Īpašais ziņojums
Nr.11 2018

Jaunas iespējas lauku attīstības projektu finansēšanai: vienkāršākas, bet nav vērstas uz rezultātiem

Par ziņojumu Vienkāršotu izmaksu iespēju (VII) izmantošana var nodrošināt vienkāršošanu un samazināt administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan dalībvalstu iestādēm. Tomēr 2014.–2020. gadā VII attiecas tikai uz nelielu daļu no lauku attīstības izdevumiem. Balstot maksājumus uz tiešajiem rezultātiem, vienkāršotās izmaksu iespējas novirza galveno uzmanību no rēķiniem, bet nepalielina koncentrēšanos uz koprezultātu. Mēs konstatējām, ka ar VII ir iespējams kontrolēt lauku attīstības projektu izmaksas, bet tikai tādā gadījumā, ja tās ir noteiktas pareizā līmenī un balstītas taisnīgā, objektīvā un pārbaudāmā metodikā.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:
PDF
PDF General Report

Kopsavilkums

I

Vienkāršotas izmaksu iespējas (VII) ir konkrētu lauku attīstības pasākumu izdevumu atlīdzināšanas jauna metode. Līdz 2014. gadam šo pasākumu projektu izdevumus atlīdzināja, pamatojoties uz izmaksām, kas radušās.

II

Atbalsta piešķiršana, pamatojoties uz radušos izmaksu atlīdzināšanu, ir sarežģīta, un tajā pastāv kļūdu iespējamība. Šo iemeslu dēļ ir bijusi liela interese aplūkot vienkāršākas metodes, lai aprēķinātu ES finanšu ieguldījumu projektos un darbībās. Tagad (2014.–2020. gada periodā), lai noteiktu maksājamo atbalstu, dalībvalstis var izvēlēties kādu no trim jaunajām metodēm (jeb VII):

  • standarta likmes vienības izmaksas,
  • vienreizējos maksājumus un
  • vienotas likmes finansējumu.
III

Šajā ziņojumā ir izklāstīti mūsu revīzijas konstatējumi par vienkāršotajām izmaksu iespējām lauku attīstībā. Mūsu galvenais mērķis bija novērtēt, vai VII veicina vienkāršošanu, vienlaikus nodrošinot saimnieciskumu un labākus rezultātus. Mēs pārbaudījām, vai VII

  • vienkāršo pārvaldi,
  • nodrošina saimnieciskumu un
  • tiek plaši izmantotas un palielina koncentrēšanos uz politikas mērķu sasniegšanu.
IV

Kopumā mēs secinām, ka VII izmantošana var nodrošināt vienkāršošanu un samazināt administratīvo slogu gan atbalsta saņēmējiem, gan dalībvalstu iestādēm. Balstot maksājumus uz tiešajiem rezultātiem, vienkāršotās izmaksu iespējas novirza galveno uzmanību no rēķiniem, bet nepalielina koncentrēšanos uz koprezultātu.

V

Mēs konstatējām, ka ar VII ir iespējams kontrolēt lauku attīstības projektu izmaksas, bet tikai tādā gadījumā, ja tās ir noteiktas pareizā līmenī un balstītas taisnīgā, objektīvā un pārbaudāmā metodikā. Tomēr, tā kā sertifikācijas struktūru loma VII revīzijā nav skaidri noteikta, pastāv risks, kas ir jānovērš.

VI

Mēs arī ievērojām, ka jaunās vienkāršotās izmaksu iespējas joprojām veido ļoti nelielu daļu no lauku attīstības izdevumiem. Galvenie iemesli tam ir lauku attīstības projektu dažādais raksturs un ieguldījums, kas vajadzīgs metodikas izstrādei.

VII

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, mēs sniedzam turpmāk minētos ieteikumus.

  • Komisijai jāatjaunina norādījumi par vienkāršotajām izmaksu iespējām, aptverot galvenos principus attiecībā uz metodikas izstrādi.
  • Komisijai jāprecizē, kam ir jāpārbauda VII metodika un aprēķini.
  • Lai veicinātu VII pienācīgu izmantošanu, Komisijai jāizskata iespējas izstrādāt vairāk fakultatīvu standarta VII un jāatjaunina galveno un papildu kontroles mehānismu definīcijas, lai atspoguļotu vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu.
  • Liekot lietā līdz šim gūto pieredzi, Komisijai jāizskata iespējas pāriet no radušos izmaksu atlīdzināšanas uz izdevumu atlīdzināšanu, pamatojoties uz rezultātiem.

Ievads

ES lauku attīstības politika

01

ES lauku attīstības politikas mērķis ir palīdzēt ES lauku apvidiem risināt plašu ekonomikas, vides un sociālo problēmu loku. Izmantojot Eiropas Savienības (ES) budžetu, ES šai politikai gadā tērē aptuveni 14 miljardus EUR. Lauku attīstības izdevumi veido aptuveni 25 % no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izdevumiem. Dalībvalstu līdzfinansējums ir vēl 7 miljardi EUR gadā.

02

Aptuveni pusei lauku attīstības izdevumu no ES budžeta maksājuma pamatā ir lauksaimniecības platības vai dzīvnieku skaits. Pārējiem izdevumiem atbalsts var izpausties kā fiksētas summas vai procentuāla daļa, kas saistīta ar veiktajām darbībām vai arī izmaksām, kuras radušās atbalsta saņēmējam. Attiecīgie mehānismi ir izklāstīti 1. izcēlumā.

1. izcēlums

Kā izmaksā lauku attīstības atbalstu

Attiecībā uz pasākumiem, par kuriem atbalstu izmaksā, pamatojoties uz platību vai dzīvnieku skaitu, to piešķir katru gadu un izmaksā par hektāru vai ganāmpulka vienību. Saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem2 atbalstu aprēķina, pamatojoties uz standarta papildu izmaksām un neiegūtajiem ienākumiem.

Lauku attīstības regulā attiecībā uz dažiem pasākumiem ir ieviestas fiksētu maksājumu metodes3. Piemēram, atbalsts jaunizveidotiem uzņēmumiem, ko sniedz gados jauniem lauksaimniekiem, ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām lauku apvidos un mazo lauku saimniecību attīstībai un ko izmaksā kā iepriekš noteiktas summas.

Atlikusī lauku attīstības atbalsta daļa attiecas uz ieguldījumu pasākumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, pamatpakalpojumiem un ciematu atjaunošanu un transversāliem pasākumiem, piemēram, zināšanu nodošanu, inovāciju un sadarbību. Saskaņā ar šiem pasākumiem finansētie projekti iepriekš parasti bija balstīti uz radušos izmaksu atlīdzināšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka maksājuma pieprasījuma posmā atbalsta saņēmējs iesniedz rēķinus un maksājumu aģentūra pārbauda to attiecināmību. Lai noteiktu atbalsta saņēmējam faktiski samaksāto summu, par attiecināmiem atzītos izdevumus reizina ar piemērojamo atbalsta likmi.

03

Atbalsta piešķiršana, pamatojoties uz radušos un samaksāto izmaksu atlīdzināšanu, ir sarežģīta, un tajā pastāv kļūdu iespējamība. Mēs esam konstatējuši, ka šāda veida atbalstā ir koncentrētas kļūdas ES izdevumos4. Šo iemeslu dēļ ir bijusi liela interese aplūkot vienkāršākas metodes, lai aprēķinātu ES finanšu ieguldījumu projektos un darbībās. Tagad (sākot no 2014. gada), lai noteiktu maksājamo atbalstu, dalībvalstis var izvēlēties kādu no trim šādām metodēm5 (jeb vienkāršotām izmaksu iespējām (VII)):

  • standarta likmes vienības izmaksas,
  • vienreizējos maksājumus un
  • vienotas likmes finansējumu.
04

Praksē tas nozīmē, ka visa atmaksātā summa vai tās daļa balstās, piemēram, uz standarta izmaksām, kas aprēķinātas saskaņā ar iepriekš noteiktu metodi, projekta tiešo rezultātu vienībām vai procentuālo īpatsvaru, kas piemērots citām izmaksām6 (sk. 1. attēlu). Drīkst kombinēt dažāda veida vienkāršotās izmaksu iespējas.

1. attēls

Dažādu veidu VII

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas norādījumiem par VII.

05

2014.–2020. gada periodā ieviestās VII attiecas tikai uz pasākumiem, kurus neapmaksā, pamatojoties uz platību vai dzīvniekiem, vai uz kuriem neattiecas fiksēto maksājumu metodes, kas noteiktas regulās (sk. 2. punktu). 2. attēlā ir parādīts plānotais 2014.–2020. gada lauku attīstības finansējums un norādīts iespējamais to pasākumu īpatsvars, par kuriem dažas izmaksas var atmaksāt, pamatojoties uz VII. Vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošana šiem pasākumiem ir jauna tendence lauku attīstības politikā, bet citiem fondiem7 tās jau izmantoja 2007.–2013. gada periodā.

2. attēls

VII tvērums

1Pārtrauktie pasākumi ir maksājumi, kas saistīti ar projektiem, kuri uzsākti 2007.–2013. gada periodā attiecībā uz pasākumiem, kas nav izmantoti 2014.–2020. gadā (lauksaimnieku un laukstrādnieku priekšlaicīga pensionēšanās, standartu ievērošana un apmācība un informācija).

NB! Attēlā ir parādīts aptuvens sadalījums, jo fiksētu maksājumu metodes ir noteiktas dažu pasākumu daļām, bet nav pieejams budžetā paredzēto summu sadalījums apakšpasākumu līmenī.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas finanšu informāciju (iegūta 2017. gada 20. novembrī).

06

Saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem8 VII jānosaka vienā no šādiem veidiem9:

  • saskaņā ar taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi;
  • saskaņā ar VII noteikumiem, kādus piemēro citos ES politikas virzienos līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;
  • saskaņā ar dalībvalsts dotāciju shēmām līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;
  • izmantojot likmes, kas noteiktas ar regulām.
07

Vienkāršotās izmaksu iespējas nav obligāta prasība, dalībvalstīm ir rīcības brīvība lemt, vai tās izmantot vai ne.

Revīzijas tvērums un pieeja

08

Mūsu revīzija aptvēra izstrādes posmu un pirmos trīs gadus (2015.–2017. g.) lauku attīstības atbalsta izmaksāšanai, izmantojot VII. Attiecīgie pasākumi ir iekļauti I pielikumā.

09

Mūsu galvenais mērķis bija novērtēt, vai VII veicina vienkāršošanu, vienlaikus nodrošinot saimnieciskumu ES budžetam, un vai, izmantojot VII, tiek sasniegti labāki rezultāti. Lai atbildētu uz šo galveno revīzijas jautājumu, mēs pārbaudījām, vai VII

  • vienkāršo pārvaldi,
  • nodrošina saimnieciskumu un
  • tiek plaši izmantotas un palielina koncentrēšanos uz politikas mērķu sasniegšanu.
10

Lai gūtu priekšstatu par vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu, mēs izskatījām 118 lauku attīstības programmas (LAP) un no tām 2010 atlasījām dokumentārajai pārbaudei11. Revīzijas apmeklējumam mēs izraudzījāmies šādas sešas LAP: Flandrija (Beļģija), Dānija, Saksija (Vācija), Kanāriju salas (Spānija), Langdoka-Rusijona (Francija) un Zviedrija. Revīzijas apmeklējumos mēs salīdzinājām dalībvalstu procedūras un norādījumus atbalsta saņēmējiem pirms un pēc vienkāršotu izmaksu iespēju ieviešanas. Mēs arī salīdzinājām projektu lietas un divās dalībvalstīs12 apmeklējām galasaņēmējus.

11

Lai izprastu piemērojamos noteikumus un Komisijas lomu, mēs caurskatījām tiesisko regulējumu, Komisijas norādījumus dalībvalstīm un Komisijas iekšējās procedūras un kontrolsarakstus. Komisijā mēs iztaujājām darbiniekus, caurskatījām saraksti ar dalībvalstīm un apmeklējām pasākumus, kuros Komisija dalībvalstīm sniedza informāciju par VII.

Vienkāršotu izmaksu iespēju (VII) izmantošana ir vienkāršojusi pārvaldi

Atbalsta saņēmējiem VII atvieglo pieprasījumu iesniegšanu, …

12

Atbalsta saņemšana lauku attīstības projektiem ir divpakāpju process. Vispirms pieteikumu iesniedzēji attiecīgajām iestādēm iesniedz atbalsta pieteikumus, un tās pārbauda un apstiprina projektus, pamatojoties uz attiecināmības un atlases kritērijiem. Pēc projekta pabeigšanas atbalsta saņēmēji iesniedz maksājumu pieprasījumus, kurus maksājumu aģentūra pirms maksājuma veikšanas pārbauda. Šis process ir parādīts 3. attēlā.

3. attēls

No pieteikuma līdz maksājumam

Avots: ERP.

13

Piesakoties atbalstam, pieteikuma iesniedzēji iesniedz vairākus dokumentus. Gadījumā, ja no ES budžeta tiks segta daļa no attiecināmajām izmaksām, pieteikuma iesniedzējiem bieži vien kopā ar maksājumu pieprasījumiem ir jāsniedz piedāvājumi, lai pierādītu, ka paredzamās izmaksas ir pamatotas, un pēc tam ir jāiesniedz rēķini un pierādījumi par maksājumiem. Kādā 2007.–2013. gada projektā, kuru pārbaudījām Zviedrijā un kurā atbalsta saņēmējs uzbūvēja govju kūti, uz diviem maksājumu pieprasījumiem attiecās 134 rēķini un pierādījumi par maksājumiem. Šī prasība attiecas arī uz netiešajām izmaksām (sk. 2. izcēlumu).

2. izcēlums

Netiešās izmaksas

Netiešās izmaksas ir organizācijai radušās izmaksas, kas nav tieši attiecināmas uz projektu. Netiešo izmaksu piemēri var būt biroja nomas maksa, apdrošināšanas, biroja piederumu, pasta un tālruņa izmaksas. Šīs izmaksas ir attiecināmas dažu veidu ES finansētos projektos. Kad netiešo izmaksu atlīdzināšanu pieprasa, pamatojoties uz izmaksām, kas radušās, atbalsta saņēmējiem ir jāsniedz apliecinošie pierādījumi par katru posteni un jāpamato izmaksu daļa, kas attiecināta uz projektu (sadales koeficients). Turklāt atbalsta saņēmējiem ir jāpierāda, ka šīs izmaksas ir pamatotas.

14

Mēs pārbaudījām atbalsta pieteikumus un maksājumu pieprasījumus par 2014.–2020. gada projektiem, kuros bija izmantotas vienkāršotās izmaksu iespējas, un salīdzinājām tos ar 2007.–2013. gada projektiem (kad VII neizmantoja), lai novērtētu, vai pieteikumu un pieprasījumu procedūras bija kļuvušas vieglākas. Visās sešās apmeklētajās dalībvalstīs mēs konstatējām, ka VII projektu atbalsta saņēmējiem nav kopā ar pieteikumiem jāiesniedz piedāvājumi un arī nav jāiesniedz rēķini vai pierādījumi par maksājumiem kopā ar maksājumu pieprasījumiem. 1. tabulā ir sniegti piemēri par apliecinošajiem dokumentiem, kas pievienoti atbalsta pieteikumiem un maksājumu pieprasījumiem 2007.–2013. gadā (atlīdzināšana balstīta uz izmaksām, kas radušās) un 2014.–2020. gadā (atlīdzināšana balstīta uz VII).

1. tabula

Apliecinošo dokumentu salīdzinājums atlasītām vienkāršotām izmaksu iespējām Zviedrijā

VII veids Posms 2014.–2020. g. (ar VII) 2007.–2013. g. (bez VII)
Vienotā likme: netiešās izmaksas atlīdzina kā 15 % no atbilstīgajām tiešajām personāla izmaksām Atbalsta pieteikums Nav Izvērsts netiešo izmaksu budžets
Maksājuma pieprasījums Nav, izņemot tos, kas prasīti tiešo izmaksu pamatošanai1 Rēķini
Maksājuma pierādījumi
Algas izraksti (ja netiešajās izmaksās ir iekļautas personāla izmaksas)
Laika uzskaites lapas
Sadales koeficienta aprēķins un pamatojums (t. i., uz projektu attiecināto netiešo izmaksu īpatsvars)
Dzīvnieku novietņu vienības izmaksas, par kurām izmaksas atlīdzina atkarībā no dzīvnieku vietām vai m2 Atbalsta pieteikums Paraugs, kurā norādīts vienību skaits, t. i., dzīvnieku vietas vai m2 (izmaksas aprēķinātas automātiski) Izvērsts budžets Piedāvājumi
Maksājuma pieprasījums Starpposma maksājumi (sākuma datuma un būvdarbu virzības pamatošanai): Izmaksu specifikācija Rēķini Maksājuma pierādījumi

-rēķins par pamatiem

-ēkas fotoattēls, kurā redzama grīda, jumts un sienas

Galīgie maksājumi:

-pabeigto vienību skaits

1Tiešās personāla izmaksas ir jāpamato ar algas izrakstiem un pierādījumiem par darbinieku nodarbinātības līmeni (pilna/nepilna laika), bet tā tas ir neatkarīgi no tā, vai vienotās likmes ir balstītas personāla izmaksās.

NB! Tabulā ir ietverti tikai apliecinošie dokumenti, kurus ietekmē VII izmantošana.

Avots: ERP, pamatojoties uz dalībvalsts dokumentāciju.

15

Kā redzams 1. tabulā, VII izmantošana bieži nozīmē, ka atbalsta saņēmējiem ir jāiesniedz mazāk dokumentu. Piemērs ir sniegts 3. izcēlumā.

3. izcēlums

Vienotā likme sociālajiem maksājumiem Zviedrijā

Zviedrijas Lauksaimniecības valde sadarbībā ar Zviedrijas Eiropas Sociālā fonda padomi un Zviedrijas Ekonomiskās un reģionālās izaugsmes aģentūru izstrādāja vienotu sociālās apdrošināšanas maksājumu likmi. Zviedrijā lielākajā daļā projektu ir iekļautas algas un līdz ar to arī sociālie maksājumi. Šīs izmaksas atšķiras atkarībā no līguma veida un vecuma; tās var ietvert vairākus rēķinus no vairākām organizācijām un parasti sarežģītus aprēķinus. Iepriekš daudzi mazie atbalsta saņēmēji nepieteicās uz šo maksājumu atlīdzināšanu, jo procesu uzskatīja par pārāk apgrūtinošu.

Fotoattēlā redzami dokumenti, kurus atbalsta saņēmējs iesniedzis par vienu vienīgu maksājuma pieprasījumu 2007.–2013. gada periodā, kad sociālos maksājumus neizmaksāja, pamatojoties uz vienotu likmi.

… un, kaut arī iestādes saskaras ar papildu darba slodzi vai izmaksām metodikas sagatavošanā, …

16

Ja vadošās iestādes izmanto vienkāršotās izmaksu iespējas, tām ir jāizstrādā13 metodika un jāaprēķina maksājuma līmeņi (īsu pārskatu par dalībvalstu līmenī iesaistītajām iestādēm sk. 45. punktā). Tas ir papildu darbs, kas nav jāveic, ja dotācijas izmaksā, pamatojoties uz izmaksām, kas radušās. Lai novērtētu, vai metodikas un aprēķinu sagatavošanai vajadzīgais laiks vai izmaksas ir samērīgas ar laika ietaupījumu visā periodā, mēs iztaujājām apmeklēto dalībvalstu iestāžu darbiniekus un pārbaudījām to metodikas un aprēķinu dokumentāciju. 4. izcēlumā dots piemērs par veicamā darba apjomu metodikas izstrādē.

4. izcēlums

Kanāriju salu vadošā iestāde izstrādāja savu iekšējo metodiku

Kanāriju salu vadošā iestāde izstrādāja vienības izmaksas astoņu kategoriju ieguldījumiem lauku saimniecībās (apūdeņošana, lauku saimniecību pielāgošana, stādāmais materiāls, lauku saimniecību ēkas, vispārējā infrastruktūra, siltumnīcas un cita infrastruktūra, lauksaimniecības mašīnas un vispārējas iekārtas). Katrā no minētajām kategorijām ietilpst vairākas apakškategorijas (līdz 49 katrā kategorijā, kopā 192); Kanāriju salu iestādes katrai no tām aprēķināja vienas vienības izmaksas. Dokuments, kurā aprakstīta metodika, ir 125 lappuses garš un ietver atsauces uz citiem dokumentiem, kas pieejami tikai elektroniski.

17

Dokumentārajā pārbaudi mēs lūdzām atlasīto 20 LAP atbildīgās iestādes sniegt galvenos iemeslus, kāpēc tās nav plašāk izmantojušas VII. Visbiežāk minētie skaidrojumi bija atbalstīto projektu un atbalsta saņēmēju lielā daudzveidība. Sešas14 no 20 minēja administratīvo slogu un metodikas izstrādē patērēto laiku.

18

Trīs no sešām apmeklētajām vadošajām iestādēm izvēlējās uzticēt šo uzdevumu ārējam pakalpojumu sniedzējam vismaz attiecībā uz dažām vienkāršotajām izmaksu iespējām, jo tām nebija pieejami iekšēji resursi vai zināšanas: tās bija Dānijas, Langdokas-Rusijonas un Zviedrijas iestādes. Kaut arī radās papildu darba slodze vai VII izstrādes izmaksas, vadošās iestādes apmeklētajās dalībvalstīs konstatēja, ka bija vērts ieguldīt metodikas izstrādē, ņemot vērā (paredzamo) vienkāršošanu un laika ietaupījumu pārvaldes un atbalsta saņēmēju līmenī īstenošanas laikā.

19

Likumdevējs var iekļaut regulās likmes un summas, kas izmantojamas kā VII. Ja dalībvalstu iestādes var šīs VII uzreiz izmantot, nesagatavojot metodiku vai aprēķinus, tās sauc par standarta VII. Lauku attīstības atbalstam15 pašlaik pieejamo standarta VII piemērus sk. 5. izcēlumā.

5. izcēlums

Standarta VII lauku attīstībā

Netiešās izmaksas: dalībvalstu iestādes var tās aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no atbilstīgajām tiešajām personāla izmaksām, un tām nav jāveic nekāds aprēķins, lai pamatotu piemēroto likmi.

Personāla izmaksas: dalībvalstu iestādes var aprēķināt stundas likmi, izdalot jaunākās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas ar 1720 stundām.

20

Attiecībā uz regulā paredzētajām standarta vienkāršotajām izmaksu iespējām, piemēram, vienotas likmes kompensāciju par netiešajām izmaksām, vadošajām iestādēm nav jāpamato izmantotā procentuālā daļa. Tas ir īpaši izdevīgi dalībvalstu iestādēm, jo tām nav jāsagatavo metodika, taču tās var izmantot priekšrocības, ko sniedz vienkāršota pieteikumu un maksājumu procedūra.

… tās ietaupa laiku administratīvajās pārbaudēs

21

Attiecīgo iestāžu darbiniekiem ir jāveic atbalsta pieteikumu un maksājumu pieprasījumu administratīvās pārbaudes. Pārbaudot attiecīgos tiesību aktus16, dalībvalstu procedūras un pārbaudes, kas bija veiktas gan attiecībā uz projektiem, kuriem maksājumus veica ar vienkāršotājām izmaksu iespējām, gan tiem, kuriem izmaksas veica bez VII, mēs pētījām, kā šīs pārbaudes mainās, ja maksājumi tiek veikti, izmantojot VII. 2. tabulā ir sniegti attiecīgi piemēri.

2. tabula

Administratīvo pārbaužu salīdzinājums vienotajām likmēm un vienības izmaksām

VII veids Posms 2014.–2020. g. (ar VII) 2007.–2013. g. (bez VII)
Vienotā likme: netiešās izmaksas atlīdzina kā 15 % no atbilstīgajām tiešajām personāla izmaksām Atbalsta pieteikums Nav Izmaksu pamatotības pārbaude un sadales koeficienta pamatojums
Maksājuma pieprasījums 15 % atbilstīgo personāla izmaksu aprēķins1 Radušos izmaksu un veikto maksājumu pārbaude:

-rēķinu, maksājuma pierādījumu, algas izrakstu un laika uzskaites lapu pārbaude (ja algas ir iekļautas netiešajās izmaksās)

-sadales koeficienta pārbaude un pārrēķins netiešajām izmaksām

Dzīvnieku novietņu vienības izmaksas, par kurām izmaksas atlīdzina atkarībā no dzīvnieku vietām vai m2 Atbalsta pieteikums Vienību skaita verifikācija salīdzinājumā ar projekta tvērumu (izmaksas aprēķinātas automātiski) Izmaksu pamatotības pārbaude, salīdzinot piedāvājumus vai izmantojot citu vērtēšanas sistēmu, piemēram, atsauces izmaksas
Maksājuma pieprasījums Deklarēto daudzumu verifikācija Radušos izmaksu un veikto maksājumu pārbaude:

-Izmaksu specifikāciju, rēķinu un maksājuma pierādījumu pārbaude

1Tiešo personāla izmaksu attiecināmība ir jāpārbauda, bet tā tas ir neatkarīgi no tā, vai vienotās likmes ir balstītas personāla izmaksās.

NB! Tabulā ir ietvertas tikai administratīvās pārbaudes, ko ietekmē VII izmantošana.

Avots: ERP.

22

Maksājumu aģentūru darbinieki sešās apmeklētajās dalībvalstīs mūs informēja, ka izmaksu pamatotības pārbaude17 bija laikietilpīga, īpaši gadījumos, kad bija vajadzīgi paskaidrojumi vai kad piedāvājumi nebija pietiekami kvalitatīvi. Maksājuma pieprasījuma posmā maksājumu aģentūras ietaupa laiku, jo, kad maksājumi ir balstīti uz vienkāršotajām izmaksu iespējām, tās nepārbauda rēķinus vai pierādījumus par maksājumiem.

23

Pirms maksājuma veikšanas maksājumu aģentūras darbinieki pārbauda, vai ir ievēroti atbalsta saņemšana noteikumi. Viņi salīdzina pabeigto darbību ar darbību, par kuru piešķirts atbalsts, un parasti veic apmeklējumu, lai verificētu ieguldījuma faktisku īstenošanu18. Izmantojot VII, šīs pārbaudes nemainās.

24

Maksājumiem, kuri balstīti uz vienības izmaksām, maksājumu aģentūru personālam ir jāpārbauda daudzumi. Dalībvalstis var pašas noteikt, kā to pārbaudīt. Daudzas izmanto atbalsta saņēmēju apmeklējumus, lai verificētu daudzumus un nodrošinātu, ka pabeigtā darbība atbilst atbalsta lēmumam. Attiecībā uz darbībām, kuras netiek apmeklētas, dalībvalstīm ir jāatrod cits veids, kā pārliecināties par attiecīgajiem daudzumiem un to, ka darbība ir reāla. Kanāriju salu maksājumu aģentūra, piemēram, izmanto lauksaimniecības transportlīdzekļu reģistru, lai verificētu īpašumtiesības, un Dānija izmanto satelītattēlus, lai verificētu kūtsmēslu glabātuvju reālu pastāvēšanu.

25

Gadījumos, kad izmanto vienotas likmes, attiecināmās izmaksas aprēķina kā attiecināmo izmaksu citu kategoriju procentuālo daļu. Visas sešas19 revīzijas apmeklējumam atlasītās LAP izmanto vienotas likmes netiešajām izmaksām, un dalībvalstu iestādes šo iespēju minēja kā labu vienkāršošanas paraugu. 6. izcēlumā ir sniegts piemērs.

6. izcēlums

Netiešo izmaksu dokumentēšanas piemērs

Flandrijā mēs salīdzinājām maksājumu pieprasījumus, tostarp apliecinošos dokumentus, pirms un pēc vienotās likmes ieviešanas. Pirmajā gadījumā mēs konstatējām vienu vienību 12 EUR apmērā, kura bija pamatota ar deviņiem dokumentiem.

Gadījumos, kad izmanto vienotas likmes, atbalsta saņēmējiem nav jāiesniedz šādi dokumenti un dalībvalstu iestādēm tie nav jāverificē.

26

Saksijas iestādes mūs informēja, ka laiks, kas vajadzīgs, lai pārbaudītu maksājumu pieprasījumus, ir samazinājies vismaz par 50 %, jo par netiešajām izmaksām jāveic mazāk pārbaužu. Iepriekšējā periodā katra rēķina verifikācija netiešo izmaksu pārbaudēs aizņēma vismaz 10 minūtes. Ja saņēmējs pieprasīja atlīdzināt nomas maksu par vienu gadu, ierēdnim bija jāpārbauda 12 rēķini un pierādījumi par maksājumiem, un tam bija vajadzīgas aptuveni 120 minūtes. Tagad ierēdnim ir tikai jāpārbauda, vai 15 % netiešo izmaksu aprēķins ir pareizs un vai netiešajās izmaksās nav iekļauti rēķini, kuri deklarēti tiešo izmaksu atlīdzināšanai; tas aizņem aptuveni 10–15 minūtes.

27

Zviedrijas iestādes lēsa, ka uz izmaksām balstīto netiešo izmaksu pārbaudei bija vajadzīgas 3–5 stundas katram maksājuma pieprasījumam, salīdzinot ar aptuveni 50 minūtēm, izmantojot vienotu likmi.

28

Mūsu revīzija liecina, ka VII izmantošana var novest pie vienkāršošanas un laika ietaupījuma galvenokārt atbalsta saņēmējiem, bet arī attiecīgajām iestādēm. Tomēr iepriekšējam ieguldījumam, kas vajadzīgs, lai vadošā iestāde izstrādātu VII metodiku, ir jābūt samērīgam ar paredzamo laika ietaupījumu iestādēm un atbalsta saņēmējam, piemērojot vienkāršotas izmaksu iespējas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc lauku attīstības politikā VII bija izmantotas maz, kā izklāstīts 48.50., 55. un 56. punktā.

Vienkāršoto izmaksu iespēju lietpratīga izmantošana var palīdzēt ierobežot lauku attīstības projektu izmaksas

29

Projektiem, kurus finansē, pamatojoties uz radušos izdevumu atmaksāšanu, valsts iestādēm apstiprināšanas posmā ir jāpārbauda, vai paredzamās izmaksas ir pamatotas. Gan Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta, gan ERP ziņojumos ir uzsvērtas nepilnības šajās pārbaudēs (sk. 7. izcēlumu).

7. izcēlums

Izmaksu pamatotība gadījumā, ja dotācijas izmaksā, pamatojoties uz izmaksām, kuras radušās

Projektiem, kurus atbalsta, pamatojoties uz radušos un samaksāto izdevumu atlīdzināšanu, valsts iestādes parasti pārbauda, vai projektu izmaksas ir pamatotas. To dara: a) izskatot pieteikuma iesniedzēja kopā ar atbalsta pieteikumu iesniegtos piedāvājumus vai b) tās salīdzinot ar atsauces cenām20.

2014.–2016. gada periodā no 193 pārbaudītajiem projektiem 66 projektos (34 %) nebija sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka izmaksas ir pamatotas21. Palāta ir iepriekš apšaubījusi22, vai Komisija un dalībvalstu iestādes izmanto visefektīvākās pieejas, lai kontrolētu lauku attīstības dotāciju izmaksas.

30

Ja tiek izmantotas vienkāršotās izmaksu iespējas, uzskata, ka šīs pārbaudes tiek aptvertas, izstrādājot pamatīgu metodiku. VII efektīva izmantošana var iegrožot lauku attīstības projektu izmaksas. Lai to sasniegtu, VII ir jānosaka pareizā līmenī, pamatojoties uz pamatīgu metodiku, kuru vajadzības gadījumā regulāri pārskata un atjaunina. Kļūdas aprēķinos nozīmētu, ka visus projektus, kuros izmanto likmes, skar viena un tā pati kļūda.

Mēs konstatējām labus metodikas un aprēķinu piemērus, …

31

Mēs nolēmām izpētīt apmeklēto dalībvalstu izstrādāto metodiku. Mēs ievērojām, ka lielākā daļa ELFLA 2014.–2020. gadā atbalstīto pasākumu ir līdzīgi 2007.–2013. gadā atbalstītajiem pasākumiem23. Tādējādi daudzām dalībvalstīm ir pieejami vēsturiskie dati par faktiskajām izmaksām, kas radušās un izmaksātas par darbībām iepriekšējā periodā. Piemērs par vienības izmaksām, kas balstītas uz vēsturiskajiem datiem, ir sniegts 8. izcēlumā.

8. izcēlums

Metodika, kas balstīta uz vēsturiskiem datiem Dānijā

Dažas platības ir īpaši svarīgas saistībā ar bioloģisko daudzveidību. Dānijā lauksaimnieki saņem maksājumus, lai iežogotu šādas platības ganību vajadzībām, pamatojoties uz vienības izmaksām. Dānijas iestādes izmantoja datus no iepriekšējiem projektiem, lai izstrādātu šādas vienības izmaksas. Aprēķina pamatā ir lētākie piedāvājumi, kas iesniegti kopā ar 82 atbalsta pieteikumiem 2013.–2014. gadā. Tās sadalīja šo pieteikumu piedāvājumus 1–2 stiepļu žogu kategorijā (52 piedāvājumi) un 3–4 stiepļu žogu kategorijā (30 piedāvājumi) un vienības izmaksas aprēķināja kā šo piedāvājumu vidējo vērtību. Aprēķinu rezultātā tika iegūtas vienības izmaksas 19 DKK (aptuveni 2,50 EUR)/m 1–2 stiepļu žogam un 28 DKK (aptuveni 3,75 EUR)/m 3–4 stiepļu žogam.

Ja attiecībā uz konkrētu izdevumu veidu bija pieejami mazāk nekā 20 kvalitatīvi piedāvājumi, iestādes veica tirgus izpēti. Tās arī analizēja datu sadalījumu, lai nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret atbalsta saņēmējiem, un secināja, ka izmaksu atšķirības starp dažādiem reģioniem un dažādiem izmantotiem materiāliem nebija pietiekami lielas, lai, pamatojoties uz tām, dažādotu VII. Dānijas iestādes plāno izvērtēt nepieciešamību atjaunināt savu VII aprēķinu pirms katras ikgadējās pieteikšanās kārtas un pielāgot VII, pamatojoties uz cenu indeksu.

32

Dalībvalstīm, kuras izmanto VII, parasti nav līdzekļu, lai turpinātu uzraudzīt faktiskās izmaksas. Tas ir tāpēc, ka tad, kad maksājumu aģentūras pāriet uz maksājumu veikšanu, pamatojoties uz VII, tās pārtrauc apkopot informāciju par faktiskajām izmaksām. Tāpēc tām var nebūt pieejami attiecīgie dati, kas vajadzīgi aprēķinu atjaunināšanai. Šā iemesla dēļ Saksijā (Vācijā) iestādes bija iesaistījušas konsultantus, lai izstrādātu jaunas metodes, kuru pamatā bija ārējo ekspertu dati, nolūkā atjaunināt VII situācijā, kad vēsturiskie dati vairs nav pieejami.

… bet dažos gadījumos pakārtotie dati nebija pieejami …

33

Lai novērtētu, vai metodika ir taisnīga un objektīva, tai ir jābūt pārbaudāmai. Revidentiem ir jābūt piekļuvei datiem, kuri ir VII aprēķina pamatā, ja tiek izmantotas VII24. Lai pārliecinātos par pārbaudāmību, mēs izraudzījāmies atsevišķus aprēķinu elementus un izpētījām tos līdz pat avota datiem.

34

Metodika, kas aprakstīta 8. izcēlumā (sk. 31. punktu), ir piemērs tam, kā mēs varējām viegli izsekot atlasītiem elementiem līdz pat pakārtotajiem datiem. Tomēr mēs konstatējām problēmas saistībā ar dažu vienības izmaksām izstrādāto metodiku pārbaudāmību. Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD revidenti ziņoja par līdzīgiem konstatējumiem, kas attiecās uz pārbaudāmību divās25 no sešām līdz šim veiktajām ar VII saistītajām revīzijām.

35

Mūsu ierobežotajā piemēru izlasē konstatētās problēmas attiecās uz gadījumiem, kuros iestādes aprēķinu veikšanai izmantoja ārpakalpojumus. Zviedrijā vadošajai iestādei nebija piekļuves datiem, kuri bija dažu aprēķinu pamatā, tāpēc tā paļāvās uz neatkarīgām pārbaudēm. Dānijā ārpakalpojumu struktūrai bija trīs konsultantu līmeņi, un tas sarežģīja verifikācijas procesu, kā paskaidrots 9. izcēlumā.

9. izcēlums

Vairāku konsultantu iesaiste var sarežģīt verifikācijas pārbaudes

Dānijas iestādes izmantoja ārpakalpojumu, lai konsultants A izstrādātu vienkāršotas izmaksu iespējas. Nebija pieejami vēsturiskie dati par lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm. Konsultants A nolīga apakšuzņēmēju (konsultantu B), lai definētu vienības izmaksas; tas, savukārt, pieprasīja datus no konsultanta C. Turklāt neatkarīga struktūra caurskatīja aprēķinus, pamatojoties uz savām zināšanām un datu avotiem. Attēlā sniegts pārskats par personām, kas iesaistītas lauksaimniecības dzīvnieku novietņu vienības izmaksu izstrādē Dānijā.

Aptuveni trešdaļa pakārtoto datu revīzijas laikā nebija pieejami. Dānijas iestādes mūs informēja, ka, lai iegūtu pakārtotos datus aplēšu pamatošanai, tām vajadzētu parakstīt jaunu līgumu ar trešā līmeņa konsultantu C. Ārpakalpojumu izmantošana un konsultantu virknes sagatavoto datu izmantošana sarežģīja aprēķinu verifikācijas procesu un padarīja to laikietilpīgu. Dānijas iestādes būtu varējušas no tā izvairīties, ja tās būtu prasījušas datus no konsultanta A, ar kuru tās bija parakstīja līgumu, vai nosakot līgumā, ka aprēķiniem ir jābūt pārbaudāmiem.

… vai aprēķinos izmantotie dati nebija pietiekami pamatoti

36

Aprēķini ir taisnīgi, ja tie ir balstīti realitātē uz ja metodikā izmantotie pieņēmumi un dati ir labi pamatoti26. Mēs nolēmām pārliecināties, vai tas tā bija, pārbaudot atlasītu VII metodiku apmeklētajās dalībvalstīs. Mēs arī pārbaudījām aprēķinus, izsekojot izlasē iekļautos elementus līdz pat avota datiem (sk. arī 33.35. punktu). Vairākumā gadījumu mēs konstatējām, ka metodika un aprēķini bija pareizi.

37

Vienā no apmeklētajām dalībvalstīm iestādes nevarēja pamatot izmantotos datus. Kanāriju salu vienības izmaksu un vienreizējo maksājumu metodikā ir norādīts, ka VII noteikšanai pietiek ar trim piedāvājumiem vai rēķiniem. Datu apjoms, kas izmantots faktiskajos aprēķinos, atšķiras, bet vairākos gadījumos iestādes nespēja pamatot, kāpēc un kā ir atlasīti konkrēti izmantotie dati. 10. izcēlumā ir sniegts piemērs.

10. izcēlums

Dalībvalstu iestādes ne vienmēr varēja paskaidrot VII aprēķiniem izmantoto datu izvēli

Kādā siltumnīcu vienības izmaksu aprēķinā Kanāriju salu iestādes izmantoja 12 pirmdokumentus (rēķinus un piedāvājumus), no kuriem tikai četri bija rēķini no iepriekšējiem projektiem. Tās nevarēja mums darīt zināmu no 2007.–2013. gada perioda pieejamo rēķinu kopējo skaitu. Tāpat tās nespēja paskaidrot, kā un kāpēc tās izvēlējās aprēķinā izmantotos 12 pirmdokumentus.

Lai aprēķinātu vienreizējo maksājumu vienas dienas pasākumu rīkošanai, iestādes izmantoja trīs viesnīcu piedāvājumu vidējo vērtību, no šīm viesnīcām divas piederēja vienai un tai pašai viesnīcu grupai. Kanāriju salu iestādes nespēja paskaidrot, kā vai kāpēc tās bija izvēlējušās šīs trīs viesnīcas. Turklāt aprēķiniem izmantotajos piedāvājumos bija iekļauts PVN, kas nav attiecināms lauku attīstības atbalstam27.

38

Citos gadījumos iestādes VII aprēķinam izmantoja nesalīdzināmus piedāvājumus. Piemērs ir sniegts 11. izcēlumā, kurā arī parādīts tas, ka VII izmantošana ne vienmēr rada pievienoto vērtību salīdzinājumā ar radušos izmaksu atlīdzināšanu.

11. izcēlums

Vienreizējā maksājuma pamatā ir nesalīdzināmi piedāvājumi, un tas nerada nekādus ietaupījumus

Kanāriju salās vietējās rīcības grupas, kas piedalās vismaz divos gadatirgos, var saņemt atbalstu kā vienreizēju maksājumu, kurš sedz dalības maksu. Kanāriju salu iestādes aprēķināja vienreizējo maksājumu kā piecu pasākumu vidējās izmaksas, kas reizinātas ar divi. Pieci pasākumi ir saistīti ar lauksaimniecību un lopkopību, amatniecību un atjaunošanu. Atbalsta saņēmēji vienreizēju maksājumu saņem par jebkuru divu pasākumu apmeklējumu.

Ja šīs darbības atlīdzinātu, balstoties uz faktiskajām izmaksām, atbalsta saņēmējam, iespējams, būtu jāiesniedz divi rēķini un pierādījumi par maksājumiem, lai pamatotu izmaksas. Lai saņemtu šo vienreizējo maksājumu, viņam(-ai), iespējams, būtu jāiesniedz rēķins vai apmeklējuma sertifikāts, kas pierāda, ka ir apmeklēti divi gadatirgi. Šajā gadījumā vienreizējā maksājuma izmantošana praktiski nesamazināja dokumentu apjomu, kas atbalsta saņēmējam bija jāiesniedz, vai pārbaužu skaitu, kas maksājumu aģentūrai jāveic. Tāpat tā nepalīdzēja kontrolēt projekta izmaksas, kā to parāda atšķirības starp piedāvājumiem.

Neatkarīgas sertifikācijas prasības atcelšana rada jaunas problēmas

39

Neatkarīga pārbaude ir svarīga, lai nodrošinātu, ka vienkāršotās izmaksu iespējas balstās taisnīgā, objektīvā un pārbaudāmā metodikā. Neatkarīgas pārbaudes par VII izstrādi var veikt pirms to īstenošanas (ex ante), īstenošanas laikā vai pēc tās (ex post). Mēs nolēmām iegūt pārskatu par pārbaudēm, kas veiktas par VII metodiku, un konstatējām, ka attiecībā uz lauku attīstību nesen ir izdarītas izmaiņas noteikumos.

40

Vienkāršotu izmaksu iespēju ieviešana lauku attīstībā bija apvienota ar obligātu neatkarīgas struktūras paziņojumu28. Tas bija vienīgais neatkarīgais ex ante kontroles pasākums. Nesenās izmaiņas tiesību aktos29 nozīmē, ka šie paziņojumi vairs neattiecas uz ieguldījumu pasākumiem. Tā rezultātā, sākot no 2018. gada, nebūs obligātu neatkarīgu pārbaužu par VII metodiku un aprēķiniem. Tomēr vadošajām iestādēm joprojām būs iespēja iesaistīt neatkarīgu struktūru, lai izstrādātu vai caurskatītu metodiku un aprēķinus.

Komisija LAP apstiprināšanas laikā nepārbauda metodiku un aprēķinus, tas bija darīts tikai dažās atlasītajās revīzijās, …

41

Komisija caurskata un apstiprina lauku attīstības programmas30. VII aprēķinu validēšana neietilpst LAP apstiprināšanas procesā.

42

Komisija veic revīzijas, lai pārliecinātos, vai maksājumi ir veikti saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem31. Komisijas revidenti pārbauda metodiku un aprēķinus, ja viņi izvēlas izdevumus, kas īstenoti, izmantojot vienkāršotās izmaksu iespējas. 2017. gadā lielākā daļa revīzijās pārbaudīto izdevumu joprojām attiecās uz 2007.–2013. gada pasākumiem un bija izmaksāti, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām.

43

Kļūdas VII metodikā var ietekmēt visus projektus, kuros izmanto attiecīgās VII. Vairākas dalībvalstis32 pauda bažas par iespējamām finanšu korekcijām un norādīja šādu situāciju kā šķērsli vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanā. Līdzīgi citām finanšu korekcijām, ko piemēro Komisijas revidenti, to ietekme ir ierobežota līdz 24 mēnešiem attiecībā uz veiktajiem izdevumiem33.

44

Saistībā ar Eiropas Sociālo fondu Komisija var pēc dalībvalsts lūguma ex ante validēt VII metodiku un aprēķinus. Tā to dara, pieņemot deleģēto aktu34, kas rada tiesisko noteiktību dalībvalstij. Tā kā “Omnibusa regulas” priekšlikumā35 neviens no citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem neizvēlējās šo mehānismu, to arī turpmāk piemēros tikai Eiropas Sociālajam fondam.

… un sertifikācijas struktūru loma VII revīzijā nav skaidri noteikta

45

Fondu pārvaldībā un kontrolē ir iesaistītas trīs valsts struktūras; to pienākumi attiecībā uz vienkāršotām izmaksu iespējām ir aprakstīti 4. attēlā.

4. attēls

Ar VII saistītie pienākumi dalībvalstu līmenī

Avots: ERP, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1305/2013.

46

Neatkarīgas sertifikācijas struktūras sniedz gada atzinumu par maksājumu aģentūru gada pārskatiem, iekšējās kontroles sistēmas darbību un izdevumu likumību un pareizību36. Sertifikācijas struktūrām adresētajās Komisijas pamatnostādnēs37 nav minētas VII38.

47

Lai nodrošinātu izmaksu kontroli, ir svarīgi noteikt VII pareizā līmenī. Problēmas, kuras mēs atradām aprēķinos, liecina, ka neatkarīga pārbaude ir vajadzīga.

Jaunās vienkāršotās izmaksu iespējas attiecās uz nelielu daļu no kopējiem lauku attīstības izdevumiem

48

Revīzijas laikā Komisijas rīcībā nebija pārskata par to izdevumu īpatsvaru, uz kuriem attiecas vienkāršotās izmaksu iespējas. Mēs atlasē iekļāvām tās LAP, kurās acīmredzami vienkāršotās izmaksu iespējas bija izmantotas visvairāk39, tomēr neatradām nevienu piemēru, kurā pasākums būtu pilnībā īstenots, izmantojot VII.

49

Katrs lauku attīstības pasākums ir iedalīts vairākos apakšpasākumos, kuri savukārt attiecas uz daudziem un dažādiem projektu veidiem. 20 LAP dokumentārajās pārbaudēs mēs pārliecinājāmies, ka vienkāršotās izmaksu iespējas bija izmantotas tikai noteiktu veidu projektos vai izdevumos. Piemēru sk. 5. attēlā.

5. attēls

Langdokā-Rusijonā VII izmantotas tikai noteiktu veidu projektos

Avots: ERP, pamatojoties uz Langdokas-Rusijonas LAP.

50

Ja ar VII atlīdzina tikai daļu no apakšpasākuma vai īpaša veida izmaksas, nav iespējams izsekot attiecīgajām summām. Budžeta plānošana LAP ietvaros attiecas tikai uz pasākumiem, un dalībvalstis parasti uzrauga tikai katra projekta (t. i., nevis katra izdevumu veida) maksājumus. Tomēr, lai parādītu vienkāršoto izmaksu iespēju ietekmi uz vienu konkrētu LAP (Valonija), kurā VII izmanto divos pasākumos, 6. attēlā ir redzams, kādu šiem abiem pasākumiem atvēlētā budžeta daļu veido VII. Šajos divos pasākumos programmā izmanto 14 % vienoto likmi netiešajām izmaksām.

6. attēls

Maksājumi, kuros Valonijā paredzēts izmantot VII

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas dokumentāciju.

51

Pasākumi, kuros mūsu dokumentārajām pārbaudēm atlasītajās 20 LAP izmanto vienkāršotās izmaksu iespējas, ir ietverti I pielikumā. Visbiežāk tiek izmantotas standarta vienkāršotās izmaksu iespējas (sk. 19. punktu); lielākajā daļā no 20 LAP ir izmantotas vienotās likmes netiešajām izmaksām. 7. attēlā ir parādīts, kā visbiežāk ir izmantotas dažādu veidu vienkāršotās izmaksu iespējas.

7. attēls

Kā visbiežāk ir izmantotas vienkāršotās izmaksu iespējas

Avots: ERP, pamatojoties uz 20 LAP dokumentāru pārbaudi.

52

Vienības izmaksas galvenokārt izmanto personāla izmaksu40, ceļa vai viesnīcas izdevumu41 atlīdzināšanai. Pilnos projektos vienības izmaksas galvenokārt izmanto ieguldījumiem materiālajos aktīvos42. 8. attēlā parādīti revīzijas apmeklējumam atlasītajās sešās LAP izmantotie VII veidi.

8. attēls

Vienības izmaksas un vienotas likmes atlasītajās LAP ir izmantotas visvairāk, bet vienreizējie maksājumi ir izmantoti reti

NB! Vienkāršotās izmaksu iespējas tiek izmantotas tikai konkrētiem projektu veidiem vai izmaksu kategorijām, bet nekad netiek izmantotas visam pasākumam. Attēlā redzams to apakšpasākumu skaits, kuros atlasītajās LAP piemērotas katra veida VII. Vienam un tam pašam apakšpasākumam var izmantot dažādu veidu vienkāršotās izmaksu iespējas. Attēlā tādējādi nav norādīti kopējie izdevumi, kas veikti, izmantojot VII, bet gan tikai parādīti visvairāk izmantotie VII veidi.

Avots: ERP, pamatojoties uz dalībvalstu dokumentāciju.

Vienkāršotajām izmaksu iespējām netika piešķirta prioritāte, sagatavojot 2014.–2020. gada lauku attīstības programmas, bet Komisija mudina tās izmantot

53

Parlaments un Padome 2013. gada decembrī apstiprināja noteikumus 2014.–2020. gada periodam43. Četri ģenerāldirektorāti44, kas ir atbildīgi par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, sagatavoja kopīgu norādījumu dokumentu45 (Komisijas norādījumi par VII) un 2014. gada septembrī publicēja galīgo dokumentu. 9. attēlā redzams 2014.–2020. gada LAP sagatavošanas laika grafiks.

9. attēls

VII laika grafiks: no priekšlikuma līdz norādījumiem un mācībām

Avots: ERP.

54

Četri ģenerāldirektorāti, kuri pārvalda Eiropas strukturālos un investīciju fondus, ir pasūtījuši pētījumu par vienkāršotajām izmaksu iespējām, un pašlaik tas tiek veikts. Pētījumā ar aptaujas starpniecību tiek apkopota informācija par katrā fondā izmantotajiem pasākumiem un VII veidiem, attiecīgajām summām un projektiem, kas īstenoti, izmantojot vienkāršotās izmaksu iespējas, kā arī ieguvumiem no VII izmantošanas. Komisijas mērķis ir izmantot minēto informāciju, izstrādājot lauku attīstības sistēmu nākamajam periodam (pēc 2020. gada).

Pasākumu un atbalsta saņēmēju lielā daudzveidība apgrūtina VII izmantošanu, bet tās var izmantot plašam ieguldījumu klāstam

55

Periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam ir pieņemtas 118 dažādas LAP 28 dalībvalstīs; 20 dalībvalstīm ir pa vienai valsts programmai, bet astoņas izvēlējās izstrādāt reģionālās programmas46. Atkarībā no īpašiem ekonomiskajiem, vides vai strukturālajiem nosacījumiem lauku attīstības programmās var būt līdz 20 pasākumiem, kas palīdz sasniegt ES lauku attīstības prioritātes47.

56

Izmantot vienkāršotās izmaksu iespējas ir vislietderīgāk, ja pastāv zināms skaits līdzīgu darbību vai izdevumu veidu. Iestādes, kas atbildīgas par mūsu dokumentārajām pārbaudēm atlasītajām 20 LAP, minēja dažādos darbību un saņēmēju veidus kā galveno iemeslu, kāpēc vienkāršotās izmaksu iespējas nebija izmantotas plašāk. No Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie pasākumi ir iedalīti apakšpasākumos. Pastāv 49 dažādi apakšpasākumi, attiecībā uz kuriem var izmantot vienkāršotās izmaksu iespējas (tie uzskaitīti I pielikumā). Katrā apakšpasākumā var atbalstīt daudzus un dažādus projektu un/vai izdevumu veidus.

57

Neskatoties uz projektu un izdevumu veidu dažādību lauku attīstības politikā, mēs konstatējām piemērus, kad VII bija izstrādātas plašam ieguldījumu klāstam. Piemēram, Kanāriju salu LAP ietver vienības izmaksas astoņām ieguldījumu kategorijām lauku saimniecībās (sk. 12. izcēlumu).

12. izcēlums

Vienības izmaksas var izstrādāt plašam ieguldījumu klāstam, bet tās sniedz priekšrocības tikai tad, ja tās piemēro zināmam projektu skaitam

Kanāriju salu iestādes ir izstrādājušas atsevišķas vienības izmaksas astoņu kategoriju ieguldījumiem lauku saimniecībās, proti, apūdeņošanai, lauku saimniecību pielāgošanai, stādāmajam materiālam, lauku saimniecību ēkām, vispārējai infrastruktūrai, siltumnīcām un citai infrastruktūrai, lauksaimniecības mašīnām un vispārējām iekārtām). Katrā no minētajām kategorijām ietilpst vairākas apakškategorijas (līdz 49 katrā kategorijā, kopā 192); Kanāriju salu iestādes katrai no tām aprēķināja vienas vienības izmaksas.

58

Tomēr, ja konkrētam ieguldījumu veidam projektu skaits ir ierobežots, vienkāršotās izmaksu iespējas nenodrošina nekādu pievienoto vērtību. Piemēram, Kanāriju salu iestādes ir izstrādājušas vienības izmaksas miglas savācēja iepirkumam. Vienības izmaksas ir balstītas uz vienīgā pieejamā piegādātāja vienu piedāvājumu. Mūsu veiktās revīzijas laikā miglas savācējs bija nopirkts tikai vienā projektā. Lauku attīstības projektos vismazāk izmanto vienreizējus maksājumus. Trīs no sešām apmeklētajām dalībvalstīm48 norādīja, ka tās izvēlējās neizmantot vienreizējos maksājumus, jo uzskatīja tos par riskantākiem. Lai saņemtu vienreizēju maksājumu, saņēmējam ir jāievēro visi nosacījumi – daļēji maksājumi nav iespējami.

59

Dalībvalstīm ir arī iespēja apvienot dažādu veidu VII vienam projekta veidam, tādējādi tās var piemērot vienreizējos maksājumus tikai tām darbībām, kurās vēlamo rezultātu sasniegšanai ir jāizpilda visi nosacījumi. Piemēram, Kanāriju salu LAP aptver visus trīs VII veidus – vienības izmaksas, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes projektiem, kurus atbalsta saskaņā ar sadarbības un atbalsta pasākumiem Leader vietējai attīstībai (sk. 13. izcēlumu). Iespēja kombinēt dažādus vienkāršoto izmaksu iespēju veidus sniedz elastīgumu VII izmantošanā.

13. izcēlums

Piemērs tam, kā dažādas VII var izmantot vienā projektā

Saskaņā ar sadarbības pasākumu atbalstītos projektos atbalsta saņēmēji Kanāriju salās var saņemt maksājumus, kas kombinēti no trim VII veidiem. Piemēram, maksājumus projektā, kurā rada un attīsta īsas piegādes ķēdes un vietējo tirgu, var veidot:

  • vienreizējs maksājums par popularizēšanu presē un specializētajos žurnālos, lai palielinātu informētību par īsām piegādes ķēdēm un vietējo tirgu un paziņotu par to sniegtajām priekšrocībām;
  • vienības izmaksas par projektā iesaistītajām personāla izmaksām;
  • 15 % vienotā likme par netiešajām izmaksām.
60

Ieviešot vienkāršotās izmaksu iespējas, dalībvalstu iestādes var izmantot metodes vai likmes, ko tās jau ir izstrādājušas valsts vai ES shēmām. Mēs konstatējām vairākas lauku attīstības programmas49, kurās tika izmantoti ceļa izdevumi vai vienības izmaksas par personāla izmaksām no valstu sistēmām. Tomēr, kā liecina mūsu veiktā 20 LAP dokumentārā pārbaude, izstrādājot vienkāršotas izmaksu iespējas, dalībvalstu iestādes reti izmanto pieredzi no citām politikas jomām. Mēs konstatējām tikai divus šādus piemērus (sk. 14. izcēlumu).

14. izcēlums

Pastāvošās metodikas izmantošanas piemēri

Toskāna LAP izmanto vienības izmaksas un vienreizējos maksājumus50 atbalstītajos projektos, kas veicina profesionālo apmācību un prasmju apguvi. LAP izmanto trīs dažādas vienības izmaksas attiecībā uz mācību pasākumiem atkarībā no to garuma (mazāk nekā 20 stundas; no 21 līdz 60 stundām; vairāk nekā 60 stundas) un vienreizējos maksājumus – koučinga darbībām. Summas, kas noteiktas par vienības izmaksām un vienreizējiem maksājumiem, balstās metodikā, kura jau ir izstrādāta un izmantota 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada reģionālajā konkurētspējas un nodarbinātības darbības programmā, ko finansē no Eiropas Sociālā fonda.

Kipras LAP izmanto vienības izmaksas par ceļa izdevumiem un dienas naudu no programmas Erasmus+ saistībā ar lauku saimniecību un mežu apsaimniekošanas īstermiņa pieredzes apmaiņu un lauku saimniecību un mežu apmeklējumiem.

Dalībvalsts iestādes ir noraizējušās par Komisijas veiktajām revīzijām

61

Mūsu revīzijas apmeklējumu laikā vairākas dalībvalstu iestādes minēja, ka tās nebija pārliecinātas par to, kā Komisija pārbauda VII, un dažas šo faktu minēja kā šķērsli VII izmantošanā51. Dalībvalstu apmeklējumu laikā Komisijas darbinieki pārbauda dalībvalstu vadības un kontroles sistēmas, izmantojot galveno un papildu kontroles mehānismu sarakstu52. Mēs izskatījām Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD revīzijas pieeju un konstatējām, ka VII ieviešanai šo kontroles mehānismu definīcijas nav atjauninātas. Viens no veidiem, kā kliedēt dalībvalstu paustās bažas, ir atjaunināt Komisijas definīcijas attiecībā uz galvenajiem un papildu kontroles mehānismiem, lai atspoguļotu vienkāršotās izmaksu iespējas. Pārbaudes, kas attiecas uz vienkāršotajām izmaksu iespējām, ir parādītas 10. attēlā.

10. attēls

Administratīvās pārbaudes, kuru veikšanu Komisija sagaida no dalībvalstu iestādēm attiecībā uz vienkāršotajām izmaksu iespējām

Avots: ERP, pamatojoties uz iztaujāšanām un Komisijas dokumentāciju.

62

Šajā kontekstā mēs esam izveidojuši sarakstu ar vienotām ticamības prasībām un darbības rezultātu principiem, kas atspoguļoti II pielikuma 1. un 2. daļā.

63

Neraugoties uz iepriekšminētajām problēmām, piecas no sešām apmeklētajām dalībvalstu iestādēm paredz iespēju VII plašāk izmantot nākotnē. Piemēram, Zviedrija vēlējās vairāk izmantot vienreizējos maksājumus sākotnējā 2014.–2020. gada LAP, bet to ierobežoja (tagad atceltais) noteikums, ka vienkāršotās izmaksu iespējas jāapstiprina ex ante53.

Jaunākās izmaiņas tiesību aktos var mudināt plašāk izmantot vienkāršotās izmaksu iespējas lauku attīstībā

64

Komisija 2016. gada septembrī ierosināja grozīt54 vairākus noteikumus, kas ietekmē lauku attīstības politikas īstenošanu. 2017. gada oktobrī Padome un Parlaments vienojās, sākot no 2018. gada, svītrot lauku attīstības jomai īpaši paredzētu noteikumu55, kas ierobežoja vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu.

65

Izmaiņas, par kurām panākta vienošanās, vēl vairāk saskaņo noteikumus starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un palielina iespējas izmantot vienkāršotās izmaksu iespējas. Ex ante apstiprinājuma atcelšana attiecībā uz ELFLA metodiku un aprēķiniem var veicināt vienkāršoto izmaksu iespēju plašāku izmantošanu. Ex ante apstiprināšana nozīmēja, ka vienkāršotās izmaksu iespējas attiecībā uz ELFLA bija jānosaka agrākā posmā, nekā tas bija jādara, piemēram, attiecībā uz Eiropas Sociālo fondu. Attiecībā uz ESF pietiek noteikt VII ne vēlāk kā atbalsta piešķiršanas laikā, un tagad tāda pati prasība attiecas arī uz ELFLA. Papildu priekšlikumi, kas ietekmē VII izmantošanu attiecībā uz ELFLA, joprojām tiek apspriesti Padomē un Parlamentā; tie ir izklāstīti 15. izcēlumā. Ja tos pieņems, šīs papildu izmaiņas paplašinās vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu.

15. izcēlums

Ierosinātās izmaiņas tiesību aktos palielina iespējas izmantot vienkāršotās izmaksu iespējas

Ierosinātie grozījumi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. un 68. pantā nozīmētu, ka:

  • tiek atcelts vienreizējo maksājumu maksimālās summas ierobežojums;
  • Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem drīkst sagatavot budžeta projektus, katru gadījumu izskatot atsevišķi;
  • tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver minētās darbības personāla izmaksas;
  • vienotu likmi līdz 40 % no atbilstīgajām personāla izmaksām var izmantot, lai segtu darbības atlikušās atbilstīgās izmaksas, neprasot dalībvalstīm aprēķināt piemērojamo likmi.
66

Iespēja pamatot vienkāršotās izmaksu iespējas ar projekta budžeta projektu nozīmē, ka atsevišķai darbībai VII var noteikt, kamēr novērtē atbalsta pieteikumu. Zviedrijas un Somijas iestādes mūs informēja, ka tās vairākiem pasākumiem jau bija apsvērušas vienreizējo maksājumu izmantošanu, balstoties uz budžeta projektu, līdz brīdim, kad Komisija tās informēja, ka attiecībā uz ELFLA tas nav iespējams56.

Vienkāršotās izmaksu iespējas nav saistītas ar palielinātu koncentrēšanos uz rezultātiem

VII maina uzsvaru no rēķiniem uz tiešajiem rezultātiem, bet nepalielina koncentrēšanos uz rezultātiem

67

Viens no iemesliem VII plašākas izmantošanas veicināšanai ir iespēja vairāk koncentrēties uz tiešajiem rezultātiem un koprezultātu. Komisijas norādījumos par vienkāršotajām izmaksu iespējām ir iekļautas vairākas atsauces uz šo ietekmi57. Attiecībā uz revīzijas apmeklējumam atlasītajām LAP mēs izskatījām individuālus projektus, lai pārbaudītu, vai dalībvalstu iestādes savās verifikācijas pārbaudēs pievērš īpašu uzmanību tiešajiem rezultātiem vai koprezultātam, nevis rēķiniem, un vai VII maksājumu attiecināmība ir noteikta, pamatojoties uz plānoto tiešo rezultātu vai koprezultāta sasniegšanu. Mēs arī salīdzinājām ar VII un bez tām veiktos maksājumus.

68

Mēs konstatējām piemērus, kad projektu tiešie rezultāti un koprezultāts veicināja pasākuma mērķu sasniegšanu (vienu no tiem sk. 16. izcēlumā), bet nebija nekādu norāžu, ka sasniegtie rezultāti bija labāki, nekā tie būtu bijuši, ja būtu atlīdzinātas radušās izmaksas.

16. izcēlums

Uz tiešajiem rezultātiem balstīti maksājumi Saksijā

Saksijas LAP finansē dabiskā akmens sienu būvniecību, pamatojoties uz vienības izmaksām. Dabiskā akmens sienas ir paredzētas, lai palīdzētu atjaunot, saglabāt un veicināt bioloģisko daudzveidību stāvos un kalnainos vīnogulāju dārzos. Maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz uzbūvētās sienas kvadrātmetriem.

© SAKSIJAS VIDES UN LAUKSAIMNIECĪBAS MINISTRIJA

Atbalsta saņēmēji piesakās uz atbalstu tikai pēc tam, kad tie no dabas aizsardzības eksperta ir saņēmuši vides vērtības novērtējumu. Pēc projekta pabeigšanas atbalsta saņēmēji iesniedz pieprasījumu par uzbūvēto vienību skaitu (m²). Saksijas iestādes apmeklē atbalsta saņēmējus, lai pārbaudītu deklarētos daudzumus. Tās paskaidroja, ka, to darot, kā arī pieprasot dabas aizsardzības eksperta novērtējumu, tās nodrošina, ka projekta tiešie rezultāti palīdz sasniegt vēlamos rezultātus.

69

VII varētu diferencēt, pamatojoties uz vēlamajiem rezultātiem, ciktāl tās atspoguļo izmaksas un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret atbalsta saņēmējiem. Šī ir viena no vairākām iespējām, kā panākt lielāku koncentrēšanos uz rezultātiem (citas iespējas paredz atlases kritēriju izmantošanu un atšķirīgu “atbalsta intensitāti”, t. i., projekta procentuālo īpatsvaru, ko atbalsta no ELFLA). Mēs neatradām nevienu piemēru, kurā tas būtu darīts praksē.

70

Komisija uzrauga lauku attīstības politikas īstenošanu, izmantojot Kopīgo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu (CMES). CMES nosaka rādītājus58 ES līmenī: dalībvalstu ziņojumiem ir jābūt salīdzināmiem, lai politikas novērtējums būtu jēgpilns. Rādītāji ir paredzēti, lai atspoguļotu politikas mērķus, tādējādi mēs centāmies atrast saikni starp tiem un maksājumiem, kā attēlots fiktīvā piemērā 11. attēlā.

11. attēls

Ir jābūt saiknei starp mērķiem, rādītājiem un VII maksājumiem

Avots: ERP.

71

Vairākumā gadījumu mēs nevarējām izveidot tiešu saikni starp maksājumiem, kuri bija veikti atlasītiem projektiem, un rādītājiem. Patiesībā CMES rādītāji, kurus nosaka ES līmenī, neuzrauga lauku attīstības politikas īstenošanu projektu līmenī, tāpēc nebūtu pamatoti uz tiem balstīt VII maksājumus. Tomēr, lai varētu uzraudzīt politikas rezultātus, darbības, ko finansē no ELFLA, ir skaidri jāsasaista ar vienu no tās mērķiem. Saiknes uzlabošana starp maksājumiem un mērķiem attiecībā uz individuāliem projektiem varētu veicināt lielāku koncentrēšanos uz mērķu sasniegšanu.

Komisija ir ierosinājusi pāriet uz rezultātos balstītiem maksājumiem

72

Nesen ierosinātās izmaiņas tiesiskajā regulējumā59 papildus plašākai VII izmantošanai ievieš arī iespēju balstīt maksājumus uz rezultātiem. Konkrēti, Komisija ierosināja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. pantā iekļaut finansējuma iespēju, kas nav saistīta ar attiecīgās darbības izmaksām, bet gan ir balstīta uz tādu nosacījumu izpildi, kas saistīti ar panākto progresu programmas mērķu īstenošanā vai to sasniegšanā.

Secinājumi un ieteikumi

73

Vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanai ir vairākas iespējamas priekšrocības. Var samazināties administratīvais slogs, jo nav vajadzības izsekot katram EUR līdz pat individuāliem apliecinošajiem dokumentiem. Atbalsta saņēmēji iesniedz un dalībvalstu iestādes pārbauda mazāk dokumentu.

74

Balstot maksājumus uz tiešajiem rezultātiem, vienkāršotās izmaksu iespējas novirza galveno uzmanību no rēķiniem, bet nepalielina koncentrēšanos uz koprezultātu. Ar VII ir iespējams kontrolēt lauku attīstības projektu izmaksas, bet tikai tādā gadījumā, ja tās ir balstītas pamatīgā metodikā un taisnīgos, objektīvos un pārbaudāmos aprēķinos. Plānotajiem rezultātos balstītajiem maksājumiem ir potenciāls palielināt uzsvaru uz darbības rezultātiem un pievērst lielāku uzmanību mērķu sasniegšanai.

75

Mūsu revīzijā tika konstatēta pāreja un administratīvā sloga vispārēja samazināšanās. Kaut arī vadošās iestādes iepriekš iegulda (laiku vai naudu) metodikā un aprēķinos, darbinieki ietaupa laiku, pārbaudot atbalsta pieteikumus un maksājumu pieprasījumus, un atbalsta saņēmējiem ir jāiesniedz mazāk dokumentu (sk. 13.18., 21., 22. un 26. punktu).

76

Efektīvi izmantotas VII var kontrolēt lauku attīstības projektu izmaksas. Tomēr izmaksu pamatotības nodrošināšanai ir jāpiemēro pamatīga metodika, lai finansējuma līmenis tiktu noteikts pareizā līmenī (sk. 33.38. punktu).

77

Lai gan nepastāv likumiska prasība atjaunināt metodiku vai aprēķinus, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem aprēķiniem ir jābūt atjauninātiem, lai VII atspoguļotu reālo situāciju.

1. ieteikums

Komisijai jāatjaunina norādījumi par vienkāršotajām izmaksu iespējām, aptverot galvenos principus attiecībā uz metodikas izstrādi. Ir jāaptver:

  • obligātās datu prasības;
  • pieņemamā novirze izmantotajās cenās;
  • tādu datu kopu apsvēršana, kas satur galējas vērtības un nepastāvīgus datus.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gads.

78

LAP apstiprināšanas gaitā Komisija neizvērtē VII metodiku vai aprēķinus. ĢD AGRI revidenti savās revīzijās aptver vienkāršotās izmaksu iespējas tad, ja viņi izvēlas maksājumus, kas veikti, izmantojot VII, bet sistemātiski neatlasa dalībvalstis vai LAP, kurās izmantotas VII. Sertifikācijas struktūras ir funkcionāli neatkarīgas struktūras, bet to loma VII revīzijā nav skaidri noteikta. Tas rada risku, ka neatkarīga struktūra nepārbauda vienkāršotās izmaksu iespējas (sk. 40.47. punktu). Šajā kontekstā II pielikuma 1. un 2. daļā iekļautās prasības un principi varētu attiekties uz struktūrām, kuras izmanto un pārbauda vienkāršotās izmaksu iespējas, tostarp uz sertifikācijas struktūrām (sk. 62. punktu).

2. ieteikums

Komisijai jāprecizē, kam ir jāpārbauda VII metodika un aprēķins.

Konkrēti, Komisijai, ņemot vērā II pielikuma 1. daļā izklāstītās ticamības prasības, jāprecizē sertifikācijas struktūru loma un tām paredzētajos norādījumos jāiekļauj īpaša atsauce uz VII revīziju un attiecīgajām iekšējās kontroles sistēmām.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gads.

79

Mūsu veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka vienkāršotās izmaksu iespējas joprojām veido ļoti nelielu daļu no lauku attīstības izdevumiem. Galvenais iemesls ir grūtības izstrādāt izmaksu pasākumus plašam un daudzveidīgam projektu un darbību klāstam un atbalsta saņēmēju lokam. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs ievērojams ieguldījums, lai izstrādātu VII metodiku. Izstrādāt vienkāršotas izmaksu iespējas ir noderīgi tikai tad, ja daudzi projekti ir līdzīgi vai tajos ir līdzīgi izdevumi. Vienkāršotās izmaksu iespējas nav piemērotas visiem darbību un izdevumu veidiem, bet tās tik un tā varētu izmantot biežāk un labāk (sk. 16., 17. un 48.51. punktu). Kaut arī regulās ir atļauts izmantot citās politikas jomās izstrādātās VII metodikas un likmes, mēs konstatējām, ka dalībvalstis reti izmanto šo iespēju.

80

Likumdevējs var iekļaut regulās likmes un summas, kas izmantojamas kā VII. Šo standarta VII izmantošanas īpaša priekšrocība ir tas, ka dalībvalstu iestādēm nav jānosaka metodika vai jāveic aprēķini (sk. 19. un 20. punktu). Tomēr ir svarīgi, lai šādas likmes būtu pareizi pamatotas un pienācīgi saskaņotas ar izmaksām, kas finansētas, balstoties uz rēķiniem un citiem dokumentiem.

3. ieteikums

Lai veicinātu VII pienācīgu izmantošanu, Komisijai

  • jāizskata iespējas turpmāk izstrādāt pareizi pamatotas standarta vienkāršotās izmaksu iespējas;
  • jāatjaunina galveno un papildu kontroles mehānismu definīcijas, lai atspoguļotu vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gads.

81

Kaut arī Komisija atbalsta lielāku uzmanības pievēršanu tiešajiem rezultātiem un koprezultātam kā vienu no VII izmantošanas iemesliem, mēs nekonstatējām lielāku koncentrēšanos uz rezultātiem. VII maina uzsvaru no rēķiniem uz tiešajiem rezultātiem, bet mēs nekonstatējām nekādas norādes, ka ar VII maksājumiem sasniegtie rezultāti bija labāki nekā tie, kurus sasniedza ar radušos izmaksu atlīdzināšanu.

82

“Omnibusa regulas” priekšlikumā ieviestie jaunie rezultātos balstītie maksājumi paver iespēju veikt maksājumus, kuri nav piesaistīti izmaksām. To sekmīga īstenošana būs atkarīga no Komisijas norādījumiem un dalībvalstu vēlmes izmantot šo jauno finansēšanas veidu.

4. ieteikums

Komisijai jāizskata iespējas pāriet no radušos izmaksu atlīdzināšanas uz izdevumu atlīdzināšanu, pamatojoties uz rezultātiem. Izskatīšanas procesā jāņem vērā pieredze, ko Komisija guvusi, ieviešot VII.

Ieteikuma īstenošanas termiņš: 2018. gads.

Šo īpašo ziņojumu 2018. gada 7. marta sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Phil WYNN OWEN.

Revīzijas palātas vārdā —

Klaus-Heiner LEHNE
Priekšsēdētājs

Pielikumi

I pielikums

Lauku attīstības pasākumi, kuros vienkāršotas izmaksu iespējas tiek izmantotas 20 lauku attīstības programmās

Pasākums Apakš- pasākums Flandrija (Beļģija) Valonija (Beļģija) Bulgārija Dānija Saksija (Vācija) Igaunija Īrija Grieķija Spānija Langdoka-Rusijona (Francija) Provansa-Alpi-Azūra krasts (Francija) (France) Horvātija Toskāna (Itālija) Venēcija (Itālija) Kipra Luksemburga Nīderlande Austrija Somija Zviedrija
Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi 1.1 X X X X X X X X X X X X X X
1.2 X X X X X X X X X X
1.3 X X X
Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi 2.1 X X X
2.2
2.3 X X
Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas 3.1
3.2 X X X
Ieguldījumi materiālajos aktīvos 4.1 X X X X X X X
4.2 X
4.3 X X X
4.4 X X X X X X X
Dabas katastrofās cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana 5.1
5.2
Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība 6.4
Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos 7.1 X X X X
7.2 X
7.3 X
7.4 X X
7.5 X X
7.6 X X X X X
7.7 X
7.8 X
Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā 8.1 X X X X X
8.2 X
8.3 X X X
8.4 X X X X
8.5 X X X X X X X X
8.6 X X
Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana 15.2
Sadarbība 16.1 X X X X X X X X X
16.2 X X X X X X X X X X X
16.3 X X X X X X
16.4 X X X X X X X
16.5 X X X X X X X X
16.6 X X
16.7 X
16.8 X
16.9 X X X X X X
16.10 X X X X
Riska pārvaldība 17.1 X
17.2
17.3
Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (SVVA) 19.1 X X X X X X X
19.2 X X X X X X X X X
19.3 X X X X X X X X X
19.4 X X X X X X X X X X X X X
Tehniskā palīdzība 20.1 X X
20.2 X X
To apakšpasākumu skaits, kuros izmantotas VII 21 6 13 4 12 14 1 1 9 10 9 6 1 7 6 0 14 21 18 17
To apakšpasākumu kopējais skaits lauku attīstības programmās, kas nav platībatkarīgi / ar dzīvniekiem saistīti 30 18 29 21 20 28 14 30 31 23 23 26 36 32 26 8 16 36 25 26
To apakšpasākumu %, kuros izmantotas VII 70% 33% 45% 19% 60% 50% 7% 3% 29% 43% 39% 23% 3% 22% 23% 0% 88% 58% 72% 65%

NB! Sarakstā ir iekļauti 49 lauku attīstības apakšpasākumi, kuros 2014.–2020. gada periodā var izmantot vienkāršotās izmaksu iespējas. Nav apakšpasākumu, kurus VII īsteno pilnībā. Vienkāršotās izmaksu iespējas tiek izmantotas tikai konkrēta veida projektos vai izdevumos, kurus atbalsta saskaņā ar attiecīgajiem apakšpasākumiem.

Avots: ERP, pamatojoties uz dalībvalstu informāciju un pasākumiem, kas definēti Regulā (ES) Nr. 808/2014.

II pielikums

1. Vienkāršoto izmaksu iespēju ticamības pārbaude

Ievads. Mēs apspriedām šīs galvenās prasības ar Komisijas dienestiem, kas atbild par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem; tās attiecas uz visām struktūrām, kuras izmanto un pārbauda vienkāršotās izmaksu iespējas. Tas, cik lielā mērā šīs prasības būs aptvertas konkrētā revīzijā, ir atkarīgs gan no paveiktā darba tvēruma, gan no tā, cik lielā mērā vienkāršotās izmaksu iespējas ir izmantotas pārbaudītajos izdevumos.
Prasība Pieeja
Izstrāde (metodika un VII aprēķini) Dalībvalsts izmanto tikai vienkāršotās izmaksu iespējas, kas ir atļautas saskaņā ar ES un valsts noteikumiem. Analizēt ES un valsts noteikumus:

nodrošināt, lai izmantotais VII veids būtu saderīgs ar šiem noteikumiem;

noteikt ierobežojumus darbību veidiem, attiecībā uz kuriem var izmantot vienkāršotās izmaksu iespējas, un pārbaudīt, ka VII tiek izmantotas atļautajiem darbību un izmaksu kategoriju veidiem.

VII ir noteikta, pamatojoties uz vienu no metodēm, kas atļautas tiesību aktos. Analizēt ES un valsts noteikumus un apzināt metodes, kuras atļauts izmantot VII noteikšanai.
Pārliecināties, vai VII ir noteiktas, izmantojot vienu no metodēm, kas paredzētas tiesību aktos (piemēram, taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, izmantojot esošās ES vai valstu shēmas, izmantojot īpašas likmes vai metodes no regulām).
Ja ir izmantotas īpašas likmes vai metodes, kas norādītas regulās, nav nepieciešams pārbaudīt izstrādi.
VII attiecas tikai uz attiecināmajām izmaksām. Nodrošināt, lai VII definēšanas metodika ietvertu tikai izmaksas, kuras ir attiecināmas saskaņā ar ES un valsts noteikumiem.
Ja vienai un tai pašai darbībai izmanto VII vai dažādu atlīdzināšanas mehānismu kombināciju, jāizvairās no dubultas izmaksu deklarēšanas. Pārliecināties, vai individuāla atbalsta saņēmēja viena veida izdevumi tiek finansēti tikai vienreiz.
Ja darbības izmaksas tiek daļēji atlīdzinātas, pamatojoties uz reālajām izmaksām, kas faktiski radušās, pārliecināties, vai šīs izmaksas netiek izmaksātas arī kā daļa no VII.
Ja vienam un tam pašam darbības veidam izmanto vienreizējo maksājumu un vienības izmaksas, pārbaudīt, vai vienreizējā maksājuma aprēķinā nav ietverti elementi, kurus atlīdzina, pamatojoties uz vienības izmaksām.
Attiecībā uz vienotajām likmēm nodrošināt, ka pastāv visaptveroša definīcija un skaidra atšķirība attiecībā uz izmaksu kategorijām, kurām piemēro likmi, un izmaksu kategoriju, kuru atlīdzina saskaņā ar vienotu likmi.
Ja VII ir balstītas uz esošajām ES vai valsts shēmām, šīm shēmām jāattiecas uz līdzīga veida saņēmējiem un darbībām. Novērtēt, vai ar VII atbalstīto atbalsta saņēmēju un darbību veidi ir līdzīgi. Katru gadījumu izskatīt atsevišķi, piemēram, novērtējot, vai atbalsta saņēmēja veids būtu attiecināms saskaņā ar ES/valsts shēmu, kuru izmanto par pamatu VII.
Pārliecināties, vai parametri, kurus izmanto no esošās metodikas (piemēram, ģeogrāfiskais tvērums), ir spēkā arī attiecībā uz darbību veidiem, kuriem tie tiks izmantoti.
VII aprēķins ir taisnīgs, proti, pamatots un balstīts realitātē, tas nav pārmērīgs vai galējs. Pārliecināties, vai dalībvalstu iestādes ir pamatojušas savus pieņēmumus un datus, kas izmantoti metodikā un VII aprēķinā.
VII aprēķins ir objektīvs, proti, tas nedod priekšroku dažiem atbalsta saņēmējiem vai darbībām salīdzinājumā ar citām. Analizēt VII summas vai likmes un pārliecināties, vai pieņēmumi un dati, kas izmantoti, lai tās noteiktu, ir balstīti uz vidējām darbībām / atbalsta saņēmējiem, un vai summas vai likmes ir diversificētas, pamatojoties uz objektīviem pamatojumiem.
VII aprēķins ir pārbaudāms, tas ir balstīts dokumentāros pierādījumos, kurus var pārbaudīt, kamēr tiek izmantotas VII. Pārliecināties, vai struktūra, kura nosaka VII, ir saglabājusi pietiekamus dokumentus par:

metodikas aprakstu (tostarp galvenajiem aprēķina posmiem);

izmantoto datu avotiem, tostarp novērtējumu par datu lietderību un kvalitāti;

pašu aprēķinu.

Pamatojoties uz izlasi, pārbaudīt VII aprēķinā izmantotos datus un nodrošināt pietiekamu revīzijas izsekojamību.
Izstrāde – vadības un kontroles sistēma (tikai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz VII) Vadības un kontroles sistēma ietver attiecīgas pārbaudes, kas saistītas ar vienkāršoto izmaksu iespēju izstrādi. Pārbaudīt dalībvalsts procedūras un novērtēt, vai tās paredz noteikumus par funkcionāli neatkarīgu metodikas un VII aprēķinu caurskatīšanu.
Pārbaudīt, vai caurskatīšana tiek veikta tad, kad vajadzīgs, un vai tā aptver iepriekš minētās piemērojamās pamatprasības.
Īstenošana (maksājumi, kuru pamatā ir VII) Praksē izmantotās VII nosaka iepriekš. Izskatīt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un nodrošināt, lai tajā būtu ietverta atsauce uz vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu.
Izskatot dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi, pārliecināties, vai izmantotā VII summa vai likme bija paziņota, vēlākais, atbalsta lēmumā.
Ir skaidri definēts nodevums, kuru sagaida no atbalsta saņēmēja, lai tas saņemtu VII balstītu maksājumu. Dokumentā, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi, attiecībā uz darbību paraugu pārbaudīt, vai iepriekš definētos nolīguma noteikumos ir skaidri norādīts nodevums, kas tiek prasīts, lai saņemtu VII balstītu maksājumu.
Maksājumu piešķir tikai tad, ja iepriekš definētie nodevumi ir pabeigti. Pārliecināties, vai iepriekš definētie nodevumi ir pabeigti un vai ir izpildīti nosacījumi atbalsta saņemšanai (veicot fizisku pārbaudi vai iegūstot citus pārliecinošus pierādījumus).
Attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem un vienības izmaksām pārliecināties, vai iepriekš definētie nosacījumi ir izpildīti. Attiecībā uz vienības izmaksām pārbaudīt faktisko attiecināmo vienību skaitu.
Attiecībā uz vienotas likmes finansējumu pārliecināties, vai noteiktā summa ir balstīta uz metodikā definētajām attiecināmo izmaksu kategorijām. Pārbaudīt faktiskās izmaksas, kuras ir radušās un izmaksātas un kurām ir piemērota likme, un nodrošināt, lai tās atbilstu dokumentam, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi.
Metodiku pienācīgi piemēro un uz VII balstīto maksājumu pareizi aprēķina. Pārbaudīt, vai maksājuma aprēķins ir balstīts uz VII, kas noteikta saskaņā ar atbalsta piešķiršanas laikā piemērojamajiem noteikumiem (ja VII likme vai summa ir pārskatīta, pārbaudīt, vai ir izmantotas pareizas likmes).
Matemātiski pārbaudīt maksājuma aprēķinu darbību izlasei (vienības izmaksas: īstenoto vienību skaits reizināts ar vienības izmaksām, vienreizējs maksājums: vienāds ar atbalsta lēmumu, vienotas likmes: % no definētām izmaksu kategorijām).
Ja ir mainīta to izmaksu vērtība, kurām tiek piemērota vienotā likme, pārliecināties, vai ir proporcionāli koriģēta arī summa, kas aprēķināta, balstoties uz vienoto likmi.
Īstenošana – vadības un kontroles sistēma (tikai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz VII) Vadības un kontroles sistēma ietver attiecīgas pārbaudes, kas saistītas ar to darbību īstenošanu, kurās izmantotas vienkāršotās izmaksu iespējas. Caurskatīt dalībvalsts procedūras un novērtēt, vai tās ietver administratīvās pārbaudes par darbības īstenošanu, iepriekš definētu nosacījumu izpildi un vienību verifikāciju (vienības izmaksām) un attiecināmo izmaksu kategorijas (vienotas likmes finansējumam).
Vadības un kontroles sistēmā definētās administratīvās pārbaudes darbojas efektīvi. Attiecībā uz maksājumu izlasi izskatīt administratīvās pārbaudes un pārliecināties, vai tās tika veiktas saskaņā ar vadības un kontroles sistēmā definētajām pārbaudēm.

II pielikums

2. Vienkāršoto izmaksu iespēju darbības rezultāti

Ievads. Šajā iedaļā sniegti piemēri principiem, kas var attiekties uz darbības rezultātu revīziju; citi var tikt izstrādāti atkarībā no revīzijas tvēruma. Turklāt katram no principiem būs jāizstrādā revīzijas kritēriji.
Princips Pieeja
Saimnieciskums VII ir noteiktas pareizā līmenī. Pārbaudīt, vai noteiktam tiešo rezultātu vai koprezultāta līmenim VII nevarēja izstrādāt vai īstenot tādā veidā, lai izmaksas būtu ievērojami zemākas.
Periodiski izvērtē nepieciešamību indeksēt vai atjaunināt metodiku un aprēķinos izmantotos datus. Pārliecināties (pārbaudot procedūras, iepriekšējos atjauninājumus vai iztaujājot), vai dalībvalstu iestādes regulāri izvērtē vajadzību atjaunināt VII metodikā izmantotos pieņēmumus un aprēķinos izmantotos datus. Pārbaudīt, vai attiecīgā gadījumā tika atjaunināti aprēķini.
Ja VII ir balstītas uz esošajām ES vai valsts shēmām, pārbaudīt, vai sākotnējā shēmā izmantotā metodika attiecīgajā periodā tika koriģēta, un, ja tas tā ir, pārliecināties, vai VII ir attiecīgi koriģēta.
Lietderība VII metodikas un aprēķinu sagatavošanā patērētais laiks un izmaksas ir samērīgas ar ietaupījumu visā īstenošanā periodā. Noskaidrot metodikas sagatavošanai nepieciešamos resursus salīdzinājumā ar laika ietaupījumu īstenošanā. Analizēt, vai VII izmantošana šim konkrētajam darbības, atbalsta saņēmēja un/vai izmaksu kategorijas veidam ir lietderīga.
Administratīvās pārbaudes ir vienkāršotas, lai atspoguļotu VII izmantošanu. Izskatīt dalībvalsts procedūru un pārbaudes sarakstus saistībā ar administratīvajām pārbaudēm, lai nodrošinātu, ka

faktiski radušās izmaksas netiek pārbaudītas attiecībā uz tām izdevumu kategorijām, ko atlīdzina ar vienkāršotām izmaksu iespējām;

Komisijai apstiprinātos izdevumus aprēķina, pamatojoties uz apstiprinātiem daudzumiem;

attiecībā uz vienības izmaksām un vienreizējiem maksājumiem pārbaudes ir vērstas uz tiešajiem rezultātiem un koprezultātu;

attiecībā uz vienotajām likmēm verifikācija ir vērsta uz attiecināmajām izmaksām, kurām likmi piemēro.

Efektivitāte Vienkāršotās izmaksu iespējas ir vērstas uz tiešo rezultātu un koprezultāta sasniegšanu. Pārliecināties, vai no atbalsta saņēmēja sagaidāmie nodevumi, kas tiek prasīti, lai saņemtu VII balstītu maksājumu, ir nepārprotami saistīti ar politikas mērķu sasniegšanu.

Komisijas atbildes

Kopsavilkums

I

Komisija uzlaboja vienkāršotās izmaksu iespējas 2014. gadā ar mērķi vēl vairāk vienkāršot noteiktu lauku attīstības pasākumu veikšanu. Jau sākotnēji bija maz ticams, ka šīs alternatīvās izmaksu atmaksas metodes ietekmē varētu būtiski palielināties koncentrēšanās uz rezultātiem. Tādējādi vienkāršoto izmaksu iespēju (VII) pieejai būtu jānodrošina tādi paši rezultāti kā tradicionālajām atmaksas sistēmām, taču vienkāršākā un ātrākā veidā.

IV

Komisija uzskata, ka VII ievērojami mazina administratīvo slogu, un fonda pārvaldībai nepieciešamos cilvēkresursus un administratīvo darbu var vairāk novirzīt politikas mērķu sasniegšanai, nevis galvenokārt izmantot finanšu dokumentu apkopošanai un pārbaudei.

V

Komisija ir precizējusi un ir paredzējusi ekspertu grupas sanāksmēs sertifikācijas struktūru jautājumos turpmāk precizēt sertifikācijas struktūru lomu VII metodikas revīzijā.

VI

Komisija uzskata, ka VII ir jaunums platībneatkarīgo un ar dzīvniekiem nesaistīto izdevumu jomā. Ir nepieciešams laiks, lai dalībvalstis tās sāktu izmantot. Tomēr dažas VII jau pašlaik tiek ieviestas ar lauku attīstības programmas (LAP) grozījumiem.

VII

Pirmā aizzīme. Komisija piekrīt šim ieteikumam un jau ir sākusi atjaunināt norādījumu dokumentu, galvenokārt, lai ietvertu izmaiņas, kas tiks ieviestas ar Omnibusa kopīgo noteikumu regulu.

Otrā aizzīme. Komisija piekrīt šim ieteikumam.

Komisija piekrīt, ka atjauninātajos norādījumos ir jāprecizē daži aspekti attiecībā uz metodikas un aprēķinu pārbaudi VII mērķiem. Sertifikācijas struktūras pašlaik sniedz atzinumu par iekšējās kontroles sistēmām, kā arī par izdevumu likumību un pareizību, tostarp to atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem attiecībā uz VII. Tomēr varētu precizēt to lomu VII revīzijā.

Trešā aizzīme. Komisija piekrīt šim ieteikumam un atjauninās galveno un papildu kontroles mehānismu sarakstu, lai atspoguļotu VII izmantošanu. Komisija ir iekļāvusi Omnibusa KNR vairākas standarta VII.

Ceturtā aizzīme. Komisija piekrīt šim ieteikumam. Komisija atbilstoši Paziņojumam par pārtikas un lauksaimniecības nākotni apsver veidus, kā pāriet uz sistēmām, kurās atmaksa dalībvalstīm ir atkarīga no politikas īstenošanas.

Apsvērumi

3. izcēlums. Vienotā likme sociālajiem maksājumiem Zviedrijā

Zviedrijas piemērs ļoti atbilstoši rāda iespējamās administratīvās priekšrocības, kuras sniedz VII, nevis faktiski radušos izmaksu izmantošana.

28

Komisija uzskata, ka VII metodikas izstrādāšanai nepieciešamos ieguldījumus vēlāk kompensē laika ietaupījums, kuru kompetentās iestādes gūst atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas un izskatīšanas laikā.

7. izcēlums. Izmaksu pamatotība gadījumā, ja dotācijas izmaksā, pamatojoties uz izmaksām, kuras radušās

Otrais ievilkums. Par izmaksu pamatotības novērtēšanu ir atbildīgas dalībvalstis. Turklāt piedāvājumi un atsauces cenas ir tikai divas no iespējām, ko var izmantot šā novērtējuma veikšanai (Regulas (ES) Nr. 809/2014 48. panta 2. punkta e) apakšpunktā tās ir norādītas kā piemēri). Komisija aizsargā ES budžetu, ja atbilstības procedūru laikā atklājas trūkumi, un sagatavo norādījumus par to, kā uzlabot ieviestās sistēmas (skatīt Norādījumus par lauku attīstības kontroli un sankcijām, kuros ietverts kontrolsaraksts, kas iekļauts Palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 22/2014, izmaksu pamatotības novērtēšanai).

30

Komisija norāda, ka saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. un 68. pants) gadījumos, ja VII summas nosaka, pamatojoties uz metodiku, tās nav noteikti jāatjaunina vai jāpārskata plānošanas periodā. Tomēr, neraugoties uz to, ka nav juridiska pamata pieprasīt atjaunināt aprēķinus, var būt nepieciešama VII atjaunināšana, ja tiek pierādīts, ka tā vairs nav taisnīga (t. i., tā neatspoguļo vidējās tirgus izmaksas).

34

Komisija pilnībā piekrīt, ka VII aprēķināšanai izmantotajiem pamatdatiem vajadzētu būt pieejamiem iespējamai pārbaudei. Tas minēts arī ESIF 2014. gada norādījumu dokumentā par VII.

10. izcēlums. Dalībvalstu iestādes ne vienmēr varēja paskaidrot VII aprēķiniem izmantoto datu izvēli

Kā minēts iepriekš, Komisija pilnībā piekrīt, ka VII aprēķināšanai lietotajiem pamatdatiem vajadzētu būt pieejamiem iespējamai pārbaudei un ka vadošajām iestādēm būtu jāspēj paskaidrot savus lēmumus par izmantotajiem pamatdatiem.

Tomēr būtu jāņem vērā arī tas, ka dažiem specializētiem materiāliem un pakalpojumiem ir grūti iegūt kaut trīs piedāvājumus no sniedzējiem/ražotājiem, jo īpaši, ja tie jānodrošina tālākajos reģionos un ierobežotā daudzumā (piemēram, mazie traktori, kurus paredzēts izmantot stāvās nogāzēs, pret tropiskiem apstākļiem izturīgi materiāli, īpašas iekārtas u. c.).

11. izcēlums. Vienreizējā maksājuma pamatā ir nesalīdzināmi piedāvājumi, un tas nerada nekādus ietaupījumus

Komisija uzskata, ka šo apsvērumu nevar vispārināt, jo tas neattiecas uz visiem gadījumiem: dalība gadatirgos var būt saistīta ar dažādām attiecināmo izmaksu kategorijām, kuras saskaitot tik tiešām varētu radīt papildu slogu administrācijām un saņēmējiem. VII ir īpaši ieteicamas nelielām dotācijām un pat obligātas citu ESI fondu gadījumā.

40

Komisija norāda, ka tiesību aktu neseno izmaiņu rezultātā pieeja ir pietuvināta tai, ko izmanto citiem ESI fondiem, kuriem nav nepieciešams neatkarīgais ziņojums. Praksē bija VII, kuras dalībvalstis nevarēja izmantot, jo bija jāiesniedz neatkarīgs ziņojums, veicot programmas grozījumus. Kā Palāta norāda, dalībvalstis joprojām var izvēlēties piesaistīt neatkarīgu struktūru metodikas un aprēķinu pārbaudei. Tāpēc Komisija uzskata, ka atcelšana nodrošina lielāku vienkāršību un būtu jāuztver kā izdevība, nevis problēma.

42

Komisijas veiktās atbilstības revīzijas nav vērstas tikai uz VII. Lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka ELFLA finansēto izdevumu pieteikums par izvēlētajiem pasākumiem ir iesniegts un attiecīgie līdzekļi ir iztērēti atbilstoši ES noteikumiem, VII novērtējums tiek veikts izlases veidā sistēmu revīzijas ietvaros. Pretējā gadījumā revīzijas tvērumā ietilptu tikai VII un citiem aspektiem revīziju nevarētu veikt.

43

Komisija uzskata, ka finanšu korekcijas nav vis šķēršļi, bet gan labojumi gadījumos, ja netiek ievēroti noteikumi (ES tiesību aktu pārkāpums, līguma pārkāpums), un tās nav atkarīgas no izmaksu aprēķināšanas metodikas.

Komisija (ESI fondu ģenerāldirektorāti) turpina sniegt norādījumus dalībvalstīm par VII. Dalībvalstīm tika rīkotas vairākas informatīvas sanāksmes, kurās piedalījās arī revidenti. Ja dalībvalstīm radās jautājumi par VII metodiku, tika sniegti paskaidrojumi.

44

Šādas iespējas izmantošana visiem ESI fondiem varētu būt apgrūtinoša Komisijai, bet VII ir paredzēts izmantot tieši tāpēc, lai samazinātu iestāžu administratīvo slogu.

46

Sertifikācijas struktūrām adresētās Komisijas pamatnostādnes ir vispārīgas, un tās nevar izmantot īpašiem procesiem, piemēram, VII, kuras var būt vai nebūt piemērojamas katrai maksājumu aģentūrai.

47

Neatkarīga pārbaude ne vienmēr garantē, ka sistēmā nav kļūdu. Komisija norāda, ka pat tad, ja tika veikta šī revīzija, joprojām bija spēkā prasība, lai neatkarīga struktūra sertificētu metodiku, un, kā apliecināja Palāta, tas nav mazinājis kļūdu risku aprēķinos. Tieši pretēji — šķiet, ka VII maksājumos, kas veikti no citiem ESI fondiem, kuriem nav obligāti jāveic neatkarīgas pārbaudes, parasti ir mazāk kļūdu.

48

Pamatojoties uz nesen veikto pētījumu par vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu un paredzēto izmantošanu Eiropas Sociālajā fondā (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā (KF) un Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstībai (ELFLA), Komisijai ir pārskats par VII izmantošanu un paredzēto izmantošanu.

56

Komisija uzskata, ka VII maksājumus būtībā var izmantot jebkāda veida darbībām, pat ja no ELFLA atbalstīto projektu dažādības dēļ var būt nepieciešami sākotnēji ieguldījumi metodikas izstrādē.

58

Skatīt Komisijas atbildi uz 56. punktu.

61

Komisijas revidenti tik tiešām pārbauda VII izstrādi un īstenošanu (pareizu piemērošanu) ikreiz, kad tās tiek izmantotas tāda(-u) pasākuma(-u) īstenošanai, kas ietilpst revīzijas tvērumā. Komisija izvērtē iespēju dokumenta turpmākā pārskatīšanā skaidrāk norādīt vienkāršotās izmaksu iespējas galveno un papildu kontroles mehānismu definīcijās.

62

Komisija uzsver, ka sertifikācijas struktūrām nevajadzētu ievērot snieguma principus, kas noteikti II pielikuma 2. daļā. Šo principu tvērums, kā tas noteikts pašreizējā tiesiskajā regulējumā, pārsniedz sertifikācijas struktūru revīzijas darba tvērumu, kas ir skaidri noteikts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 9. pantā.

63

Komisija uzskata, ka šis apsvērums pierāda likumdevēja pieņemtā lēmuma par sertifikāta atcelšanu nozīmīgumu.

67

Norādījumos minēts, ka VII izmantošanas mērķis ir samazināt administratīvo slogu iestādēm un saņēmējiem, sniedzot iespēju fonda pārvaldībā veikto administratīvo darbu vairāk novirzīt politikas mērķu sasniegšanai, nevis galvenokārt veltīt finanšu dokumentu apkopošanai un pārbaudei.

68

Nav norāžu, ka VII izmantošana palīdzēs sasniegt labākus rezultātus nekā faktisko izmaksu izmantošana. VII atmaksas sistēmai būtu jānodrošina tādi paši rezultāti kā tradicionālajām atmaksas sistēmām, taču vienkāršākā un ātrākā veidā. Skatīt Komisijas atbildi uz 67. punktu.

69

Atlases kritēriju un atbalsta intensitātes noteikšana ir veids, kā palielināt intervences pasākumu mērķtiecīgumu (piemēram, vērstību uz noteiktiem saņēmējiem vai apgabaliem), savukārt VII piemērošana vienkāršo administratīvo procesu salīdzinājumā ar to, kāds tas ir gadījumos, kad tiek izmantotas standarta metodes, lai atlīdzinātu saņēmējiem līdzekļus (rēķini). Atlases kritēriju un atbalsta intensitātes noteikšana palīdz uzlabot politikas īstenošanu, savukārt VII izmantošana ļauj palielināt administrācijas efektivitāti.

Kopīga Komisijas atbilde uz 70. un 71. punktu

Politikas īstenošanas pamatā ir atbalstīto intervences pasākumu rezultatīva mijiedarbība ceļā uz politikas mērķiem. Kopīgās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas (CMES) rādītāji ir politikas īstenošanas novērtēšanas līdzeklis. Tāpēc to pamatā ir veiktās darbības, nevis tas, kā ir izmaksāti līdzekļi par attiecīgajām darbībām. Saskaņā ar intervences loģiku starp politikas mērķiem un saņēmējiem veiktajiem maksājumiem nevar būt tiešas saiknes.

Darbības, kurām nodrošina atbalstu no lauku attīstības līdzekļiem, ar politikas mērķiem nepārprotami saista prioritārās jomas, kurās tās ietilpst.

72

Iespēja “maksājumi pēc nosacījumu izpildes”, ko paredzēts ieviest ar Omnibusa KNR, nav uzskatāma par VII (maksājums saņēmējiem), bet par jaunu finansēšanas veidu, uz kuru balstoties Komisija varētu veikt atmaksu dalībvalstīm. Ar jauno KNR tiesību normu, kura izriet no līdzīga priekšlikuma, kas ieviests Finanšu regulas (121. panta) grozījumos, ir paredzēta iespēja veikt atmaksu dalībvalstīm, pamatojoties uz to nosacījumu izpildi, kas saistīti ar programmu īstenošanā gūto progresu vai to mērķu sasniegšanu, atbilstoši deleģētajiem aktiem (kurus paredzēts pieņemt).

Secinājumi un ieteikumi

74

Komisija nepiekrīt, ka pastāv tieša saikne starp maksājumiem projekta līmenī un rezultātiem, kā paskaidrots Komisijas atbildēs uz 69.–72. punktu.

75

Vadošajām iestādēm ir jāiegulda laiks metodikas izstrādē tikai tad, ja VII ir izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Taču 67. panta 5. punkta b)–e) apakšpunktā un 68. pantā ir paredzētas citas iespējas, kurām nav nepieciešama metodikas izstrāde.

77

Tā kā nepastāv juridiskās prasības par regulāru atjaunināšanu, dalībvalstu pienākums ir novērtēt, vai VII nepieciešams atjaunināt, ja tiek pierādīts, ka tā vairs nav taisnīga (t. i., tā neatspoguļo vidējās tirgus izmaksas). Skatīt arī Komisijas atbildi uz 30. punktu.

1. ieteikums

Komisija pieņem šo ieteikumu. Komisija pārskatīs pamatnostādnes, sniedzot dažus paraugprakses piemērus un papildu informāciju.

78

Iekšējās kontroles sistēmas pārbaudes ietvaros sertifikācijas struktūrām ir jāizpēta VII procedūras, lai pārbaudītu procesa struktūru. Turklāt tās veic dažu darījumu testēšanu, izmantojot sarakstā iekļautos galvenos un papildu kontroles mehānismus, lai pārliecinātos, vai maksājumu aģentūras pārbaudes ir pareizi izstrādātas un īstenotas. Tas ir noteikts sertifikācijas struktūrām adresētajās pamatnostādnēs, un šī prasība jāpiemēro obligāti, sākot ar 2019. finanšu gadu, un brīvprātīgi 2018. finanšu gadā.

Turklāt lietu padziļinātās statistiskās pārbaudes laikā sertifikācijas struktūrām būtu detalizēti jāpārbauda maksājuma pieprasījums, maksājumu aģentūru kontroles pasākumi (administratīvi un/vai uz vietas) un maksājumu aprēķins. Ja sertifikācijas struktūra jau ir veikusi procedūras pārbaudi, var būt jāpārbauda tikai maksājumu aprēķina aritmētiskā pareizība.

Kas attiecas uz VII metodiku — dažos gadījumos sertifikācijas struktūras to pārbaudīja.

Sertifikācijas struktūru loma VII revīzijā tika precizēta darbseminārā par VII, kurš notika ekspertu grupas sertifikācijas struktūru jautājumos novembra sesijā, un tiks vēl sīkāk precizēta ekspertu grupas sanāksmēs.

2. ieteikums

Komisija piekrīt šim ieteikumam.

Sertifikācijas struktūras pašlaik sniedz atzinumu par iekšējās kontroles sistēmām, kā arī par izdevumu likumību un pareizību, tostarp to atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem attiecībā uz VII. Attiecībā uz sertifikācijas struktūru lomu būtu jāsniedz papildu skaidrojums, un Komisija uzskata, ka šī ieteikuma daļa pašlaik tiek īstenota. Pamatnostādnēs ir skaidri noteikts, kāds revīzijas darbs sertifikācijas struktūrām jāveic saistībā ar vienkāršotajām izmaksu iespējām maksājumu aģentūras līmenī.

Komisija ir precizējusi un ir paredzējusi ekspertu grupas sanāksmēs sertifikācijas struktūru jautājumos turpmāk precizēt sertifikācijas struktūru lomu VII metodikas revīzijā. Skatīt Komisijas atbildi uz 78. punktu.

79

Komisija uzskata, ka VII ir jaunums platībneatkarīgo un ar dzīvniekiem nesaistīto izdevumu jomā. Ir nepieciešams laiks, lai dalībvalstis tās sāktu izmantot. Tomēr dažas VII jau pašlaik tiek ieviestas ar LAP grozījumiem.

3. ieteikums

Komisija pieņem šo ieteikumu, kā paskaidrots turpmāk.

Pirmā aizzīme. Komisija uzskata šo apakšieteikumu par īstenotu, jo Omnibusa kopīgo noteikumu regulā ir iekļautas jaunas standarta VII. Komisija turpinās izskatīt iespējas izstrādāt vairāk standarta VII, kuras paredzēts iekļaut turpmākajos tiesību aktos, taču pašlaik tā nevar uzņemties konkrētas saistības.

Otrā aizzīme. Komisija atjauninās galveno un papildu kontroles mehānismu definīciju, lai atspoguļotu VII izmantošanu.

81

VII izmantošanas mērķis ir samazināt administratīvo slogu iestādēm un saņēmējiem, sniedzot iespēju fonda pārvaldībā veikto administratīvo darbu vairāk novirzīt politikas mērķu sasniegšanai, nevis galvenokārt veltīt finanšu dokumentu apkopošanai un pārbaudei. Nav norāžu, ka VII izmantošana palīdzēs sasniegt labākus rezultātus nekā faktisko izmaksu izmantošana. VII atmaksas sistēmai būtu jānodrošina tādi paši rezultāti kā tradicionālajām atmaksas sistēmām, taču vienkāršākā un ātrākā veidā.

82

Ar jauno KNR tiesību normu ir paredzēta iespēja veikt atmaksu dalībvalstīm, pamatojoties uz to nosacījumu izpildi, kas saistīti ar programmu īstenošanā gūto progresu vai to mērķu sasniegšanu, un tā tiks izklāstīta deleģētajos aktos (kurus paredzēts pieņemt).

4. ieteikums

Komisija pieņem šo ieteikumu.

Komisija pašlaik nevar uzņemties konkrētas saistības attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem laikposmam pēc 2020. gada, tomēr Komisija atbilstoši Paziņojumam par pārtikas un lauksaimniecības nākotni apsver veidus, kā pāriet uz sistēmām, kurās atmaksa dalībvalstīm ir atkarīga no politikas īstenošanas. Tai pašā laikā Komisija arī turpmāk mudinās dalībvalstis izmantot VII, lai atvieglotu atmaksu saņēmējiem.

Glosārijs

Aprēķins (VII kontekstā): VII summas/likmes matemātiska noteikšana.

Dalīta pārvaldība: ES budžeta īstenošanas metode, saskaņā ar kuru Komisija deleģē īstenošanas pienākumus dalībvalstīm, vienlaikus saglabājot galīgo atbildību.

Darbība: projekts, projektu grupa vai cita darbība, kas izvēlēta saskaņā ar kritērijiem, kuri noteikti lauku attīstības programmā, un ko viens vai vairāki atbalsta saņēmēji īsteno, lai sasniegtu programmas mērķus.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi: pieci ES izdevumu instrumenti septiņu gadu budžeta periodam, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Finanšu korekcijas: to summu samazinājums, kuras Komisija atlīdzina dalībvalstīm par dalītā pārvaldībā īstenotām darbībām; finanšu korekciju nolūks ir ņemt vērā sistēmas nepilnības, novēlotus vai kļūdainus maksājumus un citus trūkumus.

Kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (CMES): sistēma, kuru izstrādāja Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, lai mērītu lauku attīstības politikas progresu un sasniegumus un novērtētu lauku attīstības atbalsta ietekmi, efektivitāti, lietderību un atbilstību.

Lauku attīstības politika: viens no kopējās lauksaimniecības politikas pīlāriem, ko līdzfinansē no ELFLA. Politikas mērķis ir uzlabot lauku apvidu un lauku iedzīvotāju stāvokli, pastiprinot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru konkurētspēju, uzlabojot vidi un dzīves kvalitāti lauku apvidos un veicinot lauku ekonomikas dažādošanu.

Lauku attīstības programma (LAP): plānošanas dokuments, ko sagatavojusi dalībvalsts un apstiprinājusi Komisija un ko izmanto, lai reģionālā vai valsts līmenī plānotu un uzraudzītu ES lauku attīstības politikas īstenošanu.

Metodika (VII kontekstā): VII aprēķināšanai izmantotā metode.

Pasākums: atbalsta shēma politikas īstenošanai. Pasākums paredz noteikumus, piemēram, attiecināmības un atlases kritērijus, attiecībā uz projektiem, kurus var finansēt.

Standarta likmes vienības izmaksas: viena no vienkāršotajām izmaksu iespējām. Iepriekš noteiktas standarta cenas konkrētiem daudzumiem. Attiecināmās izmaksas aprēķina, reizinot standarta izmaksas ar skaitļos izteiktām darbībām, ieguldījumu, tiešajiem rezultātiem vai koprezultātiem.

Standarta vienkāršotās izmaksu iespējas: VII, kas noteiktas ar regulu. Dalībvalstu iestādes var nekavējoties izmantot tā sauktās standarta vienkāršotās izmaksu iespējas, un summas vai likmes nav jāpamato ar metodiku vai aprēķiniem.

Vienkāršota izmaksu iespēja (VII): trīs finansējuma veidi, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1303/20131 67. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā: standarta likmes vienības izmaksas, vienreizējie maksājumi un vienotas likmes finansējums.

Vienotā likme: viena no vienkāršotajām izmaksu iespējām. Attiecināmo izmaksu konkrētas kategorijas, kas ir skaidri noteiktas iepriekš. Aprēķina, piemērojot iepriekš noteiktu procentu likmi vienai vai vairākām citām attiecināmo izmaksu kategorijām.

Vienreizējs maksājums: viena no vienkāršotajām izmaksu iespējām. Vienreizējs maksājums ir (iepriekš aprēķinātas) dotācijas pilnīgs maksājums par projektu, kad saskaņotās darbības un/vai tiešie rezultāti ir īstenoti.

Beigu piezīmes

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.), 41.d pants, un Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 808/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 227, 31.7.2014., 18. lpp.), 10. pants.

3 Regula (ES) Nr. 1305/2013, 19. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 27. pants.

4 Revīzijas palātas gada pārskats par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā (1.25. punkts), 2015. finanšu gadā (1.29. punkts) un 2016. finanšu gadā (1.15. punkts).

5 Regula (ES) Nr. 1303/2013, 67. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkts.

6 Komisijas norādījumi par vienkāršotajām izmaksu iespējām (EGESIF_14–0017: Guidance on Simplified Cost Options (SCOs). European Structural and Investment (ESI) Funds) [Norādījumi par vienkāršotajām izmaksu iespējām (VII). Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi)], 1.2.2. iedaļa.

7 Piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Sociālajam fondam.

8 Regula (ES) Nr. 1303/2013, 67. panta 5. punkts.

9 Papildu metodes varētu noteikt konkrētu fondu noteikumos, tomēr attiecībā uz lauku attīstību tas nav izdarīts.

10 Flandrija (Beļģija), Dānija, Saksija (Vācija), Kanāriju salas (Spānija), Langdoka-Rusijona (Francija), Zviedrija, Valonija (Beļģija), Bulgārija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Provansa-Alpi-Azūra krasts (Francija), Horvātija, Toskāna (Itālija), Venēcija (Itālija), Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Austrija un Kontinentālā Somija.

11 Mēs atlasījām LAP, izmantojot šādus kritērijus: VII izmantošana lauku attīstības programmās dažādos līmeņos, VII aptvērums attiecībā uz dažādiem pasākumiem, dažādu veidu VII izmantošana, valsts un reģionālu programmu apvienojums un pamatots ģeogrāfiskais pārklājums, vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošana no citām politikas jomām, kā arī programmas, kuras Komisija apstiprinājusi dažādos laikos.

12 Kanāriju salas (Spānija) un Zviedrija.

13 Ja vien netiek izmantotas 19. punktā sīkāk aprakstītās tā sauktās standarta vienkāršotās izmaksu iespējas.

14 Īrija, Langdoka-Rusijona (Francija), Provansa-Alpi-Azūra krasts (Francija), Toskāna (Itālija), Luksemburga un Austrija.

15 Regula (ES) Nr. 1303/2013, 68. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts.

16 Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (OV L 227, 31.7.2014., 69. lpp.).

17 Sīkāku informāciju par izmaksu pamatotības pārbaudēm, kad atbalstu izmaksā, pamatojoties uz izmaksām, kas radušās, sk. 29. punktā.

18 Regula (ES) Nr. 809/2014, 48. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 48. panta 5. punkts.

19 Flandrija (Beļģija), Saksija (Vācija), Kanāriju salas (Spānija), Langdoka-Rusijona (Francija) un Zviedrija netiešajām izmaksām izmanto vienotas likmes. Dānija tās izmantoja 2014.–2016. gadā, taču kopš 2017. gada sākuma nav īstenoti nekādi pasākumi, kuros netiešās izmaksas ir attiecināmas.

20 Regula (ES) Nr. 809/2014, 48. panta 2. punkts.

21 Revīzijas palātas gada pārskats par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā, 7.39. punkts.

22 Īpašais ziņojums Nr. 22/2014 “Saimnieciskuma nodrošināšana – ES finansēto lauku attīstības projektu dotāciju izmaksu kontrole” ((https://www.eca.europa.eu/el/Pages/ecadefault.aspx).

23 Tikai trīs pasākumi tika izbeigti: lauksaimnieku un laukstrādnieku priekšlaicīga pensionēšanās, standartu ievērošana un mācības un informēšanas pasākumi.

24 Komisijas norādījumi par VII, 5.2.1.3. iedaļa.

25 Bulgārija un Zviedrija.

26 Komisijas norādījumu par VII 5.2.1.1. iedaļā teikts: “Vadošajai iestādei jāspēj paskaidrot un pamatot savas izvēles.”

27 Izņemot gadījumus, kad atbalsta saņēmējs nevar atgūt PVN saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

28 Regula (ES) Nr. 1305/2013, 62. panta 2. punkts.

29 2017. gada decembrī Padome un Parlaments pieņēma Regulu (ES) Nr. 2393/2017, ar ko atceļ obligāto neatkarīgas struktūras paziņojumu attiecībā uz ELFLA vienkāršotajām izmaksu iespējām, sākot no 2018. gada.

30 Regula (ES) Nr. 1305/2013, 10. pants.

31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.), 52. pants.

32 Flandrija (Beļģija), Dānija, Saksija (Vācija), Kanāriju salas (Spānija).

33 Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta 4. punktā ir noteikts, ka finansējumu nedrīkst atteikt attiecībā uz izdevumiem, kas veikti vairāk nekā 24 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgajai dalībvalstij par tās pārbaužu rezultātiem.

34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.), 14. panta 1. punkts.

35 Komisija 2016. gada septembrī ierosināja grozīt vairākus noteikumus tā sauktajā Omnibusa regulā (COM(2016) 605 final), kas ietekmē lauku attīstības politikas īstenošanu.

36 Regula (ES) Nr. 1306/2013, 9. panta 1. punkts.

37 Veicot izvērtējumus, sertifikācijas struktūras ņem vērā Komisijas pamatnostādnes. Plašāku informāciju par sertifikācijas struktūru lomu sk. Palātas īpašajā ziņojumā Nr. 7/2017 “Sertifikācijas struktūru jaunā loma saistībā ar KLP izdevumiem: pozitīvs solis vienotas revīzijas modeļa virzienā, bet vēl jārisina ievērojamas nepilnības” (http://eca.europa.eu).

38 1. pamatnostādne par akreditācijas prasībām, 2. pamatnostādne par ikgadējo sertifikācijas revīziju, 3. pamatnostādne par ziņojumu sagatavošanas prasībām, 4. pamatnostādne par vadības deklarāciju un 5. pamatnostādne par pārkāpumiem.

39 Atlasē izmantojām arī citus kritērijus, sk. 10. punktu.

40 Piemēram, Flandrija (Beļģija), Kanāriju salas (Spānija), Langdoka-Rusijona (Francija), Horvātija, Kipra, Nīderlande un Zviedrija.

41 Piemēram, Langdoka-Rusijona (Francija), Horvātija, Austrija un Zviedrija.

42 Piemēram, Dānija, Spānija, Langdoka-Rusijona (Francija), Provansa-Alpi-Azūra krasts (Francija) un Zviedrija.

43 Regulas (ES) Nr. 1303/2013, 1305/2013 un 1306/2013.

44 Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts, Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts un Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts.

45 Eiropas Komisija: Guidance on Simplified Cost Options (SCOs). European Structural and Investment (ESI) Funds. [Norādījumi par vienkāršotajām izmaksu iespējām (VII). Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi).]

46 Beļģija (2), Vācija (15), Spānija (19), Francija (30 LAP), Itālija (23), Portugāle (3), Somija (2) un Apvienotā Karaliste (4).

47 Pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 I pielikumu, lauku attīstības prioritātes attiecas uz: 1) zināšanu pārnesi un inovāciju; 2) lauksaimniecības uzņēmumu rentabilitāti un konkurētspēju, meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu; 3) pārtikas piegādes ķēdes organizāciju, riska pārvaldību un dzīvnieku labturību; 4) vidi un klimata pārmaiņām; 5) resursu efektīvu izmantošanu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un 6) sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomikas attīstību.

48 Saksija (Vācija), Kanāriju salas (Spānija) un Langdoka-Rusijona (Francija).

49 Flandrija (Beļģija), Langdoka-Rusijona (Francija), Horvātija, Nīderlande, Zviedrija.

50 Toskānas iestādes ieviesa šīs VII pirmajos lauku attīstības programmas grozījumos, kurus tās iesniedza Eiropas Komisijai 2016. gada jūlijā.

51 Piemēram, Dānija, Saksija (Vācija) un Kanāriju salas (Spānija).

52 Tikai nepilnības galvenajos kontroles mehānismos var novest pie finanšu korekcijām.

53 Regula (ES) Nr. 1305/2013, 62. panta 2. punkts.

54 COM (2016) 605 final (“Omnibusa regula”).

55 Regulas (ES) Nr. 1305/2013 62. panta 2. punkts, kas attiecībā uz ELFLA prasīja sagatavot ex ante paziņojumu, ar ko apstiprina metodiku un aprēķinus.

56 Somija: 1., 7., 16. un 19. pasākums; Zviedrija: 1., 2., 7., 16. un 19. pasākums.

57 Piemēram, 1.3. iedaļā noteikts, ka vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošana ir ieteicama, ja dalībvalstis vēlas, lai ESIF pārvaldība būtu vairāk koncentrēta uz tiešajiem rezultātiem un koprezultātu, nevis uz ieguldījumiem, un 1.2.2. iedaļā kā vienkāršoto izmaksu iespēju priekšrocība minēts, ka “attiecināmās izmaksas ir aprēķinātas saskaņā ar iepriekš noteiktu metodi, kas balstās uz tiešajiem rezultātiem, koprezultātu vai dažām citām izmaksām”. Attiecībā uz vienības izmaksām 3.1. iedaļā ir minēts, ka tās var būt balstītas uz procesu (mērķis ir segt reālās izmaksas, izmantojot vislabāko tuvināšanu), uz iznākumu (tiešajiem rezultātiem vai koprezultātu) vai arī definētas, pamatojoties gan uz reālo izmaksu tuvināšanu, gan iznākumu.

58 Regula (ES) Nr. 808/2014, IV pielikums.

59 Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2016 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013, kurus Komisija ierosina dokumentā COM(2016) 605 final.

Notikums Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums 8.3.2017
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) 23.1.2018
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras 7.3.2018
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās 9.4.2018

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti atsevišķu budžeta jomu vai vadības aspektu lietderības un atbilstības revīzijās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica I revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Phil Wynn Owen un kura revidē dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Revīziju vadīja ERP loceklis João Figueiredo, un tajā piedalījās biroja atašejs Paula Betencourt, atbildīgais vadītājs Robert Markus, darbuzdevuma vadītāja Charlotta Törneling un revidenti Ioan-Alexandru Ilie, Liia Laanes, Päivi Piki un Raluca-Elena Sandu. Lingvistisko atbalstu sniedza Michael Pyper, un sekretāres uzdevumus pildīja Annette Zimmerman.

No kreisās uz labo: Liia Laanes, Michael Pyper, Paula Betencourt, Robert Markus, Charlotta Törneling, João Figueiredo, Raluca-Elena Sandu, Annette Zimmerman, Päivi Piki

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF ISBN 978-92-872-9916-1 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/148230 QJ-AB-18-009-LV-N
HTML ISBN 978-92-872-9876-8 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/350670 QJ-AB-18-009-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.