Lauksaimniecības produktu piegādes ķēžu nodrošināšana Covid-19 laikā: ES reaģēja ātri, bet dalībvalstis nerīkojās pietiekami mērķtiecīgi

Kopsavilkums

I Covid-19 pandēmija ietekmēja lauksaimniecības produktu piegādes ķēdes no lauka līdz galdam un vairākus lauksaimniecības tirgus. Reaģējot uz to, ES pieņēma vairākus ārkārtas atbalsta pasākumus.

II Šīs revīzijas mērķis bija novērtēt, vai ES reakcija uz pandēmijas radīto apdraudējumu lauksaimniecības produktu piegādes ķēdēm bija atbilstoša. Mēs vērtējām, vai ES ātri reaģēja uz pandēmijas izraisītajiem traucējumiem agropārtikas nozarē, un pārbaudījām, vai ES atbalsts bija paredzēts gan nozarēm, gan saņēmējiem, kuriem tas bija visvairāk nepieciešams. Komisijas pasākumi tika pieņemti 2020. gadā, un mēs vērtējām to īstenošanu līdz 2021. gada beigām. Mēs sagaidām, ka mūsu revīzija palīdzēs uzlabot pasākumu izstrādi visās turpmākajās krīzēs, kas ietekmēs lauksaimniecības produktu piegādes ķēdes.

III Mēs secinājām, ka Komisijas reakcija uz Covid-19 pandēmijas radīto apdraudējumu lauksaimniecības produktu piegādes ķēdēm vairākumā aspektu bija atbilstīga, taču tā nebija pietiekami mērķtiecīga.

IV Mēs konstatējām, ka Komisija ātri reaģēja uz pandēmiju. Tā izdeva noderīgas vadlīnijas par preču plūsmu un kritiski svarīgu darbinieku pārvietošanos, un tās mazināja traucējumus agropārtikas nozarē. Tiešais atbalsts, kura budžets bija 712 miljoni EUR, tika ātri īstenots, pārdalot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) neizlietotos līdzekļus. Mēs konstatējām, ka šo pasākumu galvenokārt izmantoja dalībvalstis, kurām 2019. gada beigās bija ievērojams neizlietotais ELFLA budžets.

V Galvenie fiskālie pasākumi reaģēšanai uz pandēmiju tika īstenoti no dalībvalstu budžeta, un Komisija noteica procedūras valsts atbalsta veicināšanai. Mēs konstatējām dalībvalstu konkurences izkropļojuma risku, kā arī pārmērīgas kompensācijas risku, kad valsts atbalsts tika sniegts nozarei, kura saņēma arī ES finansējumu.

VI Dalībvalstis tiešo atbalstu nebija piešķīrušas pietiekami mērķtiecīgi. Piecas no 14 dalībvalstīm, kuras izmantoja šo pasākumu, ES finansējumu darīja pieejamu visiem lauksaimniekiem, kuri cieta zaudējumus, savukārt pārējās deviņas dalībvalstis sniedza atbalstu izvēlētām nozarēm un atbalstīja saņēmējus neatkarīgi no tā, vai tie bija cietuši zaudējumus.

VII ES pieņēma arī pasākumus, kas tika īstenoti kā atbalsts privātai uzglabāšanai un vīna destilācijai krīzes gadījumā, lai stabilizētu tirgu, samazinot pārmērīgu piedāvājumu. Privātā uzglabāšana tika izmantota maz, īpaši gaļas nozarē. Vīna destilāciju krīzes gadījumā (budžets 293 miljoni EUR) mūsu revidētās dalībvalstis īstenoja ļoti atšķirīgi. Nebija skaidru noteikumu par atbalsta apjomu, kas paliek destilētājiem.

VIII Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, mēs iesakām Komisijai izplatīt labu praksi, lai uzlabotu KLP pasākumu mērķtiecīgumu, un ierosināt skaidrus noteikumus turpmāku krīžu gadījumā.

Ievads

Covid-19 pandēmija un lauksaimniecības produktu piegādes ķēdes

01 ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķis ir nodrošināt stabilu pārtikas piegādi par pieņemamu cenu un iespēju lauksaimniekiem nopelnīt pienācīgu iztiku¹. Covid-19 pandēmija ietekmēja lauksaimniecības produktu piegādes ķēdes no lauka līdz galdam, radot traucējumus un ekonomisku kaitējumu ražai, loģistikai, pārstrādei un iepirkumam.

02 Pandēmijas sākumā vairākas dalībvalstis vienpusēji slēdza savas robežas sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, neraugoties uz Komisijas ieteikumu² par koordinētu pieeju brīvas personu pārvietošanās un preču plūsmas ierobežošanai. Šo iemeslu dēļ bija apgrūtināti preču pārvadājumi, jo īpaši pāri robežām. Daudzi pārtikas pārstrādes uzņēmumi tika slēgti ārkārtas pasākumu vai darbinieku trūkuma dēļ. Tika apturēta viesmīlības nozares darbība, bet lielveikalos bija nepietiekams darbinieku skaits, un tie saskārās ar piegādes problēmām³.

ES pasākumi agropārtikas nozares atbalstam Covid-19 pandēmijas laikā

03 Atbildību par pasākumiem, kas saistīti ar agropārtikas nozari, visupirms uzņemas dalībvalstis. Komisija izdod vadlīnijas un ierosina finanšu pasākumus nozares atbalstam⁴. Komisija un dalībvalstis kopīgi pārvalda šos pasākumus. Dalībvalstis atlasa atbalsta saņēmējus un īsteno Komisijas ierosinātos pasākumus. Komisija ir atbildīga arī par to valsts atbalsta shēmu apstiprināšanu, kuras dalībvalstis vēlas īstenot. 1. attēlā ir redzams ES pieņemto pasākumu hronoloģisks pārskats.

04 Konkrēti, ES ieviestie pasākumi bija šādi (plašāku informāciju skatīt 1. tabulā un I pielikumā):

• Komisijas vadlīnijas ar mērķi nodrošināt efektīvu pārtikas piegādes ķēdi ES, atzīstot sezonas darbiniekus par kritiski svarīgiem darbiniekiem pārtikas nozares atbalstam;
• tiešais atbalsts lauksaimniekiem un MVU vienreizēju maksājumu veidā (lauku attīstības 21. pasākums), aizdevumi un garantijas, lielāki avansa maksājumi un lielāks valsts atbalsts saskaņā ar lauksaimniekiem un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem piemērojamo pagaidu regulējumu;
• ārkārtas tirgus pasākumi, kas izpaužas kā atbalsts privātai uzglabāšanai un vīna destilācijai krīzes gadījumā, un elastība tirgus atbalsta programmu īstenošanā;
• KLP elastības pasākumi, KLP maksājumu pieteikumu termiņu pagarināšana un lauku saimniecību pārbaužu uz vietas īslaicīga aizstāšana ar alternatīviem pierādījumu avotiem, piemēram, satelītattēliem vai ģeolokalizētiem fotoattēliem, lai pēc iespējas samazinātu lauksaimnieku un inspektoru fizisku kontaktu.

05 Covid-19 pandēmija nav vienīgais ārējais notikums, kas ietekmēja ES agropārtikas nozari. Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir būtiski ietekmējis drošību Eiropā, tostarp pārtikas piegādes drošību. Šo divu nesaistīto notikumu ietekme ir mazināta ar līdzīgiem pasākumiem. Informācijai skatīt II pielikumu, kurā ir izklāstīti pārtikas nodrošinājuma pasākumi, kas tika ieviesti, sākoties karam Ukrainā, līdztekus tiem, kuri tika ieviesti saistībā ar Covid-19 krīzi.

Revīzijas tvērums un pieeja

06 Šajā revīzijā pārbaudījām, vai ES reakcija uz Covid-19 pandēmijas radītajiem apdraudējumiem lauksaimniecības produktu piegādes ķēdēm bija atbilstoša. Mēs apskatījām šo jautājumu, ņemot vērā nepieredzētās problēmas agropārtikas piegādes ķēdēs visā ES un traucējumus lauksaimniecības produktu tirgos. Eiropas Parlaments pauda interesi par mūsu novērtējumu par tirgus pasākumu darbību saistībā ar pārtikas piegādes ķēdēm pēc Covid-19 pandēmijas.

07 Lai atbildētu uz mūsu galveno revīzijas jautājumu, mēs vērtējām, vai ES reakcija uz lauksaimniecības produktu piegādes ķēžu traucējumu novēršanu bija savlaicīga un vai ES atbalsts bija mērķtiecīgs un atbilda lauksaimnieku vajadzībām. Veicot novērtējumu, mēs pārbaudījām ES vadlīnijas, ārkārtas atbalstu, tirgus pasākumus un valsts atbalstu.

08 Mēs pārbaudījām ES pasākumu īstenošanu piecās dalībvalstīs (Grieķijā, Spānijā, Francijā, Polijā un Rumānijā), kuras attiecīgi saņēma 69 % un 87 % no summām, kas tika piešķirtas kā ārkārtas atbalsts saskaņā ar 21. pasākumu un destilācijai krīzes gadījumā (sk. 2. attēlu).

09 Mūsu revīzija aptvēra 2020. un 2021. gadu, kuru laikā tika īstenota lielākā daļa ieviesto pasākumu. Revīzijas pierādījumus ieguvām šādos veidos:

• valsts un reģionālo tiesību aktu un statistikas datu pārskatīšana;
• piecu atlasīto dalībvalstu valsts iestāžu aizpildīta anketa par Covid-19 pandēmijas laikā uzsākto ES atbalsta pasākumu izmantošanu;
• saziņa ar valsts vai reģionālajām iestādēm piecās atlasītajās dalībvalstīs;
• intervijas ar Komisijas ierēdņiem un Komisijas dokumentu caurskatīšana.

Mūsu revīzija neaptver Komisijas darbības, kas veiktas, reaģējot uz karu Ukrainā.

10 Mēs ceram, ka mūsu darbs palīdzēs Komisijai uzlabot to turpmāko pasākumu reaģēšanai krīzes situācijās plānošanu un mēķtiecību, kuri paredzēti agropārtikas nozares atbalstam un lauksaimniecības produktu piegādes ķēžu nodrošināšanai.

Apsvērumi

ES reakcija uz pandēmiju bija ātra

11 Mēs vērtējām, vai

1. Komisija un dalībvalstis savlaicīgi nodrošināja preču plūsmu visā ES. Mēs vērtējām Komisijas lomu zaļās joslas vadlīniju izstrādē un to, kā Komisija uzraudzīja vadlīniju piemērošanu;
2. Komisija pirmajos mēnešos pēc pandēmijas sākuma ātri izveidoja tiešo atbalstu lauksaimniekiem;
3. Komisija un dalībvalstis ātri ieviesa valsts atbalsta pasākumus lauksaimnieku atbalstam un bija veikušas pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie nerada konkurences izkropļojumus un pārmērīgu kompensāciju.

Komisijas vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem mazināja traucējumus agropārtikas nozarē

12 Sākoties pandēmijai, Komisija pieņēma zaļo joslu vadlīnijas par preču apriti⁶ un vadlīnijas par sezonas darbiniekiem⁷. 2020. gada 23. martā tā izveidoja zaļo joslu⁸ sistēmu un aicināja dalībvalstis ieviest vajadzīgos operatīvos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību attiecībā uz visām precēm, tostarp agropārtikas produktiem.

13 Zaļo joslu vadlīniju mērķis bija nodrošināt nepārtrauktu preču plūsmu Eiropas Savienībā un transporta nozares darbinieku brīvu pārvietošanos. Zaļās joslas tika noteiktas par galvenajām robežšķērsošanas vietām, kur pārbaudēm nevajadzēja ilgt vairāk par 15 minūtēm.

14 Komisija sadarbojās ar ES Kosmosa programmas aģentūru, lai izstrādātu mobilo lietotni. Lietotne “Galileo Green Lane” sniedz datus par atbilstību Komisijas paziņojumam par zaļo joslu ieviešanu. Robežkontroles personāls un lietotnes lietotāji kravu pārvadājumu nozarē reģistrē robežšķērsošanas laiku 178 Eiropas transporta tīkla robežšķērsošanas vietās. Tas palīdz lietotnes lietotājiem labāk plānot braucienus. 2022. gada novembrī lietotne joprojām darbojas un tiek izmantota, lai atvieglotu pārvadājumus pašreizējās krīzes laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

15 Komisijas dati apstiprināja, ka laikposmā no 2020. gada 3. jūnija līdz 2021. gada 31. decembrim vidējais robežšķērsošanas laiks kontrolpunktos maksimālo laiku – 15 minūtes – pārsniedza par mazāk nekā vienu minūti⁹. Par laikposmu līdz 2020. gada jūnijam strukturēti dati nav pieejami. 3. attēlā ir redzams vidējais robežšķērsošanas laiks nedēļā. Zaļās joslas robežvērtība tika pārsniegta galvenokārt laikposmā no 2020. gada jūnija līdz augustam un no 2021. gada maija līdz augustam. Šie periodi sakrita ar ceļošanas ierobežojumiem dalībvalstīs vairāku Covid-19 uzliesmojumu laikā.

16 Kad sākās pandēmija, Komisija izveidoja valstu transporta kontaktpunktu tīklu (NTCPN), kas nodrošināja neformālu platformu dalībvalstīm, lai aktualizētu un apspriestu transporta jautājumus, rastu kopīgus risinājumus un apmainītos ar paraugpraksi. Dalībvalstis, ar kurām apspriedāmies revīzijas laikā, uzskatīja, ka šīs sanāksmes palīdzēja racionalizēt ES sadarbību kravu pārvadājumu jomā.

17 Komisijas uzdevums bija arī cieši uzraudzīt robežšķērsošanas laikus un izmantot NTCPN sanāksmes, lai atrisinātu jautājumus, kas kavē sadarbību ar attiecīgajām dalībvalstīm. Kopš 2022. gada novembra NTCPN joprojām ir forums informācijas apmaiņai dalībvalstu un Komisijas starpā.

18 Visu piecu revidēto dalībvalstu iestādes sniedza pozitīvus komentārus par transporta vadlīnijām un uzskatīja tās par efektīvām norādēm robežšķērsošanas pārvaldībai Covid-19 laikā. Piemēram, Rumānijas iestādes uzsvēra, ka zaļās joslas palīdzēja uzturēt zāļu un citu pirmās nepieciešamības preču, piemēram, lauksaimniecības produktu, plūsmu.

Ātri tika izveidota tiešā atbalsta sistēma

19 Komisija 2020. gada 22. aprīlī – tikai mēnesi pēc pandēmijas izsludināšanas¹⁰ – ierosināja regulu¹¹, kurā paredzēti īpaši pasākumi, lai piešķirtu ELFLA ārkārtas pagaidu atbalstu saskaņā ar jauno 21. pasākumu, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu. Regulu¹² pieņēma 2020. gada 24. jūnijā. Šo atbalstu veidoja vienreizējs maksājums līdz 5000 EUR vienam lauksaimniekam (2020. gada jūnijā likumdevēji nolēma grozīt Komisijas priekšlikumu, palielinot maksimālo atbalsta summu lauksaimniekiem līdz 7000 EUR) un 50 000 EUR vienam MVU. Dalībvalstīm, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, bija jāpierāda, ka atbalsts paredzēts tiem, kurus pandēmija ietekmējusi visvairāk¹³.

20 21. pasākums ar 712 miljonu EUR lielu budžetu netika finansēts, palielinot ES finansējumu lauksaimniecībai. Dalībvalstis pārdalīja citu ELFLA pasākumu neizlietoto finansējumu. ELFLA ieguldījums pasākumā nedrīkstēja pārsniegt 2 % no kopējā ELFLA ieguldījuma lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam.

21 21. pasākumu galvenokārt izmantoja dalībvalstis ar lielu neiztērētu ELFLA budžetu 2019. gada beigās. Piemēram, Polija tajā laikā bija uzņēmusies saistības 57 % apmērā no tās ELFLA budžeta (mazākais rādītājs no visām ES 27 dalībvalstīm), un tai bija lielākais 21. pasākuma budžets. Trīspadsmit no 14 dalībvalstīm, kas izvēlējās 21. pasākumu, līdz 2019. gada beigām bija uzņēmušās saistības mazāk nekā 90 % apmērā no to ELFLA budžeta.

ES ātri ieviesa valsts atbalsta pasākumus, bet tie radīja konkurences izkropļojuma un pārmērīgas kompensācijas risku

22 Komisija savlaicīgi – 2020. gada 19. martā – pieņēma pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem¹⁴, kas deva iespēju dalībvalstīm izmantot elastību valsts atbalsta noteikumu piemērošanā, lai atbalstītu ekonomiku Covid-19 pandēmijas laikā.

23 Vācija, Spānija, Austrija un Slovākija apstiprināja “jumta” shēmas, kas ietvēra atbalstu, bet atsevišķi nenorādīja lauksaimniecībai paredzēto summu. Pārējo dalībvalstu budžetā paredzētais valsts atbalsts mežsaimniecības, akvakultūras un lauksaimniecības nozarēm pārsniedza 9 miljardus EUR. Valsts atbalsts varēja būt dotāciju, atmaksājamu avansu, nodokļu atvieglojumu, aizdevumu vai subsidētu garantiju veidā. Valsts atbalsts, ko dalībvalstis sniedza konkrētām nozarēm, naudas izteiksmē bija daudz nozīmīgāks nekā ES tiešais atbalsts (sk. 20. punktu).

24 2022. gada maijā faktiski piešķirtais valsts atbalsts lauksaimniecībai bija vismaz 1,5 miljardi EUR. Komisija norādīja, ka desmit dalībvalstis nav sniegušas datus konkrēti par lauksaimniecības nozari, tāpēc tai nav informācijas par valsts atbalstu lauksaimniecībai.

25 Komisijai ir jānodrošina, lai valsts atbalsts neveicinātu ES iekšējā tirgus sadrumstalotību un lai saglabātos vienlīdzīgi konkurences apstākļi¹⁵. LESD 107. pantā¹⁶ nav prasīts Komisijai salīdzināt dalībvalstu valsts atbalsta pasākuma budžetu. Atbalsta piešķiršana konkrētai nozarei kādā no dalībvalstīm, ja cita dalībvalsts nepiešķir tāda paša veida atbalstu, vai būtiski lielāku subsīdiju piešķiršana kādā no dalībvalstīm var izkropļot konkurenci.

26 Komisija uzskata, ka tās veiktās valsts atbalsta shēmu pārbaudes un atbalsta kopējais maksimālais apjoms sniedz zināmu pārliecību, ka starp dalībvalstīm nenotiek nelabvēlīga subsidēšanas sacensība¹⁷, jo pagaidu regulējums atbilst LESD valsts atbalsta noteikumu modelim. Tomēr dalībvalstu koordinācijas trūkums var izkropļot konkurenci¹⁸.

27 Mājsēde īpaši ietekmēja dārzkopības nozari, jo augu un ziedu veikali bija slēgti un pieprasījums samazinājās par 80 %¹⁹. 2. tabulā ir redzams valsts atbalsts šai nozarei divās valstīs, kas ir lielākās augu un ziedu ražotājas vērtības ziņā (Nīderlande un Spānija). Valsts atbalsts Nīderlandē sasniedza gandrīz 9 % no šīs nozares produkcijas vērtības, savukārt Spānijā tas bija daudz mazāks. Šāda atbalsta atšķirība nozarē var radīt negodīgu konkurenci.

28 Spānijā saskaņā ar Andalūzijas Lauku attīstības programmas aplēsēm aitu un kazu audzēšanas nozares zaudējumi bija 8,6 miljoni EUR. Ieviestais 21. pasākums nodrošināja šai nozarei atbalstu 8,7 miljonu EUR apmērā. Turklāt nozare saņēma valsts atbalstu 10 miljonu EUR apmērā²⁰. Tādējādi saistībā ar dažiem saņēmējiem pastāv pārmērīgas kompensācijas risks – to parāda minētais piemērs, kur valsts atbalsts un ES 21. pasākuma atbalsts pārklājās.

29 1. izcēlumā ir aprakstīti vēl citi iespējamas pārmērīgas kompensācijas gadījumi saistībā ar destilāciju krīzes gadījumā.

Avots: SA.56985 (2020/N) – Francija, SA.59520 (2020/N) – Rumānija.

Kad, reaģējot uz pandēmiju, dalībvalstis sniedza ES tiešo atbalstu, tas nebija pietiekami mērķtiecīgi adresēts saņēmējiem, kuriem tas bija nepieciešams

30 Ekonomiskie traucējumi lauksaimniecības nozarē un lauku kopienās radīja likviditātes un naudas plūsmas problēmas lauksaimniekiem un MVU, kuri pārstrādā lauksaimniecības produktus un kuriem Komisijas ieskatā steidzami bija vajadzīgs atbalsts.

31 Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas radīto apdraudējumu lauksaimniecības produktu piegādes ķēdēm, Komisija un dalībvalstis ieviesa tiešu atbalstu, atbalstu privātai uzglabāšanai un citus pasākumus, lai palīdzētu lauksaimniekiem izturēt ekonomisko ietekmi. Mēs vērtējām, vai:

• 21. pasākums bija vērsts gan uz nozarēm, gan saņēmējiem, kuriem atbalsts bija visvairāk vajadzīgs, tādējādi nesniedzot atbalstu lauksaimniekiem, kurus krīze nebija skārusi;
• Komisijas ierosinātie ārkārtas tirgus pasākumi bija piemēroti tirgus vajadzībām;
• atbalsts vīna nozarei tika īstenots konsekventi.

21. pasākums: dalībvalstis nepietiekami mērķtiecīgi piešķīra atbalstu nozarēm un saņēmējiem, kurus krīze skārusi visvairāk

32 Saskaņā ar tiesisko regulējumu un attiecīgajiem pienākumiem (sk. 03. punktu) Komisija paļāvās uz to, ka dalībvalstis, nosakot attiecināmības un atlases kritērijus, mērķtiecīgi sniegs atbalstu tām nozarēm vai saņēmējiem, kurus Covid-19 krīze skārusi visvairāk²¹. Visus pasākumus apstiprināja Komisija, pārskatot lauku attīstības programmas (LAP). Kopumā 14 dalībvalstis izvēlējās savās LAP iekļaut 21. pasākumu, kura kopējais finansējums bija 712 miljoni EUR.

33 Piecas no šīm dalībvalstīm, proti, Igaunija, Francija (Gvadelupā, Francijas Gviānā un Majotā), Horvātija, Lietuva un Slovēnija, darīja atbalstu pieejamu visiem lauksaimniekiem, pieņemot dažādas atbalsta likmes līdz maksimālajam apjomam. Šīs piecas dalībvalstis piemēroja īpašus noteikumus, kas atbalstu sasaistīja ar finanšu zaudējumiem salīdzinājumā ar rādītājiem gadu pirms pandēmijas. Pārējās deviņas dalībvalstis atbalstīja konkrētas lauksaimniecības nozares, bet nesasaistīja atbalstu ar finanšu zaudējumiem (sk. 4. attēlu). Tomēr tiesiskajā regulējumā nebija prasīts, lai atbalsta līmenis būtu saistīts ar finanšu zaudējumiem, kas novērtēti individuālu saņēmēju līmenī.

34 Mēs pārbaudījām 21. pasākuma īstenošanu piecās dalībvalstīs: Grieķijā, Spānijā (Andalūzija), Francijā (Gvadelupa un Francijas Gviāna), Polijā un Rumānijā. Gvadelupa un Francijas Gviāna sniedza atbalstu visām nozarēm, jo īpaši tām, kurām tas nepieciešams. Pārējās četras revidētās dalībvalstis sniedza atbalstu atlasītajām skartajām nozarēm, bet to nedarīja, pamatojoties uz lauksaimnieku zaudējumu individuālu novērtējumu.

35 Skartajā lauksaimniecības nozarē, iespējams, ne visi lauksaimnieki nonāk finansiālās grūtībās. Tiesiskais regulējums ļāva sniegt atbalstu skartajai nozarei kopumā, nevis konkrēti saņēmējiem, kuriem atbalsts visvairāk vajadzīgs. Tomēr tādējādi pastāv risks atbalstīt lauksaimniekus, kurus krīze nav ietekmējusi.

36 Andalūzija nolēma izmantot 21. pasākumu un atbalstīt savus vīnogu audzētājus un vīna ražotājus. Andalūzija aprēķināja zaudējumus, kas radās vīnogu audzētājiem, pamatojoties uz vienotu likmi 336 EUR/ha (vīna dārzi ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu jeb ACVN) vai 198 EUR/ha (vīna dārzi bez ACVN) ražotājiem, kuru vīna dārzu platība nepārsniedz 10 hektārus²². Taču ražotāji, kuru dārzu platība pārsniedza 10 hektārus, saņēma fiksētu summu 7000 EUR apmērā. Tā rezultātā ražotāji, kuru vīna dārzu platība bija 11–20 hektāri, varēja saņemt pārmērīgu kompensāciju par zaudējumiem (sk. 3. tabulu).

Komisija piešķīra finansējumu atbalstam privātai uzglabāšanai, taču tā izmantošanas līmenis bija zems

37 Komisija un dalībvalstis noteica tās tirgus nozares, kuras Covid-19 krīze skāra visvairāk, kā arī privātās uzglabāšanas nepieciešamību un paredzēja tai atbalstu. Komisija prognozēja, ka visvairāk tiks ietekmēti gaļas un piena produktu tirgi, un ieviesa pasākumu, lai atbalstītu privāto uzglabāšanu šajos tirgos. Šis pasākums ļāva uz laiku no diviem līdz sešiem mēnešiem izņemt produktus no tirgus.

38 Privātās uzglabāšanas atbalsts piena produktu, liellopu gaļas un aitas un kazas gaļas nozarē bija mazāks par 10 miljoniem EUR (gandrīz puse no tā tika piešķirta sviestam). Sviesta un siera privātās uzglabāšanas shēmas izmantoja attiecīgi 16 un 15 dalībvalstis, bet mazāk nekā puse dalībvalstu pieteicās izmantot gaļas un vājpiena pulvera shēmas (sk. 4. tabulu).

39 Tikai Spānija izmantoja privātās uzglabāšanas shēmu aitas un kazas gaļas ražošanas nozarē (140 tonnas). Ražotāji šo atbalstu neuzskatīja par pievilcīgu, jo to nevarēja piemērot ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz gaļu, kas jau atradās glabāšanā. Vajadzība uzglabāt produkciju šajā nozarē radās pirms Komisijas regulas publicēšanas²³. Savukārt attiecībā uz sieru Francijas iestādes norādīja, ka privātās uzglabāšanas pasākuma īstenošana aprobežojas ar produktiem, kas jau atradās glabāšanā²⁴, tāpēc tās izmantoja tikai 37 % no piešķīruma. Šie piemēri norāda uz iespējamām nepilnībām pasākumu plānošanā, piemēram, pirms pasākumu ieviešanas netika veikts vajadzību novērtējums.

Atbalsta vīna nozarei īstenošanas būtiskās atšķirības dalībvalstīs veicināja nevienlīdzīgu attieksmi pret vīna ražotājiem

40 Komisija lēsa, ka Covid-19 pandēmija radīja ievērojamus traucējumus vīna tirgū²⁵. Mājsēde, jo īpaši darbības apturēšana viesmīlības nozarē, ierobežoja vīna izplatīšanu un tirdzniecību. Vīna nozari ietekmēja arī papildu importa tarifi, ko noteica Amerikas Savienotās Valstis, kas ir ES galvenais vīna eksporta tirgus, un lielie ES vīna krājumi, kas 2019. gadā sasniedza augstāko līmeni kopš 2009. gada²⁶.

41 Komisija nolēma uzsākt pasākumus, lai pilnībā (destilācija krīzes gadījumā) vai īslaicīgi (uzglabāšana krīzes gadījumā) izņemtu vīnu no tirgus nolūkā mazināt traucējumus. Tā ieviesa minētos pasākumus, izmantojot valstu vīna nozares atbalsta programmas.

42 Vīna destilācija ir vīna pārstrāde denaturētā spirtā, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā, pilnībā izņemot vīnu no tirgus (sk. 5. attēlu).

43 Komisija sniedza atbalstu vīna izņemšanai no tirgus nolūkā veikt destilāciju krīzes gadījumā 10 dalībvalstīs. ES izdevumi šim pasākumam sasniedza 293 miljonus EUR. 5. tabulā ir redzams ES un dalībvalstu finansējums, kas izlietots šā pasākuma īstenošanai, kā arī destilētā vīna apjoms četrās dalībvalstīs, kuras revidējām un kuras saņēma gandrīz 90 % no ES kopējiem izdevumiem. ES finansējums šīm dalībvalstīm bija 33–92 EUR par hektolitru destilētā vīna.

Neskaidri noteikumi par atbalsta apjomu, ko destilētāji varēja paturēt, noveda pie nesamērīgas kompensācijas gadījumiem

44 Krīzes destilācijas pasākuma mērķis bija palīdzēt uzlabot vīna ražotāju ekonomisko stāvokli²⁷. Pasākuma ietvaros ES atbalstu varēja saņemt gan vīna ražotāji, gan arī destilētāji. Attiecināmi izdevumi ietvēra izmaksas par destilētājiem piegādāto vīnu, transporta izmaksas un destilācijas izmaksas. Saskaņā ar noteikumiem saņēmējiem paredzētā atbalsta summa dalībvalstīm bija jānosaka, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

45 Francija, Rumānija un Spānija par saņēmējām noteica destilācijas rūpnīcas. Tomēr, nosakot destilētājus par saņēmējiem, dalībvalstu iestādes nevarēja pievērsties vīna ražotājiem, kuri saskārās ar lielākajām grūtībām, jo iestādes nevarēja kontrolēt to, kuri ražotāji saņēma finansējumu. Grieķija par šā atbalsta saņēmējiem noteica vīna ražotājus (sk. 2. izcēlumu).

Avots: Grieķijas valsts tiesību aktu vēstnesis, Nr. 2764 un Nr. 3275.

46 Ja atbalsta saņēmēji ir destilācijas rūpnīcas, tām ir pienākums slēgt piegādes līgumus ar vīna ražotājiem. Tās maksā vīna ražotājiem par destilējamo vīnu un saņem kompensāciju atbilstīgi destilētā vīna daudzumam. Atkarībā no valsts noteikumiem destilācijas rūpnīcām var būt zināma rīcības brīvība attiecībā uz atbalsta summu, ko tās patur vīna pārstrādes un iegādes izmaksu segšanai.

47 III pielikumā izklāstīts, kā atbalsts tika sadalīts destilācijas rūpnīcu un vīna ražotāju starpā. Lielāko procentuālo daļu no ES atbalsta paturēja destilācijas rūpnīcas Rumānijā, kur šis rādītājs bija vidēji 15 % no ES atbalsta. 6. tabulā redzams, ka ES sniegtais kopējais finansiālais atbalsts Francijas, Rumānijas un Spānijas destilācijas rūpnīcām sasniedza 22 miljonus EUR destilācijas izmaksu un dažos gadījumos vīna transportēšanas izmaksu segšanai.

48 Destilācijas krīzes gadījumā pasākuma ietvaros destilācijas rūpnīcas Francijā, Spānijā un Rumānijā:

• samaksāja par izejvielu (vīnu) un saņēma kompensāciju no ES 100 % apmērā;
• saņēma papildu atbalstu par vīna pārstrādi spirtā un radušos transporta izmaksu kompensāciju;
• saņēma ieņēmumus no iegūtā spirta pārdošanas rūpnieciskām vajadzībām.

49 6. attēlā redzams, kā viena destilācijas rūpnīca Rumānijā guva nesamērīgu labumu no destilācijas krīzes gadījumā. 2020. gadā šī destilācijas rūpnīca paturēja 37 EUR/hl pārstrādes un transporta izmaksu segšanai. Salīdzinājumam – Francijas un Spānijas destilācijas rūpnīcas šādu izmaksu segšanai varēja paturēt ne vairāk kā 5 EUR/hl.

50 Francijas un Grieķijas vīna ražotāji saņēma samaksu, kas noteikta valsts noteikumos atkarībā no vīna veida, kas izņemts no tirgus destilācijai. Francijas tiesību aktos bija noteikta gan vīna cena, kas ar destilācijas rūpnīcu starpniecību jāmaksā vīna ražotājiem, gan arī kompensācija, kas jāmaksā destilācijas rūpnīcām pārstrādes un transporta izmaksu segšanai. Vīna ražotāji Spānijā un Rumānijā (tikai 2020. gadā) saņēma summu, par kuru bija noslēgts līgums ar destilācijas rūpnīcām. Šajās divās dalībvalstīs mēs konstatējām gadījumus, kad destilācijas rūpnīcas vienojās ar vīna ražotājiem par atšķirīgām cenām vienam un tam pašam destilējamā vīna veidam.

51 Piemēram, Rumānijā saskaņā ar valsts iestāžu sniegtajiem datiem viena destilācijas rūpnīca vienam vīna ražotājam maksāja par 11 % mazāk nekā citam vīna ražotājam par tā paša veida vīna piegādi destilācijai. Rezultātā ne visiem vīna ražotājiem tika piemērota vienāda attieksme attiecībā uz atbalstu, ko tie saņēma, izņemot savu vīnu no tirgus. Tas rada diskrimināciju starp vīna ražotājiem dalībvalstī un neatbilstību noteikumiem²⁸, kuri paredz, ka dalībvalstīm jānosaka atbalsta apjoms saņēmējiem, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

52 Rumānija sniedza atbalstu destilācijai krīzes gadījumā, izsludinot divus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus (pirmo uzaicinājumu 2020. gadā un otro – 2021. gadā). Tā novērsa problēmas otrajā atbalsta destilācijai posmā, un 2021. gadā pret visiem vīna ražotājiem attieksme bija vienāda.

Destilācijai paredzētā vīna cena visos gadījumos neatspoguļoja krīzes situāciju

53 Tālāk 7. tabulā ir salīdzinātas cenas dalībvalstīs, kurās mēs veicām revīziju saistībā ar vīna iegādi destilācijai krīzes gadījumā, kas tika maksātas vai nu destilācijas rūpnīcām, vai vīna ražotājiem. Attiecībā uz vīniem ar ACVN (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) un AĢIN (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) un citiem vīniem Rumānija piedāvāja augstāko cenu no revidētajām dalībvalstīm (par “citiem vīniem” augstākā cena tika piedāvāta tikai pirmajā posmā).

54 Rumānijas iestādes noteica destilācijai paredzētā vīna cenu, pamatojoties uz Eurostat piecu gadu vidējo svērto cenu (2015.–2019. g.), proti, 93 EUR/hl vīniem ar ACVN un AĢIN un 73 EUR/hl citiem vīniem destilācijas krīzes gadījumā pasākumu pirmajā posmā. Minētās cenas ir attiecīgi 92 % un 93 % no piecu gadu vidējās svērtās cenas. Francija vīniem bez ACVN/AĢIN noteica cenu 68 EUR/hl, kas ir 98 % no vīna cenas, pamatojoties uz Eurostat piecu gadu vidējo svērto vērtību (2015.–2019. g.). Minētās cenas neatspoguļoja krīzes situāciju, kurā cenas parasti ir zemākas nekā tirgū, kura darbība nav traucēta. Rumānijas un Francijas noteiktās cenas bija augstākās no cenām dalībvalstīs, kuras pārbaudījām. Vīna iepirkuma cenas citās revidētajās dalībvalstīs (sk. 7. tabulu) bija ievērojami zemākas par vidējo svērto pārdošanas cenu (Eurostat dati²⁹).

55 Destilētājs Rumānijā bija arī vīna ražotājs. Tā vīna darītava “piegādāja” vīnu savai destilācijas rūpnīcai (75 % no 2020. gadā destilētā vīna vērtības) par cenu līdz 101 EUR par hektolitru. Šī cena pārsniedza Rumānijas iestāžu noteikto cenu, kas bija 94 EUR par hektolitru.

Uzglabāšana krīzes gadījumā būtu bijusi efektīvāka par destilāciju krīzes gadījumā

56 Destilācija krīzes gadījumā bija pagaidu pasākums, kas deva iespēju pilnībā izņemt vīnu no tirgus un palīdzēja atjaunot līdzsvaru vīna tirgū. Atšķirībā no citiem lauksaimniecības produktiem vīnu varēja uzglabāt, tādējādi mazinot ietekmi, ko radīja sliktā raža nākamajā 2021. gadā. Destilācija krīzes gadījumā izmaksāja daudz dārgāk nekā privāta uzglabāšana, jo uzglabāšanas infrastruktūra jau bija pieejama.

57 Piemēram, saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju destilācija krīzes gadījumā izmaksāja 208 miljonus EUR (no šīs summas 127 miljoni EUR bija ES finansējums) par 2,6 miljonu hektolitru destilāciju, savukārt privāta uzglabāšana izmaksāja 52 miljonus EUR (no šīs summas 13 miljoni EUR bija ES finansējums) par 5,5 miljoniem hektolitru.

Secinājumi un ieteikumi

58 Mēs secinājām, ka Komisijas reakcija uz Covid-19 pandēmijas radītajiem apdraudējumiem lauksaimniecības piegādes ķēdēm kopumā bija atbilstoša. Mēs konstatējām, ka Komisija reaģēja ātri un tās pasākumi palīdzēja ierobežot lauksaimniecības produktu piegādes traucējumus. Tomēr ES tiešais atbalsts nebija pietiekami mērķtiecīgs.

59 Visu piecu revidēto dalībvalstu iestādes uzskatīja, ka Komisijas ierosinātās vadlīnijas nepārtrauktas preču plūsmas nodrošināšanai ES teritorijā bija efektīvs ceļvedis robežšķērsošanas pārvaldībai Covid-19 pandēmijas laikā 12.–18. punkts). 21. pasākums bija ātrs risinājums, kā pārdalīt neizmantotos ELFLA līdzekļus, lai piešķirtu ārkārtas pagaidu atbalstu agropārtikas nozarei. Četrpadsmit dalībvalstis izmantoja šo pasākumu, un mēs konstatējām korelāciju ar dalībvalstīm, kurām 2019. gada beigās bija lielākais neizlietotais finansējums (19.–21. punkts).

60 Valsts atbalsts, ko dalībvalstis sniedza atsevišķām nozarēm, finansiālā ziņā bija daudz nozīmīgāks nekā ES finansējums. Valsts atbalsta līmeņi dažādās dalībvalstīs būtiski atšķīrās, un tas varēja izkropļot konkurenci. Dažos gadījumos mēs konstatējām ES atbalsta un valsts atbalsta pārklāšanos, kas varētu veidot pārmērīgu kompensāciju (22.–29. punkts).

61 21. pasākums nebija vērsts uz nozarēm un atbalsta saņēmējiem, kuriem atbalsts bija nepieciešams visvairāk. No 14 dalībvalstīm, kuras izmantoja 21. pasākumu, piecas dalībvalstis pieņēma īpašus noteikumus, kas atbalstu sasaistīja ar finanšu zaudējumiem salīdzinājumā ar gadu pirms pandēmijas. Pārējās deviņas dalībvalstis atbalstīja konkrētas lauksaimniecības nozares, taču atbalstu ar finanšu zaudējumiem nesaistīja. Tiesiskajā regulējumā tas nebija prasīts. Atbalsta sniegšana skartajai nozarei kopumā, nevis mērķtiecīgs atbalsts saņēmējiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, rada risku atbalstīt lauksaimniekus, kurus krīze nav ietekmējusi. (32.–36. punkts). Komisija darīja pieejamu arī atbalstu privātai uzglabāšanai, taču tā izmantošanas līmenis bija zems (37.–39. punkts).

62 Vīna destilācija krīzes gadījumā nodrošināja noteikta vīna daudzuma pilnīgu izņemšanu no tirgus un palīdzēja atjaunot līdzsvaru vīna tirgū. Tomēr mēs konstatējām, ka dalībvalstu atbalsts vīna nozarei būtiski atšķīrās, tostarp secinājām, ka tika piemēroti neskaidri noteikumi par atbalsta apmēru, ko destilācijas rūpnīcas varēja paturēt, un destilācijai paredzētā vīna cenām, kas neatspoguļoja krīzes situāciju (40.–57. punkts).

Ieteikums. Piedāvāt skaidrus noteikumus un izplatīt labu praksi, lai uzlabotu KLP pasākumu mērķtiecīgumu

Komisijai:

1. tiesību aktu priekšlikumos par turpmākiem krīzes pasākumiem jāiekļauj skaidri noteikumi, lai sniegtu atbalstu, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem;
2. lai sagatavotos turpmākām krīzēm, dalībvalstīm jāizplata gūtās atziņas un laba prakse ar mērķi sniegt atbalstu nozarēm un saņēmējiem, kam tas visvairāk vajadzīgs.

Ieviešanas mērķtermiņš:

1. turpmāku krīžu gadījumā,
2. 2024. gads.

Šo ziņojumu 2023. gada 1. marta sēdē Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Joëlle Elvinger.

Pielikumi

I pielikums. Pieņemto pasākumu saraksts

Vadlīnijas par preču brīvu apriti un lauksaimniecībā nodarbināto personu brīvu pārvietošanos

• Zaļās joslas pārtikas plūsmu uzturēšanai visā Eiropā
• Sezonas darbinieku atzīšana par “kritiski svarīgiem darbiniekiem”, lai sniegtu atbalstu pārtikas nozarei

KLP elastības pasākumi

• KLP maksājumu pieteikumu iesniegšanas termiņa pagarinājums
• Fizisko pārbaužu uz vietas samazināšana un lielāka rīcības brīvība, piemērojot prasības attiecībā uz termiņiem

II pielikums. Pārtikas nodrošinājuma pasākumi, kas veikti, reaģējot uz Covid-19 un karu Ukrainā

III pielikums. ES atbalsta sadalījums destilācijai krīzes gadījumā (2020. gads)

Akronīmi un saīsinājumi

ACVN: aizsargāts cilmes vietas nosaukums

AGRI ĢD: Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

AĢIN: aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

ELFLA: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ELGF: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

KLP: kopējā lauksaimniecības politika

LAP: lauku attīstības programma

MOVE ĢD: Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

NTCPN: valstu transporta kontaktpunktu tīkls

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63733

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63733

ERP darba grupa

Šo ERP īpašo ziņojumu par lauksaimniecības produktu piegādes ķēžu nodrošināšanu Covid-19 laikā pieņēma I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”, kuru vada Revīzijas palātas locekle Joëlle Elvinger. Darbuzdevumu vadīja ERP locekle Joëlle Elvinger, un revīzijas darbā piedalījās locekles biroja vadītāja Ildiko Preiss un locekles biroja atašejs Paolo Pesce; atbildīgais vadītājs Paul Stafford; darbuzdevuma vadītājs Aris Konstantinidis; vecākie revidenti Celine Ollier, Lorenzo Pirelli; revidenti Lenka Hill, Xavier Ignasi Farrero Gonzalez un Marika Meisenzahl, kā arī praktikants Pedro Ferrao Batarda Marinheiro. Sekretāres uzdevumus pildīja Judita Frangež.

No kreisās: Joëlle Elvinger, Paul Stafford,Celine Ollier, Paolo Pesce, Aris Konstantinidis,Xavier Ignasi Farrero Gonzalez, Lenka Hill, Ildiko Preiss un Judita Frangež.

Beigu piezīmes

¹ Īsumā par kopējo lauksaimniecības politiku.

² Priekšlikums Padomes ieteikumam par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju,C(2020) 499 final.

³ Preliminary impacts of the COVID-19 pandemic on European agriculture: a sector-based analysis of food systems and market resilience, 31.–35. lpp.

⁴ Eiropas Komisija, Atbalsts lauksaimniecības un pārtikas nozarei koronavīrusa krīzes laikā.

⁵ Turpat.

⁶ Vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, 2020/C 86 I/01.

⁷ Vadlīnijas par sezonas darbiniekiem Eiropas Savienībā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, 2020/C 235 I/01.

⁸ Komisijas paziņojums par zaļo joslu ieviešanu atbilstoši Vadlīnijām par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, C(2020) 1897 final.

⁹ Datu kopa, ko nodrošināja MOVE ĢD, pamatojoties uz Galileo lietotni.

¹⁰ PVP, Coronavirus disease (COVID-19) pandemic.

¹¹ Komisija izziņo ārkārtas pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozares atbalstam.

¹² Regula (ES) 2020/872.

¹³ Turpat, 3. apsvērums.

¹⁴ Paziņojums C(2020)1863.

¹⁵ Paziņojums C(2020)1863, 3. lpp.

¹⁶ LESD, 107. pants.

¹⁷ 2020/C 91 I/01, 10. punkts.

¹⁸ Preliminary impacts of the COVID-19 pandemic on European agriculture: a sector-based analysis of food systems and market resilience, 83. lpp.

¹⁹ Turpat, 27. lpp.

²⁰ Real Decreto 508/2020.

²¹ Regula (ES) 2020/872, 39.b pants.

²² Andalūzijas Lauku attīstības programma, 11.1. versija.

²³ Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/595.

²⁴ Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/591, 11. apsvērums un 3. panta 2. punkts.

²⁵ Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/592, 1. apsvērums.

²⁶ Turpat, 5. un 6. apsvērums.

²⁷ Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/592.

²⁸ Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/592, 3. pants.

²⁹ Eurostat statistika: vīns.

³⁰ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 25.a panta 11. punkts, 37. panta 4. punkts.

³¹ Regula (ES) 2020/872.

³² Regula (ES) 2020/531.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023

PDF	ISBN 978-92-847-9731-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/31572	QJ-AB-23-010-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-9759-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/899478	QJ-AB-23-010-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2023

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6-2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

5. un 6. attēls un II pielikuma tabula – ikonas: šie attēli ir izstrādāti, izmantojot Flaticon.com resursus. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.