Kopējā lauksaimniecības politika un klimats
Puse no ES izdevumiem klimata jomā, tomēr lauku saimniecību radīto emisiju apjoms nemazinās

Kopsavilkums

I

Kopš 2013. gada viens no galvenajiem kopējās lauksaimniecības politikas – KLP – mērķiem ir klimatrīcība. Komisija 2014.–2020. gada periodā piešķīra vairāk nekā 100 miljardus EUR jeb vairāk nekā ceturto daļu no kopējā KLP budžeta, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām.

II

ES ir izšķiroša nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā lauksaimniecības nozarē, jo ES nosaka vides standartus un līdzfinansē lielāko daļu dalībvalstu lauksaimniecības izdevumu. Mēs nolēmām veikt KLP revīziju, jo lielu daļu tās budžeta tērē, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, un klimata un lauksaimniecības politikas ir cieši saistītas. Mēs ceram, ka mūsu secinājumi būs noderīgi saistībā ar ES mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

III

Mēs pārbaudījām, vai KLP atbalstīja klimata pārmaiņu mazināšanas praksi, ar ko 2014.–2020. gada periodā būtu iespējams samazināt lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat mēs pārbaudījām, vai salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu kopējā lauksaimniecības politika 2014.–2020. gada periodā labāk stimulēja efektīvas klimata pārmaiņu mazināšanas prakses ieviešanu. Savus secinājumus strukturējām ap galvenajiem šo emisiju avotiem: lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, augsnes mēslošanu un zemes izmantošanu.

IV

Kopumā secinājām, ka 2014.–2020. gada laikposmā klimatrīcībai piešķirtie KLP līdzekļi 100 miljardu EUR apmērā maz ietekmēja lauksaimniecības radītās emisijas, kas kopš 2010. gada nav būtiski mainījušās. Lielākajai daļai KLP atbalstīto klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ir mazs potenciāls mazināt klimata pārmaiņas. KLP reti finansē pasākumus ar augstu potenciālu mazināt klimata pārmaiņas.

V

Lauksaimniecības dzīvnieku radītās emisijas, galvenokārt no liellopiem, veido aptuveni pusi no lauksaimniecības radītajām emisijām, un kopš 2010. gada šis rādītājs ir stabils. Tomēr KLP necenšas ierobežot lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, kā arī nestimulē tā samazināšanu. KLP tirgus pasākumi ietver dzīvnieku izcelsmes produktu popularizēšanu, un to patēriņš kopš 2014. gada nav mazinājies.

VI

Laikposmā no 2010. līdz 2018. gadam pieauga ķīmisko mēslošanas līdzekļu un kūtsmēslu radītās emisijas, kas ir gandrīz trešā daļa lauksaimniecības emisiju. KLP atbalsta praksi, kas var samazināt mēslošanas līdzekļu izmantošanu, piemēram, bioloģisko lauksaimniecību un pākšaugu audzēšanu. Tomēr mēs konstatējām, ka šādai praksei ir neskaidra ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām. Savukārt efektīvāku prakšu īstenošanai tika piešķirts mazs finansējums.

VII

KLP atbalsta lauksaimniekus, kuri apstrādā nosusinātus kūdrājus, kas rada 20 % no ES-27 siltumnīcefekta gāzu emisijām lauksaimniecībā. Lai gan ir pieejams atbalsts lauku attīstībai, to reti izmantoja kūdrāju atjaunošanai. Tāpat KLP noteikumi paredz, ka tiešo maksājumu saņemšanai nav attiecināmas dažas darbības, kuras veic uz zemes ar atjauninātu mitrumu. Salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada laikposmu KLP 2014.–2020. gada laikposmā nepalielināja atbalstu apmežošanai, agromežsaimniecībai un aramzemes pārveidošanai ilggadīgos zālājos.

VIII

Neraugoties uz klimata mērķu vērienīguma pieaugumu, savstarpējās atbilstības noteikumi un lauku attīstības pasākumi, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir mainījušies maz. Tāpēc šīs shēmas nemudināja lauksaimniekus īstenot efektīvus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus. Lai gan bija paredzēts, ka zaļināšanas shēma uzlabos KLP vidisko sniegumu, tās ietekme uz klimatu ir bijusi niecīga.

IX

Komisijai mēs sniedzam šādus ieteikumus:

1. rīkoties, lai KLP samazinātu lauksaimniecības emisijas;
2. veikt pasākumus, lai samazinātu apstrādātas nosusinātas organiskās augsnes radītās emisijas; un
3. regulāri ziņot par KLP devumu klimata pārmaiņu mazināšanā.

Ievads

Lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas

01

Pārtikas ražošana rada aptuveni 26 % pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju¹. Kā norādīts 1. attēlā, lielāko daļu šo emisiju rada lauksaimniecība. Savā stratēģijā “No lauka līdz galdam” Komisija, izmantojot IPCC pamatnostādnes, kas vērstas tikai uz lauksaimniecības darbībām, rakstīja, ka ES (tādējādi ignorējot importēto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ietekmi) “lauksaimniecība rada 10,3 % ES siltumnīcefekta gāzu emisiju un gandrīz 70 % no šā procenta rada dzīvnieku nozare”.

02

Dalībvalstis ziņo par to teritorijā emitētajām siltumnīcefekta gāzēm, izmantojot darbības datus, kas saistīti ar emisiju avotiem (piemēram, dzīvnieku veidi un skaits), norādot attiecīgos emisiju faktorus. 2. attēlā norādītas trīs galvenās siltumnīcefekta gāzes, ko rada lauksaimniecība, to galvenie avoti ES, kā arī šo avotu īpatsvars kopējās lauksaimniecības emisijās, kas veido 13 % no kopējām ES-27 siltumnīcefekta gāzu emisijām (tostarp papildu 2,7 % zemes izmantojuma radītās emisijas un piesaiste no aramzemes un zālājiem). Papildu emisijas, kas nav norādītas 2. attēlā, rada degvielas izmantošana tehnikai un ēku apkurei, kas ir aptuveni 2 % no kopējā ES-27 emisiju apjoma.

03

Lauksaimniecība, konkrēti, lopkopība, noteikti ietver siltumnīcefekta gāzu emisijas. Dažas zemes izmantošanas prakses sniedz iespēju samazināt emisijas vai piesaistīt oglekļa dioksīdu (CO₂) no atmosfēras, uzkrājot oglekli augsnē un biomasā (augi un koki). Šī prakse paredz nosusinātu kūdrāju atjaunošanu vai apmežošanu.

04

Lauksaimniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstība laikposmā no 1990. līdz 2018. gadam atspoguļota 3. attēlā. Laikposmā no 1990. līdz 2010. gadam emisijas samazinājās par 25 %, galvenokārt saistībā ar mēslošanas līdzekļu izmantošanas un lauksaimniecības dzīvnieku skaita samazinājumu, turklāt lielākais kritums novērojams laikposmā no 1990. līdz 1994. gadam. Kopš 2010. gada emisijas nav samazinājušās.

Klimata pārmaiņu politika Eiropas Savienībā

05

ES reakciju uz klimata pārmaiņām nosaka divas stratēģijas: klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām. Pārmaiņu mazināšana ietver cilvēka radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai siltumnīcefektu izraisošo gāzu piesaisti no atmosfēras. Pielāgošanās ietver pielāgošanos pašreizējām vai gaidāmajām klimata pārmaiņām un to sekām. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta pārmaiņu mazināšanai.

06

ES 1997. gadā parakstīja Kioto protokolu. Tādējādi tā apņēmās līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, par pamata rādītāju izmantojot 1990. gada emisiju līmeni. ES 2015. gadā kļuva par Parīzes nolīguma pusi. Līdz ar to tika palielināts ES emisiju samazināšanas mērķu vērienīgums. Pašreizējā ES politikas satvara mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt ES siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 %. Komisija ierosināja palielināt šo mērķrādītāju līdz 55 % un līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju neto līmeni².

07

ES klimata pārmaiņu mazināšanas regulējumam līdz 2020. gadam bija divi galvenie elementi – emisijas kvotu tirdzniecības sistēma un kopīgo centienu tiesību akti, kopīgi veidojot 95 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām 2018. gadā (4. attēls).

08

Emisijām, uz kurām attiecas kopīgo centienu tiesību akti, ES ir noteikusi mērķrādītājus līdz 2020. gadam samazināt tās par 10 %³ un līdz 2030. gadam par 30 %⁴ (salīdzinājumā ar 2005. gadu). 5. attēlā norādīti 2020. gada mērķrādītāji, kas noteikti katrai no 27 dalībvalstīm, ņemot vērā ienākumus uz vienu iedzīvotāju. Katra dalībvalsts izlemj, kā sasniegt savu valsts mērķrādītāju, kā arī to, vai tās lauksaimniecības nozare dos ieguldījumu.

09

Saskaņā ar aplēstajām 2019. gada siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada kopīgo centienu jomas, 14 no 27 dalībvalstīm nodrošināja, ka to 2019. gada emisijas ir zemākas par 2020. gada valsts mērķrādītājiem⁵. Mēs salīdzinājām katras dalībvalsts emisiju rādītāju neatbilstības pirmajā periodā (2013.–2020. gads) un emisiju neatbilstības otrajā periodā (2021.–2030. gads). Attiecībā uz 2021. gadu izmantojām jaunākās par 2019. gadu pieejamās aplēses. 6. attēlā norādīts, ka ES būs daudz grūtāk sasniegt 2030. gada mērķrādītājus.

10

Komisija 2011. gadā izvēlējās iekļaut klimatu ES budžetā (“klimata politikas integrēšana”). Tātad ES politikas jomās integrēja klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus (“klimatrīcība”) un paredzēja šiem pasākumiem izmantoto līdzekļu izsekošanu, lai vismaz 20 % no 2014.–2020. gada ES budžeta tērētu klimatrīcībai⁶.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2014.–2020. gadam nozīme klimatrīcībā

11

Pašlaik ES kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) ir trīs galvenie mērķi: ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un līdzsvarota teritoriālā attīstība. Tās pārvaldībā ir iesaistīta gan Komisija, gan dalībvalstis. Maksājumu aģentūras dalībvalstīs veic atbalsta pieteikumu administrēšanu un pretendentu pārbaudi, kā arī izpilda maksājumus un uzrauga finansējuma izlietojumu. Komisija nosaka lielu daļu izdevumu regulējuma, pārbauda un uzrauga maksājumu aģentūru darbu un ir atbildīga par ES līdzekļu izlietojumu. KLP ir trīs atbalsta veidi:

• tiešie maksājumi ienākumu atbalsta nodrošināšanai lauksaimniekiem;
• tirgus pasākumi sarežģītu tirgus apstākļu risināšanai, piemēram, saistībā ar pēkšņu cenu kritumu; un
• lauku attīstības pasākumi, kas ietver valsts un reģionālās programmas, lai risinātu īpašās vajadzības un problēmas lauku apvidos.

12

Kopš 2014. gada klimatrīcība⁷ ir viens no deviņiem konkrētajiem mērķiem, kurus Komisija ņem vērā, lai izvērtētu kopējās lauksaimniecības politikas sniegumu. Komisija ir aplēsusi, ka, īstenojot klimata politikas integrēšanu, 2014.–2020. gada periodā klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanai lauksaimniecībā tā piešķirtu 103,2 miljardus EUR (45,5 miljardi EUR tiešajiem maksājumiem un 57,7 miljardi EUR lauku attīstības pasākumiem) (7. attēls). Tas ir 26 % no KLP budžeta un gandrīz 50 % no kopējiem ES izdevumiem klimatrīcībai⁸. Komisijas ziņojumā par izdevumiem klimata jomā neizšķir pielāgošanās pasākumus un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus.

13

Daudzi pasākumi, kurus Komisija apseko kā klimatrīcību veicinošus, galvenokārt risina bioloģiskās daudzveidības, ūdens un gaisa kvalitātes, kā arī sociālo un ekonomisko vajadzību jautājumus.

14

Savā Īpašajā ziņojumā Nr. 31/2016 mēs konstatējām, ka Komisija ir pārsniegusi klimatrīcībai izlietotos KLP līdzekļus un ka piesardzīgākas aplēses būtu 18 %, nevis 26 %, kā apgalvoja Komisija. Atšķirība galvenokārt radās saistībā ar to, ka tika pārvērtēta savstarpējās atbilstības ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī saistībā ar to, ka dažiem piešķirtajiem koeficientiem neņēma vērā piesardzības principu. Komisija atzina, ka, izmantojot pašreizējo metodoloģiju, dažu izdevumu ietekme uz klimatu varētu tikt novērtēta pārāk augstu vai pārāk zemu, taču tā uzskatīja, ka tās klimata uzraudzības pieeja klimata izdevumu līmeņa novērtēšanai lauksaimniecībā un lauku attīstībā ir pareiza.

15

Komisijas ilgtermiņa mērķis 2014.–2020. gada KLP ir samazināt lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas⁹. Komisija neprecizēja emisiju sasniedzamo samazinājumu.

Komisijas stratēģija klimata pārmaiņu mazināšanas centienu pastiprināšanai

16

Komisija 2018. gada 1. jūnijā iepazīstināja ar tiesību aktu priekšlikumiem par KLP 2021.–2027. gadam. Komisija paziņoja, ka jaunā KLP “latiņu pacels vēl augstāk”, palielinot vides un klimata aizsardzību¹⁰. Komisija ierosināja jaunu uz sniegumu balstītu modeli, kas dalībvalstīm noteiktu lielāku atbildību un pienākumus saistībā ar KLP pasākumu izstrādi. Dalībvalstis tos aprakstīs savos “KLP stratēģiskajos plānos”, kurus Komisija apstiprinās.

17

Komisija 2019. gada decembrī nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu, kas ir ceļvedis, lai “līdz 2050. gadam padarītu Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu”. Attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu Komisija ierosināja 25 % no ES budžeta izlietot klimatrīcības pasākumiem, bet Padome šo daļu palielināja līdz 30 %¹¹. 8. attēlā norādītas stratēģijas un tiesību aktu priekšlikumi, kurus Komisija 2020. gadā iesniedza par pasākumiem, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

18

Komisija 2020. gada decembrī sniedza ieteikumus dalībvalstīm par to ierosināto KLP stratēģisko plānu sagatavošanu¹². Piemēram, tā ieteica izmantot ekoshēmas, lai atjaunotu nosusinātu kūdrāju mitrumu, veicinātu precīzo lauksaimniecību un konservatīvo lauksaimniecību (bez aršanas vai ar samazinātu aršanu). Mūsu Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2019 par ES siltumnīcefekta gāzu emisijām ir ieteikts Komisijai nodrošināt, lai lauksaimniecības un zemes izmantošanas stratēģiskie plāni palīdzētu sasniegt 2050. gada samazināšanas mērķus, un pārbaudīt, vai dalībvalstis nosaka piemērotu politiku un pasākumus šajās nozarēs.

Revīzijas tvērums un pieeja

19

Mēs nolēmām veikt šo revīziju, jo 2014.–2020. gada periodā Komisija klimatrīcībai bija piešķīrusi gandrīz 26 % no KLP budžeta (103 miljardi EUR). Turklāt klimats bija viens no svarīgākajiem jautājumiem politiskajās apspriedēs par nākamo KLP, un ANO ilgtspējīgas attīstības 13. mērķis paredz rīcību cīņai pret klimata pārmaiņām. Mēs ceram, ka mūsu secinājumi būs noderīgi saistībā ar ES mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

20

Mēs pārbaudījām, vai 2014.–2020. gada KLP atbalstīja klimata pārmaiņu mazināšanas prakses, kurām ir potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat mēs pārbaudījām, vai salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu kopējā lauksaimniecības politika 2014.–2020. gada periodā labāk stimulēja efektīvas klimata pārmaiņu mazināšanas prakses ieviešanu. Savā darbā galveno uzmanību pievērsām galvenajiem avotiem, kuri lauksaimniecībā rada siltumnīcefekta gāzu emisijas: lauksaimniecības dzīvniekiem un kūtsmēslu krātuvēm, ķīmisko mēslošanas līdzekļu un kūtsmēslu izmantošanai, organisko augšņu apstrādei un zālāju un aramzemes pārveidošanai.

21

Mūsu revīzijā nebija iekļauti klimata pārmaiņu mazināšanas projekti, kas finansēti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un programmu “LIFE”. Tāpat tvērumā neiekļāvām lauksaimniecībā radītās degvielas emisijas.

22

Pierādījumus guvām šādā veidā:

• pārskatot datus par: ES-27 siltumnīcefekta gāzu emisijām; lauksaimniecības dzīvniekiem, kultūraugiem un mēslošanas līdzekļu izmantošanu; lauku attīstības programmām un Komisijas ziņojumiem par tiešajiem maksājumiem;
• intervijās ar lauksaimnieku, vides un klimata NVO pārstāvjiem un valsts iestādēm no Īrijas, Francijas un Somijas, ko izraudzījāmies, ņemot vērā to lauksaimniecības emisiju īpatsvaru, lauksaimnieciskās darbības un pieeju klimata pārmaiņu mazināšanai un oglekļa uzkrāšanai;
• pārskatot zinātniskos pētījumus, kuros izvērtēta seku mazināšanas prakšu un tehnoloģiju efektivitāte;
• dokumentu pārbaudēs par lauksaimniecības radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām 27 dalībvalstīs un par KLP pasākumiem, kas veikti šo emisiju samazināšanai vai oglekļa piesaistīšanai 2014.–2020. gada periodā; un
• apspriedēs ar speciālistiem lauksaimniecības un klimata pārmaiņu jomā, lai vairotu mūsu zināšanas un komentētu mūsu izstrādātos secinājumus.

Apsvērumi

23

Esam iedalījuši apsvērumus četrās iedaļās. Pirmajās trīs iedaļās izvērtēta 2014.–2020. gada KLP ietekme uz galvenajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem lauksaimniecībā, proti, lauksaimniecības dzīvniekiem, ķīmisko mēslošanas līdzekļu un kūtsmēslu izmantošanu un zemes izmantošanu. Pēdējā iedaļā aplūkota 2014.–2020. gada KLP izstrāde un tās potenciāls samazināt lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

KLP nav samazinājusi lauksaimniecības dzīvnieku radītās emisijas

24

Mēs pārbaudījām, vai 2014.–2020. gada periodā KLP kopumā samazinājās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada barības sagremošana un kūtsmēslu uzglabāšana. Mēs novērtējām KLP atbalsta apjomu efektīvai klimata pārmaiņu mazināšanas praksei ar mērķi samazināt šīs emisijas. Tāpat mēs pārbaudījām, vai dažas KLP atbalsta shēmas izraisīja siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu.

25

No 2010. līdz 2018. gadam ES-27 nav samazinājušās lauksaimniecības dzīvnieku radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Barības sagremošana rada 78 % no lauksaimniecības dzīvnieku emisijām, savukārt kūtsmēslu glabāšana – atlikušos 22 %. Liellopu un piena lopu radītās emisijas veido 77 % no lauksaimniecības dzīvnieku emisijām (9. attēls).

KLP pasākumi neietver lauksaimniecības dzīvnieku skaita samazināšanu

26

Lielākajā daļā dalībvalstu lauksaimniecības dzīvnieku radītās emisijas nav mainījušās. Vienīgi Grieķijā, Horvātijā un Lietuvā laikā no 2010. līdz 2018. gadam bija vērojams būtisks emisiju samazinājums (10. attēls). Šāds samazinājums galvenokārt bija saistīts ar slaucamo govju skaita ievērojamu samazinājumu (aptuveni par 30 %), nevis ar KLP mērķtiecīgas ietekmes mazināšanas politikas rezultātiem. Minētajās trīs valstīs šo kritumu galvenokārt ietekmēja konkurētspējas trūkums. Savukārt Īrijā, Ungārijā un Polijā ir vērojams būtisks emisiju pieaugums.

27

Samazinot lopkopību, tiktu samazinātas ne tikai barības sagremošanā un kūtsmēslu uzglabāšanā radītās emisijas, bet arī barības ražošanā izmantotā mēslojuma radītās emisijas. Samazinot lopkopības kopējo apjomu ES, tiktu samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Neto ietekme būtu atkarīga no izmaiņām dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņā. Ja tā rezultātā palielinātos importa apjoms, rastos zināma “oglekļa emisiju pārvirze”¹³. Tomēr KLP necenšas ierobežot lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, kā arī nestimulē tā samazināšanu. KLP tirgus pasākumi ietver dzīvnieku izcelsmes produktu popularizēšanu, un to patēriņš kopš 2014. gada nav mazinājies (11. attēls).

28

Iepriekš minētās tendences ir balstītas uz patērētājiem pieejamajām piegādēm un tādējādi ietver arī pārtikas atkritumus. Kā norādīts mūsu Īpašajā ziņojumā Nr. 34/2016, ir zināms, ka pasaules līmenī aptuveni viena trešā daļa cilvēku patēriņam ražotās pārtikas tiek izšķērdēta vai iet zudumā. Savā ziņojumā secinājām, ka cīņā pret pārtikas izšķērdēšanu var palīdzēt arī KLP, un ieteicām iekļaut šo jautājumu KLP pārskatīšanā.

29

Stratēģijā “No lauka līdz galdam” Komisija paziņoja, ka tā pārskatīs ES lauksaimniecības produktu popularizēšanas programmu, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. Komisija 2020. gada 22. decembrī publicēja dienestu darba dokumentu¹⁴, kurā tā novērtēja popularizēšanas politiku. Tā turpina pārskatīt šo politiku, lai 2022. gadā ierosinātu izmaiņas tiesību aktos. Stratēģijā “No lauka līdz galdam” tika apsvērts, kā ES nākotnē varētu izmantot savu popularizēšanas programmu, lai atbalstītu ilgtspējīgākās, oglekļa ziņā efektīvākās lopkopības metodes, kā arī popularizētu pāreju uz tādu uzturu, kura pamatā ir vairāk augu.

30

Pārskatot pētījumus, mēs konstatējām, ka nav efektīvas un apstiprinātas prakses, kas varētu ievērojami samazināt lauksaimniecības dzīvnieku emisijas, ko rada barības sagremošana, vienlaikus nesamazinot ražošanu (atsevišķas barības piedevas var būt efektīvs risinājums, bet par tām nav saņemts regulatīvais apstiprinājums). Daudzām ar dzīvnieku audzēšanu, barošanu, veselību un auglības pārvaldību saistītām praksēm ir tikai lēns un neliels seku mazināšanas potenciāls. Dažas no šīm praksēm veicina ražošanas paplašināšanu un tādējādi var palielināt neto emisijas (1. izcēlums).

31

Mēs konstatējām, ka ir četras efektīvas prakses kūtsmēslu uzglabāšanā radīto emisiju samazināšanai (kūtsmēslu paskābināšana un dzesēšana, kūtsmēslu krātuvju apklāšana ar necaurlaidīgu pārsegumu un no kūtsmēsliem ražota biogāze). Vairākas dalībvalstis dažām saimniecībām sniedza KLP atbalstu šādu prakšu ieviešanai (1. tabula).

Vairāki KLP pasākumi saglabā vai palielina siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada lauksaimniecības dzīvnieki

32

Parasti liellopu audzētāji speciālisti ir atkarīgi no tiešajiem maksājumiem, kas nodrošina vismaz 50 %¹⁶ no viņu ienākumiem. Šī atkarība ir lielāka par laukaugu audzētāju atkarību.

33

Visas dalībvalstis, izņemot Vāciju, daļu no saviem tiešajiem maksājumiem (pārsvarā no 7 % līdz 15 %)¹⁷ nodrošina brīvprātīga saistītā atbalsta veidā (BSA), no kā 74 % atbalsta lopkopību (12. attēls). BSA rosina uzturēt lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, jo, samazinot dzīvnieku skaitu, lauksaimnieki saņemtu mazāk naudas. ES līmenī BSA veido 10 % no tiešajiem maksājumiem (4,2 miljardi EUR gadā)¹⁸.

34

Pētījumā¹⁹, kas veikts 2020. gadā, aplēsts, ka lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ES (neņemot vērā zemes izmantošanas emisijas) samazinātos par 0,5 %, ja BSA budžets liellopiem, aitām un kazām tiktu pārdalīts lauksaimniecības zemes pamata maksājumiem. Pētījumā²⁰, kuru veica 2017. gadā, konstatēja, ka bez tiešajiem maksājumiem lauksaimniecības emisijas būtu par 2,5 % zemākas, jo 84 % samazinājums rastos, samazinot liellopu gaļas un piena ražošanu, kā arī attiecīgi mazāk izmantojot mēslošanas līdzekļus ganībās. Komisijas 2017. gada pētījums²¹ liecina, ka tiešo maksājumu pārtraukšanas gadījumā lauksaimniecības emisijas samazinātos par 4,2 %, bet, ja tiktu atcelts arī atbalsts lauku attīstībai, – par 5,8 %. Šajā pētījumā tiek lēsts, ka aptuveni 7 % no lauksaimniecības platības kļūtu pieejami tādiem uz zemes veiktiem ietekmes mazināšanas pasākumiem kā apmežošana. Šajos samazinājumos nav ņemta vērā iespējamās pārvirzes ietekme (sk. 27. punktu), kuru šajos trīs pētījumos lēš robežās no 48 % līdz gandrīz 100 % (ja nepastāv tirdzniecības šķēršļi).

35

Pētījumā²², kas veikts 2020. gadā, konstatēts, ka emisijas Eiropas Savienībā samazinātos par 21 %, ja aptuveni pusi tiešo maksājumu lauksaimniekiem izmaksātu apmaiņā pret siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Divas trešdaļas samazinājuma būtu saistītas ar izmaiņām ražošanā, kur visvairāk samazinātos liellopu gaļas, aitas gaļas un kazas gaļas, kā arī lopbarības ražošana. Viena trešā daļa samazinājuma būtu saistīta ar ietekmes mazināšanas prakses ieviešanu, tostarp ar tehnoloģijām piensaimniecības nozarē, biogāzi cūkkopības nozarē un kūdrāju neizmantošanu. Šos ieguvumus atsvērtu emisiju pieaugums citur par aptuveni 4 % no pašreizējām ES lauksaimniecības emisijām, tātad neto samazinājums būtu 17 %.

36

Papildu emisijas rada atmežošana, kas saistīta ar lopbarības ražošanu, jo īpaši sojas pupu audzēšanu²³. Ja ņem vērā importu, ES patērēto dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas radīto emisiju īpatsvars palielinās vēl vairāk (salīdzinājumā ar emisijām, ko tieši rada lauksaimniecība ES). Iekļaujot importu, dzīvnieku izcelsmes produkti rada aptuveni 82 % no oglekļa pēdas (13. attēls), bet tikai 25 % no ES vidējā uztura kalorijām²⁴.

Palielinās emisijas no mēslošanas līdzekļiem un kūtsmēsliem augsnē

37

Mēs izvērtējām, vai 2014.–2020. gada KLP pasākumi samazināja siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada ķīmiskā mēslojuma un kūtsmēslu izmantošana.

38

Ķīmiskā mēslojuma un lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslu izmantošana kopā ar uzkrāšanos lopu ganībās rada lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju no augsnes barības vielām. No 2010. līdz 2018. gadam augsnes barības vielu radīto emisiju apjoms pieauga par 5 %. Šis pieaugums galvenokārt saistīts ar plašāku mēslojuma izmantošanu, savukārt rādītājs attiecībā uz otru galveno emisiju avotu – kūtsmēsliem – ir bijis stabilāks (14. attēls).

39

Laikposmā no 2010. līdz 2018. gadam ķīmiskā mēslojuma un kūtsmēslu radītās emisijas palielinājās astoņās dalībvalstīs (15. attēls). Lielākais pieaugums (vairāk nekā 30 %) vērojams Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā. Tikai Grieķijā un Kiprā emisiju apjoms skaidri samazinājās. Iemesls šādām valsts līmeņa tendencēm gandrīz vienmēr bija izmaiņas ķīmiskā mēslojuma izmantošanā. To dalībvalstu grupā, kurās nebija vērojamas izmaiņas vai tās nebija būtiskas, ietilpst dalībvalstis, kurās uz vienu lauksaimniecībā izmantotās zemes hektāru ir vislielākās lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas²⁵.

Atkāpes no Nitrātu direktīvas daļēji mazina tās pozitīvo ietekmi uz emisijām, ko rada kūtsmēslu izmantošana

40

Tā kā subsīdijas nebija sasaistītas ar lopkopības samazināšanu (26.–34. punkts), arī kūtsmēslu apjoms nav samazinājies (14. attēls). Turklāt saglabātā lopkopības līmeņa dēļ arī mēslojuma izmantošanas līmenis ir augsts, jo dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai ir nepieciešams lielāks slāpekļa daudzums nekā augu izcelsmes pārtikas produktu ražošanai²⁶.

41

Saskaņā ar KLP lauksaimniekiem piemēro savstarpējās atbilstības noteikumus (77. punkts). Tiesību aktos noteiktā pārvaldības prasība (TANPP) Nr. 1 “Par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti” aptver atbilstību Nitrātu direktīvām²⁷, kas attiecas uz visiem lauksaimniekiem neatkarīgi no tā, vai viņi saņem KLP atbalstu. Nitrātu direktīvā ir prasīts līdzsvaroti izmantot mēslošanas līdzekļus, ir noteikti izmantoto kūtsmēslu daudzuma ierobežojumi un definēti periodi, kad to izmantošana ir aizliegta. Komisijas vajadzībām 2011. gadā veiktā pētījumā²⁸ tika konstatēts, ka, ja nebūtu Nitrātu direktīvas, kopējās N₂O emisijas ES 2008. gadā būtu bijušas par 6,3 % lielākas, galvenokārt saistībā ar kopējā tā slāpekļa pieaugumu, ko izskalo pazemes un virszemes ūdeņos.

42

Kopš 2020. gada četrām valstīm (Beļģija, Dānija, Īrija un Nīderlande) ir piešķirta atkāpe no Nitrātu direktīvas attiecībā uz izlietoto kūtsmēslu ierobežojumu. Šīs četras valstis ir vienas no lielākajām siltumnīcefekta gāzu radītājām uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru²⁹. Atkāpes var ietvert nosacījumus, kas varētu atsvērt to negatīvo ietekmi, ko rada vairāk kūtsmēslu izkliedēšana augsnē, nekā tas parasti ir atļauts. Pētījumā, kas veikts 2011. gadā, tika lēsts, ka atkāpes palielina gāzveida slāpekļa emisijas par līdz pat 5 %, N₂O palielinot līdz 2 %.

43

Mēs analizējām Īrijas iestāžu sniegto informāciju par atkāpēm saskaņā ar Nitrātu direktīvu (16. attēls). Kopš 2014. gada Īrijā teritorija, kurai piemēro atkāpi, ir palielināta par 34 %, savukārt lauksaimniecības dzīvnieku skaits saimniecībās, kurām piemēro atkāpes, ir pieaudzis par 38 %. Tajā pašā periodā ķīmisko mēslošanas līdzekļu radītās emisijas palielinājās par 20 %, augsnē izmantoto kūtsmēslu radītās emisijas par 6 %, bet netiešās emisijas, ko rada izskalošana vai noteces – par 12 %.

44

Pārskatot pētījumus, mēs konstatējām, ka nav efektīvu metožu kūtsmēslu izmantošanā radīto emisiju samazināšanai, vienīgā metode būtu izmantotā apjoma samazināšana. KLP atbalsta praksi, kur kūtsmēslus izmanto augsnes tuvumā vai augsnē (piemēram, izmanto slejveida izkliedētāju/izkliedētāju ar sadalītājšļūtenēm un uzgaļiem). Šāda prakse var efektīvi samazināt amonjaka emisijas, bet tā nav efektīva siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un var pat palielināt tās³⁰.

KLP nemazināja ķīmisko mēslošanas līdzekļu izmantošanu

45

KLP atbalsta virkni lauksaimniecības prakšu, kuru mērķis ir samazināt mēslojuma izmantošanu. Turpmākajos punktos ir apsvērtas piecas lauksaimniecības prakses un ar tām saistītais KLP atbalsts 2014.–2019. gadā (atsevišķus prakses novērtējumus sk. 2. tabulā un 46.–51. punktā):

• divas prakses, kuru īstenošanai ir piešķirts ievērojams KLP atbalsts; tomēr, kā liecina mūsu pētījumu pārskats, to efektivitāte klimata pārmaiņu mazināšanā nav skaidra (bioloģiskā lauksaimniecība un pākšaugi), un
• trīs prakses, kuras mēs noteicām kā efektīvu risinājumu klimata pārmaiņu mazināšanai, bet kuru īstenošanai ir piešķirts minimāls KLP atbalsts (lopbarības pākšaugi, mainīgas dozēšanas slāpekļa tehnoloģija un nitrifikācijas inhibitori).

KLP veicināja bioloģisko lauksaimniecību un pākšaugu audzēšanu, tomēr ietekme uz mēslošanas līdzekļu izmantošanu nav skaidra

46

Bioloģiskā lauksaimniecība nepieļauj ķīmisko mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Tomēr, tradicionālo lauksaimniecību pārveidojot bioloģiskajā lauksaimniecībā, siltumnīcefekta gāzu emisijas ne vienmēr samazinās. Ir divi galvenie pārveides scenāriji, bet abi liek šaubīties par to, vai paplašināšanās ir samazinājusi siltumnīcefekta gāzu emisijas:

• ja tradicionāli ražojošais lauksaimnieks, kas mēslojumu izmanto maz (piemēram, augstienes ganībās), pievēršas bioloģiskajai lauksaimniecībai, ietekme uz emisijām būs zema;
• ja bioloģiskajai lauksaimniecībai pievēršas lauksaimnieks, kurš mēslojumu izmanto vairāk, saimniecības radītās emisijas ievērojami samazinās. Tomēr mazāks bioloģisko saimniecību ražīgums var pamudināt citas saimniecības izmantot papildu mēslojumu vai zemi, lai ražotu un emitētu vairāk³¹ (17. attēls).

47

Izmantojot atbalstu lauku attīstībai, KLP sekmēja bioloģiskās lauksaimniecības paplašināšanos no 5,9 % ES lauksaimniecības zemes 2012. gadā līdz 8,5 % 2019. gadā. Tomēr mēs nevarējām atrast ticamus pierādījumus par šīs paplašināšanas ietekmi uz mēslošanas līdzekļu un kūtsmēslu izmantošanu vai siltumnīcefekta gāzu emisijām.

48

Pākšaugiem ir noteiktas zemākas prasības attiecībā uz slāpekļa mēslojumu nekā citiem kultūraugiem, jo pākšaugiem piemīt spēja bioloģiski “saistīt” slāpekli no gaisa. Visas dalībvalstis, izņemot Dāniju, piedāvāja KLP atbalstu pākšaugu audzēšanai zaļināšanas, BSA vai lauku attīstībai paredzētā atbalsta ietvaros. Kā liecina Eurostat dati, laikposmā no 2010. līdz 2018. gadam pieauga pākšaugiem izmantotās zemes platības, proti, no 2,8 % līdz 3,8 % no kopējās ES lauksaimniecības zemes. Veicinot pākšaugu audzēšanu, tiek īstenots tāds pats kompromiss kā veicinot bioloģisko lauksaimniecību: ja ar pākšaugiem aizstāj kultūraugus, kas tiek mēsloti maz, pākšaugu audzēšana būtiski neietekmēs mēslojuma izmantošanu. Ja ar tiem aizstāj vairāk mēslojamus kultūraugus, tie var novirzīt emisijas uz citām saimniecībām (17. attēls). Nav pieejami dati par to, kā KLP atbalstītā pākšaugu audzēšana ietekmē mēslošanas līdzekļu izmantošanu.

KLP sniedz nelielu atbalstu efektīvai klimata pārmaiņu mazināšanas praksei

49

Lopbarības pākšaugus, piemēram, āboliņu un sējas lucernu, var izmantot zālājos, un tie samazina mēslošanas līdzekļu izmantojumu, jo spēj saistīt slāpekli no gaisa. Atšķirībā no pākšaugiem lopbarības pākšaugi saista lielāku slāpekļa daudzumu un nesamazina zālāju ražu, novēršot risku novirzīt emisijas uz citām saimniecībām. Saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju mēs lēšam, ka šī prakse aptver, augstākais, 0,5 % no ES lauksaimniecības zemes.

50

Mainīgas dozēšanas slāpekļa tehnoloģija ir īpašs precīzās lauksaimniecības veids, kas mēslojuma pielietošanu pielāgo kultūraugu vajadzībām vienā un tajā pašā laukā. Saskaņā ar KPC³² sniegto informāciju šī tehnoloģija var samazināt mēslojuma izmantošanu par aptuveni 8 %, nesamazinot ražību³³. Saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju KLP atbalstu šai praksei 2015.–2019. gada periodā izmantoja deviņas no tām (Beļģija, Čehija, Vācija, Spānija, Itālija, Latvija, Polija, Slovākija un Zviedrija), proti, 0,01 % no ES lauku saimniecībām.

51

Nitrifikācijas inhibitori ir savienojumi, kas palēnina amonija pārvēršanu nitrātā, tādējādi samazinot N₂O emisijas. Tie var būt efektīva klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģija, kur aplēstās tiešās N₂O emisijas samazinās par aptuveni 40 %, neietekmējot ražu. Tie ir īpaši efektīvi, ja tos lieto kopā ar ureāzes inhibitoriem³⁴. Tomēr revīzijā konstatējām, ka nitrifikācijas inhibitoru izmantošanai nav piešķirts KLP atbalsts.

KLP pasākumi neveicināja vispārēju oglekļa satura pieaugumu augsnē un augos

52

Mēs pārbaudījām, vai 2014.–2020. gada KLP pasākumi sekmēja zemes izmantošanas radīto emisiju samazinājumu vai oglekļa sekvestrēšanas palielinājumu zālājos un aramzemē. Mēs izvērtējām, vai KLP atbalstīja klimata pārmaiņu mazināšanas praksi, kurai ir potenciāls būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu, un vai tā veicināja to īstenošanu.

53

Neto emisijas no aramzemes un zālājiem kopš 2010. gada ir pārstājušas samazināties. Septiņās dalībvalstīs emisijas bija stabilas vai svārstīgas bez skaidrām tendencēm, savukārt divpadsmit valstīs tās palielinājās, bet vēl astoņās valstīs samazinājās (18. attēls).

54

Zemes izmantojuma emisijas ietekmē augsnes veids. Organiskā augsne ir īpaši bagāta ar organiskām vielām un to nosaka pēc īpašiem rādītājiem³⁵. Pārējos augšņu veidus uzskata par minerālaugsni. Kā norādīts 19. attēlā, apstrādāta organiskā augsne ir galvenais zemes izmantojuma emisiju avots. Organiskās augsnes radītās emisijas ir bijušas diezgan stabilas, samazinoties par 1 % 2018. gadā salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni. Kopš 2010. gada uz minerālaugsnes par vairāk nekā 8 % ir samazinājusies piesaiste no aramzemes un zālājiem.

Gandrīz puse dalībvalstu tiecas aizsargāt neskartos kūdrājus

55

Kūdrāji ir mitrāju paveids ar biezu organiskās augsnes slāni, kas ir īpaši bagāts ar organiskām vielām. ES-27 valstīs tie aizņem aptuveni 24 miljonus hektāru³⁶ un uzglabā aptuveni 20–25 % no kopējā oglekļa daudzuma ES augsnēs (vidēji 63 miljardus tonnu CO₂ekv.)³⁷. Ja tie paliek neskarti, tie funkcionē kā oglekļa piesaistītāji. Savukārt, ja tos meliorē, tie kļūst par siltumnīcefekta gāzu emisiju avotu. ES-27 valstīs vairāk nekā 4 miljonus hektāru nosusinātas organiskās augsnes, tostarp kūdrājus, apsaimnieko kā aramzemi vai zālājus. Tie ir aptuveni 2 % no kopējās aramzemes un zālāju platības ES, bet veido 20 % no ES-27 lauksaimniecības emisijām. ES visvairāk CO₂ emisiju no nosusinātas organiskās augsnes rodas Vācijā, Polijā un Rumānijā (20. attēls).

56

Aplēses par to, cik daudz oglekļa ik gadu tiek zaudēts no organiskās augsnes, t. i., tiek izplatīts atmosfērā, izvērstāk parādītas 21. attēlā. Tāpat tajā redzams, ka minerālaugsnē ik gadu tiek uzkrāts papildu ogleklis, galvenokārt zālāju dēļ, absorbējot to no atmosfēras. Tomēr apstrādātas organiskās augsnes radītās emisijas krietni mazina šo ietekmes mazināšanas fenomenu. Arī kūdrāju atjaunošanas potenciāls ir atzīts pētījumā, kurā secināja, ka, atjaunojot mitrumu tikai 3 % ES lauksaimniecības zemes, lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas tiktu samazinātas par līdz pat 25 %³⁸.

57

KLP 2014.–2020. gadam neietver ES mēroga pasākumus, kuru mērķis būtu novērst neskartu kūdrāju pārveidi par lauksaimniecības zemi. Komisija ierosināja labu lauksaimniecības un vides stāvokli (LLVS) attiecībā uz mitrāju un kūdrāju aizsardzību saskaņā ar KLP 2021.–2027. gadam.

58

Divpadsmit dalībvalstis mūs informēja, ka 2014.–2020. gada periodā tās ir veicinājušas kūdrāju saglabāšanu, izmantojot KLP. Teritorija, uz kuru attiecas drenāžas aizliegums (aptuveni 600 000 ha) atbilst 2 % no ES kopējās kūdrāju teritorijas. Septiņas no šīm dalībvalstīm (Igaunija, Itālija, Īrija, Lietuva, Ungārija, Polija un Slovēnija) šādu teritoriju aizsardzībai piešķīra lauku attīstības atbalstu. Pārējās piecas valstis (Beļģija, Čehija, Vācija, Dānija un Luksemburga) aizsargāja kūdrājus, izvirzot savstarpējās atbilstības vai zaļināšanas prasības.

59

2014.–2020. gada periodā sešas dalībvalstis (Beļģija, Dānija, Vācija, Itālija, Ungārija un Zviedrija) mūs informēja par to, ka tās ir veikušas lauku attīstības pasākumus, lai atbalstītu nosusinātu kūdrāju atjaunošanu. Minētās valstis atbalstīja šādu atjaunošanu 2500 ha platībā, savukārt Vācijā līdzīgā shēmā iesaistījās 113 atbalsta saņēmēji. Komisijas rīcībā nav informācijas par atjaunotajām kūdrāju platībām.

60

Pašreizējā KLP nevis nodrošina kūdrāju pilnīgu aizsardzību un saglabāšanu, bet gan ļauj lauksaimniekiem, kuri apstrādā nosusinātu organisko augsni, saņemt tiešos maksājumus par šādām platībām, lai gan tām ir negatīva ietekme uz klimatu. Turklāt, ja atjaunošana nozīmē, ka netiek veikta lauksaimnieciska darbība, platība var nebūt tiesīga saņemt tiešos maksājumus. Tas atjaunošanu padarītu lauksaimniekiem nepievilcīgu.

KLP piedāvā ierobežotu aizsardzību attiecībā uz zālājos uzkrāto oglekli

61

Saskaņā ar ES siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem 2018. gadam uz minerālaugsnes zālāji no atmosfēras ir absorbējuši 35 miljonus tonnu CO₂ekv. Lielāko daļu šā ieguldījuma dod zeme, kas pēdējo 20 gadu laikā ir pārveidota par zālāju. Turklāt salīdzinājumā ar aramzemi zālāji augsnē uzkrāj vairāk oglekļa, jo zāles saknes uzsūc vairāk oglekļa un augsne tiek mazāk skarta. Ja zālājus pārvērš aramzemē, tad šis uzkrātais ogleklis atkal izplatās atmosfērā. Daļu no uzkrātā oglekļa var atbrīvot arī tad, ja zālājus periodiski uzar nolūkā atjaunot to ražīgumu. Tāpēc, lai novērstu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nevajadzētu pārvērst zālājus aramzemē un nevajadzētu to bieži uzart.

62

Ekstensīvi ganībām izmantoti zālāji var sekvestrēt oglekli. Tādējādi oglekļa sekvestrēšana ganībās var dažādā mērā mazināt to lauksaimniecības dzīvnieku radītās emisijas, kas ganās šajās ganībās. KLP 2007.–2013. gadam bija iekļauti pasākumi ilggadīgo zālāju saglabāšanai saskaņā ar savstarpējās atbilstības noteikumiem. Zaļināšanas shēma, ko ieviesa 2015. gadā, paredzēja divas prasības ilggadīgo zālāju aizsardzībai (25. attēls), un galvenais mērķis bija saglabāt oglekļa krājumus³⁹.

63

Pirmā prasība paredz, ka dalībvalstis saglabā ilggadīgo zālāju platību attiecību pret kopējo platību, kas deklarēta tiešajiem maksājumiem, pamatojoties uz pārskata periodu. Pētījumā, kas veikts 2017. gadā, norādīts, ka līdz 2015. gadam KLP aizsargāja lielāku ilggadīgo zālāju platību⁴⁰. Turklāt Komisijas dati par 2019. gadu liecina, ka 21 valstī un reģionā ilggadīgo zālāju īpatsvars samazinājās; divos gadījumos (Saksijas-Anhaltes reģions Vācijā un Igaunija) šis samazinājums pārsniedza pieļaujamo 5 % robežu, un dalībvalstīm bija jāveic koriģējoši pasākumi.

64

Ilggadīgo zālāju platības samazināšanās, galvenokārt pārveidojot ilggadīgos zālājus aramzemē, rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt 2020. gadā ziņojām⁴¹, ka ilggadīgo zālāju aršana un atkārtota apsēšana, kas rada siltumnīcefekta gāzes, (gan CO₂, gan N₂O)⁴², arī tika veikta praksē (39 % no iztaujātajiem lauksaimniekiem).

65

Tā kā zaļināšanas prasība, kas attiecas uz ilggadīgo zālāju daļu, neaizliedz ne pārveidot ilggadīgos zālājus citiem izmantojumiem, ne art un atkārtoti apsēt ilggadīgos zālājus, šī prasība zālājos uzkrātā oglekļa aizsardzībai ir krietni mazāk efektīva.

66

Ar otro prasību tika ieviests jēdziens “ekoloģiski jutīgi ilggadīgie zālāji” (ESPG), lai ekoloģiski visjutīgākās teritorijas Natura 2000 tīklā pasargātu gan no pārveides uz citiem izmantošanas veidiem, gan no aršanas. Dalībvalstīm bija iespēja noteikt papildu teritorijas ārpus Natura 2000 tīkla, piemēram, zālājus uz organiskas augsnes.

67

Astoņas dalībvalstis nolēma visas Natura 2000 teritorijas noteikt par ekoloģiski jutīgām, bet citas noteica konkrētus zemes veidus Natura 2000 tīklā (22. attēls). Kopumā par ekoloģiski jutīgiem tika atzīti 8,2 miljoni hektāru ilggadīgo zālāju⁴³, kas aizņem 52 % no Natura 2000 zālāju platības un 16 % no ES ilggadīgo zālāju platības. Četras dalībvalstis nolēma aizsargāt ilggadīgos zālājus 291 tūkstoša hektāru platībā ārpus Natura 2000 teritorijām (aizņem vēl 0,6 % no ES ilggadīgajiem zālājiem).

68

Zālājos uzkrāto oglekli sekmīgāk var aizsargāt zaļināšanas prasība attiecībā uz ESPG, nevis prasība par ilggadīgo zālāju attiecību, jo ESPG paredz gan aizliegumu pārveidot zālājus citiem izmantojumiem, gan apart tos. 

Aramzemē netiek īstenoti būtiski efektīvi ietekmes mazināšanas pasākumi

69

Oglekļa daudzums, kas tiek uzkrāts un emitēts vai piesaistīts no aramzemes, ir atkarīgs no kultūraugu veida, apsaimniekošanas prakses, kā arī augsnes un klimata mainīgajiem lielumiem. Piemēram, daudzgadīga kokaugu veģetācija augļu dārzos, vīna dārzos un agromežsaimniecības sistēmās var uzkrāt oglekli ilgdzīvojošā biomasā.

70

Zinātniskos pētījumos esam noteikuši četrus efektīvus pasākumus attiecībā uz aramzemi ar minerālaugsni, kuri var palīdzēt novērst siltumnīcefekta gāzu emisijas: starpkultūru/virsaugu izmantošana, apmežošana, agromežsaimniecība un aramzemes pārveidošana par ilggadīgiem zālājiem.

71

Starpkultūru/virsaugus audzē, lai samazinātu periodu, kurā augsni atstāj atmatā nolūkā ierobežot augsnes erozijas risku. Starpkultūru/virsaugu turpmāka ietekme ir augsnes oglekļa krājumu palielināšana. Šī ietekme ir lielāka, ja veģetācijas segums ir blīvs, saknes ir dziļas un kultūraugu biomasa tiek iestrādāta augsnē. Kā liecina Eurostat dati, ES-27 šādi kultūraugi 2010. gadā nosedza 5,3 miljonus hektāru, bet 2016. gadā – 7,4 miljonus hektāru (7,5 % no ES aramzemes). Pat ja pieaugums par 39 % bija saistīts ar 2014.–2020. gada KLP, tā maksimālā ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām liecinātu par ikgadējo lauksaimniecības radīto emisiju samazinājumu (ieskaitot aramzemi un zālājus) par 0,6 %.

72

Savstarpējās atbilstības noteikumu redakcijās, kuras bija spēkā 2007.–2013. gadā un 2014.–2020. gadā, bija iekļauta prasība par minimālo augsnes segumu (LLVS 4), kas paredz virsaugu audzēšanu zemes gabalos, kuros pastāv augsnes erozijas risks. Lai gan savstarpējās atbilstības vispārīgie noteikumi ir noteikti ES līmenī, dalībvalstis var noteikt valsts standartus. Tāpēc dažas dalībvalstis noteica stingrākas prasības nekā citas. Piemēram, Čehijā stāvokli attiecināja arī uz aramzemes gabaliem, kuru vidējais slīpums pārsniedz 4 grādus, savukārt 2007.–2013. gada periodā tas tika attiecināts uz zemi, kuras slīpums pārsniedz 7 grādus. Komisijas rīcībā nav datu par LLVS 4 izmantošanu ES līmenī, kas ļautu salīdzināt šā noteikuma iespējamo ietekmi pirms un pēc 2015. gada⁴⁴.

73

Lai ievērotu ekoloģiski nozīmīgas platības prasību atbilstoši zaļināšanas shēmai, papildus LLVS 4 lauksaimnieki varēja audzēt starpkultūras/virsaugus (25. attēls). Šo iespēju izmantoja divdesmit dalībvalstis. Kā liecina 2017. gadā veikts novērtējuma pētījums⁴⁵, starpkultūru audzēšana bija otra visizplatītākā iespēja, ko lauksaimnieki izmantoja, lai izpildītu savas ekoloģiski nozīmīgās platības saistības; 2016. gadā šādus kultūraugus deklarēja par 2,92 miljoniem hektāru. Tomēr lielākajā daļā dalībvalstu lauksaimnieki jau pirms zaļināšanas shēmas ieviešanas audzēja lielāko daļu deklarēto starpkultūru. Tātad zaļināšanas shēmai nebija būtiskas ietekmes uz to platību lielumu, kurās audzēja starpkultūru/virsaugus, un uz klimata pārmaiņu mazināšanu; to apstiprināja novērtējuma pētījuma secinājumi.

74

Marginālas aramzemes apmežošana var būt efektīvs klimata pārmaiņu mazināšanas pasākums, jo ogleklis tiek uzkrāts augsnē un kokos. Agromežsaimniecības efektivitāte ir mazāka, jo koku, krūmu vai dzīvžogu blīvums ir mazāks, bet tās priekšrocība ir tā, ka lauksaimnieciskā ražošana joprojām var notikt uz zemes. Abas ietekmes mazināšanas prakses tradicionāli atbalsta ar līdzekļiem lauku attīstībai. Kā norādīts 23. attēlā, salīdzinājumā ar sākotnējiem mērķiem tos īstenoja maz, 2014.–2020. gadā mazāk nekā 2007.–2013. gadā, un tāpēc šo diezgan efektīvo klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu kopējā aplēstā ietekme uz lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijām ir zema.

75

Parasti dalībvalstis atbalsta aramzemes pārveidošanu par ilggadīgiem zālājiem, izmantojot savas agrovides un klimata shēmas saskaņā ar atbalstu lauku attīstībai. Mums nav datu par kopējo aramzemes platību, kas 2007.–2013. gadā pārveidota par ilggadīgiem zālājiem. Laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam vienpadsmit dalībvalstis atbalstīja šādu praksi (Beļģija, Bulgārija, Čehija, Vācija, Igaunija, Spānija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija un Rumānija) un līdz 2019. gadam 517 000 hektāru aramzemes platību bija pārveidojušas par ilggadīgiem zālājiem. Mēs lēšam, ka aramzemes pārveidošana par ilggadīgiem zālājiem varētu piesaistīt 0,8 % no ikgadējām lauksaimniecības emisijām, līdz augsne sasniedz jaunu līdzsvara stāvokli, kurā oglekļa izdalīšana ir vienāda ar tā piesaisti (aptuveni 20 gadi saskaņā ar IPCC aplēsi).

2014.–2020. gada izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā neatspoguļoja tās jaunos mērķus klimata jomā

76

Mēs vērtējām, vai 2014.–2020. gada KLP regulējums bija izstrādāts, lai samazinātu lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Mēs pārbaudījām, kā tika noteikti KLP finansētie klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi un vai 2014.–2020. gada KLP shēmām bija ievērojami lielāks klimata pārmaiņu mazināšanas potenciāls nekā 2007.–2013. gada periodā izmantotajām shēmām. Tāpat mēs pārbaudījām datus, kurus Komisija izmanto, lai uzraudzītu klimatrīcības ietekmi, un to, vai princips “piesārņotājs maksā” attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emitētājiem lauksaimniecībā.

Maz jaunu stimulu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada lauksaimniecība

77

Lai gan kopš 2014. gada klimats ir konkrēts KLP mērķis, Komisija nav noteikusi konkrētu mērķi attiecībā uz emisiju samazināšanu, kas būtu jāsasniedz ar 100 miljardiem EUR, par kuriem 2014.–2020. gada periodā ziņots par klimatrīcību. Dalībvalstīm nebija jānosaka pašām savi klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, kas būtu sasniedzami ar 2014.–2020. gada KLP līdzekļiem, un tās to nedarīja. Vienīgie mērķi, par kuriem dalībvalstis ziņoja Komisijai, bija ar atbalstu lauku attīstībai saistītie mērķi, un tās norādīja, cik daudz līdzekļu plāno tērēt klimatrīcībai un cik no tā paredzēs lauksaimniecības vai meža platībām vai lauksaimniecības dzīvniekiem.

78

Savstarpējā atbilstība sasaista KLP maksājumus un pamatstandartus, kuru uzdevums ir nodrošināt labu lauksaimniecības un vides stāvokli (LLVS) un obligāto pārvaldības prasību (OPP) ievērošanu. OPP ir noteiktas ES tiesību aktos attiecībā uz vidi, klimata pārmaiņām, cilvēku, dzīvnieku un augu veselību un dzīvnieku labturību.

79

Maksājumu aģentūras, kuras administrē KLP maksājumus dalībvalstīs, pārbauda savstarpējās atbilstības noteikumu ievērošanu vismaz 1 % lauksaimnieku. Ja lauksaimnieks ir kādu no tiem pārkāpis, tad atkarībā no pārkāpuma apmēra, smaguma un pastāvīguma maksājumu aģentūras var samazināt atbalstu par 1–5 %, ja vien pārkāpums nav maznozīmīgs un lauksaimnieks var labot situāciju. Atkārtotu pārkāpumu izdarījušo lauksaimnieku maksājumi var tikt samazināti par līdz pat 15 % un par lielākām summām, ja pārkāpumi bijuši tīši.

80

Savā Īpašajā ziņojumā Nr. 26/2016 mēs uzsvērām būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz sankcijām par savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumiem. Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (AGRI ĢD) gada darbības pārskats⁴⁶ liecina, ka uz 2018. pieprasījumu gadu tika pārbaudīti 2,5 % visu ES lauksaimnieku un katram ceturtajam pārbaudītajam lauksaimniekam samazināja atbalstu saistībā ar vismaz vienu savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumu.

81

Savstarpējās atbilstības noteikumi, kas attiecas uz klimata pārmaiņu mazināšanu, laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam un no 2014. līdz 2020. gadam būtiski nemainījās, tāpēc to potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas 2014.–2020. gadā būtiski nepalielinājās. Komisijai nav datu par to, kā lauksaimnieki īsteno ietekmes mazināšanas praksi savstarpējās atbilstības noteikumu dēļ. Trūkstot šiem datiem, nav iespējams novērtēt savstarpējās atbilstības noteikumu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām⁴⁷.

82

Turklāt savā Īpašajā ziņojumā Nr. 4/2020 par jauno tehnoloģiju izmantošanu KLP uzraudzībā mēs uzsvērām, ka maksājumu aģentūras regulāri konstatē to savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumus, kas ir labvēlīgi klimata jomai (24. attēls). Minētajā revīzijā tika konstatēts, ka maksājumu aģentūras nebija sākušas izmantot Copernicus Sentinel datus, kas ļauj uzraudzīt visus lauksaimniekus, nevis tikai to izlasi; šādu datu izmantošana varētu sekmēt to, ka lauksaimnieki ievēro šos noteikumus.

83

Salīdzinot ar 2007.–2013. gada periodu, lielākās izmaiņas lauksaimniekiem paredzēto tiešo maksājumu struktūrā 2014.–2020. gada periodā bija zaļināšanas maksājumu shēma (25. attēls), kas tika ieviesta 2015. gadā. Tās mērķis bija uzlabot KLP vidisko sniegumu, atbalstot klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi⁴⁸. Tomēr jau no paša sākuma zaļināšanas maksājumu shēmas potenciāls veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu bija mazāks, jo prasības nebija vērstas uz to, lai samazinātu lauksaimniecības dzīvnieku emisijas, kas rada pusi no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām lauksaimniecībā.

84

Lai gan kultūraugu dažādošanas iespējas dot labumu klimata jomai ir ierobežotas, ilggadīgo zālāju un ekoloģiski nozīmīgu platību prasības varētu būt veicinājušas klimata pārmaiņu mazināšanu, uzkrājot oglekli augos un augsnēs⁴⁹. Tomēr modelī balstītais pētījums, ko veica 2017. gadā⁵⁰, pierādīja, ka šie elementi radīja nelielas izmaiņas lauksaimniecības praksē: ilggadīgo zālāju un ekoloģiski nozīmīgu platību prasības ietekmēja attiecīgi 1,5 % un 2,4 % lauksaimniecības zemes (sk. arī mūsu Īpašo ziņojumu Nr. 21/2017).

85

Lauksaimnieki varēja apmierināt prasību par ekoloģiski nozīmīgām platībām, īstenojot praksi vai izmantojot elementus, kas saimniecībā atrodas pirms zaļināšanas ieviešanas. Tādējādi tikai nelielai daļai lauksaimnieku bija jāievieš jauna ietekmes mazināšanas prakse, ko tie līdz 2015. gadam neīstenoja. Mēs arī konstatējām, ka prasībai aizsargāt zālājos uzkrāto oglekli ir ierobežota efektivitāte (61.–68. punkts). Mēs uzskatām, ka zaļināšana ar tās pašreizējo struktūru būtiski neveicinās klimata pārmaiņu mazināšanu. AGRI ĢD uzdevumā veiktā 2017. gada novērtējuma pētījumā secināts, ka dažādajiem zaļināšanas shēmas elementiem ir nenoteikta vai pozitīva ietekme, tomēr tā minimāli ietekmē klimata pārmaiņu mazināšanu⁵¹.

86

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 3,2 % no lauku attīstības fondiem bija paredzēti galvenokārt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai vai oglekļa sekvestrācijas veicināšanai. Klimata pārmaiņu mazināšanai var palīdzēt arī citi pasākumi, kas vērsti galvenokārt uz citiem mērķiem, piemēram, bioloģisko daudzveidību. Tomēr 2014.–2020. gada lauku attīstības programmās netika piedāvāti daudzi jauni klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi papildus tiem, kas bija pieejami 2007.–2013. gada periodā, vai arī tos īstenoja maz (58.–59. punkts).

87

Komisijas Kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma apkopo datus par klimata pārmaiņu mazināšanu attiecībā uz katru dalībvalsti, piemēram, par siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības, par to zemes daļu, uz kuru attiecas līgumi par klimata pārmaiņām, vai par lauksaimniecības dzīvnieku daļu, uz ko attiecas emisiju samazināšana. Tomēr uzraudzības sistēma nesniedz informāciju par finansētās klimata pārmaiņu mazināšanas prakses veidiem (piemēram, precīzā lauksaimniecība), to īstenošanu un aplēsto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām. Turklāt Komisijas noslēgtos ad hoc novērtējumus kavēja ticamu datu trūkums, un tāpēc nebija iespējams novērtēt KLP pasākumu ietekmi uz klimata pārmaiņām⁵². Mēs neuzskatām, ka ierosinātie rādītāji laikposmam pēc 2020. gada uzlabos situāciju, kā norādīts mūsu Atzinumā Nr. 7/2018⁵³ par Komisijas priekšlikumiem laikposmam pēc 2020. gada.

88

Lauku attīstības gada īstenošanas ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par to klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi, kas finansēti ar lauku attīstības atbalstu. Komisija ziņoja, ka 30 no 115 iestādēm, kuras pārvalda lauku attīstības atbalstu, 2019. gadā sniedza informāciju par to pasākumu neto ieguldījumu, kas finansēti ar lauku attīstības atbalstu siltumnīcefekta gāzu emisijām⁵⁴. Vadošās iestādes īstenoja dažādas pieejas, lai aprēķinātu finansēto pasākumu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, tāpēc atsevišķos skaitļus nevar summēt.

ES lauksaimniecības emisijām nepiemēro principu “piesārņotājs maksā”

89

Atbilstoši principam “piesārņotājs maksā”⁵⁵ tiem, kas rada piesārņojumu, būtu jāsedz izmaksas, kas tādējādi rodas. Attiecībā uz klimatu šo principu var īstenot, paredzot siltumnīcefekta gāzu emisiju aizliegumu vai robežvērtības vai nosakot oglekļa cenu (piemēram, nosakot oglekļa nodokli vai emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmu). Mūsu Īpašajā ziņojumā Nr. 12/2021 novērtēts, vai šo principu sekmīgi piemēro vairākās vides politikas jomās, tostarp saistībā ar ūdens piesārņojumu, ko izraisa lauksaimniecība.

90

ES tiesību akti skaidri piemēro principu “piesārņotājs maksā” savai vides politikai, bet ne lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijām⁵⁶. Uz lauksaimniecību neattiecas ne ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, ne oglekļa nodoklis. Ar Kopīgo centienu lēmumu nav noteikti tieši ES lauksaimniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumi. Turklāt arī KLP nenosaka emisiju robežvērtības.

Secinājumi un ieteikumi

91

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Komisija no KLP līdzekļiem piešķīra vairāk nekā 100 miljardus EUR klimata pārmaiņu novēršanai. Dalībvalstis var lemt par lauksaimniecības nozarē sasniedzamajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem. Tomēr kopš 2010. gada šīs emisijas ir maz mainījušās (01.–18. punkts). Šajā revīzijā mēs pārbaudījām, vai 2014.–2020. gada KLP atbalstīja klimata pārmaiņu mazināšanas praksi, kuras izmantošanas gaitā ir iespējams samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no trim galvenajiem avotiem: lauksaimniecības dzīvniekiem, ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem un kūtsmēsliem, kā arī no zemes izmantošanas (aramzeme un zālāji). Tāpat mēs pārbaudījām, vai salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu kopējā lauksaimniecības politika 2014.–2020. gada periodā labāk stimulēja efektīvas klimata pārmaiņu mazināšanas prakses ieviešanu (19.–22. punkts).

92

Lauksaimniecības dzīvnieku radītās emisijas, kas ir puse no siltumnīcefekta gāzu emisijām lauksaimniecībā, tostarp zemes izmantojuma radītās emisijas un piesaiste no aramzemes un zālājiem, no 2010. līdz 2018. gadam nesamazinājās. Šīs emisijas ir tieši saistītas ar ganāmpulka lielumu, un liellopi rada divas trešdaļas no tām. Nav zināmi efektīvi pasākumi, lai samazinātu barības sagremošanas emisijas. Mēs apzinājām četrus potenciāli efektīvus ietekmes mazināšanas pasākumus attiecībā uz kūtsmēslu apsaimniekošanā radītajām emisijām, bet KLP reti stimulēja to ieviešanu. Tomēr KLP necenšas ierobežot lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, kā arī nestimulē tā samazināšanu. KLP tirgus pasākumi ietver dzīvnieku izcelsmes produktu popularizēšanu, un to patēriņš kopš 2014. gada nav mazinājies. Tas palīdz uzturēt siltumnīcefekta gāzu emisijas, nevis samazināt tās (24.–36. punkts).

93

Laikposmā no 2010. līdz 2018. gadam palielinājās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada ķīmiskā mēslojuma un kūtsmēslu izmantošana un kas ir viena trešā daļa no ES lauksaimniecības emisijām. KLP ir atbalstījusi bioloģiskās lauksaimniecības un pākšaugu audzēšanas paplašināšanu, tomēr nav skaidrs, kā šāda prakse ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas. KLP nav atbalstījusi vai ir sniegusi nelielu atbalstu efektīvām klimata pārmaiņu mazināšanas darbībām, piemēram, nitrifikācijas inhibitoriem vai mainīgās dozēšanas slāpekļa tehnoloģijai (37.–51. punkts).

1. ieteikums. Rīkoties, lai KLP samazinātu lauksaimniecības radītās emisijas

Ieteikumi Komisijai:

1. aicināt dalībvalstis noteikt mērķrādītāju siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai to lauksaimniecības nozarē;
2. novērtēt dalībvalstu KLP stratēģiskos plānus, lai ierobežotu risku, ka KLP shēmas palielina vai uztur lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas; un
3. nodrošināt, ka KLP sniedz efektīvus stimulus samazināt lauksaimniecības dzīvnieku un mēslošanas līdzekļu radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas sekmē ES mērķu sasniegšanu klimata jomā.

Īstenošanas termiņš: 2023. gada decembris.

94

Apstrādātas nosusinātas organiskās augsnes veido mazāk nekā 2 % no ES lauksaimniecības zemes, bet rada 20 % no ES-27 lauksaimniecības emisijām. Par apstrādātām nosusinātām organiskajām augsnēm var saņemt tiešos maksājumus, bet par atjaunotiem kūdrājiem/mitrājiem maksājumus ne vienmēr var saņemt. Lai gan dažas dalībvalstis piedāvāja atbalstu nosusinātu kūdrāju atjaunošanai, šīs prakses īstenošana bija pārāk mazā līmenī, lai ietekmētu organiskās augsnes radītās emisijas, kas kopš 2010. gada ir palikušas nemainīgas. 2014.–2020. gada KLP nav palielinājusi atbalstu tādiem oglekļa sekvestrēšanas pasākumiem kā apmežošana un aramzemes pārvēršana zālājos salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu. Lai gan laikposmā no 2010.  līdz 2016. gadam ir palielinājies to platību skaits, kurās audzē starpkultūru/virsaugus, aplēstā ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanu ir maza (52.–75. punkts).

2. ieteikums. Veikt pasākumus, lai samazinātu apstrādātas nosusinātas organiskās augsnes radītās emisijas

Ieteikumi Komisijai:

1. ieviest uzraudzības sistēmu, lai atbalstītu novērtējumu par KLP ietekmi uz kūdrājiem un mitrājiem pēc 2020. gada; un
2. veicināt nosusinātas organiskās augsnes mitruma atjaunošanu, piemēram, izmantojot tiešos maksājumus, nosacījumus, lauku attīstības intervences vai citas oglekļa lauksaimniecības pieejas.

Īstenošanas termiņš: 2024. gada septembris.

95

Komisija ziņoja, ka 26 % KLP finansējuma dod labumu klimatrīcībai, bet nav šiem fondiem noteikusi konkrētu ietekmes mazināšanas mērķi. Komisijas uzraudzības sistēma nesniedz datus, kas ļautu pienācīgi uzraudzīt KLP klimata finansējuma ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām. Lai gan bija paredzēts, ka zaļināšanas shēma uzlabos tiešo maksājumu ietekmi uz vidi un klimatu, tās priekšrocības klimata jomā ir bijušas niecīgas. Tā kā salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu būtiski nav mainījušies ne savstarpējās atbilstības noteikumi, ne lauku attīstības pasākumi, tie nemudināja lauksaimniekus pieņemt jaunas efektīvas klimata pārmaiņu mazināšanas metodes. ES tiesību akti lauksaimniecības radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām nepiemēro principu “piesārņotājs maksā” (76.–90. punkts).

3. ieteikums. Regulāri ziņot par KLP devumu klimata pārmaiņu mazināšanā

Saskaņā ar ES vērienīgo mērķi klimata jomā līdz 2030. gadam Komisijai būtu:

1. jānosaka uzraudzības rādītāji, kas ļauj veikt ikgadēju novērtējumu par 2021.–2027. gada KLP finansēto klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu neto emisijām, un regulāri par tiem jāziņo un
2. jānovērtē iespēja piemērot principu “piesārņotājs maksā” emisijām, kas rodas lauksaimnieciskajā darbībā, un jāapbalvo lauksaimnieki par ilgtermiņa oglekļa piesaisti.

Īstenošanas termiņš: 2023. gada decembris. 

Šo ziņojumu 2021. gada 7. jūnijā Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Samo Jereb.

Akronīmi un saīsinājumi

AGRI ĢD: Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

BSA: brīvprātīgs saistītais atbalsts

CH₄: metāns

CO₂: oglekļa dioksīds

ESPG: ekoloģiski jutīgi ilggadīgie zālāji

ETS: emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

EVA: Eiropas Vides aģentūra

IPCC: Klimata pārmaiņu starpvaldību padome

KLP: Kopējā lauksaimniecības politika

LLVS: labs lauksaimniecības un vides stāvoklis

N₂O: slāpekļa oksīds

TANPP: tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības

Glosārijs

Agrovides un klimata pasākumi: ikviena prakse no brīvprātīgu pasākumu kopuma, kas sniedzas tālāk par parastām vides prasībām un dod iespēju lauksaimniekiem saņemt maksājumu no ES budžeta.

Atbalsts lauku attīstībai: kopējās lauksaimniecības politikas daļa ar ekonomiskiem, vides un sociāliem mērķiem, ko finansē no ES, valstu un reģionu fondiem.

Brīvprātīgs saistītais atbalsts: dalībvalstu iespēja izvēlēties veikt tiešos ES lauksaimniecības maksājumus, kuru pamatā ir ražošanas apjoms un kuriem lauksaimnieki izvēlas pieteikties, pamatojoties uz minēto apjomu.

CO₂ekv.: CO₂ ekvivalents, kas ir salīdzināms mērījums siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmei uz klimatu un ko izsaka kā tikai oglekļa dioksīda daudzumu, kas radītu tādu pašu ietekmi.

Kioto protokols: starptautisks nolīgums, kas saistīts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un kas rūpnieciski attīstītajām valstīm uzliek pienākumu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Kopējā lauksaimniecības politika: ES vienotā lauksaimniecības politika, kas ietver subsīdijas un virkni citu pasākumu, kuri tiek īstenoti, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu, panāktu pietiekami augstu dzīves līmeni ES lauksaimniekiem, veicinātu lauku attīstību un aizsargātu vidi.

Labs lauksaimniecības un vides stāvoklis: stāvoklis, kādā lauksaimniekiem jāsaglabā visa lauksaimniecības zeme, it īpaši zeme, ko konkrētā laikposmā neizmanto ražošanai, lai saņemtu konkrētus maksājumus saskaņā ar KLP. Tiek ņemti vērā arī tādi aspekti kā ūdens resursu un augsnes apsaimniekošana.

Minerālaugsne: augsne, kuru veido galvenokārt neorganisku minerālu un iežu daļiņas.

Natura 2000: tīkls, kas aptver retu un apdraudētu sugu aizsargājamās dabas teritorijas un dažus retu dabisko dzīvotņu veidus, ko aizsargā ES tiesību akti.

Oglekļa emisiju pārvirze: Siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums vienā valstī/reģionā (piemēram, ārpus ES), ko rada klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot šādas emisijas citā valstī/reģionā (piemēram, ES dalībvalstī).

Organiskā augsne: augsne, kas galvenokārt sastāv no sadalījušos augu un dzīvnieku materiāla.

Parīzes nolīgums: starptautiska vienošanās, kuru parakstīja 2015. gadā ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz mazāk nekā 2 °C, pieliekot visas pūles, lai ierobežotu to līdz 1,5 °C.

Savstarpējā atbilstība: mehānisms, saskaņā ar kuru maksājumi lauksaimniekiem ir atkarīgi no tā, vai viņi ievēro prasības attiecībā uz vidi, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību un zemes apsaimniekošanu.

Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskati: siltumnīcefekta gāzu emisiju gada pārskats, kuru sagatavo katra dalībvalsts un kuru ES vajadzībām sagatavo Eiropas Vides aģentūra.

Tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības: ES vai valsts noteikumi par lauksaimniecības zemes pārvaldību, ar kuriem aizsargā sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību, dzīvnieku labturību un vidi.

Tiešie maksājumi: lauksaimniecības atbalsta maksājumi, piemēram, platībatkarīgais atbalsts, ko maksā tieši lauksaimniekiem.

Zaļināšana: klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības prakses veidu pieņemšana. Parasti izmanto arī attiecīgās ES atbalsta shēmas apzīmēšanai.

Revīzijas grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Samo Jereb vadītā I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. Revīziju vadīja ERP loceklis Viorel Ștefan, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītāja Roxana Banica un locekļa biroja atašejs Olivier Prigent; atbildīgais vadītājs Colm Friel; darbuzdevuma vadītājs Jindřich Doležal; revidenti Antonella Stasia, Jonas Kathage, Pekka Ulander, Asimina Petri un Viktor Popov. Grafisko atbalstu nodrošināja Marika Meisenzahl. Lingvistisko atbalstu sniedza Richard Moore.

Beigu piezīmes

¹ Poore J. un Nemecek T., Reducing food’s environmental impacts through producers and consumers, 2018.

² Eiropadome, 2007. gada 8.–9. marta secinājumi, 2020. gada 10.–11. decembra secinājumi; Eiropas Komisija, Komisijas priekšlikums regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Eiropas Klimata aktu.

³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam.

⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013.

⁵ ERP, pamatojoties uz Komisijas 2020. gada novembrī sagatavotā ziņojuma EU climate action progress report 6. tabulu.

⁶ COM(2011) 500 final, Budžets stratēģijai “Eiropa 2020”, II daļa, 13. lpp.

⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013, 110. pants.

⁸ Statement of Estimates of the European Commission for the financial year 2020, 117. lpp.

⁹ Statement of Estimates of the European Commission for the financial year 2020, 4./57. lpp.

¹⁰ Eiropas Komisija, ES Budžets: KLP pēc 2020. gada, 3. lpp.

¹¹ Eiropadome, Padomes 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmes secinājums.

¹² Eiropas Komisija, Ieteikumi dalībvalstīm, 2020. gads.

¹³ Poore J. un Nemecek T., Reducing food’s environmental impacts through producers and consumers, 2018; Springmann M. un citi, Analysis and valuation of the health and climate change co-benefits of dietary change, 2016; Westhoek H. un citi, Food choices, health and environment: Effects of cutting Europe’s meat and dairy intake, 2014.

¹⁴ Komisijas dienestu darba dokuments “Evaluation of the impact of the EU agricultural promotion policy in internal and third countries markets”, SWD(2020) 401 final.

¹⁵ Matthews A., Alan Matthews: “How to move from our current land use structure to one that is compatible with our climate targets”, Farming Independent, 2018.

¹⁶ Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (AGRI ĢD): Direct payments, 2018, 11. lpp.

¹⁷ Eiropas Komisija, Skaidrojumi par KLP. Tiešie maksājumi lauksaimniekiem 2015.−2020. gadā, 6. lpp.

¹⁸ Eiropas Komisija, Voluntary Coupled Support, 2020, 2. lpp.

¹⁹ Jansson T. un citi, Coupled Agricultural Subsidies in the EU Undermine Climate Efforts, 2020, 14. lpp.

²⁰ Brady M. un citi, Impacts of Direct Payments, 2017, 70., 88. un 89. lpp.

²¹ Eiropas Komisija, Scenar 2030, 2017, 115. un 144. lpp.

²² Himics M. un citi, Setting Climate Action as the Priority for the Common Agricultural Policy:A Simulation Experiment, 2020, 58.–60. lpp.

²³ Sandström V. un citi, The role of trade in the greenhouse gas footprints of EU diets, 2018, 51. lpp.

²⁴ FAOSTAT, Food Balance Sheets, 2020.

²⁵ Eiropas Komisija, Ieteikumu dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajiem plāniem 2. pielikums, 2020. gads.

²⁶ Sutton M. A. un citi, Too much of a good thing, 2011, 161. lpp.; Westhoek, H. un citi, Food choices, health and environment: Effects of cutting Europe’s meat and dairy intake, 2014, 202. lpp.

²⁷ Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti.

²⁸ Alterra, Wageningen UR, The impact of the Nitrates Directive on gaseous N emissions, 2010, 7. un 68. lpp.

²⁹ Eiropas Komisija, Ieteikumu dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajiem plāniem 2. pielikums, 2020. gads.

³⁰ Emmerling C. un citi, Meta-Analysis of Strategies to Reduce NH₃ Emissions from Slurries in European Agriculture and Consequences for Greenhouse Gas Emissions, 2020, 8. un 9. lpp.

³¹ Kirchmann H., Why organic farming is not the way forward, 2019, 24. un 25. lpp.; Smith L. G. un citi, The greenhouse gas impacts of converting food production in England and Wales to organic methods, 2019, 5. lpp.

³² Eiropas Komisija, The contribution of precision agriculture technologies to farm productivity and the mitigation of greenhouse gas emissions in the EU, 2019, 9., 10. un 23. lpp.

³³ Balafoutis A. un citi, Precision Agriculture Technologies Positively Contributing to GHG Emissions Mitigation, Farm Productivity and Economics, 2017.

³⁴ Kee Lam S. un citi, Using nitrification inhibitors to mitigate agricultural N₂O emission: a double‐edged sword?, 2016, 486.–488. lpp.

³⁵ Organiskā augsne ir definēta 2006. gada IPCC pamatnostādņu par valstu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem 4. sējuma 3. nodaļas 3.A5. pielikumā (2006. gada IPCC pamatnostādnes).

³⁶ Montanarella L. un citi, The distribution of peatland in Europe, 2006. Autori novērtēja teritoriju, balstoties uz European Soil datubāzi.

³⁷ Gobin A. un citi, Soil organic matter management across the EU – best practices, constraints and trade-offs, Galīgais ziņojums Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātam, 2011. gada septembris.

³⁸ Peatlands in the EU, 2020. gada marts.

³⁹ 42. apsvērums Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009.

⁴⁰ Alliance Environnement un the Thünen Institute, Evaluation study of the payment for agricultural practices beneficial for the climate and the environment, 2017, 140. lpp.

⁴¹ ERP Īpašais ziņojums Nr. 13/2020.

⁴² Soussana J.-F. un citi, Carbon cycling and sequestration opportunities intemperate grasslands, 2004; Turbé A. un citi, Soil biodiversity: functions, threats and tools for policy makers. Bio Intelligence Service, IRD un NIOO, Ziņojums Eiropas Komisijai (Vides ĢD), 2010.

⁴³ Eiropas Komisija, Direct payments 2015-2020 Decisions taken by Member States: State of play as from December 2018, 2019, 42. lpp.

⁴⁴ Alliance Environnement, Evaluation study of the impact of the CAP on climate change and greenhouse gas emissions, 2018, 80. un 226. lpp.

⁴⁵ Alliance Environnement un the Thünen Institute, Evaluation study of the payment for agricultural practices beneficial for the climate and the environment, 2017, 72. lpp.

⁴⁶ Komisija, DG AGRI - Annual Activity Report for 2019; Annexes; 192. lpp.

⁴⁷ Alliance Environnement, Evaluation study of the impact of the CAP on climate change and greenhouse gas emissions, 2018, 80. un 226. lpp.

⁴⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, 37. apsvērums.

⁴⁹ Alliance Environnement, Evaluation study of the impact of the CAP on climate change and greenhouse gas emissions, 2018, 49. un 50. lpp.

⁵⁰ Louhichi K. un citi, Economic impacts of CAP greening: application of an EU-wide individual farm model for CAP analysis (IFM-CAP), 2017, 6. tabula.

⁵¹ Alliance Environnement un the Thünen Institute, Evaluation study of the payment for agricultural practices beneficial for the climate and the environment, 2017, 150.–154. lpp.

⁵² Alliance Environnement, Evaluation study of the impact of the CAP on climate change and greenhouse gas emissions, 2018, 225.–234. lpp.

⁵³ ERP, Atzinums Nr. 7/2018 par Komisijas priekšlikumiem regulām par kopējo lauksaimniecības politiku laikposmam pēc 2020. gada, 72. punkts.

⁵⁴ AGRI ĢD, Kopsavilkuma ziņojums,Synthesis of the evaluation components of the enhanced AIRS, 2019, 7. nodaļa, 1. un 75. lpp.

⁵⁵ Eiropas Vides aģentūra, Princips “piesārņotājs maksā” , 2004.

⁵⁶ Līgums par Eiropas Savienības darbību, 191. pants.

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=58913

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-6198-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/244397	QJ-AB-21-012-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-6175-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/396934	QJ-AB-21-012-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6-2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

24. attēls: Ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.