Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD): vērtīgs atbalsts, bet tā ieguldījums nabadzības mazināšanā vēl nav noteikts

Kopsavilkums

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD) ir bijušās Eiropas programmas vistrūcīgākajām personām (MDP) turpinājuma programma. Tas nodrošina 3,8 miljardus EUR ES finansējuma 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un valsts līmenī to īsteno ar darbības programmu starpniecību.

Salīdzinot ar MDP programmu, FEAD ir ieviesis divas nozīmīgas pārmaiņas cīņā pret nabadzību. Pirmkārt, līdztekus pārtikas atbalstam tas piedāvā gan materiālo palīdzību, gan sociālās iekļaušanas pasākumus. Otrkārt, Fonda pārvaldība Eiropas Komisijā tika pārcelta no Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta uz Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātu. Lielākā daļa dalībvalstu iestāžu arī īstenoja šīs organizatoriskās pārmaiņas sociālās politikas virzienā.

Tomēr, neraugoties uz šīm pārmaiņām, mēs konstatējām, ka būtībā FEAD joprojām ir pārtikas atbalsta programma, jo 83 % no Fonda ir veltīti pārtikas atbalstam. To darīja iespējamu FEAD pamatregula, kas dalībvalstīm ļauj finansēt pārtikas atbalstu ļoti līdzīgi kā iepriekšējā MDP programmā. Tikai četras dalībvalstis izvēlējās koncentrēt savas programmas uz īpašiem sociālās iekļaušanas pasākumiem, kuri veido 2,5 % no Fonda.

“Vistrūcīgākās personas” ir vispārīgs termins, tāpēc dalībvalstu ziņā ir definēt, kuras personas ir visvairāk pakļautas nabadzībai un kurām ar valsts darbības programmu starpniecību atbalsts jānovirza. Puse no dalībvalstīm, kuras mēs novērtējām, nevērš atbalstu uz kādu konkrētu neaizsargāto grupu vai nabadzības situāciju. Tomēr, ja grib, lai līdztekus citām atbalsta shēmām FEAD sniegtu ES pievienoto vērtību, tam jābūt vērstam uz personām, kurām atbalsts visvairāk vajadzīgs, vai uz galējām nabadzības izpausmēm.

Dalībvalstīm bija jāpieņem dažādi sociālās iekļaušanas pasākumi, kas papildina materiālo atbalstu, un mēs konstatējām daudzus šādus pasākumus no informatīvo brošūru izplatīšanas līdz pielāgotam individuālam atbalstam. Tikai dažas dalībvalstis uzrauga ar šiem pasākumiem sasniegtos rezultātus. Līdz ar to nebija iespējams noteikt to ieguldījumu nabadzības smagāko formu atvieglošanā.

Tās četras dalībvalstis, kuras koncentrēja savas programmas uz īpašiem sociālās iekļaušanas pasākumiem, nevis pārtiku vai materiālo palīdzību, veica izvērstāku uzraudzību, jo FEAD pamatregula prasīja lielāku mērķtiecību. Tomēr nav pietiekamu pierādījumu, ka šie pasākumi papildināja līdzīgus pasākumus, kurus atbalsta Eiropas Sociālais fonds (ESF).

Attiecībā uz nākamo plānošanas periodu pēc 2020. gada Komisija ir piedāvājusi integrēt FEAD jaunajā ESF +, kam ir konkrēti mērķi cīņai pret materiālo nenodrošinātību.

Kopumā mēs uzskatām FEAD par svarīgu instrumentu, kurš ir nodrošinājis pārtikas un materiālā atbalsta sniegšanu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, un kurš papildina dalībvalstu un privātā sektora, bet ne obligāti citas ES iniciatīvas. FEAD labprāt izmanto arī tie, kas strādā ar vistrūcīgākajām personām. Tomēr tā ieguldījums nabadzības atvieglošanā nav noteikts. Mēs sniedzam ieteikumus, kuros ir ņemti vērā Komisijas priekšlikumi 2021.–2027. gada plānošanas periodam un kuri vērsti uz:

1. atbalsta mērķtiecīgāku virzīšanu,
2. sociālās iekļaušanas pasākumu nodrošināšanu pamata materiālās palīdzības saņēmējiem,
3. FEAD galasaņēmēju sociālās iekļaušanas novērtējuma uzlabošanu.

Ievads

Neraugoties uz vispārējo labklājības līmeni Eiropas Savienībā (ES), nabadzības līmenis ES joprojām ir augsts. Stratēģija “Eiropa 2020” ir ES izaugsmes un nodarbinātības programma pašreizējai desmitgadei. Nabadzības mazināšana ir svarīga stratēģijas “Eiropa 2020” politikas sastāvdaļa: tajā izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam “novērst nabadzības vai sociālās atstumtības risku vismaz 20 miljoniem cilvēku” salīdzinājumā ar 2008. gadu. 2017. gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam joprojām bija pakļauti 113 miljoni cilvēku, kas ir 22,5 % no ES iedzīvotāju skaita¹. 2008. gadā, kad ES noteica savu pamatmērķi, riskam bija pakļauti 116 miljoni cilvēku. Lielākam riskam ir pakļautas konkrētas grupas, piemēram, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki.

Kopš 20. gadsimta 80. gadiem ES ir izveidojusi shēmas, kuru mērķis ir atbalstīt vistrūcīgākos iedzīvotājus. Sākumā tā bija Eiropas programma vistrūcīgākajām personām (MDP), un kopš 2014. gada darbojas Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD), par kuru ir sagatavots šis revīzijas ziņojums.

MDP – iepriekšējā programma

Padome 1987. gadā izveidoja MDP, atbrīvojot lauksaimniecības produktu publiskās intervences krājumus dalībvalstīm, kuras vēlējās tos izmantot kā pārtikas atbalstu tajās dzīvojošajām vistrūcīgākajām personām. Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (AGRI ĢD) pārvaldītā MDP programma kļuva par svarīgu atbalsta avotu organizācijām, kuras nodrošināja pārtiku trūcīgām personām. 2010. gadā Eiropas Savienībā shēmu izmantoja vairāk nekā 18 miljoni cilvēku. Tomēr shēma kļuva par juridisku strīdu objektu starp dalībvalstīm.

MDP bija pakāpeniski kļuvusi par finansiālā atbalsta shēmu pārtikas pirkšanai un piegādei vistrūcīgākajām personām. Vācija 2008. gadā apstrīdēja Komisiju, apgalvojot, ka MDP vairs neizrietēja no kopējās lauksaimniecības politikas, bet risināja sociālās politikas jautājumus, kas ir dalībvalstu kompetencē. Zviedrija atbalstīja Vācijas nostāju šajā prasījumā, bet Francija, Itālija, Spānija un Polija atbalstīja Komisiju. Pēc politiskām sarunām Padomē dalībvalstis panāca kompromisu, izveidojot jaunu fondu – FEAD – ārpus kopējās lauksaimniecības politikas, un tas turpmākajā plānošanas periodā aizstāja MDP. MDP programma turpinājās pārejas periodā, kas beidzās 2013. gada 31. decembrī (lai ļautu dalībvalstu labdarības organizācijām pielāgotos jaunajai situācijai).

Mēs revidējām MDP 2008. gadā². Cita starpā mēs ieteicām, ka

• programma jāiekļauj dalībvalstu sociālās politikas sistēmā;
• jāizstrādā konkrēti, izmērāmi, sasniedzami un atbilstīgi mērķi ar noteiktiem termiņiem, kā arī jādefinē atbilstīgi izpildes rādītāji, lai uzraudzītu šo programmas mērķu sasniegšanu.

FEAD – jauna pieeja vistrūcīgāko personu atbalstam

2014. gadā FEAD aizstāja MDP shēmu. Tā mērķis bija panākt jaunu pieeju trūcīgajām personām piedāvātajam atbalstam un ieviest mūsu ieteikumus. Tādējādi tas bija paredzēts ne tikai kā pārtikas atbalsta shēma, bet arī piedāvāja materiālo palīdzību kopā ar pielāgotiem sociālās iekļaušanas pasākumiem, lai palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības vai nabadzības riska. Tas ir atspoguļots FEAD mērķos (sk. 1. izcēlumu):

Fonds tika izveidots, lai ne tikai nodrošinātu pārtikas un pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajiem cilvēkiem un novirzītu materiālo atbalstu vislielākās nepieciešamības situācijās, bet lai ļautu viņiem – ja iespējams – izkļūt no nabadzības un virzītu viņus uz citām ES vai valsts atbalsta shēmām, sk. 1. attēlu.

Avots: ERP.

Jaunās pieejas ietvaros FEAD pārvaldību pārņēma Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD). ES finansējumu 3,8 miljardu EUR apmērā papildināja dalībvalstu iemaksas, tādējādi kopējais finansējums 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir 4,5 miljardi EUR.

Divi darbības programmu veidi FEAD īstenošanai

Lai īstenotu FEAD, dalībvalstis varēja izvēlēties vienu no diviem dažādiem darbības programmu veidiem vai izvēlēties abu veidu programmas:

• “I veida” darbības programmas sniedz pārtikas atbalstu un materiālo atbalstu, piemēram, izdala pārtikas pakas; atbalsta organizācijas piedāvā siltās maltītes bezpajumtniekiem, izdala guļammaisus un higiēnas piederumu komplektus; vai atbalsta skolas pusdienu nodrošināšanu nabadzībā dzīvojošiem bērniem vai sniedz atbalstu viņu ģimenēm.
• Turklāt minētajām programmām ir jāpiedāvā papildpasākumi, kuru mērķis ir mazināt vistrūcīgāko personu sociālo atstumtību. Tie var ietvert tādus pasākumus kā konsultēšana par personīgo higiēnu vai ēdiena gatavošanas nodarbības, bet var būt arī informācijas sniegšana par pieejamām valsts sociālā atbalsta shēmām.
• “II veida” darbības programmas nesniedz pārtikas atbalstu vai materiālo atbalstu. Tās paredz pasākumus, kuru mērķis ir skaidri definētu vistrūcīgāko personu grupu sociālā iekļaušana. Šādi pasākumi skaidri jāsasaista ar valsts sociālās iekļaušanas politiku, un tie var būt kā konsultācijas, kuras līdzīgas tām, kas pieejamas I veida DP papildpasākumos, tā sociālās iekļaušanas pasākumi, kuri līdzīgi ESF ietvaros pieejamajiem pasākumiem.

Divdesmit četras dalībvalstis izvēlējās I veida darbības programmas, bet četras – II veida programmas. Neviena dalībvalsts nav izmantojusi iespēju izvēlēties abus veidus (sk. 2. attēlu).

Avots: ERP, sagatavots ar mapchart.net.

ESI fondiem līdzīgas programmas

FEAD īsteno daudzgadu perspektīvā, un pašreizējā daudzgadu finanšu shēma ilgst no 2014. līdz 2020. gadam. Līdzīgi, kā tas ir saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem, piemēram, ESF, dalībvalstu iesniegtās darbības programmas (DP) ir jāapstiprina Komisijai.

Dalībvalstis izraugās vadošo iestādi, kas ir atbildīga par programmas pārvaldību, gan saistībā ar pareizu finanšu pārvaldību, gan ar atbilstību FEAD pamatregulai. Vadošā iestāde pēc tam izraugās vienu vai vairākas partnerorganizācijas – vai nu publiskās struktūras vai bezpeļņas organizācijas, kas piegādā pārtiku un/vai sniedz pamata materiālo palīdzību. Partnerorganizācijas cieši sadarbojas ar FEAD atbalsta saņēmējiem, piemēram, labdarības organizācijām, kas nodrošina sociālo virtuvju darbību vai silto maltīšu izsniegšanu bezpajumtniekiem.

ESF + kā jauns FEAD virziens

Eiropas Komisija 2018. gada 30. maijā publicēja priekšlikumu regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF +). Tam jāveicina pāreja no FEAD atbalstītajiem sociālās iekļaušanas pasākumiem uz aktīvajiem pasākumiem. Attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) Komisija ierosina FEAD pievienot ESF +.

Saskaņā ar šo priekšlikumu būs divi ESF + konkrētie mērķi, kas saistīti ar cīņu pret materiālo nenodrošinātību: i) konkrētais mērķis par to cilvēku, tostarp vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālās integrācijas veicināšanu, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, un ii) konkrētais mērķis par materiālās nenodrošinātības situācijas risināšanu, sniedzot pārtikas un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp īstenojot papildpasākumus. Ir arī ierosināts, ka atšķirībā no pašreizējā FEAD šie papildpasākumi vairs nebūs obligāti.

Revīzijas tvērums un pieeja

Palāta nolēma veikt šo revīziju laikā pirms diskusijām par regulu, kas aizstās pašreizējo FEAD ar ierosināto ESF + regulu un būs spēkā 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Mēs novērtējām, vai FEAD tika izstrādāts kā efektīvs instruments, ar kuru mazināt nabadzību un veicināt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību. Lai atbildētu uz šo vispārējo revīzijas jautājumu, mēs pārbaudījām, vai:

• FEAD koncepcija būtiski atšķīrās no bijušās MDP attiecībā uz nabadzības mazināšanu un vistrūcīgāko personu sociālās iekļaušanas veicināšanu;
• FEAD plānošana dalībvalstīs novirzīja atbalstu, lai to padarītu par efektīvu instrumentu;
• sociālās iekļaušanas pasākumu ieguldījumu, jauno FEAD elementu, varēja izmērīt.

Revīzijas pieeja ietvēra politikas un plānošanas dokumentu analīzi gan Komisijas, gan dalībvalstu līmenī. Attiecībā uz dalībvalstīm mēs izskatījām deviņas FEAD darbības programmas⁴ un apliecinošos dokumentus. Mēs atlasījām dalībvalstis, pamatojoties uz finanšu piešķīrumiem, uz abu veidu (I un II) darbības programmu īstenošanu un uz līdzsvara panākšanu attiecībā uz ģeogrāfisko pārklājumu visā ES (sk. 3. attēlu). Mēs nerevidējām Fonda īstenošanu dalībvalstīs.

Mēs novērtējām Komisijā izveidoto uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, veicot attiecīgo dokumentu pārbaudi, un izmantojām Fonda īstenošanas vidusposma novērtējumu⁵.

Avots: ERP, sagatavots ar mapchart.net.

Mēs nosūtījām aptauju 28 vadošajām iestādēm, kuras atbild par FEAD, un atbildes uz to sniedza 27 iestādes⁶. Aptaujas nolūks bija iegūt informāciju par darbības programmas izvēli; pieeju palīdzības mērķtiecīgā virzīšanā tai iedzīvotāju grupai, uz kuru attiecas darbības programma; partnerorganizāciju skaitu, veidu un atlases procesu un darbības programmai izveidoto uzraudzības kārtību (lai iepazītos ar aptaujas izvērstiem rezultātiem, sk. I pielikumu).

Apsvērumi

FEAD – iecienīts politikas instruments nabadzības novēršanai

Tāpat kā iepriekšējā MDP programma FEAD galvenokārt nodrošina līdzekļus pārtikas atbalstam

No 24 dalībvalstīm, kuras izvēlējās I veida DP, desmit sniedz vienīgi pārtikas atbalstu un viena sniedz materiālo atbalstu. Pārējās dalībvalstis nodrošina gan pārtikas, gan materiālo palīdzību.

Kopumā I veida DP veido 97,5 % no kopējā FEAD budžeta. Pārtikas atbalsts veido tikai 83,5 % no kopējā FEAD budžeta, un 90 % no šā pārtikas atbalsta sadalīja piecās dalībvalstīs: Francijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā un Spānijā (sk. 4. attēlu).

Avots: ERP, pamatojoties uz vidusposma novērtējumu.

Atbalsts, kas izpaužas kā materiālais atbalsts, veido 14 % no kopējā FEAD budžeta. Tas galvenokārt tiek izmantots Grieķijā, Kiprā, Luksemburgā un Austrijā. Šādu materiālo palīdzību galvenokārt sniedz tieši mājsaimniecībām ar apgādībā esošiem bērniem, kas dzīvo nabadzībā, un tajā ir iekļauti tādi priekšmeti kā zīdaiņu apģērbs un personīgās higiēnas preces.

Mūsu aptauja apstiprināja, ka uzsvars aizvien tiek likts uz pārtikas atbalstu. Kad mēs jautājām dalībvalstīm, uz kāda pamata saskaņā ar FEAD regulu tās izveidoja savu budžetu, 13 atbildēja, ka tās budžetus tieši balstīja uz tēriņu apjomu iepriekšējā MDP. Vēl 11 dalībvalstis veidoja savus budžetus, pamatojoties uz (paredzamo) galasaņēmēju skaitu, un 12 balstījās uz apspriešanos ar partnerorganizācijām. Neviena dalībvalsts neatbildēja, ka tā veidoja FEAD budžetu, lai ar to papildinātu ESF programmas, kas ir svarīgākais ES sociālās iekļautības virzītājspēks (sk. 5. attēlu).

Avots: atbildes uz 6. jautājumu ERP aptaujā, kas bija adresēta vadošajām iestādēm.

FEAD ņēma vērā iepriekšējos Palātas ieteikumus attiecībā uz sociālo politiku

Kopš 2014. gada EMPL ĢD ir bijis atbildīgs par FEAD īstenošanu. Atšķirībā no MDP, dalībvalstu vadošās iestādes galvenokārt ir valsts pārvaldes iestādes, kas atbild par sociālās iekļaušanas politiku. Tikai viena FEAD vadošā iestāde bija atbildīga par bijušās MDP programmas īstenošanu, turpretim 17 no 27 vadošajām iestādēm ir iestādes, kuras arī īsteno ESF (sk. 6. attēlu). Pārejā uz sociālās iekļaušanas struktūrām bija ņemts vērā Palātas ieteikums, kas bija formulēts pēc 2008. gada MDP revīzijas.

Avots: atbildes uz 1. jautājumu ERP aptaujā, kas bija adresēta vadošajām iestādēm.

FEAD labprāt izmanto tie, kas strādā ar vistrūcīgākajām personām

Atbildot uz mūsu aptaujas jautājumiem, 11 vadošās iestādes norādīja, ka to darbības programmas turpināja MDP programmas darbības, un 16 vadošās iestādes saskata FEAD kā līdzekli, kas sniedz jaunu pieeju vistrūcīgāko cilvēku atbalstīšanā. Divas trešdaļas atbildēja, ka FEAD programmas mērķis ir sasniegt iedzīvotājus, uz kuriem neattiecas nedz valsts vai reģionālās programmas, nedz arī citi ES fondi (sk. 7. attēlu).

Avots: atbildes uz 3. jautājumu ERP aptaujā, kas bija adresēta vadošajām iestādēm.

Turklāt mūsu apsekojums apstiprināja, ka 23 no 27 vadošajām iestādēm uzskata, ka FEAD bija vai nu ļoti svarīgs, vai svarīgs palīdzības sniegšanā vistrūcīgākajām personām salīdzinājumā ar citām valsts programmām vai privātajām iniciatīvām valstīs. Tikai divas iestādes uzskata, ka FEAD nav svarīgs (sk. 8. attēlu).

Avots: atbildes uz 35. jautājumu ERP aptaujā, kas bija adresēta vadošajām iestādēm.

FEAD relatīvais svarīgums nav zināms

Komisijas rīcībā nav datu, kas liecinātu par FEAD relatīvo svarīgumu kopējā atbalstā vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā. ES līmenī nav valstu starpā salīdzināmu datu par vispārējo atbalstu trūcīgiem cilvēkiem. Lielākā daļa mūsu aptaujāto dalībvalstu nevarēja sniegt informāciju par īpatsvaru, ko FEAD finansējums veido kopējā atbalstā, kurš ietver līdzekļu un materiālu ziedojumus un brīvprātīgā darba ieguldījuma finansiālo ekvivalentu. 1. tabulā ir atspoguļoti dati no sešām dalībvalstīm, kuras varēja sniegt norādi par FEAD relatīvo svarīgumu.

Avots: atbildes uz 36. jautājumu ERP aptaujā, kas bija adresēta vadošajām iestādēm.

Mēs lūdzām Eiropas Pārtikas banku federāciju (FEBA) sniegt norādi par FEAD relatīvo svarīgumu. FEBA locekļi nodrošina pārtiku labdarības iestādēm arī ar FEAD finansējuma starpniecību 12 dalībvalstīs. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, mēs lēšam, ka FEAD finansē trešdaļu pārtikas, ko nodrošina minētās pārtikas bankas. FEBA norādīja, ka FEAD ļauj tām plānot konkrētu pārtikas produktu, piemēram, zīdaiņiem paredzētā piena maisījuma, pārdali. Šādā veidā tās ir mazāk atkarīgas no neregulārās ziedojumu plūsmas (vairāk datu par FEAD atbalstu FEBA, lūdzu, skatiet II pielikumā).

FEAD atbalsta mērķtiecīgā virzīšana ir ļoti svarīga, bet tā ne vienmēr ir noteikta programmas līmenī

FEAD satvars ļauj dalībvalstīm elastīgi definēt “vistrūcīgākās personas”

FEAD pamatregulā ir noteikts, ka dalībvalstis vai partnerorganizācijas var noteikt, kādas personas ir uzskatāms par “vistrūcīgākajām” (sk. 2. izcēlumu).

Mērķtiecīga noteikšana ir būtiski svarīga, ņemot vērā ierobežotos budžeta līdzekļus

Ja FEAD būtu vienīgais līdzekļu avots nabadzības problēmas risināšanai Eiropas Savienībā, resursi būtu ļoti ierobežoti (sk. 3. izcēlumu).

Tomēr netiek gaidīts, ka FEAD viens pats novērsīs nabadzību Eiropas Savienībā. Tam jāpapildina valsts un reģionālā atbalsta shēmas, privātās iniciatīvas un citi ES fondi, piemēram, ESF. Lai panāktu, ka līdztekus citām atbalsta shēmām FEAD sniedz lielāku pievienoto vērtību, tam jābūt vērstam uz personām, kurām atbalsts visvairāk vajadzīgs, vai uz galējām nabadzības izpausmēm.

Vadošajām iestādēm ir jāpaļaujas uz daudziem dalībniekiem, lai sniegtu atbalstu vistrūcīgākajām personām. To nodrošināt var būt grūti, ņemot vērā iesaistīto organizāciju lielo skaitu. Kaut arī plaši partnerorganizāciju tīkli var labāk reaģēt uz vietējām vajadzībām, tie arī padara koordinēšanu sarežģītāku. Mūsu aptaujas dati norāda, ka aptuveni 5700 partnerorganizāciju ir iesaistītas atbalsta organizēšanā un vēl 14 000 saņēmēju sniedz atbalstu (sk. I pielikumu). Šādā situācijā dalībvalstis var vai nu mērķtiecīgi virzīt atbalstu darbības programmu līmenī, vai arī ļaut partnerorganizācijām to mērķtiecīgi virzīt tiem, kam palīdzība visvairāk nepieciešama. Gan vienā, gan otrā gadījumā palīdzības mērķtiecīga virzīšana tiem, kam tā visvairāk vajadzīga, ir būtiska, lai nodrošinātu fonda efektivitāti.

Tikai puse no pārbaudītajām dalībvalstīm mērķtiecīgi novirza atbalstu darbības programmu līmenī

Pārbaudot astoņas I veida darbības programmas, esam konstatējuši, ka četras no tām mērķtiecīgi virza atbalstu konkrētām mērķgrupām. Viena dalībvalsts ne vien noteica mērķgrupu, bet arī definēja pasākumus un pārtikas atbalsta veidus šai konkrētajai mērķgrupai (sk. 4. izcēlumu). Šī pieeja atbalsta FEAD ierobežotā finansējuma labu izmantošanu un nodrošina atbalsta sniegšanu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.

No atbildēm uz aptaujas jautājumiem mēs arī redzam, ka vairāk nekā puse dalībvalstu sasaista FEAD atbalsta saņemšanu ar tiesībām saņemt dažādus sociālās palīdzības veidus (sk. 9. attēlu). Tas nozīmē, ka finansējums no FEAD tiks koncentrēts uz noteiktām personu grupām, tādējādi tiek izmantots mērķtiecīgas virzīšanas veids, kas potenciāli palielina finansējuma ietekmi un atvieglo uzraudzību.

Avots: atbildes uz 21. jautājumu ERP aptaujā, kas bija adresēta vadošajām iestādēm.

Ja dalībvalstis nosaka stingrākus piekļuves noteikumus, attiecināmības sarakstus lielākoties nosaka valsts iestādes (valsts, reģionālās vai vietējās iestādes) un, mazākā mērā, partnerorganizācijas un saņēmēji (sk. 10. attēlu).

Avots: atbildes uz 22. jautājumu ERP aptaujā, kas bija adresēta vadošajām iestādēm.

Palāta arī konstatēja, ka dažas dalībvalstis savās darbības programmās jēdzienu “vistrūcīgākās personas” definē ļoti plaši. Tādējādi FEAD atbalsts kļūst pieejams plašam galasaņēmēju lokam. Šāda situācija visbiežāk ir sastopama dalībvalstīs, kuras īsteno pārtikas atbalstu, izmantojot FEAD kā MDP programmas turpinājumu (Beļģijā, Spānijā, Francijā un Polijā).

Šīs četras dalībvalstis savās darbības programmās atbalstu mērķtiecīgi nevērš uz konkrētām iedzīvotāju grupām, kaut arī to programmās ir laba analīze par valsts nabadzības situāciju. Tas nozīmē, ka dažkārt partnerorganizācijām vai saņēmējiem, kuri sniedz atbalstu, ir ļauts izvēlēties galasaņēmējus. Tas rada risku, ka atbalstu nesaņem tie, kam tas visvairāk vajadzīgs.

Komisija nezina, vai I veida DP papildpasākumi ir bijuši efektīvi vai papildinoši

I veida DP papildpasākumi ir obligāti, bet tie ir neskaidri definēti

Papildpasākumi ir galvenais FEAD novatoriskais elements salīdzinājumā ar bijušo MDP, un šis elements atbilst mērķim novērst sociālo atstumtību. Šo pasākumu mērķis ir atbalstīt FEAD galasaņēmēju sociālo integrāciju, un I veida programmām tie ir obligāti. Tie tiek īstenoti papildus pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības piešķiršanai, un to mērķis ir mazināt sociālo atstumtību un/vai patstāvīgāk un ilgtspējīgāk rast risinājumu sociāla rakstura ārkārtas situācijās, piemēram, sniedzot informāciju par līdzsvarotu uzturu un padomus par mājsaimniecību budžeta pārvaldību.

Mēs konstatējām, ka darbības programmās papildpasākumi bieži vien ir definēti neprecīzi. Piecos no mūsu pārbaudītajiem astoņiem gadījumiem gada īstenošanas ziņojumos nebija informācijas, kas ļautu noteikt dažādo veicamo pasākumu skaitu, ne arī galasaņēmēju skaitu⁷. Turklāt četros gadījumos darbības programmā nebija skaidri izklāstīts papildpasākumu raksturs⁸. Tas jo īpaši attiecās uz divām programmām, ko mēs pārbaudījām, kurās papildpasākumus nefinansēja no FEAD⁹, bet gan no valsts finansējuma – šādu iespēju paredz FEAD pamatregula. Šajos gadījumos programmā iekļautā informācija bija vēl ierobežotāka¹⁰.

Aptaujā mēs jautājām, kādus papildpasākumus dalībvalstis īstenoja (sk. 11. attēlu). Lielākā daļa dalībvalstu izmanto FEAD, lai galasaņēmējus novirzītu uz palīdzības saņemšanu no valsts sociālajiem dienestiem vai lai īstenotu ar pārtiku un uzturu saistītos pasākumus.

Avots: atbildes uz 11. jautājumu ERP aptaujā, kas bija adresēta vadošajām iestādēm.

Saskaņā ar vidusposma novērtējumu papildpasākumi tika uzskatīti par ļoti nozīmīgiem, jo pārtikas vai materiālais atbalsts vien nenovērš nabadzības cēloņus (sk. 12. attēlu). To īstenošana padara FEAD programmu par “cilvēku programmu”, nevis “pārtikas programmu”.

Avots: ERP, pamatojoties uz atklātas sabiedriskās apspriešanas rezultātiem.

Turklāt vidusposma novērtējums norāda uz skaidru korelāciju starp papildpasākumu īstenošanu un galasaņēmēju vispārējo apmierinātību ar programmu. Tajā secināts, ka “tajās dalībvalstīs, kurās papildpasākumi ir īstenoti mazāk plaši, vispārējā apmierinātība ar FEAD atbalstu ir zināmā mērā zemāka, un tas savukārt liecina, ka papildpasākumiem nav maznozīmīga loma FEAD efektivitātē”.

Kaut arī papildpasākumi ir novatorisks FEAD elements, dalībvalstīs īstenotos pasākumus nevar salīdzināt to dažādības dēļ. Tāpēc Komisija nav definējusi ne kopējus rādītājus par papildpasākumu īstenošanu, ne arī rādītājus, ar ko mēra to rezultātus.

Tomēr ir atsevišķi piemēri tam, ka papildpasākumu īstenošana tiek sīkāk izvērtēta gada īstenošanas ziņojumā, piemēram, Spānijā un Polijā (sk. 5. izcēlumu). Tādos gadījumos kā, piemēram, Slovākijā vadošā iestāde veica nepieteiktus apmeklējumus, lai pārbaudītu šādu pasākumu īstenošanu, bet tas nav minēts Komisijai nosūtītajos gada īstenošanas ziņojumos.

Papildināmība ar ESF – vajadzīgi turpmāki centieni

FEAD nodrošina pamatvajadzību apmierināšanu un sociālās iekļaušanas atbalstu vistrūcīgākajām personām. Saskaņā ar vidusposma novērtējumu FEAD sasniedz mērķgrupas, uz kurām citādi neattiektos valsts vai vietējie pasākumi, un sniedz palīdzību, kas citādi netiktu sniegta.

ESF galvenā uzmanība pievērsta grupām, kas ir tuvāk darba tirgum, un sniedz mērķtiecīgāku atbalstu aktīvai sociālai un ekonomiskai iekļaušanai. Vidusposma novērtējumā uzsvērta vajadzība vēl vairāk uzlabot sinerģijas starp FEAD un ESF, “lai palīdzētu galasaņēmējiem, īpaši tiem, kuri ir darbaspējīgā vecumā, mazināt attālumu līdz darba tirgum”.

Mēs nevarējām noteikt, cik labi FEAD un citas atbalsta shēmas – valsts vai ESF – papildināja cita citu. Piemēram, Francijas gadījumā ex ante novērtējumā bija kritizēts informācijas trūkums par FEAD un ESF pasākumu mijiedarbību¹¹. Arī mūsu aptaujas rezultāti norāda uz ierobežotu papildināmību starp FEAD un ESF pasākumiem, jo tikai dažas dalībvalstis paziņoja, ka tās bija iekļāvušas cilvēkus no FEAD ESF darbībās (sk. 13. attēlu). Šie skaitļi ir vēl zemāki, ja aplūko uzraudzību, šajā jomā 21 respondents norādīja, ka viņi šādu papildināmību neuzrauga.

Avots: atbildes uz 23. un 24. jautājumu ERP aptaujā, kas bija adresēta vadošajām iestādēm.

Divas dalībvalstis, kuras mūsu aptaujā atbildēja, ka tās uzrauga skaitliskus datus par FEAD galasaņēmēju iekļaušanu ESF pasākumos, bija Igaunija un Bulgārija. Abas valstis ziņoja, ka tās bija iekļāvušas FEAD galasaņēmējus ESF pasākumos (sk. 6. izcēlumu).

6. izcēlums

Laba prakse Igaunijā un Bulgārijā: piemērs par pieejamiem datiem attiecībā uz ESF pasākumiem

Avots: atbildes uz 26. jautājumu ERP aptaujā, kas bija adresēta vadošajām iestādēm.

Ziņošana par papildpasākumiem ir uzlabojusies, bet to ieguldījums nabadzības mazināšanā nav noteikts

Komisija ir uzlabojusi zināšanu apmaiņu par sociālās iekļaušanas pasākumiem, īpaši par papildpasākumiem attiecībā uz I veida darbības programmām. Piemērs tam ir FEAD tīkla sanāksmju rīkošana, no tām viena apskatīja tieši papildpasākumus. Šādi semināri sniedz iespēju vadošajām iestādēm un organizācijām, kas iesaistītas fonda īstenošanā, apmainīties ar pieredzi un labu praksi. Tāpat Komisija regulāri rīko FEAD seminārus, kuros ar vadošajām iestādēm tiek apspriesti dažādi jautājumi.

Turklāt pēc revīzijas, ko saistībā ar FEAD veica Komisijas iekšējās revīzijas dienests, Komisija ir arī ieviesusi uzlabojumus ziņošanā par papildpasākumiem valsts ikgadējos īstenošanas ziņojumos. Tomēr šāda informācija parasti ir aprakstoša, un to nevar apkopot.

Neskatoties uz šiem centieniem uzlabot ziņošanu, situācija attiecībā uz papildpasākumiem dalībvalstīs joprojām atšķiras. Kamēr atsauces vērtības vai mērķvērtības nav jānosaka un informācija, ja tā ir pieejama, joprojām pamatā ir kvalitatīva, papildpasākumu ietekmes uzraudzība nabadzības mazināšanā nav iespējama.

Vērtējumā par Fonda efektivitāti vidusposma novērtējumā tika uzskatīts, ka papildpasākumu īstenošana un uzraudzība ir joma, kurā FEAD potenciālu varētu izmantot vēl vairāk. Pamatojoties uz pētījumu, kas veikts kopā ar galasaņēmējiem un valsts iestādēm, arī Spānijas partnerorganizācijas izdotā ziņojumā ir apskatīts jautājums par to, ka jāstiprina papildpasākumi¹².

II veida DP – mērķtiecīgāka pieeja sociālajai iekļaušanai, bet to pārejas funkcija uz ESF ne vienmēr ir noteikta

II veida darbības programmās prasīts noteikt precīzus mērķus

II veida darbības programmās ir izmantota pilnīgi atšķirīga pieeja nekā I veida programmās. To mērķis ir vistrūcīgāko personu tieša sociālā iekļaušana. Četras dalībvalstis, kuras ir izvēlējušās šā veida programmas, ir Dānija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija. Kopā tās ir piešķīrušas 2,5 % no kopējā FEAD budžeta, no tā 80 % ir piešķirti Vācijai. II veida programmās ir jānosaka konkrēti mērķi un jāapzina trūcīgāko iedzīvotāju mērķgrupa (sk. 7. izcēlumu).

Plānojot II veida DP, dalībvalstīm FEAD pamatregulā ir prasīts noteikt konkrēto mērķu gaidāmos rezultātus, norādot tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājus ar atsauces vērtībām un mērķvērtībām. Šīs stingrākās uzraudzības sistēmas dēļ FEAD rezultātus ir vieglāk mērīt nekā I veida programmās (sk. 8. izcēlumu).

Vācijā FEAD var izmantot, lai stabilizētu vistrūcīgāko personu grupas, kuras nevar sasniegt ar atbalstu, ko piedāvā sociālie dienesti vietējā līmenī. FEAD darbojas mērķgrupām viegli pieejamu palīdzības piedāvājumu jomā. Šajā saistībā FEAD īpašos gadījumos var izmantot, lai piekļūtu citam atbalstam no esošajiem standarta pasākumiem. Vispārējais mērķis ir izmantot FEAD atbalstu kā pāreju uz citām atbalsta shēmām.

Kā ziņots vidusposma novērtējumā, FEAD 2016. gadā – pirmajā īstenošanas gadā – sasniedza aptuveni 23 000 personu saskaņā ar II veida darbības programmām (Vācijā – 21 660). FEAD principā savlaicīgi sasniedza konkrēto tiešo rezultātu rādītāju mērķus. Turklāt sociālās iekļaušanas programmas bija uzskatītas par ļoti svarīgām, jo ar pārtikas un materiālo palīdzību nepietiek, lai ilgtermiņā efektīvi apkarotu nabadzību.

Precīzāka mērķtiecīga virzīšana, bet ne vienmēr izveidota sinerģija ar ESF

Aptaujā mēs jautājām dalībvalstīm, kuras bija izvēlējušās II veida programmas, vai tās bija integrējušas cilvēkus, kas saņēma atbalstu no FEAD, ESF programmu pasākumos, ņemot vērā, ka tā saukto FEAD pārejas funkciju uz šiem pasākumiem. Divas dalībvalstis atbildēja, ka tās šo mērķi ir sasniegušas¹³. Tomēr, kad mēs jautājām, vai tās arī uzrauga šīs pārejas funkcijas kvantitatīvos datus, tikai viena¹⁴ atbildēja apstiprinoši.

Secinājumi un ieteikumi

Šajā revīzijā mēs novērtējām, vai FEAD bija izstrādāts kā efektīvs instruments, ar kuru mazināt nabadzību un veicināt ES vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību. Mēs secinām, ka – papildus nabadzības mazināšanai ar pārtikas atbalstu – FEAD novatoriskie sociālās politikas elementi piedāvā iespējas dalībvalstīm, lai veicinātu sociālo iekļaušanu. Tomēr, ņemot vērā ierobežojumus, kas saistīti ar uzraudzību, FEAD ieguldījums nabadzības mazināšanā nav noteikts.

Mēs konstatējām, ka, neraugoties uz FEAD vispārējo mērķi, proti, vistrūcīgāko personu sociālo iekļaušanu, tas būtībā joprojām ir un paliek pārtikas atbalsta shēma: 83 % no FEAD budžeta ir veltīti pārtikas atbalstam. Tas ir tāpēc, ka FEAD koncepcija ļauj dalībvalstīm turpināt piedāvāt pārtikas atbalstu, kur tās to uzskata par vajadzīgu, kā tas bija saskaņā ar MDP. Tomēr ieinteresētās personas, kas strādā ar vistrūcīgākajām personām, FEAD novērtē ļoti atzinīgi (sk. 19.–27. punktu).

FEAD ir finansiālā izteiksmē relatīvi neliels fonds. Atbalstu galasaņēmējiem sniedz daudzi un dažādi dalībnieki. Mēs konstatējām, ka FEAD plānošana dalībvalstīs ievērojami atšķiras attiecībā uz mērķtiecīgumu. Pusei no mūsu pārbaudījām dalībvalstīm ir stingra mērķtiecīga pieeja programmu līmenī, galveno uzmanību pievēršot nabadzības smagākajām formām, un tādējādi iespējams efektīvāk izmantot Fondu. Otrā puse ir izvēlējies darbības programmās atbalstu konkrēti mērķtiecīgi nevirzīt. Atbalsta mērķtiecīga virzīšana kādai konkrētai neaizsargātai grupai ir atstāta partnerorganizāciju ziņā, un ar to ir saistīts risks, ka ierobežotais finansējums tiks izkliedēts (sk. 28.–36. punktu).

FEAD jaunais elements abu veidu programmās ievieš uzsvaru uz vistrūcīgāko personu sociālo iekļaušanu, kas netika darīts bijušā MDP. Ja šie pasākumi tika pienācīgi izmantoti, kopējais apmierinātības līmenis ar Fonda darbību bija lielāks. Tomēr nav iespējams uzraudzīt sociālās iekļaušanas pasākumu panākumus, jo trūkst kvantitatīvu datu, un tāpēc Fonda ieguldījumu vistrūcīgāko personu sociālajā iekļaušanā nevar izmērīt. Turklāt tikai dažas dalībvalstis uzrauga papildināmību starp FEAD un ESF pasākumiem (sk. 37.–56. punktu).

Attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadā Komisija ir ierosinājusi FEAD pievienot ESF +. Palāta ir ņēmusi vērā šo Komisijas priekšlikumu, formulējot turpmāk aprakstītos ieteikumus.

Apstiprinot jaunā ESF + darbības programmas, Komisijai jāprasa, lai dalībvalstis mērķtiecīgi virzītu pamata pārtikas un materiālo palīdzību tiem, kam tā visvairāk nepieciešama:

1. skaidri raksturojot valsts nabadzības situāciju;
2. definējot konkrētas iedzīvotāju mērķgrupas un izmantojamos līdzekļus;
3. nosakot intervences loģiku un īpaši paredzamos rezultātus, nosakot atsauces (bāzes) vērtības un nosakot skaitļos izsakāmus mērķus.

Īstenošanas termiņš: līdz ESF + programmu apstiprināšanai

1. Tām dalībvalstīm, kas izmantos ESF +, lai risinātu materiālās nenodrošinātības problēmu ar pārtikas un/vai pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, vai nu
1. darbības programmās jāiekļauj papildpasākumi, lai papildinātu pārtikas un pamata materiālo atbalstu; vai
2. darbības programmās skaidri jādefinē, ar kuriem sociālās iekļaušanas pasākumiem saskaņā ar plašāko ESF + tiks skaidri sasniegti pārtikas un/vai materiālās palīdzības atbalsta saņēmēji.
2. Apstiprinot šīs programmas, Komisijai jānodrošina, lai tiktu efektīvi ieviesta 2. ieteikuma a) apakšpunkta i) vai ii) daļa.

Īstenošanas termiņš: līdz ESF + programmu apstiprināšanai

Komisijai un dalībvalstīm jāizstrādā metodika, lai novērtētu, cik pārtikas un materiālās palīdzības galasaņēmēju varētu uzlabot savu personīgo situāciju, izmantojot FEAD un citas sociālās iekļaušanas shēmas – vai nu dalībvalstīs, vai izmantojot ESF +.

Īstenošanas termiņš: līdz 2023. gada jūnija beigām

Šo ziņojumu 2019. gada 27. februāra sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana IVANOVA.

Revīzijas palātas vārdā

priekšsēdētājs
Klaus-Heiner Lehne

Akronīmi un saīsinājumi

AGRI ĢD: Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

DFS: daudzgadu finanšu shēma

DP: darbības programma

EaSI: Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma

EGF: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

EMPL ĢD: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

ESF +: Eiropas Sociālais fonds Plus (2021.–2027. g. daudzgadu finanšu shēma)

ESF: Eiropas Sociālais fonds

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

FEAD: Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām

FEBA: Eiropas Pārtikas banku federācija

MDP: Eiropas programma vistrūcīgākajām personām

OPC: atklāta sabiedriskā apspriešana

PROGRESS: Programma “Progress” (2007.–2013. g.)

Vidusposma novērtējums: Komisija pasūtītais vidusposma novērtējums

Glosārijs

Atbalsta saņēmējs: publiska vai privāta struktūra, kas atbild par darbību sākšanu vai sākšanu un īstenošanu.

Darbība: projekts, līgums vai rīcība, ko atlasījusi attiecīgās darbības programmas vadošā iestāde vai kas atlasīta tās atbildībā un kas veicina attiecīgās darbības programmas mērķu sasniegšanu.

“I veida” darbības programma: darbības programma pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai ir darbības programma, ar kuru tiek atbalstīta pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības izdalīšana vistrūcīgākajām personām, attiecīgos gadījumos to apvienojot ar papildpasākumiem, kuru mērķis ir mazināt vistrūcīgāko personu sociālo atstumtību.

“II veida” darbības programma: darbības programma vistrūcīgāko personu sociālajai iekļaušanai ir darbības programma, ar kuru tiek atbalstīti pasākumi, kas neietilpst aktīvos darba tirgus pasākumos un ko veido nefinansiāla, nemateriāla palīdzība, kuras mērķis ir vistrūcīgāko personu sociālā iekļaušana.

Eiropas Sociālais fonds (ESF): tā mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, uzlabojot nodarbinātības un darba iespējas (galvenokārt īstenojot apmācības pasākumus), veicinot augstu nodarbinātības līmeni un radot vairāk un labākas darbvietas.

Ex ante novērtējums: uz pierādījumiem balstīts spriedums, kas sagatavots tā, lai uzlabotu katras darbības programmas kvalitāti un koncepciju. Tas jābalsta atbilstīgos datos.

FEAD tīkls: atvērtas dalības kopiena cilvēkiem, kas sniedz palīdzību vistrūcīgākajām personām Eiropā. Tajā ietilpst valstu FEAD vadošās iestādes, organizācijas, kas īsteno vai ir ieinteresētas īstenot FEAD finansētas darbības, ES līmeņa NVO un ES iestādes. FEAD tīkls apvieno visus tos, kas strādā, lai mazinātu nabadzības vissmagākās izpausmes Eiropas valstīs. Tā ir sistēma, kurā dalībnieki var apmainīties ar labu praksi un veicināt jaunas idejas, kā arī apspriest, kā sniegt nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām Eiropā.

FEAD pamatregula: Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.

Galasaņēmējs: vistrūcīgākā persona vai persona, kas saņem atbalstu.

Galasaņēmēju aptauja: strukturēta aptauja par pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības darbības programmu (I DP) galasaņēmējiem ir viens no rīkiem, ko izmanto, lai novērtētu Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.

Materiālā palīdzība: pamata patēriņa preces ierobežotā vērtībā, kas paredzētas vistrūcīgāko personu personīgai lietošanai, piemēram, apģērbs, apavi, higiēnas preces, skolas piederumi un guļammaisi.

Papildpasākumi: pasākumi, kuri tiek īstenoti papildus pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības piešķiršanai un kuru mērķis ir mazināt sociālo atstumtību un/vai patstāvīgāk un ilgtspējīgāk rast risinājumu sociāla rakstura ārkārtas situācijās, piemēram, sniedzot informāciju par līdzsvarotu uzturu un padomus par budžeta pārvaldību.

Partnerorganizācija: publiska struktūra un/vai bezpeļņas organizācija, kura tieši vai ar citu partnerorganizāciju starpniecību piegādā pārtiku un/vai pamata materiālo palīdzību, attiecīgā gadījumā to apvienojot ar papildpasākumu īstenošanu, vai īsteno pasākumus, kas tieši paredzētas vistrūcīgāko personu sociālai iekļaušanai, un kuru darbības izvēlējusies vadošā iestāde.

Trūcīgo personu sociālā atbalsta pasākumi: viss finansējums, ko sniedz privātās un publiskās iniciatīvas, organizācijas un iestādes, kuras sniedz palīdzību vai atbalstu trūcīgiem cilvēkiem valstī, aptverot materiālus dāvinājumus, finansiālus dāvinājumus un brīvprātīgo darba ieguldījuma finanšu ekvivalentu.

Vadošā iestāde: valsts, reģionālā vai vietējā pārvaldības iestāde (vai jebkura cita publiska vai privāta struktūra), ko dalībvalsts norīkojusi darbības programmas vadīšanai. Tās pienākumos ietilpst atlasīt finansējamos projektus, uzraudzīt projektu īstenošanu un ziņot Komisijai par finanšu aspektiem un sasniegtajiem rezultātiem. Vadošā iestāde arī piemēro finanšu korekcijas atbalsta saņēmējiem pēc revīzijām, ko veikusi Komisija, Eiropas Revīzijas palāta vai dalībvalsts iestādes.

Vidusposma novērtējums: Komisijas pasūtīts ziņojums par FEAD (uzņēmumam Metis GmbH sadarbībā ar Fondazione Giacomo Brodolini and Panteia), kuru publicē Komisija.

Vistrūcīgākās personas: fiziskas personas – indivīdi, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kur ietilpst šādi cilvēki –, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko paredzējušas valsts kompetentās iestādes, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta, vai ko noteikušas partnerorganizācijas un apstiprinājušas minētās valsts kompetentās iestādes un kuros var tikt iekļauti elementi, kas ļauj palīdzību mērķtiecīgi novirzīt vistrūcīgākajām personām konkrētās ģeogrāfiskās teritorijās.

Beigu piezīmes

¹ Saskaņā ar Eurostat datiem.

² Sk. īpašo ziņojumu Nr. 6/2009.

³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.

⁴ I DP: Beļģijā, Čehijas Republikā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā; II DP: Vācijā.

⁵ Šā ziņojuma sagatavošanas laikā Komisijai bija jāpublicē FEAD īstenošanas vidusposma novērtējums.

⁶ Apvienotā Karaliste, kura nav īstenojusi savu sākotnējo FEAD programmu, nesniedza atbildi.

⁷ Beļģijā, Čehijas Republikā, Francijā, Itālijā, Slovākijā.

⁸ Beļģijā, Čehijas Republikā, Francijā, Slovākijā.

⁹ Līdz 5 % no pārtikas iegādes un/vai pamata materiālās palīdzības izmaksās katrā DP var izmantot, lai finansētu šādus pasākumus.

¹⁰ Beļģijā un Francijā.

¹¹ Francijas darbības programmu 2014.–2020. gadam ex ante novērtējums saistībā ar FEAD īstenošanu (Évaluation ex ante du Programme Opérationnel 2014–2020 pour la mise en œuvre du Fonds européen d’aide aux plus démunis (FEAD)).

¹² Ietekmes novērtējums par FEAD Spānijā, raugoties no galasaņēmēju, kā arī pārvaldības organizāciju un personāla viedokļa, Spānijas Sarkanais Krusts, 2018. g. (Valoración del impacto del Fondo de Ayuda Europea para las personas más Desfavorecidas (FEAD) en España, a través de la percepción de las personas beneficiarias, Organizaciones y personas de gestión, Cruz roja española, 2018).

¹³ Vācija un Nīderlande.

¹⁴ Nīderlande.

¹⁵

• Izņemti – produkti – augļi un dārzeņi – izņemti no tirgus krīzes pārvarēšanas kontekstā un pārdalīti par brīvu atzītām labdarības organizācijām un fondiem, tostarp pārtikas bankām, izmantošanai darbā, palīdzot nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem. Šis pasākums atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktam.
• ES produkti – šī kategorija attiecas uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (FEAD).
• Nozare – pārtikas pārpalikums, t. i., pārtikas produkti, kurus dažādu iemeslu dēļ nav nopirkuši vai patērējuši pircēji vai cilvēki, kuriem tie bija ražoti, apstrādāti, izplatīti, pasniegti vai nopirkti, un kuri tiek atgūti no ražošanas nozares – nozares, uzņēmumiem, ražotājiem u. c. Pārtikas bankas saņem pārtikas pārpalikumu bez maksas, savukārt tās to pārdala bez maksas labdarības organizācijām, kas palīdz trūcīgajiem cilvēkiem.
• Sadale – pārtikas pārpalikums, t. i., pārtikas produkti, kurus dažādu iemeslu dēļ nav nopirkuši vai patērējuši pircēji vai cilvēki, kuriem tie bija ražoti, apstrādāti, izplatīti, pasniegti vai nopirkti, un kuri tiek atgūti no sadales nozares – mazumtirdzniecības ķēdēm, sadales centriem, vairumtirgotājiem u. c. Pārtikas bankas saņem pārtikas pārpalikumu bez maksas, savukārt tās to pārdala bez maksas labdarības organizācijām, kas palīdz trūcīgajiem cilvēkiem.
• Vākšana – tas ir veids, kā saņemt pārtiku tieši no iedzīvotājiem. Novembra beigās vai decembra sākumā daži FEBA locekļi organizē pārtikas vākšanu: brīvprātīgie lielveikalos lūdz pircējiem nopirkt kaut ko papildus un to ziedot pārtikas bankām.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP loceklis George Pufan, un revīzijas darbā piedalījās locekļa biroja vadītājs Patrick Weldon, biroja atašejs Mircea Radulescu, atbildīgais vadītājs Emmanuel Rauch un revidenti Naiara Zabala Eguiraun, Dana Moraru un Carmen Gruber.

No kreisās uz labo: Mircea Radulescu, George Pufan, Carmen Gruber, Patrick Weldon, Emmanuel Rauch.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

© Eiropas Savienība, 2019

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.