Ārējie konsultanti Eiropas Komisijā: iespējas reformas īstenošanai

Kopsavilkums

I Eiropas Komisija arvien biežāk piesaista ārējos konsultantus, kas sniedz virkni konsultāciju un atbalsta pakalpojumu. No 2017. līdz 2020. gadam iepirkto pakalpojumu vērtība bija aptuveni 3,7 miljardi EUR. Komisijas iepirktie pakalpojumi ietver konsultācijas, pētījumus, novērtējumus un pētniecību.

II Budžeta izpildes apstiprinātājiestādes un plašsaziņas līdzekļi pēdējā laikā arvien biežāk ir interesējušies, kā Komisija izmanto šādus pakalpojumus. Mūsu ziņojuma mērķis ir uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību šajā svarīgajā jomā.

III Revīzijā mēs gribējām novērtēt, vai Komisija ārējos konsultantus ir izmantojusi tā, lai aizsargātu savas intereses un nodrošinātu ieguldīto līdzekļu atdevi. Konkrētāk, mēs pārbaudījām, vai Komisija ir:

1. ieviesusi sistēmu, kas regulē ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu, nosaka viņu sniegtā atbalsta veidus un paredz noteikumus, ar kuriem pamato to izmantošanu;
2. pienācīgi iepirkusi šos līgumus un mazinājusi riskus, kas saistīti ar sadarbību ar izpildītājiem;
3. vadījusi un uzraudzījusi ārējo konsultantu sniegumu un ieviesusi rezultātu novērtēšanas praksi;
4. sniegusi ticamu un precīzu vadības informāciju un ziņojusi par ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu.

IV Šajā revīzijā galveno uzmanību pievērsām ārējo konsultantu piesaistei laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam, kā arī attiecīgos gadījumos ņēmām vērā jaunāko būtisko informāciju. Mēs analizējām finanšu un vadības informāciju par iepirktajiem pakalpojumiem, intervējām Komisijas darbiniekus un pārskatījām līgumus, lai noteiktu, kāda plānošanas, iepirkuma, pamatojuma, novērtēšanas un pārvaldības prakse ir ieviesta.

V Mēs secinājām, ka Komisijas īstenotā ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanas pārvaldība pilnībā nenodrošina maksimālu ieguldīto līdzekļu atdevi. Komisijas sistēmā, kas regulē šo pakalpojumu izmantošanu, ir būtiski trūkumi. Lai gan attiecībā uz pētījumiem un novērtējumiem ir noteikts, kādu atbalstu var sniegt ārējie konsultanti un cik lielā mērā uzdevumus var uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, tas tā nav attiecībā uz citiem pakalpojumiem, ko sniedz ārējie konsultanti.

VI Konsultantu piesaistīšana arī radīja potenciālus riskus, kas saistīti ar pārmērīgu atkarību, konkurences priekšrocību, izpildītāju koncentrāciju un iespējamiem interešu konfliktiem. Komisija korporatīvā līmenī pietiekami neuzrauga, nepārvalda šos riskus un tos nemazina.

VII Attiecībā uz konkrētajiem līgumiem, kurus pārbaudījām, mēs konstatējām, ka Komisija ir ievērojusi nepieciešamās iepirkuma procedūras un pirms pakalpojumu apmaksas nodrošinājusi, ka konsultanti sniedz vajadzīgos pakalpojumus pienācīgā kvalitātes līmenī. Tomēr tā konsekventi nevērtē ārējo konsultantu sniegumu, un, izņemot attiecībā uz pētījumiem un novērtējumiem, informāciju par šiem vērtējumiem neizplata saviem ģenerāldirektorātiem. Tāpēc Komisija nespēj pilnvērtīgi noteikt saņemto pakalpojumu priekšrocības un ziņot par tām.

VIII Visbeidzot, Komisijas informācijas sistēmas nesniedz precīzu un ticamu informāciju par izmantoto ārējo konsultantu pakalpojumu apjomu un veidiem, un par to netiek sistemātiski ziņots.

IX Mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

•  jāturpina attīstīt ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanas sistēmu;
•  jāuzlabo pieeja šādu pakalpojumu izmantošanas risku uzraudzībai un mazināšanai;
•  jāidentificē un jāizmanto šādu pakalpojumu rezultāti;
•  regulāri jāziņo, kā šie pakalpojumi tiek izmantoti.

Ievads

Ārējo konsultantu piesaistīšanas iemesli

01 Publiskās pārvaldes iestādes ārējos konsultantus piesaista dažādu iemeslu dēļ. Pēdējos gados strauji mainīgie apstākļi, ko papildina administratīvo resursu ierobežojumi, ir palielinājuši šo pakalpojumu izmantošanu. Tā kā konsultanti arvien vairāk iesaistās pakalpojumu izstrādē un sniegšanā, ir pieaugusi arī vajadzība pēc sistēmām, kas regulē to izmantošanu, nolūkā panākt ieguldīto līdzekļu atdevi.

02 Šajā ziņojumā “ārējie konsultanti” ir privāti un publiski profesionālu uz zināšanām balstītu pakalpojumu sniedzēji, kas var strādāt klienta telpās vai ārpus tām. Mūsu gadījumā “klients” ir Eiropas Komisija. Klients pakalpojumu rezultātus izmanto, lai pieņemtu un izpildītu lēmumus vai palīdzētu pildīt administratīvos uzdevumus.

03 1. tabulā ir uzskaitīti galvenie iemesli, kāpēc Komisija piesaista ārējos konsultantus.

Sniegto pakalpojumu apjoms un veids

04 Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam, ko revidējām (sk. 16. punktu), Komisija parakstīja 8009 līgumus ar ārējiem konsultantiem. Šo līgumu kopējā vērtība bija 2,7 miljardi EUR. Ar ārējiem konsultantiem parakstīto līgumu kopējā vērtība palielinājās no 799 miljoniem EUR 2017. gadā līdz 955 miljoniem EUR 2019. gadā. Komisija 2020. gadā parakstīja līgumus, kuru kopējā vērtība bija 971 miljons EUR.

05 Komisija šos pakalpojumus savā finanšu sistēmā ierakstīja vienā no šādām kategorijām: konsultācijas, pētījumi, novērtēšana vai pētniecība (sk. 2. tabulu).

06 Lielākās summas, par kurām noslēgti līgumi 2017.–2019. gadā, attiecas uz pakalpojumiem, kas reģistrēti kā “Konsultācijas” (72 %). 1. attēlā sniegts ieskats par ārējo konsultantu izmantošanu Komisijā attiecīgajā laikposmā.

07 No 45 Komisijas departamentiem, dienestiem un izpildaģentūrām, kas izmanto ārējo konsultantu pakalpojumus, deviņi Komisijas ģenerāldirektorāti un viena izpildaģentūra 2017.–2019. gadā ārējiem konsultantiem kopā iztērēja 2,1 miljardu EUR, t. i., 80 % no kopējās summas. Trīs ģenerāldirektorāti, kas tērē visvairāk, ir iztērējuši vairāk nekā pusi no šīs kopsummas (sīkāku informāciju sk. 2. attēlā).

08 No kopējām summām, par kurām noslēgti līgumi ar ārējiem konsultantiem, 98 % tika novirzīti ES reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem. Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam 72 % no šādu pakalpojumu kopējā apjoma tika iegūti no pakalpojumu sniedzējiem Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Francijā, Nīderlandē un Vācijā.

09 Aptuveni 57 % (1542 miljoni EUR) no to līgumu kopējās vērtības, kas noslēgti ar ārējiem konsultantiem, tika finansēti saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 4. izdevumu kategoriju “Globālā Eiropa”. Šie līgumi ietver pakalpojumus, kas iepirkti saskaņā ar ES programmām, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību ar trešām valstīm. DFS 1. izdevumu kategorija “Gudra un iekļaujoša izaugsme” (745 miljoni EUR, 28 % no kopējās nolīgtās summas) ir otrs lielākais ārējo konsultantu līgumu finansēšanas avots, savukārt tikai aptuveni 1 % šādu līgumu tika finansēti no DFS 5. izdevumu kategorijas “Administrācija”. 3. attēlā ir to līgumu kopējās vērtības sadalījums, kas noslēgti ar ārējiem konsultantiem dažādās DFS izdevumu kategorijās.

10 Ārējie konsultanti galvenokārt ir iesaistīti ES kaimiņattiecību un paplašināšanās politikas, starptautisko partnerattiecību, ārpolitikas instrumentu un vides un klimata pasākumu īstenošanā. 4. attēlā ir parādītas desmit ES programmas un instrumenti, saistībā ar kuriem visbiežāk tika izmantoti ārējie konsultanti, un 2017.–2019. gadā līgumu summa bija 1,9 miljardi EUR (71 % no kopējās nolīgtās summas).

Uzdevumi un pienākumi

11 Saskaņā ar Komisijas decentralizētās pārvaldības struktūru ģenerāldirektorāti nosaka ārēju konsultantu nepieciešamību un nodrošina to pakalpojumu efektīvu un lietderīgu izmantošanu. Tie atbild arī par to risku apzināšanu, novērtēšanu un mazināšanu, kas izriet no šo pakalpojumu izmantošanas. Ja daži no šiem riskiem tiek klasificēti kā “kritiski” (riski, kam ir augsta prioritāte), par tiem būtu jāpaziņo Ģenerālsekretariātam un Budžeta ģenerāldirektorātam².

12 Budžeta ģenerāldirektorāts un Ģenerālsekretariāts nodrošina korporatīvo vadību un sniedz padomus, lai panāktu, ka ģenerāldirektorāti saskaņoti plāno un pārvalda ārējo konsultantu uzdevumus, nepieļauj dublēšanos un uzlabo zināšanu pārvaldību un pārredzamību. Ja ģenerāldirektorāti, veicot regulārus savas darbības risku novērtējumus, konstatē kritiskus riskus, ko rada ārējo konsultantu piesaistīšana, tie jāpaziņo centrālajiem dienestiem un tiek iekļauti visu kritisko risku sarakstā, ko iesniedz Korporatīvās pārvaldības padomei³.

13 Komisijas Korporatīvās pārvaldības padome nodrošina koordināciju, uzraudzību un stratēģisko ievirzi korporatīvajos jautājumos, tostarp attiecībā uz resursu sadali un riska pārvaldību. Tā pārrauga riska pārvaldības procesu un paziņo kolēģijai izdarītos secinājumus. Jo īpaši tā pārskata kritisko risku sarakstu⁴.

Revīzijas tvērums un pieeja

14 Pēdējos gados Parlaments⁵, Padome⁶ un plašsaziņas līdzekļi ir aktīvi interesējušies, kādēļ Komisija arvien vairāk izmanto ārējo konsultantu pakalpojumus. Galvenokārt tika uzdoti jautājumi par līgumu veidu un summām, koncentrācijas, pārmērīgas atkarības un interešu konfliktu riskiem un nepieciešamību izmantot ārējos konsultantus, nevis iekšējos darbiniekus. Mūsu ziņojuma mērķis ir palīdzēt uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz ārējo konsultantu piesaistīšanu Komisijā.

15 Revīzijā galvenokārt vēlējāmies noskaidrot, vai Komisija ārējo konsultantu pakalpojumus ir izmantojusi tā, lai aizsargātu savas intereses un nodrošinātu ieguldīto līdzekļu atdevi. Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir:

1. ieviesusi sistēmu, kas regulē ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu, nosaka viņu iespējamā atbalsta veidus un paredz noteikumus, ar kuriem pamato to izmantošanu;
2. pienācīgi iepirkusi šādus līgumus un mazinājusi riskus, kas saistīti ar sadarbību ar izpildītājiem;
3. vadījusi un uzraudzījusi ārējo konsultantu sniegumu un ieviesusi rezultātu novērtēšanas praksi;
4. sniegusi ticamu un precīzu vadības informāciju un ziņojusi par ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu.

16 Revīzija aptvēra ārējo konsultantu pakalpojumus (sk. 02. punktu), kurus finansēja no ES budžeta un par kuriem Komisija ir noslēgusi līgumus laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam, un kurus Komisija ierakstījusi kā konsultācijas, pētījumus, novērtējumus vai pētniecību. Attiecīgos gadījumos mēs arī ņēmām vērā jaunāko būtisko informāciju par ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu. Revīzijā mēs nevērtējām IT atbalsta pakalpojumus. Šie pakalpojumi ir ļoti specifiski; tos iepērk saskaņā ar līgumiem par dažādiem IT pakalpojumiem. Turklāt Komisija savā finanšu sistēmā tos parasti neieraksta nevienā no četrām iepriekš minētajām kategorijām; tā tos reģistrē attiecīgajā īpašajā kategorijā “IT pakalpojumi un telekomunikāciju maksa”.

17 Pierādījumus guvām:

1. pārskatot Komisijas norādījumu, pamatnostādņu un kontrolsarakstu dokumentus, kuri attiecas uz ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu, šādu projektu iepirkumu un pārvaldību, kā arī ziņojumus par gūtajiem rezultātiem;
2. revīzijā intervējot 11 Komisijas ģenerāldirektorātus un vienu izpildaģentūru⁷ par praksi, ko tie piemēro, lai iesaistītu, vadītu un novērtētu ārējo konsultantu darbu un apzinātu gūtās atziņas. Atlasi veicām, pamatojoties uz līgumu summām visā ES budžetā un dažādiem pārvaldības veidiem;
3. pārskatot četru minēto vienpadsmit ģenerāldirektorātu 20 līgumus par ārējo konsultantu sniegtajiem pakalpojumiem, kas noslēgti laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam. Šim pārskatam mēs izvēlējāmies ģenerāldirektorātus, kuri bija noslēguši līgumus par vislielākajām summām (NEAR ĢD, JRC, REFORM ĢD, GROW ĢD) un dažādiem pakalpojumiem, kas tika uzticēti ārējiem konsultantiem;
4. analizējot finanšu un vadības informāciju, kas pieejama par pakalpojumiem, kuri iepirkti no 2017. līdz 2019. gadam un par kuriem noslēgti līgumi kā par konsultāciju, pētījumu, novērtēšanas un pētniecības pakalpojumiem.

Apsvērumi

Būtiski trūkumi sistēmā, kas regulē ārējo konsultantu piesaistīšanu un pamato to pakalpojumu izmantošanu

18 Šajā ziņojuma iedaļā mēs aplūkojam Komisijas sistēmu, kas regulē ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu. Mēs novērtējām, vai šī sistēma nodrošina vienādus principus un pamatnostādnes attiecībā uz ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanas plānošanu un pamatošanu.

19 3. tabulā ir atspoguļota mūsu analīze par ārējo konsultantu pakalpojumu apjomu un veidu, ko Komisija laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam ir ierakstījusi četrās kategorijās, kas iekļautas mūsu revīzijas tvērumā.

Labāka regulējuma pamatnostādnes: piemērota sistēma, taču attiecināma tikai uz novērtējumiem un pētījumiem

20 Mēs novērtējām, vai Komisijai ir kopēja sistēma, kas aptver ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanas noteikumus, pamatprincipus un pamatnostādnes. Mēs pārbaudījām, vai sistēmā ir definēti dažādi uz zināšanām balstītu pakalpojumu veidi, un to, cik lielā mērā Komisija var slēgt līgumus par šiem pakalpojumiem ar ārējiem konsultantiem vai cik lielā mērā tie būtu jāsaglabā Komisijā. Šāda sistēma ir svarīga, jo īpaši tad, ja šos pakalpojumus izmanto, lai atbalstītu regulāru darbību izpildi.

21 Kopumā ģenerāldirektorāti ārējo konsultantu pakalpojumus izmanto saskaņā ar Finanšu regulu⁸ un saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par pakalpojumu iepirkumu, kas aprakstīti Komisijas rokasgrāmatā par publisko iepirkumu⁹. Šī sistēma attiecas uz vispārējiem noteikumiem par pakalpojumu līgumiem, piemēram, konkursa procedūru pareizu izmantošanu un pareizu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem. Tomēr tajā nav ietverti īpaši noteikumi par ārējās zināšanās balstītām saistībām, jo īpaši riskiem, kas saistīti ar šāda veida saistībām (sk. 55. punktu).

22 Komisija 2002. gadā pieņēma principus un pamatnostādnes par speciālo zināšanu iegūšanu un izmantošanu¹⁰. Kvalitātes, atklātības un efektivitātes pamatprincipi, kā arī to īstenošanas pamatnostādnes bija jāpiemēro “ikreiz, kad Komisijas dienesti vāc un izmanto ārpus atbildīgā departamenta esošo ekspertu padomus”, tostarp ar ārējo konsultantu starpniecību.

23 Komisija ir izstrādājusi papildu pamatnostādnes par pētījumiem un novērtējumiem, kas revīzijas laikā veidoja 22 % no kopējiem izdevumiem ārējiem konsultantiem (sk. 3. tabulu). Komisija 2012. gadā sagatavoja norādījumus, lai saskaņotu pētījumu pārvaldības procedūras¹¹. Šīs procedūras aptver visu pētījumu ciklu, gan plānošanu un pasūtīšanu, gan izplatīšanu un ierakstīšanu. Dokumentā ir iekļauta pētījumu definīcija un vienoti kritēriji to izmantošanai. No 2015. gada labāka regulējuma pamatnostādnes un instrumentu kopums¹² nodrošina pamatu novērtējumu veikšanai, tostarp novērtējuma definēšanai, norādījumiem par resursiem un darbībām, ko var veikt ārējie līgumslēdzēji¹³.

24 Mēs neatradām līdzīgas pamatnostādnes attiecībā uz konsultāciju un pētniecības pakalpojumiem, kas revīzijas laikposmā veidoja 78 % no kopējiem izdevumiem ārējiem konsultantiem. Tāpēc, kā parādīts 3. tabulā, konsultāciju pakalpojumi aptvēra plašu darbību spektru, sākot no īstermiņa “padomdevēja” pakalpojumiem līdz ilgtermiņa pakalpojumiem, kas papildina iekšējo pieredzi un resursus. Šie regulārie pakalpojumi, ko izmanto atkārtoti, galvenokārt ir saistīti ar ES programmu īstenošanu vai ģenerāldirektorātu pārvaldības plāniem. Komisijas sistēmā nebija skaidru norādījumu un konsultāciju un pētniecības pakalpojumu definīcijas, kā arī nebija norādīts, cik lielā mērā Komisija šo pakalpojumu izpildei varētu nolīgt ārējos konsultantus.

25 Mēs konstatējām, ka, tā kā nav skaidru norādījumu, kas piemērojami visiem ģenerāldirektorātiem, viens no šajā revīzijā izvēlētajiem ģenerāldirektorātiem analizēja faktorus, kas jāņem vērā, lemjot par ārpakalpojumu izmantošanu, un šie faktori cita starpā bija:

•  lēmumu pieņemšanas, stratēģijas un kvalitātes kontroles saglabāšana;
•  kritēriji, kas piemērojami darbībām un procesiem, kurus nedrīkst uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem;
•  ārpakalpojumu izmantošanas iemesli, kas jāpaskaidro tehniskajās specifikācijās.

26 Komisija 2020. gada jūlijā izdeva norādījumus par to, kā izmantot ārēju darbuzņēmēju pakalpojumus, kuri strādā Komisijas telpās¹⁴. Tajos norādīts, ka ar Līgumiem Komisijai uzticēto darbu nekad nedrīkst uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, bet ģenerāldirektorāti ārpakalpojumu sniedzējiem var uzticēt atbalsta uzdevumus. Pamatnostādnes galvenokārt attiecas uz pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar IT, komunikāciju, ēku uzturēšanu un drošību. Komisija nav pieņēmusi pamatnostādnes par ārējiem konsultantiem, kas strādā ārpus Komisijas telpām, lai risinātu 24. punktā minētos jautājumus.

Vajadzību analīze vai nu nav veikta, vai nav sistemātiski dokumentēta

27 Mēs novērtējām, vai Komisija ir pienācīgi pamatojusi un dokumentējusi ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu. Mēs pārbaudījām, vai ģenerāldirektorāti ir rūpīgi apsvēruši, kādēļ ir vajadzīgi ārējie konsultanti, un kā šis process tika dokumentēts. Mēs pārskatījām pamatnostādnes un analizējām praksi, ko piemēroja 20 atlasītajiem līgumiem, kā arī intervējām atlasītos ģenerāldirektorātus.

28 Mēs konstatējām, ka labāka regulējuma pamatnostādnes un instrumentu kopums sniedz norādījumus par to, kā jāplāno un jāpamato ārējo konsultantu piesaistīšana novērtējumu veikšanai. Tajos noteikts, ka ģenerāldirektorātiem par galveno pierādījumu avotu ir jāuzskata iekšēju speciālo zināšanu izmantošana. Plānojot novērtējumu, ģenerāldirektorātiem jāņem vērā tādi svarīgi faktori kā pieejamie resursi, nepieciešamie un pieejamie dati, veicamās analīzes veids un iespējamā pārklāšanās ar citām notiekošajām darbībām. Novērtēšanai piešķirtajiem iekšējiem un ārējiem resursiem jābūt samērīgiem ar apjausto intervences svarīgumu un gaidāmo ietekmi gan izmaksu, gan radīto ieguvumu ziņā¹⁵.

29 Attiecībā uz pētījumiem un novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm, ir izveidotas sistēmas, lai nodrošinātu, ka projekta dokumentācijā ir iekļauts pieprasījums, kurā izklāstīti pētījuma vai novērtējuma iemesli, mērķi, sagaidāmie rezultāti, ietekme, paredzētā izmantošana, paredzētais laika grafiks un izmaksu un ieguvumu analīze. Mēs konstatējām, ka pārbaudītajos gadījumos Komisija ir pienācīgi pamatojusi ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu.

30 Ja ģenerāldirektorāti slēdz līgumus par konsultāciju vai pētniecības darbībām, iepirkuma pieprasījumā tie dokumentē ārpakalpojumu nepieciešamību. Ģenerāldirektorāti atbild par to, lai ierosinātie ārpakalpojumi atbilstu politikas prasībām un nedublētu citu ģenerāldirektorātu darba programmas.

31 Attiecībā uz daudziem konsultāciju pakalpojumiem, kas iepirkti saskaņā ar ES programmām, piemēram, tehnisko atbalstu dalībvalstīm un tehnisko palīdzību trešām valstīm, ārēju konsultantu piesaistīšana ir programmas īstenošanas līdzeklis, kas ietverts tās noteikumos un finansēšanas nolīgumos. Šajos gadījumos mēs konstatējām, ka ģenerāldirektorāti nav dokumentējuši savu novērtējumu par to, vai visiem iepirkuma pieprasījumiem konsultantu iesaistīšana ir vispiemērotākais risinājums. Komisija mūs informēja, ka ir novērtējusi iespējamos resursus, ar ko pamato ārējo konsultantu piesaistīšanu plānošanas posmā. Tomēr šis novērtējums netika dokumentēts, un tāpēc pierādījumi nebija pieejami.

32 Attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem, kas, papildinot iekšējos resursus, iepirkti, lai veiktu regulāros uzdevumus, ģenerāldirektorāti neveic izmaksu un ieguvumu analīzi un vajadzību analīzi, lai pirms jaunu iepirkuma pieprasījumu iesniegšanas izvērtētu nosacītās priekšrocības, kas rastos, izmantojot ārējos pakalpojumu sniedzējus, nevis iekšējos darbiniekus. Mēs konstatējām, ka šāda analīze netika veikta, piemēram, par

•  pakalpojumiem, ko sniedz ārējie konsultanti, kuri strādā Komisijas telpās un ārpus tām, ar atjaunotiem līgumiem statistikas jomā, kas atbilst aptuveni 52 pilna laika darbiniekiem gadā;
•  atkārtotām darbībām, kas saistītas ar ES programmu īstenošanu un uzraudzību.

Iepirkuma procedūras ir ievērotas, bet konkrētie riski vēl nav labi pārvaldīti

33 Šajā ziņojuma iedaļā aplūkots, kā Komisija ir iepirkusi ārēju konsultantu pakalpojumus, lai panāktu ieguldīto līdzekļu atdevi un mazinātu riskus, kas saistīti ar paļaušanos uz ārējo konsultantu darbu.

Ārējo konsultantu pakalpojumu iegāde atbilst iepirkuma noteikumiem

34 Lai panāktu ieguldīto līdzekļu atdevi, Finanšu regulā un Komisijas iekšējos noteikumos ir paredzēts, ka, slēdzot līgumus par ārējo konsultantu pakalpojumiem, Komisijai jāizmanto konkurētspējīgas atlases procedūras. Šīs procedūras ietver piemērotu atlases un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju noteikšanu un piemērošanu. Mēs izvērtējām Komisijas iepirkuma procedūras attiecībā uz līgumu slēgšanu ar ārējiem konsultantiem un detalizēti izskatījām 20 atlasītos līgumus.

35 Mēs konstatējām, ka atbildīgie ģenerāldirektorāti rīkoja konkursa procedūras saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Finanšu regulā un rokasgrāmatā par publisko iepirkumu (sk. 21. punktu). Visās 20 pārskatītajās iepirkuma procedūrās Komisija izmantoja atbilstošus piešķiršanas kritērijus (tostarp cenas un kvalitātes attiecību), lai izvērtētu, kāda būs ieguldīto līdzekļu atdeve, un atlasītu uzvarējušos piedāvājumus.

36 Slēdzot līgumus par pakalpojumu sniegšanu, Komisija var izvēlēties dažādas iepirkuma procedūras. Lai piesaistītu ārējos konsultantus, tā galvenokārt izmantoja atklātas procedūras (jebkurš uzņēmums var iesniegt piedāvājumu) vai slēgtas procedūras (ierobežots skaits uzņēmumu tiek aicināti iesniegt piedāvājumus). Līgumi, kas piešķirti saskaņā ar šiem diviem procedūru veidiem, 2017.–2019. gadā sasniedza 2,3 miljardus EUR (85 % no kopējām līgumu summām), kā parādīts 5. attēlā. Tā kā šīs procedūras ir laikietilpīgas, līgumu slēgšanai ar ārējiem konsultantiem kā efektīvu līdzekli bieži izmanto pamatlīgumus, jo tādējādi var izvairīties no nepieciešamības rīkot vairākas iepirkuma procedūras. Turklāt pamatlīgumos, kuriem bieži ir liela vērtība, ir definēti noteikumi (piemēram, cena, kvalitāte) attiecībā uz konkrētiem līgumiem, kas piešķirami saskaņā ar tiem, tādējādi ļaujot Komisijai ātrāk izmantot konsultantu speciālās zināšanas, lai nodrošinātu faktiskās vajadzības. Revidētajā laikposmā 70 % summu, par kurām noslēgti līgumi ar ārējiem konsultantiem (1,9 miljardi EUR), bija pamatotas ar pamatlīgumiem.

Komisijas veiktā uzraudzība neatbilda iespējamā riska līmenim

37 Mēs pārbaudījām, kā Komisija ir apzinājusi un novērsusi iespējamos koncentrācijas un pārmērīgas atkarības riskus, konkurences priekšrocības un interešu konfliktus. Mēs arī pārbaudījām, vai par šādiem riskiem ir ziņots un kā tie ir pārvaldīti Komisijas korporatīvajā līmenī.

Koncentrācijas un pārmērīgas atkarības riski

38 Ja pamatdarbību veikšanā organizācija lielā mērā paļaujas uz konkrētiem ārējiem konsultantiem, tā uzņemas risku, ka, lai nodrošinātu šo darbību turpināšanu, tā var kļūt atkarīga no šiem konsultantiem. Mēs analizējām vadības un finanšu informāciju par izpildītājiem, lai novērtētu to, cik lielā mērā Komisija paļāvās uz konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem, un pakalpojumu koncentrācijas līmeni.

39 6. attēlā ir līgumu summu sadalījums starp desmit galvenajiem pakalpojumu sniedzējiem 2017.–2019. gadā. Šie desmit galvenie pakalpojumu sniedzēji veidoja mazāk nekā 0,4 % no kopējā ārējo konsultantu skaita (2 769), ar kuriem attiecīgajā laikposmā bija noslēgti līgumi. Tajā pašā laikā ar tiem noslēgtie līgumi veidoja 22 % no kopējām līgumu summām attiecīgajā laikposmā.

40 Daži izpildītāji ārējus konsultāciju pakalpojumus sniedz vairākos Komisijas ģenerāldirektorātos. Dažiem no šiem izpildītājiem ir filiāles vai meitasuzņēmumi dažādās dalībvalstīs. Formāli tās ir atsevišķas juridiskas personas, bet, aplūkojot kopumā, to klātbūtne Komisijā ir lielāka.

41 Tālāk 7. attēlā parādīti desmit individuālie pakalpojumu sniedzēji ar lielāko 2017.–2019. gadā parakstīto līgumu skaitu. Komisija ar šiem pakalpojumu sniedzējiem noslēdza 1297 līgumus (t. i., 16 % no 8009 līgumiem, kas noslēgti attiecīgajā laikposmā, sk. 04. punktu). Tas liecina, ka salīdzinoši nelielam skaitam darbuzņēmēju visos Komisijas dienestos tiek piešķirts salīdzinoši liels līgumu skaits.

42 Mēs arī analizējām, kādu daļu no kopējām līgumu summām izvēlētajos ģenerāldirektorātos ir ieguvuši desmit lielākie izpildītāji¹⁶. 8. attēlā redzams, ka daži ģenerāldirektorāti lielā mērā paļaujas uz salīdzinoši nelielu līgumslēdzēju skaitu. Piemēram, ESTAT ĢD 10 izpildītāji veidoja mazāk nekā 19 % no kopējā ārējo konsultāciju pakalpojumu sniedzēju skaita, ko izmantoja ģenerāldirektorāti, bet tiem tika piešķirti 87 % (47 miljoni EUR) no kopējās summas, par kuru ģenerāldirektorāts noslēdza līgumu. NEAR ĢD desmit lielākie izpildītāji veidoja mazāk par 3 % no kopējā izpildītāju skaita, bet vienlaikus saņēma 41 % (277 miljonus EUR) no summām, par kurām noslēgti līgumi ar ārējiem konsultantiem. Šāda koncentrācija rada pārmērīgas atkarības risku no dažiem līgumslēdzējiem.

43 Līgumiem, ko piešķir ārējiem konsultantiem, bieži ir vajadzīga īpaša tehniskā ekspertīze, kas var ierobežot potenciālo izpildītāju skaitu. Tomēr dažiem lielākiem izpildītājiem, kuriem bieži vien ir liela pieredze darbā ar Komisiju, regulāri izdodas iegūt šādu līgumu slēgšanas iespējas; mazākiem uzņēmumiem ir mazāk panākumu.

44 Mēs konstatējām četrus gadījumus, kad, lai gan regulāri tika organizētas atklāta konkursa procedūras, vairākus gadus pēc kārtas tie paši izpildītāji ieguva secīgus līgumus. Tāpēc mēs novērojām atkarības risku no ārējiem konsultantiem (sk. 4. tabulu).

Konkurences priekšrocību risks

45 Ja ārējos konsultantus plaši izmanto dažādi Komisijas dienesti (sk. 7. attēlu), tie gūst pieredzi. Tā var būt priekšrocība, kas var palīdzēt gūt uzvaru nākotnē iespējamo līgumu piešķiršanā. Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir ieviesusi procedūras, ar kurām nodrošina atlases procesa pārredzamību, lai konsultanti vai viņu filiāles, kas pretendē uz konkrēta līguma piešķiršanu, negūtu konkurences priekšrocības, sniedzot citus ar attiecīgo uzdevumu saistītus pakalpojumus.

46 Mēs konstatējām, ka daži izpildītāji vienam ģenerāldirektorātam vienlaikus nodrošināja vairākus konsultāciju, īstenošanas un novērtēšanas pakalpojumus. Šādos gadījumos pastāv risks, ka šādi izpildītāji, kas iesaistīti vienas un tās pašas ES politikas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, var iegūt konkurences priekšrocības.

47 Pastāv arī risks, ka daži līgumslēdzēji var iegūt konkurences priekšrocības, jo, sniedzot pakalpojumus ģenerāldirektorātiem, viņi ir guvuši lielu pieredzi, ko izmantos turpmākajās iepirkuma procedūrās. Vienā gadījumā izpildītājam 2018. gadā tika piešķirts līgums par konkursa dokumentu sagatavošanu saistībā ar būvdarbu līgumu (1,1 miljons EUR). Nākamajā gadā tam pašam izpildītājam tika piešķirts cits līgums par to pašu būvdarbu uzraudzību (3 miljoni EUR).

48 Daži ģenerāldirektorāti ir izstrādājuši labu praksi, lai, iepērkot ārēju konsultantu pakalpojumus, mazinātu ierobežotas konkurences riskus (sīkāku informāciju sk. 1. izcēlumā).

Interešu konflikta risks

49 Mēs aplūkojām praksi, kas ieviesta, lai novērstu interešu konfliktu risku. Finanšu regulā ir definēti interešu konflikti un izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai tos nepieļautu iepirkuma procedūrā. Komisijas rokasgrāmatā par publisko iepirkumu ir sniegti vēl citi norādījumi. Tajā paredzēts, ka Komisijas Vērtēšanas komitejas locekļiem un pretendentiem ir jāiesniedz deklarācijas, ar ko apstiprina, ka viņiem nav interešu konflikta.

50 Attiecībā uz visiem 20 mūsu pārbaudītajiem līgumiem Komisija ievēroja prasības par interešu konfliktu pārbaudēm, kas izklāstītas Finanšu regulā un rokasgrāmatā. Visas vajadzīgās deklarācijas tika parakstītas, un visos līgumos bija iekļauta standarta klauzula, kurā bija noteikts, ka līgumslēdzējiem ir jāpaziņo par jebkādiem interešu konfliktiem, kas varētu rasties, izpildot līgumu. Tās ir formālas pārbaudes, kas vienas pašas nevar nodrošināt interešu konfliktu risku novēršanu.

51 Komisija 2021. gadā izdeva norādījumus par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību, slēdzot līgumus par pakalpojumiem¹⁷. Tomēr Komisijas pamatnostādnēs nav aplūkoti šādi riski:

•  ārējo konsultantu un to filiāļu darbības, kas ir pretrunā to līgumam ar Komisiju;
•  ārējo konsultantu pakalpojumi, kas var būt savstarpēji konfliktējoši;
•  ārējie konsultanti, kas apkalpo dažādus klientus (Komisijā vai ārpus tās) ar konfliktējošām interesēm attiecībā uz cieši saistītiem uzdevumiem.

52 Interešu konflikti var rasties arī Komisijas darbinieku “virpuļdurvju” karjeras virzības dēļ – ja darbinieki aiziet no darba, lai ieņemtu amatus ārpusē (piemēram, privātajā sektorā), vai ja darbinieki Komisijai pievienojas no privātā sektora. Šie interešu konflikti var būt saistīti ar piekļuves konfidenciālai informācijai neatbilstīgu izmantošanu, piemēram, ja bijušie Komisijas darbinieki izmanto savas zināšanas un kontaktus, lai lobētu ārējo darba devēju vai klientu intereses.

53 Saskaņā ar ES Civildienesta noteikumiem¹⁸ ierēdņiem, kuri beidz darbu Komisijā, pēc aiziešanas no dienesta ir pienākums ievērot godīgumu un diskrētumu, kad tie uzņemas jaunu amatu. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, Komisija izskata iespējamās “virpuļdurvju” lietas. Šo mehānismu efektivitāte ir atkarīga tikai no tā, vai darbinieki, kas aiziet no darba, paziņo Komisijai par darbu, ko viņi plāno veikt divu gadu laikā pēc aiziešanas no ES civildienesta. Darbinieki, kuri atbild par iepirkumu, izvērtējot konkursa dokumentus, cenšas arī identificēt bijušos darbiniekus, kuri varētu radīt interešu konfliktus.

54 Ombuds ir veicis vairākas izmeklēšanas šajā jautājumā, secinot, ka, lai gan Komisijas prakse atbilst noteikumiem, varētu darīt vairāk, lai šos noteikumus padarītu efektīvākus un jēgpilnākus. Ombuds ieteica Komisijai, izskatot lietas, kurās iesaistītas Komisijas augstākās amatpersonas, izmantot stingrāku pieeju virpuļdurvju problēmai¹⁹. 2021. gada februārī ombuds sāka jaunu plaša mēroga izmeklēšanu par to, kā Komisija risina savu darbinieku virpuļdurvju lietas. Minētā izmeklēšana tiek veikta, īstenojot pastiprināto uzraudzību, lai noskaidrotu, kā ES administrācija uzliek ētikas pienākumus ES darbiniekiem, kuri pāriet darbā privātajā sektorā²⁰.

Daži riski korporatīvajā līmenī nav izvērtēti

55 Mēs pārbaudījām, kā Komisija ir informēta par koncentrācijas un pārmērīgas atkarības riskiem, konkurences priekšrocībām un interešu konfliktiem un kā notiek to pārvaldība korporatīvajā līmenī.

56 Kopumā mēs konstatējām, ka ģenerāldirektorāti nebija apzinājuši vai novērtējuši koncentrācijas un pārmērīgas atkarības, konkurences priekšrocību vai interešu konflikta riskus, kas rodas, piesaistot ārējos konsultantus, kā kritiskus. Mēs arī konstatējām, ka izpildītāju pārmērīgas koncentrācijas un pārmērīgas atkarības riski ne vienmēr bija redzami vietējā, t. i., ģenerāldirektorāta līmenī. Tomēr Komisijas līmenī tie var būt nozīmīgi. Tāpēc tos pareizi varētu novērst, tikai veicot korporatīvā līmeņa novērtējumu; tomēr Komisija šādus novērtējumus neveic. Līdz ar to daži kritiskie riski var palikt neidentificēti un nepaziņoti Korporatīvās pārvaldības padomei.

Ārējo konsultantu pakalpojumu pārvaldības un izmantošanas nepilnības

57 Šajā iedaļā aplūkots, kā Komisija ir pārvaldījusi ārējo konsultantu iesaistīšanos un, konkrēti, kā novērtējusi viņu sniegumu un apzinājusi darba rezultātus, ko varētu lietderīgi izplatīt visos Komisijas dienestos.

Individuālos līgumus pārvalda saskaņā ar noteikumiem, bet snieguma novērtēšanā ir trūkumi

58 Mēs pārbaudījām, vai Komisija ir skaidri noteikusi ārējo konsultantu pakalpojumu pilnvaras un izpildes kārtību un vai par sniegtajiem pakalpojumiem ir samaksājusi atbilstīgas summas. Mēs arī novērtējām, kā Komisija korporatīvā līmenī ir dalījusies ar šādu saistību rezultātiem un tos novērtējusi. Mēs vērtējām, vai Komisija ir nodrošinājusi, ka ārējo konsultantu uzdevumi dažādos tās ģenerāldirektorātos tiek pārvaldīti saskaņoti, lai sistemātiski novērtētu izpildītāju sniegumu un noteiktu ārējo konsultantu radīto pievienoto vērtību.

59 Komisija ārējo konsultantu uzdevumus (konsultācijas, pētniecību, pētījumu vai novērtēšanas pakalpojumus) pārvaldīja saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas paredzēts Finanšu regulā, un vispārējiem noteikumiem par pakalpojumu iepirkumu, kas izklāstīti tās rokasgrāmatā par publisko iepirkumu. Iepērkot pakalpojumus, Komisija izstrādāja darba uzdevumu, konkretizējot pienākumus, kas jāveic izpildītājam, kā arī progresa ziņojumu skaitu un formātu, kas pakalpojuma sniedzējam jāiesniedz uzdevuma izpildes laikā.

60 Attiecībā uz visiem 20 pārbaudītajiem līgumiem mēs konstatējām, ka Komisija līgumus ir labi pārvaldījusi saskaņā ar savu tiesisko regulējumu. Kopumā Komisijas un izpildītāja līgumos ir noteikta uzraudzības un ziņošanas kārtība, kā arī rezultātu pārbaudes process. Pirms maksājumu veikšanas Komisija pārbaudīja, vai konsultanti bija snieguši pakalpojumus vajadzīgajā kvalitātē.

61 Mūsu analīze atklāja, ka dažu konsultāciju pakalpojumu gadījumā Komisija veica papildu kvalitātes pārbaudes saistībā ar dažiem rezultātiem:

•  pirms maksājumu veikšanas par statistikas pakalpojumiem Komisija pārbaudīja konsultanta sagatavotās statistikas kvalitāti;
•  attiecībā uz tehniskā atbalsta līgumu saskaņā ar Strukturālo reformu atbalsta programmu tika izveidota koordinācijas komiteja (piedaloties atbildīgajam REFORM ĢD dienestam, dalībvalstij un līgumslēdzējam), lai uzraudzītu līguma īstenošanu. Tas nodrošināja regulāru līguma īstenošanas uzraudzību (bieži izmantojot ikmēneša ziņojumus).

62 Ja galaproduktu piegādā novēloti vai ar zemāku kvalitāti, nekā paredzēts, Komisija parasti atliek pieprasīto maksājumu līdz brīdim, kad produkts ir piegādāts apmierinoši, un izvēlas nepiemērot līgumā paredzētās sankcijas. No 20 izraudzītajiem līgumiem trijos gadījumos Komisija piemēroja sodus un samazināja maksājumus. Lai iegūtu pienācīgu galaproduktu kvalitātes līmeni, struktūrvienībām bija jāiegulda intensīvas un ievērojamas pūles.

63 Lai gan bija labi piemēri tam, kā Komisija novērtē ārējo konsultantu sniegumu mūsu pārbaudītajos līgumos, ģenerāldirektorāti sniegumu nevērtēja konsekventi. Mēs konstatējām, ka pēc līguma izpildes tikai daži ģenerāldirektorāti sistemātiski veica gūtās pieredzes vai ex postizmaksu un ieguvumu novērtējumu, savukārt citi to nedarīja. Mēs uzskatām, ka Komisija tāpēc nespēj pilnvērtīgi noteikt iespējamās jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Tas arī palielina risku, ka no jauna tiks piesaistīti konsultanti, kuru sniegums jau iepriekš ir bijis slikts.

64 Papildus pakalpojumiem, kas iepirkti saskaņā ar labāka regulējuma satvaru (sīkāku informāciju sk. 2. izcēlumā), ģenerāldirektorāti Komisijā sistemātiski neizplatīja pieejamo informāciju par ārējo konsultantu novērtējumu (piemēram, par izmaksu pārskatiem, rezultātu kvalitāti). Centralizēti netika vākta informācija par konsultantu iesaistīšanu korporatīvajā līmenī, kas ļautu salīdzināt un novērtēt izpildītāju sniegumu.

Nepilnīga prakse ārējo konsultantu darba rezultātu izmantošanā

65 Mēs novērtējām, vai Komisija ir ieviesusi atbilstīgu praksi, lai iespējami labāk izmantotu rezultātus, kas gūti, izmantojot ārējo konsultantu pakalpojumus, un lai vajadzības gadījumā nodotu zināšanas un izplatītu šos rezultātus.

66 Mēs konstatējām, ka, izmantojot labāka regulējuma pamatnostādnes un instrumentu kopumu, ir izstrādāti norādījumi par to, kā izsekot un analizēt, cik lielā mērā ārējo konsultantu darbs palīdz Komisijai novērtēšanas procesā. Komisija šo analīzi izklāsta dienestu darba dokumentā, kurā sniedz novērtējuma kopsavilkumu. Dokumentā ir aprakstīts, kā Komisija šajā procesā ir izmantojusi ekspertu padomus²².

67 Attiecībā uz ārējo konsultantu pakalpojumiem mēs neatradām līdzīgas pamatnostādnes, kas papildinātu labāka regulējuma satvaru. Mēs novērojām, ka atlasītajos ģenerāldirektorātos izmanto atšķirīgu praksi, lai noteiktu, vai un kā Komisija ir izmantojusi ārējo konsultantu sniegtos rezultātus un secinājumus (sk. 5. tabulu). Konsekventas pieejas trūkums dažādos ģenerāldirektorātos kavē Komisijas spēju novērtēt ieguvumus no šo pakalpojumu izmantošanas.

68 Jautājums par ārējo konsultantu prasmju nodošanu Komisijas darbiniekiem neattiecas uz visiem līgumu veidiem. Ja konsultantus nodarbina, lai papildinātu Komisijā trūkstošās speciālās zināšanas, prasmju nodošana Komisijai var būt svarīgs un būtisks faktors. Komisija apstiprināja, ka pakalpojumu līgumos reti tiek apsvērta konsultantu zināšanu nodošana. Tā sistemātiski nevērtē, vai ir nepieciešama prasmju nodošana. Nevienā no līgumiem, ko pārskatījām, nebija iekļauta īpaša prasība par konsultantu prasmju nodošanu Komisijas darbiniekiem.

69 Komisijai ir dažādi informatīvi rīki, kurus var izmantot, lai apmainītos ar informāciju par ārējo konsultantu pakalpojumiem, bet kas ir mazāk piemēroti šo konsultantu veiktā darba izplatīšanai, kā apkopots 6. tabulā.

70 Lai dalītos ar zināšanām par ārējo konsultantu darba rezultātiem, ģenerāldirektorāti izmantoja dažādas metodes (sk. piemērus 9. attēlā). Informācijas izplatīšana notika sadrumstaloti un galvenokārt notika ģenerāldirektorātu līmenī, tādējādi mazinot ārējo konsultantu darba rezultātu apmaiņas efektivitāti Komisijā.

71 Mēs konstatējām, ka ES pētījumu iestāžu datubāzē (IISDB) ir informācija par plānotajiem un veiktajiem novērtējumiem un pētījumiem, kas varētu ļaut izplatīt zināšanas. Kopš 2022. gada marta datubāzei var piekļūt visas iestādes. Mēs analizējām informāciju, ko atlasītie ģenerāldirektorāti ierakstīja šajā datubāzē. Ģenerāldirektorāti pētījumus ir dokumentējuši dažādos veidos, un daži tehniskie pētījumi (piemēram, ziņojumi, ieteikumi, tehniskā analīze) datubāzē nav iekļauti, kā parādīts 7. tabulā. Līdz ar to IISDB satur daļēju informāciju par visiem veiktajiem pētījumiem, un Komisija to nav izstrādājusi kā visaptverošu zināšanu apmaiņas instrumentu.

Komisijas vadības informācijas daļēja precizitāte un vāja sistemātiska ziņošana

72 Šajā iedaļā mēs izskatām informāciju, kas Komisijai pieejama saistībā ar ārējo konsultantu iesaistīšanu, un veidu, kā Komisija ziņoja par to pakalpojumu izmantošanu.

Komisijai trūkst precīzas informācijas par piesaistīto ārējo konsultantu pakalpojumu apjomu un veidiem

73 Mēs vērtējām, vai Komisijas rīcībā ir pietiekama un ticama informācija, lai varētu efektīvi uzraudzīt ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu un ziņot par to, un vai šāda informācija ir pieejama par dažādiem pakalpojumu veidiem. Mēs izskatījām, kā Komisijas ģenerāldirektorāti reģistrēja informāciju par šādiem pakalpojumiem, un pārbaudījām datus no 2017. līdz 2019. gadam.

74 Kopš 2017. gada Komisijas finanšu sistēmā bija iespējams ierakstīt ārējo konsultantu pakalpojumu līgumus četrās kategorijās: konsultācijas, pētījumi, novērtēšana un pētniecība. Komisija ir skaidri definējusi, ko nozīmē kategorijas “Pētījumi” un “Novērtēšana” (sk. 23. punktu), taču tā nav sniegusi ģenerāldirektorātiem skaidru konsultāciju un pētniecības pakalpojumu definīciju (sk. 24. punktu). Šīs divas kategorijas tika definētas diezgan vispārīgi (sk. 2. tabulu). Tāpēc, dokumentējot ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu, ģenerāldirektorāti tās izmantoja nekonsekventi.

75 Piemēram, sarakstā ir aprakstīta kategorija “Konsultācijas”, kurā lielāko daļu ārējo konsultantu pakalpojumu (sk. 3. tabulu) ierakstīja kā “padomdevēja” pakalpojumus. Mēs konstatējām, ka ģenerāldirektorāti šajā kategorijā ir ierakstījuši plašu pakalpojumu klāstu. Tostarp bija daži pakalpojumi, par kuriem parasti slēdz līgumus, piemēram:

•  IT sistēmu izstrādes un darbības pakalpojumi, tostarp licences, uzturēšana, pētījumi un atbalsts;
•  statistikas, datu apkopošanas un informācijas ieguves pakalpojumi (Eurostat pamatdarbības un citu ģenerāldirektorātu sekundārās darbības);
•  tehniskais atbalsts dalībvalstīm un tehniskais atbalsts valstīm (jo īpaši trešām valstīm).

Pēdējā gadījumā Komisijas finanšu sistēma neidentificē ārējo konsultantu pakalpojumu galasaņēmēju. Attiecībā uz DFS 4. izdevumu kategoriju “Globālā Eiropa” Komisija lielāko daļu šādu saistību iepērk trešo valstu labā. Šie pakalpojumi veidoja 1 miljardu EUR no kopējās summas, par kuru 2017.–2019. gadā noslēgti līgumi ar ārējiem konsultantiem. Tāpēc Komisija nevar sniegt precīzu priekšstatu par ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu.

76 Kategorijā “Pētniecība” ir visi pakalpojumi, kas saistīti ar pētniecību, izstrādi un zinātnisko darbību un kas nav iekļaujami nevienā no pārējām trim kategorijām. Piemēram, JRC šajā kategorijā klasificēja aptuveni 88 % no pakalpojumiem, par kuriem tas noslēdza līgumus (107,2 miljoni EUR). Mēs konstatējām, ka tā ietver dažādus līgumus, no kuriem daži pieder pie citām kategorijām (sk. 3. tabulu): pētījumu vai novērtējumu veikšana, tehniskās palīdzības sniegšana, laboratorijas uzturēšana un aprīkojums, datu ieguve, preču zīmju atjaunošana un patentu maksājumi, apmācības kursu un konferenču organizēšana un kodoliekārtu dezekspluatācija.

77 Komisijai ir decentralizēta struktūra ar daudziem dažādiem departamentiem, kas atbild par datu ierakstīšanu centrālajā finanšu sistēmā. Apzinoties datu ierakstīšanas precizitātes problēmas, Komisija 2020. un 2021. gadā sāka “tīrīšanu”, lai labotu klasifikācijas kļūdas vai neprecizitātes saistībā ar ārējo konsultantu līgumiem. Tā 2021. gadā arī izveidoja datu kvalitātes informācijas paneli, lai sistemātiski uzraudzītu reģistrēto līguma datu kvalitāti.

78 Lai gan ir ieviestas šīs iniciatīvas, mēs joprojām novērojām vairākas pretrunas un kļūdas tajā, kā ģenerāldirektorāti klasificē ar ārējiem konsultantiem noslēgtos līgumus (sīkāku informāciju sk. I pielikumā).

79 Nepietiekami konkrētu līgumu kategoriju un klasifikācijas kļūdu dēļ Komisijai trūka precīzas informācijas par nolīgto ārējo konsultantu pakalpojumu apjomu un veidiem.

Komisija sistemātiski nesniedz informāciju par to, kā tā izmanto ārējo konsultantu pakalpojumus

80 Ņemot vērā to, cik lielā mērā Komisija izmanto ārējos konsultantus, mēs vērtējām, vai ir ieviesti piemēroti un sistemātiski korporatīvie ziņojumi. Budžeta izpildes apstiprinātājiestādes un citas ieinteresētās personas ir nosūtījušas Komisijai pieprasījumus sniegt informāciju par summām, ko tā tērē ārējiem konsultantiem (sk. 14. punktu). Šie jautājumi atspoguļo patiesu sabiedrības interesi par ārējo konsultantu skaitu un izmaksām, sniegto pakalpojumu veidiem un potenciālajiem riskiem.

81 Nav korporatīvo ziņojumu un analīzes ne par to, kā Komisija izmanto ārējo konsultantu pakalpojumus, ne arī par saistītajiem izdevumiem. Komisijas Korporatīvās pārvaldības padome jautājumu par ārējiem konsultantiem ir izskatījusi ad hoc gadījumos, piemēram, apstiprinot norādījumus par iekšējiem pakalpojumu sniedzējiem²³.

82 Ziņošana par ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu galvenokārt ir atkarīga no pieprasījuma. Pēc pieprasījuma (piemēram, pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma) Komisija sagatavo ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, kas ierakstīta tās finanšu sistēmā. Tomēr Komisijas ģenerāldirektorātiem manuāli ir jāpārbauda dati, lai nodrošinātu, ka tiek paziņotas tikai pareizās summas, kas atbilst attiecīgajiem pakalpojumiem. Revīzijā konstatējām Komisijas datu kļūdas (sk. 78. punktu).

83 Komisijas gada pārvaldības un snieguma ziņojums ir galvenais augsta līmeņa snieguma ziņojums par rezultātiem, kas sasniegti no ES budžeta. Ģenerāldirektorāti gada darbības pārskatos ziņo par sniegumu vietējā līmenī. Abi ziņojumu kopumi neatklāj informāciju par ārējo konsultantu izmantošanu.

84 Izdevumus par ārējiem konsultantiem finansē no dažādu ES programmu darbības kredītiem, un tie veido ļoti mazu daļu no kopējiem darbības izdevumiem. Tāpēc tā izvairās no rūpīgas uzraudzības un ziņošanas par to, kā izmanto iekšējos resursus, ko finansē no administratīvajiem izdevumiem. Visaptverošu korporatīvo ziņojumu trūkums vājina Komisijas spēju efektīvi pārvaldīt šādus pakalpojumus saistībā ar vispārējo resursu izmantošanu un apzināt ar to sniegšanu saistītos riskus.

Secinājumi un ieteikumi

85 Eiropas Komisija katru gadu slēdz aptuveni vienu miljardu EUR vērtus līgumus par ārējo konsultantu pakalpojumiem, ko izmanto, lai atbalstītu plašu konsultāciju, pētījumu, novērtēšanas un pētniecības pasākumu klāstu. Mēs secinām, ka Komisijas īstenotā ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanas pārvaldība nenodrošina maksimālu ieguldīto līdzekļu atdevi un pilnīgu Komisijas interešu aizsardzību.

86 Mēs konstatējām, ka Komisijas sistēmā, kas regulē ārējo konsultantu izmantošanu, ir būtiski trūkumi. Komisijas sistēmā, ko piemēro attiecībā uz konsultācijām un pētniecību, par ko izdota lielākā daļa no summas, par kuru noslēgti līgumi ar ārējiem konsultantiem, nebija ietverti norādījumi par to, cik lielā mērā uzdevumus varētu uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, kā definē ārēju konsultantu pakalpojumus un kādas spējas un kapacitāte būtu jāsaglabā iekšēji (18.–26. punkts).

87 Attiecībā uz pētījumiem un novērtējumiem Komisijas sistēmā bija skaidri norādīts, kā pamatot un dokumentēt ārējo konsultantu, nevis iekšējo darbinieku izmantošanu. Komisija regulāri piesaistīja konsultantus, lai veiktu atkārtotas darbības. Daudzos šādos gadījumos nebija pierādījumu, ka būtu veikts vajadzību novērtējums (24. un 28.–32. punkts).

1. ieteikums. Pilnveidot pašreizējo sistēmu, kas regulē ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu

Komisijai jāturpina pilnveidot sistēmu, kas regulē ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu. Šajā sistēmā:

1. jādefinē dažādi atbalsta veidi, ko var sniegt ārējie konsultanti;
2. jānorāda, kā jāveic vajadzību novērtēšana (tostarp, kad veikt izmaksu un ieguvumu analīzi), kā arī metodes, ar ko novērtē nepieciešamību izmantot ārpakalpojumus, nevis iekšējo personālu;
3. jāparedz kritēriji, kas piemērojami darbībām un procesiem, kam jāpaliek Komisijas kompetencē un ko nedrīkst uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gada decembris.

88 Mēs konstatējām, ka Komisija, iepērkot pakalpojumus no ārējiem konsultantiem, ievēroja Finanšu regulu un savus iekšējos noteikumus. Kritēriji, kurus Komisija izmantoja, lai izvēlētos uzvarējušos piedāvājumus, bija atbilstīgi (34.–36. punkts).

89 Komisija nepietiekami uzraudzīja un pārvaldīja svarīgus riskus, kas saistīti ar ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu. Tie ietver izpildītāju koncentrācijas riskus un pārmērīgu atkarību no salīdzinoši neliela pakalpojumu sniedzēju skaita. Tas rada risku, ka daži izpildītāji, kuriem ir liela pieredze darbā ar Komisiju, var sekmīgāk iegūt līgumu slēgšanas tiesības, jo viņiem ir konkurences priekšrocības. Turklāt Komisija attiecībā uz interešu konfliktiem veica visas nepieciešamās formālās pārbaudes. Taču šīs pārbaudes nevar nodrošināt, ka visi svarīgie riski tiek atzīmēti un novērsti. Tāpēc daži būtiski riski, kas saistīti ar ārējo konsultantu sniegtajiem pakalpojumiem, korporatīvā līmenī netika pietiekami analizēti (38.–56. punkts).

2. ieteikums. Uzlabot ar ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu saistīto risku uzraudzību un mazināšanu

Komisijai jāuzlabo pieeja ar ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu saistīto risku uzraudzībai un mazināšanai:

1. regulāri analizējot koncentrācijas un pārmērīgas atkarības riskus ģenerāldirektorātu un Komisijas līmenī;
2. precizējot spēkā esošos procesus saistībā ar konkurences priekšrocībām, ko ieguvuši ārējie pakalpojumu sniedzēji ar ilgtermiņa ES pieredzi;
3. pilnveidojot norādījumus par izvairīšanos no interešu konfliktiem, integrējot riskus, kas vēl nav ietverti;
4. nodrošinot, ka ģenerāldirektorāti identificē kritiskos riskus un ziņo par tiem un ka par šiem riskiem informē Korporatīvās pārvaldības padomi, lai tā koordinētu un konsultētu šādu risku novērtēšanu un pārvaldību.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gada decembris.

90 Komisija labi pārvaldīja individuālos līgumus ar ārējiem konsultantiem. Piemēram, pirms maksājumu veikšanas tā nodrošināja, ka konsultanti sniedza pakalpojumus pienācīgā kvalitātē. Tomēr tā konsekventi nevērtēja ārējo konsultantu sniegumu un, izņemot pētījumus un novērtējumus, informāciju par šiem novērtējumiem neizplatīja saviem ģenerāldirektorātiem. Pakalpojumu līgumos reti tiek paredzēta konsultantu zināšanu nodošana, un Komisija sistemātiski neizvērtē, vai ir vajadzīga prasmju nodošana. Konsultantu darba rezultātu izplatīšana bija sadrumstalota un galvenokārt notika ģenerāldirektorātu līmenī; dažos gadījumos informācija bija nepilnīga (57.–71. punkts).

3. ieteikums. Labāk izmantot ārējo konsultantu pakalpojumu rezultātus

Komisijai konsekventi jānosaka un jāizmanto vērtība, ko tā iegūst no ārējo konsultantu pakalpojumiem, attiecīgā gadījumā:

1. sistemātiski pēc pabeigšanas veicot novērtējumus, lai gūtu pieredzi;
2. sistemātiski analizējot, vai konsultantu zināšanas ir jānodod Komisijas darbiniekiem;
3. veicot korporatīva līmeņa pasākumus nolūkā izplatīt gūto pieredzi un rezultātus un apzināt ārējo konsultantu norīkošanas paraugpraksi.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gada decembris.

91 Komisijas informācijas sistēmas nesniedza precīzu informāciju par nolīgto ārējo konsultantu pakalpojumu apjomu un veidiem, lai gan Komisija tās izmanto kā papildinošus resursus savu rezultātu sasniegšanai. Komisija apzinās šo situāciju un nesen ir sākusi darbu pie uzlabojumiem. Tā sistemātiski nesniedz Parlamentam un Padomei informāciju par to, kā izmanto ārējo konsultantu pakalpojumus, un nesagatavo ziņojumus korporatīvā līmenī (72.–84. punkts).

4. ieteikums. Uzlabot ziņošanu par ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu

Komisijai regulāri jāziņo par ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu. Šie ziņojumi jāsagatavo, izmantojot precīzus un pilnīgus datus, un tajos jāietver tāda informācija kā saņemto pakalpojumu apjoms un veidi.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gada decembris.

Šo ziņojumu 2022. gada 17. maijā Luksemburgā pieņēma V apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Tony Murphy.

Pielikumi

I pielikums. Nepareizas un nekonsekventas juridisko saistību kategoriju klasifikācijas piemēri

Turpmākajās tabulās ir uzskaitīti gadījumi, kad juridisko saistību (LC) kategorijas, kuras konstatējām pārskatītajos dokumentos, klasificētas nepareizi (8. tabula) vai nekonsekventi (9. tabula). Revidētajā laikposmā pamatlīguma juridisko saistību kategorija neatkarīgi no konkrētā līguma precīzās tēmas noteiktu visu turpmāko konkrēto līgumu juridisko saistību kategoriju. Šie gadījumi nav norādīti turpmākajās tabulās.

Saīsinājumi

AGRI ĢD: Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

BUDG ĢD: Budžeta ģenerāldirektorāts

CLIMA ĢD: Klimata politikas ģenerāldirektorāts

DEVCO ĢD: Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts, 2021. gadā pārdēvēts par Starptautisko partnerattiecību ģenerāldirektorātu (INTPA)

DFS: daudzgadu finanšu shēma

EASME: Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra²⁴

EMPL ĢD: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

ENER ĢD: Enerģētikas ģenerāldirektorāts

ENV ĢD: Vides ģenerāldirektorāts

ENVAC: Vides ģenerāldirektorāta padomdevēja komiteja publiskā iepirkuma jautājumos

ESTAT/Eurostat: Eiropas Savienības Statistikas birojs

FPI: Ārpolitikas instrumentu dienests

GROW ĢD: Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts

IISDB: ES pētījumu iestāžu datubāze

JRC: Kopīgais pētniecības centrs

LC: juridiskās saistības

MOVE ĢD: Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts

NEAR ĢD: Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts

REFORM ĢD: Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts

SRAP: Strukturālo reformu atbalsta programma

GLOSĀRIJS

Atklāta iepirkuma procedūras: publiskā iepirkuma procedūra, kurā var piedalīties visi potenciālie pretendenti.

Gada darbības pārskats: katra Komisijas ģenerāldirektorāta, ES iestādes un struktūras sagatavots pārskats, kurā ir aprakstīts sniegums attiecībā pret mērķiem un finanšu un personāla resursu izmantojums.

Gada pārvaldības un snieguma ziņojums: katru gadu Komisija sagatavo ziņojumu par ES budžeta pārvaldību un sasniegtajiem rezultātiem, apkopojot informāciju, kas sniegta tās ģenerāldirektorātu un izpildaģentūru gada darbības pārskatos.

Izņēmuma iepirkuma procedūra: publiskā iepirkuma procedūra, ko izmanto ārkārtas situācijās un kurā notiek sarunas ar pretendentiem, kas izraudzīti bez uzaicinājuma uz konkursu.

Korporatīvās pārvaldības padome: Komisijas centrālā vadības struktūra, kas nodrošina koordināciju, uzraudzību, konsultācijas un stratēģisko virzību korporatīvos jautājumos, tostarp resursu piešķiršanu un riska pārvaldību.

Pamatlīgums: plaša vienošanās, saskaņā ar kuru var noslēgt konkrētākus līgumus.

Pārvaldības plāns: katra Komisijas departamenta sagatavots gada plāns, kurā aprakstīts departamenta darbs saistībā ar Komisijas prioritātēm un stratēģiskajiem mērķiem, kā arī dota iespēja plānot, uzraudzīt un ziņot par visām Komisijas darbībām, resursiem un personāla vajadzībām.

Sarunu procedūras par iepirkumu: publiskā iepirkuma procedūra, kurā piedalās ierobežots skaits pretendentu un kurā pircējs var pārrunāt līguma noteikumus.

Slēgta iepirkuma procedūras: publiskā iepirkuma procedūra, kurā var piedalīties tikai izraudzīti pretendenti.

Uzaicinājums paust ieinteresētību: potenciālo pretendentu, kurus uzaicinās piedalīties slēgtā iepirkuma procedūrā, iepriekšēja atlase.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61461

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61461

Revīzijas grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V apakšpalāta, kura revidē Savienības finansēšanu un pārvaldību un kuru vada ERP loceklis Tony Murphy. Revīziju vadīja ERP loceklis François-Roger Cazala, kuru atbalstīja locekļa biroja vadītājs Dirk Pauwels un locekļa biroja atašejs Stéphanie Girard; atbildīgais vadītājs Colm Friel; darba grupas vadītāja Daria Bochnar; revidentes Marion Kilhoffer un Anzela Poliulianaite. Alexandra Mazilu un Jesús Nieto Muñoz sniedza grafisku atbalstu. Lingvistisko atbalstu sniedza Richard Moore.

Beigu piezīmes

¹ Departamenti, dienesti un izpildaģentūras, kas nolīguši ārējos konsultantus.

² Eiropas Komisija, Communication to the Commission–Governance in the European Commission, C(2018) 7703 final, 21.11.2018.

³ “Risk Management in the Commission – Implementation Guide” versija atjaunināta 2021. gada septembrī.

⁴ Eiropas Komisija, C(2018)7703 final, Communication to the Commission–Governance in the European Commission, C(2018) 7703 final, 21.11.2018.

⁵ Eiropas Parlamenta vēstule Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, 30.3.2021., 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšana Komisijai, rakstiski jautājumi komisāram Hānam, uzklausīšana 11.1.2021., un 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšana Komisijai, rakstiski jautājumi ģenerālsekretārei Ilzei Juhansonei, uzklausīšana 6.1.2021.

⁶ Detalizētas Komisijas atbildes uz konkrētiem Padomes pieprasījumiem, ar ko papildina Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, COM(2021) 405 final (33. punkts).

⁷ AGRI ĢD, BUDG ĢD, EMPL ĢD, ENV ĢD, GROW ĢD, DG HR ĢD, JRC, NEAR ĢD, REFORM ĢD, Eurostat,EASME un Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāts.

⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, OV L 193, 30.7.2018, 18.7.2018.

⁹ Eiropas Komisija, Vade-mecum on public procurement in the Commission, 2016. gada februāris, atjaunināta 2020. gada janvārī.

¹⁰ Communication from the Commission on the collection and use of expertise by the Commission: principles and guidelines, COM(2002) 713 final, 11.12.2002.

¹¹ Eiropas Komisija, Harmonised procedures for managing Commission studies, 4.7.2012.

¹² SWD(2015) 111 final un SWD(2017) 350 final.

¹³ Rīks Nr. 43 “What is an evaluation and when is required”, rīks Nr. 44 “Planning & the 5 year rolling evaluation plan” un rīks Nr. 48 “Conducting the evaluation”.

¹⁴ Eiropas Komisija, Guidelines on the use of in-house service providers and assimilated, 27.7.2020.

¹⁵ Rīks Nr. 4 “Evidence-based better regulation” un rīks Nr. 44 “Planning & the 5 year rolling evaluation plan”.

¹⁶ Norādīti tikai tie ģenerāldirektorāti, kuru kopējā līgumu summa pārsniedz 50 miljonus EUR.

¹⁷ Komisijas paziņojums (2021/C 121/01), Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu, 9.4.2021.

¹⁸ Jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 (OV L 287, 29.10.2013., 16. pants).

¹⁹ https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/110 608

²⁰ https://www.ombudsman.europa.eu/en/press-release/en/141 928

²¹ Rīks Nr. 48 “Conducting the evaluation”.

²² Rīks Nr. 49 “The staff working document for evaluation”.

²³ Pamatnostādnes par iekšējo pakalpojumu sniedzēju un pielīdzināto pakalpojumu izmantošanu.

²⁴ Kopš 2021. gada Eiropas Inovācijas padome un Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EISMEA), lai atspoguļotu jaunās pilnvaras un darbības.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-8197-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/331394	QJ-AB-22-013-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-8195-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/130600	QJ-AB-22-013-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.