Klimata izdevumi 2014.–2020. gada ES budžetā: nav tik lieli, kā ziņots

Kopsavilkums

I Klimata pārmaiņu jautājuma risināšana ir viena no galvenajām ES prioritātēm – ES ir izvirzījusi izaicinošus enerģētikas un klimata mērķus. Tie ietver mērķrādītājus 2020. un 2030. gadam nolūkā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, plašāk izmantot atjaunīgo enerģiju un veicināt energoefektivitāti. ES ir arī izvirzījusi ilgtermiņa mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti.

II ES apņēmās vismaz 20 % no sava 2014.–2020. gada budžeta izlietot klimatrīcībai. Komisija 2021. gadā ziņoja, ka ir sasniegusi šo mērķrādītāju, izlietojot 216 miljardus EUR (20,1 %) ar klimatu saistītiem pasākumiem. ES 2021.–2027. gada budžetā klimatrīcības mērķrādītājs ir palielināts līdz 30 %.

III Revīzijas mērķis bija noteikt, vai Komisija bija paziņojusi atbilstīgu un ticamu informāciju par klimata izdevumiem 2014.–2020. gadā. Mēs pārbaudījām, kā Komisija piemēroja savu metodiku klimata izdevumu novērtēšanai, kā arī to, kā paziņotie izdevumi sekmēja klimatrīcību. Mēs arī apskatījām gaidāmās izmaiņas klimata izdevumu izsekošanā pēc 2020. gada. Revīziju veicām tieši tagad, lai palīdzētu Komisijai uzlabot turpmākos ziņojumus par klimata izdevumiem.

IV Mēs konstatējām, ka paziņotie izdevumi ne vienmēr bija saistīti ar klimatrīcību. Mūsu vispārējais novērtējums ir tāds, ka Komisija ir norādījusi pārāk lielas lauksaimniecības finansējuma summas attiecībā uz tādu galveno komponentu ieguldījumu klimata jomā kā savstarpējā atbilstība, apgabali, kuros ir dabas ierobežojumi, un bioloģiskā lauksaimniecība. Līdzīgi secinājumi izdarīti Komisijas, akadēmisko un nevalstisko organizāciju publikācijas.

V Tāpat uzskatām, ka Komisija ir par lielu novērtējusi infrastruktūras un kohēzijas finansējuma galveno apakšnozaru, piemēram, dzelzceļa transporta, elektroenerģijas un biomasas, ieguldījumu klimata jomā. Komisija neizmantoja konservatīvus pieņēmumus un ziņojumos par šiem projektiem neievēroja konsekvenci.

VI Mēs uzskatām, ka kopumā ziņošana par klimata izdevumiem nebija uzticama. Ar šo metodiku iegūtās summas bija tikai ļoti aptuvenas, un izsekoja tikai potenciāli pozitīvo ietekmi uz klimatu, neizvērtējot galīgo ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Pastāvēja arī risks, ka plānotās summas vai summas, par kurām uzņemtas saistības, netiks izlietotas. Tā rezultātā paziņotie klimata izdevumi varētu tikt pārspīlēti vēl vairāk. Vienā gadījumā Komisija ES ziņojumos ietvēra datus par valsts ieguldījumu.

VII Mūsu veiktā analīze liecina, ka Komisija klimata izdevumus ir pārvērtējusi par vismaz 72 miljardiem EUR lielākus – vairāk nekā 80 % no tiem veidoja lauksaimniecības finansējums. Tas nozīmē, ka aptuveni 13 % no ES 2014.–2020. gada budžeta tika izlietoti klimatrīcībai.

VIII Mēs paužam bažas par 2021.–2027. gada klimata ziņojumu uzticamību. Neraugoties uz ierosinātajiem ziņošanas metodikas uzlabojumiem, lielākā daļa 2014.–2020. gada periodam konstatēto problēmu joprojām pastāv. 2020. gadā ieviestā finansēšanas instrumenta NextGenerationEU galvenais princips ir “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas nozīmē, ka saimnieciskā darbība nedrīkst apdraudēt vides vai klimata mērķu sasniegšanu. Tomēr mēs konstatējām, ka NextGenerationEU rada papildu problēmas, jo saistība starp maksājumiem un klimata mērķiem nav skaidra.

IX Lai uzlabotu turpmāku ziņošanu par klimata izdevumiem, iesakām Komisijai gūt zinātniskus pierādījumus, lai pamatotu lauksaimniecības politikas ieguldījumu, kas ES klimata ziņojumos veido lielāko summu. Iesakām arī uzlabot ziņošanu klimata jomā, apzinot ES izdevumus ar potenciāli negatīvu ietekmi uz klimatu, izdodot pamatnostādnes konsekvences nodrošināšanai un uzskaitot neizlietotās summas. Turklāt Komisijai jānovērtē klimata izdevumu ieguldījums ES klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā.

Ievads

01 Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi¹ neseno klimata sistēmas pārmaiņu mērogs un cilvēka darbības ietekme uz klimatu ir iepriekš nepieredzēti – daudzas no šīm pārmaiņām būs neatgriezeniskas gadsimtiem ilgi. Klimata pārmaiņu jautājuma risināšana ar iekšpolitiku un sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem ir viena no ES galvenajām prioritātēm². 1. attēlā ir parādīti ES klimata politikas pamatelementi.

Starptautiskās klimata saistības

02 Saskaņā ar Kioto protokolu, kas stājās spēkā 2005. gadā, ES apņēmās laikā no 2008. līdz 2012. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 8 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni³. Šāds mērķrādītājs noteikts nolūkā ierobežot globālo sasilšanu ar mērķi atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanu. Turklāt Kioto protokols attiecas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām vai to sekām.

03 2015. gadā Parīzes nolīgumā tika noteikts pasaules mēroga klimata pārmaiņu mazināšanas mērķrādītājs ierobežot globālo sasilšanu “krietni zem” 2 °C un, vēlams, līdz 1,5 °C. Nolīguma mērķis bija arī palielināt pušu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. ES un tās dalībvalstis Parīzes nolīgumu ratificēja 2016. gadā.

Galvenās izmaiņas ES klimata politikas satvarā

04 Komisija 2011. gadā paziņoja par mērķi no 2014. līdz 2020. gadam palielināt ar klimatu saistīto ES budžeta daļu vismaz līdz 20 %⁴. Eiropas Parlaments 2012. gadā pieņēma Rezolūciju, kurā bija iecerēts klimata izdevumus palielināt, “ar klimata pārmaiņām saistītām jomām atvēlot vismaz 20 % no kopējiem līdzekļiem”. Eiropadome 2013. gadā secināja, ka tā “rīcības mērķiem klimata jomā 2014.–2020. gadā veltīs vismaz 20 % ES izdevumu”⁵. 2014. gadā ES klimata pārmaiņu atbalsta metodiku iestrādāja tiesību aktos par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem⁶.

05 Komisija savu metodiku klimata izdevumu izteikšanai skaitļos balsta uz koeficientu piešķiršanu ES programmu komponentiem, piemēram, intervences jomām vai projektiem, ņemot vērā to paredzamo ieguldījumu klimatrīcībā (sk. 1. tabulu). Šī metodika ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Rio marķieru pielāgota versija. Marķierus ieviesa 1998. gadā, lai noteiktu darbības, ar kurām Riodežaneiro konvenciju mērķus iekļauj attīstības sadarbībā⁷.

06 Komisija katru gadu ziņo par kopējiem ar klimatu saistītiem izdevumiem budžeta projektos un ES budžeta pārvaldības un izpildes ziņojumos. Šo ikgadējo darbu līdzvada Budžeta ģenerāldirektorāts un Klimata politikas ģenerāldirektorāts. Komisija 2021. gada jūnijā ziņoja, ka “ES 20,1 % no tās 2014.–2020. gada budžeta jeb 216 miljardus EUR iztērēja klimata pārmaiņu apkarošanai, tādējādi sasniedzot 20 % mērķrādītāju”⁸. 2. attēlā ir parādītas galvenās izdevumu programmas, kas sniedz ieguldījumu šā mērķrādītāja sasniegšanā.

07 2021.–2027. gadam Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir uzstādījuši vispārēju mērķrādītāju, proti, 30 % ieguldījumu klimatrīcībā, kas ir vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā (sk. 3. attēlu).

08 Komisija 2019. gadā publicēja paziņojumu par Eiropas zaļo kursu ar mērķi “ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku”. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir izklāstīts ES klimata plāns 2030. un 2050. gadam. Eiropadome apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES⁹.

09 2021. gadā ES pieņēma Eiropas Klimata aktu, nosakot saistošu ES mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas. Tajā arī noteikts starpposma mērķrādītājs līdz 2030. gadam samazināt neto emisijas par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu). Ar Komisijas paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” atbalsta virzību uz 2030. gada starpposma mērķrādītāja sasniegšanu. Tajā ir ietverts savstarpēji saistītu tiesību aktu priekšlikumu, pārskatīšanu un grozījumu saraksts, kas aptver tādas politikas jomas kā enerģija, klimats, ēkas, zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība, tostarp Sociālā klimata fonda izveidi.

10 Komisija 2013. gadā publicēja stratēģiju “Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija” un 2021. gadā – jaunu stratēģiju¹⁰. Eiropas Klimata akts paredz, ka ES iestādēm un dalībvalstīm ir jārīkojas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

11 Ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) atbalsta emisiju samazināšanu energoietilpīgās nozarēs, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā un aviācijā¹¹ (sk. 1. izcēlumu). Uz citām ekonomikas nozarēm attiecas ES “kopīgo centienu” tiesību akti, kuros noteikti valstu mērķi attiecībā uz emisiju samazināšanu, lai sekmētu ES mērķrādītāja sasniegšanu¹².

12 ES 2020. un 2030. gada enerģētikas un klimata mērķi ietver mērķrādītājus nolūkā samazināt SEG emisijas, palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu un sekmēt energoefektivitāti (sk. 4., 5. un 6. attēlu). 2021. gadā Eiropas Klimata aktā tika noteikts saistošs mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES (sk. 09. punktu), un Komisija ierosināja jaunus mērķrādītājus atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes jomā¹³.

13 Eiropas Vides aģentūra (EVA) ziņo:

• ES ir sasniegusi mērķrādītāju līdz 2020. gadam samazināt SEG emisijas par 20 %, jo līdz 2019. gadam SEG emisijas jau bija samazinātas par 24 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni (sk. 4. attēlu);
• no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars 2019. gadā bija 19,7 %, un 2020. gadā tas tika lēsts 21,3 % apmērā (sk. 5. attēlu);
• kopš 2006. gada vērojamā enerģijas patēriņa samazināšanās tendence 2015. gadā mainījās, taču EVA lēš, ka ES ir sasniegusi 2020. gada mērķrādītāju, samazinot primārās enerģijas patēriņu par 24 % (sk. 6. attēlu).

Covid-19 pandēmija ietekmēja SEG emisijas un enerģijas patēriņu 2020. gadā¹⁴.

14 Komisija paziņoja, ka lielākā daļa enerģijas ietaupījumu valsts līmenī ir saistīti ar energoefektivitātes pienākumiem vai enerģijas nodokļiem, nevis publiskajiem ieguldījumiem¹⁵. Iepriekšējos ERP ziņojumos secinājām, ka, izmantojot esošo uzraudzības sistēmu, nav iespējams novērtēt ES budžeta ieguldījumu ES ēku un uzņēmumu energoefektivitātes mērķrādītāja sasniegšanā. Mēs aplēsām, ka izlasē iekļautie projekti sniegs mērenu ieguldījumu energoefektivitātes mērķu sasniegšanā¹⁶.

Revīzijas tvērums un pieeja

15 Revīzijas galvenais jautājums: vai Komisija bija paziņojusi saistošu un ticamu informāciju par klimata izdevumiem 2014.–2020. gada periodā. Mēs analizējām arī progresu virzībā uz mērķrādītāju vismaz 20 % no ES 2014.–2020. gada budžeta tērēt klimatrīcībai. Mēs pārbaudījām, kā Komisija bija piemērojusi savu metodiku klimata izdevumu uzskaitīšanai, un klimata ziņojumu uzticamību. Visbeidzot, mēs aplūkojām ES satvaru klimata izdevumu izsekošanai pēc 2020. gada.

16 Mēs nolēmām šo revīziju veikt tagad, ņemot vērā, ka šis temats ir viens no svarīgākajiem jautājumiem starptautiskajā un ES politiskajā darba kārtībā. Turklāt klimata izdevumi un ziņojumi ir transversāls jautājums, kas aptver būtisku ES budžeta daļu (sk. 1. attēlu). Mūsu ziņojums palīdzēs Komisijai uzlabot klimata ziņojumu atbilstību un uzticamību 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Ceram, ka mūsu secinājumi un ieteikumi būs noderīgi saistībā ar ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

17 Revīzijā paplašinājām mūsu iepriekšējo darbu šajā jomā, proti, bijām konstatējuši nepilnības klimatrīcības apsekošanas metodikā, kā rezultātā klimata izdevumi tika novērtēti par lielu¹⁷. Šajā revīzijā mēs padziļināti pētām iepriekš pārbaudītās jomas, revīzijas tvērumu papildinot ar citām jomām. Pielikumā ir uzskaitīti mūsu iepriekšējie ieteikumi, kas joprojām ir būtiski attiecībā uz klimata ziņojumiem un papildina šo revīziju.

18 Izmantojot Komisijas metodikas trīs ES klimata koeficientus (sk. 2. tabulu), mēs atkārtoti novērtējām ES budžeta ieguldījumu klimatrīcībā. Lai to izdarītu, izmantojām pieejamos zinātniskos pierādījumus, mūsu iepriekšējo darbu un attiecīgās revīzijas pārbaudes. Ņemot vērā revīzijas raksturu un pieejamo datu ierobežotību, mūsu skaitļos izteiktie rādītāji ir orientējoši. Revīzijā ietvērām visas ES programmas, kuru ieguldījums klimata ziņojumos pārsniedza 2 % (sk. 2. attēlu). 7. attēlā ir apkopota mūsu revīzijas pieeja un galvenie pierādījumu avoti.

Apsvērumi

Paziņotie izdevumi ne vienmēr bija saistīti ar klimatrīcību

19 Ja tiek ziņots, ka ES izdevumi ir saistīti ar klimatu, tie būtu jāizmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai pielāgotos tām, veicinātu ES enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu vai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi un riskus. Izdevumi, kas sekmē klimatrīcību, jāaprēķina, izmantojot reālistiskus klimata koeficientus. Šajā iedaļā aplūkojam tās galvenās jomas ES publisko izdevumu programmās, par kurām ziņots kā par jomām, kas saistītas ar klimatu, proti, lauksaimniecību, infrastruktūru un kohēziju.

Puse no paziņotajiem ES klimata izdevumiem ir lauksaimniecības izdevumi, bet saimniecību emisijas nav samazinājušās

20 ES kopējās lauksaimniecības politikas divi galvenie komponenti ir Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Šo instrumentu galvenās iezīmes un ieguldījums 2014.–2020. gada klimata ziņojumos ir apkopoti 2. un 3. izcēlumā.

21 Puse no paziņotajiem ES klimata izdevumiem ir saistīti ar lauksaimniecību (sk. 2. attēlu). Vienā no ERP 2021. gada ziņojumiem norādījām, ka ES lauksaimniecības izraisītās SEG emisijas kopš 2010. gada nav samazinājušās¹⁸. Modelēšanas pētījumi par klimata pārmaiņu mazināšanu liecina, ka bez tiešajiem maksājumiem ES lauksaimniecības radītās SEG emisijas būtu par 2,5–4,2 % zemākas. Tas saistīts ar lauksaimnieciskās darbības apjoma samazināšanos, un liellopu audzēšana ir vissvarīgākais faktors¹⁹. ES SEG emisiju samazinājumu, samazinot tiešos maksājumus/lauksaimniecisko darbību ES, zināmā mērā atsvērtu emisiju pieaugums ārpus ES (oglekļa emisiju pārvirze)²⁰.

22 Noteikta lauksaimniecības prakse, piemēram, virsaugu audzēšana vai augsnes organiskās vielas līmeņa uzturēšana, sekmē gan klimata pārmaiņu mazināšanu, gan pielāgošanos tām²¹. Attiecībā uz pielāgošanos ienākumi no tiešajiem maksājumiem palielina lauku saimniecību spēju tikt galā ar klimata pārmaiņu radītiem negatīviem satricinājumiem²². Tomēr atkarība no tiešajiem maksājumiem var uzturēt dzīvotnespējīgas lauku saimniecības, palēninot strukturālas pārmaiņas, kas varētu būt vajadzīgas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām²³.

23 Komisija aprēķina tiešo maksājumu ieguldījumu klimata jomā gan no zaļināšanas komponenta, gan no komponentiem, kas nav paredzēti zaļināšanai²⁴. Zaļināšana attiecas uz tādas lauksaimniecības prakses pieņemšanu, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un vidi. Mazie lauksaimnieki var gūt labumu no zaļināšanas, neizpildot zaļināšanas prasības²⁵. Zaļināšanas prasības neattiecas arī uz saimniecībām, kuras uzskata par “zaļām pēc definīcijas” (piemēram, bioloģiskajiem lauksaimniekiem). Ieguldījums no komponentiem, kas nav paredzēti zaļināšanai, galvenokārt ir pamatots ar savstarpējo atbilstību, kas paredz noteikumus par vidi, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, kā arī zemes apsaimniekošanu.

24 Tā kā zaļināšana ietver atsauces uz klimata mērķiem²⁶, saskaņā ar Komisijas metodiku šis komponents ir saistīts ar klimatu, un tā kopējais ieguldījums ir 28 miljardi EUR. Šā iemesla dēļ zaļināšanas ieguldījumu var novērtēt kā metodikai atbilstīgu. Tomēr Komisijas publicētā izvērtējošā pētījumā tika konstatēts, ka zaļināšanas ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanu ir “ļoti nenoteikta, bet, iespējams, zema”²⁷. Tāpat arī citos pētījumos ir norādīts uz minimālu zaļināšanas ietekmi vien – lauksaimniecības prakse tiek mainīta 2–5 % lauksaimniecības zemes²⁸. Tas ir tāpēc, ka zaļināšanas prasības lielā mērā sakrīt ar līdzšinējo lauksaimniecības praksi. Iepriekšējā ziņojumā mēs konstatējām, ka zaļināšana sniedza ierobežotu zālājos uzglabātā oglekļa aizsardzību un tikai nedaudz ietekmēja SEG emisijas²⁹.

25 Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 20 % no budžeta, kas nav paredzēts zaļināšanai, sniedz mērenu ieguldījumu klimatrīcībā (40 % koeficients) un veido 17,5 miljardus EUR. Tas rada neto 8 % ieguldījumu no komponenta, kas nav paredzēts zaļināšanai. Komisija pamato 20 % svēruma koeficientu kā aplēsto vērtību sodam par savstarpējās atbilstības pārkāpumiem. Mēs novērtējām, ka ar zaļināšanu nesaistīto izdevumu ieguldījums klimatrīcībā ir nenozīmīgs (2. tabula).

26 Lauku attīstības finansējuma ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanu ir neskaidra. Saskaņā ar vienu Komisijas pētījumu bez lauku attīstības izdevumiem lauksaimnieciskās ražošanas apjoms kļūtu mazāks un ES lauksaimniecības SEG emisijas līdz 2030. gadam varētu samazināties par 1,6 %³⁰. Tomēr ES SEG emisiju samazinājuma pozitīvo devumu varētu zināmā mērā mazināt to pieaugums trešās valstīs (sk. 21. punktu). Citā Komisijas izvērtējumā lēsts, ka daži lauku attīstības pasākumi (galvenokārt Natura 2000) samazina lauksaimniecības radītās SEG emisijas par 1,1 %. Tomēr izvērtējumā atzīts, ka šī aplēse pārvērtē Natura 2000 maksājumu ietekmi un vietām balstīta uz divkāršo uzskaiti³¹. Iepriekšējā ERP ziņojumā konstatējām, ka lauku attīstības atbalsts reti tika izmantots efektīvai klimata pārmaiņu mazināšanas praksei³². Lauku attīstības maksājumi var veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām (sk. 22. punktu un 3. tabulu).

27 Lai aprēķinātu to lauku attīstības izdevumu īpatsvaru, kas veicina klimatrīcību, Komisija piešķir klimata koeficientus dažādām ELFLA prioritātēm un prioritārajām jomām. Piemēram, ELFLA 4. prioritātei “Atjaunot, saglabāt un uzlabot ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītas ekosistēmas” un 5. prioritātei “Resursu ziņā efektīva un klimatnoturīga ekonomika” piešķirts 100 % klimata koeficients. Klimats ir norādīts kā 5. prioritātes mērķis, taču tas nav 4. prioritātes mērķis, lai gan Komisija uzskata, ka ir sagaidāma būtiska ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Iepriekšējā ERP ziņojumā konstatējām maz informācijas, kas būtu iekļauta gadījumu analīzes dokumentos, literatūras apskatos vai Komisijas iekšējos paziņojumos, kas pamatotu 100 % klimata koeficienta piešķiršanu 4. prioritātei³³. Mūsu novērtējums par būtiskākajiem 4. prioritātes pasākumiem ir sniegts 3. tabulā.

28 2016. gada ziņojumā mēs aplūkojām 6.b prioritāti “sekmēt vietējo attīstību lauku apvidos” un konstatējām, ka kopumā tā nav devusi būtisku ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā³⁴. Mūsu veiktā projektu analīze (sk. 4. tabulu) apstiprina, ka 40 % klimata koeficients nebija pamatots.

Daži nekonsekventi pieņēmumi, vērtējot infrastruktūras un kohēzijas finansējuma ieguldījumu klimata jomā

29 Lielāko daļu ES infrastruktūras un kohēzijas izdevumu finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF). Šo instrumentu galvenās iezīmes un ieguldījums 2014.–2020. gada klimata ziņojumos ir apkopoti 4. un 5. izcēlumā.

30 EISI vispārīgie mērķi attiecas uz ES enerģētikas un klimata mērķrādītājiem (sk. 12.–14. punktu), tādējādi aptverot klimata pārmaiņu mazināšanu³⁶. Tomēr Komisija atzīst, ka no EISI galvenokārt finansē projektus, kas “nodrošinātu ES iekšējā tirgus pienācīgu darbību”³⁷. Projekta apstiprināšanai nav nepieciešams iekļaut klimatrīcības mērķus un kritērijus: saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju³⁸ tikai 4 % EISI transporta projektu vērtības izteiksmē (0,9 miljardi EUR) kā galvenais finansējuma mērķis minēts ilgtspējīgs un efektīvs transports. Tomēr transports rada aptuveni ceturto daļu no ES SEG emisijām, un lielāko daļu veido autotransports³⁹.

31 Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām modernizēti dzelzceļa projekti varētu ietvert mērķtiecīgus ieguldījumus plūdu novēršanai gar dzelzceļa līnijām, pastiprinātus uzbērumus vai pasākumus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata katastrofām, izmantojot tuneļu un tiltu uzraudzības sistēmas⁴⁰. Ņemot vērā pieejamos datus, šos ieguldījumus nav iespējams izteikt skaitļos.

32 Lai aprēķinātu to EISI izdevumu īpatsvaru, kas atzīmēti kā 2014.–2020. gada klimata izdevumi, Komisija ar atpakaļejošu spēku laikposmam pēc 2020. gada piemēroja klimata koeficientus no EISI regulas⁴¹, lai gan līdzīgiem kohēzijas politikas projektiem piemēro atšķirīgus noteikumus (sk. 40. punktu). Mūsu veiktā analīze parādīja, ka būtiskākajām EISI apakšnozarēm Komisija izmantoja visdāsnākos koeficientus (sk. 5. tabulu).

33 ES tiesību akti nodrošina satvaru klimata izdevumu uzskaitei kohēzijas politikas fondu ietvaros⁴². Komisija un dalībvalstis kopīgi pārvalda ERAF un KF. Dalībvalstis ir atbildīgas par projektu atlasi un ziņošanu Komisijai. Komisija no dalībvalstīm saņem konsolidētu informāciju sadalījumā pa attiecīgajām intervences jomām, kuras noteiktas tiesību aktos. Tām piešķir konkrētus klimata koeficientus.

34 Komisijai ir visaptveroša, publiski pieejama platforma, kurā apkopoti klimata apsekošanas rezultāti sadalījumā pa kohēzijas politikas fondiem, dalībvalstīm un programmām⁴³. Vienā pētījumā konstatēts, ka ERAF un KF klimata koeficienti 2014.–2020. gadam kopumā atspoguļo ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās pasākumos⁴⁴. Tomēr mēs konstatējām dažas problēmas saistībā ar biomasas projektiem un gāzes infrastruktūru (sk. 8. attēlu).

Kopumā ziņojumi par klimata izdevumiem nav uzticami

35 Metodikā, ko izmanto, lai ziņotu par klimata izdevumiem, būtu jāņem vērā viss attiecīgais klimatrīcībai piešķirtais finansējums. Jāizmanto uzticamas aplēses, kuru pamatā ir pierādīts ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā. Tam nevajadzētu radīt lielu administratīvo slogu. Komisijai un dalībvalstīm metodika būtu konsekventi jāpiemēro visam ES budžetam. Komisijai vajadzētu būt ieviestām pārbaudēm un kontroles mehānismiem nolūkā nodrošināt klimata ziņojumu uzticamību.

Ierobežojumi un nekonsekventa metodikas piemērošana

36 ESAO Attīstības palīdzības komiteja (ESAO DAC) izstrādāja Rio marķierus (sk. 05. punktu), lai uzraudzītu palīdzību jaunattīstības valstīm, pamatojoties uz saikni starp finansējuma mērķiem un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Marķieri pēc būtības ir kvalitatīvi, jo ESAO DAC nebija plānojusi sniegt precīzus skaitļus, bet gan norādīt klimatfinansējuma līmeni.

37 Komisija pielāgoja ESAO modeli un piemēroja to saviem publiskajiem izdevumiem, izsakot ES budžeta klimata izdevumus skaitļos (sk. 2. attēlu). Komisija norāda, ka šīs metodes galvenās priekšrocības ir nelielais administratīvais slogs un vienkāršā piemērošana⁴⁵. Tomēr metodika, kuras pamatā ir izvirzītie mērķi vai paredzamais ieguldījums klimatrīcībā, ietver ievērojamu aptuvenību – Rio rādītāji “neļauj precīzi izteikt skaitļos” izsekotos izdevumus⁴⁶.

38 ES budžetam ir vairāki mērķi, kas jāsasniedz līdztekus klimata mērķiem, piemēram, sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas veicināšana. Izvairīties no pretrunām starp mērķiem un līdzsvarot programmas ieguldījumu katra mērķa sasniegšanā pēc būtības ir grūti. Piemēram, kohēzijas finansējuma mērķis ir samazināt atšķirības starp dalībvalstīm un reģioniem, bet infrastruktūras finansēšana ekonomikas attīstības atbalstam SEG emisijas var palielināt. Klimata izdevumu izsekošanas metodikā tiek ņemta vērā tikai potenciālā pozitīvā ietekme uz klimatu un netiek izsekota to pasākumu potenciālā negatīvā ietekme uz klimatu, kuri paredzēti citu ES mērķu sasniegšanai (sk. 9. attēlu).

39 Pašreizējā izsekošanas metode ir a priori uzdevums, ar kuru nevērtē galīgo ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Metodika neparedz izteikt izdevumu ietekmi uz SEG emisijām skaitļos un nenosaka konkrētus rādītājus attiecībā uz pielāgošanos. Komisija atzīst, ka “rezultātu sasniegšanas uzraudzība ir būtiska, lai nodrošinātu integrēšanas centienu efektivitāti”⁴⁷, taču nav ieviesusi sistēmu rezultātu uzraudzībai klimata jomā.

40 Komisija norādīja uz vajadzību pēc kopīgām procedūrām klimata izdevumu izsekošanai⁴⁸. Mēs atklājām vairākas citas neatbilstības klimata izdevumu aprēķināšanas metodikas piemērošanā:

• metodikas juridiskais pamats – piemērojamie koeficienti (un to izmantošanas pamatojums) tika noteikti tiesību aktos par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (sk. 04. punktu), bet ne citiem fondiem (piemēram, ELGF, EISI un “Apvārsnis 2020”). Tāpēc koeficientus bija iespējams koriģēt ar atpakaļejošu spēku (skat. 46. punktu);
• koeficientu izvēle – līdzīgiem projektiem tika piemēroti atšķirīgi koeficienti. Piemēram, dzelzceļa transporta projektiem Eiropas transporta tīklā no EISI tika piešķirts lielāks marķieris (100 %) nekā ERAF un KF (40 %). Mēs konstatējām desmit gaisa transporta projektus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kuriem tika piemēroti atšķirīgi koeficienti, lai gan tiem bija līdzīgi apraksti un mērķi. Vienam un tam pašam lauku attīstības pasākumam var piemērot atšķirīgus koeficientus atkarībā no prioritārajām jomām, kurās tas īstenots;
• detalizācija (detalizācijas pakāpe datu kopā) – koeficientus piešķir dažādos detalizācijas līmeņos, piemēram, projekta līmenī (EISI), intervences jomā (ERAF), prioritārajā jomā vai prioritātē (ELFLA) un budžeta pozīcijā (ELGF).

41 Ziņojot par klimata izdevumiem, Komisija nenošķir klimata pārmaiņu mazināšanu no pielāgošanās tām. Pielāgošanās un mazināšanas apvienošana ar kopīgu marķieri nozīmē, ka nav iespējams aprēķināt katram no tiem paredzēto ES budžeta daļu. Komisijas ziņojumi par attīstības un sadarbības palīdzību ir izņēmums, jo šajā jomā abas darbības ir nošķirtas. Saskaņā ar ESAO metodiku Komisija piešķir atsevišķus klimata koeficientus darbībām, ar kurām klimata pārmaiņas mazina un ar kurām tām pielāgojas, un ziņo ESAO par abām dimensijām. 10. attēlā ir parādītas Komisijas metodikas iezīmes.

42 Komisija norāda, ka dažas dalībvalstis (Īrija, Francija, Itālija, Nīderlande, Somija, Zviedrija un zināmā mērā Dānija) ziņo par savu budžeta politiku no vides vai klimata aspekta⁴⁹. Francijas valdība izmanto visaptverošu metodi, lai ziņotu par valsts budžeta ietekmi uz vidi (t. i., zaļā budžeta plānošana), aptverot gan ieņēmumus, gan izdevumus. Francijas modelis ļauj izsekot gan pozitīvajam, gan negatīvajam valsts budžeta ieguldījumam vides jomā. 6. tabulā ir sniegta Francijas un ES modeļu salīdzinoša analīze.

43 Komisija atzīst, cik svarīgi ir noteikt klimata mērķrādītājus visās attiecīgajās politikas jomās⁵⁰, tomēr ne visām attiecīgajām programmām šāds mērķrādītājs bija izvirzīts. 7. tabulā ir sniegti ar klimatu saistīto politikas jomu piemēri un izdevumu mērķrādītāji, kas tām noteikti tiesību aktos 2014.–2020. gadam. Ar šiem mērķrādītājiem ES budžeta izdevumi varētu būt ar videi un klimatam nekaitīgāku ietekmi, taču tie netika konsekventi noteikti visā budžetā.

Paziņotie klimata izdevumi ne vienmēr tiek izlietoti

44 Attiecībā uz 2014.–2020. gadu Komisija ziņoja, ka aptuveni 216 miljardi EUR ir “tēriņi klimata jomā”⁵¹. Tomēr parasti ziņojumos Komisija balstās uz plānotajām summām vai summām, par kurām uzņemtas saistības (sk. 11. attēlu). ESF šajā ziņā ir izņēmums, jo ziņojumos par ESF Komisija izmanto faktiski iztērētās summas, lai gan fonds apvieno ES un dalībvalstu izdevumus (sk. 6. izcēlumu).

45 Kad skaitļi tiek paziņoti, balstoties uz plānotajām summām vai summām, par kurām uzņemtas saistības, tos nepamatoti palielina neizmantotie vai neizmaksātie līdzekļi (piemēram, projektu kavējumi, novēloti maksājumi vai slikta projektu gatavība)⁵² (sk. 12. attēlu). 2018. gada ziņojumā mēs norādījām, kā šāda nepamatota palielināšana ietekmē 2007.–2013. gada periodu⁵³.

46 Dažos gadījumos Komisija ar atpakaļejošu spēku atkārtoti izvērtēja izdevumus un attiecīgi koriģēja klimata izdevumu summas. Piemēram, Komisija ar atpakaļejošu spēku atkārtoti izvērtēja no EISI finansētos transporta un enerģētikas projektus, izmantojot 2021.–2027. gada metodiku. Pēc tam Komisija 2014.–2020. gada EISI ieguldījumu klimata jomā palielināja par 91 % – no 11 miljardiem EUR līdz 21 miljardam EUR (sk. 32. punktu). Tāpat arī 2018. gadā pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” tematu un projektu papildu izvērtējuma pamatprogrammas 2017. gada ieguldījums klimata izdevumos tika palielināts par 41 %. Mēs konstatējām, ka klimata koeficienti, ko izmantoja deviņos no 24 pārbaudītajiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, nebija samērīgi, jo šo projektu saistība ar klimatrīcību bija mazāka, nekā tiek apgalvots. Mēs konstatējām, ka izdevumi šajos projektos ir novērtēti par aptuveni 0,3 miljardiem EUR lielāki (1 % no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ar klimatu saistītās summas).

Klimata ziņojumos par 2021.–2027. gadu uzlabojumi gaidāmi ierobežotā mērā

47 ES finansiālajam atbalstam 2021.–2027. gadā ir divi galvenie komponenti – DFS budžets un NGEU (sk. 3. attēlu). Klimata apsekošanā un ziņojumu sagatavošanā būtu jāņem vērā 2014.–2020. gadā gūtās atziņas un jāsniedz uzticami dati par klimata izdevumiem.

Jauna ziņošanas kārtība par klimata izdevumiem DFS ietvaros

48 Lai atbalstītu augstāku 30 % mērķrādītāju attiecībā uz ES budžeta ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā 2021.–2027. gadā, ES tiesību aktos ir noteikti mērķrādītāji konkrētu programmu ieguldījumam klimatrīcībā (piemēram, EISI – 60 %, ERAF – 30 %, KF – 37 %, “Apvārsnis Eiropa” – 35 %, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments “Eiropa pasaulē” – 30 %)⁵⁴. Kopumā šie mērķrādītāji liek pievērst lielāku uzmanību klimatrīcībai dažādās politikas jomās.

49 Daudzās politikas jomās (piemēram, EISI, ESF, ASI) klimata pasākumu apsekošana 2021.–2027. gada DFS ietvaros faktiski tiek veikta tāpat kā 2014.–2020. gadā. Citās jomās (piemēram, ELGF, ELFLA, ERAF, KF) Komisija koriģēja vai precizēja klimata koeficientus dažām finansēšanas programmām, lai uzlabotu saskaņotību ar programmu faktisko ieguldījumu klimatrīcībā (sk. 13. attēlu). Komisija norāda, ka tā sagatavo klimata ziņojumus, ņemot vērā izdevumu paredzamo ietekmi un nodrošinot konsekventu koeficientu piemērošanu līdzīgiem projektiem⁵⁵.

50 Ierosinātās izmaiņas rada papildu riskus un problēmas saistībā ar klimata izdevumu ziņojumu uzticamību (sk. 14. attēlu).

NGEU problēmas

51 NGEU pamatā ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ar 37 % mērķrādītāju klimata izdevumiem (sk. 3. attēlu). Viens no mehānisma mērķiem ir veicināt Eiropas Savienības 2030. un 2050. gada klimata mērķu sasniegšanu, un tagad tas ietver principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” (sk. 13. attēlu)⁵⁶. Izņēmuma kārtā dalībvalstis joprojām var atbalstīt investīcijas fosilajā kurināmajā⁵⁷.

52 Princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” ir daļa no ES ilgtspējīgu finanšu produktu definēšanas sistēmas (ES taksonomija)⁵⁸. Vienā no ERP 2021. gada ziņojumiem norādījām uz risku, ka ANM klimata izdevumi var neatbilst ES ilgtspējas taksonomijas standartiem. Tā kā šie standarti attiecas uz ES zaļajām obligācijām, tas varētu ietekmēt finanšu tirgus dalībnieku vēlmi iegādāties šīs obligācijas un finansēt ANM⁵⁹.

53 Saskaņā ar ANM regulu Komisijai un dalībvalstīm ir jākoordinē un jāveicina sinerģija ar citiem ES fondiem⁶⁰. Tas var pavērt iespējas efektīvām papildu darbībām, taču arī radīt riskus, ja koordinācija nav efektīva.

54 ANM finansējums ir balstīts uz nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem. Dalībvalstis šos plānus izstrādā, Komisija tos izvērtē, un Padome – apstiprina, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Komisija sākumā aprēķina ANM ieguldījumu klimata izdevumos, pamatojoties uz plānos noteiktajām aplēstajām izmaksām⁶¹.

55 Plānu struktūra un attiecīgie maksājumi ir saistīti ar dažiem riskiem un problēmām, kā parādīts 15. attēlā. Komisijas galvenais pienākums ir pārbaudīt atbilstību maksājumu nosacījumiem.

Secinājumi un ieteikumi

56 Lai atbalstītu klimatrīcību, ES ir pieņēmusi tiesību aktus daudzās politikas jomās. Tā apņēmās vismaz 20 % no 2014.–2020. gada budžeta tērēt klimatrīcībai, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti. Komisija 2021. gadā ziņoja, ka ir sasniegusi šo mērķrādītāju (01.–14. punkts).

57 Mēs konstatējām, ka dažos gadījumos nebija pierādījumu, kas pamatotu ES izdevumu ieguldījumu klimata jomā, savukārt citos gadījumos ieguldījums bija pārvērtēts. Mūsu veiktā analīze liecina, ka Komisija nepamatoti deklarēja aptuveni 72 miljardus EUR kā klimata izdevumus (sk. 16. attēlu). Kad piemērojām samērīgākus koeficientus, iespējamā ar klimatu saistītā ES budžeta daļa samazinājās no 20 % līdz aptuveni 13 % (aptuveni 144 miljardiem EUR).

58 Komisija ziņoja, ka 26 % lauksaimniecības finansējuma bija saistīti ar klimatu, veidojot aptuveni pusi no ES klimata izdevumiem. Tomēr lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijas ES kopš 2010. gada nav samazinājušās. Saskaņā ar mūsu veikto analīzi, attiecīgās literatūras pārskatu un izvērtēšanas pētījumiem Komisija, visticamāk, ir novērtējusi lauksaimniecības politikas ieguldījumu par gandrīz 60 miljardiem EUR lielāku. Tas veido vairāk nekā 80 % no mūsu aprēķinātās iespējamās par lielu novērtētās summas (19.–34. punkts). Finansējumu nevajadzētu uzskatīt par saistītu ar klimatu, ja nav pierādījumu, kas to pamatotu.

1. ieteikums. Pamatot lauksaimniecības finansējuma saistību ar klimatu

Komisijai jāpamato savs skaitļos izteiktais 2021.–2027. gada lauksaimniecības politikas ieguldījums klimatrīcībā ar zinātniskiem pierādījumiem. Nepieciešamības gadījumā tai jākoriģē ieguldījums klimata jomā, kā noteikts Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, 100. panta 3. punktā.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2026. gada jūnijs.

59 Komisija ziņošanā par klimata izdevumiem neievēroja konsekvenci. Piemēram, dzelzceļa un elektroenerģijas projektiem tika piemērota atšķirīga pieeja atkarībā no tā, vai tos finansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Cita starpā mēs konstatējām, ka Komisija neizsekoja izdevumu potenciālo negatīvo ietekmi uz klimatu un nenošķīra klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām (sk. 35.–43. punktu).

60 Aprēķinot kopējo klimata izdevumu summu, Komisija apvienoja nesalīdzināmas summas, proti, summas, kas plānotas, iztērētas vai par kurām uzņemtas saistības, dažādās izdevumu jomās. Komisija arī paziņoja pārāk lielas Eiropas Sociālā fonda iemaksu summas, tostarp ES izdevumos iekļaujot dalībvalstu izdevumus. Turklāt tā ar atpakaļejošu spēku atkārtoti vērtēja paziņotos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta klimata izdevumus. Tā rezultātā tika ievērojami palielinātas iepriekš paziņotās summas (44.–46. punkts).

2. ieteikums. Uzlabot ziņošanu klimata jomā

1. Komisijai jāidentificē ES izdevumi, kam var būt negatīva ietekme uz klimatu, un jāziņo par tiem. To darot, jābalstās uz principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kā noteikts ES ilgtspējas taksonomijā.
2. Komisijai jāsagatavo pamatnostādnes, kas piemērojamas visām politikas jomām, kurām ir saistība ar klimata izdevumiem. To darot, jānosaka un skaidri jāizklāsta saskaņots pamats ziņošanai, kā arī jānodrošina konsekventa pieeja attiecībā uz līdzīgiem projektiem (piemēram, vienāds klimata koeficients) visā ES budžetā un NextGenerationEU.
3. Katrā plānošanas periodā Komisijai jāuzlabo kārtējie klimata ziņojumi, lai uzskaitītu neizmantotās summas (summas, kuras nav izlietotas vai par kurām ir atceltas uzņemtās saistības).

Ieviešanas mērķtermiņš: 2025. gada jūnijs.

61 2021.–2027. gadā ES plāno vismaz 30 % no sava budžeta izlietot klimatrīcībai. Komisija saglabāja to pašu metodiku, taču veica dažas korekcijas. Dažas no šīm izmaiņām var uzskatīt par uzlabojumiem, piemēram, koeficientu precizēšanu un paredzētā ieguldījuma palielināšanu klimata mērķu sasniegšanai. Citas savukārt rada papildu riskus un problēmas, piemēram, nepietiekami pamatoti koeficienti, nekonsekventi ziņojumi par dzelzceļa projektiem, fosilā kurināmā izmantošanas iespējas. Tas rada jautājumus par turpmāko klimata ziņojumu uzticamību (47.–50. punkts).

62 Lai novērstu 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas piemērošanā novērotās problēmas, tagad Atveseļošanas un noturības mehānisms ietver principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” un ES ilgtspējas taksonomijas kritēriju brīvprātīgu izmantošanu. Tomēr mēs konstatējām potenciālas problēmas mehānisma izstrādē un finansēšanā, jo īpaši gadījumos, kad atskaites punktiem un mērķrādītājiem, ar kuriem panāk, ka tiek veikti maksājumi, nav skaidras saiknes ar klimata mērķiem (51.–55. punkts).

63 2021.–2027. gada ES budžetā ir pausts aicinājums lielāku uzmanību pievērst klimatrīcībai. Tomēr nav skaidrs, cik daudz ar klimata izdevumu mērķrādītājiem var sasniegt attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu un energoefektivitātes veicināšanu. Galu galā nozīme ir tam, vai ES izdevumi var efektīvi palīdzēt sasniegt klimata un enerģētikas mērķus. Budžetam klimata jomā ir jābūt cieši saistītam ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

3. ieteikums. Saskaņot ES budžetu ar klimata un enerģētikas mērķiem

Komisijai jāziņo par klimata izdevumu ieguldījumu ES klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā novērtēt budžeta ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2025. gada decembris.

Šo ziņojumu 2022. gada 27. aprīlī Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Joëlle Elvinger.

Pielikums. Iepriekšējie ERP ieteikumi par ziņošanu klimata jomā

Šie iepriekšējie ieteikumi joprojām ir būtiski klimata ziņojumu kontekstā un papildina šeit sniegtos ieteikumus.

Akronīmi un saīsinājumi

ANM: Atveseļošanas un noturības mehānisms

ASI: attīstības sadarbības instruments

DFS: daudzgadu finanšu shēma

EISI: Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

ELFLA: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ELGF: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

ESF: Eiropas Sociālais fonds

ETS: emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

EVA: Eiropas Vides aģentūra

ĢD: ģenerāldirektorāts

KF: Kohēzijas fonds

KLP: kopējā lauksaimniecības politika

NGEU: NextGenerationEU

NVO: nevalstiska organizācija

SEG: siltumnīcefekta gāze

Glosārijs

“Apvārsnis 2020”: ES pētniecības un inovācijas programma 2014.–2020. gada periodam.

Agrovides un klimata pasākumi: ikviena prakse no brīvprātīgu pasākumu kopuma, kas sniedzas tālāk par parastām vides prasībām un dod iespēju lauksaimniekiem saņemt maksājumu no ES budžeta.

Biomasa: degviela, ko iegūst no bioloģiskiem produktiem un atkritumu atlikumiem un ko izmanto enerģijas ražošanai.

Daudzgadu finanšu shēma: ES izdevumu plāns, kurā ir noteiktas prioritātes (pamatojoties uz politikas mērķiem) un maksimālie apjomi, parasti septiņu gadu posmam. DFS ir struktūra, kuras ietvaros tiek veidots ES katra gada budžets un kurā ir noteikts katras kategorijas izdevumu apmērs.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi: pieci galvenie ES fondi, kuri kopā veicina ekonomikas attīstību visā Eiropas Savienībā 2014.–2020. gada periodā: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Eiropas zaļais kurss: 2019. gadā pieņemta ES izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt ES klimatneitrālu.

ES klimata koeficients: koeficients, kas piemērojams ES izdevumiem projektos, pasākumos vai darbībās nolūkā atspoguļot to, cik lielā mērā tie ietver klimata apsvērumus.

Intervences joma: to darbību kategorija, kuras finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda vai Eiropas Sociālā fonda.

Klimata izdevumi: jebkuri izdevumi, kas (tieši vai netieši) veicina klimata mērķu sasniegšanu.

Klimata pārmaiņas: izmaiņas Zemes klimatā, kuru rezultātā rodas jauni ilgtermiņa laikapstākļu modeļi.

Klimata pārmaiņu mazināšana: siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana vai ierobežošana, ņemot vērā to ietekmi uz klimatu.

Klimata politikas (aspektu) integrēšana: ar klimatu saistītu apsvērumu iekļaušana visā rīcībpolitikā, instrumentos, programmās un fondos.

Klimatadaptācija: valstu un kopienu neaizsargātības pret klimata pārmaiņām mazināšana, palielinot to spēju pārvarēt klimata pārmaiņu ietekmi.

Klimatneitralitāte: situācija, kad cilvēka darbības nerada neto ietekmi uz klimatu.

Klimatrīcība: pasākumi, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi.

Klimatrīcības apsekošana: progresa virzībā uz klimatrīcības finansēšanas mērķu sasniegšanu uzraudzība.

Kopējā lauksaimniecības politika: ES vienotā lauksaimniecības politika, kas ietver subsīdijas un virkni citu pasākumu, kuri tiek īstenoti, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu, panāktu pietiekami augstu dzīves līmeni ES lauksaimniekiem, veicinātu lauku attīstību un aizsargātu vidi.

Liekā palīdzība: situācija, kad kāda ES finansēta darbība būtu notikusi arī bez publiskā atbalsta saņemšanas.

Nacionālais kopienākums: valsts turības standarta mērījums, kurā ņem vērā iekšzemē un ārvalstīs gūtus ienākumus.

Natura 2000: tīkls, kas aptver retu un apdraudētu sugu aizsargājamās teritorijas un dažus retu dabisko dzīvotņu veidus, ko aizsargā ES tiesību akti.

NextGenerationEU: NextGenerationEU: finansējuma pakete ar mērķi palīdzēt ES dalībvalstīm atgūties no Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās ietekmes.

Oglekļa emisiju pārvirze: SEG emisiju pieaugums, kam par iemeslu ir ražošanas pārvietošana no valsts ar stingriem emisiju ierobežojumiem uz valsti, kurā noteikumi nav tik stingri.

Prioritārā joma: viens no ES galveno lauku attīstības prioritāšu elementiem.

Rio marķieris: ESAO noteikts rādītājs tam, cik lielā mērā darbība veicina Riodežaneiro konvenciju mērķu sasniegšanu.

Riodežaneiro konvencijas: trīs konvencijas, kas noslēgtas Apvienoto Nāciju Organizācijas Zemes samitā Riodežaneiro 1992. gadā, proti, Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos.

Siltumnīcefekta gāze: atmosfēru veidojoša gāze, piemēram, oglekļa dioksīds vai metāns, kas absorbē un izstaro starojumu, aizturot siltumu un tādējādi sasildot Zemes virsmu, un šo sasilšanu sauc par siltumnīcas efektu.

Tiešie maksājumi: lauksaimniecības atbalsta maksājumi, piemēram, platībatkarīgais atbalsts, ko maksā tieši lauksaimniekiem; zināms arī kā ienākumu atbalsts.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61103

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61103

Revīzijas grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Joëlle Elvinger vadītā I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. Revīziju vadīja ERP locekle Joëlle Elvinger, atbalstu sniedza locekles biroja vadītāja Ildikó Preiss un locekles biroja atašeji Paolo Pesce un Charlotta Törneling, atbildīgie vadītāji Ramona Bortnowschi un Emmanuel Rauch, darbuzdevuma vadītāja Antonella Stasia, revidenti Ernesto Roessing un Jonas Kathage un revidente un grafiskā dizainere Marika Meisenzahl. Sekretāres uzdevumus pildīja Judita Frangež.

Beigu piezīmes

¹ IPCC, kopsavilkums politikas veidotājiem, “Climate Change 2021: The Physical Science Basis”, I darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestajā novērtējuma ziņojumā, 2021, 21. lpp.

² Sk. Komisijas tīmekļa vietni, Klimata politikas ĢD, EU Action.

³ Lēmums 2002/358/EK par Kioto protokola apstiprināšanu.

⁴ Komisija, “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, COM(2011) 500, 2011, II daļa, 13. lpp.

⁵ Eiropadome, Secinājumi – Daudzgadu finanšu shēma, EUCO 37/13, 2013, 10. punkts.

⁶ Regula (ES) 215/2014 attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam.

⁷ ESAO, ESAO rokasgrāmata “DAC Rio Markers for Climate, 2. lpp.

⁸ Komisija, 2020. gada ziņojums par ES budžeta pārvaldību un izpildi, I sējums.

⁹ Eiropadomes secinājumi, EUCO 29/19, 2019.

¹⁰ Komisija,“ES Klimatadaptācijas stratēģija”, COM(2021) 82.

¹¹ Direktīva 2003/87/EK par ES ETS, I pielikums.

¹² Lēmums 406/2009/EK par SEG emisiju samazināšanas saistībām līdz 2020. gadam un Regula (ES) 2018/842 par dalībvalstu SEG mērķrādītājiem no 2021. līdz 2030. gadam.

¹³ Komisija, “Priekšlikums, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza vairākas direktīvas”, COM(2021) 557; Komisija, “Priekšlikums Direktīvai par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija)”, COM(2021) 558.

¹⁴ EVA ziņojums Nr. 13/2021 “Trends and projections in Europe 2021”, prognozes par 2020. gadu.

¹⁵ Komisija, 2019. gada novērtējums par dalībvalstu progresu virzībā uz nacionālo 2020. gada energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu, COM(2020) 326.

¹⁶ Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 11/2020 “Ēku energoefektivitāte: joprojām lielāka vērība jāpievērš izmaksu lietderībai”; Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 02/2022 “Energoefektivitāte uzņēmumos: zināms enerģijas ietaupījums, bet nepilnības plānošanā un projektu atlasē”.

¹⁷ Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 17/2013 “ES finansējums klimata jomā kā daļa no ārējā atbalsta”; īpašais ziņojums 31/2016 “Vismaz piektdaļas ES budžeta novirzīšana klimata rīcībai: notiek vērienīgs darbs, bet pastāv nopietns risks, ka iecerēto neizdosies sasniegt”; apskats 01/2020 “Klimata jomas izdevumu izsekošana ES budžetā”.

¹⁸ Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 16/2021 “Kopējā lauksaimniecības politika un klimats. Puse no ES izdevumiem klimata jomā, tomēr lauku saimniecību radīto emisiju apjoms nemazinās”.

¹⁹ Brady M. un citi, “Impacts of Direct Payments”, 2017, 70., 88. un 89. lpp.; M’barek, R.un citi; “Scenar 2030 - Pathways for the European agriculture and food sector beyond”, 2020, 144. lpp.

²⁰ Turpat.

²¹ Chahal un citi, “Cumulative impact of cover crops on soil carbon sequestration and profitability in a temperate humid climate”, 2020.

²² Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 23/2019 “Lauksaimnieku ienākumu stabilizācija: pieejams visaptverošs instrumentu kopums, taču ir jāpaaugstina to izmantošanas līmenis un jānovērš pārmērīgas kompensācijas”.

²³ Komisija, “Evaluation study of the impact of the CAP on climate change and greenhouse gas emissions”, Alliance Environnement, 2019, 113. lpp.

²⁴ Eiropas Revīzijas palāta, apskats 01/2020 “Klimata jomas izdevumu izsekošana ES budžetā”, 7. attēls.

²⁵ Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem.

²⁶ Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, 42. un 44. apsvērums.

²⁷ Komisija, “Evaluation study of the payment for agricultural practices beneficial for the climate and the environment”, Alliance Environnement un the Thünen Institute, 2017.

²⁸ Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 21/2017 “Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā”, 28. punkts un 5. attēls; Gocht, A. un citi, “Economic and Environmental Impacts of CAP Greening: CAPRI Simulation Results”, 2017; Louhichi, K. un citi, “Economic impacts of CAP greening: application of an EU-wide individual farm model for CAP analysis (IFM-CAP)”, 2017.

²⁹ Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 21/2017 “Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā”, 43.–46. punkts.

³⁰ M’barek, R. un citi, “Scenar 2030 - Pathways for the European agriculture and food sector beyond”, 2020, 115. un 144. lpp.

³¹ Komisijas dienestu darba dokuments, “Evaluation study of the impact of the CAP on climate change and greenhouse gas emissions”, 23. un 24. lpp.

³² Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 16/2021 “Kopējā lauksaimniecības politika un klimats. Puse no ES izdevumiem klimata jomā, tomēr lauku saimniecību radīto emisiju apjoms nemazinās”, VII punkts.

³³ Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 31/2016 “Vismaz piektdaļas ES budžeta novirzīšana klimata rīcībai: notiek vērienīgs darbs, bet pastāv nopietns risks, ka iecerēto neizdosies sasniegt”, pielikums.

³⁴ Turpat.

³⁵ Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 20/2022 par LEADER un sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

³⁶ Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, 3. panta a) punkts.

³⁷ Komisijas vidusposma novērtējums par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, SWD(2018) 44.

³⁸ Komisija, “Investing in European networks – The Connecting Europe Facility. Five years supporting European infrastructure”, 21. lpp.

³⁹ Eiropas Komisija, “EU transport in figures — statistical pocketbook 2020”.

⁴⁰ Quinn, A. un citi, “Rail Adapt: Adapting the railway for the future”, UIC (Starptautiskā dzelzceļu savienība), 2017. gada novembris.

⁴¹ Regula (ES) 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, 5. apsvērums.

⁴² Regula (ES) 215/2014 attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam.

⁴³ Eiropas strukturālo un investīciju fondu publiskais infopanelis.

⁴⁴ Nesbit, M. un citi, “Documenting climate mainstreaming in the EU budget: making the system more transparent, stringent and comprehensive”, Eiropas Parlaments, 2020, 18.–20. lpp.

⁴⁵ Eiropas Revīzijas palāta, apskats 01/2020 “Klimata jomas izdevumu izsekošana ES budžetā”, 5. attēls.

⁴⁶ Cremins, A. and Kevany, L., “An Introduction to the Implementation of Green Budgeting in Ireland”, Staff Paper 2018, 12. lpp.

⁴⁷ Komisija, “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, COM(2011) 500, II daļa, 15. lpp.

⁴⁸ Turpat.

⁴⁹ Komisija, “Green Budgeting Practices in the EU: A First Review”, diskusiju dokuments, 2021, 22. lpp.

⁵⁰ Komisija, “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, COM(2011) 500, II daļa, 15. lpp.

⁵¹ Komisija, 2020. gada ziņojums par ES budžeta pārvaldību un izpildi, 2021, I sējums, 8. un 9. lpp.

⁵² Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 19/2019 “INEA: ieguvumi ir sniegti, bet jānovērš EISI trūkumi”, IV punkts.

⁵³ Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 17/2018 “Komisijas un dalībvalstu darbības 2007.–2013. gada plānošanas perioda programmu pēdējos gados palielināja līdzekļu apguvi, bet nepietiekami koncentrējās uz rezultātiem”.

⁵⁴ Regula (ES) 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, 5. apsvērums; Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus cita starpā par ERAF un KF, 6. panta 1. punkts; Regula (ES) 2021/695, ar ko izveido programmu “Apvārsnis Eiropa”, 7. panta 10. punkts; Regula (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, 49. apsvērums.

⁵⁵ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par snieguma satvaru ES budžetam saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam, COM(2021) 366, 7. lpp.

⁵⁶ Regula (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 4. un 5. pants.

⁵⁷ Komisijas paziņojums “Technical guidance on the application of “do no significant harm” under the Recovery and Resilience Facility Regulation”, C(2021) 1054, 7. un 8. lpp.

⁵⁸ Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai.

⁵⁹ Eiropas Revīzijas palāta, īpašais ziņojums 22/2021 “Ilgtspējīgs finansējums: vajadzīga saskaņotāka ES rīcība, lai finansējumu novirzītu ilgtspējīgiem ieguldījumiem”, 90. punkts.

⁶⁰ Regula (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 28. pants.

⁶¹ Regula (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 18. panta 4. punkta e) apakšpunkts un VI pielikums.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-7791-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/76066	QJ-AB-22-007-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-7787-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/12981	QJ-AB-22-007-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

2. attēls: augšā pa labi, 11. attēls: augšā pa labi, ikonu izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

4. attēls: ikonu pa kreisi izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

5. attēls: ikonu pa kreisi izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

6. attēls: ikonu pa kreisi izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

12. attēls: augšā pa labi, 13. attēls: augšā pa kreisi, 16. attēls: augšā pa kreisi, 3. izcēlums: pa kreisi, 7. attēls: ikonu izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

2. tabula: ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

3. tabula: ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

4. tabula: ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

5. tabula: ikonu augšā pa kreisi izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

6. tabula: ikonas augšā pa kreisi izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.