Interreg sadarbība: Eiropas Savienības pārrobežu reģionu potenciāls vēl nav pilnībā atraisīts

Kopsavilkums

I

Pārrobežu sadarbība ir viens no diviem kohēzijas politikas mērķiem. Pārrobežu sadarbības uzdevums ir risināt kopējas problēmas, kuras kopīgi noteikušas dalībvalstis pierobežu reģionos, un īstenot neizmantoto izaugsmes potenciālu. Daudzos šādos reģionos snieguma rādītāji pārsvarā ir sliktāki nekā citos dalībvalsts reģionos.

II

Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmas īsteno, lai risinātu pārrobežu problēmas. 2014.–2020. gada plānošanas periods bija piektais pēc kārtas, un tā budžets bija 10,1 miljards EUR. Ievērojama daļa budžeta attiecās uz iekšējām robežām (6,3 miljardu EUR piešķīrums), kur ar 53 sadarbības programmu starpniecību tika finansēti aptuveni 24 000 projektu. Tas aptvēra 59 % ES sauszemes teritorijas un 48 % ES iedzīvotāju.

III

Šajā revīzijā mēs vērtējām, vai Komisija un dalībvalstis, īstenojot Interreg finansētās programmas sadarbībai pie iekšējām robežām, bija efektīvi risinājušas pārrobežu reģionu problēmas. Šā ziņojuma publicēšana būs noderīga 2021.–2027. gada īstenošanas periodā. Tas arī var sniegt informāciju likumdevējiem notiekošajās diskusijās par iespējamo mehānismu juridisko un administratīvo šķēršļu novēršanai pārrobežu reģionos.

IV

Mēs konstatējām, ka visās pārbaudītajās sadarbības programmās, izņemot vienu, bija izvērtētas attiecīgo reģionu vajadzības. Taču, ņemot vērā šīm programmām piešķirtos finanšu resursus, pārrobežu problēmas varēja atrisināt tikai daļēji. Ierobežoto resursu dēļ finansējums ir jānovirza jomām, kurās tas var nodrošināt lielāko pievienoto vērtību.

V

Pārbaudītajās programmās ar dažiem izņēmumiem pastāvēja skaidra saistība starp ierosinātajiem mērķiem, ieguldījumiem un plānotajām darbībām, kā arī paredzētajiem rezultātiem un ietekmi. Sadarbības programmas no ES vispārējām programmām atšķiras ar prasību nodrošināt projektu pārrobežu raksturu un vairāku partneru, tostarp starptautisku partneru, piedalīšanos. Taču, tā kā bieži vien sadarbības programmas un vispārējās programmas nav skaidri nošķirtas, sadarbības programmas varēja izmantot, lai finansētu tādas pašas darbības kā vispārējās programmas.

VI

Turklāt mēs konstatējām vairākas nepilnības programmu īstenošanā un to uzraudzībā:

• pusei projektu, ko pārbaudījām, partneru sadarbība aprobežojās ar kopīga projekta priekšlikuma iesniegšanu, lai iegūtu finansējumu intervences pasākumiem. Šiem projektiem trūka kopīgas pārrobežu projekta identitātes;
• projektu atlases procedūras ne vienmēr nodrošināja labāko projektu atlasi;
• izmantotie rādītāji lielākoties neatspoguļoja pārrobežu ietekmi, tādējādi programmu īstenošanas uzraudzība attiecībā pret to mērķiem bija apgrūtināta;
• ierobežotie statistikas dati ietekmēja līdzfinansēto projektu izvērtēšanu.

VII

Programmu iestādes centās ierobežot Covid-19 krīzes ietekmi uz projektiem, pagarinot to pabeigšanas termiņus. Iestādes arī izmantoja ES piedāvāto elastību un vienkāršošanas pasākumus, lai mazinātu Covid-19 ietekmi, it īpaši saistībā ar iespēju galvenos dokumentus iesniegt vēlāk.

VIII

Visbeidzot, kavēšanās ar juridiskā pamata pieņemšanu 2021.–2027. gadam, kā arī nepieciešamība pabeigt darbu saistībā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu traucēja sekmīgi uzsākt jauno plānošanas periodu dalībvalstu līmenī.

IX

Ņemot vērā revīzijas rezultātus, mēs iesakām:

1. mērķtiecīgāk virzīt sadarbības programmas, lai to projekti papildinātu vispārējo programmu projektus;
2. piešķirt prioritāti un atbalstu projektiem, sarindojot tos pēc vērtības;
3. izmantot rādītājus, kuru mērķis ir atspoguļot pārrobežu ietekmi.

Ievads

ES pārrobežu reģionu problēmas

01

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību ES tiecas mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības, cita starpā ar īpašu atsauci uz pārrobežu reģioniem¹. Šajā kontekstā ES atbalsta Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmas, kas zināmas kā Interreg programmas, īstenojot kohēzijas politiku un nodrošinot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Jau 30 gadus, īstenojot Interreg iniciatīvu, tiek atbalstītas dalībvalstu vai dalībvalstu un trešo valstu kopīgas darbības.

02

Interreg vispārējais mērķis ir atbalstīt ES teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos², lai sekmētu sadarbību un radītu attīstības iespējas, vienlaikus stiprinot dažādu valstu iedzīvotāju solidaritāti, kopīgi risinot problēmas. Interreg mērķis ir ne tikai “investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, bet arī viens no diviem kohēzijas politikas mērķiem, proti, “atbalstīt iekārtu un cilvēkresursu un visu veidu infrastruktūras kopīgu pārrobežu izmantošanu visos reģionos”³.

03

Pārrobežu sadarbības mērķis ir risināt kopējas problēmas, kuras kopīgi konstatējušas dalībvalstis pārrobežu reģionos, un īstenot neizmantoto izaugsmes potenciālu. Dažas no būtiskākajām problēmām ir šādas: “slikta sasniedzamība, jo īpaši saistībā ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju savienojamību un transporta infrastruktūru, vietējo ražošanas nozaru lejupslīde, nepiemērota darījumdarbības vide, tīklu trūkums starp vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, zems pētniecības un inovācijas (..) līmenis, vides piesārņojums, riska novēršana, negatīva attieksme pret kaimiņvalsts iedzīvotājiem (..)”⁴.

04

Tālāk 1. attēlā apkopoti būtiskākie aspekti, kas saistīti ar ES pārrobežu reģionu problēmām, kā arī to iespējamā ietekme. Ja tiktu likvidēti 20 % no pastāvošajiem pārrobežu sadarbības šķēršļiem, pierobežas reģionu IKP pieaugtu par 2 % un tiktu radīts vairāk nekā 1 miljons darbvietu⁵.

Interreg A – lielākais Interreg elements

05

Laikposms no 2014. līdz 2020. gadam bija piektais plānošanas periods Interreg darbībā. Tā budžets šajā periodā bija 10,1 miljards EUR – aptuveni 2,75 % no kopējā kohēzijas politikas budžeta⁷. Šajā periodā Interreg veidoja trīs sadarbības elementi⁸ (sk. 1. izcēlumu).

06

Tālāk 2. attēlā ir redzama Interreg attīstība no 1989. līdz 2020. gadam finansējuma un iesaistīto dalībvalstu ziņā, kā arī sniegts sīkāks izklāsts par 2014.–2020. gada periodu. Interreg V-A ar 88 sadarbības programmām un gandrīz 7,4 miljardus EUR lielu budžetu ir lielākais elements, kuram atvēlēti 73 % no kopējā Interreg budžeta. Interreg V-A galvenais virziens ir pārrobežu sadarbība pie iekšējām robežām, izņemot tālākos reģionus; tas ietver 53 sadarbības programmas, un tā budžets ir 6,3 miljardi EUR.

07

Tā kā ir samazināts gan kohēzijas politikas kopējais budžets, gan arī Interreg¹² atvēlētā daļa – no 2,75 % līdz 2,4 %, Interreg kopējais budžets 2021.–2027. gada periodā ir samazinājies līdz 8 miljardiem EUR. Šajā periodā ir paredzēts vēl viens, proti, ceturtais elements, kas saistīts ar tālākiem reģioniem¹³. Interreg VI-A pārrobežu sadarbības elementam arī turpmāk tiks atvēlēta lielākā daļa Interreg finansējuma, un šajā periodā tie būs 5,8 miljardi EUR¹⁴.

08

Iekšējie pierobežas reģioni, kas ir tiesīgi saņemt Interreg A līdzfinansējumu, ir NUTS 3. līmeņa reģioni pie ES iekšējām un atsevišķām ārējām sauszemes robežām¹⁵, kā arī reģioni pie jūras robežām, kuri atrodas ne vairāk kā 150 km attālumā¹⁶. Dalībvalstis var ietekmēt Komisijas lēmumu par attiecināmajiem reģioniem¹⁷. Visos reģionos Interreg atbalsts papildina vispārējās, valsts vai reģionālās ERAF programmas.

09

Tālāk 3. attēlā redzams, ka Interreg A attiecināmās platības pakāpeniski palielinās. Galvenais iemesls ir ES paplašināšanās, kā arī iespēja dalībvalstīm kopš 2007.–2013. gada perioda daļu sava Interreg budžeta piešķirt reģioniem, uz kuriem neattiecas sadarbības programmas, – sākotnēji blakusesošajiem reģioniem¹⁸ un vēlāk visiem reģioniem¹⁹. 2014.–2020. gada periodā Interreg V-A attiecināmā platība veido 66 % no ES teritorijas un tajā dzīvo 51 % iedzīvotāju. Tikai iekšējo robežu pārrobežu reģioniem vien attiecīgie rādītāji ir 59 % un 48 %.

10

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju Interreg V-A reģionos dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju, kas regulāri šķērso robežu, un 1,3 miljoni no viņiem šķērso robežu, lai strādātu, savukārt pārējie – saistībā ar studijām. Piemēram, 450 000 Francijas iedzīvotāju strādā kaimiņvalstī; attiecīgie rādītāji Vācijā un Polijā ir 270 000 un 140 000 iedzīvotāju. Daudzu pierobežas reģionu ekonomikas rādītāji pārsvarā ir sliktāki nekā citiem dalībvalsts reģioniem. Piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, slimnīcām un universitātēm, kā arī dažādu tiesību un administratīvo sistēmu prasību izpilde bieži vien ir sarežģīta un rada augstas izmaksas²⁰.

Interreg pārvaldība un finansētās jomas atbilstīgi Interreg V-A sadarbībai pie iekšējām robežām 2014.–2020. gadā

11

Līdzīgi kā ERAF vispārējās programmas, sadarbības programmas tiek īstenotas saskaņā ar dalīto pārvaldību. Tādējādi Komisijas uzdevums ir apstiprināt dalībvalstu sagatavotās programmas un sekmēt to īstenošanu, kā arī uzraudzīt un izvērtēt programmas.

12

Katrai sadarbības programmai tiek iecelta vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde. Konkrēti Interreg tiek izveidots kopīgs sekretariāts²¹, kas veic informācijas centra funkciju, palīdz kandidātiem sagatavot projektu pieteikumus un izvērtē tos; kopīgais sekretariāts kopā ar vadošo iestādi ir galvenās par sadarbības programmām atbildīgās iestādes. Līdzfinansētās darbības atlasa programmas uzraudzības komiteja.

13

Sadarbības programmu plānošanas process lielā mērā atbilst noteikumiem, kas ir spēkā attiecībā uz vispārējām programmām. Tiesību akti paredz sīki izstrādātas prasības attiecībā uz programmu saturu. To mērķis ir veicināt konsekventu intervences loģiku, proti, skaidru saistību starp ierosinātajiem mērķiem, ieguldījumiem, plānotajām darbībām un paredzētajiem rezultātiem un ietekmi. Galīgais mērķis ir finansējuma efektīva un lietderīga īstenošana²²:

• plānošana jāveic atbilstīgi 11 noteiktiem tematiskajiem mērķiem²³, un vismaz 80 % finansējuma jākoncentrē uz ne vairāk kā četriem tematiskajiem mērķiem²⁴;
• būtu vēlams, lai prioritārais virziens atbilstu vienam tematiskajam mērķim; katram prioritārajam virzienam būtu jānosaka investīciju prioritātes un konkrēti mērķi²⁵; kā arī,
• pamatojoties uz reģiona un valsts vajadzību izvērtējumu, jāsniedz tematisko mērķu, investīciju prioritāšu un finanšu piešķīrumu izvēles pamatojums²⁶.

14

Katru pavasari vadošās iestādes iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumus par visām sadarbības programmām²⁷. Šajos ziņojumos iekļauj datus par panākto progresu attiecībā uz kopējiem iznākuma rādītājiem²⁸, programmām raksturīgajiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, starpposma mērķiem, kā arī finanšu datiem.

15

Tālāk 4. attēlā un III pielikumā parādīti tematiskie mērķi, kuriem tika novirzīts Interreg V-A sadarbībai pie iekšējām robežām 2014.–2020. gada finansējums. Lielākā daļa finansējuma līdz 2020. gada beigām bija saņemta mērķiem “vides saglabāšana un aizsardzība un resursefektivitātes veicināšana” un “pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas stiprināšana”.

16

Kā redzams IV pielikumā, lielākā daļa finansējuma (izņemot tehnisko palīdzību) tika piešķirta projektiem saistībā ar kultūru un mantojumu, pielāgošanos klimata pārmaiņām, iestāžu spēju veidošanu, tehnoloģiju pārnesi MVU, autoceļu uzlabošanu, biodaudzveidību un dabas aizsardzību, tūrismu aizsargājamās dabas teritorijās, veselības aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī pētniecību un inovāciju valsts pētniecības centros.

17

2020. gada decembra beigās sadarbības programmu iestādes bija apņēmušās piešķirt 102 % no pieejamā finansējuma 2014.–2020. gada periodā, savukārt ERAF atbalstītajām vispārējām programmām šīs rādītājs bija 110 %, un tās bija atlasījušas līdzfinansēšanai aptuveni 24 000 projektu. Programmu iestādes var uzņemties saistības par summu, kas pārsniedz programmai piešķirto budžetu, lai nodrošinātu, ka plānošanas perioda beigās ir izmantoti visi pieejamie līdzekļi.

Gatavošanās 2021.–2027. gada periodam

18

2007.–2013. gada plānošanas periodā Interreg nodrošināja finansējumu 5,6 miljardu EUR apmērā. Saskaņā ar ex post novērtējumu²⁹, īstenojot projektus, tika sasniegts iznākums un rezultāti, kas atbilda konkrētajiem Interreg mērķiem, kā arī bija vērsti uz Lisabonas stratēģijas galvenajām prioritātēm.

19

Novērtējumā tika konstatētas šādas galvenās nepilnības:

• programmas joprojām bija ļoti plašas un galvenokārt bija vērstas uz sadarbības un saiknes veidošanu, kas bija to galīgais mērķis, nevis instruments plašākas ekonomikas integrācijas veicināšanai;
• pieņemot lēmumus par atbalstāmajiem projektiem, lielākajā daļā programmu tika izmantota augšupēja pieeja. Tas ir apgrūtinājis saskaņotas stratēģijas īstenošanu, lai veicinātu attiecīgo reģionu attīstību un sociālekonomisko un teritoriālo integrāciju, lai gan lielākā daļa atsevišķo projektu ir devuši ieguldījumu;
• koordinācija starp Interreg un vispārējām programmām ir bijusi ļoti ierobežota.

20

2014.–2020. gada perioda partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanas nolūkā Komisija katrai dalībvalstij izstrādāja nostājas dokumentu, nosakot Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) galvenās prioritātes (ar ļoti īsu iedaļu par teritoriālo sadarbību).

21

2021.–2027. gada periodam Komisija sagatavoja ievirzes dokumentus pierobežai, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot sadarbības programmas. Tie ir sīki izstrādāti dokumenti, kas attiecas tieši uz pārrobežu reģioniem.

22

Visbeidzot, attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu tiesību akti³⁰ paredz, ka:

• sadarbībai pie iekšējām sauszemes robežām programmu iestādēm jāpiešķir ne vairāk kā 60 % finansējuma četriem no septiņiem politikas mērķiem (pieciem no KNR un diviem no ETS regulas), no kuriem diviem vajadzētu būt: “zaļāka, mazoglekļa Eiropa” un “sociālāka Eiropa”;
• sadarbībai pie jūras robežām šie 60 % no finansējuma tiek piešķirti trim politikas mērķiem, un no tiem mērķis “zaļāka, mazoglekļa Eiropa” ir obligāts; kā arī
• attiecīgi līdz 20 % un 5 % no finansējuma var tikt piešķirt Interreg konkrētajiem mērķiem “labāka sadarbības pārvaldība” un “drošāka un aizsargātāka Eiropa”.

Covid-19 ietekmes uz ESI fondiem mazināšanas pasākumi

23

Covid-19 pandēmija ir radījusi būtisku ietekmi uz dalībvalstu pārrobežu reģioniem, pakļaujot spiedienam sociālekonomiskās struktūras pie ES iekšējām un ārējām robežām. Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu elastību ESI fondu izmantošanā un mazinātu pandēmijas ietekmi, izmantojot Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu³¹ (CRII) un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu³² (CRII+), attiecas arī uz sadarbības programmām.

24

Tālāk 5. attēlā redzami būtiskākie no šiem pasākumiem, un tie visi paredz programmās veikt izmaiņas. Uz sadarbības programmām attiecas visi pasākumi, izņemot vienu, proti, iespēju 2020. gada finansējumu pārnest no vienas reģionu kategorijas uz citu. Programmu iestādes var izmantot vairāk nekā vienu no šiem pasākumiem.

Revīzijas tvērums un pieeja

25

Šajā revīzijā mēs galvenokārt vērtējām, vai Komisija un dalībvalstis, īstenojot Interreg V-A programmas sadarbībai pie iekšējām robežām, bija efektīvi risinājušas pārrobežu reģionu problēmas (sk. I pielikumu). Lai to veiktu, mēs pārbaudījām, vai:

• programmu iestādes izvērtēja un noteica svarīguma ziņā prioritārās pārrobežu problēmas, lai, ņemot vērā ierobežotos pieejamos resursus, sadarbības programmas koncentrētu jomās, kurās tām būtu lielākā ietekme;
• sadarbības programmas tika izstrādātas, pamatojoties uz saskaņotu intervences loģiku un sinerģijā ar blakusesošo reģionu vispārējām programmām, tostarp izveidojot vērtēšanas sistēmu, kas spēj noteikt pārrobežu ietekmi;
• Komisijas norādījumi palīdzēja pārrobežu reģioniem noteikt to problēmas un nodrošināja iesaisti un palīdzību, it īpaši, lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi, kā arī, lai sekmīgi uzsāktu jauno 2021.–2027. gada plānošanas periodu.

26

Mūsu konstatējumi un secinājumi attiecas uz Interreg V-A programmām sadarbības veicināšanai pie iekšējām robežām 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un mēs ceram, ka mūsu ieteikumi būs noderīgi 2021.–2027. gada perioda sagatavošanā un īstenošanā. Mūsu ziņojumu var izmantot arī likumdevēju aktuālajās diskusijās par iespējamo mehānismu juridisko un administratīvo šķēršļu novēršanai pārrobežu reģionos³³.

27

ES līmenī mēs pārbaudījām Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (REGIO ĢD) darbu.

28

Mūsu pieeja ļāva aptvert ļoti daudzas sadarbības programmas. Dalībvalstu līmenī mēs pārbaudījām 23 sadarbības programmas (uzskaitītas V pielikumā), kuru īstenošanā visas 28 dalībvalstis bija iesaistītas vismaz vienu reizi. Šīm 23 programmām piešķirti 43 % no ES finansējuma Interreg V-A sadarbībai pie iekšējām robežām un 27 % no kopējā Interreg budžeta 2014.–2020. gada periodā.

29

Attiecībā uz šīm 23 sadarbības programmām mēs veicām desmit vienkāršas dokumentāras pārbaudes, desmit padziļinātas dokumentāras pārbaudes un trīs pārbaudes uz vietas. Plašāks izklāsts, tostarp informācija par šo pārbaužu veidu atšķirībām, sniegti V pielikumā.

30

Turklāt visām 23 sadarbības programmām mēs izraudzījāmies divas vispārējās programmas (arī minētas V pielikumā) blakusesošajos reģionos, lai salīdzinātu to mērķus un izvērtētu sinerģijas līmeni pārrobežu problēmu risināšanā. Galvenie kritēriji šo divu programmu izvēlei bija iedzīvotāju skaits, finansiālā atbalsta līmenis, aptvertā teritorija un, pats svarīgākais, kopīgo investīciju prioritāšu līmenis. Kopā mēs pārbaudījām 39 vispārējās programmas, jo septiņos gadījumos viena un tā pati vispārējā programma tika izmantota vairāk nekā vienu reizi.

31

Saistībā ar sadarbības programmām, ko pārbaudījām uz vietas, mēs apmeklējām 12 ar ES atbalstu finansēto projektu īstenošanas vietas. Šo projektu atlases kritēriji bija būtiskums un līdzfinansēto darbību veidu daudzveidība. Mēs pārbaudījām vēl četrus projektus, veicot Rumānijas un Bulgārijas sadarbības programmas dokumentāru pārbaudi. Sākotnēji plānojām pārbaudīt šīs programmas īstenošanu uz vietas, taču ar Covid-19 saistītie ceļošanas ierobežojumi šādu iespēju izslēdza. Tādēļ mēs nevarējām fiziski pārbaudīt projektu īstenošanas iznākumu.

32

Mūsu pārbaudīto 16 projektu ietvaros tika īstenotas darbības šādās atbalsta jomās: kultūras mantojums, tūrisms, MVU un uzņēmējdarbība, darba tirgus un nodarbinātība, riska pārvaldība un sadarbība neatliekamās palīdzības dienestu starpā, izglītība un apmācība, iestāžu sadarbība, veselība un sociālā iekļautība, kā arī multimodālie pārvadājumi.

33

Visbeidzot, attiecībā uz visām 53 programmām sadarbībai pie iekšējām robežām mēs pārbaudījām to, kādā mērā programmu iestādes izmantoja CRII un CRII+ iniciatīvu piedāvāto elastību un vienkāršošanas iespējas. Attiecībā uz trim sadarbības programmām, ko pārbaudījām uz vietas, un Rumānijas un Bulgārijas programmu, ko plānojām pārbaudīt uz vietas, mēs vērtējām Covid-19 krīzes ietekmi uz projektu īstenošanu.

Apsvērumi

Pārrobežu programmu pamatā bija visaptveroša analīze, taču visas problēmas nevarēja atrisināt

34

Mēs pārbaudījām 23 sadarbības programmu dokumentus, lai izvērtētu, vai stratēģiskā plānošana 2014.–2020. gada plānošanas periodam bija balstīta uz attiecīgo reģionu pārrobežu problēmu analīzi. Tāpat mēs pārbaudījām, vai, ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus, šīs problēmas bija iespējams atrisināt, īstenojot sadarbības programmas.

Visās 23 pārbaudītajās sadarbības programmās bija veikta pārrobežu reģionu problēmu analīze

35

Sadarbības programmas pamatā jābūt visas programmas darbību teritorijas vajadzību analīzei³⁴. Tādēļ prasības attiecībā uz programmu saturu ir jāpielāgo pārrobežu reģionu īpašajām vajadzībām³⁵.

36

Visās sadarbības programmās, ko pārbaudījām, bija ņemtas vērā reģionu vajadzības, pamatojoties vai nu uz stipro pušu, vājību, iespēju un draudu (SVID) analīzi, vai arī uz pārrobežu reģionu sociālajiem un ekonomikas rādītājiem (sociālekonomiskā analīze). Taču Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas sadarbības programmas gadījumā SVID analīze nebija pietiekami izstrādāta, lai būtu pamats stratēģisku lēmumu pieņemšanai, – nebija pilnībā izvērtēti draudi, stiprās puses bija norādītas kopā ar iespējām, vairākas problēmas bija minētas bez papildu informācijas, kā arī tika izmantoti vairāk nekā pirms desmit gadiem iegūti dati.

37

Tālāk 6. attēlā septiņās kategorijās grupētas būtiskākās problēmas, kas uzsvērtas sadarbības programmās. Lielākā daļa šo problēmu ir aktuālas arī vispārējām programmām, kas tiek īstenotas attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās. Taču administratīvās sadarbības nepilnības un valodas barjera ir problēmas, kas raksturīgas tieši pārrobežu sadarbībai.

Problēmas nevar atrisināt tikai ar sadarbības programmām, tādēļ jānosaka prioritātes

38

Praksē, ņemot vērā šīm programmām piešķirtos finanšu resursus, pārrobežu problēmas varēja atrisināt tikai daļēji. Katrai sadarbības pie iekšējām robežām programmai atvēlētais vidējais budžets bija 162 miljoni EUR – no 19 miljoniem EUR Slovēnijai un Ungārijai līdz 485 miljoniem EUR Spānijai un Portugālei (POCTEP) (sk. I pielikumu). Taču daudzu pārrobežu problēmu risināšanai nepieciešams ievērojams finansējums. Piemēram, vērienīgiem dzelzceļa vai autoceļu infrastruktūras projektiem, kas veicina pārvadājumus, tirdzniecību un iedzīvotāju mobilitāti, parasti ir vajadzīgi vairāki miljardi eiro.

39

Vispārējām programmām parasti tiek piešķirts daudz lielāks budžets. Mūsu pārbaudītajās 39 vispārējās programmās reģionālo programmu budžets bija no 231 miljona EUR līdz 7 miljardiem EUR, un vidējais budžets bija 2 miljardi EUR; dalībvalstu programmu vidējais budžets bija vairāk nekā divas reizes lielāks – no 700 miljoniem EUR līdz gandrīz 9 miljardiem EUR (sk. V pielikumu).

40

Mēs konstatējām gadījumus, kad programmu iestādes piešķīra nelielu summu prioritārajam virzienam vai investīciju prioritātei un tādēļ finansējumam bija tikai ierobežota ietekme uz pārrobežu reģionu. Piemēram, Igaunijas un Latvijas sadarbības programmu iestādes prioritārajam virzienam “Integrācija darba tirgū un darbvietu pieejamības uzlabošana pāri robežām” piešķīra mazāk nekā 1 miljonu EUR. Nav skaidrs, vai šādai salīdzinoši nelielai atbalsta summai var izrādīties būtiska ietekme.

41

Tālāk 7. attēlā parādītas budžeta piešķīruma atšķirības starp pārbaudītajām 23 sadarbības programmām un vispārējām programmām blakusesošajos reģionos.

42

Ierobežoto resursu dēļ finansējums jānovirza jomām, kurās tas var nodrošināt lielāko pievienoto vērtību. Taču mēs konstatējām, ka lielākā daļa programmu iestāžu nenoteica, kuras no apzinātajām vajadzībām ir prioritāras, un tādēļ pastāvēja risks, ka tās neizvēlējās investīciju prioritātes ar iespējami lielāko ietekmi.

43

Veicot pārbaudes, konstatējām, ka daudzas būtiskas problēmas pārrobežu reģionos nevarēja atrisināt programmu iestādes, – tam bija vajadzīgi valsts līmeņa lēmumi un to integrēšana valsts tiesību aktos. Piemēram, kā redzams 2. izcēlumā izklāstītajā piemērā, lai īstenotu dalībvalstu iestāžu sadarbību veselības aprūpes vai drošības jomā, ir jāslēdz divpusēji vai trīspusēji nolīgumi dalībvalstu starpā.

Saskaņota stratēģijai problēmu risināšanai bieži vien nenodrošināja mērķtiecīgu īstenošanu

44

Mēs vērtējām sadarbības programmu būtiskākos stratēģiskos elementus un to, kā tie tika pārvērsti darbībās, sagatavojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un atlasot projektus.

Gandrīz visos gadījumos stratēģiskie programmu dokumenti ietvēra tiesību aktu prasības un bija atbilstīgi vajadzību analīzei

45

KNR noteikts, ka nepieciešama spēcīga “intervences loģika”³⁷, proti, skaidra saistība starp programmas mērķiem un tās plānotajiem rezultātiem. Tā kā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā atbalstu sniedz vairāki ES fondi, būtiska nozīme ir šo fondu un valsts finansēšanas instrumentu efektīvai koordinēšanai³⁸. Interreg programmu darbībās būtu jāpiedalās atbalsta saņēmējiem no vismaz divām iesaistītajām valstīm³⁹.

46

Tāpēc mēs pārbaudījām,

• cik spēcīga bija intervences loģika, kas saistīja konstatēto problēmu elementus ar citiem projektu atlases procesa aspektiem, tostarp prioritārā virziena izvēli, tematisko un konkrēto mērķu noteikšanu, investīciju prioritātēm, iznākumu un rezultātiem, kā arī mērķiem;
• vai programmu iestādes bija paredzējušas mehānismus finansējuma koordinēšanai ar citiem finansējuma avotiem; kā arī
• kāda nozīme projektu atlasē tika piešķirta pārrobežu elementam.

Mūsu pārbaudītās programmas – ar dažiem izņēmumiem – ir balstītas uz skaidru intervences loģiku

47

Mēs pārliecinājāmies, ka gandrīz visos gadījumos pastāvēja skaidra intervences loģika starp problēmu analīzi un programmu iestāžu izvēlētajiem prioritārajiem virzieniem, tematiskajiem un konkrētajiem mērķiem, kā arī investīciju prioritātēm; intervences loģika aptvēra arī uzaicinājumus iesniegt priekšlikumu. Vienā gadījumā SVID analīze, kas nebija pietiekami izstrādāta, lai nodrošinātu atbalstu stratēģisko lēmumu pieņemšanā (sk. 36. punktu), ietekmēja programmas intervences loģikas saskaņotību.

48

Programmu iestādes ievēroja arī prasību galvenokārt koncentrēties uz ne vairāk kā četriem tematiskajiem mērķiem. Dažos gadījumos iestādes bija pieņēmušas lēmumu vēl vairāk koncentrēt programmas, tās vēršot uz konkrētiem uzņēmējdarbības segmentiem. Kā piemēru var minēt Baltijas jūras dienvidu reģiona programmu, kura aptvēra Polijas, Dānijas, Vācijas, Lietuvas un Zviedrijas reģionus un kuras mērķis bija palielināt zilās (jūras) un zaļās (vides) izaugsmes potenciālu Baltijas jūras dienvidu reģionos, lai gan šajā reģionā tika noteiktas vēl vairākas citas problēmas.

49

Tomēr vairāku sadarbības programmu īstenošanā tika atbalstīta projektu finansēšana jomās, kas iepriekš nebija noteiktas nedz SVID analīzē, nedz arī sociālekonomiskajā analīzē. Piemēram, par Slovākijas un Čehijas programmu atbildīgās iestādes pieņēma lēmumu veikt ieguldījumus darbībās ar mērķi uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu sadarbības kvalitāti. Lai gan kopumā šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, ar ko sastopas pārrobežu reģioni, šīs programmas sociālekonomiskajā analīzē jautājums par iestāžu spējām nebija iekļauts.

50

Baltijas jūras centrālās daļas sadarbības programmas gadījumā programmu iestādes pieņēma lēmumu koncentrēties nevis uz pārrobežu reģionu problēmām, bet uz iespējām. Programmu iestādes veica ieguldījumus darbībās ar mērķi saglabāt vai radīt darbvietas, atbalstīt MVU un veicināt reģiona pievilcību tūristiem. Šajā gadījumā sadarbības programmas intervences loģika bija skaidra, un tā atbilda citām tiesību aktos noteiktajām prasībām. Taču tas nozīmē, ka pārrobežu reģionu problēmas netika risinātas, un to apliecina arī mūsu veiktā pārbaude par vienu no četriem šīs sadarbības programmas projektiem.

Programmas ietvēra informāciju par koordinēšanu ar citiem finansējuma avotiem, un bija paredzēta procedūra pārrobežu aspekta izvērtēšanai

51

Mēs konstatējām, ka visos gadījumos sadarbības programmas ietvēra informāciju par mehānismiem finansējuma koordinēšanai ar citiem ES vai valsts finansējuma avotiem, piemēram, ar ESI fondiem. Programmas ietvēra, piemēram, sīki izstrādātu informāciju par dažādu iestāžu vadošo darbinieku dalību sanāksmēs, kurās tika apsvērtas sinerģijas iespējas fondu starpā, kā arī paredzēja procedūru, kas novērš vienas darbības finansēšanu no diviem dažādiem avotiem.

52

Visbeidzot, mēs konstatējām, ka visos gadījumos atlases procedūrās tika nodrošināts, lai projektam būtu pārrobežu raksturs, tostarp ieceres aktīvi iesaistīt partnerus abās robežas pusēs.

Praksē mēs konstatējām vairākus trūkumus stratēģijas īstenošanā un tās uzraudzībā

53

Mēs vērtējām programmu stratēģiju īstenošanu, kad tiek sagatavoti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un atlasīti projekti, kā arī to, kā šis mehānisms tiek uzraudzīts un koordinēts ar citiem finansēšanas mehānismiem tajās pašās ģeogrāfiskajās teritorijās. Mēs konstatējām vairākus trūkumus to īstenošanā un uzraudzībā saistībā ar sadarbības un vispārējo programmu nodalīšanu, projektu pārrobežu raksturu, projektu atlases procedūru, izmantotajiem rādītājiem un statistikas datu kvalitāti un pieejamību.

Bieži vien sadarbības programmas un vispārējās programmas nav skaidri nodalītas

54

Uz Interreg finansējumu sadarbības veicināšanai pie iekšējām un ārējām robežām var pretendēt 66 % no kopējās ES sauszemes platības, un 17 dalībvalstīs attiecināmi ir vairāk nekā 80 % to teritorijas (sk. 3. izcēlumu un 8. attēlu).

55

Vispārējās programmas un sadarbības programmas līdzfinansē ES projektus vienās un tajās pašās ģeogrāfiskajās platībās (sk. 08. punktu). Mēs salīdzinājām katras no 23 sadarbības programmām, ko bijām iekļāvuši savā izlasē, un divu vispārējo programmu blakusesošo reģionos ievirzi (sk. 30. punktu). Mēs koncentrējāmies uz ieguldījumu prioritātēm, kas programmām bija kopīgas un kas ir iespējamas saskaņā ar attiecīgajām regulām. Vērtējot šīs kopīgās prioritātes, mēs salīdzinājām atbalsta jomas un darbību veidus, ko bija paredzēts līdzfinansēt, īstenojot programmas, kā arī izvērtējām, vai programmas tika skaidri nodalītas un vai bija iespējams iegūt pierādījumus par papildināmību.

56

Mēs konstatējām, ka 14 gadījumos atbalsta jomas un līdzfinansējamo darbību veidi nebija skaidri nodalīti. Tas nozīmē, ka vispārējās programmas varēja finansēt tāda paša veida darbības, kādas tika finansētas no sadarbības programmām, ar atšķirību, ka no sadarbības programmām varēja finansēt tikai projektus ar pārrobežu raksturu un projektu īstenošanā bija jāpiedalās diviem partneriem no abām robežas pusēm. Mēs šādus gadījumus konstatējām galvenokārt tādās atbalsta jomās kā vide, kultūra, tūrisms, konkurētspēja un darbvietu radīšana.

57

Baltijas jūras dienvidu reģions ir labs piemērs par projektu veidu skaidru nodalīšanu – no vienas vispārējās programmas līdzekļiem tika finansēta velosipēdistu ceļa izbūve, savukārt no sadarbības programmai piešķirtajiem līdzekļiem tika finansētas aktivitāšu zonas pie šā ceļa. Lai īstenotu šādu pieeju, plānošanas posmā jānodrošina laba sadarbība programmu iestāžu starpā.

58

Lai maksimizētu pievienoto vērtību gadījumos, kad vienu investīciju prioritāti finansē dažādas atbalsta programmas, ir svarīgi koordinēt atbalsta jomas un nodalīt līdzfinansēto projektu veidus. 2014.–2020. gada periodā ETS tiesību akti paredzēja prasību 80 % finansējuma novirzīt ne vairāk kā četriem no vienpadsmit tematiskajiem mērķiem (sk. 13. punktu). Taču 2021.–2027. gada periodā tematiskās koncentrācijas līmenis ir zemāks – piemēram, par programmām sadarbības veicināšanai pie iekšējām sauszemes robežām atbildīgās iestādes var piešķirt finansējumu visiem septiņiem politikas mērķiem (pieciem vispārīgajiem mērķiem un diviem konkrētajiem Interreg mērķiem) (sk. 22. punktu).

59

Interreg un ERAF vispārējo programmu attiecināmo platību pārklāšanās (sk. 54. punktu), kā arī Interreg budžeta samazināšana (sk. 07. punktu) un programmu ievirzes paplašināšana 2021.–2027. gada periodā (sk. 22. punktu) aktualizē nepieciešamību skaidri nodalīt vispārējās programmas un sadarbības programmas. Programmu skaidra nodalīšana var veicināt sinerģiju, mazināt divkāršās finansēšanas iespējamību, kā arī palielināt projektu radīto pievienoto vērtību. Programmu plašais tvērums un sadarbības programmu un vispārējo programmu ierobežotā koordinēšana tika uzsvērta arī 2007.–2013. gada ex post novērtējumā (sk. 19. punktu).

Radās šaubas par dažu projektu pārrobežu raksturu

60

Sadarbības projektos būtu jāpiedalās atbalsta saņēmējiem no vismaz divām iesaistītajām valstīm, lai gan tiesību akti paredz iespēju, ka projektu var īstenot viena dalībvalsts, ja “ir konstatēta pārrobežu vai transnacionāla ietekme un ieguvumi”⁴⁰.

61

Attiecībā uz mūsu izlasē iekļautajiem 16 projektiem mēs vērtējām, vai:

• to īstenošanā tika risināta vismaz viena pārrobežu problēma;
• projekti tika īstenoti vienā dalībvalstī;
• visās iesaistītajās dalībvalstīs bija redzami katra partnera ieguldījuma un pārrobežu projekta kopējā devuma sniegtie ieguvumi; kā arī
• šie pārrobežu ieguvumi attaisnoja darbības finansēšanu sadarbības programmas ietvaros.

62

Mēs pārliecinājāmies, ka visi projekti, izņemot vienu (sk. 50. punktu), risināja vismaz vienu pārrobežu problēmu. Visi projekti tika īstenoti vismaz divās iesaistītajās dalībvalstīs, un to sniegtie ieguvumi bija redzami abās šajās dalībvalstīs. Taču astoņu projektu īstenošanā partneru sadarbība aprobežojās ar kopīga projekta priekšlikuma iesniegšanu, lai iegūtu finansējumu intervences pasākumiem. Šiem projektiem trūka kopīgas pārrobežu projekta identitātes. Šo trūkumu mēs konstatējām visos četros projektos, ko pārbaudījām tūrisma jomā, kas bija viena no galvenajām Interreg atbalsta jomām 2014.–2020. gada periodā (sk. 17. punktu).

63

Tālāk 4. izcēlumā sniegti piemēri par vienas un tās pašas programmas projektiem gan ar apšaubāmu, gan skaidru pārrobežu raksturu.

Vairāku projektu atlasē pieļautu nepilnību dēļ ne vienmēr tika izraudzīti labākie projekti

64

Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus sagatavošana un projektu atlase ir būtiski posmi programmas īstenošanas procesā, it īpaši ņemot vērā sadarbības programmām pieejamo resursu apjomu (sk. 38. punktu) un to, ka Interreg līgumslēgšanas īpatsvars pēdējos gados nav radījis būtiskas bažas (sk. 17. punktu). Tādēļ ir vēl jo svarīgāk atlasīt projektus pēc to vērtības, lai sasniegtu sadarbības programmas mērķus un risinātu pārrobežu reģionu aktuālākās vajadzības.

65

Izskatot 10 sadarbības programmas, kurām veicām padziļinātu dokumentāru pārbaudi, un trīs programmas, kuras pārbaudījām uz vietas, mēs vērtējām, kā programmu iestādes:

• sabiedrībai darīja zināmas jomas un projektu veidus, kas var saņemt atbalstu no sadarbības programmām, lai piesaistītu programmu mērķiem atbilstīgus projektu priekšlikumus;
• izvērtēja projektu priekšlikumus; kā arī
• atlasīja projektus, kas vislabāk risināja reģiona problēmas.

66

Šo sadarbības programmu plānošanas dokumenti atbilda tiesību aktu prasībām⁴¹ un ietvēra pamata informāciju par programmu, proti, aprakstu par atbalstīto darbību veidu katrā investīciju prioritātē, informāciju par to paredzēto devumu konkrēto mērķu sasniegšanā, darbību atlases pamatprincipiem, galvenajām mērķgrupām un atbalsta saņēmēju veidiem u. c. Taču mēs konstatējām nepilnības visos trijos projektu atlases posmos.

67

Piecās no 13 sadarbības programmām potenciālie projekti tika noteikti, izmantojot augšupēju pieeju, kas paredz, ka potenciālie atbalsta saņēmēji iesniedz projektu pieteikumus, taču programmu iestādes sniedz vien ierobežotas norādes par to, kā projektiem būtu tieši jānodrošina reģiona vajadzības (sk. 5. izcēlumu). Šī problēma, turklāt lielākā apmērā, tika uzsvērta arī 2007.–2013. gada perioda ex post novērtējumā (sk. 19. punktu).

68

Desmit programmu īstenošanā par tām atbildīgās iestādes vērtēja projektu pieteikumus, izmantojot punktu sistēmu, kas paredzēja, ka, lai projektu iekļautu atlases sarakstā, bija jāiegūst minimālais punktu skaits. Tas ne tikai veicina atlases procesa pārredzamību, bet arī atvieglo turpmāko darbu uzraudzības komitejai, kuras uzdevums ir pieņemt lēmumu par līdzfinansējamajiem projektiem. Pārējām trim programmām nebija punktu sistēmas, un programmu iestādes, veicot atlasi, pamatojās uz kvalitatīvu novērtējumu, kas nenodrošina skaidru prioritāro projektu noteikšanu.

69

Attiecībā uz trim programmām atbildīgās iestādes iesniedza uzraudzības komitejai projektu sarakstu, kas bija sarindoti pēc vērtības. Lai gan pārējās desmit sadarbības programmās bija izmantota punktu sistēma, programmu iestādes, iesniedzot projektus uzraudzības komitejai, tos nebija sarindojušas prioritārā secībā. Tālāk 6. izcēlumā sniegti piemēri par labu un vāju praksi projektu atlasē.

Rādītāji lielākoties neatspoguļoja pārrobežu ietekmi, un bija pieejami tikai ierobežoti statistikas dati par reģioniem, tādējādi apgrūtinot uzraudzību un izvērtēšanu

70

Lai stiprinātu programmu orientāciju uz rezultātiem, iestādēm katram prioritārajam virzienam bija jānosaka konkrēto mērķu gaidāmie rezultāti un iznākuma un rezultātu rādītāji, kā arī atskaites vērtība un mērķvērtība visam plānošanas periodam⁴². ETS regulā ir iekļauts kopējo iznākuma rādītāju saraksts, ko programmu iestādes var izmantot⁴³. Mērķus var izteikt kvantitatīvā vai kvalitatīvā izteiksmē, taču kvalitatīvā izteiksmē var izteikt tikai rezultātu rādītājus⁴⁴. Programmu iestādēm jāvāc stabili statistikas dati šo mērķu uzraudzībai.

71

Mēs pārbaudījām, vai visās 23 sadarbības programmās konkrētie mērķi, ar ko risina pārrobežu reģionos noteiktās vajadzības, bija balstīti uz SMART kritērijiem, proti, vai tie bija konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši un savlaicīgi.

72

Tāpat mēs pārbaudījām, vai katrai programmai noteiktie iznākuma un rezultātu rādītāji

• bija atbilstīgi programmas konkrētajiem mērķiem;
• varēja nodrošināt atbalstīto darbību ietekmes izvērtēšanu; kā arī
• bija sasniedzami līdz plānošanas perioda beigām. Šai sakarā mēs izmantojām arī secinājumus, kas izklāstīti pēdējos pieejamajos gada īstenošanas ziņojumos.

73

Mēs konstatējām, ka kopumā programmu konkrētie mērķi bija balstīti uz SMART kritērijiem. Tie bija atbilstīgi programmas intervences loģikai, bija saistīti ar prioritārajiem virzieniem, tematiskajiem mērķiem un izvēlētajām investīciju prioritātēm, kā arī veidoja saikni starp stratēģiju un atbalstītajiem pasākumiem un darbībām.

74

Tāpat mēs konstatējām, ka kopējie un programmām raksturīgie iznākuma un rezultātu rādītāji kopumā bija izmērāmi un ka visos gadījumos bija noteiktas atsauces vērtības un mērķvērtības. Kopējo iznākuma rādītāju izmantošana atvieglo datu par ESI fondiem apkopošanu.

75

Gadījumos, kad to pieļāva tiesību akti, septiņas programmu iestādes atsevišķus rezultātu rādītājus noteica, veicot kvalitatīvu novērtējumu, proti, izmantojot apsekojumu. Mēs konstatējām, ka trijos gadījumos programmu iestādes apsekojumā iekļāva tos pašus atbalsta saņēmējus un citas ieinteresētās personas, kuras no šīm iestādēm bija saņēmušas finansējumu. Tas var radīt priekšstatu, ka rezultāti netiek iegūti objektīvā veidā, jo atbalsta saņēmēji, iespējams, sniedza pozitīvākas atbildes nekā tad, ja tiktu ievērots nesaistītu pušu darījuma princips.

76

Visās pārbaudītajās sadarbības programmās, izņemot Baltijas jūras dienvidu daļas programmu, mēs konstatējām arī problēmas saistībā ar rādītāju atbilstību un sasniedzamību – tas attiecas gan uz kopējiem iznākuma rādītājiem, gan arī programmām raksturīgajiem iznākuma un rezultātu rādītājiem.

77

Atbilstības ziņā daudzi rādītāji – gan kopējie iznākuma rādītāji, gan arī programmām raksturīgie rādītāji – neatspoguļoja Interreg darbību pārrobežu ietekmi. Mēs konstatējām arī gadījumus, kad noteiktie rādītāji nebija izmantojami, lai mērītu atbalstīto darbību ietekmi uz konkrētu mērķi, vai kad ietekmi nevarēja tieši attiecināt tikai un vienīgi uz projektu. Šīs problēmas raksturīgs piemērs ir tas, ka daudzās programmās kā rezultātu rādītājs darbībām kultūras/tūrisma jomā tika izmantots rādītājs “viesnīcās pavadīto nakšu skaita pieaugums reģionā”, lai gan šis rādītājs ir atkarīgs ne tikai no Interreg projekta īstenošanas, bet arī no vairākiem sociālekonomiskiem faktoriem.

78

Attiecībā uz sasniedzamību mēs konstatējām divas galējas situācijas, proti, dažos gadījumos mērķi nebija reālistiski un, visticamāk, līdz plānošanas perioda beigām netiks sasniegti, un tas liecina, ka programmu iestādes:

• nebija izsludinājušas pietiekami daudz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kas būtu saistīti ar attiecīgajiem programmas konkrētajiem mērķiem; vai
• nebija mudinājušas atbalsta saņēmējus iesniegt projektus, kas palīdzētu sasniegt programmu mērķus (sk. 5. izcēlumu); vai
• sākotnēji nebija pareizi novērtējušas mērķi.

Citos gadījumos mērķi nebija pietiekami vērienīgi vai jau bija sasniegti iepriekšējos plānošanas perioda gados, un tas liecina, ka programmu iestādes slēdza līgumus par lielāku projektu skaitu, nekā bija nepieciešams. Tas parāda arī, ka, ka izsludinot jaunus uzaicinājumus iesniegt projektu priekšlikumus, netika ņemti vērā iepriekšējie uzaicinājumi.

79

Lai noteiktu atbilstīgus un stabilus skaitliskos rādītājus, ir vajadzīgi dati par reģioniem. Mēs konstatējām, ka 23 sadarbības programmām, kas bija iekļautas mūsu izlasē, bija pieejami ierobežoti dati. Mēs konstatējām arī gadījumu, kad par programmu atbildīgajai iestādei nebija pieejami dati, lai aprēķinātu konkrēta mērķa ietekmi. Komisija apstiprināja, ka pārrobežu reģionu statistikas pieejamība bija ierobežota. Izplatītākās problēmas bija datu vākšanas metožu atšķirības dalībvalstīs un nepietiekama pārrobežu statistikas vākšanas koordinēšana.

Komisijas norādījumi ir uzlaboti, taču īstenošanu ietekmēja tiesiskā regulējuma pieņemšanas kavēšanās

80

Mēs pārbaudījām Komisijas sniegtos norādījumus programmu iestādēm attiecībā uz pārrobežu problēmu noteikšanu 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada periodā. Mēs vērtējām arī to, kādā mērā 2014.–2020. gada sadarbības programmu īstenošanā tika izmantoti pasākumi Covid-19 ietekmes mazināšanai, kā arī sagatavotības līmeni 2021.–2027. gada periodam.

Komisija 2021.–2027. gada periodam sniedza vairāk norādījumu un lielāku atbalstu

81

Komisija norādījumus katrai dalībvalstij par tās finansēšanas prioritātēm 2014.–2020. gada periodā sniedza 2012. gada nostājas dokumentā par partnerības nolīguma sagatavošanu.

82

Gandrīz visos gadījumos norādījumi attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu aprobežojās ar dažām vispārīgām norādēm un ieteikumiem pārrobežu reģioniem par potenciālajām atbalsta jomām. Tie ietvēra tikai dažas konkrētas norādes par pārrobežu sadarbību, kuras varēja izmantot programmu izstrādes gaitā.

83

2021.–2027. gada periods ir Interreg sestais plānošanas periods. Mēs pārbaudījām, vai Komisija zināšanas, ko tā bija uzkrājusi iepriekšējos periodos, bija pārvērtusi konkrētās darbībās, lai palīdzētu dalībvalstīm to sadarbības programmu plānošanā un īstenošanā.

84

Komisija aktīvāk iesaistījās sagatavošanās pasākumos 2021.–2027. gada periodam un virzīja virkni iniciatīvu, lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt pārrobežu problēmas. Cita starpā tās bija:

• pārrobežu pārskata iniciatīva, kas aptvēra divus gadus, kad tika veikti intensīvi pētījumi un īstenots dialogs ar ieinteresētajām personām pie robežām, kā arī ar dalībvalstu un reģionālajām iestādēm. Šī iniciatīva ietvēra pētījumus par juridiskajiem un administratīvajiem šķēršļiem pie ES dalībvalstu robežām;
• robežu kontaktpunkta izveide Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātā, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm juridisko un administratīvo pārrobežu problēmu risināšanā; kā arī
• pierobežas ievirzes dokumentu sagatavošana katrai robežai, kuros izklāstīts Komisijas viedoklis par galvenajām problēmām un iespējām un turpmākās sadarbības scenāriji, kā arī noteikta skaidra nepieciešamība nodalīt pārējās reģionos īstenotās programmas.

85

Pierobežas ievirzes dokumenti bija īpaši vērtīgs devums, lai labāk risinātu pārrobežu problēmas, un tajos bija noteikti būtiski pārrobežu reģionu parametri un izklāstītas iespējas un plānošanas virzieni. Pat gadījumos, kad programmu iestādes pilnībā neatbalstīja šo dokumentu saturu, tiem bija būtiska nozīme sagatavošanās procesā un pārrobežu vajadzību apspriešanas sākšanā.

Pārrobežu programmu iestādes izmantoja Covid-19 krīzes laikā piedāvātās vienkāršošanas iespējas

86

Drīz pēc Covid-19 pandēmijas sākuma Komisija ierosināja pasākumus, lai atvieglotu tiesību aktos paredzētās prasības attiecībā uz ESI fondiem, it īpaši 2020. gadā (sk. 23. un 24. punktu, kā arī 5. attēlu).

87

Mēs pārbaudījām, kā šie pasākumi tika izmantoti 53 pārrobežu sadarbības programmu īstenošanā (sk. 33. punktu). Mēs pārbaudījām arī pandēmijas ietekmi uz triju sadarbības programmu īstenošanu, kurām veicām pārbaudi uz vietas, kā arī uz Rumānijas un Bulgārijas programmas īstenošanu, ko plānojām pārbaudīt uz vietas.

88

Līdz 2021. gada februāra beigām 186 programmās no 24 dalībvalstīm, tostarp Interreg programmās, saistībā ar Covid-19 bija veikts 241 grozījums. No tiem 202 grozījumi bija jāpieņem Komisijai. Atlikušie 39 grozījumi bija vienkāršoti grozījumi, ko pieņēma dalībvalstis vai – Interreg gadījumā – programmu iestādes, un par tiem paziņoja Komisijai. Attiecībā uz Interreg programmām 33 programmu iestādes izmantoja Covid-19 pasākumus, kas paredzēja programmas grozījumu. Visbiežāk izmantotais pasākums bija iespēja atlikt gada īstenošanas ziņojuma iesniegšanu. Pēdējais ziņojums tika iesniegts nevis 2020. gada maijā, bet septembrī, proti, ar četru mēnešu kavēšanos. Komisija informēja, ka galvenais šā pasākuma aktīvākas izmantošanas iemesls bija augstais līgumslēgšanas īpatsvars (sk. 17. punktu). Turklāt septiņas programmu iestādes veica vienkāršotus grozījumus, kuriem bija nepieciešams tikai paziņojums Komisijai un kuri neprasīja grozīt programmu.

89

Iestādes, kuras bija atbildīgas par trim uz vietas pārbaudītajām programmām, kā arī par Rumānijas un Bulgārijas sadarbības programmu, ko plānojām pārbaudīt uz vietas, attiecībā uz ietekmi uz īstenošanu ziņoja, ka krīze katru projektu ietekmēja atšķirīgi atkarībā no termiņiem un plānotajām darbībām (sk. piemēru 7. izcēlumā). Projektos, kuru īstenošana bija atkarīga no ceļošanas iespējām, bija jāveic būtiskāki grozījumi vai arī alternatīvas darbības, piemēram, klātienes sanāksmes aizstājot ar telekonferencēm. Tomēr četras programmu iestādes ziņoja, ka atbalsta saņēmējiem bija jāaptur vai jāatliek mazāk nekā 1 % no apstiprinātajiem projektiem.

2021.–2027. gada periods sākās pirms tiesiskā regulējuma apstiprināšanas

90

Visbeidzot, mēs izvērtējām 2021.–2027. gada perioda plānošanas dokumentu sagatavošanu visām pārbaudītajām sadarbības programmām. Mēs sekojām līdzi tam, kā Komisija īstenoja ERP sniegto ieteikumu savlaicīgi sagatavot kohēzijas politikas tiesību aktu priekšlikumus⁴⁵, kā arī ar iepriekšējiem diviem plānošanas periodiem salīdzinājām to, cik ilgs laiks bija nepieciešams tiesiskā regulējuma pieņemšanai.

91

Visas iestādes, kas bija atbildīgas par 23 programmām, izņemot divas, minēja, ka diskusijas par nākamo plānošanas periodu sākās tikai īsi pirms 2020. gada vasaras brīvdienām. Iestādes norādīja, ka programmu izstrādes novēlotas uzsākšanas iemesls bija noteiktības trūkums, gaidot juridiskā pamata pieņemšanu. Kavēšanās ar juridiskā pamata pieņemšanu, kā arī nepieciešamība pabeigt darbu saistībā ar vienu plānošanas periodu, vienlaikus uzsākot nākamo plānošanas periodu⁴⁶, traucēja sekmīgi uzsākt daudzgadu plānošanas periodu dalībvalstu līmenī.

92

Komisijas priekšlikumi jaunajām regulām – KNR, ERAF un ETS – tika publicēti 2018. gada maijā – krietnu laiku pirms plānošanas perioda sākuma un atbilstīgi mūsu iepriekšējam ieteikumam. Tomēr sarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi notika ilgāk, nekā gaidīts. Līdz 2021. gada aprīļa beigām – t. i., četrus mēnešus pēc 2021.–2027. gada plānošanas perioda sākuma – kohēzijas politikas tiesību aktu kopums (tostarp ETS regula) vēl nebija pieņemts. Salīdzinājumam – juridiskais pamats tika pieņemts mēnesi pirms 2014.–2020. gada perioda sākuma un 2007.–2013. gada periodam – piecus mēnešus pirms tā sākuma.

Secinājumi un ieteikumi

93

Šajā revīzijā mēs vērtējām, vai Komisija un dalībvalstis, īstenojot no Interreg līdzekļiem finansētās programmas sadarbībai pie iekšējām robežām, bija efektīvi risinājušas pārrobežu reģionu problēmas. Kopumā mēs konstatējām, ka sadarbības programmām, ko pārbaudījām, bija izstrādātas skaidras stratēģijas, lai risinātu problēmas pārrobežu reģionos, kas bija iekļauti stratēģiju tvērumā. Taču īstenošanas nepilnības un uzraudzības informācijas nepietiekamība ierobežoja programmu spēju atraisīt šo reģionu potenciālu. Daļa no turpmāk minētajiem ieteikumiem ir adresēti pārbaudīto programmu iestādēm, bet, ņemot vērā plašo tvērumu, mēs uzskatām, ka tie attiecas arī uz citu programmu iestādēm. Programmu iestādes ir mums sniegušas atbildes uz šiem ieteikumiem, sk. VI pielikumu.

94

Īstenojot sadarbības programmas, nevar atrisināt visas pārrobežu problēmas, jo programmu budžets ir ierobežots, kā arī ir noteikta prasība daļu problēmu risināt dalībvalstu starpā valstu līmenī. Mēs konstatējām, ka pat tad, ja programmu iestādes bija analizējušas problēmas, tās nenoteica prioritātes, lai koncentrētos uz pārrobežu reģionā aktuālākajiem jautājumiem (sk. 36.–43. punktu).

95

Stratēģijas ziņā sadarbības programmu intervences loģika bija spēcīga un pastāvēja saistība starp problēmām, prioritārajiem virzieniem, kā arī tematiskajiem un konkrētajiem mērķiem un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Programmu dokumentos bija noteiktas arī procedūras, kas jāievēro sadarbības programmu koordinēšanā ar citiem fondiem. Programmu dokumentos aprakstītās atlases procedūras paredzēja dot priekšroku projektu ar pārrobežu raksturu līdzfinansēšanai un tiecās aktīvi iesaistīt partnerus no dažādām valstīm un/vai reģioniem (sk. 47.–50. punktu).

96

Taču mēs konstatējām, ka 14 gadījumos no mūsu izlasē iekļautajām 23 sadarbības programmām nebija skaidri nodalītas atbalsta jomas un darbību veidi, ko līdzfinansē no sadarbības programmām un ko – no vispārējām programmām, un tas radīja situāciju, kad abi finansējuma avoti varēja tikt izmantoti vienāda veida darbību finansēšanai. Pastāv risks, ka nepieciešamo koncentrēšanos uz reālām vajadzībām vājina attiecināmo jomu pārklāšanās Interreg un ERAF vispārējās programmās finansējuma saņemšanai. Nepieciešamība palielināt ES intervences pasākumu pievienoto vērtību ir īpaši būtiska tādēļ, ka 2021.–2027. gada periodā Interreg budžets tiks samazināts un salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu pazemināsies tematiskās koncentrācijas līmenis (sk. 56.–59. punktu).

97

Mēs atklājām arī projektus ar ierobežotiem pierādījumiem par to pārrobežu ietekmi, jo partneru sadarbība aprobežojās ar kopīga projekta priekšlikuma iesniegšanu, lai iegūtu finansējumu intervences pasākumiem (sk. 62. punktu).

1. ieteikums. Sagatavot mērķtiecīgākas sadarbības programmas

1. Par pārbaudītajām sadarbības programmām atbildīgajām iestādēm sniedzam šādus ieteikumus:
   1. nodrošināt, lai programmu dokumenti paredzētu, ka atšķirībā no blakusesošajos reģionos īstenotajām vispārējām programmām sadarbības programmas ir vērstas uz dažādu veidu projektiem atbilstīgi investīciju prioritātēm, ko tās atbalsta;
   2. koordinēt atbalstu visos gadījumos, kad sadarbības programmas paredz intervenci tajās pašās atbalsta jomās, kurās tiek īstenotas blakusesošo reģionu vispārējās programmas.
2. Komisijai, pamatojoties uz abiem iepriekš minētajiem ieteikumiem, pieņemot sadarbības un vispārējās programmas, jāpieprasa, lai līdzfinansētie projekti būtu savstarpēji papildinoši.

Īstenošanas termiņš: līdz 2022. gada decembrim.

98

Lielākā daļa programmu iestāžu nesarindoja projektus to vērtības aspektā, lai nodrošinātu, ka tiek izskatīti tikai labākie priekšlikumi finansējuma izlietošanai, un tas ir būtisks trūkums situācijā, kad finansējums ir ierobežots. Turklāt dažām sadarbības programmām netika noteikts minimālais punktu skaits, kas projekta priekšlikumam jāiegūst, lai to iekļautu atlases sarakstā, taču tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu projekta pārrobežu raksturu un veicinātu reģiona aktuālāko problēmu risināšanu (sk. 66.–69. punktu).

2. ieteikums. Piešķirt prioritāti un atbalstu projektiem, pamatojoties uz to vērtību un izmantojot punktu sistēmu

Lai tiktu atlasīti projekti, kas vislabāk risina pārrobežu reģionu problēmas un nodrošina sadarbības programmu mērķu sasniegšanu, pārbaudīto programmu iestādēm sniedzam šādus ieteikumus:

1. projektu izvērtēšanas procesā izmantot vērtības sistēmu; kā arī
2. finansēšanai ierosināt tikai tādus projektus, kuri ieguvuši minimālo punktu skaitu, tostarp minimālo punktu skaitu par projekta pārrobežu raksturu.

Īstenošanas termiņš: līdz 2022. gada decembrim.

99

Konkrēto mērķu pamatā bija SMART kritēriji, un iznākuma un rezultātu rādītāji kopumā bija izmērāmi. Taču mēs konstatējām nepilnības saistībā ar iznākuma un rezultātu rādītāju atbilstību un sasniedzamību – vairāki rādītāji neatspoguļoja projektā īstenošanā sasniedzamā konkrētā mērķa mērķrādītājus, un attiecībā uz dažiem rādītājiem nebija panākts līdzsvars starp sasniedzamību un vērienīgumu. Vairumā gadījumu programmu iestādes izmantoja rādītājus, kas neatspoguļoja pārrobežu ietekmi (sk. 73.–78. punktu).

3. ieteikums. Izmantot rādītājus, kuru mērķis ir atspoguļot pārrobežu projektu ietekmi

Komisijai, novērtējot sadarbības programmas to apstiprināšanas procesā,

1. cieši jāsadarbojas ar programmu iestādēm, lai veicinātu tādu kopīgu iznākuma un rezultātu rādītāju atlasi, kas ir būtiski darbību veidiem, kurus programmas īstenos, un tādējādi spēj novērtēt pārrobežu projektu sasniegumus un ietekmi;
2. gadījumos, kad nav iespējams izmantot kopīgus rādītājus, jāsadarbojas ar programmu iestādēm, lai novērtētu konkrēto iznākuma un rezultātu rādītāju piemērotību pārrobežu projektu sasniegumu un ietekmes mērīšanai, izmantojot pieejamos Komisijas norādījumus.

Īstenošanas termiņš: līdz 2022. gada decembrim.

100

Tika konstatētas vairākas nepilnības pārbaudītajos datos, kas veido rādītāju noteikšanā izmantoto reģionālo statistiku. Dati nebija pieejami vai arī nebija pietiekami koordinēti dalībvalstu starpā, lai uzticamā veidā atspoguļotu atbalstīto darbību pārrobežu ietekmi (sk. 79. punktu).

101

Pēdējos divos plānošanas periodos ir uzlabojušies Komisijas norādījumi programmu iestādēm. Salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada perioda nostājas dokumentiem pierobežas ievirzes dokumenti 2021.–2027. gada periodam sniedza mērķtiecīgāku analīzi, tostarp ieteikumus (sk. 82.–85. punktu).

102

Sadarbības programmu iestādes izmantoja pasākumus, kas bija pieejami saskaņā ar CRII un CRII+ iniciatīvām, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi. Tikai daži pārrobežu projekti ir apturēti vai atcelti pandēmijas dēļ, un galvenais iemesls ir tas, ka jau bija noslēgts liels skaits līgumu par Interreg projektiem. Taču krīzes ietekme bija jūtama, un programmu iestādes īstenoja centienus, lai atbalstītu to projektu īstenošanu, par kuriem bija noslēgti līgumi (sk. 88. un 89. punktu).

103

Komisija 2021.–2027. gada periodam savus tiesību aktu priekšlikumus sagatavoja savlaicīgi, taču likumdevēji tos pieņēma tikai pēc plānošanas perioda sākuma. Šāda kavēšanās ir būtiski ietekmējusi sadarbības programmu sagatavošanu un traucējusi sekmīgi uzsākt jauno plānošanas periodu (sk. 91. un 92. punktu).

Šo ziņojumu 2021. gada 19. maijā Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

Pielikumi

I pielikums. Interreg V-A programmas sadarbībai pie iekšējām robežām 2014.–2020. gada periodā

Komisija 2014.–2020. gada periodam kopumā apstiprināja 53 pārrobežu programmas sadarbībai pie iekšējām robežām. Tālāk 9. attēlā šīs programmas ir redzamas kartē. Svītrotajās teritorijās vienlaikus tiek īstenotas divas vai vairāk programmas.

Tabulā tālāk tekstā uzskaitītas 53 sadarbības programmas, kā arī norādīts to kopējais budžets un ES iemaksa. Treknrakstā izceltas sadarbības programmas, ko pārbaudījām.

	Nosaukums	Kopīgais identifikācijas kods	Kopējais DP budžets (EUR)	Kopējā ES iemaksa (EUR)
1	Beļģija–Vācija–Nīderlande (Euregio Maas-Rijn)	2014TC16RFCB001	140 434 645	96 000 250
2	Austrija–Čehija	2014TC16RFCB002	115 076 396	97 814 933
3	Slovākija–Austrija	2014TC16RFCB003	89 285 509	75 892 681
4	Austrija–Vācija/Bavārija	2014TC16RFCB004	64 332 186	54 478 064
5	Spānija–Portugāle (POCTEP)	2014TC16RFCB005	484 687 353	365 769 686
6	Spānija–Francija–Andora (POCTEFA)	2014TC16RFCB006	288 964 102	189 341 397
7	Ungārija–Horvātija	2014TC16RFCB008	73 900 028	60 824 406
8	Vācija/Bavārija–Čehija	2014TC16RFCB009	121 617 825	103 375 149
9	Austrija–Ungārija	2014TC16RFCB010	95 870 327	78 847 880
10	Vācija/Brandenburga–Polija	2014TC16RFCB011	117 826 565	100 152 579
11	Polija–Slovākija	2014TC16RFCB012	210 114 137	178 597 014
12	Polija–Dānija–Vācija–Lietuva–Zviedrija (South Baltic)	2014TC16RFCB013	100 614 276	82 978 784
13	Somija–Igaunija–Latvija–Zviedrija (Central Baltic)	2014TC16RFCB014	170 544 922	132 628 689
14	Slovākija–Ungārija	2014TC16RFCB015	183 304 695	155 808 987
15	Zviedrija–Norvēģija	2014TC16RFCB016	94 399 930	47 199 965
16	Vācija/Saksija–Čehija	2014TC16RFCB017	189 274 570	157 967 067
17	Polija–Vācija/Saksija	2014TC16RFCB018	82 353 025	70 000 069
18	Vācija/Mēklenburga–Rietumpomerānija–Brandenburga–Polija	2014TC16RFCB019	157 647 549	134 000 414
19	Grieķija–Itālija	2014TC16RFCB020	123 176 901	104 700 362
20	Rumānija–Bulgārija	2014TC16RFCB021	258 504 126	215 745 513
21	Grieķija–Bulgārija	2014TC16RFCB022	130 262 835	110 723 408
22	Vācija–Nīderlande	2014TC16RFCB023	443 059 158	222 159 360
23	Vācija–Austrija–Šveice–Lihtenšteina (Alpenrhein–Bodensee–Hochrhein)	2014TC16RFCB024	56 554 900	39 588 430
24	Čehija–Polija	2014TC16RFCB025	266 143 190	226 221 710
25	Zviedrija–Dānija–Norvēģija (Öresund–Kattegat–Skagerrak)	2014TC16RFCB026	271 376 522	135 688 261
26	Latvija–Lietuva	2014TC16RFCB027	82 255 348	69 621 072
27	Zviedrija–Somija–Norvēģija (Botnia–Atlantica)	2014TC16RFCB028	61 284 055	36 334 420
28	Slovēnija–Horvātija	2014TC16RFCB029	55 690 913	46 114 193
29	Slovākija–Čehija	2014TC16RFCB030	106 046 429	90 139 463
30	Lietuva–Polija	2014TC16RFCB031	70 769 277	60 153 883
31	Zviedrija–Somija–Norvēģija (Nord)	2014TC16RFCB032	94 617 296	60 413 727
32	Itālija–Francija (Maritime)	2014TC16RFCB033	199 649 897	169 702 411
33	Francija–Itālija (ALCOTRA)	2014TC16RFCB034	233 972 102	198 876 285
34	Itālija–Šveice	2014TC16RFCB035	118 281 056	100 221 466
35	Itālija–Slovēnija	2014TC16RFCB036	92 588 182	77 929 954
36	Itālija–Malta	2014TC16RFCB037	51 708 438	43 952 171
37	Francija–Beļģija–Nīderlande–Apvienotā Karaliste (Les Deux Mers/Two seas/Twee Zeeën)	2014TC16RFCB038	392 143 504	256 648 702
38	Francija–Vācija–Šveice (Rhin supérieur/Oberrhein)	2014TC16RFCB039	210 615 695	109 704 965
39	Francija–Apvienotā Karaliste (Manche/Channel)	2014TC16RFCB040	315 264 678	223 046 948
40	Francija–Šveice	2014TC16RFCB041	102 823 622	65 890 505
41	Itālija–Horvātija	2014TC16RFCB042	236 890 849	201 357 220
42	Beļģija–Francija (France– Wallonie–Vlaanderen)	2014TC16RFCB044	283 295 074	169 977 045
43	Francija–Beļģija–Vācija–Luksemburga (Grande Région/Großregion)	2014TC16RFCB045	234 606 265	139 802 646
44	Beļģija–Nīderlande (Vlaanderen–Nederland)	2014TC16RFCB046	305 151 170	152 575 585
45	Apvienotā Karaliste–Īrija (Ireland–Northern Ireland–Scotland)	2014TC16RFCB047	282 761 998	240 347 696
46	Apvienotā Karaliste / Velsa–Īrija	2014TC16RFCB048	98 998 059	79 198 450
47	Rumānija–Ungārija	2014TC16RFCB049	231 861 763	189 138 672
48	Igaunija–Latvija	2014TC16RFCB050	46 728 715	38 933 803
49	Itālija–Austrija	2014TC16RFCB052	98 380 352	82 238 866
50	Slovēnija–Ungārija	2014TC16RFCB053	18 641 195	14 795 015
51	Slovēnija–Austrija	2014TC16RFCB054	57 213 193	47 988 355
52	Grieķija–Kipra	2014TC16RFCB055	64 560 486	54 876 411
53	Vācija–Dānija	2014TC16RFCB056	121 306 000	89 634 975
	Visas programmas pārrobežu sadarbībai pie iekšējām robežām		8 597 431 283	6 346 119 962
	Pārbaudītās programmas pārrobežu sadarbībai pie iekšējām robežām		3 508 658 525	2 708 476 109

Avots: ERP, pamatojoties uz 2014.–2020. gada perioda sadarbības programmām.

II pielikums. Interreg V-B transnacionālās sadarbības programmas 2014.–2020. gada periodā

2014.–2020. gada plānošanas periodā Interreg V-B aptver 15 sadarbības programmas ar kopējo finansējumu 2,1 miljards EUR.

Tās ir: Ziemeļjūra, Ziemeļrietumu Eiropa, Attālie ziemeļu reģioni un Arktika, Baltijas jūra, Donavas reģions, Atlantijas reģions, Alpu reģions, Centrālā Eiropa, Adrijas–Jonijas reģions, Balkānu–Vidusjūras apgabals, Dienvidrietumu Eiropa, Vidusjūras reģions, Karību jūras reģions, Amazones baseins un Indijas okeāna reģions. Katrā sadarbības programmā iesaistītās valstis ir parādītas 10. attēlā.

Papildus Interreg B elementa finansējumam Eiropadome ir apstiprinājusi četras makroreģionālās stratēģijas⁴⁷, un tās ir:

• ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (2009. g.);
• ES stratēģija Donavas reģionam (2010. g.);
• ES stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam (2014. g.), kā arī
• ES stratēģija Alpu reģionam (2015. g.).

Četras makroreģionālās stratēģijas aptver 19 ES dalībvalstis un astoņas trešās valstis (sk. 11. attēlu).

III pielikums. Interreg V-A programmas sadarbībai pie iekšējām robežām tematiskie mērķi 2014.–2020. gada periodā

2020. gada 31. decembra dati

TM	Nosaukums	Kopējā ES iemaksa (EUR)	%
1. TM	Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju	872 076 167	13,7 %
2. TM	Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamību, izmantošanu un kvalitāti	0	0 %
3. TM	Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju	300 110 731	4,7 %
4. TM	Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs	161 017 673	2,5 %
5. TM	Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību	279 299 676	4,4 %
6. TM	Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti	1 478 698 158	23,2 %
7. TM	Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā	593 085 445	9,3 %
8. TM	Veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti	375 390 004	5,9 %
9. TM	Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju	216 707 527	3,4 %
10. TM	Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā	116 666 051	1,8 %
11. TM	Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti	569 531 414	9,0 %
	Dažādi TM	940 330 421	14,8 %
	Tehniskā palīdzība	319 783 299	5,0 %
	Tematiskais mērķis nav izraudzīts (nav norādīts)	123 423 396	1,9 %
	KOPĀ	6 346 119 962	100 %

Avots: ESI fondu atklāto datu platforma.

IV pielikums. Desmit visbiežāk izmantotie intervences kodi Interreg V-A programmām sadarbībai pie iekšējām robežām 2014.–2020. gada periodā

2020. gada 31. decembra dati

Kods	Apraksts	Kopējā ES iemaksa (EUR)	% (no kopsummas)
94	Publisko kultūras un mantojuma vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana	444 477 809	7 %
87	Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku (piemēram, erozijas, ugunsgrēku, plūdu, vētru un sausuma) profilakses pasākumi, tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas un infrastruktūras	355 767 156	6 %
34	Citi rekonstruēti vai uzlaboti ceļi (maģistrāles, valsts, reģionālie vai vietējie)	310 554 407	5 %
119	Investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību	303 568 412	5 %
121	Tehniskā palīdzība – sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un pārbaude	295 745 460	5 %
62	Tehnoloģiju pārnese un augstskolu un uzņēmumu sadarbība, kas lielāko labumu sniedz MVU	272 901 928	4 %
85	Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un spēcināšana, dabas aizsardzība un zaļā infrastruktūra	271 919 799	4 %
91	Dabas zonu tūrisma potenciāla pilnveidošana un popularizēšana	254 307 765	4 %
60	Pētniecības un inovācijas darbības publiskos pētniecības centros un kompetences centros, ietverot sadarbības tīklu veidošanu	223 236 862	4 %
112	piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem	205 317 652	3 %
	Desmit visbiežāk izmantotie intervences kodi kopā	2 937 797 250	46 %
	Visi pārējie	3 408 322 712	54 %
	KOPĀ	6 346 119 962	100 %

Avots: ESI fondu atklāto datu platforma.

V pielikums. Pārbaudītās sadarbības programmas, veiktās pārbaudes veids un salīdzināšanai izraudzītās vispārējās programmas

Tabulā tālāk tekstā uzskaitītas 23 sadarbības programmas un norādīts to kopējais budžets un ES iemaksa, kā arī mūsu veiktās katras programmas pārbaudes ilgums:

• vienkāršā dokumentārā pārbaudē (izskatot kopumā desmit programmas) mēs pārbaudījām: pārrobežu problēmas, SVID un/vai sociālekonomisko analīzi, intervences loģiku, programmas ievirzi salīdzinājumā ar divām vispārējām programmām blakusesošajos reģionos, rādītājus, projektu pārrobežu rakstura izvērtēšanas procesu, koordinēšanas ar citiem ESI fondiem procesu, nostājas un pierobežas ievirzes dokumentus, kā arī sagatavošanos 2021.–2027. gada periodam;
• padziļinātā dokumentārā pārbaudē (izskatot kopumā desmit programmas) mēs papildus pārbaudījām uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, projektu atlases procesu un izmantoto pieeju projektu priekšlikumu piesaistei (lejupējā vai augšupējā pieeja);
• pārbaudē uz vietas (izskatot kopumā trīs programmas) mēs papildus pārbaudījām četru projektu izlasi un to pārrobežu raksturu.

	Nosaukums	Kopīgais identifikācijas kods	Kopējais DP budžets (EUR)	Kopējā ES iemaksa (EUR)	ERP veiktās pārbaudes veids
1	Beļģija–Vācija–Nīderlande (Euregio Maas-Rijn)	2014TC16RFCB001	140 434 645	96 000 250	Vienkārša dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Beļģija: Flandrijas DP (reģionālā)	2014BE16RFOP002	435 508 941	175 592 099
	2. vispārējā programma Vācija: Ziemeļreinas–Vestfālenes DP (reģionālā)	2014DE16RFOP009	2 423 462 022	1 211 731 011
2	Austrija–Vācija/Bavārija	2014TC16RFCB004	64 332 186	54 478 064	Vienkārša dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Austrija: DP “Investīcijas izaugsmē un nodarbinātībā” (valsts)	2014AT16RFOP001	2 037 475 362	536 262 079
	2. vispārējā programma Vācija: DP “Bayern 2014.–2020. EFRE” (reģionālā)	2014DE16RFOP002	1 478 842 432	494 704 308
3	Spānija–Portugāle (POCTEP)	2014TC16RFCB005	484 687 353	365 769 686	Vienkārša dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Spānija: DP “Andalucía 2014.–2020.” (reģionālā)	2014ES16RFOP003	3 951 571 669	3 200 907 333
	2. vispārējā programma Portugāle: DP “Norte 2014.–2020.” (reģionālā)	2014PT16M2OP001	4 209 657 730	3 378 770 731
4	Spānija–Francija–Andora (POCTEFA)	2014TC16RFCB006	288 964 102	189 341 397	Vienkārša dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Spānija: “Cataluña” (reģionālā)	2014ES16RFOP011	1 671 234 350	835 617 175
	2. vispārējā programma Francija: “Langdoka–Rusijona” (reģionālā)	2014FR16M0OP006	754 041 639	431 686 793
5	Vācija/Bavārija–Čehija	2014TC16RFCB009	121 617 825	103 375 149	Padziļināta dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Vācija: DP “Bayern 2014.–2020.” (reģionālā)	2014DE16RFOP002	1 478 842 432	494 704 308
	2. vispārējā programma Čehija: integrēta reģionālā DP “Izaugsme 2014.–2020. gadā” (valsts)	2014CZ16RFOP002	5 575 445 155	4 763 230 350
6	Austrija–Ungārija	2014TC16RFCB010	95 870 327	78 847 880	Padziļināta dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Austrija: DP “Investīcijas izaugsmē un nodarbinātībā” (valsts)	2014AT16RFOP001	2 037 475 362	536 262 079
	2. vispārējā programma Ungārija: DP “Ekonomikas attīstība un inovācija 2014.–2020. gadā” (valsts)	2014HU16M0OP001	8 813 195 514	7 733 969 530
7	Polija–Dānija–Vācija–Lietuva–Zviedrija (South Baltic)	2014TC16RFCB013	100 614 276	82 978 784	Padziļināta dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Polija: reģionālā DP “Pomorskie 2014.–2020.” (reģionālā)	2014PL16M2OP011	2 193 896 122	1 864 811 698
	2. vispārējā programma Lietuva: DP ES struktūrfondu ieguldījumiem 2014.–2020. gadā (valsts)	2014LT16MAOP001	7 887 798 523	6 709 396 130
8	Somija–Igaunija–Latvija–Zviedrija (Central Baltic)	2014TC16RFCB014	170 544 922	132 628 689	Pārbaude uz vietas
	1. vispārējā programma Somija: “Somijas ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gadā” (valsts)	2014FI16M2OP001	2 570 429 202	1 285 214 601
	2. vispārējā programma Igaunija: “Igaunijas investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai 2014.–2020. gadā” (valsts)	2014EE16M3OP001	4 891 748 878	3 499 202 664
9	Slovākija–Ungārija	2014TC16RFCB015	183 304 695	155 808 987	Vienkārša dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Slovākija: integrēta reģionālā DP 2014.–2020. gadam (valsts)	2014SK16RFOP002	2 059 278 976	1 699 941 778
	2. vispārējā programma Ungārija: “Ekonomikas attīstība un inovācija 2014.–2020. gadā” (valsts)	2014HU16M0OP001	8 813 195 514	7 733 969 530
10	Zviedrija–Norvēģija	2014TC16RFCB016	94 399 930	47 199 965	Vienkārša dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Zviedrija: DP “Mellersta Norrland” (reģionālā)	2014SE16RFOP007	289 910 518	144 955 259
11	Vācija/Saksija–Čehija	2014TC16RFCB017	189 274 570	157 967 067	Padziļināta dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Vācija: DP “Sachsen 2014–2020” (reģionālā)	2014DE16RFOP012	2 341 365 486	1 873 092 389
	2. vispārējā programma Čehija: Čehija: integrēta reģionālā DP “Izaugsme 2014.–2020. gadā” (valsts)	2014CZ16RFOP002	5 575 445 155	4 763 230 350
12	Rumānija–Bulgārija	2014TC16RFCB021	258 504 126	215 745 513	Padziļināta dokumentāra pārbaude48
	1. vispārējā programma Rumānija: Rumānijas reģionālā DP (valsts)	2014RO16RFOP002	8 384 288 100	6 860 000 000
	2. vispārējā programma Bulgārija: Bulgārijas reģionālā DP “Reģionu izaugsme” (valsts)	2014BG16RFOP001	1 543 182 113	1 311 704 793
13	Vācija–Austrija–Šveice–Lihtenšteina (Alpenrhein–Bodensee–Hochrhein)	2014TC16RFCB024	56 554 900	39 588 430	Padziļināta dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Vācija: Bādenes–Virtembergas reģionālā DP “Inovācija un enerģija 2014.–2020. gadā” (reģionālā)	2014DE16RFOP001	493 170 076	246 585 038
	2. vispārējā programma Austrija: ERAF DP “Izaugsme un nodarbinātība Austrijā 2014.–2020. gadā” (valsts)	2014AT16RFOP001	2 073 339 826	536 262 079
14	Čehija–Polija	2014TC16RFCB025	266 143 190	226 221 710	Pārbaude uz vietas
	1. vispārējā programma Čehija: integrēta reģionālā DP 2014.–2020. gadam (valsts)	2014CZ16RFOP002	5 575 445 155	4 763 230 350
	2. vispārējā programma Polija: reģionālā DP “Dolnośląskie 2014 – 2020” (reģionālā)	2014PL16M2OP001	2 659 054 816	2 252 546 589
15	Zviedrija–Somija–Norvēģija (Botnia–Atlantica)	2014TC16RFCB028	61 284 055	36 334 420	Vienkārša dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Zviedrija: DP “Upper Norrland” (reģionālā)	2014SE16RFOP008	421 646 628	210 823 314
	2. vispārējā programma Somija: “Ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gadā” (valsts)	2014FI16M2OP001	2 570 429 202	1 285 214 601
16	Slovākija–Čehija	2014TC16RFCB030	106 046 429	90 139 463	Padziļināta dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Slovākija: DP “Integrēta infrastruktūra 2014.–2020. gadā” (valsts)	2014SK16M1OP001	4 646 130 079	3 949 210 563
	2. vispārējā programma Čehija: integrēta reģionālā DP 2014.–2020. gadam (valsts)	2014CZ16RFOP002	5 575 445 155	4 763 230 350
17	Itālija–Slovēnija	2014TC16RFCB036	92 588 182	77 929 954	Padziļināta dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Itālija: reģionālā DP “Friuli Venezia Giulia” (reģionālā)	2014IT16RFOP009	230 779 184	115 389 592
	2. vispārējā programma Slovēnija: DP ES kohēzijas politikas īstenošanai (valsts)	2014SI16MAOP001	3 818 118 670	3 067 924 925
18	Itālija–Malta	2014TC16RFCB037	51 708 438	43 952 171	Padziļināta dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Itālija: reģionālā DP “ERAF īstenošana Sicīlijā 2014.–2020. gadā” (reģionālā)	2014IT16RFOP016	4 273 038 791	3 418 431 018
	2. vispārējā programma Malta: DP “Malta: konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomikas veicināšana, lai atrisinātu valsts problēmas, 2014.–2020. gads” (valsts)	2014MT16M1OP001	709 109 686	580 096 106
19	Itālija–Horvātija	2014TC16RFCB042	236 890 849	201 357 220	Vienkārša dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Itālija: Apūlijas reģionālā DP 2014.–2020. gadam (reģionālā)	2014IT16M2OP002	7 120 958 992	3 560 479 496
	2. vispārējā programma Horvātija: DP “Konkurētspēja un kohēzija 2014.–2020. gadā” (valsts)	2014HR16M1OP001	8 036 770 938	6 831 255 232
20	Francija–Beļģija–Vācija–Luksemburga (Lielais reģions)	2014TC16RFCB045	234 606 265	139 802 646	Pārbaude uz vietas
	1. vispārējā programma Francija: Lotringas un Vogēzi DP “ERAF/ESF īstenošana 2014.–2020. gadā” (reģionālā)	2014FR16M0OP015	689 879 511	409 839 615
	2. vispārējā programma Beļģija: DP “Wallonia-2020.EU” (reģionālā)	2014BE16RFOP003	1 700 524 237	681 639 700
21	Apvienotā Karaliste/Velsa–Īrija	2014TC16RFCB048	98 998 059	79 198 450	Padziļināta dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Apvienotā Karaliste: “ERAF īstenošana Rietumvelsā un ielejās” (reģionālā)	2014UK16RFOP005	1 829 859 998	1 206 110 065
	2. vispārējā programma Īrija: dienvidaustrumu reģionālā DP (reģionālā)	2014IE16RFOP002	500 132 354	250 066 177
22	Igaunija–Latvija	2014TC16RFCB050	46 728 715	38 933 803	Vienkārša dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Igaunija: DP kohēzijas politikas fondu īstenošanai 2014.–2020. gadā (valsts)	2014EE16M3OP001	4 655 679 786	3 499 202 664
	2. vispārējā programma Latvija: “Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gadā” (valsts)	2014LV16MAOP001	5 192 801 940	4 418 233 214
23	Grieķija–Kipra	2014TC16RFCB055	64 560 486	54 876 411	Vienkārša dokumentāra pārbaude
	1. vispārējā programma Grieķija: Krētas DP (reģionālā)	2014GR16M2OP011	449 652 852	359 722 280
	2. vispārējā programma Kipra: DP “Konkurētspēja un ilgtspējīga attīstība” (valsts)	2014CY16M1OP001	699 726 575	594 767 585

Avots: ERP, pamatojoties uz datiem par sadarbības programmām un vispārējām programmām 2014.–2020. gada periodā.

VI pielikums. Programmu iestāžu reakcija uz 1.a un 2. ieteikumu

Daži no mūsu ieteikumiem ir adresēti par to īstenošanu atbildīgajām programmu iestādēm. Tāpēc mēs esam lūguši norādīt to reakciju uz mūsu ieteikumiem. Saņemtās atbildes, kā arī iemesli, kāpēc dažas iestādes nepieņēma (vai tikai daļēji pieņēma) mūsu ieteikumus, ir apkopotas turpmāk.

Akronīmi un saīsinājumi

CRII: Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu

CRII+: Papildinātā investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESF: Eiropas Sociālais fonds

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

ETS: Eiropas teritoriālā sadarbība

IKP: iekšzemes kopprodukts

Interreg: akronīms, ar ko parasti tiek apzīmēta ES reģionālās sadarbības programma

KNR: Kopīgo noteikumu regula

NUTS: teritoriālo vienību nomenklatūra statistikas vajadzībām

REGIO ĢD: Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

SMART: konkrēts, izmērāms, sasniedzams, atbilstošs un savlaicīgs

SVID: stiprās un vājās puses, iespējas un draudi

TM: tematiskais mērķis

Glosārijs

Eiropas Reģionālās attīstības fonds – ES fonds, kura mērķis ir veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā; no tā finansē investīcijas, kas mazina reģionu atšķirības.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi – pieci galvenie ES fondi, kuri kopā veicina ekonomikas attīstību visā ES: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Eiropas teritoriālā sadarbība – sistēma, kas paredzēta starpreģionālai, pārrobežu un starpvalstu sadarbībai, politiskās pieredzes apmaiņas virzīšanai un kopēju pasākumu īstenošanai.

Intervences loģika – sasaiste starp priekšlikuma mērķiem, plānotajiem ieguldījumiem un darbībām un plānotajiem rezultātiem un ietekmi.

Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu – pasākumu kopums, kas ļauj elastīgi izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai reaģētu uz Covid-19 uzliesmojumu.

Investīciju prioritāte – prioritārā virziena apakšiedalījums.

Kopīgais sekretariāts – birojs, kas palīdz Eiropas teritoriālās sadarbības programmas vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai, kā arī informē atbalsta saņēmējus par potenciālajām finansējuma iespējām un sniedz atbalstu projektu īstenošanā.

Prioritārais virziens – darbības programmas galvenais mērķis, kas sadalīts vienā vai vairākās investīciju prioritātēs.

Tematiskais mērķis – investīciju prioritātes paredzētais kopējais rezultāts, kas īstenošanas nolūkā sadalīts konkrētos mērķos.

Uzraudzības komiteja – struktūra, kura uzrauga darbības programmas īstenošanu un kurā ir pārstāvētas dalībvalstu iestādes un Komisija kā novērotājs.

Vadošā iestāde – valsts, reģionāla vai vietēja publiska vai privāta iestāde, kuru dalībvalsts iecēlusi ES finansētas programmas pārvaldībai.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas virzienus un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumiem kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP loceklis Ladislav Balko; atbalstu sniedza locekļa biroja vadītājs Branislav Urbanič un locekļa biroja atašejs Zuzana Franková; atbildīgais vadītājs Niels‑Erik Brokopp; darbuzdevuma vadītāja Chrysoula Latopoulou; darbuzdevuma vadītājas vietnieks Dennis Wernerus; revidenti Thierry Lavigne, Katarzyna Solarek, Ana Popescu, Aleksandar Latinov, Angelika Zych, Aino Nyholm, Nils Odiņš un Francisco Carretero Llorente. Lingvistisko atbalstu sniedza James Verity.

Beigu piezīmes

¹ LESD, 174. pants.

² Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (ETS regula; OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.), 4. apsvērums.

³ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (ERAF regula, OV L 347, 20.12.2013., 293. lpp.), 3. panta 2. punkts.

⁴ ETS regula, 5. apsvērums.

⁵ Komisijas paziņojums par izaugsmes un kohēzijas veicināšanu ES pierobežas reģionos, COM(2017) 534 final, 20.9.2017., 6. lpp.

⁶ SWECO, t33, Politecnico di Milano, Nordregio, “Collecting solid evidence to assess the needs to be addressed by Interreg cross-border cooperation programmes”, REGIO ĢD pasūtījums, 2016. gada novembris, 64.–91. lpp.;
Metis GmbH, Panteia BV, Association Européenne pour l'Information sur le Développement Local (AEIDL), Center for Social and Economic Research (CASE), “Easing legal and administrative obstacles in EU border regions”, REGIO ĢD pasūtījums, 2017. gada marts;
Politecnico di Milano, “Quantification of the effects of legal and administrative border obstacles in land border regions”, REGIO ĢD pasūtījums, 2017. gada maijs.

⁷ ETS regula, 4. panta 1. punkts.

⁸ ETS regula, 2. pants.

⁹ ETS regula, 12. panta 2. punkts.

¹⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 3. lpp.) 3. panta 2. punkts paredz dalībvalstu ekonomisko teritoriju sadalīt mazākos reģionos, lai nodrošinātu reģionālās statistikas vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu. Šīs regulas 3. panta 2. punkts klasificē dalībvalstu reģionus trīs kategorijās, izmantojot iedzīvotāju skaita sliekšņus. 1. līmeņa reģioni (NUTS 1) ir reģioni ar no 3 līdz 7 miljoniem iedzīvotāju; šos reģionus tālāk iedala 2. līmeņa reģionos (NUTS 2) ar no 800 000 līdz 3 miljoniem iedzīvotāju. Savukārt 2. līmeņa reģionus iedala 3. līmeņa reģionos (NUTS 3) ar no 150 000 līdz 800 000 iedzīvotāju.

¹¹ ETS regula, 3. panta 2. punkts.

¹² Kompromisa teksts, kas sagatavots, lai panāktu vienošanos par jauno Kopīgo noteikumu regulu (KNR), 104. panta 7. punkts, 25.2.2021.

¹³ Kompromisa teksta galīgās redakcijas apstiprināšana, lai panāktu vienošanos par Regulu par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (jaunā ETS regula), 11.12.2020., 3. pants.

¹⁴ Kompromisa teksts, kas sagatavots, lai panāktu vienošanos par jauno ETS regulu, 9. panta 2. punkts.

¹⁵ Notice C(90) 1562/3 to the Member States, laying down guidelines for operational programmes which Member States are invited to establish in the framework of a Community initiative concerning border areas (Interreg) (OV C 215, 30.8.1990., 4. lpp.), II iedaļa, 8. punkts.

¹⁶ Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1999/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 38. lpp.), 7. panta 1. punkts.

¹⁷ ETS regula, 3. panta 1. punkts.

¹⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu (OV L 2010, 31.7.2006., 10. lpp.), 21. panta 1. punkts.

¹⁹ ETS regula, 20. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

²⁰ COM(2017) 534 final, 2.–4. lpp.

²¹ ETS regula, 33. apsvērums un 23. panta 2. punkts.

²² KNR regula, 88. apsvērums.

²³ KNR regula, 9. pants.

²⁴ ETS regula, 6. panta 1. punkts.

²⁵ ETS regula, 8. panta 1. punkts.

²⁶ KNR, 96. panta 1. punkts un 2. punkta a) un b) apakšpunkts; ETS regula, 8. panta 1. un 2. punkts.

²⁷ ETS regula, 14. pants.

²⁸ ETS regula, 16. pants un pielikums.

²⁹ ETS, 11. darba pakete, “ Ex post evaluation of Cohesion Policy programmes 2007.–2013., focusing on the ERDF and the Cohesion Fund”, ADE līgums ar REGIO ĢD, 2016. gada jūlijs.

³⁰ Kompromisa teksts, kas sagatavots, lai panāktu vienošanos par jauno ETS regulu, 15. pants.

³¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (CRII regula, OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.).

³² Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (CRII+ regula, OV L 130, 24.4.2020., 1. lpp.).

³³ Priekšlikums regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā, COM(2018) 373 final, 29.5.2018.

³⁴ ETS regula, 8. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

³⁵ ETS regula, 19. apsvērums.

³⁶ KNR regula, XI pielikums, 9a investīciju prioritāte.

³⁷ KNR regula, 88. apsvērums.

³⁸ ETS regula, 8. panta 5. punkta a) apakšpunkts.

³⁹ ETS regula, 12. panta 2. punkts.

⁴⁰ ETS regula, 12. panta 2. punkts.

⁴¹ ETS regula, 8. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

⁴² ETS regula, 8. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

⁴³ ETS regula, pielikums.

⁴⁴ ETS regula, 16. panta 3. punkts.

⁴⁵ ERP īpašais ziņojums Nr. 2/2017 “Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un programmām kohēzijas politikas jomā: izdevumi tiek mērķtiecīgāk virzīti uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, bet darbības rezultātu novērtēšana kļūst aizvien sarežģītāka”, 1. ieteikums, 79. lpp.

⁴⁶ ERP īpašais ziņojums Nr. 17/2018 “Komisijas un dalībvalstu darbības 2007.–2013. gada plānošanas perioda pēdējos gados palielināja līdzekļu apguvi, bet nekoncentrējās uz rezultātiem”, 84. punkts, 44. lpp.

⁴⁷ Komisijas ziņojums par ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanu, COM(2019) 21 final, 29.1.2019.

⁴⁸ Sākotnēji mēs šo sadarbības programmu plānojām pārbaudīt uz vietas. Taču ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu dēļ mums nācās mainīt pārbaudes veidu uz padziļinātu dokumentāru pārbaudi.

Laika grafiks

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	25.9.2019.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	26.3.2021.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	19.5.2021.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	7.6.2021.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-6392-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/19410	QJ-AB-21-016-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-6446-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/864485	QJ-AB-21-016-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

5. attēls: Ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.