Investīciju plāns Eiropai

2015. gadā Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku sāka īstenot Investīciju plānu Eiropai. Eiropas Stratēģisko investīciju fondā ES sākotnēji ieguldīja 21 miljardu eiro.

2016. gadā fonds saskaņā ar ieplānoto mobilizēja vismaz 315 miljardus eiro papildieguldījumiem reālajā ekonomikā līdz 2018. gada vidum. Fonds darbojās 28 dalībvalstīs, un bija paredzams, ka līdz 2016. gada decembra beigām tas dos atspērienu gandrīz 164 miljardu eiro kopējam ieguldījumam.

Līdz 2016. gada beigām fonda ietvaros bija apstiprināti 175 infrastruktūras projekti ar kopējo vērtību 22,4 miljardi eiro. Turklāt bija apstiprināti 247 finansēšanas nolīgumi 8,2 miljardu eiro vērtībā ar mazajiem uzņēmumiem. Bija paredzēts, ka fonda finansējumu saņems gandrīz 385 000 mazo uzņēmumu.

Pēc tādiem Investīciju plāna panākumiem Komisija septembrī ierosināja pagarināt tā darbību un finansēšanu, par mērķi nosakot vismaz 500 miljardu eiro ieguldījumu līdz 2020. gadam. Eiropadome priekšlikumu atbalstīja 2016. gada decembrī.

ES pastiprina fonda sociālo darbību gan mikrofinansēšanas, gan sociālās uzņēmējdarbības aspektā. Kopumā paredzams, ka atbalsta kopsumma šajās sfērās no 193 miljoniem eiro Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā pieaugs līdz apmēram vienam miljardam eiro un mobilizēs aptuveni trīs miljardus eiro papildieguldījumos. Atbalstot vairāk nekā 100 000 mikrouzņēmumu visās ES dalībvalstīs, ir parakstīti nolīgumi ar vairāk nekā 100 mikrofinansētājiem.

Palīdzība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Palīdzība mazajiem uzņēmumiem nāca no daudziem dažādiem avotiem.

Tā kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbība bija sekmīga, tā piešķīrums mazajiem uzņēmumiem 2016. gada jūlijā tika papildināts par vēl 500 miljoniem eiro.

Papildus Investīciju plānam 2014.–2020. gadā rit ES mazo un vidējo uzņēmumu programma COSME, kuras 2,3 miljardu eiro budžets palīdz radīt un paplašināt uzņēmumus. Tā palīdz uzņēmumiem iekļūt tirgos, rada darījumiem labvēlīgu vidi un veicina uzņēmējdarbību. Budžeta vidusposma pārskatā ierosināts finanšu instrumentiem domāto budžetu palielināt par 200 miljoniem eiro.

Vēl 45 miljoni eiro 2016. gadā tika izmantoti, palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atrast darījumpartnerus, izprast ES tiesības un piekļūt ES finansējumam caur Eiropas Biznesa atbalsta tīklu. Ap 450 000 uzņēmumu saņēma 625 dalīborganizāciju pakalpojumus visos ES reģionos un 35 ārpussavienības valstīs.

Novembrī Komisija pieņēma jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīvu, kam jāsagādā daudzajiem ES novatoriskajiem uzņēmējiem visas iespējas kļūt par līderiem pasaulē. Tā apvieno visas iespējas, ko ES jau piedāvā, un liek jaunu uzsvaru uz ieguldīšanu riska kapitālā, maksātnespējas tiesīb­aktiem, nodokļu sistēmu un intelektuālo īpašumu.

ES ekonomikas aktivizēšana

Visu gadu darba vietu radīšanu un izaugsmi atbalstīja daudzu jomu politika, kas aptver reģionus, pētniecību un inovāciju, transportu, lauksaimniecību, nodarbinātību un izglītību.

Reģionālpolitika

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi), kuru budžets 2014.–2020. gadam ir 454 miljardi eiro, turpināja ieguldīt Savienības prioritārajās jomās. Reģionālpolitika, kas stratēģiski iegulda galvenajās izaugsmes veicinātājās jomās, ir vitāli svarīgs ES nodarbinātības un izaugsmes programmas balsts.

2014.–2020. gadā fondi ieguldīs 121 miljardu eiro pētniecībā un inovācijā, digitālajās tehnoloģijās un mazo uzņēmumu atbalstīšanā visā ES.

Fondi tieši atbalstīs divus miljonus uzņēmumu un jaunuzņēmumu, vairojot to konkurētspēju un spējas pētīt un inovēt.

2016. gadā ES vienkāršoja fondu pieejamību mazajiem uzņēmumiem un pilsētām. Tā arī paplašināja finansēšanas instrumentu līdzekļu apguvi un nodrošināja iespējas atbalstā labāk kombinēt ESI fondu un citu ES fondu līdzekļus, sevišķi Eiropas Stratēģisko investīciju fonda.

Septembrī tika publicēts Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada darbības izvērtējums. Fondu galvenie panākumi ir 2,74 eiro papildinājums iekšzemes kopproduktā no katra kohēzijas politikā ieguldītā eiro, vairāk nekā miljons jaunradītu darba vietu, 5000 km jaunu ceļu un 1000 km jaunuzbūvētu dzelzceļu.

Pētniecība un inovācija

“Apvārsnis 2020” ir visu laiku lielākā ES pētniecības un inovācijas programma — 2014.–2020. gadā tajā finansēšanai atvēlēti 77 miljardi eiro. Tā atbalsta pasaules klases pētniecību, pastiprina ES vadošo lomu rūpniecībā un tiecas rast risinājumus sabiedrības problēmām tādās sfērās kā klimata pārmaiņas, enerģija, veselība un drošība.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds turpināja papildināt “Apvārsni 2020”, sevišķi atbalstot novatoriskos mazos un vidējos uzņēmumus. Fonds ir palīdzējis apmierināt ārkārtas atbalsta pieprasījumu no Komisijas un Eiropas Investīciju bankas programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros kopīgi sāktas iniciatīvas “ES finansējums novatoriem”.

ES pētniecības un inovācijas politika tika pārorientēta uz trim stratēģiskiem mērķiem: atvērtu inovāciju, atvērtu zinātni un atvērtību pasaulei. Tie tika tuvināti ar iniciatīvām trīs līmeņos: pētniecība un inovācijas plašāka atzīšana par galveno ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības paplašināšanas dzenuli (galvenokārt ar Eiropas pusgadu un “Apvāršņa 2020” Politikas atbalsta instrumentu), galveno pētniecībai un inovācijai vajadzīgo apstākļu uzlabošana, “Apvāršņa 2020” stratēģiskās plānošanas turpināšana. Starp jaunām iniciatīvām jāmin izmēģinājuma shēma Inovācijas darījumi, kas tika sākta 2016. gadā ar mērķi mazināt šķēršļus inovācijai un veicināt aprites ekonomiku, un Eiropas atvērtās zinātnes mākonis. Sākās priekšdarbi ilgtermiņa pasākumiem, kam jāuzlabo ES inovācijas vide, to vidū — uzaicinājums paust domas par iespējamu “Eiropas Inovācijas padomi”.

Kosmoss — inovācijai un ieguldījumiem

2016. gada oktobrī Komisija publicēja Eiropas Kosmosa stratēģiju. Tās mērķis ir maksimalizēt sabiedrības ieguvumu no Eiropas Savienības kosmosa programmām un atraisīt kosmosa nozares potenciālu vairot inovāciju, darba vietu skaitu un izaugsmi ES ekonomikā. Tā palīdzēs ES kosmosa rūpniecībai pasaulē saglabāt līderpozīcijas. Stratēģijā arī apstiprināta nozares nozīme ES drošībā un ES lomas stiprināšanā pasaules arēnā.

Programma Galileo, kas ir ES iniciatīva pašas modernākās pasaules satelītnavigācijas sistēmas izveidei, 2016. gadā noslēdza svarīgu posmu pēc vēl četru pavadoņu sekmīgas palaišanas ar Eiropas nesējraķeti Ariane 5. Sākotnējie pakalpojumi — navigācija, meklēšana un glābšana un publiskie regulētie pakalpojumi — tika izziņoti 2016. gada decembrī.

Ilgtspējīga izaugsme

2016. gadā ES pavirzījās uz priekšu 2015. gadā iesniegtā Aprites ekonomikas pasākumu kopuma ieviešanā. Daudzi dabas resursi ir ierobežoti, un ES ir daudzu izejvielu neto importētāja. Lai panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, tai savi resursi ir jāizmanto gudrāk un ilgtspējīgāk. Atkritumu rašanās novēršana, ražojumu konstrukcijas uzlabošana, atkritumu pārstrādāšana, atkalizmantošana un tamlīdzīgas darbības varētu dot 600 miljardu eiro neto ietaupījumu, vienlaikus par 2–4 % samazinot kopējo vienā gadā izplūdušo siltumnīcefekta gāzu apjomu.

Martā Komisija ierosināja regulu, kas radīs iekšējo tirgu no otrreizējām izejvielām iegūtiem mēslošanas līdzekļiem, atkritumu apsaimniekošanas problēmas tā pārvēršot ekonomiskās iespējās. Bioloģisko atkritumu pārstrāde organiskas bāzes mēslošanas līdzekļos varētu dot darbu ap 120 000 cilvēku.

Novembrī Komisija pieņēma 2016.–2019. gada ekodizaina darba plānu, kas ietilpst pasākumu kopumā “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”. Tas palīdzēs noteikt aprites ekonomikai vajadzīgās prasības ražojumiem, palielinot ražojumu izturību un atvieglinot to labošanu, atkalizmantošanu un pārstrādāšanu.

Eiropas jūru aizsardzība

ES zivsaimniecība pasaulē ir pēc lieluma ceturtā un katru gadu piegādā 6,4 miljonus tonnu zivju. Zveja un zivju apstrāde dod darbu vairāk nekā 350 000 cilvēku. Eiropas Savienības zvejniecības un jūrlietu politikas kodols ir Eiropas okeānu resursu ilgtspējīga izmantošana. 2016. gada novembrī Komisija publicēja priekšlikumus starptautisko okeāna ūdeņu labākai pārvaldīšanai. Tajos izklāstīts, kā ES varētu veicināt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu tuvināšanu, panākot pasaules okeāna prātīgāku apsaimniekošanu. 2016. gada aprīlī Komisijas loceklis Karmenu Vella sāka arī iniciatīvu MedFish4Ever, vērsdams uzmanību uz zivju krājumu kritisko stāvokli Vidusjūrā, kur patlaban vairāk nekā 90 % aplēsto krājumu skar pārmērīga izzvejošana.

Eiropas infrastruktūras savienošana

Transporta digitalizācijas un dekarbonizācijas veicināšanai jūnijā Komisija izvirzīja 195 transporta projektus, kuriem jāsaņem 6,7 miljardu eiro ES finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Tiek gaidīts, ka šis ieguldījums līdz 2030. gadam radīs līdz 100 000 darba vietu.

Atlasītie projekti galvenokārt paredzēti Eiropas transporta pamattīkla attīstīšanai. Minēto finansējumu saņems tādas iniciatīvas kā Brasov–Sighisoara dzelceļa iecirkņa atjaunošana Rumānijā, Aveiro–Vilar Formoso dzelzceļa savienojums Portugālē, normālplatuma dzelzceļa līnijas izveide Ziemeļjūras–Baltijas koridorā un Eiropas vienotās gaisa telpas Gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības izvietošanas programmas īstenošana. 2016. gada oktobrī Komisija sāka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus trešo kārtu, padarot pieejamus 1,9 miljardus eiro svarīgāko transporta projektu finansēšanai.

Darbs un izaugsme lauksaimniecībā

Lauksaimniecība Eiropas Savienībā dod pilsoņiem visdažādākos pārtikas produktus un vides sabiedriskos labumus un stiprina kultūru un sabiedrisko dzīvi laukos. Lauksaimniecības un pārtikas nozare ES dod darbu gandrīz 44 miljoniem cilvēku, bet ES lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtība ir 120 miljardi eiro gadā.

Kopīgā lauksaimniecības politika to balsta ar apmēram 59 miljardiem eiro gadā, sniedzot atbalstu saimniecībām ienākumu gūšanai, lauksaimniekiem devumam videi un citām darbībām, kuras uzlabo nozares konkurētspēju, resursefektivitāti un dzīvi laukos.

Ikgadēji tiešie maksājumi lauksaimniekiem saimniecību ienākumiem nodrošina pamata aizsardzību pret triecieniem, ko mēdz saņemt lauksaimniecība.

2016. gada martā Komisija iedarbināja ārkārtas pasākumus, lai nostiprinātu lopkopju stāvokli. Jūlijā tā izziņoja atbalsta pasākumu kopumu 500 miljonu eiro apmērā, kam jāsamazina piena ražošanas apjoms un jāatbalsta piena ražošanas un citu lopkopības nozaru saimniecības. Tika turpināts arī atbalsts augļu un dārzeņu nozarei, ko ietekmēja Krievijas aizliegums importēt.

Janvārī Komisija izveidoja Lauksaimniecības tirgu darba grupu, kam jādod ieteikumi par to, kā uzlabot pārtikas piegādes ķēdes darbību, un jāpiedāvā lauksaimniekiem pievilcīga saimnieciskās stabilitātes un izaugsmes perspektīva. Novembrī tā publicēja savu ziņojumu. Liellopu gaļas un cūkgaļas nozares pārredzamības uzlabošanai tika izveidots Gaļas tirgus novērošanas centrs, kas palīdz tirgus dalībniekiem uztvert tirgus signālus un labāk tikt galā ar tirgus svārstīgumu.

Komisijas loceklis Fils Hogans kopā ar citiem locekļiem vadīja saskaņotu kampaņu, kam jānovāc netarifiski šķēršļi tirdzniecībai ārpussavienības valstīs, kurās ES ražojumiem ir tirgus potenciāls. Tās rezultātā 2016. gadā atvērās tirgi vairākām ES eksportprecēm Ķīnā, Kolumbijā, Japānā un ASV. Augsta līmeņa tirdzniecības sarunās tika tēmēts arī uz cerīgiem jauniem tirgiem Indonēzijā, Meksikā un Vjetnamā.

Jaunas prasmes, labāka aizsardzība, vairāk darba vietu jaunajiem

ES finansējums, sevišķi ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību, ir domāts astoņu miljonu ES strādnieku prasmju pilnveidei 2014.–2020. gadā Erasmus+ ar 14,7 miljardu eiro budžetu dos iespējas vairāk nekā četriem miljoniem studēt, stažēties, gūt pieredzi un darboties par brīvprātīgajiem ārzemēs. Programma sniedz atbalstu arī darbībām, kas palīdz dalībvalstīm modernizēt un pārveidot vispārīgās un profesionālās izglītības sistēmas.

Maijā tika atklāta Eiropas nedeklarētas nodarbinātības novēršanas platforma, kuras mērķis ir nedeklarētu darbu pārvērst deklarētā. Platforma nodrošina sociālo aizsardzību miljoniem ES iedzīvotāju, kuri kļūst par zaudētājiem riskantu darba noteikumu dēļ, arī darba attiecībās, kas nomaskētas par pašnodarbinātību.

Jūnijā tika sākta Komisijas Jaunā prasmju programma Eiropai, ko veido desmit darbības, kurām jāuzlabo prasmju kvalitāte un vajadzīgums darba tirgū. To vidū ir iniciatīva, kas palīdzēs mazkvalificētiem pieaugušajiem uzlabot lasīšanas, rēķināšanas un digitālo prasmi un/vai virzīties uz vidējās izglītības vai tāda paša līmeņa kvalifikāciju.

Jauniešu bezdarba apkarošanai ES turpināja atbalstīt shēmas “Garantija jauniešiem” izvēršanu dalībvalstīs. Progresa ziņojums oktobrī parādīja, kādas praktiskas pārmaiņas 2013. gada “Garantija jauniešiem” radījusi ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu. Trīs gadus pēc programmas sākuma 2013. gadā tagad ES ir par 1,4 miljoniem mazāk jauniešu bezdarbnieku. Apmēram deviņi miljoni jauniešu ir pieņēmuši darba, prakses vai māceklības piedāvājumu. Tas palīdzējis daudzās dalībvalstīs veikt drosmīgus strukturālus pārkārtojumus un veidot uzņēmējdarbības un izglītības partnerības. Lai nodrošinātu “Garantijas jauniešiem” pilnīgu, ilgtspējīgu īstenošanu, Komisija ir ierosinājusi Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu turpināt līdz 2020. gadam un paplašināt tās resursus. Bez tam, lai atbalstītu mācīšanos darbavietā ārzemēs, Komisija programmas Erasmus+ ietvaros ir izziņojusi jaunu specializētu ilglaicīgu (6–12 mēneši) mācekļu mobilitātes shēmu ErasmusPro.

Cilvēku sakari

2016. gadā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programma Erasmus+, kuras budžets ir 2,2 miljardi eiro, deva iespēju ap 497 000 jauniešu studēt, strādāt praksi vai brīvprātīgo darbu un piedalīties jauniešu apmaiņas programmās ārzemēs. Aptuveni 141 000 izglītības iestāžu un jaunatnes organizāciju darbiniekiem šī programma deva iespēju pilnveidoties, apmācot gudrībās un arodā audzēkņus ārvalstīs. Gada laikā programma vairāk nekā 400 miljonu eiro no budžeta atvēlēja sadarbības projektiem, tostarp tādiem, kuru prioritātes ir pilsoniskuma un kopīgo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminēšanas — veicināšana caur izglītību.

Eiropas Solidaritātes korpuss

Decembrī, trīs mēnešus pēc tam, kad Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers runā par stāvokli Savienībā bija izsludinājis vajadzību pēc Eiropas solidaritātes korpusa, tā to sāka veidot. Cilvēki vecumā no 17 līdz 30 gadiem var pieteikties uz jaunām iespējām darboties vispārības labā visā ES, iegūt pieredzi un apgūt prasmes. Dalībnieki var saņemt projekta norīkojumu uz laiku no diviem līdz 12 mēnešiem brīvprātīgo darbā, praksē, māceklībā vai darbā. Dalībnieki varēs iesaistīties tādās darbībās kā izglītība, veselība, sociālā integrācija, palīdzība pārtikas sagādē, patversmju būve, migrantu un bēgļu atbalstīšana un integrēšana, vides aizsardzība un dabas katastrofu novēršana. Līdz decembra beigām bija pieteikušies vairāk nekā 18 000 cilvēku.

Ekonomiskā un fiskālā politika

Ekonomiskās politikas koordinēšana Eiropas Savienībā katru gadu tiek organizēta ciklā, ko dēvē par “Eiropas pusgadu”. To sāk gada beigās, publicējot gada izaugsmes pētījumu un ieteikumu par eirozonas ekonomikas politiku. 2016. gada februārī Komisija publicēja ziņojumus par atsevišķām valstīm, kuros bija analizētas ekonomiskās un sociālās problēmas katrā no ES dalībvalstīm. Tie kalpoja par pamatu pārrunām ar dalībvalstīm par to izvēlēto politiku pirms valsts reformu programmas un vidēja termiņa budžeta plāna pieņemšanas aprīlī. Pavasara beigās uz šā pamata Komisija bija formulējusi katrai konkrētai valstij adresētus ieteikumus.

Ieteikumos dalībvalstīm doti norādījumi par nodarbinātības un pieauguma uzlabošanu, no jauna koncentrējoties uz izaugsmei vajadzīgām reformām tādās jomās kā pētniecība un inovācijas, saglabājot arī stabilu valsts finanšu sistēmu. Gada gaitā ieteikumi tika adresēti arī Kiprai, jo pavasarī pēc ekonomikas korekciju programmas pabeigšanas tā atgriezās pilnā ekonomikas pārvaldības satvarā.

Komisijas 2016. gada ieteikumi fiskālajā politikā parādīja, ka Stabilitātes un izaugsmes paktu var piemērot ar gudru elastību. Izskatot dalībvalstu vidēja termiņa budžeta plānus, Komisija ņēma vērā, ka izdevumiem, kas paredzēti īpašiem atgadījumiem, kuri nav valdības varā (bēgļu krīzes pārvarēšanai un pretterorisma darbībām), piemīt īpatnības. Spānijai un Portugālei tika dots vairāk laika koriģēt pārmērīgo budžeta deficītu, un Padome atsaucās uz Komisijas ieteikumu atcelt naudas sodu, kas būtu uzlikts sakarā ar attiecīgo valstu valsts kases darbības rezultātiem pagātnē. Šī gada gaitā bija vērojams arī progress pārmērīga budžeta deficīta ziņā — dalībvalstu ar pārmērīgu deficītu skaitu no 24 (2011. gada pavasarī) izdevās samazināt līdz sešām. Trīs dalībvalstis novērsa pārmērīgu budžeta deficītu 2015. gadā, un attiecīgās pārmērīga budžeta deficīta procedūras Padome oficiāli slēdza 2016. gada jūnijā.

Konkrēti pievēršoties eirozonai, Komisija aicināja uz pozitīvāku fiskālo nostāju visā valūtas zonā, lai pārvarētu risku “mazs pieaugums — zema inflācija” un atbalstītu Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku.

Komisija arī pētīja, vai eirozonas dalībvalstu 2017. gada budžeta plānu projekti atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Vairākos gadījumos tā konstatēja, ka plānotās budžeta korekcijas ir vai draud būt mazākas nekā vajadzīgs, lai izpildītu Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības.

Jautājumā par makroekonomikas nelīdzsvarotības pārraudzību Komisija secināja, ka 13 dalībvalstīs joprojām ir nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība. Komisija atzina progresu līdzsvarotības panākšanā, kā arī padarīja skaidrāku un pārredzamāku procedūras īstenošanu, samazinot nelīdzsvarotības kategoriju skaitu no sešām uz četrām, un Eiropas pusgadā pārlika uzsvaru uz nodarbinātību un sociālajiem apsvērumiem.

Nepārtraukta ES dalībvalstu atbalstīšana

Eiropas Parlamentā un Padomē turpinājās sarunas par Strukturālo reformu atbalsta programmu, ko Komisija ierosināja 2015. gada novembrī.

2016. gada marta beigās Kipra sekmīgi pabeidza savu trīs gadu ekonomikas korekciju programmu. Komisija turpināja atbalstīt Kipras iestādes ar Strukturālo reformu atbalsta dienestu, tām īstenojot izaugsmei vajadzīgās administratīvās un strukturālās reformas.

2016. gadā tika gūti labi panākumi Grieķijas programmas īstenošanā; to sastādīja, lai radītu apstākļus uzticēšanās atjaunošanai un liktu pamatus noturīgai Grieķijas ekonomikas atveseļošanai. Tika pabeigta programmas pirmā pārskatīšana, un tas deva iespēju no programmas izmaksāt otro daļu — 10,3 miljardus eiro. Tā tika izmaksāta vairākos paņēmienos — pēdējo izmaksu apstiprināja oktobrī. Komisija atbalstīja Eirogrupas darbu, un maijā tā lēma par aizņēmuma pasākumiem. Tie tiks īstenoti pakāpeniski. Pirmā īstermiņa aizņēmuma pasākumu apspriešana notika decembra sākumā. Īstenojot programmu, tika gūti labi panākumi, lai veiksmīgi pabeigtu otro pārskatīšanu.

Atbalstu ekonomikai Grieķija saņēma arī no Investīciju plāna Eiropai. Pirmais darījums ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstu tika noslēgts maijā Grieķijā. Šajā reizē Eiropas Investīciju fonds noslēdza trīs darījumus ar Grieķijas starpniekbankām un fondiem par papildu ieguldījumiem ļoti mazos, mazos un vidējos uzņēmumos Grieķijā.

Plašāks atbalsts aiz ES robežām

Ar makrofinansiālās palīdzības programmām Komisija atbalstīja Gruziju, Kirgizstānu, Jordāniju, Tunisiju un Ukrainu. Tai ir mērķis palīdzēt ES ģeogrāfiski, ekonomiski un politiski tuvām valstīm atjaunot ilgtspējīgu ārējo finansiālo situāciju, mudinot arī uz ekonomikas pārkārtojumiem un strukturālām reformām. Minētās programmas papildina Starptautiskā valūtas fonda finansējumu.

Septembrī Komisija ierosināja jaunu Eiropas ārējo investīciju plānu, kas palielinātu ieguldījumus Āfrikas valstīs un ES kaimiņreģionu valstīs un palīdzētu likvidēt migrācijas cēloņus. Tas tiecas atbalstīt sociālo un ekonomisko infrastruktūru un mazos uzņēmumus, koncentrējoties uz darba vietu radīšanu un likvidējot šķēršļus privātieguldījumiem. Ar 3,35 miljardu eiro ieguldījumu no ES budžeta un Eiropas Attīstības fonda plāns atbalstītu novatoriskas garantijas un līdzīgus instrumentus, kas atbalsta privātieguldījumus.

Plāns ļauj mobilizēt līdz 44 miljardu eiro ieguldījumus. Ja dalībvalstis un citi partneri sniegtu ES devumam līdzvērtīgu ieguldījumu, kopsumma varētu divkāršoties un sasniegt 88 miljardus eiro.

Uz rezultātiem vērsts ES budžets

2016. gadā Komisija pavirzījās uz priekšu ar iniciatīvu “Uz rezultātiem vērsts ES budžets”, kam jāno­­drošina ES resursu lietderīga izmantošana pilsoņu labā un neapšaubāms ieguvums no visiem ES finansētajiem projektiem un projektu izmaksu lietderība.

ES budžeta līdzekļus turpināja ieguldīt saskaņā ar tādām Komisijas politikas prioritātēm kā izaugsmes veicināšana, nodarbinātība un konkurētspēja, kā arī ātra un efektīva reaģēšana ārkārtas situācijās.

Komisijas ES budžeta finansēto sekmīgo projektu datubāzē, kas pieejama Komisijas vietnē, redzams, ka 2016. gadā bijis vairāk nekā 1000 sekmīgu projektu.

Komisijas priekšsēdētājam Junkeram septembrī uzstājoties ar runu par stāvokli Savienībā, Komisija iepazīstināja ar daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatu (2014–2020); tas ietver tiesību aktu priekšlikumu kopumu, kura mērķi ir šādi:

• sagādāt vairāk finansiālu līdzekļu migrācijas problēmu un drošības apdraudējuma efektīvai risināšanai un sekmēt ekonomikas izaugsmi, darba vietu radīšanu un konkurētspēju,
• uzlabot ES budžeta elastīgumu un spēju ātri un efektīvi rīkoties negaidītos apstākļos,
• vienkāršot finansēšanas noteikumus, tādējādi mazinot ES līdzekļu saņēmēju administratīvo slogu.

Labāka preču un pakalpojumu pieejamība

Jauni e-komercijas noteikumi, kas palīdzēs cilvēkiem un uzņēmumiem

2016. gada maijā Komisija iepazīstināja ar pasākumiem, kas patērētājiem un uzņēmumiem atvieglos produktu un pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu tiešsaistē visā ES. Lai netiktu diskriminēti cilvēki, kuri tos iegādājas citā ES dalībvalstī, Komisija ierosināja Ģeogrāfiskās bloķēšanas regulu.

Iedzīvotāji un mazie uzņēmumi bieži sūdzas par augstām cenām un nav apmierināti, ka paku piegādes problēmas liedz tiem vairāk pirkt vai pārdot visā ES. Maijā Komisija pieņēma regulu, ar kuru tiktu uzlabota cenu pārredzamība un atvieglota regulatīvā uzraudzība. Lai vairotu patērētāju uzticēšanos, Komisija ir iecerējusi atjaunināt regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

E-komercijas izpēte

No gandrīz 1800 uzņēmumiem, kuri darbojas e-komercijas jomā, Komisija savāca pierādījumus par patēriņa precēm un digitālo saturu un izanalizēja aptuveni 8000 izplatīšanas līgumu. Martā no sākotnējiem secinājumiem tapa skaidrs, ka ģeobloķēšana e-komercijā tiek bieži pielietota visā Eiropā un īpaši skar digitālo saturu. Septembrī Komisija publicēja sākotnējo ziņojumu, kas apliecināja straujo e-komercijas izaugsmi Eiropas Savienībā — 2015. gadā vairāk nekā puse pieaugušo ES bija pasūtījuši preces vai pakalpojumus internetā. Ziņojumā tika noskaidrots, kāda uzņēmējdarbības prakse mēdz ierobežot konkurenci un patērētāju izvēli. Galīgais ziņojums gaidāms 2017. gadā.

PVN noteikumu vienkāršošana

Pašreizējā PVN sistēma pārrobežu e-komercijas jomā gan dalībvalstīm, gan uzņēmumiem ir sarežģīta un dārga. Tiek lēsts, ka preču piegāde uz citu dalībvalsti uzņēmumiem ik gadu vidēji izmaksā apmēram 8000 eiro par katru dalībvalsti. Turklāt ES uzņēmumi atrodas neizdevīgākā konkurences stāvoklī salīdzinājumā ar trešo valstu piegādātājiem, kuri, pateicoties atbrīvojumam no nodokļiem par preču kā sīkpaku ievešanu, var piegādāt ES patērētājiem preces bez PVN. Tā kā sistēma ir sarežģīta, dalībvalstīm ir apgrūtināta tās atbilstoša piemērošana, un tiek lēsts, ka ik gadu tas rada aptuveni piecu miljardu eiro zaudējumu.

Digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros Komisija ierosināja tiesību aktu kopumu nolūkā modernizēt un vienkāršot pārrobežu e-komercijai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piemērojamo PVN. Tādējādi uzņēmumiem, kuri pārdod patērētājiem citās dalībvalstīs, vairs nebūs jāreģistrējas par PVN maksātājiem dalībvalstī, kurā atrodas to klienti. Savukārt cits priekšlikums nodrošinās, ka elektroniskajām publikācijām tiks piemērotas tādas pašas samazinātas PVN likmes kā drukātiem izdevumiem.

Mūsdienu prasībām atbilstoši ES autortiesību noteikumi

Šobrīd pēc Eirobarometra (Komisijas veiktās sabiedriskās domas aptaujas) datiem 73 % jauniešu ES klausās mūziku, skatās teleseriālus un filmas vai spēlē spēles internetā. Gandrīz 20 % ir mēģinājuši piekļūt pakalpojumiem, kas nodrošina saturu citā dalībvalstī, bet raidorganizācijām ir grūti apmierināt arvien augošo pieprasījumu. Lai uzlabotu satura izvēli un tā pieejamību, Komisija ierosināja regulu, kas šīm organizācijām atvieglos atļauju saņemšanu no tiesību īpašniekiem. Minētā regula arī vienkāršos tiešsaistes programmu pārraidi citās dalībvalstīs un ļaus patērētājiem domātajos komplektos iekļaut citu valstu kanālus.

To papildina jaunas Autortiesību direktīvas priekšlikums. Šī direktīva palīdzēs muzejiem, arhīviem un citām iestādēm pārvērst digitālā formā un citās valstīs darīt pieejamas grāmatas un filmas, kuras vairs nav pieejamas sabiedrībai, bet kuru izmantošanu aizsargā autortiesības.

Gan skolotāji, gan skolēni vēlas izmantot digitālos materiālus un tehnoloģijas, taču gandrīz ceturtā daļa skolotāju digitālās mācīšanas darbībās saskaras ar autortiesību ierobežojumiem. Līdz ar ierosinātās Autortiesību direktīvas pieņemšanu izglītības iestādes varēs izmantot materiālus, lai ar digitālo instrumentu un pārrobežu tiešsaistes kursu palīdzību papildinātu mācību saturu. Tas atvieglos pētniekiem teksta un datu izraces tehnoloģiju lietošanu lielu datu apjomu analizēšanā. Turklāt direktīvas projektā ir iestrādāts jauns obligāti piemērojams ES mēroga izņēmums, kas paredz, ka kultūras mantojuma iestādes var darbus saglabāt digitāli.

Pēc Eirobarometra datiem, 57 % eiropiešu ziņas tiešsaistē meklē sociālajos medijos, meklētājprogrammās vai ziņu apkopotājos, bet 31 % klausās mūziku tiešsaistes video vai mūzikas koplietošanas vietnēs. Digitālajā laikmetā patērētājiem ir lielāka izvēle, ir paplašinājusies mērķauditorija un radušās jaunas iespējas autortiesību īpašniekiem, mākslas darbu autoriem un izdevējiem, taču ne visiem izdodas saņemt taisnīgu atlīdzību vai vienoties par video koplietošanu un citu tiešsaistes platformu izmantošanu. Ierosinātās Autortiesību direktīvas mērķis ir, precizējot tiešsaistes platformu pienākumus, izveidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku tirgu. Tas arī atvieglos autortiesību īpašniekiem sarunu vešanu un atalgojuma saņemšanu, un vienlaikus tiks atzīta preses izdevēju svarīgā loma investīcijās un ieguldījums kvalitatīva žurnālistikas satura radīšanā.

Pareizo apstākļu radīšana

Viesabonēšanas maksas atcelšana

2016. gada aprīlī lētāka kļuva zvanīšana, īsziņu sūtīšana un mobilo datu lietošana citā dalībvalstī (viesabonēšana), kad vietējiem tarifiem sāka piemērot tikai pavisam nelielu viesabonēšanas maksu: līdz 0,05 eiro par minūti par veiktajiem zvaniem, 0,02 eiro par nosūtītu īsziņu un 0,05 eiro par megabitu izmantoto datu (bez PVN) no savas mobilās ierīces. No 2017. gada 15. jūnija eiropiešiem tiks atcelta viesabonēšanas maksa, kas bija jāmaksā, ceļojot Savienībā.

2016. gadā Komisija ierosināja vairākus pasākumus, kas ļaus to īstenot, proti, priekšlikumu par vies­abonēšanas vairumtirdzniecības tarifu (cenas, ko operatori maksā viens otram par tīklu izmantošanu) regulēšanu un noteikumus par viesabonēšanas atcelšanu ikvienam Eiropas Savienības iedzīvotājam. Visi, kas ceļo ES, varēs izmantot iespēju “abonē kā mājās”, maksājot vienādu cenu par zvaniem no mobilajiem tālruņiem, īsziņām un mobilajiem datiem, kad izbrauc no mītnes valsts (pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, ar kuru tiem ir stabila saikne). Jaunie noteikumi stājās spēkā aprīlī, un pirmo reizi ES tiesību akti garantē tīkla neitralitātes principu.

Lielāks datu apjoms un labāks interneta pieslēgums

Līdz 2020. gadam mobilā interneta datplūsma būs gandrīz astoņas reizes lielāka nekā šobrīd. 2016. gadā Eiropas Komisija izvirzīja būtiskas likumdošanas un politikas iniciatīvas, kuras palīdzēs apmierināt augošo pieprasījumu. Februārī tā nāca klajā ar ierosinājumu, kā labāk koordinēt radiofrekvences 700 megahercu joslā, lai visā Eiropā uzlabotu mobilā interneta pieejamību un ieviestu satīklotus automobiļus, veselības tālaprūpi un citus novatoriskus pakalpojumus.

Septembrī Komisija iesniedza priekšlikumu par ES telesakaru noteikumu reformu un ieskicēja turpmākus plānus, kā tiks apmierinātas arvien augošās ES iedzīvotāju vajadzības pēc interneta pieslēguma. Komisija ir izvirzījusi šādus trīs mērķus:

• Nodrošināt, lai uz 2025. gadu visām skolām, augstskolām, pētniecības centriem, slimnīcām, sabiedriskajam transportam, pakalpojumiem un uzņēmumiem būtu gigabitos mērāms interneta ātrums, kas ļauj lietotājiem augšupielādēt vai lejupielādēt vienu gigabitu datu sekundē.
• Nodrošināt, lai uz 2025. gadu visās ES mājsaimniecībās interneta lejupielādes ātrums būtu vismaz 100 megabiti sekundē un to varētu palielināt līdz gigabitiem sekundē.
• Nodrošināt, lai uz 2025. gadu visās pilsētteritorijās būtu nepārtraukts piektās paaudzes bezvadu sakaru sistēmu 5G tīkla pārklājums, bet ne vēlāk kā 2020. gadā vismaz vienā lielā katras dalībvalsts pilsētā būtu komerciāli pieejams 5G tīkls.

Šos mērķus iespējams sasniegt tikai ar ļoti lieliem ieguldījumiem. Jaunais Eiropas Elektronisko sakaru kodekss ietver noteikumus, kas ļaus panākt, ka visi uzņēmumi vēlēsies ieguldīt lielākus līdzekļus jaunā visaugstākās kvalitātes infrastruktūrā visur Eiropā — gan vietējā mērogā, gan pāri valstu robežām, un vienlaikus tiks saglabāta efektīva konkurence. Komisija arī ieskicēja plānu, kā notiks 5G tīkla izvēršana visā ES. Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers 2016. gada runā par stāvokli Savienībā nāca klajā ar WiFi4EU iniciatīvu, kas paredz 120 miljonu eiro ieguldīt bezmaksas bezvadu interneta nodrošināšanā sabiedriskās vietās. Bezmaksas bezvadu internets pilsoņu un publisko iestāžu vajadzībām tad būs pieejams parkos, laukumos, bibliotēkās un sabiedriskās ēkās.

Aprīlī nepieciešamība valdības un nozaru pārstāvjiem sadarboties transporta datu infrastruktūras uzlabošanā tika uzsvērta Amsterdamas deklarācijā, ko apsprieda visu 28 ES dalībvalstu transporta ministri. Eiropas Savienības Padomes Nīderlandes prezidentūra, Eiropas Komisija, dalībvalstis un transporta nozare apņēmās izstrādāt noteikumus un regulējumu, kas pavērs ceļu autonomu transportlīdzekļu izmantošanai uz ceļiem Eiropas Savienībā.

Jauni ES audiovizuālās nozares noteikumi kultūras daudzveidībai

Mūsdienās cilvēki arvien biežāk pieprasījumvideo pakalpojumus (piemēram, Netflix) un video koplietošanas platformas (piemēram, YouTube) izmanto viedtālruņos vai viesistabas televizorā. Reaģējot uz šo jauno situāciju, maijā Komisija ierosināja atjaunināt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu.

Jaunā tiesību akta mērķis ir labāk līdzsvarot noteikumus, kas patlaban piemērojami tradicionālajām raidorganizācijām, pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzējiem un video koplietošanas platformām, jo īpaši bērnu aizsardzības aspektā. Tas stiprinās ES kultūras daudzveidību — pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, lai to katalogos būtu iekļauti vismaz 20 % Eiropā radīta satura.

Platformas

Maijā Komisija iepazīstināja ar rezultātiem, kas gūti, visaptveroši novērtējot tādu platformu kā tiešsaistes tirdzniecības vietas, meklētājprogrammas, maksājumu sistēmas, sociālie mediji, video un satura koplietošanas vietnes, sociālo un ekonomisko nozīmi. Tā norādīja, ka novērtēšanas laikā atklātās problēmas tiks risinātas, izmantojot uz principiem balstītu pieeju. Tas nozīmē arī apņemšanos salīdzināmiem digitālajiem pakalpojumiem piemērot vienādus vai līdzīgus noteikumus. Tiešsaistes platformās jānodrošina atbildīga rīcība, jo īpaši nozarei īstenojot brīvprātīgus pasākumus, piemēram, rīcības kodeksu naidīgas runas apkarošanai tiešsaistē.

Kiberdrošības pastiprināšana

Kā liecina 2017. gada aptauja par vispārējo informācijas drošības stāvokli, vairāk nekā 80 % ES uzņēmumu pēdējā gada laikā nācies saskarties ar vismaz vienu kiberdrošības incidentu. Tas grauj ticību digitālajam vienotajam tirgum un tā izaugsmi. Jūlijā Komisija sāka jaunu publiskā un privātā sektora partnerību kiberdrošības jomā ar mērķi veicināt sadarbību agrīnos pētniecības un inovācijas posmos un rast kiberdrošības risinājumus dažādām nozarēm, piemēram, enerģētikai, veselības aizsardzībai, transportam un finansēm. Tā ir viena no vairākām iniciatīvām, kas palīdzēs ES labāk cīnīties pret kiberuzbrukumiem un pastiprinās tās kiberdrošības nozares konkurētspēju. To pamatā ir pirmie ES mēroga noteikumi par kiberdrošību, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes jūlijā pieņemtā Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīva.

E-privātuma uzlabošana

Vasarā Komisija rīkoja sabiedrisko apspriešanu par nepieciešamību pārskatīt un atjaunināt ES noteikumus par privātās dzīves aizsardzību elektronisko sakaru nozarē, kas kopā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu eiropiešiem nodrošinās elektronisko sakaru (piemēram, tālruņa zvanu, interneta zvanu un e-pasta adrešu) labāku aizsardzību.

Izaugsmes potenciāla maksimāla palielināšana

ES rūpniecības digitalizācija

Jaunākie pētījumi liecina, ka nākamo 5 gadu laikā produktu un pakalpojumu digitalizācija ES rūpniecībai ik gadu varētu radīt vairāk nekā 110 miljardu eiro ieņēmumu.

Aprīlī Komisija darīja zināmu, kā plāno palīdzēt ES rūpniecībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pētniekiem un publiskām iestādēm pēc iespējas plašāk izmantot visas jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas. Komisija tiecas atbalstīt un sasaistīt pašreizējās uz rūpniecības digitalizāciju vērstās valstu iniciatīvas un investēt galvenokārt ES publiskā un privātā sektora partnerībās. Tā, piemēram, ieguldīs 500 miljonus eiro Eiropas digitālo inovāciju centru tīklā, kur uzņēmumiem būs iespēja saņemt konsultācijas un testēt digitālās inovācijas.

Miljardiem satīklotu ierīču, tostarp tālruņu, datoru un sensoru, būtu droši un bez aizķeršanās savā starpā jāsazinās neatkarīgi no to ražotāja, tehniskajiem datiem vai izcelsmes valsts. Lai to īstenotu, nepieciešama vienota valoda. Komisija vēlas paātrināt standartu noteikšanas procesu, lielāku uzmanību pievēršot, piemēram, 5G, mākoņdatošanai, lietu internetam, datu tehnoloģijām un kiberdrošībai.

Iedzīvotāji un uzņēmumi vēl joprojām nepilnīgi izmanto visas iespējamās priekšrocības, ko dod digitālie publiskie pakalpojumi, kuriem vajadzētu būt pastāvīgi pieejamiem visā ES. 2016.–2020. gada e-pārvaldes rīcības plānā izklāstīti 20 pasākumi, kas ļaus modernizēt digitālos publiskos pakalpojumus un padarīs ES par dzīvošanai, strādāšanai un līdzekļu ieguldīšanai pievilcīgāku vietu. Viens no tiem ir vienota digitālā vārteja, kas nodrošinās lietotājiem ērtu piekļūšanu informācijai, e-procedūrām un konsultāciju pakalpojumiem it visur ES. To palīdzēs izvērst 2016. gadā organizētā sabiedriskā apspriešana.

Komisija arī nāca klajā ar plānu mākoņdatošanas pakalpojumu un vismūsdienīgākās datu infrastruktūras izveidei, lai pētnieki, uzņēmumi un publisko pakalpojumu sniedzēji varētu iesaistīties lielo datu revolūcijā. Komisija veidos Eiropas atvērtās zinātnes mākoni. Tas 1,7 miljoniem ES pētnieku un 70 miljoniem zinātnieku un tehnologu nodrošinās virtuālu vidi, kur glabāt, pārvaldīt, analizēt un atkārtoti izmantot milzīgu pētniecības datu apjomu. Tā īstenošanai no 2017. gada Komisija visus programmā “Apvārsnis 2020” radītos zinātniskos datus pēc noklusējuma padarīs atvērtus. Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa pamatā būs Eiropas datu infrastruktūra, kurā būs ne vien liela joslas platuma tīkli, bet arī liela mēroga uzglabāšanas iekārtas un īpaši jaudīgi datori, kas ļaus piekļūt mākonī glabātajām milzīgajām datu kopām un tās apstrādāt.

Digitālās prasmes

No Eiropas Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta 2016. gadā veiktā pētījuma izriet, ka 47 % ES iedzīvotāju nav digitālo prasmju vai tās ir ļoti ierobežotas, taču jau tuvākajā nākotnē 90 % darba vietu un lielākajai daļai eiropiešu ikdienas dzīvē būs nepieciešams noteikts digitālās zinātības līmenis. Jaunajā Prasmju programmā Eiropai Komisija aicina dalībvalstis vairāk pievērsties tam, lai digitālās kompetences tiktu apgūtas visos izglītības un apmācības līmeņos. Decembrī tika uzsākta Digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas īstenošana, kurā dalībvalstis un izglītības, nodarbinātības un rūpniecības nozares dalībnieki ir apvienojušies ar mērķi izveidot lielu digitālo talantu grupu un nodrošināt pienācīgas digitālās prasmes ES darbaspēkam.

ES kultūras un radošo prasmju veicināšana digitālajā pasaulē

Savienots digitālais vienotais tirgus rada ārkārtīgi plašas iespējas kultūras un radošo nozaru izaugsmei Eiropas Savienībā. Tomēr tās šajā mainīgajā vidē arī saskaras ar problēmām, piemēram, ar finansējuma nepiekļūstamību. Jūnijā Komisija un Eiropas Investīciju fonds atklāja 121 miljona eiro aizdevuma garantijas instrumentu, kas sniegs atbalstu vairāk nekā 10 000 mazo un vidējo uzņēmumu, kuri darbojas audiovizuālās mākslas, festivālu, mūzikas, kultūras mantojuma, dizaina, izpildītājmākslas, izdevējdarbības, radio un vizuālās mākslas jomā.

2016. gadā tika atzīmēta programmas “Radošā Eiropa” (galvenā kultūras un radošajām nozarēm veltītā ES programma) ietvaros izveidotās ES programmas MEDIA 25. gadadiena. Kopš 1991. gada ar programmas MEDIA palīdzību jaunradē un kultūras daudzveidībā ES ir ieguldīti vairāk nekā 2,4 miljardi eiro. Ik gadu tās atbalstu saņem aptuveni 2000 Eiropas filmu, teleseriālu un citu projektu. Ar programmas palīdzību ir sagatavots vairāk nekā 20 000 producentu, mākslinieku inscenētāju un scenāristu, un tā viņiem palīdzējusi pielāgoties jaunajām tehnoloģijām. Pateicoties minētajai programmai, arvien palielinās Eiropas kinoskatītāju skaits. Saskaņā ar Komisijas pētījumu par programmu MEDIA 2010. gadā Eiropas Savienībā Eiropas filmas noskatījās 25 % kinoteātru apmeklētāju, bet 2014. gadā — jau 33 %.

Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem

Patlaban uzņemtais globālas pārejas kurss uz tīru enerģiju nemainīsies, un Eiropas Savienība vēlas ne vien tam pielāgoties, bet arī izvirzīties vadībā. Tā ir Eiropas globāla atbildība.

Tīrā enerģija 2015. gadā globālā mērogā piesaistīja vairāk nekā 300 miljardus eiro lielas investīcijas. ES ir labas izredzes ar savu pētniecības, izstrādes un inovācijas rīcībpolitiku šo pāreju izmantot kā nodarbinātības un izaugsmes virzītājspēku. No 2021. gada katru gadu mobilizējot līdz pat 177 miljardiem eiro publisko un privāto investīciju, ar Tīras enerģijas pasākumu kopuma palīdzību nākamajā desmitgadē var panākt iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par līdz pat 1 % un radīt 900 000 jaunu darbvietu.

Energoefektivitāte

Lētākā un tīrākā enerģija ir enerģija, kas vispār netiek patērēta. Šā iemesla dēļ 2016. gadā Komisija iepazīstināja ar jauniem un inovatīviem energoefektivitātes pasākumiem, ar kuriem paredzēts:

• izveidot satvaru energoefektivitātes uzlabošanai kopumā;
• uzlabot ēku energoefektivitāti;
• uzlabot ražojumu energoefektivitāti (ekodizains) un informēt patērētājus (energomarķējums);
• finansēt energoefektivitāti, kā tas noteikts priekšlikumā par iniciatīvu “Vieds finansējums energoviedām ēkām”.

Lai atbalstītu šos priekšlikumus, Komisija ir noteikusi jaunu saistošu ES energoefektivitātes mērķ­rādītāju, proti, līdz 2030. gadam energoefektivitāti palielināt par 30 %. Vērienīgi energoefektivitātes mērķ­rādītāji ir paredzēti tāpēc, lai samazinātu dalībvalstu atkarību no enerģijas importa, panāktu vietējās ekonomikas uzplaukumu, palielinātu konkurētspēju un radītu jaunas videi draudzīgas darbvietas.

Pasaules līdere atjaunojamo energoresursu jomā

Pārejā uz nepiesārņojošas enerģijas sistēmu atjaunojamiem energoresursiem būs būtiska loma. ES sev ir izvirzījusi mērķrādītāju līdz 2030. gadam kopīgi panākt vismaz 27 % lielu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā. Jaunās Atjaunojamo energoresursu direktīvas priekšlikums sniegs noteiktību investoriem un nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus visu tehnoloģiju izmantotājiem. Komisijas priekšlikumos galvenā uzmanība vērsta uz labvēlīgu apstākļu veidošanu atjaunojamo energoresursu jomā, lai sekmētu ES tīrās enerģijas tirgus attīstību un uzplaukumu. Šī nozare jau patlaban nodarbina vairāk nekā vienu miljonu cilvēku, un tās gada apgrozījums ir aptuveni 144 miljardi eiro.

Laikposmā no 2009. gada līdz 2015. gadam saules un vēja enerģijas tehnoloģiju cenas ir samazinājušās attiecīgi par 80 % un 30–40 %. Savukārt patērētājiem šāda izmaksu samazināšanās ļauj aizvien vairāk pašiem saražot atjaunojamo enerģiju. Pārskatītā direktīva patērētājiem dos labumu tādējādi, ka tiem būs lielākas tiesības ražot pašiem savu elektroenerģiju, kuru tie varēs izvēlēties patērēt paši vai nodot tīklā.

Pienācīgas rūpes par patērētājiem

Patērētājiem Enerģētikas savienībā ir centrāla nozīme. Pateicoties uzlabotai patērētāju digitālo datu pārvaldībai, tādas ikdienas darbības kā rēķinu izrakstīšana, piegādātāja maiņa un jauna līguma noslēgšana dzīvesvietas maiņas gadījumā kļuvušas vienkāršākas, ātrākas un precīzāk paveicamas. Tiešsaistē izmantojot sertificētus cenu salīdzināšanas rīkus, kas palīdz izdarīt apzinātu izvēli, patērētāji varēs saņemt ticamu un skaidru informāciju par izdevīgākajiem piedāvājumiem tirgū.

Arī priekšlikums ierobežot maksas piemērošanu par piegādātāja maiņu ļaus patērētājiem vienkāršāk mainīt piegādātāju. Eiropas Savienībā, ja salīdzina vēsturiski dominējošo piegādātāju standartpiedāvājumu un vislētāko piedāvājumu tirgū, vidējā cenas starpība ir vairāk nekā 50 eiro gadā.

Ja patērētāji vēlēsies, viņi varēs savam energopiegādātājam pieprasīt viedo skaitītāju un gūt labumu no enerģijas tirgus cenām, turklāt jaunās tehnoloģijas dod iespēju patērētājiem tērēt vairāk enerģijas tad, kad cena ir zema, un samazināt patēriņu tad, kad enerģijas cena ir augsta. Tas nozīmē, ka patērētāji daudz labāk varēs kontrolēt savus tēriņus par energopakalpojumiem.

Enerģētiskā drošība, solidaritāte un uzticēšanās

Enerģētiskās drošības pasākumu kopums, kas tika ierosināta 2016. gada februārī, tika sagatavota, pamatojoties uz panākumiem, ko ES guvusi pēdējos gados saistībā ar energoapgādes apdraudējumu ierobežošanu. Pasākumu kopuma uzmanības centrā izvirzīta gāzes piegāde un 2014. gada noturības testos gūtā pieredze, kā arī starpvaldību nolīgumi enerģētikas jomā un siltumapgādes un dzesēšanas jautājumi.

Komisijas priekšlikumu par starpvaldību nolīgumiem likumdevēji pieņēma decembrī, tikai deviņus mēnešus pēc sākotnējā priekšlikuma. Jaunie noteikumi ļaus Komisijai nodrošināt, ka neviena vienošanās par enerģētikas jautājumiem neapdraud piegādes drošību kādā dalībvalstī un nekavē ES iekšējā enerģijas tirgus darbību.

Martā ES stiprināja saiknes ar Indiju, kam ir spēcīgas pozīcijas pasaulē un kas ir nozīmīga ES partnere enerģētikas jomā. Kopīgā deklarācija par enerģētisko drošību un klimata pārmaiņu apkarošanu ir nozīmīgs solis, lai izveidotu partnerību ilgstoši tīras un ilgtspējīgas enerģijas jomā ar vienu no visstraujāk augošajām ekonomikas lielvarām.

Pilnībā integrēts ES tirgus

ES energoinfrastruktūras projektiem 2016. gads bija nozīmīgs, un ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta starpniecību tika darīti pieejami 800 miljoni eiro. Šis atbalsts ir ļoti svarīgs, lai piesaistītu papildu investīcijas, kas vajadzīgas, lai likvidētu problemātiskos posmus, kuri traucē brīvai enerģijas plūsmai.

Pavasarī kopumā par EUR 5,6 miljoniem tika parakstīti divi dotāciju nolīgumi par pētījumiem saistībā ar gāzes cauruļvadu Midcat. Pēc tam, kad šā cauruļvada būvniecība būs pabeigta, tas palīdzēs integrēt Ibērijas pussalas gāzes tirgus ar tirgiem pārējā Eiropas teritorijā. Papildus tika piešķirts 29,9 miljonus eiro finansējums 140 kilometru garajai elektroenerģijas līnijai Bulgārijā, kas palīdzēs tīklā nonākt atjaunojamajiem energoresursiem un uzlabos Bulgārijas elektrotīkla jaudu.

Oktobrī dotācijas nolīgums par 187 miljoniem eiro tika noslēgts, lai izbūvētu Balticconnector — pirmo gāzes cauruļvadu, kas savieno Igauniju un Somiju. Laikā līdz 2020. gadam tiks sākta gāzes transportēšana, tādējādi šajā projektā apvienojot Baltijas jūras reģiona austrumu daļu ar pārējo ES enerģijas tirgu.

Visu 2016. gadu svarīgs instruments, kas papildināja Enerģētikas savienību, joprojām bija Investīciju plāns Eiropai. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds turpināja radīt darbvietas un veicināt investīcijas reālajā ekonomikā. Fonds turpināja stingri atbalstīt saprātīgi veiktas, uz nākotni vērstas investīcijas energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu, inovācijas un modernas energoinfrastruktūras jomā.

Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam investīcijām, kas sekmē Enerģētikas savienības mērķus, ir pieejami 69 miljardi eiro no kohēzijas politikas fondiem.

Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā

Gada beigās Komisija nāca klajā ar ierosinājumiem paziņojumā “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā”. Šajā stratēģijā ir ierosināta virkne konkrētu pasākumu, kuru mērķis ir pastiprināt un izvērst energoefektīvus un inovatīvus mazoglekļa tehnoloģiju risinājumus, lai šajā jomā uzlabotu ES konkurētspēju pasaulē.

Jūnijā Komisija pievienojās vispasaules iniciatīvai tīrās enerģijas jomā “Misija: inovācija” un Eiropas Savienības vārdā uzņēmās saistības nepiesārņojošas enerģijas ministru forumā, lai sekmētu daudzpusēju sadarbību inovācijas jomā. Turklāt Ķīnā notikušajā G20 valstu enerģētikas ministru sanāksmē tika panākta vienošanās par vairākiem rīcības plāniem.

2016. gadā tika ieviestas četras “Horizon” veicināšanas balvas, lai sekmētu inovāciju un rastu risinājumus problēmām enerģētikas inovāciju jomā. Balvu kopējā vērtība ir 6,75 miljoni eiro, kam finansējumu piešķir no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020”. Tās piešķirs par inovatīvām pieejām saules enerģijas integrēšanai vēsturiskās ēkās, atjaunojamās enerģijas izmantošanai slimnīcās, par tādu produktu izstrādi, kas ar oglekļa dioksīda atkārtotu izmantošanu palīdzētu samazināt emisijas, un par vistīrākā nākotnē izmantojama motora izgudrošanu.

Visa gada garumā darbakārtības augšgalā joprojām atradās attiecības ar ES svarīgākajiem partneriem enerģētikas jomā. Jūnijā Komisija piedalījās G20 enerģētikas ministru sanāksmē Pekinā. Tā bija iespēja ar starptautiskajiem partneriem apspriest inovācijas energotehnoloģiju jomā, atjaunojamos energoresursus, energoefektivitāti, enerģijas pieejamību un energosistēmas nozīmi Parīzes klimata nolīguma īstenošanā. ES un Ķīnas samitā jūlijā tika parakstīts ES un Ķīnas nolīgums par Enerģētikas ceļvedi.

Ekonomikas dekarbonizācija

Virzība uz priekšu saistībā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām

2014. gada oktobrī ES līderi vienojās par saistošu un visu ekonomiku aptverošu mērķrādītāju: līdz 2030. gadam emisijas attiecībā pret 1990. gada līmeņiem samazināt vismaz par 40 %. Tas kļuva par ES ieguldījumu 2015. gada decembrī parakstītajā Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām.

2016. gada aprīlī 175 valstis, kas parakstīja nolīgumu, uzstādīja jaunu tā saukto pirmās dienas parakstu rekordu, tādējādi apliecinot savu politisko gribu attiecībā uz Parīzē doto solījumu izpildi.

Tā kā pirmo reizi tika panākta šāda juridiski saistoša globāla vienošanās klimata jomā un izveidota attīstīto un jaunattīstības valstu koalīcija, kura darīja iespējamu nolīguma noslēgšanu Parīzē, pašsaprotama bija nolīguma ātrā ratificēšana ES līmenī oktobrī un stāšanās spēkā pasaulē novembrī. ES dalībvalstis šo nolīgumu vai nu jau ir individuāli ratificējušas, vai ratificēs.

Novembrī valstis vēlreiz tikās Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata konferencē Marrākešā, lai turpinātu darbu pie detalizētiem noteikumiem par Parīzes klimata nolīguma īstenošanu. Valstu vai valdību vadītāji nāca klajā ar Marrākešas rīcības proklamāciju, kurā pausts aicinājums klimata pārmaiņu apkarošanas jomā uzņemties saistības augstākajā politiskajā līmenī, tādējādi apliecinot pasaules vienotību un nepārtraukto apņemšanos īstenot Parīzes mērķus un pāreju uz globālu mazoglekļa ekonomiku.

Panākumi tika gūti attiecībā uz galvenajiem Parīzes pasākumu kopuma elementiem, tostarp attiecībā uz piekļuvi finansējumam, palīdzību tehnoloģiju jomā, kā arī prasmju un procesu attīstīšanu un stiprināšanu jaunattīstības valstīs, tādējādi palīdzot tām īstenot nacionālos klimata plānus.

Parīzes klimata nolīguma īstenošana ES

Lai īstenotu ES apņemšanos, darbs sākās vēl pirms Parīzes konferences, proti, tika sagatavots priekšlikums pārskatīt ES emisiju tirdzniecības sistēmu, kas ir ES galvenais politikas instruments emisiju samazināšanā. Lai papildinātu šo priekšlikumu, 2016. gada jūlijā Komisija paziņoja par dalībvalstīm saistošiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājiem no 2021. gada līdz 2030. gadam attiecībā uz transporta, ēku sektora, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, zemes izmantošanas un mežsaimniecības nozari.

Vērienīgi pasākumi klimata jomā rada uzņēmējdarbības iespējas un paver jaunas tirgus iespējas inovācijā un mazoglekļa tehnoloģiju izmantošanā. Komisija ir arī panākusi, ka zemes izmantošana un mežsaimniecība tiek iekļauta ES 2030. gada emisiju samazināšanas centienos. Šajā nozarē ne vien tiek radītas siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet iespējama arī atmosfēras attīrīšana no oglekļa dioksīda, ņemot vērā, ka katru gadu ES mežu absorbētais emisiju apjoms ir gandrīz 10 % no ES kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma.

Jūlijā Komisija publicēja Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju, kurā tika noteikta virzība ES mēroga pasākumu izstrādē attiecībā uz mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem un alternatīvajām mazemisiju degvielām. Šajā stratēģijā ir noteiktas turpmākajos gados plānotās iniciatīvas un jomas, kurās iespējas vēl tiek pētītas.

Tika turpināts darbs, lai stiprinātu saikni starp dekarbonizāciju, pāreju uz aprites ekonomiku, uzlabotu gaisa kvalitāti un vides aizsardzību. Īstenojot Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, varētu samazināt ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 2–4 %, un tas jau dod zināmus rezultātus. Īstenojot pasākumu kopumu tīra gaisa politikas jomā, par kuru 2016. gada jūnijā tika panākta starp­iestāžu vienošanās, ievērojami tiks sekmēta klimata pārmaiņu problēmas risināšana. Lai palīdzētu īstenot pāreju uz resursu ziņā efektīvu, nulles emisijas aprites ekonomiku, mobilizēts ir arī Investīciju plāns Eiropai, un 5 % no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļiem ir piešķirti vides un resursu izmantošanas efektivitātes jomā.

Parīzes klimata nolīguma impulsa izmantošana turpmākajā darbā

Ar Monreālas protokola palīdzību ir sekmīgi izdevies pakāpeniski samazināt ozona slāni noārdošo vielu izmantošanu, un oktobrī Monreālas protokola līgumslēdzējas puses Kigali, Ruandā, vienojās protokola tvērumā iekļaut fluorogļūdeņražus, ko izmanto saldēšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmās un kas veicina klimata sasilšanu. Tas ir ātrs un rentabls veids, kā īstenot mērķus, kurus Parīzes klimata nolīgumā paredzēts īstenot līdz 2020. gadam. Kigali grozījumā paredzēts, ka attīstītajām un jaunattīstības valstīm pakāpeniski jāierobežo fluorogļūdeņražu ražošana un patēriņš, un attīstītajām valstīm šajā saistībā būtu jārāda priekšzīme. Pasaulē fluorogļūdeņražu izmantošanu visaktīvāk ierobežo ES. Līdz 2030. gadam ES savas šo gāzu emisijas būs samazinājusi par divām trešdaļām salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni.

Oktobrī arī Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija līdz ar aktīvu ES iesaistīšanos panāca būtisku vienošanos par oglekļa dioksīda emisijām aviācijas nozarē starptautiskā mērogā. Tā sauktais globālais tirgus pasākums ir ieviests ar mērķi stabilizēt starptautiskās aviācijas emisijas 2020. gada līmenī, un ar to aviosabiedrībām tiks uzlikts pienākums kompensēt to oglekļa dioksīda emisiju pieaugumu, kas pārsniedz attiecīgo robežu. Šo shēmu paredzēts sākt izmantot 2021. gadā, un pirmajā posmā tā balstīsies uz brīvprātīgu līdzdalību. Otrajā posmā (2027–2035) dalība būs obligāta, izņemot valstīm ar zemu aviācijas aktivitāti. Tas nozīmē, ka laikposmā no 2021. gada līdz 2035. gadam tiks kompensēti aptuveni 80 % emisiju — tas ir apjoms, kas vajadzīgs, lai no 2020. gada sasniegtu mērķi neitralizēt oglekļa emisiju pieaugumu.

ES un tās dalībvalstis ir vienas no galvenajām atbalstītājām, kas risina jautājumu par jūras transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas oktobra sanāksmē tika panākta vienošanās par vispārēju un obligātu sistēmu, kura apkopotu datus par kuģu degvielas patēriņu. Praksē tas nozīmē, ka no 2019. gada kuģiem, kuri pārsniedz noteiktu kapacitātes slieksni, būs jāapkopo informācija par degvielas patēriņu un energoefektivitāti un par to būs jāziņo karoga valstij.

Vienotais tirgus

Jūnijā Komisija ar paziņojumu paskaidroja, kā spēkā esošie ES tiesību akti piemērojami sadarbīgajai ekonomikai, pievēršoties tādiem aspektiem kā nosacījumi par piekļuvi tirgum, atbildība un patērētāju tiesību aizsardzība.

Standarti samazina izmaksas, veicina inovāciju, nodrošina dažādu ierīču un pakalpojumu sadarbspēju un palīdz uzņēmumiem piekļūt tirgiem. Jūnijā Komisija nāca klajā ar iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Eiropas standartizācijas sistēmas modernizēšana un uzlabošana, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, politikas prioritātes un globālās tendences.

Atvieglota speciālistu un darba ņēmēju mobilitāte

Viens no vienotā tirgus stratēģijas mērķiem ir dot ES pilsoņiem iespēju pēc izvēles strādāt jebkurā dalībvalstī. Eiropas profesionālā karte vienkāršo garās procedūras, ar kurām saskaras speciālisti, pirms tiem tiek atļauts strādāt citā dalībvalstī. 2016. gada janvārī šī karte kļuva pieejama piecām profesijām (vispārējās aprūpes māsām, fizioterapeitiem, farmaceitiem, nekustamā īpašuma aģentiem un kalnu gidiem) ar iespēju to attiecināt arī uz citām profesijām nākotnē.

Martā Komisija nāca klajā ar mērķtiecīgi pārskatītu Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu, kas attiecas uz darba ņēmējiem, kurus darba devējs uz laiku nosūta strādāt citā dalībvalstī. Pārskatīšanas rezultātā tiek ieviestas izmaiņas trijās galvenajās jomās: norīkoto darba ņēmēju atalgojums, arī apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas gadījumos; noteikumi, ko piemēro darba aģentūru pagaidu darba ņēmējiem, un ilgtermiņa norīkojums.

Lielāka publiskā iepirkuma efektivitāte

No aprīļa ar jaunajiem noteikumiem tika mainīts tas, kā publiskās iestādes ES tērē lielu daļu no ikgadējā 1,9 triljonu euro lielā publiskā iepirkuma budžeta. Valsts tiesību aktiem jāatbilst trim direktīvām par publisko iepirkumu un koncesijām, ar kurām maziem un vidējiem uzņēmumiem piedalīšanos publiskā iepirkuma procedūrās padara vieglāku un lētāku, nodrošina lietderīgu publiskā sektora līdzekļu izmantošanu un ievēro ES pārredzamības un konkurences principus. Šie noteikumi dod arī iespēju ņemt vērā vides, sociālos un inovāciju aspektus.

ES rūpnieciskā pamata stiprināšana

Aprīlī Komisija ierosināja pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai atbalstītu un savstarpēji sasaistītu valstu rūpniecības digitalizācijas iniciatīvas un ar to saistītos pakalpojumus un veicinātu investīcijas.

Jūnijā tika izveidota ES līmeņa viedas specializācijas platforma rūpniecības modernizācijai, lai atbalstītu sadarbību starp reģioniem, uzņēmumu kopām, uzņēmējdarbības tīkliem un rūpnieciskajiem partneriem un lai izstrādātu vērienīgus investīciju projektus, kuri var gūt labumu no ES programmām, Investīciju plāna Eiropai un privātā finansējuma.

Tika ieviestas stingrākas un reālistiskas testēšanas metodes attiecībā uz automašīnu radītajām slāpekļa oksīda un oglekļa dioksīda emisijām. Komisija iesniedza arī tiesību aktu priekšlikumus, kuru nolūks ir reformēt sistēmu, ar ko atļauj automobiļu laišanu tirgū. Ierosinātās regulas mērķis ir padarīt transportlīdzekļu testēšanu neatkarīgāku, palielināt ekspluatācijā esošo automobiļu uzraudzību un ieviest stingrāku ES pārraudzību.

Jūlijā Komisija publicēja Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju, kurā paredzēts izstrādāt ES mēroga pasākumus attiecībā uz mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem un alternatīvām mazemisiju degvielām.

Lai ES autobūves nozarei palīdzētu saglabāt konkurētspēju nākotnes problēmu kontekstā, tika izveidota jauna autobūves nozares augsta līmeņa grupa — GEAR 2030, kuras mērķis ir pievērsties nākotnes izaicinājumiem, piemēram, automatizētai auto vadīšanai, tīklam pieslēgtiem automobiļiem un bezemisiju transportlīdzekļiem.

Tērauda rūpniecība veido 1,3 % no ES iekšzemes kopprodukta, un tai ir būtiska loma daudzās citās rūpniecības nozarēs, piemēram, autobūves nozarē. Neraugoties uz ievērojamiem inovācijas un modernizācijas pūliņiem, ES konkurētspēja pēdējo gadu laikā pasaules tērauda tirgū ir pasliktinājusies. Tērauda pārprodukcija tādās ārpussavienības valstīs kā Ķīna ir radījusi negodīgas tirdzniecības vilni, kas kropļo pasaules tirgu. Martā Komisija nāca klajā ar paziņojumu par nopietnajām problēmām, ar kurām saskaras nozare. Komisija veic dažādus pasākumus, piemēram, nosaka pagaidu antidempinga pasākumus, ievieš tērauda rūpniecības ražojumu iepriekšējas uzraudzības sistēmu, nodrošina līdzekļus tērauda rūpniecības modernizācijai un sekmē darbaspēka kvalifikācijas pilnveidošanu.

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

Vienotā tirgus stratēģijā tika uzsvērta intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīme inovāciju un radošuma veicināšanā, kas savukārt rada darbvietas un uzlabo konkurētspēju.

Komisija sāka izvērtēt pašreizējo tiesisko regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību izpildes nodrošināšanai. Komisijas pieeja ir nodrošināt to, ka juridiskie pasākumi un tiesiskās aizsardzības līdzekļi atbilst izvirzītajam mērķim, jo īpaši pārrobežu un tiešsaistes vidē. Komisija īpašu vērību pievērš komerciāla mēroga pārkāpumiem un pieejai “seko naudai” ar mērķi pārtraukt komerciāla mēroga likumpārkāpēju ieņēmumu plūsmas, nevis vajāt privātpersonas. Interneta platformas, zīmolu īpašnieki un arodasociācijas jūnijā ar Komisijas atbalstu parakstīja brīvprātīgu nolīgumu par viltotu preču tiešsaistes pārdošanas izbeigšanu.

ES uzņēmumi ir ieguvēji arī no preču zīmju reformas, kas stājās spēkā martā un padarīja ES preču zīmju aizsardzību pieejamāku ES uzņēmumiem. Tās rezultātā ir zemākas izmaksas, moderni nepieciešamie jauna veida preču zīmju iesniegšanas standarti, īsāks reģistrācijas laiks un stingrāki viltošanas apkarošanas paņēmieni.

Novembrī ar spēcīgu Eiropas Parlamenta un dalībvalstu atbalstu Komisija nāca klajā ar dažu Biotehnoloģijas direktīvas noteikumu precizējumu, norādot, ka produktus, kas iegūti pēc būtības bioloģisku procesu rezultātā, patentēt nedrīkst.

Labāki pakalpojumi dzelzceļa pasažieriem

Parlaments un Padome aprīlī vienojās par pasākumiem, kas paredzēti, lai dzelzceļus ES padarītu inovatīvākus un konkurētspējīgākus. Ar ceturto dzelzceļa tiesību aktu kopumu iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgi tiks pakāpeniski atvērti konkurencei, un tas veicinās jaunu uzņēmējdarbības modeļu rašanos un plašāku izvēli patērētājiem (biežāki reisi, labāka pakalpojumu kvalitāte un zemākas braukšanas maksas).

Ostu stiprināšana

Eiropas Parlaments un Padome jūnijā panāca vienošanos par vienotu Eiropas satvaru attiecībā uz jūras ostām. Ostu regula nodrošinās finansiālo pārredzamību un resursu optimālu izmantošanu, sniegs ieguldītājiem lielāku paļāvību, nodrošinās godīgu konkurenci un veicinās ieguldījumus. Lielāki ieguldījumi vairos darbvietu skaitu un labklājību. Nozarē patlaban tiešā veidā ir nodarbināti 469 000 cilvēku, bet tā palīdz saglabāt trīs miljonus darbvietu. Ar regulu tiks nodrošināti augstas kvalitātes pakalpojumi ES ostās, un tā sniegs ostām lielāku patstāvību, piemēram, infrastruktūras lietošanas maksu noteikšanā.

Neizkropļota konkurence

Konkurences politika veicina vienotā tirgus pareizu funkcionēšanu, proti, uzņēmumi konkurē, pamatojoties uz to nopelniem, un ieguvumus no efektivitātes gūst ES patērētāji. Veselīgi uzņēmumi, kas saskaras ar spēcīgu konkurenci vietējos tirgos, ir vislabāk sagatavoti konkurencei pasaules tirgū.

Cīņa pret karteļiem ir viens no veidiem, kā nodrošināt spēcīgu konkurenci. Komisija jūlijā nolēma, ka pieci kravas automobiļu ražotāji 14 gadus ir slepeni vienojušies par cenu noteikšanu un atbilstības stingrākiem emisijas noteikumiem izmaksu pārnešanu. Šiem ražotājiem tika uzlikts rekordliels naudas sods — 2,9 miljardi eiro.

Pretmonopola noteikumi arī nodrošina, ka dominējoša uzņēmuma uzvedība nekropļo konkurenci konkrētā tirgū. Gada laikā Komisija veica trīs izmeklēšanas pret uzņēmumu Google par dominējoša stāvokļa iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu.

Valsts atbalsta cieša uzraudzība 2016. gadā veicināja konkurētspēju un inovācijas. Tā mērķis bija novērst publiskā finansējuma piešķiršanu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un veicināt novatoriskāku uzņēmumu attīstību.

Komisija publicēja arī paziņojumu par ES valsts atbalsta publisko izdevumu kontroles apjomu. Tas palīdzēs valsts sektora iestādēm un uzņēmumiem noteikt, kādos gadījumos publiskā atbalsta pasākumi nav valsts atbalsts un uz tiem neattiecas valsts atbalsta noteikumi.

Janvārī Komisija secināja, ka Beļģija pārkāpusi ES valsts atbalsta noteikumus, piešķirot vairākiem starptautiskiem uzņēmumiem būtiskas nodokļu priekšrocības vismaz 700 miljonu eiro vērtībā. Tas radīja neizdevīgu situāciju mazākiem konkurentiem, kas nedarbojas starptautiskā līmenī. Vismaz 35 starptautiskiem uzņēmumiem, kuru izcelsme galvenokārt ir ES, tagad ir jāatgriež Beļģijai nesamaksātie nodokļi. Augustā Komisija nolēma, ka Īrija ir piešķīrusi nepamatotas nodokļu priekšrocības 13 miljardu eiro apmērā uzņēmumam Apple, attiecīgi šāds ievērojams subsīdiju apjoms nav bijis pieejams citiem uzņēmumiem. Gada beigās joprojām tika izskatītas trīs citas lietas, kas attiecās uz nodokļu režīmu, ko Luksemburga piemērojusi uzņēmumiem Amazon, McDonald’s un GDF Suez (Engie).

Viens no Komisijas mērķiem, piemērojot konkurences tiesību aktus, ir novērst to, ka uzņēmumu apvienošanās kaitē konkurētspējīgiem tirgiem. Lielākā daļa paziņoto apvienošanos 2016. gadā neradīja konkurences problēmas un tika atļautas pēc tam, kad bija veikta parasta pārbaude. Tomēr maijā Komisija nolēma aizliegt uzņēmuma Hutchison plānoto uzņēmuma Telefónica UK pārņemšanu, jo tai bija nopietnas bažas, ka plānotās pārņemšanas rezultātā mobilo sakaru klientiem Apvienotajā Karalistē būtu mazāka izvēle un jāmaksā augstākas cenas un ka darījums kaitētu inovācijām mobilo sakaru nozarē.

Pārredzamība un cīņa pret nodokļu apiešanu

Janvārī Komisija pieņēma pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai, kurā dalībvalstis aicinātas ieņemt stingrāku un saskaņotāku nostāju pret uzņēmumiem, kas cenšas apiet taisnīga apmēra nodokļu maksāšanu, un īstenot starptautiskos standartus pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu. Priekšlikumu svarīgākās iezīmes ir šādas:

• juridiski saistoši pasākumi, kuru mērķis ir bloķēt izplatītākās metodes, ko uzņēmumi izmanto, lai apietu nodokļu maksāšanu (priekšlikums Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvai);
• priekšlikums dalībvalstu nodokļu iestādēm apmainīties ar nodokļu informāciju par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā (grozījums Direktīvā par administratīvu sadarbību);
• ieteikumu par to, kā novērst nodokļu konvencijas ļaunprātīgu izmantošanu;
• darbības, kuru mērķis ir veicināt labu pārvaldību starptautiskā mērogā, tostarp jauns ES process tādu ārpussavienības valstu jurisdikciju saraksta veidošanai, kuras atsakās darboties taisnīgi.

Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu Padome pieņēma jūlijā. Dalībvalstīm šie noteikumi ir jā­transponē savos tiesību aktos līdz 2018. gada beigām un jāpiemēro no 2019. gada janvāra. Padome martā apstiprināja jaunos noteikumus par to, ka nodokļu iestādēm savstarpēji jāsniedz pārskati par katru valsti, un dalībvalstīm tie jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2017. gada vidum.

Tika parakstīti nolīgumi ar Andoru un Monako, saskaņā ar kuriem, sākot no 2018. gada, ES dalībval­stis un šīs divas kaimiņvalstis automātiski apmainīsies ar informāciju par savu pastāvīgo iedzīvotāju finanšu kontiem.

Aprīlī Komisija ierosināja, ka lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kuri darbojas ES vienotajā tirgū un kuru apgrozījums pārsniedz 750 miljonus eiro, par katru valsti atsevišķi būtu jāpublisko informācija par uzņēmumu maksāto ienākuma nodokli. Ierosinātie noteikumi nodrošinās lielāku pārredzamību uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā, kas ļautu iedzīvotājiem novērtēt starptautisko uzņēmumu nodokļu stratēģijas un to ieguldījumu labklājībā.

Aprīlī Komisija arī nāca klajā ar ES mēroga PVN modernizācijas pasākumiem. Rīcības plāns ir pirmais solis virzībā uz vienotu ES PVN zonu, kurā būs pienācīgas iespējas cīnīties pret krāpšanu, kā arī atbalstīt darījumdarbību, digitālo ekonomiku un e-komerciju.

Jūlijā Komisija iepazīstināja ar turpmākajiem pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot nodokļu pārredzamību un cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu ES un starptautiskā līmenī. Iniciatīvās uzmanība bija pievērsta tam, lai novērstu esošās nepilnības nodokļu sistēmā, kas pieļauj nodokļu ļaunprātīgu izmantošanu pāri robežām un nelikumīgas finanšu plūsmas.

Septembrī Komisija iesniedza rezultātu pārskatu (ekonomikas, finanšu, stabilitātes un labas nodokļu pārvaldības rādītājus), lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt ārpussavienības valstu jurisdikcijas, kuras ES kopējā saraksta izveides procesā jāpārbauda prioritārā kārtā. Dalībvalstis ir panākušas ievērojamu progresu, veidojot pirmo kopīgo ES sarakstu ar ārpussavienības valstu jurisdikcijām, kuras atsakās ievērot starptautiskos pareizas nodokļu pārvaldības standartus.

Oktobrī Komisija pieņēma uzņēmumu ienākumu nodokļa ievērojamas reformas pasākumu kopumu, kas ietver trīs jaunus priekšlikumus: izveidot modernāku un taisnīgāku nodokļu sistēmu uzņēmumiem; novērst neatbilstības starp ES dalībvalstīm un ārpussavienības valstīm un paredzēt strīdu izšķiršanas noteikumus, lai novērstu problēmas saistībā ar nodokļu dubulto uzlikšanu uzņēmumiem.

Konkrētāk, tiesību aktu kopumā bija paredzēts atjaunot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, kura pilnībā mainīs veidu, kā uzņēmumi tiek aplikti ar nodokļiem vienotajā tirgū, tādējādi nodrošinot taisnīgāku, konkurētspējīgāku un vairāk uz izaugsmi vērstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu. Kopējā konsolidētajā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē ir iekļauti arī svarīgi jauni elementi ar mērķi uzlabot tās ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas un izaugsmes veicināšanas spējas.

Komisija arī ierosināja uzlabot sistēmu, lai risinātu nodokļu dubultās uzlikšanas strīdus ES, pielāgojot pašreizējos strīdu izšķiršanas mehānismus, lai labāk atbilstu to uzņēmumu vajadzībām, kuriem dubulta aplikšana ar nodokļiem ir ievērojams šķērslis.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu kopums ietver arī priekšlikumu paplašināt jau pieņemtos iekšējos ES noteikumus hibrīdneatbilstības novēršanai, attiecinot tos arī uz noteikumiem, kas ietver ārpussavienības valstis.

Finanšu tirgi, kas darbojas patērētāju labā

Ņemot vērā, ka tiešsaistes pakalpojumi piedāvā jaunas iespējas un inovatīvus risinājumus, finanšu uzņēmumiem vajadzētu maksimāli izmantot apjomradītus ietaupījumus patiesi integrētā ES tirgū.

Dalībvalstīm līdz 2016. gada martam bija jāievieš Hipotekāro kredītu direktīva. Līdz gada beigām 19 dalībvalstis bija pilnīgi ieviesušas šo direktīvu. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka patērētāji, kuri iegādājas īpašumu vai saņem aizdevumu, kas nodrošināts ar viņu mājām, tiek pienācīgi informēti un aizsargāti pret riskiem. Direktīvas mērķis ir sekmēt konkurenci hipotekārajos tirgos un sniegt jaunas darījumdarbības iespējas gan aizdevējiem, gan starpniekiem, šādi radot izmaksu samazinājumu nākotnē un sniedzot tiešus ieguvumus patērētājiem.

Dalībvalstīm līdz septembrim bija jāīsteno arī Maksājumu kontu direktīva, kas dod tiesības visiem patērētājiem piekļūt maksājumu kontu pamatpakalpojumiem neatkarīgi no viņu finanšu stāvokļa. Līdz gada beigām to bija paveikušas tikai 14 dalībvalstis (Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Lietuva, Ungārija, Malta, Austrija, Polija, Slovēnija, Slovākija un Apvienotā Karaliste). Francija un Somija bija paziņojušas par daļējas transponēšanas pasākumiem.

Kapitāla tirgu savienības veidošana

Komisija turpināja veidot kapitāla tirgu savienību, pamatojoties uz 2015. gadā pieņemto Rīcības plānu kapitāla tirgu savienības izveidei. Tā nāca klajā ar paziņojumu par rīcības plāna īstenošanas paātrināšanu un turpmāku prioritāšu, tostarp ES mēroga privāto pensiju produkta, izstrādi.

Pirmais pasākums stājās spēkā 2016. gada aprīlī. Tas padara ieguldījumus infrastruktūrā pievilcīgākus apdrošināšanas sabiedrībām, kas ir labi sagatavotas, lai piedāvātu vajadzīgo ilgtermiņa finansējumu.

Jūlijā Komisija ierosināja izmaiņas spēkā esošajos tiesību aktos, lai veicinātu Eiropas riska kapitāla fondu un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu lielāku apguvi, atvieglojot un padarot pievilcīgāku iespēju privātajiem ieguldītājiem ieguldīt mazos un augošos uzņēmumos.

Septembrī Komisija paziņoja par plašāku ilgtspējīga finansējuma stratēģiju, kuras mērķis ir atbalstīt ieguldījumus tīrās tehnoloģijās. Novembrī Komisija darīja pieejamus līdzekļus līdz pat 300 miljonu eiro apmērā, lai veiktu līdzieguldījumu plašā Eiropas mēroga riska kapitāla fondu fondā. Tas palīdzēs stiprināt ES riska kapitāla nozares spējas piedāvāt pievilcīgu atdevi institucionālajiem ieguldītājiem, kā arī palīdzēs lielākam skaitam dalībvalstu aizsniegt šo kanālu.

Novembrī Komisija iesniedza arī tiesību akta priekšlikumu par darījumdarbības pārstrukturēšanu un otrās iespējas došanu. Priekšlikuma mērķis ir dot otru iespēju godīgiem uzņēmējiem pēc maksāt­nespējas pārvarēšanas, sekmējot dinamisku uzņēmējdarbības vidi un veicinot inovāciju.

Valsts atbalsta kontrole un godīgas konkurences nodrošināšana

Valsts atbalsta kontrolei ir būtiska nozīme, lai banku savienībā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Kopš finanšu krīzes sākuma 2008. gadā ar valsts atbalsta nosacījumiem pēc publisko līdzekļu saņemšanas ir restrukturizētas 113 bankas Eiropas Savienībā, kuru aktīvu apjoms veido aptuveni 30 % no ES banku sistēmas. Dalībvalstis ir atbalstījušas bankas, iepludinot kapitāla veidā 655,3 miljardu eiro (tas atbilst 4,5 % no ES iekšzemes kopprodukta 2015. gadā) un piešķirot garantiju un likviditātes atbalsta veidā 1293,1 miljardu eiro jeb 9,2 % no iekšzemes kopprodukta. Atbalsts tika piešķirts, lai garantētu iedzīvotāju ietaupījumus, novērstu nekontrolētu bankrotu un nepieļautu banku sistēmas vēlāku sabrukumu visā kontinentā. Kopš tā laika lielākā daļa banku, kas krīzes laikā saņēma atbalstu, pēc savu restrukturizācijas plānu ievērojamu daļu īstenošanas ir atguvušas dzīvotspēju. Tās bankas, kuru darījumdarbības modeļi piedzīvoja nepārvaramas grūtības (42 no 113 bankām), tika pienācīgi likvidētas.

Jūlijā Komisija slēdza pretmonopola izmeklēšanu attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu mijmaiņas darījumiem, padarot datu sniedzēja Markit un Starptautiskās mijmaiņas līgumu un atvasināto instrumentu asociācijas piedāvātas saistības saistošas. Abas vienības 10 gadus licencēs pamatdatus un intelektuālā īpašuma tiesības biržām saskaņā ar godīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Ar šo pasākumu kredītu atvasināto instrumentu mijmaiņas darījumu tirdzniecība ieguldītājiem tiks padarīta drošāka un lētāka.

Martā Komisija paziņoja sākotnējo viedokli par to, ka Apdrošināšanas grupu atbrīvojuma regulas piemērošana nebūtu jāpagarina. Vēlāk decembrī pēc ietekmes novērtējuma minētā sākotnējā nostāja tika apstiprināta. Līdz ar to minētās regulas piemērošanas termiņš beigsies 2017. gada martā.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem karšu maksājumi 2014. gadā veidoja 46 % no elektroniskajiem maksājumiem ES. Daudzpusējās starpbanku komisijas maksas, par kurām bankas panākušas kopīgu vienošanos un kuras mazumtirgotājiem noteiktas par karšu pieņemšanu, var patērētājiem radīt lielākas cenas. Šo jautājumu risina ar Starpbanku komisijas maksu regulu, kura stājās spēkā 2015. gada beigās un ar kuru minētajām maksām tika noteikta konkurētspējīga līmeņa maksimālā robežvērtība. Otrais šīs regulas noteikumu kopums kļuva piemērojams 2016. gada jūnijā, padarot mazumtirgotājiem un patērētājiem maksājumu izmaksas pārredzamākas un ļaujot tiem izdarīt efektīvu izvēli.

Paralēli tam Komisija turpināja pretmonopola procedūru pret daudzpusējām starpbanku komisijas maksām, kuras attiecībā uz starpreģionu darījumiem bija noteikusi Visa un MasterCard un kuras nav ietvertas Starpbanku komisijas maksu regulā. Starpreģionu daudzpusējās starpbanku komisijas maksas ir maksas, ko ES mazumtirgotāji maksā, pieņemot maksājumus ar kartēm, kuras ir izdotas ārpus Eiropas Ekonomikas zonas.

Jūnijā Vispārējā tiesa apstiprināja Komisijas konstatējumus, ka Groupement des Cartes Bancaires (kas pārvalda CB karšu maksājumu sistēmu Francijā) bija ierobežojusi konkurenci Francijas izdevēju tirgū, sarežģījot jaunu dalībnieku iekļūšanu tirgū. Vispārējās tiesas lēmumu var pārsūdzēt.

Jaunas padomes padziļināšanas procesa atbalstam

Ekonomikas pārvaldība ES tika stiprināta ar neatkarīgas konsultatīvās Eiropas Fiskālās padomes izveidi. Īstenojot priekšlikumu, kurš bija ietverts piecu priekšsēdētāju ziņojumā — dokumentā, ko sagatavojis Komisijas priekšsēdētājs un viņa kolēģi Eiropas Parlamentā, Eiropas Centrālajā bankā, Eirogrupā un Eirosamitā, — un kura pamatā bija Komisijas 2015. gada oktobra lēmums, minētā padome sāka darboties 2016. gada novembrī. Tās loma ir novērtēt ES fiskālā regulējuma īstenošanu un konsultēt Komisiju attiecībā uz fiskālo nostāju, kas būtu piemērota eirozonai kopumā. Fiskālā padome sadarbojas arī ar dalībvalstu fiskālo jautājumu padomēm un pēc priekšsēdētāja Junkera pieprasījuma sniedz ekspertu konsultācijas.

Fiskālā padome ir neatkarīga un sastāv no atzītiem ekspertiem, kas sniedz neatkarīgas konsultācijas savā atbildības jomā un kas ir iecelti pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, valstu fiskālo jautājumu padomēm un Eiropas Centrālo banku.

Septembrī, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar piecu priekšsēdētāju ziņojuma īstenošanu, Padome eirozonas dalībvalstīm ieteica izveidot vai identificēt valsts produktivitātes padomes. Minētajām padomēm būtu jāanalizē norises un politika ražīguma un konkurētspējas jomā un jāveicina līdzdalības stiprināšana, un valsts līmenī jāievieš nepieciešamās reformas. Šādā veidā tās veicinās ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un konverģenci. Padomes regulāri publicēs ziņojumus par to veikto analīzi.

Banku savienība

ES turpināja darbu pie banku savienības pabeigšanas kā noturīgas un dinamiskas ekonomiskās un monetārās savienības būtiska pamatelementa. Bija iecerēts, ka banku savienība nodrošinās, ka bankas eirozonā ir spēcīgākas un labāk uzraudzītas. Problēmu gadījumā bankas būs vieglāk noregulēt, neizmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Janvārī pilnībā darboties sāka vēl viens banku savienības pamatelements, proti, vienotais noregulējuma mehānisms. Vienotais noregulējuma mehānisms būtiski papildina Eiropas Centrālās bankas vadīto vienoto uzraudzības mehānismu integrētākai banku uzraudzībai un krīžu pārvarēšanai banku savienībā. Vienotais noregulējuma mehānisms veicina finanšu sistēmas noturību un palīdz izvairīties no turpmākām krīzēm banku savienībā, pārliecinoties par to, ka bankas tiek efektīvi un savlaicīgi noregulētas.

Arī Parlamentā un Padomē turpinājās sarunas par banku savienības trešo pīlāru — Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu —, kuras pamatā ir spēkā esošās valstu noguldījumu garantiju sistēmas. Banku finansētā Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma sniegtu papildu drošības tīklu noguldītājiem visā ES. Tā uzlabotu riska dalīšanu banku sektorā lielākā iestāžu kopā. Tiktu samazināta neaizsargātība lielu vietēja mēroga satricinājumu gadījumā.

Dalībvalstis atzina, ka paralēli darbam pie Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas ir jāveic turpmāki pasākumi attiecībā uz risku samazināšanu un dalīšanu finanšu sektorā, lai risinātu vairākas atlikušās problēmas. Komisijas ierosinātie noteikumi par kopējo zaudējumu absorbcijas spēju ir izstrādāti, lai palīdzētu nodrošināt, ka par banku problēmām maksā banku kreditori, nevis nodokļu maksātāji.

Turklāt līdz 2016. gada beigām lielākā daļa dalībvalstu bija valstu tiesību aktos transponējušas un īstenojušas attiecīgās vienotā noteikumu kopuma tiesību normas, nodrošinot vēl konsekventāku regulējumu un kvalitatīvu uzraudzību banku savienībā. Izņemot astoņas dalībvalstis, pārējās dalībvalstis bija ieviesušas Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu, nosakot saskaņotus un uzlabotus instrumentus, ar ko risināt banku krīzes, savukārt 20 dalībvalstis bija arī pilnībā ieviesušas Noguldījumu garantiju direktīvu, tādējādi nodrošinot, ka ES pilsoņu ietaupījumi minētajās dalībvalstīs tiek aizsargāti.

Finanšu tirgi

Finanšu tirgus darbībai būtiski svarīgi ir etaloni. Etalonu regula stājās spēkā jūnijā. Tā uzlabo etalonu darbību un pārvaldību un nodrošina, ka ar tiem netiek veiktas manipulācijas. Jaunie noteikumi palīdzēs aizsargāt ieguldītājus un patērētājus.

Novembrī Komisija ierosināja jaunus noteikumus attiecībā uz galvenajiem finanšu tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu, ka gan centrālajiem darījumu partneriem, gan valstu iestādēm ES ir līdzekļi un gatavība apņēmīgi rīkoties krīzes situācijas gadījumā. Centrālie darījumu partneri darbojas kā darījuma partneri abām finanšu instrumenta darījuma pusēm. Galvenais priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka centrālo darījumu partneru kritiski svarīgās funkcijas tiek saglabātas, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un novēršot to, ka izmaksas, kas saistītas ar grūtībās nonākušu centrālo darījumu partneru restrukturizāciju un noregulējumu, ir jāsedz nodokļu maksātājiem.

Tajā pašā mēnesī Komisija ierosināja grozījumus Kapitāla prasību regulā un Kapitāla prasību direktīvā, kurās attiecīgi noteiktas prudenciālās prasības iestādēm un noteikumi par iestāžu pārvaldību un uzraudzību. Komisija arī ierosināja grozījumus Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā un Vienotā noregulējuma mehānisma regulā, kurās izklāstīti noteikumi par grūtībās nonākušu iestāžu atveseļošanu un noregulējumu un ar kurām izveido vienoto noregulējuma mehānismu. Grozījumos ir ietverti pasākumi, kas stiprinās ES banku sektora noturību un tādējādi palielinās tirgu uzticēšanos tam.

Pasākumu efektivitātes nodrošināšana

Šogad Komisija paziņoja, ka ES tiesiskajā regulējumā attiecībā uz finanšu pakalpojumiem tiks veikti papildu pasākumi saistībā ar galvenajiem konstatējumiem un turpmāki soļi, kuri izriet no uzaicinājuma sniegt pierādījumus. Šīs iniciatīvas mērķis ir iegūt atsauksmes no ieinteresētajām personām un kalibrēt pašreizējo finanšu noteikumu kumulatīvo ietekmi un mijiedarbību. Komisija plāno cita starpā pievērsties tam, lai tiktu novērsti nevajadzīgi regulatīvie ierobežojumi banku finansējuma un mazu un vidēju uzņēmumu finansēšanas jomā un lai tiktu palielināts noteikumu samērīgums banku, atvasināto instrumentu tirgu, apdrošināšanas aktīvu pārvaldības un kredītreitingu nozarē. Citi pasākumi, daži no kuriem jau ir ierosināti, samazinās nesamērīgu regulatīvo slogu, piemēram, uzraudzības pārskatu iesniegšanas un informācijas publiskošanas prasības ES finanšu nozarē. Komisija plāno padarīt noteikumus saskaņotākus un tālredzīgākus un risināt nesaskaņotas mijiedarbības un trūkumus ES regulējumā.

Sabiedriska apspriešana par Eiropas sociālo tiesību pīlāru

Martā Komisija nāca klajā ar pirmo provizorisko izklāstu par Eiropas sociālo tiesību pīlāra aprisēm. Kā minēts priekšsēdētāja Junkera 2015. gada septembra runā par stāvokli Savienībā: “Mums ir jāintensificē darbs pie taisnīga un patiešām visas Eiropas mēroga darbaspēka tirgus. (..) Es vēlos, lai šo centienu ietvaros tiktu izveidots Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kurā būtu ņemtas vērā Eiropas valstu sabiedrībās un darbaspēka tirgū notiekošās pārmaiņas. Un kuru var izmantot par kompasu konverģences atjaunošanai eirozonā.” Priekšsēdētājs Junkers savā 2016. gada runā atkārtoti pauda atbalstu Eiropas sociālo tiesību pīlāram, norādot, ka ES nav pietiekami liela sociālā dimensija un ka Komisija enerģiski un entuziastiski turpinās darbu, lai to mainītu.

Ar pīlāru tiks identificēta virkne būtisku principu tādās jomās kā piekļuve darbvietām, darba apstākļi un sociālā aizsardzība, pievēršoties jauniem izaicinājumiem, piemēram, novecošana, globalizācija, tehnoloģiju attīstība un sociālās atšķirības ekonomiskajā un monetārajā savienībā.

Komisija 2016. gada laikā ar citām ES iestādēm un valstu iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un pilsoņiem iesaistījās sarunās par pīlāra saturu un nozīmi, lai virzītos uz dziļāku un taisnīgāku ekonomisko un monetāro savienību. Šo sarunu rezultāti tiks izmantoti iniciatīvā, ko publicēs 2017. gada pavasarī.

Pīlāram vajadzētu balstīties uz ES sociālajiem noteikumiem un papildināt tos, lai virzītu politiku vairākās jomās, kas ir būtiskas darba tirgu un sociālo drošības sistēmu pareizai darbībai un taisnīgumam. Pēc izveidošanas pīlāram būtu jākļūst par atsauces satvaru iesaistīto dalībvalstu nodarbinātības un sociālajiem rādītājiem, lai virzītu reformas valstu līmenī un, konkrētāk, lai kalpotu par konverģences atjaunotā procesa kompasu eirozonā.

Jauns sākums sociālam dialogam

Jūnijā Komisija kopā ar Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsti Nīderlandi un Eiropas starpnozaru sociālajiem partneriem (Eiropas Arodbiedrību konfederācija, Eiropas Biznesa konfederācija, Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācija un Eiropas Darba devēju un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu centrs) parakstīja paziņojumu “Jauns sākums sociālam dialogam”. Paziņojums ir daļa no iniciatīvas “Jauns sākums sociālam dialogam”, ko priekšsēdētājs Junkers kopā ar Eiropas, valstu un nozaru sociālajiem partneriem un ar ES iestādēm ierosināja augsta līmeņa konferencē 2015. gada martā.

Paziņojumā uzsvērta Eiropas sociālā dialoga kā būtiska ES nodarbinātības un sociālās politikas komponenta fundamentālā loma.

Komisija turpinās iesaistīt sociālos partnerus politikas veidošanā un tiesību aktu izstrādē ES, kā arī ekonomikas pārvaldībā un Eiropas pusgadā. Dalībvalstis ir vienojušās iesaistīt sociālos partnerus reformu un politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī uzlabot sociālo dialogu nacionālā līmenī. Dalībvalstis ir arī apņēmušās iesaistīt valstu sociālos partnerus Eiropas pusgada norisēs, lai sekmētu veiksmīgu konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu.

“Eiropa 2020”, Eiropas pusgads un cilvēkkapitāls

Prasmīgi cilvēki ir viens no galvenajiem ekonomikas ilgtermiņa izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības virzītājiem. Šī svarīgā saikne tika uzsvērta Komisijas paziņojumā “Izglītības uzlabošana un modernizēšana”. Lai spētu konkurēt pasaules ekonomikā, ES paļaujas uz tās cilvēkkapitāla kvalitāti. Ieguldījumi cilvēkos ar rezultatīvas un efektīvas izglītības un apmācību sistēmu palīdzību ir ilgtermiņa labklājības priekšnoteikums. ES augsti kvalificētais darbaspēks veicina pētniecību un izstrādi un rada jaunas idejas inovācijas jomā. Zināšanas un prasmes, kas iegūtas ar izglītības sistēmas palīdzību, ļauj nodrošināt nodarbinātību un stabilus ienākumus, kā arī samazināt nabadzības un sociālās atstumtības risku.

Līdz ar to izglītības un apmācību sistēmu reformas vairākumā dalībvalstu ir liela prioritāte un ievērojami figurē arī 2016. gada Eiropas pusgadā. Kopumā 21 dalībvalsts saņēma konkrētai valstij adresēto ieteikumu izglītības un apmācību jomā.

Tirdzniecība kā nodarbinātības un izaugsmes dzinējspēks

Eiropas Savienība ir viena no pasaules atvērtākajām ekonomikām. Atvērta tirdzniecība stiprina tās ekonomiku, rada jaunas darbvietas, sniedz iedzīvotājiem lielāku izvēli un palielina viņu kā patērētāju pirktspēju, kā arī palīdz ES uzņēmumiem konkurēt ārvalstīs.

Katru dienu ES eksportē preces simtiem miljonu eiro apmērā un importē preces simtiem miljonu eiro vērtībā. ES ir pasaulē lielākā rūpniecības preču un pakalpojumu eksportētāja un lielākais eksporta tirgus apmēram 80 valstīm. 28 dalībvalstis kopā nodrošina 16 % no pasaules importa un eksporta.

ES visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums ar Kanādu tika parakstīts oktobrī ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē Briselē. Šis visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums ir modernākais un progresīvākais tirdzniecības nolīgums, ko ES līdz šim ir noslēgusi, tādējādi tas kalpo par etalonu nākamajiem nolīgumiem. Tajā ir ietvertas visvērienīgākās sadaļas par ilgtspējīgu attīstību, nodarbinātību un vidi, par kādām jebkad ir panākta vienošanās divpusējos tirdzniecības nolīgumos. Šī vienošanās nodrošinās ieguvumus gan lielajiem, gan mazajiem eksportētājiem, radot iespējas ES un Kanādas uzņēmumiem un to darbiniekiem, kā arī patērētājiem.

Turklāt ES turpināja sarunas par vairākiem citiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Mērķis bija palīdzēt radīt darbvietas un izaugsmi ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Piemēram, 2016. gadā turpinājās sarunas ar Japānu un sākās sarunas ar Indonēziju un Tunisiju, turklāt ES bija iesaistījusies daudzpusējās sarunās ar vairākām Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm par vides preču nolīgumu un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu.

Ceļā uz pastāvīgu daudzpusējo ieguldījumu tiesu sistēmu

ES vēlas, lai uzņēmumi varētu droši veikt ieguldījumus, zinot, ka problēmu gadījumā tie saņemtu aizsardzību. Sarunās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību Komisija ir iekļāvusi priekšlikumu par ieguldījumu tiesu sistēmas izveidi, tāpat kā tas jau ir iekļauts tirdzniecības nolīgumos ar Kanādu un Vjetnamu, un ietvers šo priekšlikumu arī turpmākajās sarunās. Ieguldījumu tiesu sistēmas darbība balstās uz tiem pašiem pamatelementiem kā iekšzemes un starptautisko tiesu darbība, un tajā ir nodrošinātas valdību tiesības reglamentēt un garantēta pārredzamība un pārskatatbildība.

Brīvajai tirdzniecībai ir jābūt taisnīgai

ES uzskata, ka brīvajai tirdzniecībai ir jābūt taisnīgai. Tāpēc šā gada laikā tika veikti ievērojami pasākumi, lai ieviestu noturīgus tirdzniecības aizsardzības instrumentus, kas nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES ražotājiem un novērstu kaitējumu, ko rada negodīga ārvalstu konkurence, kā rezultātā tika zaudēti tūkstošiem darbvietu, it īpaši tērauda nozarē.

Komisija ir izmantojusi šos instrumentus pēc iespējas pilnīgāk, ieviešot vēl nepieredzētu skaitu antidempinga un kompensācijas pasākumu — 41 pasākumu saistībā ar tērauda ražojumiem, tostarp 18 pasākumus saistībā ar Ķīnas izcelsmes ražojumiem.

Izbeidzot strupceļu, kas ilga vairākus gadus, Padome beidzot vienojās par savu nostāju sarunās par priekšlikumu modernizēt ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus, kas ļauj sākt noslēguma posmu sarunās ar Parlamentu un Komisiju. Šā Komisijas iesniegtā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus, izmantojot lielāku pārredzamību, ātrākas procedūras un efektīvāku izpildi un dažos gadījumos nosakot lielākus maksājumus.

Tajā pašā jomā tika izvirzīts vēl viens priekšlikums par jaunu metodi, kā aprēķināt dempingu importam no valstīm, kurās ir ievērojami tirgus kropļojumi vai kurās valstij ir milzīga ietekme uz ekonomiku. Tā mērķis ir nodrošināt, ka ES rīcībā ir tirdzniecības aizsardzības instrumenti, kas spēj risināt pašreizējo situāciju starptautiskajā tirdzniecības vidē, vienlaikus pilnībā ievērojot ES starptautiskās saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros.

Kādas sarunas ES risināja ar Amerikas Savienotajām Valstīm

Labāka pieeja ASV tirgum

2016. gadā ES turpināja īstenot savu mērķi sarunu ceļā panākt ES uzņēmumu labāku pieeju ASV tirgum, atceļot muitas nodokļus un citus šķēršļus tirdzniecībai, kā arī sekmējot jaunas tirdzniecības un ieguldījumu iespējas jaunās jomās. Tas attiektos uz visiem uzņēmumiem — neatkarīgi no tā, cik lieli tie ir.

Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība palīdzētu radīt darbvietas un izaugsmi, samazināt cenas un piedāvāt iedzīvotājiem lielāku preču un pakalpojumu izvēli. Tajā pašā laikā tā ļautu saglabāt augstos aizsardzības standartus, kas pastāv ES. Turklāt šī partnerība varētu palīdzēt ES un Amerikas Savienotajām Valstīm aizsargāt un stiprināt tādas kopīgas vērtības kā demokrātija un tiesiskums.

Pateicoties šai partnerībai, ES uzņēmumi varētu vairāk eksportēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm un importēt vairāk preču vai pakalpojumu, kas tiem vajadzīgi savu galaproduktu radīšanai. Pakalpojumi veido gandrīz trīs ceturtdaļas no ES ekonomikas, taču ES uzņēmumi vēl aizvien saskaras ar šķēršļiem, cenšoties pārdot savus pakalpojumus ASV tirgū. Saskaņā ar Eurostat datiem Amerikas Savienotās Valstis iepērk 15 % no ES lauksaimniecības ražojumu eksporta, jo īpaši tas attiecas uz produktiem ar augstu pievienoto vērtību. ES cer, ka partnerības rezultātā būs iespējams vēl vairāk palielināt šo eksportu. ES arī vēlas, lai partnerības ietvaros Eiropas uzņēmumi spētu piedalīties konkursos par ASV valdības līgumu iegūšanu, pamatojoties uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir ASV uzņēmumiem.

Regulatīvā sadarbība — birokrātijas un izmaksu samazināšana, neietekmējot kvalitāti

ES centās rast jaunus risinājumus virzībā uz tirdzniecības nolīgumu, kura ietvaros regulatoru iestādes Eiropas Savienībā un Amerikas Savienotajās Valstīs sadarbotos daudz ciešāk nekā līdz šim. Lai eksportētu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, ES uzņēmumiem ir jāievēro Vašingtonas noteikumi un standarti. Šie noteikumi un standarti bieži vien nodrošina to pašu drošības vai kvalitātes līmeni, taču to tehniskās detaļas atšķiras, piemēram, abās Atlantijas okeāna pusēs izmantoto kontaktdakšu un kontaktligzdu kabeļu krāsa. Tehnisko prasību pārbaudes dažos gadījumos lieki atkārto Atlantijas okeāna otrā pusē jau veikto kontroli. Šie faktori var radīt lielas izmaksas, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem un patērētājiem. Sadarbība regulējuma jomā varētu samazināt minētās izmaksas, vienlaikus ievērojot stingros ES standartus cilvēku un vides aizsardzībai.

Tirdzniecības noteikumi, kas nodrošina atvieglojumus un lielāku taisnīgumu eksporta, importa un ieguldījumu jomā

ES turpināja savus centienus ieviest jaunus vai pilnveidot esošos tirdzniecības noteikumus, lai palīdzētu visiem ES uzņēmumiem pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība.

Šā nolīguma ietvaros ES vēlas:

• nodrošināt to, ka mazāki uzņēmumi var gūt labumu no šīs partnerības;
• sekmēt brīvu un godīgu konkurenci, tostarp noteikumus, ar kuriem nepieļauj, ka uzņēmumi slepeni vienojas par cenu noteikšanu vai ļaunprātīgi izmanto tirgus varu, un noteikumi saistībā ar valsts uzņēmumiem un meitasuzņēmumiem;
• palīdzēt uzņēmumiem ietaupīt laiku un naudu dokumentu kārtošanā muitā;
• panākt to, ka uzņēmumi var piekļūt ilgtspējīgiem enerģijas un izejvielu resursiem, kas tiem ir vajadzīgi;
• aizsargāt ES uzņēmumu intelektuālo īpašumu;
• noteikt ilgtspējīgu attīstību par nolīguma prioritāti.

Šīs partnerības ietvaros, tāpat kā visos citos tirdzniecības nolīgumos, ES aizsargās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus visos pārvaldes līmeņos, ieskaitot vietējo. Ar to valstīm netiks pieprasīts liberalizēt, deregulēt vai privatizēt sabiedriskos pakalpojumus valsts vai vietējā līmenī. Tas attiecas uz sabiedrības veselību, valsts izglītību, sabiedrisko transportu un notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, ūdensapgādi un ūdens resursu apsaimniekošanu.

Kā ES risināja sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm

Komisija risināja sarunas par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību, pamatojoties uz pilnvarām, par kurām vienprātīgi vienojās ES dalībvalstu valdības. Sarunas sākās 2013. gada jūnijā. 2016. gadā notika četras sarunu kārtas. Sarunas kļuva intensīvākas, un tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma šā gada laikā tikās ar ASV pārstāvi Maiklu Fromanu deviņas reizes. Progress turpinājās dažādās jomās. Tomēr ES ir vienmēr uzsvērusi, ka laba vienošanās ir daudz svarīgāka, nekā vienkārši pēc iespējas ātrāk pabeigt sarunas.

Savā speciālajā tīmekļa vietnē Komisija turpināja publicēt ES tekstuālos priekšlikumus — ES sākotnējos juridisko tekstu priekšlikumus par partnerības tematiem — tādās jomās kā pakalpojumi un regulatīvā sadarbība. Komisija savā tīmekļa vietnē publicēja arī detalizētus ziņojumus par katru sarunu kārtu. Turklāt Komisija publicēja desmitiem dokumentu par partnerību, turklāt dažus no tiem visās ES oficiālajās valodās. Tie ietvēra arī brošūras, kurās vienkāršā valodā ir izskaidroti nolīguma mērķi un iespējamais saturs. Sarunu turpmākajā gaitā šie pasākumi tika turpināti, kā rezultātā sarunas kļuva pārredzamākas, nekā tās jebkad ir bijušas ES tirdzniecības nolīgumu gadījumā.

Kā ierasts attiecībā uz sarunām par tirdzniecības nolīgumu, Komisija izmantoja Padomes Tirdzniecības politikas komitejas iknedēļas sanāksmes, lai regulāri informētu dalībvalstu valdības par sarunu gaitu. Komisija par sarunām regulāri informēja arī Eiropas Parlamentu, jo īpaši tā Starptautiskās tirdzniecības komiteju, turklāt tirdzniecības komisāre Malmstrēma un sarunu vedēji regulāri uzstājās Parlamentā un tā komitejās. Dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta deputātiem bija pieejami partnerības sarunu dokumenti atbilstoši savstarpēji saskaņotajai praksei.

Tādējādi visā sarunu gaitā tika īstenota demokrātiska pārraudzība. Tas nozīmēja arī to, ka dalībvalstu valdības un tieši ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti bija pilnībā informēti par aktuālo situāciju sarunās, kā arī par ES nostāju sarunās. Eiropas Parlaments turpināja cieši uzraudzīt sarunu gaitu.

Komisija pielika īpašas pūles, lai pievērstu sabiedrības uzmanību sarunām par ierosināto nolīgumu un izskaidrotu, ko ES centās tajās panākt. Komisija arī pievērsās bažām par partnerības it kā negatīvo ietekmi. Jo īpaši, Komisija pielika ievērojamas pūles, lai nodrošinātu, ka ikviena ieinteresētā persona varētu tieši sazināties ar sarunu vedējiem un publicēt informāciju par sarunām tiešsaistē. Katrā sarunu kārtā sarunu vedēji no ES un ASV rīkoja kopīgas sanāksmes ar simtiem ieinteresēto personu, kuras pārstāv plašu interešu loku. Lai informētu iedzīvotājus, Komisija izmantoja sociālos plašsaziņas līdzekļus, tostarp specializētu Twitter kontu, kam 2016. gada beigās bija vairāk nekā 26 500 sekotāju.

Sarunu gaitā Komisija turpināja balstīties uz padomdevēju grupu, kuru tā bija izveidojusi, lai nodrošinātu papildu zinātību ES sarunu vedējiem. Grupa ietver vīriešus un sievietes, kas pārstāv vides, veselības, patērētāju un darba ņēmēju intereses, kā arī dažādus darījumdarbības sektorus.

Pēc sarunām

Tiklīdz būs panākta vienošanās par tekstu, dokuments par ierosināto transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību tiks publicēts tiešsaistē. Pēc tam to iesniegs ratificēšanai saskaņā ar attiecīgajām procedūrām.

Drošībai radīto draudu novēršana ES

2016. gadā ES uzsāka virkni iniciatīvu, kas palīdzētu cīnīties ar terorisma draudiem pašu mājās un ārzemēs.

Decembrī tika panākta politiska vienošanās starp Parlamentu un Padomi par Komisijas priekšlikumu ES pilsoņus, kad viņi šķērso ārējās robežas, pārbaudīt attiecīgajās datubāzēs. Sistemātiskas personu, kas nav ES pilsoņi, pārbaudes jau ir obligātas.

Janvārī Eiropola galvenajā mītnē Hāgā darbu sāka Eiropas Terorisma apkarošanas centrs. Centra galvenais mērķis ir veicināt efektīvāku operatīvo sadarbību un uzlabot drošības informācijas sniegšanu starp dalībvalstīm. Turklāt Komisija pieņēma Rīcības plānu par terorisma finansēšanu, kura mērķis ir noslēgt teroristiem piekļuvi viņu ieņēmumu avotiem un izsekot viņus, sekojot viņu finansiālajām darbībām. Decembrī Komisija pieņēma dokumentu kopumu, ar ko stiprinātu ES spējas cīnīties pret terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu. Komisijas iesniegtie priekšlikumi papildinās un pastiprinās ES tiesisko regulējumu tādās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nelikumīgu naudas plūsmu un aktīvu iesaldēšanas un konfiskācijas savstarpēji atzīšana.

Pēc tam, kad 2015. gadā tika pieņemta Direktīva par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, Komisija pastiprināja atbalstu dalībvalstīm, lai palīdzētu efektīvāk transponēt direktīvu valstu tiesību aktos. Jūlijā Komisija pieņēma jaunu priekšlikumu par grozījumiem Direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un grozījumu mērķis ir pastiprināt ES tiesisko regulējumu pēc 2015. un 2016. gada teroristu uzbrukumiem un pēc klajā nākušās “Panamas dokumentu” informācijas. Komisija pastiprināja atbalstu dalībvalstīm, lai palīdzētu efektīvāk transponēt valstu tiesību aktos Ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un piešķīra dalībvalstīm lielākas pilnvaras cīņā pret terorismu. Jūlijā Komisija pieņēma sarakstu ar ārpussavienības valstīm, kurās pastāv stratēģiskas nepilnības to regulējumā, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ierobežo teroristu finansēšanu.

Vēl viena prioritāte bija darbs pie informācijas apmaiņas uzlabošanas, jo īpaši tiesībaizsardzības nolūkos. Komisija par prioritāti noteica spēkā esošā Prīmes regulējuma (informācijas apmaiņas rīks, kas var nodrošināt automātisku DNS profilu, daktiloskopijas datu un transportlīdzekļu reģistrācijas datu salīdzināšanu) pastiprināšanu un iesniedza priekšlikumus par to, ka jāuzlabo informācijas apmaiņa par notiesājošiem spriedumiem, izmantojot Eiropas Sodāmības reģistra informācijas sistēmu.

Jūlijā tika pieņemta ES Pasažieru datu reģistra direktīva. Direktīvā ir noteikts gaisa pārvadātāju pienākums nosūtīt starptautisko lidojumu pasažieru datus ielidošanas vai izlidošanas dalībvalstīm. Dati tiks analizēti un izmantoti smagas noziedzības un terorisma apkarošanas nolūkos. Komisija ir sākusi darbu ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu direktīvas ātru īstenošanu.

2016. gada rudenī tika galīgi pieņemta pārskatītā Eiropola regula. Tajā tika vēl vairāk palielināta Eiropola pārskatatbildība, efektivitāte un lietderība, un nodrošināts, ka Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem pārrauga Eiropola darbību.

ES interneta forums, kas notika decembrī, nodrošināja satvaru nozares un tiesībaizsardzības iestāžu centienu apvienošanai, lai vērstos pret teroristu materiāliem tiešsaistē, vienlaikus iesaistot pilsonisko sabiedrību efektīvāku apkarošanas un alternatīvo vēstījumu izstrādē. Pie Eiropola izveidotā ES vienība ziņošanai par interneta saturu palīdz samazināt teroristu materiālu tiešsaistē apjomu.

Radikalizācijas izpratnes tīkla izcilības centrs tika izveidots ar mērķi pastiprināt atbalstu, ko sniedz praktiskā darba veicējiem, un nodrošināt pielāgotus atbalsta pakalpojumus dalībvalstīm un ārpus­savienības valstīm.

Septembrī Komisija pieņēma paziņojumu par drošības stiprināšanu pasaulē, ko raksturo mobilitāte. Novembrī Komisija ierosināja izveidot Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu, kas ļautu noteikt visu no vīzas prasības atbrīvoto ārpussavienības valstu valstspiederīgo, kuri ieceļo Šengenas zonā, atbilstību un to, vai šāda ceļošana rada draudus drošībai vai migrācijai. Sistēma veicinās ES ārējo robežu efektīvāku pārvaldību un uzlabos iekšējo drošību, vienlaikus atvieglojot likumīgu ceļošanu, šķērsojot Šengenas robežas.

Lai aizsargātu minoritātes un apkarotu pieaugošos rasisma un ksenofobijas uzplūdus, Komisija maijā panāca vienošanos ar Facebook, YouTube, Twitter un Microsoft par rīcības kodeksu, ar ko vērsties pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē izplatīšanos.

Aprīlī Komisija sāka darbu pie efektīvas ES drošības savienības, kas būtu risinājums nepieciešamībai izveidot kopēju pieeju transnacionāliem draudiem. Decembrī Komisija iepazīstināja ar trešo progresa ziņojumu par drošības savienību, kurā tika izklāstīts jaunais pret teroristu finansēšanu vērstais dokumentu kopums, kas ir būtisks solis, lai apturētu finansējumu, no kura barojas terorisms. Ziņojumā arī pausts gandarījums par to, ka ir pieņemts priekšlikumu kopums, ar ko stiprina Šengenas Informācijas sistēmas efektivitāti un lietderību. Ziņojumā ir uzsvērts būtiskais progress, kas gūts attiecībā uz galvenajiem ES likumdošanas projektiem terorisma un organizētās noziedzības apkarošanai un drošības pie ES robežām pastiprināšanai. Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos par Direktīvu par terorisma apkarošanu, Šaujamieroču direktīvu un Šengenas Robežu kodeksa pārskatīšanu, lai atļautu sistemātiskas ES pilsoņu pārbaudes.

Tiesiskuma nodrošināšana

Gada laikā Komisija turpināja īstenot savus centienus veicināt un nodrošināt, ka Eiropas Savienībā tiek ievērots tiesiskums.

Komisija arī mudināja dalībvalstis uzlabot valstu tiesu sistēmu kvalitāti, neatkarību un efektivitāti, jo efektīvas tiesu sistēmas atbalsta ekonomikas izaugsmi un aizsargā pamattiesības. Komisija pieņēma 2016. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kurā redzams, ka, neraugoties uz kopumā pozitīvo tendenci, dažas dalībvalstis joprojām saskaras ar īpašām problēmām šajā jomā.

Jūlijā Komisija pieņēma ieteikumu par tiesiskumu saistībā ar situāciju Polijā, izklāstot Komisijas bažas un sniedzot ieteikumus šo bažu novēršanai. Uzskatot, ka Polijā pastāv sistēmisks drauds tiesiskumam, Komisija izvērtēja vispārējo situāciju un secināja, ka joprojām pastāv būtiskas bažas par tiesiskumu Polijā. Decembrī Komisija Polijas iestādēm sniedza turpmākus konkrētus ieteikumus par to, kā novērst šīs bažas.

Krimināltiesības

Procesuālo tiesību un tiesu iestāžu sadarbības uzlabošana

Parlaments un Padome ir pieņēmuši trīs jaunas direktīvas par aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālajām tiesībām:

• Direktīva par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā;
• Direktīva par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā;
• Direktīva par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā.

Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbība krimināltiesību jomā ES pārskatīja 2010. gada Savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, vienojoties par pasākumiem sadarbības uzlabošanai un paātrināšanai.

Visbeidzot, dalībvalstis vienojās sākt darbu pie tā, ka tiek uzlabota piekļuve digitālajiem pierādījumiem kriminālizmeklēšanā, jūnijā pieņemot Padomes secinājumus par krimināljustīcijas uzlabošanu kibertelpā.

Civiltiesības

Vienkāršošana ģimenes tiesību un civiltiesību jomā

2016. gadā ES pieņēma tiesību aktus, kas palīdzētu starptautiskiem pāriem pārvaldīt viņu īpašumu un sadalīt to šķiršanās vai viena partnera nāves gadījumā.

ES arī pieņēma tiesību aktus, ar kuriem vienkāršo konkrētu publisko dokumentu apriti starp dalībvalstīm. Apostils vairs nebūs vajadzīgs uz tādiem publiskiem dokumentiem kā dzimšanas apliecības, un apliecinātu kopiju un tulkojumu saņemšanas process tiks vienkāršots.

Komisija ierosināja uzlabot tos ES noteikumus bērnu tiesību aizsardzības jomā, kas paredzēti bērnu aizsardzībai pārrobežu strīdos par vecāku atbildību un attiecas uz aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna nolaupīšanu. Pateicoties jaunajiem noteikumiem, tiks paātrināta tiesvedība un administratīvais process, kā arī nodrošināts, ka vienmēr tiek ņemtas vērā bērna intereses.

Kopā ar citiem jautājumiem saistībā ar maksātnespēju Komisija arī iepazīstināja ar leģislatīvu priekšlikumu par agrīnu pārstrukturēšanu un otro iespēju. Iniciatīvā ir pievērsta uzmanība tiem galvenajiem šķēršļiem kapitāla brīvai apritei, kurus rada valstu režīmi.

Korporatīvās pārvaldības noteikumu uzlabošana

2016. gadā notika sarunas starp Parlamentu un Padomi par to, lai pārskatītu Akcionāru tiesību direktīvu, un sarunu rezultātā tika panākta politiska vienošanās, kas abām iestādēm vēl ir formāli jāapstiprina.

Attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām Komisija izvērtēja atalgojuma noteikumus Komisija izvērtēja atalgojuma noteikumus Kapitāla prasību direktīvā un pēc noteikumu izvērtēšanas pieņēma mērķtiecīgu grozījumu par to, ka ir jāņem vērā proporcionalitātes apsvērumi.

Pamattiesības un tiesu sistēmas

ES pamattiesību aizsardzība

Maijā Komisija publicēja savu 2015. gada Ziņojumu par ES Pamattiesību hartas piemērošanu, un tajā ir izklāstīts, kā Komisijas politikas un likumdošanas darbā tikušas ņemtas vērā un veicinātas pamattiesības.

Ziņojumā galvenā uzmanība tika pievērsta pirmajam ikgadējam kolokvijam par pamattiesībām par tēmu “Iecietība un cieņa — antisemītiskā un antimusulmaniskā naida novēršana un apkarošana Eiropā”. Kolokvija rezultātā tika izveidots saraksts ar konkrētām darbībām, kas īstenojamas tādās jomās kā cīņa pret rasismu, ksenofobiju, naida runu un naida noziegumiem, un tolerances, daudzveidības un nediskriminācijas veicināšana.

Otrajā ikgadējā kolokvijā par pamattiesībām uzmanības centrā bija plašsaziņas līdzekļu plurālisms un demokrātija, un tā rezultātā Komisija definēja turpmākās darbības, kuru mērķis ir aizsargāt plašsaziņas līdzekļus pret politisko spiedienu un nodrošināt to finansiālo neatkarību, atbalstīt žurnālistu aizsardzību, tiem saskaroties ar draudiem un naida runām, un pārraudzīt vārda brīvības ievērošanu dalībvalstīs.

Datu aizsardzības uzlabošana

Datu aizsardzības reformas tiesību aktu kopums tika pieņemts 2016. gada aprīlī. To sāks piemērot 2018. gadā. Vispārīgā datu aizsardzības regula ir nozīmīgs solis, ar ko stiprina pilsoņu pamattiesības digitālajā laikmetā un atvieglo darījumdarbību, digitālajā vienotajā tirgū vienkāršojot noteikumus uzņēmumiem. Ar vienu tiesību aktu tiks novērsta pašlaik pastāvošā sadrumstalotība un dārgais administratīvais slogs, tādējādi ļaujot uzņēmumiem ietaupīt. Turklāt īpaša Datu aizsardzības direktīva policijas un krimināltiesību jomā konsekventi nodrošinās augstu datu aizsardzības līmeni un tādējādi atvieglos informācijas apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstu policijas un tiesu iestādēm.

ES pilsoņu personas datu aizsardzība, kad datus pārsūta ASV tiesībaizsardzības iestādēm

Jūnijā tika parakstīts ES un ASV datu aizsardzības jumta nolīgums. Tajā ir noteikti augsti standarti attiecībā uz to personas datu aizsardzību, kurus pārsūta tiesībaizsardzības iestādes. Eiropas Parlaments ir devis savu piekrišanu nolīguma noslēgšanai decembrī.

Drošāka datu pārsūtīšana starp ES un ASV

Jūlijā Komisija pieņēma lēmumu, ar ko izveido ES un ASV privātuma vairogu, kurš ļauj personas datus no ES droši pārsūtīt uzņēmumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Privātuma vairogā ir noteikti stingri pienākumi uzņēmumiem, kas rīkojas ar datiem, skaidri aizsardzības pasākumi un pienākums nodrošināt pārredzamību gadījumos, kad ASV valdība piekļūst datiem, personas tiesību efektīva aizsardzība un ikgadējs kopējas pārskatīšanas mehānisms.

Patērētāju tiesības

Patērētāju tiesību normu lielāka respektēšana tiešsaistes vidē

Komisija lika priekšā pārskatīt Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības regulu, lai ES patērētāju tiesību aizsardzības likumu izpilde neatpaliktu no tiešsaistes vides attīstības. Eiropas patērētāju tiesību centri regulāri informē tiesībaizsardzības iestādes par galvenajām patērētāju grūtībām.

Trīspusējā ES, Ķīnas un ASV samitā par patēriņa preču drošumu 2016. gadā varas iestādes vienojās stiprināt sadarbību ražojumu drošuma jomā, it sevišķi sakarā ar tiešsaistē pārdodamām precēm.

Jauns tiešsaistes rīks strīdu izšķiršanai

2016. gadā Eiropas Komisija ieviesa strīdu tiešsaistes izšķiršanas platformu. Tā ļauj bez tiesas tiešsaistē vieglāk izšķirt ES patērētāju un tirgotāju strīdus, kas izceļas tiešsaistes tirdzniecībā.

ES patērētāju drošība

Ātrās brīdināšanas sistēma bīstamu nepārtikas preču jomā ļauj ES līmenī ātri apmainīties ar informāciju par tirgū atrastām bīstamām precēm un pasākumiem, kas veikti, lai tās nenonāktu pie patērētājiem. 2016. gadā 31 Eiropas valsts iestāde, kas piedalās šajā sistēmā, un Eiropas Komisija saņēma 2126 brīdinājumus par bīstamām precēm. Tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2072 brīdinājumiem 2015. gadā. Brīdinājumi lielākoties attiecās uz ražojumiem, kas var izraisīt traumas (piem., spēkratiem) vai rada briesmas ķīmiskā sastāva dēļ (piem., ftalāti rotaļlietās).

Patērētāju pasargāšana no maldinošas un agresīvas komercprakses

Lai dotu valstu izpildiestādēm adekvātus rīkus patērētāju labākai aizsardzībai tiešsaistē un bezsaistē, Komisija jaunā redakcijā pieņēma 2009. gada Norādījumus par Negodīgas komercprakses direktīvas piemērošanu. To mērķis ir vienkāršot direktīvas piemērošanu.

Dzimumu līdztiesība

Dzimumu līdztiesības veicināšana

2015. gada decembrī Komisija publicēja dokumentu “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam”, kur izklāstīta Komisijas politika dzimumu līdztiesības ievērošanai. 2016. gada jūnijā Padome pieņēma secinājumus par šo Komisijas stratēģisko apņemšanos.

Martā Komisija arī lika priekšā ES pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas nosaka juridiskas normas vardarbības novēršanai, cietušo aizsardzībai un varmāku sodīšanai.

Dzimumu līdztiesības nodrošināšanas pasākumu plānošana

Ziņojumā par sieviešu un vīriešu līdztiesību 2015. gadā atspoguļoti zināmi panākumi nodarbinātības un lēmumu pieņemšanas aspektā. Tomēr palikuši ievērojami trūkumi atalgojuma un pensiju ziņā.

Komisija ir apņēmusies risināt problēmas, kas attiecas uz darba un privātās dzīves līdzsvaru. Līdzsvarojot cilvēka ģimenes dzīvi ar darba pienākumiem, tiek veicināta labāka aprūpes pienākumu sadale starp sievietēm un vīriešiem, stiprināta dzimumu līdztiesība, mazināta algu un pensiju nevienādība, risinātas ES demogrāfiskās problēmas un dotas iespējas uzņēmumiem pilnībā nodarbināt visus viņu rīcībā esošos talantus.

2016. gadā Komisija piešķīra finansējumu izpratnes uzlabošanas un izglītošanas darbībām, kas novērš un apkaro vardarbību pret sievietēm; tās veicamas valstu iestādēm.

Cīņa ar diskrimināciju

Komisija sāka īstenot lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu līdztiesības veicināšanas darbības, kuru vidū ir darbības tādās jomās kā nediskriminēšana, izglītošana, veselības aizsardzība, naida izraisītu noziegumu un naidīgas runas apkarošana.

2016. gada ziņojums par čigāniem atklāja nopietnas problēmas, kā dzīvesvietas un izglītības segregācija un padzīšana no mitekļiem.

Personu ar invaliditāti tiesības

Apmēram 80 miljoniem cilvēku ES ir kāda invaliditāte. Ja pieņemtu “Eiropas Pieejamības aktu”, kura apspriešana Parlamentā un Padomē sākās 2016. gadā, uzlabotos tādu ikdienā vajadzīgo preču un pakalpojumu pieejamība kā mobilie tālruņi, transports un bankas pakalpojumi. Oktobrī Parlaments un Padome apstiprināja pirmos ES noteikumus, kam jāpadara publiskā sektora iestāžu vietnes un mobilās lietotnes pieejamas aklajiem, kurlajiem un vājdzirdīgajiem. Pie publiskā sektora struktūrām pieder valstu un reģionu valdību un pašvaldību iestādes un citi publisko tiesību subjekti, kā publiskās slimnīcas, augstskolas un bibliotēkas. Septembrī autortiesību dokumentu kopuma ietvaros Komisija iesniedza tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem īstenot Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ.

Lai invalīdiem būtu vieglāk braukāt pa dalībvalstīm, ES ir sākusi ES invaliditātes kartes iniciatīvu. Karte balstīsies uz savstarpējas atzīšanas sistēmu un dos līdztiesīgu piekļuvi dažiem konkrētiem labumiem, sevišķi kultūras, izklaides, sporta un transporta jomā.

Cilvēku tirdzniecības nepieļaušana

Maijā Komisija iepazīstināja ar pirmo ziņojumu par panākumiem cīņā ar cilvēku tirdzniecību. Tas ir izšķirīgi, lai varētu palielināt izmeklējamo lietu skaitu un paplašināt kriminālvajāšanu, izveidot piemērotus mehānismus cietēju agrai identificēšanai un aizsargāšanai un paplašināt cilvēku tirdzniecības novēršanas pasākumus.

Atbilstoši ES juridiskajam un politiskajam satvaram Komisija publicēja pētījumu par cilvēku tirdzniecības dzimumisko dimensiju.

Komisija paplašinās zināšanas par cilvēku tirdzniecības dzimumisko dimensiju, kā arī par dažādu tirdzniecības formu ietekmi uz katru no dzimumiem un iespējamās atšķirības vīriešu un sieviešu neaizsargātībā no krišanas par upuri un tās ietekmi uz viņiem. Komisijas konkrētie mērķi un uzdevumi ir šādu jautājumu risināšana: neaizsargātības, vervēšanas un krišanas par upuri dzimumiskā dimensija, dzimumiskie jautājumi, kas saistīti ar cilvēku tirgotājiem un pieprasījuma radītājiem, likumisku un politisku pasākumu izpēte dzimumiskā aspektā reaģēšanai uz cilvēku tirdzniecību.

Eiropas programma migrācijas jomā

2016. gadā Eiropas Komisija turpināja darbu pie Eiropas programmas migrācijas jomā, ierosinot pasākumus pašreizējās migrācijas un bēgļu krīzes tūlītējo problēmu risināšanai. Tā arī centās nodrošināt ES instrumentus labākai migrācijas pārvaldībai vidējā termiņā un ilgtermiņā tādās jomās kā neatbilstīga migrācija, robežas, patvērums un likumīga migrācija.

To personu aizsardzība, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība

Aprīlī Komisija publicēja paziņojumu par iespējām reformēt ES spēkā esošos noteikumus migrācijas un patvēruma jomā.

Pamatojoties uz saņemtajām atsauksmēm, Komisija maijā nāca klajā ar tiesību aktu kopuma priekšlikumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas viena aspekta reformai, ierosinot jaunus noteikumus Dublinas sistēmas reformai, kurā nosaka par patvēruma pieteikumu atbildīgo dalībvalsti. Vienlaikus Komisija ierosināja pārveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju par pilntiesīgu Eiropas Savienības aģentūru patvēruma jomā, kas atvieglos kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanu un uzlabos tās darbību.

Jūlijā Komisija pabeidza kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ierosināto pārveidi, iesniedzot otru priekšlikumu kopumu, ar kuriem pārskatīja trīs pārējos tiesību aktus ES patvēruma sistēmas regulējumā. Reformas vienkāršo, padara skaidrāku un īsāku patvēruma iegūšanas procesu, izveidojot taisnīgāku un efektīvāku ES procedūru patvēruma pieteikumu apstrādei — procedūru, kas ir dāsna pret vismazāk aizsargātajām, bet stingra pret tiem, kuri mēģina to izmantot ļaunprātīgi. Reformas arī ļaus gan ātri identificēt personas, kurām patiešām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, piedāvājot tām aizsardzību tik ilgi, cik tas nepieciešams, gan dos iespēju atgriezt personas, kurām nav tiesību saņemt aizsardzību ES. Reformas arī nodrošinās, ka patvēruma meklētājiem jebkurā ierašanās brīdī tiek nodrošināti vienādi cilvēka cieņu nepazemojoši uzņemšanas standarti.

Decembrī Komisija pieņēma savu ceturto ieteikumu par konkrētiem pasākumiem, kas Grieķijai jāveic, lai pilnībā īstenotu ES standartus patvēruma jomā saskaņā ar Dublinas regulu. Ieteikumā norādīts, ka, neraugoties uz grūto situāciju, ar kuru Grieķija saskārās, tā ir guvusi būtiskus panākumus, izveidojot svarīgākās institucionālās un tiesiskās struktūras patvēruma sistēmas pareizai darbībai, un ir labas izredzes, ka tuvākajā nākotnē patvēruma sistēma darbosies pilnībā. Tādēļ tika ieteikts pēc 2017. gada 15. marta atsākt personu pārsūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu, pamatojoties uz individuālām garantijām katram pieteikuma iesniedzējam un izņemot neaizsargātu migrantu kategorijas. Mērķis ir iedrošināt pārcelšanas centienu īstenošanu un atjaunot pilnībā funkcionējošu Dublinas sistēmu, kas būtu pamatelements Šengenas zonas normālas darbības atjaunošanai, paturot prātā nolūku turpināt sistēmas reformu.

Pārcelšana un pārmitināšana

Martā un oktobrī Eiropadome aicināja paātrināt pārcelšanu īstenošanu, lai atvieglotu milzīgo spiedienu uz Grieķiju un Itāliju.

Pagaidu ārkārtas pārcelšanas shēma tika izveidota 2015. gadā, un saskaņā ar to dalībvalstis apņēmās līdz 2017. gada septembrim no Itālijas un Grieķijas pārvietot 98 255 personas. Tāpat 2015. gadā dalībvalstis vienojās no teritorijām ārpus Eiropas Savienības pārmitināt vairāk nekā 22 000 personu, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Līdz 2016. gada beigām uz 24 iesaistītajām valstīm tika pārvietoti 9602 bēgļi: 7198 no Grieķijas un 2404 no Itālijas. Turklāt līdz decembra sākumam gandrīz 14 000 personām tika nodrošināti droši un likumīgi ceļi uz ES, īstenojot pārmitināšanu uz 21 uzņēmēju valsti.

Martā Eiropadomes locekļi un viņu Turcijas kolēģi vienojās darīt galu neatbilstīgajai migrācijai no Turcijas uz ES un aizstāt to ar likumīgām iespējām bēgļu pārmitināšanai Eiropas Savienībā. Tika panākta vienošanās par ES un Turcijas paziņojumu, kurā citstarp tika apliecināts, ka visi jaunie neatbilstīgie migranti un patvēruma meklētāji, kas šķērsos robežu no Turcijas uz Grieķijas salām, tiks atgriezti Turcijā pēc tam, kad katrs patvēruma pieteikums būs individuāli izvērtēts saskaņā ar starptautiskajām un ES tiesībām, un pamatojoties uz to, ka viņi saņemtu aizsardzību Turcijā. Turklāt par katru Sīrijas iedzīvotāju, ko atgrieztu Turcijā no Grieķijas salām, vienu Sīrijas iedzīvotāju no Turcijas tieši pārmitinātu uz ES. Līdz gada beigām saskaņā ar šo noteikumu no Turcijas tika pārmitināti 2672 Sīrijas bēgļi.

Septembrī Komisija ziņoja par strauju to personu skaita samazinājumu, kuras neatbilstīgi šķērso Egejas jūru vai zaudē dzīvību tajā. Kopš jūnija ik dienu ieradās vidēji 80 cilvēki, pretstatā vairāk nekā 10 000 personu, kas 2015. gada oktobrī mēdza ierasties dienas laikā.

Komisija kopā ar Grieķiju un Itāliju izstrādāja pārcelšanas atvieglošanai nepieciešamās procedūras, tostarp pārcelšanas kandidātu atbilstošas drošības pārbaudes, atbalstu sniedza arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropols. Gan Grieķijā, gan Itālijā 2016. gada jūnijā tika apstiprināts protokols par pārcelšanu, ko apstiprināja visas ES dalībvalstis, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos, Starptautiskā Migrācijas organizācija un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs.

Atgriešana un atpakaļuzņemšana

Kā daļu no kopējās Eiropas patvēruma sistēmas dokumentu kopuma Komisija ierosināja pastiprināt ES pirkstu nospiedumu datubāzi patvēruma meklētāju un neatbilstīgo robežu šķērsotāju identifikācijai. Priekšlikums ļautu dalībvalstīm glabāt un meklēt datus par ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kuri nav pieteikušies starptautiskajai aizsardzībai un ir atzīti par tādiem, kas ES uzturas neatbilstīgi. Jauna regula par Eiropas Robežu un krasta apsardzi pastiprina aģentūras lomu, atbalstot dalībvalstis atgriešanas operāciju laikā. Turklāt Padome pieņēma Komisijas priekšlikumu par Eiropas ceļošanas dokumentu, ar ko ievieš vienota formāta dokumentu ar pilnveidotiem pretviltošanas elementiem, lai atvieglotu to ārpussavienības valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri uzturas neatbilstīgi.

Laikposmā no 2015. gada līdz 2016. gadam Komisija kopā ar ekspertiem no Šengenas valstīm Šengenas izvērtēšanas mehānisma ietvaros izvērtēja atgriešanas sistēmu 10 ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs. Komisija ir pieņēmusi sešus izvērtējuma ziņojumus un sniegusi ieteikumus Padomei, lai novērstu valstu atgriešanas sistēmās konstatētās nepilnības.

Atgriešanas un atpakaļuzņemšanas uzlabošana ir arī viens no galvenajiem mērķiem jaunajā Migrācijas partnerības regulējumā, ko Komisija uzsāka 2016. gada jūnijā, lai novērstu neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus un panāktu labāku migrācijas pārvaldību sadarbībā ar ārpussavienības valstīm. (Plašāku informāciju par partnerattiecību regulējumu skatīt 9. nodaļā.)

Cīņa pret migrantu kontrabandu

Februārī Eiropolā tika izveidots Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs un panākta vienošanās par ciešāku operatīvo sadarbību starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropolu. Sadarbība ietvēra to personas datu apmaiņu, kas savākti brīvprātīgās intervijās ar migrantiem kopīgās operācijās, kuras koordinē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un kuru mērķis ir labāk veikt izmeklēšanu attiecībā uz cilvēku kontrabandistiem.

Dzīvību glābšana jūrā un “karsto punktu” pieejas īstenošana

Eiropas robežu un krasta apsardze

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra 2016. gadā piedalījās vairāk nekā 169 000 cilvēku glābšanā Vidusjūras centrālajā daļā vien.

Līdz 2016. gada beigām Eiropas Robežu un krasta apsardze bija izvietojusi vairāk nekā 1550 darbiniekus, lai atbalstītu dalībvalstis pie ārējām robežām, papildinot jau esošo dalībvalstu kapacitāti vairāk nekā 100 000 robežsargu apmērā.

Pamatojoties uz 2015. gada decembra priekšlikumu, 2016. gada jūnijā tika panākta politiska vienošanās par Regulu par Eiropas Robežu un krasta apsardzi, un oktobrī regula stājās spēkā. Eiropas Robežu un krasta apsardzi veido divi pīlāri — pastiprināta Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kas izveidota no “vecās” Frontex aģentūras, un dalībvalstu robežpārvaldības iestādes, tostarp krasta apsardze tiktāl, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus.

Saskaņā ar jaunajām pilnvarām aģentūras loma un darbības tika būtiski paplašinātas. Kopš oktobra ir panākts ievērojams progress, lai nodrošinātu jaunās aģentūras pilnīgu darbību, tostarp izveidotu obligātās robežsargu un iekārtu ātrās reaģēšanas rezerves un sagatavotu atgriešanas nodrošināšanas vienību rezerves. Šīs rezerves var izvietot, atbalstot tās dalībvalstis, kurām ir primāra loma un kompetence pārbaužu pie ārējām robežām pastiprināšanai.

Karstie punkti

Kā daļa no pasākumiem migrācijas krīzes pārvaldībai tika turpināta “karsto punktu” pieejas īstenošana Grieķijā un Itālijā. Darbības un finansiālo atbalstu sniedza ES un attiecīgās ES aģentūras (Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropols), tai skaitā izvietojot dalībvalstu ekspertus un pieaicinātus darbiniekus.

Karstie punkti ir izvietoti visvairāk skarto dalībvalstu, piemēram, Itālijas un Grieķijas, galvenajos ieceļošanas punktos, un tie ir uzņemšanas zonas, kuros visas personas, kas ierodas, tiek identificētas, reģistrētas un pienācīgi apstrādātas. Karsto punktu darbplūsma un pārcelšanas process ietver arī integrētas un sistemātiskas drošības pārbaudes, un tajos nepieciešams nodrošināt atbilstošus uzņemšanas nosacījumus, lai izvairītos no pārblīvētības, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām, tostarp bērniem.

“Karsto punktu“ pieejas īstenošana galvenokārt ir attiecīgo dalībvalstu atbildība. Tomēr kopš 2016. gada marta Eiropola darbinieki veica sekundārās drošības pārbaudes Grieķijas “karstajos punktos”. Lai pastiprinātu drošības procesu pie ārējām robežām, Eiropols izveidoja rezervi no 116 pieaicinātiem darbiniekiem — valstu dienestu norīkotiem ekspertiem —, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm, kurām tas nepieciešams. Pirmās divas pieaicināto darbinieku grupas tika izvietotas Grieķijas “karstajos punktos” ar mērķi sniegt atbalstu Eiropola darbiniekiem. 2016. gadā Grieķijā darbojās pieci karstie punkti un četri Itālijā, kur darbojās arī citas izkāpšanas ostas ar līdzīgām funkcijām.

ES ārējo robežu labāka kontrole

Atpakaļceļš uz Šengenu — ceļvedis

Martā Komisija iesniedza sīki izstrādātu ceļvedi, kurā aprakstīti konkrēti pasākumi, ko nepieciešams veikts, lai atgrieztos pie Šengenas zonas normālas darbības, jo migrācijas un bēgļu krīze bija smags pārbaudījums sistēmai.

Tā kā Grieķijā ieradās liels skaits neatbilstīgo migrantu un patvēruma meklētāju, ES ārējās robežas Grieķijā tika pakļautas lielam spiedienam, kā rezultātā atklājās būtiskas nepilnības un sekas izjuta Šengenas zona kopumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Grieķijai tika lūgts pieņemt un īstenot rīcības plānu, ar ko reaģētu uz Padomes un Komisijas ieteikumiem, savukārt pārējās dalībvalstis tika aicinātas uzņemties atbildību un nekavējoties sniegt atbalstu Grieķijai.

Maijā Padome pieņēma ieteikumu, kas adresēts Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai, ļaujot veikt pagaidu robežkontroli. Neraugoties uz vispārējās situācijas Šengenas zonā pakāpenisku stabilizāciju, Novembrī Komisija ieteica, lai Padome ļauj minētajām valstīm uz ierobežotu laikposmu saglabāt iekšējo robežkontroli, ievērojot stingrus nosacījumus.

Viedrobežu tiesību aktu kopums

Aprīlī Komisija ierosināja Viedrobežu tiesību aktu kopumu ar mērķi modernizēt Šengenas zonas ārējo robežu pārvaldību un palīdzēt dalībvalstīm tikt galā ar pieaugošo ceļotāju plūsmu, vienlaikus sniedzot ieguldījumu cīņā pret terorismu un smagiem noziegumiem.

Tiesibu aktu kopuma galvenais elements ir ieceļošanas/izceļošanas sistēmas izveide, lai modernizētu robežkontroli un sniegtu precīzu un automatizētu informāciju robežsargiem robežpārbaužu laikā. Sistēma arī nodrošina piekļuvi Eiropolam un nozīmētām valsts tiesībaizsardzības iestādēm, lai tās dotu savu ieguldījumu teroristu nodarījumu un citu smagus noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.

Vienlaikus Komisija nāca klajā ar paziņojumu “Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas”, kurā izklāstītas darbības, ar ko uzlabotu esošo informācijas sistēmu darbību un sadarbspēju, un iespējamas jaunas sistēmas informācijas trūkuma novēršanai.

Novembrī Komisija ierosināja izveidot Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu, ar ko pastiprinātu drošības pārbaudes bezvīzu ceļotājiem.

Decembrī Komisija ierosināja pastiprināt Šengenas Informācijas sistēmas operatīvo efektivitāti un lietderību nolūkā palielināt sistēmas spēju apkarot terorismu un pārrobežu noziedzību, uzlabot robežu un migrācijas pārvaldību un nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm ES iedzīvotāju drošības palielināšanai.

Rietumbalkānu valstu vadītāju iknedēļas videokonferences

Rietumbalkānu valstu vadītāju iknedēļas videokonferences ļāva būtiski koordinēt un uzlabot informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm un to tuvākajām kaimiņvalstīm vēl vienā nozīmīgā migrācijas maršrutā.

Iespēju uzlabošana legālai migrācijai

Priekšlikuma par pārskatītiem zilās kartes noteikumiem, ko Komisija iesniedza jūnijā, mērķis ir uzlabot ES spēju piesaistīt un paturēt augstprasmīgus darba ņēmējus, lai pastiprinātu ES ekonomikas konkurētspēju un risinātu demogrāfiskās problēmas. Zilās kartes turētājiem būs elastīgāka piekļuve augsti kvalificētam darbam visā ES, iespēja veikt blakus darbību kā pašnodarbinātai personai, tiesības uz tūlītēju ģimenes atkalapvienošanos un iespēja ātrāk iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu ES.

Ārpussavienības valstu valstspiederīgo integrācija

Integrācijas jomā Komisija jūnijā pieņēma Rīcības plānu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai. Tā mērķis ir atbalstīt dalībvalstis to centienos integrēt ārpussavienības valstu valstspiederīgos. Rīcības plānā ir paredzēts kopējs politikas satvars, kam vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm pilnveidot un stiprināt to integrācijas politiku valsts līmenī. Tajā ir izklāstītas 50 konkrētas darbības tādās būtiskās jomās kā pirmsizceļošanas un pirmsieceļošanas integrācija, izglītība, nodarbinātība un profesionālā apmācība, piekļuves pamatpakalpojumiem, aktīva līdzdalība un sociālā integrācija.

Vīzas

Komisija 2016. gada sākumā iesniedza tiesību aktu priekšlikumus, ierosinot Gruziju, Kosovu (šis nosaukums neskar nostājas par Kosovas statusu un atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju), Turciju un Ukrainu pārcelt uz sarakstu par bezvīzu īstermiņa uzturēšanos, ņemot vērā šo valstu vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu vai ceļvežu pozitīvo novērtējumu. Priekšlikumi attiecībā uz Kosovu un Turciju tika iesniegti, pieņemot, ka Kosovas un Turcijas iestādes izpildīs atlikušos kritērijus attiecībā uz to vīzu režīma liberalizācijas ceļvežiem, pirms attiecīgos priekšlikumus pieņems Parlaments un Padome. Komisija arī ierosināja tiesību aktu grozījumus, ar kuriem stiprinātu apturēšanas mehānismu, kas ļaus ES apturēt bezvīzu ceļošanas režīmu attiecībā uz ārpussavienības valsts valstspiederīgo gadījumā, ja būtiski palielināsies migrācijas vai drošības riski. Starp Parlamentu un Padomi tika panākta politiska vienošanās par pārskatīto apturēšanas mehānismu un par vīzu režīma liberalizāciju ar Gruziju.

Pagājušajā gadā ES parakstīja nolīgumus par vīzu režīma atcelšanu ar Kiribati, Māršala Salām, Mikronēziju, Peru, Zālamana Salām un Tuvalu.

Oktobrī tika sāktas sarunas ar Tunisiju par nolīgumu atvieglot īstermiņa vīzu izsniegšanas procesu un nolīgumu par procedūru izveidi neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanai.

Novembrī sarunas par vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu tika sāktas ar Jordāniju.

2016. gada oktobrī Kanādas valdība paziņoja, ka tā gatavojas no 2017. gada decembra atcelt vīzas prasību Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem, kuri ceļo uz Kanādu.

Finansiāls atbalsts migrācijas efektīvai pārvaldībai

ES ir arī palielinājusi finansiālo atbalstu dalībvalstīm, lai izveidotu kopīgu pieeju migrācijai un efektīvi pārvaldītu migrācijas plūsmas, galvenokārt izmantojot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Šo fondu ārkārtas palīdzības elements ļāva ES nodrošināt ātru un elastīgu atbildes reakciju uz migrācijas problēmām, darot pieejamu papildu finansējumu tām dalībvalstīm, kuras saskārās ar lielu migrācijas spiedienu. Martā Komisija ierosināja izveidot Ārkārtas palīdzības instrumentu, kas izmantojams Eiropas Savienībā nolūkā sniegt ātrāku, mērķorientētāku atbildi uz liela mēroga krīzēm, tai skaitā palīdzēt dalībvalstīm sekmīgi tikt galā ar lielo bēgļu skaitu. Līdz 2018. gadam tiks darīts pieejams ES finansējums apmēram 700 miljonu eiro apmērā, izmantojot šo instrumentu ar partnerorganizāciju, piemēram, ANO aģentūru, Sarkanā Krusta un nevalstisko organizāciju starpniecību. Organizācijām jau ir piešķirti 198 miljoni eiro projektiem, kas ciešā sadarbībā ar Grieķijas iestādēm tiek īstenoti Grieķijā.

Papildus tam ES palielināja Eiropas Patvēruma atbalsta biroja, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un Eiropola budžetu 2015.–2016. gadam, pastiprinot to spējas nodrošināt vietējā līmeņa risinājumus migrācijas problēmām.

ES kaimiņvalstis

Attiecības ar valstīm, kuras atrodas ES dienvidos un austrumos, ir ļoti svarīgas. Šo attiecību pamatā ir Eiropas kaimiņattiecību politika, kas tika pārskatīta 2016. gadā. Šī politika ļauj veidot patiesas partnerības starp Eiropas Savienību un tās kaimiņvalstīm, balstoties uz labu pārvaldību un sadarbību politiskos, ekonomiskos un drošības jautājumos, kā arī migrācijas jomā.

Austrumu kaimiņreģions

ES politika attiecībā uz valstīm, kas atrodas ES austrumos, ir visaptveroša un īpaši pielāgota katras atsevišķās valsts vajadzībām. Tāpēc šī politika ir tālejoša un koncentrēta uz vairākām prioritārajām jomām, piemēram, sociālo un ekonomisko attīstību, labu pārvaldību un energoefektivitāti, un tā atvieglo cilvēkiem Eiropas Savienībā un austrumu kaimiņvalstīs ceļot no viena reģiona uz otru un tur dibināt kontaktus, strādāt un mācīties.

Ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu Eiropas Savienība ir noslēgusi asociācijas nolīgumus, kuros arī paredzētas padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas. Nolīgumi ar Gruziju un Moldovu stājās spēkā jūlijā. Tika arī strādāts pie tā, lai panāktu ciešākas attiecības ar Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju. Būtisks progress tika panākts saistībā ar vienošanos par bezvīzu ceļošanu Ukrainas un Gruzijas valstspiederīgajiem uz ES.

Atbalsts politiskajām un ekonomiskajām reformām Ukrainā bija ES prioritāte visu 2016. gadu, proti, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros tika piešķirts būtisks finansiāls atbalsts (200 miljoni eiro jaunām programmām, kas galvenokārt pievēršas pārredzamai un pārskatatbildīgai pārvaldībai), kā arī tika piešķirta humānā palīdzība (22,4 miljoni eiro) un makrofinansiālā palīdzība (2,21 miljards eiro). Brisele un Kijeva risināja arī sarunas par gāzes piegādēm.

Eiropas Savienība turpināja iestāties par konflikta Austrumukrainā atrisināšanu mierīgā ceļā, pilnībā īstenojot Minskas vienošanās. Eiropas Savienība turpināja savas sankcijas pret Krieviju, kuru iemesls ir nelikumīgā Krimas un Sevastopoles aneksija, ko veikusi Krievija, un Krievijas loma Ukrainas destabilizēšanā.

Krievija

2016. gada sākumā ES dalībvalstis apliecināja principus par ES pieeju attiecībām ar Krieviju. Minētie principi ir šādi: pilnīga Minskas vienošanos īstenošana, attiecību stiprināšana ar austrumu partnervalstīm un citām kaimiņvalstīm, jo īpaši Vidusāzijā, ES iekšējās izturētspējas stiprināšana, selektīva sadarbība ar Krieviju jautājumos, kuri ir ES interesēs, piemēram, ārpolitikā un globālos jautājumos, un intensīvāks ES atbalsts Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai un kontaktiem starp ES un Krievijas pilsoņiem. Tā kā Minskas vienošanās nav pilnībā īstenotas, sankcijas, kas 2014. gadā tika noteiktas kā reakcija uz Krievijas darbībām Ukrainā, palika spēkā. Turpmākā cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās Krievijā un arvien pieaugošie ierobežojumi, kas vērsti pret pilsonisko sabiedrību, vēl joprojām bija ES prioritāte.

Dienvidu kaimiņreģions

Kaimiņattiecību politikas mērķis ES dienvidu kaimiņreģionā ir atbalstīt atsevišķas valstis tajās jomās, kurās ES var sniegt konkrētu un pozitīvu ieguldījumu.

Īpaša uzmanība tiek veltīta bēgļu krīzes skartajām valstīm. Lai risinātu migrācijas krīzi, Komisija turpināja īstenot ES Reģionālo trasta fondu reaģēšanai uz krīzi Sīrijā un uzsāka darbības saskaņā ar ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai. Pēc konferences “Atbalsts Sīrijai un reģionam”, kura februārī notika Londonā, tika panāktas vienošanās ar Jordāniju un Libānu nolūkā palīdzēt šīm valstīm tikt galā ar Sīrijas bēgļu lielo pieplūdumu. ES būtiski palielināja tirdzniecību ar Jordāniju, lai palīdzētu izveidot darbvietas, jo īpaši Sīrijas bēgļiem valsts iekšienē.

Eiropas Savienība 2016. gadā veltīja īpašu uzmanību Tunisijai, jo tā atbalstīja Tunisijas pāreju uz demokrātiju.

Sīrija

Krīze Sīrijā joprojām bija viens grūtākajiem izaicinājumiem, ar ko starptautiskā sabiedrība saskārās 2016. gadā. Cieši sadarbojoties ar ANO un ANO īpašo sūtni Stafanu de Misturu, Eiropas Savienība turpināja savus diplomātiskos un humanitāros centienus. ES palielināja savu finansiālo palīdzību, kas kopš krīzes sākuma ir sasniegusi vairāk nekā deviņus miljardus eiro. ES atbalsts Sīrijai tika atkārtoti apstiprināts oktobrī, kad ES līderi tikās, lai apspriestu situāciju Sīrijā. Arī Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni centās sekmēt reģionāla līmeņa vienošanos par Sīrijas nākotni; šo centienu rezultāts bija ES reģionālā iniciatīva, kuras mērķis ir — kopā ar reģionālajiem dalībniekiem — rast kopsaucēju par pēckonflikta mehānismiem, izvērtējot izlīguma un atjaunošanas iespējas, kolīdz stabili būs sākusies uzticama politiskā pāreja.

Lībija

Visu gadu Eiropas Savienība joprojām pilnībā iestājās par Lībiju un šīs valsts pāreju uz iekļaujošu un stabilu demokrātiju un atbalstīja ANO starpniecības centienus šajā procesā. ES pašlaik sniedz būtisku finansējumu Lībijā īstenotiem projektiem un pasākumiem šādās sešās jomās, kuras atbilst divpusējās sadarbības prioritātēm: pilsoniskā sabiedrība, demokrātiskā pārvaldība, veselība, jaunatne, aktīvs pilsoniskums un sociālekonomiskā integrācija, migrācija un aizsardzība, kā arī politiskais process, drošība un starpniecība.

Rietumbalkānu valstis un paplašināšanās sarunas

ES paplašināšanās process ir ļoti būtisks Rietumbalkānu valstu stabilitātei. Drošības un labklājības sekmēšana Rietumbalkānu valstīs ir ieguldījums reģiona nākotnē un ir ES interesēs. Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai ES, un Padome nolēma turpināt šā procesa virzību, savukārt Albānija — ar ES atbalstu — pieņēma svarīgus tiesību aktus savas tiesu sistēmas reformēšanai. Tam būtu jāuzlabo Albānijas iedzīvotāju dzīve un jāpalīdz valstij virzīties uz priekšu ceļā uz Eiropas Savienību. ES un Kosova noslēdza stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Pateicoties ES un citu starptautisko dalībnieku starpniecībai, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā tika panākta vienošanās, uz kuras pamata decembrī tika organizētas mierīgi un sakārtoti notikušās parlamenta vēlēšanas.

Uz priekšu virzījās arī sarunas starp Kosovu un Serbiju par attiecību normalizēšanu. Tikmēr pastāvīgs progress tika gūts sarunās gan par Serbijas, gan Melnkalnes dalību Eiropas Savienībā.

Turcija

Attiecības starp ES un Turciju 2016. gadā attīstījās daudzās jomās, par ko bija panākta vienošanās 2015. gada novembrī notikušajā ES un Turcijas augstākā līmeņa sanāksmē. Nozīmīgs pavērsiens bija martā panāktā ES un Turcijas vienošanās, saskaņā ar kuru ES koncentrējās uz migrācijas plūsmu pārvaldību, kā arī uz kontrabandistu darbības modeļa un cilvēku tirdzniecības apkarošanu. Lai atbalstītu Sīrijas bēgļus un pārslogotās šos bēgļus uzņemošās kopienas, tika izveidots Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā, kura ietvaros tiek koordinēti trīs miljardi eiro, kas paredzēti 2016. un 2017. gadam.

Eiropas Savienība atbalstīja Turcijas demokrātiju pēc jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma un aicināja iestādes pēc tam ievērot visaugstākos standartus tiesiskuma un pamattiesību jomā.

Rietumeiropa

Ārpus ES esošās Rietumeiropas valstis ir cieši saistītas ar Eiropas Savienību. Norvēģija un Šveice ir vienas no ES lielākajām tirdzniecības un ieguldījumu partnervalstīm, kā arī ir nozīmīgas partneres pētniecības un inovācijas jomā. Tomēr saistībā ar Šveici joprojām pastāv problēmas. Kaut arī decembrī notikušais Šveices Federālās asamblejas balsojums par grozījumiem Ārvalstnieku likumā bija solis pareizajā virzienā, tomēr vēl aizvien nav institucionāla pamatnolīguma, ar ko tiktu pārvaldīta un atjaunināta sarežģītā nozares nolīgumu sistēma, lai tādējādi pilnībā izmantotu divpusējo attiecību potenciālu.

Ziemeļamerika

Amerikas Savienotās Valstis

Prioritātes ES un Amerikas Savienoto Valstu attiecībās 2016. gadā cita starpā bija šādas: cīņa pret terorismu, ekonomiskās izaugsmes stiprināšana un globālās bēgļu krīzes risināšana. Tas tika atspoguļots sanāksmē, kura jūlijā notika Varšavā un kurā piedalījās Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Notika vairākas sarunu kārtas par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību.

Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis jūnijā parakstīja ES un ASV datu aizsardzības jumta nolīgumu, ar ko nodrošina datu aizsardzības regulējumu attiecībā uz datiem, kuri tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības sadarbības ietvaros tiek nosūtīti uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Decembrī Padome pieņēma lēmumu, ar ko Eiropas Savienībai atļauj noslēgt minēto nolīgumu.

Jūlijā tika pieņemts ES un Amerikas Savienoto Valstu privātuma vairogs, kura mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju personas datus un nodrošināt skaidrus noteikumus uzņēmumiem.

Vašingtona un Brisele sadarbojās arī attiecībā uz Eiropas Robežu un krasta apsardzi, kā arī bēgļu krīzes pārvarēšanā.

Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība decembrī parakstīja Iegādes un savstarpēju atbalsta pakalpojumu nolīgumu, kura mērķis ir sniegt loģistikas atbalstu otras puses militārajām operācijām.

Kanāda

2016. gads arī bija svarīgs ES un Kanādas attiecībās, proti, tika parakstīti divi vēsturiski nolīgumi — stratēģiskās partnerības nolīgums un Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums. Kolīdz šie nolīgumi būs stājušies spēkā, tie pastiprinās vispārējo sadarbības satvaru starp ES un Kanādu. Stratēģiskās partnerības nolīgums padziļinās politisko dialogu daudzās dažādās jomās, tostarp šādās: starptautiskais miers un drošība, ekonomiskā un ilgtspējīga attīstība, tiesiskums, brīvība un drošība. Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums veicinās nodarbinātību un izaugsmi un, stimulējot tirdzniecību un ieguldījumus, radīs būtiskus ekonomiskus ieguvumus abpus Atlantijas okeānam, vienlaikus nosakot globālus darba tiesību un vides aizsardzības standartus.

Ķīna

Jūlijā tika panākta vienošanās par jaunu ES stratēģiju attiecībā uz Ķīnu. Eiropas Savienība attiecības ar Ķīnu veidos principiālā, praktiskā un pragmatiskā veidā un paliks uzticīga savām interesēm un vērtībām, jo īpaši starptautisko noteikumu un normu ievērošanai un cilvēktiesību respektēšanai.

ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksme, kas jūlijā notika Pekinā, sniedza iespēju stratēģiskām diskusijām par jautājumiem, kuri interesē abas puses, tostarp par ekonomikas reformām un jaudas pārpalikumu tērauda nozarē.

Kopš 2013. gada pamats attiecībām ir bijusi ES un Ķīnas stratēģiskā sadarbības programma 2020. gadam, savukārt kopš 2005. gada norit dialogs vides politikas jomā.

Tuvie Austrumi

Irāna

Pēc tam, kad 2015. gada jūlijā starp starptautisko kopienu un Irānu tika panākta vēsturiskā vienošanās kodolenerģijas jomā, Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni kopā ar septiņiem Eiropas Komisijas locekļiem 2016. gada aprīlī apmeklēja Teherānu, lai pastiprinātu sadarbību tādās jomās kā ekonomiskās attiecības, transports, zinātne, humanitārie jautājumi, enerģētika un cilvēktiesības.

Irāka

ES centieni Irākā galvenokārt bija veltīti tam, lai atbalstītu valdību veikt steidzami vajadzīgās politiskās, ekonomiskās un cilvēktiesību jomas reformas — tostarp ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīguma ietvaros. Sadarbība ar Irāku turpinājās attiecībā uz cīņu pret ISIL/Da’esh. ES sniedz humāno palīdzību, lai apmierinātu vissteidzamākās pārvietoto Irākas iedzīvotāju vajadzības, un atbalsta atbrīvoto teritoriju stabilizāciju.

Latīņamerika

2016. gadā Eiropas Savienība pastiprināja attiecības ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm. ES un Meksika sāka sarunas par vispārējā nolīguma modernizēšanu, lai cita starpā nostiprinātu satvaru divpusējam dialogam par globāliem jautājumiem (jo īpaši par klimata pārmaiņām, enerģētiku, pārtikas nodrošinājumu, globālo ekonomiku un drošību) un pielāgotu ES un Meksikas attiecības jaunajai realitātei saistībā ar pasaules mēroga tirdzniecības un ieguldījumu politiku un plūsmām. ES un Kuba turpināja oficiālu politisku dialogu un decembrī parakstīja Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu, kas ir attiecību jaunais tiesiskais regulējums. ES un Dienvidu kopējais tirgus (Mercosur) maijā atsāka sarunas par divu reģionu asociācijas nolīgumu, pirmoreiz kopš 2004. gada apmainoties ar piedāvājumiem.

ES sniedza politisko atbalstu miera procesam Kolumbijā. 2016. gada decembrī izveidotais ES Trasta fonds būs svarīgs elements ES centienos atbalstīt miera nolīguma īstenošanu.

Santodomingo (Dominikānas Republika) oktobrī notika ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas ārlietu ministru sanāksme. Tā palīdzēja stiprināt stratēģisko partnerību un bruģēja ceļu ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks 2017. gadā.

ES un Āfrikas partnerība

Attiecībā uz Āfrikas raga reģionu jāatzīmē, ka Eiropas Savienība apstiprināja jaunu politisku un ekonomisku nolīgumu ar Etiopiju un bija galvenā Somālijā notikušo vēlēšanu atbalstītāja. ES turpināja atbalstīt cīņu pret terorismu gan šajā reģionā, gan Sāhelā. 2016. gadā tika parakstīts un stājās spēkā Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas attīstības kopienu.

Migrācija

Izmantojot visus tās rīcībā esošos politikas instrumentus, Eiropas Savienība 2016. gadā centās panākt katram konkrētajam gadījumam pielāgotas partnerības ar ārpussavienības valstīm, kuras ir izcelsmes un tranzīta valstis. Eiropadome jūnijā pieņēma Augstās pārstāves un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Komisijas izstrādāto priekšlikumu, ar ko izveido jaunu partnerības satvaru migrācijas jomā, kura mērķis ir — kopā ar svarīgākajiem partneriem Āfrikā — labāk pārvaldīt situāciju.

Minētais satvars ir daļa no Eiropas programmas migrācijas jomā, un tā prioritātes ir šādas: glābt cilvēku dzīvības jūrā, palielināt atgriezto personu skaitu, dot iespēju migrantiem un bēgļiem palikt tuvāk mājām un ilgtermiņā — palīdzēt valstīm novērst neatbilstīgas migrācijas cēloņus.

Saskaņā ar partnerības satvaru tika sākts darbs ar piecām prioritārajām valstīm, proti, Etiopiju, Mali, Nigēru, Nigēriju un Senegālu. Vienlaikus tika turpināti dialogi par migrāciju ar izcelsmes un tranzīta valstīm, lai īstenotu Valletas 2015. gada augstākā līmeņa sanāksmē panākto rezultātu.

Pateicoties ES Ārkārtas trasta fondam Āfrikai, konkrēti projekti gada laikā sāka saņemt atbalstu, un sadarbība ar ES partneriem dod pirmos rezultātus.

Cilvēktiesības

2016. gadu starptautiskā mērogā raksturoja nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī tas, ka pieauga cilvēktiesību aizstāvju un nevalstisko organizāciju vajāšana un uzbrukumi tiem. Globālajā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā, kas pieņemta jūnijā, tika atkārtoti uzsvērts, ka cilvēktiesības ir ES ārējās darbības kodols un pilnībā atbilst ES interesēm. Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni uzsāka kampaņu #EU4HumanRights, lai palielinātu informētību par ES un dalībvalstu centieniem īstenot prioritātes, kuras apzinātas 2015.–2019. gada Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā. Šīs prioritātes cita starpā ir cilvēktiesību sekmēšana, aizstāvība un veicināšana visā pasaulē.

Programma 2030. gadam — ilgtspējīgas attīstības mērķi

Eiropas Savienība piekrīt programmai 2030. gadam un ir apņēmusies īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus. Komisārs Karmenu Vella un Nīderlandes ministre Šarona Deiksma piedalījās otrajā ANO Vides asamblejā, kas maijā notika Kenijā. Tur sapulcējušies ministri vienojās par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu tādās jomās kā ilgtspējīga ražošana, patēriņš, ķīmiskās vielas, atkritumi, klimata pārmaiņas un okeāni.

Komisija ir izklāstījusi stratēģisku pieeju ilgtspējīgas attīstības panākšanai Eiropas Savienībā un visā pasaulē. 22. novembrī ar priekšlikumiem nāca klajā Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni, Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss un komisārs Nevens Mimica. Šajā sakarā Komisija pieņēma paziņojumu par nākamajiem pasākumiem ilgtspējīgas Eiropas nākotnes nodrošināšanai, kurā ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas noteikti programmā 2030. gadam, tiek sasaistīti ar ES politikas satvaru un Komisijas prioritātēm. Tādējādi tiks novērtēti panāktā progresa līmeņi, apzinātas visbūtiskākās, attiecībā uz ilgtspējību pastāvošās bažas un nodrošināts, ka visās darbībās un politikas iniciatīvās (ES iekšienē un visā pasaulē) jau no paša sākuma ir ņemti vērā ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Starptautiskā attīstība

2016. gadā Eiropas Savienība starptautiskās sadarbības ietvaros sāka īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Septembrī ES nāca klajā ar Eiropas Ārējo investīciju plānu, lai pildītu finansējuma saistības attīstības jomā, kā arī attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

Novembrī Komisija ierosināja pārskatītu Eiropas Konsensu attīstības jomā, izklāstot kopīgu redzējumu un rīcības satvaru ES un tās dalībvalstu sadarbībai attīstības jomā. Minētajā dokumentā tiek ierosināts konceptuāls plāns, kura mērķis ir saskaņot Savienības politiku attīstības jomā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Šis dokuments ir daļa no starptautiskās sabiedrības savstarpēji saskaņotās atbildes uz globalizācijas radītajām jaunajām tendencēm un izaicinājumiem. Eiropas Attīstības dienu forums bija pirmā nozīmīgā starptautiskā sanāksme šo jautājumu apspriešanai. Eiropas Savienība arī turpināja darbu pie jaunas partnerības ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm laikposmam pēc 2020. gada. Tā ir ierosinājusi vispārēju nolīgumu, ko papildina reģionālas partnerības, kuras ir pielāgotas Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu konkrētajām vajadzībām un ar kurām izmanto specifiskās reģionālās iespējas un risina problēmas, ar ko šis reģions saskaras.

Lai apliecinātu ES pastāvīgo atbalstu Afganistānai, oktobrī Briselē tika rīkota liela starptautiska konference. Novembrī notika līdzekļu devēju konference par labu Centrālāfrikas Republikai, kurā starptautiskie līdzekļu devēji apsolīja sniegt vairāk nekā divus miljardus eiro.

Pētniecība un inovācija

Zinātnes diplomātija ir būtisks elements ES starptautiskajās darbībās. Gada laikā tika pieņemts kopīgais paziņojums “Integrēta ES politika Arktikai”, kas ietvēra arī Arktikas izpēti un uzsvēra zinātnes lomu starptautiskajā sadarbībā.

Pateicoties Globālajai pētniecības sadarbībai attiecībā uz sagatavotību infekcijas slimībām, finansētāji visā pasaulē tika mudināti veikt steidzamus pētījumus par Zikas vīrusa uzliesmojumu. Atsaucoties 2016. gadā uz īpašu uzaicinājumu, finansējumam no programmas “Apvārsnis 2020” tika atlasīti Zikas vīrusa pētniecības projekti 30 miljonu eiro apmērā.

Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ES globālajā programmā

Starptautiskajā Darba konferencē, kas notika jūnijā, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers apsolījās atzīt par prioritāti sociālu Eiropu, jaunatnes nodarbinātību un sociālo dialogu. Viņš arī atbalstīja Komisijas iniciatīvu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Kopā ar komisāri Mariannu Teisenu viņš uzsvēra Starptautiskās Darba organizācijas standartu nozīmīgumu un norādīja uz nepieciešamību pārdomāt darba nākotni. ES sniedza būtisku ieguldījumu konferences darbā un rezultātos. Tika pieņemti visaptveroši norādījumi par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās piegādes ķēdēs, kuri attiecās uz pienācīgu rūpību, pārrobežu sociālo dialogu, tirdzniecību un pārredzamību.

Drošība un aizsardzība

ES ārlietu un aizsardzības ministri novembrī vienojās drošības un aizsardzības jomā īstenot globālo ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju. Šo secinājumu pamatā bija drošības un aizsardzības politikas īstenošanas plāns, ko ministriem iesniedza Augstā pārstāve / Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītāja Federika Mogerīni.

Stratēģijā ir iekļauti priekšlikumi stiprināt civilās un militārās spējas, padziļināt sadarbību aizsardzības jomā, uzlabot ES ātro reaģēšanu uz krīzēm, stratēģiskā līmenī izveidot pastāvīgu centru militāro misiju bez izpildes pilnvarām plānošanai un veikšanai, izpētīt potenciālu ciešākai sadarbībai ar partnervalstīm drošības un aizsardzības jomā un turpināt darbu pie spēju veidošanas drošības un attīstības atbalstam.

Minētā stratēģija bija pirmais no trim elementiem jaunajā ES aizsardzības tiesību aktu kopumā, kuru Eiropadome apstiprināja decembrī. Otrais elements bija Komisijas ierosinātais Eiropas aizsardzības rīcības plāns, kura mērķis ir izveidot Eiropas aizsardzības fondu, lai atbalstītu ieguldījumus aizsardzības aprīkojuma un tehnoloģiju kopīgā izpētē un izstrādē. Komisija arī ierosināja pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt vienoto tirgu aizsardzības jomā. Trešais elements ietvēra ES un NATO sadarbību, ņemot vērā ES un NATO kopīgo deklarāciju, kas tika parakstīta Varšavā 2016. gada jūlijā.

Aprīlī ES dalībvalstis vienojās par labāku koordināciju, lai pastiprinātu ES reakciju uz hibrīddraudiem, piemēram, kiberuzbrukumiem, energopiegādes vai finanšu pakalpojumu traucējumiem, sabiedrības uzticēšanās valdības iestādēm graušanu un sociālās spriedzes izmantošanu.

Reakcija uz humanitārām krīzēm un ārkārtas situācijām

Eiropas Savienība turpināja palīdzēt dabas katastrofās un cilvēka izraisītās krīzēs cietušajiem visā pasaulē, piešķirot humāno palīdzību 2,1 miljarda eiro apmērā, kas bija paredzēta vairāk nekā 120 miljoniem cilvēku vairāk nekā 80 valstīs, lai nodrošinātu pārtiku, pajumti, aizsardzību un veselības aprūpi.

Eiropas Savienība ir humānās palīdzības finansēšanas priekšgalā visās lielākajās konfliktu zonās, kur ir pārvietots milzīgs skaits cilvēku — sākot ar Irāku un Sīriju un beidzot ar Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu un Jemenu.

Pirmo reizi vēsturē ES sniedza humāno palīdzību tās iekšienē, proti, tā palīdzēja Grieķijai tikt galā ar bēgļu pieplūdumu. Ar humanitāro partneru starpniecību 2016.–2018. gadā no ES finansējuma ir darīti pieejami 700 miljoni eiro.

Tika īstenotas arī jaunas iniciatīvas. Kā tiešs turpmākais pasākums uz tās pieredzes pamata, kura 2014. gadā Rietumāfrikā tika gūta Ebolas vīrusa izraisītās krīzes rezultātā, ES izveidoja Eiropas Medicīnisko korpusu, kas tika izmantots, lai gan ES iekšienē, gan ārpus tās ātri reaģētu uz ārkārtas situācijām, kurām ir sekas veselības jomā.

Aptuveni 4 % no ES kopējā humānās palīdzības budžeta tika veltīti ārkārtas situācijās cietušo bērnu izglītībai, kas ir viena no humānās palīdzības jomām, kurā finansējuma trūkst visvairāk. Vairāk nekā 3,8 miljoni bērnu 47 valstīs saņēma piekļuvi izglītībai. Komisārs Hrists Stiljanidis paziņoja arī par turpmāku pieaugumu 2017. gadā — līdz 6 %.

Starptautiskā sadarbība

ES un Apvienoto Nāciju Organizācija

Augsta līmeņa ES delegācija piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas Ministru nedēļas sanāksmēs un samitā par bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos, kur Eiropas Savienība sekmīgi iestājās par globālo atbildības dalīšanu. Galvenie jautājumi diskusijās bija Sīrijas krīze, klimata pārmaiņas un programmas 2030. gadam īstenošana. Pateicoties visu gadu īstenotajai Apvienoto Nāciju Organizācijas un ES sadarbībai, tika nodrošināta koordinācija dažādās darbību jomās, tostarp šādās: miera uzturēšanas misijas, diplomātiskie centieni, cilvēktiesības, bada izskaušana, iekļaujošas sabiedrības izveide, laba pārvaldība un noziedzības apkarošana. Augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Federika Mogerīni savā runā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē jūnijā uzsvēra arī ciešās saiknes starp abām organizācijām.

ES un NATO

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jūlijā Varšavā parakstīja vēsturē pirmo ES un NATO kopīgo deklarāciju, kas dod jaunu impulsu to partnerībai. Tajā tika uzsvērta to kopīgā apņemšanās sadarboties šādās jomās: hibrīddraudu novēršana, operatīvā sadarbība, tostarp jūrlietu jautājumos, kiberdrošība un aizsardzība, pētniecība aizsardzības rūpniecībā, mācības un aizsardzība, kā arī drošības spēju veidošana. Decembrī ES un NATO paralēlā procesā apstiprināja vienotu priekšlikumu kopumu kopīgās deklarācijas īstenošanai.

Sadarbība starptautiskā mērogā

Eiropas Savienība aktīvi sadarbojās ar globālajiem partneriem tādos forumos kā G7 un G20, lai risinātu pasaules mēroga politiskās un ekonomiskās problēmas. Septembrī notikušā Handžou samita paziņojumā G20 valstu vadītāji uzsvēra, ka jānodrošina lielāka iekļautība, lai ekonomikas izaugsme apmierinātu ikviena vajadzības un nestu labumu visām valstīm un visiem cilvēkiem.

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments 2016. gadā pievērsās visiem nozīmīgajiem ES politikas jautājumiem; apspriestās tēmas bija no bēgļu un migrācijas krīzes līdz Apvienotās Karalistes referendumam un no jautājuma par drošības un terorisma draudiem līdz uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem. Tas pieņēma nozīmīgus likumdošanas lēmumus, kas nodrošināja ES darbību tādās jomās kā pasažieru datu reģistri, datu aizsardzība un digitālā vienotā tirgus izveide. Šā gada laikā Parlamentu uzrunāja daudzi augsta līmeņa viesi, tostarp Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Bulgārijas Republikas prezidents Rosens Plevnelijevs, Izraēlas prezidents Rūvens Rivlins, Pales­tīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmūds Abāss un ES iestāžu vadītāji.

Eiropadome

2016. gadā Eiropadome sanāca februārī, martā, jūnijā, oktobrī un decembrī. Valstu un valdību vadītāji iedziļinājās un deva ievirzi tādos būtiskos jautājumos kā izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja, vienotā tirgus izveides pabeigšana, ES tirdzniecības politika, migrācijas politikas iekšējie un ārējie aspekti, drošība, enerģētika un klimata pārmaiņas. Lai apspriestu stāvokli Eiropas Savienībā un kopīgo nākotni pēc Apvienotās Karalistes referenduma, vadītāji tikās arī neoficiālā sanāksmē Bratislavā.

Eiropas Savienības Padome

Prezidentvalsts pienākumus Eiropas Savienības Padomē 2016. gadā rotācijas kārtā pildīja Nīderlande un Slovākija. Padome šā gada laikā galvenokārt pievērsās tādiem jautājumiem kā ieilgusī migrācijas krīze, bruņotie konflikti pasaulē un cīņa pret terorismu. Vairākās jomās — tostarp nodokļu, enerģētikas un klimata pārmaiņu, ekonomikas finansēšanas un vienotā tirgus padziļināšanas jomā — Padome guva panākumus.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2016. gadā ieņēma būtisku nostāju bēgļu krīzes jautājumā. Pēc Komisijas pieprasījuma komiteja arī sniedza izpētes atzinumu par Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Septembrī komiteja pēc Komisijas pieprasījuma pieņēma izpētes atzinumu par ilgtspējīgu attīstību.

Jūlijā Eiropas Reģionu komiteja organizēja Eiropas Reģionu un pilsētu samitu Bratislavā, Slovākijā. Tajā pieņēma deklarāciju, aicinot tālredzīgi raudzīties uz Eiropas nākotni, pamatojoties uz lielākiem ieguldījumiem kohēzijas veicināšanai, ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu ES pilsētās un reģionos. Oktobrī Komiteja rīkoja arī Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļu.

Labāks regulējums

Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanu

Aprīlī, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu par labāka regulējuma principu efektīvāku piemērošanu visās iestādēs, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija parakstīja jaunu Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanu. Tas nozīmē: risinot problēmas ES, ir jārīkojas pēc iespējas konsekventāk, vērienīgāk, efektīvāk un atklātāk. Šis nolīgums atbalsta uz gūtajām atziņām veidotu politiku visā likumdošanas ciklā un sistemātisku novērtējumu par to, kā tiesību akti darbojas praksē. Pateicoties nolīgumam, ES likumdošana kļūs pārredzamāka, atvērtāka ieinteresēto personu ieguldījumam un labāk izprotama.

Eiropas Komisijas 2017. gada darba programma

Oktobrī Komisija pieņēma savu 2017. gada darba programmu, kurā izklāstīts, kādus pasākumus tā nākamajā gadā veiks, kurus jau iesniegtos priekšlikumus tā paredz atsaukt un kurus no spēkā esošajiem tiesību aktiem tā grasās pārskatīt. 2017. gada darba programma orientējas uz Komisijas desmit politiskajām prioritātēm.

REFIT rezultātu pārskats

Plašais pasākumu klāsts, ko Komisija veica, lai novērtētu, pārskatītu un vienkāršotu ES tiesību aktus un samazinātu regulatīvo slogu, tika atspoguļots REFIT rezultātu pārskatā, ko iesniedza kopā ar 2017. gada darba programmu. REFIT rezultātu pārskats parāda, kādā stadijā šobrīd atrodas 231 iniciatīva par vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšu esošajos tiesību aktos. Komisija arī publicēja REFIT rezultātu pārskata kopsavilkumu, kurā izklāstīti REFIT rezultātu pārskata galvenie elementi, sniegta detalizēta informācija par REFIT platformas pirmajiem 22 atzinumiem, kā arī par to, kādus pasākumus Komisija plāno veikt.

REFIT platforma

REFIT platformā ir iesaistīti 48 augsta līmeņa eksperti no dažādām ieinteresētām personām, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Eiropas Reģionu komiteja un visu dalībvalstu valdības. Tā Komisijai sniedz ieteikumus par to, kā padarīt ES regulas efektīvākas, vienlaikus samazinot adminis­tratīvo slogu, bet neapdraudot politikas mērķu sasniegšanu. Platformas darbs lielākoties pamatojas uz ieinteresēto personu ieguldījumu (bieži tīmekļa vietnē “Kā atvieglot slogu — izsakieties!”). Sanāksmes notika janvārī, aprīlī, maijā, jūnijā un septembrī un novembrī, un tajās tika pieņemti 24 atzinumi daudzās ES regulējuma jomās.

Regulējuma kontroles padome

Regulējuma kontroles padome ir neatkarīga Komisijas struktūra, kas pārbauda ietekmes novērtējumu projektus, lielus retrospektīvus izvērtējumus un atbilstības pārbaudes. To izveidoja 2015. gada jūlijā, aizstājot Ietekmes novērtējuma padomi. 2016. gadā padome pārskatīja un sniedza atzinumus par 60 ietekmes novērtējumiem un septiņiem izvērtējumiem.

Jaunās tīmekļa vietnes un atgriezeniskās saites mehānismi

Šā gada laikā Komisija veica turpmākus pasākumus, lai ES lēmumu pieņemšanas procesu padarītu atvērtāku ieinteresēto personu un pilsoņu ieguldījumam. Jūnija beigās deleģēto un īstenošanas aktu projekti bija pieejami atklātībai četras nedēļas, lai saņemtu atsauksmes. Līdz gada beigām publiskoja 106 deleģēto un īstenošanas aktu projektus.

Jaunu iniciatīvu, novērtējumu un tiesību aktu priekšlikumu ceļveži vai sākotnējie ietekmes novērtējumi bija pieejami ieinteresēto personu atsauksmēm no 2015. gada jūlija. Līdz 2016. gada beigām, lai saņemtu atsauksmes, publiskoja 338 ceļvežus un sākotnējos ietekmes novērtējumus. Tajā pašā laikā, lai saņemtu atsauksmes, publiskoja 147 tiesību aktu priekšlikumus.

ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzība

Jūlijā Komisija pieņēma 33. gada pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību, kurā izvērtēja dalībvalstu sekmes ES tiesību aktu piemērošanā un uzsvēra izpildes politikas galvenās tendences 2015. gadā. Pārskats liecina, ka pienākumu neizpildes procedūru kopskaits bija ievērojami zemāks nekā pirms pieciem gadiem.

Komisija pastiprināti veic preventīvus pasākumus nolūkā atbalstīt dalībvalstis Savienības tiesību aktu īstenošanā. Ja dalībvalstis nav noteiktajā termiņā transponējušas kādu direktīvu, Komisija turpina pilnībā izmantot finansiālo sankciju sistēmu, tostarp noteikumu, kas ieviests ar Lisabonas līgumu, par direktīvu novēlotu transponēšanu.

Decembrī Komisija paziņojumā “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” izklāstīja, kā pastiprinās savus centienus ES tiesību piemērošanas, īstenošanas un izpildes panākšanas jomā, no kuriem iegūs visi iedzīvotāji, patērētāji un uzņēmumi.

Pārredzamība un pārskatatbildība

Priekšlikums izveidot obligātu pārredzamības reģistru

Septembrī Komisija ierosināja izveidot obligātu pārredzamības reģistru, kas aptvers Eiropas Parlamentu, Komisiju un — pirmo reizi — Padomi.

Piekļuve dokumentiem

Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem ir svarīgs pārredzamības jomas instruments. Komisija 2015. gadā pieņēma ziņojumu par pieprasījumiem piekļūt dokumentiem. Pieprasījumu skaits pieauga par vairāk nekā 8 % (6752 pieteikumi 2015. gadā salīdzinājumā ar 6227 2014. gadā). Pieprasītie dokumenti tika pilnīgi vai daļēji publiskoti 84 % gadījumu.

ES budžeta kontrole

Pēc pozitīva Padomes ieteikuma Parlaments aprīlī deva galīgo apstiprinājumu Komisijas īstenotajam ES budžetam 2014. gadā.

Jūlijā Komisija iesniedza Integrētu finanšu ziņojumu kopumu par ES budžetu, apkopojot visu pieejamo informāciju par ES ieņēmumiem, izdevumiem, vadību un izpildi 2015. gadā. Ziņojumi liecina, ka ES budžeta rezultāti ir saskaņā ar Komisijas prioritātēm un budžeta izpilde ir notikusi pareizi. Tie arī sniedza nozīmīgu ieguldījumu 2015. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā.

Lemjot par to, vai piešķirt, atlikt vai atteikt budžeta izpildes apstiprinājumu, Parlaments ņem vērā Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumu. Oktobrī Revīzijas palāta iesniedza gada ziņojumu par ES budžeta izpildi 2015. gadā. Komisijas ārējais revidents sniedza labvēlīgu atzinumu par ES pārskatu labo stāvokli jau devīto gadu pēc kārtas, un arī apstiprināja, ka gan pārskata ieņēmumu, gan admi­nistratīvo izdevumu daļā arī šoreiz nav būtisku kļūdu. Turklāt Revīzijas palāta aplēsa, ka jau trešo gadu pēc kārtas kopējais kļūdu īpatsvars (3,8 %) ir samazinājies.

Ir svarīgi atzīmēt, ka attiecībā uz kādiem 80 % no ES gada budžeta, īpaši lauksaimniecības un kohēzijas politikas jomā, tieši dalībvalstis ir primāri atbildīgas par ES fondu ikdienas pārvaldību un Komisija īsteno tikai svarīgu kontroles funkciju.

Valstu parlamenti

Jūlijā Komisija pieņēma divus 2015. gada ziņojumus: par subsidiaritāti un proporcionalitāti un attiecībām ar valstu parlamentiem.

Subsidiaritātes jautājumi 2016. gadā

Šogad Komisija saskaņā ar subsidiaritātes pārskatīšanas mehānismu saņēma no valstu parlamentiem 68 pamatotus atzinumus, kuros izteikts apgalvojums, ka Komisijas ierosinātie tiesību akti neatbilst subsidiaritātes principam. No šiem pamatotajiem atzinumiem 14 bija par Komisijas priekšlikumu pārskatīt Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu. Pēc rūpīgas analīzes Komisija secināja, ka minētais priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, un nolēma to saglabāt, pamatojot savu lēmumu jūlijā.

Attiecības ar dalībvalstu parlamentiem

Komisija 2016. gadā turpināja nostiprināt savas attiecības ar valstu parlamentiem. No valstu parlamentiem saņemto atzinumu skaits palielinājās par 75 % (2015. gadā 350, bet 2016. gadā 613). Komisijas locekļi savos biežajos dalībvalstu apmeklējumos tikās ar valstu parlamentu deputātiem gan starpparlamentārās sanāksmēs, gan citos pasākumos.

Eiropas ombuds

Eiropas ombuds izmeklē sūdzības par administratīvām kļūmēm Eiropas Savienības iestādēs un struktūrās. 2016. gadā veiktās izmeklēšanas cita starpā bija par Komisijas ekspertu grupu sastāvu, noteikumiem par tabakas lobiju piekļuvi Komisijai, Komisijas īpašiem padomniekiem, Komisijas locekļu rīcības kodeksu, trialogu pārredzamību starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju likumdošanas procedūras laikā.

Eiropas pilsoņu iniciatīva

Eiropas pilsoņu iniciatīva dod iespēju vienam miljonam ES pilsoņu no vismaz ceturtdaļas ES dalībvalstu aicināt Eiropas Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus jomās, kurās Komisijai ir šādas pilnvaras. 2016. gadā Komisija reģistrēja trīs jaunas iniciatīvas un 2017. gada darba programmā paziņoja par plāniem pieņemt tiesību aktus jautājumos, kas izvirzīti iepriekšējā iniciatīvā (Right2Water).

Pilsoņu dialogi

Komisija visu gadu turpināja sadarboties ar sabiedrību, izmantojot pilsoņu dialogus. Dialogos šogad piedalījās Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieki un komisāri, kā arī vairāki Eiropas Parlamenta deputāti un valstu politiķi. Šie 73 dialogi deva pilsoņiem unikālu iespēju tieši apspriesties ar lēmumu pieņēmējiem par to, kas notiek Eiropas Savienībā, kā tā risina būtiskākos problēmjautājumus, kā tās rīcība pozitīvi ietekmē iedzīvotājus, kā arī ļāva ES un valstu politiķiem ieklausīties un mācīties no pilsoņiem visā Savienībā par dažādām tēmām.

Informāciju un brošūras par Eiropas Savienību jūs varat saņemt arī zemāk minētajās iestādēs.