbosies ar dalībvalstīm, lai uzlabotu valstu PIA jomā veikto pasākumu pārredzamību, veicot kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošo izvērtēšanu un turpinot EQAVET darbu, kas ir palīdzējis īstenot vairākas reformas valstu kvalitātes nodrošināšanas sistēmās.
Mikroapliecinājumi
Mikroapliecinājums ir mācīšanās rezultātu dokuments, ko izglītojamais ir ieguvis pēc neliela apjoma mācību apguves. Padomes Ieteikumā par PIA Eiropas Komisija tiek aicināta “izpētīt mikroapliecinājumu koncepciju un izmantošanu”. Mikroapliecinājumi ļauj mērķtiecīgi un elastīgi apgūt prasmes, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām vajadzībām sabiedrībā un darba tirgū, vienlaikus neaizstājot tradicionālos kvalifikācijas ieguves veidus. Mikroapliecinājumus var izstrādāt un nodrošināt dažādi pakalpojumu sniedzēji dažādās formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās vidēs.
Komisijas 2021. gada decembra priekšlikumā Padomes ieteikumam par mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā ir sniegta vienota definīcija un formāts mikroapliecinājumu aprakstīšanai, kā arī principu kopums to izstrādei un izdošanai. Šos pamatelementus var izmantot mikroapliecinājumu sniedzēji, tostarp tālākās PIA sniedzēji, visā Eiropā, lai sekmētu mikroapliecinājumu uzticamību, kvalitāti un ieviešanu.
Finansējums
ES finansējumam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu iepriekš aprakstīto darbību īstenošanu un PIA pienācīgu attīstību un nostiprināšanu visās dalībvalstīs.
ES fondi un programmas, piemēram, NextGenerationEU un tā pīlāri, Atveseļošanas un noturības mehānisms un REACT-EU, ESF+, Erasmus+, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, InvestEU, pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, Interreg, programma “Digitālā Eiropa”, Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, ir pieejami, lai palīdzētu īstenot valstu apņemšanās attiecībā uz PIA nākotni.
Erasmus+ programmā 2021.–2027. gadam ir paredzēts arī finansējums gandrīz divu miljonu PIA apguvēju un darbinieku starptautiskās mobilitātes atbalstam, kā arī budžets 400 miljonu EUR apmērā 100 PIC tīklu finansēšanai minētajā laikposmā.
Šīs finansēšanas iespējas var palīdzēt palielināt atbalstu māceklībām, PIA iestāžu digitalizācijai un PIA reformām nolūkā uzlabot pārkvalifikācijas programmas, kas jo īpaši paredzētas cilvēkiem, kuri strādā nozarēs, kuras vissmagāk ir skārusi Covid-19 pandēmija.
Ja jūs esat PIA jomas ieinteresētā persona, šīs iniciatīvas var sniegt atbalstu, norādījumus un noderīgus rīkus, lai palīdzētu mums visiem kopā īstenot ES visaptverošo redzējumu attiecībā uz PIA nākotni. PIA ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem Eiropā ir tagadnes un nākotnes profesijām nepieciešamās prasmes.
Veicot pasākumus, kas izklāstīti Ieteikumā un šajā brošūrā, dalībvalstis var palīdzēt īstenot Eiropas zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus nodrošinot, ka ikvienam cilvēkam Eiropā ir pieejama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, apmācība un mūžizglītība, lai varētu pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un gūt panākumus profesionālajā dzīvē.
5
Pasākumi un iniciatīvas dalībvalstu atbalstam
ES ir nenogurstoši strādājusi, lai atbalstītu dalībvalstis to PIA reformu īstenošanā. ES mērķis ir veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un atvieglot koordināciju nodarbinātības un PIA jomās, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības un apmācības sistēmu darba organizēšanu.
Vairākas ES iniciatīvas sniedz noderīgus rīkus un atbalstu PIA jomas ieinteresētajām personām un var palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to PIA sistēmu kvalitāti un pārredzamību un visā Eiropā īstenot ES redzējumu attiecībā uz PIA.
Profesionālās izcilības centri (PIC)
PIC ir starptautiski sadarbības tīkli, kuru mērķis ir sekmēt inovāciju un izcilību PIA jomā. Tie apvieno plašu vietējo un reģionālo partneru loku, ieskaitot PIA pakalpojumu sniedzējus (vidusskolas izglītības un terciārajā līmenī), darba devējus, pētniecības centrus un sociālos partnerus, lai kopīgi veidotu “prasmju ekosistēmas”. Tādējādi tie palīdz veidot novatorisku, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomiku.
PIC iniciatīva ir saskaņota ar Eiropas prasmju programmu un Eiropas izglītības telpu, un tās mērķis ir laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam izveidot 100 PIC, kas tiks atbalstīti no Erasmus+ līdzekļiem. Tā atbalsta dalībvalstis, sociālos partnerus un PIA pakalpojumu sniedzējus to centienos īstenot Padomes Ieteikuma par PIA un Osnabrikas deklarācijas mērķus.
PIC ir piesaistījuši daudzu un dažādu partneru interesi no visas pasaules — uz Erasmus+ 2021. gada uzaicinājumu atsaucās vairāk nekā 1700 organizācijas no 55 valstīm, kas liecina, ka tie varētu atbalstīt Eiropas PIA internacionalizāciju un ilgtermiņa partnerību izveidi ar organizācijām ārpus Eiropas. PIC ir būtisks pamatelements, kas var palīdzēt sasniegt ES mērķus padarīt Eiropu par pasaules līmeņa atsauces punktu kvalitatīvu prasmju iegūšanā.
Zaļās un digitālās prasmes
ES ir norādījusi, cik svarīgas ir darbības, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos, lai Eiropas ekonomiku varētu padarīt taisnīgāku, noturīgāku un ilgtspējīgāku. Divējādā pārkārtošanās ir Komisijas politiskās programmas centrālais elements, kā to apliecina 2020. gada Eiropas prasmju programma, Digitālās izglītības rīcības plāns un Eiropas zaļais kurss.
PIA iestādēm un sistēmām ir labas iespējas veicināt prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kas ir būtisks priekšnoteikums, kas jāizpilda, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša.
Erasmus+ un Atveseļošanas un noturības mehānismu (tas ir daļa no NextGenerationEU) var izmantot, lai ar PIA palīdzību sagatavotu jauniešus jaunajām darba tirgus iespējām, kas radušās divējādās pārkārtošanās rezultātā.
Turklāt tiks atbalstīti intensīvi digitālās apmācības kursi, un DigComp (ES digitālās kompetences satvars) tiks atjaunināts, lai ņemtu vērā jaunākās norises tehnoloģiju attīstības jomā, piemēram, mākslīgo intelektu, visu dzīves aspektu “datafikāciju” un zaļās prasmes. Ir izveidots arī līdzīgs ilgtspējas kompetences satvars, lai veidotu vienotu izpratni par galvenajām kompetencēm, kas vajadzīgas zaļās pārkārtošanās īstenošanai.
SELFIE (Pašnovērtējums par efektīvu mācību procesu, sekmējot novatorisku izglītības tehnoloģiju izmantošanu) ir rīks, kas atbalsta skolu digitalizāciju. Šis rīks ir pieejams bez maksas, un skolas, tostarp PIA skolas, to var attiecīgi pielāgot, lai labāk izprastu digitālās tehnoloģijas un integrētu tās mācīšanas un mācīšanās procesā. SELFIE apkopo anonīmas atsauksmes no izglītojamajiem, skolotājiem un skolu vadītājiem, veicot aptaujas par to, kā tehnoloģijas tiek izmantotas viņu skolā. Pēc tam rīks sagatavo ziņojumu par skolas stiprajām un vājajām pusēm tehnoloģiju izmantošanā.
2021. gada oktobrī ES sāka darboties SELFIE papildmodulis, kas attiecas uz mācīšanos darbavietā. Jaunajā modulī tiek ņemti vērā arī darbaudzinātāju viedokļi, tādējādi procesā iesaistot arī uzņēmumus, kā arī izglītojamos, skolotājus un skolu vadītājus. Tas ļauj PIA skolām un apmācības pakalpojumu sniedzējiem kopīgi apspriest to, kā vislabāk digitalizēt viņu piedāvātos izglītības un apmācības pakalpojumus. Šobrīd šis papildmodulis ir pieejams visās 24 ES oficiālajās valodās un ir daļa no galvenā SELFIE rīka.
Lielāks atbalsts māceklībai
Tādas iniciatīvas kā Garantija jauniešiem, Eiropas Māceklību alianse (EAfA) un māceklības atbalsta pakalpojumi saved kopā valstu valdības un ieinteresētās personas, lai pastiprinātu atbalstu māceklībām un palielinātu informētību un apņemšanos uzlabot PIA.
Atjaunotā EAfA veicina valstu koalīcijas, atbalsta MVU un palielina sociālo partneru iesaisti — arī nozaru līmenī. EAfA arī mobilizē vietējās un reģionālās pašvaldības un atbalsta mācekļu pārstāvību dalībvalstīs. Tā sekmē zaļu, digitālu un iekļaujošu māceklību veidošanu, kas nāk par labu gan darba devējiem, gan jauniešiem, un veicina kvalificēta darbaspēka veidošanu daudzās un dažādās nozarēs. Alianses atbalsta pakalpojumi tiek sniegti nolūkā uzlabot māceklību kvalitāti Eiropā, nodrošinot tiešsaistes resursus un tīklošanās iespējas, kas ļauj indivīdiem savstarpēji sazināties, mācīties un rīkoties.
ES nostiprinās un atbalstīs gan EAfA, gan māceklību atbalsta pakalpojumus.
Eiropas Arodprasmju nedēļa
Jau kopš 2016. gada Eiropas Arodprasmju nedēļa (PIA nedēļa) saved kopā vietējā, reģionālā un valsts līmeņa organizācijas, lai nosvinētu sasniegumus PIA jomā visā Eiropā. Šis ikgadējais pasākums vairo informētību par PIA spējām radīt darbvietas un atbalstīt karjeras izaugsmi un sniedz iespēju apmainīties ar informāciju un paraugpraksi.
PIA nedēļas laikā notiek daudz pasākumu un aktivitāšu, ko organizē partneri visā Eiropā, un katru gadu tās uzmanības centrā ir cits temats, kas ļauj atzīt PIA un prasmju nozīmi. Daudzi eksperti uzstājas konferencēs vai tiešsaistes viedokļu apmaiņās, kurās dalās ar to rīcībā esošo informāciju ar dalībniekiem. Šīs nedēļas laikā notiek arī PIA izcilības balvu konkurss, kurā tiek godināti iedvesmojoši cilvēki un organizācijas.
Eiropas profesionālie pamatprofili
Eiropas profesionālie pamatprofili ir vēl viens novatorisks PIA izcilības un internacionalizācijas elements. Šie profili palīdz definēt tādu vienotu mācību rezultātu kopumu, ko var izmantot kopīgu profesionālās izglītības un apmācības mācību programmu, kvalifikāciju un mikroapliecinājumu izstrādē. Šie profili var sekmēt izglītojamo un darbinieku mobilitāti un atbalstīt PIA kvalifikāciju un mācību rezultātu automātisku atzīšanu ārvalstīs. Tie ir daļa no Europass platformas un iespēju robežās tiek papildināti ar digitālu profesionālās izglītības un apmācības saturu.
Kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošā izvērtēšana profesionālās izglītības un apmācības sistēmas līmenī
Salīdzinošā izvērtēšana ir brīvprātīgs savstarpējās mācīšanās veids, kura mērķis ir padarīt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārredzamākas un efektīvākas. Ieteikumā par PIA kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošā izvērtēšana PIA sistēmu līmenī ir definēta kā konkrēta darbība, kas palīdz nostiprināt uzticēšanos un pārredzamību dalībvalstu starpā un uzlabot savstarpējās mācīšanās procesu visā ES. ES sadarbosies ar dalībvalstīm, lai uzlabotu valstu PIA jomā veikto pasākumu pārredzamību, veicot kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošo izvērtēšanu un turpinot EQAVET darbu, kas ir palīdzējis īstenot vairākas reformas valstu kvalitātes nodrošināšanas sistēmās.
Mikroapliecinājumi
Mikroapliecinājums ir mācīšanās rezultātu dokuments, ko izglītojamais ir ieguvis pēc neliela apjoma mācību apguves. Padomes Ieteikumā par PIA Eiropas Komisija tiek aicināta “izpētīt mikroapliecinājumu koncepciju un izmantošanu”. Mikroapliecinājumi ļauj mērķtiecīgi un elastīgi apgūt prasmes, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām vajadzībām sabiedrībā un darba tirgū, vienlaikus neaizstājot tradicionālos kvalifikācijas ieguves veidus. Mikroapliecinājumus var izstrādāt un nodrošināt dažādi pakalpojumu sniedzēji dažādās formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās vidēs.
Komisijas 2021. gada decembra priekšlikumā Padomes ieteikumam par mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā ir sniegta vienota definīcija un formāts mikroapliecinājumu aprakstīšanai, kā arī principu kopums to izstrādei un izdošanai. Šos pamatelementus var izmantot mikroapliecinājumu sniedzēji, tostarp tālākās PIA sniedzēji, visā Eiropā, lai sekmētu mikroapliecinājumu uzticamību, kvalitāti un ieviešanu.
Finansējums
ES finansējumam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu iepriekš aprakstīto darbību īstenošanu un PIA pienācīgu attīstību un nostiprināšanu visās dalībvalstīs.
ES fondi un programmas, piemēram, NextGenerationEU un tā pīlāri, Atveseļošanas un noturības mehānisms un REACT-EU, ESF+, Erasmus+, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, InvestEU, pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, Interreg, programma “Digitālā Eiropa”, Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, ir pieejami, lai palīdzētu īstenot valstu apņemšanās attiecībā uz PIA nākotni.
Erasmus+ programmā 2021.–2027. gadam ir paredzēts arī finansējums gandrīz divu miljonu PIA apguvēju un darbinieku starptautiskās mobilitātes atbalstam, kā arī budžets 400 miljonu EUR apmērā 100 PIC tīklu finansēšanai minētajā laikposmā.
Šīs finansēšanas iespējas var palīdzēt palielināt atbalstu māceklībām, PIA iestāžu digitalizācijai un PIA reformām nolūkā uzlabot pārkvalifikācijas programmas, kas jo īpaši paredzētas cilvēkiem, kuri strādā nozarēs, kuras vissmagāk ir skārusi Covid-19 pandēmija.
Ja jūs esat PIA jomas ieinteresētā persona, šīs iniciatīvas var sniegt atbalstu, norādījumus un noderīgus rīkus, lai palīdzētu mums visiem kopā īstenot ES visaptverošo redzējumu attiecībā uz PIA nākotni. PIA ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem Eiropā ir tagadnes un nākotnes profesijām nepieciešamās prasmes.
Veicot pasākumus, kas izklāstīti Ieteikumā un šajā brošūrā, dalībvalstis var palīdzēt īstenot Eiropas zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus nodrošinot, ka ikvienam cilvēkam Eiropā ir pieejama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, apmācība un mūžizglītība, lai varētu pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un gūt panākumus profesionālajā dzīvē.
5
Pasākumi un iniciatīvas dalībvalstu atbalstam
ES ir nenogurstoši strādājusi, lai atbalstītu dalībvalstis to PIA reformu īstenošanā. ES mērķis ir veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un atvieglot koordināciju nodarbinātības un PIA jomās, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības un apmācības sistēmu darba organizēšanu.
Vairākas ES iniciatīvas sniedz noderīgus rīkus un atbalstu PIA jomas ieinteresētajām personām un var palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to PIA sistēmu kvalitāti un pārredzamību un visā Eiropā īstenot ES redzējumu attiecībā uz PIA.
Profesionālās izcilības centri (PIC)
PIC ir starptautiski sadarbības tīkli, kuru mērķis ir sekmēt inovāciju un izcilību PIA jomā. Tie apvieno plašu vietējo un reģionālo partneru loku, ieskaitot PIA pakalpojumu sniedzējus (vidusskolas izglītības un terciārajā līmenī), darba devējus, pētniecības centrus un sociālos partnerus, lai kopīgi veidotu “prasmju ekosistēmas”. Tādējādi tie palīdz veidot novatorisku, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomiku.
PIC iniciatīva ir saskaņota ar Eiropas prasmju programmu un Eiropas izglītības telpu, un tās mērķis ir laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam izveidot 100 PIC, kas tiks atbalstīti no Erasmus+ līdzekļiem. Tā atbalsta dalībvalstis, sociālos partnerus un PIA pakalpojumu sniedzējus to centienos īstenot Padomes Ieteikuma par PIA un Osnabrikas deklarācijas mērķus.
PIC ir piesaistījuši daudzu un dažādu partneru interesi no visas pasaules — uz Erasmus+ 2021. gada uzaicinājumu atsaucās vairāk nekā 1700 organizācijas no 55 valstīm, kas liecina, ka tie varētu atbalstīt Eiropas PIA internacionalizāciju un ilgtermiņa partnerību izveidi ar organizācijām ārpus Eiropas. PIC ir būtisks pamatelements, kas var palīdzēt sasniegt ES mērķus padarīt Eiropu par pasaules līmeņa atsauces punktu kvalitatīvu prasmju iegūšanā.
Zaļās un digitālās prasmes
ES ir norādījusi, cik svarīgas ir darbības, kas sekmē zaļo un digitālo pārkārtošanos, lai Eiropas ekonomiku varētu padarīt taisnīgāku, noturīgāku un ilgtspējīgāku. Divējādā pārkārtošanās ir Komisijas politiskās programmas centrālais elements, kā to apliecina 2020. gada Eiropas prasmju programma, Digitālās izglītības rīcības plāns un Eiropas zaļais kurss.
PIA iestādēm un sistēmām ir labas iespējas veicināt prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kas ir būtisks priekšnoteikums, kas jāizpilda, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša.
Erasmus+ un Atveseļošanas un noturības mehānismu (tas ir daļa no NextGenerationEU) var izmantot, lai ar PIA palīdzību sagatavotu jauniešus jaunajām darba tirgus iespējām, kas radušās divējādās pārkārtošanās rezultātā.
Turklāt tiks atbalstīti intensīvi digitālās apmācības kursi, un DigComp (ES digitālās kompetences satvars) tiks atjaunināts, lai ņemtu vērā jaunākās norises tehnoloģiju attīstības jomā, piemēram, mākslīgo intelektu, visu dzīves aspektu “datafikāciju” un zaļās prasmes. Ir izveidots arī līdzīgs ilgtspējas kompetences satvars, lai veidotu vienotu izpratni par galvenajām kompetencēm, kas vajadzīgas zaļās pārkārtošanās īstenošanai.
SELFIE (Pašnovērtējums par efektīvu mācību procesu, sekmējot novatorisku izglītības tehnoloģiju izmantošanu) ir rīks, kas atbalsta skolu digitalizāciju. Šis rīks ir pieejams bez maksas, un skolas, tostarp PIA skolas, to var attiecīgi pielāgot, lai labāk izprastu digitālās tehnoloģijas un integrētu tās mācīšanas un mācīšanās procesā. SELFIE apkopo anonīmas atsauksmes no izglītojamajiem, skolotājiem un skolu vadītājiem, veicot aptaujas par to, kā tehnoloģijas tiek izmantotas viņu skolā. Pēc tam rīks sagatavo ziņojumu par skolas stiprajām un vājajām pusēm tehnoloģiju izmantošanā.
2021. gada oktobrī ES sāka darboties SELFIE papildmodulis, kas attiecas uz mācīšanos darbavietā. Jaunajā modulī tiek ņemti vērā arī darbaudzinātāju viedokļi, tādējādi procesā iesaistot arī uzņēmumus, kā arī izglītojamos, skolotājus un skolu vadītājus. Tas ļauj PIA skolām un apmācības pakalpojumu sniedzējiem kopīgi apspriest to, kā vislabāk digitalizēt viņu piedāvātos izglītības un apmācības pakalpojumus. Šobrīd šis papildmodulis ir pieejams visās 24 ES oficiālajās valodās un ir daļa no galvenā SELFIE rīka.
Lielāks atbalsts māceklībai
Tādas iniciatīvas kā Garantija jauniešiem, Eiropas Māceklību alianse (EAfA) un māceklības atbalsta pakalpojumi saved kopā valstu valdības un ieinteresētās personas, lai pastiprinātu atbalstu māceklībām un palielinātu informētību un apņemšanos uzlabot PIA.
Atjaunotā EAfA veicina valstu koalīcijas, atbalsta MVU un palielina sociālo partneru iesaisti — arī nozaru līmenī. EAfA arī mobilizē vietējās un reģionālās pašvaldības un atbalsta mācekļu pārstāvību dalībvalstīs. Tā sekmē zaļu, digitālu un iekļaujošu māceklību veidošanu, kas nāk par labu gan darba devējiem, gan jauniešiem, un veicina kvalificēta darbaspēka veidošanu daudzās un dažādās nozarēs. Alianses atbalsta pakalpojumi tiek sniegti nolūkā uzlabot māceklību kvalitāti Eiropā, nodrošinot tiešsaistes resursus un tīklošanās iespējas, kas ļauj indivīdiem savstarpēji sazināties, mācīties un rīkoties.
ES nostiprinās un atbalstīs gan EAfA, gan māceklību atbalsta pakalpojumus.
Eiropas Arodprasmju nedēļa
Jau kopš 2016. gada Eiropas Arodprasmju nedēļa (PIA nedēļa) saved kopā vietējā, reģionālā un valsts līmeņa organizācijas, lai nosvinētu sasniegumus PIA jomā visā Eiropā. Šis ikgadējais pasākums vairo informētību par PIA spējām radīt darbvietas un atbalstīt karjeras izaugsmi un sniedz iespēju apmainīties ar informāciju un paraugpraksi.
PIA nedēļas laikā notiek daudz pasākumu un aktivitāšu, ko organizē partneri visā Eiropā, un katru gadu tās uzmanības centrā ir cits temats, kas ļauj atzīt PIA un prasmju nozīmi. Daudzi eksperti uzstājas konferencēs vai tiešsaistes viedokļu apmaiņās, kurās dalās ar to rīcībā esošo informāciju ar dalībniekiem. Šīs nedēļas laikā notiek arī PIA izcilības balvu konkurss, kurā tiek godināti iedvesmojoši cilvēki un organizācijas.
Eiropas profesionālie pamatprofili
Eiropas profesionālie pamatprofili ir vēl viens novatorisks PIA izcilības un internacionalizācijas elements. Šie profili palīdz definēt tādu vienotu mācību rezultātu kopumu, ko var izmantot kopīgu profesionālās izglītības un apmācības mācību programmu, kvalifikāciju un mikroapliecinājumu izstrādē. Šie profili var sekmēt izglītojamo un darbinieku mobilitāti un atbalstīt PIA kvalifikāciju un mācību rezultātu automātisku atzīšanu ārvalstīs. Tie ir daļa no Europass platformas un iespēju robežās tiek papildināti ar digitālu profesionālās izglītības un apmācības saturu.
Kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošā izvērtēšana profesionālās izglītības un apmācības sistēmas līmenī
Salīdzinošā izvērtēšana ir brīvprātīgs savstarpējās mācīšanās veids, kura mērķis ir padarīt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārredzamākas un efektīvākas. Ieteikumā par PIA kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošā izvērtēšana PIA sistēmu līmenī ir definēta kā konkrēta darbība, kas palīdz nostiprināt uzticēšanos un pārredzamību dalībvalstu starpā un uzlabot savstarpējās mācīšanās procesu visā ES. ES sadarbosies ar dalībvalstīm, lai uzlabotu valstu PIA jomā veikto pasākumu pārredzamību, veicot kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošo izvērtēšanu un turpinot EQAVET darbu, kas ir palīdzējis īstenot vairākas reformas valstu kvalitātes nodrošināšanas sistēmās.
Mikroapliecinājumi
Mikroapliecinājums ir mācīšanās rezultātu dokuments, ko izglītojamais ir ieguvis pēc neliela apjoma mācību apguves. Padomes Ieteikumā par PIA Eiropas Komisija tiek aicināta “izpētīt mikroapliecinājumu koncepciju un izmantošanu”. Mikroapliecinājumi ļauj mērķtiecīgi un elastīgi apgūt prasmes, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām vajadzībām sabiedrībā un darba tirgū, vienlaikus neaizstājot tradicionālos kvalifikācijas ieguves veidus. Mikroapliecinājumus var izstrādāt un nodrošināt dažādi pakalpojumu sniedzēji dažādās formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās vidēs.
Komisijas 2021. gada decembra priekšlikumā Padomes ieteikumam par mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā ir sniegta vienota definīcija un formāts mikroapliecinājumu aprakstīšanai, kā arī principu kopums to izstrādei un izdošanai. Šos pamatelementus var izmantot mikroapliecinājumu sniedzēji, tostarp tālākās PIA sniedzēji, visā Eiropā, lai sekmētu mikroapliecinājumu uzticamību, kvalitāti un ieviešanu.
Finansējums
ES finansējumam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu iepriekš aprakstīto darbību īstenošanu un PIA pienācīgu attīstību un nostiprināšanu visās dalībvalstīs.
ES fondi un programmas, piemēram, NextGenerationEU un tā pīlāri, Atveseļošanas un noturības mehānisms un REACT-EU, ESF+, Erasmus+, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, InvestEU, pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, Interreg, programma “Digitālā Eiropa”, Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, ir pieejami, lai palīdzētu īstenot valstu apņemšanās attiecībā uz PIA nākotni.
Erasmus+ programmā 2021.–2027. gadam ir paredzēts arī finansējums gandrīz divu miljonu PIA apguvēju un darbinieku starptautiskās mobilitātes atbalstam, kā arī budžets 400 miljonu EUR apmērā 100 PIC tīklu finansēšanai minētajā laikposmā.
Šīs finansēšanas iespējas var palīdzēt palielināt atbalstu māceklībām, PIA iestāžu digitalizācijai un PIA reformām nolūkā uzlabot pārkvalifikācijas programmas, kas jo īpaši paredzētas cilvēkiem, kuri strādā nozarēs, kuras vissmagāk ir skārusi Covid-19 pandēmija.
Ja jūs esat PIA jomas ieinteresētā persona, šīs iniciatīvas var sniegt atbalstu, norādījumus un noderīgus rīkus, lai palīdzētu mums visiem kopā īstenot ES visaptverošo redzējumu attiecībā uz PIA nākotni. PIA ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem Eiropā ir tagadnes un nākotnes profesijām nepieciešamās prasmes.
Veicot pasākumus, kas izklāstīti Ieteikumā un šajā brošūrā, dalībvalstis var palīdzēt īstenot Eiropas zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus nodrošinot, ka ikvienam cilvēkam Eiropā ir pieejama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, apmācība un mūžizglītība, lai varētu pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un gūt panākumus profesionālajā dzīvē.
5
Pielikums
|
To vidējās izglītības apguvēju īpatsvars, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības un apmācības programmas5 |
Absolventu (vecumā no 20 līdz 34 gadiem), kuri nesen absolvējuši PIA iestādes, nodarbinātības rādītāji |
Absolventu (vecumā no 20 līdz 34 gadiem), kuri nesen absolvējuši vispārējās vidējās izglītības iestādes, nodarbinātības rādītāji |
|||||||
|
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
|
|
2017 |
2018 |
2019 |
2018 |
2019 |
2020 |
2018 |
2019 |
2020 |
|
|
ES 27 |
48,1 |
48,4 |
48,4 |
79,0 |
79,1 |
76,1 |
63,7 |
62,8 |
58,3 |
|
Beļģija |
57,8 |
56,8 |
56,2 |
76,7 |
77,1 |
76,5 |
43,9 |
61,6 |
61,3 |
|
Bulgārija |
50,7 |
52,9 |
52,1 |
66,4 |
73,5 |
69,6 |
68,6 |
63,0 |
59,3 |
|
Čehija |
72,4 |
71,3 |
70,5 |
87,7 |
86,8 |
84,8 |
80,6 |
75,9 |
68,5 |
|
Dānija |
38,9 |
37,7 |
37,3 |
85,0 |
84,7 |
84,5 |
77,1 |
77,1 |
79,1 |
|
Vācija |
45,6 |
46,5 |
48,1 |
92,4 |
93,4 |
93,4 |
68,7 |
66,8 |
61,4 |
|
Igaunija |
40,7 |
40,1 |
39,8 |
76,6 |
86,2 |
79,9 |
68,8 |
62,6 |
63,9 |
|
Īrija |
n/a |
35,7 |
27,6 |
76,9 |
75,9 |
73,5 |
71,5 |
69,9 |
56,0 |
|
Grieķija |
28,8 |
28,5 |
29,1 |
50,5 |
50,9 |
43,7 |
45,2 |
51,3 |
48,4 |
|
Spānija |
35,3 |
35,8 |
36,4 |
70,0 |
66,0 |
50,3 |
64,1 |
53,6 |
51,5 |
|
Francija |
39,9 |
39,3 |
39,3 |
72,2 |
68,8 |
68,5 |
47,2 |
50,8 |
43,0 |
|
Horvātija |
69,6 |
69,2 |
69,0 |
68,8 |
73,9 |
73,7 |
|||
|
Itālija |
55,3 |
53,6 |
53,0 |
53,9 |
56,6 |
53,3 |
36,2 |
38,3 |
37,0 |
|
Kipra |
16,7 |
16,7 |
16,9 |
67,3 |
70,2 |
59,0 |
69,4 |
73,8 |
68,8 |
|
Latvija |
38,6 |
38,9 |
38,9 |
75,8 |
65,6 |
70,2 |
73,4 |
74,2 |
72,9 |
|
Lietuva |
27,4 |
26,8 |
26,1 |
79,2 |
67,3 |
56,8 |
75,6 |
69,6 |
53,0 |
|
Luksemburga |
61,6 |
61,6 |
61,9 |
95,4 |
100,0 |
71,9 |
73,7 |
73,4 |
|
|
Ungārija |
23,0 |
38,0 |
44,0 |
87,1 |
86,3 |
80,0 |
75,7 |
71,7 |
69,4 |
|
Malta |
27,1 |
28,5 |
27,7 |
91,0 |
91,2 |
89,5 |
91,2 |
86,0 |
88,0 |
|
Nīderlande |
68,2 |
67,5 |
67,5 |
87,9 |
90,4 |
84,7 |
89,1 |
78,7 |
58,6 |
|
Austrija |
68,6 |
68,4 |
68,8 |
87,3 |
88,0 |
85,4 |
77,4 |
64,0 |
69,6 |
|
Polija |
51,7 |
52,1 |
52,5 |
78,4 |
78,9 |
78,0 |
72,5 |
71,0 |
65,7 |
|
Portugāle |
40,7 |
39,7 |
39,0 |
77,4 |
76,0 |
73,0 |
69,7 |
70,9 |
69,1 |
|
Rumānija |
56,2 |
56,2 |
56,2 |
69,0 |
67,7 |
68,7 |
62,8 |
63,6 |
60,4 |
|
Slovēnija |
70,9 |
70,9 |
70,8 |
84,5 |
79,1 |
71,6 |
66,6 |
77,3 |
57,9 |
|
Slovākija |
68,9 |
67,8 |
67,5 |
84,7 |
84,6 |
80,7 |
84,3 |
86,8 |
69,3 |
|
Somija |
71,6 |
71,6 |
68,7 |
78,5 |
80,4 |
74,6 |
76,9 |
82,9 |
76,4 |
|
Zviedrija |
34,1 |
35,4 |
35,2 |
88,0 |
87,4 |
85,3 |
79,4 |
83,0 |
77,5 |
6
Pielikums
|
To vidējās izglītības apguvēju īpatsvars, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības un apmācības programmas5 |
Absolventu (vecumā no 20 līdz 34 gadiem), kuri nesen absolvējuši PIA iestādes, nodarbinātības rādītāji |
Absolventu (vecumā no 20 līdz 34 gadiem), kuri nesen absolvējuši vispārējās vidējās izglītības iestādes, nodarbinātības rādītāji |
|||||||
|
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
|
|
2017 |
2018 |
2019 |
2018 |
2019 |
2020 |
2018 |
2019 |
2020 |
|
|
ES 27 |
48,1 |
48,4 |
48,4 |
79,0 |
79,1 |
76,1 |
63,7 |
62,8 |
58,3 |
|
Beļģija |
57,8 |
56,8 |
56,2 |
76,7 |
77,1 |
76,5 |
43,9 |
61,6 |
61,3 |
|
Bulgārija |
50,7 |
52,9 |
52,1 |
66,4 |
73,5 |
69,6 |
68,6 |
63,0 |
59,3 |
|
Čehija |
72,4 |
71,3 |
70,5 |
87,7 |
86,8 |
84,8 |
80,6 |
75,9 |
68,5 |
|
Dānija |
38,9 |
37,7 |
37,3 |
85,0 |
84,7 |
84,5 |
77,1 |
77,1 |
79,1 |
|
Vācija |
45,6 |
46,5 |
48,1 |
92,4 |
93,4 |
93,4 |
68,7 |
66,8 |
61,4 |
|
Igaunija |
40,7 |
40,1 |
39,8 |
76,6 |
86,2 |
79,9 |
68,8 |
62,6 |
63,9 |
|
Īrija |
n/a |
35,7 |
27,6 |
76,9 |
75,9 |
73,5 |
71,5 |
69,9 |
56,0 |
|
Grieķija |
28,8 |
28,5 |
29,1 |
50,5 |
50,9 |
43,7 |
45,2 |
51,3 |
48,4 |
|
Spānija |
35,3 |
35,8 |
36,4 |
70,0 |
66,0 |
50,3 |
64,1 |
53,6 |
51,5 |
|
Francija |
39,9 |
39,3 |
39,3 |
72,2 |
68,8 |
68,5 |
47,2 |
50,8 |
43,0 |
|
Horvātija |
69,6 |
69,2 |
69,0 |
68,8 |
73,9 |
73,7 |
|||
|
Itālija |
55,3 |
53,6 |
53,0 |
53,9 |
56,6 |
53,3 |
36,2 |
38,3 |
37,0 |
|
Kipra |
16,7 |
16,7 |
16,9 |
67,3 |
70,2 |
59,0 |
69,4 |
73,8 |
68,8 |
|
Latvija |
38,6 |
38,9 |
38,9 |
75,8 |
65,6 |
70,2 |
73,4 |
74,2 |
72,9 |
|
Lietuva |
27,4 |
26,8 |
26,1 |
79,2 |
67,3 |
56,8 |
75,6 |
69,6 |
53,0 |
|
Luksemburga |
61,6 |
61,6 |
61,9 |
95,4 |
100,0 |
71,9 |
73,7 |
73,4 |
|
|
Ungārija |
23,0 |
38,0 |
44,0 |
87,1 |
86,3 |
80,0 |
75,7 |
71,7 |
69,4 |
|
Malta |
27,1 |
28,5 |
27,7 |
91,0 |
91,2 |
89,5 |
91,2 |
86,0 |
88,0 |
|
Nīderlande |
68,2 |
67,5 |
67,5 |
87,9 |
90,4 |
84,7 |
89,1 |
78,7 |
58,6 |
|
Austrija |
68,6 |
68,4 |
68,8 |
87,3 |
88,0 |
85,4 |
77,4 |
64,0 |
69,6 |
|
Polija |
51,7 |
52,1 |
52,5 |
78,4 |
78,9 |
78,0 |
72,5 |
71,0 |
65,7 |
|
Portugāle |
40,7 |
39,7 |
39,0 |
77,4 |
76,0 |
73,0 |
69,7 |
70,9 |
69,1 |
|
Rumānija |
56,2 |
56,2 |
56,2 |
69,0 |
67,7 |
68,7 |
62,8 |
63,6 |
60,4 |
|
Slovēnija |
70,9 |
70,9 |
70,8 |
84,5 |
79,1 |
71,6 |
66,6 |
77,3 |
57,9 |
|
Slovākija |
68,9 |
67,8 |
67,5 |
84,7 |
84,6 |
80,7 |
84,3 |
86,8 |
69,3 |
|
Somija |
71,6 |
71,6 |
68,7 |
78,5 |
80,4 |
74,6 |
76,9 |
82,9 |
76,4 |
|
Zviedrija |
34,1 |
35,4 |
35,2 |
88,0 |
87,4 |
85,3 |
79,4 |
83,0 |
77,5 |
6
Pielikums
6
|
To vidējās izglītības apguvēju īpatsvars, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības un apmācības programmas5 |
Absolventu (vecumā no 20 līdz 34 gadiem), kuri nesen absolvējuši PIA iestādes, nodarbinātības rādītāji |
Absolventu (vecumā no 20 līdz 34 gadiem), kuri nesen absolvējuši vispārējās vidējās izglītības iestādes, nodarbinātības rādītāji |
|||||||
|
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
% |
|
|
2017 |
2018 |
2019 |
2018 |
2019 |
2020 |
2018 |
2019 |
2020 |
|
|
ES 27 |
48,1 |
48,4 |
48,4 |
79,0 |
79,1 |
76,1 |
63,7 |
62,8 |
58,3 |
|
Beļģija |
57,8 |
56,8 |
56,2 |
76,7 |
77,1 |
76,5 |
43,9 |
61,6 |
61,3 |
|
Bulgārija |
50,7 |
52,9 |
52,1 |
66,4 |
73,5 |
69,6 |
68,6 |
63,0 |
59,3 |
|
Čehija |
72,4 |
71,3 |
70,5 |
87,7 |
86,8 |
84,8 |
80,6 |
75,9 |
68,5 |
|
Dānija |
38,9 |
37,7 |
37,3 |
85,0 |
84,7 |
84,5 |
77,1 |
77,1 |
79,1 |
|
Vācija |
45,6 |
46,5 |
48,1 |
92,4 |
93,4 |
93,4 |
68,7 |
66,8 |
61,4 |
|
Igaunija |
40,7 |
40,1 |
39,8 |
76,6 |
86,2 |
79,9 |
68,8 |
62,6 |
63,9 |
|
Īrija |
n/a |
35,7 |
27,6 |
76,9 |
75,9 |
73,5 |
71,5 |
69,9 |
56,0 |
|
Grieķija |
28,8 |
28,5 |
29,1 |
50,5 |
50,9 |
43,7 |
45,2 |
51,3 |
48,4 |
|
Spānija |
35,3 |
35,8 |
36,4 |
70,0 |
66,0 |
50,3 |
64,1 |
53,6 |
51,5 |
|
Francija |
39,9 |
39,3 |
39,3 |
72,2 |
68,8 |
68,5 |
47,2 |
50,8 |
43,0 |
|
Horvātija |
69,6 |
69,2 |
69,0 |
68,8 |
73,9 |
73,7 |
|||
|
Itālija |
55,3 |
53,6 |
53,0 |
53,9 |
56,6 |
53,3 |
36,2 |
38,3 |
37,0 |
|
Kipra |
16,7 |
16,7 |
16,9 |
67,3 |
70,2 |
59,0 |
69,4 |
73,8 |
68,8 |
|
Latvija |
38,6 |
38,9 |
38,9 |
75,8 |
65,6 |
70,2 |
73,4 |
74,2 |
72,9 |
|
Lietuva |
27,4 |
26,8 |
26,1 |
79,2 |
67,3 |
56,8 |
75,6 |
69,6 |
53,0 |
|
Luksemburga |
61,6 |
61,6 |
61,9 |
95,4 |
100,0 |
71,9 |
73,7 |
73,4 |
|
|
Ungārija |
23,0 |
38,0 |
44,0 |
87,1 |
86,3 |
80,0 |
75,7 |
71,7 |
69,4 |
|
Malta |
27,1 |
28,5 |
27,7 |
91,0 |
91,2 |
89,5 |
91,2 |
86,0 |
88,0 |
|
Nīderlande |
68,2 |
67,5 |
67,5 |
87,9 |
90,4 |
84,7 |
89,1 |
78,7 |
58,6 |
|
Austrija |
68,6 |
68,4 |
68,8 |
87,3 |
88,0 |
85,4 |
77,4 |
64,0 |
69,6 |
|
Polija |
51,7 |
52,1 |
52,5 |
78,4 |
78,9 |
78,0 |
72,5 |
71,0 |
65,7 |
|
Portugāle |
40,7 |
39,7 |
39,0 |
77,4 |
76,0 |
73,0 |
69,7 |
70,9 |
69,1 |
|
Rumānija |
56,2 |
56,2 |
56,2 |
69,0 |
67,7 |
68,7 |
62,8 |
63,6 |
60,4 |
|
Slovēnija |
70,9 |
70,9 |
70,8 |
84,5 |
79,1 |
71,6 |
66,6 |
77,3 |
57,9 |
|
Slovākija |
68,9 |
67,8 |
67,5 |
84,7 |
84,6 |
80,7 |
84,3 |
86,8 |
69,3 |
|
Somija |
71,6 |
71,6 |
68,7 |
78,5 |
80,4 |
74,6 |
76,9 |
82,9 |
76,4 |
|
Zviedrija |
34,1 |
35,4 |
35,2 |
88,0 |
87,4 |
85,3 |
79,4 |
83,0 |
77,5 |
Beigu piezīmes
1. Luksemburgas (LU) dati par 2020. gadu brošūras publicēšanas brīdī nebija pieejami, tādēļ grafikā ir iekļauti dati par 2019. gadu..
2. Horvātijas (HR) dati brošūras publicēšanas brīdī nebija pieejami
3. Jāatzīmē, ka jaunākie pieejamie dati ir par 2019. gadu un tādēļ vēl neatspoguļo Covid-19 pandēmijas iespējamo ietekmi..
4. Īrijas (IE) dati par 2017. gadu nav pieejami.
5. Īrijas (IE) dati par 2017. gadu nav pieejami.
Attēli: © Shutterstock
Šis dokuments neatspoguļo Eiropas Komisijas oficiālo nostāju.
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022
© Eiropas Savienība, 2022
|
|
Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.). Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International
(CC-BY 4.0) licenci (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.
Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem.
|
|
ISBN 978-92-76-43593-8 |
doi:10.2767/275474 |
KE-06-21-179-LV-N |
|
HTML |
ISBN 978-92-76-43569-3 |
doi:10.2767/27366 |
KE-06-21-179-LV-Q |
|
|
Beigu piezīmes
1. Luksemburgas (LU) dati par 2020. gadu brošūras publicēšanas brīdī nebija pieejami, tādēļ grafikā ir iekļauti dati par 2019. gadu..
2. Horvātijas (HR) dati brošūras publicēšanas brīdī nebija pieejami
3. Jāatzīmē, ka jaunākie pieejamie dati ir par 2019. gadu un tādēļ vēl neatspoguļo Covid-19 pandēmijas iespējamo ietekmi..
4. Īrijas (IE) dati par 2017. gadu nav pieejami.
5. Īrijas (IE) dati par 2017. gadu nav pieejami.
Attēli: © Shutterstock
Šis dokuments neatspoguļo Eiropas Komisijas oficiālo nostāju.
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022
© Eiropas Savienība, 2022
|
|
Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.). Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International
(CC-BY 4.0) licenci (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.
Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem.
|
|
ISBN 978-92-76-43593-8 |
doi:10.2767/275474 |
KE-06-21-179-LV-N |
|
HTML |
ISBN 978-92-76-43569-3 |
doi:10.2767/27366 |
KE-06-21-179-LV-Q |
|
|
Beigu piezīmes
1. Luksemburgas (LU) dati par 2020. gadu brošūras publicēšanas brīdī nebija pieejami, tādēļ grafikā ir iekļauti dati par 2019. gadu..
2. Horvātijas (HR) dati brošūras publicēšanas brīdī nebija pieejami
3. Jāatzīmē, ka jaunākie pieejamie dati ir par 2019. gadu un tādēļ vēl neatspoguļo Covid-19 pandēmijas iespējamo ietekmi..
4. Īrijas (IE) dati par 2017. gadu nav pieejami.
5. Īrijas (IE) dati par 2017. gadu nav pieejami.
Attēli: © Shutterstock
Šis dokuments neatspoguļo Eiropas Komisijas oficiālo nostāju.
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022
© Eiropas Savienība, 2022
|
|
Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.). Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International
(CC-BY 4.0) licenci (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.
Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem.
|
ISBN 978-92-76-43593-8 doi:10.2767/275474 KE-06-21-179-LV-N |
|
HTML ISBN 978-92-76-43569-3 doi:10.2767/27366 KE-06-21-179-LV-Q |
|
|
