Nacionālā kopienākuma pārbaude ES budžeta finansēšanas vajadzībām: datu apkopošanas riski kopumā labi novērsti, bet iespējams darbības labāk kārtot prioritārā secībā

Kopsavilkums

I No nacionālā kopienākuma (NKI) iegūtais pašu resurss ir galvenais ES budžeta finansējuma avots, kura kopējā summa 2021. gadā bija 116 miljardi EUR. Komisija aprēķina šo pašu resursu kā procentuālu daļu no dalībvalstu gada NKI (NKI ir makroekonomisks rādītājs, ar kuru nosaka valsts ekonomisko labklājību).

II Dalībvalstu iemaksu aprēķināšanai Komisija izmanto NKI prognozes, kuras tā pārskata, kad kļūst pieejami precīzāki dati. Ja kādas dalībvalsts datus koriģē, tas ietekmē pārējo dalībvalstu iemaksas, tāpēc ES tiesību aktos ir noteikts, ka Komisijai ir jāpārbauda dalībvalstu NKI datu apkopšanai izmantotie avoti un metodes. Pārbaudēm, ko veic Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat), ir jānodrošina, ka uz NKI balstītās dalībvalstu iemaksas ES budžetā ir taisnīgas un paredzamas, un pašam pārbaudes procesam vajadzētu būt izmaksu ziņā lietderīgam.

III Eurostat pārbaudes organizē daudzgadu ciklos, tātad attiecīgie procesi neizbēgami ir ilgi: dalībvalstu paziņotie NKI dati tiek detalizēti analizēti, lai nodrošinātu salīdzināmību, ticamību un pilnīgumu, un līdz ar to arī ES budžetā iemaksāto summu precizitāti. Jo process ilgāks un jo Eurostat konstatē vairāk problēmu, jo vājāka ir dalībvalstu iemaksu paredzamība. Tas varētu apgrūtināt dalībvalstu iespējas iemaksāt papildu summas.

IV Mēs izskatījām pēdējo pabeigto NKI pārbaudes ciklu (2016.–2019. gads), lai novērtētu, vai Komisija to ir pārvaldījusi efektīvi un lietderīgi. Analizējām, vai Komisija bija efektīvi apzinājusi un mazinājusi lielākos riskus, kam pakļauta NKI datu salīdzināmība, ticamība un pilnīgums. Mēs arī novērtējām, vai NKI pārbaudes cikls un ar to saistītā saziņa bija savlaicīga un efektīva. Veicām revīziju tieši šobrīd, lai pārbaudītu pilnībā pabeigtu ciklu, aptverot arī izmaiņas Komisijas pārbaudes pieejā. Paredzam, ka mūsu darbs palīdzēs Komisijai uzlabot pārbaudes pieeju nākamajam ciklam, kas sāksies 2025. gadā.

V Lai ievāktu revīzijas pierādījumus, pārbaudījām attiecīgos dokumentus, veicām divas aptaujas un intervējām darbiniekus Komisijā un dalībvalstu statistikas iestādēs. Eurostat efektivitātes novērtēšanas nolūkā izskatījām Eurostat pārbaužu dokumentus attiecībā uz sešām dalībvalstīm (Īrija, Spānija, Francija, Malta, Nīderlande un Polija).

VI Mēs secinājām, ka Eurostat kopumā efektīvi noteica augsta riska problēmas, taču ne visas no tām risināja savlaicīgi.

VII Mēs konstatējām, ka Eurostat riska novērtējums kopumā bija labi izstrādāts un ka tajā bija apkopoti visi dalībvalstu augsta riska jautājumi. Tomēr būtu iespējams labāk kārtot prioritārā secībā darbus, kuri būtu jāveic saistībā ar jautājumiem ar vislielāko iespējamo ietekmi. Kopumā Eurostat sniedza pienācīgu atbalstu valsts statistikas iestādēm, lai tās spētu risināt augsta riska jautājumus. Eurostat aizsāka vairākas iniciatīvas ar mērķi risināt globalizācijas jautājumu, tomēr nereaģēja uz šo jautājumu savlaicīgi.

VIII Kopumā pārbaudes cikls tika pabeigts 2019. gadā, kā plānots, un Komisija savlaicīgi informēja dalībvalstis par iemaksu korekcijām, par kurām nolemts pēc NKI pārbaudēm. Tomēr cikla beigās vēl nebija atrisināti daudzi jautājumi, kas varētu ietekmēt dalībvalstu iemaksas nākotnē. Mēs konstatējām, kaEurostat pārbaudīja daudz jautājumu, kuru ietekme uz NKI izrādījās neliela, un ka bija vērojamas neefektivitātes pazīmes saistībā ar to, kā Eurostat izmantoja rīkus pārbaužu dokumentēšanai.

IX Pamatojoties uz veikto revīziju, mēs vēlamies palīdzēt Komisijai ar Eurostat starpniecību ieviest šādus ieteikumus:

• labāk kārtot prioritārā secībā augsta riska jautājumus;
• savlaicīgāk sniegt atbalstu dalībvalstīm un labāk pamatot lēmumus ierobežot atrunu piemērošanas termiņu;
• vēl vairāk uzlabot pārbaudes cikla efektivitāti.

Ievads

ES budžets un no NKI iegūtais pašu resurss

01 No nacionālā kopienākuma (NKI) iegūtais pašu resurss ir galvenais ES budžeta finansējuma avots. Šo pašu resursu aprēķina uz NKI bāzes. NKI ir makroekonomisks rādītājs, ar kuru nosaka valsts ekonomisko labklājību. NKI resurss ir “atlikušais” ES finansējuma avots jeb “līdzsvarojošais elements”, proti, ar to nodrošina pietiekami daudz ieņēmumu, lai segtu budžeta izdevumus pēc tam, kad ir ņemti vērā visi pārējie ieņēmumu avoti. NKI resursu aprēķina kā procentuālu daļu no dalībvalstu gada NKI, un to dēvē par vienoto piesaistīšanas likmi. Piemēram, 2021. finanšu gada piesaistīšanas likme bija 0,84 %. Lai nodrošinātu dalībvalstu datu salīdzināmību, NKI ir jāapkopo atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai (EKS 2010)¹.

02 Sākotnēji NKI pašu resursu iekasēja tikai tad, ja citi pašu resursi pilnībā nesedza izdevumus. Tomēr gadu gaitā šis resurss ir kļuvis par lielāko ES budžeta ieņēmumu avotu (sk. 1. attēlu). Uz NKI balstītās iemaksas, ko dalībvalstis veikušas par 2021. gadu, ir parādītas I pielikumā.

03 No NKI iegūtā pašu resursa absolūtā vērtība kopš 20. gs. 90. gadu beigām ir trīskāršojusies no aptuveni 40 miljardiem EUR līdz aptuveni 120 miljardiem EUR. ES kopējo ieņēmumu procentuālā daļa, ko veido NKI resurss, minētajā laika posmā ir gandrīz divkāršojusies. Ja sākotnēji tie bija 40 %, tad 2020. gadā jau 71 %. 2021. gadā NKI pašu resurss veidoja 63 %, galvenokārt tāpēc, ka tika ieviests jauns pašu resurss, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu (sk. 2. attēlu). Galvenie iemesli pieaugumam gadu gaitā ir jaunu dalībvalstu pievienošanās, pakāpeniska budžeta palielināšanās un pārējo pašu resursu pieaugums lēnākā tempā nekā izdevumu pieaugums. Tā kā tiek ieviesti jauni pašu resursi, tad tuvākajā nākotnē NKI pašu resurss varētu veidot mazāku ES kopējo ieņēmumu daļu, tomēr šis resurss joprojām būs ES ieņēmumu primārais avots.

04 Šā pašu resursa pārvaldība ietver divus galvenos procesus, kas abi ir saistīti ar statistikas izmantošanu dalībvalstu uz NKI bāzes veicamo iemaksu aprēķināšanai. Pirmkārt, norisinās ikgadējā budžeta plānošanas procedūra, kas pamatojas uz prognozētiem NKI datiem, un, otrkārt, tiek pārbaudīti faktiskie NKI dati, kurus katru gadu paziņo dalībvalstis (sk. II pielikumu).

05 Par ikgadējo budžeta plānošanas procedūru atbild Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāts (BUDG ĢD). Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) atbild par NKI datu pārbaudi gan katru gadu, gan daudzgadu griezumā. Saskaņā ar NKI regulu² Eurostat jāpārbauda datu salīdzināmība, ticamība un pilnīgums, vienlaikus ņemot vērā izmaksu lietderības principu. Īstenojot šo principu (iepriekš dēvēts par izmaksu un ieguvumu principu), tiek vērtēts NKI apkopošanā iesaistīto konkrēto darījumu potenciālais lielums un nozīme. Mērķis ir neizniekot nesamērīgus resursus nenozīmīgu posteņu aprēķināšanai³. Nacionālajos kontos lieto terminu “darījumi” (sk. 1. izcēlumu).

NKI pašu resursa aprēķināšana un pārskaitīšana ES budžetā

06 Katra gada maijā BUDG ĢD aprēķina dalībvalstu iemaksas, pamatojoties uz NKI prognozēm, ko sagatavojis Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN ĢD). BUDG ĢD nosaka 12 ikmēneša maksājumus un nākamā gada februārī iemaksas pārrēķina, pamatojoties uz atjauninātiem datiem, kas sagatavoti pēc Eurostat pārbaudēm. Nākamā gada martā BUDG ĢD ievāc attiecīgās summas no dalībvalstīm, kuru iemaksas bijušas nepietiekamas, un izlīdzina šīs summas dalībvalstīm, kuras iemaksājušas par daudz (izlīdzināšana notiek proporcionāli šo dalībvalstu atjauninātajam īpatsvaram no ES kopējā NKI)⁴.

07 NKI datu pamatā ir aplēses, kas tiek precizētas vairāku gadu laikā, līdz tiek sasniegts paredzētais precizitātes līmenis. Tāpēc ES noteikumi par pašu resursu aprēķināšanu pieļauj finanšu gada “N” aplēšu pārskatīšanu līdz pat “N+ 4” gada 30. novembrim. Pārskatīšanas periodu var pagarināt, ja Komisija vai dalībvalsts uzskata, ka ir nepieciešama NKI datu kvalitātes uzlabošana⁵, ko var panākt, NKI datiem pievienojot “atrunas”.

08 Tā kā NKI pašu resurss ir līdzsvarojošais resurss, tad kādas dalībvalsts NKI datu novērtēšana par lielu vai par mazu neietekmē kopējo summu, ko iekasē kā ES ieņēmumus. Taču šādā gadījumā samazinās vai palielinās citu dalībvalstu iemaksas līdz laikam, kamēr problēma tiek atklāta un labota. Jo ilgāk NKI datus iespējams pārskatīt un jo vairāk atrunu formulēts, jo mazāka ir dalībvalstu iemaksu paredzamība.

09 Pagātnē dalībvalstīm sagādāja problēmas tas, ka īsā laikā NKI pašu resursam bija jādara pieejamas lielas summas. Piemēram, 2014. gadā NKI datu pārskatīšanas rezultātā dalībvalstu iemaksas nācās koriģēt līdz tam nepieredzētā apmērā. Korekcijas bija jāveic gandrīz par 10 miljardiem EUR. Dažas dalībvalstis tas ietekmēja vairāk nekā citas. Apvienotajai Karalistei papildus ierastajai iemaksai bija jāpārskaita ES budžetā vēl 2,1 miljards EUR (21 % no tās kopējās budžetā paredzētās valsts iemaksas attiecīgajā gadā).

Dalībvalstu NKI datu pārbaude

10 Par NKI datu apkopošanu atbild valstu statistikas iestādes (VSI)⁶. Tās iesniedz Eurostat “NKI uzskaitījumus”, kuros sīki izklāstīti avoti un metodes, kas izmantotas NKI un tā elementu iegūšanai (sk. 2. izcēlumu) saskaņā ar EKS 2010.

11 Eurostat pārbauda pašu resursu noteikšanai izmantotos NKI datus. Šai pārbaudei ir divi galvenie apakšprocesi:

• ikgadēja pārbaude: katru gadu tiek pārbaudīti NKI dati un avotu un metožu izmaiņas, par ko dalībvalstis paziņojušas NKI anketās un kvalitātes ziņojumos,
• daudzgadu pārbaude (“pārbaudes cikls”): tiek izskatīti NKI aprēķināšanā izmantotie statistikas avoti un metodes, kas aprakstīti dalībvalstu NKI uzskaitījumos.

12 Eurostat pārbaudes palīdz veikt NKI ekspertu grupa, kurā darbojas visu dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis. Šī ekspertu grupa konsultē Komisiju un pauž viedokli par NKI aprēķinu salīdzināmību, ticamību un pilnīgumu, kā arī izskata ar NKI regulas īstenošanu saistītus jautājumus un sniedz ikgadējus atzinumus par NKI datiem, ko dalībvalstis nodrošina pašu resursu noteikšanai. Līdz 2019. gadam NKI ekspertu grupas funkcijas pildīja NKI komiteja.

Ikgadējās pārbaudes

13 Katru gaduEurostat pārbauda nacionālo kontu datus, ko dalībvalstis paziņo NKI anketās. Šie dati ir iekļauti tabulās, kas aptver vairākus gadus. Pārbaudēs cita starpā skata formālo un skaitlisko pareizību, kā arī datu konsekvenci laika gaitā un saskanību ar publicētajiem skaitļiem. Eurostat pārbauda arī NKI apkopošanai izmantoto avotu un metožu izmaiņas, kas aprakstītas kvalitātes ziņojumos. Uz ikgadējās pārbaudes pamata NKI ekspertu grupa sniedz oficiālo atzinumu par datu izmantošanu pašu resursu aprēķināšanai.

Daudzgadu pārbaudes

14 Eurostat daudzgadu pārbaudēs galvenokārt skata NKI uzskaitījumus, kas ir visaptveroši dokumenti, kuros aprakstīti statistikas avoti un metodes, ko izmanto NKI datu apkopošanai vairāku gadu griezumā. Šis darbs ietver detalizētu un standartizētu NKI apkopošanas procedūru analīzi ar mērķi nodrošināt datu salīdzināmību, ticamību un pilnīgumu. Šādā nolūkā Eurostat organizē pārbaudes ciklus, kas ilgst vairākus gadus (parasti četrus vai piecus gadus). Daudzgadu pārbaudes rezultāti tiek izmantoti ekspertu grupas ikgadējā atzinumā par NKI datu kvalitāti.

15 Eurostat sāka īstenot nesenāko pabeigto daudzgadu pārbaudes ciklu (2016.–2019. gada cikls) 2016. gadā un pabeidza darbu līdz 2019. gada beigām attiecībā uz visām dalībvalstīm, izņemot Franciju, attiecībā uz kuru pārbaudes tika pabeigtas 2021. gadā, jo Francija novēloti iesniedza NKI uzskaitījumu⁷. BUDG ĢD oficiāli slēdza pārbaudes ciklu 2020. gada aprīlī. 2016.–2019. gada ciklā veiktās pārbaudes aptvēra avotus un metodes, ko dalībvalstis bija izmantojušas NKI datu apkopošanai, sākot no 2010. gada.

16 Ja par NKI datiem formulē atrunas, tie paliek atvērti (sk. 07. punktu) līdz brīdim, kad tiek atrisinātas Eurostat pārbaudēs konstatētās problēmas. Šis process var ieilgt vairākus gadus un bieži turpinās arī pēc pārbaudes cikla oficiālās slēgšanas, tādējādi ietekmējot dalībvalstu iemaksu paredzamību. Tātad redzams, ka ir svarīgi pārbaudēs koncentrēties uz vissvarīgākajiem jautājumiem, lai pārbaudes ciklu varētu slēgt pēc iespējas ātrāk.

17 2013. gadā mēs publicējām īpašo ziņojumu⁸ par lietderības revīziju, ko bijām veikuši attiecībā uz iepriekšējo pārbaudes ciklu – 2007.–2012. gada ciklu. Ziņojumā secinājām, ka daudzgadu pārbaudes cikls bija tikai daļēji efektīvs, jo Eurostat darbs nebija pienācīgi plānots un iedalīts prioritātēs un visām dalībvalstīm nebija piemērota konsekventa pieeja. Ieviešot mūsu ieteikumus nolūkā piemērot izmaksu lietderības principu, Eurostat 2016.–2019. gada ciklā ieviesa divas svarīgas izmaiņas pārbaudes pieejā. Tika ieviests

• riska novērtējums, kas palīdz pārbaudēs noteikt prioritārus jautājumus,
• būtiskuma slieksnis, kas ļauj pārbaudes rīkot mērķtiecīgāk un formulēt atrunas tikai tādos gadījumos, kad attiecīgā jautājuma ietekme ir būtiska.

18 2016.–2019. gada pārbaudes cikls sākās ar NKI uzskaitījumu iesniegšanu 2016. gada marta beigās. Cikla sākumā bija ieviesta jauna grāmatvedība sistēma (EKS 2010), kura vairākos aspektos atšķīrās no iepriekšējās sistēmas (EKS 95⁹), tāpēc Eurostat bija jāiegulda papildu darbs, lai izpētītu jaunās sistēmas ieviešanu dalībvalstīs.

19 Pārbaudes cikla turpinājumā tika sagatavots riska novērtējums un notika pārbaudes, kuras ietvēra dokumentu pārbaudes, pamatojoties uz NKI uzskaitījuma novērtējuma anketu, un informācijas vākšanas apmeklējumus dalībvalstīs. Pārbaužu rezultātā tika definēti rīcības punkti un atrunas, kas ietekmē NKI datus. 3. attēlā ir parādīti 2016.–2019. gada pārbaudes cikla galvenie elementi, un III pielikumā ir atainots cikla orientējošais laika grafiks.

20 Eurostat riska novērtējumam bija trīs galvenie rezultāti:

• tika sagatavots augsta riska transversālu jautājumu saraksts (sk. IV pielikumu). Šos jautājumus bija paredzēts pārbaudīt visās dalībvalstīs, izmantojot “valstu salīdzinājumus”. Sarakstā bija iekļauti tādi jautājumi kā globalizācija (sk. 3. izcēlumu), eksports, imports, finanšu pakalpojumi;
• tika izstrādāts riska reitings katrai dalībvalstij, lai noteiktu pārbaužu kārtību un tvērumu;
• tika noteikta tādu konkrētu NKI apkopošanas jomu grupa, kuras pakļautas augstam riskam un no kurām izvēlēties tās jomas, kurās veikt tiešas pārbaudes katrā dalībvalstī, lai izsekotu pārbaudes takai no atlasītā NKI elementa līdz pat izejas datiem un lai pārskatītu galveno izmantoto skaitļu aprēķinu.

21 Pārbaudes darba rezultātā Komisija izvirza rīcības punktus, kurus nosaka Eurostat, un atrunas, kuras nosaka Budžeta ģenerāldirektorāts, pamatojoties uz Eurostat tehnisko priekšlikumu. Rīcības punktus adresē valstu statistikas iestādēm, un tie attiecas uz jautājumiem, kuros, iespējams, nepieciešamas metodoloģiskas izmaiņas vai apkopošanas kļūdu koriģēšana (rīcības punkti “A”) vai NKI uzskaitījumā iekļautās informācijas precizēšana, labošana vai papildināšana (rīcības punkti “B”).

22 Eurostat pārvērš rīcības punktus “A” par atrunām, ja uzskata, ka tiem var būt būtiska ietekme (vairāk nekā 0,1 % no NKI) un ka dalībvalstis tos nav atrisinājušas līdz noteiktajam termiņam. Šis process parasti notiek pārbaudes cikla beigās.

23 Atrunas ļauj dalībvalstīm pārskatīt NKI datus pēc oficiālā četru gadu perioda (sk. 07. punktu). Ir divi galvenie atrunu veidi:

• vispārējās atrunas attiecas uz dalībvalsts visu NKI elementu apkopošanu;
• konkrētās atrunas attiecas uz kādu no NKI aprēķināšanas aspektiem (ar konkrētu darījumu saistītas atrunas) vai uz jautājumiem, kuros nepieciešama dalībvalstu izraudzīto risinājumu salīdzinoša analīze (transversālas atrunas). Komisija izmanto arī ar procesiem saistītas atrunas un tādējādi saglabā NKI datus atvērtus pēc četru gadu termiņa beigām, līdz ir pabeigtas Komisijas veiktās daudzgadu pārbaudes.

24 Gan rīcības punkti, gan atrunas var izraisīt dalībvalstu NKI datu pārskatīšanu. Datus pārskata, lai palielinātu to precizitāti, ja datu avoti sniedz jaunu informāciju, un/vai lai uzlabotu metodoloģiju¹⁰. Ik pēc dažiem gadiem valstis veic pamatīgu nacionālo kontu pārskatīšanu jeb tā dēvēto lielo pārskatīšanu, lai statistikas metodēs iekļautu jaunus datu avotus un būtiskas izmaiņas¹¹.

25 Lielā pārskatīšana vairāku gadu garumā ietekmē datus, kurus paziņo par NKI, IKP un vairākiem citiem makroekonomiskajiem rādītājiem. 2012. gadā Eiropā tika ieviesta saskaņota pārskatīšanas politika, lai nodrošinātu koordinētu un konsekventu pārskatīšanu visās statistikas jomās, visās valstīs un visā ES. Cita starpā tika ieteikts veikt saskaņotu lielo pārskatīšanu reizi piecos gados, sākot no 2014. gada. Nākamā saskaņotā lielā pārskatīšana ir plānota 2024. gadā.

26 Eurostat veiktās pārbaudes ietekmē lielās pārskatīšanas laiku, kas savukārt ietekmē nākamā pārbaudes cikla sākumu, jo tā pamatā ir atjauninātie NKI uzskaitījumi, bet tos iegūst tieši lielās pārskatīšanas rezultātā. Dalībvalstīm parasti ir vajadzīga informācija par Eurostat noteiktajiem rīcības punktiem vismaz vienu gadu pirms lielās pārskatīšanas, lai ņemtu tos vērā nacionālo kontu apkopošanā. Rīcības punktus savlaicīgi var definēt tikai tad, ja dalībvalstis ir savlaicīgi iesniegušas NKI uzskaitījumus un ja pārbaudes cikls ir efektīvs.

Revīzijas tvērums un pieeja

27 Šī lietderības revīzija attiecas uz 2016.–2019. gada pārbaudes ciklu un tajā skatītajiem datiem, kurus izmanto NKI pašu resursa noteikšanai. Mēs izvēlējāmies šo tematu, jo pašu resurss, kas pamatojas uz NKI, ir lielākais ES ieņēmumu avots un ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstu iemaksas šajā resursā ir taisnīgas, paredzamas un saskaņā ar izmaksu lietderības principu.

28 Veicām revīziju tieši šobrīd, lai pārbaudītu pilnībā pabeigtu ciklu. Aptvērām abas svarīgākās izmaiņas Komisijas pārbaudes pieejā, t. i., riska novērtējumu un būtiskuma slieksni. Paredzam, ka mūsu darbs palīdzēs Komisijai uzlabot pārbaudes pieeju nākamajam ciklam, kas sāksies 2025. gadā.

29 Galvenais revīzijas jautājums bija: vai Komisija 2016.–2019. gada pārbaudes ciklu pārvaldīja efektīvi un lietderīgi. Šā ziņojuma pirmajā daļā aplūkojam Komisijas riska novērtējuma efektivitāti un Komisijas darbības, kuru mērķis ir mazināt lielākos riska faktorus, kam pakļauta NKI datu salīdzināmība, ticamība un pilnīgums. Ziņojuma otrajā daļā novērtējam, vai pārbaudes cikls un tā rezultātu paziņošana norisinājās savlaicīgi un efektīvi.

30 Revīzijā tika skatītas Komisijas pārvaldības un kontroles sistēmas, kuras piemēro, pārbaudot un novērtējot NKI datus, kurus dalībvalstis iesniegušas pašu resursa noteikšanai. Galvenokārt pārbaudījām, cik piemērots bija Eurostat pārbaudes modelis, ko izmantoja 2016.–2019. gada pārbaudes ciklā. Veicām revīziju Komisijas līmenī, galveno uzmanību pievēršot Eurostat darbībām saistībā ar 2016.–2019. gada pārbaudes ciklu līdz 2022. gada janvārim.

31 Lai ievāktu revīzijas pierādījumus, pārbaudījām attiecīgos dokumentus (procedūras, norādījumus, pārbaužu materiālus u. c.). Izskatījām Eurostat pārbaužu materiālus sešu dalībvalstu izlasē (Īrija, Spānija, Francija, Malta, Nīderlande un Polija). Šīs valstis izraudzījāmies, jo tās raksturo dažādi parametri šādos aspektos: NKI pašu resursa iemaksu lielums; atrunu un rīcības punktu skaits; Eurostat apzinātās riska kategorijas (zems, vidējs vai augsts risks); par pārbaudēm atbildīgie Eurostat darbinieki; ģeogrāfiskais izvietojums.

32 Intervējām pārstāvjus no BUDG ĢD, Eurostat nodaļas, kura atbild par pārbaudēm, un citām Eurostat nodaļām, kuras strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar nacionālajiem kontiem. Intervējām arī sešu atlasīto dalībvalstu statistikas iestāžu ekspertus.

33 Papildus minētajiem pierādījumu avotiem mēs rīkojām arī aptauju, ko adresējām 28 valsts statistikas iestādēm (26 respondenti, 93 % atsaucības īpatsvars) un 28 valsts iestādēm, kuras atbild par pašu resursu nodošanu ES budžetā visās dalībvalstīs (10 respondenti, 36 % atsaucības īpatsvars). Aptaujas mērķis bija noskaidrot respondentu viedokli par to, kā Komisija pārvalda pārbaudes ciklu un procesu, kurā tā paziņo budžeta korekcijas pēc NKI datu pārskatīšanas.

34 Mēs tieši nevērtējām NKI apkopošanai izmantoto avotu un metožu kvalitāti. Tomēr apspriedāmies ar diviem neatkarīgiem ekspertiem par konkrētiem jautājumiem, tostarp par rīcības punktu iespējamo ietekmi uz NKI, un izskatījām vairākas publikācijas par tematiem, kas saistīti ar nacionālajiem kontiem (īpaši globalizāciju un būtiskuma sliekšņa izmantošanu statistikas datu kvalitātes pārbaudei).

35 Ja ziņojumā konkrēti nenorādām, ka atsaucamies uz sešām atlasītajām dalībvalstīm, tad konstatējumi attiecas uz visām dalībvalstīm, kuras bija iesaistītas 2016.–2019. gada pārbaudes ciklā.

Apsvērumi

Komisija efektīvi apzināja augsta riska jautājumus, kas saistīti ar NKI datu apkopošanu, bet ir iespējams vēl labāk tos kārtot prioritārā secībā

Eurostat riska novērtēšanas procesā efektīvi tika apzināti augsta riska jautājumi

36 Lai nodrošinātu efektivitāti, Eurostat pārbaudēs (un attiecīgi valsts statistikas iestāžu centienos uzlabot NKI skaitļus) vislielākā uzmanība būtu jāpievērš jautājumiem, kuriem varētu būt vislielākā ietekme (“augsta riska jautājumi”). Tādējādi šos jautājumus varētu risināt prioritārā kārtā. Tāpēc vienā no mūsu 2013. gadā publicētajiem ziņojumiem ieteicām Eurostat ieviest riska novērtēšanas modeli prioritāri pārbaudāmu jautājumu noteikšanai¹².

37 Mēs pārbaudījām Eurostat riska novērtēšanas modeli un to, kā šis modelis 2016.–2019. gada pārbaudes ciklā palīdzēja noteikt augsta riska transversālus jautājumus, dalībvalstis un NKI elementus.

38 Mēs konstatējām, ka Eurostat 2016.–2019. gada pārbaudes ciklam bija izstrādājis un ieviesis strukturētu un formalizētu riska novērtēšanas procedūru un izmantoja atbilstošus riska novērtēšanas kritērijus. Saskaņā ar mūsu ieteikumu bija aptverti īpašie riski, kas saistīti ar dalībvalstu nacionālo kontu sagatavošanu un attiecīgo NKI elementu relatīvo lielumu. Nosakot kritērijus, pēc kuriem apzināt transversālus jautājumus un atlasīt tieši pārbaudāmas jomas, bija ņemta vērā gan riska iespējamība, gan ietekme.

39 Plānojot pārbaudes cikla sākumā 2016. gadā, Eurostat apzināja 18 augsta riska transversālus jautājumus (sk. IV pielikumu) un iedalīja dalībvalstis trīs riska kategorijās (septiņas augsta riska valstis, deviņas – vidēja riska un 12 – zema riska). Atkarībā no riska kategorijas tika noteikts tiešo pārbaužu minimālais skaits katrā dalībvalstī. Eurostat arī veica riska novērtēšanu un atjaunināja tās rezultātus, un attiecīgi atlasīja tieši pārbaudāmās jomas.

40 Lai pārliecinātos par Eurostat apzināto augsta riska transversālo jautājumu saraksta pilnīgumu, mēs salīdzinājām valstu līmenī publicētos NKI datus par 2010.–2019. gadu ar NKI pašu resursa noteikšanai izmantotajiem datiem. Mēs izraudzījāmies šos gadus, jo uz tiem attiecās 2016.–2019. gada pārbaudes cikls. Šā salīdzinājuma rezultātā spējām noteikt, vai dalībvalstis bija konstatējušas būtiskus jautājumus, kuru dēļ nāktos pārskatīt dalībvalstu NKI datus, bet kurus Eurostat riska novērtējumā nebija konstatējis. Tādus gadījumus mēs neatklājām.

41 Eurostat iesniedza riska novērtējuma modeli NKI komitejai. Tāpat tika iesniegts arī apzināto transversālo jautājumu saraksts un dalībvalstu riska reitings. NKI komiteja piekrita šā modeļa piemērošanai un tā rezultātiem. Pēc pārbaudes cikla pabeigšanas gandrīz visi valsts statistikas iestāžu respondenti mūsu aptaujā (96 %) uzskatīja, ka Eurostat ir pienācīgi apzinājis lielāko daļu vai pat visus augsta riska transversālos jautājumus.

42 Iepriekš minētie fakti (40. un 41. punkts) liecina, ka Eurostat novērtējumā bija iekļauti visi būtiskie augsta riska jautājumi. Riskanto jomu pienācīga noteikšana veidoja labu pamatu Eurostat pārbaužu plānošanai un prioritāšu noteikšanai, kā arī riska efektīvai mazināšanai.

Eurostat nepilnīgi izmantoja riska novērtējuma rezultātus, lai prioritārā kārtā pārbaudītu visaugstākā riska jautājumus

43 Mēs pārbaudījām, vai Eurostat bija veicis pārbaudes saskaņā ar riska novērtējuma rezultātiem un vai augstāka riska jautājumi bija aplūkoti prioritāti, kā plānots. Mēs paredzējām, ka Eurostat pārbaudes attiecībā uz augstāka riska jautājumiem (vai dalībvalstīm) būtu veicis pirms pārbaudēm attiecībā uz zemāka riska jautājumiem (vai dalībvalstīm). Mēs arī paredzējām, ka cikla laikā vairāk darba būtu ieguldīts augsta riska jautājumu risināšanā nekā vidēja vai zema riska jautājumu risināšanā. Piemērojot šādu pieeju, dalībvalstīm būtu vairāk laika pievērsties riskantākiem jautājumiem pirms pārbaudes cikla slēgšanas. Tādā veidā varētu samazināt atrunu skaitu par šiem jautājumiem un līdz ar to padarīt dalībvalstu iemaksas ES budžetā paredzamākas.

Prioritāšu noteikšana, ņemot vērā transversālos jautājumus

44 Eurostat 2017. gadā izmantoja savās sākotnējās pārbaudēs ievākto informāciju, lai atkārtoti novērtētu riska līmeni un aplēstu 2016. gadā apzināto 18 transversālo jautājumu iespējamo ietekmi (sk. 39. punktu). Šīs analīzes rezultātā Eurostat svītroja no saraksta divus jautājumus un samazināja plānoto darba apjomu saistībā ar trim jautājumiem, kuru riska līmeni uzskatīja par mazinājušos. Eurostat apstiprināja iepriekš noteikto augsto prioritātes līmeni atlikušajiem 13 jautājumiem, no kuriem četru jautājumu risks tika novērtēts kā “ļoti augsts”, savukārt deviņu — “augsts” potenciālās ietekmes ziņā.

45 Eurostat salīdzināja augsta riska transversālos jautājumus valstu griezumā saskaņā ar plānu: analizēja NKI uzskaitījumus un reizēm valstu statistikas iestādēm izsūtīja anketas. Attiecībā uz tiem trīs jautājumiem, kuriem bija zemāka prioritāte, Eurostat pārbaudēs tikai analizēja NKI uzskaitījumu informāciju un sagatavoja mazāk progresa ziņojumu nekā par citiem jautājumiem. Atlikušos 13 transversālos jautājumus vairs neiedalīja pēc prioritātes, lai gan Eurostat uzskatīja, ka četriem no tiem risks bija augstāks nekā pārējiem.

46 Lai pārbaudītu, vai Eurostat novērtējums attiecībā uz potenciālo ietekmi sešās revīzijai atlasītajās dalībvalstīs piepildījās, mēs analizējām Eurostat transversālajiem jautājumiem noteiktos rīcības punktus “A” saistībā ar šīm dalībvalstīm. Mēs ņēmām vērā arī rīcības punktus, kas tika pārveidoti par atrunām, ja bija pieejama informācija par to ietekmi. Mūsu analizētie rīcības punkti veidoja ceturto daļu no visiem rīcības punktiem “A”, kuri bija noteikti transversāliem jautājumiem, tātad bija iespējams iegūt ieskatu šo jautājumu nozīmīgumā.

47 Mēs konstatējām, ka Eurostat bija noteicis rīcības punktus “A” 14 no 18 transversālajiem jautājumiem. Mūsu analīze parādīja, ka Eurostat prognozētā lielā vai ļoti lielā potenciālā ietekme realizējās tikai vienā transversālā jautājumā (mājokļu pakalpojumi), kur vidējā ietekme sešās dalībvalstīs bija 0,39 % no NKI. Atlikušajiem 13 “augsta riska” jautājumiem noteikto rīcības punktu ietekme bija salīdzinoši neliela (vidējā ietekme 0,08 % no NKI). Turklāt 27 % no mūsu aptaujāto valsts statistikas iestāžu respondentiem norādīja, ka daži transversālie jautājumi neattiecās uz visām dalībvalstīm vai tiem bija tikai neliela ietekme uz šo dalībvalstu NKI datiem. Dažiem no šiem jautājumiem bija pievienotas konkrētas vai transversālas atrunas, tātad tie vēl varētu būtiski ietekmēt situāciju līdz darba pabeigšanai.

48 Lai gan ir grūti aplēst konkrēta jautājuma iespējamo ietekmi pirms pārbaudes darba sākšanas, Eurostat to var labāk novērtēt cikla laikā, jo, analizējot NKI uzskaitījumus, rodas vairāk informācijas. Tomēr, kad papildu informācija bija iegūta, darba prioritātes netika pielāgotas.

Prioritāšu noteikšana, pamatojoties uz dalībvalstu riska līmeni

49 Kā minēts 20. punktā, Eurostat plānoja noteikt prioritāras pārbaudes, pamatojoties uz dalībvalstu riska līmeni. To tika plānots panākt, strādājot ar dalībvalstu portfeļiem, kuri iedalīti katram atbildīgajam darbiniekam. Mēs sagaidījām, ka pārbaudes cikla pirmajā daļā Eurostat galvenokārt skatīs augsta riska un vidēja riska dalībvalstis, savukārt zema riska dalībvalstu pārbaudīšanu atstās uz cikla vēlāku laiku (sk. III pielikumu).

50 Lai novērtētu, vai atbildīgie darbinieki par prioritāti izvirzīja augstāka riska dalībvalstis, mēs analizējām, kādā secībā viņi pārbaužu rezultātā noteica rīcības punktus. Rīcības punktu noteikšana ir svarīgs brīdis pārbaudes ciklā, jo līdz ar to Eurostat paziņo dalībvalstīm apzinātos jautājumus un dalībvalstis var sākt tos risināt. Mēs izslēdzām transversālo jautājumu rīcības punktus, jo dažus no tiem bija iespēja iekļaut vēlāk pārbaudes ciklā laikā, ņemot vērā vajadzību salīdzināt dalībvalstu dažādo metodoloģiju.

51 Mēs konstatējām, ka atbildīgie darbinieki bija pārbaudījuši trīs no septiņām augsta riska dalībvalstīm pārbaudes cikla sākumā pirms citām dalībvalstīm, kurām viņiem piešķirtajā portfelī bija zemāks risks. Attiecībā uz pārējām četrām dalībvalstīm konstatējām:

• divām augsta riska dalībvalstīm atbildīgie darbinieki bija sākuši noteikt rīcības punktus pēc citām dalībvalstīm (pēc vienas zema riska dalībvalsts un vienas augsta riska dalībvalsts);
• vienai augsta riska dalībvalstij atbildīgais darbinieks veica pārbaudes vienlaikus ar vienu citu zema riska dalībvalsti, tādējādi samazinot augsta riska valstij atvēlēto laiku;
• ceturtajai augsta riska dalībvalstij atbildīgais darbinieks bija sācis noteikt rīcības punktus samērā vēlu pārbaudes ciklā (2017. gada jūnijā), lai gan viņa portfelī citu dalībvalstu nebija.

52 Kopumā atbildīgie darbinieki bija pārbaudījuši vidēja riska dalībvalstis pirms zema riska valstīm. Tomēr konstatējām vienu gadījumu, kad atbildīgajam darbiniekam bija jāpārbauda trīs dalībvalstis (viena zema riska dalībvalsts un divas vidēja riska dalībvalstis), bet viņš pirmām kārtām bija pārbaudījis zema riska dalībvalsti.

53 Mēs konstatējām, ka aptuveni ceturtā daļa no atrunām, kuras Eurostat formulēja attiecībā uz konkrētiem darījumiem pārbaudes cikla beigās, attiecās uz tām četrām augsta riska dalībvalstīm, kuras nebija efektīvi noteiktas par prioritārām (sk. 51. punktu). Lai gan daži metodoloģiski jautājumi var būt neizbēgami sarežģīti un, pat ja tie ir prioritāri, tiem nākas pievienot atrunas, tomēr šo jautājumu apzināšana agrākā posmā būtu devusi augsta riska dalībvalstīm vairāk iespēju tos risināt pirms cikla slēgšanas.

Prioritāšu noteikšana tiešajām pārbaudēm

54 Kā minēts 20. punktā, Eurostat plānoja atlasīt tieši pārbaudāmās jomas no tām augsta riska NKI apkopošanas jomām, kuras apzinātas, piemērojot Eurostat riska novērtēšanas modeli. Eurostat bija darījis zināmu, ka patur tiesības pēc kvalitātes parametriem mainīt par atlases bāzi izmantoto NKI apkopošanas jomu sastāvu, kurš ticis noteikts atbilstoši riska novērtēšanas modelim. Pēc riska novērtēšanas tiešo pārbaužu minimālais skaits bija noteikts šādi:

• zema riska dalībvalstis: viena,
• vidēja riska dalībvalstis: trīs,
• augsta riska dalībvalstis: četras.

55 Mēs pārbaudījām, vai Eurostat bija piemērojis riska novērtēšanas modeli, lai veidotu tieši pārbaudāmo jomu bāzi, atlasīja no tās reāli pārbaudāmās jomas (vai sniedza pamatojumu, kāpēc ne) un veica vismaz minimālo katrai riska kategorijai noteikto tiešo pārbaužu skaitu.

56 Konstatējām, ka Eurostat, kā plānots, bija piemērojis riska novērtēšanas modeli, lai noteiktu tieši pārbaudāmo jomu bāzi. Tomēr attiecībā uz astoņām no 28 dalībvalstīm Eurostat atbildīgie darbinieki bija nolēmuši veikt tiešās pārbaudes jomās, kuras nebija atlasītas saskaņā ar riska novērtējuma materiāliem. Eurostat to darīja tāpēc, lai sasniegtu minimālo pārbaužu skaitu. Kaut arī procedūra pieļauj izmaiņas pēc kvalitātes parametriem, šā lēmuma pamatojums nebija dokumentēts. Tas vājina Eurostat kopējo priekšstatu par iemesliem, uz kuru pamata darbinieki maina riska novērtējuma rezultātus, kā arī neļauj pienācīgi analizēt modeļa uzlabošanas iespējas, ko varētu panākt, dažus no šiem iemesliem padarot par riska kritērijiem.

57 Eurostat veica vismaz minimālo tiešo pārbaužu skaitu atbilstoši katras dalībvalsts riska līmenim. Tas liecina, ka saskaņā ar plānu Eurostat labi aptvēra riskantās jomas un atvēlēja vairāk laika un resursu tiešām pārbaudēm augstāka riska dalībvalstīs. Attiecībā uz 11 no 28 dalībvalstīm Eurostat veica vairāk tiešo pārbaužu, nekā prasīts minimāli, un pārbaudei atlasīja vienu līdz četras papildu jomas.

Prioritāšu noteikšana saistībā ar rīcības punktiem

58 Eurostat nenoteica vai nenorādīja prioritātes līmeni, kādu valsts statistikas iestādēm būtu jāpiešķir riskantākiem rīcības punktiem, kuriem varētu būt lielāka ietekme, piemēram, lūdzot statistikas iestādēm sākt darbu agrāk vai nosakot agrākus termiņus. Katra valsts statistikas iestāde pati varēja lemt, kādā kārtībā risināt rīcības punktus, ievērojot ar Eurostat saskaņotos termiņus.

59 Ja Eurostat nesniedz norādes par prioritāriem jautājumiem, statistikas iestādes var atvēlēt resursus rīcības punktiem, kurus ir vieglāk risināt, atliekot tos, kuri ir sarežģītāki un prasa ievērojamākas metodoloģiskās izmaiņas. Eurostat pauž viedokli, ka varētu pieņemt, ka rīcības punkti, kas tiek pārveidoti par atrunām, attiecas uz sarežģītākiem un/vai lielākiem jautājumiem pretstatā tādiem jautājumi, kurus iespējams atrisināt ātrāk un slēgt, tātad rezultātā varētu notikt lielāka pārskatīšana.

Eurostat sniedza pienācīgu atbalstu dalībvalstīm augsta riska jautājumu risināšanā, bet savlaicīgi nereaģēja uz globalizācijas izaicinājumiem

Atbalsts un norādījumi valsts statistikas iestādēm

60 Lai dalībvalstis varētu savlaicīgi risināt augsta riska jautājumus, Eurostat būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts un norādījumi valsts statistikas iestādēm.

61 Mēs konstatējām, ka kopumā Eurostat efektīvi atbalstīja valsts statistikas iestāžu centienus risināt transversālos jautājumus. Eurostat veica šādus galvenos pasākumus: NKI ekspertu grupā veidoja apakšgrupas, kurās tika noskaidroti metodoloģiskie aspekti; koordinēja norādījumu izstrādes darbu ar dažādām Eurostat nodaļām un starptautiskām organizācijām; rīkoja darbsemināru; uzsāka izmēģinājuma projektu ar mērķi analizēt daudznacionālo uzņēmumu darbības.Eurostat sagatavoja progresa un nobeiguma ziņojumus, kuros iekļāva informāciju par darbu, kas veikts saistībā ar šiem jautājumiem, un par dažādu valsts statistikas iestāžu pieņemtajiem risinājumiem.

62 Valsts statistikas iestāžu respondenti mūsu aptaujā atzinīgi vērtēja Eurostat pārbaudes cikla laikā sniegto atbalstu, norādījumus un informāciju. Visi valsts statistikas iestāžu respondenti atzīmēja, ka sadarbība ar Eurostat bijusi laba vai izcila, un 88 % respondentu piekrita, ka Eurostat vairākumā gadījumu sniedzis pienācīgus un savlaicīgus norādījumus. Turklāt visi valsts statistikas iestāžu pārstāvji piekrita, ka Eurostat bija sniedzis pietiekami daudz informācijas par savu pārbaužu tvērumu un progresu.

63 Divas valsts statistikas iestādes uzsvēra, ka Eurostat norādījumi par dienas naudām tika sniegti pēc atrunas formulēšanas, nevis pirms tam, un tā tas bija arī attiecībā uz uzcenojumu tirdzniecībai ar finanšu aktīviem. Valsts statistikas iestādes ieteica Eurostat sniegt skaidrākus un/vai praktiskākus norādījumus, organizēt vairāk divpusēju sanāksmju Eurostat atbildīgajiem darbiniekiem un valsts statistikas iestāžu darbiniekiem un sniegt lielāku tehnisko atbalstu.

Eurostat rīcība saistībā ar globalizācijas izaicinājumiem

64 Globalizācija nozīmē, ka uzņēmumi organizē darbību starptautiskā mērogā un pārceļ darbību vai aktīvus uz vietām, kur var gūt labumu no izdevīgiem nodokļu režīmiem. Eurostat un valsts statistikas iestādēm ir sarežģīti pareizi iekļaut šīs darbības NKI aprēķinos, jo katra valsts statistikas iestāde var redzēt tikai to jurisdikcijā esošu organizāciju saimniecisko darbību.

65 Mēs pārbaudījām, vai Eurostat ir savlaicīgi reaģējis šajā jautājumā un vai Eurostat pieeja (sniedzot norādījumus un atbalstu valsts statistikas iestādēm un vajadzības gadījumā formulējot atrunu) efektīvi ļāva iegūt pamatotu pārliecību par to, vai ir ieviestas atbilstīgas nacionālo kontu sistēmas, kuru uzdevums būtu mērīt globalizācijas ietekmi uz NKI.

66 Mēs konstatējām, ka problēmas saistībā ar daudznacionālo uzņēmumu darbību uzskaiti nacionālajos kontos aizsākās pirms 2016.–2019. gada NKI pārbaudes cikla, tātad Eurostat šīs problēmas būtu varējis risināt agrāk. Jau 2011. gadā bija vairākas pazīmes, kas liecināja, ka globalizācija un ar to saistītās izmaiņas grāmatvedības sistēmās lielā mērā ietekmēs nacionālos kontus un ka būs vajadzīga padziļināta analīze, lai rastu praktiskus risinājumus, piemēram, koordinēti profilēt daudznacionālos uzņēmumus ES līmenī (sk. 4. izcēlumu).

67 Lai gan Eurostat apzinājās ar globalizāciju saistīto risku un jau bija sniedzis atbalstu dalībvalstīm saistībā ar dažiem globalizācijas aspektiem, tomēr Eurostat nebija ieviesis sistēmu, kas pirms 2016. gada palīdzētu dalībvalstīm atklāt daudznacionālo uzņēmumu darbību pārcelšanu un nodrošinātu efektīvu dalībvalstu sadarbību nolūkā veicināt daudznacionālo uzņēmumu profilēšanu.

68 2016. gada jūlijā Īrija ziņoja, ka tās 2015. gada NKI dati pieauguši par 24 % (39 miljardi EUR) salīdzinājumā ar 2014. gada datiem, kam par iemeslu bija dažu lielu daudznacionālo uzņēmumu aktīvu pārvietošana. Eurostat pārbaudīja metodoloģiju, pēc kuras Īrija bija apkopojusi paziņotos NKI datus, un NKI komiteja apstiprināja šos datus.

69 Kad šī problēma aktualizējās Īrijā, Eurostat sāka praktiskāk risināt jautājumu par daudznacionālo uzņēmumu darbībām. Tika izveidota jauna tematiskā darba grupa un sākti informācijas vākšanas pasākumi un izmēģinājuma projekts (sk. 60. punktu), lai pārliecinātos, cik ticama ir globalizācijas jautājumu atspoguļošana NKI datos, un lai apzinātu raksturīgākās problēmas. Eurostat arī ierosināja ieviest agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas ļautu atklāt daudznacionālo uzņēmumu pārstrukturēšanu. Ja šīs iniciatīvas būtu uzsāktas agrāk, valsts statistikas iestādes būtu varējušas ievākt vajadzīgo informāciju no daudznacionālajiem uzņēmumiem agrīnākā posmā.

70 Pārbaudes cikla beigās Eurostat secināja, ka visām dalībvalstīm jāturpina darbs ar globalizāciju saistītos jautājumos, un Komisija formulēja attiecīgu transversālo atrunu ar termiņu 2022. gada septembrī. Šī ir vissvarīgākā no piecām transversālajām atrunām, ko formulēja 2016.–2019. gada pārbaudes cikla beigās (sk. V pielikumu), jo tā ir sarežģīta un ar plašu tvērumu. Lai gan pārējo četru uz NKI datiem attiecināto transversālo atrunu piemērošana noteikta, sākot no 2010. gada, Komisija nolēma, ka transversālā atruna attiecībā uz globalizāciju piemērojama, sākot tikai no 2018. gada.

71 Šīs atrunas piemērošanas termiņa ierobežošana vājina dalībvalstu par 2010.–2017. gadu paziņoto NKI datu salīdzināmību, ticamību un pilnīgumu¹³. Iespējams, ka dažas dalībvalstis līdz 2018. gadam nav pienācīgi atspoguļojušas nacionālajos kontos šo fenomenu, savukārt citas (piemēram, Īrija) par šo periodu ir paziņojušas ticamus datus.

72 Komisija (Eurostat un BUDG ĢD) pamatoja termiņa ierobežojumu ar praktiskām grūtībām iegūt vajadzīgo iepriekšējo gadu informāciju no daudznacionālajiem uzņēmumiem. Komisija uzskatīja, ka budžeta nenoteiktība, ko radītu ilgi spēkā esoša NKI atruna, nebūtu samērīga ar potenciālo ietekmi uz NKI¹⁴. Kaut gan izmaksu lietderības principa piemērošana ir pamatota, lemjot par atrunas tvērumu, šādai izvēlei būtu jābalstās uz atbilstīgu informāciju par attiecīgā jautājuma iespējamo ietekmi. Komisija norādīja, ka, pieņemot lēmumu, tā ņēma vērā Eurostat izmēģinājuma projekta secinājumu attiecībā uz daudznacionālajiem uzņēmumiem, proti, netika konstatēts liels NKI sagrozījums. Taču izmēģinājuma projekts aptvēra mazu izlasi, kurā ietilpa tikai nedaudzi daudznacionālie uzņēmumi, un tikai vienu gadu (2016. gadu). Tādējādi nav pietiekamu pierādījumu par gadiem pirms 2018. gada.

73 Vairākas pazīmes liecina, ka globalizācija ievērojami ietekmēja nacionālos kontus pirms 2018. gada un ka šis fakts būtu varējis izraisīt NKI izmaiņas. Piemēram, trīs dalībvalstis 2017. gadā ziņoja Eurostat, ka kopš 2010. gada novēro īpašus gadījumus, kad uz viņu valsti vai no tās pārceļas uzņēmumi ar lieliem aktīviem (vairāk nekā 100 miljoni EUR). Viena dalībvalsts 2021. gada septembrī iesniedza informāciju, ka ievērojami maina savus NKI datus saistībā ar trīs NKI atrunām, tostarp saistībā ar atrunu par globalizāciju (šī atruna tolaik bija daļēji īstenota). Šo trīs atrunu kopējā ietekme laikā no 2010. līdz 2019. gadam svārstījās no -2,0 % 2010. gadā līdz 16,3 % no NKI 2012. gadā.

74 2020. gada pārskatā mēs ieteicām, ka gadījumā, ja atrunas atcelšana dalībvalstis ietekmētu pārāk atšķirīgi, Komisijai atkārtoti jānovērtē iepriekšējo gadu NKI datu kvalitāte, lai informētu budžeta lēmējiestādes par to, kā, iespējams, šādi pārskatītā statistika varētu ietekmēt ieņēmumu budžetu kopš 2010. gada. Komisija šo ieteikumu nepieņēma, jo uzskatīja, ka globalizācijas atrunas īstenošanas laiks, t. i., attiecībā uz laikposmu no 2018. gada, bija piemērots.

75 Gandrīz puse valsts statistikas iestāžu, kuras sniedza atbildes mūsu aptaujā, uzskatīja, ka transversālās atrunas par globalizāciju tvērums nenodrošina dalībvalstu NKI datu salīdzināmību, ticamību un pilnīgumu. Daži no minētajiem iemesliem bija: šā jautājuma sarežģītība un īpašā iedaba (svarīgāk valstīm, kurās ir nodokļu konkurences režīmi), mazs attiecīgo daudznacionālo uzņēmumu skaits un fakts, ka atruna neattiecas uz gadiem pirms 2018. gada, un tas varētu mazināt dalībvalstu NKI aplēšu salīdzināmību.

NKI pārbaudes cikls tika pabeigts, kā plānots, bet dažas nepilnības ietekmēja tā efektivitāti

Kopumā Komisija pabeidza pārbaudes, kā plānots, un savlaicīgi paziņoja rezultātus

76 NKI iemaksu paredzamība ir atkarīga no pārbaudes cikla savlaicīguma un no tā, cik ātri Komisija informē dalībvalstis par rezultātiem (par veikto iemaksu korekcijām) attiecībā pret iemaksu veikšanas termiņu. Mēs pārbaudījām, vai Eurostat bija pabeidzis NKI pārbaudes ciklu, kā plānots (2019. gadā), un vai BUDG ĢD savlaicīgi informēja dalībvalstis par NKI iemaksu korekcijām, tādējādi nodrošinot efektīvu budžeta plānošanu.

77 Lai gan mainījās daudzi metodoloģiskie aspekti, jo bija jāievieš jauna grāmatvedības sistēma (EKS 2010), Eurostat pabeidza 2016.–2019. gada cikla plānotās pārbaudes noteiktajā termiņā, izņemot attiecībā uz Franciju, kam par iemeslu bija Francijas NKI uzskaitījuma novēlota iesniegšana (sk. 15. punktu). Tomēr joprojām ir neatrisināti jautājumi atrunu ietvaros, tādējādi pārbaudes ir jāturpina arī pēc oficiālās pārbaudes cikla pabeigšanas (sk. 07. un 08. punktu).

78 Pārbaužu rezultātā Komisija formulēja aptuveni 1200 rīcības punktu un 300 atrunu, kas ir vairāk nekā iepriekšējā pārbaudes ciklā (sk. 4. attēlu). Atrunas attiecas uz NKI datiem desmit gadu garumā un var būtiski ietekmēt dalībvalstu iemaksas nākotnē. Dalībvalstīm būtu jāatrisina visas šīs atrunas vēlākais līdz 2022. gada septembrim. Eurostat līdz 2017. gadam bija atcēlis lielāko daļu atrunu par iepriekšējo pārbaudes ciklu (atrunas, kuras pārsvarā ietekmēja datus par 2002.–2010. gadu).

79 Attiecībā uz saziņu mēs konstatējām, ka BUDG ĢD bija informējis dalībvalstis par korekcijām uz NKI balstītajās iemaksās savlaicīgi, ko lielā mērā veicināja grozījumi attiecīgajos ES tiesību aktos, ar kuriem bija dots vairāk laika maksājumu veikšanai.

80 Līdz ar 2016. gada grozījumu ES regulā par summu nodošanu pašu resursiem (Resursu pieejamības regula jeb RPR)¹⁵ tika dots vairāk laika no dienas, kad BUDG ĢD informē dalībvalstis par maksājamām summām (katra gada 1. februāris), līdz dienai, kad šīs summas jādara pieejamas (tā paša gada 1. jūnijs). Vēl viens RPR grozījums tika pieņemts 2022. gada aprīlī¹⁶, un ar to vēlreiz tika pagarināta NKI pašu resursa korekciju nodošana, proti, ne vairs katra gada jūnijā, bet gan nākamā gada martā. Mēs atbalstījām šo izmaiņu, jo līdz ar to dalībvalstīm vēl vairāk mazinājās budžeta nenoteiktība, savukārt ietekme uz ES budžetu bija neitrāla¹⁷.

81 Atbildes, ko saņēmām, aptaujājot valsts iestādes, kuras atbild par pašu resursu nodošanu ES budžetā, apstiprina, ka pēc 2022. gada RPR izmaiņām Komisijas sniegtā informācija par korekcijām ir savlaicīga un pietiekama, lai nodrošinātu efektīvu budžeta plānošanu valsts līmenī (tā bija atbildējušas deviņas no 10 valsts iestādēm, kuras sniedza atbildes).

Eurostat pārbaudīja daudz jautājumu, kuru ietekme uz NKI izrādījās neliela

82 Lai uzlabotu efektivitāti, var izmantot būtiskuma slieksni, kas ļautu pārbaudīt tos jautājumos, kuri ievērojami ietekmē NKI. 2016.–2019. gada pārbaudes ciklam Eurostat ieviesa būtiskuma slieksni 0,1 % apmērā no NKI un uzskatīja, ka jautājumi, kuru ietekme ir mazāka par minēto robežvērtību, neprasa turpmāku rīcību. Mēs pārbaudījām, uz kāda pamata Eurostat noteica, ka būtiskuma slieksnim jābūt 0,1 % no NKI, kā arī to, cik lielā mērā būtiskuma slieksni ņēma vērā pārbaudēs.

Būtiskuma sliekšņa apmērs

83 Eurostat nebalstīja 0,1 % būtiskuma slieksni uz konkrētu modeli vai starptautisku statistikas praksi. Izanalizējuši attiecīgo literatūru un valsts statistikas iestāžu atbildes mūsu aptaujā, secinām, ka būtiskuma jēdziens statistikā nav plaši izmantots. Būtiskuma sliekšņa piemērošanu var pamatot ar NKI pārbaudes cikla unikālo iedabu. Pārbaudes ciklā ir jāiegūst pārliecība par statistikas datu kvalitāti, jo tā var finansiāli ietekmēt dalībvalstu iemaksas ES budžetā. Ierosināto būtiskuma slieksni darīja zināmu NKI komitejai, kura piekrita, ka šādu slieksni var izmantot, lai nodrošinātu izmaksu lietderības principa piemērošanu (sk. 05. un 17. punktu).

84 Fakts, ka Eurostat par būtiskuma slieksni izvēlējās 0,1 % no NKI, norāda uz NKI datu rūpīgu pārbaudīšanu un nelielu pielaidi attiecībā uz jebkādām neprecizitātēm vai metodoloģiskām nepilnībām, ko varētu atklāt pārbaudes ciklā. Mūsu izskatītajā literatūrā¹⁸ uzsvērts, ka nacionālie konti ir ļoti sarežģīts ekonomikas statistikas kopums. Lai iegūtu NKI un citus svarīgus rādītājus, kontos apkopo datus no ļoti daudziem iekšējiem un ārējiem datu avotiem, kas aptver dažādus ekonomikas aspektus, tāpēc ir grūti nodrošināt ļoti augstu precizitātes līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rokasgrāmatā par nacionālajiem kontiem¹⁹ teikts, ka “būtu iluzori uzskatīt, ka IKP summu precizitātes pakāpe var būt mazāka par vairākiem procentpunktiem”. Dažu NKI elementu iespējamā novirze (mērījuma kļūda) aplēstajos skaitļos var būt daudz lielāka par 0,1 %.

85 Valstīs, kuru NKI ir relatīvi neliels salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, bet kuras ietekmē globālā ekonomika, 0,1 % slieksnis faktiski nozīmē, ka gandrīz jebkurš lielu starptautisko uzņēmumu finanšu darījums vai darbība ir būtiska. Piemēram, Maltā būtiskuma slieksnis 2019. gadā veidoja 13 miljonus EUR, savukārt Vācijā – gandrīz 300 reizes vairāk (3,6 miljardi EUR). Tāpēc centieni izmeklēt jautājumus virs būtiskuma sliekšņa var būt nesamērīgi attiecībā pret dažās dalībvalstīs pieejamajiem resursiem.

86 Mūsu aptaujā iesniegtajās atbildēs 85 % valsts statistikas iestāžu uzskatīja, ka 0,1 % ir atbilstošs būtiskuma slieksnis, bet 11 % uzskatīja, ka tas ir pārāk zems. Tomēr 39 % respondentu norādīja, ka pārbaudes cikls bija daļēji efektīvs (35 %) vai neefektīvs (4 %). Visbiežāk minētais iemesls atbildei par to, ka cikls bija “daļēji efektīvs” (90 % gadījumu) bija tas, ka Eurostat pārbaudēs tika skatīti pārāk daudzi jautājumi ar nelielu ietekmi uz NKI.

Būtiskuma sliekšņa piemērošana

87 Mēs sagaidījām, ka Eurostat būs piemērojis būtiskuma slieksni visos gadījumos, kad bijis pietiekami daudz informācijas, lai pamatoti novērtētu iespējamo ietekmi uz NKI. Tādā veidā tiktu izslēgtas tādu jautājumu sīkas pārbaudes, kuri varētu izrādīties nebūtiski.

88 Saskaņā ar Eurostat procedūrām būtiskuma slieksnis būtu jāņem vērā vairākos pārbaudes cikla posmos. Dalībvalstīm nav jāveic nekādi pasākumi, ja tās pierāda, ka jautājuma ietekme nav būtiska (sk. 1. tabulu).

89 Mēs konstatējām, ka, sagatavojot NKI uzskaitījumus, valsts statistikas iestādes parasti izvēlējās iekļaut pilnīgu NKI elementu aprakstu neatkarīgi no būtiskuma. Tā kā NKI uzskaitījumus izmanto plašs ieinteresēto personu loks (tostarp Eurostat) un katru interesē atšķirīga informācija, šī pieeja ir pamatota un atbilst visu ieinteresēto personu vajadzībām.

90 Kad Eurostat darbinieki analizēja NKI uzskaitījumus trūkumu apzināšanai un lūdza valsts statistikas iestādēm paskaidrojumus, viņi nepievērsa uzmanību būtiskumam, ja vien valsts statistikas iestādes skaidri nenorādīja šo informāciju. Attiecībā uz sešām atlasītajām dalībvalstīm pēc NKI uzskaitījumu analīzes Eurostat darbinieki uzdeva valsts statistikas iestādēm vairāk nekā 1100 jautājumu, lai precizētu noteiktus aspektus. Lielākā daļa šo jautājumu tika noskaidroti pirms to iekļaušanas rīcības punktos, vai nu tāpēc, ka valsts statistikas iestādes sniedza prasīto informāciju, vai arī tāpēc, ka tās pierādīja jautājuma nebūtiskumu. Pārējie jautājumi (aptuveni viena ceturtā daļa) pārtapa rīcības punktos, un daži no tiem kļuva par atrunām (sk. 5. attēlu).

91 Attiecībā uz mūsu izskatītājiem rīcības punktiem Eurostat atbildīgie darbinieki iespējamās ietekmes uz NKI novērtēšanā neizmantoja esošo informāciju, kas bija pieejama no NKI uzskaitījuma (piemēram, attiecīgā NKI elementa būtiskumu), publiski iegūstamo informāciju vai citus Eurostat pieejamos dokumentus vai ziņojumus. Saskaņā ar Eurostat pārbaudes procedūrām atbildīgajiem darbiniekiem nav sistemātiski jāievāc no valsts statistikas iestādēm provizoriska informācija par rīcības punktu paredzamo ietekmi. No sešām mūsu atlasītajām dalībvalstīm tikai Nīderlande iesniedza šāda veida provizorisku informāciju par visiem rīcības punktiem, bet citas valsts statistikas iestādes to darīja tikai dažreiz. Tas var būt saistīts ar to, ka ir grūti nepārprotami pierādīt rīcības punkta ietekmi, pirms ir atrisināts tā pamatā esošais metodoloģiskais jautājums.

92 Lai noskaidrotu, vai šīs provizoriskās aplēses par iespējamo ietekmi bija ticamas, mēs apkopojām jaunāko pieejamo informāciju par galīgajām aplēsēm attiecībā uz sešām atlasītajām dalībvalstīm. No rīcības punktiem, attiecībā uz kuriem valsts statistikas iestādes bija prognozējušas nebūtisku ietekmi, 75 % tiešām galīgā ietekme bija zem būtiskuma sliekšņa. Tas liecina, ka provizoriskās aplēses sniedza augstu ticamības pakāpi. Gadījumos, kad Eurostat bija saņēmis šīs aplēses, atbildīgie darbinieki turpināja pārbaudes un lūdza iesniegt papildu informāciju, līdz viņi uzskatīja, ka metodoloģiskais jautājums ir pietiekami atrisināts un ka valsts statistikas iestādes ir sniegušas visu informāciju par galīgo ietekmi uz NKI.

93 Attiecībā uz sešām analizētajām dalībvalstīm Eurostat galvenokārt piemēroja būtiskuma slieksni rīcības punktu pārbaudīšanas pēdējā posmā, lai nolemtu, vai valsts statistikas iestādēm pārskatīt NKI datus nolūkā novērst konstatētās nepilnības. Šāda pieeja ietekmēja pārbaudes cikla efektivitāti, jo gan Eurostat, gan valsts statistikas iestādes atvēlēja resursus tādu jautājumu risināšanai, kuri, pamatojoties uz sākotnējo informāciju, diezin vai izrādītos būtiski.

94 Ar neatkarīgu ekspertu atbalstu mēs padziļināti analizējām 15 rīcības punktus. Konstatējām, ka rīcības punktu formulēšanas brīdī (vai neilgi pēc tam) Eurostat pieejamā informācija būtu ļāvusi atbildīgajiem darbiniekiem izlemt, vai turpināt attiecīgā jautājuma risināšanu. Šī informācija bija vai nu publiski pieejama, vai arī iekļauta NKI uzskaitījumos, vai valsts statistikas iestādes to sniedza neilgi pēc rīcības punktu formulēšanas. 5. izcēlumā ir doti tādu rīcības punktu piemēri, kuriem minētā informācija bija pieejama un kuru ietekme, visticamāk, nebūtu ievērojama.

95 Atbildēs uz mūsu aptauju lielākā daļa valsts statistikas iestāžu uzskatīja, ka darba slodze saistībā ar Eurostat pieprasījumiem sniegt skaidrojumus un risināt rīcības punktus un atrunas ir liela vai ļoti liela (sk. 6. attēlu).

Rīcības punktu un atrunu galīgā ietekme

96 Informācija par rīcības punktu un atrunu galīgo ietekmi ļautu Eurostat novērtēt pārbaudes pieejas efektivitāti un pieņemt pārvaldības lēmumus šajā jomā. Tā rezultātā varētu pielāgot riska novērtējumu vai mainīt būtiskuma sliekšņa piemērošanu. Mēs konstatējām, ka Eurostat nebija apkopojis informāciju par rīcības punktu ietekmi uz NKI. Informācija par atrunu ietekmi ierobežotam skaitam gadījumu bija apkopota kopsavilkuma datnē, kurā iekļāva sīkāku informāciju par visām atrunām.

97 Mēs analizējām pieejamo informāciju par sešām atlasītajām dalībvalstīm noteiktu 130 rīcības punktu “A” ietekmi un par laiku, kas bija vajadzīgs to risināšanai. Analīze parādīja, ka 106 rīcības punktiem, kuru galīgā ietekme bija zināma, caurmērā ietekme bija 0,02 % no NKI, un 75 % ietekme bija nebūtiska. Vairāk nekā pusi no 130 rīcības punktiem risināja ilgāk par diviem gadiem, līdz tos slēdza, bet 24 punkti revīzijas laikā bija kļuvuši par atrunām, kuras joprojām bija atvērtas. Tas liecina, ka valsts statistikas iestādēm šo punktu risināšanā bija jāiegulda liels darbs. 7. attēlā ir parādīta ietekme, kāda bija šiem 106 rīcības punktiem, par kuriem revīzijas laikā bija pieejama attiecīgā informācija, kā arī šo punktu risināšanai vajadzīgais laiks.

98 Eurostat ir izveidojis to jautājumu sarakstu, kuri pārbaudes ciklos tiek atzīti par nebūtiskiem, pamatojoties uz uzdotajiem jautājumiem, rīcības punktiem vai atrunām. Katrā pārbaudes ciklā Eurostat lūdz dalībvalstīm pārskatīt šo sarakstu, lai noteiktu, vai attiecīgo jautājumu potenciālā ietekme joprojām ir zem būtiskuma sliekšņa. Tas varētu būt papildu slogs valsts statistikas iestādēm, jo tām ir jāatjaunina informācija par jautājumiem, kas iepriekš uzskatīti par nebūtiskiem. 2022. gada aprīlī pēc mūsu revīzijas Eurostat veica pasākumus, lai samazinātu šajā sarakstā iekļauto jautājumu skaitu un vienkāršotu jautājumu izslēgšanas procesu turpmākajos pārbaudes ciklos.

99 Analizējuši to 39 atrunu ietekmi, kuras bija atceltas līdz 2021. gada beigām (no kopā 300 atrunām), secinām, ka 41 % atrunu bija nebūtiska ietekme un to mediānā ietekme bija 0,15 %. Tātad atrunas parasti tiek pievienotas jautājumiem, kuriem ir nedaudz lielāka ietekme nekā pārbaudes cikla laikā slēgtajiem rīcības punktiem.

Pārbaudes cikla efektivitātes trūkums, kas saistīts ar izmantotajiem dokumentācijas rīkiem

100 Mēs analizējām Eurostat pārbaudēs izmantotos dokumentācijas rīkus, lai novērtētu, kā tie palīdzēja īstenot pārbaudes ciklu. Analizējām arī pārbaudes cikla rezultātu izskatīšanu, kas ļautu uzlabot efektivitāti un mazināt administratīvo slogu.

101 Konstatējām, ka valsts statistikas iestādes iesniedza galveno informāciju Eurostat analīzei vairāku veidu dokumentos, izmantojot Microsoft Word un Excel veidnes. Eurostat atbildīgie darbinieki dokumentēja pārbaudes Word un Excel datnēs un sūtīja e-pastus valsts statistikas iestādēm, lai noskaidrotu jautājumus, rīcības punktus un atrunas un lai sekotu statistikas iestāžu turpmākajam darbam.

102 Tā kā dokumentu un rīku skaits bija iespaidīgs, radās sarežģīta sistēma, un atbildīgajiem darbiniekiem bija jāseko visai svarīgajai informācijai par viņu atbildībā esošajām valstīm un jautājumiem un šī informācija bija attiecīgi jāatjaunina. Izmantojot šādu sistēmu, radās grūtības dažādiem informācijas lietotājiem, iekšējiem/ārējiem revidentiem un citiem Eurostat darbiniekiem, kuri vēlējās atrast un analizēt informāciju, bet kuri to nespēja darīt bez konsultēšanās ar atbildīgajiem darbiniekiem. Kaut arī konsekvences nodrošināšanai tika izmantotas veidnes, mēs vairākos gadījumos konstatējām, ka valsts statistikas iestādes informāciju iesniedza atšķirīgi un ka arī Eurostat atbildīgie darbinieki dokumentēja savu darbu dažādi (sk. 6. izcēlumu). Šāda situācija vājina Eurostat iekšējās pārskatīšanas efektivitāti un konsekvenci.

103 Eurostat atbildīgajiem darbiniekiem bija jāprecizē vairāki jautājumi saziņā ar valsts statistikas iestādēm, bet šis darbs nebūtu vajadzīgs, ja tiktu izmantots vairāk standartizēts rīks, kas ietilptu NKI pārbaudēm pielāgotā integrētā IT sistēmā. Vēl viens Eurostat izmantoto rīku trūkums bija tas, ka tie piedāvāja ierobežotas iespējas veikt automātiskas pārbaudes un izsūtīt atgādinājumus par rīcības punktu risināšanai vajadzīgo darbību. Mēs novērojām, ka Eurostat atbildīgajiem darbiniekiem nebija vienotas pieejas attiecībā uz atgādinājumu nosūtīšanu valsts statistikas iestādēm, bet tas būtu nodrošinājis savlaicīgu rīcību (termiņi ne vienmēr bija ievēroti).

104 Efektivitātes trūkums, ko raksturīgs dokumentācijas rīkiem, kavē pārbaudes darba savlaicīgumu, jo ir vajadzīgs laiks, lai veiktu manuālas pārbaudes, nosūtītu atgādinājumus, atrastu rīcības punktu pārskatīšanai svarīgu informāciju u. c. Tas var aizkavēt rīcības punktu risināšanu un vajadzīgo NKI datu pārskatīšanu.

Secinājumi un ieteikumi

105 2016.–2019. gada nacionālā kopienākuma (NKI) pārbaudes ciklu iezīmēja jaunas nacionālo kontu uzskaites sistēmas ieviešana (EKS 2010) un svarīgas Eurostat pārbaudes pieejas izmaiņas. Pirmo reizi šī pieeja balstījās uz oficiālu riska novērtējumu un tika izmantots būtiskuma slieksnis. Šīs izmaiņas palīdzēja Eurostat apzināt un mazināt NKI datu apkopošanā iespējamos riska faktorus, pārbaudēs skatot vissvarīgākos jautājumus. Tomēr Eurostat pilnībā neizmantoja šos jaunos pārbaudes cikla elementus, lai Eurostat un valsts statistikas iestāžu centienus vairāk ievirzītu savlaicīgai augstāka riska jautājumu risināšanai.

106 Mēs konstatējām, ka Eurostat riska novērtējums bija labi izstrādāts un tas aptvēra augsta riska jautājumus, kas ietekmē NKI apkopošanu. Tomēr Eurostat nepilnīgi izmantoja rezultātus, lai noteiktu transversālo jautājuma un augsta riska dalībvalstu prioritāras pārbaudes. Eurostat veica tiešās pārbaudes atbilstoši katras dalībvalsts riska līmenim, bet bija gadījumi, kad atbildīgie darbinieki nebija dokumentējuši no riska novērtējuma neizrietošu jomu pārbaudīšanas pamatojumu. Eurostat nenoteica rīcības punktu prioritātes līmeni, pamatojoties uz risku, un nedarīja šo līmeni zināmu valsts statistikas iestādēm. Tas palielina risku, ka metodoloģiskie jautājumi ar lielāku ietekmi var tikt risināti pēc mazākas ietekmes jautājumiem, bet tas vājina dalībvalstu iemaksu ES budžetā paredzamību (sk. 36.–59. punktu).

1. ieteikums. Labāk kārtot prioritārā secībā augsta riska jautājumus

Komisijai ar Eurostat starpniecību

1. gadījumos, kad ir jārisina daudzi transversālie jautājumi, par prioritāti jānosaka darbs, kas vajadzīgs to transversālo jautājumu risināšanai, kuriem potenciāli būs ļoti liela ietekme lielākajā daļā dalībvalstu, bet mazākas potenciālās ietekmes jautājumi jāatstāj uz vēlāku pārbaudes cikla posmu vai uz nākamajiem cikliem;
2. sistemātiski jāpiešķir prioritāte augsta riska dalībvalstu pārbaudīšanai, nodrošinot, ka šīs pārbaudes tiek veiktas pēc iespējas ātrākā pārbaudes cikla posmā;
3. labāk jādokumentē iemesli, ja tiešajām pārbaudēm jomas atlasa, pamatojoties uz kvalitatīviem apsvērumiem, un jāanalizē šie iemesli, lai riska novērtējumā vajadzības gadījumā iekļautu papildu kritērijus;
4. sadarbībā ar valsts statistikas iestādēm jāanalizē, kā uzlabot rīcības punktu risināšanai vajadzīgā darba kārtošanu prioritārā secībā, ņemot vērā attiecīgo riska līmeni.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2025. gads (nākamā pārbaudes cikla sākums pēc 2020.–2024. gada cikla).

107 KopumāEurostat pienācīgi atbalstīja valsts statistikas iestāžu centienus risināt augsta riska transversālos jautājumus, lai gan divos gadījumos vajadzīgo norādījumu sniegšana aizkavējās. Globalizācija bija vissvarīgākais augsta riska transversālais jautājums 2016.–2019. gada pārbaudes ciklā.Eurostat uzsāka vairākas iniciatīvas globalizācijas jomā, tomēr savlaicīgi nereaģēja uz šo jauno izaicinājumu un ierobežoja globalizācijas transversālās atrunas piemērošanas termiņu, nesniedzot pietiekamus pierādījumus par šīs atrunas iespējamo ietekmi. Tāpēc nav pietiekamas pārliecības par globalizācijas ietekmi uz NKI datiem līdz 2018. gadam. Saistībā ar šo jautājumu mēs 2020. gada pārskatā ieteicām, ka gadījumā, ja atrunas par globalizāciju atcelšanas ietekme dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē iepriekšējo gadu NKI datu kvalitāte (sk. 60.–75. punktu).

2. ieteikums. Savlaicīgāk sniegt atbalstu dalībvalstīm un labāk pamatot lēmumus ierobežot atrunu piemērošanas termiņu

Komisijai ar Eurostat starpniecību

1. ātri jāreaģē, ja tiek konstatēts jauns augsta riska jautājums, savlaicīgi sniedzot norādījumus un atbalstu valsts statistikas iestādēm;
2. gadījumos, kad jāpieņem lēmums par nākotnē formulētu atrunu piemērošanas termiņa ierobežošanu, jāveic kārtīga izmaksu lietderības analīze, pamatojoties uz pietiekamu kvantitatīvu un/vai kvalitatīvu informāciju un konkrēto risku katrā iesaistītajā dalībvalstī.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2025. gads (nākamā pārbaudes cikla sākums pēc 2020.–2024. gada cikla).

108 Kopumā pārbaudes cikls tika pabeigts, kā plānots, 2019. gadā. Komisija savlaicīgi sniedza dalībvalstīm informāciju par korekcijām, kas izrietēja no NKI pārbaudēm, ņemot vērā nesenās izmaiņas tiesību aktos, ar kurām pagarināja ES budžeta iemaksu termiņu. Tādējādi ir iespējama efektīvāka budžeta plānošana valstu līmenī (sk. 76.–81. punktu).

109 Tomēr cikla beigās vēl nebija atrisināti daudzi jautājumi, par kuriem tika formulētas atrunas, un tas varētu ietekmēt dalībvalstu iemaksas nākotnē. Lai gan Eurostat mērķis bija plānot pārbaudes mērķtiecīgāk, piemērojot būtiskuma slieksni, tika pārbaudīts daudz jautājumu, kuru ietekme uz NKI izrādījās neliela. Ir iespējams labāk izmantot pieejamo informāciju par potenciālo ietekmi, lai slēgtu šāda veida jautājumus agrākā posmā. Turklāt pārbaudes cikls nebija pilnībā efektīvs pārbaužu dokumentēšanai izmantoto rīku dēļ (sk. 82.–104. punktu).

3. ieteikums. Vēl vairāk uzlabot pārbaudes cikla efektivitāti

Komisijai ar Eurostat starpniecību

1. jāanalizē pašreizējā būtiskuma sliekšņa piemērotība, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, formulējot un slēdzot/atceļot rīcības punktus un atrunas 2016.–2019. gada pārbaudes ciklā;
2. sadarbībā ar valsts statistikas iestādēm jāanalizē, kā rīcības punktu risināšanas darbā labāk integrēt būtiskuma jēdzienu, attiecīgos gadījumos pamatojoties uz rīcības punktu iespējamo ietekmi uz NKI. Tas darāms pēc iespējas agrāk pārbaudes procesa gaitā, lai attiecīgos rīcības punktus slēgtu;
3. jāanalizē iespēja uzlabot esošos rīkus vai ieviest jaunus IT rīkus, lai integrētā veidā būtu iespējams reāllaikā aplūkot visu svarīgāko informāciju par NKI uzskaitījumiem, plānotajām un pabeigtajām pārbaudēm, rīcības punktiem un atrunām (šo iespēju varētu izmantot gan Eurostat darbinieki un vadība, gan, vajadzības gadījumā, valsts statistikas iestāžu darbinieki).

Ieviešanas mērķtermiņš: 2025. gads (nākamā pārbaudes cikla sākums pēc 2020.–2024. gada cikla).

Šo ziņojumu 2022. gada 26. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma V apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Jan Gregor.

Pielikumi

I pielikums. Dalībvalstu uz NKI balstītās iemaksas 2021. gada ES budžetā (miljardi EUR)

II pielikums. Galvenie NKI pašu resursa aprēķināšanas procesi

III pielikums. Eurostat 2016.–2019. gada pārbaudes cikla orientējošais grafiks

IV pielikums. Augsta riska transversālo jautājumu saraksts

V pielikums. Transversālās atrunas

Saīsinājumi

BUDG ĢD: Eiropas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāts

EKS: Eiropas kontu sistēma

Eurostat: Eiropas Savienības Statistikas birojs

IKP: iekšzemes kopprodukts

NKI: nacionālais kopienākums

NUNA: NKI uzskaitījumu novērtējuma anketa

PVN: pievienotās vērtības nodoklis

VSI: valsts statistikas iestāde

Glosārijs

Būtiskuma slieksnis: Eurostat izmantota robežvērtība, uz kuras pamata lemj par to, cik nozīmīgi ir atbilstības vai kvalitātes jautājumi, kas konstatēti Eurostat veiktajās NKI pārbaudēs.

Iekšzemes kopprodukts: valsts turības standarta rādītājs, kas balstīts uz attiecīgajā valstī saražoto preču un pakalpojumu kopējo vērtību (parasti viena gada laikā).

Lielā pārskatīšana: izmaiņas nacionālajos kontos ar mērķi iekļaut jaunus datu avotus un veikt nozīmīgas izmaiņas statistikas metodoloģijā.

Nacionālais kopienākums: valsts turības standarta rādītājs, kas balstīts uz iekšzemē un ārvalstīs gūtajiem ienākumiem.

Nacionālie konti: statistikas datu kopums, kas sniedz informāciju par valsts saimniecisko darbību.

NKI anketa: katru gadu Eurostat iesniegta anketa, ko dalībvalstis iesniedz kopā ar saviem NKI datiem par iepriekšējo gadu un visām izmaiņām, kas izdarītas skaitļos attiecībā uz vēl agrākiem gadiem.

NKI atruna: jautājums, kurā Komisija ir paziņojusi dalībvalstij, ka ir jāmaina metodoloģija, ko šī dalībvalsts izmanto NKI skaitļu apkopošanai. Atrunas atšķiras no rīcības punktiem ar to, ka NKI datus, uz kuriem attiecas atruna, var pārskatīt pēc tiesību aktos noteiktā četru gadu termiņa.

NKI ekspertu grupa: struktūra, kura 2019. gadā pārņēma dažus no NKI komitejas pienākumiem. Šīs grupas sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, un to vada Komisijas pārstāvis.

NKI komiteja: struktūra, kura darbojās līdz 2019. gadam un kuras sastāvā bija dalībvalstu pārstāvji, kā arī Komisijas pārstāvis priekšsēdētāja amatā. Šī komiteja palīdzēja Komisijai NKI pārbaudes darbā un īstenošanas pilnvaru izpildē.

NKI pārbaudes cikls: noteiktā laika periodā NKI aprēķināšanai izmantoto statistikas avotu un metožu pārbaude.

NKI procesu tabula: veids, kādā sniegt skaitlisku informāciju par katru NKI apkopošanas procesa posmu, sākot no statistikas avotiem līdz galīgajiem nacionālajiem kontiem.

NKI uzskaitījums: NKI aprēķināšanā izmantoto procedūru, statistikas datu un citu elementu saraksts.

NKI uzskaitījumu novērtējuma anketa: Eurostat izmantots kontrolsaraksts, ar kuru nodrošina tās informācijas konsekvenci, ko Eurostat izmanto dalībvalstu IKP un NKI aplēšu ticamības, salīdzināmības un pilnīguma novērtēšanai.

Transversāla atruna: NKI atruna saistībā ar transversālu jautājumu, kuras atrisināšanai vajadzīga dalībvalstu pieņemto risinājumu salīdzinoša analīze.

Transversāls jautājums: nacionālo kontu aspekts, ko Eurostat uzskata par problemātisku visās dalībvalstīs.

Valstu salīdzinājums: sīka salīdzinošā analīze attiecībā uz risinājumiem, ko dalībvalstis pieņēmušas, lai risinātu kādu visām dalībvalstīm kopīgu jautājumu.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=62634

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=62634

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Jan Gregor un kura revidē ES finansēšanu un pārvaldību. Revīziju vadīja ERP loceklis Marek Opioła, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītāja Kinga Wisniewska‑Danek, biroja atašejs Bernard Witkos, atbildīgais vadītājs Alberto Gasperoni, darbuzdevuma vadītāja Diana Voinea un revidenti Mircea‑Cristian Martinescu un Anthony Balbi. Alexandra Mazilu un Jesús Nieto Muñoz sniedza grafisko atbalstu.

No kreisās: Alberto Gasperoni, Kinga Wisniewska-Danek, Marek Opioła, Diana Voinea, Bernard Witkos, Anthony Balbi.

Beigu piezīmes

¹ Regula (ES) Nr. 549/2013.

² Regula (ES) 2019/516, 5. pants.

³ Regula (EK, Euratom) Nr. 1287/2003, 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

⁴ Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014, 10.b panta 5. punkts.

⁵ Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014, 10.b panta 4. punkts.

⁶ Regula (ES) 2019/516, 2. panta 2. punkts.

⁷ 2018., 2019. un 2020. gada pārskati, attiecīgi 4.18., 3.21. un 3.9. punkts.

⁸ Īpašais ziņojums 11/2013 “Nacionālā kopienākuma (NKI) datu precizitāte: strukturētāka un mērķtiecīgāka pieeja uzlabotu Komisijas veikto pārbaužu efektivitāti”.

⁹ Regula (EK) Nr. 2223/96.

¹⁰ EKS 2010 īstenošana.

¹¹ Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteja, “A Harmonised European Revision Policy for Macroeconomic Statistics”.

¹² Īpašais ziņojums 11/2013, 4. ieteikums.

¹³ 2020. gada pārskats, 3.11. punkts.

¹⁴ Eiropas Komisija, materiāliem pievienojama piezīme, NKI atruna par globalizāciju, 24.9.2020.

¹⁵ Regula (ES, Euratom) 2016/804.

¹⁶ Regula (ES, Euratom) 2022/615.

¹⁷ Atzinums 2/2021, 13. punkts.

¹⁸ Galvenie mūsu izskatītie pētījumi un dokumenti bija šādi: ESAO, Understanding National Accounts, 2006. g. un 2014 g.; C. Bean, Independent review of UK economic statistics, 2015; Statistics Denmark, Documentation of statistics for National Accounts 2020; Australian Bureau of Statistics, Quality Dimensions of the Australian National Accounts, 2007; SVF darba dokuments, Assessing Accuracy and Reliability: A Note Based on Approaches Used in National Accounts and Balance of Payments Statistics, 2002; Statistics Netherlands, Statistical quality by design: certification, rules and culture, 2018.

¹⁹ Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Understanding National Accounts, 2014.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-9017-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/827236	QJ-AB-22-024-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-9018-0	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/259677	QJ-AB-22-024-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

Attēli 5. izcēlumā: šajā izcēlumā izmantoti Flaticon.com resursi. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.