Īpašais ziņojums
10 2021

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES budžetā:
laiks vārdus pārvērst darbos

Par ziņojumu:Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana nozīmē aktīvi veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību visos politikas veidošanas un īstenošanas posmos un jomās. Eiropas Savienībai ir Līgumā paredzēts pienākums veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību visās tās darbībās, un tas ir pamats dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai. Šajā revīzijā mēs vērtējām, vai kopš 2014. gada ir veikta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES budžetā, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību. Mēs secinājām, ka Komisija vēl nebija īstenojusi savu apņemšanos attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES budžetā. Mēs sniedzam ieteikumus, lai uzlabotu Komisijas satvaru dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas atbalstam un lai mudinātu pievērst lielāku vērību dzimumu līdztiesībai ES budžeta plānošanā.

ERP īpašais ziņojums saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:
PDF
PDF General Report

Kopsavilkums

I

Dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Tā ir arī plaši atzīts un būtisks ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana nozīmē sieviešu un vīriešu līdztiesības aktīvu veicināšanu visos politikas veidošanas un īstenošanas posmos un jomās. Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz pamatu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai, uzliekot pienākumu ES veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību visās tās darbībās.

II

Komisija ir apņēmusies īstenot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, un Eiropas Parlaments un Padome ir uzsvēruši, ka ES ir jāpilda augsta līmeņa apņemšanās dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā. Visas trīs iestādes sarunās par daudzgadu finanšu shēmām (DFS) 2014.–2020. gadam un 2021.–2027. gadam vienojās, ka ir svarīgi ņemt vērā dzimumu līdztiesību ES budžeta plānošanā.

III

Veicot revīziju, esam ņēmuši vērā galveno ieinteresēto personu izrādīto interesi šajā jomā, turklāt patlaban tas ir īpaši būtiski, jo Komisija nesen ir publicējusi jaunu dzimumu līdztiesības stratēģiju. Šī revīzija veikta arī piemērotā laikā, jo saskaņā ar jauno 2021.–2027. gada DFS un instrumentu Next Generation EU tiks izlietots ievērojams ES finansējums.

IV

Mēs vērtējām, vai kopš 2014. gada ir veikta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES budžetā, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību. Konkrēti, mēs vērtējām, vai Komisijas satvars dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai bija atbilstīgs, vai ES budžeta ciklā tika ņemta vērā dzimumu līdztiesība un vai dzimumu līdztiesība ir integrēta piecās izraudzītajās ES finansēšanas programmās, proti, trijos no pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā un programmā “Erasmus+”. Kopā tās veido 66 % no 2014.–2020. gada DFS. Mēs analizējām arī vairākus būtiskus Komisijas ierosinātus finansēšanas priekšlikumus, kas saistīti ar 2021.–2027. gada DFS un instrumentu Next Generation EU.

V

Mēs secinājām, ka Komisija vēl nebija īstenojusi savu apņemšanos attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES budžetā. Konstatējām, ka Komisijas dzimumu līdztiesības stratēģijā nebija pietiekami veicināta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un ka Komisijas organizatoriskais iestādes satvars, lai gan bija nostiprināts, vēl pilnība neatbalstīja dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu. Mēs konstatējām, ka ES budžeta ciklā dzimumu līdztiesības aspekts netika atbilstīgi ņemts vērā. Komisija pievērsa maz uzmanības mūsu pārbaudīto rīcībpolitiku un programmu dzimumaspekta analīzei. Tā ierobežotā mērā izmantoja pēc dzimuma sadalītus datus un rādītājus un publicēja maz informācijas par ES budžeta vispārējo ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Tomēr jomās, kurās bija noteiktas sīki izstrādātas juridiskās prasības, tas veicināja dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu programmās.

VI

Komisijai mēs sniedzam šādus ieteikumus:

  • stiprināt organizatorisko iestādes satvaru dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas atbalstam;
  • veikt vajadzību un ietekmes dzimumaspekta analīzi un atjaunināt tās labāka regulējuma pamatnostādnes;
  • sistemātiski vākt un analizēt esošos pēc dzimuma sadalītos datus un ziņot par tiem saistībā ar ES finansēšanas programmām;
  • izmantot ar dzimumu saistītus mērķus un rādītājus progresa uzraudzībai;
  • izveidot sistēmu, lai izsekotu finansējumu, kas piešķirts un izmantots dzimumu līdztiesības atbalstam, un katru gadu ziņot par sasniegtajiem rezultātiem dzimumu līdztiesības jomā; kā arī
  • novērtēt, vai dalībvalstis savos atveseļošanas un noturības plānos pievēršas dzimumu līdztiesībai, un ziņot par to.

Ievads

Dzimumu līdztiesība un ekonomikas izaugsme

01

Dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā. Dzimumu līdztiesība ir princips, ka sievietēm un vīriešiem jābūt vienādām tiesībām, pienākumiem un iespējām. Šajā ziņojumā izmantoti termini “sievietes” un “vīrieši”. Tie ir lietoti ES līgumos. Taču mēs atzīstam, ka dzimumidentitāte neaprobežojas ar šiem diviem deskriptoriem.

02

Dzimumu līdztiesība ir plaši atzīta kā ekonomikas izaugsmes būtisks virzītājspēks1. Komisijas izstrādātajā Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam2, citējot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) pētījumā konstatēto3, minēts, ka “dzimumu līdztiesība rada vairāk darbvietu un augstāku ražīgumu”. Pētījumā lēsts, ka dzimumu līdztiesības uzlabošana varētu veicināt ES IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugumu par 6,1–9,6 % līdz 2050. gadam, turklāt atsevišķās ES dalībvalstīs IKP iespējamais pieaugums līdz 2050. gadam varētu būt pat līdz 12 %. Sk. 1. attēlu.

1. attēls

Dzimumu līdztiesības uzlabošanas ietekme uz ES dalībvalstu IKP 2050. gadā

Avots: EIGE, Economic Benefits of Gender Equality in the European Union. Dalībvalstis ir grupētas atbilstīgi dzimumu līdztiesības līmenim attiecīgajā jomā saskaņā ar EIGE publicēto dzimumu līdztiesības indeksu. Tiek lēsts, ka iespējamā ietekme uz IKP pieaugumu līdz 2050. gadam varētu būt no aptuveni 4 % (zema ietekme) līdz 12 % (augsta ietekme).

03

Komisijas veiktie pētījumi par Covid-19 krīzes ietekmi4 liecina, ka ekonomikas ziņā ietekme uz sievietēm ir nesamērīga. Eiropas Parlaments5 atzīst, ka pandēmija ir palielinājusi pastāvošo strukturālo nevienlīdzību dzimumu starpā, un ir aicinājis atveseļošanas pasākumos pēc Covid-19 krīzes izmantot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, kā arī ņemt vērā gūto pieredzi saistībā ar iepriekšējo ekonomikas krīžu negatīvo ietekmi uz dzimumu līdztiesību.

04

Vairākos pētījumos6 konstatēts, ka dažās valstīs pēdējos gados ir samazinājies atbalsts vienlīdzīgu tiesību veicināšanai. Komisija progresu virzībā uz pilnīgu dzimumu līdztiesību ir raksturojusi kā lēnu. Tā norādīja, ka “ES 2019. gada dzimumu līdztiesības indeksā dalībvalstis vidēji saņēma 67,4 punktus no 100 – šis rādītājs kopš 2005. gada ir uzlabojies tikai par 5,4 punktiem”7. Taču situācija dalībvalstīs būtiski atšķiras8. Dzimumu līdztiesības indeksu sagatavo EIGE, un ar to mēra dzimumu līdztiesību sešās jomās, proti, darbs, zināšanas, vara, nauda, veselība un laiks. Komisija9 kā vienu no būtiskākajām dzimumu līdztiesības jomām ir izcēlusi darba tirgu. Tā norādīja, ka 2017. gadā sieviešu dalība ES darba tirgū bija aptuveni 11,5 procentpunktus zemāka par vīriešu dalību darba tirgū un sieviešu vidējā darba samaksa bija par aptuveni 16 % mazāka.

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana – instruments dzimumu līdztiesības panākšanai

05

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir instruments dzimumu līdztiesības panākšanai. Tas vienkārši nozīmē to, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība aktīvi jāveicina visos politikas veidošanas un īstenošanas posmos, tostarp jomās, kas var šķist nesaistītas. Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana vērsta uz procesiem un organizatorisku praksi visās pārvaldības un publiskās politikas jomās, un tās mērķis ir izskaust ar dzimumu saistītus aizspriedumus. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) iesaka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ieviest kopā ar īpašiem mērķtiecīgiem pasākumiem dzimumu līdztiesības veicināšanai10.

06

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu var īstenot, izmantojot dažādas metodes un instrumentus. Dzimumaspekta analīze ir ļoti būtisks instruments visā politikas veidošanas ciklā. To izmanto, lai noteiktu sieviešu un vīriešu atšķirīgo situāciju un vajadzības (dzimumu vajadzību novērtējums), kā arī, lai noteiktu politikas vai programmas ietekmi uz sievietēm un vīriešiem (ex ante un ex post ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumi). Dzimumaspekta uzraudzība un novērtējums jāveic, pamatojoties uz skaidriem ar dzimumu saistītiem mērķiem un rādītājiem, lai līdzsekotu progresam virzībā uz to sasniegšanu. Lai veiktu dzimumaspekta analīzi, uzraudzību un novērtējumu, nepieciešams sistemātiski vākt un analizēt uzticamus pēc dzimuma sadalītus datus11.

07

Dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā nozīmē dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visos budžeta sagatavošanas procesa līmeņos. Iepriekš minētie instrumenti tiek izmantoti, lai panāktu izmaiņas publiskajos izdevumos un ieņēmumos ar mērķi mazināt nevienlīdzību.

ES apņemšanās veicināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu

08

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pants uzliek pienākumu ES veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību visās tās darbībās, tādējādi nodrošinot pamatu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai.

09

ES apņēmās īstenot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu arī 1995. gadā ANO Pekinas deklarācijā un Pekinas Rīcības platformā, kā arī saskaņā ar 2015. gadā pieņemtajiem ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Uz dzimumu līdztiesību attiecas konkrēts IAM, proti, panākt dzimumu līdztiesību un iespējināt visas sievietes un meitenes (5. IAM). Dzimumu līdztiesībai ir būtiska nozīme arī kā transversālam aspektam visu pārējo IAM sasniegšanā.

10

Eiropas Parlaments un Padome ir vairākkārt uzsvēruši, ka ES jāpilda savas augsta līmeņa saistības dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā un stingri jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana daudzgadu finanšu shēmā (DFS) un ES budžetā. Sarunās par DFS 2014.–2020. gadam Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās atbilstīgos gadījumos piemērot dzimumresponsīvus elementus budžeta procedūrās, kas attiecas uz DFS 2014.–2020. gadam12. Šī pieeja tika atkārtoti apstiprināta attiecībā uz DFS 2021.–2027. gadam un instrumentu Next Generation EU. Eiropadome13 2020. gada jūlijā secināja, ka DFS 2021.–2027. gadam būtu jāveicina vienlīdzīgas iespējas, īstenojot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu.

11

Tālāk 2. attēlā sniegts pārskats par Eiropas Parlamenta galvenajām rezolūcijām un Padomes secinājumiem par dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, kas pieņemti kopš 2014. gada.

2. attēls

Eiropas Parlamenta rezolūcijas un Padomes secinājumi par dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, kas pieņemti kopš 2014. gada

Avots: ERP.

ES apņemšanās veicināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un pienākumi šajā jomā

12

Komisija 1996. gadā paziņojumā “Vienlīdzīgu iespēju sievietēm un vīriešiem integrēšana visās Kopienas politikas jomās un darbībās” formāli noteica savu apņemšanos attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu14. Minētajā paziņojumā bija teikts šādi: “sieviešu un vīriešu atšķirīgo apstākļu, situāciju un vajadzību sistemātiska izvērtēšana visās Kopienas politikas jomās un darbībās (..) ir Komisijas pieņemtā integrēšanas principa galvenais elements”.

13

Kopš 1996. gada Komisija ir pilnveidojusi savu apņemšanos dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā, un tās īstenošanā ir iesaistītas dažādas struktūrvienības. Sk. 3. attēlu.

3. attēls

Komisijas struktūras un atbildība dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā

Avots: ERP.

14

EIGE ir ES aģentūra, kas izveidota, lai veicinātu dzimumu līdztiesību. Tā sāka darboties 2010. gadā. EIGE kopš 2011. gada strādā Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta (JUST ĢD) pakļautībā. EIGE uzdevumi cita starpā ir sniegt īpašās zināšanas par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visām ES iestādēm un izstrādāt instrumentus dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanai visās ES rīcībpolitikās.

Revīzijas tvērums un pieeja

15

Šajā revīzijā mēs galvenokārt vērtējām, vai ES budžeta plānošanā no 2014. gada līdz 2021. gada februārim ir piemērots dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas princips. Veicot revīziju, esam ņēmuši vērā galveno ieinteresēto personu izrādīto interesi šajā jomā, turklāt patlaban tas ir īpaši būtiski, jo Komisija nesen ir publicējusi jaunu dzimumu līdztiesības stratēģiju. Šī revīzija veikta arī piemērotā laikā, jo saskaņā ar jauno DFS 2021.–2027. gadam un instrumentu Next Generation EU tiks izlietots ievērojams ES finansējums.

16

Mēs vērtējām, vai Komisijas satvars dzimumu līdztiesības veicināšanai, veicot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES budžetā, bija atbilstīgs. Cita starpā vērtējām dokumentu “Stratēģiska apņemšanās dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadā”, kā arī Komisijas 2014.–2019. gada15 organizatorisko iestādes satvaru. Mēs vērtējām arī 2019.–2024. gada Komisijas funkcijas un atbildību16 un jauno dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam.

17

Mēs vērtējām arī to, vai dzimumu līdztiesības aspekts tika pienācīgi ņemts vērā ES budžeta ciklā. Koncentrējāmies uz 2014.–2020. gada DFS, tostarp atsevišķu gadu ES budžetu šajā laikposmā un saistītajiem ziņošanas dokumentiem. Mēs analizējām arī vairākus būtiskus Komisijas finansēšanas priekšlikumus, kas saistīti ar 2021.–2027. gada DFS un instrumentu Next Generation EU.

18

Mēs vērtējām, vai dzimumu līdztiesības aspekts ir iekļauts konkrētās ES finansēšanas programmās. Mūsu revīzija aptvēra “Erasmus+” un trīs no pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) – Eiropas Sociālo fondu (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA). Mēs veicām 12 programmu dokumentu pārbaudi divās dalībvalstīs – Spānijā un Rumānijā. Mēs izraudzījāmies šīs valstis, jo tās atbilda virknei kritēriju, tostarp tika ņemti vērā to dzimumu līdztiesības indeksa rādītāji un tas, ka šīs valstis testēja EIGE metodisko līdzekli dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā, kā arī tika ņemts vērā šīm valstīm piešķirtais ESI fondu finansējuma apmērs un šā finansējuma relatīvais īpatsvars no IKP.

19

Mēs noslēdzām līgumu ar neatkarīgu ekspertu, lai izvērtētu, kādā mērā dzimumu līdztiesība ir ņemta vērā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) īstenošanā. Mūsu eksperts veica četras gadījumu izpētes Spānijā, Īrijā, Rumānijā un Zviedrijā. Šīs valstis tika izraudzītas, pamatojoties uz tādiem apsvērumiem kā ģeogrāfiskais līdzsvars un lauku saimniecību dažādi raksturlielumi katrā valstī.

20

Kopā visi šie izraudzītie fondi veidoja 66 % no 2014.–2020. gada DFS (1087 miljardi EUR).

21

Lai gan esam minējuši dažus piemērus saistībā ar attīstības palīdzību, šī joma šīs revīzijas tvērumā neietilpst. Mūsu īpašais ziņojums par ES humāno palīdzību izglītībai17 ietvēra analīzi, kas attiecas uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu šajā jomā. Mūsu revīzijā netika ietvertas rīcībpolitikas, kas nav saistītas ar ES finansēšanas programmām (piemēram, pasākumi ar mērķi uzlabot sieviešu pārstāvību Komisijas vadošajos amatos), vai regulatīvi pasākumi (piemēram, Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīva). Revīzija neaptvēra arī mērķtiecīgus pasākumus (piemēram, programmas ar mērķi apkarot vardarbību pret sievietēm).

22

Šīs revīzijas veikšanai būtiskākie Komisijas ģenerāldirektorāti bija JUST ĢD un BUDG ĢD, kā arī ģenerāldirektorāti, kuriem bija galvenā atbildība par ES finansēšanas programmām, ko atlasījām. Saistībā ar ELGF un ELFLA būtisks ģenerāldirektorāts bija AGRI ĢD. Saistībā ar ERAF tas bija REGIO ĢD, saistībā ar ERAF –EMPL ĢD, savukārt saistībā ar “Erasmus+” nozīmīgs ģenerāldirektorāts bija EAC ĢD. Mūsu revīzijas veikšanā būtiska nozīme bija arī Komisijas Ģenerālsekretariātam, kā arī Eurostat un EIGE.

23

Kā kritērijus revīzijā izmantojām attiecīgos ES tiesību aktus un starptautiskās saistības (sk. 09. punktu), kā arī Komisijas, dalībvalstu un EIGE izdotās pamatnostādnes un norādes. Mēs izmantojām arī vispārpieņemtus kritērijus, ko izstrādājušas starptautiskās organizācijas, it īpaši Eiropas Padome un ESAO.

Apsvērumi

Komisija vēl nav izveidojusi pilnībā efektīvu satvaru, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES budžetā

24

Šajā ziņojuma iedaļā esam pievērsušies Komisijas izstrādātajam satvaram dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai ES budžetā. Tālāk 4. attēlā redzami būtiski priekšnoteikumi, lai satvars atbalstītu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, kā to paredz ESAO un Eiropas Padome, un tie pielāgoti Komisijas situācijai.

4. attēls

Priekšnoteikumi, lai Komisijas satvars atbalstītu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu

Avots: ERP, pamatojoties uz: ESAO, Toolkit for Mainstreaming and Implementing Gender Equality, 2018; ESAO, “Designing and Implementing gender budgeting. A path to action”, 2019; Eiropas Padome, Gender budgeting: practical implementation Handbook, 2009.

Komisijas dzimumu līdztiesības stratēģijā nav pietiekami veicināta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana

25

Mēs vērtējām, vai bija izstrādāta atbilstīga ES dzimumu līdztiesības stratēģija, tostarp dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai. Mēs izmantojām 4. attēlā redzamos kritērijus.

2016.–2019. gada periodā Komisija tās iepriekšējo dzimumu līdztiesības stratēģiju aizstāja ar nesaistošu dokumentu

26

Kad Komisija izstrādāja ES stratēģisko satvaru dzimumu līdztiesības jomā laikposmam no 2016. gada, dažādas ieinteresētās personas to aicināja stratēģijā noteikt mērķus attiecībā uz dzimumu līdztiesību. Sk. 5. attēlu.

27

Visas trīs dzimumu līdztiesības stratēģijas pēc 1996. gada, kad Komisija formāli apņēmās veicināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu (sk. 12. punktu), pieņēma komisāru kolēģija ar Komisijas paziņojumiem. Taču 2014.–2019. gada Komisija stratēģijā, kas tika pieņemta paziņojuma formātā, savus dzimumu līdztiesības mērķus nenoteica. Tā vietā šos mērķus noteica atsevišķā Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD) ar nosaukumu “Stratēģiska apņemšanās dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadā”18. Komisijas dienestu darba dokumenti ir tikai informatīvi dokumenti, kas nedz juridiski, nedz arī politiski neuzliek saistības Komisijai.

28

Sekojošie ieinteresēto personu aicinājumi stiprināt dokumenta statusu, pieņemot paziņojumu, netika ņemti vērā. Sk. 5. attēlu.

29

Komisija pamatoja šo lēmumu, atsaucoties uz tās principu izvairīties izmantot paziņojumus nozaru stratēģiju pieņemšanai. Taču mēs vēlamies atzīmēt, ka Komisija citas stratēģijas ir pieņēmusi paziņojuma formātā19. Saskaņā ar 2019. gadā Komisijas uzdevumā veiktu novērtējumu par stratēģiskās apņemšanās dokumentu 2016.–2019. gadam20 apņemšanās pieņemšana Komisijas dienestu darba dokumenta formātā bija “dokumenta pieņemšana politiski zemākā līmenī salīdzinājumā ar iepriekšējo stratēģiju”, un tādēļ tās ietekme bija ierobežota. Līdzīgu secinājumu 2019. gadā izdarīja 2014.–2019. gada pilnvaru termiņa tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisārs21.

5. attēls

Ieinteresēto personu aicinājumi Komisijai dzimumu līdztiesības mērķus noteikt stratēģijā

Avots: ERP, pamatojoties uz: EWL-ILGA 2015. gada marta atklāto vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei; 21 dalībvalsts ministru līdztiesības jomā 2015. gada jūnija vēstuli tieslietu komisāram; Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūnija un 2016. gada 3. februāra rezolūcijām; Padomes 2015. gada 7. decembra un 2016. gada 16. jūnija sanāksmes secinājumiem.

Dokumentā “Stratēģiska apņemšanās dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadā” nebija iekļauts plāns dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas principa īstenošanai un uzraudzībai

30

Stratēģiskās apņemšanās dokuments 2016.–2019. gadam neparedzēja dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas principa īstenošanas plānu. Tas paredzēja, ka dzimumu līdztiesība jāņem vērā ietekmes un citos novērtējumos, taču nenoteica rādītājus progresa uzraudzībai. Tas neparedzēja arī citas darbības ar mērķi īstenot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas principu, piemēram, pēc dzimuma sadalītu datu vākšanu, ar dzimumu līdztiesību saistītu mērķu iekļaušanu visās ES programmās vai mācības. Dienestu darba dokumentā, kas bija pievienots iepriekšējai 2010.–2015. gada stratēģijai, bija paredzētas visas iepriekš minētās darbības22.

31

Apspriešanās laikā23, ko veica, lai sagatavotu stratēģiskās apņemšanās dokumentu 2016.–2019. gadam, tika ierosināti vairāki konkrēti priekšlikumi turpmākai rīcībai, piemēram, veikt ES rīcībpolitiku dzimumaspekta analīzi, veicināt dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, pilnībā izmantot EIGE zinātību un nodrošināt dzimumu līdztiesības mācības visiem Komisijas darbiniekiem. Tomēr nevienu no šiem priekšlikumiem neiekļāva galīgajā dokumenta redakcijā. Komisija norādīja, ka tas tāpēc, ka dokuments bija dienestu darba dokuments, kas Komisijai nav ne juridiski, ne politiski saistošs.

32

Stratēģiskās apņemšanās dokuments 2016.–2019. gadam prasa JUST ĢD sagatavot iekšējos īstenošanas ziņojumus un publicēt ikgadējus progresa ziņojumus. Neviens no šiem dokumentiem nenodrošināja iespēju uzraudzīt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas principa īstenošanu. Iekšējo īstenošanas ziņojumu vietā JUST ĢD sagatavoja tikai iekšējai lietošanai paredzētas tabulas. Taču JUST ĢD neapstiprināja savākto informāciju un izplatīja to tikai darbiniekiem, kuri līdzdarbojās starpdienestu grupā (SG) dzimumu līdztiesības jautājumos un kuri bija ģenerāldirektorātu pārstāvji. Ikgadējie progresa ziņojumi dzimumu līdztiesības jomā – ziņojumi par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā – ietvēra faktu informāciju, ko bija savākuši dažādi ģenerāldirektorāti, galvenokārt par mērķtiecīgām darbībām. Komisija uzskatīja, ka šie ikgadējie ziņojumi ir drīzāk mehānisms saziņai ar iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību, nevis uzraudzības instruments.

33

Komisija neuzraudzīja savu vispārējo progresu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā. Padome un EIGE ir izstrādājuši rādītāju kopumu, lai regulāri uzraudzītu ES saistības dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā atbilstīgi Pekinas deklarācijai un rīcības platformai. Šis rādītāju kopums tika izstrādāts tikai dalībvalstīm. Eurostat ir noteicis rādītāju kopumu, lai līdzsekotu ES progresam virzībā uz IAM sasniegšanu, un ziņo par šiem rādītajiem katru gadu. Taču šajā rādītāju kopumā nav iekļauts īpašs rādītājs, ko ANO iesaka izmantot, lai uzraudzītu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu atbilstīgi 5. IAM.

Jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam ir pastiprināta Komisijas apņemšanās veicināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, bet konkrētas darbības joprojām nav noteiktas

34

2019.–2024. gada komisāru kolēģija 2020. gada martā pastiprināja Komisijas apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, ar Komisijas paziņojumu pieņemot dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam24. Sk. 6. attēlu.

6. attēls

Komisijas apņemšanās un stratēģijas dzimumu līdztiesības un šā aspekta integrēšanas jomā kopš 1996. gada

Avots: ERP.

35

Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam noteikts, ka “Komisija pastiprinās integrēto pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, sistemātiski iekļaujot dzimuma aspektu visos politikas izstrādes posmos visās (gan iekšējās, gan ārējās) ES politikas jomās”. Taču tajā, tāpat kā stratēģiskās apņemšanās dokumentā 2016.–2019. gadam (sk. 30. punktu), nav paredzētas konkrētas darbības ar mērķi visās ES politikas jomās sistemātiski ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu.

Komisijas organizatoriskais iestādes satvars tiek nostiprināts, bet vēl pilnībā neatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu

36

Mēs vērtējām, vai Komisija bija izveidojusi atbilstīgu organizatorisko iestādes satvaru dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas atbalstam. Mēs izmantojām 4. attēlā redzamos kritērijus.

2014.–2019. gada Komisija neieviesa nepieciešamos mehānismus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un uzraudzībai

37

Kopš 2010. gada Komisijas struktūrvienība, kas atbild par dzimumu līdztiesības jautājumiem, darbojas JUST ĢD sastāvā. Taču 2014.–2019. gada tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāra mandāts neietvēra mērķi vadīt un uzraudzīt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu Komisijā. Tāpat dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana nebija JUST ĢD mērķis šā ģenerāldirektorāta stratēģiskajos un vadības plānos laikposmam no 2016. līdz 2020. gadam. Turpretī 2009.–2014. gada periodā par šo politikas jomu atbildīgā komisāra mandāts ietvēra mērķi attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, un arī JUST ĢD bija konkrēts mērķis veicināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu.

38

No citiem Komisijas ģenerāldirektorātiem tikai DEVCO ĢD stratēģiskajā plānā bija noteikti mērķi attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu šā ģenerāldirektorāta politikas jomā. Sk. 1. izcēlumu. 2014.–2019. gada budžeta komisāra mandāts un BUDG ĢD mērķi neietvēra atsauces uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES budžetā. Ģenerālsekretariāts dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu neuzskatīja par politiski saskaņojamu mērķi.

39

Ģenerāldirektorātiem nebija noteikta prasība izraudzīties darbiniekus vai veidot nodaļas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas atbalstam politikas līmenī. Tikai dažos ģenerāldirektorātos bija darbinieki, nodaļa vai cita struktūrvienība ar skaidri noteiktu atbildību par dzimumu līdztiesības jautājumiem, lai gan lielākajā daļā ģenerāldirektorātu noteiktiem darbiniekiem bija uzticēts piedalīties JUST ĢD vadītajā starpdienestu grupā. 2016.–2019. gada stratēģiskās apņemšanās dokumenta novērtējumā, ko Komisijas uzdevumā veica 2019. gadā, bija ieteikts, ka augstākā līmeņa ierēdņiem būtu jāuzņemas atbildība par dzimumu līdztiesības jautājumu virzīšanu un sadarbību ar JUST ĢD.

40

Komisija neizvirzīja prasību ģenerāldirektorātiem pieņemt īstenošanas plānu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai. Taču tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisārs 2015. gadā nosūtīja vēstuli visiem pārējiem komisāriem, lai noskaidrotu, kā viņi plāno dzimumu līdztiesības aspektu ņemt vērā savā politikas jomā.

1. izcēlums

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana attīstības sadarbības jomā (DEVCO ĢD)

2014.–2019. gada starptautiskās sadarbības un attīstības komisāra mandāts un DEVCO ĢD mērķi 2016.–2020. gadam atkārtoti apstiprināja komisāra un DEVCO ĢD apņemšanos izmantot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās attīstības politikas jomās.

Šī apņemšanās tika īstenota, izmantojot dzimumu līdztiesības rīcības plānu ārējo attiecību jomā 2016.–2020. gadam. Viens no trim galvenajiem darbības rādītājiem, ko uzraudzīja DEVCO ĢD, bija to ES finansēto sadarbības un attīstības iniciatīvu īpatsvars, kuru īstenošanā tiek veicināta dzimumu līdztiesība.

DEVCO ĢD un JUST ĢD ir vienīgie Komisijas ģenerāldirektorāti, kuriem ir īpaša nodaļa, kas risina ar dzimumu līdztiesību saistītos jautājumus.

DEVCO ĢD ir izveidojis arī ES Starptautiskās partnerības akadēmiju – platformu, kas piedāvā visai sabiedrībai pieejamas mācības tiešsaistē par dzimumu līdztiesības jautājumiem.

41

Stratēģiskās apņemšanās dokumentā 2016.–2019. gadam uzdevums uzraudzīt un virzīt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu Komisijā tika uzticēts starpdienestu grupai (SG). Taču SG nebija pilnvaru, lai šos jautājumus risinātu efektīvi. Tikai daži SG pārstāvji bija oficiāli atbildīgi par dzimumu līdztiesību savos ģenerāldirektorātos. Komisijas 2019. gadā pasūtītajā novērtējumā tika ieteikts uzlabot starpdienestu grupā darbojošos ģenerāldirektorātu koordināciju, lai dzimumu līdztiesības aspektu saskaņotāk integrētu politikas veidošanā.

42

Stratēģiskās apņemšanās dokumentā 2016.–2019. gadam bija arī noteikts, ka SG būtu jāapsver iespēja 2017. gadā sagatavot ziņojumu par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu Komisijā. Tas netika izdarīts. Komisijas uzdevumā veiktajā 2019. gada novērtējumā tika secināts, ka tas bija būtisks trūkums, kā arī ieteikts noteikti sagatavot šādu ziņojumu. Komisija to līdz šim nav izdarījusi.

2014.–2019. gada Komisija nenodrošināja ģenerāldirektorātiem pietiekamas izglītošanās iespējas vai zinātību, lai efektīvi īstenotu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu

43

Komisijai nebija stratēģijas izglītošanai dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā. Bija pieejams tikai viens informatīvs mācību kurss, kas nebija obligāts. Tikai daži ģenerāldirektorāti, turklāt to vidū nebija neviens no tiem, ko revidējām, piedāvāja mācības dzimumu līdztiesības jomā saistībā ar to attiecīgajām rīcībpolitikām. Lai veicinātu informācijas un prakses iekšējo apmaiņu, JUST ĢD 2014. gadā izveidoja iekštīkla vietni, kas bija veltīta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai. Taču tā netika regulāri atjaunināta.

44

EIGE izstrādā rīkus, kas paredzēti publiskā sektora struktūrām dažādos līmeņos, tostarp ES līmenī (sk. 13. punktu). EIGE ir izstrādājis pamatnostādnes un rīkkopas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai25, tostarp pamatnostādnes par dzimumaspekta analīzi un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu, dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un dzimumu līdztiesības mācības. Mūsu īpašajos ziņojumos par ES aģentūrām26 esam ieteikuši Komisijai nodrošināt, ka “aģentūru tehnisko zinātību un citu potenciālu regulāri izmanto”.

45

Mēs konstatējām, ka Komisija tikai ierobežoti ir izmantojusi EIGE rīkus un zinātību par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, it īpaši saistībā ar dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā. Piemēram, 2019. gadā EIGE izstrādāja rīkkopu dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā attiecībā uz 2021.–2027. gada ESI fondiem. Rīkkopa ietvēra sistēmu dzimumu līdztiesības veicināšanai piešķirtā finansējuma izsekošanai, un to pārbaudīja vairākas dalībvalstis. Lai gan Komisija atzinīgi vērtēja rīkkopu, tā stingri ieteica EIGE kopā ar to nepublicēt finansējuma izsekošanas sistēmu27. Laikā, kad EIGE izstrādāja šo instrumentu, Komisija izveidoja apakšgrupu ar dzimumu līdztiesību saistītu izdevumu izsekošanai, neiesaistot tajā EIGE pārstāvjus.

2019.–2024. gada Komisija ir precizējusi funkcijas un atbildību saistībā ar dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu

46

2019.–2024. gada Komisijā līdztiesības komisāre ir atbildīga ne tikai par dzimumu līdztiesību, bet arī par visu veidu līdztiesību. Ir izveidota Līdztiesības darba grupa, lai sniegtu atbalstu komisārei un veicinātu līdztiesības veicināšanas darbību integrēšanu saistībā ar sešiem diskriminācijas veidiem, proti, diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ. Darba grupu vada un tās darbību nodrošina ģenerālsekretariāts. Visi ģenerāldirektorāti ir aicināti iecelt līdztiesības jautājumu koordinatoru.

47

Darba grupa ir atbildīga par līdztiesības aspekta integrēšanu Komisijā. Darba grupa 2021. gada februārī visiem ģenerāldirektorātiem izdeva pamatnostādnes par līdztiesības aspekta integrēšanu ES rīcībpolitiku un programmu izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā. Arī tās 2020. gada darba programmā ir paredzēts izstrādāt mācību stratēģiju līdztiesības aspekta integrēšanas jomā. EIGE darba grupā nepiedalās, un mūsu revīzijas laikā starp EIGE un darba grupu regulāra saziņa nenotika.

48

Jaunā kārtība paredz piešķirt centrālo lomu ģenerālsekretariātam, kas ir apņēmies nodrošināt, ka līdztiesība tiek ņemta vērā politikas veidošanā. BUDG ĢD ir galvenā Komisijas struktūra, kas ir atbildīga par ES budžeta pārvaldību gada un daudzgadu ciklā. Tā uzdevumi cita starpā ir vadīt stratēģisko budžeta plānošanu un gada budžeta sagatavošanas procesu, kā arī ziņot par budžeta izpildi28. Tādējādi BUDG ĢD var būt ļoti liela nozīme saistībā ar dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu ES budžeta plānošanā. Taču tam nav uzticēti nekādi salīdzinoši svarīgi pienākumi.

ES budžeta ciklā dzimumu līdztiesības aspekts netika atbilstīgi ņemts vērā

49

Šajā iedaļā mēs esam pievērsušies tam, vai Komisija dzimumu līdztiesības aspektu ņēma vērā pašreizējā ES budžeta ciklā. Mēs veicām 7. attēlā redzamās četras darbības.

7. attēls

Darbības dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanai ES budžeta plānošanas procesā

Avots: ERP, pamatojoties uz: ESAO, Toolkit for Mainstreaming and Implementing Gender Equality, 2018; ESAO, “Designing and Implementing gender budgeting. A path to action”, 2019; Eiropas Padome, Gender budgeting: practical implementation Handbook, 2009.

Komisija pievērsa maz uzmanības mūsu pārbaudīto rīcībpolitiku un programmu dzimumaspekta analīzei

50

ESAO 2018. gada rīkkopā aprakstīti atbilstīgas dzimumaspekta analīzes galvenie parametri. Tajā uzsvērta uz pierādījumiem balstītas dzimumaspekta analīzes nozīme visos politikas cikla posmos. ESAO rīkkopā uzsvars likts uz dzimumu vajadzību novērtējumiem un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumiem (sk. 06. punktu).

51

Tā kā ES ikgadējais budžets ir balstīts uz septiņu gadu DFS, ir svarīgi, lai dzimumu līdztiesības aspekts tiktu ņemts vērā attiecīgās DFS izstrādē. Galvenā tiesību akta par DFS priekšlikumam tiek pievienoti nozaru tiesību aktu priekšlikumi, kas aptver galvenās ES finansēšanas programmas. Saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma programmu tiek veikti šo priekšlikumu ietekmes novērtējumi.

52

Mēs vērtējām, vai nozaru tiesību aktu priekšlikumu, kas aptvēra revidētās ES finansēšanas programmas 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada DFS, astoņos ietekmes novērtējumos bija iekļauta dzimumaspekta analīze. Tāpat mēs pārbaudījām, vai galvenajos tiesību aktu priekšlikumos attiecībā uz DFS un instrumentu Next Generation EU bija iekļauta prasība veicināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu.

53

Komisija ir pieņēmusi pamatnostādnes par tiesību aktu priekšlikumu iespējamās ekonomiskās, sociālās un vidiskās ietekmes novērtēšanu, veicot ietekmes novērtējumus. Pamatnostādnēs, kas attiecas uz 2014.–2020. gada DFS29, ir iekļauti ieteikumi par to, kā noteikt un novērtēt ierosinātā tiesību akta ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Ietekmes novērtējumos, ko pārbaudījām, šāds novērtējums nebija iekļauts. Tajos bija maz atsauču uz dzimumu līdztiesību, un šos novērtējumus nevar uzskatīt par pienācīgu dzimumaspekta analīzi (sk. 06. punktu).

54

Komisija pamatnostādnēs par ietekmes novērtējumu, kas attiecās uz 2021.–2027. gada DFS30, ieteica dzimumu līdztiesības aspektu ņemt vērā politikas veidošanā, taču tikai tad, ja ir “samērīgi” to darīt. No astoņiem ietekmes novērtējumiem, ko analizējām, ESF+ ietekmes novērtējumā bija iekļauta dzimumaspekta analīze ierobežotā mērā un KLP ietekmes novērtējumā bija sniegts īss stāvokļa apraksts attiecībā uz sievietēm lauku apvidos. Nevienā no pārējiem ietekmes novērtējumiem nebija iekļauts skaidrojums, kādēļ dzimumaspekta analīzes veikšana nebūtu samērīga. Analīzē, ko veica Regulējuma kontroles padome – Komisijas struktūra, kurai uzdots izvērtēt ietekmes novērtējumu kvalitāti, apstiprināts, ka ietekmes novērtējumos reti sniegtas atsauces uz dzimumu līdztiesību. 2017. un 2018. gadā tikai 6 ietekmes novērtējumos no 129, ko šī padome pārbaudīja, bija minētas kādas atsauces uz dzimumu līdztiesību.

55

Komisijas galveno tiesību aktu par abām DFS priekšlikumos dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana vai līdztiesība bija minēta tikai vispārīgi un tikai saistībā ar tieslietu politiku. Priekšlikumā tiesību aktam par instrumentu Next Generation EU iekļauta viena atsauce, uzsverot dzimumu līdztiesības pasākumu nozīmi. Tajā pieminēta Covid-19 krīzes radītā ietekme uz sievietēm. Piemēram, priekšlikumā minēts, ka krīze ir radījusi īpaši lielas grūtības vientuļajiem vecākiem, no kuriem 85 % ir sievietes.

56

Mēs konstatējām, ka ir pausta apņemšanās ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā, kas ir instrumenta Next Generation EU lielākais komponents. Nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos būs jāpaskaidro, kā ierosinātie pasākumi veicinās dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem. Būs arī jāpaskaidro, kā šie mērķi tiks integrēti. Komisijas veiktajā šo plānu novērtējumā tiks vērtēts arī to devums dalībvalstu sociālās noturības veicināšanā, kā arī tas, vai šie plāni efektīvi mazina Covid-19 krīzes sociālo ietekmi. Padome, pamatojoties uz šo novērtējumu, pieņems lēmumu par minēto plānu apstiprināšanu. Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanas ziņojumā, kas tiks iesniegts 2022. gada vidū, tiks iekļauts arī novērtējums par to, kā dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāni būs palīdzējuši mazināt sieviešu un vīriešu nevienlīdzību. Taču, kā norādījām savā atzinumā par atveseļošanas un noturības mehānismu31, kopīgu rādītāju trūkums apgrūtinās rezultātu, tostarp dzimumu līdztiesības jomā, uzraudzību un līdzsekošanu tiem.

57

Lai varētu veikt pienācīgu dzimumaspekta analīzi un izstrādāt atbilstīgu, uz pierādījumiem balstītu politiku, tās veidotājiem jābūt pieejamai statistikai, kas precīzi parāda atšķirības un nevienlīdzību dzimumu starpā. Šāda statistika palīdz līdzsekot politikas ietekmei, atklāj jomas, kurās iespējams paveikt vairāk, lai mazinātu dzimumu atšķirības32, kā arī dod iespēju noteikt sieviešu un vīriešu atšķirību dažādus sociālos un ekonomiskos aspektus33.

58

Tādēļ mēs vērtējām to, cik pieejami bija dati, kā arī statistika, kas balstīta uz datiem, kuri vākti par sievietēm un vīriešiem (pēc dzimuma sadalīti dati). ES Statistikas birojs Eurostat sagatavo pēc dzimuma sadalītus datus no apmēram divām trešdaļām datu kopu, kas pieejamas par ES sociālās politikas galvenajām jomām (kopā pieejamas 2786 šādas datu kopas)34. Eurostat arī sniedz pēc dzimuma sadalītu informāciju par vairākām citām (bet ne visām) ES politikas jomām. Piemēram, nav pieejama pēc dzimuma sadalīta informācija par pārvadāto pasažieru skaitu. Komisija ir arī izveidojusi portālu, kurā nodrošināta sabiedrības piekļuve datiem, ko publicē ES iestādes un struktūras35. No 15 749 datu kopām, kas pieejamas portālā, aptuveni viena ceturtā daļa ietilpst sadaļā “Iedzīvotāji un sabiedrība”, un tā ir joma, kas ir tiešā veidā svarīga pēc dzimuma sadalītai statistikai. Aptuveni puse šo datu kopu ir sadalītas pēc dzimuma. EIGE sagatavo dzimumu statistiku, tostarp dzimumu līdztiesības indeksu (sk. 04. punktu). EIGE dzimumu statistikas datubāzē iekļauti dati par 1888 rādītājiem.

59

Kopā šie avoti nodrošina piekļuvi lielam pēc dzimuma sadalītu datu apjomam. Taču revidētajos fondos mēs ieguvām tikai ierobežotus pierādījumus tam, ka Komisija šos datus sistemātiski izmantojusi dzimumaspekta analīzē. No abu DFS ietekmes novērtējumiem, ko pārbaudījām, tikai vienā ietekmes novērtējumā (attiecībā uz ESF+36) bija iekļauta viena atsauce uz atšķirībām, kas saistītas ar dzimumu, liecinot, ka ir izmantoti pēc dzimuma sadalīti dati.

Komisija noteica dažus nepārprotami ar dzimumu līdztiesību saistītus mērķus

60

Saskaņā ar ESAO 2018. gada rīkkopu valdībām būtu jānosaka ar dzimumu līdztiesību saistīti darbības mērķrādītāji dažādās politikas jomās, kuri palīdzētu sekot progresam virzībā uz dzimumu līdztiesības mērķiem. Finanšu regula, kas reglamentē ES vispārējo budžetu, neparedz konkrētas prasības attiecībā uz dzimumu līdztiesības mērķrādītājiem, taču tajā ir iekļauta vispārēja prasība noteikt programmu mērķus.

61

Programmu mērķi ir iekļauti programmu pārskatos. Šie pārskati tiek pievienoti katra gada budžeta projektam, un tajos tiek sniegta informācija par iepriekšējos gados panākto progresu virzībā uz programmu mērķu sasniegšanu. Mēs vērtējām, vai programmu pārskatos, kas pievienoti 2014.–2020. gada DFS gada budžetu projektiem, bija parādīta ar dzimumu līdztiesību saistīto mērķu izmantošana politikas jomās. Attiecībā uz 2021.–2027. gada DFS mēs pārbaudījām programmu tiesību aktu priekšlikumus, lai pārliecinātos, vai tajos ir iekļauti ar dzimumu līdztiesību saistīti mērķi.

62

No 58 izdevumu programmām, kas ietilpst 2014.–2020. gada DFS, skaidras atsauces uz dzimumu līdztiesības veicināšanu kā vienu no mērķiem bija iekļautas šādās četrās programmās: “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, Eiropas Sociālais fonds (ESF), “Erasmus+” un programma “ES – veselībai”. Komisijas priekšlikumi programmai “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (tā vēlāk kļuva par programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”) un ESF+ bija vienīgie 2021.–2027. gada DFS priekšlikumi, kas paredzēja mērķus ar nepārprotamām atsaucēm uz dzimumu līdztiesību.

Komisija neveica ES budžeta devuma dzimumu līdztiesības panākšanā efektīvu uzraudzību

63

ESAO 2018. gada rīkkopā noteikts, ka uzraudzības mehānismi ļauj novērtēt progresu un uzlabot lēmumu pieņemšanu, kā arī pielāgot programmas un resursus, lai panāktu lielāku ietekmi. ES Finanšu regula paredz, ka mērķu sasniegšana jāuzrauga, izmantojot snieguma rādītājus.

64

Komisija datus par snieguma rādītājiem publicē programmu pārskatos. Šie rādītāji ir noteikti programmas reglamentējošajos tiesību aktos vai attiecīgajos sekundārajos tiesību aktos. Mēs vērtējām, vai 2014.–2020. gada DFS programmu pārskatos bija iekļauti rādītāji ar dzimumu līdztiesību saistītu mērķu sasniegšanas uzraudzībai.

65

2020. gadā publicētajos programmu pārskatos, kas attiecās uz 58 izdevumu programmām, bija iekļauti vairāk nekā 1000 rādītāji. No tiem 29 rādītāji piecu programmu pārskatos bija saistīti ar dzimumu līdztiesību. Ar šiem rādītājiem tika mērītas ar dzimumu līdztiesību saistītas izmaiņas laika gaitā, piemēram, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Turklāt deviņpadsmit rādītāji bija balstīti uz datiem, kas sadalīti pēc dzimuma, piemēram, vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmenis. Šīm programmām atvēlēti 21,7 % no 2014.–2020. gada DFS kopējā finansējuma. Sk. 8. attēlu. Komisijas priekšlikumos 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmai ir saglabāti tikai 10 no 29 mūsu aplūkotajiem rādītājiem, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību.

8. attēls

2014.–2020. gada DFS programmu, kurām noteikti ar dzimumu līdztiesību saistīti rādītāji, īpatsvars

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

Komisija darīja pieejamu ierobežotu informāciju par ES budžeta kopējo ietekmi uz dzimumu līdztiesību

66

Informācijas sniegšana sabiedrībai par budžeta ietekmi uz dzimumu līdztiesību veicina sistemātisku uzraudzību un pārskatatbildību37. Sabiedrības informēšana var ietvert informācijas publiskošanu par finansējumu, kas piešķirts un izlietots ar dzimumu līdztiesību saistītu mērķu sasniegšanai, kā arī ziņošanu par programmu sniegumu. Tādējādi tiek veicināta parlamentārā uzraudzība. Sk. 2. izcēlumu.

2. izcēlums

Par sievietēm un vīriešiem vāktu datu izmantošana ekonomikas analīzē, kas ir budžeta projekta pamatā

Zviedrijas valdība kopš 2004. gada ziņo parlamentam par sieviešu un vīriešu atšķirībām no ekonomikas viedokļa un par ienākumu sadales izmaiņām, atspoguļojot tās atsevišķā pielikumā, kas tiek pievienots budžeta projektam. 2021. gada budžeta pielikumā iekļauta analīze par finanšu resursu sadalījumu sievietēm un vīriešiem kopš 1995. gada, tostarp analīze par strādājošo ienākumu, pensiju, sociālā nodrošinājuma maksājumu, nodokļu un kopējo izmantojamo ienākumu izmaiņām. Pielikums noslēdzas ar aprakstu par 2019.–2021. gadā veikto reformu ietekmi uz saimniecisko resursu sadali sieviešu un vīriešu starpā. Par šā pielikuma sagatavošanu ir atbildīga Finanšu ministrija.

67

Komisijas divi galvenie ziņojumi par ES budžeta sniegumu ir programmu pārskati, kas pievienoti gada budžeta projektam, un gada pārvaldības un snieguma ziņojums (GPSZ), kas tiek iesniegts ikgadējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras vajadzībām. Mēs vērtējām, vai Komisija šajos divos ziņojumos bija informējusi par ES budžeta un tā finansēšanas programmu kopējo ietekmi uz dzimumu līdztiesību.

Komisija ir palielinājusi ES budžeta projektam pievienotās ar dzimumu līdztiesību saistītās informācijas apjomu, taču tā ir fragmentāra 68

Daži programmu pārskati ietver īpašu iedaļu par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu. No 58 programmu pārskatiem, kas publicēti 2016. gadā – pirmajā gadā, kad tika iekļauta šī informācija, – 20 programmu pārskatos bija šāda iedaļa; 2020. gadā šāda iedaļa bija jau 34 publicētajos programmu pārskatos38. Tas nozīmē, ka 59 % izdevumu programmu pārskatu, kas veido 88 % no 2014.–2020. gada DFS finansējuma, patlaban tiek iekļauta kvantitatīva vai kvalitatīva ar dzimumu līdztiesību saistīta informācija.

69

Taču mēs konstatējām, ka šī informācija ir nepilnīga. No 34 programmu pārskatiem, kuri tika publicēti 2020. gadā un kuros bija iekļauta ar dzimumu līdztiesību saistīta informācija, tikai 10 pārskatos (29 %) bija iekļautas finanšu aplēses par ES budžeta ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Cita starpā tās bija ESF un ERAF programmas, taču šādas aplēses nebija iekļautas ELGF, ELFLA vai Erasmus+ programmu pārskatos. Taču, tā kā nav izveidota vienota sistēma dzimumu līdztiesības veicināšanai piešķirtā un izlietotā ES budžeta finansējuma izsekošanai, ģenerāldirektorāti bija izmantojuši dažādas metodes, lai aprēķinātu to virzīto programmu devumu dzimumu līdztiesības veicināšanā. Tādēļ nebija iespējams aprēķināt visa ES budžeta kopējo devumu. Komisija seko līdzi finansējuma piešķiršanai un izlietojumam citās transversālās politikas jomās. Sk. 3. izcēlumu. Taču attiecībā uz dzimumu līdztiesību šāda sistēma nebija izveidota.

3. izcēlums

Resursu izsekošana un mērķu noteikšana klimatrīcības jomā

Klimatrīcības jomā Komisija resursu izsekošanai izmanto pieeju, kuras pamatā ir ESAO izstrādāta metode39. Mūsu apskatā par klimata jomas izdevumu izsekošanu, ko publicējām 2020. gadā40, konstatējām, ka šīs pieejas priekšrocība bija vienkāršība un pragmatisms, taču savā īpašajā ziņojumā par klimatrīcību41 mēs paudām bažas par to, ka finansējuma izlietojuma aplēses ir nepamatoti augstas.

Finansējuma izsekošanu var papildināt ar mērķiem. ES sistēmā šādus mērķus izvirza, vienojoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Piemēram, ir noteikts mērķis 20 % no 2014.–2020. gada DFS finansējuma (aptuveni 200 miljardus EUR) un 30 % no 2021.–2027. gada DFS un instrumenta Next Generation EU kopējā finansējuma (aptuveni 550 miljardus EUR) izlietot klimatrīcībai.

70

Tālāk 9. attēlā apkopoti dati par programmu pārskatos sniegto informāciju saistībā ar dzimumu līdztiesību, tostarp par mērķiem, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību (sk. 62. punktu), rādītājiem (sk. 65. punktu) un finanšu aplēsēm (sk. 69. punktu).

9. attēls

Pārskats par programmu pārskatos pieejamo informāciju, kas saistīta ar dzimumu līdztiesību



Avots: ERP, pamatojoties uz programmu pārskatiem, kas pievienoti 2021. finanšu gada vispārējā budžeta projektam.

71

Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam Komisija apņemas 2021.–2027. gada DFS programmu līmenī izvērtēt izdevumus, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību. Komisija, Padome un Eiropas Parlaments 2020. gada novembrī vienojās, ka Komisijai būtu jāizstrādā metode attiecīgo izdevumu izvērtēšanai 2021.–2027. gada DFS programmu līmenī. Saskaņā ar šo iestāžu vienošanos Komisija līdz 2023. gada janvārim piemēros šo metodi atsevišķām centralizēti pārvaldītām programmām, lai pārbaudītu tās izmantojamību42. Tas nozīmē, ka vidējā termiņā Komisija nevarēs noteikt finansējuma apjomu, kas tiek izmantots visās ES finansēšanas programmās dzimumu līdztiesības atbalstam.

Gada pārvaldības un snieguma ziņojumā bija sniegta ļoti ierobežota informācija par rezultātiem dzimumu līdztiesības jomā

72

GPSZ ir daļa no Komisijas integrētu finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopuma43. Tas ir būtisks elements ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā. GPSZ 1. iedaļā izvērtēts panāktais progress virzībā uz politikas mērķu sasniegšanu. Ziņojumā par ES budžeta sniegumu44 mēs vērsām uzmanību uz to, ka bija pieejama tikai ierobežota informācija par ES izdevumu programmu devumu dzimumu līdztiesības veicināšanā.

73

Kopš pirmā GPSZ45 publicēšanas 2016. gadā Komisija ne reizi nav ziņojusi konkrēti par dzimumu līdztiesību kā horizontālo prioritāti. Tā arī nav iekļāvusi analīzi atsevišķās iedaļās. Taču GPSZ ir iekļauta informācija par finansējuma izlietojumu citām horizontālajām prioritātēm. Komisija 2019. gada GPSZ46 norādīja, ka budžetā labāk jāintegrē horizontālie politikas mērķi, it īpaši attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar klimatu, biodaudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Citādi dzimumu līdztiesība GPSZ nebija pieminēta.

Sīki izstrādātu juridisko prasību noteikšana veicināja dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu programmās

74

Ziņojuma pēdējā iedaļā pievēršamies atsevišķām programmām un vērtējam, vai Komisija ir ņēmusi vērā dzimumu līdztiesības aspektu ESF, ERAF, ELFLA, ELGF un “Erasmus+”. Mēs pārbaudījām, vai dzimumaspekta saistībā ir veikta kāda analīze un vai ir noteikti ar dzimumu saistīti mērķi. Mūsu mērķis bija noteikt, vai Komisija varēja parādīt programmu rezultātus dzimumu līdztiesības jomā.

75

Mēs pievērsāmies šiem pieciem fondiem ne tikai tāpēc, ka tiem atvēl ievērojamu daļu finansējuma saskaņā ar DFS, bet arī tāpēc, ka tiem piemīt potenciāls veicināt ekonomikas izaugsmi un sekmēt dzimumu līdztiesību (sk. 02. punktu). No ESF atbalsta projektus nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, izglītības un mācību jomās visā Eiropas Savienībā. ERAF mērķis ir veicināt līdzsvarotu attīstību dažādos ES reģionos. Ar ELFLA risina galvenokārt īpašas problēmas, ar ko saskaras ES lauku apvidos. ELGF mērķis ir nodrošināt lauksaimniekiem ienākumus tiešo maksājumu veidā. Savukārt “Erasmus+” nodrošina ES finansējumu izglītībai un mācībām ar mērķi veicināt izaugsmi.

ESI fondiem piemīt ievērojams potenciāls veicināt dzimumu līdztiesību, taču mēs ieguvām tikai ierobežotu informāciju par rezultātiem 2014.–2020. gada DFS periodā

76

Vairāk nekā puse ES finansējuma tiek piešķirta ar piecu ESI fondu starpniecību. Šos fondus kopā pārvalda Komisija un dalībvalstis. Mēs veicām ESF, ERAF un ELFLA fondu revīziju Spānijā un Rumānijā. Revīzijas darbs aptvēra šo divu valstu partnerības nolīgumus un 12 to programmas.

77

Dažādo ESI fondu regulu juridiskās prasības attiecībā uz dzimumu līdztiesību atšķiras. Taču Kopīgo noteikumu regula (KNR)47 paredz kopīgus ESI fondu noteikumus 2014.–2020. gada DFS. Šīs regulas 7. pantā noteikts, ka dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiktu ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrēšana. Regula paredz, ka, īstenojot darbības visās jomās, ir jāveicina dzimumu līdztiesība, izmantojot tādus instrumentus kā ex ante novērtējumi un ex ante nosacījumi, uzraudzības komitejas, atlases procedūras un kritēriji.

78

Komisijas priekšlikumā par jauno Kopīgo noteikumu regulu 2021.–2027. gada DFS sākotnēji nebija iekļauti noteikumi, kas būtu analogi 2014.–2020. gada KNR 7. panta noteikumiem. Pēc sākotnējās pārskatīšanas līdzīgi noteikumi tika iekļauti arī nākamajā dokumenta redakcijā. Jaunā KNR arī paredz, ka dalībvalstīm ir jāievieš valsts stratēģiskais satvars dzimumu līdztiesības jomā kā priekšnoteikums ESI fondu izmantošanai, kad tā veic ieguldījumus dzimumu līdzsvara uzlabošanā darba tirgū, darba un privātās dzīves līdzsvarošanā vai bērnu aprūpes infrastruktūrā.

Mūsu pārbaudīto programmu sagatavošanā tika ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts

79

Mēs konstatējām, ka programmās, ko pārbaudījām Spānijā un Rumānijā, pienākums ņemt vērā dzimumu līdztiesību biežāk tika izpildīts programmas sagatavošanas posmā, nevis īstenošanas un uzraudzības posmā. Visām programmām bija veikta dzimumaspekta analīze, un līdztiesības aspekts dažādā mērā bija ņemts vērā to plānošanā. Turklāt abas dalībvalstis bija veikušas ex ante novērtējumus par to, vai plānotie pasākumi varētu sekmīgi veicināt dzimumu līdztiesību. Mēs konstatējām vairākus piemērus, kad dzimumaspekta analīzes veikšana tika veicināta atlases procedūrās. Sk. 4. izcēlumu.

4. izcēlums

Atlases kritēriji, kas veicināja dzimumaspekta analīzi

Spānija un Rumānija atlases procedūrās iekļāva kritērijus, kas mudināja projektu pieteikumu iesniedzējus veikt dzimumaspekta analīzi.

Piemēram, Spānijas iestādes ERAF līdzfinansētās programmas “Ilgtspējīgas un integrētas pilsētu attīstības stratēģijas” ietvaros lūdza ekspertu grupu izvērtēt, cik veiksmīgi dzimumu līdztiesības aspekts ir integrēts projektu priekšlikumos, un piešķirtos punktus izmantoja kā atlases kritēriju.

Rumānijā pieteikumu iesniedzēji ESF programmas finansējuma saņemšanai tika aicināti aprakstīt, kā viņu projekts veicināja viena vai vairāku horizontālo jautājumu, tostarp par diskriminācijas novēršanu un dzimumu līdztiesību, risināšanu. Pieteikumi, kuros bija iekļauti pasākumi sieviešu un vīriešu diskriminācijas mazināšanai, saņēma papildu punktus.

Programmās, ko pārbaudījām, reti tika ņemti vērā ar dzimumu līdztiesību saistīti mērķi, turklāt bija pieejama tikai ierobežota informācija par to ietekmi uz dzimumu līdztiesību

80

Programmām ir jāatbilst vispārīgiem mērķiem, un tie ir noteikti konkrētos tiesību aktos, kuri reglamentē fondus, no kuriem attiecīgās programmas finansē, kā arī Kopīgo noteikumu regulā. Dalībvalstīm ir atļauts iekļaut arī pašām savus ar dzimumu līdztiesību saistītus mērķus. Spānija ir iekļāvusi konkrētus ar dzimumu līdztiesību saistītus mērķus un rādītājus attiecībā uz vairākām ESF ieguldījumu prioritātēm, savukārt Rumānija to nav izdarījusi. Citiem fondiem, ko pārbaudījām, šādi ar dzimumu līdztiesību saistīti mērķi nebija noteikti.

81

KNR uzliek pienākumu visām dalībvalstīm iesniegt gada īstenošanas ziņojumu par katru programmu. KNR arī noteikts, ka 2016. un 2018. gada ziņojumos ir jāiekļauj novērtējums par darbībām, kas veiktas, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu.

82

Visu atlasīto programmu ziņojumos bija iekļauta iedaļa ar datiem – visbiežāk ar kvalitatīviem, bet reizēm arī ar kvantitatīviem – par konkrētiem pasākumiem, kas veikti, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, kā arī ar informāciju par ieviestajiem mehānismiem, lai nodrošinātu, ka dzimumu līdztiesības aspekts tiek ņemts vērā. Taču ziņojumos nebija iekļauta informācija par rezultātiem vai ietekmi.

83

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija 2017. un 2019. gadā publicēja arī ziņojumus par ESI fondu īstenošanu. 2018. gadā tā publicēja arī kopsavilkuma īstenošanas ziņojumu par ESI fondu programmu īstenošanu no 2014. līdz 2017. gadam. Taču šajos ziņojumos bija tikai ierobežota informācija par dzimumu līdztiesību.

84

Komisijas ESI fondu atvērto datu platformā sniegti dati par finansēto darbību dalībniekiem. Taču šie dati nav sadalīti pēc dzimuma. Tādējādi publiski nav pieejami konsolidēti pēc dzimuma sadalīti dati ne par vienu no ESI fondu kopīgajiem rādītājiem.

Veicot tiešos maksājumus lauksaimniekiem saskaņā ar ELGF, dzimumu līdztiesības aspekts netika ņemts vērā

85

Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) tiek atvēlēta vairāk nekā trešdaļa ES finansējuma. ELGF saņem aptuveni trīs ceturtdaļas KLP finansējuma, un tas tiek izmantots galvenokārt, lai sniegtu ienākumu atbalstu lauksaimniekiem tiešo maksājumu veidā. ELGF ir vērienīgākā programma ES budžetā, kurai 2014.–2020. DFS paredzēti vairāk nekā 300 miljardi EUR.

Tiešo maksājumu regulā dzimumu līdztiesības aspekts nav ņemts vērā un ir ierobežota dalībvalstu spēja to darīt

86

2014.–2020. gada Tiešo maksājumu regulā nav iekļautas tiesību normas par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu vai dzimumu līdztiesību. Atzinumā par Komisijas priekšlikumiem par KLP pēc 2020. gada48 mēs norādījām, ka dalībvalstij, kurai būtu, piemēram, bažas par dzimuma aspekta ietekmi uz tiešajiem maksājumiem, būtu “maz iespēju” mainīt subsīdiju sadali, jo tiešo maksājumu struktūra lielā mērā tiks noteikta ierosinātajā ES tiesību aktā.

87

Mēs atradām šo argumentu apstiprinošus piemērus divās no mūsu eksperta veiktajām četrām gadījumu izpētēm (sk. 19. punktu). Andalūzija (Spānija) ievēro dzimumu līdztiesības principu sava reģionālā budžeta plānošanā. Tā aptuveni 90 % savu programmu izmanto, lai veicinātu dzimumu līdztiesību. Taču Andalūzijas Lauksaimniecības garantiju fonds atbalstu nesaņem, jo tiešie maksājumi neparedz pozitīvu rīcību sieviešu atbalstam49. Zviedrija ievēro dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un ir apkopojusi bāzes datus, kas liecina par nevienlīdzību lauksaimniecībā. Taču Zviedrijas iestādes skaidroja, ka, tā kā tās īstenoja politiku, ko nebija izstrādājušas, un tā kā dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā saskaņā ar Tiešo maksājumu regulu nav obligāta, tās nevarēja izmantot šo politiku nevienlīdzības koriģēšanai.

Datu un dzimumaspekta analīzes trūkums var veicināt dzimumu nevienlīdzību

88

Katra KLP pārskatīšana tiek izvērtēta ietekmes novērtējumā, lai nepalielinātu lauksaimnieku nevienlīdzību tādu aspektu dēļ kā lauksaimnieku vecums, saimniecības lielums vai reģiona atrašanās vieta ES. Lauksaimnieku vīriešu un sieviešu nevienlīdzībai netiek pievērsta īpaša vērība. Atzinumā par KLP pēc 2020. gada (sk. 86. punktu) mēs norādījām, ka Komisija savā ietekmes novērtējumā skatīja dzimumu līdztiesības jautājumu saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tomēr tam, šķiet, bija maz ietekmes uz priekšlikumu.

89

Mēs savā atzinumā arī kritizējām precīzas informācijas trūkumu par lauksaimnieku mājsaimniecību ienākumiem un to, ka dalībvalstīm nav izvirzīta prasība apkopot statistikas datus par lauku saimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem. Šādu pēc dzimuma sadalītu statistikas datu trūkums arī rada būtisku datu iztrūkumu, izvērtējot tiešo maksājumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību.

90

Būtisku datu iztrūkumu rada arī pēc dzimuma sadalītas statistikas trūkums par tiešo maksājumu saņēmējiem. ELGF regulā nav iekļauta prasība iesniegt šādu statistiku. Komisijai nebija datu par maksājumu īpatsvaru, ko saņēmušas sievietes un vīrieši. Taču mūsu eksperti, veicot gadījuma izpēti, konstatēja, ka Zviedrijas Lauksaimniecības padomes rīcībā ir dati, kas norāda, ka 2019. gadā 16 % pieteikumu iesniedzēju Zviedrijā bija sievietes, taču viņas saņēma tikai 7 % maksājumu. Savukārt Īrijā saskaņā ar Īrijas Lauksaimnieku asociācijas sniegto informāciju 2019. gadā sievietēm piederēja 10 % atbalsttiesīgo platību, taču viņas saņēma tikai 8 % no maksājumiem50. Tā kā tiešie maksājumi ir tiem lauksaimniekiem paredzēti platībmaksājumi, kuru rīcībā ir zeme, kas piemērota lauksaimnieciskai darbībai (saimniecības), šos rādītājus var skaidrot ar vairākiem faktoriem.

91

Eiropas Parlamenta pasūtītajā 2019. gada pētījumā51 bija minēts, ka “sievietēm lauksaimniecēm salīdzinājumā ar vīriešiem ir daudz lielākā mērā ierobežota piekļuve zemei un citiem ražošanas līdzekļiem, tiesībām tos apsaimniekot un iegūt īpašumā”. Saskaņā ar Profesionālo lauksaimniecības organizāciju komitejas52 sniegto informāciju sievietēm ir grūtības saņemt aizdevumus. Eurostat rīcībā nav pēc dzimuma sadalītas informācijas par lauku saimniecību īpašniekiem, taču tas sagatavo datus par lauksaimniekiem. Lauksaimnieks var būt ne tikai saimniecības īpašnieks, bet arī nomnieks vai pilnvarotais. Eurostat dati liecina, ka 2016. gadā Eiropā tikai aptuveni 30 % lauksaimnieku bija sievietes53.

92

Eurostat dati rāda arī to, ka sieviešu saimniecības parasti ir mazākas, – 2016. gadā sievietes apsaimniekoja tikai 16 % lielāku saimniecību salīdzinājumā ar 35 % mazāku saimniecību54. Saskaņā ar Komisijas 2017. gada aplēsēm izlaide uz vienu saimniecību bija daudz mazāka sieviešu lauksaimnieču gadījumā (tikai nepilni 12 000 EUR 2013. gadā) salīdzinājumā ar vīriešiem lauksaimniekiem (gandrīz 40 000 EUR). Šīs aplēses liecināja arī par to, ka sievietes lauksaimnieces pārvaldīja daudz mazāku zemes platību (12 %) nekā vīrieši (61 %, pārējo zemi apsaimniekoja uzņēmumi)55. Savā atzinumā par KLP pēc 2020. gada mēs norādījām šādi: “Komisijas dati liecina, ka vīrieši saņem aptuveni trīs piektdaļas subsīdiju (piemēram, ienākumu atbalstu lauksaimniekiem), sievietes – vienu astoto daļu, savukārt uzņēmumi atlikušo daļu”.

93

Iepriekš minētais liecina, ka noteikti ir vajadzīga ienākumu atbalsta, kas lauksaimniekiem piešķirts tiešo maksājumu veidā, dzimumaspekta analīze, tostarp ienākumu sadales un tās saistības ar zemes īpašumtiesībām, atbalsttiesīgo zemi un maksājumu saņēmēju dzimumaspekta analīze. Šai sakarā būs jāvāc un jāizplata plašāki dati par sievietēm lauksaimniecībā. Eiropas Parlaments56 jau 2017. gadā aicināja Komisiju un dalībvalstis noteikt sieviešu devumu ienākumu nodrošināšanā lauku apvidos, kā arī noteikt sieviešu lomu lauksaimniecībā. Parlaments arī uzsvēra, ka dalībvalstu uzdevums būtu sniegt aktuālu statistiku par sieviešu īpašumtiesībām uz zemi.

Komisija dzimumu līdztiesības aspektu nav ņēmusi vērā visās programmas “Erasmus+” jomās

94

Erasmus+” ir ES programma, ar kuru atbalsta izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomu Eiropā. Programmas mobilitātes komponents sniedz izglītojamajiem un mācībspēkiem iespēju iegūt prasmes, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu ārvalstīs.

95

Erasmus+” 2014.–2020. gada DFS reglamentējošās regulas apsvērumos noteikts, ka viens no programmas mērķiem ir veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību. Lai gan regulas pamattekstā nav paredzētas saistošas tiesību normas attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu vai pēc dzimuma sadalītu datu vākšanu, I pielikumā ir ietverta prasība vākt pēc dzimuma sadalītus datus par diviem no programmas 25 galvenajiem rādītājiem.

96

Tiesību akta priekšlikumā par “Erasmus+” programmu 2021.–2027. gada DFS sākotnēji nebija iekļauta neviena tiesību norma par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, un nebija paredzēta prasība vākt jebkādus pēc dzimuma sadalītus datus. Taču Eiropas Parlaments ir ierosinājis grozījumus57, prasot visus kvantitatīvos “Erasmus+” rādītājus sadalīt pēc dzimuma.

Komisija programmas sagatavošanā veltīja maz uzmanības dzimumu līdztiesībai

97

Komisija ietekmes novērtējumā par “Erasmus+” programmu 2014.–2020. DFS ņēma vērā dzimumu līdztiesības aspektu, taču tikai ierobežotā mērā. Tajā bija iekļauta tikai tabula ar aprakstu par katra politikas priekšlikuma gaidāmo ietekmi uz dzimumu līdztiesību, taču nebija veikta pienācīga dzimumu vajadzību un ietekmes analīze.

98

2021.–2027. gada DFS ietekmes novērtējumā dzimumu līdztiesības aspekts bija uzsvērts kā viens no jautājumiem, kas būtu jārisina ar programmu “Erasmus+”. Jautājums par dzimumu līdztiesību tika uzsvērts kā risināms jautājums 2017. gada atklātajā sabiedriskajā apspriešanā par programmas “Erasmus+” nākotni. Tādējādi tika skaidri noteikta nepieciešamība dzimumu līdztiesības aspektu ņemt vērā programmā “Erasmus+”. Neskatoties uz to, Komisija tiesību akta priekšlikumā tikai ierosināja dzimumu līdztiesību aktīvi veicināt vienā programmas “Erasmus+” jomā vien, proti, sportā.

99

Komisijas rīcībā ir vajadzīgie dati, lai veiktu programmas “Erasmus” dzimumaspekta analīzi vai dzimumu līdzsvara novērtējumu, tostarp pa pētniecības jomām. Tomēr programmas “Erasmus+” 2019. gada pārskatā nebija iekļauta ne informācija par ietekmi vai rezultātiem dzimumu aspektā, ne pēc dzimuma sadalīti dati. Bija minēts izglītojamo vai dalībnieku kopējais skaits. Taču šie dati nebija sadalīti pēc dzimuma.

100

2020. gadā publicētajos programmu pārskatos Komisija norādīja, ka programmas “Erasmus+” dalībnieku dzimumu līdzsvars līdz tam laikam bija “izcils”, nesniedzot nekādus rādītājus. Komisija bija izdarījusi šādu secinājumu, neskatoties uz tās 2019. gada pētījumu58, kurā bija norādīts, ka programmas “Erasmus+” īstenošanā pastāv ievērojama dzimumu nevienlīdzība, jo tika konstatēts, ka piedalās vairāk sieviešu nekā vīriešu. Jaunākie pieejamie Komisijas dati59 rāda, ka 2014.–2018. gadā pastāvēja būtiskas dzimumu atšķirības studiju virzienos. Piemēram, IT jomā studēja aptuveni divas ar pusi reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu, savukārt mākslas un humanitāro zinātņu jomās daudz lielāks bija studējošo sieviešu īpatsvars. Tas nozīmē, ka, plānojot programmu “Erasmus+”, ir jāņem vērā dzimumu aspekts, kā arī jāveic plaša analīze, kas aptver arī citus aspektus, nevis tikai kopējo dalībnieku skaitu sadalījumā pa konkrētām jomām.

Secinājumi un ieteikumi

101

Kopumā dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana visā ES budžetā līdz šim vēl nav notikusi. Vēl nav pilnībā izveidots satvars dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai ES budžetā. Mēs konstatējām, ka ES budžeta ciklā dzimumu līdztiesības aspekts netika atbilstīgi ņemts vērā. Mēs secinām, ka Komisija vēl nav īstenojusi savu apņemšanos attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES budžetā.

102

Konkrētāk, mēs konstatējām, ka Komisijas dzimumu līdztiesības stratēģijā nebija pietiekami veicināta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana. Attiecībā uz 2016.–2019. gada periodu Komisija tās iepriekšējo dzimumu līdztiesības stratēģiju aizstāja ar nesaistošu dokumentu, kurā nebija iekļauts plāns dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un uzraudzībai. Jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam ir pastiprināta Komisijas apņemšanās veicināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, bet būtiski priekšnoteikumi un konkrētas darbības joprojām nav noteiktas (sk. 25.35. punktu).

103

Mēs konstatējām, ka Komisijas organizatoriskais iestādes satvars tiek nostiprināts, bet vēl pilnībā neatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu. 2014.–2019. gada Komisija neieviesa nepieciešamos mehānismus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un uzraudzībai. Tā arī nenodrošināja ģenerāldirektorātiem pietiekamas izglītošanās iespējas vai zinātību, lai efektīvi īstenotu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu. 2019.–2024. gada Komisija ir precizējusi funkcijas un atbildību saistībā ar dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu. Jaunā kārtība paredz piešķirt centrālo lomu ģenerālsekretariātam, kas ir apņēmies nodrošināt, ka līdztiesība tiek ņemta vērā politikas veidošanā. Taču BUDG ĢD, kas atbild par ES budžeta pārvaldību un kas var būtiski ietekmēt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES budžeta plānošanā, nav uzticēti salīdzinoši būtiski pienākumi. Komisija plāno izstrādāt mācību stratēģiju dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā (sk. 36.48. punktu).

1. ieteikums. Stiprināt Komisijas organizatorisko iestādes satvaru

Lai stiprinātu organizatorisko iestādes satvaru dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas atbalstam un lai savu apņemšanos dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā pārvērstu konkrētās darbībās, Komisijai

  1. skaidri jānosaka pienākumi attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās politikas jomās, jāizraugās darbinieki katrā ģenerāldirektorātā un jāsagatavo plāni dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai katrā politikas jomā;
  2. jānodrošina, ka BUDG ĢD efektīvi vada, koordinē un uzrauga dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES budžetā (t. i., dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā);
  3. visiem darbiniekiem jādara pieejamas mācības par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu;
  4. jānodrošina, ka ģenerāldirektorāti, integrējot dzimumu līdztiesības aspektu, dalās ar informāciju un praksi un konsekventi izmanto pieejamos (tostarp EIGE) rīkus un zinātību.

Īstenošanas termiņš: līdz 2021. gada decembrim.

104

Mēs konstatējām, ka ES budžeta ciklā dzimumu līdztiesības aspekts netika atbilstīgi ņemts vērā. Komisija pievērsa maz uzmanības mūsu pārbaudīto rīcībpolitiku un programmu dzimumaspekta analīzei. No astoņiem mūsu pārbaudītajiem ietekmes novērtējumiem ESF+ ietekmes novērtējumā bija iekļauta dzimumaspekta analīze ierobežotā mērā un KLP ietekmes novērtējumā bija sniegts īss stāvokļa apraksts attiecībā uz sievietēm lauku apvidos. Mēs konstatējām, ka Komisijas pamatnostādnes par tiesību aktu priekšlikumu iespējamās ekonomiskās, sociālās un vidiskās ietekmes novērtēšanu nebija pietiekami konkrētas un nenodrošināja, ka pienācīgi tiek ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts. Mēs uzskatām, ka dzimumaspekta analīzes izmantošanai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu progresu virzībā uz dzimumu līdztiesību (sk. 50.55. punktu).

2. ieteikums. Veikt dzimumaspekta analīzi

Lai dzimumu līdztiesības aspektu labāk integrētu ES budžeta ciklā, Komisijai

  1. jāatjaunina savas labāka regulējuma pamatnostādnes tiesību aktu priekšlikumu potenciālās ekonomiskās, sociālās un vidiskās ietekmes novērtēšanai, lai uzlabotu analīzi par ietekmi uz dzimumiem;
  2. Īstenošanas termiņš: līdz 2021. gada decembrim.

  3. jāveic ES finansēšanas programmu un instrumentu vajadzību un ietekmes dzimumaspekta analīze (vai jāpaskaidro, kāpēc šāda analīze nav veikta) un par šādas analīzes rezultātiem jāziņo ietekmes novērtējumos, citos izvērtējumos un snieguma pārskatos.

Īstenošanas termiņš: no 2022. gada janvāra.

105

Kopumā pārbaudītajos fondos mēs ieguvām ierobežotus pierādījumus par to, ka Komisija dzimumaspekta analīzē ir sistemātiski izmantojusi pēc dzimuma sadalītus datus (sk. 57.59. punktu). Mēs konstatējām, ka revidētajās programmās publiski nav pieejami konsolidēti pēc dzimuma sadalīti dati ne par vienu no ESI fondu kopīgajiem rādītājiem (sk. 84. punktu). Mēs konstatējām ievērojamu datu iztrūkumu lauksaimniecības jomā, jo netiek vākta pēc dzimuma sadalīta statistika par lauku saimniecību ienākumu sadalījumu, zemes īpašumtiesībām un tiešo maksājumu saņēmējiem saskaņā ar ELGF (sk. 89.93. punktu). Programmas “Erasmus+” pārskatos ir minēts izglītojamo vai dalībnieku kopējais skaits, taču dati nav sadalīti pēc dzimuma, lai gan šī informācija ir pieejama (sk. 99. punktu).

3. ieteikums. Vākt un analizēt pēc dzimuma sadalītus datus

Lai nodrošinātu labāku pamatu dzimumaspekta analīzei un varētu noteikt sieviešu un vīriešu situācijas atšķirības, kā arī, lai varētu uzraudzīt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas ietekmi un ziņot par to, Komisijai

  1. sistemātiski jāvāc un jāanalizē pastāvošie pēc dzimuma sadalītie dati un jāziņo par tiem saistībā ar tieši pārvaldītām ES finansēšanas programmām;
  2. sistemātiski jāapkopo, jāanalizē un jāpaziņo informācija, ko sniegušas dalībvalstis saskaņā ar dalīti pārvaldītu ES finansēšanas programmu juridiskajām prasībām;
  3. turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos jāiekļauj prasība sistemātiski vākt un paziņot pēc dzimuma sadalītus datus par ES finansēšanas programmām.

Īstenošanas termiņš: no 2022. gada janvāra.

106

Mēs konstatējām, ka Komisija bija noteikusi dažus nepārprotami ar dzimumu līdztiesību saistītus mērķus. No 58 izdevumu programmām 2014.–2020. gada DFS tikai četrās programmās bija iekļautas skaidras atsauces uz dzimumu līdztiesības veicināšanu kā vienu no mērķiem. No Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz 2021.–2027. gada DFS tikai divu programmu priekšlikumos bija noteikti mērķi ar skaidrām atsaucēm uz dzimumu līdztiesību (sk. 60.62. punktu).

107

Komisija efektīvi neuzraudzīja ES budžeta ieguldījumu dzimumu līdztiesības nodrošināšanā. Mēs konstatējām, ka no vairāk nekā 1000 rādītājiem, kas bija sniegti 2020. gadā publicētajos programmu pārskatos, piecās programmās bija 29 ar dzimumu līdztiesību saistīti rādītāji. No piecām programmām, ko pārbaudījām, tikai ERAF un “Erasmus+” bija ar dzimumu līdztiesību saistīti rādītāji. 2021.–2027. gada DFS šādu rādītāju, visticamāk, būs vēl mazāk, jo tikai desmit rādītāji no tiem, ko apzinājām, bija saglabāti ierosinātajos tiesību aktos (sk. 63.65. punktu). Tomēr jomās, kurās bija noteiktas sīki izstrādātas juridiskās prasības, tas veicināja dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu programmās (sk. 74.100. punktu).

4. ieteikums. Izmantot ar dzimumu līdztiesību saistītus mērķus un rādītājus

Lai ES budžetā labāk ņemtu vērā horizontālo prioritāti panākt dzimumu līdztiesību un lai būtu iespējams uzraudzīt progresu, Komisijai

  1. attiecībā uz 2021.–2027. gada ES finansēšanas programmām un instrumentiem jāapzina un jāizmanto attiecīgie jau pastāvošie dati par dzimumu līdztiesību, tostarp rādītāji, kuriem ir pieejami pēc dzimuma sadalīti dati;
  2. turpmākos tiesību aktu priekšlikumos jāietver ar dzimumu līdztiesību saistīti mērķi un snieguma rādītāji atkarībā no dzimumaspekta analīzes rezultātiem.

Īstenošanas termiņš: no 2022. gada janvāra.

108

Komisija divos galvenajos ziņojumos par ES budžeta sniegumu, proti, programmu pārskatos, ko pievieno katra gada budžeta projektam, un gada pārvaldības un snieguma ziņojumā (GPSZ), ko sagatavo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras vajadzībām, sniedza tikai ierobežotu informāciju par ES budžeta kopējo ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Nebija izveidota vienota sistēma ģenerāldirektorātu piešķirtā finansējuma dzimumu līdztiesības atbalstam izsekošanai, tādēļ BUDG ĢD nevarēja veikt jēgpilnus aprēķinus par ES budžeta kopējo devumu dzimumu līdztiesības veicināšanā. Mēs atzīmējam, ka 2020. gada novembrī Komisija, Padome un Eiropas Parlaments vienojās, ka Komisijai būtu jāizstrādā metode attiecīgo izdevumu novērtēšanai 2021.–2027. gada DFS programmu līmenī. Saskaņā ar šo iestāžu vienošanos Komisija līdz 2023. gada janvārim piemēros šo metodi atsevišķām centralizēti pārvaldītām programmām, lai pārbaudītu tās izmantojamību. Mēs konstatējām arī, ka Komisija bija ierosinājusi piešķirt finansējumu vairākām tās horizontālās politikas jomām, taču ne dzimumu līdztiesībai (sk. 66.73. punktu).

5. ieteikums. Uzlabot ziņošanu par dzimumu līdztiesību

Lai uzlabotu pārskatatbildību un budžeta plānošanas pārredzamību, kā arī, lai nodrošinātu uzticamas informācijas pieejamību par finansējumu, kas piešķirts un izlietots dzimumu līdztiesības veicināšanai programmu līmenī 2021.–2027. gada DFS, Komisijai

  1. jāizveido pamatota sistēma dzimumu līdztiesības atbalstam piešķirtā un izlietotā finansējuma izsekošanai, kas būtu izmantojama visām ES finansēšanas programmām, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismam;
  2. Īstenošanas termiņš: līdz 2022. gada decembrim.

  3. katrā gada pārvaldības un snieguma ziņojumā (GPSZ) un budžeta projektā jāziņo par sasniegtajiem rezultātiem dzimumu līdztiesības jomā, kā arī par finansējumu, kas piešķirts un izlietots dzimumu līdztiesības atbalstam visās ES finansēšanas programmās, tostarp saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu;
  4. Īstenošanas termiņš: pakāpeniski no 2024. gada janvāra līdz laikam, kad pilnībā ir aptvertas visas ES finansēšanas programmas.

  5. jāanalizē, vai ir pamatoti konkrētu procentuālo daļu no ES budžeta izlietot dzimumu līdztiesības atbalstam.

Īstenošanas termiņš: tad, kad tiks gatavoti priekšlikumi laikposmam pēc 2027. gada.

109

Mēs konstatējām, ka ir pausta apņemšanās ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanā, kas ir instrumenta Next Generation EU lielākais komponents. Nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos būs jāpaskaidro, kā ierosinātie pasākumi veicinās dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem. Būs arī jāpaskaidro, kā šie mērķi tiks integrēti. Taču kopīgu rādītāju trūkums apgrūtinās rezultātu, tostarp dzimumu līdztiesības jomā, uzraudzību un līdzsekošanu tiem (sk. 56. punktu).

6. ieteikums. Novērtēt, vai Atveseļošanas un noturības mehānisms veicina dzimumu līdztiesību, un ziņot par to

Komisijai jānovērtē dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos ierosinātie pasākumi un pēc tam jāziņo, vai šie pasākumi ir veicinājuši dzimumu līdztiesību.

Īstenošanas termiņš: no 2021. gada maija.

Šo ziņojumu 2021. gada 4. maijā Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Tony Murphy.

Revīzijas palātas vārdā –

Klaus-Heiner Lehne
priekšsēdētājs

Saīsinājumi

AGRI ĢD: Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

BUDG ĢD: Eiropas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāts

DEVCO ĢD: Eiropas Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts

DFS: daudzgadu finanšu shēma

EAC ĢD: Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts

EIGE: Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts

ELFLA: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ELGF: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

EMPL ĢD: Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

ESF: Eiropas Sociālais fonds

ESF+: Eiropas Sociālais fonds Plus

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

Eurostat: Eiropas Savienības Statistikas birojs

GPSZ: gada pārvaldības un snieguma ziņojums

IAM: ilgtspējīgas attīstības mērķi

JUST ĢD: Eiropas Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts

REGIO ĢD: Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

SG: starpdienestu grupa (dzimumu līdztiesības jautājumos)

SWD: Komisijas dienestu darba dokuments

TVP: programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”

Glosārijs

Ar dzimumu līdztiesību saistīti rādītāji: tādi rādītāji, kas parāda sieviešu un vīriešu situācijas izmaiņas konkrētā jomā.

Budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Parlamenta katru gadu pieņemts lēmums, ar kuru tiek galīgi apstiprināta Komisijas veiktā budžeta izpilde.

Dalīta pārvaldība: ES budžeta izpildes metode, saskaņā ar kuru – pretēji tiešas pārvaldības metodei – Komisija deleģē izpildes uzdevumus dalībvalstīm, vienlaikus saglabājot galīgo atbildību.

Daudzgadu finanšu shēma: ES izdevumu plāns, kurā ir noteiktas prioritātes (pamatojoties uz politikas mērķiem) un maksimālie apjomi, parasti septiņu gadu posmam. DFS ir struktūra, kuras ietvaros tiek veidots ES katra gada budžets un kurā ir noteikts katras kategorijas izdevumu apmērs.

Dzimte: sociāli konstruētas un kultūras noteiktas īpašības, kas nosaka atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, meitenēm un zēniem un attiecīgi asociē sievietes un vīriešus ar konkrētām atšķirīgām lomām un pienākumiem.

Dzimumaspekta analīze: to izmanto, lai noteiktu sieviešu un vīriešu atšķirīgo situāciju un vajadzības (dzimumu vajadzību novērtējums), kā arī, lai noteiktu politikas vai programmas (iespējamo) ietekmi uz sievietēm un vīriešiem (ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums).

Dzimumu līdztiesība: princips, kas paredz, ka sievietēm un vīriešiem, meitenēm un zēniem jābūt vienādām tiesībām, brīvībām un iespējām.

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana: dzimumu līdztiesības aspektu sistemātiska ievērošana visos politikas, instrumentu, programmu un fondu izstrādes un īstenošanas posmos.

Dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā: dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana visos budžeta sagatavošanas procesa līmeņos.

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai: ES fonds, no kura finansē ES ieguldījumu lauku attīstības programmās.

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds: ES fonds, no kura finansē tiešos maksājumus lauksaimniekiem un pasākumiem, ar ko regulē vai atbalsta lauksaimniecības tirgus.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds: ES fonds, kas stiprina ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, finansējot investīcijas, kas mazina reģionu atšķirības.

Eiropas Sociālais fonds: ES fonds, kura uzdevums ir radīt izglītības un nodarbinātības iespējas un uzlabot nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju stāvokli.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi: pieci galvenie ES fondi, kuri kopā veicina ekonomikas attīstību visā ES: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Gada pārvaldības un snieguma ziņojums: ziņojums, ko katru gadu sagatavo Komisija par ES budžeta pārvaldību un sasniegtajiem rezultātiem.

Ietekmes novērtējums: politikas iniciatīvas vai citas darbības iespējamās (ex ante) vai faktiskās (ex post) ietekmes analīze.

Kopīgo noteikumu regula: regula, kas paredz noteikumus, ko piemēro visiem pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

Labāks regulējums: koncepcija, kas virza ES politiku un tiesību aktu izstrādi, pamatojoties uz principu, ka regulējumam jāsasniedz paredzētie mērķi ar minimālām izmaksām un tas jāizstrādā pārredzamā, uz pierādījumiem balstītā veidā ar iedzīvotāju un ieinteresēto personu līdzdalību.

Pēc dzimuma sadalīti dati: par sievietēm un vīriešiem atsevišķi vākti un apkopoti dati, kas ļauj noteikt sieviešu un vīriešu atšķirības dažādos sociālajos un ekonomiskajos aspektos.

Programma “Erasmus+”: ES programma izglītības, mācību, jaunatnes un sporta atbalstam Eiropā, galvenokārt nodrošinot iespēju universitāšu studentiem studēt un gūt pieredzi ārvalstīs.

Saņēmējs: fiziska vai juridiska persona, kas saņem subsīdiju vai aizdevumu no ES budžeta vai kas galu galā gūst labumu no ES finansētās darbības.

Tiešie maksājumi: lauksaimniecības atbalsta maksājumi, ko veic tieši lauksaimniekiem.

Komisijas atbildes

Kopsavilkums

Komisijas atbildes uz kopsavilkumu (I-VI punkts).

Komisijai ir uzņēmusies ilgstošas saistības veicināt dzimumu līdztiesību. Šīs saistības laika gaitā ir pastiprinātas, un Ursula von der Leyen vadītā Komisija tām ir devusi jaunu politisku impulsu, 2020. gada martā pieņemot jaunu Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam, kas ir politikas ceļvedis turpmākajiem 5 gadiem. Stratēģija ir pamatā Komisijas darbam dzimumu līdztiesības jomā, un tajā ir noteikti politikas mērķi un galvenās darbības 2020.–2025. gadā. Tā ir vērienīga un visaptveroša stratēģija visiem iedzīvotājiem, visām dalībvalstīm, visai Eiropai un ārpus tās.

Stingras iestāžu sistēmas izveide ir galvenais elements Ursula von der Leyen vadītās Komisijas atjaunotajos centienos panākt dzimumu līdztiesību. Šā iemesla dēļ priekšsēdētāja Ursula von der Leyen ir izveidojusi pastāvīgu struktūru, kas veltīta līdztiesībai, tostarp dzimumu līdztiesībai. Priekšsēdētāja pirmo reizi iecēla komisāru ar īpašu portfeli līdztiesības jomā, kuru atbalstīja Līdztiesības darba grupa un tās sekretariāts Ģenerālsekretariātā. Turklāt Komisija ir izveidojusi plašu līdztiesības koordinatoru tīklu, kas cita starpā atbild par visu gaidāmo politikas iniciatīvu pārbaudi, kuru agrīnā sagatavošanas un izstrādes posmā par līdztiesību atbild Ģenerāldirektorāts, lai nodrošinātu jēgpilnas līdztiesības perspektīvas iekļaušanu.

Kā norādīts stratēģijā, Komisija dzimumu līdztiesībai piemēro trīs virzienu pieeju. Tā veicina dzimumu līdztiesību, no vienas puses, integrējot dzimumu līdztiesības aspektu politikā, un, no otras puses, ar konkrētiem mērķorientētiem pasākumiem pastāvīgas nevienlīdzības novēršanai, tostarp attiecīgajās ES izdevumu programmās, kā arī ar politikas dialogu.

Budžeta politika ir šo centienu neatņemama sastāvdaļa. Komisijas priekšlikumos daudzgadu finanšu shēmai (DFS) 2021.–2027. gadam dzimumu līdztiesība ir iestrādāta programmas struktūrā kā horizontāls princips, kā arī, izmantojot konkrētus programmas mērķus, lai veicinātu uz dzimumu vērstu un uz dzimumu balstītu politiku.

Šīs saistības ir atainotas arī Iestāžu nolīgumā (IN)60, kas pievienots DFS 2021.–2027. gadam.

Pašlaik Komisija izstrādā metodiku ar dzimumu līdztiesību saistīto izdevumu izsekošanai, kas pakāpeniski tiks pārbaudīta un izvērsta. Turklāt Komisija strādā, lai atjauninātu pamatnostādnes par ES finansējuma programmu ietekmes uz dzimumu līdztiesību pastiprinātu analīzi saskaņā ar Iestāžu nolīgumā paredzētajām saistībām.

Komisija darbosies saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam noteiktajiem ierobežojumiem, par kuriem 2020. gada decembrī vienojās ar Eiropas Parlamentu un Padomi, un Parlamenta un Padomes pieņemtajiem izdevumu programmu pamata tiesību aktiem. Šie ierobežojumi attiecas, piemēram, uz jauno programmu mērķu un rādītāju noteikšanu, dalībvalstu ziņošanas pienākumiem un attiecīgo datu pieejamību.

Komisija ir apņēmusies turpināt darbu, gan lai aktīvi veicinātu dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā konstruktīvā sadarbībā ar citām ES iestādēm, gan arī lai turpinātu uzlabot savas iekšējās struktūras un organizāciju šajā saistībā.

Apsvērumi

29

Revīzijas palātas minētajā ārējā pētījumā ir izklāstīti vienīgi tā autoru viedokļi, un tas nebija Komisijas novērtējums.

32

Kas attiecas uz ikgadējiem progresa ziņojumiem, stratēģiskās apņemšanās dokumentā tika noteikts, ka par progresu, tostarp dalībvalstu prakses piemēriem, jāziņo katru gadu, pamatojoties uz mērķiem un rādītājiem, kas norādīti dokumenta 1. un 2. pielikumā. Komisija to paveica, izmantojot gada pārskatu par sieviešu un vīriešu līdztiesību ES.

33

Komisija ir rūpīgi apsvērusi 5. IAM “Dzimumu līdztiesība” sasniegšanas gaitas uzraudzībai pieejamos rādītājus. Pamatojoties uz savu analīzi, Komisija ir secinājusi, ka ANO 5.c.1. rādītāju “To valstu īpatsvars, kurās ir sistēmas, lai sekotu līdzi dzimumu līdztiesībai un sieviešu līdzdalībai un piešķirtu valsts līdzekļus” tā pašreizējā formā ir paredzēts piemērot jaunattīstības valstīm, un tāpēc tam ir ierobežota nozīme ES.

34

ES Dzimumu līdztiesības stratēģija palīdz īstenot Ursula von der Leyen vadītās Komisijas apņemšanos panākt, ka Savienībā valda līdztiesība. Ar stratēģiju dzimumu līdztiesība atkal ir iekļauta politiskās programmas augšgalā. Tā ir sistēma, kas nepieciešama, lai ar tajā izklāstītajiem politikas mērķiem un darbībām pastiprinātu Komisijas centienus līdz 2025. gadam gūt būtiskus panākumus ceļā uz dzimumu līdztiesību Eiropā.

38

Ģenerālsekretariātam ir plaša atbildība par politikas koordinēšanu Komisijā, aptverot visas Komisijas politikas prioritātes un mērķus. Budžeta komisāram ir vispārēja atbildība par kopējās budžeta politikas koordinēšanu, tostarp par politikas integrēšanu ES budžetā.

Papildus mērķiem, kas skaidri noteikti to stratēģiskajos plānos, Komisijas dienesti cenšas sasniegt dzimumu līdztiesības mērķus un principus, kas iekļauti to pārvaldīto programmu tiesiskajā regulējumā, kā tas ir, piemēram, kohēzijas politikas gadījumā.

45

Komisijas dienesti 2020. gadā sāka nopietnas iekšējas pārdomas par metodikas izstrādi dzimumu līdztiesībai piešķirto līdzekļu izsekošanai. Protams, šīs pārdomas ietvēra attiecīgās EIGE publikācijas. Kad šīs pārdomas bija progresējušas, izklāstītas rakstveidā un apspriestas dienestos dažādos līmeņos, Komisijas dienesti vērsās pie EIGE, lai saņemtu ekspertu ieteikumus par attiecīgajām idejām.

Šīs idejas ir pamats metodikai, kuru Komisija ir apņēmusies izstrādāt līdz 2023. gada sākumam atbilstīgi saistībām, kas paredzētas DFS iestāžu nolīgumā. Komisija turpina darbu pie metodikas ciešā sadarbībā ar EIGE.

47

Līdztiesības darba grupa ir Komisijas iekšēja darba grupa, un tajā nepiedalās izpildaģentūras vai decentralizētas aģentūras. Neraugoties uz to, darba grupas sekretariāts paļaujas uz aģentūru īpašajām zināšanām un jau ir ticies ar EIGE. Papildu tikšanās ar EIGE jau plānotas 2021. gada pavasarī.

48

Lai gan Līdztiesības darba grupa, kuru vada Ģenerālsekretariāts, atbild par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu Komisijā, BUDG ĢD ir svarīgs pienākums integrēt dzimumu līdztiesības aspektu budžeta politikā, cita starpā izmantojot budžeta apkārtrakstā iekļautos pastāvīgos norādījumus, lai sagatavotu programmas pārskatu iedaļu par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu.

Komisijas kopējā atbilde uz 50.–53. punktu

Ietekmes uz dzimumu līdztiesību analīze ir integrēta Komisijas labāka regulējuma satvarā, kas aptver visu ES politikas veidošanu, tostarp budžeta izdevumu programmas.

ESAO 2018. gada regulatīvās politikas novērtējumā Komisijas labāka regulējuma satvars bija ierindots starp labākajiem savā klasē. Dzimumaspekta analīzē ir izmantoti īpaši labāka regulējuma rīki, kas paskaidro, kā jāveic ietekmes uz dzimumu līdztiesību analīze.

Labāka regulējuma satvarā lielākā uzmanība ir pievērsta analīzes apjoma un dziļuma proporcionalitātei ietekmes novērtējumos. Tas nozīmē, ka visās politikas jomās nav jāpārbauda visa ietekme uz visām iespējamām ieinteresētajām personām, bet tikai svarīgākajām, pamatojoties uz proporcionālas analīzes principu. Proporcionalitātes princips integrētā un līdzsvarotā analīzē pilnībā atbilst 2016. gada 13. aprīļa iestāžu nolīgumam par labāku likumdošanas procesu.

54

Regulējuma kontroles padome ir neatkarīga Komisijas struktūra, kas konsultē komisāru kolēģiju. Tā pārbauda,vai ietekmes novērtējumā ir sniegta pārredzama attiecīgās ietekmes analīze, un tas ir darīts proporcionāli saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm.

Savā 2018. gada pārskatā Regulējuma kontroles padome norādīja, ka dienestiem jāapsver, ko ir proporcionāli aptvert, un ierobežojumi, ar kuriem tie saskaras attiecībā uz laiku un datu pieejamību, sasniedzamību un salīdzināmību. Iniciatīvas būtība ietekmē to, kādu ietekmi novērtēt. Attiecībā uz ietekmes uz dzimumu līdztiesību analīzi un tās parādīšanos ietekmes novērtējumā padome savos ziņojumos publicēja faktiskos skaitļus, taču nekādā veidā neapšaubīja to, ka Komisija, analizējot ietekmi uz dzimumu līdztiesību, pilnībā ievēroja labāka regulējuma principus.

Ietekmes novērtējuma ziņojumos proporcionalitātes apsvērumu dēļ ir analizēta ietekme, kas tiek uzskatīta par būtisku, kā apspriests dienestu vadības grupās. Ja paredzams, ka ietekme nebūs nozīmīga, tā netiek analizēta saskaņā ar proporcionalitātes principu.

58

Ja dati nav sadalīti pēc dzimuma, tas parasti ir tāpēc, ka to statistikas vienība nav indivīds (piemēram: uzņēmējdarbības statistika, enerģētika, nacionālie konti utt.). Tāpēc atbilstošo statistiku nevar sadalīt pēc dzimuma.

62

Kopīgo noteikumu regula (KNR) gan 2014.–2020. gada, gan 2021.– 2027. gada plānošanas periodam paredz, ka dzimumu līdztiesība ir horizontāls princips visiem ESI fondiem, un tajā ir iekļauti vairāki noteikumi par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu. Turklāt KNR 2021.–2027. gadam nodrošina dzimumaspekta uzraudzību.

69

Komisijas spēja sniegt šāda veida informāciju ir atkarīga no pamatā esošo programmu struktūras īpašajām iezīmēm, dalībvalstu ziņošanas pienākumiem un attiecīgo datu pieejamības.

73

Komisija ir apņēmusies pastāvīgi uzlabot savus ziņojumus. Ņemot vērā Revīzijas palātas pieprasījumu turpmāk ziņot par dzimumu līdztiesību GPSZ, Komisija izskata iespēju iekļaut 2020. gada GPSZ, kas tiks publicēts 2021. gada jūnijā, īpašu apakšiedaļu par dzimumu līdztiesību. Jānorāda, ka 2019. gada GPSZ IAM infografikā ir iekļauts ilustratīvs piemērs ES budžeta ieguldījumam piektajā ISM (par dzimumu līdztiesības nodrošināšanu). Skatīt arī Komisijas atbildi uz 5.b ieteikumu.

77

Attiecībā uz ESI fondiem vadošajām iestādēm nav jāveic dzimumaspekta ex-ante analīze visās politikas jomās. KNR 2014.– 2020. gadam I pielikumā ir skaidri norādīts, ka dalībvalstīm jāveic dzimumaspekta analīze “vajadzības gadījumā” (5. iedaļa par horizontālajiem principiem).

Komisija vēlas uzsvērt, ka dzimumu līdztiesība ir horizontāls princips ESI fondos, un dalībvalstīm programmās būtu jāizklāsta darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu šāda principa ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz darbību atlasi, intervences mērķu noteikšanu, kā arī uzraudzības un ziņošanas kārtību. ESF atbalsta arī konkrētas mērķorientētas darbības.

78

Laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam KNR juridiskās prasības attiecībā uz dzimumu līdztiesību ir vēl vairāk nostiprinātas divos veidos. Pirmkārt, tika ieviests jauns finansēšanas priekšnoteikums dalībvalstīm, ko dēvēja par veicinošu nosacījumu, lai nodrošinātu efektīvu ES Pamattiesību hartas piemērošanu, iekļaujot arī prasību par vīriešu un sieviešu līdztiesību. Turklāt veicinošais nosacījums attiecībā uz dzimumu līdztiesību tika nostiprināts. Papildus tam ESF+, ERAF un Kohēzijas fondā tika iekļauta ar dzimumu līdztiesību saistītu izdevumu uzskaites sistēma, kas ļaus labāk uzraudzīt ar dzimumu līdztiesību saistītus ieguldījumus.

80

Jānorāda, ka saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu dalībvalstīm nebija pienākuma iekļaut ESF ieguldījumu prioritātēs konkrētus ar dzimumaspektu saistītus mērķus un rādītājus. Turklāt, lai ziņojums būtu pilnīgs, jāatzīst, ka Rumānija ir izvēlējusies ievērot prasības, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību, stimulējot sieviešu līdzdalību ESF finansētos pasākumos un veicinot konkrētas darbības, kas tieši ietekmē dzimumu līdztiesības elementus. Šī pieeja ir sīki izklāstīta 2014.–2020. gada darbības programmas “Cilvēkkapitāls” 11.3. punktā un to uzrauga, apkopojot ar dzimumu saistītus datus par DP noteiktiem rādītājiem.

82

Rezultātus un ietekmi faktiski nevarēja aprakstīt 2016. un 2018. gadā, jo tos var izmērīt tikai pēc ilgāka īstenošanas perioda. Šo faktu pastiprināja novēlotais 2014.–2020. gada DFS plānošanas sākums.

83

Komisija 2017. un 2019. gadā sagatavoja stratēģisku ziņojumu saskaņā ar KNR 53. pantu, pamatojoties uz progresa ziņojumiem par partnerības nolīgumu īstenošanu, ko dalībvalstis iesniedza saskaņā ar KNR 52. panta 1. punktu. Progresa ziņojumos dalībvalstīm ir jāsniedz informācija, cita starpā par darbībām, kas veiktas saistībā ar horizontālo principu piemērošanu attiecībā uz vīriešu un sieviešu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu (KNR 7. pants).

84

Komisija norāda, ka Regulā Nr. 288/2014 ir skaidri minēts, ka “attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu dzimumu sadalījums vairumā gadījumu nav vajadzīgs” (I pielikuma 5. iedaļas 1. tabulas 1. zemsvītras piezīme). Tādējādi sarunu posmā, pēc kura tika pieņemtas ERAF/KF programmas, tika lūgts sadalīt rādītājus pēc dzimuma tikai attiecīgos gadījumos. Tāpēc GĪZ minētie rādītāji ir sadalīti pēc dzimuma tikai nedaudzos gadījumos. Tas savukārt ierobežo datu atspoguļojumu visaptverošā un automatizētā atvērto datu platformā.

85

Ar Tiešo maksājumu regulu tiek piemēroti nediskriminācijas un vīriešu un sieviešu līdztiesības principi, kas noteikti LESD 10. un 8. pantā, kā arī ES Pamattiesību hartas 21. un 23. pantā. Tas nav īpaši attiecināts uz vīriešiem vai sievietēm, bet drīzāk lauksaimniekiem. Neviens no atzītajiem diskriminācijas iemesliem (dzimums, invaliditāte utt.) neietekmē lauksaimnieku tiesības saņemt tiešos maksājumus.

86

Spēkā esošajā Tiešo maksājumu regulā ir noteikts, ka jāievēro ES Pamattiesību harta, tostarp 23. pants. Skatīt arī atbildi uz 85. punktu.

Iestāžu sarunās par turpmāko KLP ir panākta vienošanās iekļaut konkrētu mērķi, kas veicina “dzimumu līdztiesību, tostarp sieviešu līdzdalību lauksaimniecībā”. Tas ļaus dalībvalstīm saskaņā ar jauno īstenošanas modeli veikt mērķorientētākas un taisnīgākas darbības, tostarp integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, atbilstoši to individuālajām vajadzībām. KLP stratēģisko plānu sagatavošanā dalībvalstīm jāiesaista par dzimumu līdztiesību atbildīgās struktūras.

Turklāt dzimumu līdztiesības jautājumi tika aplūkoti ieteikumos dalībvalstīm attiecībā uz KLP stratēģiskajiem plāniem.

88

Skatīt arī Komisijas atbildi uz 86. punktu.

89

Komisija norāda, ka lauku saimniecību rīcībā esošie ienākumi ir atkarīgi no daudziem citiem faktoriem, kas nav atkarīgi no saimniecību ienākumiem, piemēram, no ģimenes locekļu ienākumiem ārpus saimniecības, un no politikas, kas ir valstu kompetencē un ļoti atšķiras dažādās dalībvalstīs (nodokļi, tiesību akti, kas attiecas uz zemes tirgu, mantošanas likumi, pensiju shēmas, valsts atbalsts atjaunojamās enerģijas jomā utt.).

90

Komisija vēlas atgādināt, ka proporcionalitātes apsvērumu dēļ tā vāc tikai tos datus, kas ir svarīgi konkrētā tiesību akta īstenošanai. Ņemot vērā to, ka Tiešo maksājumu regulā 2014.–2020. gadam dzimumi nav nošķirti, dalībvalstīm nebija jāpaziņo dati par tiešo maksājumu saņēmēju dzimumu.

Turklāt ELGF tiešo maksājumu saņēmēji var būt juridiskas vai fiziskas personas.

91

Eurostat tabulā ef_mp_tenure publicē pēc dzimuma sadalītu informāciju par saimniecību īpašumtiesībām lauku saimniecību “zemes īpašumtiesību” nozīmē. Šajā tabulā61 ir uzrādīts to saimniecību skaits, kurās 2016. gadā īpašnieks ir vīrietis vai sieviete (vai dzimums nav piemērojams) un zeme (pilnībā vai daļēji) pieder īpašniekam. Jāņem vērā, ka dati šajā tabulā ir jāanalizē ar zināmu piesardzību, ja saimniecības īpašniekam vienlaikus pieder zeme un viņš/viņa to nomā.

92

Komisija atsaucas uz atbildēm, kas iekļautas 86.–88. punktā. Revīzijas palātas minētie elementi nav ELGF darbības jomā.

Priekšlikumā par nākamo KLP pēc 2020. gada dzimumu līdztiesības jautājumi ir iekļauti un aplūkoti 8. konkrētajā mērķī (8. KM). Saskaņā ar jauno īstenošanas modeli un ievērojot ES Pamattiesību hartu, dalībvalstīm būs lielāka rīcības brīvība, izstrādājot KLP intervences pasākumus atbilstoši savām vajadzībām, tostarp dzimumu līdztiesības jautājumiem.

93

Komisija norāda, ka sieviešu zemes īpašumtiesību statistika ir vienīgi dalībvalstu kompetencē.

Attiecībā uz KLP pēc 2020. gada Komisija ierosina, ja tas ir iespējami un lietderīgi, apkopot informāciju par saņēmējiem pēc dzimuma.

96

Komisija saskaņā ar DFS 2014.–2020. gadam vāca datus, kas sadalīti pēc dzimuma, bez skaidra juridiska noteikuma, un tā ir iecerējusi turpināt šādu datu vākšanu saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam. Turklāt pēc iestāžu sarunām sadalījums tagad ir skaidri noteikts regulas galīgā juridiskā teksta II pielikumā: “kvantitatīvo rādītāju mērījumus attiecīgā gadījumā sadala pēc valsts, dalībnieku dzimuma un darbības veida un aktivitātes.”

97

Komisijas ietekmes novērtējumā par Erasmus+ programmu DFS 2014.–2020. gadam dzimumu līdztiesība tika ņemta vērā, bet tikai ierobežotā apjomā saskaņā ar nozīmīgākās ietekmes proporcionālas analīzes principu.

98

Komisija norāda, ka jaunajā Erasmus+ regulā 2021.–2027. gadam ir iekļauts apsvērums, kurā skaidri norādīts, ka programma atbalstīs sieviešu un vīriešu līdztiesību kā visaptverošu principu. “Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”). Šīs regulas mērķis jo īpaši ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz sieviešu un vīriešu līdztiesību un tiesības uz nediskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un veicināt Hartas 21. un 23. panta piemērošanu.”).

100

Programmas 2020. gada pārskatos veiktā novērtējuma pamatā bija 58 % kopējais sieviešu līdzdalības līmenis programmā, ko Komisija uzskata par izcilu. Atbilde par dzimumu nevienlīdzību studiju jomās ir plašāks jautājums, kas nav Erasmus+ darbības jomā.

Secinājumi un ieteikumi

101

Komisija ir apņēmusies integrēt dzimumu līdztiesības aspektu ES budžetā un uzskata, ka jaunā Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam kopā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu un tai pievienoto iestāžu nolīgumu tam nodrošina atbilstošu pamatu.

102

Ursula von der Leyen vadītā Komisija ir vēl vairāk nostiprinājusi Komisijas ilgstošās saistības veicināt dzimumu līdztiesību. ES Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam palīdz īstenot Ursula von der Leyen vadītās Komisijas apņemšanos panākt, ka Savienībā valda līdztiesība, pastiprinot centienus šajā saistībā. Stratēģijā ir izklāstīti politikas mērķi un darbības, lai līdz 2025. gadam gūtu būtiskus panākumus ceļā uz dzimumu līdztiesību Eiropā. Mērķis ir Savienība, kurā sievietes un vīrieši, meitenes un zēni visā savā daudzveidībā varētu brīvi iet izvēlēto dzīves ceļu, lai viņiem būtu vienādas iespējas attīstīties, piedalīties mūsu Eiropas sabiedrībā un vadīt to. Stratēģija ir kompass, un tajā ir sniegtas skaidras norādes Komisijas dienestiem par tās īstenošanu attiecīgajās politikas jomās.

103

Lai atbalstītu pirmās līdztiesības komisāres portfeli, 2019. gada beigās tika izveidota Līdztiesības darba grupa. Šo darba grupu vada ģenerālsekretāres vietniece, kas atbild par politikas koordinēšanu un stingri pārrauga visas Komisijas politikas jomas.

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir kolektīvs darbs visos līmeņos, ko labi ataino Līdztiesības darba grupas struktūra un darbība. Konkrēti, katrā ģenerāldirektorātā ieceltie līdztiesības koordinatori ir galvenie darba grupas virzītāji un nodrošina saziņu ar Ģenerālsekretariātā izvietoto darba grupas sekretariātu. Līdztiesības koordinatoriem ir galvenā loma līdztiesības, tostarp dzimumu līdztiesības, veicināšanā savā ĢD un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā attiecīgajā politikas jomā. Līdztiesības koordinatori regulāri tiekas un apmainās ar labo praksi attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu.

Budžeta ģenerāldirektorāts ciešā sadarbībā ar Ģenerālsekretariātu pilda koordinatora funkciju saistībā ar integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai iekļaušanu.

1. ieteikums. Stiprināt Komisijas iestāžu sistēmu

a) Komisija pieņem šo ieteikumu.

Līdztiesības darba grupa koordinē Komisijas dienestu darbu šajā jomā. Līdztiesības koordinatorus ieceļ katrs ģenerāldirektorāts, un to uzdevums ir koordinēt un pārbaudīt visas gaidāmās politikas iniciatīvas, kurās attiecīgais ģenerāldirektorāts ir vadošais dienests, no līdztiesības, tostarp dzimumu līdztiesības, viedokļa. Līdztiesības koordinatori sadarbībā ar Līdztiesības darba grupas sekretariātu nodrošina, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana tiek pienācīgi atainota iekšējos dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas plānos.

b) Komisija pieņem šo ieteikumu daļēji.

Komisija patur tiesības iekšēji sadalīt pienākumus pēc saviem ieskatiem. Šajā saistībā tā jau ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas virzīšana, koordinēšana un uzraudzība tiek veikta efektīvi. Budžeta ģenerāldirektorāts ciešā sadarbībā ar Ģenerālsekretariātu pilda svarīgu koordinatora funkciju saistībā ar dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu.

c) Komisija pieņem šo ieteikumu.

d) Komisija pieņem šo ieteikumu.

Komisija plaši izmanto pieejamos rīkus un īpašās zināšanas, tostarp iekšējās īpašās zināšanas, Kopīgo pētniecības centru, kā arī EIGE.

2. ieteikums. Veikt dzimumaspekta analīzi

a) Komisija pieņem šo ieteikumu.

Komisija atjauninās labāka regulējuma pamatnostādnes un rīkkopu, lai atbalstītu ietekmes uz dzimumu līdztiesības noteikšanu un analīzi ietekmes un citos novērtējumos. Uz atjauninājumu attieksies proporcionālas analīzes princips, saskaņā ar kuru tiks atlasīta un analizēta katras programmas nozīmīgākā ietekme.

Ietekme uz dzimumu līdztiesību būtu jāņem vērā ietekmes un citos novērtējumos un jāanalizē, ja tā ir nozīmīga konkrētajā programmā. Labāka regulējuma atjauninājums palīdzēs labāk noteikt, atlasīt un kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtēt nozīmīgu ietekmi uz dzimumu līdztiesību, izmantojot pieejamos datus.

b) Komisija pieņem šo ieteikumu daļēji.

Saskaņā ar saistībām, ko Komisija uzņēmusies Iestāžu nolīgumā, kas pievienots jaunajai daudzgadu finanšu shēmai, tā stiprinās ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu ietekmes un citos novērtējumos turpmāko ES finansējuma programmu un instrumentu vajadzībām un attiecīgi atjauninās labāka regulējuma norādījumus.

Gatavojot turpmākus ES izdevumu programmu priekšlikumus, Komisija pārbaudīs, vai turpmāko ES finansējuma programmu un instrumentu iespējamā ietekme uz dzimumu līdztiesību ir nozīmīga.

Attiecībā uz attiecīgajām ES izdevumu programmām Komisija, izmantojot pieejamos datus, iesniegs novērtējumu par ietekmi uz dzimumu līdztiesību ietekmes un citos novērtējumos, kā arī gada snieguma ziņojumos.

3. ieteikums. Vākt un analizēt pēc dzimuma sadalītus datus

a) Komisija pieņem šo ieteikumu daļēji.

Pēc dzimuma sadalītu datu vākšana, analīze un ziņošana par tiem tieši pārvaldītu ES finansējuma programmu vajadzībām tiks veikta saskaņā ar labāka regulējuma norādījumiem.

b) Komisija pieņem šo ieteikumu daļēji.

Komisija analizēs šādu informāciju un ziņos par to, kad tā būs pieejama, taču sistemātiska informācijas konsolidēšana visās kopīgi pārvaldītās ES finansējuma programmās nav iespējama, jo šo finansējuma programmu juridiskais pamats ne vienmēr paredz šādas informācijas vākšanu.

c) Komisija pieņem šo ieteikumu daļēji.

Gatavojot priekšlikumus turpmākajām ES finansējuma programmām, Komisija novērtēs, vai ir atbilstoša šādu datu vākšana un ziņošana par tiem ietekmes un citos novērtējumos vai citu sagatavošanas darbu kontekstā.

Tomēr šajā posmā Komisija nevar uzņemties saistības par turpmāko tiesību aktu priekšlikumu saturu.

Saskaņā ar 22. punktu Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu visas 3 iestādes vienojās vajadzības gadījumā tiesību aktos noteikt ziņošanas, uzraudzības un novērtēšanas prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā šādas prasības var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu pierādījumu vākšanai par tiesību aktu ietekmi uz vietas.

106

Kopš Komisija 2018. gadā iesniedza savus priekšlikumus DFS 2021.–2027. gadam, situācija ir mainījusies. Sarunu laikā vairākās programmās ir nostiprināti noteikumi par līdztiesību, tostarp dzimumu līdztiesību, pamata tiesību aktos saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam. Piemēram, KNR tagad kā horizontāls princips ir skaidri noteikta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un ir ietverts jauns izsekošanas mehānisms. Iestāžu sarunās par turpmāko KLP visas trīs iestādes ierosināja konkrētu mērķi, kas veicina “dzimumu līdztiesību, tostarp sieviešu līdzdalību lauksaimniecībā”.

107

Programmas pārskatos Komisija ziņo par rādītājiem, kas noteikti programmu juridiskajā pamatā. Turklāt Komisijas priekšlikumos daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam iekļautie rādītāji tika izvēlēti, pamatojoties uz to atbilstību attiecīgās programmas pamataspektiem, ticamību, pamatā esošo datu pieejamību un izmaksu efektivitāti.

4. ieteikums. Noteikt ar dzimumu līdztiesību saistītus mērķus un rādītājus

a) Komisija pieņem šo ieteikumu.

b) Komisija pieņem šo ieteikumu daļēji.

Komisija nevar uzņemties saistības par turpmāko tiesību aktu priekšlikumu saturu.

Komisija ierosina katras programmas mērķus, pamatojoties uz to atbilstību minētās programmas pamataspektiem. Gatavojot priekšlikumus turpmākajām ES finansējuma programmām, Komisija novērtēs atbilstību, tostarp mērķu un attiecīgo rādītāju atbilstību, ietekmes un citos novērtējumos vai citu sagatavošanas darbu kontekstā.

Pēc tam darbības rādītājus izvēlas, ņemot vērā to atbilstību noteiktajam mērķim, datu pieejamību un kvalitāti, kā arī izmaksu efektivitāti.

108

Komisija uzsver, ka jaunajai daudzgadu finanšu shēmai pievienotajā Iestāžu nolīgumā ar Eiropas Parlamentu un Padomi ir saskaņots ar dzimumaspektu saistīto izdevumu aprēķināšanas metodikas izstrādes grafiks.

5. ieteikums. Uzlabot ziņošanu par dzimumu līdztiesību

a) Komisija pieņem šo ieteikumu.

Kā norādīts DFS 2021.–2027. gadam pievienotajā Iestāžu nolīgumā, “Komisija izskatīs, kā izstrādāt metodiku, lai izmērītu attiecīgos izdevumus programmas līmenī DFS 2021.–2027. gadam. Komisija izmantos minēto metodiku, tiklīdz tā būs pieejama. Ne vēlāk kā 2023. gada 1. janvārī Komisija īstenos minēto metodiku attiecībā uz konkrētām centralizēti pārvaldītām programmām nolūkā pārbaudīt tās īstenojamību”.

b) Komisija pieņem šo ieteikumu daļēji.

Komisija ziņos saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam pievienoto Iestāžu nolīgumu. Ņemot vērā to, ka metodika tiks pakāpeniski ieviesta tikai DFS 2021.–2027. gadam darbības laikā, ziņošana tiks ierobežota ar pieejamajiem datiem attiecīgajā brīdī un aptvers visas ES finansējuma programmas tikai pakāpeniski visā periodā.

c) Komisija pieņem šo ieteikumu.

Šo novērtējumu var veikt tikai pēc tam, kad ir iegūta pietiekama pieredze jaunās metodikas ieviešanā.

6. ieteikums. Novērtēt un ziņot, vai Atveseļošanas un noturības mehānisms veicina dzimumu līdztiesību

Komisija pieņem šo ieteikumu daļēji.

Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu dalībvalstīm ir jānodrošina, lai to plāni veicinātu dzimumu līdztiesību un paskaidrotu, kā to darīt. Komisija novērtēs paskaidrojumus, ko dalībvalstis sniegušas savos plānos.

Par valstu plānu īstenošanu atbild dalībvalstis. Pamatojoties uz atveseļošanās un noturības plāniem un dalībvalstu paziņotajiem īstenošanas datiem, Komisija ziņos par to, kā atveseļošanas un noturības plāni novērš nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Tony Murphy un kura revidē Savienības finansēšanu un pārvaldību. Revīziju vadīja ERP locekle Eva Lindström, atbalstu sniedza ERP locekļa biroja vadītāja Katharina Bryan, locekļa biroja atašejs Johan Stalhammar, locekļa biroja asistente Karin Andersson, locekļa biroja praktikante Amanda Ramer, atbildīgā vadītāja Margit Spindelegger, darbuzdevuma vadītāja Elisa Gómez, darbuzdevuma vadītājs Rogelio Abarquero Grossi, revidenti Giuseppe Diana un Marilena Elena Friguras, norīkotais valsts eksperts Quirino Mealha, praktikanti Joniada Goçaj un Thomas Hebenstreit, saistībā ar attēliem atbalstu sniedza Jesús Nieto Muñoz, lingvistisko atbalstu sniedza Richard Moore, IT atbalstu sniedza Emanuele Fossati un Danilo De Pascalis, saistībā ar statistiku atbalstu sniedza Bogomil Kovachev, sekretāra atbalstu sniedza Valérie Tempez-Erasmi un Manuela Magliocca.

Beigu piezīmes

1 Piemēram, McKinsey Global Institute, How advancing women’s equality can add $12 trillion to global growth”, 2015. gada septembris; Pasaules Ekonomikas forums, Global Gender Gap Report 2020, 2019. gada decembris; Starptautiskais Valūtas fonds, “Gender Inequality and Economic Growth: Evidence from Industry-Level Data”, 2020. gada jūlijs; Starptautiskais Valūtas fonds, “Women, Work, and the Economy: Macroeconomic Gains from Gender Equity”, 2013. gada decembris; Åsa Löfström, Umeå Universitāte, Gender equality, economic growth and employment.

2 COM(2020) 152 final.

3 EIGE, Economic Benefits of Gender Equality in the European Union.

4 Eiropas Komisija, Economic sectors at risk due to COVID-19 disruptions: will men and women in the EU be affected similarly?, 2020; Eiropas Komisija, “The impact of sex and gender in the COVID-19 pandemic”, 2020.

5 Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. janvāra rezolūcija par dzimumperspektīvu Covid-19 krīzes laikā un pēc tās.

6 Piemēram, Eiropas Parlaments, Backlash in Gender Equality and Women’s and Girls’ Rights, 2018. gada jūnijs; UN Women, “Democratic backsliding and the backlash against women’s rights: Understanding the current challenges for feminist politics”; EIGE, “Beijing + 25: the fifth review of the implementation of the Beijing Platform for Action in the EU Member States”, 2020.

7 Komisijas paziņojums “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam”, COM(2020) 152 final.

8 EIGE, Dzimumu līdztiesības indekss: valstu apskats, 2020. gada izdevums.

9 2019 report on equality between women and men in the EU, SWD(2019) 101 final.

10 ESAO, Toolkit for Mainstreaming and Implementing Gender Equality, 2018.

11 Šajā ziņojumā termins “pēc dzimuma sadalīti dati” lietots attiecībā uz datiem, kas vākti par sievietēm un vīriešiem.

12 Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

13 Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmes secinājumi.

14 COM(96) 67 final.

15 2014.–2019. gada Komisijas pilnvaru termiņš bija no 2014. gada 1. novembra līdz 2019. gada 30. novembrim.

16 2019.–2024. gada Komisijas pilnvaru termiņš sākās 2019. gada 1. decembrī.

17 ERP īpašais ziņojums Nr. 02/2021 “ES humānā palīdzība izglītībai: palīdz grūtībās nonākušiem bērniem, bet tai jābūt ilgākai un jāsasniedz vairāk meiteņu”.

18 SWD(2015) 278 final.

19 Piemēram, vienotā tirgus stratēģija attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, COM(2015) 550 final.

20 JUST ĢD 2019. gadā pasūtītais novērtējums Evaluation of the strengths and weaknesses of the Strategic Engagement for Gender Equality 2016–2019.

21 EIGE Ekspertu foruma 2019. gada 3.–4. aprīļa protokols.

22 SEC(2010) 1079.

23 JUST ĢD, “Visions for gender equality”, 2015; Padomdevēja komiteja vienlīdzīgu iespēju sievietēm un vīriešiem jautājumos, “Opinion on Gender Equality in the EU in the 21st century: remaining challenges and priorities”, 2014; JUST ĢD, “Report on the Forum on the future of gender equality in the EU”, 2015.

24 COM(2020) 152 final.

25 EIGE, Gender mainstreaming.

26 ERP īpašais ziņojums Nr. 22/2020 “ES aģentūru nākotne – iespējama lielāka elastība un sadarbība”.

27 EIGE valdes 33. sanāksmes protokols, 2019. gada novembris.

28 BUDG ĢD, Stratēģiskais plāns 2020.–2024. gadam.

29 SEC(2009) 92.

30 SWD(2017) 350 final.

31 ERP atzinums Nr. 6/2020 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.

32 ANO, Integrating a Gender Perspective into Statistics, 2016.

33 EIGE, glosārijs un tezaurs.

34 Eurostat datubāze, 17.03.2021.

35 ES Atvērto datu portāls, 17.03.2021.

36 SWD(2018) 289 final.

37 ESAO, Designing and Implementing gender budgeting. A path to action, 2019.

38 Šāda iedaļa bija vēl vienā pārskatā, kas attiecās uz īpašo instrumentu.

39 ESAO rokasgrāmata “DAC Rio Markers for Climate.

40 ERP apskats Nr. 1/2020 “Klimata jomas izdevumu izsekošana ES budžetā”.

41 ERP īpašais ziņojums Nr. 31/2016 “Vismaz piektdaļas ES budžeta novirzīšana klimata rīcībai: notiek vērienīgs darbs, bet pastāv nopietns risks, ka iecerēto neizdosies sasniegt”.

42 Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai.

43 LESD 318. pants un Finanšu regulas 247. panta 1. punkta e) apakšpunkts.

44 ERP, Eiropas Revīzijas palātas Pārskats par ES budžeta sniegumu – stāvoklis 2019. gada beigās.

45 Eiropas Komisija, 2015. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojums, COM(2016) 446 final.

46 COM(2020) 265 final.

47 Regula (ES) Nr. 1303/2013.

48 ERP atzinums Nr. 7/2018 par Komisijas priekšlikumiem regulām par kopējo lauksaimniecības politiku laikposmam pēc 2020. gada.

49 Gender impact report of the 2020 Budget of the Autonomous Community of Andalusia, 2019. gada oktobris.

50 Īrijas Lauksaimnieku asociācija, “Diversity Strategy Towards 2025”, 2019. gada oktobris.

51 Eiropas Parlaments, The professional status of rural women in the EU, 2019.

52 Profesionālo lauksaimniecības organizāciju komiteja, “Challenges and opportunities in achieving gender equality and the empowerment of rural women and girls”, 2017.

53 Farm indicators by agricultural area, type of farm, standard output, sex and age of the manager and NUTS 2 regions, dati izgūti 2020. gada decembrī.

54 Ekonomiskais lielums, pamatojoties uz standarta izlaidi EUR: mazas saimniecības < 8000 EUR; lielas saimniecības ≥ 25 000 EUR.

55 Eiropas Komisija, publikācija “Future of CAP: Where are all the women?”, 2017.

56 Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcija par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos.

57 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Erasmus”, 170. grozījums.

58 Eiropas Komisija, Erasmus+ higher education impact study, 2019.

59 ES Atvērto datu portāls, Erasmus mobility statistics 2014-2018.

60 Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai.

61 https://europa.eu/!Cg88wR.

Laika grafiks

Notikums Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums 13.12.2019.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) 10.03.2021.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras 04.05.2021.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās 01.06.2021.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF ISBN 978-92-847-6050-3 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/992439 QJ-AB-21-009-LV-N
HTML ISBN 978-92-847-6073-2 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/706113 QJ-AB-21-009-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6-2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci:Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

4., 6. un 7. attēls – Ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.