Tirdzniecības aizsardzības instrumenti: sistēma ES uzņēmumu aizsardzībai pret importu par dempinga cenām un pret subsidēto importu darbojas labi

Kopsavilkums

I

Eiropas Savienība kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekle, kā arī ņemot vērā savas vērtības, ir apņēmusies nodrošināt brīvo tirdzniecību. Tomēr, ja Eiropas ražošanas nozares saskaras ar negodīgu tirdzniecības praksi (piemēram, dempingu vai subsīdijām), ko īsteno trešās valstis, ES ir šīs nozares efektīvi jāaizsargā. No šīs prakses izriet tādi gadījumi kā ārvalstu ražojumu tirgošana ES par mākslīgi zemām cenām, tādējādi radot negodīgu konkurenci skartajām ražošanas nozarēm.

II

Eiropas Savienība uz negodīgu tirdzniecības praksi reaģē ar tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (TAI). Eiropas Komisijas pienākums ir veikt izmeklēšanas, lai pārbaudītu, vai pastāv subsīdijas vai dempings, kāds ir izrietošais kaitējums Eiropas ražošanas nozarei un kā šādi pasākumi var ietekmēt ES ekonomiku kopumā. Ja visi juridiskie kritēriji atbilst, Komisija ar īstenošanas regulu starpniecību piemēro nodokļus vai cita veida pasākumus. Komisija arī atbalsta Eiropas ražošanas nozares antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanās, ko uzsākušas trešās valstis.

III

Mēs pārbaudījām, vai Komisija sekmīgi panāca tirdzniecības aizsardzības politikas izpildi. Īpašu uzmanību pievērsām tam, vai Komisija pienācīgi ievēroja procedūras un veica pamatīgu analīzi, lai pamatotu savus lēmumus. Tāpat savu izmeklēšanu ietvaros centāmies noskaidrot, vai Komisija vispusīgi uzraudzīja ieviestos pasākumus un pienācīgi ziņoja par savām darbībām šajā jomā. Mūsu analīze ietvēra arī Komisijas iesaisti Pasaules Tirdzniecības organizācijas forumā un trešo valstu veiktajās izmeklēšanās. ERP šo jomu izskata pirmo reizi, ņemot vērā TAI pieaugošo nozīmi saistībā ar saspīlējumu saasināšanos starptautiskās tirdzniecības politikā.

IV

Revīzija ietvēra Komisijas darbības 2016.–2019. gadā. Revīzijas pierādījumi tika iegūti no dokumentu pārbaudēm (ietverot desmit izmeklēšanu izlasi), kā arī no intervijām ar attiecīgajiem Komisijas darbiniekiem, dalībvalstu iestādēm un ieinteresētajām personām.

V

Kopumā mēs secinām, ka Komisija sekmīgi panāca tirdzniecības aizsardzības politikas izpildi. Izmeklēšanu laikā tā pienācīgi ievēroja procedūras un nodrošināja vienlīdzīgu attieksmi pret iesaistītajām pusēm. Tomēr netika sistemātiski dokumentēts iesniegto dokumentu konfidencialitātes statusa novērtējums. Lai gan izmeklēšana pusēm rada smagu administratīvo slogu, to pamatoja juridiskās prasības. Tomēr Komisija par maz darīja, lai vairotu informētību par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, jo pašlaik tos izmanto tikai dažas ražošanas nozares.

VI

Lai gan mēs konstatējām, ka TAI izmeklēšanu ietvaros Komisija labi pamatoja savus lēmumus, konsultācijas, ko Komisija sniedza ražošanas nozarēm, pirms tās oficiāli iesniedza sūdzības, bija neformālas. Komisijas lēmumu pamatā esošā analīze bija pamatīga un vispusīga. Tomēr mēs konstatējām, ka Savienības interešu pārbaudes ietvaros bija iespējams uzlabot tās novērtējumu par būtiskiem konkurences aspektiem.

VII

Lai gan īstenošanas regulas skaidri noteica konkrētos ražojumus, valstu muitas dienesti vienalga saskārās ar sarežģījumiem šo regulu piemērošanā, un tos atrisināt ir ļoti svarīgi, ja vēlamies efektīvi iekasēt TAI nodokļus. Komisija rūpīgi uzraudzīja pasākumus, bet savu darbu attiecināja galvenokārt uz tiesību aktos noteiktajām pārbaudēm. Tomēr tie uzraudzības instrumenti, kuru ietvaros Komisijai ir lielāka rīcības brīvība, tika izmantoti reti, un netika noteiktas to prioritātes saskaņā ar skaidriem kritērijiem.

VIII

Lai gan Komisija aktīvi izmantoja dažus turpmākās rīcības instrumentus (piemēram, izdodot brīdinājumus muitas dienestiem), savas pilnvaras uzsākt izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas tā izmantoja tikai nelielā mērā. Komisijas ziņojumi par TAI bija precīzi, taču uzmanība tajos bija koncentrēta uz darbībām, nevis pasākumu efektivitāti.

IX

Ierobežotie resursi netraucēja Komisijai risināt tirdzniecības aizsardzības politikas pieaugošās problēmas. Tomēr, lai gan tā izmantoja savas pilnvaras aizsargāt Eiropas ražošanas nozares Pasaules Tirdzniecības organizācijas forumā un trešo valstu izmeklēšanās, Komisija varētu efektīvāk noteikt savu darbību prioritātes. Komisija darbības līmenī sagatavojās Brexit sekām. Zināmā mērā tā ņēma vērā arī ES sociālos un vides mērķus.

X

Lai uzlabotu Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbību lietderību un efektivitāti, mēs iesakām Eiropas Komisijai:

1. dokumentēt savus novērtējumus par pušu iesniegto dokumentu konfidencialitātes statusu;
2. vairot ražošanas nozaru informētību par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem;
3. uzlabot norādījumus par konkurences aspektiem;
4. labāk koncentrēt uzraudzības darbības un uzlabot ziņojumu tvērumu;
5. formulēt nosacījumus izmeklēšanu sākšanai pēc savas iniciatīvas;
6. izmantot skaidrus kritērijus, lai noteiktu prioritātes ES atbildes reakcijai uz trešo valstu pasākumiem.

Ievads

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

01

Starptautiskā tirdzniecība ir ES ekonomikas galvenais izaugsmes faktors, un ES ir pasaules lielākais preču tirgotājs. Starptautiskā tirdzniecība rada darbvietas, bet tā arī veicina konkurētspēju un inovācijas, kā arī patērētājiem piedāvā plašāku preču daudzveidību par zemākām cenām. Lai gan pēdējās dažās desmitgadēs starptautiskā tirdzniecība ir dinamiski augusi, pēdējā laikā ir atklājušās vai saasinājušās daudzas ar tirdzniecību saistītas problēmas (sk. 1. attēlu).

02

Kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekle ES ir apņēmusies piemērot uz atklātiem noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu. Tomēr, ja trešās valstis izmanto negodīgu tirdzniecības praksi, piemēram, subsīdijas vai dempingu, kas ir pretrunā PTO noteikumiem, ES aizsargā savas ražošanas nozares, izmantojot pasākumus, kurus sauc par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (TAI).

03

Pasākumus piemēro nodokļu veidā saskaņā ar stingriem nosacījumiem, kurus paredzējusi PTO un pati ES (sk. 1. izcēlumu un I pielikumu). Tirdzniecības politika ir ES ekskluzīvā kompetencē, kas nozīmē, ka Eiropas Komisijai ir pienākums veikt izmeklēšanas un piemērot nodokļus dalībvalstu vārdā.

04

PTO locekļu vidū ES aktīvi izmanto TAI un ir atbildīga par 6,5 % no visiem pasākumiem¹. Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam Komisija uzsāka vidēji 13 jaunas antidempinga (AD) vai antisubsidēšanas (AS) izmeklēšanas gadā. 2018. gada beigās spēkā bija 133 AD vai AS pasākumi, no kuriem lielākā daļa attiecās uz ražojumiem no Ķīnas (sk. 2. attēlu).

05

TAI process (sk. II pielikumu) parasti sākas ar kādas ES ražošanas nozares vai uzņēmuma (turpmāk “sūdzības iesniedzējs”) sūdzību. Turpmākajā izmeklēšanā Komisija apkopo datus no visām personām (parasti Eiropas ražotājiem, trešo valstu eksportētājiem, lietotājiem, izplatītājiem un patērētājiem) un pārbauda datus uz vietas. Šajā kontekstā Komisijas darbinieki koncentrē uzmanību uz to, lai noteiktu, vai ir atbilstība pamatkritērijiem, kas pamato TAI nodokļu piemērošanu, t. i.,

• vai pastāv dempings vai subsīdijas;
• vai pastāv būtisks kaitējums (ekonomisks zaudējums) ES ražošanas nozarei vai tā risks;
• kāda ir cēloņsakarība starp kaitējumu un dempingu/subsīdiju;
• ES intereses – pasākumus nedrīkst ieviest, ja ekonomiski neizdevīgais stāvoklis, kurā nonāk citas ES personas, skaidri pārsver vajadzību likvidēt dempinga vai subsidēšanas kaitīgo ietekmi (sk. I pielikumu).

06

Izmeklēšana beidzas vai nu ar to, ka Komisija pieņem īstenošanas regulu, kas nosaka pasākumu veidu un līmeni (sk. 2. izcēlumu), vai ar tās izbeigšanu bez pasākumu noteikšanas. Lai aizsargātu ES ražošanas nozares intereses līdz brīdim, kad tiek ieviesti galīgie pasākumi, Komisija drīkst piemērot pagaidu pasākumus.

07

Pēc galīgo pasākumu ieviešanas Komisija tos uzrauga un, ņemot vērā konkrētos apstākļus, var lemt par pārskatīšanu. Tas var notikt pēc kādas puses pieprasījuma vai pēc Komisijas pašas iniciatīvas un ietvert

• jauna eksportētāja cenu pārskatīšanu;
• starpposma pārskatīšanu, ja tiek pieņemts, ka pasākums nav vairs nepieciešams vai ir nepietiekams;
• pasākuma apiešanas novēršanas pārskatīšanu gadījumos, kad eksportētāji to var apiet, piemēram, transportējot cauri citai valstij;
• termiņa beigu pārskatīšanu pasākuma beigās (pasākumus parasti piemēro uz pieciem gadiem);
• izmeklēšanas atsākšanu, ja eksportētāji samazina eksporta cenas, lai absorbētu daļu vai visus nodokļus.

Iestāžu sistēma

08

Tā kā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetencē, Eiropas Komisija ir galvenais dalībnieks tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās (sk. 3. attēlu). Atbildīgais Komisijas departaments ir Tirdzniecības ģenerāldirektorāts (TRADE ĢD). Izmeklēšanu laikā TRADE ĢD sadarbojas ar citiem Komisijas departamentiem un, izmantojot starpdienestu konsultācijas, ar tiem oficiāli apspriežas procedūras galvenajos posmos. Pamatojoties uz TRADE ĢD priekšlikumiem, komisāru kolēģija pieņem lēmumus uzsākt izmeklēšanas un pieņem Komisijas regulas, kas nosaka galīgus vai pagaidu pasākumus².

09

Dalībvalstis piedalās lēmumu pieņemšanā ar Tirdzniecības aizsardzības instrumentu komitejas starpniecību komiteju procedūras laikā. Komisijai ir ar komiteju jāapspriežas vai tā jāinformē par vairākiem konkrētiem lēmumiem TAI procesa laikā. Atkarībā no procedūras posma komitejas atzinums var būt konsultatīvs vai saistošs (saistoši atzinumi attiecas uz galīgo nodokļu piemērošanu). Komisija nevar pieņemt savu priekšlikumu par tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, ja pret to ir kvalificēts balsu vairākums 55 % balsu apmērā. Tādā gadījumā, bet arī ja pret Komisijas priekšlikumu ir vienkāršs balsu vairākums, priekšlikumu nodod pārsūdzības komitejai. Pārsūdzības komitejas negatīva atzinuma pieņemšanai ir vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums.

10

Izmeklēšanas laikā un pēc tās puses sūdzību vai problēmu gadījumā var sazināties ar Komisijas tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonu, Eiropas Ombudu un Eiropas Savienības Tiesu, kā arī ar PTO.

Tiesiskais regulējums

11

Tā kā tirdzniecības aizsardzība ir globāls jautājums, to reglamentē globālā līmenī. Tas nozīmē, ka PTO nolīgumi nosaka TAI tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu, ietverot detalizētas prasības par to, kad šos instrumentus var piemērot un kādi noteikumi ir jāievēro izmeklēšanās. ES tiesību aktiem ir pilnībā jāatspoguļo PTO noteikumi, taču dažos gadījumos tie drīkst ieviest papildu prasības pirms pasākumu pieņemšanas, kā tas bija Savienības interešu pārbaudes gadījumā. Galvenie ES tiesību akti TAI jomā ir 2016. gada “AD pamatregula”³ un “AS pamatregula”⁴, kurās nesen, proti, 2017.⁵ un 2018. gadā⁶, tika ieviesti būtiski grozījumi (turpmāk “pamatregulas”).

12

“Metodikas grozījums” 2017. gadā izmainīja dempinga starpību aprēķināšanas metodiku, lai ņemtu vērā “būtisku valdības iejaukšanos”, kas rada izkropļojumus eksportētājvalsts tirgū.

13

“Modernizācijas kopums” (2018. gads) ietvēra vairākus tematus. Tas saīsināja AD izmeklēšanu laiku, nodrošināja, ka izmeklēšanas puses informāciju par pasākumiem saņem agrīnākā posmā nekā pirms modernizēšanas noteikumu ieviešanas, un noteica, kad nodokļa līmenis drīkst būt augstāks tādu izkropļojumu gadījumā, kuri saistīti ar izejvielām eksportētājvalstī. Kopums arī konkrētos izmeklēšanu aspektos ieviesa vides un sociālos standartus.

Revīzijas tvērums un pieeja

14

Ņemot vērā TAI pieaugošo nozīmi Eiropas rūpniecībai nepārtraukti mainīgās globālās tirdzniecības politikas kontekstā, mēs izlēmām pirmo reizi revidēt šo politikas jomu. Mūsu revīzijas ietvaros izskatījām, vai Eiropas Komisija sekmīgi piemēroja tirdzniecības aizsardzības politiku, lai uzlabotu tās efektivitāti un lietderību. Mēs aplūkojām ne tikai tirdzniecības aizsardzības pasākumus, ko ES ir piemērojusi no trešām valstīm importētajiem ražojumiem, bet arī to, kā Komisija ir reaģējusi uz citu valstu tirdzniecības aizsardzības politikas virzieniem. It sevišķi mēs skatījām, vai Komisija:

1. tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās ievēroja procedūras un termiņus;
2. veica atbilstīgu analīzi tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu ietvaros un pietiekami pamato savus secinājumus;
3. atbilstīgi uzraudzīja tirdzniecības aizsardzības pasākumus un ziņoja par tirdzniecības aizsardzības politikas panākumiem;
4. aktīvi reaģēja uz globālajām tirdzniecības problēmām.

15

Lai gan lielāko uzmanību mēs pievērsām tiem aspektiem, par kuriem atbild TRADE ĢD, aplūkojām arī TRADE ĢD sadarbību ar citiem Komisijas departamentiem (piemēram, TAXUD ĢD un BUDG ĢD), kā arī ar dalībvalstīm. Revīzija ietvēra Komisijas darbības 2016.–2019. gadā.

16

Šīs revīzijas ietvaros mēs nepētījām, cik efektīvi strādā valstu muitas dienesti, kas ir vienīgās atbildīgās iestādes par TAI izmeklēšanu rezultātā piemēroto nodokļu iekasēšanu. Tāpat mēs neaplūkojām Komisijas departamentu darbu, ko tie veic, lai uzraudzītu iekasēšanas procesu vai izmeklētu saistītos krāpšanas gadījumus. Šādas darbības nav tieši saistītas ar TAI nodokļiem, un saistītās iekasēšanas un uzraudzības procedūras ir tādas pašas kā pārējiem nodokļu veidiem. Šos jautājumus esam aplūkojuši citos nesen sagatavotos ziņojumos⁷.

17

Mūsu darbs galvenokārt ietvēra dokumentu izskatīšanu un intervijas ar TRADE ĢD un citu attiecīgo Komisijas departamentu darbiniekiem. Mūsu novērtējums par TAI izmeklēšanām balstījās uz desmit pabeigtu lietu izlasi, t. i., uz lietām, kurās Komisija ir piemērojusi galīgus TAI pasākumus. Lietas mēs izraudzījāmies tā, lai atspoguļotu TRADE ĢD darba daudzveidību nozaru, iesaistīto valstu un izmeklēšanas veidu ziņā (antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas, jaunas izmeklēšanas un pārskatīšanas). Tāpat mēs ieguvām pierādījumus, organizējot informācijas vākšanas tikšanās ar dalībvalstu iestādēm, ekspertiem un ieinteresētajām personām (uzņēmumu asociācijām un uzņēmumiem, kas pārstāv visas izmeklēšanās iesaistītās puses).

Apsvērumi

Komisijas pieeja tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošanai ir laba, taču tai ir ierobežots tvērums

18

Tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās ir jāievēro ļoti formalizēts process, kas balstās uz ES un PTO tiesiskajiem regulējumiem. Tā kā TAI pasākumiem ir liela ekonomiskā ietekme gan uz ES, gan trešo valstu ražotājiem, turklāt tie ietekmē piegādes ķēdē esošos importētājus un ES lietotājus⁸, iesaistītās puses ļoti rūpīgi uzmana Komisijas izmeklēšanu aspektus. Komisijai ir jāievēro visas šīs prasības, lai nodrošinātu, ka pasākumus ir iespējams aizstāvēt gadījumā, ja tie tiktu pārsūdzēti tiesās. Tomēr Komisijai ir jāņem vērā arī slogs, ko iesaistītajām pusēm rada izmeklēšanas, lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem, kuri saskārušies ar negodīgu tirdzniecības praksi, nezūd motivācija iesniegt sūdzības.

19

Lai tirdzniecības aizsardzība funkcionētu efektīvi, ES ražošanas nozarēm ir jābūt informētām par pieejamajiem instrumentiem un jāspēj piekļūt norādījumiem, lai tās Komisijai izskatīšanai varētu iesniegt pietiekami kvalitatīvas sūdzības.

20

Tāpēc mēs novērtējām, vai

1. Komisija ievēroja procedūras un termiņus;
2. uzklausīšanas amatpersona nodrošināja iesaistīto pušu tiesības;
3. Komisija nodrošināja vienlīdzīgu attieksmi un dažādo pušu piekļuvi informācijai;
4. Komisija atbilstīgi risināja administratīvā sloga jautājumu un nodrošināja pietiekamu tvērumu.

TAI izmeklēšanās Komisija pienācīgi ievēro procedūras

21

Iesaistītās puses izskata Komisijas izmeklēšanu aspektus divos līmeņos. Pirmkārt, puses iesaistās izmeklēšanās, proti, jebkurā posmā ir iespējami rakstiski komentāri un uzklausīšanas ar TRADE ĢD, un puses var pieprasīt uzklausīšanas amatpersonas un Eiropas Ombuda iejaukšanos. Otrkārt, pēc izmeklēšanām puses var uzsākt tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā vai PTO (sk. 4. attēlu).

22

Lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu, TRADE ĢD izmanto plānošanas sistēmu, kas ietver visus procedūras posmus un termiņus, un lietas izskatītājiem attiecīgā gadījumā nosūta atgādinājumus. Tomēr šo sistēmu sistemātiski neizmanto kā pārvaldības rīku, lai sekotu lietu izskatīšanas virzībai. TRADE ĢD paļaujas uz darbiniekiem, kas veic savas pārbaudes (tostarp, iekļaujoties termiņos), taču mēs konstatējām, ka neatbilstības risks ir zems.

23

Turklāt TRADE ĢD saviem darbiniekiem nodrošina plašu vadlīniju un instrumentu kopumu, kas ir pieejams vairākās vietās. Tā kā 2017. un 2018. gadā tika ieviestas regulatīvas izmaiņas (sk. 12. un 13. punktu), bet arī tādēļ, ka darbiniekiem ir nepieciešams piekļūt norādījumiem par iepriekšējiem noteikumiem un procedūrām (piemēram, lai īstenotu tiesas lietas, uz kurām attiecas vecie noteikumi), vecās vadlīnijas tiek glabātas kopā ar atjauninātajām. Mēs konstatējām, ka daži atjauninājumi tika ieviesti vairākus gadus pēc tam, kad tika izdarītas regulatīvās izmaiņas (TRADE ĢD vairākus dokumentus atjaunināja 2019. gada laikā). Lai gan tas nepalīdz darbiniekiem izmantot vadlīnijas, mēs nepamanījām nekādu ietekmi uz atsevišķām lietām. Mūsu veiktā lietu izpēte parādīja, ka Komisija labi ievēro procedūras un termiņus.

Uzklausīšanas amatpersona nodrošina pušu procesuālo tiesību ievērošanu

24

Neatkarīga uzklausīšanas amatpersona sniedz papildu nodrošinājumu attiecībā uz pušu procesuālajām tiesībām. Ja ar uzklausīšanas amatpersonu sazinās ieinteresētā puse, šī amatpersona parasti organizē uzklausīšanu ar šo pusi un TRADE ĢD.

25

Uzklausīšanas amatpersonu ieceļ Komisijas priekšsēdētājs, un administratīvā nolūkā šī amatpersona ir saistīta ar tirdzniecības komisāru. Pārējie divi darbinieki, kurus izraugās uzklausīšanas amatpersona, ir administratīvi saistīti ar TRADE ĢD, bet ne tieši ar direktorātu, kas risina TAI jautājumus. Mūsu paveiktais revīzijas darbs apliecināja, ka šī sasaiste neietekmē uzklausīšanas amatpersonas funkcionālo neatkarību. Šī amatpersona neatkarīgi pieņem lēmumus par uzklausīšanām un izdod paziņojumus atsevišķās lietās, un TRADE ĢD un tirdzniecības komisārs neveic nekādas pārbaudes un nesniedz nekādus apstiprinājumus.

26

Mūsu darbs parādīja, ka četros gadījumos no desmit izlasē iekļautajām lietām puses bez jebkādām grūtībām panāca šīs amatpersonas iejaukšanos. Mēs konstatējām, ka uzklausīšanas amatpersona pienācīgi izanalizēja pušu problēmjautājumus un attiecīgi pamatoja savus secinājumus, tādējādi nodrošinot pušu tiesību ievērošanu TAI izmeklēšanās.

Lai gan attieksme pret pusēm ir vienlīdzīga, netiek pienācīgi dokumentēti konfidencialitātes novērtējumi

27

Visām izmeklēšanas pusēm ir vienādas procesuālās tiesības, un TRADE ĢD nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret šīm pusēm. Kad puse iesniedz informāciju TRADE ĢD, tai ir jāatzīmē informācija, ko tā uzskata par konfidenciālu. Konfidenciāla informācija nedrīkst būt pieejama pārējām izmeklēšanas pusēm, piemēram, konkurences apsvērumu dēļ. Tomēr pusei ir pārējām pusēm jānodrošina pietiekami kvalitatīva nekonfidenciāla redakcija (kurā sensitīvā informācija ir rezumēta, izdzēsta utt.).

28

Mūsu revīzijas darbs apliecināja, ka TRADE ĢD patiešām nodrošina pusēm vienādu piekļuvi nekonfidenciālai informācijai un vienādas tiesības tikt uzklausītām. Revīzijā neatklājās nekādas problēmas saistībā ar vienlīdzīgu attieksmi, un par to neliecina arī sūdzības uzklausīšanas amatpersonai, Ombudam vai Eiropas Savienības Tiesai.

29

Šajā saistībā par labu praksi liecina tas, ka TRADE ĢD TRON elektroniskajā platformā kopīgo dokumentus ar ieinteresētajām personām. Šis risinājums nozīmē, ka pusēm ir tieša piekļuve nekonfidenciālām datnēm un ka tās saņem automātiskus paziņojumus, kad ir pieejami jauni dokumenti. Tāpat labu praksi apliecina tas, ka informāciju, uz kuru balstās TRADE ĢD lēmumi, puses saņem automātiski, nevis pēc pieprasījuma.

30

Konfidencialitātes prasība nozīmē, ka daudzos gadījumos pusēm atklātā informācija nedrīkst ietvert tik detalizētus pārējo pušu datus, lai tās varētu pārbaudīt ikvienu dempinga, subsīdijas vai kaitējuma aprēķinu posmu. Piemēram, sūdzības iesniedzējs parasti varētu pārbaudīt kaitējuma aprēķinu (jo tas balstās uz iesniedzēja paša ražošanas nozares datiem), bet ne visus dempinga aprēķina (kas balstās uz eksportētāja datiem) aspektus.

31

TRADE ĢD pieņem lēmumu par to, vai piešķirt konfidencialitātes statusu vai nē. Saskaņā ar iekšējām vadlīnijām⁹ konfidencialitātes statuss ir piešķirams tikai gadījumos, kad to iesniegtajai informācijai puses pieprasa ar “atbilstīgu pamatojumu”. Tāpat tam būtu jānovērtē, vai nekonfidenciālā redakcija ir pietiekami kvalitatīva. Šis novērtējums ļauj TRADE ĢD panākt līdzsvaru starp juridiskajām konfidencialitātes un pārredzamības prasībām.

32

Lai gan TRADE ĢD mūs informēja, ka tiek veikti konfidencialitātes novērtējumi, mēs konstatējām, ka tie netiek sistemātiski dokumentēti (mūsu izlasē mēs atradām vienu rūpīga novērtējuma pozitīvu piemēru). Tādēļ mēs nevarējām apstiprināt ne šo apgalvojumu, ne arī šo pārbaužu dziļumu. Turklāt TRADE ĢD lielā mērā paļaujas uz to, ka puses iesniegs sūdzību, ja nekonfidenciālā redakcija nebūs pietiekami kvalitatīva. Lai gan puses laika gaitā var piekļūt papildu informācijai pēc sūdzības iesniegšanas, šāds procedūras veids var radīt kavējumus (sk. 3. izcēlumu).

Juridiskās prasības pamato smago administratīvo slogu, taču Komisija sevišķi necenšas popularizēt TAI

33

Tirdzniecības aizsardzības instrumentus visbiežāk izmanto nedaudzas rūpniecības nozares: 50 % no pasākumiem, kas bija ieviesti 2018. gada beigās, attiecās uz metālu un metāla ražojumiem un 16 % — uz ķīmiskajām vielām (sk. 5. attēlu). Attiecīgie ražojumi parasti ir rūpnieciski (nevis patēriņa) ražojumi, izņemot velosipēdus, kas ir vērā ņemams izņēmums. Lai TAI strādātu visas Eiropas ekonomikas labā, liela nozīme ir sekmēšanai un popularizēšanai.

34

Sūdzību iesniedzējiem sūdzības izskatīšanas posmā ir jānodrošina visi vajadzīgie pierādījumi, tostarp cenas eksportam no attiecīgās valsts. Tas nozīmē, ka sūdzību iesniedzēji var tajās iekļaut vairāk nekā 100 pielikumus. Ņemot vērā vajadzīgās informācijas apjomu un to, ka lielākajai daļai pušu ir jānolīgst advokāts, sūdzības iesniegšanas izmaksas var būt ļoti lielas. Lai gan uzņēmumiem un asociācijām, it sevišķi nepieredzējušiem TAI lietotājiem un sadrumstalotām ražošanas nozarēm, ir grūti apkopot daļu no pieprasītās informācijas, mūsu revīzijas darbs parādīja, ka TRADE ĢD šī informācija ir vajadzīga.

35

Neraugoties uz šo novērtējumu un apzinoties TAI sūdzību juridiskās prasības, mēs norādām, ka TRADE ĢD vēl nav izskatījis iespēju kaut vai nedaudz samazināt administratīvo slogu. Piemēram, Komisija nav detalizēti salīdzinājusi ES pieprasīto informāciju ar citu valstu informācijas prasībām.

36

Lai palīdzētu uzņēmumiem un ražošanas nozaru apvienībām iesniegt sūdzības, TRADE ĢD ir savā tīmekļa vietnē publicējis vairākus informatīvus dokumentus, tostarp anketu veidnes (norādot informāciju, kas pusēm ir jādara pieejama TRADE ĢD) un sūdzības iesniedzēja rokasgrāmatu. Pieejamie norādījumi kopumā ir racionāli un skaidri. Lai gan mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) izmanto TAI samērā neregulāri, mēs konstatējām, ka TRADE ĢD īstenoja īpašus centienus, lai tiem palīdzētu, piemēram, sniedzot papildu vispārējus norādījumus atsevišķu izmeklēšanu gaitā. Tomēr MVU sniegtais atbalsts ir ļoti ierobežots un neatbilst mērķiem, kurus Komisija minēja 2018. gadā, kad tika modernizētas pamatregulas (sk. 1. tabulu).

37

Lai gan TRADE ĢD atvieglo procedūru īstenošanu iesaistītajām pusēm, tas ļoti maz dara, lai paplašinātu auditoriju un vairotu ES ražošanas nozaru informētību un TAI izmantošanu to darbībā. Tādas nozares kā tērauda un ķīmisko vielu nozare ir labi informētas par TAI (sk. 33. punktu), taču pārējās nozares par tiem zina daudz mazāk. Tas nozīmē, ka ražošanas nozares, kas saskaras ar negodīgu tirdzniecību, iespējams, nepieteiksies uz aizsardzības pasākumiem un nesaņems tos. Lai gan pastāv forumi, kuros uzņēmumi un ražošanas nozaru asociācijas var sazināties ar TRADE ĢD, it sevišķi lai saņemtu informāciju par ES finansējuma iespējām, Komisija neizmanto šos forumus, lai vairotu informētību par TAI. Piemēri ietver GROW ĢD tīmekļa vietni par starptautiskajām darbībām uzņēmējdarbībai un MVU un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla tīmekļa vietni¹².

Pasākumi ir pienācīgi pamatoti, taču dažus Savienības interešu pārbaudes aspektus ir iespējams uzlabot

38

TAI pašreizējais lēmumu pieņemšanas process (sk. 09. punktu) nozīmē, ka Komisijai ir izšķirošā balss jautājumā par nodokļu piemērošanu. Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam pārsūdzības komitejai tika iesniegtas tikai divas lietas; nevienā no šīm lietām komiteja nepanāca kvalificētu balsu vairākumu par negatīvu atzinumu, tādēļ Komisijas priekšlikums palika spēkā.

39

Ņemot vērā ekonomisko ietekmi un Komisijas pilnvaras, tostarp tās novērtējumu par Savienības interesēm (sk. 05. punktu), Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka tās secinājumi TAI procedūru ietvaros ir saprotami. Šī prasība ir noteikta tiesību aktos. It sevišķi ieinteresētajām personām būtu jāspēj pārbaudīt Komisijas lēmumus. Tādēļ mēs izmantojām savu izlasi, lai novērtētu, vai Komisija

1. pienācīgi pamato savus lēmumus un aprēķinus;
2. pirms sava lēmuma pieņemšanas veic rūpīgu analīzi.

Komisijas secinājumu pamatojums izmeklēšanās bija atbilstīgs

40

Mēs pārbaudījām Komisijas pamatojumus gan lēmumam piemērot tirdzniecības aizsardzības pasākumu, gan lēmumam uzsākt izmeklēšanu pēc sūdzības saņemšanas. Mūsu novērtējums neskar nevienu Eiropas Savienības Tiesas vai citu tiesu iestāžu spriedumu.

41

Mēs konstatējām, ka īstenošanas lēmumu secinājumi mūsu izlasē bija pienācīgi pamatoti. Tie atbilda pušu apsvērumiem un ietvēra atsauces uz svarīgiem lēmumiem iepriekšējās lietās un uz judikatūru. Turklāt regulās ir noteikta aprēķinu detalizēta analīze un metodika. Lai gan konfidencialitātes jautājumi reizēm neļauj atspoguļot aprēķinu tik detalizēti, lai ārēja puse spētu to pārbaudīt (sk. 30. punktu), Komisijas loģika vienmēr bija skaidra. Mūsu izlasē mēs atklājām dažus sevišķi labus pamatojumu piemērus, bet arī dažas nepilnības (sk. 4. izcēlumu). Tomēr šādas nepilnības nemaina mūsu vispārējo novērtējumu, ka Komisijas pamatojumi bija atbilstīgi.

42

Visās mūsu izlases lietās mēs konstatējām, ka Komisija pienācīgi pamatoja savus lēmumus uzsākt izmeklēšanu. Arī sūdzību iesniedzēji izpildīja pamatregulās noteiktos kritērijus.

43

Pamatregulas paredz, ka Komisija “pārbauda sūdzībā sniegto pierādījumu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pietiek pierādījumu izmeklēšanas uzsākšanai”¹³. Mūsu izskatītajās lietās mēs konstatējām, ka TRADE ĢD patiešām pārbaudīja šos aspektus un iekšējos pierakstos dokumentēja savus konstatējumus. Tomēr iekšējie pieraksti nepaskaidro, kā tika novērtēti pierādījumi katrā no gadījumiem, piemēram, vai sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija tika pārbaudīta, to salīdzinot ar citu informāciju (piemēram, Komisijas datubāzēm).

44

Komisija 2016.–2018. gadā noraidīja tikai vienu oficiāli iesniegtu sūdzību. Tajā pašā laikposmā četri sūdzību iesniedzēji atsauca savas sūdzības, pirms Komisijai bija jāpieņem galīgais lēmums. Mazo skaitu atsaukumu un noraidījumu nosaka rūpīgais (lai gan tas ir neoficiāls) atbalsta un pārbaudes process, kas ietver apspriešanās pirms sūdzības oficiālās iesniegšanas. Šis process ļauj pusēm sagatavot spēcīgāku lietu, tādējādi palielinot iespēju, ka TRADE ĢD uzsāks izmeklēšanu. Tomēr TRADE ĢD konsultācijas var atturēt pusi no oficiāla pieteikuma iesniegšanas.

45

Šim risinājumam ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme (sk. 6. attēlu). Lai gan neformālo konsultāciju pamatā ir regulu kritēriji attiecībā uz dempingu, subsīdiju, kaitējumu un cēloņsakarību, kā arī iekšējās politikas piezīmes, šīs konsultācijas nav pārredzamas, un nav ierakstu par TRADE ĢD sniegtajām konsultācijām pusēm, kā arī šajā saistībā nav nekādu konkrētu vadlīniju. Tomēr konsultācijas nodrošina ievērojamu efektivitātes pieaugumu gan TRADE ĢD, gan sūdzību iesniedzējiem.

Tirdzniecības aizsardzības pasākumu pamatā esošā analīze ir laba, bet attiecībā uz dažiem Savienības interešu pārbaudes aspektiem to varētu vēl uzlabot

46

Pārskatot izlasē iekļautās lietas, mēs atklājām, ka Komisijas aprēķini un analīze, kas ir pamatā pasākumiem, ir labi pamatoti. Dažos gadījumos Komisija vēl vairāk paplašināja savu analīzi, lai nodrošinātu, ka aprēķini patiešām atspoguļo tirgus realitāti (sk. 5. izcēlumu). Veicot analīzi, tiek ievērota detalizēta metodika, ko izstrādājis TRADE ĢD, un mēs neatklājām secinājumu piemērus, kas būtu pretrunā ES vai PTO judikatūrai. Komisija ir ieviesusi organizatoriskos nosacījumus, lai nodrošinātu, ka tās praksē pilnībā tiek ņemta vērā ES un starptautiskā judikatūra un ka šī prakse tiek konsekventi piemērota visās lietās.

47

Lai gan izmeklēšanas notiek saskaņā ar juridiskajām prasībām un Komisijas metodiku, ir iespējami uzlabojumi attiecībā uz būtisku konkurences aspektu aplūkošanu Savienības interešu pārbaudē. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā jebkāda pasākuma potenciālo ekonomisko ietekmi.

48

Tā kā Savienības interešu pārbaudē tiek izvērtēta tirdzniecības aizsardzības pasākumu iespējamā ietekme uz ES importētājiem, lietotājiem un patērētājiem, TRADE ĢD būtu cita starpā jānovērtē, vai iespējamiem pasākumiem varētu būt neproporcionālas sekas. To rezultātā var palielināties tādi riski konkurencei kā, piemēram, piegādes ķēžu pārrāvumi. Tas varētu attiekties, piemēram, uz gadījumiem, ja ražojumam, kam ir piemēroti pasākumi, ir divu veidu lietotāji:

• lietotāji, kas ir vertikāli integrēti grupā, kuras ražojumam ir piemēroti pasākumi;
• neatkarīgi, neintegrēti lietotāji, kam nav piekļuves ražošanas pamatkomponentam (ražojumam, kuram ir piemēroti pasākumi) savā uzņēmumu grupā, tādēļ tie ir atkarīgi no piegādēm, kuras nodrošina ražojošā nozare.

Tādējādi neatkarīgi lietotāji var nonākt situācijā, kurā tiem ir grūti iegūt izejmateriālus vai ir jāatrod jauni piegādātāji citās trešās valstīs.

49

Attiecībā uz konkurences aspektiem mēs konstatējām, ka TRADE ĢD savu analīzi balsta uz pušu sniegto informāciju. Atsevišķos gadījumos, kurus revidējām, mēs konstatējām, ka daži pušu argumenti (piemēram, bažas par piegādes sarežģījumiem) tika noraidīti, nesniedzot detalizētu pamatojumu. Komisija savu analīzi koncentrēja uz situāciju izmeklēšanas laikā un pirms tam. Lai gan lielākajā daļā mūsu revidēto lietu tika minēti Savienības interešu pārbaudes nākotnes aspekti, to analīze neietvēra detalizētu izvērtējumu par i) pasākumu ietekmi uz konkrēto importu, ii) potenciālo ietekmi uz tādām piegādes ķēdēm kā importa pieejamība no citām trešām valstīm.

50

Mēs konstatējām, ka Savienības interešu pārbaude vienmēr tika veikta un minēta īstenošanas lēmumos. Kopš 2012. gada sākuma nav pabeigta neviena izmeklēšana ar pasākumiem tikai Savienības interešu novērtējuma dēļ. Tomēr divos gadījumos tam tiešām bija ietekme uz pasākumu veidu vai ilgumu.

Komisija pilnībā neizmanto uzraudzības un turpmāko pasākumu instrumentu potenciālu

51

Jebkādi piemērotie pasākumi ir efektīvi tikai tad, ja galu galā tiek iekasēti nodokļi tik ilgi, cik ilgi turpinās negodīgā tirdzniecības rīcība, un ja tiek ievēroti konkrētie paredzētie nosacījumi (piemēram, minimālā cena vai daudzumu kvota). Pretējā gadījumā nenotiks vēršanās pret negodīgu tirdzniecības rīcību, un ES ražošanas nozares joprojām būs neaizsargātas.

52

Par nodokļu iekasēšanu atbild valstu muitas dienesti. Lai iekasēšana būtu efektīva, būtiski ir precīzi aprakstīt ražojumu, uz kuru attiecas pasākumi. Nodokļu uzraudzībā un efektīvā iekasēšanā ir iesaistīti arī citi Komisijas departamenti (TAXUD ĢD, BUDG ĢD). Tomēr TRADE ĢD rīcībā ir arī vairāki instrumenti, lai atbalstītu pasākumu efektīvu īstenošanu.

53

Tādēļ mēs novērtējām, vai Komisija

1. atbilstīgi izstrādā pasākumus, it sevišķi ražojumu aprakstus, lai atvieglotu iekasēšanu;
2. efektīvi izmanto savus uzraudzības un turpmāko pasākumu instrumentus;
3. atbilstīgi ziņo par savām darbībām TAI jomā, arī par to ietekmi.

Komisija centās risināt TAI nodokļu iekasēšanas problēmas

54

TAI nodokļu iekasēšana muitas dienestiem var būt sarežģīta, jo ir saistīta ar diviem tiesiskajiem regulējumiem: viens reglamentē tirdzniecības politiku (it sevišķi Komisijas regulas, kas konkrētiem ražojumiem piemēro muitas nodokļus), un otrs reglamentē muitas politiku (it sevišķi Savienības Muitas kodekss, tostarp kombinētās nomenklatūras [KN] kodi).

55

Komisijas regulas, kas piemēro TAI nodokļus, ietver attiecīgo ražojumu detalizētus aprakstus. Tas palīdz valstu muitas dienestiem, kas parasti paļaujas uz KN kodiem, importa posmā atpazīt ražojumus, uz kuriem attiecas nodokļi. TRADE ĢD sadarbojas ar TAXUD ĢD, lai nodrošinātu, ka šie apraksti muitas dienestiem ir skaidri un nepārprotami. Tā tas bija visās mūsu izskatītajās lietās, izņemot vienu gadījumu, kurā Komisijas īstenošanas regulas nosaukums un ražojuma apraksts radīja neskaidrības muitas dienestiem (sk. 6. izcēlumu), tāpēc muitas dienesti Komisijai lūdza paskaidrojumu.

56

KN kodi var ietvert arī plašāku ražojumu kategoriju, nekā paredz paši TAI pasākumi. Tādos gadījumos Komisija izveido īpašus un garākus kodus ražojumiem, kam piemēro TAI pasākumus (tā sauktos “Taric” kodus).

57

Tā kā TAI nodokļi ietekmē apgrozījumu un peļņu, attiecīgie uzņēmumi ir motivēti tos apiet. Tas var notikt, piemēram, nepatiesi deklarējot, ka preču izcelsme ir no citas valsts, kurai netiek piemēroti TAI nodokļi. Ja Komisija uzzina par šādu praksi un var to pierādīt, tā var paplašināt nodokļu piemērošanu, ietverot ražojumus no šādām valstīm, lai nodrošinātu, ka ES ražošanas nozare saņem pienācīgu aizsardzību. Šādos gadījumos Komisija ir izmantojusi terminu “nosūtīts no”. Dažos gadījumos dalībvalstu muitas dienestiem bija grūti īstenot tiesību aktus, izmantojot šo terminu, jo tam nav vienotas definīcijas un tiesību aktos muitas jomā tas nav ietverts. Lai gan Komisija ir sniegusi vairākus skaidrojumus, dažiem valstu muitas dienestiem šis problēmjautājums joprojām nav skaidrs.

Pasākumi tiek uzraudzīti rūpīgi, taču šī uzraudzība lielākoties tiek attiecināta uz juridiskiem pienākumiem un darbībām netiek noteiktas prioritātes

58

Lai nodrošinātu, ka TAI pasākumi tiek pienācīgi īstenoti un ir efektīvi, Komisija var izmantot dažādus uzraudzības un turpmāko pasākumu instrumentus (sk. 7. attēlu). Saskaņā ar tiesību aktiem Komisijai ir

• jāuzrauga saistības. Tās ir to uzņēmumu brīvprātīgas saistības, kuri eksportē produktus, uz ko attiecas tirdzniecības aizsardzības instrumentu maksājumi Eiropas Savienībai; un šīs saistības ir apstiprinājusi Komisija. saistības aizstāj antidempinga un antisubsidēšanas nodokļus ar minimālo importa cenu, t. i., importētājs apņemas pārdot par cenu, kas nav zemāka par atrunāto minimālo cenu;
• jāveic turpmākie pasākumi attiecībā uz uzraudzības klauzulām, ja tādas ir iekļautas regulās, ar kurām konkrētiem ražojumiem piemēro tirdzniecības aizsardzības pasākumus; šie pasākumi ir izstrādāti tā, lai pēc iespējas samazinātu apiešanas risku gadījumos, kuros būtiski atšķiras dažādu eksportētāju nodokļa likmes.

Komisijai ir rīcības brīvība attiecībā uz pārējo uzraudzības darbību tvērumu.

59

Lielāko daļu savu ierobežoto uzraudzības resursu (2,5 pilnslodzes ekvivalentus) Komisija izmanto saistību jomai. Mēs konstatējām, ka Komisija pienācīgi pārbauda saistību ievērošanu, izmantojot i) dokumentu pārbaudes, lai pārliecinātos par dokumentāro atbilstību, un ii) eksportējošo uzņēmumu telpu pārbaudes, lai pārliecinātos par fizisko atbilstību, jo minimālās importa cenas neievērošanu ir grūti pārbaudīt citā veidā.

60

Komisija dokumentu pārbaudes galvenokārt veic, izmantojot eksportētāju iesniegtos ceturkšņa ierakstus. Mūsu izlasē šīs pārbaudes bija pabeigtas. Dažos gadījumos Komisija izskata papildu pierādījumus (piemēram, ja tie ir saņemti no ražošanas nozaru asociācijām), ja saistībās ir iekļauts arī ražojumu importa gada līmenis. Pārbaudes apmeklējumi bija detalizēti aprakstīti, un pamatā esošā analīze bija rūpīga un labi dokumentēta. Lai gan laikā, kamēr pasākumi ir spēkā, Komisija cenšas apmeklēt visus uzņēmumus, kuriem ir saistības, tai to neizdevās izdarīt divos pašos jaunākajos gadījumos. Apmeklējumu faktiskā regularitāte bija atkarīga no resursiem, un Komisija nepiemēroja nekādus konkrētus kritērijus un neveica strukturētu riska analīzi, lai izlemtu par to, kurus uzņēmumus apmeklēt.

61

Komisija, ņemot vērā uzraudzības rezultātus, var atsaukt saistības. Šādi tā rīkojās vairāk nekā 20 uzņēmumu gadījumā divās nesen izskatītās lietās ar saistībām. Mēs pārbaudījām šādu lietu izlasi un konstatējām, ka šie lēmumi bija pienācīgi pamatoti. Saistību atsaukšanai nav atpakaļejoša spēka. Tādēļ teorētiski preču iepriekšēja pārdošana pretrunā saistībām paliktu nesodīta. Ņemot vērā neatbilstības lietu pieaugošo skaitu un nepieciešamību tās efektīvi sodīt, Komisija 2016. gadā sāka piemērot praksi, kas paredz anulēt rēķinus, kuri ir tieši saistīti ar saistību pārkāpumiem. Rēķinus, kas attiecas uz attiecīgo laikposmu, var anulēt pat pēc pasākumu termiņa beigām.

62

Tas parāda, ka Komisija ir proaktīvi centusies nodrošināt pasākumu efektivitāti. Tomēr muitas dienestiem joprojām ir sarežģīti ar atpakaļejošu datumu iekasēt nodokļus, kas izriet no šādu rēķinu anulēšanas, jo uz saistībām neattiecas garantijas¹⁴ un muitas parādiem var būt termiņa ierobežojums. Četras no 12 lietām, kurās Komisija piemēroja šādu “anulēšanu”, tika apstrīdētas Eiropas Savienības Tiesā.

63

Ņemot vērā ļoti lielo darba apjomu, kas jāveic saistību uzraudzībā, pēdējos gados Komisija pārējo uzraudzības veidu īstenošanā ir strādājusi mazāk (sk. 8. attēlu). Šo darbību ietvaros netika veikta sistemātiska analīze, lai apzinātu riskantākās lietas, kas ir sevišķi svarīgi ierobežotu resursu gadījumos. Attiecībā uz īpašām uzraudzības klauzulām (sk. 58. punktu) Komisija paredzēja detalizētus noteikumus par to, kad piemērot šādas klauzulas/iekļaut tās regulā. Komisijas iekšējās vadlīnijās tika uzsvērts, ka darbiniekiem ir stingri un konsekventi jāpiemēro īpašās uzraudzības klauzulas izmantošanas nosacījumi. Mēs secinājām, ka cilvēkresursu ierobežojumi paredz risku, ka uzraudzības darbību tvērums tiks samazināts to dēļ, nevis tādēļ, ka pastāv zems neatbilstības risks.

64

Pēc uzraudzības darbību īstenošanas vai reaģējot uz muitas dienestu vai citu avotu iesniegtiem brīdinājumiem, Komisija kā turpmākos pasākumus izdod riska informācijas veidlapas. Šīs veidlapas nosūta muitas dienestiem, lai tos informētu par konkrētiem riskiem (piemēram, par to, ka konkrēts uzņēmums pārdod par cenu, kas ir zemāka par minimālo importa cenu, vai par pārkraušanu). Muitas dienestiem būtu šī informācija jāiekļauj savos riska novērtējumos un rūpīgāk jāizskata šie jautājumi muitas kontroles veikšanas laikā. Mēs konstatējām, ka Komisija labi un bieži izmanto šo instrumentu.

65

Saskaņā ar AS un AD izmeklēšanu pamatregulām Komisija ir pilnvarota uzsākt pati savas izmeklēšanas (“ex officio”). Parasti tas notiek gadījumos, kad atklājas, ka pasākumi nav efektīvi (piemēram, apiešanas dēļ), vai kad Komisija sākotnējās izmeklēšanas laikā uzzina par jauniem aspektiem (piemēram, jaunām subsīdiju shēmām), bet nespēj tos ņemt vērā (piemēram, tādēļ, ka shēmas tika piemērotas pēc izmeklēšanas laikposma). Šādos gadījumos Komisija, iespējams, ir labākā pozīcijā nekā ražošanas nozare, lai iegūtu pierādījumus, vai arī ražošanas nozare, iespējams, nevēlas iesniegt sūdzību, jo baidās no represijām.

66

Lietas uzsākšanas ex officio juridiskās prasības ir tādas pašas kā pārējo lietu gadījumā, kuras uzsāk pēc ražošanas nozares pieprasījuma. Mēs izskatījām trīs ex officio lietas un atklājām, ka tās atbilda pamatregulu vispārējām prasībām.

67

Komisija nekad nav uzsākusi ex officio izmeklēšanas (AD vai AS) par ražojumiem, kuriem iepriekš nebija piemēroti pasākumi, lai gan īpašos apstākļos pamatregulas to atļauj. Turklāt 2018. gadā veiktā modernizācija pastiprināja ex officio izmeklēšanu iespēju gadījumos, kad uzņēmumi baidās no represijām. Neraugoties uz minēto, Komisija nav noteikusi, kādi ir īpašie apstākļi, kuros būtu jāuzsāk ex officio iejaukšanās.

68

Tā kā Komisija nav ieviesusi sistemātisku tirgus uzraudzību (sk. 7. attēlu) – pat ne teorētiski –, tā nevarētu proaktīvi konstatēt iespējami negodīgu tirdzniecības rīcību jaunās nozarēs. Praksē tas nozīmē, ka ex officio izmeklēšanas tiek attiecinātas tikai uz starpposma vai apiešanas novēršanas pārskatīšanām (sk. 07. punktu).

Komisijas ziņojumos uzmanība ir koncentrēta uz darbībām, nevis uz ietekmi

69

Komisija par saviem rezultātiem tirdzniecības aizsardzības instrumentu piemērošanā ziņo dažādos veidos. Tie ietver ar lietām saistītās informācijas un nozaru un statistikas faktu lapu publicēšanu Komisijas tīmekļa vietnē un TRADE ĢD gada darbības pārskatā, kā arī īpašu gada ziņojumu, kas Komisijai saskaņā ar pamatregulām ir jānosūta Parlamentam un Padomei. Pēdējos gados Komisija ir uzlabojusi gada ziņojuma savlaicīgumu (2018. gada ziņojumu tā publicēja 2019. gada martā) un ir ietvērusi visus pamatregulā noteiktos elementus.

70

Gada ziņojumā ir sniegts labs un objektīvs pārskats par to, ko Komisija dara TAI jomā un cik sekmīgi tai ir izdevies šos pasākumus aizstāvēt tiesā. Tādējādi ziņojums atbilst regulu prasībām, bet ietver tikai ierobežotu kvalitatīvu analīzi par novēroto tendenču pamatcēloņiem (piemēram, par TAI pasākumu izmantošanu trešās valstīs vai instrumentu pieejamību MVU). Tāpat ziņojumā ir maz informācijas par darbību efektivitāti un ietekmi, it sevišķi saistībā ar izaugsmi un darbvietām.

71

TRADE ĢD, tāpat kā pārējiem Komisijas ĢD, bija savi 2016.–2020. gada stratēģiskie mērķi jāsaskaņo ar Komisijas vispārējiem politikas mērķiem. Savā 2016.–2020. gada stratēģiskajā plānā tas norādīja, ka visai tirdzniecības aizsardzības politikai būtu jāsekmē Komisijas vispārējais mērķis veicināt izaugsmi un darbvietas.

72

Tomēr TRADE ĢD nesniedz skaidru un vispusīgu priekšstatu par TAI ietekmi uz izaugsmi un darbvietām, jo tas šajā saistībā ir veicis tikai ierobežotus novērtējumus. Konkrētu pasākumu izvērtējumi zināmā mērā tiek integrēti izmeklēšanās, izmantojot pārskatīšanas procedūras (tostarp starpposma pārskatīšanu), kuras apstākļu maiņas gadījumā var pieprasīt jebkurā laikā. Pirms noteikumu modernizēšanas (sk. 13. punktu) Komisija arī novērtēja iespējamo ietekmi uz nodarbinātību atkarībā no izvēlētā likumdošanas varianta. Tomēr tas bija vienreizējs pasākums. Komisija arī izstrādāja daļējas aplēses par ietekmi uz darbvietu radīšanu konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda vai elektrisko velosipēdu nozarē) un dažus no secinājumiem iekļāva savos gada ziņojumos (piemēram, 2018. gadā). Tomēr šie daļējie vai vienreizējie pasākumi nevar pilnībā aizstāt regulāru novērtējumu par politikas ekonomisko ietekmi kopumā.

73

Pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju un intervijām ar ieinteresētajām personām, mēs konstatējām, ka tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (TAI) bijusi kombinēta ietekme uz ES ražošanas nozaru ekonomisko stāvokli līdzās piegādes ķēdēm (sk. 9. attēlu).

• Nepārprotami pozitīvi TAI ietekmēja elektrisko velosipēdu nozari. Bez pasākumiem ražošana Eiropā, visticamāk, būtu apstājusies. Turklāt TAI pasākumi attiecībā uz parastajiem velosipēdiem un to daļām ir bijuši ļoti svarīgi, lai ES velosipēdu ražotāji spētu ieguldīt elektrisko velosipēdu ražošanā un tās attīstīšanā¹⁵.
• TAI sniedza ievērojamu atbalstu tērauda nozarei. Uz vairākiem ražojumiem attiecinātie TAI ir izglābuši ievērojamu daļu ES tērauda nozares, un ir būtiski samazinājies imports no valstīm, kuras ir instrumentu adresāti¹⁶. Tomēr imports no citām trešām valstīm ir aizstājis lielāko daļu samazinājuma. Mēs arī atklājām negatīvas sekas konkrētos tirgus segmentos, kuros radies piegādes trūkums. Turklāt uz kādu tērauda ražojumu attiecinātie TAI pasākumi noveda pie cita tērauda ražojuma lielāka eksporta apjoma no Ķīnas.
• Ļoti ierobežota bijusi ietekme uz saules enerģijas paneļu ražošanas nozari. Lai gan pasākumi attiecībā uz saules enerģijas paneļiem un elementiem ir spēkā vairākus gadus, ES nozarē pēdējos gados ir notikuši bankroti un vērojams liels samazinājums. Savukārt ES saules enerģijas iekārtu uzstādīšanas nozarē vērojama ļoti pozitīva tendence, un tā iegūst no importa no Ķīnas (kuram šobrīd nav piemēroti pasākumi)¹⁷. Papildus tirdzniecības aizsardzības pasākumiem visu saules enerģijas nozari stipri ietekmē politiskie lēmumi par vidi un klimata pārmaiņām.

74

Visbeidzot, vēlamies norādīt, ka, ja TRADE ĢD analītiski izskatītu datus par to, kādā apmērā tiek iekasēti nodokļi (t. i., finansiālo ietekmi), tas ne tikai uzsvērtu procesa nepilnības, bet arī palīdzētu uzlabot turpmāko lēmumu pieņemšanu (it sevišķi pasākumu izstrādes veidu). Šī iespēja pašlaik netiek izmantota, jo TRADE ĢD neanalizē datus par

• to, kādā mērā tiek iekasēti nodokļi un kādas ir saistītās problēmas;
• summām, kas tiek atgūtas pēc nederīgo rēķinu anulēšanas (sk. 61. un 62. punktu).

Komisija aktīvi piedalās globālajā tirdzniecībā, bet sistemātiski nenosaka, kuras darbības ir prioritāras

75

Dinamiskajā tirdzniecības jomā Komisijas rīcībā ir jābūt pietiekamiem instrumentiem un elastīgumam, lai efektīvi reaģētu uz globālajām problēmām. Šīs problēmas ietver pašreizējo krīzes situāciju Pasaules Tirdzniecības organizācijā (it sevišķi saistībā ar Apelācijas institūciju), Brexit un darba un vides standartu pieaugošo nozīmi ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā. Turklāt papildus tam, ka Komisija reaģē uz Eiropas ražošanas nozaru sūdzībām, tai var arī nākties aizsargāt tās ES ražošanas nozares, pret kurām trešās valstis uzsāk izmeklēšanas.

76

Tādēļ mēs novērtējām, vai TRADE ĢD

1. bija pietiekami cilvēkresursi;
2. atbilstīgi reaģēja uz trešo valstu pasākumiem pret ES ražošanas nozarēm;
3. pienācīgi reaģēja uz problēmām, kas attiecas uz TAI.

Tā kā darba slodze tika labi pārvaldīta, cilvēkresursu ierobežojumi neietekmēja izmeklēšanas

77

Pēdējos gados Komisija ir saskārusies ar vairākām jaunām vai lielākām problēmām TAI jomā. Starp tām bija vispārējas tehniskas norises (sarežģītāki ražojumi) un tirdzniecības modernizācija (sk. 13. punktu). Savukārt to darbinieku skaits, kas strādā ar TAI, ir par vairāk nekā 14 % mazāks nekā pirms desmit gadiem. Tas nozīmē būtiskus resursu ierobežojumus, ko TRADE ĢD ir minējis savos jaunākajos amata vietu pieprasījumos. Ņemot vērā Komisijas prioritātes, darbinieku skaita pieaugums TRADE ĢD direktorātā, kas ir tieši atbildīgs par TAI, 2016.–2018. gadā bija pavisam neliels (viena vai divas amata vietas gadā).

78

Resursu ierobežojumus daļēji kompensēja TRADE ĢD labā darba slodzes pārvaldības sistēma, un šie ierobežojumi neietekmēja izmeklēšanu kvalitāti un savlaicīgumu. Tomēr resursu ierobežojumi nozīmēja to, ka TRADE ĢD bija jāsamazina dažas no darbībām, piemēram, auditorijas paplašināšana un uzraudzība (sk. 37. un 63. punktu), un tas var būtiski ietekmēt tirdzniecības aizsardzības politikas vispārējo efektivitāti. Jānorāda arī, ka Komisija nevar piesaistīt papildu “rezerves” resursus gadījumā, ja sūdzību skaits negaidīti palielinās (piemēram, ja nozīmīgā trešā valstī mainās tirdzniecības prakse).

Komisija aizstāv Eiropas ražošanas nozaru intereses, bet sistemātiski nenosaka savu darbību prioritātes

79

Pēdējos gados starptautiskā tirdzniecība ne tuvu nav bijusi stabila. Tāpēc valstis ir biežāk izmantojušas TAI, arī pret ES (sk. 10. attēlu). Lielākā daļa šādu lietu (34 lietas 2018. gadā salīdzinājumā ar 18 lietām 2015. gadā) attiecas uz ASV, taču pēdējā laikā ir palielinājusies TAI lietu ģeogrāfiskā izplatība — instrumentus izmanto lielāks skaits valstu (piemēram, Kolumbija, Madagaskara un dažas Persijas līča valstis).

80

ES izmanto vairākus instrumentus, lai uzraudzītu šīs norises un reaģētu uz tām. Kopumā Komisija reģistrējas kā ieinteresētā puse un tad ir tieši iesaistīta konkrētās izmeklēšanās, ko uzsākušas trešās valstis. Tā var izvēlēties arī diplomātisku reaģēšanu un/vai izlemt iesniegt jautājumu PTO komitejai (sk. 11. attēlu).

81

Mēs novērojām, ka Komisija aktīvi izmanto tās rīcībā esošos instrumentus. Komisija arī pienācīgi informē attiecīgos ES partnerus par to, ka ir uzsāktas izmeklēšanas, un reģistrē lietas publiskā datubāzē, lai būtu iespējams uzraudzīt to statusu. Pēc tam plašāks statistiskais pārskats par trešo valstu pasākumiem tiek sniegts TAI gada ziņojumā, taču tur netiek skaidroti novēroto tendenču pamatcēloņi (sk. 70. punktu).

82

Īstenojot savas iejaukšanās gan trešo valstu izmeklēšanās, gan PTO komitejās, Komisija sniedza detalizētu tehnisko analīzi un pauda bažas par situāciju no vairākām perspektīvām. Tās ietvēra formālus aspektus (piemēram, tiesības uz informāciju un indeksu pareiza izmantošana) un ar lietas būtību saistītus aspektus (piemēram, iespējamo subsīdiju raksturs, kaitējuma aprēķins, kā arī cēloņsakarība starp kaitējumu un dempingu/subsīdijām). Vairākos gadījumos Komisijas iejaukšanās ir palīdzējusi kādai ES ražošanas nozarei sasniegt (sk. 2. tabulu) labvēlīgākus rezultātus

83

Lai gan ES aizsardzības darbības ir labas, tās būtiski atšķiras intensitātes (piemēram, iejaukšanos skaita) un tvēruma (piemēram, iejaukšanos posmu un izvirzīto argumentu veidu) ziņā atkarībā no lietas un pamatā esošajiem jautājumiem. Lēmumu par reaģēšanas (vai nereaģēšanas) konkrēto veidu un tvērumu pieņem katrā gadījumā atsevišķi, un Komisijai nav vadlīniju, kurās būtu paredzēti noteikumi vai kritēriji par tās prioritāšu noteikšanu. Tomēr šis aspekts ir būtisks, it sevišķi, ņemot vērā ierobežotos pieejamos resursus (tikai četri vai pieci pilnslodzes ekvivalenti ir piešķirti darbam ar trešo valstu lietām) un pieaugošo lietu skaitu. Komisija mūs informēja, ka, pieņemot lēmumu par iejaukšanās tvērumu, svarīgi (lai gan neformāli) kritēriji ir lietas ekonomiskais nozīmīgums un tās sistēmiskā dimensija.

ES cenšas risināt nākotnes problēmas

84

Papildus ierastajam darbam Pasaules Tirdzniecības organizācijas komitejās, kur Komisija aktīvi pārstāv ES dalībvalstis, tā nesen ir īstenojusi pasākumus, lai uzlabotu PTO sistēmas vispārējo darbību. Šie uzlabojumi bija vajadzīgi saistībā ar dziļo krīzes situāciju, ar kuru saskārusies PTO uz noteikumiem balstītā sistēma. PTO noteikumi efektīvi neietver daudzas no pašreizējām svarīgajām tirdzniecības politikas problēmām, piemēram, to, kā rīkoties saistībā ar Ķīnas valsts vadīto ekonomikas modeli. Šajā nolūkā Komisija 2018. gadā publicēja koncepciju, ko bija paredzēts izmantot kā pamatu diskusijā ar citām iestādēm un ieinteresētajām personām. Koncepcija ietvēra priekšlikumus par PTO vispārējo darbību, strīdu izšķiršanu un konkrētām TAI procedūrām (sk. 7. izcēlumu).

85

Lai gan ES priekšlikumi ir bijuši reālistiski pielāgoti politiskajai realitātei (piemēram, neminot ambiciozus pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās lielāka uzmanība tiek pievērsta vides aspektiem), pagaidām tie vēl nav snieguši vēlamās izmaiņas:

• apsvērušas PTO vispārējo darbību, ES un citas valstis ir PTO forumā ierosinājušas vairākus konkrētus priekšlikumus (piemēram, par Apelācijas institūciju);
• ir sagatavoti tiesību aktu priekšlikumi par TAI paziņojumu kvalitāti, bet ne par citiem ar TAI saistītiem jautājumiem (sk. 7. izcēlumu); tomēr tie vēl tiks apspriesti politiskā līmenī PTO ietvaros.

86

Taču ES darbības ietekmi šajā saistībā ierobežo tas, ka starptautiskā sadarbība pēc būtības ir ļoti formāla un PTO dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgas intereses, tāpēc ir ārkārtīgi grūti rast kompromisu.

87

Tāpat lielu nenoteiktību starptautiskās tirdzniecības jomā rada Brexit. TRADE ĢD pienācīgi izanalizēja Brexit praktiskās sekas attiecībā uz TAI politiku un vairākkārt informēja savus darbiniekus, izsūtot viņiem paziņojumus. Runājot par praktiskajiem sagatavošanās darbiem, Komisija par konkrētiem analīzes veidiem jau tagad ziņo, nodalot atsevišķi Apvienoto Karalisti (piemēram, par Apvienotās Karalistes tirgus nozīmi lietā, par tirdzniecības ar Apvienoto Karalisti apjomu un vērtību un par ieinteresētajām pusēm). Nolūks, kādam šos datus iegūst atsevišķi, ir nodrošināt vienmērīgu Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbības turpināšanu pēc pārejas perioda līdz 2020. gada beigām.

88

ES apņemšanās ievērot augstus sociālos un vides standartus nozīmē, ka tie pēc iespējas ir jāatspoguļo visās politikas jomās. Jaunā dempinga aprēķināšanas metodika un TAI modernizācija ietvēra dažus elementus, kas reaģē tirdzniecības aizsardzības jomā. Tomēr šādu apsvērumu tvērumu TAI izmeklēšanās ierobežo PTO satvars. PTO uzskata dempingu tikai un vienīgi par ekonomikas fenomenu un neļauj šos standartus tieši atspoguļot dempinga aprēķinos. Tādējādi ES tiesību akti paredz sociālo un vides aspektu ņemšanu vērā tikai konkrētos apstākļos (sk. 8. izcēlumu).

89

Izskatot vienu lietu, kurā tika piemērota jaunā dempinga aprēķināšanas metodika (vienīgo lietu, kas revīzijas laikā bija pabeigta), mēs konstatējām, ka Komisija kvantitatīvi novērtēja sociālos un vides standartus, lai izraudzītos reprezentatīvu valsti, kura tiek izmantota, lai aprēķinātu ražojuma normālo vērtību. Konkrētāk, Komisija salīdzināja, kādā mērā abas valstis bija ievērojušas darba un vides konvencijas, un izraudzījās valsti, kura bija parakstījusi vai ratificējusi lielāku skaitu konvenciju. Tā ir samērā formāla pieeja, jo konvencijas ratificēšana ne vienmēr atspoguļo tās praktisko izpildi un vides aizsardzības faktisko līmeni.

Secinājumi un ieteikumi

90

Mūsu vispārējais secinājums ir, ka Komisija sekmīgi panāca tirdzniecības aizsardzības politikas izpildi. Veiktās izmeklēšanas ļāva piemērot savlaicīgus pasākumus, lai aizsargātu vairākas Eiropas ražošanas nozares pret trešo valstu negodīgu rīcību tirdzniecības jomā, piemēram, dempingu vai subsīdijām.

91

Attiecībā uz procedūrām, ko paredz TAI pamatregulas, mūsu lietu izlase parādīja, ka Komisija tās īstenoja pienācīgi un savlaicīgi. TRADE ĢD iekšējā kontrole nodrošināja atbilstību, lai gan bija dažas nepilnības darbiniekiem sniegtajos iekšējos norādījumos. Izmeklēšanu laikā Komisija nodrošināja, lai pusēm būtu vienlīdzīgas tiesības, un uzklausīšanas amatpersona šajā saistībā sniedza efektīvus papildu nodrošinājumus (sk. 21.–26. punktu).

92

Komisija nesen ieviesa jaunu tīmeklī bāzētu lietotni, lai dažādām pusēm būtu vieglāk piekļūt nekonfidenciāliem dokumentiem. Puses, kuras iesniedz dokumentus, pašas pieņem lēmumu par to, ko tās uzskata par konfidenciālu. Komisija sistemātiski nedokumentē savas pārbaudes par to, vai konfidencialitātes statuss ir pamatots. Tādēļ mēs nespējām pārbaudīt šo pārbaužu tvērumu (sk. 27.–32. punktu).

1. ieteikums. Jādokumentē konfidencialitātes novērtējums

Lai ierobežotu pušu domstarpību rašanos attiecībā uz konfidencialitāti, Komisijai pienācīgi jādokumentē savas pārbaudes, kuras tā veic attiecībā uz pušu iesniegtajām konfidenciālajām un nekonfidenciālajām datnēm.

Termiņš: 2021. gads.

93

Kaut gan TAI izmeklēšanas ir saistītas ar būtisku administratīvo slogu attiecīgajām pusēm, Komisijas prasības attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem nepārsniedza to, kas tiešām vajadzīgs, lai pārbaudītu atbilstību juridiskajām prasībām (sk. 34. punktu).

94

Komisija pusēm sniedza pienācīgus norādījumus, lai gan MVU nodrošinātais atbalsts tikai nelielā mērā sasniedza mērķus, kurus Komisija noteica TAI modernizēšanas laikā. Lai gan TAI pašlaik ir koncentrēti tikai dažās ražošanas nozarēs, Komisija sevišķi necentās vairot citu nozaru uzņēmumu informētību par to, kā TAI varētu būt efektīvs instruments to interešu aizsargāšanā globālajos tirgos (sk. 33. un 35.–37. punktu).

2. ieteikums. Jāvairo informētība par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem

Lai maksimāli palielinātu to ieinteresēto personu skaitu, kuras ir informētas par TAI kā par instrumentu, Komisijai jācenšas rast papildu saziņas kanālus nolūkā vairot ieinteresēto personu informētību. Piemēram, šādi kanāli varētu būt regulāri ieinteresēto personu pasākumi, kurus Komisija organizētu, sevišķu uzmanību pievēršot MVU konkrētajām vajadzībām.

Termiņš: 2021. gads.

95

Ņemot vērā nodokļu ietekmi un to, ka pret lēmumiem var iesniegt apelācijas sūdzības, Komisijai ir sevišķa uzmanība jāpievērš pasākumu pamatojumiem. Mūsu izlase parādīja, ka Komisijas darbs atbilst gaidāmajam. Neraugoties uz šo novērtējumu, mēs konstatējām, ka Komisijas saziņa ar potenciālajiem prasītājiem, pirms viņi iesniedz savu sūdzību, galvenokārt ir neformāla. Praksē Komisijas neformālajām konsultācijām ir selektīva ietekme, jo daudzi potenciālie prasītāji neturpina sūdzības iesniegšanu. Tomēr neatkarīgi no Komisijas konsultācijām sūdzību iesniedzēji var brīvi iesniegt savas lietas un prasīt to oficiālu izskatīšanu (sk. 40.–45. punktu).

96

Komisijas secinājumi TAI izmeklēšanās bija labi argumentēti, ciktāl tie atbilda TRADE ĢD metodikai un atspoguļoja tirgus realitāti. Neraugoties uz to, mēs konstatējām, ka Savienības interešu pārbaudes ietvaros sniegtais novērtējums par pasākumu potenciālo ietekmi uz konkurenci Eiropas Savienībā ne vienmēr bija pietiekami plaši izvērsts. Turklāt pušu argumenti dažreiz tika noraidīti tikai ar nepilnīgu pamatojumu (sk. 46–50. punktu).

3. ieteikums. Jāuzlabo norādījumi par konkurences aspektiem

Lai nodrošinātu, ka būtiski konkurences jautājumi, kas radušies Savienības interešu pārbaudes kontekstā, tiek pienācīgi analizēti, Komisijai i) jāsniedz plašāki norādījumi aptaujas anketās, kurās tā prasa informāciju no lietotājiem un importētājiem, cita starpā, par bažām saistībā ar konkurenci; ii) jāsniedz papildu iekšējie norādījumi darbiniekiem par to, kā analizēt iesaistītās puses bažas saistībā ar konkurenci un kā dokumentēt šo analīzi.

Termiņš: 2021. gads.

97

Saskaņā ar tiesību aktiem Komisijai ir jāuzrauga saistības un īpašās klauzulas, kas iekļautas TAI pasākumos. Lai gan šī uzraudzība bija efektīva, resursu ierobežojumu dēļ Komisija reti darīja vairāk, nekā paredz juridiskās prasības, t. i., tā īstenoja vien pasākumu vispārēju uzraudzību un ad hoc tirgus uzraudzību. Turklāt Komisija nedokumentēja to, kā tā atlasīja pasākumus fakultatīvajai uzraudzībai, tādējādi mēs nespējām novērtēt, vai tas tika darīts uz skaidru kritēriju pamata. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem, ko izraugās pārbaudēm uz vietas, lai pārbaudītu atbilstību cenu saistībām (sk. 58.–60. un 63. punktu).

98

Gada ziņojumā par TAI ir sniegts pilnīgs un precīzs pārskats par Komisijas darbībām šajā jomā, tomēr līdz šim tajā nav ticis iekļauts pārskats par TAI vispārējo efektivitāti. Turklāt TRADE ĢD neanalizē datus, ko tas saņem no dalībvalstīm par nodokļu iekasēšanu (vai par ieņēmumiem, kurus snieguši tādi turpmākie pasākumi kā rēķinu anulēšana; sk. 69.–74. punktu).

4. ieteikums. Jāuzlabo uzraudzība

Lai uzlabotu tirdzniecības aizsardzības pasākumu un to efektivitātes uzraudzību, Komisijai ir

1. jāparedz kritēriji tādu pasākumu noteikšanai, kuri saistīti ar augstāko apiešanas risku, vai citu problēmu noteikšanai, kas kaitē efektivitātei; tādēļ, balstoties uz šiem kritērijiem, tai ne tikai jāizraugās pasākumi padziļinātai uzraudzībai, bet arī jādokumentē šī izraudzīšanās. Līdzīgā veidā gadījumos, kad visu uzņēmumu atbilstību saistībām nav iespējams noteikt ar pārbaudēm uz vietas, Komisijai jāpiemēro skaidri kritēriji, lai izraudzītos uzņēmumus, kuros veikt pārbaudes;
2. jāveic regulāri izvērtējumi (vismaz reizi piecos gados), lai aplēstu tirdzniecības aizsardzības pasākumu vispārējo efektivitāti, attiecīgos gadījumos arī atsevišķās nozarēs;

Termiņš: 2021. gads attiecībā uz (1) un 2023. gads attiecībā uz (2).

99

Komisija ir efektīvi izmantojusi savus instrumentus, lai īstenotu turpmākos pasākumus pēc uzraudzības procesa konstatējumiem (piemēram, saistību atsaukšanu un muitas dienestiem izdotus riska brīdinājumus). Tomēr Komisija tikai nelielā mērā izmantoja iespēju uzsākt ex officio izmeklēšanas un nenoteica īpašos apstākļus, kuru gadījumā būtu jāuzsāk tās iejaukšanās attiecībā uz ražojumiem, kuriem iepriekš nav tikuši piemēroti pasākumi (sk. 61., 62. un 64.–68. punktu).

5. ieteikums. Pilnībā jāizmanto ex officio procedūras

Lai stiprinātu ES rūpniecības aizsardzību, Komisijai pilnīgāk jāizmanto savas pilnvaras uzsākt ex officio izmeklēšanas. Šajā nolūkā tai jānosaka kritēriji izmeklēšanu uzsākšanai ex officio attiecībā uz jauniem ražojumiem. Nosacījumu izpildes gadījumā Komisijai ātri jārīkojas un katrā lietā jānosaka konkrētie apstākļi, kas ierosinājuši ex officio izmeklēšanas uzsākšanu.

Termiņš: 2021. gads.

100

Lai gan pēdējā desmitgadē ir bijis vērojams TAI darbību pieaugums, Komisija tām norīkojusi mazākus cilvēkresursus. Tā kā darba slodzes pārvaldības sistēma bija labi organizēta, resursu ierobežojumi nav kavējuši izmeklēšanas; tomēr tika skartas dažas citas darbības, it sevišķi uzraudzība (sk. 77. un 78. punktu).

101

Komisija ne tikai veic pati savas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas, bet arī aktīvi reaģē uz trešo valstu ierosinātajiem pasākumiem. To tā dara, tieši iesaistoties konkrētā skaitā izmeklēšanu un atbalstot ES rūpniecības intereses PTO forumā. Tomēr tā nav noteikusi savu darbību prioritātes, balstoties uz skaidriem kritērijiem. PTO forumā Komisija arī aktīvi risināja vairākas būtiskākas problēmas, kas saistītas ar starptautiskās tirdzniecības sadarbību un pašas PTO modus operandi (sk. 79.–86. punktu).

102

Runājot par citām aktuālām problēmām, Komisija ir sagatavojusies Brexit sekām un TAI izmeklēšanās ir iekļāvusi sociālos un vides apsvērumus. Tomēr tā šos apsvērumus galvenokārt ir iekļāvusi, piemērojot formālu pieeju. Tā kā PTO satvars neatļauj dempinga aprēķinos iekļaut sociālos un vides apsvērumus, ES tiesību akti prasa Komisijai ņemt tos vērā īpaši svarīgās jomās, piemēram, izraugoties valsti, ko izmanto ražojuma normālās cenas aprēķināšanai. Tomēr Komisija savas pārbaudes attiecināja tikai uz to, vai valsts ir ratificējusi attiecīgās starptautiskās konvencijas (sk. 87.–89. punktu).

6. ieteikums. Jānosaka prioritātes ES reaģēšanai uz trešo valstu pasākumiem

Komisijai jānosaka prioritātes efektīvākai reaģēšanai uz trešo valstu pasākumiem gan izmeklēšanu laikā, gan PTO forumā. Tai jānosaka konkrēti kritēriji un jānovērtē pasākumi, balstoties uz šiem kritērijiem, lai nodrošinātu skaidrību attiecībā uz savas reaģēšanas iemesliem un tvērumu.

Termiņš: 2021. gads.

Šo ziņojumu 2020. gada 30. jūnija sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Alex Brenninkmeijer.

Pielikumi

I pielikums. Tirdzniecības izkropļojumi un atbilstīgie tirdzniecības aizsardzības instrumenti

	Dempings	Subsidēšana	Importa pieplūdums
Kurš TAI?	Antidempinga (AD) pasākumi	Antisubsidēšanas (AS) pasākumi	Aizsardzības pasākumi
Kāds ir izkropļojuma raksturs?	Trešās valsts uzņēmums pārdod preces ES par cenu, kas ir zemāka par pārdošanas cenu to vietējā tirgū, vai, ja cenas nav izmantojamas, zem ražošanas izmaksām, kam pieskaitīta saprātīga peļņa.	Trešās valsts valdība vai publiska iestāde sniedz finansiālu atbalstu konkrētai ražošanas nozarei vai nozaru grupai, un tas var ietekmēt eksporta cenas uz Eiropas Savienību.	Konkrēta ražojuma importa Eiropas Savienībā absolūtā vai relatīvā apjoma krass neparedzēts pieaugums.
Pasākumu piemērošanas nosacījumi	1) Ir jābūt dempingam/subsidēšanai. 2) ES nozarei, kas ražo ražojumu, ir vai nu jācieš būtisks kaitējums no importa zemajām cenām, vai ir jāpastāv būtiska kaitējuma riskam. 3) Dempings/subsīdija ir šā būtiskā kaitējuma cēlonis.		Importa pieaugums ir krass, to ir izraisījuši neparedzēti notikumi, un tas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu ES ražošanas nozarei.
Pasākumu veids	1) Procentuālais nodoklis — procentuāla daļa no cenas. 2) Specifiskais nodoklis — fiksēta summa uz vienību. 3) Mainīgais nodoklis / minimālā importa cena — nodokli veido starpība starp noteiktu minimālo cenu un eksportētāja pārdošanas cenu. 4) Saistības — eksportētājs apņemas pārdot par minimālo importa cenu vai dārgāk.		Kvantitatīvi ierobežojumi attiecībā uz kāda ražojuma importu no visām valstīm. 1) Importa kvotas ar atļauta importa maksimālo apjomu. 2) Tarifa kvotas, paredzot nodokli importam, kas pārsniedz maksimālo apjomu.
Papildu nosacījumi ES regulās	Pasākums nedrīkst būt pretrunā ES interesēm. Pasākuma sniegtajiem ieguvumiem ES ražošanas nozarei, kura ražo konkrēto ražojumu, ir jāpārsniedz izmaksas pārējām ES pusēm, piemēram, ražojuma importētājiem vai lietotājiem.

Avots: ERP.

II pielikums. TAI process

Sākotnējās izmeklēšanas pārskats un informācija — Komisijas uzdevumi

Akronīmi un abreviatūras

AD: antidempings

AS: antisubsidēšana

BUDG ĢD: Budžeta ģenerāldirektorāts

ĢD: ģenerāldirektorāts

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

OLAF: Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai

PTO: Pasaules Tirdzniecības organizācija

TAI: tirdzniecības aizsardzības instruments

TAXUD ĢD: Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts

TRADE ĢD: Tirdzniecības ģenerāldirektorāts

Glosārijs

Antidempinga pasākums. Nodoklis, ko iekasē par importētām precēm vai minimālo pārdošanas cenu un ko piemēro uzņēmumam, ja preces tālākpārdošanai tiek importētas ES par cenu zem tirgus vērtības.

Antisubsidēšanas pasākums. Nodoklis vai cita veida sods, ko piemēro precei, kura ražota trešā valstī, izmantojot negodīgu subsīdiju atbalstu.

Dempinga starpība. Preces importa cenas un tās atvērtās tirgus vērtības starpība (sk. Dempings).

Dempings. Trešās valsts uzņēmums pārdod preces Eiropas Savienībā par cenu, kas ir zemāka par pārdošanas cenu to vietējā tirgū, vai, ja cenas nav izmantojamas, zem ražošanas izmaksām un saprātīgas peļņas (zem “normālās” vērtības).

Ieinteresētā puse. Puse, kas var pierādīt objektīvu saikni starp savām darbībām un ražojumu, uz kuru attiecas tirdzniecības aizsardzības izmeklēšana. Šādas puses parasti ir ES ražotāji un to arodasociācijas, arodbiedrības, importētāji un eksportētāji, kā arī tos pārstāvošās asociācijas, lietotāji un patērētāju organizācijas, kā arī eksportētājvalsts valdība.

Kombinētā nomenklatūra. Preču klasifikācija saskaņā ar kopējo muitas tarifu. To izmanto kā pamatu muitas deklarācijām un ES tirdzniecības statistikai.

Komiteju procedūra. Procedūra, kuras ietvaros Komisija formāli apspriežas ar dalībvalstu pārstāvju komiteju par ierosinātiem pasākumiem.

Pasaules Tirdzniecības organizācija. Globāla organizācija, kas strādā ar valstu savstarpējās tirdzniecības noteikumiem un funkcionē kā forums sarunām par tirdzniecības nolīgumiem un tirdzniecības strīdu izšķiršanai.

Pašu resursi. Līdzekļi, kurus izmanto ES budžeta finansēšanai un kuru lielāko daļu veido dalībvalstu iemaksas.

Pēc savas iniciatīvas (ex officio). Izmeklēšana, ko Komisija uzsāk pēc savas iniciatīvas bez oficiālas sūdzības saņemšanas.

PTO Apelācijas institūcija. Neatkarīga septiņu personu grupa, kas izskata apelācijas sūdzības PTO strīdu ietvaros.

Savienības interešu pārbaude. pārbaude, ko veic tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas laikā, lai noteiktu, vai tirdzniecības aizsardzības pasākums būtu ES interesēs.

Savienības Muitas kodekss. ES galvenais tiesību akts muitas jomā.

Starpdienestu konsultācija. Formāla procedūra, kuras ietvaros Komisijas departaments lūdz citu departamentu konsultācijas vai atzinumu par kādu priekšlikumu.

Tirdzniecības aizsardzības instruments. Pasākums, ko izmanto valstis vai tirdzniecības bloks (ietverot ES), lai aizsargātu ražotājus pret negodīgi tirgotu vai subsidētu importu un pret importa apjoma pēkšņu un lielu pieaugumu.

Tirdzniecības lietu izskatīšana. Komisijas veikta izmeklēšana, lai noteiktu, vai piemērot tirdzniecības aizsardzības instrumentu. To sauc arī par “tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu”.

Uzklausīšanas amatpersona tirdzniecības lietu izskatīšanā. Neatkarīgs mediators Eiropas Komisijā; puses ar to var apspriesties tirdzniecības lietu izskatīšanas ietvaros.

Komisijas atbildes

Kopsavilkums

Komisijas kopējā atbilde uz I–IX punktu.

Tirdzniecības aizsardzība ir būtisks ES tirdzniecības politikas elements, kas ir pamatā saistībām veikt atklātu, uz noteikumiem balstītu starptautisko tirdzniecību. Ar ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu palīdzību tiek novērsta negodīga tirdzniecības prakse, kā arī pēkšņs importa apjoma pieaugums, un tie ir balstīti uz starptautiski pieņemtām normām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Pēdējo gadu laikā ES, ievērojot Eiropas Komisijas priekšlikumus, ir stiprinājusi ES tirdzniecības aizsardzības sistēmu un veikusi divas lielas izmaiņas tiesību aktos 2017. gada decembrī un 2018. gada jūnijā.

Kā apstiprina Eiropas Revīzijas palāta (ERP), Eiropas Komisija, kuras uzdevums ir tirdzniecības aizsardzības instrumentu piemērošana, to veic ļoti augstā līmenī un veiksmīgi pilda savu lomu. Lai gan ERP ir sniegusi vairākus ieteikumus, tā apstiprināja, ka Komisija pareizi piemēro ES tiesību aktus, kā arī ievēro attiecīgu PTO un ES Tiesas jurisprudenci, pieņem atbilstošus lēmumus tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI) piemērošanā, veicot strukturētu un pārredzamu procedūru un neveidojot nepamatotus apgrūtinājumus iesaistītajām ieinteresētajām personām. Šie elementi ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu, ka ES noteiktie tirdzniecības aizsardzības pasākumi tiek pareizi, līdzsvarotā un iedarbīgā veidā vērsti pret importu, kas rada kaitējumu.

Pēdējo gadu laikā tirdzniecības aizsardzības instrumentu profils ir būtiski palielinājies; tā iemesls ir krīze tērauda nozarē, kā arī 2017. un 2018. gadā īstenotās izmaiņas tiesību aktos. Tas ir vairojis visu nozaru uzņēmēju informētību par instrumentu lomu to zaudējumu apkarošanā, ko izraisījusi negodīga importēto ražojumu tirdzniecība. Komisija nodrošina, lai visās nozarēs gan lielām sabiedrībām, gan MVU, sākot ar sākotnējo saziņu un visa procesa laikā, būtu piekļuve instrumentiem, uzsverot visu ieinteresēto pušu tiesību aizsardzību līdz ar pilnīgu pārredzamību visos posmos un visos lēmumos. Balstoties uz tādām iniciatīvām kā īpaša palīdzība MVU, kā arī tiešsaistes piekļuve nekonfidenciālām datnēm, Komisija ir pilnīgi apņēmusies stiprināt esošo praksi.

Pilnīga piemērojamo ES tirdzniecības aizsardzības tiesību aktu ievērošana ir Komisijas ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārvaldīšanas pamatā. Ir nepieciešams sabiedrības interešu novērtējums attiecībā uz ES tirdzniecības aizsardzības instrumentiem; tas notiek papildus PTO prasībām. Novērtējums, kas nodrošina instrumentu līdzsvarotu piemērošanu, ļauj Komisijai izpētīt, vai pasākumu noteikšana ir Savienības kopējās ekonomiskās interesēs. Šajā kontekstā uzmanība tiek pievērsta negodīgas konkurences novēršanai, kas rodas importa par dempinga cenām vai subsidētā importa rezultātā.

Eiropas Komisija ir pilnīgi apņēmusies veikt atklātu un godīgu tirdzniecību, kas jābalsta uz efektīviem, realizējamiem globāliem noteikumiem, radot līdzvērtīgus apstākļus visiem. To raksturo pareiza tirdzniecības aizsardzības tiesību aktu īstenošana efektīvā veidā. Vienlaikus Komisija dara visu iespējamo, lai garantētu, ka mūsu tirdzniecības partneri piemēro instrumentus pareizi.

X

Komisija pieņem visus ERP ieteikumus, izņemot 5. ieteikumu, kuru Komisija pieņem daļēji, jo tās nolūks ir turpināt ex officio izmeklēšanu uzsākšanu atbilstoši pašreizējai praksei.

Apsvērumi

32

Komisija savās TAI izmeklēšanās pilnīgi apņemas ievērot visu ieinteresēto pušu aizstāvības tiesības. Šajā ziņā nozīmīga loma ir TRON – elektroniskai platformai, kas kalpo par centrālo kontaktpunktu elektroniskā saziņā starp tirdzniecības aizsardzības tiesvedībā ieinteresētajām pusēm un TRADE ĢD. Tā nodrošina ieinteresēto pušu piekļuvi nekonfidenciālām datnēm, kas ir nozīmīgs sasniegums salīdzinājumā ar iepriekšējo praksi, kad, lai iegūtu piekļuvi, pusēm bija jāierodas Komisijas telpās. Turklāt puses automātiski tiek pilnīgi informētas par secinājumiem lietās. Aizstāvības tiesību nodrošināšanā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās vēl viens svarīgs elements ir nozīmīga nekonfidenciāla datne ar visiem saņemtajiem apsvērumiem. Komisija pārskata sūdzības par konfidencialitāti, lai pārliecinātos, vai nepamatotas sūdzības par to neapdraud pušu tiesības. Nepalielinot apgrūtinājumu ieinteresētajām pusēm, Komisija dokumentēs šos pārskatus, tādējādi stiprinot savu apņemšanos nodrošināt pilnīgu piekļuvi informācijai, kas ir pamatā tās atzinumiem un lēmumiem.

Komisijas kopējā atbilde uz 35.–37. punktu.

Visas ES nozares visās jomās, neatkarīgi no tās sabiedrības lieluma, kura cieš zaudējumus no importa par dempinga cenām vai subsidētā importa, var piekļūt tirdzniecības aizsardzības instrumentiem. Komisija regulāri sadarbojas ar tādām uzņēmumu asociācijām kā “Business Europe”, noteiktām nozares asociācijām, kā arī ar pilsonisko sabiedrību, rīkojot sēdes, kas veltītas tirdzniecības aizsardzības instrumentu nolūka, piemērošanas un izstrādes skaidrošanai. Šajās grupās ir iekļauti ražotāju, importētāju, lietotāju u.c. pārstāvji no dažādām jomām un dažādu lielumu sabiedrībām. Komisija īpaši cenšas strādāt ar MVU. Tas ietver tādas tīmekļa lapas izveidi, kur ir atrodama informācija, kas paredzēta kā konkrētas vadlīnijas MVU, publicētas visās oficiālajās valodās, kā arī anketu projekti. Tāpat Komisijai ir īpašs palīdzības dienests MVU, kur tiek sniegts visaptverošs atbalsts tiem MVU, kuri vēlas izmantot TAI. Saskaņā ar savu apņemšanos aizsargāt ES nozares no negodīgas tirdzniecības prakses, Komisija, ņemot vērā resursu ierobežojumus, apņemas turpināt uzlabot savus saziņas kanālus, lai vairotu ieinteresēto personu izpratni par instrumentiem, sevišķu uzmanību pievēršot MVU.

Komisijas kopējā atbilde uz 41. punktu un 4. izcēlumu “Lēmumu pamatojumu piemēri”.

Kaitējuma apmēra noteikšanas kontekstā antidempinga lietās Komisija parasti izvēlas plānoto peļņu. Šo izvēli ietekmē vairāki apsvērumi, no kuriem viens ir peļņas norma, kam ir jāatbilst tādai, kādu nozare būtu guvusi normālos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu noticis imports par dempinga cenām. Rezultāts būs atkarīgs no lietas konkrētajiem apstākļiem, īpaši no savāktajiem pierādījumiem. Rezultātā plānotā peļņa katrā izmeklēšanā būs atšķirīga, pat vienā un tajā pašā nozarē. Lai gan sūdzībās var būt minēta peļņas norma, tas nav saistoši. Attiecīgās peļņas normas izvēles iemesli vienmēr ir izskaidroti īstenošanas regulās, kā tas bija konkrētajā piemērā, kas sniegts 4. izcēlumā. Ievērojot 2018. gada jūnijā pieņemtās izmaiņas tiesību aktos, tika ieviesta minimāla peļņas norma 6 %.

43

Sūdzības iesniedzēju sniegtās informācijas precizitāte un pierādījumi iespēju robežās tiek pārbaudīti un salīdzināti ar tādiem avotiem kā Komisijas statistikas datubāzes (īpaši COMEXT¹⁸ un “Surveillance”¹⁹ datubāzes attiecībā uz importa apjomu un cenām), publiski pieejama informācija par tirgu un sabiedrību, iepriekšējo izmeklēšanu secinājumi u.c. Sīkāka informācija par šīm pārbaudēm un analīzēm vienmēr tiek pilnā apmērā dokumentēta Komisijas lietu mapēs.

Komisijas kopējā atbilde uz 49. un 50. punktu.

Lai gan ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana ir balstīta uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, tā piemēro vairākus papildu noteikumus, kas PTO ir tikai pēc izvēles. Tas ietver Savienības interešu novērtējumu, kurā Komisija pēta to, vai pasākumu noteikšana nav pretrunā Savienības interesēm.

Lai veiktu Savienības interešu novērtējumu, Komisija aicina visas Eiropas ieinteresētās puses, tostarp Savienības ražotājus, arodbiedrības, importētājus un tos pārstāvošās asociācijas, lietotājus un patērētāju organizācijas sniegt informāciju par iespējami noteikto pasākumu ietekmi. Veicot šādu izpēti, antidempinga²⁰ un antisubsidēšanas²¹ pamatregulu 21. panta 1. punkts un 31. panta 1. punkts (attiecīgi) attiecas uz “nepieciešamību likvidēt kaitējumu radošā dempinga [subsidēšanas] izkropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci”, ko “īpaši apsver”. Tas attiecas uz mērķi likvidēt negodīgu konkurenci, ko izraisa imports par dempinga cenām/subsidēts imports.

Mērķis “aizsargāt tirgu efektīvu funkcionēšanu pret konkurences izkropļojumiem” ietilpst ES konkurences politikas kompetencē, kur tiek piemēroti konkrēti noteikumi attiecībā uz šādu analīzi.

Tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās Komisija galvenokārt izmanto informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām pusēm uz brīvprātības pamata, un tā nav pilnvarota uzlikt pusēm pienākumu nodrošināt datus, lai veiktu pilnu konkurences analīzi.

Komisija vēlētos atgādināt, ka pašlaik pastāv iekšējs saziņas kanāls starp kompetentajiem departamentiem, kas atvieglo informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar konkurenci, kādi varētu rasties attiecīgās izmeklēšanās.

Komisijas kopējā atbilde uz 55. un 6. izcēlumu “Biodīzeļdegviela”.

Komisija uzskata, ka ERP minētajā lietā netika izraisītas neskaidrības muitas dienestiem.

Ņemot vērā, ka ražojumu apraksts tirdzniecības aizsardzības tiesību aktos un ražojumu apraksts muitas nomenklatūrā ir vērsts uz diviem dažādiem mērķiem, ražojumu apraksts tirdzniecības aizsardzības tiesību aktos nevar būt identisks aprakstiem muitas nomenklatūrā un tam tādam nav jābūt. Tirdzniecības aizsardzības ražojuma aprakstam, kurā ir noteikts tirdzniecības aizsardzības pasākumu ražojuma tvērums, ir jābūt pietiekami precīzam un vispusīgam, lai muitas dienesti varētu klasificēt ražojumu muitas nomenklatūrā atbilstoši muitas klasifikācijas noteikumiem.

Komisijas īstenošanas regulu nosaukumos ir sniegts īss attiecīgā ražojuma apraksts, kas galvenokārt kalpo tiesvedības saziņas mērķiem.

Komisijas kopējā atbilde uz 60.–63. punktu.

Attiecībā uz uzraudzības darbībām, uzraudzības darba raksturs un tā resursu izmantošanas intensitāte svārstās, parasti esošo cenu saistību skaita ziņā. Uzraudzībai atvēlētie Komisijas resursi atspoguļo šo uzraudzības specifisko raksturu. Komisija turpinās izmantot visus tās rīcībā esošos rīkus uzraudzībai, un tā turpinās izmantot informāciju, ko tai sniegusi ES rūpniecība, OLAF, valsts muitas iestādes u.c. Precīzāku kritēriju formulēšana, lai identificētu lietas vispārējai uzraudzībai vai lietas ar lielāko apiešanas risku, varētu vēl vairāk atbalstīt Komisijas uzraudzības darbību.

Saistībā ar to Komisija cenšas apmeklēt visas sabiedrības ar saistībām. Tai ir izdevies to paveikt, izņemot vienu lietu, kur saistību skaits bija ārkārtīgi liels. Attiecībā uz otro lietu, kur pastāv saistības sabiedrībām, kuras pieder vienai grupai, pārbaudi var veikt grupas līmenī.

Komisijas kopējā atbilde uz 67. un 68. punktu.

Komisija norāda, ka piemērojamie ES tiesību akti, kā arī attiecīgais PTO līgums nosaka, ka tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas tiek uzsāktas pēc sūdzību saņemšanas, ja vien nepastāv “īpaši apstākļi”. Tādēļ izmeklēšanu uzsākšana ex officio ir izņēmums. Praktiski Komisijai parasti nav nepieciešamās informācijas par tirgu, lai uzsāktu izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas. No otras puses, kad Komisijai bija pietiekami daudz informācijas, tā uzsāka izmeklēšanas, piemēram, lietā par apiešanas novēršanas izmeklēšanām, kur attiecīgie dati jau bija Komisijas datnēs.

Jebkurā gadījumā tas nozīmē, ka Komisija reizēm uzsāks ex officio apiešanas novēršanas izmeklēšanas. Informācija, kas tam nepieciešama, ir ierobežota, un importa uzraudzība (pretēji tirgus uzraudzībai) reizēm atklāj šādu informāciju. Tomēr importa uzraudzība neradīs tāda veida informāciju, kāda Komisijai nepieciešama, lai uzsāktu pilntiesīgu jaunu antidempinga vai antisubsidēšanas izmeklēšanu.

Tādēļ Komisija ir pārliecināta, ka tā ir rīkojusies pilnīgi atbilstoši saviem juridiskajiem pienākumiem un politiskajām saistībām attiecībā uz izmeklēšanu uzsākšanu ex officio.

Komisijas kopējā atbilde uz 72.–74. punktu.

Saistībā ar tirdzniecības aizsardzības politikas ietekmi uz izaugsmi un darbvietām Komisija norāda, ka visās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās ir iekļauts konkrēts un drošs indikators par darbvietām, kuras aizsargā tirdzniecības aizsardzības pasākumi, jo nodarbinātības kritērijs veido dempinga par importa cenām vai subsidēta importa ES rūpniecībai radītā kaitējuma analīzes neatņemamu daļu. Turklāt to darbvietu skaits, ko ietver tirdzniecības aizsardzības pasākumi, ir regulāra tās atgriezeniskās saites iezīme, ko Komisija saņem no ES rūpniecības. Tirdzniecības aizsardzības ietekme neizbēgami būs atkarīga no tā, vai notiek dempings vai subsidēšana, un no tā, vai Savienības rūpniecība izlems rīkoties. Attiecībā uz piemēru par saules enerģijas paneļiem Komisija norāda, ka ES iekšējais pieprasījums ir krasi samazinājies, un tas varētu būt bijis galvenais minēto bankrotu cēlonis.

73

Jebkura TAI ietekmes uz izaugsmi un darbvietām izpēte būtu resursietilpīga, ne tikai Komisijai, bet arī uzņēmējiem.

Komisijas kopējā atbilde uz 84.–86. punktu.

Attiecībā uz PTO darbību Komisija atzīmē spriedzi uz noteikumiem balstītajai starptautiskajai sistēmai, ko pēdējo gadu laikā radījuši noteikti galvenie globālie dalībnieki. Tāpat Komisija uzsver jebkurām daudzpusējām sarunām piemītošos ierobežojumus, kas izriet no PTO konsensa principa.

Komisijas kopējā atbilde uz 88. un 89. punktu.

Komisija atzīst darba un vides standartu nozīmi starptautiskās tirdzniecības kontekstā. Līdz ar to Komisija apņemas turpināt veikt tālejošu ilgtspējīgas attīstības darbu, it īpaši, iekļaujot jaunajos brīvās tirdzniecības līgumos speciālas nodaļas, lai nodrošinātu augstākos klimata, vides un darba aizsardzības standartus. Tomēr TAI jomā šie standarti var darboties tikai esošā PTO tiesiskā regulējuma ietvaros. Iekļaujot darba un vides standartus nesen grozītajos tirdzniecības aizsardzības tiesību aktos, šīs robežas tiek atspoguļotas un ņemtas vērā. Likumdevēji daļēji ietvēra šos standartus vairākos tirdzniecības aizsardzības pamatjēdzienos, piemēram, dempinga aprēķināšanā, bet ļoti ierobežotā veidā: 1) Komisija var apskatīt algas izkropļojumus kā daļu no analīzes par to, vai valstij ir būtiski valdības izraisīti izkropļojumi; 2) izvēloties pārstāvošo valsti, Komisija apskata atsevišķu valstu panākumus darba un vides jomā. Lai gan daži šādas analīzes aspekti koncentrē uzmanību uz oficiālu ratifikāciju, ņemot vērā pieejamu datu trūkumu par faktisko pielietojumu, īpaši ierobežotus tiesību aktos noteiktos termiņus, kā arī ierobežotos resursus, citi parametri, piemēram, algas izkropļojumi, tiek analizēti sīkāk, atkarībā no konkrētajām prasībām atsevišķās izmeklēšanās.

Secinājumi un ieteikumi

91

Tiek sevišķi uzsvērts, ka tirdzniecības aizsardzības darbiniekiem ir jāspēj viegli piekļūt vispusīgai atjauninātai informācijai un vadlīnijām par tirdzniecības aizsardzības instrumentu piemērošanu. Tam tiek pievienotas plašas un regulāras apmācības, kas tiek pastiprinātas, lai nodrošinātu, ka uzlabojumi, īpaši tie, kas ieviesti līdz ar izmaiņām tiesību aktos 2017. gada decembrī un 2018. gada jūnijā, tiek īstenoti konsekventi un pēc augstākajiem standartiem.

92

Skatīt Komisijas atbildi uz 32. punktu.

1. ieteikums. Jādokumentē konfidencialitātes novērtējums

Komisija pieņem ieteikumu.

Komisija ir pilnīgi apņēmusies nodrošināt, lai pušu tiesības neapdraudētu nepamatotas sūdzības par konfidencialitāti. Komisija turpinās pārskatīt šīs sūdzības un centīsies labāk dokumentēt šos pārskatus, lai garantētu, ka ieinteresētajām pusēm ir pieejama pilnīga informācija, kas ir tās secinājumu un lēmumu pamatā.

94

Komisija turpina izplatīt informāciju par TAI, regulāri veicot speciālas sēdes ar uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām, kas ietver visus uzņēmējus, dažādas nozares un dažādu lielumu sabiedrības, tostarp MVU. Turklāt Komisija ir izveidojusi vadlīnijas MVU, kā arī speciālu tīmekļa lapu un palīdzības dienestu, kas palīdz šādām sabiedrībām risināt ar TAI saistītās problēmas. Komisija var izpētīt iespējas, lai padziļinātu/paplašinātu sadarbību ar ieinteresētajām personām, pievēršot lielāku uzmanību MVU konkrētajām vajadzībām. Tomēr Komisija turpinās koncentrēt uzmanību uz TAI lomas skaidrošanu visām ieinteresētajām pusēm.

2. ieteikums. Jāvairo informētība par tirdzniecības aizsardzības instrumentiem

Komisija pieņem ieteikumu.

Komisija ir pilnīgi apņēmusies vairot informētību par tirdzniecības aizsardzības instrumentu lomu un pielietojumu visiem uzņēmējiem visās nozarēs. Šajā kontekstā tā turpinās palīdzēt MVU piekļūt šiem instrumentiem un izprast tos, vēl vairāk attīstot konkrētās ar MVU saistītās iniciatīvas, kas īstenotas pēc 2018. gada jūnijā veiktajām izmaiņām tiesību aktos.

96

Skatīt Komisijas atbildes uz 49.–50. punktu.

3. ieteikums. Jāuzlabo norādījumi par konkurences aspektiem

Komisija pieņem ieteikumu.

Komisijas kopējā atbilde uz 97.–99. punktu.

Komisija norāda, ka, ciktāl tas attiecas uz tās uzraudzības darbībām, pastāv prioritāšu noteikšanas sistēma, pat, ja to varētu uzlabot attiecībā uz tās dokumentēšanu.

Tomēr Komisija neapsver ad hoc tirgus izpēti, lai vajadzības gadījumā uzsāktu jaunas izmeklēšanas pēc Komisijas pašas iniciatīvas. Tas ir vienīgi tās atlikušās lomas dēļ, ko tiesību akti piedēvē ex officio izmeklēšanām, kā arī tā fakta dēļ, ka informāciju, kas parasti nepieciešama tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, nevar iegūt, veicot tirgus izpēti. Komisija atgādina, ka tā ir iepriekš uzsākusi ex officio izmeklēšanas gadījumos, kad tai bija pietiekami daudz informācijas, kas pamato uzsākšanu, un tā ir apņēmusies saglabāt šo labo praksi arī turpmāk. Ņemot vērā tās informācijas raksturu, kuru var iegūt, veicot uzraudzību, tas galvenokārt attieksies uz apiešanas novēršanas izmeklēšanu uzsākšanu.

Attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības politikas efektivitātes izvērtēšanu Komisija uzsver, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumu ietekme uz nodarbinātību tiek attēlota atsevišķās izmeklēšanās kā analīzes standarta daļa. Šajā kontekstā Komisija atgādina, ka gada ziņojumā par TAI ir iekļauta informācija par ražošanas nozares darbvietām, kuras aizsargā spēkā esošie pasākumi, kā arī pārskats un analīze par vispārīgām tendencēm, kas novērotas trešo valstu veiktajās tirdzniecības aizsardzības darbībās un saistīto Komisijas iejaukšanos Eiropas rūpniecības vārdā.

4. ieteikums. Jāuzlabo uzraudzība

Komisija pieņem 4. ieteikuma 1. apakšpunktu. Lai gan uzraudzības darbību prioritāšu noteikšana, balstoties uz iepriekš definētiem kritērijiem, darbojas efektīvi, šāda prioritāšu noteikšanas veida dokumentēšana var vēl vairāk palielināt Komisijas rīcības pārredzamību, tādējādi veicinot pārredzamības palielināšanu tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, kā noteikts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta 2016.–2020. gada stratēģiskajā plānā.

Komisija pieņem 4. ieteikuma 2. apakšpunktu. Komisija atgādina, ka pašreizējā Tirdzniecības ģenerāldirektorāta daudzgadu izvērtēšanas plānā šis ieteikums jau ir atspoguļots, un līdz ar to ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu izvērtējums ir paredzēts 2022. gadā.

5. ieteikums. Pilnībā jāizmanto ex officio procedūras

Komisija daļēji pieņem šo ieteikumu.

Komisija norāda, ka līdz šim, kad tās rīcībā ir bijusi informācija, kas varētu pamatot tirdzniecības aizsardzības lietas uzsākšanu, izmeklēšana ir uzsākta. Tomēr, ņemot vērā vajadzīgās informācijas raksturu, tas ir saistīts ar apiešanas novēršanas izmeklēšanām. Turklāt, ja Savienības rūpniecība (vai tās daļas) konfidenciāli sniegs Komisijai nepieciešamo informāciju, Komisija uzsāks ex officio izmeklēšanas pretpasākumu kontekstā.

Izņemot šos abus scenārijus, Komisija parasti neparedz uzsākt ex officio izmeklēšanas. Komisija norāda, ka piemērojamie tiesību akti skaidri nosaka, ka tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas ir jāveic, pamatojoties uz sūdzībām, ko iesniedz Eiropas rūpniecība, un ka izmeklēšanas pēc pašas Komisijas iniciatīvas var uzsākt tikai īpašos apstākļos.

Tomēr, paturot prātā iepriekš minēto, Komisija atzīst, ka precīzāka kritēriju formulēšana ex officio izmeklēšanu uzsākšanai viestu lielāku skaidrību, pievērstos noteiktiem pastāvošiem nepareiziem priekšstatiem un nodrošinātu papildu ieteikumus Eiropas rūpniecībai.

Komisijas kopējā atbilde uz 101. un 102. punktu.

Ņemot vērā pašreizējās krīzes PTO strīdu izšķiršanas sistēmā, Komisija uzskata par būtisku to, lai ES turpinātu savu darbu uz noteikumiem balstītās starptautiskās tirdzniecības sistēmas saglabāšanā un reformēšanā. Tālab Komisija apņemas turpināt veikt regulāru darbu PTO, kā arī pildīt savu vadošo lomu centienos reformēt PTO. Komisija atzīst arī darba un vides standartu nozīmi. Tādēļ Komisija apņemas turpināt ņemt tos vērā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās. Tomēr piemērojamais PTO tiesiskais regulējums, kā arī praktiska iespējamība šajā ziņā nosaka skaidras Komisijas darbību robežas.

6. ieteikums. Jānosaka prioritātes ES reaģēšanai uz trešo valstu pasākumiem

Komisija pieņem šo ieteikumu.

Saskaņā ar pastāvīgiem centieniem nodrošināt efektīvāko un piemērotāko palīdzību Eiropas rūpniecībai, kuru ietekmē trešo valstu tirdzniecības aizsardzības darbības, Komisija augstu novērtē ieguvumus, ko potenciāli sniegs lielāka Komisijas veikto darbību veida skaidrība un šādu darbību kritēriji. No vienas puses, skaidrāki kritēriji palīdzēs Eiropas rūpniecībai labāk izprast Komisijas iesaistīšanās iespēju tvērumu un ierobežojumus. Turklāt šādi kritēriji var vēl vairāk pilnveidot Komisijas iekšējās prioritātes rīcībai PTO kontekstā.

Beigu piezīmes

¹ https://www.wto.org/english/res_e/statis_e/itip_e.htm.

² Šie pasākumi ir AD/AS regulu īstenošanas akti.

³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.).

⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.).

⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2321 (OV L 338, 19.12.2017., 1. lpp.).

⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/825 (OV L 143, 7.6.2018., 1. lpp.).

⁷ Sk. īpašo ziņojumu Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses” un īpašo ziņojumu Nr. 02/2014 “Vai preferenciālie tirdzniecības režīmi tiek pienācīgi pārvaldīti?” (www.eca.europa.eu).

⁸ Var krietni samazināties imports no valstīm, kas ir pasākumu adresāti, vienlaikus pieaugot ES ražotāju pārdošanas apjomiem.

⁹ Atjauninātie norādījumi izriet no PTO Apelācijas institūcijas 2016. gada februāra ziņojuma (DS397).

¹⁰ “Europe’s Trade Defence Instruments now stronger and more effective”, pieejams: https://trade.ec.europa.eu/doclib/html/156 921.htm

¹¹ https://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/trade-defence/actions-against-imports-into-the-eu/help-for-smes/.

¹² https://ec.europa.eu/growth/industry/international-aspects_en un https://een.ec.europa.eu/.

¹³ 5. panta 3. punkts Regulā (ES) 2016/1036, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/2321 un Regulu (ES) 2018/825.

¹⁴ Garantijas ir mehānisms, ar kuru nodrošina muitas nodokļu samaksu konkrētā laikposmā.

¹⁵ “European bicycle market employment and investment figures in 2018”, Eiropas Velosipēdu ražotāju asociācija un Eiropas Velosipēdu ražošanas nozares konfederācija. Pieejams http://ebma-brussels.eu/wp-content/uploads/2019/03/OPEN-EU-Bicycle-Industry-Employment-and-Investment-Study-2019-with-2018-data.pdf.

¹⁶ BCG, “Making sense of steel’s turbulent trade climate”. Pieejams https://www.bcg.com/publications/2019/steel-turbulent-trade-climate.aspx.

¹⁷ Radoia, P., “The European PV market outlook”, 2019. gada marts. Pieejams https://www.solarpowersummit.org/wp-content/uploads/2019/03/Day-1-European-Market-Outlook.pdf.

¹⁸ Eurostat atsauces datubāze detalizētai statistikai par preču starptautisku tirdzniecību

¹⁹ Noteikts ar 56. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu [konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido] Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.)

²⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“AD pamatregula”).

²¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“AS pamatregula”).

Laika grafiks

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	19.3.2019.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	20.3.2020.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	30.6.2020.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	17.7.2020.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF	ISBN 978-92-847-4978-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/62372	QJ-AB-20-015-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-5013-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/675101	QJ-AB-20-015-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.