Vai ir sasniegts Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas galvenais mērķis

Kopsavilkums

Vai preventīvās daļas galvenais mērķis ir sasniegts?

I

Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) preventīvā daļa tika ieviesta ar mērķi stiprināt fiskālo disciplīnu dalībvalstīs. Galvenais pamatojums, kāpēc Eiropas Savienībai ir jānodrošina disciplīna un stabilitāte, ir tas, ka fiskālā krīze vienā dalībvalstī varētu radīt problēmas citām.

II

Saskaņā ar grozījumiem, kas 2005. un 2011. gadā izdarīti 1997. gada regulā par preventīvo daļu (Nr. 1466/97), dalībvalstīm ir jāuzlabo sava strukturālā bilance, t. i., nominālā bilance, kas koriģēta atbilstoši cikliskajiem faktoriem un vienreizējiem pasākumiem, lai sasniegtu konkrētai valstij izvirzītus mērķus jeb t. s. vidēja termiņa mērķi (VTM), kas vairumam valstu noteikts 0,5 % līdz -1 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tam būtu jānodrošina, ka dalībvalstu nominālais deficīts nepārkāpj Līgumā noteikto augšējo robežu — 3 % no IKP. Vēl jo svarīgāk — tas arī nodrošinātu valsts parāda attiecības konverģenci pieņemamā termiņā lielu parādu apgrūtinātās dalībvalstīs, tuvojoties Līgumā noteiktajam ierobežojumam — 60 % no IKP.

Ko mēs revidējām

III

Mēs pārbaudījām, vai Eiropas Komisija izmantoja pilnvaras, kas tai piešķirtas ar regulu, lai nodrošinātu preventīvās daļas pienācīgu īstenošanu. Mēs arī aplūkojām jautājumu par mijiedarbību starp SIP preventīvo un korektīvo daļu, ciktāl tā attiecas uz pirmo daļu. Revidējamā iestāde bija Komisija.

Ko mēs konstatējām

IV

Regulā ir noteikts pieņemams kritērijs ikgadējai konverģencei virzībā uz VTM — 0,5 procentpunkti no IKP gadā. Tomēr tā arī pieļauj novirzes no šīs prasības un pilnvaro Komisiju piešķirt dažādas elastīguma klauzulas. Tāpēc preventīvās daļas efektivitāte ir ļoti atkarīga no veida, kādā Komisija to īsteno (I daļa).

V

Īstenošanas noteikumi, par kuriem lemj Komisija, un tās darbības lēmumi nenodrošina regulas galvenā mērķa sasniegšanu, proti, to, ka dalībvalstis pieņemamā laikposmā virzās uz VTM. (Dažus no Komisijas paziņotajiem galvenajiem īstenošanas noteikumiem vēlāk apstiprināja Padome.)

VI

Īstenošanas noteikumi par elastīgumu izriet no regulas 2005. gada reformām, taču tie nebija oficiāli ieviesti līdz 2015. gadam, kad tie atspoguļoja apsvērumus, ko izsauca lielā recesija. Zināms elastīgums krīzes periodos principā ir piemērots, bet īpašie noteikumi nebija laikā ierobežoti un praksē tie bija pārmērīgi, īpaši ņemot vērā to, ka tos ieviesa parastākos apstākļos. Turklāt Komisijas izvirzītie noteikumi pietiekami nenošķir dalībvalstis, kurās ir augsts parādu līmenis, no citām. Tā vietā, lai ekonomikas atveseļošanas gaitā regulējumu pastiprinātu, Komisija 2017. gadā to padarīja vēl vājāku, ieviešot jaunu “rīcības brīvību”.

VII

Strukturālo reformu atvieglojums vairs nav saistīts ar reformas faktiskajām budžeta izmaksām, bet to izmanto kā “stimulējošu instrumentu”. Visi atvieglojumi (izņemot par pensiju reformu) palielina izdevumus ne tikai konkrētajā gadā, kad tie ir piešķirti, bet arī nākamajos gados. Visu šo atvieglojumu kumulatīvās ietekmes dēļ VTM sasniegšanas faktiskie termiņi kavējās par vairākiem gadiem (II daļa).

VIII

Preventīvās daļas ticamību vēl vairāk samazināja izmaiņas korektīvajā daļā. Komisija uzskata, ka korektīvās daļas prasības var pilnībā izpildīt tikai cikliskās atveseļošanās ceļā, ko veicina arī Komisijas prakse, ierosinot Padomei piešķirt daudzgadu pagarinājumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (PBDNP) izbeigšanai. Tādējādi dalībvalstīm, kurām piemēro PBDNP, nav jāpilda prasības attiecībā uz strukturālās bilances uzlabošanu, kas tām būtu jāievēro, ja tām piemērotu preventīvo daļu.

IX

Īpašas bažas rada tas, ka novājinātais SIP regulējums nespēj nodrošināt virzību uz vidēja termiņa mērķiem vairākās lielu parādu apgrūtinātās dalībvalstīs. Atveseļošanās un paplašināšanās periodā no 2014. līdz 2018. gadam šo valstu strukturālā bilance ir novirzījusies no VTM vai tam tuvojas tik lēnā tempā, ka būtisks uzlabojums pirms nākamās recesijas, visticamāk, netiks panākts. Neraugoties uz to, ka novājinātais regulējums nenodrošina virzību uz VTM, Komisija ir nolēmusi, ka regulējums ir jāievēro, lai pamatotu uz parādu balstītas PBDNP neuzsākšanu (III daļa).

X

Tehniskajā līmenī mēs konstatējām nepilnības un informācijas trūkumu dalībvalstu iesniegtajās stabilitātes un konverģences programmās (SKP); tas nav uzsvērts Komisijas dienestu darba dokumentos (DDD). Turklāt Komisija neizskaidro atšķirības starp saviem un dalībvalstu pieņēmumiem attiecībā uz konkrētās prognozēs ietvertajiem fiskālajiem pasākumiem. Vēl jo vairāk, šajos novērtējumos izmantotā metodika ne vienmēr atbilst regulai un var aizkavēt preventīvus brīdinājumus (IV daļa).

XI

Visbeidzot, mēs konstatējām, ka Padomes pieņemtie fiskālie konkrētai valstij adresētie ieteikumi (KVAI) ir balstīti uz Komisijas ieteikumiem un atspoguļo pamatā esošo tehnisko novērtējumu secinājumus. Tomēr tie pietiekami neizskaidro ne ieteikto korekciju pamatojumu, ne arī riskus, ja dalībvalstis neizpilda prasības (V daļa).

Ko mēs iesakām

XII

Regulējuma svarīgie komponenti ir koordinēti jāpastiprina. Pirmkārt, Komisijai ir jārisina jautājums par pastāvīgām kumulatīvajām novirzēm no vajadzīgās korekcijas, ieviešot ex post labojumus, t. i., papildu prasības nākamajos gados. Otrkārt, tai ir jāpārskata parametri tabulā, kurā noteiktas korekcijas prasības (tā dēvētajā matricā), lai nodrošinātu VTM sasniegšanu pieņemamā laikā. Lielu parādu apgrūtinātām dalībvalstīm ir jāizvirza augstākas prasības. Treškārt, elastīguma klauzulas ir jāpiemēro tikai tiešajām izmaksām, kas saistītas ar reformām un ārkārtējiem apstākļiem attiecīgajā gadā.

XIII

Mēs uzskatām, ka šīs izmaiņas var panākt ar spēkā esošo tiesisko regulējumu.

XIV

Komisijai ir jāizpēta tiesiskajā regulējumā paredzētās iespējas, lai nodrošinātu, ka preventīvajā daļā noteikto strukturālās korekcijas līmeni dalībvalstis nodrošina arī korektīvajā daļā.

XV

Ir jāatjaunina rīcības kodekss (RK), lai uzlabotu stabilitātes un konverģences programmās (SKP) prasītās informācijas kvalitāti attiecībā uz plānotajiem fiskālajiem pasākumiem. Komisijas dokumentos ir jānorāda visas atšķirības starp prognozēm un pašreizējā novērtējuma secinājumiem saskaņā ar regulā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt izmantotajiem rādītājiem pēc iespējas agrāk ir jābrīdina par stāvokļa pasliktināšanos, nevis pamatojumā jāizmanto vislabvēlīgākie dati, kas ņemti no vairākām vēsturiskajām datu kopām.

XVI

Konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) normatīvajā daļā ir jāietver skaidras un precīzi formulētas prasības attiecībā uz korekcijām, un apsvērumos ir skaidrāk jāizklāsta šādu korekciju pamatojums un riski, ja tās netiek veiktas.

Ievads

Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa

01

Ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP) ir izveidota sistēma fiskālās politikas daudzpusējai uzraudzībai dalībvalstīs. To īsteno Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome ar mērķi nodrošināt fiskālo disciplīnu dalībvalstīs. Uzraudzības pamatojums ir tāds, ka vienas valsts fiskālā politika var nelabvēlīgi ietekmēt citas valstis. Šī parādība ir īpaši izteikta monetārajās savienībās. Stabilitātes un izaugsmes paktam ir preventīvā un korektīvā daļa¹.

02

Uzraudzība tiek koordinēta Eiropas pusgada procesā, saskaņā ar kuru dalībvalstīm pavasarī jāiesniedz stabilitātes un konverģences programmas (SKP). Pēc tam tās novērtē Komisija, un šo novērtējumu rezultāti tiek publicēti Komisijas dienestu darba dokumentos (DDD). Pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem, Padome katru gadu jūnijā sniedz konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI). Turklāt eurozonas dalībvalstīm oktobrī ir jāiesniedz budžeta plānu projekti (BPP), kurus Komisija novērtē novembrī (sk. 1. attēlu).

03

Preventīvās daļas galvenais mērķis, kas noteikts Padomes Regulā Nr. 1466/97, ir nodrošināt, ka dalībvalstis strauji virzās uz budžeta stāvokli, kas ir tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu, jo tas ļaus tām tikt galā ar normālām cikliskām svārstībām, nepārsniedzot 3 % ierobežojumu, kurš noteikts nominālajam deficītam². 2005. gadā tika pārskatīts katras dalībvalsts mērķa stāvoklis strukturālās bilances (SB) ziņā³, lai virzītos uz konkrētās valsts vidēja termiņa mērķi (VTM). Saskaņā ar regulu VTM nevar būt mazāks par -1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) eurozonas un Eiropas valūtas kursa mehānisma II dalībvalstīm. Valstis, kas parakstījušas Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP), ir apņēmušās sasniegt VTM vismaz -0,5 % apmērā no IKP, ja vien to parāds nav mazāks par 60 % no IKP; šādā gadījumā ierobežojums paliek -1 %⁴. 2. attēlā ir izklāstītas galvenās darbības saskaņā ar spēkā esošo preventīvās daļas regulējumu.

04

Tā kā ES ekonomikas izaugsme kopš 2007. gada ir kļuvusi lēnāka un valsts parāda attiecība daudzās dalībvalstīs strauji palielinājusies, preventīvās daļas nozīme ir pieaugusi, pārsniedzot vajadzību radīt fiskālo telpu automātisko stabilizatoru darbībai un diskrecionārai pretcikliskai fiskālajai politikai⁵. Ātra konverģence virzībā uz VTM ir kļuvusi būtiski svarīga pārmērīgas parāda attiecības samazināšanai. Pat parādu visvairāk apgrūtinātās dalībvalstis, sasniedzot VTM, nekavējoties panāktu parāda attiecības samazināšanos. Tas mudināja Komisiju atzīt, ka atbilstība preventīvajai daļai ir būtisks nosacījums tam, lai netiktu uzsākta uz parādu balstītā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (PBDNP)⁶.

Revīzijas tvērums un pieeja

05

Revīzijas galvenais jautājums bija par to, vai Komisija efektīvi koordinēja dalībvalstu fiskālo politiku, kas vajadzīga, lai sasniegtu SIP preventīvās daļas mērķus, saskaņā ar tai uzticēto atbildību par Eiropas pusgada procesu.

06

Konkrētāk, mēs pārbaudījām:

1. cik skaidri ir Regulā Nr. 1466/97 noteiktie mērķi un nosacījumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ar budžeta deficītu un/vai augstu parāda līmeni (virs 60 % no IKP) strauji virzās uz saviem VTM (I daļa);
2. kā Komisija īsteno regulu, vai tas notiek atbilstoši noteikumiem un vai darbības lēmumi ir efektīvi attiecībā uz preventīvās daļas noteikumiem (II daļa);
3. cik ātri dalībvalstis, jo īpaši lielu parādu apgrūtinātās dalībvalstis, virzās uz saviem VTM (III daļa);
4. Komisijas darbu, kas veikts, lai nodrošinātu visaptverošu un atbilstošu SKP iesniegšanu un novērtētu to ticamību un atbilstību SIP regulām un rīcības kodeksam (RK), un Komisijas DDD un citu saistīto valsts novērtējumu (piemēram, eurozonas dalībvalstu rudenī iesniegto budžeta plānu projektu) kvalitāti, ņemot vērā to, vai tajos ir savlaicīgi un konsekventi ziņots par svarīgākajiem riskiem un atbilstošiem politikas risinājumiem (IV daļa);
5. KVAI pamatu un atbilstību, kā arī to uzraudzību un īstenošanas līmeni (V daļa).

07

Mēs novērtējām, cik efektīvi laikposmā no 2011. līdz 2016. gadam Komisija īstenoja preventīvo daļu (ieskaitot 2017. gada pavasara DDD analīzi attiecībā uz 2016. gadu), un sekojām līdzi svarīgākajām norisēm 2017. un 2018. gadā.

08

Mēs sīki izpētījām preventīvās daļas īstenošanu sešās dalībvalstīs (Austrijā, Beļģijā, Somijā, Ungārijā, Itālijā un Nīderlandē). Tomēr attiecībā uz dažiem analīzē ietvertajiem aspektiem mēs ņēmām vērā arī citas dalībvalstis. Piecas no sešām izraudzītajām dalībvalstīm ir eurozonas dalībvalstis. Dalībvalstis, kurās līdzīga revīzija jau ir veikta, no izlases tika izslēgtas (izņemot Itāliju⁷), un no pārējām dalībvalstīm mēs izraudzījāmies tās, kurās bija lielākais un ilgstošākais SB deficīts un parāds vai ilgākā PBDNP, kā arī lielākais attālums līdz VTM (sk. I pielikumu).

09

Mūsu izmantotie revīzijas kritēriji tika balstīti uz:

1. prasībām tiesiskajā regulējumā, it īpaši Regulā Nr. 1466/97, attiecībā uz Eiropas pusgadu;
2. rīcības kodeksu attiecībā uz SKP saturu;
3. Komisijas noteikumiem un procedūrām, piemēram, rokasgrāmatām, un citām pamatnostādnēm, kas sniegtas dalībvalstīm vai pašas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) darbiniekiem;
4. dokumentiem, ko izdevušas vairākas ES iestādes un citas starptautiskas organizācijas (it īpaši Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Eiropas Centrālā banka (ECB)) vai kas sagatavoti, veicot pētījumus, lai noteiktu labāko praksi.

10

Mēs apmeklējām ECFIN ĢD, lai iepazītos ar pamatnoteikumiem, dažādu darbības lēmumu pamatojumu un iekšējiem procesiem, kuri saistīti ar dalībvalstu fiskālo plānu novērtēšanu un, visbeidzot, KVAI sagatavošanu.

11

Mēs iztaujājām darbiniekus ECFIN ĢD nodaļās, kas atbildīgas par visām sešām izlasē ietvertajām dalībvalstīm, un izskatījām dažādus Komisijas dokumentus — gan publiski pieejamos, gan arī iekšējos. Revīzija ietvēra arī informatīvus apmeklējumus visās sešās izlasē ietvertajās dalībvalstīs, kur mēs tikāmies ar Komisijas partneriem attiecīgajās finanšu un ekonomikas ministrijās, fiskālo padomju pārstāvjiem un ar ES pārstāvniecību ierēdņiem, kas atbildīgi par Eiropas pusgadu.

12

Mēs organizējām konsultatīvo grupu, iesaistot neatkarīgus ekspertus no akadēmiskām un pētniecības iestādēm un ideju laboratorijām, un uzaicinājām pārstāvjus no vairākām dalībvalstu fiskālajām padomēm uz iekšējo semināru, lai apmainītos viedokļiem par regulējumu un dažādām norisēm, ko viņi novērojuši dalībvalstīs.

13

Mēs veicām analītiskas pārbaudes par Komisijas izmantotajiem atbilstības novērtēšanas modeļiem. Mēs pārbaudījām, vai modeļi tika strukturēti tā, lai atspoguļotu nosacījumus regulās, un vai modeļi bija precīzi un konsekventi visās dalībvalstīs un laika gaitā.

14

Mēs arī pārbaudījām noteiktu darbības pieeju ietekmi, salīdzinot iznākumu ar alternatīvu interpretāciju simulācijām, un atkārtojām dažādas analīzes, ko veikušas par valstīm atbildīgās nodaļas, proti, izskatījām dalībvalstu SKP, Komisijas DDD, iekšējos darba dokumentus un citu pieejamo informāciju, lai noteiktu, vai ir stabils pamats dažiem apsvērumiem un ieteikumiem, ko sniegusi Komisija.

Apsvērumi

I daļa. Regulā ir noteikts atbilstošs temps virzībai uz VTM, bet tajā ietvertie noteikumi ir neskaidri

15

Lai panāktu ātru konverģenci virzībā uz VTM, regulā ir noteikts vidējais ikgadējais SB korekcijas kritērijs 0,5 % apmērā no IKP un norādīts, ka dalībvalstīm, kuru parāds pārsniedz 60 % no IKP, ir jānosaka augstāks kritērijs⁸.

16

Nedaudz pretrunīgi ir tas, ka regula pieļauj samērā plašas robežas novirzei no kritērija, pirms dalībvalsts tiek uzskatīta par neatbilstīgu. Zināmu novirzi varētu uzskatīt par atbilstošu, ņemot vērā nenoteiktību, kas saistīta ar prognozēšanu un budžeta izpildi. Taču paredzētā robeža ir liela: vienā gadā pieļaujamā novirze var būt 0,5 %, t. i., tikpat liela kā kritērijs. Divos gados kopā tā atkal var būt 0,5 % no IKP (t. i., vidēji 0,25 % gadā). Šādas samērā plašas pieļaujamās novirzes robežas ir radījušas neskaidrību par to, kas no dalībvalstīm patiesībā tiek sagaidīts. Vēl svarīgāk ir tas, ka regulā nav skaidri noteikts kumulatīvs ierobežojums šādām novirzēm vairāku gadu garumā, ko varētu interpretēt tā, ka novirze, kura ir nedaudz mazāka par 0,25 %, var turpināties bezgalīgi⁹. Tam ir būtiska ietekme uz laiku, kas dalībvalstij vajadzīgs, lai sasniegtu VTM, un tādējādi uz preventīvās daļas efektivitāti.

17

Turklāt regula ietver vairākus nosacījumus un elastīguma noteikumus, kam atkarībā no tā, kā tos īsteno Komisija, varētu būt papildu ietekme uz preventīvās daļas efektivitāti.

18

Ar regulu ieviesa ideju, ka SB korekcijai ir jābūt atkarīgai no cikla, lai gan tajā ir netieši norādīts, ka dažas korekcijas būs vajadzīgas arī sliktos apstākļos. Saskaņā ar regulu Komisija un Padome “ņem vērā to, vai labos ekonomiskajos apstākļos tiek veikts vairāk korekciju, turpretī sliktos ekonomiskajos apstākļos tās varētu būt ierobežotākas”¹⁰.

19

Turklāt regula pieļauj “rīcības brīvību ar budžetu saistīto lēmumu pieņemšanā, jo īpaši ņemot vērā vajadzību pēc valsts ieguldījumiem”¹¹.

20

Regula paredz elastīgumu, prasot Padomei un Komisijai ņemt vērā “to būtisko strukturālo reformu īstenošanu, kuras tieši pozitīvi ietekmē budžetu ilgtermiņā, tostarp palielinot ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu, un tādējādi pārbaudāmi veicina publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti”¹². Lai izmantotu šo elastīgumu, dalībvalstis savās SKP ietver “to būtisko strukturālu reformu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas tieši pozitīvi ietekmē budžetu ilgtermiņā”¹³. Elastīguma pieprasījums ir atbilstīgs, ja dalībvalsts ir ievērojusi drošības rezervi 3 % apmērā no atsauces vērtības un ir sagaidāms, ka programmas darbības laikā tā atgriezīsies pie vidēja termiņa budžeta mērķa¹⁴. SKP darbības laiks parasti ir četri gadi, dažām valstīm — pieci gadi.

21

Regula arī pieļauj īpašas novirzes ar pensiju reformām saistīto tiešo papildu izmaksu dēļ¹⁵. Atbilstīgā novirze ir cieši saistīta ar budžeta izmaksām pirmajā gadā pēc reformas ieviešanas un visām ikgadējām papildu izmaksām turpmākajos gados. Ņemot vērā pensiju reformu pozitīvo ilgtermiņa ietekmi uz fiskālo stabilitāti, šī klauzula nemazina regulas efektivitāti.

22

Visbeidzot, regula paredz arī novirzes, ko izraisa ārkārtēji apstākļi ārpus dalībvalsts kontroles, ja tie būtiski ietekmē tās finansiālo stāvokli, un nopietna ekonomikas lejupslīde eurozonā vai visā ES, ja vien šīs novirzes neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

23

Lai gan regulas pamatprasības tika formulētas kā uzlabojumi budžeta un strukturālajā bilancē, ar reformām 2011. gadā tika ieviests arī izdevumu kritērijs (IK). Saskaņā ar šo kritēriju gada izdevumu pieauguma temps, kas noteikts regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā¹⁶, nedrīkst pārsniegt potenciālā IKP pieauguma tempu vidējā termiņā, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem. Turklāt, ja dalībvalsts nav sasniegusi VTM, ikgadējam izdevumu pieaugumam ir jābūt mazākam par potenciālā IKP pieauguma tempu vidējā termiņā, lai panāktu vēlamo uzlabojumu strukturālajā bilancē.

24

Lai gan abi kritēriji (IK un SB kritērijs) teorētiski varētu nodrošināt vienādus rezultātus, noteiktas atšķirības, piemēram, tāda potenciālā pieauguma tempa izmantošana, kurš atšķiras no tā, ko izmanto attiecībā uz SB, vai procentu izdevumu izslēgšana, var radīt atšķirīgus atbilstības rezultātus. Tomēr noteikums par izdevumiem sniedz dažas priekšrocības darbības rezultātu ex post novērtējumā¹⁷.

II daļa. Komisija plaši izmantoja tai piešķirto rīcības brīvību, bet nekoncentrējās uz galveno mērķi

Cikliski koriģētas prasības apvienojumā ar novirzes un rīcības brīvības robežām nenodrošina atbilstību korekcijas kritērija likmei

25

Lai diferencētu korekciju atbilstoši ekonomikas stāvoklim tās attīstības ciklā (regulā to sauc par labiem un sliktiem apstākļiem), Komisija 2015. gadā publicēja vajadzīgo korekciju matricu (turpmāk — “matrica”), kurā ir norādītas vajadzīgās korekcijas (sk. 3. attēlu). Galvenais kritērijs labu vai sliktu apstākļu noteikšanai ir ražošanas apjoma starpība (RAS), kas apstākļus iedala piecās kategorijās: ārkārtīgi slikti apstākļi, ļoti slikti apstākļi, slikti apstākļi, parasti apstākļi un labi apstākļi. Matrica neparedz nekādu korekciju ārkārtīgi sliktos apstākļos; šis jēdziens regulā nav pieminēts. Dalībvalstīm, kuru parāds ir mazāks par 60 % no IKP, ļoti sliktos apstākļos korekcija nav jāveic, un, ja vien izaugsme pārsniedz potenciālo, tas nav jādara arī sliktos apstākļos. Lai gan regulā tas nav prasīts, Komisija vēlāk ar Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) starpniecību panāca vienošanos ar dalībvalstīm par šo matricu (un citiem elastīguma noteikumiem, sk. turpmāk)¹⁸.

3. attēls

Matrica ikgadējās fiskālās korekcijas noteikšanai virzībā uz VTM saskaņā ar pakta preventīvo daļu

		Vajadzīgā ikgadējā fiskālā korekcija*
	Stāvoklis	Parāds zem 60 % un nav ilgtspējas riska	Parāds pārsniedz 60 % vai ilgtspējas risks
Ārkārtīgi slikti apstākļi	Reālais pieaugums < 0 vai ražošanas apjoma starpība < -4	Korekcija nav nepieciešama
Ļoti slikti apstākļi	-4 ≤ ražošanas apjoma starpība < -3	0	0,25
Slikti apstākļi	-3 ≤ ražošanas apjoma starpība < -1,5	0, ja pieaugums mazāks par potenciāli iespējamo; 0,25, ja pieaugums pārsniedz potenciāli iespējamo	0,25, ja pieaugums mazāks par potenciāli iespējamo, 0,5, ja pieaugums pārsniedz potenciāli iespējamo
Parasti apstākļi	-1,5 ≤ ražošanas apjoma starpība < 1,5	0,5	> 0,5
Labi apstākļi	Ražošanas apjoma starpība ≥ 1,5	> 0,5, ja pieaugums mazāks par potenciāli iespējamo; > = 0,75, ja pieaugums pārsniedz potenciāli iespējamo	> = 0,75, ja pieaugums mazāks par potenciāli iespējamo; > = 1, ja pieaugums pārsniedz potenciāli iespējamo

* Visi skaitļi ir procentpunktos no IKP

Avots: COM(2015) 12 final, 2. pielikums.

26

Situācijās, kad pieaugums ir negatīvs un ražošanas apjoma starpība ir mazāka par -4 %, matricā ir izmantots formulējums “korekcija nav nepieciešama”, nevis “nulles korekcija”. Tas varētu nozīmēt to, ka atšķirīgie termini tika izmantoti tāpēc, lai straujas recesijas laikā strukturālo bilanci varētu samazināt, lai gan Komisija revīzijas laikā norādīja, ka nulles korekcija būs vajadzīga abos gadījumos¹⁹. Lielais skaits dažādo kategoriju, kuras attiecas uz “sliktiem apstākļiem”, atspoguļo faktu, ka matrica tika ieviesta dziļas recesijas periodā, kas varētu ietekmēt arī tās parametru vērtības.

27

Komisija maz un nekonsekventi diferencēja korekcijas prasības dalībvalstīm ar augstāku parāda attiecību (t. i., virs 60 % robežas) un citām dalībvalstīm. Prasība pirmajai dalībvalstu grupai ir noteikta par procentpunkta ceturto daļu augstāka sliktos un labos apstākļos, bet pārsteidzošā kārtā ne parastos apstākļos. Šajā gadījumā Komisija vienkārši norādīja, ka prasībai ir jābūt augstākai par 0,5 % no IKP. 2016. gada rokasgrāmatā ir paskaidrots, ka ar vairāk nekā 0,5 % no IKP parasti saprot vismaz 0,6 % no IKP²⁰. Kaut arī korekcija 0,6 % apmērā no IKP ir prasīta parastos apstākļos, nav pierādījumu, ka prasība, kas pārsniedz šo apmēru, ir ieteikta parastos apstākļos dalībvalstīm ar augstāku parāda līmeni.

28

Matricā nošķir to, vai izaugsme pārsniedz potenciālu vai ne. Tomēr tas netiek darīts konsekventi, jo prasības ir par procentpunkta ceturto daļu augstākas sliktos un labos apstākļos, ja izaugsme pārsniedz potenciāli iespējamo, bet parastos apstākļos nav šādas papildu korekcijas attiecībā uz valstīm, kuru parāds ir neliels, vienlaikus tas nav konkrēti norādīts attiecībā uz smagos parādos nonākušām valstīm. Lai gan reformas ir vieglāk īstenot, ja pieauguma temps ir ātrs, t. i., lielāks par vidējo vai potenciālo pieauguma tempu, Komisija apgalvoja, ka ir ņemta vērā lielāku korekciju iespējamība, ietverot to politisko dzīvotspēju (sk. arī 50. punktu).

29

Pirms matricas vērtību noteikšanas Komisija neanalizēja, kā noteiktie parametri kopā ar regulā definēto “būtisko novirzi” varētu nodrošināt, ka dalībvalsts pieņemamā laikā sasniegs VTM. Matrica netika balstīta uz simulāciju par to, vai saskaņā ar pamatotiem makroekonomiskiem pieņēmumiem tās vērtības pieņemamā laikā nodrošinās strukturālās bilances uzlabošanos par vidēji 0,5 pp no IKP. Vienīgā analīze, kas tika veikta, attiecās uz ražošanas apjoma starpības sadalījumu, neizvērtējot ietekmi uz VTM sasniegšanu.

30

Eiropas Fiskālā padome brīdināja, ka, tā kā regulā nav noteikti kumulatīvās novirzes ierobežojumi, dalībvalstis bija motivētas sistemātiski novirzīties no vajadzīgās korekcijas virzībā uz VTM, un ka dažas no tām var būt plānojušas tā rīkoties atļautajās robežās²¹.

31

Komisija 2017. gada maijā ieviesa “rīcības brīvības robežas”²², regulējumu novājinot vēl vairāk. Komisija paziņoja, ka tā plāno šīs robežas izmantot gadījumos, kad lielas fiskālās korekcijas ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību būs īpaši būtiska²³.

32

Itālijai 2017. gada maijā ierosinātajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos Komisija norādīja, ka vajadzīgajai korekcijai ir jābūt “vismaz 0,6 % apmērā no IKP”, bet tad piebilda: “Kā atgādināts Komisijas paziņojumā, kas pievienots šiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, 2018. gada budžeta plāna projekta novērtējumā un vēlākajā 2018. gada budžeta rezultātu novērtējumā būs pienācīgi jāņem vērā mērķis sasniegt fiskālu nostāju, kura sekmē gan to, ka tiek nostiprināta pašreizējā ekonomikas atveseļošanās, gan nodrošināta Itālijas publisko finanšu stabilitāte. Šajā kontekstā Komisija plāno izmantot piemērojamo rīcības brīvību, ņemot vērā ciklisko situāciju Itālijā.”²⁴

33

Tādējādi Komisija jau iepriekš paziņoja, ka būtiska novirze no KVAI noteiktās korekcijas var nebūt par iemeslu neatbilstības novērtējumam. Tas samazināja noteiktās prasības atbilstību un ticamību.

34

Vēlāk šajā gadā jauno elastīgumu izskaidrojot sīkāk, Komisija norādīja, ka, novērtējot atbilstību SIP, tā varētu izmantot zināmu rīcības brīvību²⁵. Tāpēc, pat ja dalībvalsts būtiski novirzās no vajadzīgās korekcijas, Komisija “galu galā varētu secināt”, ka būtiskas novirzes korekcijas procedūra nav pamatota. Šajā kontekstā Komisija atsaucas uz Regulas Nr. 1466/97 6. panta 3. punktu, apgalvojot, ka, lai gan vispārējais izvērtējums ir saistīts ar precīziem kvantitatīviem kritērijiem, šie kritēriji nav vienīgie, ļaujot Komisijai ņemt vērā arī citus faktorus.

35

Sīkāks skaidrojums par papildu atvieglošanu tika sniegts Komisijas 2018. gada vispārējā izvērtējuma ziņojumā par BPP. Atvieglošana tiek pamatota ar to, ka ekonomikas atveseļošanās joprojām šķiet nestabila vai ka pārāk lieli fiskālie ierobežojumi to varētu apdraudēt. Ziņojumā ir norādīts, ka dalībvalstīm, kuru parāda un IKP attiecība pārsniedz 60 %, būtu faktiski jānodrošina “mērena fiskālā korekcija”, ko Komisija apraksta kā aptuveni pusi no matricā noteiktās prasības. Tajā pašā dokumentā ir noteikta šī mērenā korekcija kā būtiski svarīgs kritērijs tam, lai izvairītos no PBNP, kas balstīta uz parādu.

36

Jāatzīmē, ka prasības pēdējo reizi tika vājinātas laikā, kad ES un eurozonas ekonomika četrus gadus bija nepārtraukti augusi, izaugsmes tempam pārsniedzot potenciālo ražošanas apjomu. Vienā gadījumā Komisija attaisnoja vajadzīgās korekcijas samazināšanu, balstoties uz novērtējumu, ka ekonomikas atveseļošanās nav pietiekami stabila, tomēr tā neņēma vērā, ka aplēstā izaugsme pēdējos četros gados (2015.–2018. gadā), kas varētu šķist lēna, par 1 pp pārsniedz potenciālo pieauguma tempu.

Komisijas īstenotie elastīguma noteikumi, par kuriem tā vēlāk vienojās ar dalībvalstīm, ilgstoši aizkavē VTM sasniegšanu un ļauj palielināt nesaistītos izdevumus

37

Komisija 2015. gadā ieņēma nostāju ierobežot strukturālo reformu klauzulu līdz 0,5 % no IKP un nenoteikt ierobežojumu investīciju klauzulai²⁶. Vēlāk ECOFIN²⁷, vienojusies ar Komisiju, noteica kumulatīvo ierobežojumu apvienotajiem strukturālo reformu un investīciju atvieglojumiem 0,75 % apmērā no IKP, līdz dalībvalsts ir sasniegusi VTM. Ierobežojums nav noteikts pensiju reformu klauzulai (ko tomēr piemēro tikai faktiskajām izmaksām). Šāds ierobežojums neattiecas arī uz ārkārtējo apstākļu klauzulu.

38

Investīciju klauzulu var izmantot tikai budžeta gadā, kad IKP pieaugums ir negatīvs vai ražošanas apjoma negatīvā starpība ir lielāka par 1,5 % no IKP. Strukturālo reformu klauzulām (tostarp pensiju reformu klauzulai) šādu ierobežojumu nepiemēro. Šāds ierobežojums neattiecas arī uz ārkārtējo apstākļu klauzulām.

39

Investīciju un strukturālo reformu atvieglojumu var piešķirt tikai tad, ja dalībvalsts strukturālo bilanci no VTM šķir ne vairāk kā 1,5 pp no IKP. Šis ierobežojums neattiecas uz pensiju reformu klauzulu. Tas neattiecas arī uz ārkārtēju apstākļu klauzulām.

40

Pārskats par visām 2013.–2017. gadā apstiprinātajām elastīguma klauzulām ir sniegts 1. tabulā.

1. tabula

2013.–2017. gadā piešķirto elastīguma klauzulu saraksts, procentos no IKP

DV	Pieļaujamās novirzes summa (2013.-2017. g.)		2013. g.		2014. g.		2015. g.		2016. g.					2017. g.
			Pensijas	Investīcijas	Pensijas	Investīcijas	Pensijas	Bēgļi	Strukturālās reformas	Pensijas	Investīcijas	Bēgļi	Drošība	Strukturālās reformas	Pensijas	Investīcijas	Bēgļi	Drošība	Zemestrīces
LV	1,20		0,50				0,30			0,30				0,10
IT	1,20							0,03	0,50		0,21	0,06	0,06				0,16		0,18
BG	0,70			0,60		0,10
FI	0,67							0,05				0,17		0,50		0,10	-0,15
SK	0,40					0,40
AT	0,39							0,09				0,25	0,04					0,01
HU	0,22							0,04					0,04					0,14
BE	0,17							0,03				0,08	0,05					0,01
LT	0,10									0,10				0,4*
SL	0,08											0,07					0,01
	Avoti: Komisija (2013.–2017. g.)
		Piešķirti ex post
		Piešķirti
		Tiks piešķirti ex post saskaņā ar 2018. gada pavasara prognozi
	*	0,4 % ir piešķirti pilnībā, tomēr atkarībā no tā, vai ir izpildīts minimālais kritērijs. Tas nozīmē, ka pieļaujamā novirze Lietuvai 2017. gadā bija 0,1.

Avots: Komisija.

Investīciju klauzulas īstenošana

41

Komisija 2015. gada janvārī²⁸ pauda nostāju, ka investīciju klauzulā paredzēto atvieglojumu varētu piešķirt, ja dalībvalstis plāno izdot valsts līdzekļus atbilstīgās, izaugsmi veicinošās ES programmās²⁹. Nominālos izdevumus tad aprēķina kā procentu no IKP, un korekcijas prasību samazina par to pašu procentu no IKP. Tika izvirzīts nosacījums, ka bruto pamatkapitāla veidošanas izdevumu euro vērtība attiecīgajā gadā nedrīkst samazināties. Vēlāk to apstiprināja ECOFIN padome “Kopīgi saskaņotajā nostājā par Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto elastīgumu”³⁰.

42

Pašreizējā investīciju klauzulā nav ne izvirzīts nosacījums, ne arī skaidri noteikts mērķis palielināt investīciju daļu no IKP. Itālijas gadījumā Komisija ziņoja, ka pat ar piešķirto investīciju atvieglojumu valsts budžeta bruto pamatkapitāla veidošanas izdevumi attiecībā pret IKP lielā mērā paliks nemainīgi³¹.

43

Tā kā izdevumi, kas saistīti ar apstiprināto investīciju klauzulu, samazinās strukturālo bilanci gadā, kuram ir apstiprināts atvieglojums, tas ietekmēs strukturālās bilances dinamiku nākamajos gados, tāpēc laiks virzībai uz VTM tiks pagarināts, ja vien citi apstākļi paliek nemainīgi. Tādējādi investīciju atvieglojums vienā gadā palielinās kopējos pieļaujamos izdevumus nākamajos gados neatkarīgi no investīciju izdevumu līmeņa šajos gados. Nav nosacījuma, kas prasītu palielināto investīciju līmeni saglabāt turpmākajos gados. To var secināt arī no Komisijas apraksta par investīciju klauzulas ietekmi³² (sk. 4. attēlu).

44

Lai izvairītos no konverģences laika pagarināšanas, Komisijai nākamajos gados būtu jāpalielina matricā paredzētā korekcija par pilnu vai proporcionālu apstiprinātā investīciju atvieglojuma summu (tas pats attiecas uz strukturālo reformu un ārkārtēju apstākļu atvieglojumiem, sk. turpmāk). Tomēr Komisija šo pieeju nepiemēro. Revīzijas laikā tā paskaidroja, ka papildu korekcijas, kas nav paredzētas matricā, radītu “izslēgšanas–ieslēgšanas” veida korekciju modeli un, iespējams, novestu pie lielām korekcijām, kuras varētu uzskatīt par represīvām vai tādām, kas dalībvalstis attur no strukturālo reformu īstenošanas.

45

Aprakstā par investīciju klauzulas ietekmi³³ Komisija parāda, ka konverģences laiks palielināsies, bet apgalvo, ka atvieglojumu ietekme līdz programmas darbības laika pēdējam gadam tiks novērsta. Tās aprēķins ir balstīts uz pieņēmumu, ka vidējā korekcija sasniegs 0,5 pp no IKP gadā un ka dalībvalsts sākotnējais attālums līdz VTM ir 1,5 % no IKP. Bez investīciju atvieglojuma vidēja termiņa mērķis šādā tempā tiktu sasniegts trijos gados. Ar investīciju atvieglojumu 0,5 % apmērā no IKP būtu vajadzīgs vēl viens gads. Pamatojoties uz to, Komisija apgalvo, ka pat bez kompensējošiem pasākumiem nākamajos gados klauzulu ietekme līdz programmas darbības laika beigām tiks novērsta (sk. 4. attēlu).

46

Tomēr realitātē būtiskas novirzes robežu un citu faktoru dēļ vidējā korekcija 0,5 % apmērā netiek veikta. Tāpēc konverģences laika pagarinājums būs daudz lielāks. Kad tiks ņemta vērā citu atvieglojumu (reformu un ārkārtēju apstākļu) ietekme, tas būs vēl ilgāks. Vienā valstī ar pensijām nesaistītie kumulatīvie atvieglojumi visiem mērķiem 2015.–2017. gadā sasniedza 1,2 % no IKP (sk. 1. tabulu).

47

Rezultāts ir tāds, ka apstiprinātais investīciju atvieglojums palielina kopējos izdevumus nākamajā gadā neatkarīgi no tā, kas notiek ar investīciju izdevumu līmeni. Tāpēc kārtējo izdevumu kopējais pieaugums var vairākas reizes pārsniegt apstiprināto investīciju atvieglojumu, līdz beidzot ir sasniegts VTM³⁴.

Strukturālo reformu klauzulas īstenošana

48

Tāpat kā investīciju klauzulas gadījumā strukturālo reformu atvieglojums palielina pieļaujamos izdevumus ne tikai gadā, kuram tas ir apstiprināts, bet arī nākamajos gados (salīdzinājumā ar sākotnējo scenāriju), tādējādi pagarinot konverģences laiku VTM sasniegšanai.

49

Komisija nolēma, ka strukturālo reformu atvieglojumam nav jāatbilst faktiskajām reformas īstenošanas budžeta izmaksām³⁵. Savukārt regulā ir skaidri noteikts, ka, lai saņemtu atvieglojumu, ir jāveic reformas izmaksu un ieguvumu analīze³⁶. Attiecībā uz būtiskām pensiju sistēmas reformām regulā ir skaidri norādīts, ka atvieglojums nedrīkst pārsniegt faktiskās izmaksas.

50

Tā vietā Komisija atvieglojuma līmeņa noteikšanā izmanto rīcības brīvību (ECOFIN apstiprinātajās robežās), ja vien ir paredzams, ka reformai būs ilgtermiņa ietekme uz izaugsmi un tādējādi pozitīva ietekme uz budžetu, lai gan šādu ietekmi novērtēt ir daudz grūtāk nekā reformas faktiskās budžeta izmaksas. Tādā veidā “reformu standarta atvieglojums” ir reformu stimuls, nevis instruments to izmaksu segšanai³⁷.

51

Tomēr Komisijai ir daudz citu politikas instrumentu, tostarp budžeta resursi, ko var izmantot, lai mudinātu dalībvalstis īstenot strukturālās reformas.

52

Komisija piemēros klauzulu ex post novērtējumā, ja plānotās reformas būs pilnībā īstenotas³⁸. Klauzulu ex ante piešķiršanas gadījumā KVAI ir noteikts, ka, ja plānotā reforma ir pilnībā īstenota, atbilstības ex post novērtējums paredz klauzulas atskaitīšanu no fiskālās prasības³⁹. Itālijas gadījumā 2017. gada pavasarī Komisija piešķīra pieļaujamo novirzi, bet pārredzami nenovērtēja, vai bija pilnībā īstenotas visas reformas, kas ietvertas Itālijas 2015. gada valsts reformu programmā, kurai bija prasīts elastīgums. 2017. gada valsts ziņojumā ir minēts, ka dažas reformas nav īstenotas (piemēram, 2015. gada konkurences tiesību likumprojekts netika pieņemts).

53

Mēs konstatējām, ka trūkst pietiekamas informācijas un Komisijas novērtējuma (ex ante un ex post) par tiešajām fiskālajām izmaksām un ilgtermiņa ieguvumiem, kas ir pamatā noteiktām klauzulām. Piemēram, Itālijai 2016. gadā tika piešķirtas divas strukturālo reformu klauzulas par summu, kas kopumā sasniedza 0,5 % no IKP; tomēr novirze neatbilda reformu pārbaudāmajām tiešajām un netiešajām fiskālajām izmaksām, ko bija aplēsusi Itālija. 2016. gadā novirze bija divreiz lielāka par izmaksām, un korekcijas periodā (2017.–2019. gadā) nekādas izmaksas netika prognozētas.

54

Mēs arī konstatējām, ka Komisija nebija pietiekami novērtējusi ar klauzulām saistīto ekonomisko ietekmi. Tādu simulāciju piemēri, kurās izmanto QUEST modeli⁴⁰, ir atrodami, bet dažos gadījumos Komisijai vajadzēja pieprasīt plašāku analīzi un pamatojumu no dalībvalstīm, ja tās nebija sniegušas pietiekamu informāciju. Saistībā ar 2016. gadam apstiprināto Itālijas strukturālo reformu klauzulu 0,4 % apmērā no IKP valsts iestādes novērtēja reformu ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP un šīs aplēses iesniedza Komisijai. 2015. gada pavasarī Komisija novērtēja, ka iestāžu prognozētā pozitīvā ietekme uz IKP ir “ticama”. Tomēr mēs neieguvām pietiekamus pierādījumus, lai pamatotu Komisijas pārbaudes. Vēlāk, 2015. gada decembrī, Komisija sagatavoja savas ietekmes aplēses un tās pārskatīja 2016. gada aprīlī — daļēji prognožu ilgtermiņa rakstura un ar dažiem pieņēmumiem saistīto neskaidrību dēļ. Klauzulas ex post novērtējuma laikā (t. i., 2017. gada pavasarī) nekādas aplēses netika sagatavotas. Šīs aplēses labākajā gadījumā ir indikatīvas, un parasti tās ir nenoteiktas, tāpēc nav izmantojamas par kritēriju klauzulu atbilstības ex post novērtēšanai. Attiecībā uz Itālijai piešķirto investīciju klauzulu (0,25 % no IKP) ietekme uz IKP netika novērtēta.

Ārkārtēju apstākļu klauzulas īstenošana

55

Elastīgums ir pieļaujams novirzēm tādu ārkārtēju apstākļu gadījumā kā bēgļu pieplūdums, dabas katastrofas vai drošības apdraudējumi⁴¹. Komisijai ir jānovērtē, vai šādi apstākļi attaisno elastīgumu vai ne. Saistītajām klauzulām nav augšējās robežas.

56

Tāpat kā investīciju un strukturālo reformu klauzulu gadījumā Komisija nepalielina korekcijas prasības nākamajos gados pēc klauzulas piešķiršanas, lai kompensētu izdevumu pieaugumu ārkārtēju apstākļu dēļ. Tāpēc VTM sasniegšanas laiks tiek pagarināts vēl vairāk.

57

Novērtējot saskaņā ar klauzulām atļautos izdevumus, mēs konstatējām, ka iepriekš (ex ante) tika atļauti daži preventīvi izdevumi (piemēram, preventīvas darbības attiecībā uz sabiedriskajām ēkām Itālijā 2017. gadā), lai gan tā ir novirzīšanās no rokasgrāmatā paredzētā principa, ka izdevumiem ir jābūt tieši saistītiem ar attiecīgajiem apstākļiem⁴². Atbildot uz to, Komisija apgalvoja, ka, ja šādi izdevumi neradīsies, tie pēc tam (ex post) tiks izslēgti. Mēs uzskatām, ka šajā konkrētajā gadījumā izdevumi būtu jāuzskata par neattiecināmiem, jo tie nebija tieši saistīti ar attiecīgajiem apstākļiem.

Izdevīgāko rādītāju atlase no vairākām vēsturisko datu kopām

58

Regulējumu vājina arī tas, ka, lai pieņemtu lēmumus dažādos procedūras posmos, tiek izmantoti izdevīgākie dati no vairākām vēsturisko datu kopām, nevis jaunākie pieejamie dati, kas ir visticamākie. Izdevīgākie šajā kontekstā ir rādītāji, kuriem ir vajadzīga vismazākā korekcija. Izdevīgāko vēsturisko datu atlase notiek, aprēķinot attālumu no strukturālās bilances līdz VTM un nosakot un pēc tam iesaldējot korekcijas prasību.

59

Attālumu līdz VTM attiecīgajā gadā Komisija nosaka, VTM salīdzinot ar iepriekšējā gada SB, šim nolūkam izmantojot izdevīgākos no dažādiem vēsturiskajiem datiem, nevis VTM salīdzinot ar šā gada SB. Izmantojot šo novērtēšanas pieeju attiecībā uz dalībvalstīm, kas sasniegušas VTM, bet to SB pasliktinās, ir iespējama kavēšanās par gadu.

Vienpusējas iesaldēšanas izmantošana

60

Pēc prasību noteikšanas iepriekšējā gada pavasarī tās iesaldē, t. i., nekad nepaaugstina, pat ja pārskatītie dati norāda uz ekonomisko apstākļu uzlabojumu. Piemēram, 2017. gada novembrī novērtējot BPP, Komisija varēja ņemt vērā uzlabotās makroekonomiskās prognozes. Turpretī, ja ekonomiskā situācija pasliktinās līdz ļoti sliktiem apstākļiem, prasības tiek samazinātas.

61

Turklāt 2014., 2015. un 2016. gada pavasara novērtējumos Komisija izraudzījās izdevīgākos rādītājus no dažādām vēsturisko datu kopām, kas nebija salīdzināmas, jo balstījās uz Eiropas integrēto ekonomisko kontu sistēmu (EKS) 95 un 2010. Šajā pārejas posmā šāds vēsturisko datu kopumu sajaukums varēja radīt stāvokļus, kuri atšķiras no tiem, kas būtu izveidojušies, ja izmantotie rādītāji balstītos uz vienotu standartu.

Klauzulu un būtiskas novirzes robežu kumulatīvā ietekme neļauj pieņemamā laikā sasniegt VTM

62

Kad tika noteikts kritērijs ikgadējai konverģencei — 0,5 pp no IKP, vidējā SB dalībvalstīs ar budžeta deficītu bija 2,9 % no IKP⁴³ un to vidējais VTM bija -0,5 % no IKP. Tas nozīmēja, ka VTM tiktu sasniegts aptuveni piecos gados, ņemot vērā vidējos makroekonomiskos apstākļus šajā periodā. Tas arī būtu aptuvenais konverģences laiks dalībvalstīm, kurās tiek izbeigta PBDNP, pieņemot, ka nominālā un strukturālā bilance tajā brīdī sakrīt (sk. 1. izcēlumu).

63

Tomēr, ņemot vērā vidējo būtisko novirzi 0,25 % apmērā no IKP divus gadus pēc kārtas, dalībvalsts varētu konverģences laiku divkāršot, un to joprojām uzskatītu par atbilstīgu.

64

Investīciju un strukturālo reformu elastīguma klauzulas tika ierobežotas līdz 0,75 pp no IKP. Ja fiskālo pasākumu vidējais apjoms būs 0,25 pp gadā⁴⁴, konverģences laiks pagarināsies par vēl trim gadiem⁴⁵.

65

Elastīguma klauzulas, kas attiecas uz ārkārtējiem apstākļiem, nav ierobežotas; Itālijas gadījumā tās sasniedza 0,5 pp no IKP. Pieņemot tādus pašus nosacījumus, kā minēts iepriekš, tas pagarinās konverģences laiku vēl par diviem gadiem.

66

Visbeidzot, kā rāda pieredze, ikviena recesija būs atgriešanās sākumpunktā. Ņemot vērā regulējumā atļauto ilgo termiņu VTM sasniegšanai, recesija ir gluži iespējama. Piemēram, salīdzinoši mērenā recesija 2000.–2002. gadā (vidējais izaugsmes temps eurozonā nekļuva negatīvs) izraisīja eurozonas strukturālās bilances samazinājumu par aptuveni 1,2 % no IKP. Šādas recesijas vēl vairāk paildzinās VTM sasniegšanas periodu. Pagarinot VTM sasniegšanas laiku, varētu kļūt iespējama vairāk nekā viena recesija.

67

Matricas, būtiskas novirzes robežu, visu klauzulu (izņemot pensiju reformu klauzulu) un iespējamās recesijas kumulatīvā ietekme uz VTM sasniegšanas laiku ir ilustrēta 1. diagrammā. Izņemot recesijas ietekmi, pārējā ietekme, kas parādīta 1. diagrammā, lielā mērā atbilst tai, kas jau īstenojusies praksē.

68

Visbeidzot, jaunās “rīcības brīvības robežas” nesenā ieviešana ir devusi vēl vienu iespēju samazināt prasības, tostarp uz pusi samazināt matricas prasību. Dalībvalstij, kuras parāds pārsniedz 60 % no IKP, parastos apstākļos šī prasība matricā tiktu samazināta no 0,6 līdz 0,3 %. Turklāt, ja vien dalībvalsts iepriekšējā gadā nav izmantojusi būtisku novirzi, kas pārsniedz 0,25 % no IKP, tā varētu vēl vairāk samazināt šo prasību par 0,24 % no IKP un būtībā izvairīties no jebkādām korekcijām, lai gan pastāv “parasti apstākļi”.

69

Komisija, nosakot matricu, ieviešot visus šos atvieglojumus un apstiprinot tos konkrētām dalībvalstīm, nevērtēja atvieglojumu ietekmi uz dalībvalstu izredzēm saprātīgā termiņā sasniegt VTM (sk. 1. izcēlumu), kas ir regulas galvenais mērķis. Komisija norādīja, ka tā ar nolūku ir likusi uzsvaru uz strukturālās bilances gada izmaiņām, ņemot vērā neskaidrības makroekonomikas norišu prognozēšanā. Simulācijas, ko sniedza Komisija un kas ir pievienotas rokasgrāmatā, nav reālas, jo tās balstās uz pieņēmumu, ka konverģences kritērija likme ir 0,5 % gadā, kaut arī patiesībā šīs izmaiņas notiek saskaņā ar matricu un tās vēl vairāk samazina pieļaujamā novirzes robeža. Šāda tuvredzīga pieeja liedz iespēju pienācīgi novērtēt atvieglojumu ietekmi uz regulas galvenā mērķa sasniegšanu.

70

Kopumā matrica, būtiskas novirzes robeža, dažādās elastīguma klauzulas un jaunākā rīcības brīvības robeža nosaka to, ka regulējums ir kļuvis daudz vājāks. Konkrētāk, to dalībvalstu termiņu virzībai uz VTM, kuras piemēro visas elastīguma klauzulas, var pagarināt uz ļoti ilgu laiku. Tādējādi nākamās lejupslīdes laikā dalībvalstis ar lielu parādu var nonākt nestabilā situācijā, turklāt tās arī varētu atlikt savas parāda attiecības samazināšanu.

Turpmāko gadu prognožu informatīvā vērtība stabilitātes un konverģences programmās

71

Lielākā daļa dalībvalstu, uz kurām attiecas preventīvā daļa, savās SKP ir norādījušas, ka sasniegs VTM līdz ceturtajam gadam vai vismaz panāks ievērojamu progresu virzībā uz to⁴⁶. Tas atbilst cerībām, ko Komisija paudusi savā dokumentā “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem”⁴⁷. Taču tiek prognozēts, ka ievērojamākais progress tiks panākts programmas darbības termiņa pēdējo divu gadu laikā (sk. 2. diagrammu)⁴⁸.

72

Strukturālās bilances prognozes tiek pārskatītas katru gadu. Piemēram, agrākās prognozes par 2018. gada strukturālo bilanci (sagatavotas 2014. un 2015. gadā) ir daudz optimistiskākas nekā prognozes, kas sagatavotas turpmākajos gados, piemēram, 2016. un 2017. gadā (sk. 2. tabulu). Šādas pārskatīšanas samazinājuma virzienā nevar attiecināt uz arvien sliktākām makroekonomikas prognozēm, jo faktiski situācija ir uzlabojusies.

2. tabula

Mērķtiecīga 2018. gada strukturālā bilance 2014.–2017. gada stabilitātes un konverģences programmās izlasē iekļautajās dalībvalstīs, % no IKP

	AT	BE	FI	IT	HU	NL	ES	FR	PT
2014. g. SKP	-0,3 %		0,3 %	0,0 %					-0,2 %
2015. g. SKP	-0,5 %	0,0 %	-2,6 %	0,1 %	-1,6 %	-0,5 %	-0,2 %	-0,1 %	-0,4 %
2016. g. SKP	-0,5 %	0,0 %	-1,4 %	-0,8 %	-1,7 %	-0,6 %	-1,9 %	-0,3 %	-0,8 %
2017. g. SKP	-0,8 %	-0,4 %	-1,1 %	-0,7 %	-2,4 %	0,3 %	-2,0 %	-0,5 %	-1,1 %

Avots: AT, BE, FI, IT, HU, NL, ES, FR, PT 2014.–2017. gada SKP.

73

Komisija savā 2015. gada paziņojumā par elastīgumu norādīja, ka “dalībvalstij ir jākompensē pagaidu novirzes, un VTM jāsasniedz pašreizējās stabilitātes vai konverģences programmas četru gadu laikposmā”⁴⁹. Šis teikums iekļauts iedaļā par elastīguma klauzulu ietekmi, taču šķiet, ka ar to prasīts, lai visas dalībvalstis sasniegtu VTM līdz SKP perioda beigām.

74

Līdzīgs teikums šajā kontekstā iekļauts 5. panta 1. punktā, kurā noteikts, ka “programmas darbības termiņā budžeta stāvoklis atkal būs atbilstīgs vidēja termiņa budžeta mērķim”.

75

Taču Komisija nepieprasa no dalībvalstīm atbildību par šādām pārskatīšanām, nedz arī tā cenšas panākt sākotnējā mērķa sasniegšanu. Turklāt Komisija nav izstrādājusi matricu tā, lai visas dalībvalstis neatkarīgi no tā, kā tām veikusies virzība uz VTM, sasniegtu šo mērķi programmas darbības termiņa ceturtajā gadā. Strukturālo bilanču aplēses, kas arvien ir pārspīlētas un ko sagatavo 2–3 gadus iepriekš, parāda, ka turpmāko gadu prognozēm stabilitātes un konverģences programmās ir ierobežota informatīvā vērtība (sk. 2. tabulu).

III daļa. Progress virzībā uz VTM sasniegšanu apstājās, tiklīdz mazinājās tirgus ietekme, un vairākas ar parādu apgrūtinātās valstis nesasniegs VTM saprātīgā termiņā

Pēdējos gados progress virzībā uz VTM caurmērā nav sasniegts

76

Laikposmā no 2011. līdz 2014. gadam fiskālo konsolidāciju dalībvalstīs veicināja tirgus ietekme. Pēc tam, kad mazinājās tirgus ietekme un IKP pieaugums atgriezās 2014. gada līmenī, SIP regulējums, kura stingrību mazināja īstenošanas akti, vairs nevarēja nodrošināt turpmākos uzlabojumus strukturālajās bilancēs, it īpaši tajās dalībvalstīs, kurās fiskālā situācija bija nestabila. Eurozonā pēc 2014. gada strukturālā bilance būtībā saglabājās nemainīga, taču strukturālās primārās bilances līmenis pazeminājās vidēji par aptuveni 1 procentpunktu no IKP. Dalībvalstis izlietoja visus ietaupījumus, ko nodrošināja zemākas procentu likmes (sk. 3. diagrammu).

77

Vairākās lielās eurozonas valstīs (Spānijā, Itālijā un Francijā), kuras ne tuvu nav sasniegušas savus VTM, strukturālā bilance un it īpaši strukturālā primārā bilance ievērojami pasliktinājās (sk. 4. diagrammu).

78

Tādu dalībvalstu skaits, kuras ir sasniegušas VTM, tirgus spiediena ietekmē palielinājās no 3 valstīm 2011. gadā līdz 12 valstīm 2014. gadā, lai gan ekonomiskie apstākļi tajā laikā bija nelabvēlīgi. Pēc tam arī šajā jomā progress apstājās, neskatoties uz to, ka izaugsme atjaunojās (sk. 5. diagrammu). Tikai aptuveni puse dalībvalstu patlaban ir sasniegušas savu VTM.

79

VTM nesasniegušo dalībvalstu panāktais progress strukturālās bilances jomā, pamatojoties uz 2017. gada rudens prognozi, redzams 5. attēlā. Vidēji šīs 13 valstis četros gados laikposmā no 2014. gada līdz to pēdējai 2018. gada prognozei nav panākušas progresu. Septiņas dalībvalstis ziņoja, ka to strukturālā bilance ir pasliktinājusies, un tikai sešas dalībvalstis ziņoja par uzlabojumiem. Vidējais bilances pasliktināšanās rādītājs bija nedaudz augstāks par vidējo bilances uzlabošanās rādītāju.

5. attēls

Dalībvalstu virzība uz to VTM vai novirze no tā laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam

Dalībvalstis, kas nav sasniegušas VTM	VTM	Attālums līdz VTM	Strukturālā bilance (% no PIKP)		SB izmaiņas	SB pasliktinās	SB uzlabojas
	2017. g. SKP	(SB 2017. g. – VTM)	2014	2018	(2018-2014)
Rumānija	-1,0	-2,3	-0,4	-4,3	-3,9
Igaunija	-0,5	-0,6	0,0	-1,4	-1,4
Ungārija	-1,5	-1,7	-2,2	-3,6	-1,4
Itālija	0,0	-2,1	-1,0	-2,0	-1,0
Latvija	-1,0	-0,8	-1,0	-1,8	-0,8
Austrija	-0,5	-0,4	-0,8	-1,0	-0,2
Portugāle	0,25	-2,1	-1,7	-1,8	-0,1
Somija	-0,5	-0,5	-1,5	-1,4	0,1
Polija	-1,0	-1,1	-2,8	-2,3	0,5
Slovēnija	0,25	-1,9	-2,2	-1,6	0,6
Slovākija	-0,5	-1,1	-2,2	-1,2	1,0
Beļģija	0,0	-1,5	-2,9	-1,5	1,4
Īrija	-0,5	-0,8	-4,0	-0,5	3,5
Dalībvalstu skaits.						7	6
Visu to DV īpatsvars, kuras nav sasniegušas VTM.						54%	46%

Avots: Komisijas 2017. gada rudens prognoze, 2017. gada SKP, 2018. gada BPP novērtējums.

80

Turklāt 2016. gadā nostājas dokumentos par eurozonas fiskālo nostāju Komisija sāka ieteikt fiskālo ekspansiju⁵⁰, lai gan pēc 2013. gada strauji sāka samazināties ražošanas apjoma starpība un 2018. gadā tā būs pozitīva (sk. 6. diagrammu)⁵¹. Šādi ieteikumi varēja vājināt pamatojumu fiskālajai konsolidācijai dalībvalstīs, kuras nebija sasniegušas VTM.

81

Dalībvalstu, uz kurām attiecas preventīvā daļa un kuras vēl nav sasniegušas VTM, nepietiekamie korekcijas centieni ir redzami arī tad, ja matricā noteiktās prasības attiecībā uz strukturālās bilances korekcijām tiek salīdzinātas ar veiktajām korekcijām. 7. diagrammā ir redzams dalībvalstu, kuras nav sasniegušas savu VTM, panāktā progresa līmenis strukturālās bilances jomā. Tikai dažas dalībvalstis ir izpildījušas matricā noteiktās prasības — lielākā daļa valstu šīs prasības nav izpildījušas. Pamatojoties uz provizoriskiem datiem, 2017. gadā tikai divas dalībvalstis varētu būt izpildījušas matricā noteiktās prasības, taču pēc tam, kad ņem vērā visnesenākos atjauninājumus strukturālās bilances rādītājos no 2018. gada pavasara prognozes, šķiet, ka, ņemot vērā vairākās dalībvalstīs reģistrēto izaugsmi 2017. gadā, vairāk nekā puse no tām pašām dalībvalstīm atbildīs VTM ex post.

82

Preventīvās daļas efektivitāti apdraud arī izmaiņas korektīvajā daļā, kas veiktas kopš 2014. gada. Spānijā, uz ko attiecas korektīvā daļa, laikposmā pēc 2014. gada tika konstatēta strukturālās bilances ievērojama pasliktināšanās, savukārt Francija un Portugāle panāca vien ļoti lēnu progresu (sk. 3. tabulu)⁵².

3. tabula

Tāda laikposma (gados) noteikšana, kas vajadzīgs, lai eurozonas dalībvalstis ar augstu parāda un IKP attiecību 2017. gadā sasniegtu VTM

Dalībvalsts	SB vidējās izmaiņas (2014.–2018. g.)	VTM	Attālums līdz VTM	Vajadzīgais laikposms (gados) VTM sasniegšanai
		(2017. g. SP)	(2017. g. SB – 2017. g. VTM)	(pamatojoties uz 2017. g. SB un vidējo korekciju 2014.–2018. g.)
Beļģija	0,3	0,0	-1,5	5,0 gadi
Īrija	0,8	-0,5	-0,8	0,9 gadi
Spānija	-0,3	0,0	-3,1	Konverģences nav
Francija	0,1	-0,4	-2,0	14,9 gadi
Itālija	-0,2	0,0	-2,1	Konverģences nav
Portugāle	0,2	0,25	-2,1	8,7 gadi

Piezīme. Strukturālās bilances iznākums Portugālei un Francijai 2017. gadā un prognoze 2018. gadam 2018. gada pavasara prognozē ir ievērojami pārskatīta uz augšu.

Avots: SB — 2017. g. AMECO; VTM, ko noteikušas dalībvalstis, izmantojot 2017. gada pavasara prognozi, kas pārskatīta 2016. gadā, lai piemērotu 2017.–2019. gadā; attālums līdz VTM un laikposms (gados) līdz VTM, pamatojoties uz ERP aprēķiniem.

83

Turklāt Komisija preventīvās daļas prasības nepiemēro dalībvalstīm, uz kurām attiecas korektīvā daļa, lai gan šai sakarā nav skaidra tiesiskā regulējuma. Komisijas interpretācijā korektīvā daļa atļauj nominālo deficītu samazināt zem 3 %, izmantojot tikai ciklisko atveseļošanos, un nav obligātas prasības uzlabot strukturālo bilanci. Vienlaikus Komisija vairākām dalībvalstīm ir ieteikusi vairākkārt pagarināt termiņus par vairākiem gadiem, lai izbeigtu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (PBDNP), ievērojami pārsniedzot termiņus, kas paredzēti līgumos. Tādējādi dalībvalstīm, uz kurām attiecas korektīvā daļa, nav jāizpilda prasības, kas tām būtu saistošas, ja uz šīm valstīm attiektos preventīvā daļa. Komisija mēģināja iegūt dalībvalstu piekrišanu, lai novērstu šīs neatbilstības, taču jautājums nav atrisināts.

Īpaši slikti rezultāti valstīs ar lielāko parādu

84

Budžeta bilances un parāda attiecības izmaiņas monetārās savienības atsevišķās dalībvalstīs ir daudz svarīgākas nekā kopējo vai vidējo rādītāju izmaiņas⁵³. Tas tā ir tādēļ, ka fiskālās disciplīnas stimuli monetārajā savienībā ir vājāki, jo valstīm nav jāseko līdzi savai maksājumu bilancei, taču to fiskālās politikas negatīvā ārējā ietekme uz saistītajām valstīm ir lielāka.

85

Tādēļ būtiskākā nozīme ir norisēm ES dalībvalstīs ar lielu parādu (mēs par tādām uzskatām valstis, kurās parāda attiecība ir virs 90 % līmeņa). Turklāt šajā periodā (2014.–2018. gads) ir svarīgi pievērst uzmanību arī tām dalībvalstīm, uz kurām attiecas SIP korektīvā daļa. Ir loģiski pieņemt, ka preventīvās daļas kritērijiem jānodrošina pamats korektīvajā daļā paredzētajām korekcijas prasībām. Šādā izpratnē preventīvās daļas kritēriji ir būtiski korektīvās daļas prasībām. Radusies situācija dod pamatu bažām (sk. 8. diagrammu).

86

Īrija ir veiksmes stāsts — šī valsts ir uzlabojusi savu SB, ievērojami pārsniedzot matricā noteiktās prasības. Īrija ir arī apņēmusies 2018. gadā sasniegt VTM, turklāt strauji samazinās tās parāda un IKP attiecība⁵⁵. Kipra sasniedza VTM 2018. gadā. Pateicoties VTM sasniegšanai, kā arī atveseļošanās tendencei, ir vērojama Kipras parāda attiecības samazināšanās, tiesa gan — lēna⁵⁶ (sk. 9. diagrammu).

87

Beļģija ir panākusi zināmu progresu virzībā uz VTM, taču tas ir daudz mazāks, nekā prasīts matricā. Tiek prognozēts, ka 2018. gada beigās Beļģija joprojām būs aptuveni 1,5 procentpunktu attālumā no VTM, kas nesen pārskatīts un pazemināts. Pieņemot, ka turpmākajos gados Beļģija turpinās veikt korekciju vidējā tempā attiecībā uz 2014.–2018. gadu, lai sasniegtu VTM, būs vajadzīgi 5 gadi (sk. arī 3. tabulu).

88

Portugāles SB šajā periodā vidēji ir uzlabojusies tikai nedaudz un joprojām ir aptuveni 2 procentpunktu no IKP attālumā no VTM, lai gan jaunākais 2018. gada pavasara prognozes atjauninājums liecina par ievērojamu uzlabojumu strukturālajā bilancē 2017. gadā. Ja 2017. gads bija izņēmuma gads un iepriekšējie gadi liecina par vidējo korekcijas tempu, tai vajadzētu gandrīz 9 gadus, lai sasniegtu VTM. Ja nesenākie strukturālās bilances uzlabojumi, par kuriem ziņots 2018. gada pavasara prognozē, var būt ilgtspējīgi un turpina pārsniegt matricas prasības, tā sasniegtu VTM pieņemamākā termiņā.

89

Taču bažas rada norises trijās lielās valstīs, proti, Itālijā, Francijā un Spānijā. Šajās valstīs korekcijas bija ievērojami zemākas par matricas prasībām, un šāds korekcijas ātrums neveicinās VTM sasniegšanu saprātīgā termiņā. Mūsuprāt, korekcijas lielās novirzes to dalībvalstu fiskālajās bilancēs, uz kurām attiecas korektīvā daļa, atšķirībā no tām, uz kurām attiecas preventīvā daļa, ir būtiski svarīgas SIP sistēmas uzticamībai kopumā.

90

Francija, uz kuru attiecas korektīvā daļa, 2014.–2018. gadā ir tikai nedaudz uzlabojusi savu strukturālo bilanci (sk. 3. tabulu). Ņemot vērā, ka tās attālums līdz VTM 2018. gada beigās būs 2,7 procentpunkti no IKP, kā arī ņemot vērā vidējo korekcijas ātrumu 2014.–2018. gadā, Francijai būs vajadzīgi 15 gadi, lai sasniegtu VTM. Francijas valsts parāda attiecība pret IKP šajā periodā turpināja palielināties.

91

Itālijā (uz to attiecas preventīvā daļa) un Spānijā (attiecas korektīvā daļa) šajā laikposmā tika konstatēta strukturālās bilances ievērojama pasliktināšanās, un tās patlaban ir tālu no VTM sasniegšanas — Itālija atpaliek par 2 procentpunktiem, savukārt Spānija par vairāk nekā 3 procentpunktiem. Šīm valstīm nav izdevies samazināt parādu, neskatoties uz to ekonomikas izaugsmi.

92

Gan Francijai, gan arī Spānijai — abām valstīm tiek piemērota PBDNP — Komisija vairākkārt ir pagarinājusi pašreizējās PBDNP termiņu⁵⁷, paužot nostāju, ka “PBDNP nevar paātrināt, ja dalībvalsts sasniedz savus nominālā deficīta starpposma mērķus, pat ja politikas saistības nav izpildītas”⁵⁸. Tādējādi 2014.–2017. gadā strukturālā bilance Spānijā pasliktinājās par 1,7 procentpunktiem no IKP, savukārt Francijā šis rādītājs pavisam nedaudz uzlabojās.

93

Šajā periodā visās trijās lielajās valstīs izaugsme pārsniedza potenciālu un ražošanas apjoma starpība samazinājās. Tiek prognozēts, ka ražošanas apjoma starpība 2018. gadā būs pozitīva Itālijā un Spānijā un tikai nedaudz negatīva Francijā (sk. 10., 11. un 12. diagrammu). Turklāt šīs trīs valstis ir emitējušas vairāk nekā pusi no kopējā valsts parāda vērtspapīru apjoma eurozonā.

94

ECB nesen norādīja uz progresa trūkumu fiskālās konsolidācijas jomā ar parādu apgrūtinātajās eurozonas valstīs. ECB savā 2017. gada Ziņojumā par finanšu stabilitāti izklāstīja šādus novērojumus: “(..) nominālās bilances uzlabošana apslēpj esošo fiskālo nestabilitāti un eurozonas fiskālās nostājas vispārēju nelielu atslābumu 2017.–2019. gada periodā. Fiskālie centieni joprojām neatbilst saistībām saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu vairākās eurozonas valstīs (sk. 8. diagrammu). Prognozētā strukturālās bilances pasliktināšanās 2017.–2019. gadā vairākās valstīs var vēl vairāk apdraudēt vidējā termiņa mērķu izpildi.”⁵⁹

Dažādi panākumi dalībvalstīs ar 70–90 % parāda līmeni 2014.–2018. gadā

95

Šajā valstu grupā divas valstis pārsniedza matricā noteiktās prasības, un tās bija Vācija un Horvātija. Austrija un mazākā mērā Apvienotā Karaliste ir ļoti tuvu tam, lai izpildītu prasības. Slovēnija caurmērā korekcijas neveica, savukārt Ungārija ir īstenojusi lielā mērā ekspansīvu fiskālo politiku (sk. 13. diagramu).

96

Dalībvalstis, kuras koriģēja savu strukturālo bilanci, ir ievērojami samazinājušas arī parāda attiecību — Vācijas parāds samazinājās par 14 procentpunktiem no IKP, Austrijas — par 8 procentpunktiem, savukārt Horvātijas parāds samazinājās par 9 procentpunktiem. Apvienotajā Karalistē, ņemot vērā lielo sākotnējo strukturālo deficītu, parāda līmeņa samazinājums bija neliels, lai gan šajā periodā rādītājs ievērojami uzlabojās. Vidēji parāda samazinājums šajā valstu grupā bija ievērojami lielāks nekā dalībvalstu ar lielu parādu grupā (izņemot Īriju šajā valstu grupā) (sk. 14. diagrammu).

Strauja situācijas pasliktināšanās divās dalībvalstīs ar zemu parāda līmeni

97

Rumānija, kuras parāda līmenis ir zems — 39,4 % no IKP, 2014. gadā bija pārsniegusi savu VTM, taču patlaban šajā valstī ievērojami pasliktinās strukturālā bilance — par aptuveni 4 procentpunktiem no IKP laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam. Komisija 2017. gada maijā pirmo reizi uzsāka būtiskas novirzes procedūru un paātrināja to 2017. gada novembrī.

98

Igaunija, kuras parāda līmenis 2014. gadā bija tikai 10,7 % no IKP, 2014. gadā pārsniedza savu VTM. Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam, it īpaši 2017. gadā, tās strukturālā bilance ir pasliktinājusies par 1,4 procentpunktiem no IKP. Komisija uzskata, ka faktori, kas šo pasliktināšanos ir veicinājuši, pēc rakstura ļoti atšķiras to tiem, kas ietekmēja situāciju Rumānijā, ņemot vērā vispārējo fiskālo stāvokli abās dalībvalstīs, tostarp ārkārtīgi zemo valsts parāda līmeni (9,1 % no IKP 2018. gadā) Igaunijā.

Nelīdzsvarotība starp ilgtspēju un cikliskajiem apsvērumiem

99

Komisija savos nesenajos paziņojumos par jaunieviesto rīcības brīvības robežu ir uzsvērusi fiskālās ilgtspējas un pretciklisko apsvērumu līdzsvarošanas nozīmi fiskālo mērķu noteikšanā⁶⁰. Taču Komisijas nesen veikta analīze parādīja, ka dalībvalstīs ar lielu parādu (valstis ar ilgtspējas risku 15. diagrammas labajā pusē) šādi pasākumi netiek veikti. Šajās valstīs ražošanas apjoma starpība tiek efektīvi samazināta vai ir pat pozitīva, taču netiek īstenoti fiskālie centieni fiskālās stabilitātes uzlabošanai⁶¹.

IV daļa. Komisija varētu uzlabot novērtējumu konkrētus tehniskos aspektus

Optimistiska novirze Komisijas prognozēs par reālo IKP pieaugumu un ieguldījumiem “t” un “t+1” gadā

100

Komisija regulāri veic statistikas pārbaudes attiecībā uz tās prognožu precizitāti — šādas pārbaudes veiktas 2007., 2012. un 2016. gadā. Komisijas analīze rāda, ka tās prognozes parasti ir precīzas un salīdzināmas ar prognozēm, ko veic citas starptautiskās iestādes, piemēram, SVF un ESAO.

101

Taču 2016. gadā veikta pētījuma⁶² laikā tika konstatēts, ka Komisija vidēji bija noteikusi pārāk augstas (+0,54 procentpunkti) nākamā gada reālā IKP prognozes 2000.–2014. gada periodā. Šāda veida novirze apstiprināta arī plašākā izlasē par 1969.–2014. gadu (+0,33 procentpunkti).

102

Dalībvalstu līmenī Itālijas rādītāju novirze ir statistiski būtiska, proti, 1 % līmenī kārtējā gada un nākamā gada IKP prognozēs, savukārt Dānijas, Francijas un Portugāles rādītāju novirze ir ievērojama (5 %) līmenī nākamā gada prognozēs. Šāda salīdzinoši liela novirze konstatēta pavasara kārtējā gada prognozēs un rudens nākamā gada prognozēs. Tā būtiski ietekmē, piemēram, parāda dinamikas prognozes; vienas valsts gadījumā vidējās optimistiskās 1,1 % novirzes rezultātā tika noteikta pārāk zema nākamā gada parāda un IKP attiecības prognoze, proti, par 1,4 procentpunktiem no IKP zemāka.

103

Lai gan tika konstatētas šādas novirzes, mēs nevarējām noteikt, kādus korektīvus pasākumus Komisija ir veikusi, lai izvairītos no novirzēm nākotnē.

Stabilitātes un konverģences programmās iekļautās informācijas izvērtēšana

104

Izlasē iekļauto dalībvalstu SKP sniegtā informācija kopumā atbilda rīcības kodeksā (RK) un regulā noteiktajām prasībām. Tajās galvenokārt bija iekļauta informācija par fiskālajiem mērķiem visā programmas darbības laikā, kā arī par fiskālajiem pasākumiem to sasniegšanai. Taču atsevišķos gadījumos prasības nebija izpildītas. Mēs konstatējām, ka Komisija izlasē iekļauto SKP novērtējumos sistemātiski nenorādīja uz trūkstošo informāciju (sk. 2. izcēlumu).

105

Komisija novērtējumos ir norādījusi uz trūkumiem SKP sniegtajā informācijā par fiskālajiem pasākumiem (sk. izlases rezultātus I pielikumā). Līdz 2011. gadam Komisija veica īpašu novērtējumu par SKP kvalitāti, pamatojoties uz RK prasībām (sk., piemēram, pielikumu pie DDD 2009. un 2010. gadā). Taču no 2011. gada šāds pielikums netiek sagatavots.

Komisija pareizi ziņo par novirzes līmeni, taču ziņojumi rada neskaidrību

106

Mēs konstatējām, ka novērtējumos novirzes aprēķini ir veikti pareizi. Arī būtiskas novirzes novērtējumi ir pareizi un galvenokārt ir dokumentēti DDD. Taču Komisija DDD ir iekļāvusi tabulu, kurā izdarīti secinājumi par novirzes līmeni, pamatojoties uz abu pīlāru salīdzinājumu (viena gada un divu gadu vidējās aplēses). Lai gan tabulā salīdzināti secinājumi par abiem pīlāriem, tā rada neskaidrību saistībā ar to, kā atspoguļoti katra attiecīgā pīlāra atbilstības rezultāti.

Mūsu tehnisko pārbaužu laikā būtiskas problēmas netika konstatētas

107

Mēs pārbaudījām preventīvās daļas procedūru tehniskos aspektus. Attiecībā uz lielāko daļu šo aspektu būtiskas problēmas netika konstatētas. Komisija, vienojusies ar dalībvalstīm, izdeva RK 2012. un 2016. gadā, lai “precīzi noteiktu SKP sniedzamo informāciju” saskaņā ar regulu (it īpaši tās 3. panta 2. punktu un 7. panta 2. punktu). Mēs konstatējām, ka sniegtā informācija bija atbilstīga regulas prasībām.

108

Komisija 2012., 2016. un 2017. gadā izdeva SIP rokasgrāmatu. Mēs pārbaudījām, vai 2016. un 2017. gada izdevumos aprakstītās pieejas atbilda regulas prasībām. Mēs konstatējām vairākus izņēmumus, kas skaidroti turpmāk.

• Regulā prasīts sniegt jaunākos ekonomikas datus, bet Komisija izmanto izdevīgākos datus no dažādām vēsturiskām datu kopām, lai konstatētu pozīciju attiecībā pret VTM. Tas savukārt nosaka, vai attiecīgajā gadā ir vajadzīga korekcija. Turklāt tiek piemērota asimetriska iesaldēšana, nosakot korekcijas prasības no matricas, kad attālums starp strukturālo bilanci un VTM pārsniedz prasības, kas izriet no matricas. Līdzīgi izdevumu kritērija atsauces likme t gadā balstās uz pavasara prognozes projekcijām t-1 gadā, un to neatjaunina attiecībā uz turpmāko prognozi. Šādas pieejas rezultātā SB pasliktināšanās periodos aizkavējās brīdinājumi (sk. 59. punktu) vai rodas izmaiņas faktoros, kuri ir atsauces likmes sastāva pamatā. Turklāt Komisija nosaka attālumu līdz VTM konkrētā gadā, salīdzinot to ar iepriekšējā gada SB, nevis kārtējā gada SB (sk. 60. punktu).
• Komisija, aprēķinot valdības izdevumus atbilstīgi IK, atskaita “izlīdzinātos ieguldījumus, kas nav veikti no ES ieguldījumu fondiem”. Šā iemesla dēļ konkrētā gada izdevumu prognozē precīzi nav ņemti vērā valdības kapitāla ieguldījumi konkrētajā gadā. Regula šādu izlīdzināšanu neparedz.

109

Mēs pārbaudījām, vai iekšējās pamatnostādnes, ko sniedz par konkrētām valstīm atbildīgajām nodaļām, un izklājlapas, ko izmanto novērtējumiem, bija atbilstīgas rokasgrāmatā izklāstītajām pieejām. Mēs konstatējām, ka Komisijas novērtējumu sagatavošanas principi atbilda rokasgrāmatai, izņemot tās veiktās pārbaudes saistībā ar pozīciju attiecībā pret VTM, izmantojot izdevīgāko SB no vēsturiskajām datu kopām.

110

Mēs pārbaudījām, vai revīzijas izlasē iekļautajās SKP trūka informācijas par RK prasībām. Mēs konstatējām, ka Komisija SKP novērtējumos sistemātiski nenorādīja uz šādas informācijas trūkumu.

111

Dienestu darba dokumentos sniegta būtiska informācija par dalībvalstu fiskālajām saistībām, to attiecīgajiem pasākumiem un atbilstību preventīvās daļas noteikumiem. Mēs konstatējām, ka iespējami uzlabojumi, aprakstot veiktos pasākumus un ietekmi, kas ņemta vērā Komisijas prognozē (papildus ietekmei, ko dalībvalstis prognozējušas savās SKP). Būtu lietderīgi DDD iekļaut tabulu, kurā sniegts labāks atšķirību skaidrojums.

112

Dalībvalstis vienojās izmantot kopīgu ES metodi, lai prognozētu iespējamo ražošanas apjomu. Taču dažas dalībvalstis sagatavo savas prognozes, izmantojot metodiku, kura atšķiras no kopīgās ES metodes, ko izmanto kā pamatu preventīvās daļas novērtējumiem. Izmantojot atšķirīgas metodes, reizēm tiek iegūtas atšķirīgas prognozes, kas savukārt var veicināt to, ka tiek sagatavotas atšķirīgas strukturālās bilances prognozes. Iepazīstoties ar dažādiem pētījumiem, kuru ietvaros Komisijas prognozes par iespējamo ražošanas apjomu salīdzinātas ar citu sagatavotām prognozēm, mēs konstatējām, ka ES pieeja salīdzinājumā ar līdzīgām prognozēm (piemēram, ESAO vai SVF) nodrošina labus rezultātus.

113

Turklāt Komisija 2016. gadā ieviesa ticamības pārbaudes instrumentu, lai izvērtētu situācijas, kad prognozētā ražošanas apjoma starpība konkrētos gados ir lielā mērā apšaubāma. Tas ir izmēģinājuma projekts, kuru īstenos turpmākajos divos gados, lai ņemtu vērā visus faktorus, kurus dalībvalstis uzskata par būtiskiem, sagatavojot savas iespējamā ražošanas apjoma prognozes. Šāda pieeja, kas paredz īstenot atvērtu dialogu, lai risinātu ticamības jautājumus kopīgas pieejas kontekstā, ir piemērota.

114

Mēs pārbaudījām izklājlapas un izmantotās formulas un atkārtoti veicām vairākus novērtējumus, lai pārbaudītu veikto darbību precizitāti. Mēs pārbaudījām arī tādu datu izlasi, ko Komisija izmanto savos novērtējumos, un konstatējām, ka tie atbilda attiecīgajiem avotiem, piemēram, datiem, ko sniedz AMECO un Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat), vai SKP sniegtajiem datiem. Problēmas netika konstatētas, izņemot jautājumus par to, kā notikusi pāreja no EKS 95 uz EKS 2010 un kā datu kopumi izmantoti novērtējumos (sk. 62. punktu).

115

Mēs konstatējām, ka minimālos VTM aprēķināja atbilstīgi pieejai, kas aprakstīta rokasgrāmatā. Mēs arī pārbaudījām, vai visu dalībvalstu VTM bija minimālā VTM līmenī vai augstāki par to, un konstatējām, ka visi VTM bija atbilstīgi, izņemot Slovēnijas VTM 2016.–2017. gadā (par 2017.–2019. gadu). Tas neietekmēja Komisijas novērtējuma iznākumu.

116

Mēs pārbaudījām, kā minimālos VTM ietekmē bāzes mainīgie lielumi, un konstatējām, ka tos galvenokārt ietekmēja daļēja elastīguma būtiskas izmaiņas, lieli parādi un ar iedzīvotāju novecošanu saistītās izmaksas. Taču mēs novērojām, ka minimālajos VTM netika ņemti vērā citi faktori, kas ietekmēja parādu, piemēram, krājumu plūsmas korekcijas.

117

Mēs pārbaudījām arī novērtējumu sagatavošanas principus, lai izvērtētu, vai ir pareizi piemēroti matricas kritēriji. Pārejot uz jauno matricu, 2015. gada pavasara novērtējumā tika saglabāti iepriekšējās matricas kritēriji, un tos piemēroja tikai tām dalībvalstīm, kuru SB bija pasliktinājusies, nevis veica korekcijas attiecībā uz visām dalībvalstīm. Pāreju uz jaunajiem noteikumiem Komisija nepārvaldīja konsekventi.

V daļa. Sagatavojot KVAI, ir ņemti vērā veikto novērtējumu secinājumi, taču ir vajadzīga lielāka skaidrība

KVAI ir ņemti vērā veikto novērtējumu rezultāti, taču, mainoties apstākļiem, var mainīties arī to nozīme

118

Galīgie fiskālie KVAI, ko pieņem Padome, ir balstīti uz Komisijas ieteikumiem. Ar šiem ieteikumiem, atbilstīgi to likumīgajam statusam, dalībvalstis tiek aicinātas novērst konstatētos būtiskas novirzes riskus un noteikt korekciju, kas veicama saistībā ar IK un izdevumu pieaugumu.

119

Mēs konstatējām, ka fiskālie KVAI, kas saistīti ar preventīvo daļu, bija atbilstīgi novērtējumu secinājumiem, kuri iekļauti DDD.

120

Mēs uzskatām, ka ieteikumi gada ietvaros tiek publicēti pietiekami savlaicīgi (jūlijā), lai dotu iespēju dalībvalstīm atbilstīgi reaģēt to ikgadējā budžeta procesā. Lielākajā daļā dalībvalstu nākamā gada budžets tiek izskatīts, uzlabots un pieņemts rudenī. Līdz tam laikam makroekonomiskie apstākļi un budžeta situācija var mainīties, taču paliek spēkā KVAI, kas pieņemti gada sākumā. Būtiskas apstākļu izmaiņas var ietekmēt KVAI nozīmi.

2017. gadā KVAI kļuva neskaidrāki un grūtāk izpildāmi

121

KVAI nozīme ir atkarīga arī no to skaidrības un ticamības, proti, no tā, vai tos var uzraudzīt un izpildīt retrospektīvi. Revīzijas laikā Komisija ierosināja KVAI 2018. gadam, un skaitliski izteiktās prasības tika iekļautas nevis normatīvajā daļā, bet gan apsvērumos. Komisija uzskata, ka apsvērumi un normatīvā daļa ir vienlīdz saistoši un izpildāmi, taču sabiedrībai šādas vispārējas izpratnes nav.

122

Šai sakarā ECB nesen norādīja: “Komisijas fiskālās politikas ieteikumi no agrākajiem atšķiras divos aspektos. Pirmkārt, tikai ieteikumu apsvērumi, nevis normatīvās daļas, konkrēti nosaka strukturālās korekcijas apjomu, kādu Padome iesaka valdībām veikt, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību SIP prasībām. Parasti ieteikumu normatīvajām daļām vajadzētu sniegt valdībām skaidrus ex ante norādījumus, kā rīkoties ar valsts finansēm nākamajos 12–18 mēnešos. Tās arī izmantojamas kā vadlīnijas parlamentiem un sabiedrībai un kā atsauce caurskatāmiem ex post atbilstības SIP novērtējumiem. Tāpēc ir svarīgi, ka fiskālie norādījumi tomēr tiek pilnībā iekļauti, t.sk. valdību 2018. gada budžeta plānu projektos, lai nodrošinātu pietiekamu progresu virzībā uz stabilām valsts finansēm.”⁶³

123

ECB arī norādīja, ka “(..) visām valstīm ar strukturālās korekcijas prasībām, kas 2018. gadā atbilst 0.5 % no IKP un pārsniedz tos neatkarīgi no šo valstu valdības parāda līmeņa, apsvērumi nosaka, ka “2018. gada budžeta plānu projektu novērtējumā un tam sekojošā 2018. gada budžeta izpildes rezultātu novērtējumā būs pienācīgi jāņem vērā mērķis panākt fiskālo nostāju, kas veicina gan notiekošās atveseļošanās nostiprināšanu, gan attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitātes nodrošināšanu””. Tas varētu nozīmēt tādu strukturālās korekcijas prasību samazināšanu, kuras pārsniedz prasības, ko paredz spēkā esošie SIP elastīguma nosacījumi (kā paziņojusi Komisija 2015. gada janvārī). “Virzoties uz priekšu, ir svarīgi, ka tiek nodrošināta uz noteikumiem pamatotā SIP konsekventa īstenošana.”⁶⁴

124

Šādi norādījumi, ko sniegusi Komisija, var radīt situāciju, kad divi mērķi, proti, pašreizējās atlabšanas stiprināšana, no vienas puses, un publisko finanšu stabilitātes nodrošināšana, no otras puses, liek izdarīt ļoti asimetriskus secinājumus, proti, gan mudināt dalībvalstis atvēlēt vairāk līdzekļu izaugsmes veicināšanas pasākumiem, gan ierobežot šādu izdevumu pieaugumu. Tas varētu nozīmēt arī to, ka tiks piemērotas zemākas prasības nekā tās, kas paredzētas SIP noteikumu satvarā (matricas un klauzulu apvienojums).

125

Lai nodrošinātu labāku izpratni par ierosinātajiem ieteikumiem, Komisijai jāsniedz veiktā novērtējuma kopsavilkums, kā arī jāizskaidro ieteikumu īstenošanas būtiskā nozīme un jānorāda uz riskiem, ja ieteikumi netiks īstenoti. Iepriekš katram KVAI atbalstu nodrošināja viens apsvērums, kurā bija izklāstīts pamatojums. Taču pēc pēdējām izmaiņām KVAI pamatojums apsvērumos vairs netiek skaidrots.

Komisija pietiekami uzrauga fiskālo KVAI īstenošanu

126

Komisija uzrauga KVAI īstenošanu, pamatojoties uz dažādu informāciju, taču lielāka vērība tiek pievērsta darbības uzraudzībai gada pēdējā ceturksnī. Ņemot vērā plašo analīzi, pieejamos datus un dalībvalstu un Komisijas informatīvo apmeklējumu un apmaiņas braucienu skaitu, mēs uzskatām, ka tiek veikta pietiekama uzraudzība un norišu turpmākā pārraudzība dalībvalstīs.

Secinājumi un ieteikumi

Preventīvās daļas galvenais mērķis nav sasniegts

127

Preventīvās daļas mērķis ir nodrošināt, lai ES dalībvalstis saglabātu savu fiskālo stāvokli atbilstīgi to attiecīgajiem vidējā termiņa mērķiem (VTM) nolūkā panākt ilgtspējīgu fiskālo stāvokli un nodrošināt fiskālo telpu lejupslīdes gadījumā. Turklāt dalībvalstis ar lielu parādu, sasniedzot savus VTM, nodrošinātu, ka to parāda attiecība sāk samazināties atbilstīgi prasībām, ko paredz SIP ar parādu saistītā korektīvā daļa. Tas ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no graujošas fiskālās krīzes ES, un, kas ir vēl svarīgāk, monetārajā savienībā (sk. 4. un 5. punktu).

128

Regulā noteikts saprātīgs gada kritērijs virzībai uz VTM, un tas ir 0,5 procentpunkti no IKP gadā; taču ar regulu ieviests arī būtiskas novirzes jēdziens, ko interpretē kā pieļaujamo novirzes apmēru. Turklāt ar regulu tiek piešķirta plaša rīcības brīvība Komisijai koriģēt prasības (sk. 16., 17. un 32.–37. punktu).

129

Komisija šo rīcības brīvību ir izmantojusi ļoti plaši, lai samazinātu korekcijas prasības, gan pieņemot īstenošanas noteikumus, gan arī atsevišķus lēmumus. Taču tādējādi Komisija nav nodrošinājusi, ka tiek sasniegts regulas galvenais mērķis, proti, konverģence uz VTM sasniegšanu saprātīgā termiņā (sk. 63.–71. punktu).

130

Korekcijas prasības un kritēriji, kas precizēti tā sauktajā matricā, kā arī vairākas elastīguma klauzulas tika noteiktas, kad būtiskākais jautājums bija ES otrā lejupslīde 2012. gadā. Elastīgums šādā situācijā bija piemērots risinājums pēc būtības, taču patlaban praksē tiek izmantots pārmērīgi (sk. 26.–71. punktu). It īpaši, to piemērojot, pietiekamā mērā netika nošķirtas dalībvalstis ar parāda problēmām un citas valstis (sk. 85.–97. punktu un 100. punktu). Turklāt apstiprinātajiem matricas parametriem un dažādajām elastīguma klauzulām nebija noteikti termiņi, kas atbilstu šiem konkrētajiem apstākļiem (sk. 77.–82. punktu).

131

Tā vietā, lai regulējumu padarītu stingrāku, Komisija to ir vēl vairāk atvieglojusi, piemēram, 2017. gadā ieviešot jaunu rīcības brīvības robežu (sk. 32.–37. punktu, kā arī 69. un 79. punktu).

132

Šā iemesla dēļ pašreizējais regulējums parastos apstākļos nenodrošina virzību uz VTM saprātīgā tempā. Kopumā pēdējā atveseļošanās periodā tas nav veicinājis virzību uz VTM, lai gan izaugsme ir pārsniegusi potenciālo izaugsmes tempu un arī ražošanas apjoma starpība samazinās (sk. 79.–82. punktu).

133

Īpašas bažas rada novājinātā SIP regulējuma, ko paredz Komisijas īstenošanas noteikumi, nespēja nodrošināt virzību uz VTM vairākās dalībvalstīs ar lielu parādu. To strukturālās bilances 2014.–2018. gadā ir vai nu novirzījušās no to VTM, vai arī tuvinās šiem mērķiem tik lēnā tempā, ka pirms nākamās lejupslīdes būtiski uzlabojumi ne tuvu nav panākti (sk. 85.–97. punktu un 100. punktu).

134

SIP ticamību apdraud preventīvās un korektīvās daļas neatbilstība. Komisija nepiemēro preventīvās daļas prasības dalībvalstīm, uz kurām attiecas korektīvā daļa, turklāt tā ir vairākkārt ierosinājusi par vairākiem gadiem pagarināt īstenotās pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (PBDNP) termiņus, un tas nozīmē, ka dalībvalstīm, kurām piemēro PBDNP, nav jāievēro prasības, kas tām būtu jāizpilda, ja uz tām attiektos preventīvā daļa (sk. 84. punktu).

135

Lai gan regula to neprasa, ar ECOFIN Ministru padomes starpniecību Komisija ir meklējusi un panākusi vienošanos ar dalībvalstīm par vairākiem īstenošanas noteikumiem. Šādi precedenti patlaban varētu apgrūtināt nepieciešamo labojumu veikšanu regulējumā (sk. 26., 38., 42. un 51. punktu).

136

Taču pašreizējais regulējums, ko paredz Komisijas īstenošanas noteikumi, ir jāgroza. Mēs iesakām veikt turpmāk noteiktos pasākumus saistībā ar preventīvās daļas regulējuma pārskatīšanu, kas paredzēta 2018. gadā.

Komisijai jārisina jautājums par kopējo novirzi un prasītās korekcijas matricas kritērijiem

137

Pašreizējā matricas struktūra, kas paredz korekcijas prasības atkarībā no uzņēmējdarbības cikla, elastīguma klauzulām un pieļaujamās novirzes, nenodrošina VTM sasniegšanu saprātīgā termiņā saskaņā ar saprātīgu makroekonomikas scenāriju. Mēs uzskatām, ka jautājumu par kopējo novirzi var risināt ar spēkā esošajā regulējumā paredzētajiem līdzekļiem ar nosacījumu, ka tā galvenajam mērķim tiek piešķirta prioritāte attiecībā pret paredzētajām elastīguma palielināšanas iespējām. Ņemot vērā to, ka šie jautājumi ir savstarpēji saistīti, matricas pārskatīšanas apmērs būs atkarīgs no tā, vai un kā tiks risināti un atrisināti jautājumi par kopējo novirzi un elastīguma klauzulām. Neatkarīgi no tā ir pamatots iemesls noteikt stingrākas prasības dalībvalstīm, kuru parāda attiecība pārsniedz 90 % no IKP, un mazākā mērā arī dalībvalstīm, kuru parāda attiecība pārsniedz 60 %, taču ir zemāka par 90 % no IKP (sk. 26.–71. punktu, 85.–97. punktu un 100. punktu).

1. ieteikums

1. Lai risinātu jautājumu par pieļaujamo noviržu kopējo ietekmi, Komisijai pārskatītajā matricā jāiekļauj noteikumi, kas paredz palielināt korekcijas prasību attiecībā uz nākamo gadu, lai kompensētu dalībvalsts vidējo novirzi divos iepriekšējos gados un gaidāmo novirzi kārtējā gadā⁶⁵.
2. Komisijai jāpalielina korekcijas prasības dalībvalstīm, kuru parāda attiecība pārsniedz 60 % no IKP, lai prasības pielāgotu noteikuma par parādu nosacījumiem. Palielinājumam jābūt atkarīgam no 60 % robežvērtības pārsnieguma, turklāt prasības jāpalielina vairākos posmos (piemēram, augstākas prasības valstīm, kuru parāda attiecība pārsniedz 90 %) vai pakāpeniski.
3. Komisijai jāpārskata arī citi noteikumi prasīto korekciju matricā un jāapsver to grozīšana, lai panāktu konverģenci uz VTM sasniegšanu visās dalībvalstīs saprātīgā termiņā, ņemot vērā visu pārējo noteikumu pārskatīšanas ietekmi, tostarp to noteikumu pārskatīšanas ietekmi, kas attiecas uz pieļaujamajām novirzēm un atvieglojumiem.

Šis ieteikums ir jāīsteno matricas un elastīguma klauzulu pārskatīšanas ietvaros, kas kopīgi saskaņotajā nostājā paredzēta 2018. gadā, vai jāpiemēro, vēlākais, 2019. gada pavasarī.

Jāveic elastīguma klauzulu labojumi, ņemot vērā to sākotnējo funkciju, kas paredzēta regulā

138

Komisija izmanto strukturālās reformas klauzulu, krietni pārsniedzot tai regulā noteikto mērķi, proti, nodrošināt, lai budžeta ierobežojumi neapgrūtinātu svarīgu reformu īstenošanu. Regulā nav apskatītas elastīguma klauzulas, kas kalpo kā stimuls reformām. SIP paredzētie atvieglojumi būtu jāizmanto paredzētajam mērķim, savukārt citus instrumentus var izmantot reformu veicināšanai (sk. 50.–52. punktu).

139

Komisija pieļauj to, ka izdevumu pieaugums, pamatojoties uz dažādām klauzulām, saglabājas arī pēc termiņa, kuram šīs klauzulas apstiprinātas. Kopējie izdevumi pastāvīgi palielinās, līdz tiek sasniegts VTM. Tādējādi tiek pagarināts konverģences periods, un tas negatīvi ietekmē regulas pamatmērķa sasniegšanu (sk. 44.–48. punktu un 54. punktu).

140

Investīciju klauzula nenodrošina publisko ieguldījumu un IKP attiecības pieaugumu un pieļauj iespēju, ka turpmākajos gados saglabājas ar ieguldījumiem nesaistīti izdevumi (sk. 43. punktu).

141

Arī ārkārtēju apstākļu klauzula veicina ar to nesaistītu izdevumu pieaugumu turpmākajos gados pēc klauzulas piešķiršanas un paredz attiecināmo izdevumu plašas interpretācijas iespējas (sk. 57. punktu).

2. ieteikums

1. Komisijai jāgroza strukturālo reformu klauzulas īstenošanas noteikumi un jāparedz, ka klauzulu piemēro tikai tieši noteiktām budžeta izmaksām dažos pirmajos īstenošanas gados. Apstiprinātais izdevumu pieaugums uzskatāms par vienreizēju pasākumu, un tam nevajadzētu būt iemeslam, lai turpmākajos gados palielinātu nesaistītus izdevumus.
2. Komisijai jāpārtrauc piemērot tādu investīciju klauzulu, kāda tā ir patlaban. Jebkurai iespējamai aizstājējklauzulai būtu jānodrošina publisko ieguldījumu attiecības pret IKP pieaugums.
3. Komisijai ārkārtēju apstākļu klauzula jāapstiprina tikai attiecībā uz izdevumiem, kas tieši saistīti ar konkrētiem notikumiem.

Šis ieteikums jāīsteno savlaicīgi piemērošanai 2019. gada pavasarī.

Korekcijas prasības korektīvajā daļā un preventīvajā daļā jāsaskaņo un palielināšanas procedūras jāizmanto efektīvāk

142

Pastāv neatbilstība starp korektīvo daļu, kas balstīta uz budžeta deficītu, un preventīvo daļu. Lai šo neatbilstību novērstu, būtu svarīgi izbeigt praksi, ka PBDNP termiņi tiek pārmērīgi pagarināti uz daudziem gadiem. Turklāt prasības, ko paredz preventīvā daļa, pēc iespējas jāsamazina korektīvajā daļā. Mēs uzskatām, ka nav juridiska pamata atbrīvot dalībvalstis, kurām piemēro korektīvo daļu, no preventīvās daļas prasību izpildes un preventīvās daļas palielināšanas procedūras (sk. 84.–94. punktu).

3. ieteikums

Komisijai jāizvērtē iespējas, ko sniedz tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu, ka preventīvajā daļā prasītās strukturālās korekcijas līmeni sasniedz arī dalībvalstis, uz kurām attiecas korektīvā daļa. Komisijai jāsniedz EFK skaidrojums par to, kā tā iecerējusi panākt šo mērķi.

Šis ieteikums jāīsteno savlaicīgi piemērošanai 2019. gada pavasarī, un līdz tam laikam Komisijai jāiesniedz EFK attiecīgais skaidrojums.

Jāuzlabo stabilitātes un konverģences programmās, kā arī Komisijas novērtējuma ziņojumos sniegtās informācijas kvalitāte

143

Ir jāuzlabo stabilitātes un konverģences programmās (SKP) sniegtās informācijas kvalitāte. Turklāt, ņemot vērā, ka Komisijas novērtējums balstīts uz tās prognožu un dalībvalstu prognožu salīdzinājumu, ir jānodrošina to dažādo pasākumu labāka pārredzamība, kas iekļauti Komisijas prognozēs, lai noteiktu plānu un attiecīgā novērtējuma ticamību. Komisijas dienestu darba dokumentos (DDD) ir skaidrāk jāatspoguļo atbilstības rezultāti, pamatojoties uz ieteikumos izklāstītajiem kritērijiem, kā arī ir jāsniedz skaidrojums par faktoriem, kas ņemti vērā vispārējā izvērtējumā (sk. 104.–106., 111. un 112. punktu).

4. ieteikums

1. Komisijai jāierosina pārskatīt rīcības kodeksu (RK), lai nodrošinātu, ka dalībvalstu SKP ir iekļauta kopsavilkuma tabula, kurā ietilpst ieņēmumu un izdevumu aplēses, kā arī galvenie ieņēmumu un izdevumu pasākumi un to laika grafiks, un par to jācenšas panākt vienošanos ar dalībvalstīm.
2. Komisijai dienestu darba dokumentos labāk jāizskaidro atšķirības starp tās fiskālo pasākumu prognozēm un attiecīgajām dalībvalstu prognozēm. Tai visos gadījumos arī jāsniedz plašāks skaidrojums par to, kādā mērā SKP atbilst RK prasībām.
3. Komisijai dienestu darba dokumentos jāievieš tabula par noviržu līmeni un tajā par katru pīlāru atsevišķi jānorāda novērtējuma secinājumi. Komisijai arī jāsniedz plašs skaidrojums par vispārējā izvērtējuma secinājumu, norādot uz visiem faktoriem, kas ņemti vērā, ja vispārējā izvērtējuma secinājums neatbilst regulā noteiktajiem kritērijiem.
4. Komisijai arī jāsniedz dati par kopējām novirzēm vismaz iepriekšējos piecos gados.

Šis ieteikums jāīsteno savlaicīgi piemērošanai 2019. gada pavasarī.

Jāpārskata vēsturisko datu kopu un prasību iesaldēšanas izmantošana

144

Atsevišķas tehniskās pieejas, piemēram, prasību iesaldēšana vai vēsturisko datu kopu izdevīgāko rādītāju izmantošana, vai ieguldījumu izlīdzināšana izdevumu kritērijā, regulā nav paredzētas un var aizkavēt būtiskas novirzes konstatēšanu (sk. 59. un 60. punktu, 108. un 109. punktu).

145

Korekcijas prasību atsaldēšanas prakse ir asimetriska. Tā liedz iespēju izvērtēt lielākas korekcijas nepieciešamību, izskatot budžeta plāna projektus (BPP), piemēram, gadījumos, kad šādu nepieciešamību pamato atjaunināta informācija (sk. 61. punktu).

5. ieteikums

1. Komisijai savas prasības jāsagatavo, pamatojoties uz jaunākajiem datiem, nevis uz izdevīgākajiem datiem no vēsturisko datu kopu izlases.
2. Komisijai izdevumu kritērijā jāpiemēro kopējo izdevumu pieeja, kā noteikts regulā, neveicot ieguldījumu izlīdzināšanu.
3. Ja, salīdzinot SKP un BPP izvērtējumu, prognozes būtiski uzlabojas, Komisijai jābūt gatavai pieprasīt lielāku korekciju.

Šis ieteikums jāīsteno savlaicīgi piemērošanai 2019. gada pavasarī.

Jāuzlabo skaidrojumu saprotamība konkrētām valstīm adresētos ieteikumos

146

Patlaban apsvērumi ir formāli un nesniedz ieteikumu plašāku pamatojumu. Ir iespējams darīt vairāk, lai skaidrotu ieteikto korekciju pamatojumu un iespējamos riskus, ja attiecīgās prasības netiek izpildītas (sk. 122.–126. punktu).

6. ieteikums

1. Apsvērumos jāsniedz ieteiktās korekcijas un saistīto risku plašs pamatojums.
2. Lai norādītu uz prasītās korekcijas saistošo raksturu, tā jāizklāsta KVAI normatīvajā daļā, nevis apsvērumos.

Šis ieteikums jāīsteno savlaicīgi piemērošanai 2019. gada pavasarī.

Šo ziņojumu 2018. gada 13. jūnija sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Neven MATES.

Saīsinājumi un akronīmi

AMECO: ECFIN ĢD ikgadējā makroekonomikas datubāze

BPP: budžeta plāna projekts

DDD: dienestu darba dokuments

DV: dalībvalsts(-is)

ECB: Eiropas Centrālā banka

ECFIN ĢD: Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts

ECOFIN: Ekonomikas un finanšu padome

EFK: Ekonomikas un finanšu komiteja

EKS: Eiropas integrēto ekonomisko kontu sistēma

ERP: Eiropas Revīzijas palāta

ES: Eiropas Savienība

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

IK: izdevumu kritērijs

IKP: iekšzemes kopprodukts

KVAI: konkrētai valstij adresēts ieteikums

LSKP: Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā

PBDNP: pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra

pp: procentpunkti

RAS: ražošanas apjoma starpība

RK: rīcības kodekss

SB: strukturālā bilance

SIP: Stabilitātes un izaugsmes pakts

SKP: stabilitātes un konverģences programmas

SPB: strukturālā primārā bilance

SVF: Starptautiskais Valūtas fonds

VTM: vidēja termiņa mērķis

Glosārijs

Budžeta plānu projekti: dokumenti, kas eurozonas dalībvalstu valdībām saskaņā ar Eiropas ekonomikas pārvaldības noteikumiem līdz katra gada 15. oktobrim ir jāiesniedz Komisijai, lai nodrošinātu to fiskālās politikas koordināciju.

Būtiskas novirzes procedūra: Komisija var uzsākt būtiskas novirzes procedūru, ja ir atklāta ievērojama novirze no korekcijām strukturālajā bilancē un izdevumos. Saskaņā ar būtiskas novirzes procedūru dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai šo novirzi koriģētu.

Eiropas Fiskālā padome: neatkarīga padomdevēja struktūra Komisijai, izveidota 2015. gadā. Padomes galvenais uzdevums ir novērtēt ES fiskālo noteikumu īstenošanu.

Eiropas pusgads: ES ikgadējais ekonomikas politikas koordinēšanas cikls. Tas aptver Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto fiskālo politiku, pārmērīgas makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu (saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru) un strukturālās reformas stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā. Tā rezultātā tiek sagatavoti konkrētām dalībvalstīm adresēti ieteikumi.

Eiropas valūtas kursa mehānisms II (VKM II): Eiropas valūtas kursa mehānisms (VKM) tika izveidots ar mērķi stabilizēt valūtas kursus un palīdzēt Eiropai kļūt par monetārās stabilitātes telpu pirms vienotās valūtas — euro — ieviešanas. Pēc euro ieviešanas 1999. gada 1. janvārī, kad sākās ekonomiskās un monetārās savienības trešais posms, sākotnējā VKM vietā stājās VKM II. Tas sākās ar neatsaucamu un galīgu valūtas kursu fiksēšanu, monetārās kompetences nodošanu Eiropas Centrālajai bankai un euro kā vienotās valūtas ieviešanu. VKM II nodrošina pamatu sadarbībai valūtas kursa politikas jomā starp Eurosistēmu (eurozonas centrālo banku sistēmu) un Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras gatavojas ieviest euro.

Ekonomikas un finanšu komiteja: EFK, iepriekš Monetārā komiteja, ir Eiropas Savienības Padomes komiteja, kas izveidota saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 134. pantu. Tās galvenais uzdevums ir sagatavot un apspriest Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) lēmumus attiecībā uz ekonomikas un finanšu jautājumiem.

EKS (EKS 95 un EKS 2010): Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma ir starptautiski saderīga ES līmeņa uzskaites sistēma, kas paredzēta tam, lai sistemātiski un sīki aprakstītu ES dalībvalstu un reģionu ekonomiku. Lielāko daļu revīzijas perioda attiecīgā sistēma bija EKS 95, kas 2014. gada septembrī tika atjaunināta kā EKS 2010, atspoguļojot izmaiņas mūsdienu ekonomikas novērtēšanā, progresu metodiskās izpētes jomā un lietotāju vajadzības.

Fiskālais pakts: Fiskālā nodaļa Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP).

Izdevumu kritērijs: noteikums, saskaņā ar kuru valsts izdevumu neto pieauguma temps atbilst valsts potenciālajam vidēja termiņa ekonomikas izaugsmes tempam vai ir mazāks par to atkarībā no valsts stāvokļa saistībā ar tās vidēja termiņa budžeta mērķiem (VTM). Saskaņā ar izdevumu kritēriju izdevumu pieaugumam, kas pārsniedz valsts potenciālo vidēja termiņa ekonomikas izaugsmes tempu, jābūt saskaņotam ar papildu diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem. Izdevumu kritērijs papildina VTM, nodrošinot neto izdevumu ilgtspējīgu pieaugumu un tādējādi palīdzot sasniegt vai saglabāt pašu VTM.

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi: politikas norādījumi dalībvalstīm, kurus ik gadu formulē Komisija, par to, kā saglabāt stabilu valsts finanšu sistēmu. Pēc tam Komisija tos iesniedz Padomei apstiprināšanai jūlijā Eiropas pusgada kontekstā.

Lai gan definīciju, grāmatvedības noteikumu un klasifikāciju ziņā EKS būtībā atbilst ar to salīdzināmai ANO sistēmai, tai ir arī dažas īpašas iezīmes, kas vairāk atbilst ES praksei.

Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP): starpvaldību līgums, ko 2012. gada 30. janvāra ES samitā apstiprināja un 2. martā parakstīja visu ES valstu vai to valdību vadītāji, izņemot Apvienoto Karalisti un Čehijas Republiku. Tas ietver noteikumus ekonomikas politikas koordinācijas un konverģences veicināšanai un īpašu nodaļu (fiskālo paktu) eurozonas fiskālās pārvaldības sistēmas stiprināšanai.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra: procedūra, ko pēc Eiropas Komisijas ieteikuma uzsāk Padome pret Eiropas Savienības dalībvalsti, kura pārsniedz ES Stabilitātes un izaugsmes pakta tiesību aktos noteikto budžeta deficīta augšējo robežu. Šī procedūra ietver vairākus pasākumus, kas var beigties ar sankcijām, lai mudinātu dalībvalsti panākt kontroli pār budžeta deficītu, un ir prasība ekonomiskās un monetārās savienības netraucētai darbībai.

Potenciālais IKP: IKP līmenis, ko ekonomika var sasniegt attiecīgajā gadā un kas atbilst stabilam inflācijas līmenim. Ja faktiskais ražošanas apjoms pārsniedz tā potenciālo līmeni, kļūst jūtami jaudas ierobežojumi un palielinās inflācijas spiediens; ja ražošanas apjoms ir zemāks par potenciālo līmeni, netiek izmantoti resursi un inflācijas spiediens samazinās. Potenciālā ražošanas apjoma līmeni un pieaugumu pastāvīgi novērtē no jauna, tāpēc to aplēstās vērtības var tikt retrospektīvi (ex post) pārskatītas. Preventīvās daļas vajadzībām potenciālā ražošanas apjoma aplēses sagatavo Komisija, pamatojoties uz ES kopīgi saskaņoto metodiku (vairāk par šo metodiku sk. dokumentā “The production function methodology for calculating potential growth rates and output gaps” [Ražošanas funkcijas metodika potenciālā pieauguma tempa un ražošanas apjoma starpības aprēķināšanai], Eiropas ekonomikas dokumenti Nr. 535, 2014. gada novembris).

Primārā bilance /deficīts: valsts bilance/deficīts, ko palielinājuši/samazinājuši procentu maksājumi.

QUEST modelis: vispārējais makroekonomikas modelis, ko makroekonomikas politikas analīzē un izpētē izmanto Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN ĢD).

Ražošanas apjoma starpība: starpība starp faktisko ražošanas apjomu (t. i., IKP) un aplēsto potenciālo ražošanas apjomu konkrētā laikā.

Rīcības kodekss: politikas dokuments, kurā izklāstītas pamatnostādnes Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanai un stabilitātes un konverģences programmu formāts un saturs.

Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa: oficiāli zināma kā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (PBDNP) — mehānisms, kas jāizmanto pret dalībvalsti, kurā ir pārsniegtas budžeta deficīta un parāda atsauces vērtības.

Stabilitātes un izaugsmes pakts: vienošanās, kas kopš 1997. gada ir saistoša visām ES dalībvalstīm (reformas veiktas 2005. un 2011. gadā), par Māstrihtas līguma noteikumu īstenošanu attiecībā uz dalībvalsts fiskālās politikas ilgtspējas nodrošināšanu, galvenokārt uzturot valsts budžeta deficītu un parādu pieņemamā līmenī.

Stabilitātes un konverģences programma: dokuments, ko ik gadu sagatavo dalībvalstis un kurā ir izklāstīta dalībvalsts politika un pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, saglabāt valsts fiskālo stāvokli vidēja termiņa mērķu vai augstākā līmenī vai virzīties uz VTM sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot pienācīgus centienus samazināt parādu apjomu, lai izpildītu noteikumu par parādu un ievērotu Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60 %.

Strukturālā (budžeta) bilance: faktiskā budžeta bilance bez cikliskā komponenta un vienreizējiem vai citiem pagaidu pasākumiem. Strukturālā bilance norāda budžeta bilances pamata tendenci (sk. arī “valsts budžeta bilance/deficīts”).

Vajadzīgo korekciju matrica: tabula, kurā norādīti vajadzīgie gada fiskālie pasākumi, kas jāveic dalībvalstīm saistībā ar ekonomikas ciklu, ņemot vērā to fiskālās konsolidācijas vajadzības, tostarp valsts parāda līmeni. Komisija sākumā vienu matricas versiju izmantoja savām vajadzībām un tad 2015. gada janvārī publicēja pārskatītu versiju. To apstiprināja ECOFIN padome 2016. gada 12. februārī, pieņemot dokumentu “Kopīgi saskaņota nostāja par Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto elastīgumu”.

Valsts budžeta bilance (deficīts): starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem vispārējās valdības sektorā. Ja tā ir negatīva, to parasti sauc par deficītu. Saukta arī par nominālo bilanci/deficītu.

Valsts parāds: parāda kopapjoms tā nominālvērtībā, kas līdz gada beigām nav nomaksāts vispārējās valdības sektorā, kā noteikts EKS 95 un EKS 2010.

Valsts sektora parāds: sk. “Valsts parāds”.

Vēsturisko datu kopa: konkrētā laikā aplēstu un prognozētu datu kopums par vairākiem gadiem. Laika gaitā gada (piemēram, 2018. gada) prognozes mainās, t. i., dažādās vēsturisko datu kopās tās ir atšķirīgas (piemēram, datos, kas prognozēti 2014., 2016. gadā u. c.).

Vidēja termiņa budžeta mērķis: strukturālās bilances līmenis, kas jāsasniedz katrai dalībvalstij. Vairumam dalībvalstu tas ir -1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet eurozonas dalībvalstīm nedaudz stingrāks, proti, -0,5 % no IKP, ja vien tām nav zemas parāda attiecības. Līmeni katrai dalībvalstij nosaka, pamatojoties uz dažādiem valstij specifiskiem fiskālajiem riskiem.

Vienreizējie un pagaidu pasākumi: valdības darījumi ar īslaicīgu ietekmi uz budžetu, kuri nerada ilgstošas pārmaiņas budžeta stāvoklī. Sk. arī “Strukturālā (budžeta) bilance”.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kuras attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Par ziņojumu atbildīgais loceklis ir šīs apakšpalātas vecākais loceklis Neven Mates. Viņam palīdzēja biroja vadītājs Georgios Karakatsanis un biroja atašejs Marko Mrkalj, direktors Zacharias Kolias, darbuzdevuma vadītājs Jacques Sciberras un revidenti Albano Martins Dias da Silva, Isabel Quintela, Adrian Savin un Marion Schiefele, kā arī praktikants Aykut Efe.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-847-0284-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/8482	QJ-AB-18-015-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-0229-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/818405	QJ-AB-18-015-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama vietnē Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.