ES siltumnīcefekta gāzu emisijas:
par tām ziņo pienācīgi, taču vajadzīgs labāks priekšstats par samazinājumiem nākotnē

Kopsavilkums

I

ES kā Kioto protokola (1997. g.) un Parīzes nolīguma (2015. g.) puse ir apņēmusies piedalīties pasaules mēroga centienos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Saskaņā ar šiem nolīgumiem ES mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 %, līdz 2030. gadam – par 40 % un līdz 2050. gadam – par 80–95 %. Lai novērtētu progresu šo mērķu sasniegšanā, Komisijai ir nepieciešamas aplēses par iepriekšējo un prognozēto emisiju apjomu, kā arī par emisiju samazināšanas politikas un pasākumu ietekmi. Vispārējā stāvokļa apskatā par ES rīcību enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā, kas publicēts 2017. gadā, mēs konstatējām, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskati ir joma, kurā pastāv potenciāls risks, jo ir veikts ierobežots revīzijas darbs.

II

Mūsu revīzija koncentrējās uz Komisijas centieniem (tai palīdzēja Eiropas Vides aģentūra, EVA) nodrošināt ES siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskata kvalitāti un kvalitatīvu informāciju par emisiju samazinājumiem nākotnē. Mēs konstatējām, ka ES emisiju dati ir pienācīgi paziņoti, bet Komisijai ir vajadzīgs labāks priekšstats par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem nākotnē.

III

Komisija ziņo par siltumnīcefekta gāzēm Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam saskaņā ar starptautiskajām prasībām un sniedz papildu datus Eiropas Parlamentam un Padomei. Lai nodrošinātu šo datu kvalitāti, Pārraudzības mehānisma regulā un tās īstenošanas noteikumos ir izklāstīta ES sistēma dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskatu izskatīšanai. Mūsu darbs liecināja, ka Komisija ar EVA palīdzību apmierinoši pārbauda paziņotās emisijas un laika gaitā ES siltumnīcefekta gāzu pārskati ir uzlabojušies. Tomēr attiecībā uz zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozari eksperti neveic tādu pašu veidu pārbaudes kā citās nozarēs. Šī nozare ir īpaši svarīga ne tikai attiecībā uz 2030. gada mērķiem, bet arī tāpēc, ka LULUCF datiem piemīt liela statistiskā nenoteiktība.

IV

Ar Pārraudzības mehānisma regulu tika izveidota arī ES sistēma, lai izskatītu datus par dalībvalstu prognozēm. Gan Komisijas, gan UNFCCC sekretariāta veiktajā izskatīšanā 2017. gadā konstatēja mazāk problēmu nekā 2015. gadā, un tas liecina par valsts prognožu uzlabošanos. Tomēr Komisija nenovērtēja risku, kas saistīts ar nozīmīgām novirzēm no ES atsauces scenārija.

V

Lai panāktu emisiju samazinājumu, ES ir izvirzījusi mērķus, kas ietver lielāko daļu paziņoto datu. Attiecībā uz LULUCF nozari pirmie ES mērķi ir formulēti 2030. gadam, savukārt starptautiskās kuģniecības nozarē starptautiski pieņemtais mērķis ir paredzēts 2050. gadam. Starptautiskā aviācija jau ir iekļauta ES mērķos 2020. gadam.

VI

Mēs konstatējām, ka ilgtermiņa nozaru ceļveži aptver gandrīz 70 % no paziņotajām emisijām. Šādi konkrēti ceļveži ir būtiski svarīgi attiecīgo nozaru ilgtspējīgai attīstībai. Tomēr nav konkrētu norāžu dažām galvenajām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai un LULUCF. Tas ietekmē nozaru īsāka termiņa politiku un pasākumus.

VII

Klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un pasākumu mērķis ir samazināt emisijas nākotnē. Komisija un EVA ir ieviesušas pārbaudes attiecībā uz tās informācijas kvalitāti, ko dalībvalstis iesniegušas par savu klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumiem. Tomēr Komisija nav paziņojusi aplēses par dažu ES politikas jomu un pasākumu ietekmi uz emisijām.

VIII

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, mēs iesakām Komisijai, lai tā uzlabo:

1. savu izskatīšanas procesu attiecībā uz LULUCF nozari;
2. turpmāko emisiju samazināšanas satvaru.

Ievads

Starptautiskais konteksts

01

Siltumnīcefekta gāzes absorbē un izdala siltumu (infrasarkano starojumu no saules) atmosfērā. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūra, kas novērtē ar klimata pārmaiņām saistītos zinātnes sasniegumus. Tā lēš, ka cilvēka darbības izraisītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir izraisījušas pasaules temperatūras pieaugumu par aptuveni 1,0 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Šā palielinājuma turpmākā ietekme ietver jūras līmeņa celšanos un ekstrēmākus laika apstākļus.

02

1992. gadā daudzas pasaules valstis parakstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kuras mērķis ir stabilizēt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā “tādā līmenī, kas varētu novērst bīstamu antropogēnu (cilvēka izraisītu) iejaukšanos klimata sistēmā”. Nākamais solis bija 1997. gadā pieņemtais Kioto protokols, ar kuru ieviesa pasākumus un noteica saistošus emisiju samazināšanas mērķus attīstītajām valstīm, kas to parakstīja. Saskaņā ar Kioto protokolu attīstītās valstis arī apņēmās izstrādāt politiku un pasākumus, lai ilgtspējīgā veidā atbalstītu tajā noteikto emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. UNFCCC sekretariāts uzrauga un ziņo par Konvencijas un Kioto protokola izpildi.

03

Parīzes nolīgumu (2015. g.) parakstīja 197 valstis. Parīzes nolīguma mērķis ir ierobežot vidējās temperatūras pieaugumu pasaulē “krietni zem” 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas laikmeta līmeni un turpināt centienus ierobežot temperatūras paaugstināšanos “vēl vairāk” līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar minēto līmeni. Tajā nav noteikti parakstītājām pusēm saistoši emisiju samazināšanas mērķi, taču pusēm ir pienākums nodrošināt nacionāli noteikto devumu vispārējam mērķim – ierobežot temperatūras pieaugumu pasaulē. Šis devums ietver gan cilvēku darbības izraisītu emisiju samazināšanu to rašanās vietā, gan siltumnīcefekta gāzu piesaisti (“oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas”).

04

Centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un tādējādi ierobežot globālo sasilšanu sekmē precīza informācija par emisiju līmeņiem, tendencēm, kā arī politiku un pasākumiem, kas vērsti uz to uzlabošanu. Tam ir vajadzīgs stabils satvars siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai par tām, kā arī ticama informācija par prognozētajām emisiju izmaiņām, kuras izriet no esošās un plānotās politikas un pasākumiem.

05

Gan Kioto protokolā, gan Parīzes nolīgumā ir noteikts šāds satvars. Kioto protokola noteikumi ir spēkā līdz 2020. gada emisiju paziņošanai (2022. gadā). Parīzes nolīguma noteikumus pirmo reizi izmantos ziņošanai par emisijām 2021. gadā (publicēšana 2023. gadā). Šie noteikumi ietver kvalitātes nodrošināšanas procedūras (t. i., UNFCCC sekretariāta un tā ekspertu grupu veiktu datu izskatīšanu), un tos papildina UNFCCC un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijas.

Eiropas konteksts

06

ES dalībvalstīs mīt 6,9 % pasaules iedzīvotāju, un tās saražo 21,8 % pasaules iekšzemes kopprodukta¹. 2017. gadā tās radīja aptuveni 8,4 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē².

07

ES nolēma samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas³ par 20 % līdz 2020. gadam, par 40 % līdz 2030. gadam un par 80 %–95 % līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Emisiju tendence līdz šim un aplēstā virzība līdz 2050. gadam ir atspoguļota 1. attēlā. Līdz 2017. gadam ES ir samazinājusi emisijas par 21,7 %⁴ salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lielākajai daļai siltumnīcefekta gāzu saskaņā ar Kioto protokolu bija tendence samazināties (sk. A attēlu pielikumā).

08

Lai sasniegtu šos samazinājumus un izpildītu starptautiskos noteikumus, ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās katru gadu ziņot UNFCCC sekretariātam par savām galīgajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, nosūtot tām siltumnīcefekta gāzu pārskatus (sk. 1. izcēlumu). Eiropas Vides aģentūra publicē ES starpposma pārskatus par konkrēto gadu, parasti nākamā gada (N+1) oktobrī, un galīgos pārskatus pēc sešiem mēnešiem, N+2 gada maijā⁵.

09

Saskaņā ar Kioto protokolu un UNFCCC konvenciju ES un tās dalībvalstis UNFCCC sekretariātam sniedz arī turpmāk minēto informāciju:

1. prognozes par emisijām nākotnē kopā ar informāciju par to, kā šīs prognozes ir veidotas (piemēram, izmantotie modelēšanas rīki un tos ietekmējošie faktori);
2. informāciju par klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumiem, ko izmanto ilgtspējīgai emisiju samazināšanai, tostarp šo pasākumu tvērumu, politikas un pasākumu saikni ar ES politikas virzieniem, ex ante un attiecīgos gadījumos arī ex post informāciju par to radīto ietekmi, kā arī ziņas par to, kā valsts politika un pasākumi sekmē valsts ilgtermiņa mazoglekļa ekonomiskās attīstības stratēģijas.

10

Prognozes tiek izmantotas, lai aplēstu turpmāko progresu emisiju samazināšanā un parādītu, vai klimata pārmaiņu mazināšanas politika un pasākumi būs efektīvi. 2. attēlā ir paskaidrota saikne starp mērķiem, prognozēm, politiku un pasākumiem. Prognozēs ņemti vērā ne tikai mazināšanas politikas un pasākumu rezultāti, bet arī lielāks pieņēmumu un parametru kopums, kas attēlā nav atspoguļots.

11

Lai izpildītu emisiju samazināšanas saistības un īstenotu savas uzraudzības un ziņošanas saistības līdz 2020. gadam, ES ir pieņēmusi turpmāk uzskaitītos specifiskos tiesību aktus, kas ir saistoši dalībvalstīm.

1. Pārraudzības mehānisma regula⁶ un tās īstenošanas noteikumi⁷, ar ko nosaka vispārējo uzskaites un ziņošanas sistēmu attiecībā uz cilvēka darbības izraisītajām siltumnīcefekta gāzēm, prognozēm, mazoglekļa ekonomiskās attīstības stratēģijām un klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumiem Eiropas Savienībā.
2. Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma⁸, kas nosaka satvaru un mērķus emisiju samazināšanai no lielapjoma enerģijas un rūpniecības iekārtām⁹, kā arī maksimālo daudzumu un uzraudzības un ziņošanas sistēmu attiecībā uz aviācijas emisijām Eiropas Ekonomikas zonā.
3. Kopīgo centienu lēmums¹⁰, ar ko nosaka saistošus ikgadējus emisiju samazināšanas mērķus katrai dalībvalstij enerģētikas, rūpniecības, lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomā attiecībā uz darbībām, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma vai citi īpaši tiesību akti (kā norādīts turpmāk d) apakšpunktā).
4. Īpaši pārraudzības, ziņošanas un uzskaites tiesību akti attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijām un piesaisti no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF)¹¹ un attiecībā uz emisijām no starptautiskās jūras kuģniecības (kuģiem, kas piestāj Eiropas Ekonomikas zonas ostās)¹².

12

Atsaucoties uz Parīzes nolīgumu un ES emisiju samazināšanas mērķiem pēc 2020. gada, ES atjaunināja savu tiesisko regulējumu šādi:

1. 2018. gadā tā pieņēma jaunu uzskaites un ziņošanas sistēmu attiecībā uz antropogēnām siltumnīcefekta gāzēm, emisiju prognozēm, mazoglekļa ekonomiskās attīstības stratēģijām un klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumiem, kas piemērojami no 2021. gada (Regula par Enerģētikas savienības un klimata pasākumu pārvaldību¹³);
2. tika grozīta emisiju tirdzniecības sistēma un tika pieņemti jauni tiesību akti par valstu emisiju samazināšanas mērķiem katru gadu līdz 2030. gadam (jaunā Kopīgu centienu regula¹⁴);
3. tika pieņemti jauni noteikumi oglekļa dioksīda emisiju un piesaistes pārraudzībai, ziņošanai un uzskaitei LULUCF nozarē¹⁵;
4. Komisija 2019. gadā pieņēma priekšlikumu pārskatīt ES jūras transporta radīto CO₂ emisiju pārraudzības, ziņošanas un pārbaužu sistēmu, lai to saskaņotu ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas izveidoto kuģu degvielas patēriņa pasaules mēroga datu vākšanas sistēmu.

13

ES tiesību akti veido satvaru, kas nodrošina datu kvalitāti attiecībā uz vēsturiskajām emisijām, prognozēm un informāciju par politiku un pasākumiem. 3. attēlā ir atspoguļots, kā dati tiek vākti, pārbaudīti un par tiem tiek ziņots. Attēla centrā ir uzskaitīti Komisijas un Eiropas Vides aģentūras (EVA) pienākumi gādāt par dalībvalstu aplēšu kvalitāti, sagatavojot apkopotus ES datus un iesniedzot šo informāciju UNFCCC sekretariātam. Komisija arī plāno ES emisiju samazinājumus, ierosinot atbilstošas stratēģijas un politiku un pasākumus, pamatojoties uz scenāriju analīzi.

14

EVA palīdz Eiropas Komisijai (Klimata politikas ģenerāldirektorātam, CLIMA ĢD) nodrošināt apkopoto ES pārskatu un prognožu kvalitāti¹⁶. To pamatā ir dalībvalstu sniegtā informācija. Citi eksperti (tādi kā Kopīgais pētniecības centrs (JRC) un Eiropas Gaisa un klimata pārmaiņu tematiskais centrs) sniedz atbalstu Eiropas Vides aģentūrai un Komisijai šajā darbā. Šajā ziņojumā mēs atsaucamies uz šo darbu kā “Komisijas izskatīšanu”, jo Komisijai ir galīgā atbildība par šo datu kvalitāti.

15

Eurostat publicē atsevišķu datu kopu par emisijām, kas rodas ES patēriņā (t. s. “oglekļa pēdu”). Šī datu kopa izriet no valstu emisiju kontiem¹⁷, kas savukārt balstās uz siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.

Revīzijas tvērums un pieeja

16

Mūsu revīzija aptvēra ES ziņošanas un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un darbību attiecībā uz datiem, kas paziņoti kopš 2015. gada saskaņā ar Kioto protokolu un ES Pārraudzības mehānisma regulu.

17

Mēs veicām šo revīziju tāpēc, ka 2017. gadā publicētajā vispārējā stāvokļa apskatā par ES rīcību enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā konstatējām, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskati ir joma, kurā pastāv potenciāls risks, jo ir veikts ierobežots revīzijas darbs. Mēs sagaidām, ka mūsu secinājumi un ieteikumi sniegs noderīgu ieguldījumu, lai uzlabotu Komisijas izskatīšanas procesu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem un satvaru emisiju samazināšanai nākotnē.

18

Revīzijas vispārējais jautājums bija šāds:

19

Lai atbildētu uz šo vispārējo revīzijas jautājumu, mēs

1. novērtējām ES siltumnīcefekta gāzu pārskata kvalitātes pārbaudes;
2. pārbaudījām papildu informāciju par plānoto ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu (ES prognozes un atsauces scenāriju, ilgtermiņa stratēģijas, ES politikas un pasākumu ietekmes skaitlisko noteikšanu).

Mēs tieši nepārbaudījām dalībvalstu iestāžu sniegto informāciju un aplēses.

20

Izmantojot izlasi, kurā iekļāvām sešas dalībvalstis, mēs pārbaudījām, kā darbojas ES kvalitātes nodrošināšanas process attiecībā uz pārskatiem, prognozēm, politiku un pasākumiem, kas ieviesti ar Pārraudzības mehānisma regulu un tās īstenošanas noteikumiem. Galvenie izlases veidošanas kritēriji bija gada emisijas 2016. gadā un UNFCCC ekspertu ieteikumu skaits, kas formulēti pēc 2015.–2017. gada valstu ikgadējo pārskatu izskatīšanas. Izlasē tika iekļautas Čehija, Vācija, Francija, Itālija, Polija un Rumānija. 2016. gadā tās radīja 56 % no ES emisijām. 21

Revīzijas pierādījumus apkopojām un analizējām, kā aprakstīts turpmāk.

1. Mēs caurskatījām Komisijas kvalitātes kontroles un apliecinājuma dokumentus (rokasgrāmatas, kontrolsarakstus, konstatējumu un ieteikumu datu bāzes, pārskata ziņojumus), kas atbilst 2015.–2018. gada ikgadējiem pārskatiem par valstu un apkopotajiem ES pārskatiem un valstu prognožu, politikas un pasākumu divgadu ziņojumu izskatīšanu;
2. caurskatījām attiecīgo dokumentāciju (atbalsta pētījumus, ietekmes novērtējumus un izvērtējumus un to kvalitātes nodrošināšanas dokumentāciju) saistībā ar ES atsauces scenāriju (prognozēm) par 2013. un 2016. gadu (kas bija pamats, lai definētu ES klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumus ES 2020. un 2030. gada mērķu sasniegšanai) un saistībā ar ES politiku un pasākumiem, kas revidētajā periodā (t. i., 2015. un 2017. gadā) paziņoti UNFCCC sekretariātam;
3. iztaujājām CLIMA ĢD, JRC, EVA un Eurostat darbiniekus, lai iegūtu informāciju par ES emisiju, prognožu, politikas un pasākumu datu pārvaldību, un analizējām šo informāciju;
4. analizējām atbildes uz anketas jautājumiem, ko bijām nosūtījuši sešām mūsu izlasē iekļautajām dalībvalstīm, lai iegūtu papildu informāciju par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatu, prognožu, politikas un pasākumu kvalitāti un uzlabošanu;
5. iztaujājām ieinteresēto personu¹⁸ un triju dalībvalstu pārstāvjus, kurus atlasījām, pamatojoties uz labas prakses piemēriem, kas norādīti to atbildēs uz anketas jautājumiem (Čehija, Francija un Polija). Mēs tiecāmies iegūt informāciju par Komisijas veikto izskatīšanu attiecībā uz valstu un apkopotajiem ES pārskatiem, politiku un pasākumiem, kā arī par infrastruktūrām un modelēšanas rīkiem, kas tika izmantoti siltumnīcefekta gāzu un to plūsmu uzraudzībai uz vietas un ar satelītu palīdzību.

Apsvērumi

Komisija pienācīgi pārbauda un paziņo ES emisiju datus

22

Mēs novērtējām, cik lielā mērā ES paziņoto emisiju datu klāsts atbilst starptautiskajām prasībām. Mēs pārbaudījām arī, kā tika veikta ES un dalībvalstu pārskatu kvalitātes izskatīšana un kādi bija iegūtie rezultāti, un novērtējām, vai ES pārskati laika gaitā ir uzlabojušies.

ES ziņojumi atbilst starptautiskajām prasībām un pārsniedz tās

23

Saskaņā ar Kioto protokolu Eiropas Savienībai un visām dalībvalstīm līdz 2020. gadam par 20 % ir jāsamazina šādu septiņu galveno siltumnīcefekta gāzu emisijas: oglekļa dioksīds (CO₂), metāns (CH₄), slāpekļa oksīds (N₂O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF₆) un slāpekļa trifluorīds (NF₃). Pilns gāzu un nolīgumu uzskaitījums ir sniegts pielikuma C un D attēlā. IPCC vadlīnijās ir norādītas metodes, kas izmantojamas to gāzu emisiju un piesaistes aplēsēm, kuru avoti un piesaistītājsistēmas ir jāņem vērā saskaņā ar Kioto protokolu, proti: enerģētika, rūpniecības procesi un produktu lietojums, lauksaimniecība, LULUCF un atkritumi. Mēs konstatējām, ka ES un dalībvalstis ir ievērojušas šīs prasības.

24

ES un dalībvalstu pārskatos ir jāiekļauj arī gāzes, avoti un piesaistītājsistēmas, uz kurām neattiecas Kioto protokola emisiju samazināšanas saistības, bet uz kurām attiecas UNFCCC ziņošanas noteikumi. Par šīm gāzēm, avotiem un piesaistītājsistēmām ziņo kategorijā “izziņas posteņi”. Tie attiecas uz emisijām no starptautiskās kuģniecības, starptautiskās aviācijas un biomasas enerģētikas vajadzībām. Apkopotais ES pārskats ietver datus par emisijām visos šajos izziņas posteņos saskaņā ar UNFCCC ziņošanas noteikumiem.

25

Saskaņā ar ES Pārraudzības mehānisma regulā (sk. 11. punktu) formulētajiem ziņošanas noteikumiem ir jāsniedz daudz plašāka informācija nekā tā, kas paredzēta starptautiskajos nolīgumos. Regulā ir noteikts, ka Komisijai jāziņo par ES civilās aviācijas radīto melnā oglekļa (kvēpu) emisiju¹⁹ ietekmi uz klimatu un ietekmi, kas nav saistīta ar CO₂ emisijām²⁰. Komisija publicē ES līmenī apkopotas ziņas par melno oglekli, pamatojoties uz datiem, kas saņemti no dalībvalstīm. Komisija ziņo arī par aviācijas radīto ietekmi, kas nav saistīta ar CO₂ emisijām²¹. Saskaņā ar Eiropas aviācijas vides ziņojumu par 2019. gadu aviācijas radītā ietekme, kas nav saistīta ar CO₂ emisijām, pārsniedz CO₂ radīto ietekmi. Tomēr pašlaik pieejamie zinātniskie dati par šādu ietekmi nav pietiekami, lai tos precīzi izteiktu skaitliski²².

26

Komisija sagatavo arī datus par emisijām, kas radušās saistībā ar preču un pakalpojumu patēriņu Eiropas Savienībā (ieskaitot importu, bet izņemot eksportu). Šī informācija, ko sauc par oglekļa pēdu, ļauj iegūt papildu izpratni par gaisa emisiju ekonomiskajiem virzītājspēkiem un it īpaši par ES ietekmi uz emisijām pasaules mērogā. Tā var veicināt jaunas pieejas politikas veidošanā un sekmēt ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa rādītāju noteikšanu²³.

27

Eurostat ir aplēsis, ka ES oglekļa pēda uz vienu cilvēku ir 7,2 tonnas CO₂ (2017. g.). Tomēr šī oglekļa pēdas aplēse balstās uz sarežģītu aprēķinu²⁴.

Komisijas un EVA veiktā paziņoto emisiju kvalitātes pārbaude ir apmierinoša

28

Izskatot valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatu kvalitāti, Komisija un EVA pievērš galveno uzmanību tām emisiju kategorijām, kuras varētu radīt būtisku ietekmi uz dalībvalstu pārskatiem un apkopoto ES pārskatu, ja tās būtu novērtētas par augstu vai par zemu. Izskatīšanas process ir vērsts uz tiem kvalitātes kritērijiem, kas definēti UNFCC vadlīnijās, proti, pārredzamība, pilnīgums, konsekvence, salīdzināmība un precizitāte. Izskatīšanu papildina iepriekšējo Komisijas un UNFCCC ieteikumu izpildes pārbaude. Arī UNFCCC eksperti izskata dalībvalstu un Komisijas iesniegtās aplēses (sk. 3. attēlu).

29

Izskatīšanas process ietver automatizētas un manuālas pārbaudes. Automatizētajās pārbaudēs identificē trūkstošos datus un potenciālas neatbilstības attiecībā uz emisijām, emisijas faktoriem un tendencēm. Eksperti veic manuālas pārbaudes un vērtē, vai automatizēto pārbaužu laikā iegūtie konstatējumi norāda uz problēmām un vai dati un metodes ir ticami, t. i., nav par iemeslu tam, ka emisijas tiek aplēstas pārāk augstu vai zemu. Izskatītāji darbojas komandās, un viena eksperta konstatējumus vienmēr apstiprina otrs izskatītājs.

30

Izskatīšanas pirmajā posmā eksperti pārbauda siltumnīcefekta gāzu pārskatu aplēses visās nozarēs – enerģētikā, rūpniecības procesos un produktu lietojumā, lauksaimniecībā, LULUCF un atkritumu nozarē. Viņi dokumentē pārbaužu rezultātus un apsvērumus paziņo dalībvalstīm. Otrajā posmā izskatīšanas veicēji pārbauda atbilstības jautājumus, kuri nav atrisināti pirmajā posmā un kuriem būtu būtiska ietekme uz galīgajām emisiju aplēsēm, un viņi var formulēt ieteikumus par pārskatu uzlabošanu. Tomēr Komisijas norīkotie eksperti pienācīgi nedokumentē Komisijas iepriekš formulēto ieteikumu pēcpārbaudi vai savu darbu saistībā ar mazāk nozīmīgiem jautājumiem, kas konstatēti automatizētajās pārbaudēs. Mēs arī atklājām, ka Komisijas turpmākie pasākumi attiecībā uz neatrisinātajiem jautājumiem, kuri apzināti UNFCCC pārskatos, balstījās uz nepilnīgu informāciju, ko sniegušas dalībvalstis. 2018. gadā mūsu atlasītajās dalībvalstīs mēs atradām dokumentus, ko Komisijas eksperti pēcpārbaudīja attiecībā uz 11 jautājumiem, kuri norādīti UNFCCC pārskatos 2016. gadā. Tomēr UNFCCC eksperti 2016. gada pārskatos bija apzinājuši 64 joprojām neatrisinātus jautājumus.

31

LULUCF nozare (sk. 2. izcēlumu) nav iekļauta ES 2020. gada mērķos. Lai gan šī nozare ir ietverta pārskata pirmajā posmā, Komisija pagaidām neformulē ieteikumus un neveic turpmākus pasākumus saistībā ar lielāko daļu dalībvalstīm adresēto UNFCCC ieteikumu. LULUCF dati, kas norādīti apkopotajā ES pārskatā, liecina, ka šī nozare pašlaik piesaista vairāk CO₂ no atmosfēras nekā emitē (5,54 % no ES emisijām 2017. gadā; sk. 6. attēlu). Tādējādi LULUCF nozare ir uzskatāma par neto oglekļa piesaistītājsistēmu. Tomēr LULUCF datiem piemīt salīdzinoši liela statistiskā nenoteiktība²⁵. Pēc tam, kad nesen tika pieņemta LULUCF regula Nr. 841/2018, ar kuru nozari iekļāva 2030. gada mērķī, Komisija plāno pilnībā pārskatīt šo nozari, sākot ar 2021. gada emisijām, par kurām ziņos 2023. gadā.

32

ES Pārraudzības mehānisma regulā un tās īstenošanas regulā²⁶ noteikts, ka ir jāpārbauda, vai pārskati saskan ar datiem no citiem avotiem, piemēram, ar ETS paziņotajiem datiem, enerģētikas statistiku, gaisa piesārņojumu un fluorēto gāzu regulējumu. Komisijas norīkotie eksperti pārbauda pārskatu konsekvenci attiecībā pret prasītajiem datiem un izmanto papildu metodes, lai pārliecinātos, vai aplēses ir pamatotas²⁷.

33

Satelītdati kopā ar pārraudzības datiem, kas iegūti uz vietas, potenciāli var uzlabot darbības datus, pārbaudīt paziņotos datus un sniegt papildu informāciju par emisijām un piesaisti tajās nozarēs, kurās aplēses mēdz būt nenoteiktākas (sk. 3. izcēlumu).

34

Viena dalībvalsts (Apvienotā Karaliste) ir izmantojusi satelītdatus, lai pārbaudītu datus attiecībā uz LULUCF nozari, īpaši izmaiņas meža segumā. Tā arī pārbaudīja emisiju aplēses, izmantojot uz vietas iegūtos pārraudzības datus attiecībā uz dažām valsts pārskatā minētajām gāzēm. Šīs pārbaudes ļāva labāk aplēst metāna un dažu fluorogļūdeņražu emisijas, kas pārskatos bija novērtētas par augstu, un par zemu novērtētās slāpekļa oksīda emisijas. Komisija pašlaik neizmanto satelītdatus, lai pārbaudītu emisiju aplēses vai LULUCF datus.

ES siltumnīcefekta gāzu pārskats laika gaitā ir uzlabojies

35

Komisijas izskatītāji formulē apsvērumus, ja savās pārbaudēs konstatē gadījumus, kad dalībvalstu aplēses par siltumnīcefekta gāzu emisijām neatbilst ziņošanas prasībām, vai gadījumos, kad emisijas, iespējams, ir novērtētas par augstu vai par zemu.

36

Dalībvalstis vai nu atbild uz šiem apsvērumiem izskatīšanas laikā, vai pārskata savas aplēses. Ja dalībvalstu atbildēs nav pievērsta uzmanība ekspertu izvirzītajiem jautājumiem, viņi ierosina veikt tehniskas korekcijas aplēsēs (koriģēt skaitliskos datus un ar tiem aizstāt sākotnējās aplēses) vai sniedz ieteikumus turpmākiem uzlabojumiem.

37

Attiecībā uz mūsu veidoto dalībvalstu izlasi lielākā daļa apsvērumu, kas tika izvirzīti Komisijas izskatīšanas laikā, tika atrisināti šā procesa laikā, un 2018. gadā dalībvalstīm nevajadzēja koriģēt aplēses.

38

Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodikai (sk. 1. izcēlumu) piemīt zināma nenoteiktības pakāpe. Dalībvalstis ziņoja par arvien plašāk izmantotu precīzāku (“augstāka līmeņa”) aplēšu metodiku attiecībā uz visnozīmīgākajiem emisiju avotiem. Kopumā nenoteiktība apkopotajos ES pārskatos samazinājās no 6,2 % 2016. gadā līdz 5,8 % 2018. gadā. UNFCCC sekretariāts arī atzīmēja Komisijas progresu, ko tā panākusi, risinot ieteikumus par ES pārskatiem, kuri minēti tā iepriekšējos pārskata ziņojumos.

39

Komisija (CLIMA ĢD) un EVA veica dažādus pasākumus, lai uzlabotu dalībvalstu pārskatu kvalitāti:

1. tika organizētas regulāras darba grupas sanāksmes un spēju veidošanas semināri, kuros piedalījās citi Komisijas ģenerāldirektorāti un dalībvalstis, un to mērķis bija atbalstīt izskatīšanas procesu un palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to datus;
2. tika organizēti vairāki spēju veidošanas apmeklējumi ieinteresētajās dalībvalstīs²⁸;
3. tika izstrādāti vadlīniju dokumenti un rosināta dalīšanās ar zināšanām par konkrētiem metodoloģiskiem jautājumiem;
4. tika izveidota sistēma ES apkopotā pārskata izskatīšanai un uzlabošanai, piedaloties dalībvalstu un citiem ekspertiem.

40

Sešas dalībvalstis, kuras mēs apsekojām, atbildēja, ka Komisijas centieni veicināt zināšanu apmaiņu un tās sniegtie norādījumi ir bijuši lietderīgi un ka ES veiktā izskatīšana un ar to saistītie norādījumi palīdzēja uzlabot to pārskatus. Tās arī minēja jomas, kurās, viņuprāt, vajadzīgi papildu norādījumi (sk. 4. izcēlumu).

ES ir vajadzīgs labāks priekšstats par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu nākotnē

41

Mēs pārbaudījām, kā Komisija veica ES un dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu kvalitātes izskatīšanu un kādi bija iegūtie rezultāti. Novērtējām arī to, cik lielā mērā paziņotie emisiju dati ir iekļauti 2020. un 2030. gada mērķos attiecībā uz visu ES. Turklāt mēs pārbaudījām Komisijas darbu saistībā ar ES stratēģijām, politiku un pasākumiem emisiju samazināšanai.

Komisija un EVA palīdz dalībvalstīm uzlabot prognožu kvalitāti

42

Prognozes ir svarīga progresa novērtējuma un politikas izstrādes cikla daļa. Tās var norādīt uz vajadzību pēc papildu politikas un pasākumiem klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, lai sasniegtu paredzēto samazināšanas mērķi (sk. 10. punktu). Dalībvalstis un ES izstrādā prognozes, izmantojot modelēšanas rīkus, kas balstās uz pieņēmumiem un parametriem, kuri cita starpā ietver visu ar emisijām saistīto politikas jomu un pasākumu ietekmi (piemēram, arī politiku, kas saistīta ar infrastruktūru un transporta attīstību).

43

Komisija ar EVA palīdzību caurskata un apvieno dalībvalstu prognozes, lai iegūtu apkopotas ES prognozes. Mēs pārbaudījām kvalitātes izskatīšanas sistēmas izveidi un darbību, lai pārliecinātos, vai prognozes atbilst starptautiskajām prasībām un laika gaitā uzlabojas.

44

Komisijas veiktajā mūsu atlasīto sešu dalībvalstu prognožu izskatīšanā bija aplūkoti visi kvalitātes principi, kas noteikti UNFCCC vadlīnijās. Kopumā eksperti skaidri ziņoja par šiem kritērijiem un pārredzami darīja zināmus savus konstatējumus dalībvalstīm, ņemot vērā Komisijas iepriekš veikto izskatīšanu konstatējumus.

45

Komisijas izskatīšanas rezultāti attiecībā uz sešām dalībvalstīm, kas iekļautas mūsu izlasē, liecināja, ka tikai vienai dalībvalstij 2017. gadā bija jāveic vispārēja kļūdu korekcija, salīdzinot ar piecām dalībvalstīm 2015. gadā. Komisijas veiktās pārbaudes 2017. gadā bija daudz rūpīgākas nekā 2015. gadā, un izskatīšanā konstatēto trūkumu skaits tajā pašā periodā nedaudz samazinājās (sk. 4. attēlu). UNFCCC eksperti, izskatījuši valstu paziņojumus un divgadu ziņojumus, attiecībā uz dalībvalstu prognozēm 2017. gadā sniedza mazāk ieteikumu nekā 2015. gadā un atzina, ka tās ir uzlabojušās.

46

Atbildēs uz mūsu aptaujas anketas jautājumiem piecas no sešām dalībvalstīm atzina, ka Komisijas un Eiropas Vides aģentūras norādījumi un atbalsts (sk. 5. izcēlumu) patiesi sekmēja valsts prognožu uzlabojumus.

Komisija nevērtēja risku, kas saistīts ar nozīmīgām novirzēm no ES atsauces scenārija

47

ES prognozēs ir apkopotas dalībvalstu prognozes (kuras ir sagatavotas, pamatojoties uz katras dalībvalsts pieņēmumiem). Komisija sagatavo arī atsevišķas prognozes, pamatojoties uz saviem pieņēmumiem²⁹ par ES enerģētikas un transporta sistēmas attīstību un to ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tajās ir iekļautas konkrētas sadaļas par emisiju tendencēm, kas nav saistītas ar enerģētiku, un par politikas jomu daudzpusīgo mijiedarbību šajās nozarēs. Komisijas sagatavotās prognozes veido ES atsauces scenāriju. Pamatojoties uz šo scenāriju un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķiem, Komisija izvērtē, vai ir vajadzīga papildu ES klimata pārmaiņu mazināšanas politika un pasākumi.

48

Komisija izstrādā ES atsauces scenāriju³⁰ nākotnei, pieņemot, ka pilnībā tiks īstenota spēkā esošā klimata pārmaiņu mazināšanas politika un pasākumi, kā arī tiks panākts ar šiem pasākumiem ierosinātais emisiju samazinājums. Informācijā, ko Komisija sniedza UNFCCC sekretariātam, norādīts, ka dalībvalstu apkopotās prognozes laikposmam pēc 2023. gada liecina par niecīgāku emisiju samazināšanu nekā Komisijas 2016. gada atsauces scenārijs tam pašam periodam (sk. 5. attēlu).

49

ES vienojās par pašreizējiem ES 2020. gada emisiju samazināšanas mērķiem 2007. gadā un tos sasniedza 2014. gadā. Mēs jau esam ziņojuši³¹, ka mērķi 2030. un 2050. gadam netiks sasniegti, ja netiks ieguldīti papildu centieni (sk. arī 1. attēlu).

50

Pēc 2023. gada, ja īstenosies apkopotās ES prognozes, ES klimata pārmaiņu mazināšanas politikai un pasākumiem jākļūst stingrākiem par tiem, kas ierosināti šodien, pamatojoties uz atsauces scenāriju. UNFCCC eksperti iesaka izmantot jutīguma analīzi attiecībā uz prognozēm³². Šādu analīzi Komisija veic, kad tā izstrādā jaunus politikas virzienus. Tomēr Komisija nevērtēja risku, kas saistīts ar nozīmīgām novirzēm no ES atsauces scenārija.

ES 2020. gada emisiju mērķi aptver lielāko daļu nozaru, par kurām ir pieejami dati

51

ES ir noteikusi mērķus, saskaņā ar kuriem tā uzrauga emisiju samazināšanu (sk. 07. punktu). 6. attēlā ir atspoguļoti dati, ko ES ir paziņojusi savā pārskatā, un šie dati ir sadalīti divās grupās: viena ietver ziņas par emisijām, kuras iekļautas ES 2020. gada mērķos, bet otra – emisijas, kas tajos nav iekļautas.

52

ES 2020. gada mērķi atbilst Kioto protokolā formulētajām saistībām un ietver lielāko daļu svarīgāko nozaru: enerģētiku, rūpniecības procesus un produktu lietojumus, lauksaimniecību un atkritumu nozari. Turklāt ES mērķi ietver starptautisko aviāciju (visus izejošos lidojumus) – izziņas posteni saskaņā ar UNFCCC ziņošanas noteikumiem, kas tādējādi neietilpst Kioto protokola saistībās. Šī nozare 2017. gadā veidoja 3,55 % no ES emisijām. ES to ir iekļāvusi vispārējos emisiju samazināšanas mērķos. Šīs emisijas ir svarīgas, jo Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas prognozes liecina, ka līdz 2040. gadam tās varētu pieaugt par 300 % visā pasaulē salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni³³.

53

ES ir izstrādājusi noteikumus kuģošanas emisiju pārraudzībai un ziņošanai par tām, lai papildinātu pārskatu datus (sk. 11. punkta (d) apakšpunktu). Starptautiskā kuģniecība pašlaik nav ietverta ES emisiju samazināšanas mērķos, bet Komisija sadarbojās ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju — ANO aģentūru, kura atbild par kuģniecības regulējumu un kura ir uzņēmusies starptautiskas saistības līdz 2050. gadam par vismaz 50 % samazināt emisijas salīdzinājumā ar 2008. gada līmeni. Kā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas dalībniecēm ES dalībvalstīm ir jārīkojas, lai pildītu šo apņemšanos.

54

Komisija 2011. gadā³⁴ ierosināja samazināt emisijas šajā nozarē līdz 2050. gadam. Kuģi, kas piestāj Eiropas Ekonomikas zonas ostās³⁵, 2018. gadā sāka uzraudzīt emisijas un ziņot par tām, taču starptautiskās kuģniecības nozarē nav ES starpposma mērķu vai samazināšanas pasākumu. Starptautiskās kuģniecības radītās emisijas, kas norādītas UNFCCC ziņošanas noteikumos kā izziņas postenis, 2017. gadā veidoja 3,25 % no ES emisijām. Tās ir būtiskas, jo emisijas no kuģiem, kas ienāk ES ostās, rada nozīmīgu pasaules kuģniecības emisiju daļu³⁶. Starptautiskā Jūrniecības organizācija lēš, ka līdz 2050. gadam globālo kuģniecības emisiju pieaugums varētu būt no 50 % līdz 250 %³⁷.

55

ES 2020. gada mērķos nav iekļautas saistības attiecībā uz LULUCF nozari. 2030. gada mērķos³⁸ ES ieviesa prasību dalībvalstīm nepalielināt šīs nozares emisijas salīdzinājumā ar pamatscenāriju (tā dēvētais nepozitīvas bilances noteikums). Ja kādā dalībvalstī tiek reģistrēta šo emisiju paaugstināšanās, tās pilnībā jākompensē (ar līdzvērtīgu CO₂ piesaisti no atmosfēras, veicot darbības šajā nozarē, vai arī atņemot palielinājuma apjomu no valstij piešķirtā ikgadējā emisiju sadales apjoma saskaņā ar Kopīgo centienu Regulu (ES) 2018/842).

Komisija ir izstrādājusi nozaru ceļvežus, kas aptver gandrīz 70 % no emisijām

56

Lai sekmētu ekonomikas pārkārtošanu, nodarbinātību, izaugsmi un plašāku ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī taisnīgi un izmaksefektīvi virzītos uz Parīzes nolīgumā izvirzīto ilgtermiņa mērķi, noteikti ir vajadzīgas stabilas ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas stratēģijas un ceļveži (sk. 12. punktu)³⁹.

57

Saskaņā ar Kioto protokolu pusēm ir jāziņo par savām ilgtermiņa mazoglekļa attīstības stratēģijām⁴⁰. Komisija 2011. gadā iepazīstināja ar ES ceļvedi virzībai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā⁴¹, kurā izklāstīti iespējamie pasākumi emisiju samazināšanai un aptvertas visas nozares. Komisija to izstrādāja saskaņā ar visoptimistiskāko scenāriju, kas ietverts ES globālajā stratēģijā 2050. gadam⁴². Pēc Eiropas Parlamenta un Eiropadomes lūguma saskaņā ar Parīzes nolīgumu 2018. gada beigās Komisija publicēja stratēģisku ilgtermiņa dokumentu, kurā ietverta iecere līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai⁴³. Šajā atjauninātajā versijā ir analizēti astoņi iespējamie risinājumi, lai līdz 2050. gadam samazinātu emisijas vai panāktu klimata neitralitāti.

58

Komisija arī izstrādāja vairākus ceļvežus to nozaru attīstībai, kuras rada gandrīz 70 % no emisijām, piemēram, transporta⁴⁴ un enerģētikas⁴⁵ jomā. Šādos ceļvežos ir definēti ilgtermiņa mērķi šo nozaru ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar ES 2050. gada klimata saistībām, kā arī norādīta nozaru politiku un pasākumu virzība īsākā termiņā. Tomēr šādu konkrētu ceļvežu nav citām svarīgām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai un LULUCF (sk. 6. izcēlumu).

Ziņojumi par ES politiku un pasākumiem ir nepilnīgi

59

Saskaņā ar Kioto protokola 2. panta 3. punktu valstīm jācenšas ieviest politiku un pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi uz klimatu. UNFCCC vadlīnijās ir noteikts, ka reizi divos gados valstīm ir jāsniedz informācija par savu klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un pasākumu aplēsto ietekmi.

60

Ar Pārraudzības mehānisma regulu un tās īstenošanas noteikumiem ir ieviesta kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles sistēma, ko izmanto gan Komisija, gan dalībvalstis, lai izpildītu pienākumu sniegt informāciju par klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumiem, kura noteikta UNFCCC vadlīnijās. Šajos ziņojumos jāiekļauj dati par politikas un pasākumu aplēsto ex ante un ex post ietekmi (sk. 09. punktu). Šī informācija ir būtiska, lai uzraudzītu klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un pasākumu efektivitāti. Informācija par šo ietekmi ir svarīga arī attiecībā uz prognozēm (sk. 42. punktu).

61

Komisijas eksperti pārbaudīja, cik kvalitatīva ir informācija, ko dalībvalstis iesniedza par savu klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumiem 2015. un 2017. gadā (obligātie iesniegšanas gadi). Pēc izskatīšanas 2017. gadā par dalībvalstu politiku un pasākumiem formulēto konstatējumu skaits bija mazāks (416 konstatējumi) nekā 2015. gadā (714 konstatējumi).

62

Komisijas veiktajā izskatīšanā konstatēts, ka dalībvalstis dažos gadījumos ir sniegušas maz informācijas par (ex ante vai ex post) aplēsto valsts klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumu ietekmi (sk. 7. attēlu).

63

Politikas veidošanas procesā Eiropas Savienībai ir jāveic ex ante un ex post izvērtējums par ES politikas jebkādu nozīmīgu ietekmi uz vidi un klimatu. Komisija šādu ietekmi izvērtēja ex ante (ietekmes izvērtējuma laikā) apmēram divām trešdaļām ES klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumu, kuri uzskaitīti ES valstu paziņojumā un divgadu ziņojumā, kas 2017. gadā adresēti UNFCCC sekretariātam. Komisija veica ex post izvērtējumu aptuveni divām piektdaļām minēto politiku un pasākumu; izvērtēšanas laikā bija pagājis pietiekami ilgs laiks kopš to īstenošanas, lai šo procedūru varētu veikt.

64

Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā ieteikts izmantot ex ante un ex post klimata rādītājus⁴⁶. Ar klimatu saistītie rādītāji var attiekties uz skaitļos izteiktiem emisiju samazinājumiem, kas sasniegti ar politiku un pasākumiem. Rādītāji ir noderīgi rīki, lai informētu politikas veidotājus un tos, kas iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā, un lai izmērītu progresu virzībā uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tomēr Eiropas Vides aģentūra 2014. gadā norādīja, ka šādi rādītāji joprojām ir vajadzīgi⁴⁷. Mūsu revīzijas laikā konstatējām, ka šī prasība joprojām ir aktuāla⁴⁸.

65

ES valstu paziņojumos un 2015. un 2017. gadā iesniegtajos divgadu ziņojumos Komisija sniedza UNFCCC sekretariātam klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un pasākumu sarakstu, kā arī informāciju par to ietekmi, tostarp modelēšanas ceļā iegūtās aplēses par ES politikas un pasākumu kumulatīvo ietekmi. UNFCCC ekspertu veiktajās izskatīšanās par ES valstu paziņojumiem un divgadu ziņojumiem ir norādīts, ka Komisija ir izteikusi skaitļos dažu atsevišķu to ES politikas jomu un pasākumu ietekmi, kas paziņoti UNFCCC sekretariātam (sk. 1. tabulu). Mēs atzīmējam, ka 2017. gadā UNFCCC ekspertu izskatīšanas ziņojumos norādīts, ka Komisija ir sniegusi aplēses par ietekmi uz mazāku politikas jomu un pasākumu skaitu nekā 2015. gadā.

Secinājumi un ieteikumi

66

Mūsu galvenais revīzijas jautājums bija: “Vai Komisija pienācīgi pārbauda ES siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskatu un informāciju par emisiju samazinājumiem nākotnē?” Mēs konstatējām, ka ES emisiju dati ir pienācīgi paziņoti, bet Komisijai ir vajadzīgs labāks priekšstats par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem nākotnē.

67

Dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskatos, kas apkopoti, lai iegūtu ES pārskatu, ir ziņots par emisiju aplēsēm attiecībā uz visām gāzēm, avotiem un piesaistītājsistēmām, kas noteiktas Kioto protokola saistībās un Pārraudzības mehānisma regulā. Apkopotajos ES pārskatos bija iekļauti izziņas posteņi. Kopumā ES noteikumi un Komisijas Parlamentam un Padomei sniegtie ziņojumi atbilst starptautiskajām prasībām un pārsniedz tās (23.–27. punkts).

68

Kad Komisija ar EVA palīdzību izskata dalībvalstu pārskatus, tā pievēršas svarīgākajām nozarēm un galvenajām kategorijām un izmanto automatizētas pārbaudes, ko apstiprina ekspertu atzinumi. Izskatīšanas veicēji salīdzina aplēšu izstrādāšanai izmantotos parametrus ar ārējiem informācijas avotiem. Tomēr attiecībā uz LULUCF nozari eksperti neveic tādu pašu veidu pārbaudes kā citās nozarēs.

69

LULUCF nozare ir īpaši svarīga un 2018. gadā tika iekļauta ES 2030. gada mērķos. Apkopotajā ES pārskatā norādīts, ka tā ir neto oglekļa piesaistītāja Eiropas Savienībā, tomēr šo datu statistiskā nenoteiktība ir augsta (28.–34. punkts).

70

Pārskatu kvalitāte laika gaitā ir uzlabojusies. Attiecībā uz mūsu veidoto dalībvalstu izlasi lielākā daļa apsvērumu, kas tika izvirzīti Komisijas izskatīšanas laikā, tika atrisināti šā procesa laikā, un 2018. gadā Komisija neprasīja dalībvalstīm koriģēt aplēses. Kopējais nenoteiktības līmenis apkopotajam ES pārskatam 2016.–2018. gadā samazinājās (35.–40. punkts).

1. ieteikums. Uzlabot Komisijas izskatīšanas procesu attiecībā uz LULUCF nozari

Komisijai ir jāatjaunina pārskatu izskatīšanas pamatnostādnes, lai pastiprinātu LULUCF nozares pārbaudes un tās jāsaskaņo ar citās nozarēs veiktajām.

Izpildes mērķtermiņš: 2022. g.

71

Komisija un EVA pārbauda arī dalībvalstu prognožu kvalitāti. Izskatīšanā 2017. gadā konstatēja mazāk problēmu nekā 2015. gadā, un tas liecina par valsts prognožu uzlabošanos. Līdz šim apkopotās ES prognozes ir balstītas uz valstu modeļiem un pieņēmumiem. Komisija darīs pieejamu modelēšanas rīku, ar kuru ieinteresētās dalībvalstis varēs saskaņot procesu (42.–46. punkts).

72

Komisija izstrādā atsevišķu ES atsauces scenāriju, pamatojoties uz saviem pieņēmumiem. Komisija veic jutīguma analīzi, kad tā izstrādā jaunus politikas virzienus. Tomēr Komisija nenovērtēja risku, kas saistīts ar nozīmīgām novirzēm no ES atsauces scenārija (47.–50. punkts).

73

Lai novērtētu virzību uz samazināšanas mērķu sasniegšanu, Komisija izmanto datus no galvenajiem emisiju avotiem. ES līmenī izvirzītais 2020. gada mērķis neattiecas ne uz LULUCF emisijām un piesaisti, ne emisijām no starptautiskās kuģniecības (bet tas ietver starptautiskās aviācijas radītās emisijas). ES 2030. gada mērķis ir paplašināts un tajā ir iekļauta arī LULUCF nozare, bet ne starptautiskā kuģniecība. Starptautiskā Jūrniecības organizācija apņēmās līdz 2050. gadam uz pusi samazināt emisijas. Tomēr šajā nozarē nav ES starpposma mērķu vai samazināšanas pasākumu. Kuģi, kas piestāj Eiropas Ekonomikas zonas ostās, rada 27 % no starptautiskās kuģniecības radītajām emisijām. Pētījumi liecina, ka šo emisiju apjoms ievērojami palielināsies (51.–55. punkts).

74

2018. gadā Komisija publicēja paziņojumu par klimata neitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam, un tajā ietvertas visas nozares. Komisija ir pieņēmusi ilgtermiņa nozaru ceļvežus, kas aptver gandrīz 70 % no paziņotajām emisijām. Šādos konkrētos ceļvežos ir definēti mērķi šo nozaru ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar ES 2050. gada klimata saistībām, un tie ir vērsti uz īsāka termiņa nozaru politiku un pasākumiem. Tomēr Komisija nepiedāvā konkrētus ceļvežus dažām svarīgām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai un LULUCF (56.–58. punkts).

75

Komisija neziņoja par dažu klimata pārmaiņu mazināšanas politikas virzienu un pasākumu ietekmi uz emisijām. Tādējādi UNFCCC sekretariātam nosūtītie ziņojumi nesniedz pilnīgu pārskatu par ES un valstu klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un pasākumu ieguldījumu iecerētajā emisiju samazināšanā līdz 2020., 2030. un 2050. gadam (59.–65. punkts).

2. ieteikums. Uzlabot turpmāko emisiju samazināšanas sistēmu

Komisijai jāuzlabo turpmāko emisiju samazināšanas sistēma, veicot šādus pasākumus:

1. jāizvērtē iespēja ES līmenī ieviest starpposma pasākumus un starpposma mērķus attiecībā uz starptautisko kuģniecību saskaņā ar vispārējām saistībām — līdz 2050. gadam par vismaz 50 % samazināt emisijas šajā nozarē;
2. jānodrošina, lai stratēģiskie plāni lauksaimniecībā un LULUCF nozarē sekmētu 2050. gada samazinājuma mērķus, un jāpārbauda, vai dalībvalstis šajās jomās izstrādā atbilstošas politikas un pasākumus saskaņā ar savu ilgtermiņa stratēģiju.
3. jānovērtē un jāziņo UNFCCC par ietekmi, ko uz emisijām atstāj galvenie ES politikas virzieni un pasākumi, piemēram, emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, regulas par CO₂ emisijām, ko rada autotransports vai citas nozares, uz kurām attiecas Kopīgo centienu lēmums.

Izpildes mērķtermiņš: 2023. g.

Šo ziņojumu 2019. gada 25. septembrī Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Nikolaos Milionis.

Pielikums. Informācija par siltumnīcefekta gāzēm

Akronīmi un saīsinājumi

CFC: hlorfluorogļūdeņraži

CH₄: metāns

CLIMA ĢD: Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāts

CO₂: oglekļa dioksīds

ETS: emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

EVA: Eiropas Vides aģentūra

Haloni: oglekļa savienojumi ar bromu un citiem halogēniem

HCFC: daļēji halogenētie hlorfluorogļūdeņraži

HFC: daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži

HFE: fluorētie ēteri un spirti

IPCC: Klimata pārmaiņu starpvaldību padome

JRC: Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs

LULUCF: zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība

N₂O: slāpekļa oksīds

NF₃: slēpekļa trifluorīds

PFC: perfluorogļūdeņraži

SF₆: sēra heksafluorīds

UNFCCC: Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām

Glosārijs

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma: starptautiska emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas izveidota Eiropas Savienībā. Tās mērķis ir samazināt emisijas, nosakot kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju maksimālo daudzumu, ko var radīt iekārtas, kuras iekļautas šajā sistēmā. Maksimālo apjomu laika gaitā samazina, lai samazinātos kopējās emisijas.

ES emisiju samazināšanas mērķi: tie ir noteikti, lai līdz zināmam laikam panāktu zināmu samazinājumu (piemēram, par 20 % līdz 2020. gadam).

ES kvalitātes kontrole un nodrošināšana (Komisijas izskatīšanas procedūra): plānota izskatīšanas procedūru sistēma, ko piemēro, lai nodrošinātu paziņoto datu atbilsmi konkrētiem kvalitātes kritērijiem un iespējami labākajām aplēsēm. Kvalitātes kontroles procedūras ir iekšējas (tās īsteno Komisija attiecībā uz apkopoto ES uzskaiti), savukārt kvalitātes nodrošināšanu izskata ārēja struktūra (Komisija attiecībā uz dalībvalstu uzskaiti).

Jutīguma analīze: analīze par to, kāda ir to parametru un pieņēmumu ietekme, kurus izmantoja, lai aplēstu prognožu iznākumu.

Klimata pārmaiņu mazināšanas politikas un pasākumi: politika un pasākumi ir darbības, ko īsteno, lai samazinātu emisijas un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņas.

LULUCF: viena no nozarēm, kuru ņem vērā, sagatavojot siltumnīcefekta gāzu pārskatu, un kura ietver siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaisti, kas rodas tiešas cilvēka darbības izraisītas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībās.

Oglekļa dioksīda piesaistītājs: ir jebkāds process, darbība vai mehānisms, kura rezultātā no atmosfēras tiek absorbēta siltumnīcefekta gāze, aerosols vai siltumnīcefekta gāzes prekursors. Meži, augsne un okeāni no atmosfēras absorbē un uzglabā CO₂, t. i., tie ir oglekļa dioksīda piesaistītāji.

Politikas un pasākumu klimata ietekmes ex ante un ex post aplēses: Eiropas Savienībai ir jānovērtē, kāda ir tās politikas un pasākumu ietekme, tostarp uz klimatu (iedarbība), pirms tā pieņem lēmumu par politiku vai pasākumu (ex ante) un pēc to īstenošanas (ex post).

Siltumnīcefekta gāzes: tās ir gāzu un citu atmosfēras gāzveida sastāvdaļu emisijas – gan dabiskās, gan antropogēnās –, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu.

Siltumnīcefekta gāzu pārskati: tajos reģistrē iepriekšējās aplēses par siltumnīcefekta gāzu emisijām un pievieno aprakstošu informāciju par to apkopošanu un kvalitātes nodrošināšanu.

Siltumnīcefekta gāzu prognozes: tās ir aplēses par siltumnīcefekta gāzu emisijām nākotnē, kurām pievieno aprakstošu informāciju par to apkopošanu un kvalitātes nodrošināšanu.

Valsts paziņojums un divgadu ziņojums: ziņojums, kuru adresē UNFCCC sekretariātam un kurā ir izklāstīta informācija par pārskatiem, prognozēm, politiku un pasākumiem.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Nikolaos Milionis vadītā I revīzijas apakšpalāta, kuras pārziņā ir dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas izdevumu jomas revīzija. Revīziju vadīja ERP loceklis Nikolaos Milionis, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Kristian Sniter un locekļa biroja atašejs Matteo Tartaggia, atbildīgais vadītājs Robert Markus, darbuzdevuma vadītāja Oana Dumitrescu un revidenti Lucia Roşca, Liia Laanes, Natalia Krzempek un Bertrand Tanguy. Lingvistisko atbalstu sniedza Richard Moore un Michael Pyper.

No kreisās: Kristian Sniter, Oana Dumitrescu, Michael Pyper, Nikolaos Milionis, Matteo Tartaggia, Lucia Roşca, Natalia Krzempek.

Beigu piezīmes

¹ Eurostat ziņojums “ES pasaulē”, 2018. gads.

² ES 2019. gada pārskata ziņojums.

³ Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta secinājumi, 2011. gada 4. februāra secinājumi un 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumi.

⁴ Šie dati ietver starptautisko aviāciju, lai tos varētu salīdzināt ar tiem datiem, kas paziņoti kā daļa no ES mērķiem.

⁵ Piemēram, 2017. gada pārskati tika publicēti 2019. gada maijā.

⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

⁷ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 749/2014 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013, un Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 666/2014, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 nosaka Savienības pārskata sistēmas pamatprasības un ņem vērā izmaiņas globālās sasilšanas potenciālos un starptautiski apstiprinātās vadlīnijās par pārskatu veikšanu.

⁸ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

⁹ Iepriekšējās ERP veiktās revīzijas ietvēra emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas komponentus, sk. īpašo ziņojumu Nr. 06/2015 par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un īpašo ziņojumu Nr. 24/2018 “Oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas un inovatīvu atjaunojamo energoresursu demonstrējumi komerciālā mērogā Eiropas Savienībā: pēdējā desmitgadē plānotais progress nav panākts”.

¹⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

¹¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).

¹² Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

¹³ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

¹⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

¹⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

¹⁶ Saskaņā ar 24. pantu Pārraudzības mehānisma regulā (ES) Nr. 525/2013 un 42. pantu Pārvaldības regulā (ES) Nr. 2018/1999.

¹⁷ Sk. arī mūsu īpašo ziņojumu Nr. 16/2019 “Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem”.

¹⁸ UNFCCC sekretariāts, Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) un Integrētā oglekļa novērošanas sistēma (ICOS) – ES mēroga projekts, ko finansē no Septītās pētniecības pamatprogrammas.

¹⁹ Smalkās daļiņas, kurām piemīt gan dzesējoša, gan sildoša iedarbība.

²⁰ Piemēram, aerosoli un mākoņu veidošanās ar netiešu ietekmi uz atmosfēras sasilšanu.

²¹ Komisijas Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES un Parīzes klimata nolīgums: progresa izvērtējums pušu konferencē Katovicē”, COM(2018)716.

²² Eiropas aviācijas vides ziņojums par 2019. gadu, https://www.easa.europa.eu/eaer/.

²³ Eiropas Vides aģentūra, Tehniskais ziņojums Nr. 20/2013 “European Union CO₂ emissions: different accounting perspectives” [Eiropas radītās CO₂ emisijas: dažādas iespējas to uzskaitīt].

²⁴ Sk. arī 3. izcēlumu mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 16/2019 “Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem”.

²⁵ Sk. ES 2019. gada pārskata ziņojumu.

²⁶ Komisijas 2014. gada 30. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 749/2014 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 203, 11.7.2014., 23. lpp.).

²⁷ Izskatītāji salīdzina dalībvalstu datus ar datiem par darbību (ziņošana par visām darbībām un apjoms, t. i., izlaide), kuri attiecas uz dažādiem emisijas avotiem. Šos datus iegūst no Eiropas un starptautiskās statistikas, pasaules mēroga rūpniecības organizācijām, Eirokontroles un no ES projektiem, kuru mērķis ir savākt un modelēt šādus datus par darbību.

²⁸ Bulgārijā (2018. g.), Igaunijā (2018. g.), Kiprā (2018. g.) un Maltā (2017. g. un 2018. g.).

²⁹ Šo pieņēmumu formulēšanas procesā Komisija apspriežas ar visām dalībvalstīm.

³⁰ Jaunākais ES atsauces scenārijs sagatavots 2016. gadā. Iepriekšējais attiecās uz 2013. gadu.

³¹ Vispārējā stāvokļa apskats “ES rīcība enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā”, 2017. g.

³² Saskaņā ar ziņojumu “Report on the workshop on emission projections from Parties included in Annex I to the Convention (FCCC/SBSTA/2004/INF.15 of 20 October 2004)” [Ziņojums par darbsemināru, kas veltīts emisiju prognozēm, ko sniegušas puses, kuras norādītas konvencijas I pielikumā (FCCC/SBSTA/2004/INF.15, 2004. gada 20. oktobris)] šāda analīze būtu noderīga, “jo ir jāsaprot, kāda būs pārmaiņu ietekme uz galvenajiem parametriem un pieņēmumiem”.

³³ Eiropas Komisija, rīcība klimata jomā, “Reducing emissions from aviation” [Aviācijas emisiju samazināšana].

³⁴ Baltā grāmata “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”, (COM(2011) 144 galīgā redakcija, 28.3.2011.

³⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

³⁶ Saskaņā ar 2009. gada pētījumu, ko pasūtījis Vides ģenerāldirektorāts, “Technical support for European action to reducing greenhouse gas emissions from international maritime transport” [Tehniskais atbalsts Eiropas rīcībai, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada starptautiskais jūras transports]; tajā izmantoti 2006. gada dati, ar kuriem saskaņā šīs emisijas veidoja 27 % no pasaules kuģniecības emisijām.

³⁷ Trešais Starptautiskās Jūrniecības organizācijas siltumnīcefekta gāzu pētījums, 2014. g.

³⁸ Regula (ES) 2018/841.

³⁹ Regula (ES) 1999/2018 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību, 35. apsvērums.

⁴⁰ Saskaņā ar Kioto protokola 2. pantu un UNFCCC Lēmumu 1/CP.16.

⁴¹ “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, COM(2011) 112 galīgā redakcija, 8.3.2011.

⁴² “ES renesanse: sekmīgs ceļvedis virzībai uz Eiropu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni”, Eiropas Komisijas ziņojums „Globālā Eiropa 2050” (2012. g.), https://ec.europa.eu/research/social-sciences/pdf/policy_reviews/global-europe-2050-report_en.pdf.

⁴³ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, COM(2018) 773 galīgā redakcija, 28.11.2018.

⁴⁴ Baltā grāmata “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”, (COM(2011) 144 galīgā redakcija, 28.3.2011.

⁴⁵ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Enerģētikas ceļvedis 2050”, COM(2011) 885 galīgā redakcija, 15.12.2011.

⁴⁶ ANO Vides programmas (UNEP) zaļās ekonomikas rokasgrāmata.

⁴⁷ EVA tehniskais ziņojums 08/2014 “Digest of EEA indicators” [EEZ rādītāju kopsavilkums].

⁴⁸ Turklāt īpašajā ziņojumā Nr. 16/2019 “Eiropas vides ekonomiskie konti: var uzlabot to lietderību politikas veidotājiem” mēs konstatējām, ka Komisija nav skaidri izteikusi vajadzību pēc datiem saistībā ar vides politikas analīzi.

⁴⁹ Direktīvas (ES) 2018/410 4. apsvērums.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	4.7.2018.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	28.6.2019.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	25.9.2019.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	24.10.2019.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

PDF	ISBN 978-92-847-3827-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/548883	QJ-AB-19-016-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-3686-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/961326	QJ-AB-19-016-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2019

Atļauts reproducēt, norādot avotu.
Lai varētu izmantot vai reproducēt fotoattēlus vai citus materiālus, uz ko Eiropas Savienība nav autortiesību, atļauja jāprasa tieši autortiesību īpašniekam.

 

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.