Vēlēšanu novērošanas misijas: ir ieguldīts darbs, lai pārbaudītu ieteikumu izpildi, taču jāuzlabo uzraudzība

Kopsavilkums

I

Vēlēšanu novērošana ir svarīgs rīks demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšanai. Labi pārvaldītas vēlēšanas var sekmēt miermīlīgu politiskās varas nodošanu. Tāpēc Eiropas Savienība (ES) novēro vēlēšanas visā pasaulē.

II

ES vēlēšanu novērošanas misijas (ES VMN) publicē sākotnējo paziņojumu īsi pēc vēlēšanu dienas, bet divus mēnešus vēlāk – visaptverošu galīgo ziņojumu, kurā iekļauti ieteikumi par sistēmas uzlabošanu turpmākajās vēlēšanās. Ar ieteikumiem iepazīstina uzņēmējvalsts iestādes, kurām nav oficiālu saistību tos ieviest. Tomēr šo ieteikumu ieviešanas pārbaude ir būtiska, lai pēc iespējas palielinātu vēlēšanu novērošanas ietekmi. Ja uzņēmējvalsts nerisina vēlēšanu procesa nepilnības, pastāv risks, ka trūkumi saglabāsies vai pat palielināsies nākamajās vēlēšanās.

III

Revīzijas galvenais nolūks bija novērtēt, vai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Eiropas Komisija sniedza atbalstu uzņēmējvalstīm ieteikumu ieviešanai. Tādējādi revīzija ietvēra ES vēlēšanu novērošanas misiju pēcpasākumus četrās valstīs – Ganā, Jordānijā, Nigērijā un Šrilankā, īpaši pievēršoties vēlēšanām, kuras tika novērotas pēc 2010. gada.

IV

Mēs pārbaudījām, vai ieteikumi bija sagatavoti un izklāstīti tādā veidā, kas atvieglo to izpildi. Šajā kontekstā mēs novērtējām arī to, vai ieteikumi bija apspriesti ar ieinteresētajām personām uzņēmējvalstīs, lai sekmētu to līdzatbildību un tādējādi palielinātu iespēju, ka ieteikumus īstenos. Pēc tam mēs pārbaudījām, vai EĀDD un Eiropas Komisija izmantoja to rīcībā esošos rīkus, lai atbalstītu ES VNM formulēto ieteikumu īstenošanu. Kā svarīgākie rīki ir minami vēlēšanu pēcpasākumu misijas, politiskais dialogs un vēlēšanu atbalsts. Visbeidzot, mēs novērtējām darbu, kas ieguldīts rezultātu uzraudzībai uz vietas.

V

Mēs konstatējām, ka EĀDD un Komisija ieguldīja saprātīgas pūles, lai atbalstītu ES VNM formulēto ieteikumu īstenošanu, un šajā nolūkā izmantoja tiem pieejamos rīkus. ES VNM ieteikumu izklāsts pēdējos gados ir uzlabojies, taču ir vairāk jāapspriežas ar pārstāvjiem valstīs, kurās notiek vēlēšanas. EĀDD un Komisija iesaistījās politiskajā dialogā un sniedza vēlēšanu atbalstu, lai sekmētu ieteikumu ieviešanu, taču vēlēšanu pēcpasākumu misijas netiek nosūtītas tik bieži, cik būtu iespējams. Visbeidzot, nav ne apkopojoša pārskata par ieteikumiem, ne sistemātiska novērtējuma par to ieviešanas pakāpi.

VI

Pamatojoties uz mūsu veikto revīziju, mēs iesakām EĀDD arī šādus pasākumus:

• nodrošināt, lai ES VNM ievērotu sagatavošanas vadlīnijas un izmantotu paraugu, un šajā nolūkā pirms galīgā ziņojuma publicēšanas regulāri pārbaudīt formāta kvalitāti;
• regulāri nodrošināt, lai pamatgrupas dalībnieki uzņēmējvalstī ar ieinteresētajām personām pārrunātu ieteikumus, pirms tiek pabeigta ziņojuma galīgā redakcija;
• nodrošināt, lai apaļā galda apspriedes ar ieinteresētajām personām tiktu plānotas vismaz četras darba dienas pēc ziņojuma publicēšanas un dotu dalībniekiem pietiekamu laiku iepazīties ar tā saturu un ieteikumiem;
• piemērotā laikā starp vēlēšanām, ja iespējams, izvērst vēlēšanu pēcpasākumu misijas valstīs, kuras ir uzņēmušas ES VNM, ja vien to pieļauj politiskā vai drošības situācija uzņēmējvalstī;
• izveidot centralizētu ES VNM ieteikumu depozitāriju un
• regulāri sekot, kā tiek ieviesti ES VNM ieteikumi.

Ievads

Par ES vēlēšanu novērošanas misijām

01

Vēlēšanu novērošana ir svarīgs rīks demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšanai. Labi pārvaldītas vēlēšanas var sekmēt miermīlīgu politiskās varas nodošanu. Tāpēc Eiropas Savienība (ES) novēro vēlēšanas visā pasaulē. Kopš 2000. gada, kad tika ieviesta ES vēlēšanu novērošanas metodoloģija, ES ir nosūtījusi 138 vēlēšanu novērošanas misijas (ES VNM)¹ uz 66 valstīm Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Latīņamerikā.

02

ANO Principu deklarācijā vēlēšanu novērošana ir aprakstīta kā “sistemātiska, visaptveroša un precīza informācijas vākšana (..); šīs informācijas objektīva un profesionāla analīze, kā arī secinājumu izdarīšana par vēlēšanu procesa raksturu, pamatojoties uz augstākajiem standartiem attiecībā uz informācijas precizitāti un analīzes objektivitāti.”².

03

ES vēlēšanu novērošanas rokasgrāmatā (“Rokasgrāmata”) ES vēlēšanu novērošanas misiju pamatojums aprakstīts šādi: “Vēlēšanas ir veids, kā cilvēki var brīvi paust savu gribu, izraugoties valdību, tās sniedz iespēju grupām, sacenšoties ar citām, bez vardarbības darīt zināmu savu politisko viedokli, un sekmē miermīlīgu politiskās varas nodošanu. Tāpēc ES īstenotā vēlēšanu novērošana var papildināt un pastiprināt citas ES iniciatīvas krīžu pārvarēšanai un miera veidošanai partnervalstīs.”³

04

Neiejaucoties vēlēšanu organizēšanā, ES vēlēšanu novērotāji ievāc un analizē faktus saistībā ar vēlēšanu procesu un sniedz neatkarīgu novērtējumu.

05

Pēc uzņēmējvalsts ielūguma ES VNM nosūta tikai tad, ja ES uzskata, ka novērošanas misija būs noderīga un varētu palīdzēt demokrātijas procesa stiprināšanā. Pirms ielūguma pieņemšanas ES ikreiz nosūta izpētes misiju (parasti četrus līdz sešus mēnešus pirms vēlēšanu dienas), lai pārliecinātos, vai nosūtīt ES VNM pilnā sastāvā būtu lietderīgi, vēlami un iespējami. Izpētes misija parasti ilgst divas nedēļas, un tās laikā tiek novērtēts arī tas, cik lielā mērā ir ieviesti iepriekšējo ES VNM ieteikumi, ja ir paredzama atkārtota vēlēšanu novērošanas misija.

06

Dažos gadījumos ES var nolemt cieši sekot vēlēšanu procesam, kaut arī nav izpildīti visi nosacījumi ES VNM nosūtīšanai (piemēram, attiecībā uz drošību). Citos gadījumos, pat tad, kad visi nosacījumi ir izpildīti, EĀDD tomēr var uzskatīt, ka ES VNM pilnā sastāvā nav nepieciešama⁴. Ir iespējams nosūtīt cita veida misijas. Ja ir bažas par drošību, tiks izskatīta iespēja nosūtīt vēlēšanu izvērtēšanas grupu. ES var nosūtīt mazāku misiju, piemēram, vēlēšanu ekspertu misiju. Vēlēšanu ekspertu misijās ietilpst divi vai četri eksperti, un viņi novērtē vēlēšanu procesu tāpat kā ES VNM, taču nenovēro vēlēšanu dienas norisi vēlēšanu iecirkņos. Šo misiju rezultāti netiek publiskoti, lai gan dažas misijas dara zināmus savus ieteikumus uzņēmējvalsts iestādēm. Arī vēlēšanu izvērtēšanas grupas sistemātiski nenovēro vēlēšanu dienas norisi vēlēšanu iecirkņos, taču tās līdzinās ES VNM tādā ziņā, ka tajās ietilpst pilnībā nokomplektēta pamatgrupa un, iespējams, galvenais novērotājs, kas darbojas galvaspilsētā.

07

Kā daļu no vispārējām pēcpārbaudes darbībām Eiropas Savienība var nosūtīt vēlēšanu pēcpasākumu misijas laikā starp vēlēšanām. Šo misiju galvenais uzdevums ir novērtēt iepriekšējo ES VNM ieteikumu ieviešanu. Vēlēšanu pēcpasākumu misijas ir skaitliski nelielas, tajās ietilpst atbildīgais par šo misiju (parasti – galvenais novērotājs), vēlēšanu/politikas eksperts, juridiskais eksperts un atbilstīgos gadījumos preses sekretārs. Tām pievienojas arī EĀDD pārstāvji no Demokrātijas un vēlēšanu novērošanas nodaļas un, kad vien iespējams, Eiropas Komisijas pārstāvji. Komisija galvenokārt pievēršas ES un dalībvalstu sniegtajam atbalstam un izraugās darbības, ko varētu finansēt nākamajā plānošanas posmā. Šādas darbības aptver īstermiņa pasākumus pirms gaidāmajām vēlēšanām saskaņā ar ES VNM ieteikumiem. Vēlēšanu pēcpasākumu misijas var arī formulēt ieteikumus atkarībā no panāktās virzības un ņemot vērā problēmas, kas neatliekami jārisina pirms jaunām vēlēšanām.

ES iestāžu loma un ES VNM neatkarība

08

Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir politiski atbildīgs par to, kurām valstīm piešķirama prioritāte vēlēšanu novērošanā (pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu), ko ik gadus veic Eiropas Savienība, viņš pieņem galīgo lēmumu par misijas nosūtīšanu un pārrauga ES VNM vispārējo darbību.

09

ES vēlēšanu novērošanas misiju parasti vada Eiropas Parlamenta deputāts, kuru ieceļ augstais pārstāvis / priekšsēdētāja vietnieks un kurš veic šīs misijas galvenā novērotāja pienākumus. EĀDD sniedz atbalstu politiskos un ar vēlēšanām saistītos jautājumos, savukārt Ārpolitikas instrumentu dienests gādā par darbības, drošības un finanšu aspektiem.

10

Rokasgrāmatā⁵ teikts, ka “ES norīkoto vēlēšanu novērotāju pienākums ir būt nevainojami objektīviem un brīviem no aizspriedumiem attiecībā pret jebkuru vēlēšanu procesā iesaistīto pusi”. Tajā ir arī atgādināts, ka “ES VNM ir politiski neatkarīga no ES finansētiem tehniskās palīdzības projektiem, kas, iespējams, tiek īstenoti novērotajā valstī⁶”. Vēlēšanu novērotāju neatkarība ir noteikta arī ANO Principu deklarācijā⁷.

11

ES VNM nav tipiskas tādā ziņā, ka tās attiecībā pret Eiropas Savienību ir neatkarīgas. Citas novērotāju grupas, ko nosūtījis, piemēram, EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs, Sadraudzība, Kārtera centrs un Āfrikas Savienība, sniedz komentārus par vēlēšanu procesu savas organizācijas vārdā. Taču ES VNM neizsakās ES vārdā. Rokasgrāmatā noteikts, ka “ES VNM ir politiski neatkarīga savos konstatējumos un secinājumos (..). Lai gan ES VNM cieši sadarbosies ar ES iestādēm, tā darbojas saskaņā ar atsevišķu un skaidri nodalītu mandātu, kas atšķiras no pilnvarām, kuras piešķirtas EĀDD, Komisijai un ES delegācijai konkrētajā valstī⁸”.

ES VNM juridiskais un administratīvais satvars

12

ES vēlēšanu novērošanas misijas ievēro demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības un pamatbrīvību principus, kas noteikti Līgumos⁹. Tās vadās arī pēc Kotonū nolīguma¹⁰.

13

Detalizētāki norādījumi par ES VNM ir sniegti Regulā, ar kuru izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē (EIDHR regula)¹¹ un kurā formulēts ES VNM mērķis, norādot, ka “tām ir vislabākās iespējas sniegt izsvērtu vēlēšanu procesu izvērtējumu un ieteikumus to turpmākai uzlabošanai saistībā ar Savienības sadarbību un politisko dialogu ar trešām valstīm”.

14

Pēc EIDHR regulas pieņemšanas 2014. gadā Komisija Īstenošanas lēmumā par ES VNM īstenošanas kārtību¹² un tā pielikumos sniedza sīkāku izklāstu, galvenokārt attiecībā uz ES VNM darbinieku pienākumiem un atalgojumu.

15

Lai gan laika gaitā ir mainījušies daudzi ar ES VNM saistītie aspekti, piemēram, institucionālā struktūra pēc Lisabonas līguma, attiecībā uz šo misiju mērķiem un metodoloģiju galvenais vadlīniju dokuments ir Komisijas 2000. gada paziņojums¹³. Tajā ir noteikts šo misiju vispārējais politiskais satvars.

16

Visrūpīgāk izstrādātās metodoloģiskās pamatnostādnes ES vēlēšanu novērošanas misijām ir izklāstītas Rokasgrāmatā. Pēc pieņemšanas to pirmo reizi publicēja 2002. gadā, un tā ir divas reizes pārskatīta – 2008. un 2016. gadā.

17

Komisijas pieņemto Paziņojumu papildina citi oficiāli dokumenti, kuros noteikti vēlēšanu novērošanas mērķi. Vissvarīgākie papildinājumi bija Padomes 2009. gada secinājumi par atbalstu demokrātijai ES ārējās attiecībās un 2012. gadā pieņemtais ES stratēģiskais satvars un rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā (atjaunināts 2015.–2019. gada periodam). Šajos dokumentos ir vairāk uzsvērti ES vēlēšanu novērošanas misiju pēcpasākumi un ES dalībvalstu sadarbība šajā jomā.

ES VNM finansējums

18

ES vēlēšanu novērošanas misijas īsteno Ārpolitikas instrumentu dienests tiešā pārvaldībā. ES VNM izmaksas ievērojami atšķiras atkarībā no katras misijas īpašajiem apstākļiem. Tomēr, atsaucoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, tās ir vidēji 3,5 miljoni EUR. 2015.–2017. gadā vēlēšanu novērošanai budžetā bija paredzēti aptuveni 44 miljoni EUR gadā. Ar šiem līdzekļiem iespējams gadā finansēt apmēram 10–12 ES vēlēšanu novērošanas misijas, astoņas vēlēšanu ekspertu misijas un četras vēlēšanu pēcpasākumu misijas. Vēlēšanu ekspertu misijas un izpētes misijas veic saskaņā ar pamatnolīgumu, un to izmaksas nepārsniedz 300 000 EUR par katru. Vienas vēlēšanu pēcpasākumu misijas izmaksas parasti nav lielākas par 100 000 EUR.¹⁴

Attiecības ar EDSO

19

Visas ES dalībvalstis ir arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis. ODIHR novēro vēlēšanas ESDO valstīs. Gan ES, gan ODIHR izmanto salīdzināmu metodoloģiju. Šo iemeslu dēļ ES ne vienmēr novēro vēlēšanas EDSO aptvertajā reģionā. Šī “džentlmeņu vienošanās” starp ES un EDSO datējama ar 2000. gadu sākumu, taču tās pamatā nav rakstiska nolīguma.

ES VNM struktūra un vēlēšanu novērošanas cikls

20

Vēlēšanas ir nevis vienas dienas pasākums, bet gan process, kas sastāv no vairākiem posmiem. Vēlēšanu periodu var uzskatīt par sākušos tad, kad sākas priekšvēlēšanu kampaņa, kuras norises termiņi var atšķirties katrā valstī. Vēlēšanu periods ir noslēdzies tad, kad tiek pabeigta sūdzību izskatīšanas procedūra pēc vēlēšanām. ES VNM aptver vēlēšanu cikla visus posmus – priekšvēlēšanu kampaņu, vēlēšanu dienu un periodu pēc vēlēšanām. Līdztekus novērošanai Eiropas Komisija sniedz arī vēlēšanu atbalstu, proti, vispārēju tehnisku vai materiālu atbalstu vēlēšanu procesam.

21

Pēc tam, kad ir pieņemts uzaicinājums, uzņēmējvalsts un Eiropas Savienība paraksta saprašanās memorandu, kurā izklāstīta ar misiju saistītā pamatinformācija. Tā attiecas uz ES VNM drošības un loģistikas aspektiem, taču neietver pēcpasākumu misijas vai ieteikumus vēlēšanu reformai nākotnē.

22

ES var nosūtīt novērotājus uz ilgu vai īsu termiņu. Ilgtermiņa novērotāji darbojas dažādos uzņēmējvalsts reģionos un uzturas valstī no kampaņas sākuma līdz pat galīgo rezultātu paziņošanai un sūdzību procedūras noslēgumam¹⁵. Īstermiņa novērotāji aptver plašu ģeogrāfisko apgabalu dažas dienas pirms un pēc vēlēšanām. Turklāt valstī uzturas pamatgrupa, ko veido astoņi līdz desmit eksperti un kas darbojas galvaspilsētā¹⁶.

23

Pamatgrupas eksperti ir specializējušies dažādos ar vēlēšanu vidi saistītos jautājumos, tāpēc grupā var ietilpt, piemēram, juridiskais analītiķis, mediju analītiķis un preses sekretārs (sk. 1. attēlu). Pamatgrupa galvenā novērotāja vietnieka vadībā sniedz savu ieguldījumu visu misijas ziņojumu sagatavošanā, ieskaitot ES VNM galīgo ziņojumu.

24

Komisijas nolīgtais pakalpojumu sniedzējs gādā par loģistikas, drošības un administratīvo atbalstu ES vēlēšanu novērošanas misijām¹⁷.

25

Drīzumā (parasti divu dienu laikā) pēc vēlēšanu dienas ES VNM dara zināmu sākotnējo paziņojumu preses konferencē, ko vada galvenais novērotājs. Pēc vēlēšanu procesa noslēguma divu mēnešu laikā tiek sagatavots visaptverošs galīgais ziņojums, kurā ir iekļauti uzņēmējvalsts iestādēm adresēti ieteikumi par sistēmas uzlabošanu turpmākajās vēlēšanās¹⁸ (sk. 2. attēlu).

Vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumi un to ieviešanas pārbaude

26

Saskaņā ar ANO Principu deklarāciju “starptautiska vēlēšanu novērošana, kad vien iespējams, sniedz ieteikumus par vēlēšanu un ar tām saistīto procesu integritātes un efektivitātes uzlabošanu, tomēr neiejaucoties procesā, lai to netraucētu¹⁹”.

27

ES VNM galīgajos ziņojumos ir aptvertas šādas 14 novērtēšanas jomas²⁰: i) politiskais konteksts; ii) tiesiskais regulējums (tostarp vēlēšanu sistēma); iii) vēlēšanu administrācija; iv) vēlētāju reģistrācija; v) partiju un kandidātu reģistrācija; vi) vēlēšanu kampaņa, vii) ar vēlēšanām saistīta vardarbība; viii) mediji; ix) ar vēlēšanām saistīts saturs tiešsaistē; x) sūdzības un apelācijas; xi) cilvēktiesības (tostarp sieviešu, minoritāšu un invalīdu piedalīšanās); xii) pilsoniskās sabiedrības loma; xiii) vēlēšanu diena un xiv) rezultāti un pēcvēlēšanu vide. Eiropas Parlamenta 2012. gada pētījumā aplēsts, ka aptuveni 90 % ES VNM ieteikumu ierosina veikt izmaiņas uzņēmējvalsts tiesiskajā regulējumā vai īstenot vēlēšanu reformu²¹.

28

Valstis, kurās notiek ES vēlēšanu novērošanas misijas, nav oficiāli uzņēmušās saistības ieviest ar vēlēšanām saistītos ieteikumus, kuri pārsniedz jau esošās saistības, kas tām jāpilda kā valstīm, kuras parakstījušas tādas starptautiskas konvencijas kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Tādējādi ES VNM darbojas no EDSO atšķirīgā vidē, jo EDSO dalībvalstis ir parakstījušas dokumentu, kas tām oficiāli uzliek pienākumu izpildīt ieteikumus²².

29

ES VNM formulētos ieteikumus iespējams atbalstīt daudzos dažādos veidos. Galvenie rīki EĀDD un Komisijas rīcībā ir šādi:

• politiskais dialogs ar uzņēmējvalsti;
• vēlēšanu pēcpasākumu misijas;
• ES vēlēšanu atbalsts.

Revīzijas tvērums un pieeja

30

Šīs revīzijas priekšmets bija ES vēlēšanu novērošanas misijas, revīzijā īpaši pievēršot uzmanību šo misiju formulēto ieteikumu izpildes pārbaudei. Galvenais revīzijas jautājums bija: “Vai EĀDD un Komisija ieguldīja saprātīgas pūles, lai atbalstītu ES VNM formulēto ieteikumu īstenošanu?”

31

Efektīviem pēcpasākumiem ir izšķiroša nozīme ne tikai vēlēšanu reformas veicināšanai uzņēmējvalstī, bet tie ir svarīgi arī, lai maksimāli palielinātu novērošanas misijās ieguldīto līdzekļu ietekmi. Kā minēts 18. punktā, caurmēra piešķīrums ES vēlēšanu novērošanas misijām ir 44 miljoni EUR gadā. Tā ir ceturtā daļa no EIDHR pieejamā finansējuma. Rokasgrāmatā ir uzsvērta pēcpasākumu nozīme un apliecināts, ka “ES VNM ieteikumu īstenošanas pārbaude ir svarīga ES iestāžu prioritāte”²³. Turklāt EDSO²⁴ norāda: “Vēlēšanu novērošana ir noderīga tikai tik lielā mērā, cik [šos] ieteikumus nopietni ņem vērā un efektīvi īsteno. Ja tas netiek darīts, pastāv reāls risks, ka vēlēšanu nepilnības un vājās vietas saglabājas un, visticamāk, palielinās.”

32

Palāta nav veikusi lietderības revīziju vēlēšanu atbalsta jomā kopš 1996. gada²⁵. Turklāt šā īpašā ziņojuma publicēšanas laiks ir izraudzīts tā, lai ziņojums iekļautos diskusijās, kas gaidāmas saistībā ar EIDHR regulas starpposma pārskatīšanu, kura Komisijas vadībā notiks līdz 2018. gada 31. martam.

33

Šo revīziju veica no 2017. gada janvāra līdz martam, un tā aptvēra četras uzņēmējvalstis, kuras tika izmantotas ES VNM pēcpasākumu efektivitātes atspoguļošanai, proti, tās bija Gana, Jordānija, Nigērija un Šrilanka, īpaši pievēršoties vēlēšanām, ko novēroja pēc 2010. gada. Pārbaudes uz vietas notika Ganā un Jordānijā. Atlasot valstis revīzijai, mēs piemērojām divus galvenos kritērijus. Pirmkārt, vai valsts jau ir uzņēmusi vismaz divas ES vēlēšanu novērošanas misijas, no kurām nesenākā notikusi 2015. vai 2016. gadā. Otrais kritērijs attiecās uz ģeogrāfisko izplatību.

34

Pēdējos gados gan Jordānijā, gan Nigērijā bija darbojušās divas ES VNM. Ganā iepriekšējās vēlēšanas notika 2012. gadā, un tās novēroja tikai vēlēšanu ekspertu misija, tomēr tika izstrādāti ieteikumi vēlēšanu reformai. Šādu misiju ieteikumi parasti netiek publiskoti. Taču Gana šos ieteikumus apsprieda ar vēlēšanu komisiju, ES iestādēm un ES dalībvalstīm, un tas varētu kalpot par pamatu ES sniegtajam vēlēšanu atbalstam. Šrilanka tika atlasīta tāpēc, ka 2017. gada pavasarī bija paredzēts uz turieni nosūtīt vēlēšanu pēcpasākumu misiju, un mēs plānojām tai pievienoties. EĀDD nolēma šo misiju atlikt valstī valdošās situācijas dēļ, tomēr Šrilanka tika iekļauta revīzijā un tika veikta dokumentāra pārbaude.

35

Tā kā gandrīz visas ES VNM notiek Āfrikā²⁶, mēs atlasījām divas Āfrikas valstis, kā arī vienu Āzijas valsti un vienu ES kaimiņvalsti. Sk. karti I pielikumā.

36

Vispirms mēs novērtējām ieteikumu formulējumu, tostarp noskaidrojām, cik plaši notika apspriešanās ar ieinteresētajām personām uzņēmējvalstī, lai nodrošinātu to līdzatbildību. Mēs novērtējām arī to, vai izpētes misijas bija ņēmušas vērā iepriekšējos ieteikumus, gatavojot nākamo ES VNM.

37

Pēc tam mēs novērtējām, kā EĀDD un Komisija izmantoja tiem pieejamos galvenos rīkus, lai atbalstītu ES VNM formulēto ieteikumu ieviešanu. Revīzijas laikā tika novērtēti tikai 29. punktā aprakstītie pēcpasākumu īstenošanas rīki. Mēs apzinājāmies, ka ieteikumu ieviešanas sekmēšanai ir arī citi rīki, piemēram, īpašā veicināšanas shēma saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmu, VPS+²⁷, darbības starptautiskos forumos, Eiropas Parlamenta politiskais dialogs un budžeta atbalsts. Tomēr šie rīki revīzijas tvērumā nebija iekļauti.

38

Visbeidzot, mēs novērtējām, kā EĀDD un Komisija ir uzraudzījušas ieteikumu ieviešanu, kā apmainījās ar paraugpraksi un dalījās ar gūto pieredzi.

39

Galīgā atbildība par ieteikumu ieviešanu gulstas uz uzņēmējvalstu valdībām. Lai gan ES VNM ieteikumu izpilde ir viens no šo misiju galīgo ziņojumu mērķiem, ir svarīgi atzīmēt, ka revīzijas nolūks nebija novērtēt vēlēšanu reformas virzību uzņēmējvalstī. Turklāt cēloņsakarība starp ES centieniem atbalstīt ieviešanu un faktiskajiem rezultātiem nav pietiekami cieša, lai mēs varētu izdarīt secinājumus šajā aspektā.

Apsvērumi

I daļa. Ieteikumi pēdējos gados ir uzlabojušies, taču ir vairāk jāapspriežas ar pārstāvjiem valstīs, kurās notika vēlēšanas

40

Šajā sadaļā mēs pārbaudījām ES VNM ieteikumus no diviem aspektiem: to izklāsts galīgajos ziņojumos un pamatgrupas apspriedes ar ieinteresētajām personām uzņēmējvalstīs. Standartizēts izklāsts uzlabotu salīdzināmību laika gaitā. Ieteikumu projekta apspriešana ir ļoti nozīmīga gan tāpēc, ka tā var nodrošināt precīzu formulējumu un sekmēt vietējo iestāžu līdzatbildību, gan arī lai ilgākā termiņā palielinātu iespēju, ka uzņēmējvalstis tos ieviesīs.

Ieteikumi ir vieglāk salīdzināmi un to izklāsts tiek arvien vairāk standartizēts, taču ne vienmēr tiek ievērotas vadlīnijas

41

Šajā sadaļā mēs izvērtējām galīgos ziņojumus par vēlēšanām šādās valstīs:

• Ganā – 2016. gadā,
• Jordānijā – 2013. un 2016. gadā,
• Nigērijā – 2011. un 2015. gadā,
• Šrilankā – 2015. gadā.

Ieteikumu novērtējums ir sniegts II pielikumā.

42

EĀDD, izmantojot ES finansētu vēlēšanu novērošanas un demokrātijas atbalsta (EODS) projektu, sniedz neatkarīgai ES VNM pamatgrupai metodoloģisko atbalstu ES VNM galīgā ziņojuma sagatavošanā. EĀDD īsteno arī galīgo ziņojumu kvalitātes kontroli, novērtējot ziņojuma projekta veidu un to, cik skaidri ir izklāstīti ierosinātie ieteikumi²⁸. EĀDD un ES delegācijas sniedz komentārus par to, vai ieteikumi ir konstruktīvi konkrētās valsts kontekstā, un var sniegt padomus par to izkārtošanu prioritārā secībā.

43

EĀDD (izmantojot EODS projektu) 2012. gadā izdeva ziņojumu sagatavošanas vadlīnijas, kurās ir iekļauts ieteikumu sniegšanas paraugs. 2016. gada jūlijā šīs vadlīnijas tika pārskatītas. Mūsu novērtētajos ziņojumos, kas publicēti pēc 2010. gada, ieteikumu izklāsts atbilst paraugam.

44

Mēs konstatējām, ka kopumā ES VNM ziņojumi, kas sagatavoti pēc vadlīniju publicēšanas, ietver mazāk ieteikumu un tie ir labāk izklāstīti.

45

Pārlieku liels ieteikumu skaits var būt neproduktīvs daudzu iemeslu dēļ. Piemēram, uzņēmējvalsts iestādes var ar tiem netikt galā, un ES delegāciju darbs, kas jāiegulda ieviešanas atbalstam, var kļūt sarežģītāks. Rezultātā pastāv risks, ka apspriedēs par pēcpasākumiem vissvarīgākie ieteikumi var palikt bez pietiekamas uzmanības. Vadlīnijās ir minēts, ka vajadzētu sniegt ne vairāk kā 30 ieteikumus. Ziņojumos, kas sagatavoti pēc vadlīniju publicēšanas, ieteikumu skaits svārstījās no 20 līdz 33. Tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem: 2011. gada ziņojumā par Nigēriju, piemēram, bija pat 50 ieteikumi.

46

Rokasgrāmatā atrodams vispusīgs pārskats par ES VNM, kurš aptver visus galvenos aspektus, ar ko saskaras novērotāji uz vietas. Rokasgrāmatā norādīts, ka, “lai nodrošinātu pieejamību visām ieinteresētajām personām, galīgajā ziņojumā jāizvairās no tehnisku terminu vai tehniskā žargona lietošanas”²⁹. Lai novērstu pārpratumus, reizēm nav iespējams iztikt bez tehniskiem terminiem, taču mēs konstatējām, ka pārāk bieži tika lietoti gari vārdi, smagnēji teikumi, ciešamā kārta un ārkārtīgi specifiski termini un akronīmi. Tomēr lielākā daļa uzņēmējvalstīs iztaujāto ieinteresēto personu atzina, ka ir sapratušas ieteikumus, un norādīja, ka tos var uztvert sagatavots lasītājs, taču ne vienmēr – plaša sabiedrība. Jo vēlēšanu reforma var aptvert daudzas dažādas jomas un attiekties uz ieinteresētajām personām atšķirīgās jomās. Tāpēc ieteikumi, kas izklāstīti visiem saprotamā veidā, ir noderīgi, lai vēlēšanu sistēmas uzlabošanā iesaistītu plašu darbojošos personu loku.

47

Iztaujātās ieinteresētās personas uzskatīja, ka ieteikumi kopumā bija konstruktīvi un pietiekami detalizēti, tajā pašā laikā tie nebija pārāk preskriptīvi – arī šāds ieteikums ir iekļauts ziņojumu sagatavošanas vadlīnijās.

48

Lai gan vadlīnijās ir iekļauts ieteikumu izklāsta paraugs, to ne vienmēr izmanto. Vairākos gadījumos ne vienmēr ir nepārprotami vai skaidri pateikts, kurai struktūrai ieteikums ir adresēts. Piemēram, 2016. gada ziņojumā par vēlēšanām Jordānijā 22 ieteikumi ir adresēti “likumdevējiem” kopumā, tāpēc saglabājas zināmas neskaidrības, kuras institūcijas pienākums būtu iesniegt tiesību akta priekšlikumu. Kā liecina 2016. gadā formulēto ieteikumu analīze, ko veica UNDP īstenota un ES finansēta vēlēšanu atbalsta projekta ietvaros, lielāko daļu ieteikumu faktiski būtu jāadresē valdībai.

49

ES VNM 2016. gada ziņojumā par vēlēšanām Ganā astoņi ieteikumi bija paredzēti vairāk nekā vienam adresātam³⁰ – “vēlēšanu komisijai / parlamentam”, “Tiesas komitejai / parlamentam” vai “komunikāciju ministram, parlamentam”. Lai gan par grozījumiem tiesību aktos ir kopīgi atbildīgi visi, kam adresēti ieteikumi, nav skaidrs, kura iestāde ir galvenokārt atbildīga par ieteikumu ieviešanu. ES VNM varētu atvieglot ieteikumu ieviešanu, ja tā, apspriedusies ar uzņēmējvalsts iestādēm, norādītu, kurai iestādei ir jāuzņemas galvenā atbildība.

50

Kopumā, saskaņā ar Rokasgrāmatā sniegtajām norādēm, ieteikumi balstījās uz ziņojuma pamattekstā iekļautiem konkrētiem piemēriem, kas raksturoja problēmas, kuras savukārt bija ieteikumu pamatā³¹. Tomēr netika piemērotas mijnorādes starp ieteikumiem un ziņojuma pamattekstu, lai gan tas ir prasīts paraugā. Tāpēc bija grūti ziņojumā sameklēt attiecīgās sadaļas.

51

Lai gan pēdējos gados ir panākti uzlabojumi, reizēm trūka atsauču uz pienākumiem, kas izriet no starptautiskām konvencijām. Vadlīnijās ir formulēta prasība tās iekļaut tad, ja šādi pienākumi attiecas uz ieteikumiem, tomēr mēs saskārāmies ar tādiem ieteikumiem, kuros šo atsauču trūka, kaut arī konkrētais aspekts ir nepārprotami ietverts starptautiskajās tiesībās³².

52

Ziņojumā par 2016. gada vēlēšanām Jordānijā nevienā ieteikumā nav norādīts, uz kuru valsts tiesību aktu tas attiecas, lai gan vadlīnijās ir minēts, ka ES VNM šis aspekts būtu jānovērtē³³.

53

Visos ziņojumos ir iekļauti vairāki prioritāri ieteikumi. Lai gan noteikt prioritātes nav vienkārši, ir jāatzīmē, ka apsvērumi, kas bija pamatā prioritāra statusa piešķiršanai, netika dokumentēti. Turklāt ieteikumu sagatavošanas vadlīnijas to neparedz. 2016. gada ziņojums par Jordāniju ir vienīgais, kur zināmā mērā sniegts prioritātes piešķiršanas pamatojums un kur ieteikumi sadalīti trīs kategorijās – prioritāros, īstermiņa un ilgtermiņa ieteikumos.

54

Jaunākajos ES VNM sagatavotajos ziņojumos par revīzijas aptvertajām valstīm prioritārie ieteikumi veidoja no 23 % līdz 45 % no ieteikumu kopskaita.

55

Tikai divos no sešiem³⁴ galīgajiem ziņojumiem, proti, 2016. gada ziņojumā par Jordāniju un 2011. gada ziņojumā par Nigēriju, bija dalījums ilgtermiņa un īstermiņa ieteikumos. Pārējos ziņojumos nebija nekādu atsauču uz ieviešanas laika grafiku. Lai gan vadlīnijās nav noteikta šāda prasība, uzņēmējvalstīm būtu vieglāk piešķirt prioritāti veicamajām darbībām un tādējādi paātrināt ieteikumu izpildi, ja būtu norādīts izpildes termiņš.

ES VNM rīkoja daudzas tikšanās ar ieinteresētajām personām pirms vēlēšanu dienas, taču ieteikumus ar tām neapsprieda

56

Attiecībā uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām mēs pievērsāmies jaunākajām ES vēlēšanu novērošanas misijām revīzijas aptvertajās valstīs, lai nodrošinātu to, ka iegūtā informācija ir cik vien iespējams pareiza un pilnīga.

57

Mēs konstatējām, ka saistībā ar nesenākajām novērošanas misijām ES VNM galīgā ziņojuma sastādīšanas laikā ieteikumus apsprieda ar EĀDD centrālā dienesta darbiniekiem Briselē un lielākoties arī ar ES delegāciju pārstāvjiem visās četrās valstīs. Par to dokumentāri liecina e-pasta sarakste un nebūtiski komentāri dokumentos.

Apspriešanās pirms vēlēšanu dienas

58

Pirms vēlēšanu dienas uzņēmējvalstīs notika sanāksmes, kas veltītas problēmu apspriešanai ar plašu ieinteresēto personu loku. Šīs sanāksmes ir minētas starpposma un iekšējos ziņojumos. Tomēr nevienā ziņojumā nav sniegts šo apspriežu detalizēts iznākums, lai gan ieteikumu sagatavošanas vadlīnijās ir prasīts dokumentēt atšķirīgus viedokļus. Vairāki iztaujātie pamatgrupas eksperti sarunās paskaidroja, ka informācija tika dokumentēta piezīmēs, taču tās ir palikušas ekspertu īpašumā un netiek centralizēti uzglabātas.

Apspriedes ES VNM galīgā ziņojuma sagatavošanas laikā

59

Vadlīnijās ir nepārprotami norādīts: “ES VNM ieteikumu apspriešana ar ieinteresētajām personām sniedz iespēju izlabot misijas laikā radušos pārpratumus un sekmē prioritāšu noteikšanu. Katru ieteikumu ir svarīgi apspriest ar daudziem un dažādiem sarunu partneriem.³⁵” EĀDD ir precizējis, ka ziņojuma sagatavošanas laikā vēlēšanu novērošanas misijai ir jāapspriež ieteikumi ar vietējām ieinteresētajām personām, vienlaikus tos apspriežot ar EĀDD centrālo dienestu.

60

Lai gan daudzas problēmas tika apspriestas ar vietējām ieinteresētajām personām un pamatgrupas eksperti, iespējams, apsvēra ieteikumus jau no paša misijas sākuma, nevienā no revīzijas aptvertajām valstīm mēs nespējām atrast pierādījumus tam, ka ieteikumi būtu apspriesti ar ieinteresētajām personām. Ieinteresētās personas to apstiprināja mūsu tikšanās laikā: visas paziņoja, ka ieteikumi ar tām patiešām netika apspriesti. Vairāki iztaujātie pamatgrupas eksperti sacīja, ka, viņuprāt, ieteikumu apspriešana ar ieinteresētajām personām varētu būt pretrunā neatkarības principam. Taču mēs neuzskatām, ka ieteikumu teksta apspriešana būtu pretrunā šim principam. Galu galā, apspriešanās atbilst ne vien EĀDD vadlīnijām, bet saskan arī ar ANO Principu deklarāciju, kurā noteikts: “Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas var rīkot arī privātas sanāksmes ar pārstāvjiem, kas valstī organizē patiesi demokrātiskas vēlēšanas, lai apspriestu misijas konstatējumus, secinājumus un ieteikumus.³⁶”

61

Nevienā no četrām valstīm mēs neatradām arī pierādījumus sarunām par īpaši tehniskiem jautājumiem. Šā iemesla dēļ konkrētās jomas eksperti pēc galīgā ziņojuma publicēšanas apstrīdēja dažus ieteikumus. Ja pamatgrupa būtu apspriedusies ar ieinteresētajām personām par šo ieteikumu tehniskajiem aspektiem, tos būtu bijis iespējams precizēt jau sākumā. Apspriešanās ieteikumu sagatavošanas laikā ir svarīga, jo pastāv risks, ka uztveres atšķirības, kas rodas pēc galīgā ziņojuma publicēšanas, var atstāt negatīvu ietekmi uz ES VNM ieteikumiem un to ieviešanu.

62

EĀDD paskaidroja, ka pirms aizbraukšanas no uzņēmējvalsts galvenais novērotājs dodas pieklājības vizītēs pie galvenajām ieinteresētajām personām un pārrunā ar ieteikumiem saistītās problēmas. Taču mēs neatradām nekādus dokumentārus pierādījumus, tāpēc nevaram apstiprināt šo vizīšu saturu.

Apspriedes pēc ES VNM galīgā ziņojuma publicēšanas

63

Pēc nesenajām ES VNM visās četrās valstīs galvenā novērotāja atkārtotā apmeklējuma laikā notika apaļā galda sarunas ar plašu ieinteresēto personu loku, lai apspriestu publicēto galīgo ziņojumu un tajā formulētos ieteikumus. Tās lielākoties aptvēra visas ieinteresētās personas, lai gan viena Jordānijas politiskā partija un viena Ganas pilsoniskās sabiedrības organizācija apgalvoja, ka tās neesot uzaicinātas.

64

Atkārtotā apmeklējuma laikā galvenais novērotājs uzņēmējvalstī parasti uzturas dažas dienas. Galīgo ziņojumu apspriež ar ieinteresētajām personām pēc tam, kad ar to ir oficiāli iepazīstinātas valsts iestādes un kad ir notikusi preses konference. Tā kā galvenā novērotāja vizīte valstī ir īsa, visās četrās valstīs apaļais galds ar ieinteresētajām personām tika sarīkots uzreiz vai vienu divas dienas pēc preses konferences – pārāk agri, lai dalībnieki pagūtu iepazīties ar galīgā ziņojuma saturu un ieteikumiem, tāpēc diskusiju noderīgums bija ierobežots. Ja galvenais novērotājs uzņēmējvalstī nevar uzkavēties ilgāk, viņš(-a) var deleģēt apaļā galda vadīšanu galvenā novērotāja(-as) vietniekam(-cei).

65

Pēc atkārtotā apmeklējuma tiek sagatavots ziņojums, un tajā reizēm tiek atspoguļota gūtā pieredze. Ziņojumos par visām revīzijas aptvertajām valstīm minēts, ka ieinteresētās personas norādījušas uz īso laiku starp galīgā ziņojuma publicēšanu un apaļā galda apspriedēm. Lai gan uz to bija norādīts ziņojumā par atkārtotu Šrilankas apmeklējumu 2015. gadā, tāda pati problēma saglabājās saistībā ar atkārtotu Jordānijas apmeklējumu 2016. gadā un Ganas apmeklējumu 2017. gadā, kad vairākas ieinteresētās personas, tiekoties ar revidentu grupu, uzsvēra šo jautājumu.

66

Par atkārtoto apmeklējumu struktūru ir tikai ierobežotas norādes. ES delegācijas uzskata, ka vadlīnijās nav skaidri noteikts, kurš atbildīgs par atkārtota apmeklējuma organizēšanu; dažas ES delegācijas veica visus praktiskos pasākumus, turpretī citas izmantoja ES VNM nolīgto pakalpojumu sniedzēju, kurš vēl turpināja darbību atkārtotā apmeklējuma laikā. Ganā apaļo galdu ar ieinteresētajām personām organizēja Īpašā vēlēšanu darba grupa, kuru kopīgi vadīja ES un UNDP. Atkārtotā apmeklējuma laika grafiks atšķīrās katrā valstī atkarībā no galvenā novērotāja, Eiropas Parlamenta deputāta, pieejamības. Šādi apmeklējumi Ganā, Jordānijā un Šrilankā notika aptuveni divus mēnešus pēc vēlēšanu dienas, bet Nigērijā – pēc sešiem mēnešiem.

II daļa. Politisko dialogu un vēlēšanu atbalstu izmantoja kā rīku, lai palīdzētu ieviest ieteikumus, taču vēlēšanu pēcpasākumu misijas netika nosūtītas tik bieži, cik tas būtu iespējams

67

Šajā sadaļā mēs novērtējām galvenos rīkus, ko EĀDD un Komisija izmantoja, lai atbalstītu ES VNM ieteikumu īstenošanu, proti, politisko dialogu ar uzņēmējvalsts iestādēm, vēlēšanu pēcpasākumu misijas un vēlēšanu atbalstu. Lai vēlēšanu novērošanas ietekme būtu pēc iespējas lielāka, ir būtiski iztirzāt ES VNM ieteikumus politiskajā dialogā ar uzņēmējvalstīm un nodrošināt vēlēšanu atbalsta un ES VNM ieteikumu papildināmību.

68

Ir daudz iemeslu, kāpēc kādu ieteikumu nav iespējams ieviest. Uzņēmējvalstis, piemēram, varbūt nevēlas vai nespēj gādāt par vēlēšanu ieteikumu pēcpasākumiem, jo

1. trūkst politiskās gribas vai atbalsta parlamentā;
2. trūkst profesionālas kvalifikācijas, finanšu resursu vai laika reformu ieviešanai;
3. ir sācies karš, situācija vairs nav stabila vai ir sākušies pilsoņu nemieri;
4. partneriem konkrētajā valstī ir bažas par to, ka ieteikumi nav pārliecinoši, nav pietiekami mērķtiecīgi vai neatbilst kontekstam valstī³⁷.

69

Kaut arī ES VNM ieteikumu izpilde ir atkarīga no uzņēmējvalsts politiskās gribas un spējas tos ieviest, tomēr EĀDD un Komisijas rīcībā ir vairāki rīki šo valstu atbalstam, piemēram, politiskais dialogs ar valsts iestādēm, kuru pirmām kārtām īsteno ES delegācijas un vēlēšanu pēcpasākumu misijas un kurā iesaistās gan EĀDD, gan Komisija.

70

Turklāt īstenošanu var sekmēt ar dažāda veida ES finansējumu, ko piešķir, teiksim, ar Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta un Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta pārvaldīto vēlēšanu atbalsta programmu starpniecību. Mēs novērtējām saikni starp ES VNM ieteikumiem un ES finansētā vēlēšanu atbalsta plānošanu. Šajā aspektā mēs pārbaudījām arī ES delegāciju darbu attiecībā uz vēlēšanu atbalsta koordinēšanu ar ES dalībvalstīm.

Politiskais dialogs notika, taču dažas uzņēmējvalsts struktūras vēlētos padziļinātas diskusijas

71

ES VNM darbojas saskaņā ar atsevišķu un skaidri nodalītu mandātu, kas atšķiras no pilnvarām, kuras piešķirtas ES iestādēm. Tikai pēc tam, kad ar galīgo ziņojumu ir iepazīstinātas dalībvalstis, “no ES delegācijām un ES dalībvalstīm ir atkarīga to darbību plānošana un īstenošana, kuras paredzētas ES VNM ieteikumu īstenošanas pēcpasākumu atbalstam”³⁸.

72

ES delegāciju atbalsts ES VNM ieteikumu īstenošanai var sākties tikai tad, kad vēlēšanu novērošanas misija ir beigusi darbu un kad tās galīgais ziņojums ir nodots attiecīgās valsts iestādēm. Sākot ar šo brīdi, ES politiskais dialogs ar uzņēmējvalsti ir ļoti būtisks ieteikumu ieviešanas atbalstam.

73

EIDHR regulā ir teikts, ka ES VNM “ir vislabākās iespējas sniegt izsvērtu vēlēšanu procesu izvērtējumu un ieteikumus to turpmākai uzlabošanai saistībā ar Savienības sadarbību un politisko dialogu ar trešām valstīm”³⁹.

74

Politiskajam dialogam ir izšķiroša nozīme valsts līdzatbildības veicināšanā un ES VNM ieteikumu pēcpasākumu īstenošanā, jo uzņēmējvalstīm šajā aspektā nav oficiāli noteiktu saistību.

75

Nesen veiktā ES VNM novērtējumā ir ierosināts saprašanās memorandā, ko sagatavo pirms katras vēlēšanu novērošanas misijas, “formulēt atsauci uz ieteikumu sniegšanu un to nozīmīgumu”⁴⁰. Mēs esam pārliecināti, ka šāda atsauce uz ieteikumiem saprašanās memorandā varētu sniegt ES delegācijām noderīgu izejas punktu sarunu sākšanai ar uzņēmējvalsts iestādēm pēc vēlēšanām.

76

Politiskais dialogs ar uzņēmējvalsti ir paredzēts Kotonū nolīgumā⁴¹ attiecībā uz Ganu un Nigēriju, asociācijas nolīgumā ar Jordāniju⁴² un sadarbības nolīgumā ar Šrilanku⁴³. Saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu šā dialoga mērķis ir “apmainīties ar informāciju, sekmēt savstarpējo izpratni un veicināt saskaņotu prioritāšu (..) izveidi”.

77

ES VNM ieteikumi vai ar tiem saistītās problēmas tika skartas politiskā dialoga ikgadējās augsta līmeņa sanāksmēs visās četrās revīzijas aptvertajās valstīs. Tos apsprieda arī cilvēktiesību darba grupās.

78

Piemēram, Ganā vēlēšanu ekspertu misija 2012. gadā ieteica pilnveidot tiesību aktus par tiesībām uz informāciju nolūkā palielināt pārredzamību un pārskatatbildību valsts lietās, tostarp vēlēšanu jomā. Šajā jautājumā panākto virzību atzinīgi novērtēja 8. panta politiskajā dialogā, kas notika 2016. gada jūnijā.

79

Jordānijā šos jautājumus apspriež Cilvēktiesību apakškomitejā, ko veido Jordānijas iestāžu un EĀDD pārstāvji, kā arī ES valstu vēstnieki Jordānijā. Pēdējā sanāksmē 2016. gada oktobrī ES delegācija un EĀDD attiecīgā ģeogrāfiskā nodaļa pievērsās vairākām svarīgām problēmām, kas bija ietvertas sākotnējā paziņojumā, un vēlāk šie problēmjautājumi tika iestrādāti ES VNM ieteikumos misijas galīgajā ziņojumā. Šie jautājumi attiecās uz ierobežojumiem kandidēt gados jaunām personām, iespēju pastiprināt balsu līdztiesību un vietējo novērotāju ierobežoto piekļuvi vēlēšanu rezultātu sagatavošanai⁴⁴.

80

Līdzīgi arī ES un Nigērijas Cilvēktiesību dialogā 2016. gada novembrī ES delegācija un Nigērijas Ārlietu ministrija apmainījās viedokļiem par to, kā turpināt vēlēšanu reformu, piemēram, pastiprinot pilsoniskās līdzdalības plūsmu – šis jautājums ir risināts vienā no ES VNM ieteikumiem⁴⁵.

81

Šrilankā Pārvaldības, tiesiskuma un cilvēktiesību darba grupa pirmo reizi tikās 2016. gada janvārī. Šīs sanāksmes laikā saskaņā ar vienu no 14 darba kārtības punktiem Šrilankas iestādes un ES apsprieda vēlēšanu reformu un ES VNM ieteikumu pēcpasākumus. Darba grupa vienojās veikt divus pasākumus: ieviest vēlēšanu reformu saskaņā ar jauno konstitūciju un noteikt 25 % minimālo kvotu sieviešu pārstāvniecībai parlamentā.

82

Visās revīzijas aptvertajās valstīs ES delegācijas organizēja arī citas darba sanāksmes ar galvenajām iesaistītajām personām – ministrijām un vēlēšanu komisiju –, lai apspriestu ar ES VNM ieteikumiem saistītos jautājumus. Taču šo darba sanāksmju iznākums netika dokumentēts.

83

Lai gan ievērojama daļa politiskā dialoga attiecās uz citām prioritātēm, mēs konstatējām, ka uzņēmējvalsts struktūras vēlējās plašākas diskusijas par ES VNM ieteikumiem. Gan Ganā, gan Jordānijā šo vēlmi pauda pilsoniskās sabiedrības organizācijas un parlamentu juridiskās komitejas. Šīs komitejas ierosināja organizēt darbseminārus, lai ar ES delegāciju apspriestu ES VNM ieteikumu iespējamo īstenošanu, jo līdz mūsu revīzijas apmeklējumam tās vēl nebija iepazinušās ar galīgo ziņojumu. Tas liecina, ka ir iespējams kāpināt darbības saistībā ar politisko dialogu nolūkā atbalstīt ieteikumu izpildi⁴⁶.

Vēlēšanu pēcpasākumu misijas netika nosūtītas tik bieži, cik tas būtu iespējams

84

Rokasgrāmatā ir noteikts, ka vēlēšanu pēcpasākumu misijas var nosūtīt, lai izvērtētu, kā tiek risināti galīgajā ziņojumā formulētie ieteikumi, lai sniegtu ieguldījumu pastāvīgajā politiskajā dialogā ar konkrēto valsti par demokrātiju un cilvēktiesībām un lai apzinātu jomas, kur nākotnē veicamas reformas un nepieciešama iesaiste. Ja iespējams un ja tas ir lietderīgi, uz konkrēto uzņēmējvalsti nosūtītās iepriekšējās ES VNM bijušais galvenais novērotājs var vadīt pēcpasākumu misijas. Katru gadu notiek vidēji četras šāds misijas, un tas nozīmē, ka tiek automātiski apmeklētas ne visas valstis, kas uzņēmušas ES VNM. EĀDD, cieši sadarbojoties ar ES delegāciju, pieņem lēmumu par vēlēšanu pēcpasākumu misijas nosūtīšanu un tās laika grafiku.

85

Nigērija bija vienīgā izlasē iekļautā valsts, kuru bija apmeklējusi pēcpasākumu misija. Revīzijas laikā tika apsvērta vēlēšanu pēcpasākumu misijas nosūtīšana uz Šrilanku, taču EĀDD nolēma to atlikt, jo valstī notika nozīmīga politiska reforma. Šo lēmumu atbalstīja ES delegācija Šrilankā.

86

ES delegācija apstiprināja, ka Nigērijā, kur šāda misija tika nosūtīta no 2014. gada maija līdz jūnijam, to vispārēji atzina par noderīgu un savlaicīgu. Vēlēšanu pēcpasākumu misija bija sarīkojusi sanāksmes, kas guva plašu ievērību, apzināja kritiskās jomas, kur nepieciešami nekavējoši risinājumi, un sniedza ieteikumus, ko jāapsver Nigērijas iestādēm, parlamentam, medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai⁴⁷.

87

Vēlēšanu pēcpasākumu misija izstrādāja diagrammu, kurā atspoguļoja, cik lielā mērā ir ieviesti iepriekšējās ES vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumi, un organizēja apaļo galdu, lai ar ieinteresētajām personām apspriestu ieteikumus un iegūtu viņu atbalstu. Vēlēšanu pēcpasākumu misijas konstatējumus izmantoja arī nākamā vēlēšanu ekspertu misija, ko nosūtīja uz Nigēriju no 2014. gada 19. novembra līdz 16. decembrim.

88

Revīzijas aptvertajās valstīs, kuras nebija uzņēmušas vēlēšanu pēcpasākumu misiju laikā starp vēlēšanām, lielākā daļa valstī aptaujāto ieinteresēto personu uzskatīja, ka pēcpasākumu misija, izmantojot plašu ievērību gūstošas sanāksmes, būtu sniegusi noderīgu politisku impulsu. Kā paskaidrots 18. punktā, ņemot vērā finanšu līdzekļus, kas jau ieguldīti ES vēlēšanu novērošanas misijās, vēlēšanu pēcpasākumu misiju izmaksas nav sevišķi lielas, taču šīs misijas lielā mērā sekmētu pēcpasākumu norisi, ja tās nosūtītu biežāk.

Vēlēšanu atbalsts palīdzēja ieviest ES VNM ieteikumus

89

ES ir viena no vadošajām dalībniecēm vēlēšanu atbalsta jomā un sniedz tehnisku un materiālu palīdzību vēlēšanu procesam daudzās partnervalstīs. Atšķirībā no ES VNM, kuru uzmanības lokā ir tieši vēlēšanas, vēlēšanu atbalstu var sniegt visā vēlēšanu ciklā, un tā tvērums ir plašāks. Šis atbalsts var ietvert profesionālu palīdzību tiesiskā regulējuma izstrādei, vēlēšanu materiālu un iekārtu piegādei, kā arī palīdzību politisko partiju un vēlētāju reģistrēšanā. Tas var iekļaut arī atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām tādās jomās kā vēlētāju izglītošana vai vietējo novērotāju mācības, kā arī mediju atbalstu⁴⁸. Vēlēšanu atbalstu finansē lielākoties no ģeogrāfiskajiem fondiem – Eiropas Attīstības fonda, attīstības sadarbības instrumenta un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta.

90

Rokasgrāmatā ir atzīmēts, ka pēdējos gados ir ievērojami palielinājies finansējums ES palīdzībai vēlēšanām un paplašinājies tās tvērums⁴⁹. Tomēr Komisijai nevarēja mums sniegt finanšu pārskatu par atbalstu vēlēšanām attiecībā uz visām saņēmējvalstīm⁵⁰. Tas ir saistīts ar apstākli, ka citām jomām paredzētais atbalsts iekļauj arī komponentus, kuru mērķis ir sekmēt vēlēšanu reformu. Turklāt ne visas ES delegācijas revīzijas aptvertajās valstīs dokumentēja pārskatu par ES un dalībvalstu īstenotajām vēlēšanu atbalsta programmām.

91

Lai gan ES VNM ir politiski neatkarīga no ES finansētiem tehniskās palīdzības projektiem, kas, iespējams, tiek īstenoti novērotajā valstī,⁵¹ Komisija ir noteikusi, ka svarīgākais faktors ir papildināmība. Tā ir secinājusi, ka vēlēšanu novērošana un vēlēšanu atbalsts “ir atšķirīgas darbības, taču tās ir uzskatāmas par savstarpēji papildinošām un attiecīgi jāplāno”⁵².

92

Pavisam nesen papildināmības nozīme bija atkārtoti uzsvērta Komisijas vadlīnijās vēlēšanu atbalstam⁵³ un 2014. gadā EIDHR regulā⁵⁴.

93

Tā kā lielākais vairums ES VNM ieteikumu attiecas uz juridisko reformu uzņēmējvalstīs, to īstenošana ir daudz vairāk atkarīga no šo valstu valdības politiskās gribas nekā no piešķirtā ES finansējuma. Tomēr mēs konstatējām dažas jomas, kur bija iespējams sasaistīt finansējumu ar ieteikumiem un kur šī saikne bieži vien bija iestrādāta ES vēlēšanu atbalsta plānošanā un formulēšanā (sk. 1. izcēlumu).

94

Turklāt plānošanas process Eiropas Savienībā attiecas uz kalendāro gadu, bet šāds grafiks ne vienmēr sakrīt ar ES VNM galīgo ziņojumu publicēšanu pēc vēlēšanām. Tomēr iepriekšējo ES VNM ieteikumus var izmantot turpmākajos plānošanas procesos.

95

Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs neatklājām nevienu gadījumu, kad ES vēlēšanu atbalsts bija klaji pretējs ieteikumiem. Tas skaidrojams ar faktu, ka daļa no ES VNM laikā savāktās informācijas jau bija nonākusi līdz programmu vadītājiem, jo viņi bija sadarbojušies ar uzņēmējvalsti. Piemēram, mēs uzgājām projektu Šrilankā, kas bija parakstīts trīs mēnešus pirms ES VNM ieteikumu galīgās pieņemšanas. Projekts pilnībā atbilda ieteikumiem.

96

Attiecībā uz ES delegāciju un ES dalībvalstu koordinēšanu mūsu veiktā analīze par iepriekš un pašlaik sniegto vēlēšanu atbalstu revīzijas aptvertajās valstīs liecina, ka ES un ES dalībvalstu finansētais atbalsts nav tieši pārklājies. Tas skaidrojams ar faktu, ka ES delegācijas bija rīkojušas sanāksmes ar konkrētajā valstī pārstāvētajām ES dalībvalstīm, lai apspriestu vēlēšanu atbalstu.

97

Saskaņota atbalsta piemērs ir Komisijas 2016. gadā pieņemtā visaptverošā programma “Pastiprināts atbalsts demokrātiskai pārvaldībai Jordānijā”, un ES tajā ir ieguldījusi 15 miljonus EUR. Lai palielinātu sinerģiju, ES dalībvalstīm, kas pārstāvētas Ammānā, vaicāja, vai tās būtu ieinteresētas īstenot un līdzfinansēt šo programmu. Spānijas sadarbības aģentūra AECID nolēma sniegt līdzfinansējumu vēl 2 miljonu EUR apmērā un ieviest pilsoniskās sabiedrības atbalstam paredzēto komponenti.

III daļa. Nav apkopojoša pārskata par ieteikumiem un novērtējuma par to ieviešanas pakāpi

98

Šajā revīzijas daļā mēs analizējām EĀDD ieguldīto darbu ES VNM ieteikumu izpildes uzraudzībā centralizētā līmenī un centienus izsekot to īstenošanai uzņēmējvalstīs. Informētība centrālajā līmenī par panākto virzību palīdz mērķtiecīgāk virzīt pēcpasākumu darbības. Šajā kontekstā mēs arī novērtējām paraugprakses noteikšanu un pieredzes gūšanas procesu konkrētajā valstī.

Nav centralizēta ES VNM ieteikumu depozitārija

99

Personāla mobilitātes dēļ ES VNM ir īpaši komplicēta joma, ja ir runa par institucionālās atmiņas saglabāšanu. Piemēram, relatīvi reti ir gadījumi, kad darbinieks strādā tajā pašā ES delegācijā tik ilgi, lai piedzīvotu divas vēlēšanas pēc kārtas. EĀDD Demokrātijas un vēlēšanu novērošanas nodaļa ir svarīgs ES iestāžu kontaktpunkts vēlēšanu novērošanai⁵⁶.

100

Turklāt, tā kā Eiropas Parlamenta deputātu norīko par galveno novērotāju uz laiku un pamatgrupas ekspertus ieceļ katru reizi vienā ES VNM, ir ārkārtīgi svarīgi paveikto darbu dokumentēt un centralizēti saglabāt turpmākajām atsaucēm. Par ES VNM darbībām informē starpposma un iekšējos ziņojumos, kā arī ziņojumos par atkārtotiem apmeklējumiem. Tomēr šajos ziņojumos nav pietiekami sīka izklāsta par apspriedēm ar ieinteresētajām personām.

101

Jau 2012. gadā Eiropas Parlamenta pasūtītā pētījumā bija ierosināts izveidot datubāzi, kas nodrošinātu ieteikumu īstenošanas statusa centralizētu izsekojamību⁵⁷. Tomēr vēl līdz šim nav radīts centralizēts ES VNM ieteikumu depozitārijs.

102

EODS projektam ir tīmekļa vietne ar plašu arhīvu. Šī vietne var mazināt darbinieku mobilitātes radīto ietekmi, jo tā darbojas kā alternatīva iekšējai institucionālajai atmiņai. Projekta eksperti apmāca pamatgrupas un citus novērotājus, lai uzlabotu ES vēlēšanu novērošanas spējas un metodoloģiju.

103

Tā kā nav centralizēta ES VNM ieteikumu depozitārija, pamatgrupas ekspertiem, kas gatavo jaunus ieteikumus par līdzīgām tēmām, nav viegli pieejami ieteikumi attiecībā uz valsti un/vai tēmu. Tas pats attiecas uz kolēģiem citās ES iestādēs, kuriem ir īpaša interese par kādu valsti.

104

Piemēram, Amerikas valstu organizācija (OAS) ir izveidojusi šāda veida datubāzi ieteikumu uzglabāšanai. Datubāzes lietotāji var meklēt vajadzīgo atkarībā no valsts, gada vai šādām astoņām tematiskām jomām: tiesiskums vēlēšanās, mediji, politikas finansēšana, vēlēšanu organizēšana, dzimums, nepietiekami pārstāvētās grupas, vēlēšanu tehnoloģija, kā arī politiskā un tiesību sistēma.

Nav sistemātiska novērtējuma par to, kāda ir bijusi ieteikumu īstenošanas virzība

105

Mēs novērtējām arī to, vai EĀDD regulāri novērtēja un dokumentēja ES VNM ieteikumu īstenošanas pakāpi.

106

Jau 2014. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ziņojumā norādīja, ka ir jābūt stabilai centralizētai ieteikumu izpildes pēcpārbaudei. Tas arī ierosināja ES delegācijām ziņot EĀDD un Ārpolitikas instrumentu dienestam par to, kā uzņēmējvalstis ir atsaukušās uz ES VNM ieteikumiem⁵⁸.

107

Izpētes misiju ziņojumi pagaidām ir vienīgie, kur tiek regulāri prasīts sniegt novērtējumu par ieviešanas pakāpi. Visiem šo misiju ziņojumiem EĀDD sniedz paraugu, kurā iekļauta strukturēta skala katra iepriekšējo ES VNM laikā formulētā ieteikuma ieviešanas pakāpes novērtēšanai. Tomēr, kā paskaidrots 5. punktā, jāņem vērā, ka izpētes misiju ziņojumu mērķis nav novērtēt iepriekšējos ieteikumus. Šo misiju uzdevums ir sagatavot informāciju, uz kuras balstīsies lēmums par to, vai ir jānosūta ES VNM.

108

Trijās revīzijas aptvertajās valstīs (Ganā 2016. gadā, Jordānijā 2016. gadā un Nigērijā 2015. gadā) skala izpētes misiju ziņojumā netika aizpildīta. To aizstāja rindkopa, kurā bija sniegts vispārīgs ieviešanas pakāpes apraksts. Attiecībā uz Šrilanku skala bija aizpildīta, taču netika veikta visaptveroša analīze. Tādējādi ziņojumi par visām četrām valstīm nebija visaptveroši un sniedza apkopojošu, nevis detalizētu novērtējumu par ieviešanas pakāpi. Tāpēc mēs secinām, ka izpētes misijas palaida garām iespēju novērtēt, cik lielā mērā ir īstenoti iepriekš sniegtie ieteikumi. Lai gan izpētes misiju ziņojumos īstenošanas pakāpe netika novērtēta, mēs uzgājām šādus novērtējumus citos dokumentos. Vēlēšanu pēcpasākumu misija Nigērijā 2014. gadā, piemēram, veica šāda veida analīzi.

109

UNDP īstenotu un ES finansētu vēlēšanu atbalsta projektu Jordānijā var izmantot kā atbilstīgu piemēru tam, kā būtu veicams šāds novērtējums. No 2016. gada marta līdz 2017. gada janvārim tika sagatavoti četri ziņojumi, kuros novērtēts, kāda ir katra 2013. gadā formulētā ES VNM ieteikuma īstenošanas pakāpe. Izmantojot luksofora krāsu sistēmu ieviešanas pakāpes novērtēšanai (sk. 3. attēlu), šis izsekojamības projekts sniedz ES delegācijai Ammānā un EĀDD Briselē savlaicīgu un detalizētu pārskatu par virzību. Saskaņā ar UNDP teikto projektā izmanto elastīgu metodoloģiju, tāpēc to varētu piemērot arī citās valstīs. Projekta laikā tika analizēti arī 2016. gadā sniegtie ieteikumi, lai atvieglotu to ieviešanu pirms vietējām vēlēšanām, kas gaidāmas 2017. gada augustā.

110

Ir izstrādātas iniciatīvas īstenošanas pakāpes novērtēšanai, taču nav ieviests nepārtraukts process sistemātiskai analīzei pēc ikvienas ES vēlēšanu novērošanas misijas. EĀDD paskaidroja, ka ES delegācijās parasti nav pietiekama darbinieku skaita un reizēm tiem trūkst padziļinātu zināšanu, kas vajadzīgas vēlēšanu reformas novērtēšanai valstī.

111

Ieviešanas pakāpi palaikam novērtē vēlēšanu atbalsta projektos, ko finansē Eiropas Attīstības fonds vai Eiropas kaimiņattiecību instruments, taču tā nenotiek visās valstīs, kuras uzņēmušas ES VNM un izmanto vēlēšanu atbalstu.

112

ĢD NEAR 2017. gada jūnijā apstiprināja Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta⁵⁹ finansētu projektu, kura mērķis bija novērtēt, cik lielā mērā ir īstenoti ieteikumi (galvenokārt ODIHR nosūtīto vēlēšanu novērošanas misiju⁶⁰ ieteikumi) kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs Rietumbalkānos.

113

Lai izmērītu ES VNM darbības rezultātus kopumā, Komisija izmanto rādītājus, kas definēti daudzgadu indikatīvajā programmā⁶¹. Tie ir tiešo rezultātu rādītāji, tādi kā apmācīto novērotāju skaits. Tomēr attiecībā uz ES VNM nav skaidru rezultātu rādītāju, kas ļautu Komisijai izmērīt šo misiju darbības rezultātus. Nesenā novērtējumā par EIDHR ir minēta arī rezultātu rādītāju neviendabīgā kvalitāte mehānismu līmenī⁶².

Darbības saistībā ar paraugpraksi ir notikušas nesen, taču gūtās pieredzes apkopošanas process ne vienmēr ietver pēcpārbaudi

114

EĀDD 2017. gada jūnijā publicēja dokumentu “Beyond Election Day” (Pēc vēlēšanu dienas). Tas ir pirmais visaptverošais pārskats par rīkiem, kas ieviesti ES VNM ieteikumu īstenošanas pārbaudei. Dokumentā ne tikai ir padziļināti izskaidroti ES rīcībā esošie rīki, bet arī sniegti daudzi paraugprakses piemēri dažādos kontekstos un parādīti daudzi veidi, kā iespējams veicināt pēcpasākumus. Dokuments noderēs kā informācijas avots tiem, kuru uzdevums ir pārbaudīt ES VNM ieteikumu ieviešanu, piemēram, ES delegāciju darbiniekiem.

115

Gūto pieredzi apkopo pēc katras ES VNM. Šī apkopošana Ārpolitikas instrumentu dienesta vadībā notiek regulāri, un tās laikā tiek aptverti visi misijas loģistikas un drošības aspekti. Turklāt pēc katras vēlēšanu novērošanas misijas EĀDD centrālie dienesti rīko informācijas apmaiņu ar pamatgrupu, lai apspriestu ES VNM galīgā ziņojuma saturu un ieteikumus. Šajās sanāksmēs ir iespējams risināt metodoloģiskus jautājumus, taču tās organizē pirms ziņojuma galīgās pieņemšanas un tās netiek dokumentētas atsaucēm nākotnē.

116

EĀDD regulāri rīko seminārus par metodoloģiskiem aspektiem ar EODS, lai dalītos pieredzē; nesenākais notika 2017. gada aprīlī.

117

EĀDD 2016. gada aprīlī aicināja vēlēšanu novērošanas misijas uzņēmušās ES delegācijas informēt par darbībām, ko tās veic, lai atbalstītu ieteikumu īstenošanas pārbaudi. Ja šāda informācijas apmaiņa notiks regulāri un standartizēti, tā var iezīmēt sākumpunktu pieredzes apmaiņai starp ES delegācijām attiecībā uz pēcpasākumos gūtajām atziņām. Lai gan šie ziņojumi bija noderīgi un palīdzēja gūt pārskatu par pašreizējo stāvokli konkrētā laika nogrieznī, to detalizācijas pakāpe nebija viendabīga.

Secinājumi un ieteikumi

118

Mēs secinājām, ka EĀDD un Komisija ieguldīja saprātīgas pūles, lai atbalstītu ES VNM formulēto ieteikumu īstenošanu, izmantojot pieejamos rīkus. Tomēr ir iespējams pilnveidot šo procesu, lai vēl vairāk pastiprinātu atbalstu. Tāpēc mēs sniedzam Eiropas Ārējās darbības dienestam vairākus ieteikumus.

ES VNM ieteikumi pēdējos gados ir uzlabojušies, taču ir vairāk jāapspriežas ar pārstāvjiem valstīs, kurās notika vēlēšanas

119

Galīgie ziņojumi un ieteikumu izklāsts pēdējos gados ir uzlabojušies saskaņā ar ieviestajām EĀDD ziņojumu sagatavošanas vadlīnijām. Tas varētu atvieglot salīdzināmību turpmāk. Tomēr ir jomas, kurās šīs vadlīnijas nav ievērotas. Turklāt ziņojumi nekonsekventi atsaucas uz ieteikumu ieviešanas laika grafiku. Arī pamatgrupai nav izteikta prasība dokumentēt prioritātes piešķiršanas pamatojumu (sk. 41.–55. punktu).

120

Pirms vēlēšanu dienas pamatgrupas plaši apsprieda ar ieinteresētajām personām problēmas, kas saistītas ar ieteikumiem, taču nedokumentēja šo sanāksmju iznākumu un ar savām piezīmēm neiepazīstināja EĀDD centrālos dienestus. Revīzijā aptvertās ES VNM apspriedās ar EĀDD un lielākajā daļā gadījumu arī ar ES delegācijām, taču ieteikumu projektu neapsprieda ar ieinteresētajām personām uzņēmējvalstīs (sk. 56.–62. punktu).

121

Katrā valstī pēc iepazīstināšanas ar galīgo ziņojumu notika apaļā galda apspriedes ar lielākoties visām ieinteresētajām personām. Taču tās tika sarīkotas īsi pēc preses konferences – pārāk agri, lai dalībnieki pagūtu iepazīties ar galīgā ziņojuma saturu un ieteikumiem. Turklāt vadlīnijas atkārtota apmeklējuma organizēšanai ir visai ierobežotas (sk. 63.–66. punktu).

Politisko dialogu un vēlēšanu atbalstu izmantoja kā rīku, lai palīdzētu ieviest ieteikumus, taču vēlēšanu pēcpasākumu misijas netika nosūtītas tik bieži, cik tas būtu iespējams

122

ES delegācijas ar uzņēmējvalsts iestādēm politisko debašu laikā pievērsās problēmām, kas ietvertas ES VNM ieteikumos. Taču varētu vēl vairāk kāpināt darbības saistībā ar politisko dialogu, jo mēs novērojām vēlmi apspriest ES VNM ieteikumu iespējamo ieviešanu uzņēmējvalstu parlamentos (sk. 71.–83. punktu).

123

No izlasē iekļautajām valstīm Nigērija bija vienīgā, uz kuru tika nosūtīta vēlēšanu pēcpasākumu misija, un ES delegācija atzina, ka tā bija savlaicīga un noderīga. Citās revīzijas aptvertajās valstīs lielākā daļa iztaujāto ieinteresēto personu atzinīgi vērtēja iespēju norīkot vēlēšanu pēcpasākumu misijas vēlēšanu starplaikā, lai paaugstinātu informētību par ieteikumiem, izmantojot sanāksmes, kas gūst plašu ievērību. Vēlēšanu pēcpasākumu misijas nav saistītas ar lielām izmaksām, taču, ja tās nosūtītu biežāk, tās varētu dot ievērojamu labumu pēcpasākumiem (sk. 84.–88. punktu).

124

Mēs atklājām daudzus gadījumus, kad bija iespējams sasaistīt vēlēšanu atbalstu ar ES VNM ieteikumiem un kad Komisija šos ieteikumus bija ņēmusi vērā, izstrādājot programmas. Tas pastiprināja vēlēšanu novērošanas un vēlēšanu atbalsta papildināmību (sk. 89.–97. punktu).

Nav apkopojoša pārskata par ieteikumiem un novērtējuma par to ieviešanas pakāpi

125

Tā kā ES VNM ir neatkarīgas un ņemot vērā ES delegāciju darbinieku mobilitāti, ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt institucionālo atmiņu. Nav radīts centralizēts ES VNM ieteikumu depozitārijs, kas būtu viegli pieejams pamatgrupas ekspertiem vai ES darbiniekiem (sk. 99.–104. punktu).

126

Mēs konstatējām labus ieteikumu īstenošanas pakāpes izsekojamības nodrošināšanas piemērus, tomēr nav ieviests sistemātisks process ar ieviešanas pakāpi saistītās detalizētās informācijas regulāram novērtējumam un tās uzglabāšanai (sk. 105.–113. punktu).

127

EĀDD nesen veica visaptverošu darbu pieejamo rīku uzskaitei un paraugprakses apkopošanai saistībā ar ES VNM ieteikumu izpildes pārbaudi, taču nav nepārtraukta un sistemātiska procesa gūtās pieredzes izmantošanai pēcpasākumos (sk. 114.–117. punktu).

1. ieteikums. Ziņojumu sagatavošanas vadlīnijas

EĀDD ir

• jānodrošina, lai ES VNM ievērotu vadlīnijas un izmantotu paraugu, un šajā nolūkā pirms galīgā ziņojuma publicēšanas regulāri jāpārbauda formāta kvalitāte;
• jāatjaunina vadlīnijas un tajās jānorāda, ka ES VNM ir jādokumentē prioritāšu piešķiršanas pamatojums un jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par ieteikumu ieviešanas laika grafiku (īsā, vidējā vai ilgā termiņā).

Termiņš: 2018. gada beigas.

2. ieteikums. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

EĀDD ir

• regulāri jānodrošina, lai pamatgrupas dalībnieki uzņēmējvalstī ar ieinteresētajām personām pārrunātu ieteikumus, pirms tiek pabeigta ziņojuma galīgā redakcija;
• jāprasa, lai ES VNM un ieinteresēto personu apspriežu iznākums tiktu dokumentēts un centralizēti uzglabāts.

Termiņš: 2018. gada vidus.

3. ieteikums. Atkārtotie apmeklējumi un apaļie galdi

EĀDD ir

• skaidri jānosaka, kurš organizē atkārtotos apmeklējumu un uzņemas par tiem atbildību;
• jānodrošina, lai apaļā galda apspriedes ar ieinteresētajām personām tiktu plānotas vismaz četras darba dienas pēc ziņojuma publicēšanas un dotu dalībniekiem pietiekamu laiku iepazīties ar tā saturu un ieteikumiem;

Termiņš: 2018. gada vidus.

4. ieteikums. Rīku pilnveidošana

EĀDD ir

• saprašanās memorandā jānorāda, ka gaidāmā ES VNM iesniegs ieteikumus, un jāuzsver to svarīgums;
• piemērotā laikā starp vēlēšanām, ja iespējams, jāizvērš vēlēšanu pēcpasākumu misijas valstīs, kuras ir uzņēmušas ES VNM, ja vien to pieļauj politiskā vai drošības situācija uzņēmējvalstī.

Termiņš: 2019. gada sākums.

5. ieteikums. Uzraudzība un rezultāti

EĀDD ir

• jāizveido centralizēts ES VNM ieteikumu depozitārijs;
• regulāri jāseko, kā tiek ieviesti ES VNM ieteikumi;
• ES darbību koordinēšanas kontekstā jāprasa, lai ES delegācijas regulāri ziņotu par pasākumiem, kas ieteikumu īstenošanas atbalstam veikti uzņēmējvalstī. Tas jāizmanto pieredzes apkopošanas procesā saistībā ar pēcpasākumiem.

Termiņš: 2019. gada sākums.

Šo ziņojumu 2017. gada 16. novembra sēdē Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Karel PINXTEN.

Akronīmi un saīsinājumi

Augstais pārstāvis / priekšsēdētāja vietnieks: Augstais pārstāvis(-e) ārlietās un drošības politikas jautājumos/Komisijas priekšsēdētāja(-as) vietnieks(-ce)

EĀDD: Eiropas Ārējās darbības dienests

EDSO: Eiropas Drošības un sadarbības organizācija

EIDHR: Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments

EODS: Vēlēšanu novērošana un demokrātijas atbalsts

EP deputāts(-e): Eiropas Parlamenta deputāts(-e)

ERP Eiropas Revīzijas palāta

ES VNM: Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misija

FPI: Ārpolitikas instrumentu dienests

ĢD DEVCO: Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts

ĢD NEAR: Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts

IM: izpētes misija

OAS: Amerikas valstu organizācija

ODIHR: EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs

UNDP: Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma

VEM: vēlēšanu ekspertu misija

VIG: vēlēšanu izvērtēšanas grupa

VPM: vēlēšanu pēcpasākumu misija

Revīzijas darba grupa

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti atsevišķu budžeta jomu vai vadības aspektu lietderības un atbilstības revīzijās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu un izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica III apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Karel Pinxten un kura atbild par ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīziju.

Revīziju vadīja ERP loceklis Ville Itälä, un revīzijas vadības darbā piedalījās locekļa biroja vadītājs Turo Hentilä, locekļa biroja atašejs Helka Nykänen, atbildīgā vadītāja Beatrix Lesiewicz un darbuzdevuma vadītāja Kristina Maksinen. Revīzijas darba grupā ietilpa Balázs Kaszap, Jiri Lang un Erika Söveges.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017

PDF	ISBN 978-92-872-8740-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/27955	QJ-AB-17-022-LV-N
HTML	ISBN 978-92-872-8766-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/637573	QJ-AB-17-022-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2017

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama vietnē Europa: http://europa.eu

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt vietnē EU Bookshop: http://publications.europa.eu/eubookshop. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. http://europa.eu/contact).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.