“Izsakiet viedokli!”: iedzīvotāji piedalās Komisijas rīkotajās sabiedriskajās apspriešanās, bet publicitātes pasākumi nav pietiekami

Kopsavilkums

I

Kā norādīts Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā, Komisijas pienākums visās Savienības darbības jomās ir apspriesties ar iedzīvotājiem un apvienībām, kas tos pārstāv. Apspriežoties ar ieinteresētajām personām — īpaši sabiedrisko apspriešanu procesā —, tiek vākta informācija, kā arī noskaidrots iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu viedoklis laikā, kad Komisija izstrādā politikas iniciatīvu vai vērtē aktuālos intervences pasākumus.

II

Kopš 2001. gadā tika izdota Baltā grāmata par Eiropas pārvaldību, Komisija ir stingri apņēmusies visā politikas ciklā sadarboties ar ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem, lai tādējādi ES likumdošanas procesā palielinātu ES demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību. Vidēji Komisija ik gadus rīko vairāk nekā 100 sabiedrisko apspriešanu.

III

Revīzijā vērtējām, vai Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas efektīvi uzrunā iedzīvotājus un ieinteresētās personas, kā arī ņem vērā viņu sniegto ieguldījumu. Mēs izpētījām Komisijas nostādņu izstrādi; to, kā Komisija sagatavoja un veica sabiedrisko apspriešanu atlasi, kā arī to, kādā veidā tā sniedza informāciju par apspriešanām un izmantoja tajās gūtos rezultātus. Mēs atlasījām 26 sabiedriskās apspriešanas, ko pieci Komisijas ģenerāldirektorāti rīkoja no 2016. gada līdz 2018. gadam. Mēs veicām uztveres apsekojumu, lai noskaidrotu dalībnieku vispārējo apmierinātību ar sabiedriskajām apspriešanām. Tāpat mēs izveidojām ekspertu grupu, lai pilnveidotu analīzi, kas palīdzētu koncentrēties uz īpaši būtiskām jomām, kurās būtu jāveic uzlabojumi.

IV

Mēs konstatējām, ka mūsu atlasītās sabiedriskās apspriešanas Komisija kopumā bija īstenojusi apmierinoši, un tā arī dalībnieki tās uztvēra. Mēs secinājām, ka Komisijas nostādnes attiecībā uz sabiedriskajām apspriešanām atbilst augstam standartam, tomēr informatīvie pasākumi ir jāuzlabo.

V

Revīzijā esam apzinājuši vēl citas sabiedriskās apspriešanas procesā uzlabojamas jomas: koncentrēšanās uz uzraudzību un novērtējumu; Komisijas sabiedriskās apspriešanas stratēģiju saturs un publicitāte; informatīvie pasākumi; kritēriji iniciatīvu klasificēšanai kategorijās; valodas, kurās ir pieejami apspriežu dokumenti; anketu kvalitāte; datu apstrāde un drošība; kā arī atgriezeniskā saite respondentiem par apspriešanu iznākumu.

VI

Mēs ierosinām Komisijai: labāk uzraudzīt sabiedriskās apspriešanas; pilnveidot sabiedrisko apspriešanu stratēģijas; prioritāru un plašāku sabiedrību interesējošu iniciatīvu galvenos dokumentus tulkot visās oficiālajās valodās; sagatavot sabiedrībai vispārīgas aptaujas anketas, bet specifiskus jautājumus adresēt speciālistiem; ievērot augstus datus apstrādes un drošības standartus; sniegt visiem dalībniekiem savlaicīgu atgriezenisko saiti par apspriešanu iznākumu.

Ievads

01

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti var ietekmēt ES politikas veidošanu. Ievērojams piemērs ir Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkera 2018. gada 12. septembra runa par stāvokli Savienībā 2018. gadā “Mūsu solījumu izpilde”, kurā viņš teica, ka “eiropieši (..) nebūs sajūsmā, ja mums arī turpmāk divreiz gadā nāksies pagriezt pulksteni, jo tā paredzēts Eiropas noteikumos. Komisija šodien ierosina to mainīt. Pulksteņa grozīšana jāizbeidz”¹. Eiropas Komisija ierosināja 2019. gadā izbeigt sezonālo pulksteņa grozīšanu Eiropā, dodot dalībvalstīm brīvību pašām lemt par to, vai tās vēlas uz visiem laikiem saglabāt vasaras vai ziemas laiku.

02

Dažus mēnešus iepriekš, laika posmā no 2018. gada 4. jūlija līdz 16. augustam, Komisija rīkoja sabiedrisko apspriešanu, saņemot 4,6 miljonus atbilžu, kas ir lielākais atbilžu skaits, kāds jebkad ir saņemts tās rīkotajās sabiedriskajās apspriešanās.

Komisijas apņemšanās sadarboties ar iedzīvotājiem

03

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. pants nosaka Komisijai veikt plašas konsultācijas, dodot iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām pusēm iespēju piedalīties politikas veidošanā². Komisija 2001. gada 25. jūlijā pieņēma Balto grāmatu par Eiropas pārvaldību³, kas bija izstrādāta nolūkā atklāt politikas veidošanas procesu, lai ES politikas izveidē un īstenošanā iesaistītu vairāk iedzīvotāju un organizāciju, tādējādi palielinot ES demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību. Lai īstenotu šo apņemšanos, Komisija sagatavoja dokumentu par apspriešanos ar ieinteresētajām pusēm⁴, kurš palīdzēja sagatavot arī “Labāka regulējuma rīcības plānu”⁵.

04

Labāka regulējuma pamatnostādnēs apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp ar iedzīvotājiem kā “ieinteresētajām personām”, ir definēta kā “oficiāls process, kurā Komisija vāc informāciju un noskaidro ieinteresēto personu viedokli par tās politikas virzieniem”⁶. Tā ir būtiska Komisijas izstrādātās labāka regulējuma politikas daļa. “Labāks regulējums” neattiecas uz regulēšanu vai noteikumu atcelšanu; runa ir par to, kā nodrošināt, ka politiskie lēmumi tiek sagatavoti atklāti un pārredzami, ņemot vērā labākos pieejamos pierādījumus un visaptveroši iesaistot iedzīvotājus un citas ieinteresētās personas, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pārstāvju apvienības⁷. Mūsu ziņojumā jēdziens “iedzīvotāji” ietver arī “citas ieinteresētās personas”.

05

Ž. K. Junkera vadītās Komisijas izstrādātā ES labāka regulējuma programma tika publicēta 2015. gadā⁸, un to papildināja pamatnostādnes, tostarp rīkkopa. Komisija 2017. gadā pabeidza savu iekšējo pamatnostādņu un labāka regulējuma rīku būtisku atjaunināšanu nolūkā palielināt savas rīcības leģitimitāti⁹.

06

Komisija 2017. gada oktobrī uzsvēra, ka ir stingri apņēmusies sadarboties ar iedzīvotājiem¹⁰. Tā izveidoja tīmekļa vietni “Iesaistieties tiesību aktu izstrādē”, kas paredzēta tam, lai iedzīvotāji varētu piedalīties tās darbā visā politikas veidošanas ciklā¹¹. Iedzīvotāju iespējas paust savu viedokli ir plašas — no ES politikas virzienu izstrādes līdz to novērtēšanai, izmantojot tīmekļa vietnes “Izsakiet viedokli” portālu¹² (1. attēls).

07

Komisija 2018. gadā modernizēja tīmekļa vietni “Iesaistieties tiesību aktu izstrādē” un veica vairākus uzlabojumus tīmekļa vietnes “Izsakiet viedokli” portālā. Tika veikti šādi galvenie uzlabojumi: laika grafikā parādītas atgriezeniskās saites iespējas; iestrādātas visas atvērtās un slēgtās sabiedriskās apspriešanas; publicētas gaidāmās iniciatīvas; visās ES valodās tulkota vispārēja informācija, kas attiecas uz visām sabiedriskajām apspriešanām.

08

Komisijas apņemšanās sadarboties ar iedzīvotājiem guva starptautisku atzinību. Savā 2018. gada Regulatīvās politikas novērtējuma ziņojumā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ierindoja Komisiju pirmajā vietā no visām ESAO valstīm attiecībā uz tādu rādītāju kā “ieinteresēto personu iesaistīšana”, ietverot arī iedzīvotājus kā “sabiedrību”, primāro un pakārtoto tiesību aktu izstrādē¹³. Kā norādīts ziņojumā, valstis joprojām izmanto dažādus instrumentus, lai apspriestos gan ar sabiedrību, gan mērķtiecīgāk izvēlētām ieinteresētajām personām¹⁴. Apspriešanās instrumentu daudzveidība ir aplūkota vairākos citos ziņojumos par šo tematu. Piemēram, Eiropas Padomes un citu pušu pētījumā ir analizēta attiecība starp dalībniekiem un līdzdalības intensitāti (2. attēls). Valda uzskats, ka tiešsaistē notiekošajās (sabiedriskajās) apspriešanās, kurām pievērsta uzmanība šajā ziņojumā, piedalās liels dalībnieku skaits.

09

Būtībā tautas pārstāvju ievēlēšanas process ir vissvarīgākais demokrātiskais rīks, kas iedzīvotājiem ļauj piedalīties tiesību aktu izstrādē. Līdzās demokrātiskām vēlēšanām citi demokrātiskās līdzdalības instrumenti, kas ļauj piedalīties tiesību aktu izstrādē visā politiskajā ciklā, ir gan plebiscīti un referendumi, nodrošinot cita veida apspriešanās iespējas (piemēram, Eirobarometra aptaujas, fokusa grupas un atklātas uzklausīšanas), gan dialogi ar iedzīvotājiem¹⁵ un pēc nejaušības principa atlasītas iedzīvotāju sapulces¹⁶. Komisija rīko sabiedriskās apspriešanas tiešsaistē, lai no ieinteresētajām personām iegūtu informāciju un viedokļus par savu rīcībpolitiku. Kā norādīts ESAO ziņojumā, vispopulārākais ieinteresēto personu iesaistīšanas veids ir sabiedriskā apspriešana tīmeklī (apspriešana tiešsaistē, kas atspoguļota 2. attēlā), kuras laikā iedzīvotājiem ir iespēja izteikt savus komentārus, un konsultatīvās grupas vai sagatavošanas komitejas, kam iepriekš atlasa ieinteresētās personas¹⁷.

Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas

10

Komisija rīko apspriešanas, lai papildinātu plašāku mijiedarbi ar iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām¹⁸. Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir skaidroti divi veidi, kādos Komisija rīko minētās apspriešanas¹⁹.

• Sabiedriskās apspriešanas ir pieejamas jebkuram, kurš vēlas izteikties. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai Komisija izmanto tiešsaistes aptaujas anketas. Iedzīvotāji izsaka savu viedokli par kādu konkrētu jautājumu, sniedzot atbildes anketā, kas ietverta EU Survey²⁰ – Komisijas oficiālajā apsekojumu pārvaldības rīkā.
• Mērķtiecīgas apspriešanas ir adresētas konkrētu rūpīgi definētu ieinteresēto personu grupām. Mērķtiecīgā apspriešanā ieinteresētās personas ir iepriekš izvēlētas, un apspriešanā var piedalīties tikai īpaši uzaicinātu ieinteresēto personu grupas vai indivīdi.

11

Ņemot vērā visus Komisijas rīkotos apspriešanas pasākumus²¹, Komisija uzskata, ka sabiedriskā apspriešana ir vispārredzamākā un vispieejamākā²². Turklāt, kā liecina rezultāti sabiedriskajā apspriešanā par tematu “Labāks regulējums — padarītā novērtējums”, sabiedriskās apspriešanas ir vislabāk zināmais un vērtīgākais veids, lai piedalītos politikas veidošanā²³.

12

Sabiedriskā apspriešanā var piedalīties plašs respondentu loks, kuri brīvprātīgi pauž savu viedokli. Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir skaidri teikts, ka sabiedriskā apspriešanā vāktie dati nenodrošina ES iedzīvotājus pārstāvošu viedokli²⁴. Tas ir saistīts ar respondentu pašatlasi, jo saņemtās atbildes netiek iegūtas no reprezentatīva parauga²⁵.

13

Kā norādīts Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs, sabiedriskās apspriešanas ir obligāti jārīko attiecībā uz iniciatīvām ar ietekmes novērtējumu, izvērtējumiem un atbilstības pārbaudēm, kā arī konsultatīviem Komisijas paziņojumiem un Zaļajām grāmatām²⁶. Dažu jauno iniciatīvu rezultātā tiks izstrādāti tiesību aktu priekšlikumi, bet citas (galvenokārt izvērtējumi) būs neleģislatīvas iniciatīvas (piemēram, ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei un ieteikumi sarunām par starptautiskiem nolīgumiem).

14

Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs apspriešanas process ir iedalīts trijos mijiedarbības posmos: 1) apspriešanas stratēģijas izstrāde; 2) apspriešanas īstenošana; un 3) informācijas nodošana politikas veidošanai. Katrā posmā ir vairāki secīgi pasākumi, ar kuriem būtu jānodrošina satvars kvalitatīvām un pārredzamām konsultācijām ar ieinteresētajām personām²⁷ (3. attēls).

15

Vidēji no 2015. gada līdz 2018. gada beigām Komisija rīkoja vairāk nekā 100 sabiedriskās apspriešanas gadā (kopā 417 apspriešanas)²⁸. Līdzdalības līmenis tajās ievērojami atšķīrās. Visvairāk dalībnieku katrā gadā bija šādās apspriešanās:

• 2018. gadā sabiedriskajā apspriešanā par vasaras laiku tika saņemti 4,6 miljoni atbilžu, kas ir lielākais līdz šim saņemtais atbilžu skaits kādā Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā;
• 2017. gadā sabiedriskajā apspriešanā par kopējās lauksaimniecības politikas modernizāciju un vienkāršošanu tika saņemti 63 000 atbilžu (neieskaitot plašu kampaņu, kurā tika saņemti 260 000 atbilžu);
• 2016. gadā sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas sociālo tiesību pīlāru tika saņemti 16 500 atbilžu;
• 2015. gadā sabiedriskajā apspriešanā par ES dabas tiesību aktiem (Putnu direktīva, Dzīvotņu direktīva) tika saņemti 550 000 atbilžu.

16

Visās sabiedriskajās apspriešanās vidējais dalībnieku skaits gadā, neieskaitot plašākās apspriešanas attiecīgajā gadā, bija aptuveni 500 dalībnieku 2015. un 2016. gadā un aptuveni 2000 dalībnieku 2017. un 2018. gadā.

Revīzijas tvērums un īstenotā pieeja

17

Savā stratēģijā 2018.–2020. gadam²⁹ mēs noteicām, ka iedomātais attālums starp iedzīvotājiem un ES iestādēm ir drauds ES. Eiropas Parlaments 2018. gada februārī lūdza mums novērtēt, kādā veidā iedzīvotāji var tieši piedalīties visā ES tiesību aktu izstrādes procesā, kā arī lūdza novērtēt izmantoto rīku efektivitāti, atbilstību, pārredzamību un atvērtību. Revīzijā mēs galveno uzmanību pievērsām sabiedriskajām apspriešanām, jo iedzīvotāju dalība šajā procesā ir būtisks priekšnoteikums tam, lai vairotu uzticību Eiropas Savienībai un nodrošinātu kvalitatīvu tiesību aktu izstrādi.

18

Mēs vērtējām, vai Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas bija pietiekami efektīvas, lai uzrunātu iedzīvotājus un ņemtu vērā viņu sniegto ieguldījumu. Īpaši mēs vērtējām, vai:

1. Komisijas nostādnes attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu atspoguļo labo praksi;
2. atlasītās sabiedriskās apspriešanas Komisija sagatavoja un rīkoja tā, lai iedzīvotāji varētu tajās ērti un efektīvi piedalīties (3. attēlā atspoguļots apspriešanas procesa 1. un 2. posms);
3. Komisija pamatoti analizēja anketās ievadītos datus un sniedza pārredzamu un visaptverošu informāciju par apspriešanas procesu un iznākumu (3. posms 3. attēlā).

19

Mēs izlases veidā pārbaudījām 26 sabiedriskās apspriešanas, kuras Komisija veica no 2016. līdz 2018. gadam. Mēs izvēlējāmies piecus ģenerāldirektorātus (ĢD), ņemot vērā veikto apspriešanu skaitu, iniciatīvu klāstu, līdzdalības līmeni, kā arī temata būtiskumu iedzīvotājiem. Izlasē tika ietvertas divas ģenerālsekretariāta rīkotas apspriešanas, divas Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD (AGRI) rīkotas apspriešanas, piecas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ĢD (EAC) rīkotas apspriešanas, septiņas Migrācijas un iekšlietu ĢD (HOME) rīkotas apspriešanas un 10 Mobilitātes un transporta ĢD (MOVE) rīkotas apspriešanas (I pielikums)³⁰.

20

Revīzijas darbā ietilpa:

1. intervijas ar visu izvēlēto ĢD darbiniekiem, kā arī sazināšanās ar vairākiem citiem attiecīgajiem ĢD, ES iestādēm un struktūrām³¹;
2. divu dalībvalstu³² un ESAO apmeklējums, lai gūtu labāku izpratni par Komisijas nostādnēm starptautiskā kontekstā;
3. galveno dokumentu pārbaude un analīze jautājumos par ieinteresēto personu iesaistīšanu, Komisijas nostādnēm apspriešanas jomā, kā arī atlasīto sabiedrisko apspriešanu izpildi;
4. apspriešanās ar ekspertu grupu, lai uzlabotu analīzi, kas tādējādi palīdzēja mums koncentrēties uz īpaši būtiskām jomām, kurās varētu veikt uzlabojumus (II pielikums).

21

Tāpat mēs veicām uztveres apsekojumu, vēršoties pie tiem 16 007 iedzīvotājiem, kuri bija piedalījušies mūsu atlasītajās sabiedriskajās apspriešanās, un saņēmām 2224 atbildes. Mēs analizējām saņemtās atbildes un izmantojām tās, lai papildinātu revīzijas secinājumus. Dalībnieki vērtēja gan savu apmierinātības līmeni attiecībā uz katru apspriešanas procesa posmu, gan savu atbalstu Komisijas vispārīgajiem apgalvojumiem (III pielikums). Tāpat iedzīvotāji pauda savu viedokli un sniedza ieteikumus sabiedriskās apspriešanas procesam (1. izcēlums – 8. izcēlums)³³. Mūsu ziņojuma iedaļas, kurās ir izklāstīts respondentu viedoklis, ir atzīmētas ar šādu simbolu:

22

Revīzijā izmantotie kritēriji tika balstīti uz:

1. OECD Guiding Principles for Open and Inclusive Policy Making [ESAO pamatprincipi atvērtai un iekļaujošai politikas veidošanai]³⁴;
2. OECD recommendation on Regulatory policy [ESAO ieteikumi par reglamentējošu politiku]³⁵;
3. Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēm un rīkkopu.

23

Lai gan ERP nav nepieciešama Komisijas piekrišana vai apstiprinājums personas datu apstrādei³⁶, uz atsevišķiem mūsu datu pieprasījumiem revīzijas laikā Komisija neatbildēja, atsaucoties uz veidu, kādā tā interpretē datu aizsardzības noteikumus. Lai īstenotu revīzijas mērķus, mēs atradām alternatīvus risinājumus sadarbībā ar Komisiju; tam bija vajadzīgs ievērojams laiks un resursi, un tas palēnināja ziņojuma sagatavošanu.

Apsvērumi

Komisijas nostādnes attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu

Vispārējā dalībnieku apmierinātība ar apspriešanas procesu

24

Mūsu uztveres apsekojums liecina, ka 65,5 % dalībnieku, kuri apstiprināja savu dalību kādā no mūsu atlasītajām sabiedriskajām apspriešanām, kopumā uzskata, ka apspriešanas process ir apmierinošs vai diezgan apmierinošs (4. attēls).

25

Mūsu aptaujas rezultāti liecina, ka dalībnieki apzinās vispārējo sabiedriskās apspriešanas procesa mērķi, t. i., dot iedzīvotājiem iespēju piedalīties politikas veidošanā (03. punkts). Atbildot uz mūsu jautājumu par to, kāpēc iedzīvotāji piedalījās Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā, respondenti norādīja šādus trīs svarīgākos iemeslus:

• viņi vēlas ietekmēt likumdošanas rezultātu (58 %);
• viņus saista attiecīgais jautājums (56 %);
• viņi uzskata, ka dalība apspriešanā ir viņu pilsoniskais pienākums (49 %).

Respondenti atzinīgi vērtē iespēju piedalīties ES tiesību aktu izstrādē, kā arī demokrātisko procesu, kas veicina aktīvu ES pilsoniskumu

26

Piedaloties attiecīgajā sabiedriskajā apspriešanā, respondenti visatzinīgāk vērtēja šādus trīs šā procesa aspektus (1. izcēlums):

• iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties ES tiesību aktu izstrādē;
• tas palīdz stiprināt ES demokrātisko leģitimitāti;
• tas palīdz attīstīt Eiropas pilsoniskumu.

Komisijas nostādnes atbilst augstam standartam, bet nav pietiekami vērstas uz uzraudzību un novērtēšanu

27

Komisijas nostādnes attiecībā uz apspriešanu ir definētas Labāka regulējuma pamatnostādnēs un rīkkopā. Tās pieņēma 2015. gada maijā. Komisija 2017. gada jūlijā pieņēma atjauninātu pamatnostādņu kopumu, kurā bija apstiprināti un precizēti vispārīgi noteikumi par to, kā Komisijai vajadzētu apspriesties ar iedzīvotājiem.

28

Atbilstīgi Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēm apspriešanas pamatā vajadzētu ņemt vērā četrus vispārīgus principus³⁷:

1. līdzdalība: pieņemt iekļaujošu pieeju, rīkojot pēc iespējas plašākas apspriedes;
2. atvērtība un pārskatatbildība: nodrošināt, ka apspriešanas process un tā ietekme uz politikas veidošanu ir pārredzama gan tajā iesaistītajiem, gan sabiedrībai;
3. efektivitāte: apspriesties tad, kad iedzīvotāju viedoklim vēl ir būtiska nozīme, ievērot samērīgumu un īpašus ierobežojumus;
4. saskaņotība: nodrošināt apspriešanas procesa saskaņotību visos dienestos, kā arī tā novērtēšanu un pārskatīšanu, un kvalitātes kontroli.

29

Šos četrus vispārīgos principus papildina standarti³⁸, kas jāievēro attiecībā uz trim apspriešanas procesa posmiem (3. attēls). Ņemot vērā šos principus un standartus, ESAO ierindoja Komisiju pirmajā vietā attiecībā uz rādītāju, kas liecina par ieinteresēto personu līdzdalību (08. punkts).

30

Mēs salīdzinājām Komisijas nostādnes ar ESAO pamatprincipiem atvērtai un iekļaujošai politikas veidošanai un ESAO ieteikumiem par reglamentējošu politiku. Mēs secinājām, ka kopumā Komisijas nostādņu izstrāde attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu sekmē iekļaujošu likumdošanas procesu un pārredzamas sabiedriskās apspriešanas, kā arī veicina iedzīvotāju agrīnu iesaistīšanu un apspriešanas procesa saskaņotību. Tomēr uzraudzības un novērtēšanas jomā ir iespējami uzlabojumi. Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs nav norādīti:

1. konkrēti rādītāji, kas būtu jāuzrauga un par kuriem būtu jāziņo saistībā ar atsevišķām sabiedriskajām apspriešanām ĢD līmenī un kopumā Komisijas līmenī;
2. metodika ar sabiedriskajām apspriešanām saistīto izmaksu novērtēšanai; kā arī
3. regulārs novērtējums par to, vai sabiedriskās konsultācijas ir sasniegušas visus tām izvirzītos mērķus.

31

Kā norādīts Komisijas pamatnostādnēs, “laba prakse ir veikt samērīgu apspriešanas procesa iekšējo kvalitātes novērtējumu”³⁹. Vācot informāciju par sabiedrisko apspriešanu kvalitāti, var iegūt informāciju par apspriešanas stratēģijas īstenošanu un tās mērķu sasniegšanu. Turklāt sistemātiski novērtējumi, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta mērķu sasniegšanai, palīdz apzināt paraugpraksi un mācīties no gūtās pieredzes nolūkā uzlabot turpmākās apspriešanas.

32

Mēs secinājām, ka no visiem mūsu vērtētajiem 26 gadījumiem tikai divos tika veikts iekšējais izvērtējums, lai izdarītu secinājumus no gūtās pieredzes, un daži rādītāji tam tika izmantoti. Vienā no mūsu apmeklētajām dalībvalstīm tika ņemti vērā rādītāji, kas ietvēra atbilžu skaitu, dalībnieku daudzveidību (piemēram, ieinteresēto personu kategorijas, izcelsmes vietu vai pastāvīgo dzīvesvietu, izmantotās valodas), apspriešanas sagatavošanai un īstenošanai, kā arī ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo laiku un dalībnieku apmierinātības līmeni.

Sagatavošanās un līdzdalība atlasītajās sabiedriskajās apspriešanās

33

Attiecībā uz Komisijas sagatavošanās posmu, ietverot tās izstrādāto apspriešanas stratēģiju, un uz atlasīto sabiedrisko apspriešanu īstenošanu (1. un 2. posms 3. attēlā) mēs vērtējām šādus aspektus:

1. iedzīvotājiem sniegtā informācija par apspriešanas pamatojumu;
2. pasākumi un sakaru kanāli, kurus izmanto, lai nodrošinātu iedzīvotāju informētību par attiecīgo apspriešanos;
3. apspriešanā izmantotās valodas un anketu lasīšanas ērtums;
4. apspriešanas laiks un ilgums.

34

Kopumā mēs secinājām, ka mūsu vērtētās sabiedriskās apspriešanas Komisija bija sagatavojusi un īstenojusi apmierinoši, tomēr mēs konstatējām dažas jomas, kurās veicami uzlabojumi ērtākas un efektīvākas iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai.

Apspriešanas stratēģijas ne vienmēr tiek rūpīgi sagatavotas un publiskotas.

Iepriekšēja informācija un atgriezeniskā saite par gaidāmajiem apspriešanas pasākumiem

35

Dokuments, kas pazīstams kā ceļvedis vai sākotnējais ietekmes novērtējums, ir pirmais solis, lai iedzīvotājiem skaidrotu, kāpēc Komisija gatavo konkrētu iniciatīvu un ko tā vēlas sasniegt. Kā noteikts Komisijas pamatnostādnēs, ceļvedī jeb sākotnējā ietekmes novērtējumā ir jānorāda paredzētie apspriešanas pasākumi, un tas ir savlaicīgi jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnes portālā “Izsakiet viedokli”⁴⁰.

36

Ceļvedi vai sākotnējo ietekmes novērtējumu publicē, lai informētu iedzīvotājus par Komisijas plānotajām iniciatīvām un apspriešanas pasākumiem, kā arī, lai jau iepriekš sagatavotos iedzīvotāju iesaistīšanai⁴¹.

37

Kā norādīts Komisijas 2017. gada jūlija Labāka regulējuma rīkkopā, sabiedrisko apspriešanu nedrīkst sākt, pirms nav publicēts saistītais ceļvedis vai sākotnējais ietekmes novērtējums⁴². Komisijas pamatnostādnēs un rīkkopā nav precizēts, cik ilgu laiku pirms sabiedriskās apspriešanas minētais dokuments būtu jāpublicē. Ir tikai teikts, ka ceļvežu vai sākotnējo ietekmes novērtējumu izstrāde ir jāpabeidz un tie jāpublicē pēc iespējas ātrāk, un tajos jāieskicē plānotās apspriešanas stratēģija⁴³.

38

Prasība iepriekš publicēt ceļvedi nebija spēkā laikā, kad vairākas no izlasē iekļautajām apspriešanām tika sagatavotas un sāktas. Komisija sagatavoja ceļvežus vai sākotnējos ietekmes novērtējumus, tostarp ieskicēja apspriešanas stratēģiju, 22 no 26 mūsu atlasītajām sabiedriskajām apspriešanām, un tikai 16 dokumentus tā publicēja vismaz četras nedēļas pirms sabiedriskās apspriešanas sākuma, lai atsauksmju sniegšanas periods (39. punkts) nepārklātos ar sabiedriskās apspriešanas sākšanos. Kopumā, ja ceļveži vai sākotnējie ietekmes novērtējumi bija pieejami pirms sabiedriskās apspriešanas sākuma, tos publicēja pusgadu iepriekš (5. attēls).

39

Ja ceļveži vai sākotnējie ietekmes novērtējumi tiek publicēti, iedzīvotāji var četru nedēļu laikā sniegt savas atsauksmes⁴⁴. Mēs secinājām, ka no kopumā sešiem ceļvežiem vai sākotnējiem ietekmes novērtējumiem, kuri tika publicēti 2017. gadā,⁴⁵, atsauksmes tika sniegtas tikai par četriem (vidēji 22 atsauksmes).

40

Trijos gadījumos no četriem tika saņemts ļoti maz atsauksmju salīdzinājumā ar atbilžu skaitu sabiedriskās apspriešanas laikā. Piemēram, attiecībā uz sākotnējo ietekmes novērtējumu par apspriešanu saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas modernizēšanu un vienkāršošanu tika saņemtas desmit atsauksmes, savukārt sabiedriskajā apspriešanā tika saņemti 63 000 atbilžu.⁴⁶ Komisija atzina: nelielais atsauksmju skaits liecina, ka ir nepārprotami jāvairo izpratne par ES rīkiem un to plašāku izplatību⁴⁷.

Apspriešanas stratēģijas galvenie elementi

41

Apspriešanas stratēģiju izstrādā pēc ceļveža vai sākotnējā ietekmes novērtējuma sagatavošanas. Stratēģijas mērķis ir paredzēt efektīvu un lietderīgu apspriešanas pieeju.

42

Apspriešanas stratēģijas izstrāde ir jāpabeidz un jāatjaunina, ņemot vērā atsauksmju periodā saņemtos komentārus. Mēs nekonstatējām pierādījumus, kas liecinātu, ka apspriešanas stratēģijās būtu ņemtas vērā saņemtās atsauksmes (piemēram, lemjot par apspriešanas pasākumiem vai izstrādājot aptaujas anketu).

43

Apspriešanas stratēģija būtu jāpublicē vai jāapraksta ar attiecīgo iniciatīvu saistītajā apspriešanas tīmekļa vietnē, kuru uztur atbildīgais ĢD⁴⁸. Tajā būtu jāietver šādi galvenie elementi⁴⁹:

• apspriešanas tvērums un mērķi;
• ieinteresēto personu identificēšana;
• paredzētie apspriešanas pasākumi; un
• vienošanās par termiņu un valodu.

44

Mēs secinājām, ka tikai 12 no 22 apspriešanas stratēģijām, kas bija sagatavotas saistībā ar attiecīgo iniciatīvu, tika publicētas Komisijas tīmekļa vietnē. Mūsuprāt, sagatavošanas posmā savlaicīgi sniegta informācija par sabiedriskās apspriešanas mērķi un tajā gūto rezultātu paredzēto izmantojumu nodrošina lielāku iespējamību, ka iedzīvotāji jutīsies iesaistīti, turklāt tas nāks par labu arī atbilžu kvalitātei.

45

Piemēram, izņemot turpmāku rīcību pēc Eiropas Parlamenta rezolūcijas, pirms Komisija sāka sabiedrisko apspriešanu par vasaras laiku, nebija pieejama ne apspriešanas stratēģija, ne cita iepriekšēja informācija. Tā kā iedzīvotājiem jau sagatavošanas posmā jābūt informētiem par sabiedriskās apspriešanas mērķi un gūto rezultātu paredzēto izmantojumu, ļoti iespējams, ka šādas informācijas trūkums ietekmē iznākumu ne tikai vispārējās un reģionālās līdzdalības pakāpes ziņā, bet arī pēc būtības. Mēs piezīmējam, ka tikai pašā šīs sabiedriskās apspriešanas sākumā Komisija darīja pieejamu informāciju par minētās apspriešanas mērķi.

46

Visās 22 pieejamajās stratēģijās bija iedaļa par “tvērumu un mērķiem”. Tomēr Komisija visiem apspriešanas pasākumiem noteica tikai vispārīgus mērķus. Attiecībā uz sabiedriskajām apspriešanām visbiežāk tika minēts tāds mērķis kā “nodrošināt sabiedrībai un ieinteresētajām pusēm iespēju paust viedokli par visiem elementiem, kas ir būtiski tās jomas novērtēšanai, uz kuru attiecas apspriešana ar ieinteresētajām personām”, “noskaidrot viedokli un uzskatus”, “apkopot viedokli, ko pauž plašāka ieinteresēto personu grupa, kas nav speciālisti”. Citos gadījumos mērķis bija aprakstīts vispārīgi: “mērķtiecīgas sabiedriskās apspriešanas būs svarīgs informācijas gūšanas avots”.

47

Komisijas pamatnostādnēs ir teikts, ka ieinteresēto personu identifikācija ir priekšnoteikums tam, lai sekmīgi vāktu informāciju un sniegtu ieinteresētajām personām pienācīgu iespēju piedalīties ES politikas veidošanā. Pēc tam tās būtu jāiedala (vai jāpiešķir prioritāte) atbilstoši to ieinteresētības un ietekmes līmenim, izmantojot “ieinteresēto personu kartēšanas matricu”⁵⁰. Komisija kartēšanas matricu ieinteresētajām personām sagatavoja 18 no 26 sabiedriskajām apspriešanām. No atlikušajiem astoņiem gadījumiem piecos bija nestrukturēta informācija par ieinteresētajām personām, bet trijos gadījumos nebija nekādas svarīgas informācijas (ne strukturētas, ne nestrukturētas), kas vajadzīga nākamajam solim, proti, pienācīgu apspriešanas darbību atlasei⁵¹.

48

Attiecīgā gadījumā papildus sabiedriskajām apspriešanām var īstenot citus apspriešanas pasākumus, lai iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas un novērstu potenciālās informatīvās plaisas⁵². Tas ir svarīgi, lai pielāgotu sakaru kanālus visu mērķauditoriju vajadzībām un nodrošinātu visām attiecīgajām pusēm iespēju izteikties⁵³. Tāpat apspriešanas procesa nobeigumā ir svarīgi salīdzināt dažādo apspriešanas pasākumu rezultātus, lai konstatētu savstarpēju atkarību, saskaņotību vai pretrunas attiecībā uz ieguldījumiem un galvenajām ieinteresēto personu kategorijām. Nevienā no mūsu vērtētajām apspriešanas stratēģijām nebija norādīts tas, kādā veidā sabiedriskā apspriešana papildinās citus apspriešanas pasākumus.

49

Attiecībā uz valodu četrās apspriešanas stratēģijās nebija nekādu norāžu par plānoto kārtību. Šajos četros gadījumos tulkojumus saņēma vēlu, turklāt laikā, kad tika sākta apspriešana, tie nebija pieejami sabiedrībai. Trijos citos gadījumos stratēģijas tikai daļēji ietvēra valodas aspektus, jo bija norādītas tikai anketu vai atsauksmju valodas.

Respondenti uzskatīja, ka sabiedrisko apspriešanu mērķi nav skaidri

50

Mūsu aptaujas rezultāti apstiprināja, ka vajadzētu precīzāk noteikt, kurā brīdī Komisija nāk klajā un paziņo sabiedriskās apspriešanas mērķus un identificē ieinteresētās personas. Kopumā respondentiem šķita, ka sabiedrisko apspriešanu mērķi nav skaidri (2. izcēlums).

Sabiedriskās apspriešanas ar dažādu līdzdalības līmeni

51

Plašai apspriešanai ir piemērotas apspriešanas tīmeklī. Komisijas pamatnostādnēs ir teikts, ka vislabākos rezultātus dod dažādu sakaru kanālu kopīgs izmantojums. Lai sazinātos ar iedzīvotājiem attālos un lauku rajonos, kur interneta piekļuves ātrums ir mazāks, Komisijas pamatnostādnēs ir tikai sniegts ierosinājums izmantot “Komisijas pārstāvniecības un Europe Direct⁵⁴, lai identificētu piemērotus rīkus un kanālus”⁵⁵

52

Mūsu vērtētie ĢD vairāk nekā pusē (16) no 26 atlasītajiem gadījumiem apsvēra dažādu sakaru kanālu izmantošanu. Kopumā izmantoto sakaru metožu un kanālu (ieskaitot sociālos plašsaziņas līdzekļus) izvēle un apjoms dažādos ĢD un sabiedriskajās apspriešanās ievērojami atšķīrās. Mēs novērojām, ka arī līdzdalības līmenis ievērojami atšķīrās.

53

Tajās 10 apspriešanās, kurās tika saņemts vislielākais atbilžu skaits, tika izmantoti dažādi sakaru kanāli. Tomēr divos citos gadījumos (izvērtējums un jauna iniciatīva par ļoti tehnisku tematu) tika saņemtas tikai attiecīgi 24 un 17 atbildes, lai gan tika izmantoti dažādi sakaru kanāli. Trīs gadījumi, kuros saņēma vismazāk atbilžu, attiecās uz trim izvērtējumiem, bet tiem ģenerāldirektorāti neizmantoja dažādus sakaru kanālus. 6. attēlā parādīts respondentu skaits mūsu vērtētajās 26 sabiedriskajās apspriešanās.

54

Lai gan iedzīvotāju iesaistīšanai var izmantot vairākus instrumentus, Komisijai šķita, ka “līdzdalības līmenis nav sasniedzis pilnu potenciālu”. Tāpat tā norādīja, ka “dažas ieinteresētās personas joprojām nevēlas vai nespēj iesaistīties”, un atzina, ka zemais līdzdalības līmenis ir problēma⁵⁶. Šīs problēmas pastāvēšana tika apstiprināta Komisijas paziņojumā “Labāks regulējums — padarītā novērtējums”⁵⁷.

55

Savā sabiedrisko apspriešanu izlasē mēs analizējām dalībnieku sadalījumu pa valstīm gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret iedzīvotāju skaitu valstī (V pielikums). Absolūtā izteiksmē visvairāk atbilžu tika saņemtas no Vācijas. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu valstī, pirmajā vietā ierindojās Austrija, bet otrajā Vācija. Vērtējot sabiedrisko apspriešanu par vasaras laiku, kuras procesā tika saņemti 4,6 miljoni atbilžu, sadalījums bija līdzīgs (70 % atbilžu tika saņemtas no Vācijas, 6 % no Austrijas), turklāt šīs divas valstis ierindojās arī pirmajā un otrajā vietā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu valstī (attiecīgi 3,8 % un 2,9 %) (7. attēls).

56

Sabiedriskajā apspriešanā par vasaras laiku Komisijas rīkotie komunikāciju pasākumi un reklāmas sociālajos plašsaziņas līdzekļos sekmēja to, ka apspriešanai tika pievērsta liela daudzveidīgu plašsaziņas līdzekļu uzmanība dažādās valstīs. Kad apspriešana jau bija sākta, Komisija centās palielināt līdzdalību citās valstīs, nevis Vācijā, un sāka apmaksātus veicināšanas pasākumus (tostarp reklāmas vietējās valodās) 26 ES valstīs (izņemot Vāciju un Apvienoto Karalisti), galveno uzmanību pievēršot deviņām valstīm, kuru pārstāvība bija īpaši maza. Turklāt Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs aktīvi publicēja ziņas Facebook un Twitter. Procentuālā ziņā 26 ES valstu iesūtījumu skaits pieauga par aptuveni 30 %. Tomēr atbilžu ģeogrāfiskais sadalījums palika nelīdzsvarots visā apspriešanas periodā. Komisijas ziņojumā par šīs sabiedriskās apspriešanas rezultātiem atklājās atšķirība atbilžu sadalījumā pa dalībvalstīm.

Respondenti bieži par sabiedrisko apspriešanu uzzina no pilsoniskās sabiedrības grupām

57

Savā aptaujā mēs vaicājām dalībniekiem, kā viņi uzzināja par Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu. Daudzi respondenti uzsvēra, ka viņi par apspriešanu uzzinājuši no pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) vai nevalstiskajām organizācijām (NVO), un citādi nemaz nebūtu piedalījušies (3. izcēlums).

58

Mēs jautājām respondentiem, kur viņi ieguva informāciju par sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu (bija iespējamas vairākas atbildes). No visām iespējamajām ieinteresētajām personām un plašsaziņas līdzekļiem vislielāko iedzīvotāju informētību varēja nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas (48 %). Citi būtiski informācijas avoti bija ziņas un raksti (29 %), Komisijas tīmekļa vietne (17 %) un Komisijas sociālie plašsaziņas līdzekļi (13 %).

Respondenti vēlas plašāku publicitāti, lai vairotu izpratni par sabiedrisko apspriešanu

59

Mēs jautājām respondentiem, kā viņi ieteiktu uzlabot Komisijas pieeju iedzīvotāju un ieinteresēto personu uzrunāšanai. Ieteikumus par to, kā efektīvāk vairot informētību, sniedza 1 184 respondenti no 2 224 (53 %).

60

Aptaujas dalībniekiem šķita, ka ir plašāk jāreklamē apspriešanas pasākumi, lai tādā veidā nodrošinātu lielāku procesa redzamību un publicitāti un tajā varētu piedalīties lielāks iedzīvotāju skaits. Viņiem arī šķita, ka vairāk reklāmu jāizmanto sociālajos plašsaziņas līdzekļos, televīzijā, presē (piemēram, laikrakstos) un pat e-pastā. Tāpat respondenti uzsvēra, ka arī valstu vai reģionālās pārvaldes ir vairāk jāiesaista Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu popularizēšanā. Turklāt dalībvalstu un ES starpā būtu vēlama labāka saziņa un sadarbība visās jomās (4. izcēlums).

Nepieciešams plašāks valodu nodrošinājums un lasīšanai ērtākas anketas

Valodu nodrošinājums

61

Pieejamības garantēšanai būtisks aspekts ir apspriešanā izmantotās valodas. Attiecībā uz tulkošanas prasībām Komisijas Labāka regulējuma 2015. gada pamatnostādnēs ir ieteikts ņemt vērā attiecīgās apspriešanas metodes tvērumu un saikni ar iedzīvotājiem⁵⁸. Komisijas ģenerālsekretariāts 2017. gada aprīlī publicēja papildu norādes⁵⁹, tostarp minēja šādus pasākumus:

• sabiedriskās apspriešanas (anketas un visi pavaddokumenti) par prioritārajām iniciatīvām, kas ietvertas Komisijas gada darba programmā (I pielikums), ir jātulko visās oficiālajās ES valodās;
• anketas un visi pavaddokumenti visām citām sabiedriskajām apspriešanām ir jānodrošina vismaz angļu, franču un vācu valodā.

62

Atjaunotajās 2017. gada pamatnostādnēs tika ieteikts, ka kopumā apspriešanas dokumenti būtu jātulko tik daudzās valodās, cik vien ir iespējams un vajadzīgs, ņemot vērā apspriešanas tvērumu un mērķauditoriju⁶⁰. Pamatnostādnēs tika precizēts, ka sabiedriskās apspriešanas dokumenti Komisijas darba programmas I pielikumā minētajām iniciatīvām ir jātulko visās oficiālajās ES valodās⁶¹. Turklāt ģenerālsekretariāts konsekventi pārbaudītu apspriešanas stratēģijas, lai noteiktu apspriešanas pasākumus — īpaši plašāku sabiedrību interesējošus —, kas būtu jātulko visās vai vairākās valodās. Visbeidzot, pamatnostādnēs ir noteikts, ka apspriešanas pasākumu valodas aspekti ir jāizskaidro un jāpamato apspriešanas stratēģijā.

63

Mēs secinājām, ka nav izvirzīti skaidri kritēriji, kas ļautu iniciatīvas klasificēt kategorijās “plašāku sabiedrību interesējošas” un “citas”, kam būtu jābūt par pamatu, lai noteiktu, vai iniciatīva būtu tulkojama un, attiecīgā gadījumā, cik valodās. Mēs secinājām, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no atbildīgā ĢD vai tā politikas nodaļas īstenotās pieejas vai no laika ierobežojumiem. Mēs arī konstatējām, ka validēšanas nolūkos Komisija klasificē iniciatīvas kā “būtiskas” un “citas”. Precīzu kritēriju trūkums iniciatīvu klasificēšanai traucē skaidri noteikt valodu režīmu, kas izmantojams apspriešanas procesā.

64

Mūsu atlasē septiņas sabiedriskās apspriešanas tika sāktas pēc 2017. gada aprīļa, kad spēkā stājās Komisijas jaunā valodu politika. Sešās no šīm septiņām apspriešanām aptaujas anketas bija tulkotas visās oficiālajās ES valodās, lai gan tikai trīs no tām bija minētas Komisijas darba programmā⁶². Septītā anketa bija tulkota trijās valodās.

65

Attiecībā uz 19 sabiedriskajām apspriešanām, kuras tika sāktas pirms Komisijas jaunās valodu politikas stāšanās spēkā, mēs konstatējām, ka sešos gadījumos Komisija iniciatīvas bija klasificējusi kā “būtiskas”, bet to anketas, sabiedriskās apspriešanas tīmekļa vietnes un pamata dokumenti bija pieejami tikai angļu valodā. Pārējos 13 gadījumos septiņas bija tulkotas visās oficiālajās ES valodās, viena – sešās valodās, bet piecas bija pieejamas tikai angļu valodā.

66

Mēs konstatējām, ka gadījumos, kad anketas bija tulkotas visās ES valodās, vidējais saņemto atbilžu skaits bija lielāks nekā tad, ja anketa bija pieejama tikai angļu valodā. Ņemot vērā mūsu atlasītās 26 sabiedriskās apspriešanas, 11 gadījumos no 12 sabiedriskajām apspriešanām ar lielāko atbilžu skaitu anketas bija tulkotas visās ES valodās. Pārējos 14 gadījumos, kuros atbilžu skaits bija viszemākais, tikai divas anketas bija tulkotas visās ES valodās.

Anketu un pavaddokumentu struktūra

67

Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir noteikts, ka anketu jautājumiem ir jābūt saistītiem, īsiem un vienkāršiem, kā arī neitrāli formulētiem, un anketās ir jānodrošina pareizs atvērto un slēgto jautājumu līdzsvars⁶³. Komisija mums sniedza pierādījumus tam, ka 22 gadījumos no mūsu vērtētajām 26 sabiedriskajām apspriešanām anketas pirms izmantošanas tika testētas. Kopumā mēs konstatējām, ka mūsu vērtētās anketas bija rūpīgi sagatavotas un atbilda Komisijas sniegtajām norādēm.

68

Tomēr mēs konstatējām, ka dažas anketas bija pārāk garas vai pārāk sarežģītas. Piemēram, trijās anketās bija vairāk nekā 50 jautājumi kopā vai adresēti dažām respondentu kategorijām. Tāpēc vienā no gadījumiem, kurā kopumā anketu centās aizpildīt 4786 respondenti, Komisijas analīzei bija izmantojamas tikai 1800 atbildes, jo ne visi respondenti anketu bija aizpildījuši līdz galam. Vienā gadījumā tika sagatavota anketa par tehnisku, ar IT saistītu tematu, taču anketa netika adresēta speciālistiem un nespeciālistiem atsevišķi. Ja abām šīm respondentu kategorijām tiktu nosūtīti dažādi jautājumu kopumi, iespējams, varētu saņemt vairāk atbilžu (kopumā tika saņemtas tikai 17 atbildes).

69

Mēs konstatējām, ka 15 gadījumos mūsu apmeklētie ĢD nebija apsvēruši domu izstrādāt atšķirīgas anketas nespeciālistiem un speciālistiem. Lai gan Komisijas pamatnostādnēs tas netiek prasīts, mēs uzskatām, ka par labu praksi liecina 11 gadījumi, kuros nespeciālistiem tika uzdoti mazāk specifiski jautājumi.

70

Anketā un dokumentos, kurus iedzīvotājiem darīja pieejamus sabiedriskajai apspriešanai par vasaras laiku, nebija uzsvērtas attiecīgās dalībvalsts neatkarīgās izvēles sekas (īpaši gadījumā, ja kaimiņu valstis pieņemtu atšķirīgu lēmumu). Turklāt Komisija nenorādīja, ka apspriešanas rezultāti varētu būt svarīgs pamats tam, lai tūlīt pēc tam izstrādātu savu tiesību akta priekšlikumu⁶⁴. Mūsuprāt, ir svarīgi potenciālos dalībniekus par šādām sekām informēt precīzi. Šādas informācijas trūkums var ietekmēt sabiedriskās apspriešanas iznākumu.

Respondentiem patīk tādas anketas visās ES valodās, kas ir pielāgotas iedzīvotājiem un ietver atvērtos jautājumus

71

Mūsu aptaujā lielākā daļa respondentu (82 %) pauda apmierinātību ar apspriešanas procesā izmantoto valodu. Tika pausta arī liela vienprātība (92 %) par to, ka sabiedriskajai apspriešanai ir jānotiek visās 24 oficiālajās ES valodās, tādējādi uzlabojot saikni ar iedzīvotājiem.

72

Jautājumā par anketu ērtumu lasīšanai 31 % mūsu respondentu pauda neapmierinātību, norādot, ka jautājumi nebija skaidri vai bija pārāk tehniski. Daudzi respondenti (76 %) īpaši atzinīgi vērtēja to, ka tika dota iespēja atbildēt uz atvērtajiem jautājumiem (5. izcēlums).

Apspriešanas termiņš atbilda nepieciešamajiem standartiem

73

Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs teikts, ka minimālais sabiedriskās apspriešanas termiņš ir 12 nedēļas, turklāt ir stingri ieteikts paildzināt šo periodu, ja tas ietver brīvdienas⁶⁵.

74

No mūsu izlasē ietvertajām 26 sabiedriskajām apspriešanām 24 tika ievērots 12 nedēļu obligātais termiņš atbilžu sniegšanai. Astoņos gadījumos, kad atbilžu sniegšanas periods (dažkārt) ietvēra vasaras brīvlaiku, šis faktors netika ņemts vērā. Mēs konstatējām, ka sabiedriskajā apspriešanā par vasaras laiku Komisija saņēma ārkārtīgi daudz atbilžu, lai gan apspriešana notika ļoti īsu laiku (sešas nedēļas) vasaras periodā.

Respondentiem šķiet, ka viņu dalībai ir pietiekami daudz laika

75

Mūsu aptaujā 79 % respondentu pauda apmierinātību ar to, cik nedēļu anketas bija pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē.

Informācijas sniegšana par apspriežu darbu un rezultātiem

76

Attiecībā uz Komisijas veikto datu analīzi un veidu, kādā tā sniedza informāciju par apspriežu darbu un rezultātiem (3. posms 3. attēlā), mēs vērtējām šādus aspektus:

1. droša datu vākšana un apstrāde;
2. pareiza ievākto atbilžu analīze, īpaši tad, ja atbilžu skaits ir mazs vai kampaņas bijušas plašas;
3. pārredzama un visaptveroša informācija par apspriežu darbu un rezultātiem.

77

Kopumā mēs secinājām, ka Komisijas sniegtā informācija par mūsu vērtētajām sabiedriskajām apspriešanām un to analīze bija apmierinoša, tomēr mēs konstatējām dažas jomas, kurās varētu veikt uzlabojumus pārredzamības un pārskatatbildības jomā.

Nepilnības datu apstrādē

Informācija par datu apstrādi

78

Kā norādīts Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs, paziņojumā par privātumu ir nepārprotami jāinformē respondenti par to, kādā veidā dati tiks vākti un apstrādāti⁶⁶. Praksē tas nozīmē, ka līdz 2018. gada maijam, kad tika ieviests vienots paziņojums par privātumu, īpašs paziņojums par privātumu bija jāsagatavo katrai sabiedriskajai apspriešanai, kas ietvēra personas datu vākšanu, un tas bija jāpublicē attiecīgās iniciatīvas apspriešanas tīmekļa vietnē.

79

Attiecībā uz 22 no 26 mūsu vērtētajiem gadījumiem apspriešanas tīmekļa vietnē bija ievietota saistību atruna par norādi uz Komisijas lapu par datu aizsardzību un Regulu Nr. 45/2001 par personas datu aizsardzību. Tomēr tīmekļa vietnēs nebija ievietots paziņojums par privātumu, kurā respondentus informētu par to, kā personas dati tiek vākti un apstrādāti, tāpat nebija norādīts datu glabāšanas ilgums. Attiecībā uz pārējām četrām apspriešanām tīmekļa vietnē nebija ievietots ne paziņojums par privātumu, ne saistību atruna.

Ar tehnoloģiju saistītie riski

80

Ja apspriešanu veic tīmeklī, tad, lai nodrošinātu procesa drošumu un saņemto atbilžu derīgumu, īpaši svarīgas ir informācijas un tehnoloģiju pārbaudes. Mēs izskatījām mūsu vērtēto ĢD veiktās pārbaudes, lai noskaidrotu, vai ir bijuši pieņemti pienācīgi noteikumi ar tehnoloģiju saistīto risku mazināšanai.

81

Komisija mums iesniedza informāciju par laika zīmogu, kas parādīja laiku, kad dalībnieki sniedza savas atbildes. Sešos no šiem 24 gadījumiem apspriešanas perioda pēdējo dienu laikā tika saņemtas ļoti daudzas atbildes, turklāt rādītāji bija diapazonā no 40 % līdz 95 %. Sabiedriskajā apspriešanā par vasaras laiku pēdējā dienā tikai iesniegti 1,3 miljoni atbilžu (40 %) (8. attēls).

82

Mūsuprāt, šāda lielapjoma datplūsma rada būtisku risku (piemēram, saskaņota kiberuzbrukuma iespējamību). Tāpēc mēs lūdzām sniegt informāciju par pārbaudēm, kuras Komisija veikusi avota IP adrešu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanai un kuru pamatā bija tādas problēmas kā servera nepieejamība (servera pārslodze), iespēja izmantot jebkurus līdzekļus nolūkā anonīmi piekļūt interneta pakalpojumiem (TOR⁶⁷ tīkls) un aizsardzība pret interneta botiem (tīmekļa robotiem), kā arī sniegt informāciju par jebkurām citām pārbaudēm, kurās validē respondentu atbildes.

83

Attiecībā uz datu analīzi un apstrādi — atbilstoši Komisijas definīcijai dublikāti parasti ir vairākas atbildes no vienas e-pasta adreses. Piemēram, tas tika konstatēts sabiedriskajā apspriešanā par vasaras laiku⁶⁸. Tomēr viens dalībnieks var piedalīties vairākas reizes, izmantojot dažādas e-pasta adreses. Tādā gadījumā dažādām atbildēm var būt viena avota IP adrese, kas var brīdināt par dublēšanu. Mēs uzskatām, ka šādas atbildes ir jāpārbauda, lai noteiktu, vai tās ir īstas un vai nav radītas mākslīgi.

84

Mēs pieprasījām avota IP adreses attiecībā uz vienu sabiedrisko apspriešanu. Komisija atsaucās uz veidu, kādā tā interpretē datu aizsardzības noteikumus, lai mums nedotu piekļuvi minētajai informācijai. Tā vietā DIGIT ĢD apstiprināja, ka tika konstatēti pieci IP adreses dublējumi. Attiecībā uz pārējām sabiedriskajām apspriešanām ne DIGIT ĢD, ne pārējie ĢD neveica līdzīgas pārbaudes pirms sabiedriskās apspriešanas rezultātu publiskošanas.

85

Komisija nesniedza informāciju ne par to, kā tika apstrādāta avota IP adrešu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ne arī par potenciāli anonīmu piekļuvi, izmantojot TOR tīklu.

86

Programmu CAPTCHA izmanto, lai pārbaudītu, vai datus ievada cilvēks, nevis robots. Lai dalību sabiedriskajās apspriešanās aizsargātu pret ļaunprātīgu izmantošanu, Komisija cīņai pret botiem izmantoja CAPTCHA, jo tā liedz datus ievadīt automātiski. Tomēr sabiedriskajā apspriešanā par vasaras laiku CAPTCHA vajadzēja aizstāt ar citu mehānismu, jo radās šaubas par to, kā Google izmanto privātos datus.

Nepilnības datu analīzē

Datu interpretācija

87

Sabiedriskajā apspriešanā var piedalīties plašs respondentu loks, kuri brīvprātīgi pauž savu viedokli; atbildes sniegs galvenokārt aktīvi un ieinteresēti ES iedzīvotāji. Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir skaidri teikts, ka sabiedriskā apspriešanā vāktie dati nenodrošina ES iedzīvotājus pārstāvošu viedokli⁶⁹. Tas ir saistīts ar respondentu pašatlasi, proti, atbildes netiek iegūtas no reprezentatīva parauga⁷⁰.

88

Sabiedriskā apspriešana par vasaras laiku notika no 2018. gada 4. jūlija līdz 16. augustam, un tajā tika saņemti 4,6 miljoni atbilžu no visām 28 dalībvalstīm. Komisija šos rezultātus uztvēra kā nozīmīgu bāzi tiesību akta priekšlikuma izstrādei. Komisāre V. Bulca 2018. gada 31. augustā sacīja: “Miljoniem eiropiešu izmantoja mūsu sabiedrisko apspriešanu, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas. Paustā vēsts ir ļoti skaidra: 84 % no viņiem vēlas, lai turpmāk rādītāju grozīšana nenotiktu. Tagad mēs sagatavosim tiesību akta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas kopā pieņems lēmumu šajā jautājumā”⁷¹.

89

Mūsuprāt, to, ka 84 % respondentu jautājumā par vasaras laiku atbalstīja ikgadējās laika režīma maiņas divreiz gadā izbeigšanu, Komisijai vajadzēja skatīt kontekstā. Kopumā apspriešanā piedalījās mazāk nekā 1 % no visiem ES iedzīvotājiem, un — absolūtā izteiksmē — 70 % atbilžu tika saņemtas no vienas dalībvalsts. Turklāt Komisija sagatavoja priekšlikumu atcelt pulksteņa grozīšanu Eiropā, pirms tam pienācīgi neizvērtējot dažādo iespējamo risinājumu plusus un mīnusus.

“Kampaņas” atbildes

90

Ja vairāki respondenti sabiedriskajā apspriešanā sniedz vienādu atbildi, tā ir vai nu sagadīšanās, vai arī saskaņota kampaņa. Īstenojot kampaņu, var efektīvi raisīt interesi iedzīvotājos un akcentēt galvenos vēstījumus politikas veidotāju zināšanai. Tomēr šādas kampaņas rada grūtības tiem, kuri atbildes analizē. Kā norādīts Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs, šā iemesla dēļ ir pienācīgi jāidentificē kampaņas, atsevišķi jāanalizē tās un atbilstīgi jānāk klajā ar rezultātiem. Ja identificē kampaņas, tas skaidri jānorāda kopsavilkuma ziņojumā⁷².

91

No 26 vērtētajiem gadījumiem piecos tika ziņots par īpašām kampaņām. Tomēr mēs secinājām, ka viena no kampaņām kopsavilkuma ziņojumā nebija pienācīgi paskaidrota. Turklāt mēs identificējām vēl divus gadījumus, kad par kampaņām netika ziņots.

Pārredzamības reģistrā iekļautās organizācijas

92

Organizācijām un uzņēmumiem, kuri vēlas piedalīties apspriešanas pasākumos, ir, pierakstoties Pārredzamības reģistrā, jāsniedz informācija par interesēm, ko tās pārstāv, un par to, cik lielā mērā to pārstāvība ir iekļaujoša. Reģistrēto organizāciju un uzņēmumu sniegtās atbildes ir jāapstrādā citā ieinteresēto personu kategorijā, atsevišķi no nereģistrēto organizāciju un uzņēmumu atbildēm: nereģistrēto pušu atbildes tiek apstrādātas atsevišķā kategorijā “nereģistrētas organizācijas /uzņēmumi”⁷³.

93

Analizējot un nākot klajā ar apspriešanā gūtajiem rezultātiem, ir jānošķir dažādās to ieinteresēto personu kategorijas, kuras ir piedalījušās apspriešanā⁷⁴. No mūsu vērtētajiem 26 gadījumiem tikai astoņos tika sniegta informācija par reģistrētām un nereģistrētām organizācijām/uzņēmumiem.

Respondenti pauž bažas par to, kā tiek izmantotas viņu atbildes

94

Mūsu aptaujas respondenti pauda bažas par to, vai un kādā veidā Komisija ņem vērā viņu sniegtās atbildes (6. izcēlums).

95

Savā aptaujā mēs iekļāvām virkni apgalvojumu, kas ietverti arī oficiālajos Komisijas publicētajos paziņojumos. Mūsu respondentu vidū bija maz tādu, kuri piekrita apgalvojumiem, ka “Eiropas Komisija ņem vērā iedzīvotāju viedokli” un “ES politika un tiesību akti tiek sagatavoti, pamatojoties uz objektīviem faktiem un ņemot vērā iedzīvotāju viedokli” (33 % attiecībā uz abiem apgalvojumiem). Apgalvojumi “ES politika un tiesību akti tiek izstrādāti pārredzami” (37 %) un “Iedzīvotāji var piedalīties visā politikas veidošanas un tiesību aktu izstrādes procesā” (40 %) tika vērtēti pozitīvāk, tomēr piekrišana bija maza.

Nepietiekama atgriezeniskā saite respondentiem un neliela rezultātu publicitāte

96

Par sabiedriskajā apspriešanā gūtajiem rezultātiem Komisija informē faktu kopsavilkuma ziņojumos un kopsavilkuma ziņojumos. Lai sagatavotu tiesību akta priekšlikumu, paskaidrojuma rakstā būtu jāizskaidro, kādā veidā atbildes tika ņemtas vērā, vai jānorāda iemesls, kāpēc tās netika ņemtas vērā.

Faktu kopsavilkuma ziņojums

97

Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir ieteikts publicēt faktu kopsavilkuma ziņojumus par iedzīvotāju sniegtajām atbildēm, lai izplatītu labu praksi pārredzamības nodrošināšanai. Šie ziņojumi jāpublicē drīz pēc sabiedriskās apspriešanas slēgšanas, un tajos jāsniedz statistikas informācija sabiedrībai (piemēram, ieinteresēto personu grupu veidi, dalībnieku skaits, ģeogrāfiskais sadalījums un citi būtiski pamata rādītāji)⁷⁵.

98

Saskaņā ar šo ieteikumu Labāka regulējuma pamatnostādnēs Komisija publicēja faktu kopsavilkuma ziņojumus 20 no 26 apspriešanām, kuras pārbaudījām. Daži ziņojumi tika sniegti krietnu laiku pēc apspriešanas slēgšanas. Minētajos 20 gadījumos ziņojumi tika publicēti vidēji sešus mēnešus pēc apspriešanas beigām (9. attēls).

99

No publicētajiem 20 faktu kopsavilkuma ziņojumiem divi bija tulkoti visās ES oficiālajās valodās. Pārējie 18 ziņojumi bija pieejami tikai angļu valodā.

100

Publicētajos 20 ziņojumos tika īstenota objektīva, neitrāla pieeja, un tajos sniedza informāciju par faktiem, kā norādīts Komisijas pamatnostādnēs. Tomēr mēs uzskatām, ka vizuālie materiāli (piemēram, grafiki, attēli un diagrammas) varēja būt labāki. Piecos no šiem 20 ziņojumiem vispār netika izmantoti vizuālie materiāli, bet, ja tika izmantoti, tos nereti bija grūti lasīt.

Kopsavilkuma ziņojumi

101

Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir noteikts, ka kopsavilkuma ziņojumā — patstāvīgā vai ietekmes novērtējumam vai izvērtējumam pievienotā — ir jāsniedz izvērstāks pārskats par visām saņemtajām atsauksmēm un atbildēm. Tajā jāinformē iedzīvotāji par to, kā viņu sniegtās atbildes ir ņemtas vērā, kā arī jāizskaidro, kāpēc atsevišķus ieteikumus nevarēja īstenot⁷⁶. Turklāt Komisijas 2015. gada pamatnostādnēs ir teikts, ka kopsavilkuma ziņojums nevar būt garāks par 10 lappusēm, turklāt tam jābūt pieejamam visās valodās, kādās apspriešana bijusi publiskota apspriešanas tīmekļa vietnē⁷⁷. 2017. gada jūlija pārskatītie noteikumi neprasa tulkot kopsavilkuma ziņojumu. Tomēr tā rīkoties paredz paraugprakse attiecībā uz būtiskajām iniciatīvām Komisijas darba programmas I pielikumā vai arī uz tām, par kurām ir plaša sabiedrības interese.

102

Komisija sagatavoja kopsavilkuma ziņojumus par 25 no mūsu vērtētajām 26 apspriešanām. Šie ziņojumi tika publicēti vidēji deviņus mēnešus pēc apspriešanas perioda beigām (9. attēls).

103

No visiem 23 publicētajiem kopsavilkuma ziņojumiem 19 bija pieejami tikai angļu valodā, lai gan piecos no šiem 19 gadījumiem saistītā sabiedriskā apspriešana attiecīgajā tīmekļa vietnē bija publicēta visās ES valodās, bet vienā gadījumā — sešās ES valodās. Saskaņā ar Komisijas 2015. gada pamatnostādnēm šie seši kopsavilkuma ziņojumi bija jātulko ES valodās, kurās apspriešana bija publicēta apspriešanas tīmekļa vietnē.

104

Runājot par minēto 23 kopsavilkuma ziņojumu saturu, tikai septiņos tika sniegta informācija par datu apstrādes metodiku un izmantotajiem līdzekļiem. Visos ziņojumos tika sniegta informācija par respondentu sadalījumu pēc rezidences vai izcelsmes valsts.

105

Lai gan kopsavilkuma ziņojumos nav obligāti jāskaidro rezultātu reprezentativitāte, deviņos no 23 kopsavilkuma ziņojumiem bija informācija par faktu, ka sabiedriskās apspriešanas nav statistiski reprezentatīvas. Viens no šiem deviņiem minētajiem gadījumiem bija sabiedriskā apspriešana par vasaras laiku; par to Komisijas ziņojumā ir teikts, ka sabiedriskā apspriešana nav bijusi reprezentatīva⁷⁸. Mūsuprāt, ar šādu informāciju var attaisnot dalībnieku cerības.

Paskaidrojuma raksts

106

Visiem Komisijas priekšlikumiem un deleģētajiem aktiem ir jābūt ar paskaidrojuma rakstu, lai, ņemot vērā dažādos sagatavošanas procesa posmus, tajā paskaidrotu Komisijas priekšlikuma iemeslus, kā arī kontekstu. Tāpat paskaidrojuma raksts ir pamats priekšlikumu pārbaudei valstu parlamentos atbilstoši subsidiaritātes kontroles mehānismam (Līgumu 2. protokols).

107

Attiecībā uz iniciatīvām, kuru rezultātā nāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, paskaidrojuma rakstā ir jāskaidro, cik lielā mērā politikas iniciatīvas projektā tika ņemtas vērā sabiedriskajā apspriešanā sniegtās galvenās atbildes, vai arī tas, kāpēc tās (visas) nevarēja ņemt vērā⁷⁹.

108

Mūsu izlasē visos 17 gadījumos, kas bija saistīti ar tiesību aktu priekšlikumiem, tika sagatavots paskaidrojuma raksts. Mēs konstatējām nepilnības trijos gadījumos no 17: tika minēti tikai daži aprakstoši punkti un nebija skaidrota saikne starp respondentu atbildēm un ierosinātajām iespējām. Tomēr mēs konstatējām arī četrus gadījumus, kad bija uzskaitīti visi īstenoto apspriešanas pasākumu veidi, tostarp norādīta nepārprotama saikne starp respondentu atbildēm un tiesību aktu priekšlikumu, kā arī sniegts skaidrojums par dažādo ieinteresēto personu nostāju attiecībā uz katru iespēju, un tika minēti iemesli tam, kāpēc atsevišķas iespējas tika atmestas.

Respondentiem šķiet, ka viņi būtu labāk jāinformē par sabiedriskās apspriešanas iznākumu

109

Mūsu aptaujā respondenti pauda neapmierinātību vai diezgan lielu neapmierinātību ar faktu kopsavilkuma ziņojumiem (41 % apmierinātības līmenis) un kopsavilkuma ziņojumiem (38 % apmierinātības līmenis). Savos komentāros viņi bieži norādīja, ka netika saņēmuši nekādu atgriezenisko saiti par aptauju; viņi nezināja, kur meklēt rezultātus, vai arī nespēja izlasīt ziņojumu, jo tas bija publicēts tikai vienā valodā vai vēl dažās citās. Respondenti norādīja, ka būtu priecājušies par kādu e-pastu no Komisijas, kurā būtu norādīta saite vai papildu informācija par pētījuma rezultātiem (7. izcēlums).

Respondentiem šķiet, ka Komisija nav pārskatatbildīga un tuva iedzīvotājiem

110

Respondenti uzskata, ka Komisijai jāuzņemas lielāka pārskatatbildība, un to varētu panākt, nodrošinot labāku saziņu, lielāku pārredzamību un plašāku publicitāti par jautājumiem, kuri skar ES iedzīvotājus (8. izcēlums).

Secinājumi un ieteikumi

111

Mēs konstatējām, ka Komisijas nostādnes par sabiedrisko apspriešanu kopumā atbilst augstam standartam un ka mūsu aptaujas respondenti būtībā ir apmierināti ar apspriešanas procesu. Tomēr mēs konstatējām dažas jomas, kurās Komisijas nostādnes varētu uzlabot, un tās saistītas ar sabiedriskās apspriešanas uzraudzību un novērtēšanu. Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēs nav paredzēti īpaši rādītāji un sistemātisks novērtējums par to, vai sabiedriskās apspriešanas ir sasniegušas visus tām izvirzītos mērķus (24.–32. punkts).

1. ieteikums. Komisijas nostādnes

Lai uzraudzītu sabiedriskās apspriešanas, Komisijai ir jāpilnveido Labāka regulējuma pamatnostādnes, proti,

• jānosaka konkrēti rādītāji, kas jāuzrauga un par kuriem jāziņo attiecībā uz atsevišķām sabiedriskajām apspriešanām, un tas jādara Komisijas līmenī; un
• regulāri jāvērtē, vai sabiedriskās apspriešanas ir sasniegušas visus tām izvirzītos mērķus.

Īstenošanas termiņš: 2020. gada jūlijs.

112

Kopumā mēs konstatējām, ka mūsu vērtētās sabiedriskās apspriešanas Komisija bija sagatavojusi un īstenojusi apmierinoši, tomēr mēs identificējām dažas jomas, kurās veicami uzlabojumi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu ērtāku un efektīvāku līdzdalību (33.–34. punkts).

113

Runājot par mūsu vērtētajām sabiedriskajām apspriešanām, Komisija ne vienmēr iepriekš sniedza informāciju, lai iedzīvotāji varētu sagatavoties savai dalībai. Dažos gadījumos Komisija nebija sagatavojusi apspriešanas stratēģiju vai nebija to publicējusi sabiedriskās apspriešanas tīmekļa vietnēs. Ja arī stratēģija bija sagatavota, tajā bija minēti tikai vispārīgi mērķi, nepaskaidrojot, kā sabiedriskā apspriešana papildina citus apspriešanas pasākumus. Dažās apspriešanas stratēģijās nebija apzinātas visas ieinteresētās personas, kurām bija būtiska nozīme vai kuras, iespējams, bija ieinteresētas piedalīties apspriešanā, turklāt šajās stratēģijās nebija norādīts paredzētais valodu režīms (35.–50. punkts).

2. ieteikums. Apspriešanas stratēģija

Komisijai, pēc iespējas plašāk vēršoties pie ES iedzīvotājiem, vajadzētu sasniegt mērķi — panākt sabiedrības līdzdalību ES tiesību aktu izstrādē. Tāpēc Komisijai ir jāsagatavo un jāpublicē apspriešanas stratēģija, kurā tā izskaidrotu,

• kādi apspriešanas pasākumi (piemēram, sabiedriskā apspriešana, apspriedes ar sociālajiem partneriem, ekspertiem, lobētājiem, Eirobarometra aptaujas, fokusa grupas, nejauši izvēlētu iedzīvotāju izlases, atklātas uzklausīšanas, “dialogi ar iedzīvotājiem” vai citi pasākumi) tiks izmantoti un kādā veidā izvēlētie pasākumi papildinās cits citu; un
• kāds ir sabiedriskās apspriešanas īpašais mērķis un paredzētais izmantojums; kā arī norādītu, kādās oficiālajās ES valodās tiks tulkotas anketas un citi apspriešanas dokumenti (piemēram, pamata informācija, ceļvedis, ziņojumi par rezultātiem utt.).

Īstenošanas termiņš: 2020. gada jūlijs.

114

Kopumā izmantoto sakaru metožu un kanālu (ieskaitot sociālos plašsaziņas līdzekļus) izvēle un apjoms dažādos ĢD un sabiedriskajās apspriešanās ievērojami atšķīrās. Gadījumos, kad tika saņemts vismazāk atbilžu, netika izmantoti dažādi sakaru kanāli. Komisija atzina, ka dažas ieinteresētās personas joprojām nevēlas vai nespēj iesaistīties, un zemais līdzdalības līmenis ir problēma. Iedzīvotāju iesaistīšanā, tādējādi palielinot viņu līdzdalību, liela nozīme ir Komisijas pieejai iedzīvotāju uzrunāšanā (51.–60. punkts).

3. ieteikums. Publicitātes pasākumi

Lai uzlabotu sabiedrisko apspriešanu publicitāti, Komisijai jāņem vērā turpmāk minētais:

• jāpaplašina informatīvie pasākumi un jāpielāgo savi komunikācijas līdzekļi, tādējādi veicinot lielāku līdzdalību, īpaši iespējamo dalībnieku loku; un
• Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs vairāk jāiesaista sadarbībā ar tādām organizācijām kā, piemēram, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vai Reģionu komiteja un ar valstu iestādēm nolūkā izplatīt vairāk informācijas par sabiedriskajām apspriešanām.

Īstenošanas termiņš: 2020. gada jūlijs.

115

Mēs konstatējām, ka nav skaidru kritēriju, kas ļautu iniciatīvas klasificēt kategorijās “plašāku sabiedrību interesējošs” un “cits”, tādējādi palīdzot noteikt, kurās valodās Komisijai vajadzētu tulkot anketas un citus svarīgus apspriešanas dokumentus. Gadījumos, kad mūsu vērtēto sabiedrisko apspriešanu anketas bija iztulkotas visās ES valodās, vidējais saņemto atbilžu skaits bija lielāks nekā tad, ja anketas bija pieejamas tikai angļu valodā. Mēs konstatējām, ka mūsu vērtēto sabiedrisko apspriešanu anketas ne vienmēr bija vērstas uz sabiedrību, bet drīzāk adresētas speciālistiem, un dažas anketas bija pārāk garas vai pārāk sarežģītas (61.–72. punkts).

4. ieteikums. Valodu režīms un anketas

Lai iedzīvotāji varētu ērti un efektīvi piedalīties apspriešanā, Komisijai ir

• jāprecizē kritēriji iniciatīvu klasificēšanai kategorijās “plašāku sabiedrību interesējošs” un “cits”;
• jānodrošina, ka prioritāro un plašāku sabiedrību interesējošo iniciatīvu apspriešanas anketas un citi svarīgi dokumenti (piemēram, ceļveži, apspriešanas stratēģijas, faktu kopsavilkuma ziņojumi un kopsavilkuma ziņojumi) tiek tulkoti visās oficiālajās valodās; un
• jānodrošina, ka ikvienas sabiedriskās apspriešanas pamatā ir plašai sabiedrībai adresēta vispārīga anketa atbilstoši Labāka regulējuma pamatnostādnēs noteiktajiem standartiem (būtiska, īsa, vienkārša utt.), vajadzības gadījumā paredzot papildu jautājumu kopumu speciālistiem.

Īstenošanas termiņš: 2020. gada jūlijs.

116

Kopumā mēs konstatējām, ka Komisijas sniegtā informācija par mūsu vērtētajām sabiedriskajām apspriešanām un to analīze ir bijusi apmierinoša, tomēr mēs konstatējām dažas jomas, kurās varētu veikt uzlabojumus, lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību (76.–77. punkts).

117

Komisija tikai ierobežotā mērā pārbaudīja atbilžu derīgumu, un ne vienmēr iekļāva paziņojumus par privātumu, kuros informētu par to, kā dati tiks vākti un apstrādāti. Tāpat mēs konstatējām, ka Komisijas veiktā datu analīze un interpretācija ne vienmēr bija skaidri saprotama, īpaši attiecībā uz atbilžu reprezentativitātes trūkumu, informāciju par respondentiem pēc ieinteresēto personu kategorijas un “kampaņas” atbildēm (78.–95. lpp.).

5. ieteikums. Datu apstrāde un drošība

Komisijai ir jāaizsargā sabiedriskās apspriešanas process, nepieļaujot manipulācijas ar datiem. Tāpēc Komisijai ir jāievēro augsti datu apstrādes un drošības standarti. Īpaši attiecībā uz visām sabiedriskajām apspriešanām Komisijai ir

• regulāri jāpārbauda, vai iesniegtās atbildes ir īstas un nav mākslīgi radītas, un jāziņo par šādām pārbaudēm (piemēram, kopsavilkuma ziņojumā), un
• jānodrošina sabiedriskajā apspriešanā saņemto atbilžu saskaņota apstrāde (piemēram, informācija par dalībnieku kategorijām un kampaņu apraksti).

Īstenošanas termiņš: 2020. gada jūlijs.

118

Mēs konstatējām, ka par mūsu vērtētajām sabiedriskajām apspriešanām Komisija ne vienmēr sagatavoja nepieciešamos ziņojumus, kuros būtu norādīti apspriešanu rezultāti, vai sniedza tos ilgu laiku pēc apspriešanas beigām. Vidēji pagāja seši mēneši, līdz tika publicēts sabiedriskās apspriešanas faktu kopsavilkuma ziņojums, un deviņi mēneši, līdz tika publicēts kopsavilkuma ziņojums ar visu apspriešanas pasākumu rezultātiem un skaidrojums par to, kādā veidā respondentu atbildes ir ņemtas vērā (96.–110. punkts).

6. ieteikums. Atgriezeniskā saite respondentiem

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku sabiedriskās apspriešanas procesa pārredzamību, Komisijai ir savlaicīgi jānodrošina dalībniekiem atgriezeniskā saite par apspriešanas iznākumu.

Īstenošanas termiņš: 2020. gada jūlijs.

Šo ziņojumu 2019. gada 16. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma V apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Lazaros S. Lazarou.

Pielikumi

I pielikums. Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas, kuras vērtējām

Nr.	ĢD	Nosaukums	Gads	Sabiedriskās apspriešanas veids	Tiesību akta priekšlikums
PC-1	ĢS	Ierosinājums izveidot obligātu Pārredzamības reģistru	2016	Starpiestāžu nolīguma vērtēšana/pārskatīšana	-
PC-2	SG	Eiropas pilsoņu iniciatīva	2017	Iniciatīvas vērtēšana/pārskatīšana	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI
PC-3	AGRI	Kopējās lauksaimniecības politikas modernizācija un vienkāršošana	2017	Jauna iniciatīva	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI
PC-4	AGRI	Iniciatīva uzlabot pārtikas piegādes ķēdi	2017	Jauna iniciatīva	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI
PC-5	EAC	Novērtējums par sadarbību jaunatnes politikas jomā ES	2016	Vidusposma novērtējums	-
PC-6	EAC	Eiropas Solidaritātes korpuss	2017	Jauna iniciatīva	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI
PC-7	EAC	Pārskats par 2006. gada ieteikumiem attiecībā uz pamatprasmēm mūžizglītībā	2017	Iniciatīvas vērtēšana/pārskatīšana	Priekšlikums PADOMES IETEIKUMAM
PC-8	EAC	Programmas “Erasmus+” vidusposma novērtējums	2017	Vidusposma novērtējums	-
PC-9	EAC	Ieteikums veicināt sociālo iekļaušanu un kopīgas vērtības, izmantojot formālu un neformālu mācīšanos	2017	Jauna iniciatīva	Priekšlikums PADOMES IETEIKUMAM
PC-10	HOME	Cīņa pret migrantu kontrabandu: vai ES tiesību akti ir piemēroti šim mērķim?	2016	REFIT	-
PC-11	HOME	ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un rīcības plāna 2016. gada izvērtējums	2016	Izvērtējums	-
PC-12	HOME	Eiropas Bēgļu fonda darbības 2011.–2013. gadam	2016	Izvērtējums	-
PC-13	HOME	Noziedzības profilakse un apkarošana (ISEC) 2007.–2013.	2016	Izvērtējums	-
PC-14	HOME	Krāpšanas un viltošanas apkarošana attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem	2017	Jauna iniciatīva	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI
PC-15	HOME	Trešo valstu pilsoņu likumīgā migrācija	2017	REFIT	-
PC-16	HOME	ES informācijas sistēmu sadarbspēja robežu un drošības jomā	2017	Jauna iniciatīva	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI
PC-17	MOVE	Grozītās Direktīvas 1999/62/EK (“Eurovignette”) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem pārskatīšana	2016	Iniciatīvas vērtēšana/pārskatīšana + izvērtējums	Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVAI
PC-18	MOVE	Direktīvas 2004/52/EK un Lēmuma 2009/750/EK par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu pārskatīšana	2016	Izvērtējums	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI un Komisijas lēmuma projekts
PC-19	MOVE	Ostas uzņemšanas iekārtu direktīvas (2000/59/EK) pārskatīšana	2016	Iniciatīvas vērtēšana/pārskatīšana	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI
PC-20	MOVE	Regulas (EK) Nr. 392/2009 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras izvērtējums	2016	Izvērtējums	-
PC-21	MOVE	Direktīvas 2006/1/EK par nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem pārskatīšana	2016	Iniciatīvas vērtēšana/pārskatīšana	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI
PC-22	MOVE	Sociālās jomas tiesību aktu uzlabošana saistībā ar autotransportu	2016	Iniciatīvas vērtēšana/pārskatīšana un izvērtējums	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI
PC-23	MOVE	Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta vidusposma novērtējums	2016	Izvērtējums	-
PC-24	MOVE	“Tīro” transportlīdzekļu direktīvas pārskatīšana	2016	Iniciatīvas vērtēšana/pārskatīšana	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI
PC-25	MOVE	ES gaisa satiksmes drošības (“Gaisa pārvadātāju melnais saraksts”) regula	2017	Izvērtējums	-
PC-26	MOVE	Vasaras laika režīms	2018	Iniciatīvas vērtēšana/pārskatīšana	Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

II pielikums. Ekspertu grupa

Vārds, uzvārds	Amats	Organizācija
Christiane Arndt-Bascle	Publiskās pārvaldes direktorāta programmu vadītāja	ESAO
Galina Biedenbach	Asociētā profesore uzņēmējdarbības administrēšanā	Ūmeo Universitātes Uzņēmējdarbības, ekonomikas un statistikas skola
Luis Bouza	Politoloģijas docents un vieslektors Eiropas koledžā un Paris 1 Panthéon-Sorbonne	Madrides Autonomā universitāte
Emanuela Bozzini	Socioloģijas un sociālās izpētes nodaļas lektore	Trento Universitāte
Yves Dejaeghere	Vieslektors un koordinators G1000 organizācijā	Antverpenes Universitāte
Raphaël Kies	Zinātniskais līdzstrādnieks politoloģijā	Luksemburgas Universitāte
Elisa Lironi	Augstākā līmeņa vadītāja Eiropas demokrātijas jomā	Eiropas Pilsoņu rīcības dienests (ECAS)
Beatriz Pérez de las Heras	Profesore Eiropas Savienības tiesību aktu jomā. Jean Monnet katedra Eiropas integrācijas jautājumos	Juridiskā skola, Deusto Universitāte
Anna Renkamp	Vecākā projektu vadītāja. Demokrātijas nākotnes programma	Bertelsmann Stiftung

Avots: ERP.

III pielikums. Uztveres apsekojums

Pieeja

Izskatot mūsu atlasītās 26 sabiedriskās apspriešanas, mēs vērsāmies pie 16 007 iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām, kuras bija piedalījušās 15 sabiedriskajās apspriešanās, un saņēmām 2224 atbildes. Pārējās 11 mūsu atlasītās sabiedriskās apspriešanas netika iekļautas šajā aptaujā operatīvu un/vai praktisku iemeslu dēļ, piemēram, paziņojumos par privātumu bija norādīts īss datu uzglabāšanas periods — tikai viens gads personas datu uzglabāšanai, trūka derīgu e-pastu, lai varētu sazināties ar dalībniekiem, kā arī radās laika ierobežojumi.

Attiecībā uz mūsu aptaujā ietvertajām 15 sabiedriskajām apspriešanām mēs aicinājām aptaujā piedalīties tikai tās personas, kuras bija piekritušas Komisijas tīmekļa vietnē atklāt savu vārdu un uzvārdu, un sniegto atbildi. Mēs sagatavojām aptauju un tās saturu (ieskaitot anketu), bet tehniskā apstrāde tika veikta Komisijā, jo tā mums nepārsūtīja personas datus, atsaucoties uz veidu, kādā tā interpretē datu aizsardzības noteikumus).

Attiecībā uz 15 sabiedriskajām apspriešanām, kuras tika vērtētas mūsu aptaujā, četras no tām tika rīkotas 2017. gadā, bet 11 — 2016. gadā. Apmierinātības līmenis nebija jānorāda respondentiem, kuri paziņoja, ka neatceras savu dalību minētajās 15 sabiedriskajās apspriešanās, bet vēlas sniegt ierosinājumus uzlabojumiem. Kopumā 809 respondenti no 2224 (36 %) paziņoja: “Neatceros, ka būtu piedalījies kādā no šīm [minētajām] sabiedriskajām apspriešanām”. Tāpēc vispārējo apmierinātības līmeni aprēķināja, ņemot vērā 1415 atbildes.

Revīzijas darba grupa analizēja dažādos rezultātus, kuri nav statistiski reprezentatīvi, ņemot vērā aptaujas respondentu skaitu, iespējamās pretrunas starp sabiedriskajām apspriešanām 2016. un 2017. gadā, kā arī iespējamās atšķirības uztveres ziņā, salīdzinot sabiedriskās apspriešanas ar lielu dalībnieku skaitu un tās, kurās piedalījās tikai daži. Visos gadījumos apmierinātības līmenis bija līdzīgs (no 64,8 % līdz 69,4 %).

Eiropas Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu dalībnieku uztveres apsekojuma rezultāti

Sabiedriskās apspriešanas sagatavošana:	Apmierinātība
Apspriešanas procesā izmantotā valoda	82 %
Par sabiedriskās apspriešanas tvērumu un mērķi pieejamā informācija	75 %
Pieejamie pamata dokumenti, saites un citi atsauces dokumenti	60 %

Dalība sabiedriskajā apspriešanā:	Apmierinātība
Sabiedriskās apspriešanas ilgums (to nedēļu skaits, kad anketa bija pieejama atbilžu sniegšanai Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)	79 %
Sabiedriskās apspriešanas anketas garums	80 %
Sabiedriskās apspriešanas jautājumu skaidrība un vienkāršība	69 %
Atvērto jautājumu skaits, kam ir nodrošināti brīvā teksta ierāmējumi, kuros paust savu viedokli un sniegt izvērstus komentārus	76 %

Informācija par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem:	Apmierinātība
“Faktu kopsavilkuma ziņojums”, kas ietvēra visu saņemto atbilžu kopsavilkumu	41 %
“Kopsavilkuma ziņojums”, kas ietvēra informāciju par to, kādā veidā saņemtās atbildes tika ņemtas vērā	38 %
Pieejamā informācija par saistītā tiesību akta priekšlikumu	38 %

Cik lielā mērā Jūs piekrītat turpmāk minētajiem apgalvojumiem?	Atbalsts
ES politika un tiesību akti tiek izstrādāti pārredzami.	37 %
ES politika un tiesību akti tiek sagatavoti, pamatojoties uz objektīviem faktiem un ņemot vērā iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu viedokli.	33 %
Iedzīvotāji un citas ieinteresētās personas var piedalīties visā politikas veidošanas un tiesību aktu izstrādes procesā.	40 %
Eiropas Komisija ņem vērā iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu viedokli.	33 %
Svarīgi, ka sabiedriskās apspriešanas notiek visās 24 oficiālajās ES valodās.	92 %

Avots: ERP aptauja.

Izvērsti statistikas dati

1. Cik reizes pēdējo triju gadu laikā — 2016., 2017. un 2018. gadā — esat piedalījies(-usies) Eiropas Komisijas rīkotajās sabiedriskajās apspriešanās?

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Vienu reizi		1 318	59,26 %
Divas vai trīs reizes		695	31,25 %
Biežāk nekā trīs reizes		211	9,49 %

2. Kā Jūs atbildējāt?

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Kā fiziska persona, izsakot savu viedokli		1 505	67,67 %
Kā profesionālis(-e), izsakot savu profesionālo vai organizācijas viedokli		372	16,73 %
Gan vienā, gan otrā statusā		347	15,6 %

3. Kas Jums sniedza informāciju par Eiropas Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu?

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Eiropas Komisijas tīmekļa vietne		374	16,82 %
Eiropas Komisijas sociālo plašsaziņas līdzekļu kanāli		295	13,26 %
Pilsoniskās sabiedrības organizācija (nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības, lauksaimnieku apvienības vai citas organizācijas)		1 058	47,57 %
Valsts iestādes		85	3,82 %
Reģionālās vai vietējās pārvaldes iestādes		59	2,65 %
Kolēģis/draugs		200	8,99 %
Mans darba devējs		39	1,75 %
Ziņas vai raksts (tiešsaistē vai bezsaistē)		655	29,45 %
Cita atbilde		143	6,43 %

4. Kāpēc Jūs piedalījāties?

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Jūs saista attiecīgais jautājums		1 237	55,62 %
Jūs vēlējāties ietekmēt likumdošanas rezultātu		1 295	58,23 %
Jūs uzskatījāt, ka dalība apspriešanā ir jūsu pilsoniskais pienākums		1 085	48,79 %
Jūs vēlējāties dalīties ar savām zināšanām		392	17,63 %
Jūs tieši skāra likumdošanas rezultāts		295	13,26 %
Jums kā profesionālim(-ei) lūdza piedalīties apspriešanā		158	7,1 %
Cita atbilde		31	1,39 %

5. Ņemot vērā šādas laikposmā no 2016. līdz 2017. gadam Eiropas Komisijas rīkotās sabiedriskās apspriešanas, kas ir sarindotas pēc datuma, lūdzu, norādiet (vismaz) vienu apspriešanu, kurā Jūs piedalījāties.

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Pārtikas piegādes ķēde (16.8.2017.–7.11.2017.)		159	7,15 %
ES gaisa satiksmes drošības (“Gaisa pārvadātāju melnais saraksts”) regula (11.8.2017.–7.11.2017.)		7	0,31 %
Eiropas pilsoņu iniciatīva (24.5.2017.–16.8.2017.)		372	16,73 %
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) modernizācija un vienkāršošana (2.2.2017.–2.5.2017.)		661	29,72 %
Tīro transportlīdzekļu direktīvas pārskatīšana (19.12.2016.–24.3.2017.)		19	0,85 %
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) vidusposma novērtējums (28.11.2016.–27.2.2017.)		11	0,49 %
Sociālās jomas tiesību aktu uzlabošana saistībā ar autotransportu (5.9.2016.–11.12.2016.)		32	1,44 %
Pasažieru pārvadātāju atbildība nelaimes gadījumos uz jūras (29.7.2016.–31.10.2016.)		0	0 %
Novērtējums par sadarbību jaunatnes politikas jomā ES (18.7.2016.–16.10.2016.)		14	0,63 %
Ostas uzņemšanas iekārtu direktīvas (2000/59/EK) pārskatīšana (13.7.2016.–16.10.2016.)		3	0,13 %
Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēma (8.7.2016.–2.10.2016.)		6	0,27 %
Direktīvas 1999/62/EK (“Eurovignette”) pārskatīšana (8.7.2016.–2.10.2016.)		5	0,22 %
Eiropas Bēgļu fonda darbības 2011.–2013. gadam (10.5.2016.–9.8.2016.)		25	1,12 %
Ierosinājums izveidot obligātu Pārredzamības reģistru (1.3.2016.–1.6.2016.)		86	3,87 %
ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un rīcības plāna 2016. gada novērtējums (15.2.2016.–31.5.2016.)		15	0,67 %
Neatceros, ka būtu piedalījies(-usies) kādā no šīm sabiedriskajām apspriešanām.		809	36,38 %

6. Cik apmierināts/-a kopumā bijāt ar šo sabiedriskās apspriešanas procesu?

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Apmierināts(-a)		327	23,11 %
Diezgan apmierināts(-a)		600	42,4 %
Drīzāk neapmierināts(-a)		190	13,43 %
Neapmierināts(-a)		112	7,92 %
Nezinu / nav viedokļa		186	13,14 %

8.1. Sabiedriskās apspriešanas sagatavošana: 1) apspriešanas procesā izmantotā valoda

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Apmierināts(-a)		754	53,29 %
Diezgan apmierināts(-a)		410	28,98 %
Drīzāk neapmierināts(-a)		124	8,76 %
Neapmierināts(-a)		50	3,53 %
Nezinu / nav viedokļa / nav attiecināms		77	5,44 %

8.1. Sabiedriskās apspriešanas sagatavošana: 2) par sabiedriskās apspriešanas tvērumu un mērķi pieejamā informācija

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Apmierināts(-a)		456	32,23 %
Diezgan apmierināts(-a)		600	42,4 %
Drīzāk neapmierināts(-a)		193	13,64 %
Neapmierināts(-a)		79	5,58 %
Nezinu / nav viedokļa / nav attiecināms		87	6,15 %

8.1. Sabiedriskās apspriešanas sagatavošana: 3) pieejamie pamata dokumenti, saites un citi atsauces dokumenti

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Apmierināts(-a)		330	23,32 %
Diezgan apmierināts(-a)		520	36,75 %
Drīzāk neapmierināts(-a)		252	17,81 %
Neapmierināts(-a)		90	6,36 %
Nezinu / nav viedokļa / nav attiecināms		223	15,76 %

8.2. Dalība sabiedriskajā apspriešanā: 1) sabiedriskās apspriešanas ilgums (to nedēļu skaits, kad anketa bija pieejama atbilžu sniegšanai Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Apmierināts(-a)		620	43,82 %
Diezgan apmierināts(-a)		495	34,98 %
Drīzāk neapmierināts(-a)		85	6,01 %
Neapmierināts(-a)		43	3,4 %
Nezinu / nav viedokļa / nav attiecināms		172	12,16 %

8.2. Dalība sabiedriskajā apspriešanā: 2) anketas garums

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Apmierināts(-a)		482	34,6 %
Diezgan apmierināts(-a)		646	45,65 %
Drīzāk neapmierināts(-a)		170	12,1 %
Neapmierināts(-a)		42	2,97 %
Nezinu / nav viedokļa / nav attiecināms		75	5,3 %

8.2. Dalība sabiedriskajā apspriešanā: 3) sabiedriskās apspriešanas jautājumu skaidrība un vienkāršība

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Apmierināts(-a)		403	28,48 %
Diezgan apmierināts(-a)		577	40,78 %
Drīzāk neapmierināts(-a)		261	18,45 %
Neapmierināts(-a)		118	8,34 %
Nezinu / nav viedokļa / nav attiecināms		56	3,96 %

8.2. Dalība sabiedriskajā apspriešanā: 4) atvērto jautājumu skaits, kam ir nodrošināti brīvā teksta ierāmējumi, kuros paust savu viedokli un sniegt izvērstus komentārus

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Apmierināts(-a)		465	32,86 %
Diezgan apmierināts(-a)		606	42,83 %
Drīzāk neapmierināts(-a)		137	9,68 %
Neapmierināts(-a)		55	3,89 %
Nezinu / nav viedokļa / nav attiecināms		152	10,74 %

8.3. Informācija par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem: 1) “Faktu kopsavilkuma ziņojums”, kas ietvēra visu saņemto atbilžu kopsavilkumu

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Apmierināts(-a)		220	15,55 %
Diezgan apmierināts(-a)		359	25,37 %
Drīzāk neapmierināts(-a)		239	16,89 %
Neapmierināts(-a)		197	13,92 %
Nezinu / nav viedokļa / nav attiecināms		400	28,27 %

8.3. Informācija par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem: 2) “Kopsavilkuma ziņojums”, kas ietvēra informāciju par to, kādā veidā saņemtās atbildes tika ņemtas vērā

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Apmierināts(-a)		205	14,49 %
Diezgan apmierināts(-a)		328	23,18 %
Drīzāk neapmierināts(-a)		248	17,53 %
Neapmierināts(-a)		231	16,33 %
Nezinu / nav viedokļa / nav attiecināms		403	28,48 %

8.3. Informācija par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem: 3) pieejamā informācija par saistītā tiesību akta priekšlikumu

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Apmierināts(-a)		193	13,64 %
Diezgan apmierināts(-a)		342	24,17 %
Drīzāk neapmierināts(-a)		286	20,21 %
Neapmierināts(-a)		226	15,97 %
Nezinu / nav viedokļa / nav attiecināms		368	26,1 %

9. Cik lielā mērā Jūs piekrītat turpmāk minētajiem apgalvojumiem? 1) ES politika un tiesību akti tiek izstrādāti pārredzami.

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Piekrītu		176	7,91 %
Sliecos piekrist		589	26,48 %
Sliecos nepiekrist		749	33,68 %
Nepiekrītu		617	27,74 %
Nezinu / nav viedokļa		93	4,18 %

9. Cik lielā mērā Jūs piekrītat turpmāk minētajiem apgalvojumiem? 2) ES politika un tiesību akti tiek sagatavoti, pamatojoties uz objektīviem faktiem un ņemot vērā iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu viedokli.

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Piekrītu		157	7,6 %
Sliecos piekrist		568	25,54 %
Sliecos nepiekrist		727	32,69 %
Nepiekrītu		648	29,14 %
Nezinu / nav viedokļa		124	5,58 %

9. Cik lielā mērā Jūs piekrītat turpmāk minētajiem apgalvojumiem? 3) Iedzīvotāji un citas ieinteresētās personas var piedalīties visā politikas veidošanas un tiesību aktu izstrādes procesā.

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Piekrītu		246	11,6 %
Sliecos piekrist		619	27,83 %
Sliecos nepiekrist		735	33,5 %
Nepiekrītu		498	22,39 %
Nezinu / nav viedokļa		126	5,67 %

9. Cik lielā mērā Jūs piekrītat turpmāk minētajiem apgalvojumiem? 4) Eiropas Komisija ņem vērā iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu viedokli.

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Piekrītu		175	7,87 %
Sliecos piekrist		540	24,28 %
Sliecos nepiekrist		720	32,37 %
Nepiekrītu		619	27,83 %
Nezinu / nav viedokļa		170	7,64 %

9. Cik lielā mērā Jūs piekrītat turpmāk minētajiem apgalvojumiem? 5) Svarīgi, ka sabiedriskās apspriešanas notiek visās 24 oficiālajās ES valodās.

		Atbildes	Proporcionālā daļa
Piekrītu		1 648	74,1 %
Sliecos piekrist		381	17,13 %
Sliecos nepiekrist		72	3,24 %
Nepiekrītu		56	2,52 %
Nezinu / nav viedokļa		67	3,1 %

IV pielikums. Iedzīvotāju atbilžu tulkojums

Iedzīvotājs Nr. 1: “Die Möglichkeit, außerhalb von Wahlen meine Meinung mitzuteilen und diese in die Gestaltung Europas einzubringen.” (DE) / “Tā ir iespēja paust savu viedokli ne tikai vēlēšanu laikā un tādējādi palīdzēt veidot Eiropu.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 2: “La possibilità di poter esprimere un'opinione direttamente senza intermediari.” (IT) / “Tā ir iespēja paust savu viedokli tieši un bez starpniekiem.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 3: “Iespēja izteikt savas domas un vēlmes kā ražojošam lauksaimniekam.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 5 “… Dass er überhaupt stattfindet. Ein wichtiger Meilenstein auf dem Weg zur Demokratisierung der EU.” (DE) / “…Tas pat notiek. Svarīgs atskaites punkts ceļā uz ES demokratizēšanu.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 6: “Me parece interesante este tipo de consultas siempre que su resultado se utilice para tomar decisiones. Para que al ciudadano no se le deje solamente para las consultas electorales. Es necesario avanzar hacia formas de democracia directa. La democracia representativa nos está llevando al desinterés, cada vez que se nos convoca aumenta la abstención. Me parece grave.” (ES) / “Uzskatu, ka šādas apspriešanas ir interesantas, ja to rezultātus izmanto lēmumu pieņemšanā un ja cilvēkus aptaujā ne tikai vēlēšanu laikā. Mums jāvirzās uz tiešas demokrātijas veidiem. Reprezentatīva demokrātija liek zaudēt interesi: katrreiz, kad mums liek balsot, atturēšanās pieaug. Domāju, ka tas ir nopietni.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 9: “To da se traži mišljenje i nas 'običnih' građana i malih subjekata.” (HR) / “Jautā “ierindas” iedzīvotāju un mazo uzņēmumu viedokli.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 10: “Difficulté à savoir à quoi elle va servir CONCRÈTEMENT.” (FR) / “Grūti saprast, kā viņi tos KONKRĒTI izmantos.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 11: “Es hat den Eindruck einer reinen Alibibefragung hinterlassen.” (DE) / “Rodas iespaids, ka tā ir simboliska aptauja.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 12: “… c'est JUSTE une consultation qui semble pro forma et pas encore un réel exercice de démocratie participative, hélas… Pourtant, voilà une occasion de réenchanter le rêve et le projet européen, non? Sinon, le fossé entre citoyen et eurocrate ne cessera de s'agrandir, ce qui sera tout bénéfice pour les eurosceptiques et autres national-populistes.” (FR) / “…šķiet, ka šī simboliskā apspriešana ir TIKAI pro forma un diemžēl vēl nav patiesa līdzdalības demokrātijas izpausme…. Tomēr tā noteikti ir iespēja atdzīvināt sapni un Eiropas projektu, vai ne? Pretējā gadījumā plaisa starp iedzīvotājiem un “eirokrātiem” tikai pieaugs, un to izmantos eiroskeptiķi un populisti.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 13: “… При това положение, какъв е смисълът да си губим времето да участваме с тези консултации?” (BG) / “…Kāda gan šajos apstākļos ir jēga izniekot mūsu laiku un piedalīties šādās apspriešanās?” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 14: “… não tive perceção da utilidade da participação.” (PT) / “… neredzu jēgu piedalīties.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 17: “…De EU is er niet voor de gewone Europese burger.” (NL) / “…ES nav paredzēta vienkāršiem Eiropas iedzīvotājiem.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 19: “Misschien is het wenselijk dat de raadplegingen beter bekend zouden zijn bij het grote publiek. Indien men geen lid is van een ngo of andere organisatie heeft men er dikwijls geen weet van.” (NL) / “Iespējams, ka par apspriešanām vajadzētu plašāk informēt sabiedrību kopumā. Ja neesi NVO vai citas organizācijas biedrs, bieži vien paliec neziņā par tām.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 20: “… gdyby nie organizacje i fundacje to nigdy bym sie nie wypowiedziala na zaden temat bo nic do mnie nie dociera, zaadna ankieta.” (PL) / “…ja nebūtu iesaistītas organizācijas un fondi, es nekad neko nekomentētu, jo es neko nesaņemu, piemēram, aptaujas anketas.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 21: “Ich würde mir wünschen in meiner Tageszeitung über aktuelle Themen der Europäischen Kommission lesen zu können. Auch Hinweise in Funk, Fernsehen und Presse auf aktuelle Umfragen fände ich gut.” (DE) / “Es gribētu, lai man būtu iespēja savā dienas laikrakstā izlasīt par aktuālajiem Eiropas Komisijas jautājumiem. Es arī gribētu, lai par kārtējām aptaujām mūs informētu radio, televīzija un prese.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 22: “J'ai découvert les consultations publiques UE par Facebook alors que j'ai 31 ans. Je trouve ça dommage qu'à l'école ou par un autre moyen on ne nous parle pas de son fonctionnement. Il faudrait plus de communication sur l'UE et ses lois à venir.” (FR) / “Es atklāju ES sabiedriskās apspriešanas Facebook vietnē, lai arī man jau ir 31 gads. Man žēl, ka mums par to nepastāstīja skolā vai citur. Vairāk jāinformē par ES un tās nākamajiem tiesību aktiem.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 23: “Αποστολή newsletter σε emails των πολιτών για τις πολιτικές που οι πολίτες δηλώνουν ότι τους ενδιαφέρουν.” (GR) / “Nosūtiet cilvēkiem jaunumus biļetenos pa e-pastu par tiem politikas virzieniem, kurus viņi ir norādījuši, ka tie viņus interesē.” (oriģināls GR)

Iedzīvotājs Nr. 24: “Určitě, je kromě elektronického oslovení občanů důležitá i veřejná kampaň, aby se zúčastnilo maximum zainteresovaných občanů.” (CZ) / “Skaidrs, ka tikpat svarīgi, kā uzrunāt cilvēkus elektroniski, ir svarīgi arī publiskās kampaņās iesaistīt tos cilvēkus, kuri ir visvairāk ieinteresēti.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 25: “Enemmän tietoa näistä kyselyistä eri paikkoihin! Olisi esimerkiksi hyvä, jos nämä kyselyt ja Eu:n laajuiset kansalaisaloitteet olisivat nähtävissä samalla sivustolla, jossa Suomen kansalais- ja kuntalaisaloitteet ovat.” (FI) / “Vairāk informācijas par šīm aptaujām dažādās vietās! Piemēram, būtu labi, ja šīs apraujas – un ES mēroga pilsoniskās iniciatīvas – būtu atrodamas tajā pašā tīmekļa vietnē, kur Somijas pilsoniskās un pašvaldības iniciatīvas.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 27: “… escaso entusiasmo e implicación de los Gobiernos en estos procesos.” (ES) / “Nav liela entuziasma un iesaistes no valdību puses.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 28: “De betrokkenheid met nationale parlementen is naar mijn idee te gering.” (NL) / “Uzskatu, ka valstu parlamenti pārāk maz iesaistās.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 30: “Obige Dokumente lagen meist nur fremdsprachlich vor. Da solch bürokratische Sprache schon auf Deutsch oft sehr kompliziert ist, ist es dann völlig vorbei!” (DE) / “Iepriekš minētie dokumenti lielākoties bija pieejami tikai svešvalodās. Tik birokrātisku valodu ir grūti saprast jau vācu valodā, līdz ar to piedalīšanās nav iespējama!” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 31: “Limbajul greoi, jargonul administrativ, textele trebuie curăţate şi traduse în limbajul uzual al unei populaţii mediu educate.” (RO) / “Blīva valoda un administratīvs žargons: šādiem dokumentiem ir jābūt skaidrākiem un tie ir jātulko tādā veidā, lai tos varētu saprast arī cilvēki ar parastu izglītību.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 32: “I en ny undersøgelse som jeg skal besvare bør spørgsmålene stilles på mit modersmål: dansk. Og formuleringen bør være lettere at forstå, da det ikke er alle som er uddannet på universitets niveau.” (DK) / “Jaunā aptaujā, uz kuru man jāatbild, jautājumiem jābūt manā dzimtajā valodā, t. i., dāņu valodā. Arī formulējumam jābūt vieglāk saprotamam, jo ne jau katram ir universitātes izglītība.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 34: “Certaines questions difficiles pour des citoyens qui ne sont pas spécialistes de la politique en question - accessibilité des questions pas toujours bonne.” (FR) / “Daži grūti jautājumi nespeciālistiem attiecīgajā politikas jomā; jautājumi ne vienmēr ir pieejami.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 35: “… As medidas necessitam ser ajustadas aos povos a que são dirigidas” (PT) / “… Pasākumi ir jāpielāgo cilvēkiem, kuriem tie adresēti.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 36: “e-Dostopnost za mlade NAJBOLJNAJMANJ - izključenost starejših, ki niso digitalizirani.” (SL) / “Pieejams jauniem cilvēkiem, bet ne vecākiem, kuriem tehnoloģija ir svešāka.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 38: “Empfand ich die Zielsetzung der Fragen nicht immer eindeutig, insofern war es extrem wichtig daß es zusätzliche Kommentarfelder gab, bei denen man die eigene Antwort ausführlicher erläutern konnte.” (DE) / “Manuprāt, jautājumu mērķis ne vienmēr bija skaidrs, līdz ar to bija ļoti svarīgi, lai būtu vieta komentāriem, kur atbildi varētu sīkāk paskaidrot.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 39: “…möjligheten att lämna fria synpunkter och bifoga material” (SE) / “…iespēja brīvi komentēt un pievienot materiālus.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 41: “Une consultation particulière avec la forte participation de campagnes de réponses (living land et syndicats agricoles), la Commission européenne a peu communiqué sur les méthodes utilisées pour traiter ces données à part.” (FR) / “Attiecībā uz vienu konkrētu apspriešanu, kurā bija augsts līdzdalības līmenis (dzīvā zeme un lauksaimnieku savienības), Eiropas Komisija sniedza ļoti maz informācijas par metodēm, kas izmantotas šo datu atsevišķai apstrādei.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 43: “On ne sait pas comment les résultats seront exploités: Comment sont analysées les réponses, quelle pondération leur donne t on? Comment les résultats sont ils ensuite utilisés pour construire des propositions politiques (si ils doivent servir à cela)?” (FR) / “Mēs nezinām, kā rezultāti tiks izmantoti. Kā atbildes tiek analizētas un vērtētas? Kā šos rezultātus izmanto, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus (ja tas tiešām ir aptaujas mērķis)?” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 45: “La U E está mediatizada por lobbys empresariales. No busca el bienestar de la población.” (ES) / “ES ietekmē korporatīvie lobiji. Tās mērķis nav ierindas cilvēku labklājība.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 46: “Le fonctionnement actuel n'est pas du tout démocratique et les lobbys semblent faire la loi, pas les peuples, ce qui est absolument néfaste. La Commission non élue décide de tout, on peut se demander à quoi servent nos élus à part nous coûter très cher. Le social est le grand oublié, cette Union européenne n'est là que pour servir les intérêts des grands groupes et de la Finance au détriment des peuples.” (FR) / “Veids, kādā ES pašlaik darbojas, nepavisam nav demokrātisks, un šķiet, ka lobiju grupām ir lielāka vara nekā cilvēkiem, bet tas nāk par ļaunu visiem. Neievēlētā Komisija pieņem visus lēmumus, bet interesanti gan, ko dara ievēlētie ierēdņi papildus tam, ka mums tie izmaksā milzu līdzekļus. Sociālā politika ir liels zaudētājs, jo ES aizstāv tikai lielo korporāciju un banku intereses uz cilvēku rēķina.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 47: “niewiem jaki wynik bo nic niewiadomo.” (PL) / “Man nav ne jausmas, kāds ir rezultāts. Es neko par to nezinu.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 48: “Nem tapasztaltam, hogy a véleményeket összegezték volna. A konzultáció eredményéről semmit nem tudni.” (HU) / “Es nesaņemu šo atzinumu kopsavilkumu. Apspriešanas iznākums nav zināms.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 49: “Ich hätte erwartet mal ein Update per email zu bekommen, wo ich Status und Ergebnisse denn verfolgen könnte.” (DE) / “Es biju cerējis, ka saņemšu jaunumus e-pastā, lai būtu lietas kursā par stāvokli un rezultātiem.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 51: “… l'absence d'infos, accompagnements, suites… données après la participation à l'enquête: pas de panels citoyens pour débattre de la pertinence de nos idées et propositions et surtout de pouvoir exposer et expliciter nos idées et propositions.” (FR) / “…Pēc piedalīšanās aptaujā nav informācijas un turpmāku pasākumu: nebija publisku grupu, kurās apspriest mūsu ideju un priekšlikumu būtiskumu vai kurās varētu izklāstīt un paskaidrot mūsu idejas un priekšlikumus.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 52: “Non vi è stato un seguito comunicato direttamente. Occorre avere molto tempo per cercare sempre le notizie di proprio interesse. Sarebbe bello restare informati via mail dopo la partecipazione, eventualmente con un opzione per non esserlo più (opt-out).” (IT) / “Nebija tiešas informācijas par turpmākajiem pasākumiem. Daudz laika jāpatērē, lai atrastu ziņas, kas jūs interesē. Būtu labi pēc piedalīšanās saņemt jaunāko informāciju e-pastā, bet ar iespēju atrakstīties.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 53: “Nemám zpětnou vazbu k prováděnému šetření.” (CZ) / “Es nesaņēmu atgriezenisko saikni par aptaujas procedūru.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 56: “Comisia Europeană trebuie să fie echilibrată în abordarea problematicilor, încercând să afle de la cetăţeni şi îngrijorările sau criticile, nu numai o perspectivă pozitivă, optimistă, indusă de întrebările provenite de la CE.” (RO) / “Eiropas Komisijai šie jautājumi jārisina ar līdzsvarotu pieeju, cenšoties saņemt no iedzīvotājiem ne tikai pozitīvas un optimistiskas atbildes uz saviem jautājumiem, bet arī šaubas un kritiku.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 58: “Bisognerebbe inviare tramite e-mail gli inviti alla partecipazione alle consultazioni direttamente alle associazioni, organizzazioni e ai privati, e contemporaneamente attivare delle campagne sui media. Purtroppo mai come in questo momento la UE è sentita molto lontana dai cittadini italiani, bisogna rilanciare l'immagine della UE e delle sue istituzioni.” (IT) / “Aicinājumi piedalīties apspriešanās jānosūta pa e-pastu tieši asociācijām, organizācijām un privātpersonām, un tajā pašā laikā jāsāk kampaņa plašsaziņas līdzekļos. Diemžēl Itālijas iedzīvotāju uztverē Eiropas Savienība tagad ir tik attālināta no tiem kā nekad iepriekš, tāpēc tās tēlam un iestādēm ir jāiedveš jauna dzīvība.” (LV)

Iedzīvotājs Nr. 59: “Saber qué hace la Comisión, qué acuerdos adopta, cómo afectan a sus ciudadanos, etc., etc., es una cuestión esencial y que, actualmente, queda muy alejada de la gente.” (ES) / “Zinot, ko Komisija dara, kādus nolīgumus pieņem un kā tie ietekmē iedzīvotājus, liela problēma ir tā, ka Komisija joprojām ir tik tāla lielākajai daļai cilvēku.” (LV)

V pielikums. Respondentu skaits uz rezidences valsti*

Akronīmi un abreviatūras

AGRI ĢD: Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

DIGIT ĢD: Eiropas Komisijas Informātikas ģenerāldirektorāts

EAC ĢD: Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

ĢD: Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāts

ĢS: Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāts

HOME ĢD: Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts

IIA: Sākotnējais ietekmes novērtējums

ISG: Starpdienestu vadības grupa

MOVE ĢD: Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts

PC: Sabiedriskā apspriešana

PSO: Pilsoniskās sabiedrības organizācijas

SWD: Eiropas Komisijas Dienestu darba dokuments

Glosārijs

Apspriešanas stratēģija: viena vai vairākas pieejas ieinteresēto personu viedokļa noskaidrošanai konkrētā jautājumā. Stratēģijā identificē attiecīgās ieinteresētās personas, ko skar jauna iniciatīva, kuru Komisija izstrādā, un nosaka atbilstošas metodes, rīkus un termiņu apspriešanas pasākumiem. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām: oficiāls process, kurā vāc iedzīvotāju un ieinteresēto personu atbildes un viedokļus par jaunām iniciatīvām vai izvērtējumiem/atbilstības pārbaudēm, balstoties uz konkrētiem jautājumiem un/vai iepazīšanos ar pamata dokumentiem vai Komisijas dokumentiem, ar kuriem tiek sākts apspriešanās process vai publicētas zaļās grāmatas. Apspriešanās laikā Komisija proaktīvi vāc pierādījumus (faktus, uzskatus, viedokļus) konkrētā jautājumā.

Atbilstības pārbaude: visaptverošs politikas jomas novērtējums, kurā parasti tiek apskatīts, kā vairāki savstarpēji saistīti tiesību akti ir palīdzējuši (vai nav palīdzējuši) sasniegt politikas mērķus. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Ceļvedis: rīks Komisijas gatavotas iniciatīvas politiskās validēšanas pamatošanai, kā arī ieinteresēto personu informēšanai par plānoto apspriežu darbu, ietekmes novērtējumiem, izvērtējumiem, atbilstības pārbaudēm. Ģenerālsekretariāts to laikus publicē Komisijas tīmekļa vietnē, un tas palīdz ieinteresētajām personām sagatavot savlaicīgu un lietderīgu ieguldījumu politikas veidošanas procesā. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Ieinteresētā persona: fiziska persona vai struktūra, kuru ietekmē vai uz kuru attiecas, vai citādi skar ES intervence.

Ietekmes novērtējums: integrēts process tādu dažādu politikas risinājumu vērtēšanai un salīdzināšanai, kas izstrādāti rūpīgi definētas problēmas risināšanai. Ar to pamato lēmumu pieņemšanu Komisijā, un, kad kolēģija ir pieņēmusi attiecīgo iniciatīvu, to pārsūta likumdevējam. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Izvērtējums: uz pierādījumiem balstīts spriedums par to, cik lielā mērā intervence ir bijusi efektīva un lietderīga, būtiska, ņemot vērā vajadzības un tās mērķus, saskanīga gan iekšēji, gan ar citiem ES politikas intervences pasākumiem un devusi pievienoto vērtību ES līmenī. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Labāks regulējums: tāda politikas un tiesību aktu izstrāde, lai varētu sasniegt tajos noteiktos mērķus par viszemākajām izmaksām. Labāks regulējums neattiecas uz regulēšanu vai noteikumu atcelšanu. Tā mērķis ir nodrošināt, ka politiskie lēmumi tiek sagatavoti atklāti un pārredzami, ņemot vērā labākos pieejamos pierādījumus un visaptveroši iesaistot ieinteresētās personas. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

REFIT: Komisijas normatīvās atbilstības un izpildes programma, kas izveidota 2012. gadā, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti “atbilst paredzētajam mērķim”. Šajā procesā tiek analizēti spēkā esošie tiesību akti un pasākumi, lai pārliecinātos, ka ieguvumi, ko sniedz ES tiesības, ir panākti ar vismazākajām izmaksām ieinteresētajām personām, iedzīvotājiem un valstu pārvaldei un ka regulatīvās izmaksas ir pēc iespējas samazinātas, neietekmējot politikas mērķus, kurus ar attiecīgo iniciatīvu paredzēts sasniegt. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Regulējuma kontroles padome: neatkarīga Komisijas struktūra, kura konsultē kolēģiju. Tā nodrošina centrālo kvalitātes kontroli un pilda atbalsta funkciju attiecībā uz Komisijas ietekmes novērtējumu un novērtēšanas darbu. Padome pārbauda un sniedz atzinumus un ieteikumus attiecībā uz visiem Komisijas ietekmes novērtējumu projektiem un būtiskiem izvērtējumiem, kā arī spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudēm. (Avots: tīmekļa vietne Europa.)

Sākotnējais ietekmes novērtējums: sākotnējais problēmas un tās pamatā esošo faktoru, kā arī politikas mērķu, politikas risinājumu un to ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes apraksts. Tas nodrošina visaptverošu pamatu ieinteresētajām personām, lai tās varētu sniegt savas atsauksmes un informāciju, kā arī paust savus uzskatus. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

Starpdienestu vadības grupa: tajā darbojas pārstāvji no dažādiem ģenerāldirektorātiem, kuru darbības joma ir tāda pati kā novērtējuma objektam vai ir ar to saistīta, kā arī viens pārstāvis no tā ģenerāldirektorāta novērtēšanas nodaļas, kurš veic novērtējumu. Ar to jāsadarbojas visos galvenajos novērtējuma aspektos, īpaši no izstrādes (ceļvedis) līdz pat dienestu darba dokumenta sagatavošanai un tā nodošanai starpdienestu apspriešanai. (Avots: Labāka regulējuma praktisko norādījumu kopums.)

TOR tīkls: TOR ir brīva atvērtā pirmkoda programmatūra, kas pieļauj anonīmu saziņu. Nosaukums ir atvasināts no akronīma, ar ko apzīmē oriģinālo programmatūras projekta nosaukumu, proti, “The Onion Router” (Sīpola maršrutētājs).

Komisijas atbildes

Ievads

01

Apspriešanas ir daļa no plašākas darba kārtības ar mērķi uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību par to, ko dara Savienība.

Ne visas apspriešanas piesaista vienādu interesi. Atkarībā no politikas temata — plašāku auditorijas grupu ieinteresētība ir ļoti atšķirīga. Vasaras laika direktīvas apspriešana piesaistīja daudz atbilžu, taču tās ir vispārīgas un nav izmantojamas secinājumu izdarīšanai.

Turklāt sabiedriskās apspriešanas rezultāts bija tikai viens no vairākiem elementiem, kurus Komisija ņēma vērā, pieņemot lēmumu par sava priekšlikuma iesniegšanu.

02

Skatīt Komisijas atbildi par 01. punktu.

09

Ir būtiska atšķirība starp līdzdalīgu lēmumu pieņemšanu un sabiedrisko apspriešanu izmantošanu ES politikas veidošanas sistēmā. Sabiedriskās apspriešanas atšķiras no referenduma, plebiscīta un plašām saziņas aktivitātēm.

Revīzijas tvērums un īstenotā pieeja

23

Komisija ir apņēmusies aizsargāt personas datus, jo šī aizsardzība ir pamata cilvēktiesības. Sadarbībā ar Eiropas Revīzijas palātu Komisija ieviesa alternatīvu risinājumu, kas garantēja personas datu aizsardzību saskaņā ar piemērojamajiem ES tiesību aktiem.

Atrastais risinājums ierobežoja sabiedriskās apspriešanas respondentu personas datu apstrādi tikai ar to, kas bija absolūti nepieciešams, un nepieļāva apstrādi, par kuru respondenti nebija informēti. Turklāt Komisija piešķīra lielus resursus, lai atbalstītu šo procesu un nodrošinātu uztveres apsekojuma veikšanu.

Pārskatītais privātuma paziņojums tika augšupielādēts 2019. gada 20. jūnijā portālā “Izsakiet viedokli!”. Respondenti, kas piedalās sabiedriskajās apspriešanās, tiek iepriekš informēti par to, ka pastāv iespēja, ka viņu personas dati tiks pārsūtīti Eiropas Revīzijas palātai tās veikto revīziju ietvaros. Tas vēl vairāk atvieglos šādu pārsūtīšanu nākotnē.

Skatīt Komisijas atbildi par 84. punktu.

Apsvērumi

30

a) Sabiedriskās apspriešanas ir līdzeklis, ar ko atbalstīt konkrētas iniciatīvas (vai tie būtu tiesību akti, vai izvērtējumi), nevis atsevišķu Komisijas dienestu plašākus mērķus. Sabiedriskās apspriešanas sekmē pārredzamības un pārskatatbildības mērķu sasniegšanu un papildina plašāku Komisijas sadarbību ar ieinteresētajām personām.

b) Sabiedriskās apspriešanas notiek tiešsaistē, tādēļ ar tām saistītās izmaksas tiek ierobežotas līdz minimumam. Sabiedriskās apspriešanas ir kļuvušas par normu likumdošanas un citu iniciatīvu sagatavošanas procesā. Tā ir politiska izvēle, kuras pamatā ir pārredzamība un pārskatatbildība.

c) Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir paredzēts apspriešanas procesa iekšējs kvalitātes novērtējums.

31

Skatīt Komisijas atbildi par 30. punktu.

38

Labāka regulējuma pamatnostādnes ir jāpiemēro elastīgi un samērīgi, atbilstīgi katras atsevišķās iniciatīvas apstākļiem. Ir gadījumi, kad noteiktas procesuālās darbības vai procesus ir nepieciešams saīsināt un vienkāršot. Kopumā lielākā daļa sabiedrisko apspriešanu tika publiskotas četras nedēļas pēc tam, kad kļuva pieejams ceļvedis / sākotnējais ietekmes novērtējums.

45

Komisija par savu nodomu rīkot sabiedrisku apspriešanu paziņoja, veicot oficiālu turpinājuma darbu pēc Eiropas Parlamenta rezolūcijas, par kuru tika balsots 2018. gada 8. februārī. Sabiedriskā apspriešana bija tikai viens faktors, kas tika ņemts vērā Komisijas novērtējumā un lēmumā par tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu. Uzsākot apspriešanu, šīs apspriešanas tīmekļa vietnē⁸⁰ tika nepārprotami paskaidrots, ka apspriešanas mērķis ir izpētīt, kā darbojas pašreizējais ES vasaras laika režīms, un novērtēt, vai tas būtu jāmaina.

Sabiedriskās apspriešanas tīmekļa vietnē tika sniegta atbilstoša faktiskā informācija par esošo kārtību, Komisijas rīkoto apspriešanu un iespējamajām politikas alternatīvām. Komisijas tīmekļa vietnē bija iekļautas arī saites uz esošajiem pētījumiem tīmeklī.

Komisijas veiktos komunikācijas pasākumus ar mērķi nodrošināt plašu atsaucību Eiropas Revīzijas palāta uzsver arī 56. punktā.

Uz apspriešanos atsaucās rekordliels dalībnieku skaits, un atbildes sniegšanas laikā dalībniekiem bija pieejama visa atbilstīgā informācija. Tāpēc nekas neliecina, ka līdzdalība apspriešanā un tās rezultāti mainītos, ja plašāka informācija būtu bijusi pieejama vēl agrāk.

Skatīt Komisijas atbildi par 70. punktu.

46

Mērķi, kurus Komisija noteikusi tās organizētajām sabiedriskajām apspriešanām, atbilst šā instrumenta paredzētajam mērķim. Sabiedriskā apspriešana, kuras ilgums ir 12 nedēļas, ir paredzēta tāpēc, lai visām ieinteresētajām personām dotu iespēju izteikt savu viedokli politikas veidošanas procesā, neierobežojot viņu dalību ar kādu konkrētu aspektu.

47

Sabiedriskā apspriešana ir pieejama plašai sabiedrībai. Saskaņā ar Labāka regulējuma rīkkopu ieinteresētās personas var identificēt nestrukturētā un/vai strukturētā veidā. Ieinteresēto personu identificēšanai izvēlētās metodes ir atkarīgas no konkrētas politikas nozares īpašajām vajadzībām.

50

Skatīt Komisijas atbildi par 46. punktu.

51

Komisijas pārstāvniecības 2018. gadā īstenoja gandrīz 9000 sabiedrības informēšanas darbību un pasākumu, kas bija tieši paredzēti iedzīvotājiem. Šīs darbības parasti ir vispārīga rakstura darbības, lai informētu iedzīvotājus par norisēm Eiropā. Tomēr dažos gadījumos tās ir saistītas ar kādu konkrētu sabiedrisko apspriešanu, kā tas bija, piemēram, apspriežoties par vasaras laiku. Minētās pārstāvniecības strādā ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Birojiem (EPLO), valstu valdībām, reģionālajām un vietējām pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām. To partneru vidū ir Europe Direct informācijas centri, kuriem ir svarīga loma, īstenojot debates ar iedzīvotājiem par ES nākotni un tādējādi dodot viņiem iespēju labāk izprast, kā viņu dzīvi ietekmē ES, un palīdzot radīt patiesu Eiropas sabiedrisko vidi.

54

Vidējais atbilžu skaits sabiedriskajās apspriešanās ir pastāvīgi palielinājies — no 416 atbildēm 2015. gadā līdz 2091 atbildei 2018. gadā, izslēdzot ārējos respondentus.

56

Sabiedriskajās apspriešanās respondenti savu izvēli izdara paši. Atbilžu skaits sabiedriskajā apspriešanā galvenokārt ir atkarīgs no intereses par konkrēto tematu. Tas nav tieši saistīts ar finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem, ko izmanto Komisijas dienesti.

61

Tiešsaistes apspriešanu veicināšana ir viena no pārstāvniecību un Europe Direct informācijas centru komunikācijas darbībām, ja vien apspriešana ir pieejama attiecīgās valsts valodā.

63

Sabiedriskās apspriešanas, kas saistītas ar Komisijas darba programmās ietvertajām prioritārajām iniciatīvām (I pielikums), ir jātulko visās ES oficiālajās valodās. Visām citām sabiedriskajām apspriešanām ir jābūt pieejamām angļu, franču un vācu valodā. Attiecībā uz sabiedriskajām apspriešanām, kas izraisa plašu sabiedrības interesi, ir jānodrošina papildu tulkojumi. Tos pašus kritērijus, kurus izmanto, lai klasificētu iniciatīvas kā būtiskas saskaņā ar Labāka regulējuma pamatnostādņu 6. instrumentu, varētu izmantot arī nolūkā novērtēt, vai iniciatīva izraisa plašu sabiedrības interesi. Šie kritēriji ir plānotā tiesību akta raksturs, politikas saturs un paredzamā ietekme, kā arī iniciatīvas un tās priekšmeta politiskā nozīmība. Tomēr Komisija uzskata, ka šajā novērtējumā vienmēr ir vajadzīga zināma elastība. Komisija rīkojas pārredzami, nosakot, kāds valodu režīms ir jāizmanto sabiedriskajā apspriešanā.

65

Saskaņā ar Labāka regulējuma pamatnostādnēm ir gadījumi, kad ir iespējamas atkāpes valodas jautājumā.

66

Nav pierādījumu par stingru korelāciju starp pieejamību vairākās valodās un saņemto atbilžu skaitu. Vairākas apspriešanas par tehniskiem tiesību aktiem vai novērtējumiem piesaistīja maz atbilžu, lai gan anketas tika iztulkotas visās valodās.

70

Attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu par vasaras laiku respondentiem tika sniegta informācija, tostarp sabiedriskās apspriešanas tīmekļa vietnē. Piemēram, Komisija paskaidroja, ka ES vasaras laika noteikumi neietekmē ES dalībvalstu lēmumu par valsts joslu laiku, un aprakstīja esošās atšķirīgās laika joslas starp ES dalībvalstīm saskaņā ar pašreizējo kārtību.

Sabiedriskās apspriešanas rezultāts bija tikai viens no vairākiem elementiem, kurus Komisija ņēma vērā, pieņemot lēmumu par sava priekšlikuma iesniegšanu. Faktori, pamatojoties uz kuriem tika izstrādāts Komisijas priekšlikums, ir izklāstīti minētā priekšlikuma paskaidrojuma rakstā.

Skatīt Komisijas atbildi par 45. punktu.

78

Kopš 2018. gada Komisija izmanto vienu vienotu privātuma paziņojumu, kas attiecas uz visām sabiedriskajām apspriešanām un atgriezeniskās saites mehānismiem, kuri ir publicēti portālā “Izsakiet viedokli!”. Privātuma paziņojumā respondentiem ir norādīta vispārīga e-pasta adrese saziņai, un apspriešanas tīmekļa vietnē ir norādīta īpaša e-pasta adrese saziņai saistībā ar konkrēto apspriešanu.

80

Komisija atzīst, ka ar informāciju un tehnoloģijām saistītas pārbaudes ir svarīgas, rīkojot apspriešanu tīmeklī, un nepārtraukti uzlabo noteikumus, lai mazinātu ar tehnoloģijām saistītos riskus. Pastāvīgi uzlabotie ievainojamības pārvaldības pasākumi un drošības uzraudzība saistībā ar Komisijas klātbūtni tīmeklī, kā arī ieviestie noteikumi par sabiedrisko apspriešanu, izmantojot platformu “Izsakiet viedokli!”, ir solis šajā virzienā.

81

Plašsaziņas līdzekļu un organizāciju loma pilsoniskās sabiedrības izpratnes veicināšanā par sabiedrisko apspriešanu apvienojumā ar respondentiem raksturīgo dabisko tendenci nogaidīt līdz apspriešanas perioda beigām, lai iesniegtu savas atsauksmes, parasti izraisa atbilžu koncentrēšanos apspriešanas noslēguma posmā.

Komisija vēlreiz norāda, ka sabiedriskās apspriešanas process nav reprezentatīva aptauja statistikas nolūkiem, bet gan viedokļu apkopošana, mēģinot nodrošināt ikviena uzklausīšanu. Sabiedriskās apspriešanas ietekme uz gūtajām atziņām balstītas politikas veidošanas kontekstā vairāk ir atkarīga no atsauksmju kvalitātes, nevis no to skaita.

82

Komisija pastāvīgi uzrauga savu klātbūtni tīmeklī (tostarp platformu “Izsakiet viedokli!”), vēršoties pret kiberuzbrukumiem. Tā darba mērķis, ko veic ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienība (CERT-EU) un Informātikas ģenerāldirektorāts (DIGIT) (klātbūtne un drošība tīmeklī), ir atklāt kiberuzbrukumus un aizdomīgas darbības, kas vērstas pret Eiropas Komisijas tīmekļa lapām. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pakalpojuma atteikuma (DoS) situācijām kā pirmajam indikatīvajam signālam par iespējamu kiberuzbrukumu, kā arī interneta pakalpojumu piekļuves līdzekļiem (ToR tīklam). Mehānisms, kas 2018. gada 24. jūlijā tika ieviests sabiedriskās apspriešanas procesā, kurš notiek, izmantojot platformu “Izsakiet viedokli!” (EULogin autentifikācija, kas pēc noklusējuma ir apvienota ar cilvēktesta (Captcha) izmantošanu), ir paredzēts tīmekļa robotu atturēšanai. Šādas preventīvas darbības papildina analīzes darbs, kas ļauj atklāt neparastas situācijas un rīcību (piem., kampaņas).

83

Uzsākot sabiedriskās apspriešanas, izmantojot platformu “Izsakiet viedokli!”, Komisija ieviesa pakalpojumu kopumu ieinteresēto personu iesniegtās informācijas analīzei ar mērķi atklāt neparastas vai aizdomīgas atsauksmes. To, ka viens un tas pats respondents ņem dalību, izmantojot dažādas e-pasta adreses, nav viegli konstatēt. IP adrešu pārbaude, lai pārliecinātos, vai nenotiek dublēšanās, varētu nebūt pārliecinoša. Interneta pakalpojumu sniedzēji var piešķirt vienu un to pašu IP adresi vairākiem lietotājiem atšķirīgā laikā, vai arī IP adrese var būt uzņēmuma IP maršrutētāja adrese, un tas nozīmē, ka visiem uzņēmuma/organizācijas lietotājiem ir viena un tā pati IP adrese. No otras puses, ikviens var viegli iegūt vairākas IP adreses.

Sākotnējo datu tīrīšanu Vasaras laika direktīvas sabiedriskās apspriešanas kontekstā Komisija veica, izmantojot īpašu instrumentu (DORIS), ko parasti izmanto Komisijas sabiedrisko apspriešanu gadījumā, lai izslēgtu viena un tā paša respondenta atbilžu dublikātus, pamatojoties uz respondenta e-pasta adresi. Komisija arī izmantoja cilvēktesta (Captcha) mehānismu, lai bloķētu mākslīgu datu automātisku ievietošanu⁸¹.

84

Komisija ir apņēmusies aizsargāt personas datus, jo šī aizsardzība ir pamata cilvēktiesības. DIGIT ģenerāldirektorāts veica 5000 IP adrešu tehnisko novērtējumu, kā to pieprasīja Eiropas Revīzijas palāta, un nosūtīja Eiropas Revīzijas palātai anonimizētus šā novērtējuma rezultātus. Informāciju par IP adrešu dublēšanos būtu iespējams apkopot, lai iesniegtu kopsavilkumu par dublēšanās gadījumiem (attiecībā uz to būtu jāveic datu aizsardzības novērtējums); šo informāciju varētu izmantot kopā ar apspriešanas rezultātu analīzi, lai konstatētu specifiskas rīcības gadījumus apspriešanas kontekstā.

Skatīt Komisijas atbildi par 23. punktu.

85

Uz piekļuvi sabiedriskajām apspriešanām, kas tiek veiktas, izmantojot Komisijas tīmekļa lapas, attiecas tīmekļa drošības pasākumi, ko ieviesusi ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienība (CERT-EU) un Informātikas ģenerāldirektorāts (DIGIT) (klātbūtne un drošība tīmeklī). Šie pasākumi cita starpā ietver uzraudzību pār piekļuvi no aizdomīgiem tīkliem (piem., ToR) un to IP adrešu ģeogrāfiskās atrašanās vietas analīzi, no kurām ir konstatēta aizdomīga rīcība. Uz piekļuvi šai informācijai attiecas drošības noteikumi un procesi.

86

Kopš 2018. gada 24. jūlija sabiedriskajās apspriešanās, kas notiek Labāka regulējuma portāla platformā “Izsakiet viedokli!”, pēc noklusējuma tiek izmantota EULogin autentifikācija, kurā ir iestrādāts cilvēktesta (Captcha) mehānisms. Cilvēktests ir tipisks līdzeklis pret robotu darbību. Cilvēktesta mehānismi var atturēt no dalības sabiedriskā apspriešanā, tādēļ ir jāatrod līdzsvars starp aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu un piekļuves vienkāršību.

Apspriežot Vasaras laika direktīvu, sākotnēji tika izmantots Google cilvēktests, bet vēlāk tas tika aizstāts ar EULogin noklusējuma cilvēktestu, pamatojoties uz bažām par datu aizsardzību personas datu izmantošanas kontekstā.

Eiropas Komisija strādā pie cilvēktesta EUCaptcha izveides, lai novērstu bažas par datu aizsardzību un vienlaikus nodrošinātu atbilstību Pieejamības direktīvai (Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādnēm — WCAG noteikumiem).

Komisijas kopīga atbilde par 88. un 89. punktu

Komisija ir ievērojusi pārredzamību visā savā saziņas procesā un informē, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāts bija viens no vairākiem faktoriem, ar kuriem tika pamatots tās iesniegtais priekšlikums.

Saistībā ar sabiedrisko apspriešanu par vasaras laiku Komisija ir atklāti iepazīstinājusi ar atbildēm un to sadalījumu pa respondentu kategorijām un dalībvalstīm.

Skatīt Komisijas atbildi par 45. un 70. punktu.

92

Pārredzamības reģistrā ir sniegta informācija par to, kādas intereses tiek īstenotas, kas to dara un ar kāda līmeņa resursiem. Šādā veidā minētais rīks ļauj īstenot sabiedrības kontroli, dodot iedzīvotājiem iespēju izsekot interešu pārstāvju darbībām un potenciālajai ietekmei.

Reģistrētās organizācijas tiek automātiski informētas par apspriešanām un ceļvežiem to norādītajās jomās.

98

Attiecībā uz PC-3 “Kopējās lauksaimniecības politikas modernizēšana un vienkāršošana” faktu izklāsta ziņojums tika publicēts nākamajā dienā pēc sabiedriskās apspriešanas slēgšanas, turklāt 2017. gada jūlijā Komisija publicēja plašu kopsavilkumu par sabiedriskajā apspriešanā saņemtajām atbildēm, kā arī organizēja plašu publisku konferenci.

102

Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir noteikts, ka pieņemto ziņojumu pievieno iniciatīvai, rīkojot dienestu konsultācijas līdz tā pieņemšanai, un publicē kopā ar iniciatīvu.

103

Kopš 2017. gada nav noteikta obligāta prasība tulkot kopsavilkuma ziņojumu. Kopsavilkuma ziņojuma publicēšana visās apspriešanas valodās ir tikai labas prakses jautājums, ja minētā apspriešana attiecas uz iniciatīvu, kas paredzēta Komisijas Darba programmas I pielikumā.

105

Kopsavilkuma ziņojumus sagatavo tad, kad visas apspriešanas darbības ir pabeigtas. Tādēļ šajos ziņojumos var tikai vēl papildus paskaidrot, ka sabiedriskā apspriešana nav reprezentatīva.

109

Komisija ir apņēmusies panākt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz respondentiem, kas piedalās sabiedriskās apspriešanās, un atgriezeniskās saites mehānismiem. Viņu atsauksmes tiek publicētas attiecīgajās tīmekļa vietnēs. Ieteicams iesniegt faktu izklāsta ziņojumu. Kopsavilkuma ziņojumā, kas pievienots ietekmes novērtējuma ziņojumam vai novērtējuma dienestu darba dokumentam, tiek sniegta rūpīga analīze par visām politikas veidošanas procesā veiktajām apspriešanas darbībām. Tomēr individuālu atsauksmju sniegšana sabiedriskās apspriešanas respondentiem radītu ievērojamu slogu Komisijas pašreizējiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem.

110

Neformālajā ES-27 valstu vadītāju sanāksmē, kas notika Sibiu, Komisija iesniedza piecus Komisijas ieteikumus attiecībā uz ES paziņojumu par kalpošanu iedzīvotājiem un demokrātijai, jo īpaši par “ES dalībvalstu, visu līmeņu valdību un ES iestāžu kopīgo atbildību”, kad tās sniedz informāciju par Eiropu, kā arī uzsvēra nepieciešamību pastiprināt sadarbību ar iedzīvotājiem ES politikas un problēmu kontekstā.

Tā vietā, lai nodalītu saziņu par atsevišķām politikas jomām un programmām, vienota pieeja ļauj cilvēkiem skaidrāk saskatīt katras politikas aktualitāti. Tāds ir Komisijas korporatīvās saziņas stratēģijas mērķis — informēt iedzīvotājus par ES vērtībām un rīcību, izaicinājumiem un iespējām, kā arī par to, kādā veidā viņi var kopīgi iesaistīties šo jautājumu risināšanā.

Secinājumi un ieteikumi

111

Sabiedriskās apspriešanas ir līdzeklis, ar ko atbalstīt konkrētas iniciatīvas (vai tie būtu tiesību akti, vai izvērtējumi), nevis atsevišķu Komisijas dienestu plašākus mērķus. Sabiedriskās apspriešanas sekmē pārredzamības un pārskatatbildības mērķu sasniegšanu un papildina plašāku Komisijas sadarbību ar ieinteresētajām personām.

Sabiedrisko apspriešanu rezultāti tiek ņemti vērā lēmumu pieņemšanā un tiek pilnībā raksturoti kopsavilkuma ziņojumā. Šajā dokumentā ir sniegts pārskats par apspriešanas darbību rezultātiem. Turklāt sabiedrisko apspriešanu rezultāti tiek izmantoti visā izvērtējumu un ietekmes novērtējuma ziņojumu sagatavošanas procesā.

1. ieteikums. Komisijas nostādnes

Pirmā aizzīme: Komisija pieņem šo ieteikumu.

Sabiedriskās apspriešanas ir tikai viens no līdzekļiem, kurus Komisija izmanto, lai atbalstītu konkrētu politikas iniciatīvu (vai tie būtu tiesību akti, vai novērtējumi) sagatavošanu, un tās per se nav atsevišķa darbība, kas ir jāizvērtē un par kuru ir jāziņo. Tās vienmēr ir jāvērtē saistībā ar konkrētajiem priekšlikumiem, uz kuriem tās attiecas. Sabiedriskās apspriešanas sekmē pārredzamības un pārskatatbildības mērķu sasniegšanu un palīdz politikas veidošanā. Sabiedriskās apspriešanas papildina plašāku Komisijas mijiedarbību ar ieinteresētajām personām.

Otrā aizzīme: Komisija pieņem šo ieteikumu.

Labāka regulējuma pamatnostādnēs ir paredzēts apspriešanas procesa iekšējs kvalitātes novērtējums.

113

Labāka regulējuma pamatnostādnes ir jāpiemēro elastīgi un samērīgi, atbilstīgi katras atsevišķās iniciatīvas apstākļiem. Ir gadījumi, kad noteiktas procesuālās darbības vai procesus ir nepieciešams saīsināt un vienkāršot. Mērķi, kurus Komisija noteikusi tās organizētajām sabiedriskajām apspriešanām, atbilst šā instrumenta paredzētajam mērķim. 2018. gada jūlijā Komisija uzlaboja portālu “Izsakiet viedokli!”, izstrādājot laika grafiku, kurā informē ieinteresētās personas par dažādām iespējām piedalīties politikas veidošanā un likumdošanas procesā. Informācija tiek sniegta jau no paša attiecīgo iniciatīvu sagatavošanas sākuma, parādot portālā saīsinātus nosaukumus un kopsavilkumus visās ES valodās.

2. ieteikums. Apspriešanas stratēģija

Pirmā aizzīme: Komisija pieņem šo ieteikumu.

Informēšanas un iesaistes pasākumus izvēlas un arī īsteno saskaņā ar proporcionalitātes principu, ņemot vērā finanšu līdzekļu un cilvēkresursu pieejamību. Komisija jau gatavo apspriešanas stratēģijas, kurās ir iezīmēti apspriešanas pasākumi, kas tiks veikti, un ir pilnībā apņēmusies vēl vairāk pastiprināt sadarbību ar vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm. Turklāt Komisija savā ieteikumā valstu un valdību vadītājiem, kas tika iesniegts neformālajā augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika Sibiu, aicināja pastiprināt iedzīvotāju iesaisti un sadarbību ar iedzīvotājiem ES politikas jautājumu kontekstā.

Otrā aizzīme: Komisija pieņem šo ieteikumu.

Ceļvežos un sākotnējos ietekmes novērtējumos Komisija jau norāda katras sabiedriskās apspriešanas konkrēto mērķi, paredzēto izmantojumu un to, kurās ES oficiālajās valodās tiks tulkotas anketas.

114

Komisija arī turpmāk koncentrēs pieejamos informatīvos un iesaistes pasākumus portālā “Izsakiet viedokli!”, jo tas ir labākais veids, kā palielināt izpratni par iedzīvotāju iespējām likt uzklausīt savu viedokli politikas veidošanas procesā. Ar konkrētām iniciatīvām saistītos informatīvos un iesaistes pasākumos tomēr būtu jāatrod pareizs līdzsvars starp iesaistītajiem resursiem un reālajām iespējām piesaistīt iedzīvotāju uzmanību. Komisija jau ir apņēmusies daudz aktīvāk sadarboties ar ieinteresētajām personām un paplašināt saziņu, jo īpaši ar valsts iestādēm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām (kā tika norādīts Paziņojumā par subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, kas tika publicēts 2018. gada oktobrī).

Nav pierādīta cēloņsakarība, kas pamatotu Eiropas Revīzijas palātas apgalvojumu, ka gadījumos, kad tika saņemts vismazākais atbilžu skaits, netika izmantoti vairāki saziņas kanāli.

3. ieteikums. Informētība

Pirmā aizzīme: Komisija pieņem šo ieteikumu.

Komisija ir apņēmusies paplašināt informatīvos un iesaistes pasākumus, jo īpaši tā ir gatava aktīvāk sadarboties ar valsts iestādēm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām (kā tika norādīts Paziņojumā par subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, kas tika publicēts 2018. gada oktobrī). Tomēr šie centieni prasa lielus resursus un var izraisīt ieinteresēto personu pagurumu apspriešanas kontekstā. Informēšanas un iesaistes pasākumi vienmēr būs jāpieskaņo iniciatīvas nozīmībai un vajadzīgajiem resursiem.

Otrā aizzīme: Komisija pieņem šo ieteikumu.

Komisijas pārstāvniecības dalībvalstīs nodrošina iedzīvotāju un ieinteresēto personu informēšanas un saziņas pakalpojumus, pārvaldot informācijas tīklus un izskaidrojot ES politiku vietējā kontekstā. Tomēr informēšanas un iesaistes pasākumi vienmēr būs jāpieskaņo iniciatīvas nozīmībai un vajadzīgajiem resursiem.

Turklāt Komisija jau uztur ciešas attiecības ar abām minētajām konsultatīvajām komitejām starpiestāžu struktūras kontekstā.

115

Sabiedriskās apspriešanas, kas saistītas ar Komisijas darba programmās ietvertajām prioritārajām iniciatīvām (I pielikums), ir jātulko visās ES oficiālajās valodās. Visām citām sabiedriskajām apspriešanām ir jābūt pieejamām angļu, franču un vācu valodā. Attiecībā uz sabiedriskajām apspriešanām, kas izraisa plašu sabiedrības interesi, ir jānodrošina papildu tulkojumi. Tos pašus kritērijus, kurus izmanto, lai klasificētu iniciatīvas kā būtiskas saskaņā ar Labāka regulējuma pamatnostādņu 6. instrumentu, varētu izmantot arī nolūkā novērtēt, vai iniciatīva izraisa plašu sabiedrības interesi. Šie kritēriji ir plānotā tiesību akta raksturs, politikas saturs un paredzamā ietekme, kā arī iniciatīvas un tās priekšmeta politiskā nozīmība. Tomēr Komisija uzskata, ka šajā novērtējumā vienmēr ir vajadzīga zināma elastība. Komisija rīkojas pārredzami, nosakot, kāds valodu režīms ir jāizmanto sabiedriskajā apspriešanā.

Komisija uzskata, ka nav pierādījumu par stingru korelāciju starp pieejamību vairākās valodās un saņemto atbilžu skaitu.

4. ieteikums. Valodu režīms un anketas

Pirmā aizzīme: Komisija pieņem šo ieteikumu.

Sabiedriskās apspriešanas, kas saistītas ar Komisijas darba programmās ietvertajām prioritārajām iniciatīvām (I pielikums), ir jātulko visās ES oficiālajās valodās. Visām citām sabiedriskajām apspriešanām ir jābūt pieejamām angļu, franču un vācu valodā. Attiecībā uz sabiedriskajām apspriešanām, kas izraisa plašu sabiedrības interesi, ir jānodrošina papildu tulkojumi. Tos pašus kritērijus, kurus izmanto, lai klasificētu iniciatīvas kā būtiskas saskaņā ar Labāka regulējuma pamatnostādņu 6. instrumentu, varētu izmantot arī nolūkā novērtēt, vai iniciatīva izraisa plašu sabiedrības interesi. Šie kritēriji ir plānotā tiesību akta raksturs, politikas saturs un paredzamā ietekme, kā arī iniciatīvas un tās priekšmeta politiskā nozīmība. Tomēr Komisija uzskata, ka šajā novērtējumā vienmēr ir vajadzīga zināma elastība. Komisija rīkojas pārredzami, nosakot, kāds valodu režīms ir jāizmanto sabiedriskajā apspriešanā.

Otrā aizzīme: Komisija pieņem šo ieteikumu daļēji.

Komisija jau tulko visās ES valodās nozīmīgu iniciatīvu sabiedriskās apspriešanas anketas un apspriešanas tīmekļa lapas. Tomēr visu prioritāro iniciatīvu un sabiedriski nozīmīgo iniciatīvu apspriešanas pamatdokumentu tulkošana visās oficiālajās valodās radītu ievērojamu slogu Komisijas resursiem, neatbilstu ekonomijas principam un vēl vairāk aizkavētu politikas veidošanas procesu. Ja tas ir samērīgi vai būtiski, Komisija var apsvērt citu pavaddokumentu tulkošanas iespēju.

Trešā aizzīme: Komisija pieņem šo ieteikumu.

Komisija jau iesaka kā labāko praksi iekļaut specializētus jautājumus konkrētām ieinteresētajām personām.

117

Komisija atzīst, ka ar informāciju un tehnoloģijām saistītas pārbaudes ir svarīgas, rīkojot apspriešanu tīmeklī, un nepārtraukti uzlabo noteikumus, lai mazinātu ar tehnoloģijām saistītos riskus. Pastāvīgi uzlabotie ievainojamības pārvaldības pasākumi un drošības uzraudzība saistībā ar Komisijas klātbūtni tīmeklī, kā arī ieviestie noteikumi par sabiedrisko apspriešanu, izmantojot platformu “Izsakiet viedokli!”, ir solis šajā virzienā.

Komisija ir apņēmusies aizsargāt personas datus, jo šī aizsardzība ir pamata cilvēktiesības.

5. ieteikums. Datu apstrāde un drošība

Komisija apzinās, cik svarīgi ir aizsargāt sabiedriskās apspriešanas procesu pret manipulācijām ar rezultātiem, un piemēro šajā jomā augstus datu apstrādes un drošības standartus.

Pirmā aizzīme: Komisija pieņem šo ieteikumu.

Komisija sistemātiski pārbaudīs sabiedriskajās apspriešanās sniegtās atbildes, lai ziņotu par neparastām situācijām un rīcību (kiberuzbrukumu konstatēšana, IP adrešu dublēšanās, kampaņu atklāšana), izmantojot tīmekļa drošības pasākumus un veicot analīzi saistībā ar apspriešanu. Par neparastām situācijām un rīcību tiks sniegta informācija faktu izklāsta ziņojumā, kas saistīts ar apspriešanu. Komisija ir ieviesusi sistēmu, kas nodrošina augstus datu apstrādes un drošības standartus.

Kopš 2018. gada 24. jūlija respondentiem, kuri piedalās sabiedriskajās apspriešanās, kas tiek publicētas portālā “Izsakiet viedokli!”, ir jāizmanto autentifikācijas mehānisms (EULogin).

Komisijas autentifikācijas mehānisms, kā arī cilvēktests (Captcha), ir svarīgi pasākumi, lai aizsargātu apspriešanas pret manipulācijām. Tomēr tehnoloģiskais progress rada iespējas apiet šos pasākumus.

Komisija uzsver, ka ir svarīgi ir saglabāt līdzsvaru starp augstiem drošības standartiem un iespēju viegli piedalīties apspriešanā.

Otrā aizzīme: Komisija pieņem šo ieteikumu.

Eiropas Komisija veic analītisko darbu saistībā ar apspriešanām, kuras notiek, izmantojot portālu “Izsakiet viedokli!”, un tas cita starpā aptver kampaņu atklāšanu, grupēšanu pēc valstspiederības, identificēšanu pēc kategorijas un tematikas, ņemot vērā šim nolūkam pieejamās un izmantojamās tehniskās informācijas ierobežojumus, saskaņā ar personas datu aizsardzības un drošības sistēmām. Šie pasākumi tiek pastāvīgi atjaunināti, lai izmantotu tehnoloģiskos sasniegumus un sagatavotu anketas atbilstoši izvirzītajam mērķim.

118

Komisija uzsver, ka saskaņā ar Labāka regulējuma pamatnostādnēm nav noteikta obligāta prasība sagatavot faktu izklāsta kopsavilkuma ziņojumu.

6. ieteikums. Atgriezeniskā saite respondentiem

Komisija pieņem šo ieteikumu.

Komisija jau iesaka publicēt faktu izklāsta informāciju (faktu izklāsta kopsavilkuma ziņojumus, apspriešanā saņemtās atbildes) par ieinteresēto personu sniegto ieguldījumu, lai nodrošinātu pārredzamību. Tiek publicēti arī kopsavilkuma ziņojumi, kuros tiek apkopoti visi apspriešanas darbību rezultāti saistībā ar konkrēto iniciatīvu.

Turklāt Komisija izvērtē tehniskos risinājumus, lai uzlabotu sabiedriskās apspriešanas rezultātu pārredzamību portāla “Izsakiet viedokli!” turpmākās attīstības kontekstā. Šīs atsauksmes dalībniekiem tiks darītas pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Lazaros S. Lazarou un kura revidē Savienības finansēšanu un pārvaldību. Revīziju vadīja ERP locekle Annemie Turtelboom, viņai palīdzēja biroja vadītājs Dennis Wernerus un biroja asistentes Diane Tinnemans un Carmen Schnell, atbildīgā vadītāja Margit Spindelegger, darbuzdevuma vadītājs Rogelio Abarquero Grossi, galvenais revidents Michael Spang, kā arī revidenti Bernadett Soos-Petek, Attia Horvay-Kovacs, Anzela Poliulianaite un Vesna Ogriz, praktikants Borja Cruselles De Muller. Lingvistisko atbalstu sniedza Mark Smith. IT atbalstu nodrošināja Emanuele Fossati un Zsolt Varga. Statistikas atbalstu sniedza Paul Haschka un Bogomil Kovachev. Kvalitātes atbalstu nodrošināja Elisa Gómez, Horst Fischer, Jesús Nieto Muñoz un Ivo Koppelmaa. Sekretariāta atbalstu sniedza Valérie Tempez-Erasmi un Manuela Magliocca.

No kreisās uz labo: Jesús Nieto Muñoz, Zsolt Varga, Rogelio Abarquero Grossi, Carmen Schnell, Annemie Turtelboom, Manuela Magliocca, Margit Spindelegger, Dennis Wernerus, Anzela Poliulianaite

Beigu piezīmes

¹ Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera runa par stāvokli Savienībā 2018. gadā, 6. lpp., 2018. gada 12. septembris.

² Līguma par Eiropas Savienību 11. pants par līdzdalības demokrātiju: “Eiropas Komisija veic plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību un pārredzamību” (3. punkts).

³ COM(2001) 428 galīgā redakcija.

⁴ COM(2002) 704 final.

⁵ COM(2001) 726 galīgā redakcija un COM(2002) 278 galīgā redakcija.

⁶ SWD(2017) 350 final: Better Regulation Guidelines [Labāka regulējuma pamatnostādnes], 69. lpp. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/better-regulation-guidelines.pdf.

⁷ Labāka regulējuma pamatnostādnes, 4. lpp.

⁸ SWD(2015) 111 final.

⁹ Labāka regulējuma pamatnostādnes, SWD(2017) 350 final: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/better-regulation-guidelines.pdf.

¹⁰ Labāka regulējuma programmas noslēgšana: labāki risinājumi – labāki rezultāti”. SWD(2017) 675 final.

¹¹ Tīmekļa vietne “Iesaistieties tiesību aktu izstrādē”: https://ec.europa.eu/info/law/contribute-law-making_lv.

¹² https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say_lv.

¹³ ESAO (2018), OECD Regulatory Policy Outlook 2018 [2018. gada ESAO regulatīvās politikas novērtējums], OECD Publishing, Parīze, 48. lpp.

¹⁴ ESAO (2018), OECD Regulatory Policy Outlook 2018 [2018. gada ESAO regulatīvās politikas novērtējums], OECD Publishing, Parīze, 55. lpp.

¹⁵ Dialogi ar iedzīvotājiem ir sabiedriskās diskusijas ar Eiropas komisāriem un citiem ES likumdevējiem, piemēram, Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī valsts, reģionālajiem un vietējiem politiķiem. https://ec.europa.eu/info/events/citizens-dialogues_en.

¹⁶ Sk. Citizens’ Participation Using Sortition [Iedzīvotāju līdzdalība ar izlozes starpniecību], Bertelsmann Stiftung, 2018. gada oktobris.

¹⁷ ESAO (2018), OECD Regulatory Policy Outlook 2018 [2018. gada ESAO regulatīvās politikas novērtējums], OECD Publishing, Parīze, 55. lpp.

¹⁸ Labāka regulējuma pamatnostādnes, 2017. gads, 69. lpp. (2015. gads, 64. lpp.).

¹⁹ Labāka regulējuma pamatnostādnes, 2017. gads, 79. lpp. (2015. gads, 76. lpp.).

²⁰ https://ec.europa.eu/eusurvey/.

²¹ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 395. lpp. (2015. gads, 317. lpp.): konferences, atklātas uzklausīšanas un pasākumi; Eirobarometra aptaujas; ekspertu grupas; fokusa grupas; intervijas; sabiedriskās apspriešanas; uz MVU vērstas apspriešanas; MVU speciālistu grupas; darbsemināri; sanāksmes un semināri.

²² Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 396. lpp. (2015. gads, 319. lpp.) Atklātas sabiedriskās apspriešanas tiešsaistē stiprās puses: uzrunā lielu plaša ranga ieinteresēto personu skaitu).

²³ COM(2019) 178, 15. lpp.

²⁴ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 424. lpp. (2015. gads, 319. lpp.).

²⁵ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 423. lpp. (2015. gads, 319. lpp.).

²⁶ Labāka regulējuma pamatnostādnes, 2017. gads, 71. lpp. (2015. gads, 66. lpp.).

²⁷ Labāka regulējuma pamatnostādnes, 2017. gads, 73. lpp. (2015. gads, 69. lpp.).

²⁸ COM(2019) 178, 5. lpp.

²⁹ https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/Strategy.aspx.

³⁰ Vērtētās sabiedriskās apspriešanas ir norādītas kā PC (sk. norādes no PC-1 līdz PC-26).

³¹ Komisijas Komunikācijas ĢD, Informātikas ĢD, Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD; Eiropas Parlaments; Eiropas Reģionu komiteja; Eiropas Ombuds; kā arī Regulējuma kontroles padome (Komisijā).

³² Igaunija un Vācija.

³³ Atlasītus saņemtos iedzīvotāju viedokļus un paustos uzskatus izcēlumos esam tulkojuši mūsu ziņojuma valodā. Visu atlasīto komentāru oriģinālās versijas ir pieejamas IV pielikumā.

³⁴ http://www.oecd.org/gov/46560128.pdf.

³⁵ https://www.oecd.org/governance/regulatory-policy/49990817.pdf.

³⁶ LESD 287. panta 3. punkts: “Pārējās Savienības iestādes, jebkuras struktūras, kas Savienības vārdā pārvalda ieņēmumus un izdevumus, jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, kas saņem budžeta līdzekļus (..), Revīzijas palātai pēc tās lūguma iesniedz visus dokumentus vai informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus.”

³⁷ Labāka regulējuma pamatnostādnes, 2017. gads, 70. lpp. (2015. gads, 65. lpp.).

³⁸ Labāka regulējuma pamatnostādnes, 2017. gads, 70. un 71. lpp. (2015. gads, 65. un 66. lpp.).

³⁹ Labāka regulējuma pamatnostādnes, 2017. gads, 88. lpp. (2015. gads, 85. lpp.).

⁴⁰ Labāka regulējuma pamatnostādnes, 2017. gads, 91. lpp. (2015. gads, 91. lpp.) un 2017. gada rīkkopa, 38. lpp.

⁴¹ Labāka regulējuma pamatnostādnes, 2017. gads, 91. lpp. (2015. gads, 91. lpp.).

⁴² Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 37. lpp.

⁴³ Labāka regulējuma pamatnostādnes, 2017. gads, 7. un 67. lpp.

⁴⁴ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 37., 38. un 438. lpp. (2015. gads, 264., 280. un 305. lpp.).

⁴⁵ 2017. gadā ceļvežus un sākotnējos ietekmes novērtējumus vispirms publicēja portālā “Izsakiet viedokli”.

⁴⁶ Tika rīkota arī plaša kampaņa, kuras laikā saņēma 260 000 atbilžu.

⁴⁷ COM(2019) 178, 12. lpp.

⁴⁸ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 380. lpp. (2015. gads, 303. lpp.).

⁴⁹ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 379. lpp. (2015. gads, 61. un 301. lpp.).

⁵⁰ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 385. lpp. (2015. gads, 313. lpp.).

⁵¹ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 391. lpp. (2015. gads, 7. lpp.).

⁵² Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 391. un 394. lpp. (2015. gads, 59. un 280. lpp.).

⁵³ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 7. un 376. lpp. (2015. gads, 7. lpp.).

⁵⁴ Informācijas centrs katrā ES valstī: https://europa.eu/european-union/contact/meet-us_lv.

⁵⁵ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 399. un 400. lpp.

⁵⁶ COM(2017) 651 final.

⁵⁷ COM(2019) 178, 16. lpp.

⁵⁸ Labāka regulējuma rīkkopa, 2015. gads, 314. lpp.

⁵⁹ Language coverage of public consultations launched by the Commission [Valodu nodrošinājums Komisijas rīkotajās sabiedriskajās apspriešanās], 2017. gada 28. aprīlis.

⁶⁰ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 397. lpp.

⁶¹ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 397. un 398. lpp.

⁶² Viena I pielikumā minētā un divas pamattekstā minētās.

⁶³ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 402. lpp.

⁶⁴ Komisāre V. Bulca 2018. gada 31. augustā sacīja: “Miljoniem eiropiešu izmantoja mūsu sabiedrisko apspriešanu, lai viņu balsis tiktu sadzirdētas. Paustā vēsts ir ļoti skaidra: 84 % no viņiem vēlas, lai turpmāk rādītāju grozīšana nenotiktu. Tagad mēs sagatavosim tiesību akta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei, kas kopā pieņems lēmumu šajā jautājumā.” (http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-5302_lv.htm).

⁶⁵ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 400. lpp. (2015. gads, 315. un 318. lpp.).

⁶⁶ Komisijas rīkkopa, 2017. gads, 411. lpp. (2015. gads, 321. lpp.).

⁶⁷ TOR (sīpola maršrutēšana) pārlūks ir tīmekļa pārlūks, kas paredzēts anonīmai tīmekļa pārlūkošanai un aizsardzībai pret datplūsmas analīzi.

⁶⁸ SWD(2018) 406 final, 3. lpp.

⁶⁹ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 424. lpp. (2015. gads, 319. lpp.).

⁷⁰ Labāka regulējuma rīkkopa, 2017. gads, 423. lpp. (2015. gads, 319. lpp.).

⁷¹ http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-5302_lv.htm.

⁷² Komisijas rīkkopa, 417. un 419. lpp. (2015. gads, 333. lpp.).

⁷³ Komisijas rīkkopa, 412. lpp. (2015. gads, 314. lpp.).

⁷⁴ Komisijas rīkkopa, 424. lpp. (2015. gads, 314. lpp.).

⁷⁵ Komisijas pamatnostādnes, 2017. gads, 84. lpp. (2015. gads, 81. lpp.).

⁷⁶ Komisijas pamatnostādnes, 2017. gads, 87. lpp. (2015. gads, 84. lpp.).

⁷⁷ Komisijas pamatnostādnes, 2015. gads, 84. lpp.

⁷⁸ SWD(2018) 406 final, Metodiskie apsvērumi, 2. lpp.: “Pretēji aptaujām, sabiedriskā apspriešana nav statistiski reprezentatīva. Turklāt respondentu pašatlases dēļ arī sabiedriskā apspriešana tīmeklī var būt neobjektīva attiecībā pret to personu viedokļiem, kuras ir izvēlējušās piedalīties apspriešanā, salīdzinājumā ar tām, kuras nav izvēlējušās atbildēt. Interpretējot rezultātus, to nedrīkst aizmirst.”

⁷⁹ Komisijas rīkkopa, 2017. gads, 436. lpp. (2015. gads, 239. un 242. lpp.).

⁸⁰ https://ec.europa.eu/info/consultations/2018-summertime-arrangements_lv.

⁸¹ Turpmākas pārbaudes un datu tīrīšanu veica neatkarīgs darbuzņēmējs, kā uzsvērts galīgā ziņojuma A-A.2. pielikumā (https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/64e670c5-fcf9-11e8-a96d-01aa75ed71a1).

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	10.4.2018.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	6.6.2019.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	16.7.2019.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	29.8.2019.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

PDF	ISBN 978-92-847-3426-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/329434	QJ-AB-19-012-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-3410-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/800072	QJ-AB-19-012-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2019

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.