ES 2020. gadā

Ievads

Covid-19 pandēmijas sākums Eiropā atnesa cilvēkiem lielu postu, pārvietošanās ierobežojumus un nepieredzētu ekonomikas lejupslīdi. Eiropas Savienība drīz pierādīja, ka ir solidāra. ES sargāja cilvēku dzīvību un iztiku, koncentrējoties uz darbībām, kas nodrošina tūlītēju un efektīvu pretsparu krīzei. Lai krīzi mazinātu, 2020. gadā tika noteikts vairāk nekā 1350 pasākumu, to starpā gandrīz 400 lēmumu par valsts atbalstu, domājot par Eiropas uzņēmumu izdzīvošanu.

Pirmajās dienās un nedēļās pēc pandēmijas sākuma Eiropā veselības aprūpes sistēmas tika pastiprinātas valstu, reģionu un pašvaldību līmenī un slimnīcas visā ES ārstēja slimniekus no citām valstīm. Apmierināt vissteidzamākās vajadzības tika nosūtītas mediķu mobilās komandas. Vairāk nekā 600 000 ārvalstīs iestigušu ES pilsoņu tika nogādāti savā zemē, un tika mobilizēti publiskie un privātie ieguldījumi, lai izstrādātu drošas un efektīvas vakcīnas ikvienam visā pasaulē.

Komisijas Medicīniskā aprīkojuma loģistikas koordinācijas centrs palīdzēja dalībvalstīm sadarboties, lai pārvarētu deficītu.

Krīzes seku mazināšanai ES un dalībvalstis mobilizēja 4,2 triljonus eiro jeb vairāk nekā 30 % ES iekšzemes kopprodukta.

No kopējiem 4,2 triljoniem eiro 575 miljardi eiro ir piešķirti valstu pasākumiem, kas veikti, izmantojot Eiropas Savienības budžeta noteikumu elastību (vispārējā izņēmuma klauzulu), 100 miljardi eiro atvēlēti “Sure” Eiropas Savienības finansiālajai palīdzībai saīsināta darbalaika shēmām, 70 miljardi eiro tiešam Eiropas Savienības atbalstam, tostarp Investīciju iniciatīvai reaģēšanai uz koronavīrusu, 3045 miljardi eiro valstu likviditātes pasākumiem, tostarp shēmām, kas apstiprinātas saskaņā ar pagaidu, elastīgiem Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumiem, 240 miljardi eiro Eiropas Stabilizācijas mehānismam pandēmijas krīzes atbalstam dalībvalstīm un 200 miljardi eiro Eiropas Investīciju bankas grupas finansējumam uzņēmumiem.

ES budžets tika arī visplašākā mērā mobilizēts grūtībās nonākušu dalībvalstu tiešai finansiālai atbalstīšanai. Krīzes pirmajās dienās Komisija iepazīstināja ar Investīciju iniciatīvām reaģēšanai uz koronavīrusu, kas ļāva dalībvalstīm kohēzijai domāto finansējumu izmantot visvairāk skarto tautsaimniecības nozaru atbalstīšanai. Tika aktivizēts Ārkārtas atbalsta instruments tiešam finansiālam Eiropas mēroga stratēģisko vajadzību atbalstam, un Komisija iedarbināja iniciatīvu Atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt darbu un atbalstītu ģimenes.

Koronavīrusa pandēmija izraisīja lielu satricinājumu pasaules un ES ekonomikā, radot smagas sociālekonomiskas sekas. Par spīti ātrajai un vispusīgajai politiskajai reakcijai ES un valstu līmenī, tomēr ātri noskaidrojās, ka ES tautsaimniecība 2020. gadā piedzīvos tās vēsturē lielāko lejupslīdi.

Tāpēc vajadzēja reaģēt plašāk, izlabojot pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu. Pastiprinātais ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam un pagaidu atveseļošanas plāns NextGenerationEU kopā veido lielāko stimulēšanas pasākumu kopumu, kas jebkad finansēts no ES budžeta, un tā apmērs ir 1,8 triljoni eiro. Šie līdzekļi palīdzēs ES atbalstīt pilsoņus, uzņēmumus un reģionus, sevišķi tos, kurus krīze skārusi visvairāk. Atbalsta pasākumu kopums palīdzēs pēc Covid-19 Eiropu atjaunot un padarīt vēl ekoloģiskāku, digitālāku un izturīgāku.

ES vakcīnu stratēģijas ietvaros Komisija noslēdza līgumus ar sešiem uzņēmumiem (AstraZeneca, BioNTech/Pfizer, CureVac, Johnson & Johnson, Moderna un Sanofi/GlaxoSmithKline), lai ES pilsoņiem nodrošinātu plašu klāstu drošu un efektīvu Covid-19 vakcīnu.

Neapdraudot drošumu un efektivitāti, pirmā vakcīna ES tika ieviesta gada beigās. 21. decembrī Eiropas Komisija piešķīra tirdzniecības atļauju ar nosacījumiem BioNTech/Pfizer izstrādātajai Covid-19 vakcīnai, kas ir pirmā ES reģistrētā tāda veida vakcīna. Eiropas Vakcinācijas dienās 27.–29. decembrī dalībvalstīs notika pirmās vakcinācijas.

Atskatoties uz 2020. gadu, Covid-19 pandēmijas rūgtā nasta ir skaidri redzama. Eiropas Savienībā ar Covid-19 inficējās 15 miljoni cilvēku. Traģiski, ka dzīvību zaudēja vairāk nekā 350 000 cilvēku. 2021. gadā cīņa ar Covid-19 turpinās.

Bezprecedenta atsaukšanās uz steidzamām vajadzībām

Saskaņā ar Eiropadomes pilnvarojumu Eiropas Komisija koordinēja vienotu Eiropas reaģēšanu uz Covid-19 uzliesmojumu, veicot pasākumus, kas stiprina sabiedrības veselības nozari un mazina pandēmijas sociālekonomisko ietekmi. ES mobilizēja visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai palīdzētu dalībvalstīm koordinēt valstu atbildes pasākumus, un sniedza objektīvu informāciju par Covid-19 izplatīšanos un efektīviem centieniem to ierobežot.

ES ātri rīkojās, lai risinātu pandēmijas radītās problēmas. 28. janvārī tika aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms, lai sāktu atgādāt atpakaļ ārvalstīs iestrēgušos ES pilsoņus (līdz gada beigām 408 reisi palīdzēja atgriezties 90 000 ES pilsoņu).

13. martā Komisija aicināja koordinēti ekonomiski reaģēt uz koronavīrusa krīzi, un 16. martā, lai konsultētu un virzītu ES reakciju uz krīzi, Komisija izveidoja ekspertu konsultantu grupu Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas un par veselību un pārtikas drošumu atbildīgās locekles Stellas Kirjakides vadībā. Ekspertu grupas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra darbu vēlāk papildināja jaunā Covid-19 jautājumiem domātā ES Zinātnisko konsultāciju platforma. Platformu veido dalībvalstu Covid-19 zinātniskie konsultanti, un tās mērķis ir labāk koordinēt zinātniskās konsultācijas un dalīties labā valsts sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu praksē Covid-19 jautājumos.

Atbalsts ārkārtējā situācijā

Visus ES budžeta resursus Komisija mobilizēja reaģēšanai uz steidzamām vajadzībām, kuras vislabāk apmierināt, stratēģiski un koordinēti darbojoties Eiropas līmenī. Ar 2,7 miljardu eiro Ārkārtas atbalsta instrumentu tika finansēts plašs darbību klāsts, no kura budžeta liela daļa atbalsta vakcīnu iniciatīvu, kurā piedalās visas 27 dalībvalstis.

Komisija iegādājās un dalībvalstu veselības aprūpes darbiniekiem izdalīja 10 miljonus aizsargmasku. Finansējums tika piešķirts arī mācībām par testēšanu un intensīvo terapiju, ultravioleto staru robotu iegādei slimnīcu dezinfekcijai un atbalstam Covid-19 terapijas klīniskajiem izmēģinājumiem.

Testēšanai ir izšķirīga nozīme Covid-19 izplatīšanās palēnināšanā. 28. oktobrī Komisija izdeva ieteikumu par Covid-19 testēšanas stratēģiju, aptverot arī ātro antigēna testu izmantošanu, un 18. novembrī tika izdots īpašs Komisijas ieteikums par ātrajiem antigēna testiem. 18. decembrī Komisija arī nāca klajā ar priekšlikumu Padomei pieņemt ieteikumu par vienotu antigēna testu sistēmu un Covid-19 testu rezultātu savstarpēju atzīšanu. Šā instrumenta ietvaros Komisija mobilizēja 100 miljonus eiro, lai tieši iegādātos ātros antigēna testus un tos piegādātu dalībvalstīm. 18. decembrī tā parakstīja pamatlīgumu ar Abbott un Roche, kas ļāva ar instrumenta finansējumu iegādāties vairāk nekā 20 miljonus ātro antigēna testu. Šie testi dalībvalstīm kļūs pieejami 2021. gada sākumā kā daļa no ES atbalsta Covid-19 testēšanai.

rescEU – kopīgas medicīnisko materiālu rezerves

19. martā Komisija īstenoja solidaritāti, izveidojot rescEU medicīniskās rezerves – pirmo kopīgo ārkārtējās situācijas medicīniskā inventāra, ieskaitot aizsargmaskas un plaušu ventilatorus, krājumu Eiropā, lai palīdzētu dalībvalstīm, kurām tā trūkst. Dalībvalstīs rescEU piegādāja aptuveni 3 miljonus augstas kvalitātes aizsargmasku pirmās palīdzības sniedzējiem, to vidū medicīnas un civilās aizsardzības darbiniekiem Spānijā, Horvātijā, Itālijā, Lietuvā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā un Kosovā (nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju).

Civilās aizsardzības mehānisms sūtīja plaušu ventilatorus, aizsargtērpus un dezinfekcijas līdzekļus uz valstīm, kurām to trūka, un izvietoja neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības. Norvēģijas, Polijas un Rumānijas ārsti palīdzēja ārstēt slimniekus Itālijā un Lietuvā, bet Vācijas, Itālijas un Lietuvas mediķu vienības atbalstīja kolēģus Armēnijā un Azerbaidžānā. Mobilitātes pakete palīdzēja finansēt slimnieku, mediķu vienību un nepieciešamāko medicīnisko materiālu transportēšanu.

Medicīnisko materiālu un pārtikas pieejamības nodrošināšana

No uzliesmojuma sākuma ES atbalstīja galvenos ražotājus, lai nodrošinātu nepieciešamāko zāļu un medicīniskā inventāra pieejamību. Komisija rīkojās, lai rūpniecībai radītu labus apstākļus ražošanas paplašināšanai vai pārkārtošanai, kā arī lūdza Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādāt aizsargmasku un citāda aizsarginventāra standartus, kas būtu brīvi pieejami visām ieinteresētajām personām. Daudzi uzņēmumi visā Eiropā pārkārtoja un paplašināja ražošanu, lai apmierinātu individuālo aizsarglīdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un medicīnisko ierīču pieprasījumu.

Aprīlī Komisija apstiprināja visu ES dalībvalstu un Apvienotās Karalistes lūgumu kādu laiku nepiemērot ievedmuitu un PVN medicīnas ierīču un individuālo aizsarglīdzekļu ievedumiem no trešām valstīm.

Eiropas Komisija tūlīt reaģēja uz bažām par iespējamo pārtikas trūkumu, aprīlī pieņemot ārkārtējus pasākumus, lai nodrošinātu lielāku elastību piekļūšanā kopīgās lauksaimniecības politikas un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem un īstenotu pasākumus agropārtikas tirgu stabilizēšanai.

Fiskālo un valsts atbalsta noteikumu pilnīgas elastības izmantošana

Martā Komisija, īstenojot stratēģiju ātrai un enerģiskai reaģēšanai uz pandēmiju, spēra bezprecedenta soli, iedarbinot Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējo izņēmuma klauzulu. Pēc apstiprināšanas Padomē tā ļāva dalībvalstīm veikt pasākumus pienācīgai krīzes pārvarēšanai, izmantojot visus to rīcībā esošos ekonomikas politikas instrumentus un atkāpjoties no parastajiem Eiropas fiskālās sistēmas budžeta noteikumiem.

Nepilnu nedēļu pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācija pasludināja Eiropu par Covid-19 pandēmijas centru, Komisija noteica valsts atbalsta pagaidu regulējumu, lai dalībvalstis varētu valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību pilnvērtīgi izmantot krīzes skarto uzņēmumu atbalstīšanai. Šajā sakarā Komisija ir apstiprinājusi atbalsta pasākumus, par kuriem paziņojušas visas ES dalībvalstis un Apvienotā Karaliste. 2020. gadā Komisija pieņēma gandrīz 400 lēmumu, kuros apstiprināja valstu noteiktos 500 pasākumus 3 triljonu eiro apmērā.

Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu

Viens no pirmajiem ES pasākumiem dalībvalstu finansiālai atbalstīšanai krīzes pārvarēšanā bija 2020. gada marta Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu. Mobilizējot neizlietotos līdzekļus, kas jau piešķirti ES dalībvalstīm, šī iniciatīva nodrošināja tūlītēju likviditātes pieaugumu dalībvalstu un reģionu budžetos un palīdzēja izmantot kohēzijas politikas finansējumu veselības aprūpes un īstermiņa darba shēmu izdevumu segšanai, kā arī piedāvāt apgrozāmā kapitāla atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tika arī paplašināta Eiropas Savienības Solidaritātes fonda darbības joma, aptverot arī ārkārtējas situācijas sabiedrības veselības jomā, un tas ļāva dalībvalstīm no šā fonda saņemt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanā.

No aprīļa Papildinātā investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu vienkāršoja un atviegloja pastāvošo Eiropas strukturālo un investīciju fondu ātru izmantošanu krīzes pasākumiem un pat līdz 100 % palielināja ES iemaksas kohēzijas politikas programmu maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Decembrī Komisija paziņoja abu iniciatīvu 2020. gada rezultātus. Kopš krīzes sākuma ES ir mobilizējusi ievērojamu finansējumu pandēmijas seku likvidēšanai. Mazie un vidējie uzņēmumi saņēma lielāko daļu pieejamā finansējuma – vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas palīdzēja uzņēmumiem nenogrimt. 3 miljardi eiro tika novirzīti cilvēkiem, arī sociāliem pakalpojumiem neaizsargātām grupām un darba ņēmēju pagaidu nodarbinātības shēmām. Visbeidzot, veselības nozares atbalstam tika piešķirti 6,6 miljardi eiro papildus 10,2 miljardiem eiro no ES budžeta, kas šai jomai jau bija atvēlēti 2014.–2020. gadam (jāņem vērā, ka saņēmēju grupas mazliet pārklājas).

Ir grozīti 82 % kohēzijas politikas programmu 25 dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē, un valstu budžetiem ir piešķirts 3,2 miljardu eiro papildu finansējums, jo tās var izmantot 100 % ES līdzfinansējuma likmi.

Shēmā paredzētās iniciatīvas ietver darbvietu aizsardzību, pagaidu finansiālo atbalstu, ātru izvēršanu, papildinātus valstu centienus un dalībvalstu solidaritāti.

Atbalsts nodarbinātībai un iztikas aizsardzība

2020. gada aprīlī Komisija radīja atbalstu bezdarba riska mazināšanai ārkārtējā situācijā (SURE) – īstermiņa nodarbinātības atbalsta shēmu, kas palīdz aizsargāt darba vietas un pandēmijas skartos darbiniekus. Līdz 2020. gada beigām bija apstiprināts 90,3 miljardu eiro finansiālais atbalsts, lai ar SURE palīdzētu 18 dalībvalstīm, un 39,5 miljardi eiro bija izmaksāti 15 no tām: Beļģijai, Grieķijai, Spānijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai un Slovākijai. Dalībvalstis vēl var iesniegt SURE atbalsta pieprasījumus, jo tā kopējais finansiālais potenciāls ir līdz 100 miljardiem eiro.

SURE finansiālā palīdzība tiek sniegta kā ES aizņēmumi tirgos dalībvalstu vārdā. Lielākajai daļai dalībvalstu aizņēmuma nosacījumi ir izdevīgāki nekā tad, ja tās tirgos aizņemas patstāvīgi. Šie aizdevumi palīdz dalībvalstīm atsvērt pēkšņu valsts izdevumu pieaugumu, kas domāts nodarbinātības saglabāšanai. Proti, tie palīdz dalībvalstīm segt izmaksas, kas tieši attiecas uz valsts īstermiņa darba shēmu izveidi vai paplašināšanu un tamlīdzīgiem pasākumiem, ko tās, reaģējot uz pandēmiju, ievieš pašnodarbināto labā.

Līdz 2020. gada beigām no “Sure” 90,3 miljardu eiro finansējuma tika iedalīti 7,8 miljardi eiro Beļģijai, 511 miljoni eiro Bulgārijai, 2 miljardi eiro Čehijai, 2,5 miljardi eiro Īrijai, 2,7 miljardi eiro Grieķijai, 21,3 miljardi eiro Spānijai, 1 miljards eiro Horvātijai, 27,4 miljardi eiro Itālijai, 479 miljoni eiro Kiprai, 192 miljoni eiro Latvijai, 602 miljoni eiro Lietuvai, 504 miljoni eiro Ungārijai, 244 miljoni eiro Maltai, 11,2 miljardi eiro Polijai, 5,9 miljardi eiro Portugālei, 4,1 miljards eiro Rumānijai, 1,1 miljards eiro Slovēnijai un 631 miljons eiro Slovākijai. Summas ir noapaļotas.

2020. gadā Komisija ES vārdā trīs reizes iesaistījās tirgos, izlaižot SURE obligācijas. Katra laidiena pieteikumu skaits tika pārsniegts vairāk nekā desmitkārtīgi, atspoguļojot uzticēšanos ES kā emitentei un debitorei un nozīmīgai pasaules finansiālo tirgu dalībniecei. Komisijas izlaistās SURE obligācijas tiek apzīmētas kā sociālās ietekmes obligācijas. Tas ieguldītājos rada pārliecību, ka mobilizētie līdzekļi kalpos patiesi sociālām vajadzībām.

ES stratēģija vakcīnu jautājumos

17. jūnijā Komisija iepazīstināja ar ES vakcīnu stratēģiju, kas paātrina Covid-19 vakcīnu izstrādi, izgatavošanu un izmantošanu. Stratēģijas mērķis ir iespējami drīz par mērenu cenu visiem ES iedzīvotājiem nodrošināt taisnīgu piekļuvi drošām un efektīvām vakcīnām, tajā pašā laikā vadot globālos solidaritātes centienus nodrošināt, ka ikvienam ir pieejama vakcīna par mērenu cenu. Stratēģijas mērķis ir arī nodrošināt, ka dalībvalstīs tiek veikti priekšdarbi vakcīnu ieviešanai, transportēšanas un izmantošanas plānošanai un prioritāri vakcinējamo grupu noteikšanai.

Drošu un efektīvu Covid-19 vakcīnu izstrāde tik īsā laikā nozīmēja klīniskos izmēģinājumus līdztekus ieguldījumiem ražošanas jaudās, kas vajadzīgas, lai saražotu miljoniem vai pat miljardiem iedarbīgas vakcīnas devu. Pirkuma priekšlīgumi palīdz samazināt risku, kas saistīts ar ražotāju ieguldījumiem potenciālo vakcīnu izstrādē, un tādējādi maksimalizē iespējas ātri izstrādāt, saražot un ieviest drošas un efektīvas vakcīnas un nodrošināt, ka ES pilsoņiem šīs vakcīnas ir pieejamas. Komisija ES dalībvalstu vārdā ar farmācijas uzņēmumiem risināja sarunas, kuru rezultātā no sākuma tika parakstīti seši līgumi, un 2020. gadā tika noslēgtas vai 2021. gada sākumā plānotas turpmākas izpētes sarunas ar citiem vakcīnu ražotājiem.

Lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot vakcinācijas stratēģiju, 15. oktobrī un 2. decembrī Komisija publicēja galvenos elementus, kas jāņem vērā, atbilstoši ES līgumos noteiktajai kompetencei. To vidū: vakcinācijas dienestu spējas nodrošināt vakcināciju pret Covid-19, mērķpopulāciju vienkārša piekļūšana vakcīnām, vakcīnu ar atšķirīgām īpašībām un uzglabāšanas un transportēšanas noteikumiem ieviešana, skaidra informācija, kas vairo sabiedrības uzticēšanos.

Pirmo vakcīnu, kam 21. decembrī tika piešķirta tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem, radīja BioNTech/Pfizer. Tās izplatīšana sākās dažu dienu laikā, lai varētu laikus sarīkot ES Vakcinācijas dienas – 27., 28. un 29. decembrī. Šī atļauja atbilst pozitīvam zinātniskam ieteikumam, kura pamatā ir Eiropas Zāļu aģentūras veiktā rūpīgā vakcīnas drošuma, efektivitātes un kvalitātes novērtēšana, un to ir apstiprinājušas dalībvalstis.

Līdztekus Komisija izrādīja solidaritāti ar partneriem visā pasaulē, Covid-19 vakcīnu globālās piekļūstamības mehānismā (COVAX) – pasaules mēroga iniciatīvā nodrošināt līdztiesīgu piekļūšanu Covid-19 vakcīnām – iemaksājot 500 miljonus eiro no ES līdzekļiem (100 miljonus eiro dotācijās un 400 miljonus eiro aizdevumos ar Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai garantiju). Uz decembri “Eiropas komanda” – Eiropas Komisija un ES dalībvalstis – vairāk nekā 850 miljonu eiro bija asignējušas COVAX, tādējādi Eiropas Savienību kopumā padarot par COVAX lielāko sākotnējo donori. Tas būs būtisks ieguldījums, kas atbalstīs COVAX mērķi līdz 2021. gada beigām 1,3 miljardus vakcīnu devu piegādāt valstīm, kurās ir zemi un vidēji ienākumi.

COVAX atbalsta Covid-19 rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvu ar vakcīnām – tā ir globāla sadarbība, kas paātrina Covid-19 testu, ārstēšanas metožu un vakcīnu izstrādi, ražošanu un līdztiesību pieejamībā. Kopdarbam pulcētas valdības, zinātnieki, uzņēmumi, pilsoniskā sabiedrība, filantropi un pasaules veselības aizsardzības organizācijas, kā Bill & Melinda Gates Foundation, Epidēmijgatavības inovāciju koalīcija, Inovatīvu jaunu diagnostikas līdzekļu fonds, Gavi, GFATM, Unitaid, Wellcome, Pasaules Veselības organizācija, Pasaules Banka un Globālais finansēšanas mehānisms.

VIDEO. ES dalībvalstīs tiek sākta vakcinēšana pret Covid-19.

Pasaules sabiedrības tuvināšana

2020. gada 4. maijā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izsludināja globālu reaģēšanu uz koronavīrusu – pasaules mēroga akciju, kas aicina panākt, lai vispārēji būtu pieejama lēta vakcinācija pret koronavīrusu, ārstēšana un testēšana. Tā ir Komisijas atbilde uz Pasaules Veselības organizācijas 24. aprīļa aicinājumu pretoties pandēmijai. Globālās reaģēšanas uz koronavīrusu mērķis bija arī visur stiprināt veselības aprūpes sistēmas un atbalstīt ekonomikas atveseļošanos pasaules visneaizsargātākajos reģionos un cilvēku kopībās.

Līdzekļu devēju samits un koncerts “Globālais mērķis – vienoti nākotnei”, ko 27. jūnijā sarīkoja Komisija un Global Citizen, bija pagrieziena punkts globālajā koronavīrusa apkarošanā un lielisks piemērs, kā ES iestādes, šajā gadījumā Padome un Komisija, visā pasaulē sadarbojas ar partneriem un iesaistītiem pilsoņiem.

Sekmējoties divām līdzekļu vākšanas iniciatīvām, līdz 2020. gada jūnija beigām globālās reaģēšanas uz koronavīrusu vajadzībām bija apsolīti 15,9 miljardi eiro, to starpā 1,4 miljardi eiro, ko apņēmusies piešķirt Eiropas Komisija (1 miljards eiro dotācijās un 400 miljoni eiro aizdevuma garantijās).

Eiropas tautsaimniecības atveseļošanas plāns

27. maijā Komisija ierosināja līdz šim lielāko ES finansējuma paketi, kas atbalstītu Eiropas atveseļošanos no pandēmijas, papildus 4,2 triljoniem eiro, ko mobilizēja ES un dalībvalstis. Jūlija sanāksmē Eiropadome vienprātīgi vienojās par 1,8 triljonu eiro kopējo finansējumu, apvienojot jaunā instrumenta NextGenerationEU 750 miljardus eiro un grozītā ES 2021.–2027. gada budžeta 1,074 triljonus eiro. Šis finansējums palīdzēs cilvēkiem, uzņēmumiem un reģioniem, kurus krīze skārusi vissmagāk, un veidos ekoloģiskāku, digitālāku un noturīgāku Eiropu.

10. novembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija panāca politisku vienošanos par šo paketi, kas ietver 15 miljardu eiro palielinājumu tādās svarīgās programmās kā “Apvārsnis Eiropa”, Erasmus+ un “ES – veselībai”.

Lai apmaksātu atveseļošanu un finansētu NextGenerationEU, Komisija ES vārdā aizņemsies kapitāla tirgos. Tādējādi NextGenerationEU iztiks bez tūlītējiem papildieguldījumiem no dalībvalstīm. Piesaistītie līdzekļi tiks atmaksāti ilgākā termiņā – līdz 2058. gadam. Lai atvieglinātu piesaistītā tirgus finansējuma atmaksu, Komisija ES budžetā ierosinās jaunus ieņēmumu avotus. Pirmie jaunie pašu resursi, ko sāks veidot 2021. gadā, nāks no nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem, un ar tiem tiks veicināta Eiropas zaļā kursa politisko mērķu sasniegšana (skatīt nodaļu “Ceļā uz klimatneitrālu Eiropu, kura gatava digitālajam laikmetam”). 2021. gada vidū Komisija iesniegs nākamos priekšlikumus par jauniem pašu resursiem no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma, digitālā nodokļa un pārskatītas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas.

Lai veicinātu ekoloģisku un digitālu atveseļošanu, finansējums no ilgtermiņa budžeta un NextGenerationEU tiks piešķirts saskaņā ar šiem diviem politikas mērķiem. Vismaz 30 % līdzekļu tiks tērēti cīņai ar klimata pārmaiņām, un tas nozīmē, ka 2021.–2027. gada budžets un NextGenerationEU ir pasaulē lielākais ekoloģisko ieguldījumu kopums, kāds jelkad bijis.

Vairāk nekā 50 % līdzekļu tiks novirzīts jaunām prioritātēm. Šīs programmas ietver pētniecību un inovāciju (“Apvārsnis Eiropa”), taisnīgu klimatisko un digitālo pārkārtošanos (Taisnīgas pārkārtošanās fonds un Digitālā Eiropa), sagatavotību, atveseļošanu un noturību (caur Atveseļošanas un noturības mehānismu), rescEU un jauno programmu “ES – veselībai”. Tās papildinās kohēzijas un lauksaimniecības politiku, kas jau ir modernizēta.

Atveseļošanas un noturības mehānisms ir NextGenerationEU kodols. Tas palīdzēs ES no pašreizējās krīzes izkļūt spēcīgākai, pirmajos izšķirīgajos atveseļošanas gados aizdevumos un dotācijās piešķirot dalībvalstīm 672,5 miljardus eiro.

“Next Generation EU” finansējums 750 miljardu eiro apmērā ir sadalīts Atveseļošanas un noturības mehānismam (672,5 miljardi eiro, tostarp 360 miljardi eiro aizdevumos un 312,5 miljardi eiro dotācijās), “React-EU” (47,5 miljardi eiro), Taisnīgas pārkārtošanās fondam (10 miljardi eiro), lauku attīstībai (7,5 miljardi eiro), pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” (5 miljardi eiro), “rescEU” (1,9 miljardi eiro) un programmai “InvestEU” (5,6 miljardi eiro).

Katra dalībvalsts tika aicināta iesniegt atveseļošanas un noturības plānu, kur izklāstīta tās ieguldījumu un reformu programma, ņemot vērā ekonomikas politikas uzdevumus, kas izvirzīti nesenos valstij adresētajos ieteikumos, it īpaši 2019. un 2020. gadā. Plāniem jābūt izstrādātiem tā, lai tie dalībvalstīm ļautu uzlabot ekonomiskās izaugsmes potenciālu, darba vietu izveidi un ekonomisko un sociālo noturību un atbilstu ekoloģiskās un digitālās pārkārtošanās mērķiem.

Decembrī sarunvedēji panāca provizorisku vienošanos, kas ļauj mehānismam sākt darboties 2021. gada sākumā. Komisija deva norādījumus dalībvalstīm atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā un mudināja tās savos plānos iekļaut ieguldījumus un reformas septiņās pamatjomās, virzīt uz priekšu ekoloģisko un digitālo atveseļošanu un ieguldīt cilvēkkapitālā.

Cits NextGenerationEU instruments ir REACT-EU (atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām). Tas turpina ārkārtējās elastības noteikumus Investīciju iniciatīvā reaģēšanai uz koronavīrusu un līdz 2023. gadam nodrošina 47,5 miljardu eiro papildfinansējumu kohēzijas politikai tādās jomās kā veselības aprūpe un nodarbinātība. Tas arī sagatavos pāreju uz ekoloģisku un digitālu Eiropu un būs tiltiņš no ārkārtējiem uz vidēja termiņa risinājumiem. Turklāt NextGenerationEU būs papildinājums vairākām ES iniciatīvām, to vidū Taisnīgas pārkārtošanās fondam, InvestEU, rescEU civilās aizsardzības mehānismam un “Apvārsnim Eiropai”.

Ceļošanas ierobežojumi un brīvas pārvietošanās nodrošināšana Eiropā

Lai palēninātu Covid-19 izplatīšanos un aizsargātu cilvēku veselību un labklājību, dalībvalstis pieņēma dažādus pasākumus, no kuriem daži ietekmēja pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties pa ES. Starp pasākumiem bija ierobežojumi iebraukšanai citā dalībvalstī vai citas īpašas prasības (piemēram, karantīna), ko piemēro robežu šķērsotājiem, ieskaitot tos, kuri brauc darba dēļ. Eiropas Komisija veica pasākumus, kas nodrošina fizisko personu un preču un pakalpojumu brīvu pārvietošanos, vienlaikus pilnīgi ievērojot veselības aizsardzības un drošības pasākumus.

Atsaukdamās uz Eiropadomes 26. marta aicinājumu, Komisija sadarbībā ar Eiropadomes priekšsēdētāju izdeva “Eiropas ceļvedi koronavīrusa ierobežošanas pasākumu atcelšanai”.

13. oktobrī Padome uz Komisijas 4. septembra priekšlikuma pamata izdeva ieteikumus par pieejas koordinēšanu brīvas pārvietošanās ierobežošanā pandēmijas dēļ. Dalībvalstis vienojās koordinēt pūliņus četrās galvenajās jomās:

• dalībvalstīm vienoti kritēriji apsvērumos par ceļošanas ierobežojumu ieviešanu;
• kopīga karte, kurā ar luksofora krāsām parādīta riska pakāpe ES un Eiropas Ekonomikas zonas reģionos;
• vienota pieeja ceļotājiem, kuri ierodas no riska zonām (testēšana un pašizolācija);
• skaidra un laicīga sabiedrības informēšana.

17. martā pēc Komisijas ieteikuma ES dalībvalstis nolēma sašaurināt nebūtisku iebraukšanu ES, lai aizsargātu cilvēku veselību ES un nepieļautu vīrusa tālāku izplatīšanos no ES citās zemēs un pretēji. Atbilstoši epidemioloģiskās situācijas pārmaiņām noteikumu darbības laiks vairākkārt tika pagarināts. Ārpussavienības valstu saraksts tika balstīts virknē pārredzamu kritēriju un regulāri pārskatīts – pēdējoreiz tas grozīts 17. decembrī.

Pēc Komisijas priekšlikuma 30. jūnijā Padome izdeva ieteikumu par pagaidu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu. Tajā bija iekļauts to trešo valstu saraksts, kuru iedzīvotāji ir atbrīvoti no ierobežojumiem, un to ceļotāju kategoriju saraksts, kuriem ir būtiska funkcija vai vajadzība un ir atļauts iekļūt ES no jebkuras izbraukšanas vietas. 28. oktobrī Komisija publicēja norādījumus, lai palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt Padomes ieteikuma konsekventu īstenošanu. Komisija arī deva norādījumus dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka vīzu darbības atsākšana ārvalstīs tiek labi koordinēta ar pakāpenisku ceļošanas ierobežojumu atcelšanu.

Šie pasākumi palīdz mazināt koronavīrusa izplatīšanos, vieglāk tai izsekot un efektivizēt ES vienoto reaģēšanu. Sabiedrības veselības krīze ir saasinājusi vajadzību vairāk koordinēt rīcību veselības aizsardzības jautājumos laikā, kad virzāmies uz Eiropas veselības savienību (sīkākas ziņas atrodamas nodaļā “Cilvēku un brīvību aizsardzība”).

Pēc Covid-19 slimnieku skaita straujā pieauguma dažās Apvienotās Karalistes vietās 2020. gada beigās, no kuriem lielu daļu bija izraisījis jauna paveida vīruss, 22. decembrī Komisija izdeva ieteikumu par koordinētu pieeju ceļošanas un transporta pasākumiem, lai ierobežotu jaunā paveida vīrusa tālāku izplatīšanos.

Palīdzība iestrēgušiem ES pilsoņiem atgriezties

Daudzi ES pilsoņi izrādījās iestrēguši tālu no mājām, jo viņu reisi bija atcelti un robežas sāka vērties ciet. ES un dalībvalstis pārveda mājās vairāk nekā 600 000 cilvēku. ES civilās aizsardzības mehānisms atviegloja un līdzfinansēja 408 atgriešanās lidojumus, kas nogādāja dzimtenē vairāk nekā 100 300 cilvēku, to vidū 90 000 iestrēgušo ES pilsoņu.

Dalībvalstis izrādīja solidaritāti, organizējot transportu, kas atveda mājās gan citu dalībvalstu, gan savus pilsoņus. Katrs trešais pārvestais pasažieris bija ES pilsonis no kādas citas valsts, nevis reisa organizētājas. Piemēram, Francija pārveda 26 ES dalībvalstu pilsoņus. Ar reisu no Uhaņas (Ķīnā) februāra sākumā tika atvesti 64 Francijas pilsoņi un 135 citu dalībvalstu pilsoņi.

Brīvas preču kustības nodrošināšana un palīdzība pārrobežu darbiniekiem

Pandēmija Eiropā radīja ievērojamus traucējumus ceļošanai un transportam. Dažādi ierobežojoši veselības aizsardzības pasākumi, ko dalībvalstis ieviesa martā un aprīlī, noveda pie robežu slēgšanas vai stingras kontroles, un tūkstošiem kravas automobiļu iestrēga garās rindās. Lai saglabātu preču plūsmu pāri ES iekšējām robežām, nosargātu būtiskas piegādes ķēdes un aizsargātu transporta darbiniekus, Komisija ātri sadarbojās ar dalībvalstīm, visā Eiropas transporta tīklā nosakot zaļās joslas robežšķērsošanas punktus tā, lai kravas automobilim robežas šķērsošana neaizņemtu vairāk par 15 minūtēm. Zemes novērošanas un navigācijas programmas Copernicus un Galileo palīdzēja ieraudzīt šaurās vietas un uzturēt transporta kustību. Oktobrī Komisija paplašināja zaļās joslas pieeju, to attiecinot arī uz multimodāliem pārvadājumiem, ieskaitot dzelzceļa un ūdensceļu kravu pārvadājumus un gaisa kravu pārvadājumus, un uzsvēra, ka ir jānodrošina pasažieriem pamatsavienotība.

No pandēmijas sākuma Komisija cieši sadarbojās ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu koordinētu pieeju robežu jautājumiem un pakāpenisku brīvas pārvietošanās atjaunošanu. ES pieņēma vadlīnijas, kas palīdz darba devējiem un darbiniekiem atjaunot darbu drošā un veselīgā vidē, un vadlīnijas par sezonas darbinieku aizsardzības uzlabošanu. Tā arī atjaunināja ES tiesību aktus, ņemot vērā jaunu apdraudējumu darbā un radot papildu aizsardzību visiem darbiniekiem, īpaši tiem, kuri strādā tiešā saskarē ar koronavīrusu. Tika papildus izdoti praktiski padomi, lai nodrošinātu, ka neaizstājams personāls var šķērsot ES robežas, lai sasniegtu darba vietu un palīdzētu ES iedzīvotājiem saglabāt drošību, veselību un pārtiku.

Martā Komisija nāca klajā ar vadlīnijām par robežu pārvaldības pasākumiem, lai aizsargātu veselību un nodrošinātu preču un pamatpakalpojumu, to starpā zāļu un medicīniskā inventāra, piegādi medicīniskajam personālam, kas cīnās pirmajās līnijās. Maijā tām sekoja vadlīnijas un ieteikumi, kam bija jāpalīdz dalībvalstīm pakāpeniski atcelt pagaidu robežkontroli un ceļošanas ierobežojumus, paturot visus nepieciešamos drošības pasākumus.

Tūrisma nozīme Eiropas Savienībā. 0,56 eiro ir pievienotā vērtība, ko iegūst par katru tūrisma radīto eiro. Tūrisms atbalsta 2,4 miljonus uzņēmumu, no kuriem vairāk nekā 90% ir mazie un vidējie uzņēmumi. Eiropas Savienība ir pasaules līdere tūrisma jomā, proti, to apmeklē 40% starptautisko tūristu. 85% eiropiešu vasaras brīvdienas pavada ES.

Lai pilnībā informētu cilvēkus par situācijas mainīgumu, jūnijā Komisija izveidoja vietni Re-open EU ar skaidru un drošu reāllaika informāciju par ceļošanas iespējām un ar to saistītajiem veselības un drošības ierobežojumiem visās ES dalībvalstīs. Vasarā vien to izmantoja teju 8 miljoni cilvēku. Tās panākumu dēļ oktobrī Re-open EU kļuva par vienotu informācijas avotu jautājumos par pandēmijas situāciju, sabiedrības veselības pasākumiem, ceļošanas ierobežojumiem un tūrisma pakalpojumiem. 14. decembrī Re-open EU bezmaksas mobilās lietotnes veidā kļuva pieejama gan Android, gan iOS ierīcēs.

Digitālie risinājumi palīgos pandēmijas apkarošanā

Digitālajiem risinājumiem bija liela loma daudzu koronavīrusa pandēmijas straujās izplešanās laikā radušos problēmu risināšanā. Kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm, kas papildina kontaktu manuālo izsekošanu, var būt izšķirīga nozīme vīrusa pārneses ķēdes pārraušanā, un tās var palīdzēt glābt cilvēku dzīvību.

Ievērojot datu aizsardzības un privātuma noteikumus, ES palīdzēja nodrošināt koordinētu pieeju dalībvalstīs, kuras ieviesušas kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes. No ES budžeta tika finansēta Eiropas risinājuma izstrāde un ieviešana izsekošanas lietotņu sadarbspējai, kura tiek veidota ar decentralizētu arhitektūru, kas attiecas uz gandrīz visām ES izstrādātajām valstu lietotnēm. Tas palīdzēja mobilajām kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm visu potenciālu īstenot pat tad, kad cilvēki šķērso robežas.

Ar Komisijas atbalstu dalībvalstis izdarīja visu, kas nepieciešams, lai to lietotnes spētu sadarboties, un oktobrī Komisija atklāja Eiropas vārtejas dienestu, kas lietotnes sasaistīja citu ar citu. Tiek sasaistīts arvien vairāk valstu lietotņu, kad tās ir gatavas.

Aprīlī tika iedarbināts Eiropas Covid-19 datu portāls ar mērķi savākt un kopīgot zinātniskos datus un ātri apkopot iespaidīgu datu apjomu, kas aptver vairāk nekā 25 000 vīrusu sekvenču un vairāk nekā 100 000 zinātnisko publikāciju. Portāls saņēma vairāk nekā 2,9 miljonus datu pieprasījumu no vairāk nekā 92 000 atsevišķiem lietotājiem vairāk nekā 170 valstīs.

Slimnīcās talkā nāca mākslīgais intelekts un roboti. Komisijas finansēts mākslīgā intelekta rīks palīdz ārstiem diagnosticēt Covid-19 CT skenējumos un jau tiek izmantots visā ES, bet slimnīcās ir izvietoti ultravioleto staru dezinfekcijas roboti, kas ātri uztīra telpas, samazina koronavīrusa izplatīšanos un mazina darbinieku slodzi un inficēšanās risku.

ES kosmosa programma, sevišķi tās Zemes novērošanas komponents Copernicus un tā pavadoņnavigācijas sistēma, ir devusi svarīgu ieguldījumu. No paša krīzes sākuma ES pavadoņi novēroja satiksmes sastrēgumus robežšķērsošanas vietās starp dalībvalstīm un kartēja medicīniskās iekārtas, slimnīcas un pārējo kritisko infrastruktūru. No pavadoņiem savāktie dati apvienojumā ar mākslīgo intelektu nodrošināja publiskā sektora iestādēm ES un valstu līmenī modeļus, kas ļauj labāk izprast ārkārtējo situāciju un tajā efektīvāk rīkoties.

5. jūnijā Komisija sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru iedarbināja koronavīrusa ātras rīcības Zemes novērošanas rīku. Tas izmanto pavadoņu datus, lai pēc ekonomikas un vides datiem mērītu norobežošanas pasākumu ietekmi un uzraudzītu atlabšanu pēc to atcelšanas.

Dezinformācijas par Covid-19 apkarošana

Pašreizējā gaisotne izrādījusies auglīgs pamats sazvērestības teorijām, kas apstrīd zinātnes atziņas un faktus par Covid-19 izcelsmi, izplatību un ārstēšanu. Pandēmija ir arī izraisījusi lielāku naidīgumu tiešsaistē un rasistiskus un antisemītiskus izlēcienus, kā arī krāpniecisko tirgotāju skaita pieaugumu, kuri tiešsaistē pārdod viltojumus, apgalvodami, ka tie novērš vai izārstē vīrusslimību.

Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests šajā jautājumā cieši sadarbojās ar citām ES iestādēm un dalībvalstīm, kā arī ar pasaules mēroga partneriem no G7 un NATO. 10. jūnijā Komisija un augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā un Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Žuzeps Borels iepazīstināja ar virkni darbību dezinformācijas par Covid-19 apkarošanai. To starpā ir saziņas un publiskās diplomātijas stiprināšana ES tuvākajās kaimiņvalstīs un visā pasaulē, kā arī atbalsts neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem. Komisija mudināja visus iesaistītos, ieskaitot interneta tirgotavas un sabiedriskos medijus, palīdzēt apkarot dezinformāciju par koronavīrusiem. Līdz gada beigām par veiktajiem pasākumiem tika publicēti četri ziņojumu komplekti.

Reaģējot uz to, platformas izņēma vai bloķēja miljoniem maldinošu sludinājumu un preču sarakstus. 2020. gadā vietnē EUvsDisinfo tika izcelts, publicēts un atjaunināts vairāk nekā 700 dezinformatīvu vēstījumu par koronavīrusu.

Šīs darbības tiek izmantotas tālākā ES pretdezinformācijas darbā, īpaši Eiropas Demokrātijas rīcības plānā un Digitālo pakalpojumu aktā. Komisija liek lietā visu tās rīcībā esošo un apmaksā pētījumus, lai palīdzētu cīnīties ar neinformēšanu un dezinformēšanu par Covid-19.

Atbalsts pētniecībai diagnostikas, ārstēšanas un vakcīnu jomā

Komisija arī mobilizēja 400 miljonus eiro no “Apvāršņa 2020” finansēšanas instrumenta InnovFin. No šīs summas 178,5 miljoni eiro tika piešķirti, lai paātrinātu vakcīnu (tostarp BioNTech un CureVac vakcīnu) izstrādi un citu medicīnisku vielu, zāļu, medicīnisko un diagnostikas ierīču vai jaunu kritisko pētniecības un inovācijas infrastruktūru izveidi, ieskaitot ražošanas iekārtas. Vēl 221,6 miljonus eiro piešķirs no Infekcijas slimību apkarošanas finansēšanas mehānisma.

ES reaģē visā pasaulē

ES mobilizēja 38,5 miljardus eiro Covid-19 apkarošanai pasaules mērogos. Reaģējot ES ievēroja pieeju “Eiropas komanda”, sakopojot resursus no ES, dalībvalstīm un finanšu iestādēm, it īpaši Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, lai atbalstītu katru partnervalsti un palielinātu ietekmi atbalsta sniegšanas vietā. Līdzekļi ir izmantoti reaģēšanai ārkārtas situācijās un steidzamu humanitāro vajadzību apmierināšanai, veselības aprūpes, ūdensapgādes/kanalizācijas un uztura sistēmu stiprināšanai un koronavīrusa pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai visā pasaulē. ES un dalībvalstu komanda joprojām ir viena no lielākajām finansiālo resursu ieguldītājām Pasaules Veselības organizācijā, kas ir partnere cīņā ar pandēmiju un tās sekām.

Komisijas finansējums 1 miljarda eiro apmērā 2020. gadā tika sadalīts dažādiem pētniecības un inovācijas projektiem Covid-19 apkarošanai, tostarp 400,1 miljons eiro finansēšanas mehānismiem, 235,8 miljoni eiro pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, 165,6 miljoni eiro Eiropas Inovācijas padomes instrumentam “Accelerator”, 100 miljoni eiro Epidēmijgatavības inovāciju koalīcijai, 72 miljoni eiro novatorisku zāļu ierosmei, 25,3 miljoni eiro Eiropas un jaunattīstības valstu partnerība klīnisko pētījumu jomā, 15 miljoni eiro Eiropas Covid-19 datu portālam, 6 miljoni eiro Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam un 3,5 miljoni eiro informācijas un komunikācijas tehnoloģijām veselības aprūpes jomā. Summas ir noapaļotas.

Pandēmija ir radījusi lielas loģistiskas problēmas humanitārās palīdzības sniedzējiem. Komercreisu trūkums kavēja vitāli svarīgas palīdzības sniegšanu, lai gan daudzās jomās vajadzības bija augušas gluži eksponenciāli. Uz to reaģējot, maijā ES izveidoja ES humanitārās palīdzības gaisa tiltu – pagaidu iniciatīvu, kas palīdz piegādāt humanitāro palīdzību un visvairāk vajadzīgos medicīnas materiālus. Ar gaisa tilta organizētajiem reisiem tika transportēts svarīgs medicīniskais inventārs, palīdzības kravas un personāls, kā arī sniegts atbalsts ES dalībvalstu organizētajiem mājāspārvešanas reisiem. Visus lidojumus apmaksāja ES, un tie tika veikti sadarbībā ar dalībvalstīm, humanitārajām organizācijām un uzņēmējām valstīm. Līdz gada beigām 67 gaisa tilta reisi bija nogādājuši 1150 tonnas medicīniskā inventāra un materiālu, kā arī gandrīz 1700 medicīnisko un humanitāro darbinieku kritiski svarīgos reģionos Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā.

Gādājot, lai mazāk aizsargātie nekļūst par lielākajiem cietējiem, maijā Komisija izdeva pirmos norādījumus par to, kā cīņai ar koronavīrusu domāto humanitāro palīdzību nosūtīt uz ES sankcijām pakļautajām valstīm un apgabaliem, lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem, lai kur viņi būtu. Komisija arī palīdzēja krīzes laikā saglabāt zāļu un individuālo aizsardzības līdzekļu tirdzniecību ar trešām valstīm un ierosināja Pasaules Tirdzniecības organizācijā pieņemt daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu par veselības aprūpes precēm.

Pandēmija dalībvalstīs tūlītēji ietekmēja ES patvēruma un atpakaļnogādāšanas noteikumu īstenošanu un pārrāva to personu pārmitināšanu, kurām pienākas starptautiskā aizsardzība. Komisija izdeva norādījumus par procedūru nepārtrauktību un cilvēku veselības un pamattiesību aizsardzības nodrošinātību tajās.

ES atbalsta pasākumi īpaši palīdzēja arī 79,5 miljoniem visās pasaules malās piespiedu kārtā pārvietoto, no kuriem daudzi atradās spīlēs starp karu un pandēmiju.

Mūsu laikmeta lielākā problēma joprojām ir klimata krīze. Ja to nerisināsim, tās ietekme uz vidi, veselību un iztiku būs vēl lielāka nekā koronavīrusa pandēmijai. 2010.–2019. gads bija siltākā desmitgade, kāda jebkad reģistrēta. Klimata pārmaiņu postošā ietekme Eiropā un pasaulē ir apliecinājums tam, ka ir steidzami jāpaātrina zaļā pārkārtošanās. Šajā ziņā svarīga nozīme būs digitālajām tehnoloģijām, kuras bijušas ārkārtīgi noderīgas arī pandēmijas laikā. Gan Eiropas zaļais kurss, gan digitalizācija veicinās nodarbinātību un izaugsmi Eiropā, uzlabos mūsu vidi un vairos sabiedrības izturētspēju.

Eiropas zaļais kurss

ES jau ir sākusi rīkoties, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Šis mērķis ir Eiropas zaļā kursa centrālais elements, un, lai to sasniegtu, mums pirmām kārtām jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, jāinvestē zaļajās tehnoloģijās un jāaizsargā dabiskā vide.

Eiropas zaļā kursa politika un darbības: klimata pakts un klimata tiesību akti, investīcijas viedākā un ilgtspējīgākā transportā, virzība uz zaļāku rūpniecību, piesārņojuma likvidēšana, taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšana visiem, zaļo projektu finansēšana, labāka ēku energoefektivitāte, līderība zaļo pārmaiņu vadībā pasaulē, “No lauka līdz galdam”, dabas aizsardzība, tīras enerģijas veicināšana.

Vērienīgākas klimatiskās ieceres Eiropā un pasaulē

Decembrī ES līderi vienojās par vērienīgāku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Komisija šo mērķrādītāju bija ierosinājusi septembrī, lai nodrošinātu, ka ES līdzsvaroti virzās uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā. Nākamajā desmitgadē ES turpinās īstenot klimatrīcību, vienlaikus gādājot par ekonomikas izaugsmi, kā tas ļoti sekmīgi darīts jau līdz šim: 2019. gadā ES emisijas bija par 24 % mazākas nekā 1990. gadā, savukārt ekonomikas rādītāji tajā pašā laikā pieauga par vairāk nekā 60 %.

Laikposmā no 1990. līdz 2019. gadam Eiropas Savienībā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājās par 24%. Iepriekšējais mērķis bija līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Jaunais mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55% līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Eiropas Savienības ilgtermiņa stratēģija paredz līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisiju līmeni.

Sekojot ES piemēram, valdības visā pasaulē nāca klajā ar vairākiem svarīgiem paziņojumiem par nodomu pastiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena kopā ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu un citiem Eiropas līderiem ar jauno ES mērķrādītāju citus pasaules līderus iepazīstināja klimatiskajām iecerēm veltītajā samitā. Šis pasākums tika rīkots par godu Parīzes nolīguma piektajai gadadienai un gaidāmajai 2021. gada ANO Klimata pārmaiņu konferences 26. sesijai (COP26) Glāzgovā.

ES panāktais Parīzes nolīguma īstenošanā

Parīzes nolīgums, ko 2015. gadā pieņēma 195 valstis, ir bīstamu klimata pārmaiņu novēršanas globālais satvars. Visas Parīzes nolīguma puses pašas nosaka, kāds būs to ieguldījums kopīgo mērķu sasniegšanā. 18. decembrī ES un tās dalībvalstis iesniedza atjauninātu kopīgu nacionāli noteikto devumu – rīcības plānu, kā tiks ierobežotas siltumnīcefekta gāzu emisijas. ES arī līdz šim bija izvirzījusi vienu no augstākajiem mērķrādītājiem pasaulē – līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Vērienīgais jaunais emisiju samazināšanas mērķrādītājs – 55 % – apliecina, ka ES ir apņēmusies pasaulei rādīt ceļu rīcībai klimata jomā.

ES un tās dalībvalstis kopā nodrošina lielāko daļu no pasaules publiskā klimata finansējuma – 2019. gadā tās šīm vajadzībām atvēlēja 21,9 miljardus eiro, kas ir par 7,4 % vairāk nekā 2018. gadā. ES savu ikgadējo starptautisko klimatam veltīto finansējumu ir pastāvīgi palielinājusi kopš 2013. gada, un tas tiek darīts nolūkā palīdzēt jaunattīstības valstīm sadzīvot ar klimata pārmaiņu sekām un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Zaļā atveseļošana

2030. gadam nospraustais vērienīgais jaunais klimata mērķrādītājs palīdzēs ievirzīt ES ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas, un tas prasīs apjomīgas zaļās investīcijas, lai nodrošinātu, ka atveseļošana notiek ilgtspējīgi. ES izdevumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Parīzes nolīguma mērķiem un zaļā kursa principu “nekaitēt”, proti, nevajadzētu veikt investīcijas, kas ir pretrunā ES klimata mērķiem.

Lai uzsvērtu ES apņemšanos īstenot plānoto, ar klimatu saistītām rīcībpolitikām un programmām būtu jānovirza vismaz 30 % no 1,8 triljoniem eiro, par kuriem panākta vienošanās ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU. Finansējumam ir jābūt saskanīgam ar Parīzes nolīguma mērķiem. Šī ir lielākā zaļo investīciju pakete, kāda jebkad pasaulē pieredzēta. Lai to īstenotu reālajā dzīvē, dalībvalstīm savos atveseļošanas un noturības plānos jāapņemas nodrošināt, ka zaļās investīcijas veidos vismaz 37 %, kas tām nodrošinās piekļuvi lielākajai daļai NextGenerationEU līdzekļu (skatīt arī nodaļu “Saskaņota reaģēšana uz Covid-19”).

Komisija plāno 30 % NextGenerationEU līdzekļu sagādāt, emitējot zaļās obligācijas, kuras kļūst arvien populārākas, jo investori meklē veidus, kā palīdzēt finansēt pāreju uz vidiski ilgtspējīgu ekonomiku. Tādējādi tām būs liela nozīme Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Vēl nozīmīgāks zaļo obligāciju uzdevums būs atraisīt privātā sektora potenciālu risināt klimata pārmaiņu problēmu un veicināt ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas.

Cīņā pret klimata pārmaiņām jāiesaistās ikvienam. Decembrī tika izsludināts Eiropas Klimata pakts, kura mērķis ir palīdzēt mainīt gan indivīdu, gan lielu starptautisku uzņēmumu paradumus. Pakts aicina ikvienu, kurš cīnās pret klimata pārmaiņām, – un it sevišķi jauniešus – piedalīties jaunu klimata pasākumu izstrādē, dalīties informācijā un atbalstīt esošas un jaunas darbības un risinājumus.

VIDEO. Eiropas Klimata pakts.

Pētniecība un inovācija – palīgi Eiropas zaļā kursa īstenošanā

Inovāciju fonds: mazoglekļa tehnoloģiju ieviešana tirgū, oglekļa uztveršana, izmantošana un uzglabāšana, enerģijas uzglabāšana, energoietilpīgas nozares, atjaunīgā enerģija.

Inovāciju fonds ir viena no pasaulē lielākajām finansēšanas programmām, kura finansē inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju demonstrējumus. Tā nav pētniecības programma; tās mērķis drīzāk ir panākt, ka ļoti inovatīvas tehnoloģijas nonāk tirgū. Fonda ieņēmumi nāks no 450 miljonu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu izsolīšanas laikā no 2020. līdz 2030. gadam. Atkarībā no oglekļa cenas fonds varētu sagādāt aptuveni 10 miljardus eiro. 2020. gadā liela mēroga projektiem domātajā Inovāciju fonda pirmajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus tīro tehnoloģiju projektiem bija pieejams vairāk nekā 1 miljards eiro. 1. decembrī tika izsludināts maza mēroga projektiem domāts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ar budžetu 100 miljoni eiro, un tajā tiek gaidīti priekšlikumi par revolucionārām tehnoloģijām tādās jomās kā atjaunīgā enerģija, energoietilpīgas nozares, enerģijas uzkrāšana un oglekļa uztveršana, izmantošana un uzglabāšana.

Pēdējā un lielākajā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumā plānots investēt 1 miljardu eiro projektos, kas palīdzēs īstenot Eiropas zaļo kursu, vēl vairāk pasargāt Eiropas bioloģisko daudzveidību un dzīvotnes un paātrināt ilgtspējīgu atlabšanu.

Ilgtspējīgas pārejas finansēšana

Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, ir vajadzīgas apjomīgas publiskās investīcijas un ir jācenšas privāto kapitālu aizvien vairāk novirzīt rīcībai klimata un vides jomā. Lai privāto kapitālu pārorientētu uz ilgtspējīgākām investīcijām, ir rūpīgi jāpārdomā, kā strādā mūsu finanšu sistēma. Tikai tad ES varēs panākt ilgtspējīgāku ekonomikas izaugsmi, nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti un veicināt lielāku pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu ekonomikā. Šāda pieeja ir arī ES kapitāla tirgu savienības projekta pamatā.

Janvārī Komisija izziņoja Eiropas zaļā kursa investīciju plānu, kas ar ES finansiālo atbalstu mobilizēs publiskās investīcijas un palīdzēs atraisīt privāto finansējumu, un tā rezultātā 10 gadu laikā ilgtspējīgas investīcijas sasniegs vismaz 1 triljonu eiro.

Plānam ir trīs dimensijas. Pirmā attiecas uz finansēšanu: rīcībai klimata un vides jomā atvēlēta tik liela ES budžeta daļa kā vēl nekad. Šie līdzekļi savukārt piesaistīs privāto finansējumu, un te nozīmīga loma būs Eiropas Investīciju bankai. Papildus finansējuma nodrošināšanai plāns palīdzēs atraisīt un pārorientēt publiskās un privātās investīcijas.

Otrā dimensija attiecas uz iespēju došanu: ES apgādās investorus ar rīkiem, ilgtspējīgas finanses izvirzīdama finanšu sistēmas centrā, un palīdzēs publiskajām iestādēm veikt ilgtspējīgas investīcijas, mudinot tās plānot zaļu budžetu un iepirkumu un cenšoties atvieglot procedūras, ar kurām taisnīgas pārkārtošanās reģioniem apstiprina valsts atbalstu. Treškārt, Komisija publiskajām iestādēm un projektu virzītājiem sniegs praktisku atbalstu ilgtspējīgu projektu plānošanā, izstrādē un realizēšanā.

Lai gan finansējums būs vajadzīgs visiem reģioniem un par to gādās Eiropas zaļā kursa investīciju plāns, tie reģioni, nozares un darba ņēmēji, kuriem pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku būs sarežģītāka, saņems īpašu atbalstu no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma, kurš 2021.–2027. gada periodā palīdzēs investīcijās mobilizēt vismaz 100 miljardus eiro. Eiropas Komisija dalībvalstīm palīdz sagatavot teritoriālos taisnīgas pārkārtošanās plānus, bez kuriem attiecīgajam finansējumam nav iespējams piekļūt.

Pateicoties jauniem tiesību aktiem, proti, Taksonomijas regulai, tiek veidota pasaulē pirmā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēma. Šis akts ir būtisks pavērsiens, jo tas nozīmē, ka investoriem un industrijai tagad būs vienota izpratne par to, kas ir “zaļš”, un tas dos reālu grūdienu investēt zaļos un ilgtspējīgos projektos.

Progresīvāka enerģētika klimatneitrālā ekonomikā

Lai Eiropa līdz 2050. gadam sasniegtu savus klimata mērķus, tai ir jāpārveido sava energosistēma, kas rada 75 % ES siltumnīcefekta gāzu emisiju. 2020. gadā Komisija izsludināja vairākas enerģētikas dekarbonizācijai veltītas iniciatīvas.

Jūlijā, atzīdama, ka ES energosistēma ir nepietiekami elastīga un izšķērdīga, Komisija publicēja Energosistēmas integrācijas stratēģiju. Tās uzmanības centrā ir šādi trīs galvenie pīlāri: plaša mēroga elektrifikācija, lielāka apritība un zaļo gāzu un degvielu (piemēram, ūdeņraža) izstrāde.

Šie pasākumi palielinās sistēmas elastību, ļaus dekarbonizēt nozares, kur to izdarīt ir grūtāk, un palīdzēs integrēt arvien pieaugošo atjaunīgās enerģijas daudzumu, kas turpmākajos gados nonāks tīklā. Šī savienotā un elastīgā sistēma būs efektīvāka un samazinās izmaksas sabiedrībai. Piemēram, automobiļus Eiropā varētu darbināt ar elektroenerģiju, ko saražojuši mājokļos uzstādīti saules enerģijas paneļi.

Vienlaikus Komisija nāca klajā ar stratēģiju, kā stimulēt atjaunīgā ūdeņraža izstrādi, kam būs svarīga loma 2050. gada klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā, jo īpaši ekonomikas nozarēs, kurās elektrifikācija ir sarežģītāka, piemēram, smagajā rūpniecībā un dažos transporta veidos.

Lai investīcijas novirzītu tīra ūdeņraža ražošanai, Komisija arī izveidoja Eiropas Tīra ūdeņraža aliansi, kura apvieno industriju, publiskās iestādes, pilsonisko sabiedrību un citas ieinteresētās personas.

Ilgtspējīgākas ēkas

Atjaunīgā enerģija

Oktobrī publicētajos dalībvalstu enerģētikas un klimata plānu novērtējumos Komisija uzsvēra vajadzību kāpināt vērienu, lai sasniegtu ES mērķus. Viens no Eiropas zaļā kursa pamatelementiem ir enerģētikas nozares dekarbonizācija ar atjaunīgās enerģijas palīdzību.

Projektu un ražošanas objektu piemēri (pulksteņa rādītāja virzienā): fiksētas atkrastes vējturbīnas “Kårehamn Offshore Windfarm”, 48 megavati; biodegvielām paredzētu aļģu audzēšana, “Macro Fuels”, gatavība tirgum paredzēta 2030. gadā; ražošanas objekti, enerģijas pārveidotāji, rumbas un vārpstas; viļņu enerģija, ISWEC, 50 kilovati; peldošie vējparki, “Wind Float Atlantic”, 25 megavati; plūdmaiņas, “Hidroquest Ocean”, 1000 kilovati; peldoši atkrastes saules fotoelementi, “Oceans of Energy”, 17 kilovati (paredzams 50 kilovati līdz 2020. gada beigām); fiksētas atkrastes vējturbīnas, “Horns Rev 3”, 406,7 megavati.

Ņemot vērā ES jūras baseinu bagātību un daudzveidību, kā arī faktu, ka jaunu iekārtu izmaksas pastāvīgi krītas, visstraujāko attīstību potenciāli varētu piedzīvot atkrastes atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas. Novembrī publicētajā ES Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijā ir novērtēts nozares potenciāls un sniegti ierosinājumi, kā atbalstīt tās ilgtermiņa attīstību. Stratēģijas mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt 300 gigavatus jūras vēja enerģijas jaudas un 40 gigavatus okeāna (piem., viļņu un plūdmaiņas) enerģijas jaudas. Bagātīgās, dabiskās un tīrās atkrastes enerģijas attīstīšana pierādīs, ka zilās ekonomikas stiprināšana un jūras dabas aizsardzība var iet roku rokā.

Pēdējo desmit gadu laikā, pateicoties Eiropas enerģētikas tīkliem, Eiropas Savienība ir uzlabojusi pārrobežu energoinfrastruktūru. No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta deviņdesmit pieci energoinfrastruktūras projekti (t. s. kopīgu interešu projekti) ir saņēmuši kopsummā 4,7 miljardus eiro. Komisijas 2020. gada decembra priekšlikums enerģētikas tīklu noteikumus saskaņo ar Eiropas zaļā kursa mērķiem. Ierosinātā jaunā regula palīdzēs sasniegt ES emisiju samazināšanas mērķrādītājus, veicinot atjaunīgo energoresursu un jaunu tīrās enerģijas tehnoloģiju integrāciju energosistēmā.

ES paziņoja, ka tā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta palīdzību plāno 10 energoinfrastruktūras projektos investēt gandrīz 1 miljardu eiro. Lielākā daļa šīs summas tiks izmantota, lai finansētu starpsavienojumu Harmony Link, kas ir zemūdens kabelis, kurš caur Baltijas jūru savienos Lietuvu un Poliju; šis savienojums reģionu savienos ar pārējo ES tīklu, tādējādi mazinot pārmērīgo atkarību no viena enerģijas importa avota.

Ilgtspējīga ražošana un patēriņš

Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns

Ar Eiropas zaļo kursu iecerēts ne tikai samazināt emisijas, bet arī modernizēt ekonomiku, sabiedrību un rūpniecību un veidot spēcīgāku un ilgtspējīgāku pasauli. Martā Komisija Eiropas Industriālās stratēģijas paketes ietvaros publicēja jaunu Aprites ekonomikas rīcības plānu, kurš ES ekonomikai palīdzēs virzīties uz zaļāku nākotni, stiprināt konkurētspēju, vienlaikus aizsargājot vidi, un patērētājiem dos jaunas tiesības. Plānā uzmanība pievērsta visam produktu aprites ciklam, sākot ar projektēšanu un ražošanu un beidzot ar patēriņu, remontu, atkalizmantošanu, reciklēšanu un resursu atgriešanu ekonomikā.

Pārtika un iepakojums: negatīvs aspekts – 2017. gadā izlietotā iepakojuma apjomi Eiropā sasniedza vēl nepieredzētu rekordu – 174 kg uz vienu iedzīvotāju; pozitīvs aspekts – tiks ieviesta jauna likumdošanas iniciatīva, kas paredz aizstāt vienreizlietojamu iepakojumu. Plastmasa: negatīvs aspekts – paredzams, ka nākamo 20 gadu laikā plastmasas patēriņš divkāršosies; pozitīvs aspekts – pakāpeniski atteiksimies no vienreizlietojamiem izstrādājumiem, kurus aizstāsim ar ilgizturīgiem un vairākkārt lietojamiem ražojumiem. Tekstilizstrādājumi: negatīvs aspekts – visā pasaulē ik sekundi uz sadedzināšanu vai apglabāšanu poligonā nosūta veselu konteineru tekstilizstrādājumu; pozitīvs aspekts – jaunu uzņēmējdarbības modeļu veicināšana sekmēs tekstilizstrādājumu šķirošanu, atkalizmantošanu un reciklēšanu un dos patērētājiem iespēju izvēlēties ilgtspējīgus tekstilizstrādājumus. Atkritumi: negatīvs aspekts – vidēji viens iedzīvotājs gadā saražo gandrīz pustonnu sadzīves atkritumu; pozitīvs aspekts – tiks ieviesti pasākumi atkritumu rašanās novēršanai un samazināšanai.

Projektēšanas posms nosaka pat 80 % no ražojuma vidiskās ietekmes. Tāpēc ES tirgotie ražojumi būtu jāizstrādā tā, lai tie būtu lietojami ilgāk, lai tos būtu vieglāk atkalizmantot, remontēt un reciklēt, kā arī tajos pēc iespējas vairāk jāiekļauj reciklēts materiāls. Rīcības plāns koncentrējas uz jomām, kurās ir vislielākais aprites potenciāls; te kā piemēru var minēt elektroniku, akumulatorus un transportlīdzekļus, iepakojumu, plastmasas, tekstilizstrādājumus, būvniecību un pārtiku. Decembrī Komisija kā pirmo no rīcības plāna iniciatīvām izziņoja priekšlikumu par obligātu prasību ieviešanu, kas nodrošinātu, ka visi akumulatori visā aprites ciklā kļūtu ilgtspējīgāki un drošāki. Aprites ekonomikas rīcības plāna mērķis ir arī nodrošināt, ka patērētājiem ir informācija par ražojumu remontējamību un ilgizturību, kā arī tiesības uz remontu.

Kāpēc mums ir vajadzīgas ilgtspējīgas baterijas? Paredzams, ka līdz 2030. gadam pieprasījums pēc baterijām pasaulē pieaugs 14 reizes (salīdzinājumā ar 2018. gada līmeni), un to galvenokārt noteiks elektrotransports. Līdz 2030. gadam Eiropas Savienība varētu apmierināt 17% no pasaules pieprasījuma, kas ir otrs augstākais rādītājs pasaulē. Eiropas Savienība kļūs par pasaulē otro lielāko bateriju tirgu, arī bateriju ražošanas ziņā.

2020. gadā tika izveidots Eiropas Aprites bioekonomikas fonds, kas Eiropas zaļā kursa atbalstam piesaistīja 175 miljonus eiro, ar kuriem tiks finansētas ilgtspējīgas inovācijas. Tā ir Komisijas un Eiropas Investīciju bankas iniciatīva, kurā Komisija ieguldījusi 100 miljonus eiro pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu, un šis ir pirmais investīciju fonds, kas koncentrējas tikai uz aprites bioekonomiku ES.

Piekļuve kritiski svarīgām izejvielām

Lai sekmīgi īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos, ir būtiski nodrošināt pastāvīgu piekļuvi izejvielām. Tiek prognozēts, ka dažādo pasākumu rezultātā pieprasījums pēc vairākām izejvielām Eiropas Savienībā ievērojami pieaugs. Piemēram, laikā līdz 2050. gadam sešdesmitkārtīgi varētu palielināties pieprasījums pēc litija, kas ir svarīgs e-transportlīdzekļu un telefona akumulatoru izejmateriāls, savukārt desmitkārtīgi – pieprasījums pēc retzemju magnētiem, ko izmanto e-transportlīdzekļos, digitālajās tehnoloģijās un vēja ģeneratoros. Ar Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plāna publiskošanu un Eiropas Izejvielu alianses izveidi Komisija vēlas samazināt atkarību no valstīm ārpus ES, dažādot piegādes avotus un uzlabot resursefektivitāti, vienlaikus veicinot izejvielu atbildīgu ieguvi visā pasaulē.

Ilgtspējīga pārtika un lauksaimniecība

Maijā ierosinātās stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķis ir līdz 2030. gadam padarīt ES pārtikas sistēmas ilgtspējīgākas un noturīgākas un nodrošināt, ka arī lauksaimniecība, zvejniecība un akvakultūra dod pienācīgu ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā. Stratēģijas mērķis ir atalgot tos lauksaimniekus, zvejniekus un citus pārtikas ķēdes dalībniekus, kuri jau īsteno ilgtspējīgu praksi. Bez tam tās mērķis ir radīt apstākļus, lai šādu praksi varētu īstenot arī citi, un pavērt šādiem uzņēmējiem papildu iespējas.

Virzība uz veselīgāku un ilgtspējīgāku Eiropas Savienības pārtikas sistēmu – Eiropas zaļā kursa stūrakmeni. Stratēģija “No lauka līdz galdam” palīdzēs: apgādāt Eiropas iedzīvotājus ar veselīgu, cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu pārtiku, apkarot klimata pārmaiņas, aizsargāt vidi un saglabāt biodaudzveidību, nodrošināt taisnīgu ekonomisko atdevi piegādes ķēdē un izvērst bioloģisko lauksaimniecību.

Izvirzīdama vērienīgākus mērķrādītājus prioritārajām jomām pārtikas ķēdē, ES ir iecerējusi rādīt ceļu, kā varam dzīvot veselīgāk un ilgtspējīgāk. Stratēģija paredz pasākumus, kuri uzlabos patērētājiem domāto informāciju un mudinās nozari rūpēties, lai mums būtu pieejama uzturvielām bagāta un ilgtspējīga pārtika par pieņemamu cenu.

Stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam par 50 % samazināt gan pesticīdu izmantošanu un to radīto risku, gan barības vielu zudumus. Tās mērķis ir arī par 50 % samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrā izmantoto antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomu un panākt, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai tiek izmantoti 25 % lauksaimniecības zemes. Vēl iecerēts uzlabot dzīvnieku labturību un samazināt ES vides pēdu. Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ar pārtiku, bioekonomiku, dabas resursiem, lauksaimniecību, zvejniecību, akvakultūru un vidi saistītā pētniecībā un inovācijā plānots ieguldīt 10 miljardus eiro.

CO₂ nav vienīgā siltumnīcefekta gāze, kuras emisijas ir jāsamazina. Pēc CO₂ otrs lielākais klimata pārmaiņu veicinātājs ir metāns, tāpēc jaunā Metāna stratēģija ir ļoti svarīga, lai tiktu sasniegts ES mērķis līdz 2030. gadam emisijas samazināt vismaz par 55 %. Stratēģijā uzsvars likts uz metāna emisiju samazināšanu lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un enerģētikas nozarē. Ar to plānots īstenot starpnozaru un nozaru pasākumus gan ES, gan starptautiskā mērogā.

Vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība

Bioloģiskā daudzveidība

Maijā tika ierosināta jauna vērienīga Biodaudzveidības stratēģija, kura vēršas pret tādiem svarīgiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas faktoriem kā ilgtnespējīga zemes un jūras resursu izmantošana, dabas resursu pārmērīga ekspluatācija, piesārņojums un invazīvas svešzemju sugas.

Jaunās Eiropas Savienības mēroga Biodaudzveidības stratēģijas uzdevums būs: izveidot aizsargājamas teritorijas, kas aptvertu vismaz 30% zemes Eiropas Savienībā un 30% jūras Eiropas Savienībā, stingrāk aizsargājot vēl palikušos Eiropas Savienības pirmatnējos un senos mežus un 2021. gadā nospraužot juridiski saistošus dabas atjaunošanas mērķrādītājus, ka arī atjaunot degradētās ekosistēmas uz sauszemes un jūrā visā Eiropas Savienībā, lauksaimniecības zemēs plašāk izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības paņēmienus un biodaudzveidības ziņā augstvērtīgus ainavas elementus, apturot un pretējā virzienā pavēršot apputeksnētāju iznīkšanu, vismaz 25000 kilometrus Eiropas Savienības upju atjaunojot līdz stāvoklim, ka tās ir brīvi plūstošas, līdz 2030. gadam par 50% samazinot pesticīdu izmantojumu un to radīto apdraudējumu un līdz 2030. gadam iestādot 3 miljardus koku.

Stratēģijā ierosināts nospraust saistošus mērķrādītājus, lai atjaunotu degradētās ekosistēmas un upes, uzlabotu ES aizsargājamo dzīvotņu un sugu veselību, atgrieztu lauksaimniecības zemē apputeksnētājus, samazinātu piesārņojumu, padarītu mūsu pilsētas zaļākas, sekmētu bioloģisko lauksaimniecību un uzlabotu Eiropas mežu veselību. Tās mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka Eiropā tiek sākta bioloģiskās daudzveidības atjaunošana, tai skaitā vismaz 30 % ES sauszemes un jūras platību pārveidot par sekmīgi apsaimniekotām aizsargājamām teritorijām un vismaz 10 % lauksaimniecības platību steidzami atkal padarīt par tādām, kurās ir daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi.

Martā Komisija izveidoja Globālo biodaudzveidības koalīciju. Simtiem nacionālo parku, akvāriju, botānisko dārzu, zooloģisko dārzu un zinātnes un dabas vēstures muzeju ir apvienojuši spēkus, lai vairotu sabiedrības izpratni par krīzi dabas pasaulē. Septembrī ANO Biodaudzveidības samitā vairāk nekā 70 valstu un valdību vadītāju, arī Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena, apstiprināja t. s. Līderu solījumu dabai, apņemdamies veikt 10 izšķirošus pasākumus, lai risinātu šo ārkārtas situāciju.

VIDEO. Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija.

No toksikantiem brīva vide

Lai labāk aizsargātu cilvēkus un vidi un veicinātu inovāciju drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju jomā, oktobrī Komisija nāca klajā ar Ilgtspēju sekmējošu ķimikāliju stratēģiju. Mūsdienu dzīve nav iedomājama bez ķimikālijām, un tās tiek izmantotas daudzās nozarēs, tai skaitā veselības aprūpē, enerģētikā, transportā un mājokļos. Tomēr atsevišķas ķimikālijas var kaitēt videi un cilvēku veselībai. ES attiecībā uz ķimikālijām jau ir pieņēmusi sīki izstrādātus tiesību aktus, taču tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam globālie ražošanas apjomi divkāršosies un turklāt pieaugs arī ķimikāliju izmantojums patēriņa precēs. Šī stratēģija ir pirmais solis ceļā uz Eiropas zaļajā kursā izvirzīto ieceri panākt nulles piesārņojumu un no toksikantiem brīvu vidi.

Ilgtspējīga un vieda mobilitāte

Transportam un mobilitātei ir būtiska nozīme cilvēku dzīvē un ES ekonomikā, taču tiem ir arī savas ēnas puses. Negatīvu ietekmi uz veselību un labbūtību atstāj, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijas, gaisa un ūdens piesārņojums, nelaimes gadījumi, sastrēgumi, troksnis un bioloģiskās daudzveidības zudums. Patlaban transports rada ceturtdaļu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai sasniegtu ES klimatneitralitātes mērķi, līdz 2050. gadam šīs emisijas jāsamazina par 90 %. Tas būs iespējams tikai tad, ja Eiropā mainīsim cilvēku pārvietošanās un preču pārvadāšanas paradumus. Šajā pārejā svarīga loma būs inovācijai un digitalizācijai.

Decembrī Komisija publicēja Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, kurā izklāstīts ceļš uz zaļu, digitālu un noturīgu transporta sistēmu nākamo paaudžu labā. Stratēģijā izklāstītas arī reformas, rīcībpolitikas un pasākumi, kas ir ļoti vajadzīgi, lai atveseļotu transporta nozari, kura ir viena no pandēmijas vissmagāk skartajām nozarēm. Stratēģijā ir nosprausti konkrēti atskaites punkti, kuri nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz gudru un ilgtspējīgu nākotni.

Tīrāki un drošāki transportlīdzekļi

Janvārī kļuva piemērojami stingrāki noteikumi par jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem pieļaujamo CO₂ emisiju daudzumu. Šie transportlīdzekļi rada attiecīgi aptuveni 12 % un 2,5 % no ES kopējām CO₂ emisijām. Sagaidāms, ka, pateicoties šiem noteikumiem, līdz 2030. gadam autotransporta radītās emisijas saruks par 23 % salīdzinājumā ar 2005. gadu, turklāt tiks izveidoti 60 000 jaunu darbvietu (vai pat 80 000, ja ES tiks ražoti akumulatori). Jau ziņots, ka 2021. gadā ir plānots nākt klajā ar priekšlikumu par stingrākiem CO₂ emisiju standartiem, kuri būtu saskanīgi ar jaunajām vērienīgajām iecerēm par kopējo samazinājumu, kas jāpanāk līdz 2030. gadam. Komisija arī strādā pie tā, lai 2021. gadā tiktu pieņemti jauni vērienīgi standarti attiecībā uz piesārņotāju emisijām no vieglajiem automobiļiem.

Kopš janvāra ir spēkā jauni noteikumi, kuri paredz, ka no 2022. gada jūlija jauniem automobiļu modeļiem būs jābūt aprīkotiem ar modernām tehnoloģijām, kuras palīdzēs uzlabot drošību un samazināt negadījumu skaitu. Turklāt no 2020. gada septembra kļuva piemērojami jauni noteikumi, kuri nodrošina, ka pirms laišanas tirgū visi automobiļi ir izpildījuši drošuma, vidiskās un ražošanas prasības. Šie noteikumi paredz biežākas tirgū esošo automobiļu pārbaudes un ievieš ES pārraudzību, kas cita starpā Komisijai ļaus pieprasīt automobiļu atsaukšanu ES mērogā un piemērot autoražotājiem, kuri pārkāpj tiesību aktus, sankcijas, kas var sasniegt pat 30 000 eiro naudassodu par vienu automobili.

ES digitālā pārveide

Digitālo tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē ir tik liela kā vēl nekad. Covid-19 krīzē tās ir izrādījušās nenovērtējamas: tās ir ļāvušas cilvēkiem uzturēt sakarus un uzņēmumiem turpināt darbu, un ir būtiski mainījies tas, kā tehnoloģijas tiek izmantotas izglītībā un apmācībā. Superdatori palīdz prognozēt pandēmijas attīstību, savukārt kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes var palīdzēt pārtraukt vīrusa pārneses ķēdi.

Pandēmija ir arī izgaismojusi to, cik svarīgi ir attīstīt visu ES iedzīvotāju digitālās prasmes un uzlabot mājokļu, uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju piekļuvi ātrdarbīgam internetam. Eiropas jaunuzņēmumi, kas balstīti digitālajās tehnoloģijās, var palīdzēt citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem un lielākām nozarēm rast inovatīvus risinājumus, kuri vajadzīgi šajā pārveidē. Tāpat digitālajām tehnoloģijām ir liela loma ES klimata mērķu sasniegšanā; te kā piemērus var minēt viedas energosistēmas, precīzo lauksaimniecību un viedu mobilitāti.

Eiropas digitālā stratēģija

Pamati digitalizācijai jau ir ielikti ar stabila digitāla vienotā tirgus izveidi, no kura reālu labumu gūst gan patērētāji, gan uzņēmumi visā ES un ārpus tās. Komisija ir apņēmusies panākt, ka šī desmitgade būs Eiropas “digitālā desmitgade”. Uzrunā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena izteica vēlmi, lai digitālās inovācijas jomā ES uzņemtos vadošo lomu un šajā sakarā izstrādātu kopīgu plānu un nospraustu skaidrus mērķus 2030. gadam tādās jomās kā savienojamība, prasmes un digitālie publiskie pakalpojumi. ES atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU satvarā dalībvalstis tiek aicinātas digitālajā pārveidē investēt 20 % no Atveseļošanas un noturības mehānismā piešķirtā finansiālā atbalsta (skatīt arī nodaļu “Saskaņota reaģēšana uz Covid-19”).

ES digitālās pārveides panākumi būs atkarīgi no tā, vai tiks ieviests iedarbīgs satvars, kas nodrošinās tehnoloģiju uzticamību un sniegs uzņēmumiem pārliecību un līdzekļus, kas vajadzīgi digitalizācijai. Datu stratēģija un baltā grāmata par mākslīgo intelektu ir Eiropas jaunās digitālās stratēģijas pirmie pīlāri. Tajos galvenā uzmanība pievērsta nepieciešamībai tehnoloģiju izstrādē centrā izvirzīt cilvēku un nepieciešamībai aizsargāt un veicināt Eiropas vērtības un tiesības tajā, kā mēs izstrādājam, ražojam un ieviešam tehnoloģijas.

Digitālā laikmeta prasībām atbilstoši ES interneta noteikumi

Decembrī Komisija ar Digitālo pakalpojumu aktu un Digitālo tirgu aktu ierosināja vērienīgu digitālās telpas reformu, proti, jaunus visaptverošus noteikumus, kas tiks piemēroti visiem digitālajiem pakalpojumiem, ieskaitot sociālos medijus, tiešsaistes tirdzniecības vietas un citas tiešsaistes platformas, kas darbojas Eiropas Savienībā. Digitālo pakalpojumu akts paredz, ka visiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri patērētājiem piedāvā preces, pakalpojumus vai digitālo saturu, būs piemērojami saistoši ES mēroga pienākumi, tai skaitā jaunas procedūras nelikumīga satura ātrākai izņemšanai, kā arī visaptveroša lietotāju pamattiesību aizsardzība tiešsaistē. Šis jaunais satvars līdzsvaros lietotāju, starpniekplatformu un publisko iestāžu tiesības un pienākumus. Tā centrā ir ES iedzīvotāji, un tā pamatu veido ES vērtības, tai skaitā cilvēktiesību ievērošana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība un tiesiskums. Priekšlikumu papildina Eiropas Demokrātijas rīcības plāns, kura mērķis ir stiprināt demokrātiju noturību.

Digitālo tirgu akts pievēršas negatīvajām sekām, ko rada atsevišķas darbības, kuras piekopj platformas, kuras darbojas kā vienotā tirgus “digitālie vārtziņi”. Šīm platformām ir būtiska ietekme uz vienoto tirgu, komerclietotājiem tās ir nozīmīgs līdzeklis, kā sasniegt klientus, un tās ir cieši nostiprinājušas savas pozīcijas. Tādējādi tām ir tik liels spēks, ka tās var privāti diktēt noteikumus un regulēt uzņēmumu iespējas sasniegt patērētājus. Jaunajos noteikumos, ko ievieš ar Digitālo tirgu aktu, šāda negodīga prakse ir definēta, un tie aizliedz vārtziņiem piekopt šo praksi. Mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus lielām tiešsaistes platformām un ļaut ES jaunuzņēmumiem augt, paplašināt mērogu un konkurēt, kas lietotājiem nodrošinātu labākas cenas, kvalitāti, izvēli un lielāku inovāciju.

Decembrī Komisija arī pieņēma Plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās nozares rīcības plānu, lai atbalstītu ES plašsaziņas līdzekļu atveseļošanu un digitālo pārveidi. Tas papildinās esošos pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt plašsaziņas līdzekļu brīvību un plašsaziņas līdzekļus un digitālo kultūru.

2020. gadā Eiropas Savienībā kļuva piemērojami vairāki svarīgi tiesību akti. Tie ietver pirmo noteikumu kopumu mazākiem uzņēmumiem un tirgotājiem tiešsaistes platformās un noteikumus, kas reglamentē valstu tiesību aktu koordinēšanu ES mērogā attiecībā uz visiem audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem un publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu pieejamību. Stājās spēkā arī tiesību akti, kuri nosaka skaidrus telesakaru pakalpojumu noteikumus; tie patērētājiem dos lielāku aizsardzību un veicinās investīcijas jaunās paaudzes tīklos.

Kiberdrošība un datu aizsardzība

Tā kā pandēmijas laikā pieauga kiberdraudi, ES ierosināja rīcību vairākās jomās. Februārī Komisija pieņēma paziņojumu par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu, ar kuru ES digitālajā pārveidē centrālā vieta atvēlēta augstam kiberdrošības līmenim, un 16. decembrī Komisija izziņoja jaunu ES kiberdrošības stratēģiju.

Digitālās desmitgades kiberdrošības stratēģijā aprakstīts, kā ES var izmantot un nostiprināt visus savus rīkus un resursus, lai tā būtu tehnoloģiski suverēna un lai tā varētu pastiprināt sadarbību ar partneriem visā pasaulē. Tā aicina kiberdrošības aspektu iestrādāt visās digitālajās investīcijās, kas plānotas 2021.–2027. gada budžeta periodā, kā arī īstenot iniciatīvas trīs ES rīcības jomās: veicināt noturību, tehnoloģisko suverenitāti un līderību, veidot prevencijai, atturēšanai un reaģēšanai vajadzīgās operatīvās spējas un attīstīt tālāk globālu un atvērtu kibertelpu. Šo iniciatīvu vidū ir kopīgas kibervienības izveide, saistītu drošības operāciju centru kibervairoga izveide agrīnu uzbrukuma pazīmju atklāšanai un spēcīgāka līderība globāla un atvērta interneta nodrošināšanā.

Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir arī paziņojusi par priekšlikumu izveidot kopīgu kibervienību, kas ļautu vēl ciešāk koordinēt operatīvās spējas kiberdrošības jomā Eiropas Savienībā. Eiropas digitālā stratēģija paredz arī vajadzību pārskatīt Regulu par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai; 2020. gadā noslēdzās tās atklātā sabiedriskā apspriešana. Papildus stratēģijai tika pārskatīta Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīva, kas ir pirmais ES mēroga kiberdrošības tiesību akts.

Viena no iespējām, ko piedāvā ES kiberdiplomātijas instrumenti, ir sankcijas, kuras ir noderīgas, lai īstenotu preventīvus un atturošus pasākumus pret ļaunprātīgām kiberdarbībām, kas vērstas pret ES vai tās dalībvalstīm, un reaģētu uz tām. Jūlijā Padome pirmo reizi piemēroja sankcijas sešām personām un trim subjektiem par dažādiem kiberuzbrukumiem. Noteikto sankciju vidū ir ieceļošanas aizliegums un līdzekļu iesaldēšana. Turklāt ES personām un subjektiem ir aizliegts sarakstā iekļautajiem darīt pieejamus finanšu līdzekļus.

Komisijas ziņojumā par Vispārīgās datu aizsardzības regulas pirmajiem diviem darbības gadiem konstatēts, ka tā ir sasniegusi vairumu savu mērķu, proti, tā ir iedzīvotājiem devusi spēcīgu, reāli īstenojamu tiesību kopumu un izveidojusi jaunu ES pārvaldības un izpildes panākšanas sistēmu.

Datu potenciāla atraisīšana

Dati ir resurss, kas ir būtisks konkurētspējai, darbvietu radīšanai un sabiedrības uzlabošanai kopumā. Datos balstīta inovācija iedzīvotājiem sniegs milzu labumu, piemēram, uzlabotu personalizētu medicīnu, viedu mobilitāti, kā arī tie palīdzēs sasniegt 2050. gadam nosprausto ES klimatneitralitātes mērķi.

Piekļuve datiem, kuru apjoms arvien pieaug, un spēja tos izmantot ir būtiska inovācijai un ekonomiskajai izaugsmei. Eiropas Datu stratēģijas mērķis ir izveidot reālu Eiropas datu telpu – vienoto tirgu, kurā dati var brīvi plūst starp ES dalībvalstīm un starp nozarēm. Kopīgas Eiropas datu telpas dažādās nozarēs, piemēram, veselības, vides un drošības jomā, nodrošinās, ka ekonomikā un sabiedrībā varēs izmantot vairāk datu, taču vienlaikus tiks saglabāta kontrole pār uzņēmumiem un personām, kas šos datus ģenerē. Tas arī palielinās ES tehnoloģisko suverenitāti svarīgās pamattehnoloģijās un datu ekonomikai vajadzīgajā infrastruktūrā, vienlaikus veicinot uzticamu mākslīgā intelekta lietotņu izstrādi. Lai to panāktu, novembrī ES nāca klajā ar regulatīvo satvaru, kas aptver datu pārvaldību, piekļuvi datiem un datu atkalizmantošanu starp atsevišķiem uzņēmumiem, starp uzņēmumiem un valdību, kā arī administrācijās.

Mākslīgais intelekts un superdatori

Ātrāki un labāki savienojumi ES iedzīvotājiem

Septembrī Komisija publicēja ieteikumu, kurā aicināja dalībvalstis kāpināt investīcijas ļoti augstas veiktspējas platjoslas savienojamības infrastruktūrā, arī 5G infrastruktūrā, kas ir digitālās pārveides pamatu pamats un ļoti svarīgs atveseļošanas balsts. Ieteikumā dalībvalstis tika aicinātas līdz 2021. gada marta beigām izstrādāt vienotu pieeju jeb paraugprakses rīkkopu.

Ir būtiski parūpēties, lai ES 5G tīkli būtu droši. Janvārī ES apstiprināja kopīgu rīkkopu, par ko dalībvalstis vienojās, lai novērstu ar 5G ieviešanu saistītos drošības riskus. Saskaņā ar decembrī publicētu ziņojumu lielākā daļa dalībvalstu ieteiktos pasākumus jau sekmīgi īsteno. ES līmenī darbs pie 5G tīklu drošības tiks koordinēts arī turpmāk.

Digitālajam laikmetam vajadzīgo prasmju apguve

Digitālās prasmes ir vajadzīgas ikvienam un ne tikai pašreizējās pandēmijas apstākļos, bet arī tāpēc, ka tās ir pieprasītas mūsdienu darbvietās un sabiedrībā. Digitālās prasmes pamata līmenī nav apguvis katrs piektais jaunietis ES, un daudzās zemu ienākumu mājsaimniecībās nav pieejams dators. Eiropas Prasmju programmā ir nosprausti vairāki mērķi, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam, un viens no tiem ir panākt, lai 16–74 gadu vecuma grupā digitālās prasmes vismaz pamatlīmenī būtu apguvuši 70 % cilvēku (salīdzinot ar 56 % 2019. gadā).

Centienos pielāgoties digitālajai pārveidei cilvēkus, izglītības un apmācības iestādes un dalībvalstis atbalstīs Komisijas jaunais Digitālās izglītības rīcības plāns, kurā izmantota koronavīrusa pandēmijas laikā gūtā pieredze. (Plašāku informāciju skatīt nodaļā “Taisnīgas un sociālas Eiropas veidošana”.)

Atveseļošanas centienos svarīgu vietu ieņem arī investīcijas un reformas, ar ko izglītības sistēmas pielāgo tā, lai tās atbalstītu digitālās prasmes un visu vecumu cilvēku izglītošanu un profesionālo apmācību. Komisija mudina dalībvalstis šādas investīcijas un reformas iekļaut savos atveseļošanas un noturības plānos.

Digitālās finanses

Digitālo finanšu priekšrocības: labāki finanšu produkti patērētājiem un jauni veidi, kā novirzīt finansējumu Eiropas Savienības uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem; atbalsts Eiropas ekonomikas atveseļošanas stratēģijai un jauni kanāli finansējuma mobilizēšanai zaļā kursa un jaunās Eiropas industriālās stratēģijas atbalstam; pārrobežu digitālais finansējums uzlabos finanšu tirgu integrāciju banku savienībā un kapitāla tirgu savienībā; stiprāka Eiropas spēja saglabāt un stiprināt savu atvērto stratēģisko autonomiju finanšu pakalpojumu jomā.

ES patērētāji un uzņēmumi daudziem un dažādiem mērķiem arvien vairāk izmanto digitālos finanšu pakalpojumus, un vēl jo vairāk pandēmijas laikā. Komisijas mērķis ir veicināt atbildīgu inovāciju ES finanšu nozarē, jo īpaši attiecībā uz ļoti inovatīviem digitāliem jaunuzņēmumiem, un vienlaikus mazināt jebkādus iespējamos riskus, kas saistīti ar investoru aizsardzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un kibernoziedzību.

Septembrī Komisija pieņēma pasākumu kopumu ar mērķi padarīt ES finanšu pakalpojumus digitālā ziņā draudzīgākus un stimulēt atbildīgu inovāciju un konkurenci starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem ES. To vidū bija stratēģija par neliela apjoma maksājumiem un tiesību aktu priekšlikumi par kriptoaktīviem un digitālās darbības noturību. Šo pasākumu mērķis ir palielināt ES konkurētspēju finanšu nozarē un nodrošināt iedzīvotājiem piekļuvi inovatīviem finanšu produktiem un maksāšanas līdzekļiem, vienlaikus gādājot par patērētāju aizsardzību un finanšu stabilitāti. Atbilstoši plašākajai Komisijas Datu stratēģijai un līdz ar uzticamu blokķēžu lietotņu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu jomā mērķis ir veicināt datu kopīgošanu un atvērtas finanses, vienlaikus saglabājot ES augstos privātuma un datu aizsardzības standartus. Šiem pasākumiem būs izšķiroša nozīme ES ekonomikas atveseļošanā, jo tie pavērs jaunus uzņēmējdarbības finansēšanas kanālus, vienlaikus palīdzot īstenot Eiropas zaļo kursu, Eiropas digitālo pārkārtošanos un jauno Eiropas Industriālo stratēģiju.

Covid-19 pandēmija Eiropas Savienībā izraisīja smagu ekonomikas satricinājumu. Tāpēc, visticamāk, palielināsies nabadzība, sociālā atstumtība un nevienlīdzība. Pandēmijas sociālo ietekmi Eiropas Savienībā izjūt miljoniem cilvēku. Pieņemot lēmumus 2020. gadā, ES vienmēr ir domājusi par iedzīvotājiem un veikusi pasākumus, lai nodrošinātu iekļaujošu un taisnīgu atveseļošanu visiem, prioritāti piešķirot veselībai un drošībai. Visa gada garumā ES uzsāka daudzas jaunas iniciatīvas, kas aptver veselības aprūpi, sociālo integrāciju un cīņu pret draudiem drošībai.

Eiropas veselības savienības veidošana

Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze ietver mūsu sadarbības pastiprināšanu un stabilu struktūru izveidi Eiropas Savienības līmenī, kopīgu riska novērtējumu veikšanu un sadarbību datu apkopošanas jomā, lai sniegtu mums vairāk informācijas un labākus resursus gatavības un reaģēšanas plānošanai.

Savā septembra runā par stāvokli Savienībā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka turpmākajos gados prioritāte būs Eiropas veselības savienības nostiprināšana. Tas ne tikai palīdzēs labāk reaģēt uz krīzēm, bet arī ievērojami uzlabos visus iedzīvotāju veselības aspektus, vēža problēmas izskaušanai izmantojot Eiropas Vēža uzveikšanas plānu (paredzēts pieņemt 2021. gadā) un zāļu pieejamības un cenu pieņemamības risināšanai izmantojot Zāļu stratēģiju. Spēcīgāka Eiropas veselības savienība ļautu maksimāli palielināt centienus novērst mūsu veselības sistēmu vājās vietas.

Gatavošanās ārkārtas situācijām veselības jomā un reaģēšana uz tām

Sperot pirmo soli virzībā uz Eiropas veselības savienību, Eiropas Komisija novembrī nāca klajā ar priekšlikumiem, lai palīdzētu ES sagatavoties pārrobežu veselības apdraudējumiem un labāk reaģēt uz tiem. ES līmeņa ārkārtas stāvokļa izsludināšana nākotnē varētu iedarbināt cieši koordinētus reaģēšanas pasākumus. Labākai sagatavotībai ir vajadzīgi labāki dati, labi plānoti resursi un zinātība, tāpēc Komisija ierosināja piešķirt lielāku lomu ES veselības aģentūrām, proti, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Eiropas Zāļu aģentūrai. Komisija plāno arī ierosināt izveidot īpašu aģentūru reaģēšanai uz ārkārtas situācijām biomedicīnas jomā, proti, iestādi gatavībai un reaģēšanai ārkārtas situācijās veselības jomā.

Šīs pandēmijas laikā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra darbu ir apgrūtinājusi datu nepieejamība un ierobežotās spējas pienācīgi reaģēt uz liela mēroga uzliesmojumiem. Spēcīgāka Eiropas Zāļu aģentūra varētu labāk nodrošināt zāļu piegādi, konsultēt par jauniem ārstēšanas veidiem un koordinēt klīniskos izmēģinājumus veselības krīzes laikā.

Eiropas Zāļu stratēģija

Stratēģija aptver visu zāļu dzīves ciklu: 1) pētniecība un inovācija; 2) atļaujas, veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana un laišana tirgū; 3) zāļu piegāžu nodrošināšana un 4) piegāde pacientiem.

Demokrātijas stiprināšana

Veselīgā un plaukstošā demokrātijā pilsoņi var brīvi paust savus uzskatus, izvēlēties politiskos līderus un viņiem ir teikšana par savu nākotni. Jēgpilnas līdzdalības priekšnoteikums ir spēja izdarīt pašiem savus secinājumus. Pilsoņiem vajadzētu būt iespējai izdarīt vēlēšanu izvēli publiskā telpā, kur var brīvi paust dažādus viedokļus un kurā brīvi mediji, akadēmiskās aprindas un pilsoniskā sabiedrība var iesaistīties debatēs bez ļaunprātīgas iejaukšanās šajā procesā no valsts iekšienes vai citām valstīm. Pēdējos gados ir novērots, ka demokrātija ES saskaras ar problēmām, tādām kā pieaugošs ekstrēmisms, iejaukšanās vēlēšanās, manipulatīvas informācijas izplatīšana un draudi žurnālistiem.

Eiropas Demokrātijas rīcības plāns iespēcinās iedzīvotājus un stiprinās demokrātiju visā ES. Mūsu demokrātiskās sistēmas saskaras ar izaicinājumiem un šķietamo atsvešinātību starp tautu un politiķiem. Tālab šajā rīcības plānā ir paredzēts veicināt brīvas un godīgas vēlēšanas, stiprināt mediju brīvību un vērsties pret dezinformāciju. Šie pasākumi būs vērsti uz jomām, kurās mūsu demokrātiskās sistēmas un iedzīvotāji ir visneaizsargātākie.

Konkrētāk, lai palīdzētu aizsargāt vēlēšanu integritāti un veicinātu demokrātisku līdzdalību, rīcības plānā ir izklāstīti jauni tiesību aktu priekšlikumi, lai nodrošinātu lielāku politiskās reklāmas pārredzamību un pārskatītu noteikumus par Eiropas politisko partiju finansēšanu. Izmantojot Eiropas Parlamenta vēlēšanu sadarbības tīklu, Komisija ieviesīs arī kopīgu mehānismu nolūkā novērst draudus vēlēšanu procesiem.

Mediju brīvības un plurālisma jomā Komisija nāks klajā ar ieteikumu par žurnālistu fiziskās drošības un drošības tiešsaistē uzlabošanu, galveno uzmanību pievēršot jauniem draudiem, jo īpaši pret žurnālistēm, un nāks klajā ar iniciatīvu, lai aizsargātu žurnālistus un pilsonisko sabiedrību pret stratēģiskiem tiesas procesiem pret sabiedrības līdzdalību.

Citi pasākumi mediju plurālisma veicināšanai ietver Mediju īpašumtiesību uzraudzības instrumenta izveidi, vadlīnijas par mediju īpašumtiesību pārredzamību, valsts reklāmu pārredzamas un taisnīgas izvietošanas veicināšanu, mediju daudzveidīguma izkopšanu un Eiropas pieejas īstenošanu vispārējas nozīmes audiovizuālo mediju pakalpojumu pamanāmības nodrošināšanai. Komisija atbalstīs sadarbību starp valstu mediju padomēm, neatkarīgiem mediju regulatoriem, citām mediju pašregulējuma struktūrām un žurnālistu tīkliem, kā arī iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt žurnālistu partnerības un standartus.

Komisija pastiprinās arī centienus vērsties pret dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos. ES darbs šajā jomā arī turpmāk būs cieši saistīts ar Eiropas vērtībām un principiem un pilnībā aizsargās cilvēku tiesības paust viedokļus un piekļūt likumīgam saturam tiešsaistē. Proti, Komisija vadīs darbu, lai stiprinātu jau izveidoto prakses kodeksu dezinformācijas jomā. Tas sniegs skaidrus norādījumus platformām par to, kā pastiprināt cīņu pret dezinformāciju, un ieviesīs stabilu uzraudzības un pārraudzības satvaru. Komisija arī sadarbosies ar dalībvalstīm, lai izstrādātu un stiprinātu ES instrumentu kopumu cīņai pret ārvalstu ietekmes operācijām un iejaukšanos.

Veselīga demokrātija ir atkarīga no iedzīvotāju iesaistīšanās un aktīvas pilsoniskās sabiedrības, turklāt ne tikai vēlēšanu laikā. Visā rīcības plānā liels uzsvars tiek likts uz iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iespēcināšanu. Uzmanība tiek vērsta uz medijpratības attīstīšanu, lai palīdzētu visu vecumu iedzīvotājiem orientēties ziņu vidē, un uz līdzdalības veicināšanu vietējā, valsts un ES līmenī.

Lai atbalstītu neatkarīgu faktu pārbaudītāju un akadēmisko pētnieku darbu, jūnijā tika izveidots Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs, vienlaikus sadarbojoties ar mediju organizācijām un medijpratības ekspertiem. Mērķis ir panākt, lai šis novērošanas centrs kļūtu par Eiropas centru cīņā pret dezinformāciju tiešsaistē.

Tiesiskuma aizsardzība

Septembrī Komisija publicēja pirmo gada ziņojumu par tiesiskumu. Tajā ir iekļautas konkrētām valstīm veltītas nodaļas par visām dalībvalstīm un novērtētas gan pozitīvās, gan negatīvās norises visā ES. Tas rāda, ka, lai gan daudzās dalībvalstīs ir augsti tiesiskuma standarti, joprojām pastāv nopietnas problēmas. Ziņojumā ir ņemtas vērā arī norises, kas izriet no ārkārtas pasākumiem, kurus dalībvalstis veikušas koronavīrusa krīzes dēļ. Ziņojumā aptverti četri galvenie pīlāri, kas būtiski ietekmē tiesiskumu, proti: valstu tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējumi, mediju plurālisms un brīvība un citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu, kura ir būtiska funkcionējošai demokrātijai.

Jaunā ziņojuma par tiesiskumu mērķis ir paplašināt spēkā esošos ES pasākumus, izmantojot jaunu preventīvu instrumentu, un sākt debates par tiesiskuma kultūru visā ES. Ziņojumam būtu jāpalīdz visām dalībvalstīm izvērtēt to, kā problēmas var risināt un kā tās var mācīties no citu dalībvalstu pieredzes, un tam būtu uzskatāmi jāparāda, kā var vēl vairāk stiprināt tiesiskumu, pilnībā ievērojot valstu konstitucionālās sistēmas un tradīcijas.

2020. gada janvārī saistībā ar izskatīšanā esošu lietu par Polijas tiesnešu disciplināro režīmu Komisija lūdza Tiesu noteikt Polijai pagaidu pasākumus, uzdodot tai apturēt Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas darbību disciplinārlietās pret tiesnešiem. Lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Tiesas 2019. gada 19. novembra prejudiciālo nolēmumu par šīs jaunās Disciplinārlietu palātas neatkarību un tam sekojošo Polijas Augstākās tiesas 2019. gada decembra nolēmumu, ka Disciplinārlietu palāta neatbilst ES tiesību aktu prasībām par tiesu neatkarību un tāpēc nav neatkarīga tiesa ES tiesību izpratnē. Disciplinārlietu palātas nepārtrauktā darbība disciplinārlietās pret tiesnešiem radīja risku, ka Polijas tiesnešiem tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums un tiks apdraudēta Polijas tiesu iestāžu neatkarība. Tiesa ar 2020. gada 8. aprīļa lēmumu apmierināja Komisijas lūgumu.

Aprīlī nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli, Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Poliju saistībā ar 2019. gada 20. decembra Likumu par tiesu varu, kas stājās spēkā 2020. gada 14. februārī. Komisija uzskatīja, ka šis likums apdraud Polijas tiesnešu neatkarību un nav saderīgs ar ES tiesību aktu pārākumu. Jaunais likums liedz Polijas tiesām tieši piemērot konkrētus ES tiesību aktu noteikumus, kas aizsargā tiesu neatkarību, un lūgt Tiesai sniegt prejudiciālus nolēmumus par šādiem jautājumiem. Komisija izanalizēja Polijas valdības atbildi uz oficiālā paziņojuma vēstuli, un, tā kā tās bažas netika kliedētas, Komisija sāka pārkāpuma procedūras otro posmu, 2020. gada 30. oktobrī nosūtot Polijai argumentētu atzinumu.

Turklāt 2020. gada 3. decembrī Komisija pārkāpuma procedūras ietvaros nosūtīja Polijai papildu oficiāla paziņojuma vēstuli par, cita starpā, Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas nesen pieņemtajiem lēmumiem par tiesnešu imunitātes atcelšanu kriminālizmeklēšanu kontekstā.

Iedzīvotāju iesaiste

Decembrī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās par pastiprinātu Pārredzamības reģistru, kas kopīgs visām trim iestādēm. Tas uzlabos pārredzamību un publisko kontroli pār to, kā ES iestādes mijiedarbojas ar interešu grupu pārstāvjiem.

Konference par Eiropas nākotni

ES panākumi un noturība ir atkarīgi no tās iedzīvotāju atbalsta un iesaistīšanās. Viena no priekšsēdētājas fon der Leienas politiskajām prioritātēm ir sniegt Eiropas iedzīvotājiem lielākas iespējas paust viedokli par Savienības nākotnes veidošanu. 2020. gadā ES gatavojās uzsākt konferenci par Eiropas nākotni, lai iesaistītu iedzīvotājus ES politikas veidošanā. Komisija savus priekšlikumus izklāstīja janvārī, un gada laikā turpinājās sagatavošanās darbi.

Šī konference dos iespēju visu sabiedrības slāņu iedzīvotājiem no visas ES paust viedokļus un nākt klajā ar priekšlikumiem par Eiropas nākotni. Tās mērķis ir iesaistīt pēc iespējas vairāk Eiropas iedzīvotāju, jo īpaši jauniešus un tos, kuri parasti neiesaistās Eiropas jautājumu risināšanā. Debates notiks visos līmeņos: vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī. Priekšsēdētāja fon der Leiena ir apņēmusies risināt jautājumus, par ko tiks panākta vienošanās.

VIDEO. Ierosme “Izvaicā priekšsēdētāju” dara Eiropas Savienību saprotamāku iedzīvotājiem vairāk nekā jebkad agrāk. Tagad ikviens var īsā video uzdot savu jautājumu, gūstot iespēju saņemt atbildi no pašas Komisijas priekšsēdētājas fon der Leienas.

Eiropas pilsoņu iniciatīva

Jūlijā Parlaments un Padome veica pasākumus, lai novērstu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz to, kā darbojas Eiropas pilsoņu iniciatīva. Pārvietošanās ierobežojumi, ko dalībvalstis noteica veselības apsvērumu dēļ, traucēja organizatoriem rīkot kampaņas pasākumus par savām iniciatīvām un vākt parakstus uz papīra. Jaunie noteikumi ļauj pagarināt pandēmijas ietekmēto pilsoņu iniciatīvu atbalsta vākšanas periodus.

Labāks piedāvājums patērētājiem

Jaunajā patērētāju tiesību aizsardzības programmā, ko Komisija pieņēma novembrī, ir izklāstītas darbības, ko ES veiks, reaģējot uz Covid-19 radītajām jaunajām problēmām un digitālo un zaļo pārkārtošanos, tostarp vides un ilgtspējas problēmām, patērētāju tiesību faktiskas ievērošanas panākšanu un neaizsargātu patērētāju aizsardzību. Šo priekšlikumu īstenošana nozīmēs ciešāku sadarbību starp ES un valstu iestādēm un uzlabojumus ES patērētāju tiesību aizsardzības politikas pārvaldībā. Novembrī Parlaments un Padome pieņēma direktīvu, ar ko izveidos jaunu Eiropas kolektīvas tiesiskās aizsardzības sistēmu, kas organizācijām atvieglos patērētāju kolektīvo interešu aizstāvību, ceļot prasības tiesās vai attiecīgajās iestādēs to patērētāju vārdā, kuriem nodarīts kaitējums ES tiesību aktu pārkāpumu dēļ.

ES muitas uzlabošana

Svarīgākie fakti par Eiropas Savienības muitu. 2019. gadā Eiropas Savienības īpatsvars pasaules tirdzniecībā bija 15,3%, un dienā tika iesniegts vairāk nekā 850000 muitas deklarāciju. Katru mēnesi 27 dalībvalstis eksportē uz pārējo pasauli un importē no tās preces aptuveni 339 miljardu eiro vērtībā. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ieteica atgūt nesamaksātos muitas nodokļus vairāk nekā 2,7 miljardu eiro apmērā par precēm, kurām norādīta pazemināta vērtība, un 300 miljonu eiro apmērā antidempinga maksājumu lietās saules enerģijas paneļu, biodīzeļdegvielas un citās nozarēs laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam. 2018. gadā tika izņemti gandrīz 27 miljoni priekšmetu, kas radīja intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus un kuru vērtība melnajā tirgū bija gandrīz 740 miljoni eiro.

Muitai ir būtiska nozīme preču netraucētas un drošas plūsmas veicināšanā, vienlaikus apturot nedrošu vai nelikumīgu produktu ievešanu ES. Muitas ieņēmumi arī papildina ES budžetu. Septembrī Komisija nāca klajā ar jaunu Muitas savienības rīcības plānu, kurā izklāstīta virkne pasākumu, lai padarītu ES muitu viedāku, inovatīvāku un efektīvāku. To mērķis ir labāk aizsargāt iedzīvotāju un publiskos budžetus, vienlaikus novēršot nevajadzīgu slogu uzņēmumiem, tirgotājiem un administrācijām. Oktobrī Komisija iepazīstināja ar rīcības plāna pirmajiem konkrētajiem rezultātiem. Vienloga vide uzlabos starpsavienojumus starp visām iestādēm pie ES robežām un ļaus uzņēmumiem veikt robežšķērsošanas formalitātes, izmantojot vienotu portālu dalībvalstī.

Jauns Migrācijas un patvēruma pakts

Septembrī Komisija ierosināja jaunu Migrācijas un patvēruma paktu. Tas ir sagatavots, reaģējot uz nepieciešamību veikt strukturālas reformas ES migrācijas politikā, un nodrošina, ka ar to var risināt pašreizējās un turpmākās problēmas, vienlaikus pilnībā ievērojot Eiropas vērtības un pamattiesības. Pakts nodrošina, ka tiem, kam patiesi nepieciešama aizsardzība, būs tiesības uzturēties ES, savukārt citiem būs jāatgriežas savās valstīs efektīvā un cieņpilnā veidā.

Jaunajā paktā ir iekļauti visi elementi, kas nepieciešami visaptverošai ES pieejai migrācijai, tostarp efektīvākas patvēruma un atgriešanas procedūras, pastiprināta robežu pārvaldība, nostiprināti likumīgas migrācijas ceļi uz ES, migrantu integrācija sabiedrībā un ciešākas partnerības ar trešām valstīm. Tas uzlabos arī solidaritāti un taisnīgu atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm, palielinās sadarbību un koordināciju meklēšanas un glābšanas jomā un ieviesīs reaģēšanas sistēmu krīzes situāciju risināšanai un pastāvīgu migrācijas uzraudzības sistēmu. Ierosinātais solidaritātes mehānisms nodrošinās, ka visas dalībvalstis saņem vajadzīgo palīdzību migrācijas spiediena gadījumā vai pēc meklēšanas un glābšanas operācijām.

Pakta mērķis ir arī stiprināt abpusēji izdevīgas partnerības ar izcelsmes un tranzīta valstīm, lai palīdzētu risināt kopīgas problēmas, piemēram, atbalstīt uzņēmējas kopienas, novērst neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, apkarot migrantu kontrabandu, atbalstīt robežu pārvaldību un izstrādāt likumīgus ceļus.

Ātras, integrētas procedūras nodrošinās skaidrāku atbildības sadalījumu un palīdzēs atjaunot uzticēšanos dalībvalstu starpā. Citas priekšrocības, ko sniedz laba migrācijas pārvaldība un patvēruma procedūras, ir noteiktība un migrantu un bēgļu aizsardzība, sistēmas efektīva darbība un uzticama noteikumu piemērošana.

Grūtībās nonākušu cilvēku aizsardzība

Jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā ir ierosināti vairāki priekšlikumi, lai nodrošinātu grūtībās nonākušu cilvēku, tostarp visneaizsargātāko personu aizsardzību. Pirmais solis būs 2016. gada Komisijas priekšlikumu pieņemšana par Uzņemšanas nosacījumu direktīvas, Pārmitināšanas regulas un Kvalifikācijas regulas grozīšanu. Tas nodrošina arī, ka saistībā ar patvēruma, atgriešanas un robežprocedūrām prioritāte tiek piešķirta migrantu–bērnu interesēm. 2020. gadā tas tika īstenots un ar Eiropas Komisijas atbalstu no Grieķijas uz citām ES dalībvalstīm tika pārcelti 2209 nepavadīti bērni, ģimenes, neaizsargāti patvēruma meklētāji un atzītie bēgļi.

Pēc ugunsgrēkiem, kas septembrī iznīcināja Morijas uzņemšanas un identifikācijas centru, Komisija rīkojās nekavējoties. Tā finansēja visu 406 nepavadīto nepilngadīgo pārvietošanu no Morijas uz kontinentu, vienlaikus turpinot koordinēt un finansēt brīvprātīgu pārcelšanu no Grieķijas uz 13 dalībvalstīm, Islandi, Norvēģiju un Šveici. Turklāt Komisija ar Grieķijas iestāžu nedalītu piekrišanu izveidoja īpašu darba grupu, lai ilgtspējīgi atbalstītu migrācijas pārvaldību Grieķijā. Tās pirmā prioritāte bija īstenot kopīgu izmēģinājuma projektu ar Grieķijas iestādēm, lai Lesbā izveidotu jaunu uzņemšanas centru, kas palīdzēs nodrošināt migrācijas efektīvu pārvaldību.

Droši un likumīgi ceļi uz Eiropu

Paktā ir uzsvērta nepieciešamība pabeigt vēl nepabeigto ES Zilās kartes direktīvas reformu, lai piesaistītu augsti kvalificētus talantus, kas vajadzīgi ES ekonomikai, un paziņots par Prasmju un talantu paketes pieņemšanu 2021. gadā. Komisija ierosina arī izveidot talantu partnerības, lai atbalstītu mobilitātes un migrācijas shēmas ar galvenajām trešām valstīm. ES veicinās un koordinēs šīs partnerības, nodrošinot finansējumu un atbalstu.

2020. gadā 34 miljoni ES dzīvojošo cilvēku (8 % no visiem iedzīvotājiem) bija dzimuši valstī ārpus ES. Stipras un taisnīgas migrācijas pārvaldības sistēmas daļa ir nodrošināt, ka ikviens, kurš likumīgi uzturas ES, var baudīt Eiropas sabiedrības sniegto labbūtību, labklājību un kohēziju un to vairot. Šāda sistēma veicina sociālo kohēziju un ekonomisko dinamismu un sniedz pozitīvus piemērus tam, kā ES var pārvaldīt migrācijas un daudzveidības ietekmi, veidojot atvērtas un noturīgas sabiedrības.

Lai gan integrācijas politika galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, Komisija palielina atbalstu tām ar jaunu Rīcības plānu par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam. Pamatojoties uz plašu apspriešanos, tas pievēršas integrācijai un sociālajai iekļaušanai tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, veselība, mājokļi, vienlīdzība, kultūra un sports.

Talantu partnerības sniedz labākas darba iespējas izcelsmes valstīs, kā arī likumīgas iespējas pārcelties uz Eiropas Savienību. Talantu partnerības atbalstīs likumīgu migrāciju ar galvenajiem partneriem, esošās sadarbības paplašināšanu. Tās sniegs Eiropas Savienības finansētas darba/apmācības mobilitātes shēmas un Eiropas Savienības vakanču un prasmju saskaņošanu. Talantu partnerības shēma ietver spēju veidošanu attiecībā uz atgriezušos migrantu profesionālo apmācību un integrāciju, sadarbojoties ar ministrijām, darba devējiem un sociālajiem partneriem, izglītības iestādēm un diasporu.

Jauni noteikumi par vīzu procedūrām

ES dalībvalstis ir viens no pasaules vadošajiem tūrisma galamērķiem. Ar katru gadu pieaug apstrādāto vīzu pieteikumu skaits, un šī tendence, visticamāk, turpināsies, kad tiks atcelti ar Covid-19 saistītie globālie ierobežojumi. Jaunie noteikumi par īstermiņa vīzām, kas stājās spēkā februārī, ļauj likumīgiem ceļotājiem vieglāk iesniegt vīzas pieteikumu ieceļošanai ES, vienlaikus nodrošinot vairāk instrumentu neatbilstīgas migrācijas apkarošanai. Turklāt tagad ES var pielāgot dažu noteikumu piemērošanu tam, kā trešā valsts sadarbojas to savu valstspiederīgo atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā, kuri ES uzturas neatbilstīgi.

Drošība un aizsardzība

Jūlijā Komisija nāca klajā ar jaunu ES Drošības savienības stratēģiju 2020.–2025. gadam, kurā galvenā uzmanība pievērsta jomām, kurās ES var efektīvāk atbalstīt dalībvalstis visu Eiropas Savienībā dzīvojošo drošības stiprināšanai. Šajā stratēģijā ir izklāstīti instrumenti un pasākumi, kas jāizstrādā nākamo piecu gadu laikā, lai it visiem garantētu drošību gan fiziskajā, gan digitālajā vidē. Stratēģija aptver gan terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu, gan hibrīddraudu profilaksi un atklāšanu, kritiskās infrastruktūras noturības palielināšanu, kiberdrošības veicināšanu un pētniecības un inovācijas atbalstīšanu.

VIDEO. ES drošības savienība Eiropā palīdz aizsargāt ikvienu.

Cīņa pret organizēto noziedzību un pārrobežu noziedzību

Cīņu pret organizēto noziedzību un starptautiskajiem noziedzniekiem Komisija 2020. gadā pastiprināja, uzsākot iniciatīvas vairākos atšķirīgos virzienos. Pēdējos gados ir krasi palielinājies ziņojumu skaits par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē visās dalībvalstīs, un tas liek domāt, ka pandēmijas dēļ šī problēma ir kļuvusi vēl nopietnāka. Jūlijā Komisija pieņēma jaunu ES stratēģiju efektīvākai cīņai pret seksuālu vardarbību pret bērniem. Tajā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka ir izveidots pareizais tiesiskais regulējums, stiprinātu tiesībaizsardzības iestāžu reakciju un stimulētu koordinētu rīcību attiecībā uz prevenciju, izmeklēšanu un palīdzību cietušajiem, ietverot visus attiecīgos dalībniekus. Septembrī Komisija ierosināja arī pagaidu tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tiešsaistes sakaru pakalpojumu sniedzēji var turpināt piemērot brīvprātīgus pasākumus tiešsaistē veiktas seksuālas vardarbības pret bērniem atklāšanai un ziņošanai par to un bērnu seksuālas izmantošanas materiālu izņemšanai.

ES jau vairākus gadus koordinē rīcību, lai apkarotu šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, taču jaunu apdraudējumu novēršanai ir vajadzīgi jauni pasākumi. Jūlijā Komisija pieņēma jaunu ES rīcības plānu 2020.–2025. gadam cīņai pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, kurā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai samazinātu piekļuvi šaujamieroču melnajam tirgum un uzlabotu tiesībaizsardzības spējas un starptautisko sadarbību. Narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības pieaugumu un nelikumīgu narkotisko vielu lietošanu Eiropā Komisija ir paredzējusi apkarot ar jauno ES programmu un rīcības plānu narkomānijas apkarošanai 2021.–2025. gadam. Narkotisko vielu problēma tajā tiek risināta valstu, ES un starptautiskā līmenī, galveno uzmanību pievēršot labākai drošībai (visi nelikumīgās tirdzniecības aspekti), uzlabotai profilaksei, labākai piekļuvei ārstēšanai un riska un kaitējuma mazināšanai.

Jūnijā Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) izveidoja Eiropas Finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas centru, lai reaģētu uz finanšu un ekonomiskās noziedzības un liela mēroga organizētās noziedzības straujo pieaugumu, kā arī uz dalībvalstu lūgumiem pēc operatīvā atbalsta.

Terorisma un radikalizācijas prevencija un apkarošana

Komisija aizsāka vairākas iniciatīvas, lai stiprinātu ES tiesiskā regulējuma īstenošanu terorisma apkarošanas jomā. Jūnijā Komisija publicēja pamatnostādnes, lai palīdzētu valstu iestādēm, uzņēmumiem un tiešsaistes tirdzniecības vietām īstenot noteikumus par ķīmiskām vielām (sprāgstvielu prekursoriem), ko varētu ļaunprātīgi izmantot pašdarinātu sprāgstvielu ražošanai. Tika sākta arī tiešsaistes uzraudzības programma, lai sekotu līdzi šo noteikumu ietekmei. Septembrī Komisija publicēja ziņojumu, kurā novērtēti pasākumi, ko dalībvalstis veikušas, lai ievērotu ES noteikumus par terorisma apkarošanu. Šie noteikumi ir galvenais krimināltiesību instruments ES līmenī terorisma apkarošanai.

Decembrī Komisija ierosināja jaunu terorisma apkarošanas programmu, lai stiprinātu ES noturību pret terorismu. Tās pamatā ir pēdējos gados paveiktais darbs, un tajā ietverti pasākumi, lai palīdzētu dalībvalstīm paredzēt terorisma draudus, veikt preventīvas darbības, aizsargāties un reaģēt uz tiem. Komisija ierosināja arī stiprināt Eiropola pilnvaras, pārskatot Eiropola regulu. Šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot atbalstu, ko Eiropols sniedz dalībvalstīm terorisma un smagu noziegumu apkarošanai, un tā vēl vairāk veicinātu sadarbību un informācijas apmaiņu.

Vēršanās pret jauniem apdraudējumiem – Eiropas Savienība atbalsta valstu tiesībaizsardzības un tiesu iestādes ar instrumentiem, lai reaģētu uz jauniem apdraudējumiem, apkarotu kibernoziedzību, cīnītos pret nelikumīgu saturu tiešsaistē un apkarotu hibrīddraudus.

Tika pabeigtas sarunas par regulu teroristiska satura izplatīšanas tiešsaistē novēršanai, kas ļaus ātri izņemt teroristu propagandu, vienlaikus nodrošinot vārda brīvību un lielāku pārredzamību, un turpinājās darbs ES Interneta forumā, kas cīnās pret teroristu propagandas izplatīšanu tiešsaistē. Komisija ar Radikalizācijas izpratnes tīkla starpniecību arī sniedza mērķtiecīgāku atbalstu dalībvalstīm un priekšplāna speciālistiem iepriekš noteiktajās prioritārajās jomās.

Kritisko infrastruktūru aizsardzība

Lai nodrošinātu daudzus pamatpakalpojumus, cilvēki paļaujas uz svarīgu fizisko un digitālo infrastruktūru, piemēram, lidostām, spēkstacijām, medicīnas iestādēm un telesakaru tīkliem. Šādai infrastruktūrai jābūt noturīgai pret visiem riskiem – gan dabiskiem, gan cilvēku radītiem, nejaušiem vai ļaunprātīgiem. Decembrī Komisija ierosināja jaunu direktīvu par tādu kritiski svarīgu struktūru izturētspēju, uz kurām daudzās nozarēs balstās vitāli svarīgi pakalpojumi.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un teroristu finansēšana

Komisijas jaunā rīcības plāna par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu mērķis ir novērst jebkādas nepilnības un izskaust vājās vietas ES noteikumos par šo draudu novēršanu. Rīcības plāna pamatā ir seši pīlāri, un katrs no tiem ir izstrādāts, lai uzlabotu ES vispārējo cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un šajā jomā stiprinātu ES lomu pasaulē. Šie seši pīlāri visi kopā nodrošinās, ka ES noteikumi ir saskaņotāki un līdz ar to iedarbīgāki. Tiks uzlabota noteikumu piemērošanas uzraudzība un koordinācija starp dalībvalstu iestādēm.

Nākotnes prasībām atbilstoša drošības vide – Eiropas Savienība atbalsta kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret visdažādākajiem apdraudējumiem un atbalsta noturības veidošanu pret tiem. Galvenās prioritārās jomas ir kiberdrošības stiprināšana un sabiedriskās telpas aizsardzība.

Aizsardzības rūpniecība

Aizsardzības rūpniecības sadrumstalotība vieš šaubas par to, vai Eiropas Savienība spēs izveidot nākamās paaudzes kritiskās aizsardzības spējas. Tas mazinātu ES stratēģisko autonomiju un tās spēju darboties kā drošības garantam. Liels solis uz priekšu 2020. gadā bija divas inovatīvas ES izmēģinājuma programmas – sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai, kuras budžets ir 90 miljoni eiro, un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma ar budžetu 500 miljoni eiro. Gada gaitā sagatavošanas darbība nodrošināja finansējumu 10 aizsardzības pētniecības projektiem 23 miljonu eiro apmērā, savukārt no attīstības programmas 16 projektiem tika piešķirti 200 miljoni eiro. Abas minētās programmas bruģē ceļu uz pilnvērtīgu Eiropas Aizsardzības fondu, kas no 2021. gada palīdzēs izveidot integrētu aizsardzības rūpniecisko pamatu visā ES.

Vienlaikus dalībvalstis un Eiropas Ārējās darbības dienests turpināja darbu pie aizsardzības iniciatīvu īstenošanas, tostarp pie pastāvīgās strukturētās sadarbības aizsardzības jomā un koordinētā ikgadējā pārskata par aizsardzību. Padome uzdeva Augstajam pārstāvim / priekšsēdētājas vietniekam Žuzepam Borelam izstrādāt stratēģisko kompasu, lai stiprinātu kopīgu Eiropas drošības un aizsardzības kultūru un noteiktu politikas ievirzes krīžu pārvarēšanas, izturētspējas, spēju attīstības un partnerību jomā.

Sarežģīts laiks ES ekonomikai

Koronavīrusa pandēmija ir vēl nepieredzēts satricinājums gan pasaules, gan ES ekonomikai, kas rada ļoti smagas sociālas un ekonomiskas sekas. Saskaņā ar Komisijas rudens prognozi tika paredzēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 7,4 %, bet 2021. gadā atgūsies un pieaugs par 4,1 % un 2022. gadā – par 3 %. Lai gan pandēmija ir skārusi visu dalībvalstu ekonomiku, tās ietekmes apmērs, kā arī atveseļošanās temps dažādos reģionos ievērojami atšķirsies.

Paredzams, ka bezdarba līmenis ES kopumā palielināsies no 6,7 % 2019. gadā līdz 7,7 % 2020. gadā, nesamērīgi ietekmējot sievietes, jauniešus, mazkvalificētus darba ņēmējus un personas, kas strādā pagaidu darbu. Nabadzība, sociālā atstumtība un nevienlīdzība, visticamāk, palielināsies, tādēļ ir svarīga it visus aptveroša iekļaujoša un taisnīga ekonomikas atveseļošana.

Problēmas, ko pandēmija radīja 2020. gadā, no jauna uzsver, cik svarīga ES ir ekonomikas politikas koordinācija. Eiropas pusgads nodrošina labi izveidotu sistēmu ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai, kas palīdzēs ES un tās dalībvalstīm pārvarēt ar atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos saistītās problēmas. Tādējādi Eiropas pusgads un jaunais Atveseļošanas un noturības mehānisms ir cieši saistīti. Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu novērtējums tiks salīdzināts ar iepriekšējiem konkrētajām valstīm adresētajiem ieteikumiem, jo tie atspoguļo katras dalībvalsts galvenās problēmas. Šīs saiknes dēļ Eiropas pusgada grafiks 2020.–2021. gada ciklam tika uz laiku pielāgots jaunā mehānisma darbības uzsākšanai.

Kā daļu no stratēģijas, kuras mērķis ir koncentrēties uz konkurētspējīgu ilgtspēju un veidot ekonomiku, kas darbojas cilvēku un planētas labā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, Komisija 2020. gadā Eiropas pusgadā sāka arī integrēt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus.

2020. gada pirmajā pusē no četriem kohēzijas politikas fondiem visā ES tika investēti vairāk nekā 23 miljardi eiro, kas kopš 2019. gada beigām ir pieaugums par vairāk nekā 5 %, neraugoties uz pandēmijas izraisīto ekonomisko nenoteiktību. Saistībā ar divām investīciju iniciatīvām reaģēšanai uz koronavīrusu, kas, pateicoties tūlītējam Komisijas priekšlikumam un Eiropas Parlamenta un Padomes ātram apstiprinājumam, tika ieviestas martā un aprīlī, notiek ievērojams pārplānošanas darbs, kas ļauj darīt pieejamus un piešķirt līdzekļus ar krīzi saistītām darbībām visās dalībvalstīs (skatīt arī nodaļu “Saskaņota reaģēšana uz Covid-19”).

Finansējums, kas darīts pieejams saskaņā ar Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+) atbalstīja medicīniskā aprīkojuma ārkārtas iegādes un palīdzēja uzņēmējiem noturēties virs ūdens. Piemēram, Polija iegādājās 536 ventilatorus un 120 neatliekamās palīdzības transportlīdzekļu. Slovākija iegādājās 110 papildu neatliekamās palīdzības transportlīdzekļu. Rumānijā atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu apgrozāmajam kapitālam sasniedza 800 miljonus eiro. Bulgārija iegādājās 317 ventilatoru un vairāk nekā 2 miljonus sejas masku. Grieķijā atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu apgrozāmajam kapitālam sasniedza 1,3 miljardus eiro. Itālija atbalstīja 470 laboratoriju un finansēja 2,5 miljonus SARS Co V 2 testu. Spānija ir izveidojusi gandrīz 3800 papildu intensīvās terapijas nodaļas gultasvietu, iegādājusies 1,8 miljardus individuālo aizsardzības līdzekļu un 2170 ventilatoru. Portugāle atbalstīja medicīnisko ierīču, testu un individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanu. Ungārijā atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu apgrozāmajam kapitālam sasniedza 320 miljonus eiro. Francija piešķīra dotācijas un finanšu instrumentus 223 miljonu eiro apmērā vairāk nekā 3200 mazo un vidējo uzņēmumu. Īrija finansēja 65 miljonu individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi veselības aprūpes darbiniekiem.

Jauna Eiropas industriālā stratēģija

Martā Komisija publicēja jaunu Eiropas industriālo stratēģiju, kurā izklāstīts, kā radīt pareizos apstākļus, lai palīdzētu rūpniecībai saglabāt konkurētspēju pasaules mērogā un būt zaļās un digitālās pārkārtošanās avangardā. Pandēmija ir paātrinājusi šīs tendences un skaidri parādījusi, kā ES globālā atkarība var ietekmēt mūsu spēju reaģēt krīzes situācijā. Industriālā stratēģija palīdzēs atbalstīt Eiropas atveseļošanu un nodrošināt ekonomikas noturību.

Eiropas zaļais kurss ir Eiropas jaunā izaugsmes stratēģija. Tā kodols ir mūsu izvirzītais mērķis līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai uzņēmēji savas idejas varētu pārvērst reālos produktos un pakalpojumos un lai visi – mazie un lielie – uzņēmumi varētu plaukt un attīstīties, ir jārada pareizie apstākļi. Eiropas Savienības vienotā tirgus ietekme, lielums un integrācija jāizmanto, lai Eiropas balss pasaulē būtu no svara un noteiktu globālus standartus. Digitālās tehnoloģijas maina rūpniecības seju un darījumdarbības norisi. Tās ļauj ekonomikas dalībniekiem būt proaktīvākiem, darba ņēmējiem dod jaunas prasmes un palīdz dekarbonizēt ekonomiku.

Kopš marta Komisija ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem saistībā ar stratēģijas mērķiem, proti, Aprites ekonomikas rīcības plānu, Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānu, ES Ūdeņraža stratēģiju, lai atbalstītu mūsu rūpniecības pārkārtošanos uz tīru enerģiju un digitālo pārkārtošanos (skatīt arī nodaļu “Ceļā uz klimatneitrālu Eiropu, kura gatava digitālajam laikmetam”) un Intelektuālā īpašuma rīcības plānu, lai atbalstītu ES tehnoloģisko suverenitāti un rūpniecības noturību. Vienlaikus Komisija strādāja pie rūpniecisko ekosistēmu nozīmes stiprināšanas, analizējot to investīciju vajadzības. Lai nodrošinātu, ka ES var garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, Komisija publicēja balto grāmatu un plaši apspriedās par ārvalstu subsīdiju kropļojošo ietekmi un tās novēršanas iespējām.

Rūpniecības stratēģijas paketei pievienotās MVU stratēģijas mērķis ir pilnībā izmantot Eiropas 25 miljonu mazo un vidējo uzņēmumu potenciālu. Tādas iniciatīvas kā ilgtspējības padomdevēji un Escalar investīciju pieeja, kuru mērķis ir piesaistīt riska kapitāla un privātā kapitāla investīcijas līdz 1,2 miljardiem eiro revolucionārām inovācijām, palīdzēs šādiem uzņēmumiem pielāgoties un dot svarīgu ieguldījumu industriālajā pārveidē.

Eiropas industriālās pārveides pamatā ir arī integrēts un pienācīgi funkcionējošs vienotais tirgus. Lai novērstu atlikušos šķēršļus, Komisija ierosināja pasākumus spēkā esošo vienotā tirgus noteikumu labākai izpildei, tostarp izveidot Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupu, kurai ir bijusi liela nozīme ar pandēmiju saistītu ierobežojumu novēršanā. Jauni noteikumi par preču savstarpēju atzīšanu arī paātrinās un atvieglos uzņēmumu iespējas tirgot savus ražojumus visā Eiropā.

Kosmosa politika

ES rūpniecisko pamatu var stiprināt kosmosa tehnoloģijas, dati un pakalpojumi, atbalstot inovatīvu ražojumu un pakalpojumu izstrādi, tostarp veicinot progresīvu un inovatīvu tehnoloģiju rašanos. Kā piemērs minams ES kosmosa programmas navigācijas komponents Galileo, kas 2020. gadā nostiprināja savu klātbūtni tirgū, ar Galileo savietojamu viedtālruņu skaitam pārsniedzot 1,7 miljardus. Izmantojot Galileo, mobilo ierīču sniegtā pozicionēšanas informācija ir precīzāka un uzticamāka, jo īpaši pilsētvidē.

2020. gada decembrī Parlaments un Padome panāca provizorisku politisku vienošanos par ES Kosmosa regulu, kurā vienkopus ir apvienoti visi ES kosmosa programmas komponenti un budžets paredzēts 13 miljardu eiro apmērā (līdz šim lielākais kosmosa jomā ES līmenī). Jaunā regula atspoguļo ES pieaugošo iesaisti un vērienīgos mērķus kosmosa jomā, kas sniedzas tālāk par pamatprogrammām Copernicus un Galileo, ietverot jaunas darbības kosmosa drošības, neatkarīgas piekļuves kosmosam un kosmosa uzņēmējdarbības atbalstam. Vienlaikus turpinājās arī sarunas par finanšu partnerības pamatnolīgumu starp Komisiju, Eiropas Kosmosa aģentūru un topošo ES Kosmosa programmas aģentūru, lai noteiktu, kā abām aģentūrām tiks piešķirti uzdevumi saskaņā ar Kosmosa regulu.

Aviācija

Septembrī Komisija iepazīstināja ar saviem plāniem modernizēt Eiropas gaisa telpu, izmantojot grozīto priekšlikumu par Eiropas vienoto gaisa telpu 2+. Iniciatīvas mērķis ir uzlabot gaisa satiksmes pārvaldības efektivitāti un palīdzēt samazināt lidojumu kavēšanos un ietekmi uz vidi, vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni un kontrolējot izmaksas, ko maksā gaisa telpas izmantotāji.

Izcilība pētniecībā un inovācijā

Komisijas oktobra paziņojumā par jauno Eiropas pētniecības telpu ir izklāstīti tās plāni pētniecības un inovācijas jomā, lai atbalstītu ES atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Stratēģijā ir izklāstīti nosacījumi konkurētspējīgas, talantu virzītas un atvērtas Eiropas Pētniecības telpas izveidei. Ierosinātie 14 pasākumi palīdzēs noteikt investīciju prioritātes, uzlabot piekļuvi izcilībai, apmācīt un piesaistīt labākos talantus, pārvērst inovatīvas idejas jaunos ražojumos un pakalpojumos un darīt zinātni pieejamu.

Komisija 2020. gada jūnijā izveidoja Eiropas Inovācijas padomes fondu, lai veiktu tiešas pašu kapitāla un kvazikapitāla investīcijas jaunuzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu kapitālā. Šī ir pirmā reize, kad Komisija ir veikusi šādas tiešas kapitāla investīcijas uzņēmumos. Kopumā kapitāla investīcijām gandrīz 600 miljonu eiro apmērā tika atlasīti 140 uzņēmumi daudzās tehnoloģiski ietilpīgās nozarēs (tostarp veselības, digitālajā un enerģētikas nozarē).

Jūnijā Komisija, Eiropas Investīciju banka un Investitionsbank Berlin paziņoja par pirmo finansējuma kārtu no ES Malārijas fonda, kura mērķis ir atbalstīt pieejamus un inovatīvus risinājumus malārijas profilaksei un ārstēšanai. Ar 70 miljoniem eiro tiks atbalstīti zinātniski daudzsološi projekti, kurus farmācijas nozare vēl nav īstenojusi. Fondu atbalsta InnovFin EU, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds un Komisijas un Eiropas Investīciju bankas kopīgās iniciatīvas.

VIDEO. Jaunā Eiropas Pētniecības telpa.

Banku savienība un kapitāla tirgu savienība

Koronavīrusa krīze ietekmē arī aizdevumus, un mūsu finanšu tirgi un atveseļošanās potenciāls ir atkarīgi no pienācīgi funkcionējošiem kapitāla tirgiem un finansējuma pieejamības. Jūnijā Parlaments apstiprināja Kapitāla prasību regulas “ātrā risinājuma” grozījumus, lai mudinātu bankas izsniegt aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un jūlijā Komisija paziņoja par pasākumiem, lai kapitāla tirgiem būtu vieglāk atbalstīt ES uzņēmumus, kuri atgūstas no krīzes.

Lai vēl vairāk mazinātu pandēmijas ietekmi uz cilvēkiem un uzņēmumiem, jūlijā pēc divām sanāksmēm, ko Komisija organizēja ar patērētāju un uzņēmumu pārstāvjiem, Eiropas bankām, citiem aizdevējiem un apdrošināšanas nozari, tika izveidots paraugprakses saraksts. Tajā ir izklāstīts, kā šie tirgus dalībnieki var atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus krīzes laikā. Diskusijas ir daļa no plašākiem Komisijas centieniem palielināt aizdevumu izsniegšanu.

Septembrī Komisija paziņoja par jaunu rīcības plānu kapitāla tirgu savienības īstenošanai, kas darbojas cilvēku un uzņēmumu labā. Lai gan tas ir ilgtermiņa projekts, svarīgi var būt arī īstermiņa pasākumi, piemēram, vienkāršot prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā uz iekļaušanu biržas sarakstā, atbalstīt lielākas apdrošinātāju un banku ilgtermiņa kapitāla investīcijas, mudināt bankas vairāk izmantot vērtspapīrošanu un uzlabot investoriem piekļuvi informācijai.

Daudzas mājsaimniecības un uzņēmumi pandēmijas dēļ ir pakļauti smagam finansiālam spiedienam. Tāpēc viena no Komisijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem joprojām ir pieejami banku kredīti. 2020. gada beigās Komisija ierosināja ienākumus nenesošu aizdevumu stratēģiju, kas var palīdzēt novērst ienākumus nenesošu aizdevumu pieaugumu līdzīgi kā pēc pēdējās finanšu krīzes, vienlaikus nodrošinot aizņēmēju aizsardzību. Stratēģijas mērķis ir veicināt ātru un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas beigām, vienlaikus saglabājot Eiropas finanšu nozares stabilitāti un banku spēju aizdot reālajai ekonomikai.

Līdz ar ilgtspējīga finansējuma Taksonomijas regulas pieņemšanu 2020. gadā kapitāla tirgu savienība kļūst zaļāka un palīdz ES sasniegt klimata mērķus, veicinot privātā sektora investīcijas videi draudzīgos un ilgtspējīgos projektos. (Skatīt arī nodaļu “Ceļā uz klimatneitrālu Eiropu, kura gatava digitālajam laikmetam”.)

Taisnīga, vienkārša un moderna nodokļu sistēma un muita

Taisnīga nodokļu sistēma ir būtiska, lai aizsargātu valsts ieņēmumus, radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nodrošinātu sociālo taisnīgumu. Komisija 2020. gadā sāka darbu, lai pārstrukturētu nodokļu vidi Eiropā un padarītu to taisnīgāku un labvēlīgāku izaugsmei. Jūlijā tā nāca klajā ar jaunu nodokļu sistēmas paketi, tostarp rīcības plānu taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei nolūkā atvieglot dzīvi godīgiem nodokļu maksātājiem, bet padarīt to sarežģītāku nodokļu krāpniekiem. Pēc attiecīga Komisijas priekšlikuma jūlijā dalībvalstis novembrī vienojās par jauniem nodokļu pārredzamības noteikumiem digitālajām platformām. Reaģējot uz Komisijas 15. jūlija paziņojumu, Padome pieņēma arī secinājumus par godīgu konkurenci nodokļu jomā ES un ārpus tās.

Attiecībā uz muitu septembrī Komisija pieņēma jaunu Muitas savienības rīcības plānu, kurā noteikta virkne pasākumu, lai padarītu ES muitu viedāku, inovatīvāku un efektīvāku. Oktobrī Komisija pieņēma iniciatīvu par ES vienloga vidi muitas jomā, kas ir uz nākotni vērsts digitāls risinājums ātrākai un efektīvākai elektronisko datu apmaiņai starp dažādām pārvaldes iestādēm, kuras iesaistītas preču administratīvajā noformēšanā uz robežas.

Godīga konkurence

Eiropas turpmākās rūpniecības, ekoloģiskās un digitālās stratēģijas pamatā jābūt godīgai konkurencei. Konkurences politika nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas stimulē uzņēmumus veikt investīcijas, ieviest jauninājumus un attīstīties. Tā veicina ES ekonomikas un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un aizsargā ES uzņēmumu piekļuvi augstas kvalitātes izejvielām par pievilcīgām cenām, nodrošinot, ka tie paliek konkurētspējīgi gan pašu mājās, gan pasaulē. Pārdomāti ES konkurences noteikumi veicina konkurenci veicinošu sadarbību, atbalsta spēcīgu uzņēmumu – gan lielāku uzņēmumu, gan MVU – izaugsmi un attīstību, kā arī veicina un atbalsta mūsu ekonomikas zaļināšanu.

Komisija 2020. gadā turpināja īstenot valsts atbalsta kontroles, apvienošanās kontroles un pretmonopola noteikumu izpildi visos tirgos, tostarp digitālajā, farmācijas, pamatnozaru un citos tirgos.

Svarīgi ir tas, ka, lai atbalstītu uzņēmumus, kuri cieš no uzliesmojuma bezprecedenta sekām, ekonomiskās reakcijas uz Covid-19 kontekstā Komisija martā pieņēma valsts atbalsta pagaidu regulējumu, kas ļauj dalībvalstīm pilnībā izmantot ES valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību. Gada gaitā Komisija pieņēma gandrīz 400 lēmumu, ar kuriem apstiprināja 500 valstu pasākumus, par kuriem 27 dalībvalstis un Apvienotā Karaliste paziņoja saistībā ar koronavīrusa uzliesmojumu.

Pēdējos gados pārmaiņas notiek arvien straujāk, un pasaule ir kļuvusi aizvien digitālāka un savstarpēji savienotāka. Šajā sakarā Komisija ir turpinājusi pārdomu procesu par to, kā tiek piemēroti konkurences noteikumi, vienlaikus turpinot pārskatīt konkurences noteikumus valsts atbalsta kontroles, apvienošanās kontroles un pretmonopola jomā saskaņā ar priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas zaļajām un digitālajām prioritātēm.

Turklāt, lai efektīvāk risinātu problēmas, kas rodas digitālajos tirgos, kuros vērojamas tirgus nepilnības, piemēram, dažu digitālo platformu vārtziņa pilnvaras, Komisija 15. decembrī nāca klajā ar Digitālo tirgu aktu un Digitālo pakalpojumu aktu. (Skatīt arī nodaļu “Ceļā uz klimatneitrālu Eiropu, kura gatava digitālajam laikmetam”.)

Spēcīga sociālā Eiropa zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām

Tikai viens no divdesmit pieciem mazkvalificētiem darba ņēmējiem gūst labumu no mūžizglītības. Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība 2018. gadā bija 14,1%. Tikai 50% personu ar invaliditāti, kas vēlas strādāt, ir darbs. Vairāk nekā viens no katriem pieciem bērniem ir pakļauts nabadzības un sociālās atstumtības riskam. 40% vēža gadījumu ir novēršami. Jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienības reģionos 2019. gadā svārstījās no 2,8% līdz 64%.

Ekonomikas atveseļošanai pēc koronavīrusa pandēmijas ir jābūt taisnīgai un iekļaujošai, un vienlaikus tai ir jāsagatavo iedzīvotāji tam, ka notiks zaļā un digitālā pārkārtošanās. ES noteiks prioritāti ekonomikas sociālajai dimensijai, proti, palīdzēs dalībvalstīm pilnībā īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Šo pīlāru izmantojot par pamatu, 2020. gadā Eiropas Komisija sāka iniciatīvas spēcīgai sociālajai Eiropai. Gatavojoties jaunam rīcības plānam 2021. gadā, ES dalībvalstis, reģioni un partneri tika aicināti paust viedokli par to, kā sasniegt pīlāra mērķus.

Attēlā atspoguļots to darbinieku īpatsvars, kuri saņem minimālo algu un kuriem ir grūti savilkt kopā galus. 2% tas izdodas ļoti viegli, 7% viegli un 21% diezgan viegli. 39% saskaras ar zināmām grūtībām, un 20% to izdarīt ir grūti. Visbeidzot 11 % ar lielām grūtībām izdodas no algas izdzīvot līdz mēneša beigām. Liela daļa no šiem darbiniekiem ir nodarbināti lauksaimniecībā vai uzkopšanas nozarē, un lielākā daļa minimālās algas saņēmēju – gandrīz 60% visā Eiropas Savienībā – ir sievietes. Avots: Eurofound aprēķini, pamatojoties uz EU-SILC 2018. gadā.

Viens no pīlāra principiem un priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas prioritāte ir gādāt, ka ikvienam darba ņēmējam ES tiek garantēta adekvāta minimālā alga, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus. Tāpēc oktobrī Komisija ierosināja uzlabot minimālās algas adekvātumu un minimālās algas garantiju mērogu Eiropā. Ierosinātās direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka ikvienam darba ņēmējam ES tiek garantēta adekvāta minimālā alga, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus neatkarīgi no darba vietas. Tā arī veicina darba koplīguma slēgšanas sarunas par algu noteikšanu visās dalībvalstīs, un tās mērķis ir samazināt algu nevienlīdzību un nodarbinātu personu nabadzību, vienlaikus ievērojot valstu atšķirīgos apstākļus un tradīcijas.

Cilvēku prasmju pilnveidošana

Zaļā un digitālā pārveide maina veidu, kādā mēs strādājam, mācāmies, piedalāmies sabiedrības dzīvē un kārtojam ikdienas lietas. Tajā pašā laikā pandēmija ES ir smagi skārusi miljoniem cilvēku, kas ir zaudējuši darbu vai piedzīvojuši būtisku ienākumu zudumu. Eiropa var risināt šīs problēmas un izmantot iespējas tikai tad, ja tās iedzīvotāji pilnveido vajadzīgās prasmes.

Prasmju programma Eiropai ir piecu gadu plāns, kura mērķis ir palīdzēt privātpersonām un uzņēmumiem attīstīt un izmantot jaunas un labākas prasmes. Šī programma piesaista publiskos un privātos partnerus, izvirzot vērienīgus prasmju pilnveidošanas mērķus, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam.

Prasmju programmā ietilpst 12 darbības, kas sakārtotas četros blokos: Prasmju pilnveides pakts, kas veicina kopīgu rīcību, lai maksimāli palielinātu darbaspēka prasmju uzlabošanā veikto ieguldījumu atdevi; darbības, kas nodrošina to, ka cilvēkiem ir darbam nepieciešamās prasmes; instrumenti un iniciatīvas, kas nodrošina atbalstu cilvēkiem mūžizglītības iespēju īstenošanā; sistēma investīciju piesaistīšanai prasmju jomā.

Programmu uzsāka 2020. gada 1. jūlijā, un no 12 tās pamatiniciatīvām septiņas jau norisinās. Atlikušās piecas pamatiniciatīvas tiks uzsāktas 2021. gadā.

Vairāk iespēju jauniešiem

Attēlā atspoguļotas jauniešu bezdarba tendences Eiropas Savienībā 2008.–2020. gadā. Pēc stabila pieauguma, kas no 16% 2008. gadā sasniedza 24,9% 2013. gadā, jauniešu bezdarbs sāka pastāvīgi sarukt, pirms neliela pieauguma, kas 2020. gada novembrī sasniedza 17,7%.

Pandēmija ir spilgti apliecinājusi, ka daudzi jaunieši bieži vien saskaras ar grūtībām iekļūt darba tirgū. Ar jūlijā sākto jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumu kopumu ES vēlas atbalstīt jauniešus, nodrošinot lielāku māceklības iespēju pieejamību un to, ka visi jaunieši, kas nav pārsnieguši 30 gadu vecumu, četru mēnešu laikā no dienas, kad kļūst par bezdarbnieku vai pamet izglītības sistēmu, saņem darba piedāvājumu, apmācību vai iespēju turpināt izglītošanos. Iniciatīvas mērķis ir arī padarīt profesionālo izglītību un apmācību modernāku, pievilcīgāku un piemērotāku digitālajai un zaļajai ekonomikai.

Jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumu kopumā ir arī ierosināts pastiprināt Garantiju jauniešiem, lai nākotnē vēl vairāk palīdzētu gados jauniem cilvēkiem. Novembrī Padome pieņēma Komisijas priekšlikumu, kurā ietverti tādi uzlabojumi kā pasākumu paplašināšana attiecībā uz neaizsargātiem jauniešiem un maksimālā vecuma paaugstināšana līdz 29 gadiem. Tāpēc dalībvalstīm ir pieejams ES finansējums, lai palielinātu atbalstu jauniešu nodarbinātībai, un vispārējais mērķis ir investēt 22 miljardus eiro, izmantojot Next Generation EU un 2021.–2027. gada budžeta līdzekļus.

Eiropas izglītības telpas izveide

Plašākas iespējas jauniešiem nozīmē arī izglītības sistēmu kvalitātes, iekļautības un digitālās un zaļās dimensijas palielināšanu. Tāpēc septembrī Komisija publicēja paziņojumu par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Paziņojumā izklāstīts, kā dalībvalstis kopā var veidot ES tā, ka studenti un skolotāji var brīvi mācīties un strādāt visā kontinentā un izglītības iestādes var brīvi sadarboties gan Eiropā, gan ārpus tās. Lai sasniegtu šo mērķi, ES un dalībvalstis ir noteikušas skaidrus starpposma mērķrādītājus, un vajadzīgo atbalstu nodrošinās Next Generation EU un programma Erasmus+.

Digitālā izglītība un apmācība

Koronavīrusa krīze izglītības prakses centrā ir izvirzījusi tālmācību un ir likusi saprast, ka steidzami ir jāuzlabo digitālā izglītība. Saistībā ar centieniem veicināt digitālo pārkārtošanos Komisija septembrī pieņēma jaunu Digitālās izglītības rīcības plānu, kurā ierosināja iniciatīvu kopumu kvalitatīvai, iekļaujošai un pieejamai digitālajai izglītībai Eiropas Savienībā. Tā aicina uz ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un starp ieinteresētajām personām, lai izglītības un apmācības sistēmas patiesi pielāgotu digitālajam laikmetam. Komisija izveidos Eiropas digitālās izglītības centru, kas veicinās sadarbību starp attiecīgajām rīcībpolitikas jomām, izveidos valstu konsultatīvo dienestu tīklu un stiprinās dialogu starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem.

Intensīvāka virzība uz Līdztiesības savienību

ES ir aktīvi iesaistījusies Līdztiesības savienības izveidē. Tas nozīmē, ka ir jāievieš rīcībpolitika un darbības, kas vērstas pret sabiedrībā joprojām pārāk bieži sastopamajiem stereotipiem, un ir jādod iespējas ikvienam izrādīt savas spējas neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai reliģiskās pārliecības. Taisnīgāka ES nodrošinās arī to, ka lēmumu pieņemšanā tiek ņemtas vērā ikviena sabiedrības locekļa vajadzības.

Decembrī, atzīmējot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. gadadienu, nolūkā uzlabot tās piemērošanu Komisija pieņēma jaunu stratēģiju. Komisijas 2019. gada jūnija ziņojumā un stratēģijas sagatavošanas laikā notikušajā apspriešanā tika uzsvērts, ka hartas sniegtās iespējas dalībvalstīs netiek izmantotas pilnībā. Cilvēkiem ir maz informācijas par savām tiesībām, un viņi vēlētos zināt, kā vērsties pēc tiesiskās aizsardzības, ja viņu tiesības ir pārkāptas. Stratēģija ierosina veidus, kā nodrošināt hartas efektīvu piemērošanu, arī stiprinot tiesu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu, un kā uzlabot iedzīvotāju informētību par viņu tiesībām.

Dzimumu līdztiesība

Līdztiesības savienības izveide ir viena no Komisijas galvenajām prioritātēm un svarīgs priekšnosacījums attiecībā uz taisnīgu, spēcīgu un pārtikušu ES visām sievietēm un vīriešiem, meitenēm un zēniem visā viņu daudzveidībā. Lai novērstu nepilnības un ļautu Eiropas Savienībai pilnībā izmantot savu potenciālu sabiedrībā, arī izglītības, nodarbinātības, uzņēmējdarbības un politikas jomā, Komisija martā nāca klajā ar dzimumu līdztiesības stratēģiju. Tajā izklāstīts redzējums, politikas mērķi un darbības, kā panākt reālu progresu dzimumu līdztiesības jomā ES un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

Izklāstītajās darbībās ietilpst iniciatīva, kuras nolūks ir novērst un izskaust konkrētus ar dzimumu saistītas vardarbības veidus, pasākumi dzimumu stereotipu pārvarēšanai, pasākumi darba un privātās dzīves līdzsvara un vienādas darba samaksas nodrošināšanai, kā arī centieni panākt dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā un politikā.

33% sieviešu Eiropas Savienībā ir cietušas no fiziskas un/vai seksuālas vardarbības. 22% sieviešu Eiropas Savienībā ir piedzīvojušas vardarbību ģimenē. 55% no sievietēm Eiropas Savienībā ir cietušas no seksuālas uzmākšanās, un sievietes biežāk nekā vīrieši saskaras ar seksuālu uzmākšanos tiešsaistē. Tikai 67% sieviešu Eiropas Savienībā ir nodarbinātas salīdzinājumā ar 78% vīriešu. Tikai 7,8% valdes priekšsēdētāju un 8,2% izpilddirektoru ir sievietes.

Pārvietošanās un cita veida ierobežojumi palēnināja Covid-19 izplatīšanos, taču daudzās situācijās cilvēki, kuri cieta no vardarbības ģimenē, bija spiesti uzturēties kopā ar saviem pāridarītājiem. Lai gan ir pāragri sniegt pārliecinošus datus, Pasaules Veselības organizācija ir informējusi, ka pārvietošanās ierobežojumu dēļ ir ievērojami palielinājusies vardarbība ģimenē. Komisija organizēja tiešsaistes seminārus ar dalībvalstīm par dzimumu līdztiesības aspektiem saistībā ar pandēmiju. Šie pasākumi aptvēra labu praksi attiecībā uz vardarbības ģimenē novēršanu, dzimumu līdztiesības aspektiem darba un aprūpes jomā un dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanā Covid-19 kontekstā. Gandrīz 18 miljoni eiro no iniciatīvas Spotlight tika novirzīti vardarbības novēršanai pret sievietēm un meitenēm pandēmijas laikā. ES un Apvienoto Nāciju Organizācijas kopīgā iniciatīva Spotlight, kuras mērķis ir izskaust visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, tika sākta 2017. gadā, un ES ieguldījums tajā ir 500 miljoni eiro.

Cīņa pret rasismu

Lai gan rasisms un rasu diskriminācija ES ir aizliegti, tie joprojām pastāv daudzos veidos, dažkārt apvienojumā ar diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, invaliditātes vai migrantu izcelsmes dēļ. Septembrī Komisija nāca klajā ar ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam, kura mērķis ir sapulcināt dalībniekus visos līmeņos, lai efektīvāk risinātu rasisma, arī strukturālā rasisma, problēmu. Tas vērš dalībvalstu uzmanību uz to, ka spēkā esošie ES tiesību akti ir jāpiemēro stingrāk. Turklāt tajā ir paredzēts iecelt ES rasisma apkarošanas koordinatoru un veikt pasākumus dalībvalstu atbalstīšanai nolūkā padarīt policijas darbību taisnīgāku, lai novērstu diskriminējošu attieksmi, kā arī rasu un etnisko profilēšanu. Dalībvalstīm līdz 2022. gada beigām būs jāiesniedz arī savi valsts plāni cīņai pret rasismu.

Romu līdztiesība, iekļaušana un līdzdalība

Saskaņā ar 2019. gada apsekojumu 45 % romu iepriekšējo 12 mēnešu laikā bija saskārušies ar diskrimināciju. Savā ikdienas dzīvē Eiropas lielākā etniskā minoritāte joprojām saskaras ar nepieļaujamu diskrimināciju un sociālekonomisko atstumtību, un joprojām izplatīti ir negatīvi stereotipi un aizspriedumi. Oktobrī Komisija nāca klajā ar pastiprinātu ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru nākamajiem 10 gadiem.

VIDEO. Vienādas iespējas #EU4Roma.

Visiem romiem vajadzētu būt iespējai pilnībā īstenot savu potenciālu un iesaistīties politiskajā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Iepriekšējais satvars galvenokārt bija vērsts uz sociālekonomisko integrāciju. Jaunajā ES stratēģiskajā satvarā romu jautājumos ir noteikti vairāki minimālie mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Tos panāks, izmantojot visaptverošāku pieeju, kas papildina marginalizēto romu iekļaušanu, atbalstot līdztiesību un veicinot visu personu līdzdalību. Komisija arī ierosināja Padomei ieteikumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību, uzskaitot konkrētus pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic, lai sasniegtu kopīgos ES līmeņa mērķus. Stratēģiskais satvars ir saistīts ar Komisijas darbu citās jomās, ieskaitot ES budžetu 2021.–2027. gadam, ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.–2025. gadam, ES cietušo personu tiesību stratēģiju un dzimumu līdztiesības stratēģiju.

LGBTIK līdztiesība

Novembrī publicētajā Komisijas pirmajā LGBTIK līdztiesības stratēģijā ir izklāstītas ES darbības diskriminācijas un problēmu risināšanai, ar ko saskaras lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, interseksuāļi un kvīri. Komisija plāno iniciatīvu, lai paplašinātu eironoziegumu sarakstu un tajā iekļautu homofobisku naida runu un naida noziegumus, un ierosina sniegt atbalstu dalībvalstīm valsts rīcības plānu izstrādē, ES mēroga izpratnes veicināšanas kampaņu rīkošanā, pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansēšanā un LGBTIK līdztiesības integrēšanā ES rīcībpolitikās.

Eiropas Komisijas pirmajā Eiropas Savienības LGBTIK līdztiesības stratēģijā ir izklāstīti vairāki galvenie mērķi četros pīlāros, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam. Tie ir: pret LGBTIK vērstas diskriminācijas apkarošana; LGBTIK drošības garantēšana; LBGTIK iekļaujošu sabiedrību veidošana; un vadošā loma cīņā par LGBTIK līdztiesības nodrošināšanu visā pasaulē.

Personu ar invaliditāti tiesības

Personas ar invaliditāti var saskarties ar lielāku nabadzības risku, zemāku izglītības līmeni, šķēršļiem, kas kavē viņu pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā, un neatkarības un autonomijas trūkumu, kas var apdraudēt viņu cieņu un pamattiesības. Covid-19 pandēmija šo nevienlīdzību ir vēl vairāk saasinājusi. Novembrī Komisija publicēja Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā (2010–2020) izvērtējumu. Tā konstatēja, ka, lai gan ir iespējami uzlabojumi, stratēģijai ir bijusi pozitīva ietekme uz invaliditātes jautājumu iekļaušanu ES tiesību aktos un politikā. Kā piemēru var minēt Eiropas Piekļūstamības akta, Tīmekļa piekļūstamības direktīvas un tiesību akta par pasažieru tiesībām pieņemšanu.

ES cietušo personu tiesību stratēģija

Jūnijā Komisija publicēja pirmo ES cietušo personu tiesību stratēģiju. Galvenais mērķis ir nodrošināt, ka visi noziedzīgos nodarījumos cietušie var pilnībā paļauties uz savām tiesībām neatkarīgi no tā, kur vai kādos apstākļos Eiropas Savienībā noziegums ir noticis. Minētā stratēģija ierosina rīcību, kas cietušajiem ļauj ziņot par noziegumiem, pieprasīt kompensāciju un pārvarēt nozieguma sekas un kas veicina tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību. Maijā publicētais ziņojums par Cietušo personu tiesību direktīvas īstenošanu lielākajā daļā dalībvalstu attiecībā uz tādām tiesībām kā piekļuve informācijai, atbalsta pakalpojumiem un aizsardzībai atklāja trūkumus, kuru novēršana ir stratēģijas mērķis.

Nākotnes problēmu prognozēšana, lai palielinātu ES izturētspēju

Lai risinātu nākotnē gaidāmās problēmas, izšķiroša nozīme ir prognozēšanas un sagatavotības kultūrai. Savā pirmajā stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā Komisija koncentrējas uz stratēģiskās prognozēšanas iekļaušanu ES politikas veidošanā, nosakot Komisijas mēroga satvaru, un stratēģisko prognozēšanu ierosina kā instrumentu ES izturētspējas uzlabošanai četrās dimensijās: sociālajā un ekonomiskajā, ģeopolitiskajā, zaļajā un digitālajā. Nākotnes tendenču prognozēšana ir būtiska, lai nodrošinātu to, ka politikas veidotāji ņem vērā ilgtermiņa jautājumus, piemēram, demogrāfiskās problēmas.

VIDEO. Kā stratēģiskā prognozēšana palīdzēs panākt zaļu, digitālu un taisnīgu pārveidi un padarīs Eiropu izturētspējīgāku.

Demogrāfiskās pārmaiņas pārveido Eiropas sabiedrību. Jūnijā Komisija publicēja savu pirmo ziņojumu par demogrāfisko tendenču ietekmi visā ES. Tajā uzsvērta saikne starp demogrāfiskajām tendencēm un ietekmi un iespējām atgūties no koronavīrusa krīzes. Ziņojums aizsāk Komisijas darbu šajā jomā un palīdzēs noteikt, kā vislabāk atbalstīt visvairāk skartos iedzīvotājus, reģionus un kopienas. Tas arī kalpo par pamatu zaļajai grāmatai par novecošanu un 2021. gadā gaidāmajam ilgtermiņa redzējumam par lauku apvidiem. Demogrāfisko problēmu pārvēršana iespējās palīdzēs īstenot zaļo un digitālo pārveidi, kas ir ļoti svarīga plaukstošai un ilgtspējīgai nākotnei. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā mainīgo demogrāfisko situāciju, būs jāpārbauda veselības aprūpe, labklājība, publiskie budžeti un piekļuve pakalpojumiem, lai rīcībpolitikas labāk pielāgotu vajadzībām un reālajiem apstākļiem uz vietas.

2018. gadā paredzamais jaundzimušo mūža ilgums sasniedza 78,2 gadus vīriešiem un 83,7 gadus sievietēm. Tiek prognozēts, ka šī pieaugošā tendence turpināsies: 2070. gadā dzimušiem vīriešiem būtu jādzīvo 86,1 gadu un sievietēm – 90,3 gadus. 2018. gadā vidējais dzemdību skaits uz vienu sievieti bija 1,55, un vidējais vecums dzemdībās bija 31,3. Paredzams, ka 2070. gadā dzemdību skaits pieaugs līdz 1,66, bet vidējais dzemdētājas vecums sasniegs 31,7 gadus. Tiek prognozēts, ka līdz 2070. gadam 65 gadus vecu vai vecāku iedzīvotāju īpatsvars būs 30,3% (salīdzinājumā ar 20,3% 2019. gadā) un 80 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars būs 13,2% (salīdzinājumā ar 5,8% 2019. gadā).

Spēcīgākas un dziļākas sadarbības veidošana ar Āfriku

2020. gadā bija vērojama pozitīva dinamika attiecībās ar Āfriku, kas ir viena no galvenajām ES prioritātēm. Februāra beigās priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un lielākā daļa Komisijas locekļu piedalījās Eiropas Savienības Komisijas un Āfrikas Savienības Komisijas 10. sanāksmē Adisabebā Etiopijā.

Šī sanāksme bija daļa no pašreizējā dialoga ar Āfrikas Savienību, un tā ne tikai uzsāka gatavošanos 2021. gadā plānotajam sestajam samitam, bet arī deva iespēju apspriest kopīgus problēmjautājumus, piemēram, mieru un pārvaldību, klimata pārmaiņas, ilgtspējīgas darbvietas un investīcijas, digitalizāciju, mobilitāti un migrāciju.

Martā Komisija un Augstais pārstāvis Žuzeps Borels nāca klajā ar kopīgu paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku”, kura mērķis ir abu kontinentu partnerību pacelt nākamajā līmenī. Tajā ierosināta spēcīgāka partnerība piecās galvenajās jomās: zaļā pārkārtošanās, digitālā pārveide, ilgtspējīga izaugsme, miers un pārvaldība, migrācija un mobilitāte.

Attēlos atspoguļoti 2018. gada skaitļi par oficiālo attīstības palīdzību Āfrikai un Āfrikas preču tirdzniecību pa partneriem. Eiropas Savienība un tās 27 dalībvalstis ir sniegušas Āfrikai 46% no oficiālās attīstības palīdzības, kas ir līdzvērtīga 19,6 miljardiem eiro. Otrajā vietā ir Amerikas Savienotās Valstis, kas sniegušas 25% – līdzvērtīgi 10,7 miljardiem eiro. 32% no Āfrikas kopējā tirdzniecības apjoma, kas atbilst 235 miljardiem eiro, bija ar Eiropas Savienību, 17%, kas atbilst 125 miljardiem eiro, ar Ķīnu, un 6%, kas atbilst 46 miljardiem eiro, ar Amerikas Savienotajām Valstīm. (Avots: ESAO DAC2A 2018. gads. Par Ķīnu dati nav pieejami. / Avots: Starptautiskais Valūtas fonds, 2018. gads.)

VIDEO. Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku.

Novembrī Eiropas Komisija spēra nozīmīgu soli investīciju veicināšanā Āfrikā un ES kaimiņreģionos, palīdzot stimulēt globālo atveseļošanu pēc pandēmijas, proti, ar finanšu partneriestādēm tika noslēgti 10 finanšu garantiju nolīgumi 990 miljonu eiro vērtībā. Gaidāms, ka šīs garantijas kopumā piesaistīs investīcijas līdz pat 10 miljardu eiro apmērā. Šīs garantijas ir daļa no iniciatīvas “Eiropas komanda” reakcijas uz Covid-19 pandēmiju.

ES paplašināšanās

ES paplašināšanās politikas dinamika mainījās februārī, kad Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem stiprināt pievienošanās procesu, lai padarītu to ticamāku, paredzamāku un dinamiskāku, vēl vairāk koncentrējoties uz fundamentālām reformām un spēcīgāku politisko vadību. Martā ES spēra vēsturisku soli, pieņemot lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Maijā notikušajā ES un Rietumbalkānu samitā dalībvalstis atkārtoti apstiprināja savu nepārprotamo atbalstu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai.

Lai atbalstītu ekonomikas ilgtermiņa atveseļošanu un paātrinātu konverģenci ar ES, Komisija oktobrī nāca klajā ar Ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem un dotācijās piesaistīja līdz pat 9 miljardiem eiro, savukārt jaunajam Rietumbalkānu garantiju mehānismam investīcijas būtu jāpalielina līdz 20 miljardiem eiro. Minētais plāns arī veicina spēcīgu reģionālo integrāciju ar kopēja reģionālā tirgus palīdzību, un to Sofijas samita ietvaros Rietumbalkānu vadītāji apstiprināja novembrī Berlīnes procesā. Samitā tika sperti svarīgi soļi reģionālās sadarbības stiprināšanai ar mērķi veicināt sociālekonomisko atveseļošanos un konverģenci, proti, Rietumbalkānu vadītāji apņēmās vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību, lai panāktu progresu virzībā uz ES.

VIDEO. ES finansē inovatīvu tūrismu Elbasanas pierobežas reģionos Albānijā un Pologā Ziemeļmaķedonijā.

Attēlā sniegts pārskats par Eiropas Savienības attiecībām ar Rietumbalkāniem. Bosnija un Hercegovina ir potenciāla kandidātvalsts ar 3,5 miljoniem iedzīvotāju. Eiropas Komisija sagatavoja atzinumu par pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā 2019. gada maijā, un Padome izstrādāja secinājumus, ar kuriem 2019. gada decembrī apstiprināja 14 galvenās prioritātes. Melnkalne ar 0,6 miljoniem iedzīvotāju ir kandidātvalsts. Sarunās pašlaik ir 33 atvērtas sadaļas un 3 provizoriski slēgtas sadaļas. Albānija ar 2,9 miljoniem iedzīvotāju ir kandidātvalsts kopš 2020. gada marta, kad Eiropas Savienība nolēma sākt pievienošanās sarunas. Serbija ar 7 miljoniem iedzīvotāju ir kandidātvalsts. Sarunās pašlaik ir 18 atvērtas sadaļas un 2 provizoriski slēgtas sadaļas. Kosova ar 1,8 miljoniem iedzīvotāju ir potenciāla kandidātvalsts. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums stājās spēkā 2016. gada aprīlī. Ziemeļmaķedonija ar 2,1 miljonu iedzīvotāju ir kandidātvalsts kopš 2020. gada marta, kad Eiropas Savienība nolēma sākt pievienošanās sarunas.

Ņemot vērā koronavīrusa krīzi, ES nodrošināja Rietumbalkāniem palīdzības paketi 3,3 miljardu eiro apmērā, lai risinātu ārkārtas situāciju veselības jomā un mazinātu tās sociālekonomisko ietekmi. Turcijas vajadzībām tika mobilizēti 98 miljoni eiro, lai nodrošinātu steidzami nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus un atbalstītu visneaizsargātākos bēgļus.

Februārī Briselē notika ES vadīta starptautiska līdzekļu devēju konference “Kopā Albānijai” ar mērķi atbalstīt atjaunošanas darbus pēc zemestrīces, kas šo valsti skāra 2019. gada novembrī. No kopējiem apsolītajiem līdzekļiem 1,15 miljardu eiro apmērā ES, dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka piešķīra 400 miljonus eiro.

Kaimiņattiecību politika

VIDEO. Dažkārt mazas lietas var radīt lielas pārmaiņas. Pateicoties ES humānās palīdzības finansējumam Ukrainā, šī medmāsa saņēma velosipēdu un medicīnisko aprīkojumu. Tagad viņa var citiem popularizēt to, kā iespējams saņemt nepieciešamās zāles un ārstēšanu.

ES rīcībai austrumu un dienvidu kaimiņreģionos vajadzīgi elastīgi un savienoti ilgtermiņa politikas mērķi, kas atbilst jaunajām prioritātēm. Martā publicētajā Komisijas un Augstā pārstāvja Žuzepa Borela kopīgajā paziņojumā par Austrumu partnerības politiku ir izklāstīts, kā stiprināt izturētspēju, lai risinātu kopīgas problēmas, veicinātu ilgtspējīgu attīstību un sniegtu rezultātus iedzīvotājiem. Kad jūnijā tikās ES dalībvalstu un Austrumu partnerības valstu vadītāji, viņi apstiprināja šīs partnerības stratēģisko raksturu, apstiprinot apņemšanos panākt turpmāku integrāciju un sniegt cilvēkiem taustāmākus ieguvumus. Vairāk nekā 1 miljards eiro dotāciju veidā ir novirzīts ES austrumu kaimiņvalstīm atbalsta sniegšanai cīņā pret Covid-19 pandēmiju.

Citi svarīgi jautājumi 2020. gadā

Visa 2020. gada laikā ES par prioritāti uzskatīja ģeopolitiskās norises valstīs un reģionos, kas robežojas ar ES, un izmantoja visus savus konfliktu pārvaldības un risināšanas atbalstam paredzētos instrumentus. Kā piemērus var minēt politiskā atbalsta turpināšanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu Lībijā un pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanu Sīrijā.

ES partneru stabilitāte un labklājība ir izšķiroši svarīgas gan pašām valstīm, gan cilvēkiem, kas tajās dzīvo, taču tās ir būtiskas arī ES drošībai un stratēģiskajām interesēm. ES centieni veicināt mieru un stabilitāti attiecas arī uz Sāhelas reģionu (Burkinafaso, Čada, Mali, Mauritānija un Nigēra), un tas ir labs piemērs tam, kā ES, izmantojot integrētu pieeju, iesaista diplomātiju, civilās un militārās misijas un humāno un attīstības palīdzību. Kā piemēru var minēt ES atbalstu mediācijas centieniem pēc militārā apvērsuma Mali.

Kotonū nolīgumam, kas reglamentē attiecības starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, sākotnēji bija jābeidzas 2020. gada 29. februārī. Pēc pagaidu pagarinājuma Komisijai 3. decembrī izdevās ar minēto organizāciju panākt politisku vienošanos, kas partnerību pacels nākamajā līmenī un ļaus pastiprinātu uzmanību pievērst dažādajiem reģioniem un atjauninātiem standartiem daudzās jomās, sākot no ilgtspējīgas attīstības un izaugsmes līdz cilvēktiesībām, migrācijai, mieram un drošībai. Gaidāms, ka nolīgumu oficiāli noslēgs un parakstīs 2021. gadā.

Ķīna

ES 2020. gadā centās nostiprināt partnerību ar Ķīnu, proti, ja radās iespēja, sadarbojās, ja bija vajadzība, risināja sarunas un, ja bija nepieciešamība, izrādīja uzstājību un stingru apņēmību. ES ir strādājusi pie tā, lai šīm attiecībām radītu stabilāku pamatu un panāktu lielāku savstarpīgumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikā, tirdzniecībā, investīciju attiecībās un citos jautājumos. 30. decembrī panāktā politiskā vienošanās par visaptverošo investīciju nolīgumu ir pirmais solis ceļā uz attiecību līdzsvara atjaunošanu. ES un Ķīnas samits un divas vadītāju sanāksmes septembrī un decembrī deva iespēju padziļināt sadarbību – no koronavīrusa krīzes līdz rīcībai klimata jomā – un apspriest domstarpības, t. sk. par cilvēktiesībām un situāciju Honkongā. ES vairākkārt visa gada garumā pauda Ķīnai bažas par abiem šiem jautājumiem, kā arī turpināja ievērot savu stingro un reālistisko pieeju un īstenot 2019. gada paziņojumā “ES un Ķīna – stratēģiska perspektīva” ierosinātās darbības.

Eiropas Savienības sadarbība ar Ķīnu. Eiropas Savienība aicina Ķīnu tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās nodrošināt pilnīgu savstarpību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Šajā ziņā svarīgs solis ir 2020. gada 30. decembrī panāktā politiskā vienošanās par visaptverošo investīciju nolīgumu. Eiropas Savienībai un Ķīnai ciešāk jāsadarbojas, lai risinātu problēmas, tostarp klimata pārmaiņas, pirātismu un situāciju Afganistānā. Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbība bija būtisks faktors, lai panāktu kodolvienošanos ar Irānu un nodrošinātu tās pilnīgu un efektīvu īstenošanu. Dienvidķīnas jūrā Eiropas Savienība atbalsta strīdu mierīgu izšķiršanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un navigācijas un pārlidojumu brīvības saglabāšanu. Eiropas Savienība turpinās aicināt Ķīnu uzņemties lielāku atbildību par noteikumos balstītas starptautiskās kārtības uzturēšanu un cilvēktiesību ievērošanu.

Libāna

2020. gada 4. augustā Beirūtā notika postošs sprādziens. ES apliecināja savu solidaritāti Libānas iedzīvotājiem, mobilizējot civilās aizsardzības mehānismu un nodrošinot 63 miljonus eiro tūlītējai reaģēšanai humānās palīdzības un krīzes situācijā. Septiņpadsmit dalībvalstis, kā arī Norvēģija un Turcija iesaistīja savu meklēšanas un glābšanas personālu, un mediķu brigādes sniedza būtisku palīdzību dzīvības glābšanā.

Baltkrievija

Pēc 9. augustā Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām un to izraisītajiem protestiem ES skaidri norādīja, ka neatzīst rezultātus un pilnībā atbalstīs centienus valstī sekmēt virzību uz demokrātiju, un tālab arī noteiks sankcijas pret personām, kuras atbildīgas par vēlēšanu rezultātu falsificēšanu un sekojošo vardarbību. Līdz šim ES ir piemērojusi sankcijas 55 personām, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām par vardarbību, nepamatotiem arestiem un vēlēšanu rezultātu falsificēšanu, to vidū arī bijušajam prezidentam Aleksandram Lukašenko. Komisija ir pārvirzījusi Baltkrievijai piešķirto finansējumu, lai sniegtu tiešu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un brīviem plašsaziņas līdzekļiem, savukārt dalībvalstis ir vienojušās pārskatīt ES un Baltkrievijas attiecības un uzdevušas Komisijai sagatavot visaptverošu ekonomiskā atbalsta paketi demokrātiskai Baltkrievijai. ES joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt miermīlīgu protestētāju tiesības un neatkāpjas no aicinājuma Baltkrievijas iestādēm izbeigt vardarbību un represijas, atbrīvot visus aizturētos un politieslodzītos, respektēt plašsaziņas līdzekļu brīvību un pilsonisko sabiedrību un sākt iekļaujošu nacionālo dialogu.

Vidusjūras austrumdaļa

Vidusjūras austrumdaļā visu gadu turpināja palielināties spriedze attiecībās ar Turciju. Lai gan ES pilnīgā solidaritātē ar Grieķiju un Kipru tiecas apturēt eskalāciju, abas puses joprojām ir ļoti ieinteresētas uzturēt ES un Turcijas attiecības. Eiropadome ir vienojusies īstenot pozitīvu ES un Turcijas attiecību programmu ar nosacījumu, ka tiks turpināti konstruktīvi un pastāvīgi centieni apturēt nelikumīgas darbības pret Grieķiju un Kipru. Tomēr tad, ja atkārtosies vienpusējas darbības vai provokācijas, ar kurām tiek pārkāptas starptautiskās tiesības, ES ir gatava izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus un iespējas, lai aizstāvētu savas un dalībvalstu intereses.

ES joprojām ir apņēmības pilna rīkoties saskaņā ar ES un Turcijas 2016. gada paziņojumu, kura īstenošana turpinājās arī pēc migrācijas spiediena pieauguma uz ES robežas ar Turciju 2020. gada februārī un martā. Paziņojums ir devis konkrētus rezultātus, kas ļāvuši samazināt neatbilstīgas migrācijas plūsmu no Turcijas, Egejas jūrā bojāgājušo skaitu un spiedienu uz ES robežām. Tas ir arī pavēris drošus un likumīgus ceļus uz ES vairāk nekā 28 000 cilvēku, kuriem vajadzīga starptautiskā aizsardzība ar pārmitināšanu. Joprojām ir nepieciešams steidzami atsākt un paātrināt migrantu atgriešanu no Grieķijas salām. Par visiem šiem jautājumiem pastāvīgi notika aktīva saziņa ar Turciju.

ASV

Novembrī notikušo prezidenta vēlēšanu rezultāti sniedz vienreizēju iespēju izstrādāt jaunu transatlantisku sadarbības programmu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, intereses un pasaules mēroga ietekme. Šī jaunā partnerība, kas izklāstīta decembrī klajā laistajā kopīgajā paziņojumā par jaunu ES un ASV programmu globālām pārmaiņām, ļaus ES un ASV sadarboties veselības aizsardzības, demokrātijas, klimata pārmaiņu un ekonomiskās labklājības, kā arī tehnoloģiju un tirdzniecības jomā.

ES un ASV ir arī galvenās tirdzniecības partneres. Augustā tās vienojās atcelt vai samazināt tirdzniecības tarifus 168 miljonu eiro vērtībā. Šī pakete ir pirmais tarifu samazinājums ES un ASV tirdzniecības attiecībās vairāk nekā divdesmit gadu laikā un pirmais solis virzienā uz saspīlējuma mazināšanu tirdzniecības jomā, kurš paver ceļu plašākiem pasākumiem tirdzniecības veicināšanai starp abiem blokiem.

Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis ir nepārspēta globālā partnerība. To kopējais iedzīvotāju skaits ir gandrīz 1 miljards cilvēku, un katru gadu tās saražo vienu trešdaļu no pasaules iekšzemes kopprodukta, vienu trešdaļu no pasaules tirdzniecības apjoma un 60% no ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem visā pasaulē. Tās ir arī pirmās humānās palīdzības sniedzējas visā pasaulē un vadošās attīstības palīdzības sniedzējas.

Cilvēktiesību un demokrātijas veicināšana visā pasaulē

Cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošana ir vērtības, kas vada ES rīcību visā pasaulē.

Pēc Komisijas un Augstā pārstāvja Žuzepa Borela priekšlikuma, kas tika laists klajā martā, Padome novembrī apstiprināja jaunu ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam. Plānā galvenā uzmanība ir pievērsta personu aizsardzībai un viņu iespēju nodrošināšanai, izturētspējīgas, iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības veidošanai un globālas cilvēktiesību un demokrātijas sistēmas veicināšanai. Dalībvalstis nevienojās veicināt kvalificēta vairākuma balsošanu par lēmumiem, ar kuriem īsteno plānu. Konkrētāk runājot, ES atbalstīs un aizsargās cilvēktiesību aizstāvjus, tieksies panākt nāvessoda atcelšanu un izstrādās instrumentus, kas ļaus ātri reaģēt, ja tiek apdraudētas esošās tiesības un brīvības. Viena no galvenajām rīcības plānā ietvertajām jaunajām iniciatīvām paredz izveidot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, ko Padome decembrī pieņēma, pamatojoties uz Augstā pārstāvja un Komisijas ierosinātajiem tiesību aktiem.

Komisija novembrī pieņēma jauno Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2021.–2025. gadam, kura mērķis ir paātrināt progresu dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanā ES ārējās darbībās. Šis plāns ir darbības ceļvedis ES sadarbībai ar visām ieinteresētajām personām, tostarp partneriem daudzpusējā, reģionālā un valstu līmenī, partnervalstu valdībām, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, nolūkā veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm dzimumlīdztiesīgā pasaulē, kas ir būtisks elements, kurš ļauj panākt taisnīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu globālu atveseļošanu, kā arī izaugsmi un labklājību.

2020. gadā mazāk nekā 50% sieviešu bija apmaksāts darbs salīdzinājumā ar 76% vīriešu. 80% no klimata pārmaiņu ietekmes dēļ pārvietotajām personām ir sievietes. 2019. gadā viens no mērķiem 64,25% no visiem jaunajiem projektiem, kuru vērtība bija 8,7 miljardi eiro, bija dzimumu līdztiesība. Līdz 2025. gadam 85% no visām jaunajām ārējām darbībām veicinās dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm.

2020. gadā mazāk nekā 50% sieviešu bija apmaksāts darbs salīdzinājumā ar 76% vīriešu. 80% no klimata pārmaiņu ietekmes dēļ pārvietotajām personām ir sievietes. 2019. gadā viens no mērķiem 64,25% no visiem jaunajiem projektiem, kuru vērtība bija 8,7 miljardi eiro, bija dzimumu līdztiesība. Līdz 2025. gadam 85% no visām jaunajām ārējām darbībām veicinās dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm.

Attīstība un humānā palīdzība

Komisijas kopējais budžets attīstības palīdzībai 2020. gadā bija 15 miljardi eiro. Gada galvenā prioritāte bija mazināt Covid-19 ietekmi neaizsargātākajās valstīs, tomēr ES uzņēmās saistības arī citās jomās, piemēram, tuksneša siseņu uzlidojuma apkarošanā Austrumāfrikā vai parādu atvieglošanā dažām pasaules nabadzīgākajām un neaizsargātākajām valstīm.

Paredzams, ka Eiropas Ārējo investīciju plāns 5,1 miljarda eiro apmērā ES kaimiņvalstīs un Āfrikā piesaistīs investīcijas vairāk nekā 50 miljardu eiro vērtībā. No plāna jau gūst labumu personas, kopienas un mazie uzņēmumi, un 2020. gadā tas tika pārorientēts, lai palīdzētu reaģēt uz Covid-19 pandēmiju. Tas ietvēra 400 miljonus eiro garantijās Covid-19 vakcīnu globālās piekļūstamības mehānismam – pasaules mēroga iniciatīvai, kuras mērķis ir nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām.

Lai gan šajā gadā nācās saskarties ar daudziem izaicinājumiem, tomēr ES humānā palīdzība aizvien sasniedza miljonus neaizsargātu cilvēku. Šai palīdzībai tika izlietoti 2 miljardi eiro, no kuriem lielākā daļa tika novirzīta Subsahāras Āfrikai, kur humānā palīdzība patlaban ir vajadzīga vairāk nekā 18 miljoniem cilvēku, un Sīrijai, kur palīdzība vajadzīga vairāk nekā 11 miljoniem cilvēku. ES kopā ar dalībvalstīm joprojām ir pasaulē vadošā humānās palīdzības sniedzēja.

Tirdzniecība

Tirdzniecības politikas pārskatīšana

ES pieeja tirdzniecībai jāvirza, reaģējot uz jaunām globālām problēmām un pamatojoties uz koronavīrusa krīzes laikā gūto pieredzi. Ņemot to vērā, Komisija vasarā uzsāka pašreizējās tirdzniecības politikas pārskatīšanu, kura ietvēra sabiedrisko apspriešanu un kuras mērķis ir panākt vienprātību par jaunu vidēja termiņa stratēģiju ES tirdzniecībai.

Lai varētu atbalstīt ekonomikas atveseļošanu, radīt kvalitatīvas darbvietas un aizsargāt ES uzņēmumus no negodīgas prakses gan pašu mājās, gan ārvalstīs, ir vajadzīga spēcīga tirdzniecības un investīciju politika. Šī politika arī atbalsta plašākas prioritātes tādās jomās kā ilgtspēja, klimata pārmaiņas, digitālā ekonomika un drošība. ES nelokāmi atbalsta uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu. 2020. gadā ES vadībā tika izveidota daudzpusējās pagaidu strīdu izšķiršanas kārtība, kas Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekļiem ļauj turpināt strīdu izšķiršanu, lai gan PTO Apelācijas institūcija joprojām nespēj darboties. Šī kārtība stājās spēkā aprīlī, un līdz 2020. gada beigām to bija parakstījuši 23 Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekļi, kā arī ES.

Tirdzniecības politikas izpilde

Lai stiprinātu ES īstenošanas un izpildes programmu gan ES, gan pasaules mērogā, Komisija jūlijā iecēla savu pirmo galveno tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugu. Šis uzraugs nodrošinās, ka partneri pilnībā izpilda savas saistības un ka ES eksportētāji, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, var pilnvērtīgi izmantot ES tirdzniecības nolīgumu sniegtās priekšrocības. Tas arī stiprinās saistību izpildi ilgtspējīgas attīstības jomā, jo īpaši saistībā ar klimata programmu un darba tiesībām.

Jūlijā ES atjaunināja pasākumu kopumu ES tērauda rūpniecības aizsardzībai. 2018. gadā veiktās pārskatīšanas rezultātā pieņemto aizsardzības pasākumu mērķis ir aizsargāt nozari no iespējamās ietekmes, ko cita starpā rada ārvalstu tērauda ražotāji, kuri pēc ASV noteiktajiem ierobežojumiem tērauda un alumīnija importam pārprodukciju novirza uz ES.

ES un Meksika

ES un Meksika 28. aprīlī noslēdza sarunas par jaunu tirdzniecības nolīgumu. Nolīgums ES un Meksikai vēl ir jāparaksta un jāratificē.

Meksika ir ES lielākā tirdzniecības partnere Latīņamerikā, un abpusējās preču tirdzniecības vērtība ir 66 miljardi eiro (2019. gadā), bet pakalpojumu tirdzniecības vērtība – 19 miljardi eiro (2018. gadā). Kopš 2001. gadā stājās spēkā sākotnējais nolīgums, ES un Meksikas preču tirdzniecība ir gandrīz trīskāršojusies un ES preču eksports sasniedzis teju 40 miljardus eiro gadā.

Jaunais ES un Meksikas nolīgums paredz, ka gandrīz visai preču tirdzniecībai starp ES un Meksiku tiks piemērots beznodokļu režīms. Jaunais nolīgums ietver progresīvus noteikumus par ilgtspējīgu attīstību un apņemšanos efektīvi īstenot Parīzes klimata nolīgumu. Tas ir arī pirmais ES nolīgums ar Latīņamerikas valsti, kurš ietver investīciju aizsardzību. Tirdzniecības nolīgums ir daļa no plašāka ES un Meksikas Vispārējā nolīguma, kas aptver arī cilvēktiesības un politisko un attīstības sadarbību. Tas ir pirmais ES tirdzniecības nolīgums, kurā iekļauti noteikumi par korupcijas apkarošanu, paredzot pasākumus pret kukuļošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

ES un Vjetnamas tirdzniecības nolīgums

ES nolīgums ar Vjetnamu stājās spēkā 1. augustā. Ar tirdzniecības nolīgumu pakāpeniski tiks atcelti nodokļi 99 % visu preču, kas tiek tirgotas starp abām ekonomikām, un ES uzņēmumi tagad varēs investēt Vjetnamā un piedalīties konkursos par valdības līgumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējie konkurenti. Nolīgumā ir iekļauti arī stingri, juridiski saistoši un izpildāmi noteikumi par ilgtspējīgu attīstību, kuru mērķis ir garantēt darba tiesību ievērošanu, vides aizsardzību un Parīzes klimata nolīguma īstenošanu.

ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgums pēc gada

1. februārī apritēja gads, kopš noslēgts ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgums, un tas jau ir veicinājis tirdzniecību – pirmajos 12 īstenošanas mēnešos (līdz 2020. gada janvāra beigām) ES eksports uz Japānu palielinājās par 5 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Ar nolīgumu tiek atcelta lielākā daļa no nodokļiem 1 miljarda eiro apmērā, kurus Japāna katru gadu piemēroja importam no ES. No pirmās dienas vairāk nekā 90 % ES eksporta preču varēja ievest Japānā bez muitas nodokļa. Kad vienošanās būs pilnībā īstenota, Japāna būs atcēlusi muitas nodokļus 97 % preču, ko importē no ES, un gada tirdzniecības vērtība starp ES un Japānu varētu palielināties gandrīz par 36 miljardiem eiro gadā.

Citas notiekošās sarunas par tirdzniecību

ES turpināja sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar Austrāliju un Jaunzēlandi, noturot attiecīgi četras un trīs sarunu kārtas. ES noturējusi vienu sarunu kārtu par tirdzniecības nolīgumu ar Indonēziju un trīs sarunu kārtas ar Komoru Salām, Madagaskaru, Maurīciju, Seišelām un Zimbabvi nolūkā padziļināt pašreizējos ekonomisko partnerattiecību nolīgumus ar šīm valstīm.

ES kā daudzpusējas sadarbības partnere

Globālu problēmu kļūst aizvien vairāk, un to risināšanai ES ir vajadzīga efektīva un pastiprināta daudzpusēja sistēma. Lai gan pēdējos gados daudzpusība ir tikusi apdraudēta, ES joprojām stingri atbalsta uz noteikumiem balstītu starptautisku kārtību, kuras centrā ir ANO.

Šajā ziņā 2020. gads, kurā apritēja ANO 75. gadadiena, bija svarīgs gads, jo pandēmijas ietekme visā pasaulē parādīja, ka ir jāpaplašina starptautiskā sadarbība starp zinātniekiem, ekonomistiem un politikas veidotājiem ANO, Pasaules Veselības organizācijā un Starptautiskajā Valūtas fondā, kā arī G7, G20 un citos starptautiskos forumos.

ES atbalstīja ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša aicinājumu, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, nekavējoties panākt pamieru visā pasaulē un turpināja uzņemties vadošo lomu, mobilizējot starptautisko sabiedrību situācijās, kas raisa bažas, kā arī piedaloties svarīgu konferenču organizēšanā par jautājumiem, kas saistīti ar Sudānu, Sīriju un Venecuēlu.

ES un Pasaules Veselības organizācijas veselības politika ir savstarpēji papildinoša, jo tās sadarbojas Covid-19, turpmāku pandēmiju un citu veselības problēmu novēršanā. Sadarbība aptver tādas jomas kā, piemēram, cīņa pret vēzi, inovācija veselības aprūpes sistēmās un pārtikas nekaitīgums.

ES iestājas arī par padziļinātu Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformu tieši tādēļ, lai Eiropa varētu turpināt izmantot globālās atvērtības un integrācijas priekšrocības, vienlaikus risinot ar mūsu ekonomisko un politisko sistēmu neaizsargātību saistītās problēmas.

Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī pēc tam, kad ES un Apvienotā Karaliste bija ratificējušas izstāšanās līgumu. Līgums, kurā izklāstīti noteikumi par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no ES saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu, stājās spēkā 2020. gada 1. februārī. Tas iezīmēja līdz 2020. gada 31. decembrim ilgušā pārejas perioda sākumu, kura laikā Apvienotā Karaliste joprojām bija vienotā tirgus un muitas savienības dalībniece. Tā mērķis bija dot laiku sarunām par jaunu un taisnīgu partnerību nākotnei, pamatojoties uz politisko deklarāciju, par kuru ES un Apvienotā Karaliste vienojās 2019. gada oktobrī.

Padome 25. februārī deva atļauju sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti, oficiāli norīkojot Komisiju par ES sarunu vedēju un pieņemot sarunu norādes, kurās tika noteikts turpmākās partnerības tvērums, iekļaujot tādas jomas kā tirdzniecība, zvejniecība, drošība un aizsardzība, tiesībaizsardzība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās. Mišels Barnjē, kas vada Eiropas Komisijas darba grupu attiecībām ar Apvienoto Karalisti, turpināja pildīt ES galvenā sarunu vedēja pienākumus.

Sarunas starp ES un Apvienoto Karalisti sākās 2. martā Briselē, un tajās tika izskatīta lielākā daļa politiskajā deklarācijā iekļauto jautājumu, izņemot ārpolitiku un drošības politiku, par kurām Apvienotā Karaliste atteicās iesaistīties diskusijās. Sarunas turpinājās, neraugoties uz grūtībām, ko izraisīja koronavīrusa pandēmijas uzliesmojums; sarunu kārtas aprīlī, maijā un jūnijā notika videokonferencē.

18. martā Komisija publicēja nolīguma projektu par vērienīgu, mūsdienīgu un visaptverošu ES un Apvienotās Karalistes turpmāko partnerību, tādējādi Padomes 25. februāra pilnvarojums ļāva izstrādāt juridisku tekstu.

Līdztekus sarunām par ES un Apvienotās Karalistes turpmāko partnerību ES turpināja strādāt, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, iedzīvotāji un valsts pārvaldes iestādes ir gatavi nenovēršamiem traucējumiem, ko 2021. gada 1. janvārī izraisītu Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES vienotā tirgus un muitas savienības.

24. decembrī ES un Apvienotās Karalistes sarunu vedēji panāca vienošanos par to attiecības reglamentējošā jaunā Tirdzniecības un sadarbības nolīguma tekstu.

29. decembrī Padome pieņēma lēmumu par ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma parakstīšanu un provizorisku piemērošanu no 2021. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad būs saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana un pieņemts Padomes lēmums par nolīguma noslēgšanu.

2020. gada 30. decembrī abas puses parakstīja nolīgumu: Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels Eiropas Savienības vārdā nolīgumu parakstīja Briselē pirms pilnīgas ES ratifikācijas 2021. gadā, savukārt premjerministrs Boriss Džonsons Apvienotās Karalistes vārdā nolīgumu parakstīja Londonā.

Lai gan jaunais ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums nekādā ziņā neatbildīs sadarbības līmenim, kāds pastāvēja laikā, kad Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts, tas ievērojami pārsniedz tradicionālos brīvās tirdzniecības nolīgumus un nodrošina stabilu pamatu mūsu ilgstošās draudzības un sadarbības saglabāšanai.

To veido:

1. bezprecedenta brīvās tirdzniecības nolīgums;
2. vērienīga sadarbība ekonomikas, sociālajos, vides un zvejniecības jautājumos kā jaunās ekonomiskās partnerības neatņemama sastāvdaļa;
3. cieša partnerība pilsoņu drošībai un
4. visaptveroša pārvaldības sistēma.

Nolīgums atspoguļo to, ka Apvienotā Karaliste izstājas no ES kopīgo noteikumu, uzraudzības un izpildes mehānismu ekosistēmas un tādējādi vairs nevar izmantot priekšrocības, ko sniedz dalība vienotajā tirgū.

Nolīgums piešķir tiesības un pienākumus katrai pusei, vienlaikus pilnībā ievērojot to regulatīvo un lēmumu pieņemšanas autonomiju.

Pēc Apvienotās Karalistes lūguma nolīgums neattiecas uz sadarbību ārpolitikas, ārējās drošības un aizsardzības jomā, lai gan politiskajā deklarācijā tas sākotnēji bija paredzēts.

Saskaņā ar jūlijā Eiropadomē panākto vienošanos Komisija decembrī ierosināja izveidot Brexit korekcijas rezervi, kuras kopējais budžets ir 5 miljardi eiro un kura palīdzēs novērst negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas vissmagāk skartajās dalībvalstīs un nozarēs.

Covid-19 pandēmija

2020. gada pirmajā pusē Eiropas Parlaments un Padome galvenokārt pievērsās ar pandēmiju saistītiem lēmumiem, kas lielākoties tika pieņemti neklātienes sanāksmēs. Vadītāji visu gadu tikās videokonferencēs, lai koordinētu ES reaģēšanu uz koronavīrusu, un rekordīsā laikā tika pieņemti daudzi ļoti svarīgi priekšlikumi. Turklāt Eiropadome sarīkoja vairākas sanāksmes klātienē, lai apspriestu reaģēšanu uz pandēmiju un citus jautājumus, tostarp ES ilgtermiņa budžetu, ES un Apvienotās Karalistes attiecības, drošību, klimata pārmaiņas un ārlietas.

Parlaments dažus no lēmumiem pieņēma rekordīsā laikā, tostarp apstiprināja Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu un ārkārtas finansiālo atbalstu veselības aprūpes nozarei, vienlaikus nodrošinot, ka no ES Solidaritātes fonda tiek segtas ārkārtas situācijas sabiedrības veselības jomā. No marta visas plenārsēdes notika Briselē. No oktobra tika rīkotas hibrīdsanāksmes, un dalībnieki, kas neatrodas Briselē, neklātienē pievienojās sēžu zālē klātesošajiem. Komisijas pārstāvji vienmēr piedalījās šajās sēdēs klātienē. Gada pirmajā pusē daudzas Padomes sanāksmes klātienē aizstāja videokonferences. Pastāvīgo pārstāvju komiteja visu gadu tikās klātienē, lai nodrošinātu Padomes darba nepārtrauktību. Gan Parlaments, gan Padome rīkojās ārkārtīgi ātri un ieviesa pasākumus, kuriem bija tūlītēja pozitīva ietekme uz iedzīvotājiem, uzņēmumiem un reģioniem.

Pandēmijas krīze arī ļoti ietekmēja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Eiropas Reģionu komitejas darbu. Abas komitejas pieņēma vairākus būtiskus atzinumus, un 2020. gada aprīlī Reģionu komiteja izveidoja apmaiņas platformu, kuras mērķis ir veicināt reģionu un pilsētu sadarbību visā Eiropā. Lai godinātu 28 iniciatīvas koronavīrusa krīzes seku novēršanai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aizsāka Pilsoniskās solidaritātes balvu.

Vienošanās par ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU

2020. gada rudens izskaņā Eiropas Parlaments un Padome ar Eiropas Komisijas atbalstu panāca vienošanos un pieņēma lielāko finansējuma paketi, kas jebkad piešķirta no ES budžeta un kuras apmērs sasniedza 1,8 triljonus eiro. Covid-19 krīzes un tās seku novēršanā šī finansējuma pakete palīdzēs atjaunot zaļāku, digitālāku un noturīgāku Eiropu, kas ir labāk sagatavojusies tagadējiem un gaidāmajiem izaicinājumiem.

Daži svarīgākie fakti un skaitļi

• Ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam 1,074 triljonu eiro apmērā (2018. gada cenās) kopā ar pagaidu atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU 750 miljardu eiro apmērā.
• Vairāk nekā 50 % no šiem budžeta līdzekļiem tiks izmantoti, lai sniegtu atbalstu modernizācijai, izmantojot politiku, kas ietver pētniecību un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, taisnīgai klimata un digitālajai pārejai, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās fondu un programmu “Digitālā Eiropa”, un sagatavotībai, atveseļošanai un noturībai, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, rescEU un jaunu veselības programmu “ES – veselībai”.
• Ilgstoši īstenotas rīcībpolitikas, piemēram, kohēzijas politika un kopējā lauksaimniecības politika, tiks modernizētas un arī turpmāk saņems ievērojamus ES budžeta līdzekļus zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam.
• 30 % ES finansējuma no NextGenerationEU un ilgtermiņa budžeta jāizlieto cīņai pret klimata pārmaiņām. Finansējuma paketē īpaša uzmanība pievērsta arī tam, lai tiktu aizsargāta bioloģiskā daudzveidība un gādāts par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai.
• Galvenās programmas, tostarp Erasmus+, “ES – veselībai” un “Apvārsnis Eiropa”, tiks pastiprinātas, papildus piešķirot 15 miljardus eiro, salīdzinājumā ar vienošanos, kas tika panākta 2020. gada jūlija Eiropadomes īpašajā sanāksmē.

Pirmo reizi ES rīcībā būs īpašs mehānisms, ar ko savu budžetu aizsargāt pret tiesiskuma pārkāpumiem – Regula par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai. Tā nodrošinās budžeta papildu aizsardzību. Komisija pieņems vadlīnijas par dažiem regulas piemērošanas aspektiem. Tikmēr regulu piemēro no 2021. gada 1. janvāra. Šis mehānisms negatīvi neietekmēs ES finansējuma galīgos saņēmējus attiecīgajā dalībvalstī.

Ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetam arī turpmāk būs būtiska nozīme atveseļošanas atbalstīšanā un nodrošināšanā, ka tradicionālie Eiropas Savienības līdzekļu saņēmēji saņems pietiekamus līdzekļus, lai turpinātu darbu visiem ļoti grūtos laikos. “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma” saņems 132,8 miljardus eiro saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu un 10,6 miljardus eiro saskaņā ar “Next Generation EU”, kopējam finansējumam sasniedzot 143,4 miljardus eiro. “Kohēzija, noturība un vērtības” saņems 377,8 miljardus eiro saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu un 721,9 miljardus eiro saskaņā ar “Next Generation EU”, kopējam finansējumam sasniedzot 1099,7 miljardus eiro. “Dabas resursi un vide” saņems 356,4 miljardus eiro saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu un 17,5 miljardus eiro saskaņā ar “Next Generation EU”, kopējam finansējumam sasniedzot 373,9 miljardus eiro. “Migrācija un robežu pārvaldība” saņems 22,7 miljardus eiro saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu un nesaņems finansējumu saskaņā ar “Next Generation EU”, kopējam finansējumam sasniedzot 22,7 miljardus eiro. “Drošība un aizsardzība” saņems 13,2 miljardus eiro saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu un nesaņems finansējumu saskaņā ar “Next Generation EU”, kopējam finansējumam sasniedzot 13,2 miljardus eiro. “Kaimiņvalstis un pasaule” saņems 98,4 miljardus eiro saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu un nesaņems finansējumu saskaņā ar “Next Generation EU”, kopējam finansējumam sasniedzot 98,4 miljardus eiro. “Eiropas publiskā pārvalde” saņems 73,1 miljardu eiro saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu un nesaņems finansējumu saskaņā ar “Next Generation EU”, kopējam finansējumam sasniedzot 73,1 miljardu eiro. Kopējais finansējums visām nozarēm saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu ir 1074,3 miljardi eiro, un kopējais finansējums visām nozarēm saskaņā ar “Next Generation EU” ir 750,0 miljardi eiro, tādējādi daudzgadu finanšu shēmas kopējam finansējumam sasniedzot 1824,3 miljardus eiro. Avots: Eiropas Komisija.

Līdztekus tika turpināts darbs nolūkā izstrādāt nozaru tiesību aktus, ar kuriem izveido jaunās ES programmas. 2020. gada beigās tika panāktas politiskas vienošanās par lielāko daļu iniciatīvu, tostarp par Atveseļošanas un noturības mehānismu, programmu “Apvārsnis Eiropa”, Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu un jauno programmu “ES – veselībai”. Paredzams, ka programmas oficiāli pieņems 2021. gada sākumā.

Institucionālās lietas

Padomes prezidentūru pārņēma Horvātija un pēc tās Vācija. Prezidentvalsts Horvātija sekmīgi nodrošināja, ka ātri tiek pieņemti ar Covid-19 saistīti priekšlikumi, kuri bija daļa no tūlītējas reakcijas uz krīzi, tostarp Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu, iniciatīva par atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā un Padomes ieteikums par nebūtiskiem ceļojumiem uz ES. Vēl viens svarīgs atskaites punkts gada pirmajā pusē bija pievienošanās sarunu sākšana ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju martā. Vācijas prezidentūras laikā tika gūti tādi svarīgi panākumi kā pabeigta daudzgadu finanšu shēmas / atveseļošanas pasākumu kopuma izstrādāšana un noslēgtas sarunas ar Apvienoto Karalisti par tirdzniecības nolīgumu. Eiropadome arī panāca vienošanos par vērienīgāku 2030. gada klimata mērķrādītāju un pievērsās saspringtajai situācijai Baltkrievijā, nosakot trīs sankciju kārtas.

Pēc vasaras Parlamenta uzmanības centrā nonāca institucionālas lietas, sākot ar priekšsēdētājas fon der Leienas pirmo runu par stāvokli Savienībā 16. septembrī. Oktobrī Parlaments apstiprināja Mareidu Makginesu, kas amatā stājās pēc Fila Hogana atkāpšanās no Komisijas. Tagad viņa ir finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības komisāre.

2020. gads bija Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Eiropas Reģionu komitejas sastāva atjaunošanas gads. Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās abu komiteju locekļu skaits samazinājās no 350 līdz 329, un nomainījās aptuveni 40 % no komiteju locekļu sastāva. Apostols Dzidzikosts 12. februārī tika ievēlēts par Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāju, savukārt 28. oktobrī par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāju tika ievēlēta Krista Švenga.

Kā sazināties ar ES

Klātienē

Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu

Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

— pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);

— pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;

— pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā

Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas

ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti

Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: https://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati

ES Atvērto datu portāls (https://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.

Par šo publikāciju

IDENTIFIKATORI

ES 2020. gadā — PĀRSKATA ZIŅOJUMS PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU

Šīs publikācijas interaktīva versija ar saitēm uz saturu tiešsaistē ir pieejama PDF, ePUB un HTML formātā:
europa.eu/general-report/lv

ES 2020. gadā. Pārskata ziņojums par Eiropas Savienības darbību
Eiropas Komisija
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Redakcionālais dienests un mērķtiecīgi informatīvie pasākumi
1049 Brisele
BEĻĢIJA

Ziņojumu “ES 2020. gadā. Pārskata ziņojums par Eiropas Savienības darbību” Eiropas Komisija pieņēma 2021. gada 15. februārī. Atsauce: C(2021) 1002.

Komisija nav atbildīga par jebkādām šīs publikācijas atkalizmantošanas sekām.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

© Eiropas Savienība, 2021

Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.).

Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International (CC-BY 4.0) licenci (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.

Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem.

FOTOATTĒLU AUTORTIESĪBAS

Visi fotoattēli: © Eiropas Savienība (ja nav norādīts citādi)