Muitas kontrole: nepietiekama saskaņotība kaitē ES finanšu interesēm

Kopsavilkums

I

ES muitas savienība tika izveidota pirms vairāk nekā 50 gadiem. Muitas jomā ES ir ekskluzīva kompetence pieņemt tiesību aktus, savukārt dalībvalstis ir atbildīgas par to īstenošanu, tostarp muitas kontroli. Dalībvalstu muitas dienestiem ir būtiska nozīme, līdzsvarojot vajadzību atvieglot tirdzniecību ar ātrākām un vienmērīgām ievešanas procedūrām un nepieciešamību piemērot muitas kontroli. 2019. gadā iekasētie muitas nodokļi sasniedza 21,4 miljardus EUR, kas ir 13 % no ES budžeta ieņēmumiem.

II

Dalībvalstīm ir vienādi jāpiemēro muitas kontrole, lai novērstu to, ka krāpnieciski importētāji izmanto robežšķērsošanas punktus ar zemāku kontroles līmeni. Saskaņā ar ES galvenajiem tiesību aktiem muitas jomā, proti, Savienības Muitas kodeksu, Komisijai, sākot no 2016. gada, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis muitas kontroli piemēro vienoti. Šā mērķa sasniegšanai Komisija 2018. gadā pieņēma Finanšu riska kritēriju un standartu īstenošanas lēmumu (“FRK lēmums”), lai saskaņotu dalībvalstu veikto importa atlasi, kam jāveic kontrole. Minētajam lēmumam ir pievienoti norādījumi, kurus dalībvalstis apstiprināja 2019. gadā. Abi šie dokumenti (FRK lēmums un norādījumi) kopā veido muitas finanšu riska sistēmu. Ņemot vērā minētā jaunā tiesiskā regulējuma ieviešanu, mēs nolēmām veikt šo revīziju.

III

Mēs vērtējām, vai iepriekš minētā sistēma, kuru Komisija izveidoja piemērošanai dalībvalstīs, bija izstrādāta tā, lai nodrošinātu saskaņotu importa deklarāciju atlasi kontroles veikšanai, un kā dalībvalstis šo sistēmu īstenoja. FRK lēmuma un norādījumu īstenošana ir svarīgs solis ceļā uz muitas kontroles vienotu piemērošanu. Tomēr sistēma nav pietiekami labi izstrādāta, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis saskaņoti atlasa kontroles darbības, kas piemērojamas importa deklarācijām. Turklāt dalībvalstis īsteno šo sistēmu dažādi.

IV

FRK lēmumā riska jēdziens nav labi definēts, un tas nav pietiekami detalizēts. Mēs arī konstatējām, ka sistēmai trūkst svarīgu iezīmju, piemēram, ES mēroga analīzes, kuras pamatā būtu visa ES importa dati; atbilstošu datizraces paņēmienu un piemērotu metožu, ar kurām novērst finanšu riskus, ko rada e-komercijas imports. Turklāt sistēma neparedz pienācīgu kārtību, kas ļautu uzraudzīt un pārskatīt tās piemērošanu.

V

Dalībvalstis ir sākušas īstenot Komisijas izveidoto sistēmu, galvenokārt kartējot kritērijus, kurus tās jau iepriekš izmantoja aizdomīgam importam (“riska profili”), un tos sasaistot ar attiecīgajiem lēmumā noteiktajiem kritērijiem. Tomēr apmeklētajās dalībvalstīs FRK lēmuma īstenošana nav būtiski mainījusi to kontroles atlases procedūras. Mēs konstatējām, ka dalībvalstis riska signālus neinterpretēja vienādi, kā rezultātā tika noteikti atšķirīgi kritēriji kontrolējamā importa atlasei. Mēs arī konstatējām, ka dalībvalstis savā starpā apmainījās tikai ar ļoti ierobežotu informāciju par importētājiem, kas novērtēti kā riskanti. Tas traucē īstenot efektīvas un saskaņotas kontroles atlases procedūras.

VI

Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalstis var samazināt ieteicamo kontroles darbību skaitu, kas izriet no to riska analīzes, līdz līmenim, kas ir iespējams, pamatojoties uz resursu ierobežojumiem. Mēs ievērojām, ka dalībvalstis nepiemēroja līdzīgas procedūras kontroles darbību skaita samazināšanai, kā rezultātā valstīs bija atšķirīga prakse līdzīgu risku novēršanā. Mēs arī konstatējām, ka dažas dalībvalstis neveica automātisku riska analīzi visām deklarācijām, kā tas prasīts FRK lēmumā.

VII

Mēs sniedzam ieteikumus Komisijai par to, kā uzlabot muitas kontroles vienotu piemērošanu un attīstīt un īstenot visaptverošas analītikas un koordinācijas spējas ES līmenī.

Ievads

Muitas savienība ir svarīga ES tirdzniecībai un ieņēmumiem

01

2018. gadā ES atzīmēja muitas savienības 50. gadadienu. Muitas savienības pamatā ir muitas nodokļu un citu tirdzniecības ierobežojumu atcelšana starp iesaistītajām valstīm un kopēju muitas nodokļu noteikšana importam no trešām valstīm. Šī joma ir ekskluzīvā ES kompetencē¹, un ES tajā nosaka lielāko daļu muitas politikas un pieņem muitas tiesību aktus. Tomēr par muitas tiesību aktu īstenošanu galvenokārt atbild dalībvalstis², un tas ietver muitas nodokļu iekasēšanu Eiropas Savienībai un muitas kontroles piemērošanu.

02

ES ir atkarīga no efektīvas preču plūsmas uz muitas savienību un no tās. Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem³ ES importa un eksporta kopējā vērtība 2019. gadā bija aptuveni 4 triljoni EUR (apmēram 25 % no ES IKP). Tas liecina par starptautiskās tirdzniecības ietekmi uz ES saimniecisko darbību un muitas savienības nozīmi. Svarīgākās ES importa izcelsmes valstis un galvenās importētās preces parādītas 1. attēlā.

03

Turklāt muitas nodokļi importam ir svarīgs ES budžeta ieņēmumu avots, kas 2019. gadā sasniedza 21,4 miljardus EUR (13 % no kopējā apjoma). 2. attēlā parādīta dalībvalstu importa vērtība 2019. gadā, nodokļi, ko tās nodevušas ES budžetā, un 20 %, ko tās paturējušas iekasēšanas izmaksu segšanai.

Lai efektīvi iekasētu ievedmuitas nodokļus, būtiska ir riska analīze un muitas kontroles vienota piemērošana

04

Dalībvalstu muitas dienesti atbild par muitas nodokļu, akcīzes nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu, kas jāveic ievešanas laikā. Tiem ir arī vairāki citi mērķi, piemēram, uzlabot ES iekšējo drošību, aizsargāt ES no negodīgas un nelikumīgas tirdzniecības un sargāt vidi. Arī terorisma apkarošana ir kļuvusi par muitas dienestu prioritāti.

05

Muitas dienestiem ir grūti panākt līdzsvaru starp vajadzību atvieglot tirdzniecību, ātri un bez kavēšanās īstenojot importa procedūras, un nepieciešamību piemērot muitas kontroli, ņemot vērā savā valstī pieejamos resursus. Iepriekšējā revīzijā⁴ mēs konstatējām, ka dalībvalstīm trūkst stimula veikt muitas kontroli. Tas ir tāpēc, ka dalībvalstis, kuras veic muitas kontroli, bieži vien uzņemas savas rīcības finansiālās sekas, ja tām neizdodas atgūt līdzekļus no importētājiem. Var gadīties, ka dalībvalstīm, kas šādas kontroles darbības neveic, nekādas negatīvas sekas neradīsies. Lai optimizētu savu darbību, importētāji var dot priekšroku ievešanas vietām ar mazāku muitas kontroli.

06

Savienības Muitas kodeksā (SMK)⁵ “risks”⁶ ir definēts kā “tāda gadījuma iespējamība un ietekme, kas (..), un tas: a) liegtu pareizi piemērot Savienības vai valsts pasākumus; b) apdraudētu Savienības un tās dalībvalstu finanšu intereses; vai c) apdraudētu Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, vidi vai patērētājus”. Finanšu riski ir tādi riski, kas apdraud ES un tās dalībvalstu finanšu intereses.

07

Pasaules Muitas organizācija (PMO) savā riska pārvaldības kompendijā norāda, ka riska līmeņa noteikšanai būtu jāveic varbūtības un iespējamo seku un apjoma analīze⁷. Riska analīze ir definēta kā “sistemātiska pieejamās informācijas izmantošana, lai noteiktu, cik bieži var rasties definētie riski un cik lielas ir to iespējamās sekas”. Tai ir būtiska nozīme, novērtējot, kā piešķirt muitas dienestu ierobežotos resursus, lai ar muitas kontroli maksimāli aptvertu riskus, tostarp finanšu riskus.

08

Muitas kontrole var atšķirties turpmāk minētajos aspektos:

• laika grafiks: (pirms)izlaišanas kontroli veic pirms importa muitošanas, bet kontroli pēc preču izlaišanas veic pēc tam, un tas nozīmē, ka tā mazāk traucē tirdzniecības plūsmu;
• veids: dokumentu kontrole attiecas uz muitas deklarāciju pareizību, pilnīgumu un derīgumu, savukārt fiziskās pārbaudes ietver arī pašu preču pārbaudi, tostarp to saskaitīšanu un paraugu ņemšanu, lai pārbaudītu, vai tās atbilst muitas deklarācijai.

09

Katrai dalībvalstij ir savs process, ar kuru tā pārvalda riskus muitas jomā, pamatojoties uz īpašām pazīmēm un ņemot vērā vairākus ievaddatus. Tomēr kopumā procesi atbilst 3. attēlā dotajai shēmai.

10

Iepriekšējos gados saistībā ar muitas kontroli mēs esam vairākkārt konstatējuši nozīmīgus riskus un problēmas. Mēs secinājām, ka SMK priekštecis – Kopienas Muitas kodekss (KMK)⁸ – sniedza dalībvalstīm pārāk lielu rīcības brīvību attiecībā uz to pēcmuitošanas revīzijas stratēģiju⁹, ka ES ostās nebija vienlīdzīgu konkurences apstākļu¹⁰ un ka dalībvalstis muitas kontroli nepiemēroja vienoti, un tas ļāva krāpnieciskiem uzņēmējiem izmantot konkrētus robežšķērsošanas punktus¹¹. Komisija, atbildot uz mūsu apsvērumiem, norādīja, ka mūsu konstatētās nepilnības varētu novērst ar kopējiem ES kritērijiem un standartiem attiecībā uz finanšu riskiem. Tobrīd tie tika gatavoti. Komisijas savāktie statistikas dati liecina, ka kontroles līmenis dalībvalstīs pašlaik ievērojami atšķiras: tas ir no mazāk nekā 1 % importa deklarāciju dažās valstīs līdz vairāk nekā 60 % citās, kā parādīts 4. attēlā.

11

Nedeklarēts un nepareizi deklarēts imports, kam nav veikta muitas kontrole, rada “muitas iztrūkumu” – starpību starp faktiski iekasētajiem ievedmuitas nodokļiem un summu, kuru teorētiski būtu vajadzējis iekasēt¹². Piemēram, nesens krāpšanas gadījums Apvienotajā Karalistē, kad netika veikti atbilstoši pasākumi, lai mazinātu vērtības pazemināšanas risku tekstilizstrādājumu un apavu importam, izraisīja iespējamus muitas nodokļu zaudējumus, kurus periodam no 2011. gada novembra līdz 2017. gada oktobrim Komisija aprēķināja (un iegrāmatoja ES pārskatos) 2,7 miljardu EUR apmērā.

12

2017. gadā mēs ieteicām¹³ Komisijai kopā ar dalībvalstīm aplēst muitas iztrūkumu, taču šāda aplēse nav veikta. Turklāt Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta (BUDG ĢD) 2019. gada darbības pārskatā bija iekļauta atruna par ES budžetā ieskaitīto tradicionālo pašu resursu (TPR) summu neprecizitāti. Šī atruna attiecās uz Apvienotās Karalistes lietu un skaitļos neizteiktiem iespējamiem TPR zaudējumiem citās dalībvalstīs. Jebkāds muitas nodokļu iekasēšanas iztrūkums ir jākompensē ar lielākām dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI) iemaksām un galu galā jāsedz Eiropas nodokļu maksātājiem.

Muitas kontroles vienota piemērošana ir juridiska prasība

13

Ar SMK, kas stājās spēkā 2016. gada maijā, muitas kontroles vienota piemērošana kļuva par juridisku prasību, un tajā precizēts, ka Komisija ir atbildīga par kopēju riska kritēriju un standartu noteikšanu. Tāpēc pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija 2018. gada maijā pieņēma īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka īpašas prasības šādu risku pārvaldībai: Finanšu riska kritēriju un standartu īstenošanas lēmums (“FRK lēmums”)¹⁴. Tas ir ES ierobežotas piekļuves dokuments. Ar minēto lēmumu dalībvalstīm tika dots papildu laiks, lai nodrošinātu, ka tiek ieviestas vajadzīgās elektroniskās datu apstrādes metodes. Šī ir pirmā reize, kad kopējie riska kritēriji un standarti finanšu risku novēršanai ir noteikti juridiski saistošā īstenošanas lēmumā.

14

FRK lēmuma mērķis ir saskaņot dalībvalstu procedūras riska analīzei un kontrolējamā importa atlasei¹⁵. Tas neattiecas ne uz kontroles piemērošanas procedūrām, ne uz kontroles darbību kvalitāti un rezultātiem (sk. 5. attēlu).

15

Turklāt Komisija (Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts – TAXUD ĢD) un darba grupa, kuras sastāvā ir valstu muitas dienestu pārstāvji, sagatavoja norādījumu dokumentu, lai papildinātu FRK lēmumu. Šie norādījumi, kurus dalībvalstis beidzot apstiprināja 2019. gada decembrī, arī ir ES ierobežotas piekļuves dokuments. Tas nav juridiski saistošs un tāpēc tā izpilde nav jānodrošina. Abi šie dokumenti (FRK lēmums un norādījumi) kopā veido sistēmu, ko Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādājusi, lai noteiktu kopējos finanšu riska kritērijus un standartus, ko prasa SMK.

16

2019. gada jūlijā Urzulas fon der Leienas vadītā Komisija pauda nodomu stiprināt muitas savienību, jo īpaši ar “drosmīgu pasākumu paketi integrētai Eiropas pieejai, kas nepieciešama, lai stiprinātu muitas riska pārvaldību un atbalstītu efektīvu kontroli, ko veic dalībvalstis”¹⁶. 2020. gada septembrī TAXUD ĢD nāca klajā ar rīcības plānu muitas savienības darbības uzlabošanai¹⁷. Tas notika pēc tam, kad mūsu revīzija bija pabeigta. 

Revīzijas tvērums un pieeja

17

Mēs nolēmām veikt šo revīziju, ņemot vērā jauno tiesisko regulējumu (sk. 13.–15. punktu). Mūsu revīzija aptvēra Komisijas noteiktos kopējos finanšu riska kritērijus un standartus, kā arī to, kā dalībvalstis tos īstenoja. Mēs analizējām, vai sistēma (FRK lēmums un norādījumi), kuru Komisija izstrādāja īstenošanai dalībvalstīs, nodrošināja muitas kontroles vienotu piemērošanu, lai aizsargātu ES finanšu intereses. Šajā nolūkā mēs vērtējām, vai sistēma bija atbilstoša un kā dalībvalstis izmantoja savas riska pārvaldības sistēmas, lai atlasītu kontrolējamās importa deklarācijas. Mēs pārbaudījām visus soļus, kuru rezultātā tika atlasītas importa deklarācijas, kam veicama kontrole, un šo kontroles darbību pēcpārbaudes. Revīzijas tvērumā nebija iekļauta muitas kontroles darbību kvalitāte un to rezultāti.

18

Mēs salīdzinājām Komisijas sistēmu ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem un labu praksi (t. i., PMO¹⁸ un Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) 31 000:2018 standartu “Riska pārvaldība – principi un pamatnostādnes”), lai novērtētu, vai tā atbilst nolūkam nodrošināt muitas kontroles vienotu piemērošanu. Mēs arī pārbaudījām, vai Komisijai bija pienācīga uzraudzības, pārskatīšanas un ziņošanas kārtība.

19

Mēs apmeklējām piecu dalībvalstu muitas dienestus un novērtējām, kā to riska pārvaldības sistēmas izmantoja kopējos finanšu riska kritērijus un standartus muitas kontroles atlasei. Mēs izraudzījāmies šīs dalībvalstis, ņemot vērā divu kritēriju kombināciju: iekasēto muitas nodokļu summas un mūsu pašu veikto kvalitatīvo riska novērtējumu. Mēs arī analizējām, vai dalībvalstu procedūras noveda pie muitas kontroles vienotas piemērošanas. Turklāt mēs nosūtījām aptaujas anketu visu ES dalībvalstu muitas dienestiem, lai savāktu informāciju par to viedokli attiecībā uz pašreizējo muitas kontroles saskaņotības līmeni. Visas 27 dalībvalstis atbildēja uz anketas jautājumiem. Mēs jautājām muitas dienestu viedokli par sistēmas piemērotību un to, cik lielā mērā tie ir ieviesuši kopējos finanšu riska kritērijus un standartus.

20

Revīzijas apmeklējumi notika laikposmā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada janvārim – pēc FRK lēmumā noteiktā termiņa, kādā dalībvalstīm jānodrošina, ka ir izpildīta prasība izmantot šos kritērijus automatizētajā riska analīzē. Šajā laikposmā tika apspriests norādījumu dokuments, kurā ietverti tehniskie elementi, kas vajadzīgi, lai īstenotu FRK lēmumu, un tāpēc dalībvalstīs tas vēl nebija piemērojams. To oficiāli apstiprināja 2019. gada decembrī.

Apsvērumi

Riska pārvaldības sistēmai piemīt nepilnības

FRK lēmumā riska jēdziens nav labi definēts

21

Mēs konstatējām, ka FRK lēmumā iekļautajai riska jēdziena definīcijai piemīt nepilnības. Tas var radīt situācijas, kad dalībvalstu muitas dienesti nepiešķir prioritāti tāda importa kontrolei, kurš rada augstu risku ES finanšu interesēm.

Noteikumi dalībvalstīm nav pietiekami stingri

22

Savienības Muitas kodeksā ir uzskaitītas prasības attiecībā uz kopējiem riska kritērijiem un standartiem, kas jāpiemēro dalībvalstīs (sk. 1. izcēlumu).

23

FRK lēmumā ir uzskaitīti vairāki finanšu riska kritēriji un riska rādītāji, kas dalībvalstīm jāizmanto kontroles atlasē. FRK lēmumā minētie kritēriji ir riska jomas, kas dalībvalstīm jārisina vienoti. Riska rādītājs ir īpašs datu elements vai informācija, kas attiecas uz riska klātbūtni. Parasti specifisku risku nosaka, pamatojoties uz riska rādītāju kombināciju.

24

Mēs konstatējām, ka rādītāji neparedz pietiekami stingrus noteikumus kontroles darbību aktivizēšanai, un tas ļauj dalībvalstīm tos dažādi izmantot. Tas ir tāpēc, ka riska kritēriju aprakstā nav precizēti apstākļi, kādos būtu jānotiek rādītāja aktivizēšanai un tādējādi notiktu atlase. Tam ir ietekme uz riska profiliem, kas ir tādu kritēriju kopums, kurus piemērojot muitas deklarācijai, var tikt ģenerēts ieteikums veikt kontroli (sk. 3. attēlu). Riska profili dažādās dalībvalstīs var ietvert dažādus aktivizēšanas kritērijus, un tas nozīmē, ka tie nenodrošina deklarāciju saskaņotu atlasi kontroles vajadzībām. Turklāt, tā kā katram kritērijam sniegtais riska rādītāju saraksts nav obligāts, dalībvalstīm ir rīcības brīvība tos izmantot (individuāli vai kopā) pēc saviem ieskatiem.

25

FRK lēmumā nav paredzēti īpaši noteikumi par muitas kontroles darbību būtību un ilgumu. Dalībvalstu muitas dienesti paši var lemt par veicamo kontroles vai pārbaudes pasākumu. Turklāt lēmumā nav precizēts, kā izmantot riska kritērijus un rādītājus, lai atlasītu deklarācijas (vai revidējamos uzņēmumus) kontrolei pēc preču izlaišanas.

26

Norādījumu mērķis ir nodrošināt vienotu FRK lēmuma interpretāciju. Tajos ietverts riska jomu apraksts un norādīts, kā kombinēt dažādos rādītājus, lai noteiktu vispārējo riska līmeni. Tajos ir iekļautas arī dažas kvalitatīvas norādes par to, kā novērtēt riska rādītājus. Tomēr tur nav padziļinātu aprakstu ar skaitļos izsakāmiem rādītājiem, kas dalībvalstu muitas dienestiem būtu jāizmanto riska analīzē. Piemēram, lai gan norādījumos ir sniegti daži piemēri tam, kā dalībvalstis varētu identificēt riskantu tirgotāju vai “interesējošu uzņēmēju”, tajos nav ieteikta precīza metodika, ar ko nodrošināt, ka visas dalībvalstis šo riska rādītāju definē vienādi.

27

FRK lēmums ļauj dalībvalstīm lemt par to, kā samazināt kontroles darbību skaitu līdz tādam līmenim, kas ir pārvaldāms, pamatojoties uz pieejamajiem resursiem. Tas min šo iespēju kā “ietekmes pārvaldību”. FRK lēmumā ir paredzēti veidi, kā dalībvalstis to var izdarīt. Šādas ietekmes pārvaldības metodes parasti piemēro, kad gatavo riska profilu, izmantojot riska analītiķa aplēses (sk. arī 3. attēlu).

28

FRK lēmumā nav noteikti nekādi ierobežojumi ietekmes pārvaldībai, un tādējādi dalībvalstīm ir piešķirta ievērojama rīcības brīvība kontroles darbību skaita samazināšanā. Attiecībā uz vairākiem riska kritērijiem norādījumos ir minēti gadījumi, kādos kontroles darbību skaitu nevajadzētu samazināt vai varētu samazināt tikai tad, ja ir skaidri pamatoti iemesli. Tomēr pat tad, ja kontroles darbību skaitu nevajadzētu samazināt, norādījumos ir pieļauti izņēmumi, konkrēti nedefinējot šādus gadījumus.

29

Papildus ietekmes pārvaldībai muitas dienesti var nolemt, ka neveiks automatizētās sistēmas ieteiktās kontroles. To sauc par ieteikuma neievērošanu (sk. arī 3. attēlu). FRK lēmumā nav paredzēti pietiekami noteikumi, lai nodrošinātu konsekvenci kontroles ieteikuma neievērošanas gadījumos. Norādījumos ir atzīta dalībvalstu prakse attiecībā uz kontroles ieteikumu neievērošanu. Tajā norādīts, ka ieteikumu neievērošana augsta riska gadījumos nav vēlama un ka visi gadījumi ir jādokumentē un jāpaskaidro. Nav sniegtas konkrētas norādes par to, kad ieteikuma neievērošana ir pieņemama.

Sistēmai trūkst efektīvas riska pārvaldības sistēmas svarīgu iezīmju

30

SMK, PMO riska pārvaldības kompendijs un ISO 31 000 norāda principus un iezīmes, kam vajadzētu būt muitas riska pārvaldības sistēmā. Mēs konstatējām, ka ES regulējumam nepiemita šādas efektīvas riska pārvaldības sistēmas pamatiezīmes:

• riska analīze ES līmenī;
• datizrace (gan ES, gan dalībvalstu līmenī);
• saskaņota pieeja kontrolējamo deklarāciju nejaušai atlasei;
• informācijas apmaiņas platformas par visiem riskantajiem importētājiem;
• piemērotas metodes, ar ko novērst finanšu riskus, kas saistīti ar e-komercijas importu (liels skaits zemas vērtības importa deklarāciju).

31

Dažādus riskus var labāk noteikt un risināt vai nu valsts, vai ES līmenī, un efektīvai riska pārvaldības sistēmai būtu jāpievēršas tiem vispiemērotākajā līmenī. Tā kā ES darbojas kā muitas savienība (kur importētāji var brīvi izvēlēties savu importa vietu), ES līmeņa analīze būtu piemērotāka ES mēroga risku apzināšanai un novēršanai. Kā norāda PMO, riska novērtēšanas/mērķa centri muitas dienestiem dod iespēju dinamiski noteikt darījumus, kas, visticamāk, neatbilst prasībām, tādējādi ļaujot tiem efektīvāk reaģēt uz visaugstākā riska situācijām²⁰.

32

Saskaņā ar FRK lēmumu dalībvalstu pienākums ir veikt riska analīzi un pieņemt visus lēmumus par ES un valstu datu atbilstību to riska pārvaldības sistēmu vajadzībām. Lai gan riska novērtēšanas centri bieži vien tiek izveidoti valsts līmenī, ES nav izveidojusi operatīvo centru finanšu risku novēršanai ES līmenī. Savā 2020. gada 28. septembra muitas rīcības plānā (sk. 16. punktu) Komisija atzina, ka visas struktūras stiprināšanai ir jāievieš ES līmeņa datu analītika.

33

Datizrace ir process, kurā atklāj interesantus un noderīgus modeļus un attiecības lielos datu apjomos. Gan ISO 31 000²¹, gan PMO uzsver datizraces nozīmi riska pārvaldības procesā. Datizrace ir efektīvāka, ja ir pieejams lielāks datu apjoms. Tomēr regulējumā nav iekļauta prasība veikt ES mēroga analīzi, pamatojoties uz datiem par visu ES importu. Komisija nav sistemātiski veikusi šādu analīzi, lai atklātu finanšu riskus muitā. Lai veiktu datu analīzi ES līmenī, tā ir sākusi izmēģinājuma projektu, kas pazīstams kā “Kopējās analītikas spējas” (JAC). Kā aprakstīts 2. izcēlumā, JAC projekts bija pozitīva iniciatīva, tomēr tā tvērums, kapacitāte un rezultāti bija ierobežoti.

34

FRK lēmumā nav prasīts, lai dalībvalstis riska analīzē izmantotu datizraces paņēmienus. Norādījumos šī iespēja ir minēta, nenorādot skaidru metodiku. Trešdaļa dalībvalstu uz mūsu anketas jautājumiem atbildēja, ka ES finanšu risku sistēmā nav pietiekami ņemtas vērā progresīvas datu analīzes metodes (t. i., datizrace). Divas no apmeklētajām dalībvalstīm izveidoja riska profilus, kas izriet no izmeklēšanām, kurās izmanto datizraci (izmantojot informāciju, kas galvenokārt iegūta no valstu datubāzēm). Šie profili ļoti efektīvi noderēja pārkāpumu atklāšanā. Tomēr pārējās trīs apmeklētās dalībvalstis riska novērtēšanā šīs metodes neizmantoja.

35

No deklarācijām, kas nav atlasītas automātiski, izmantojot riska profilus, dalībvalstis kontrolei izvēlas noteiktu procentuālo daļu pēc nejaušības principa. Šāda nejauša atlase ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu kontroles sistēmu, tostarp identificējot jaunus, neatklātus riska signālus²³. FRK lēmumā ir uzsvērts, cik svarīgas ir izlases veida pārbaudes, bet nav iekļauti nekādi noteikumi, ar ko saskaņot importa proporcionālo daļu, kuru dalībvalsts atlasa, vai metodi, ko tās piemēro. Norādījumos nav sniegtas papildu norādes par to, kā dalībvalstīm būtu jāpiemēro nejaušā atlase.

36

Pašreizējā platforma – Muitas riska pārvaldības sistēma (CRMS) – nav labi pielāgota tam, lai dalībvalstis varētu sistemātiski apmainīties ar informāciju par riskantiem importētājiem. Tāpēc katrai dalībvalstij ir informācija tikai par tiem importētājiem, kurus tā pati ir novērtējusi kā riskantus. Tā kā importētāji var viegli mainīt vietu, kur tie veic importa muitošanu, tad tie importētāji, ko uzskata par riskantiem vienā dalībvalstī, var atmuitot importu citās dalībvalstīs, kurās tos par riskantiem neuzskata, tādējādi izvairoties no kontroles.

37

E-komercija²⁴ ir izaicinājums muitas riska pārvaldībai. Tā kā tā ietver lielu zemas vērtības darījumu apjomu, kontroles piemērošana katrai atsevišķai importa deklarācijai (katrai atsevišķai pakai ir vajadzīga muitas deklarācija) nav izmaksu ziņā lietderīga. Tomēr pārkāpumu risks varētu būt ievērojams, un lielais šāda importa apjoms nozīmē, ka ietekme uz ES finanšu interesēm būtu nozīmīga. Ar FRK lēmumu un norādījumiem izveidotajā sistēmā šis fenomens nav pietiekami ņemts vērā. Riska profilus piemēro katram darījumam (importam), un dalībvalstis var izmantot ietekmes pārvaldību, lai samazinātu kontrolējamo darījumu skaitu (sk. 27. un 28. punktu). Komisija savā muitas rīcības plānā (sk. 16. punktu) atzina, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu efektīvāku muitas kontroli attiecībā uz e-komercijas importu. Globālās tendences e-komercijā liecina, ka zemas vērtības importa deklarāciju skaits palielināsies.

Sistēma nosaka tikai ierobežotas ziņošanas, uzraudzības un pārskatīšanas prasības

38

FRK lēmumā ir precizēti regulāri periodi, kuros dalībvalstīm jāziņo Komisijai par kopējo finanšu riska kritēriju īstenošanu. Mēs konstatējām, ka šie ziņošanas intervāli var būt pārāk ilgi, lai uzturētu efektīvu un aktualizētu sistēmu, ņemot vērā nepieciešamību to pastāvīgi uzraudzīt un pārskatīt. Divas no apmeklētajām dalībvalstīm arī apšaubīja, ka šis biežums bija veicinājis savlaicīgu rīcību kopējo riska kritēriju pilnveidošanai.

39

Dalībvalstis katru gadu muitas savienības darbības rezultātu ziņošanas sistēmas ietvaros sniedz Komisijai informāciju par savām kontroles darbībām. Ziņojumi par muitas savienības darbības rezultātiem varētu palīdzēt Komisijai uzraudzīt, kā dalībvalstis īsteno FRK lēmumu. Tomēr tie nav īpaši noderīgi, galvenokārt tāpēc, ka informācijā par kontroles darbībām nav nošķirta kontrole finansiālu apsvērumu dēļ un kontrole drošības un drošuma apsvērumu dēļ. Turklāt savāktie rādītāji neļauj novērtēt, cik efektīvas ir darbības vai profili konkrētām riska jomām.

40

PMO savā Riska pārvaldības kompendijā norāda, ka: “ja riska pārvaldības darbības tiek uzraudzītas un pārskatītas un ja rezultāti sniedz atgriezenisko saikni politikas līmenī, tas palīdz nodrošināt, ka riska pārvaldība saglabā efektivitāti ilgtermiņā” (sk. 6. attēlu).

41

Līdz 2020. gada oktobrim Komisija (TAXUD ĢD) nebija izveidojusi procedūru, ar kuru regulāri uzraudzīt, kā dalībvalstis piemēro sistēmu. BUDG ĢD regulāri apmeklē dalībvalstis, lai veiktu inspekcijas par muitas nodokļiem. Tomēr pašlaik nav plānots, ka šīs inspekcijas varētu aptvert arī to, kā dalībvalstis īsteno FRK lēmumu. Turklāt Komisijai nav procedūru, kuras piemērot gadījumos, kad dalībvalstis nepilda FRK lēmumu. Konkrēts gadījums, kurā iesaistīta Dānija, aprakstīts 3. izcēlumā.

42

ES RIF ir tiešsaistes veidlapas, kuras Komisijas dienesti izmanto, lai apmainītos ar riska signāliem ar dalībvalstīm (sk. 53. punktu). Lai gan dalībvalstīm nav juridiska pienākuma sniegt atsauksmes par šīm veidlapām, ES RIF pienācīga uzraudzība ir svarīga, lai nodrošinātu konsekventu risku pārvaldību. Papildus tam, kas izdarīts saistībā ar JAC izmēģinājuma projektu (sk. 2. izcēlumu) un BUDG ĢD īstenotajām muitas nodokļu pārbaudēm atlasītās dalībvalstīs, Komisija nav veikusi turpmākus pasākumus, lai noteiktu, vai dalībvalstis ir pienācīgi risinājušas ES RIF apzinātos riskus. Komisija regulāri neanalizēja dalībvalstu sniegtās atsauksmes un neko nedarīja, lai vērstos pret dažu dalībvalstu rīcības trūkumu.

43

Mūsu veiktā analīze liecina, ka 2019. gadā trīs dalībvalstis nesniedza atgriezenisko saikni, savukārt četras dalībvalstis sniedza atgriezenisko saikni tikai par dažām ES RIF. Gandrīz pusē (43 %) gadījumu, kuros dalībvalstis sniedza atgriezenisko saikni, tās nenorādīja, vai ir izveidojušas vai atjauninājušas riska profilu, lai risinātu ES RIF aprakstīto problēmu, vai arī tām jau ir riska profils šīs problēmas risināšanai.

44

Lai nodrošinātu efektīvu muitas riska pārvaldību, jābūt pienācīgai pārskatīšanas kārtībai, kas ļauj uzlabot sistēmas darbību. Šajā sakarā PMO norāda, ka jāizstrādā stingra sistēma ar pārskatīšanas kritērijiem un ka šādiem novērtējumiem jāaptver visi riska pārvaldības elementi.

45

Lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar muitas riska pārvaldību Eiropas Savienībā, tika izveidota ekspertu grupa, kurā bija pārstāvji no visiem dalībvalstu muitas dienestiem un no Komisijas. Saskaņā ar norādījumiem šai grupai vajadzības gadījumā būtu jāpārskata galvenie jautājumi, kas saistīti ar sistēmas īstenošanu. Tomēr Komisija vēl nav izstrādājusi skaidru pārskatīšanas politiku attiecībā uz FRK lēmumu un norādījumiem un nav noteikusi starpposma mērķus un kritērijus.

Ar sistēmas ieviešanu nav panākta muitas kontroles vienota piemērošana

Dalībvalstis joprojām piemēro atšķirīgu riska pārvaldības praksi

46

Piecas apmeklētās dalībvalstis uzskatīja, ka riska pārvaldības sistēmas, ko tās bija izstrādājušas pirms FRK lēmuma ieviešanas, jau lielā mērā atbilda FRK lēmuma noteikumiem. Tās uzskatīja, ka ar dažiem nelieliem pielāgojumiem pietiktu, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību FRK lēmumam. Galvenais veids, kā šīs dalībvalstis bija pielāgojušas savu riska pārvaldības sistēmu, bija jau esošo profilu kartēšana un sasaistīšana ar atbilstošajiem finanšu riska kritērijiem (tikai viena dalībvalsts bija izveidojusi dažus riska profilus kritērijiem, kuri vēl nebija ietverti tās esošajos profilos). Mēs arī konstatējām, ka, kartējot riska profilus, sasaistot tos ar FRK lēmumā noteiktajiem kritērijiem, dalībvalstis neizmantoja visus ieteiktos rādītājus. Līdz ar to dalībvalstis piemēro atšķirīgus kritērijus, ar kuriem atlasa kontrolējamās muitas deklarācijas.

47

Mūsu apmeklētās dalībvalstis neparedzēja, ka FRK lēmuma īstenošanas rezultātā tiks palielinātas to kontroles spējas. Riska pārvaldības pieeja, ko tās bija piemērojušas pirms FRK lēmuma pieņemšanas, nebija būtiski mainījusies. Dalībvalstis arī negaidīja, ka tā mainīsies. 4. izcēlumā ir sniegti divi piemēri šo valstu komentāriem par FRK lēmuma un norādījumu ieviešanas ietekmi uz to riska pārvaldības sistēmām.

48

Atbildēs uz mūsu anketas jautājumiem, ko nosūtījām pirms norādījumu dokumenta apstiprināšanas, 17 no 27 dalībvalstīm (63 %) norādīja, ka FRK lēmuma īstenošana neradīs būtiskas izmaiņas to riska pārvaldības sistēmās. Lielākā daļa no desmit dalībvalstīm, kuras minēja, ka tām būtu jāveic būtiskas izmaiņas, norādīja, ka to galvenais uzdevums būtu atjaunināt IT sistēmas.

49

Turklāt mūsu apmeklētās dalībvalstis riska profilus piemēroja tikai kontrolei pirms preču izlaišanas. Attiecībā uz kontroli pēc preču izlaišanas tās neveica sistemātisku riska analīzi, izmantojot riska profilus, kuru pamatā būtu FRK lēmuma kritēriji (sk. 25. punktu).

50

Dalībvalstis piemēro dažādas pieejas, lai kontroles darbību skaitu samazinātu līdz pārvaldāmam līmenim. Dalībvalstīs, kuras apmeklējām, ietekmes pārvaldība kā daļa no automatizētās riska analīzes sistēmas tika plaši izmantota riska profilos, lai veiktu atlasi kontrolei. Kaut gan tās izmantoja lielāko daļu vai visas FRK lēmumā paredzētās metodes, šo metožu piemērošanas veidi būtiski atšķīrās.

51

7. attēlā attiecībā uz apmeklētajām dalībvalstīm ir parādīti ietekmes pārvaldības pasākumi, kurus piemēroja riska profiliem, kas attiecas uz vērtības pazemināšanu noteiktai produktu grupai no konkrētas izcelsmes valsts. Tajā redzams, ka atkarībā no dalībvalsts attiecībā uz vienu un to pašu importa deklarāciju var būt ieteikums veikt kontroli, bet tā var arī nebūt. Piemēram, produktu imports noteiktā svara kategorijā (ar vērtību, kas mazāka par katrā dalībvalstī izmantoto robežvērtību):

• netiktu atlasīts dalībvalstī B, jo tas ir mazāk par svara robežvērtību;
• iespējams, tiktu vai netiktu atlasīts dalībvalstīs A un D, jo kontroles procentuālā daļa atšķiras atkarībā no starpības starp deklarēto vērtību un robežvērtību, kā arī no importētāja;
• tiktu atlasīts dalībvalstīs C un E, jo ietekmes pārvaldībā svars par kritēriju nav izmantots. Tomēr varbūtība, ka ieteikums veikt kontroli netiks ievērots, šajās divās dalībvalstīs ir daudz lielāka nekā pārējās trijās.

52

Mūsu apmeklētajās dalībvalstīs ievērojami atšķiras kontroles ieteikumu neievērošanas biežums, norādītie iemesli, kā arī šādas neievērošanas uzraudzība un pēcpārbaude. Neievēroto kontroles ieteikumu skaits svārstījās no 1,6 % līdz 60 %. 8. attēlā ir aprakstīts, kā šīs dalībvalstis pārvalda ieteikumu neievērošanu. Tas, ka trūkst noteikumu vai nosacījumu attiecībā uz ieteikumu neievērošanu, dod dalībvalstīm pilnīgu rīcības brīvību attiecībā uz to, vai piemērot ieteiktās kontroles darbības. Arī procedūra ieteikumu neievērošanai dalībvalstīs atšķiras: dažās no tām ieteikumu drīkst neievērot tikai tad, ja ir atbilstība dažām iepriekš noteiktām pazīmēm, savukārt citas sniedz pamatojumu katrā gadījumā atsevišķi (sk. 29. punktu).

Dalībvalstis dažādi identificē un apstrādā riska signālus

53

SMK īstenošanas aktā²⁶ norādīts, ka informācijas apmaiņai muitas dienestu starpā un starp muitas dienestiem un Komisiju, īstenojot kopējos riska kritērijus un standartus, jāizmanto elektroniska sistēma²⁷. Galvenie IT rīki, ko riska pārvaldībā izmanto ES līmenī, ir Muitas riska pārvaldības sistēma (CRMS) un krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma (AFIS). CRMS ļauj visā ES apmainīties ar informāciju, kura saistīta ar risku, izmantojot tiešsaistes veidlapas, kas pazīstamas kā RIF. Veidlapas var nosūtīt vai nu dalībvalsts, vai Komisija (ES RIF). AFIS ir sistēma, kurā OLAF ievada “savstarpējās palīdzības” paziņojumus (lūgums dalībvalstīm rīkoties, reaģējot uz OLAF izmeklēšanā konstatētajiem riskiem). Šajās sistēmās ir informācija par riskiem, ko dalībvalstis var izmantot savās riska analīzes sistēmās.

54

Piecas no mūsu apmeklētajām dalībvalstīm norādīja, ka tās uzskata, ka dalībvalstu RIF ne vienmēr ir pietiekami skaidras, un tas nozīmē, ka šīs RIF neveicina riska profila izveidi un parasti ietver gan atkārtotus, gan vienreizējus riskus. Turklāt atbildēs uz mūsu anketas jautājumiem 21 dalībvalsts (78 %) uzskatīja, ka “padziļināta pieeja riska informācijai ES līmenī (piemēram, Komisija iepriekš analizē dalībvalstu RIF) ļautu veikt efektīvāku un saskaņotāku riska analīzi”.

55

Dalībvalstis riska signālus savstarpējās palīdzības paziņojumos vai RIF interpretē dažādi. Piemēram, riska profili, kas izveidoti, reaģējot uz savstarpējās palīdzības paziņojumiem par dažiem pazeminātas vērtības produktiem no konkrētas izcelsmes valsts, dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Pastāv arī būtiskas atšķirības starp riska profiliem, ko dažādas dalībvalstis izstrādā, reaģējot uz ES RIF, kas sagatavotas pēc datu analīzes saistībā ar Komisijas JAC izmēģinājuma projektu. No apmeklētajām valstīm tikai viena dalībvalsts ieviesa pasākumus nolūkā samazināt kontroli importam ar ES RIF minētajiem kodiem un izcelsmes valstīm.

56

Sistēmā nav iekļauti noteikumi, kas ļautu saskaņot atlasi pēc nejaušības principa (sk. 35. punktu). Apmeklētajās dalībvalstīs mēs konstatējām dažādas pieejas, kā parādīts 9. attēlā. Nejaušas atlases procentuālā daļa (t. i., to deklarāciju īpatsvars, kuras nav atlasītas, izmantojot riska profilus, un kuras pēc tam atlasa pārbaudēm pēc nejaušības principa), dažādās dalībvalstīs atšķiras (šie procenti apmeklētajās dalībvalstīs svārstās no 0,0067 % līdz 0,5 %). Dažādās pieejas nozīmē to, ka, piemēram, vienā no apmeklētajām dalībvalstīm ir 74 reizes lielāka iespēja, ka atzītais uzņēmējs tiks atlasīts nejaušām pārbaudēm, nekā kādā no pārējām. Divās dalībvalstīs ievērojams skaits deklarāciju ir izslēgtas no nejaušās atlases procedūras, jo vienkāršotajām deklarācijām (sk. 59. punktu) nepiemēro ne uz risku balstītu, ne nejaušu atlasi.

Dalībvalstis sistemātiski nedalās ar informāciju par riskantiem importētājiem ar citām dalībvalstīm

57

36. punktā mēs norādījām, ka pašreizējā platforma informācijas apmaiņai par riskantiem importētājiem ar citām dalībvalstīm nav labi pielāgota. Mēs konstatējām arī to, ka apmeklētās dalībvalstis riska pārvaldības ietvaros sistemātiski nedalījās ar informāciju par šiem riskantajiem importētājiem ar citām dalībvalstīm.

58

Turklāt dalībvalstis izmanto dažādas metodes, lai importētājus klasificētu kā interesējošus uzņēmējus, un atšķiras veidi, kā tās šo informāciju savos riska profilos izmanto. Dažās dalībvalstīs ir interesējošo uzņēmēju saraksts, ko piemēro vairākiem riska profiliem, lai pastiprinātu šo tirgotāju kontroli. Citas dalībvalstis katrā riska profilā tieši norāda, uz kuriem tirgotājiem būtu jāattiecina vairāk (vai mazāk) kontroles darbību. Dalībvalstis arī dažādos veidos definē un identificē interesējošos uzņēmējus. Dažās dalībvalstīs identifikāciju veic katrā gadījumā atsevišķi, savukārt citas izmanto automatizētu procesu.

Ne visas dalībvalstis visām deklarācijām (standarta un vienkāršotajām) piemēro automatizētu riska analīzi

59

Preces muitai uzrāda, izmantojot standarta deklarāciju, kurā ir visas juridiski prasītās ziņas. Tomēr daži importētāji gūst labumu no vienkāršoto deklarāciju sistēmas, kas ļauj tiem izlaist noteiktus datus vai dokumentus vai dažreiz vienkārši ievadīt importa datus savos finanšu reģistros. Šādos gadījumos importētājam noteiktā termiņā jāiesniedz papildu deklarācija, kurā ir visas standarta deklarācijā prasītās ziņas. Apmeklētajās dalībvalstīs vienkāršoto deklarāciju procentuālā daļa svārstījās no 25 % līdz 95 % no visu iesniegto deklarāciju kopskaita.

60

Divas no apmeklētajām dalībvalstīm ne vienkāršotajām deklarācijām, ne ar tām saistītajām papildu deklarācijām nepiemēro automatizētu riska analīzi, kurā būtu izmantoti uz FRK lēmumu balstīti riska profili. Tas neatbilst FRK lēmuma prasībām. Tas nozīmē, ka automatizētā riska analīzes sistēma pilnībā izslēdz ievērojamu importa daudzumu. Pārējās trīs apmeklētās dalībvalstis piemēro riska profilus vismaz papildu deklarācijām. 10. attēlā ir parādīts, kā mūsu apmeklētās dalībvalstis piemēro automatizētu riska analīzi vienkāršotām un papildu deklarācijām.

61

Vienā no apmeklētajām dalībvalstīm mēs varējām analizēt importa deklarācijās sniegto informāciju par atlasītiem produktiem gan saskaņā ar standarta, gan vienkāršotajām procedūrām. Piemērs 5. izcēlumā liecina, ka automatizētas riska analīzes nepiemērošana vienkāršotajām deklarācijām dažās dalībvalstīs var samazināt iekasēto muitas nodokļa summas.

Secinājumi un ieteikumi

62

Revīzijā tika vērtēts, vai riska pārvaldības sistēma (pamatojoties uz FRK lēmumu un papildu norādījumiem), ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, nodrošina muitas kontroles vienotu piemērošanu nolūkā aizsargāt ES finanšu intereses. FRK lēmuma un norādījumu īstenošana ir svarīgs solis ceļā uz muitas kontroles vienotu piemērošanu. Tomēr mēs secinām, ka sistēma nenodrošina pietiekamu kontroles atlases saskaņotību, lai aizsargātu ES finanšu intereses. Tas galvenokārt ir saistīts ar nepilnībām tās izstrādē, kas ļauj dalībvalstīm to ļoti atšķirīgi īstenot. Tas varētu ļaut neatbilstīgiem uzņēmējiem izmantot ES iekļūšanas punktus ar zemāku kontroles līmeni.

63

Importam, kas rada lielāku risku ES finanšu interesēm, var nebūt noteikta pienācīga prioritāte (sk. 21. punktu). FRK lēmums nav pietiekami detalizēts, neietver visas SMK prasības un piešķir dalībvalstīm pārāk lielu rīcības brīvību tā piemērošanā, tostarp attiecībā uz veidiem, kā samazināt kontroles darbību skaitu. Norādījumi nav juridiski saistoši, un tajos nav skaidru un precīzu instrukciju par konkrētiem jautājumiem (sk. 22.–29. un 35. punktu). Nav ES mēroga platformu vai datubāzu, lai sistemātiski apmainītos ar informāciju par visiem riskantajiem importētājiem (sk. 36. punktu). Sistēmai trūkst piemērotu instrumentu, lai novērstu riskus e-komercijā (sk. 37. punktu). Pašreizējā uzraudzības un pārskatīšanas kārtība nav pienācīga (sk. 38.–45. punktu). ES riska signāliem ne vienmēr pievienotas skaidras instrukcijas dalībvalstīm, ko izmantot, sagatavojot riska profilus (sk. 53.–56. punktu). Dažās dalībvalstīs nozīmīgam ES importa daudzumam netiek piemērota automatizēta riska analīze (sk. 59.–61. punktu).

1. ieteikums. Veicināt vienotu muitas kontroles piemērošanu

Komisijai jāveicina muitas kontroles vienota piemērošana, veicot turpmāk uzskaitītos pasākumus, kam vajadzīgs atbalsts un vajadzības gadījumā dalībvalstu apstiprinājums, un šie pasākumi ir:

1. stiprināt noteikumus dalībvalstīm, piemēram, pievienot sistēmai instrukcijas un sīkāku informāciju, tostarp par procedūrām un kritērijiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro, kad tās samazina kontroles darbību skaitu (tostarp, kad neņem vērā automatizēto kontroles atlasi), par to, kā piemērot sistēmu kontrolei pēc preču izlaišanas, un par to, kā piemērot nejaušo atlasi, kā arī dažus noteikumus, kas pašlaik ir norādījumos, pārnest uz FRK lēmumu;
2. FRK lēmumā un norādījumos ieviest noteikumus nolūkā nodrošināt, ka tiek pienācīgi ņemti vērā riski, kas saistīti ar e-komercijas importu;
3. uzlabot riska signālu kvalitāti, jo īpaši prasot lielāku skaidrību un sīkāku informāciju par dalībvalstu sagatavotajām RIF; nodrošinot, ka ir detalizētas instrukcijas par to, kā izmantot ES RIF un savstarpējās palīdzības paziņojumus; veicot turpmākus pasākumus, lai pārbaudītu, kā dalībvalstis īsteno RIF, tostarp pieprasot obligātu atgriezenisko saikni no dalībvalstīm;
4. novērtēt, cik lielā mērā dalībvalstu riska profili aptver dažādus deklarāciju veidus (standarta un vienkāršotās), un nodrošināt, ka esošie trūkumi tiek pienācīgi novērsti;
5. izstrādāt, ieviest un uzturēt ES mēroga riska datubāzes, ko dalībvalstis varētu izmantot, piemēram, interesējošo uzņēmēju sarakstus;
6. noteikt pārdomātu kārtību, kas ļautu uzraudzīt un pārskatīt to, kā dalībvalstis piemēro šo sistēmu.

Termiņš: 2022. gads.

64

Nav pienācīgas ES mēroga analīzes par finanšu riskiem muitā, pamatojoties uz datiem par visu ES importu (sk. 30.–34. punktu). Pašreizējā sistēma nosaka vispārējus kritērijus un rādītājus, kas dalībvalstīm jāpiemēro riska analīzē, atstājot dalībvalstu ziņā detalizētu riska profilu izstrādi, lai atlasītu kontrolējamo importu. Sistēma nenodrošina integrētu pieeju finanšu risku pārvaldībai ES līmenī. Tā vēl nav pietiekami mainījusi dalībvalstu procesus, lai pienācīgi aizsargātu ES finanšu intereses (sk. 46.–52. punktu).

2. ieteikums. Izstrādāt un īstenot visaptverošas analītikas un koordinācijas spējas ES līmenī

Lai labāk virzītu vispārējos muitas kontroles centienus, Komisijai vajadzētu izveidot centralizētu funkciju ES līmenī. Tajā būtu jāapvieno Komisijas un dalībvalstu speciālās zināšanas, lai analizētu galvenos finanšu riskus muitā un noteiktu labākos veidus, kā tos novērst.

Komisijai būtu jāanalizē, kā to paveikt efektīvi un ilgtspējīgi. Iespējamie scenāriji varētu būt šādi: lielāku atbildību uztic esošajām muitas darba grupām; izveido īpašu dienestu ģenerāldirektorātā (vai TAXUD ĢD, BUDG ĢD un OLAF starpdienestu struktūru); vai izveido īpašu ES aģentūru.

Starp centralizētās funkcijas uzdevumiem būtu šādi:

1. noteikt, piemēram, būtiskuma ziņā riskus, uz kuriem jāattiecina integrēta pieeja (ES līmeņa riski), un sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošināt, ka šādi riski tiek pienācīgi novērsti;
2. attīstīt un īstenot efektīvas datizraces spējas, lai veiktu datu analīzi ES līmenī un apzinātu ES līmeņa riskus;
3. izpētīt veidus, kā izstrādāt IT riska pārvaldības rīkus, kas ir savietojami ar dalībvalstu importa un riska pārvaldības sistēmām, lai varētu tieši un automātiski piemērot kontroles ieteikumus attiecībā uz ES līmeņa riskiem.

Termiņš: 2023. gads.

Šo ziņojumu 2021. gada 23. februārī Luksemburgā pieņēma V apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Tony Murphy.

Akronīmi un saīsinājumi

AFIS: krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma

BUDG ĢD: Budžeta ģenerāldirektorāts

COMEXT: Eurostat Ārējās tirdzniecības statistikas datubāze

CRMS: Muitas riska pārvaldības sistēma

CUP: muitas savienības darbības rezultāti

ERP: Eiropas Revīzijas palāta

ES: Eiropas Savienība

FRK lēmums: Lēmums par finanšu riska kritēriju un standartu īstenošanu

ISO: Starptautiskā Standartizācijas organizācija

IT: informācijas un komunikācijas tehnoloģija

JAC: Kopējās analītikas spējas

KMK: Kopienas Muitas kodekss

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību

NKI: nacionālais kopienākums

OLAF: Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai

PMO: Pasaules Muitas organizācija

PVN: pievienotās vērtības nodoklis

RIF: riska informācijas veidlapa

SMK: Savienības Muitas kodekss

TAXUD ĢD: Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts

TPR: tradicionālie pašu resursi

Glosārijs

Atzītais uzņēmējs: persona vai uzņēmums, ko uzskata par uzticamu un kas tādēļ ir tiesīgs izmantot priekšrocības muitas operāciju kontekstā.

Muitas deklarācija: oficiāls dokuments, kurā sniegta sīka informācija par precēm, ko uzrāda importam, eksportam vai citai muitas procedūrai.

Muitas iztrūkums: starpība starp ievedmuitas nodokli, ko ekonomikai kopumā bija paredzēts iekasēt, un faktiski iekasēto summu.

Muitas kontrole: procedūra, ko izmanto, lai pārbaudītu atbilstību ES muitas noteikumiem un citiem attiecīgiem tiesību aktiem.

Muitas savienība: rezultāts valstu grupas nolīgumam par brīvu savstarpējo tirdzniecību, vienlaikus nosakot kopēju tarifu importam no citām valstīm.

Riska pārvaldība: sistemātiska risku apzināšana un rīcība nolūkā tos mazināt vai likvidēt vai samazināt to ietekmi.

Riska profils: riska kritēriju kombinācija, kas palīdz identificēt augstāka riska muitas deklarācijas, kuras jāņem vērā muitas kontrolē.

Riska signāls: informācija par iespējamu risku, ko var izmantot, lai izveidotu riska profilus.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas virzienus un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V apakšpalāta, kura revidē Savienības finansēšanu un pārvaldību un kuru vada ERP loceklis Tony Murphy. Revīziju vadīja ERP loceklis Jan Gregor, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Werner Vlasselaer, locekļa biroja atašejs Bernard Moya, atbildīgais vadītājs Alberto Gasperoni, darbuzdevuma vadītājs José Parente un revidenti Diana Voinea un Csaba Hatvani. Lingvistisko atbalstu sniedza Michael Pyper.

Beigu piezīmes

¹ Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) konsolidētā versija, 3. pants (OV C 202, 7.6.2016., 47. lpp.).

² LESD, 291. pants.

³ Avots: Eurostat, https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/International_trade_in_goods.

⁴ Sk. īpašo ziņojumu Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”, 29.–32. punktu.

⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (pārstrādātā versija) (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.) (SMK regula).

⁶ 5. panta 7. punkts.

⁷ PMO, Risk Management Compendium, 15. lpp.

⁸ Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1.–50. lpp.).

⁹ Sk. 2014. un 2015. gada pārskatu, attiecīgi 4.20. un 4.15. punktu.

¹⁰ Sk. īpašo ziņojumu Nr. 23/2016 “Jūras transporta problēmas Eiropas Savienībā — daudz neefektīvu un ilgtnespējīgu ieguldījumu”, 113. punktu.

¹¹ Sk. īpašo ziņojumu Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”, 148. punktu.

¹² Sk. Eiropas Parlamenta pētījumu: Eiropas Parlaments, ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, “From Shadow to Formal Economy: Levelling the Playing field in the Single Market”, 2013.

¹³ Sk. īpašo ziņojumu Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”.

¹⁴ Komisijas 2018. gada 31. maija Īstenošanas lēmums, ar ko paredz pasākumus muitas kontroles vienotai piemērošanai, nosakot kopējus finanšu riska kritērijus un standartus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, precēm, kuras deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.

¹⁵ Sk. Komisijas 2018. gada 20. jūlija ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Otrais progresa ziņojums par ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu”.

¹⁶ Politikas pamatnostrādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024).

¹⁷ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Muitas savienības pāreja uz nākamo līmeni: rīcības plāns”, COM(2020) 581 final, 28.9.2020.

¹⁸ PMO, Risk Management Compendium.

¹⁹ 46. panta 7. punkts.

²⁰ PMO Muitas risku pārvaldības kompendijs, 1. sējuma 4. pielikums.

²¹ ISO 31 000:2018 standarts “Riska pārvaldība – principi un pamatnostādnes”, 3. lpp.

²² Sk. 2017. gada pārskata 4.23. punktu, 1. ieteikumu.

²³ Sk. PMO Riska pārvaldības kompendiju un SMK 5. panta 25. punktu.

²⁴ Mēs nesen publicējām ziņojumu par e-komercijas problēmām. Īpašais ziņojums Nr. 12/2019 “E-komercija: vēl jārisina daudzas problēmas, kas saistītas ar PVN un muitas nodokļa iekasēšanu”.

²⁵ 2017. gada decembra ziņojums 7/2017 “Rigsrevisionens beretning om SKATs kontrol og vejledning på toldområdet” (Valsts Revīzijas biroja ziņojums par Muitas un nodokļu iestādes kontroli un norādījumiem nodokļu jomā).

²⁶ Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558.–893. lpp.).

²⁷ Turpat, 36. pants.

Laika grafiks

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	24.9.2019.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	23.12.2020.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	23.2.2021.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	15.3.2021.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-5797-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/196	QJ-AB-21-005-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-5773-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/730925	QJ-AB-21-005-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.