Kohēzijas politikas finanšu instrumenti 2007.–2013. gada perioda slēgšanas laikā: pārbaudes darbam kopumā ir labi rezultāti, tomēr palikušas dažas kļūdas

Kopsavilkums

I

Finanšu instrumenti bija salīdzinoši jauna, bet svarīga kohēzijas politikas finansēšanas metode 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Vairāk nekā 1000 dalīti pārvaldītu finanšu instrumentu (FISM) tika izmantoti 25 dalībvalstīs, un darbības programmu iemaksas pārsniedza 16 miljardus EUR, tostarp 11 miljardi EUR bija ES finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda. Mūsu iepriekšējās revīzijās saistībā ar šiem instrumentiem atklājās, ka īstenošanas gaitā ir pieļautas vairākas kļūdas un nepilnības. Komisija norādīja, ka šie trūkumi tiks novērsti slēgšanas laikā.

II

Revīzijas mērķis bija analizēt, vai dalībvalstis un Komisija bija veikušas vajadzīgos pasākumus, lai 2007.–2013. gada darbības programmu slēgšanas laikā pienācīgi pārbaudītu un novērtētu FISM izdevumus. Revīzijas tvērumā nebija paredzēts sniegt pārliecību par 2007.–2013. gada galīgajiem FISM izdevumiem. Mēs bijām nolēmuši nogaidīt, pirms veicam revīziju un ziņojam par šo jautājumu, jo slēgšanas process prasa ilgu laiku. Kad 2020. gada jūnijā sākām revīzijas darbu, 23 % no 2007.–2013. gada darbības programmām, kuras īsteno ar FISM, joprojām nebija pilnībā slēgtas (3 % neatrisinātu FISM problēmu dēļ).

III

Tā kā 2014.–2020. gada plānošanas periodā finanšu instrumentiem kohēzijas politikā ir vēl lielāka nozīme un ietekme, mūsu secinājumi par 2007.–2013. gada FISM izdevumiem slēgšanas laikā būs svarīgi gaidāmajā 2014.–2020. gada slēgšanas procesā. 2021.–2027. gada plānošanas periodā finanšu instrumentu vispārējā nozīme palielināsies vēl vairāk.

IV

Mēs konstatējām, ka dalībvalstis un Komisija lielā mērā bija veikušas vajadzīgos pasākumus, lai slēgšanas laikā pārbaudītu FISM izdevumu attiecināmību. Komisija un valstu revīzijas iestādes bija veikušas pārbaudes, un tās bija devušas rezultātus. Tomēr, neraugoties uz to, mēs joprojām konstatējām kļūdas ar finansiālu ietekmi trijos no septiņiem instrumentiem, kurus revidējām, kad slēgšanas laikā veicām likumības un pareizības revīzijas.

V

Komisija ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai apstiprinātu galīgos izdevumus, taču ir viens vērā ņemams izņēmums. Tā pieņēma kā attiecināmu kādu FISM, kas vairāk nekā 80 % līdzekļu izmaksāja lielām korporācijām (dažām publiski kotētām), nevis galvenokārt maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā to paredz piemērojamie tiesību akti.

VI

Lielākā daļa mūsu konstatēto trūkumu, piemēram, revīzijas iestāžu pilnvaru ierobežojumi, 2014.–2020. gada periodā ir novērsti. Attiecībā uz atlikušajām nepilnībām Komisija sadarbībā ar revīzijas iestāžu pārstāvjiem atjaunina savu finanšu instrumentu revīzijas metodiku un izstrādā norādījumus par revīzijas dokumentēšanas praksi.

VII

Savā 2018. gada pārskatā mēs ieteicām Komisijai precizēt tiesību aktu noteikumus 2014.–2020. gada slēgšanas procesam. Noteikumos nav definēta katra dalībnieka loma slēgšanas procesā vai darbs, kas jāiegulda, lai atkārtoti novērtētu un vajadzības gadījumā pielāgotu iespējamo neattiecināmo izmaksu ietekmi uz atlikušo kļūdu īpatsvariem attiecīgajos gados. Revīzijas iestādēm nav skaidri prasīts sniegt pārliecību par kopējiem izdevumiem. Šie izlaidumi ir īpaši svarīgi attiecībā uz finanšu instrumentiem, kur būtiskas izdevumu daļas attiecināmību var novērtēt tikai slēgšanas laikā. Komisija īsteno mūsu ieteikumu un pašlaik beidz darbu pie pamatnostādnēm, kuras palīdzēs dalībvalstīm saprast, ko no tām gaida slēgšanas laikā.

VIII

Komisijas noslēguma ziņojumā par 2007.–2013. gada FISM īstenošanu tika sniegti dati, kas bija pieejami 2017. gada 31. martā, kad dalībvalstīm bija jāiesniedz slēgšanas dokumenti. Tas neietvēra turpmākā slēgšanas darba pielāgojumus un korekcijas. Komisija neplāno publicēt atjauninātu ziņojumu, kurā norādīti koriģētie galīgie dati. Gadu gaitā ir uzlabojusies datu ticamība īstenošanas ziņojumos, un šī tendence, šķiet, turpinās 2014.–2020. gada ziņojumu gatavošanā.

IX

Noslēguma ziņojumā novērtēts arī 2007.–2013. gada FISM sniegums. Tomēr šis novērtējums ir nepilnīgs, jo trūkst datu par sviras efektu un līdzekļu atkārtotu izmantošanu perioda ietvaros (apgrozības efekts). Tie ir divi būtiski rādītāji, kas ir starp galvenajām priekšrocībām, ko sniedz finanšu instrumentu izmantošana dotāciju vietā. Tiek vākti dati par sviras efektu un līdzekļu atkārtotu izmantošanu 2014.–2020. gada perioda ziņojumiem, un līdz ar to snieguma novērtējums ir uzlabojies.

X

Pamatojoties uz saviem secinājumiem, attiecībā uz 2014.–2020. gada dalīti pārvaldītajiem finanšu instrumentiem mēs iesakām Komisijai veikt šādas darbības:

• sniegt norādījumus par riska jomām, kas apzinātas Komisijas un ERP veiktajās revīzijās;
• pabeigt nepieciešamos norādījumus par revīzijas iestāžu lomu un pienākumiem, kad tās novērtē finanšu instrumentu izdevumu attiecināmību slēgšanas laikā;

Ievads

Revīzijas joma

01

ES kohēzijas politikā finanšu instrumenti salīdzinājumā ar tradicionālajām dotācijām ir jaunāka, alternatīva īstenošanas metode. Tos veido dažādi finanšu produkti (sk. 1. tabulu), un tie ir izstrādāti tā, lai būtu apgrozāmi. Kad beidzas atmaksāšanas termiņš, par ko panākta vienošanās, līdzekļi ir atkārtoti jāiegulda līdzīgiem mērķiem, lai maksimāli palielinātu publisko investīciju ietekmi.

Aizdevumi	Garantijas
“Nolīgums, kas uzliek aizdevējam pienākumu aizņēmējam uz laikposmu, par ko panākta vienošanās, darīt pieejamu naudas summu, par ko panākta vienošanās, un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums atmaksāt minēto summu laikposmā, par ko panākta vienošanās”. Var piedāvāt zemākas procentu likmes, ilgākus atmaksāšanas termiņus vai zemākas nodrošinājuma prasības salīdzinājumā ar tirgus apstākļiem.	“Rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par trešās personas parādu vai saistībām pilnā apmērā vai daļēji vai par minētās trešās personas pienākumu sekmīgu izpildi, ja iestājas notikums, kas izraisa garantijas izmantošanu, piemēram, netiek atmaksāts aizdevums”. Ar garantijām parasti sedz tādas finanšu operācijas kā aizdevumi.
Pašu kapitāls	Kvazikapitāls
“Kapitāla sniegšana uzņēmumam, ko tieši vai netieši iegulda, pretī iegūstot pilnīgas vai daļējas īpašumtiesības minētajā uzņēmumā, turklāt kapitālieguldītājs var uzņemties veikt arī atsevišķas uzņēmuma pārvaldības kontroles funkcijas un var saņemt daļu no uzņēmuma peļņas”. Finansiālā atdeve ir atkarīga no uzņēmuma izaugsmes un pelnītspējas.	“Finansējuma veids, kas klasificējams starp pašu kapitālu un parādsaistībām, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam”. Kvazikapitāla investīcijas var strukturēt kā parādsaistības, un dažos gadījumos tās ir konvertējamas pašu kapitālā.

Avots: FI Compass – “Financial Instrument products”.

02

Finanšu instrumentus var izveidot kā atsevišķus fondus vai kā īpašus fondus līdzdalības fondu īstenojošā struktūrā. Līdzdalības fondu parasti izveido, lai pārvaldītu vairākus īpašus fondus vai dažādus produktu veidus. Dalītas pārvaldības gadījumā līdzdalības fonds vai īpašs fonds var saņemt iemaksas arī no vairākām darbības programmām (DP).

03

Ja finanšu instrumentus pareizi īsteno, tad salīdzinājumā ar dotācijām tie sniedz zināmas priekšrocības:

• līdzekļu atmaksāšana dod iespēju tos atkārtoti izmantot jaunos projektos (apgrozības efekts), tādējādi nodrošinot ilgtspēju;
• atmaksāšanas pienākums dod saņēmējiem spēcīgu stimulu īstenot veiksmīgus projektus, kas sniedz rezultātus, uzlabojot ES atbalsta efektivitāti;
• spēja piesaistīt privātā sektora investīcijas (sviras efekts) var palīdzēt izmaksu ziņā lietderīgāk izmantot ES atbalstu.

Būtiskums un riski slēgšanas laikā

04

2007.–2013. gada perioda beigās 1058 FISM¹ bija izveidoti 25 dalībvalstīs². Šajos instrumentos veikto DP iemaksu kopējā vērtība bija 16,4 miljardi EUR, ieskaitot ES līdzfinansējumu 11,3 miljardu EUR apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un – daudz mazākā apmērā – no Eiropas Sociālā fonda (ESF), ko pārrauga Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD).

05

Darbības programmu finanšu iemaksas FISM kopumā tika veiktas, izmantojot vienotu maksājumu, tiklīdz bija izveidota juridiskā struktūra. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006³ (“Vispārīgo noteikumu regula”) vadošās iestādes deklarēja šīs iemaksas Komisijai kopā ar izdevumiem, kas radušies saistībā ar dotācijām⁴. Slēgšanas laikā⁵ tikai galasaņēmējiem veiktās izmaksas, sniegtās garantijas (tostarp summas, par kurām uzņemtas saistības) un pārvaldības izmaksas un maksas tika uzskatītas par attiecināmām⁶. Līdzekļi, kas atmaksāti vai jāatmaksā no attiecināmām investīcijām, kļūst par mantotajiem līdzekļiem, kurus dalībvalstij ir atkārtoti jāizmanto līdzīgiem mērķiem saskaņā ar īpašiem noteikumiem, un tie vairs nav ES līdzekļi.

06

Dalībvalsts programmu iestāžu un Komisijas pienākumi slēgšanas procesā ir aprakstīti 2. tabulā.

Iestāde	Uzdevums
Vadošā iestāde	Iesniedz noslēguma īstenošanas ziņojumu par visu periodu1.
Sertifikācijas iestāde	Iesniedz noslēguma maksājuma pieteikumu un noslēguma izdevumu deklarāciju2.
Revīzijas iestāde	Iesniedz Komisijai noslēguma deklarāciju, tai pievienojot noslēguma kontroles ziņojumu. Noslēguma deklarācijā izvērtē noslēguma maksājuma pieteikuma pamatotību un noslēguma izdevumu deklarācijā iekļauto pakārtoto darījumu likumību un pareizību3.
Komisija	Analizē dalībvalstu iesniegtos dokumentus un sniedz atzinumu par noslēguma īstenošanas ziņojumu un noslēguma deklarāciju. Slēgšanas procesā precizē un risina visus neatrisinātos jautājumus, kas saistīti ar kontroles un revīzijas darbībām, veicot turpmākas revīzijas un pēc vajadzības piemērojot finanšu korekcijas. Kad process ir pabeigts, veic noslēguma maksājumu4.

¹ Regula (EK) Nr. 1083/2006, 67. pants.
² Regula (EK) Nr. 1083/2006, 61., 78. un 89. pants.
³ Regula (EK) Nr. 1083/2006, 62. panta 1. punkta e) apakšpunkts.
⁴ Regula (EK) Nr. 1083/2006, 67. panta 4. punkts, 89. panta 3. punkts un 89. panta 4. punkts.

Avots: Regula (EK) Nr. 1083/2006.

07

Veicot ticamības deklarācijas revīzijas par 2007.–2013. gada plānošanas periodu, mēs atklājām, ka FISM izdevumos ir vairākas kļūdas, kā arī nepilnības īstenošanā. Šīs kļūdas aprakstītas vairākos mūsu īpašajos ziņojumos. Komisija atzina, ka mūsu bažas ir pamatotas, un norādīja, ka saskaņā ar daudzgadu pieeju tās tiks risinātas, veicot attiecināmības pārbaudes slēgšanas laikā. Tāpēc riski slēgšanas laikā ir saistīti ar revīzijas iestāžu un Komisijas piemēroto pārbaudes procedūru stingrību.

08

Tā kā FISM parasti saņēma programmas iemaksu vienota avansa maksājuma veidā un īstenošanas laikā faktiski investēto summu attiecināmība parasti netika revidēta, lielākā daļa attiecināmības pārbaužu Komisijai un dalībvalstīm bija jāveic slēgšanas laikā. Mēs uz to jau norādījām 2010. gada pārskatā⁷. Citi gada pārskati un īpašie ziņojumi, kuros mēs uzsvērām slēgšanas pārbaužu nozīmi šajā jomā, ir uzskaitīti I pielikumā.

Revīzijas tvērums un pieeja

09

Šīs revīzijas mērķis bija analizēt, vai dalībvalstis un Komisija bija veikušas vajadzīgos pasākumus, lai 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmu slēgšanas laikā pienācīgi pārbaudītu un novērtētu FISM izdevumus. Šajā kontekstā galvenā uzmanība revīzijā bija vērsta uz to, kā dalībvalstis un Komisija pārbaudīja deklarēto izdevumu attiecināmību. Mēs arī pārbaudījām, kā Komisija analizēja datu ticamību noslēguma ziņojumā un kā tā vērtēja šos datus. Tāpēc mēs novērtējām, vai attiecībā uz FISM izdevumiem slēgšanas laikā:

• Komisija sniedza savlaicīgus un atbilstīgus norādījumus;
• revīzijas iestādes veica efektīvas pārbaudes;
• Komisija veica efektīvas pārbaudes;
• Komisija novērtēja galīgos īstenošanas datus, lai izdarītu secinājumus par FISM darbību;
• šajā revīzijā uzsvērtās nepilnības varētu ietekmēt finanšu instrumentu slēgšanu 2014.–2020. gadā.

10

Mēs veicām revīziju dokumentu pārbaudes veidā, izmantojot pierādījumus no iepriekšējām FISM revīzijām slēgšanas laikā un no pašas Komisijas slēgšanas darba. Konkrētāk, mēs ieguvām revīzijas pierādījumus no šādiem avotiem:

• apskats par tiem septiņiem FISM, kurus mēs revidējām 2017. un 2018. gada ticamības deklarācijas darbam (tādējādi šī revīzija aptver revīziju rezultātus Vācijā (2), Lietuvā, Polijā, Spānijā (2) un Zviedrijā);
• intervijas ar REGIO ĢD un EMPL ĢD amatpersonām;
• citu no Komisijas pieejamo slēgšanas dokumentu analīze, piemēram, uz revidenta spriedumu balstītas 27 slēgšanas kopumu izlases caurskatīšana⁸;
• noslēguma datu kopsavilkuma ziņojums par FISM īstenošanu, ko Komisija sagatavojusi slēgšanas laikā;
• īsa aptaujas anketa, kas nolūkā papildināt revīziju laikā iegūtos datus nosūtīta vadošajām iestādēm, kuras atbild par iepriekš minētajiem septiņiem FISM.

11

Tāpēc saskaņā ar šīs revīzijas tvērumu nav jāsniedz:

• pārliecība par 2007.–2013. gada FISM galīgajiem izdevumiem;
• 2007.–2013. gada FISM snieguma novērtējums (snieguma rādītājus mēs minam, lai informētu par Komisijas izmantoto ziņošanas rīku un to, vai rādītāji tika izmantoti Komisijas sagatavotajā snieguma novērtējumā); vai
• 2014.–2020. gada plānošanas perioda finanšu instrumentu kontroles un ticamības nodrošināšanas sistēmas pilnīga analīze.

12

Mūsu konstatējumi un secinājumi pašlaik ir būtiski, jo 2014.–2020. gada plānošanas periodā finanšu instrumentiem kohēzijas politikā ir vēl lielāka nozīme un plašāka ietekme un tuvojas šā perioda slēgšana. Tā kā pašreizējie plāni paredz samazināt kohēzijas politikas resursus, 2021.–2027. gada plānošanas periodā finanšu instrumentu vispārējā nozīme vēl vairāk palielināsies.

13

Šī revīzija ir turpinājums mūsu revīzijām par FISM īstenošanu⁹ un slēgšanas procedūru¹⁰ izstrādi, un tās mērķis ir pabeigt 2007.–2013. gada FISM ainu.

14

Mēs bijām nolēmuši nogaidīt, pirms veicam revīziju un ziņojam par šo jautājumu, kas saistīts ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu, jo slēgšanas process prasa ilgu laiku. Tas ir saistīts ar Komisijas izstrādāto plānošanas periodu daudzgadu raksturu. Lai gan termiņš, līdz kuram dalībvalstīm bija jāiesniedz slēgšanas kopumi, bija 2017. gada 31. marts, pārbaudes un apstiprināšanas darbs joprojām turpinās – septiņus gadus pēc 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigām un piecus gadus pēc attiecināmības perioda beigām. Laikā, kad 2020. gada jūnijā sākām revīzijas darbu, 23 % darbības programmu ar FISM (44 no 192) vēl nebija pilnībā slēgtas (3 % neatrisinātu FISM problēmu dēļ).

Apsvērumi

Komisijas norādījumi FISM slēgšanai

Komisijas norādījumi bija savlaicīgi un atbilstoši, izņemot vienā riska jomā

15

Piemērojamajās regulās bija seši panti ar noteikumiem par FISM, kopā aptverot tikai četras lappuses¹¹. Bija vajadzīgi papildu, plaši un savlaicīgi norādījumi, lai programmu iestādes¹² varētu sekmīgi noteikt FISM izdevumu attiecināmību slēgšanas laikā.

16

Komisijas norādījumos par slēgšanu bija iekļauta īpaša informācija par FISM izdevumiem¹³. Papildus plašajai informācijai par attiecināmības nosacījumiem norādījumos bija sniegtas instrukcijas par sarežģītākiem jautājumiem, kas attiecas uz garantiju fondiem, pārvaldības izmaksām un radītajiem procentiem. Tie aptvēra ziņošanas prasības, izmantojot veidni, kurā bija norādīta detalizēta informācija, kas jāsniedz par katru instrumentu.

17

Norādījumos bija uzskaitīts saturs, kas jāiekļauj vadošās iestādes noslēguma īstenošanas ziņojumā un revīzijas iestāžu noslēguma kontroles ziņojumā, un bija norādīti konkrēti, detalizēti punkti par FISM izdevumiem¹⁴. Tajos bija arī instrukcijas par darbībām, kas vadošajām un sertifikācijas iestādēm jāveic, gatavojoties slēgšanai, un revīzijas iestādēm – slēgšanas laikā¹⁵.

18

Komisija apkopoja daudzus ar slēgšanu saistītus jautājumus no dalībvalstīm un sniedza atbildes uz tiem, starp tiem bija 29 jautājumi par FISM¹⁶. Atbildēs bija sniegta detalizēta informācija par lielāko daļu sarežģīto FISM jomu, tajās bija vairāki Komisijas ieteikumi programmu iestādēm iesniegt galīgos izdevumus labu laiku pirms 2017. gada 31. marta termiņa, bet revīzijas iestādēm bija ieteikts veikt tematiskas revīzijas par FISM.

19

Sadarbībā ar programmu iestādēm Komisija rīkoja mācību sesijas un seminārus, kuros sniedza papildu norādījumus par slēgšanu¹⁷.

20

Mēs konstatējām, ka Komisijas sniegtie FISM slēgšanas norādījumi bija savlaicīgi un risināja nepieciešamos jautājumus. Tas bija īpaši svarīgi, ņemot vērā to, cik īsi bija FISM noteikumi tiesību aktos. Norādījumos tika aplūkota lielākā daļa jautājumu, kuros mēs konstatējām trūkumus īstenošanas posmā. Tie bija: pārvaldības izmaksu un maksu maksimālais apjoms, ziņojumu precizitāte, līgumu prasības un attiecināmo izdevumu aprēķināšana garantiju fondu gadījumā.

21

Tomēr mēs konstatējām turpmāk minētās nepilnības:

• galasaņēmēju – mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) – statusa novērtēšanu Komisija neuzskatīja par īpašu risku, kaut arī tā bija attiecināmības prasība lielākajai daļai instrumentu. Šī joma bija saistīta ar lielāku risku attiecībā uz FISM, jo MVU statusa novērtēšanu veica finanšu starpnieki (bieži vien privātās bankas un citas finanšu sektora struktūras), nevis vadošās iestādes. Kā minēts turpmāk šajā ziņojumā, veicot revīzijas, mēs konstatējām kļūdas šajā jautājumā 35. punkts).

Revīzijas iestāžu pārbaudes darba efektivitāte slēgšanas laikā

EIB grupas pārvaldītie FISM: revīzijas pilnvaru ierobežojumu un ārējā revidenta darbības jomas ierobežojumu dēļ ir iekļauti daži neattiecināmi izdevumi

22

Piemērojamajos tiesību aktos ir skaidri noteiktas revīzijas iestāžu funkcijas 2007.–2013. gada plānošanas periodā¹⁸. Tām bija jāiesniedz noslēguma deklarācija Komisijai kopā ar noslēguma kontroles ziņojumu, kurā izvērtēts noslēguma maksājuma pieprasījums un sniegts atzinums par noslēguma izdevumu deklarācijā iekļauto summu likumību un pareizību. Šis novērtējums bija balstīts uz visu plānošanas periodā veikto revīzijas darbu.

23

Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam EIB grupa pārvaldīja aptuveni 11 % no FISM skaita jeb 16 % no darbības programmu iemaksas summas. Visos gadījumos, izņemot vienu, tā pārvaldīja līdzdalības fonda struktūru un izraudzījās finanšu starpniekus īpašo fondu pārvaldīšanai¹⁹. Attiecībā uz šīm struktūrām revīzijas iestādes nevarēja veikt pārbaudes līdzdalības fonda līmenī, jo EIB grupa bija noteikusi ierobežojumus piekļuves tiesībām²⁰.

24

Tām nebija arī skaidras revīzijas pilnvaras praksē veikt pārbaudes īpašā fonda vai galasaņēmēja līmenī, tāpēc lielākā daļa revīzijas iestāžu savu darbu neveica nevienā līmenī. Divi piemēri par revīzijas iestāžu dažādajām revīzijas pieejām attiecībā uz FISM, ko pārvalda EIB grupa, ir sniegti 1. izcēlumā.

25

Kopumā revīzijas iestādes paļāvās tikai uz EIB grupas ārējā neatkarīgā revidenta AUP ziņojumiem. Šie ziņojumi attiecās uz vairākām īpašām pārbaudēm saistībā ar instrumenta izveidi un īstenošanu līdzdalības fonda līmenī, taču to ierobežotā rakstura dēļ nevarēja sniegt nekādu pārliecību par finanšu instrumenta izmaksāto izdevumu attiecināmību.

Pagarinātais attiecināmības periods radīja papildu darbu revīzijas iestādēm un Komisijai

26

Kā to plānojusi Komisija un kā minēts 14. punktā, 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēgšana prasa ilgu laiku. Komisijas 2015. gada slēgšanas norādījumos tika mainīts termiņš, kurā FISM veic iemaksas galasaņēmējiem, proti, attiecināmības periods faktiski tika pagarināts no 2015. gada 31. decembra līdz 2017. gada 31. martam²².

27

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc attiecināmības periodu pagarināja, bija zemie apguves rādītāji. Dalībvalstīm slēgšanas laikā bija jāatdod Komisijai visi neizlietotie līdzekļi. Bez pagarinājuma ievērojama līdzekļu summa paliktu neizlietota, par ko liecina 2,6 miljardi EUR FISM papildu izdevumu, kas izmaksāti laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. martam²³. Aplēstais galasaņēmējiem izmaksāto līdzekļu īpatsvars palielinājās no 75 % 2015. gada 31. decembrī līdz 93 % 2017. gada 31. martā²⁴.

28

Komisija bija informēta par šo jautājumu un slēgšanas norādījumos vadošajām un sertifikācijas iestādēm stingri ieteica iesniegt noslēguma izdevumu deklarāciju un noslēguma maksājuma pieteikumu revīzijas iestādēm līdz 2016. gada 31. decembrim, nevis līdz termiņam 2017. gada 31. martā²⁵.

30

Neraugoties uz šiem Komisijas ieteikumiem, dažus FISM izdevumus nevarēja iekļaut revīzijas iestāžu darbā saistībā ar noslēguma deklarāciju. Komisija nezina, cik lielus papildu izdevumus dalībvalstis deklarēja laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. martam, un, pamatojoties uz mūsu revīzijai pieejamo informāciju, šo summu nebija iespējams noteikt.

31

Mēs izskatījām šo aspektu attiecībā uz vairākām darbības programmām ar FISM (27 no 192 šādām kohēzijas jomas programmām). Vienpadsmit no 27 programmām darbības jomu ierobežoja izdevumi, tostarp FISM izdevumi, kas tika deklarēti pēc dienas, kurā revīzijas iestāde sagatavoja galīgo izlasi noslēguma deklarācijai. Lai gan šie izdevumi faktiski bija izslēgti no revīzijas darba slēgšanas kopumos, kurus iesniedza līdz 2017. gada 31. martam, to revīzija notika vēlāk, veicot papildu darbu. Komisijai un revīzijas iestādēm tas prasīja papildu laiku un resursus, aizkavējot slēgšanas procesu un padarot to ilgāku un mazāk efektīvu.

Revīzijas iestādes veica lielāko daļu nepieciešamo pārbaužu, tomēr dažas kļūdas palika neatklātas

32

Mēs sākām caurskatīt revīzijas iestāžu slēgšanas darbu darbības līmenī, sākot ar 2017. gada ticamības deklarāciju, pēc tam, kad programmu iestādes Komisijai bija iesniegušas slēgšanas kopumus. Apskats par mūsu revīzijas darbu slēgšanas laikā sniegts 2. izcēlumā.

33

Septiņās ticamības deklarācijas revīzijās attiecībā uz FISM slēgšanas laikā (10. punkts) mēs konstatējām, ka revīzijas iestādes izmantotie kontrolsaraksti bija labi izstrādāti. Tie aptvēra attiecīgos tiesību aktos un norādījumos prasītos aspektus. Tomēr, lai gan kopumā revīzijas iestādes veica vajadzīgās pārbaudes, mēs konstatējām dažas nepilnības.

34

Galvenās mūsu atklātās nepilnības ir saistītas ar nepilnīgajām attiecināmības pārbaudēm. Piemēram, ja kontrolsarakstos revidentam prasīts:

• pārbaudīt, vai ir ievērotas visas publiskā iepirkuma prasības, tad jāpārbauda un jāņem vērā arī līgumu papildinājumi;
• pārbaudīt galasaņēmēja MVU statusu, tad jāņem vērā visi MVU statusa kritēriji, tostarp noteikumi par saistīto uzņēmumu un partneruzņēmumu;
• apstiprināt aizdevuma izmaksas attiecināmību, tad revīzijas laikā jāveic novērtējums par anulēšanu vai pārtrauktām operācijām.

35

Tā kā revīzijas iestāžu veiktās attiecināmības pārbaudes bija nepilnīgas, trijās no septiņām ticamības deklarācijas revīzijām mēs konstatējām gadījumus, kad nebija atklāti neattiecināmi saņēmēji vai neattiecināmas līdzekļu izmaksas (sk. 3. tabulu).

Kļūda	Apraksts
Neattiecināms finanšu instruments	Finanšu instruments kopumā neatbilda galvenajai attiecināmības prasībai, ka ar to galvenokārt finansē MVU.
Neattiecināms saņēmējs	Pamatojoties uz saistīto uzņēmumu analīzi, aizdevuma saņēmējs nebija MVU.
Neattiecināmas līdzekļu izmaksas	Divi aizdevumi, kas deklarēti kā attiecināmas līdzekļu izmaksas, bija anulēti labu laiku pirms slēgšanas.
Nepareiza atkārtoti izmantoto līdzekļu deklarēšana	Līdzekļi, ko galasaņēmēji bija atmaksājuši no pirmās investīciju kārtas, tika investēti atkārtoti un otrreiz deklarēti Komisijai atmaksāšanai.

Avots: ERP.

36

Trūkumus mēs konstatējām arī kontrolsarakstu izmantošanā (sk. 4. tabulu ). Tie bija saistīti ar nepietiekamu revīzijas darba dokumentēšanu un to, ka nebija revīzijas pierādījumu, kas pamatotu rezultātus²⁷. Mēs nevarējām pārbaudīt revīzijas iestāžu sniegtos paskaidrojumus, izmantojot to revīzijas dokumentāciju un citus pieejamos pierādījumus.

Kļūda	Apraksts
Nepietiekama revīzijas dokumentēšana	Revīzijas kontrolsarakstā norādīts, ka pārvaldības izmaksām un maksām veicama papildu revīzija. Revīzijas dokumentācijā nebija pierādījumu par papildu revīzijas darbu vai pārbaudītiem papildu dokumentiem.
Nepietiekama revīzijas dokumentēšana un nepilnības darbā	No revīzijas lietām nevar iegūt pierādījumus, ka dažādās pārbaudes ir aptvērušas visas attiecināmības prasības. MVU kritērija pārbaude attiecībā uz vienībām, kas saistītas ar citām vienībām, ne vienmēr bija pienācīgi pabeigta.
Nepietiekama revīzijas dokumentēšana un nepietiekama revīzijas taka	Veiktās pārbaudes nebija labi dokumentētas kontrolsarakstos, ziņojumos vai citos dokumentos. Trūka atsauces uz svarīgiem dokumentiem. Revīzijas pierādījumi netika glabāti.

Avots: ERP.

37

Kopumā, veicot ticamības deklarācijas darbu par FISM slēgšanas laikā, mēs konstatējām deviņas kļūdas sešos no septiņiem revidētajiem instrumentiem. Trim no šīm kļūdām bija finansiāla ietekme, kas samazināja attiecināmo izdevumu summu slēgšanas laikā. Vienā gadījumā kādas kļūdas dēļ atlikušais kļūdu risks darbības programmā pārsniedza 2 % būtiskuma slieksni, tāpēc bija jāpiemēro ekstrapolētas finanšu korekcijas (sīkāku informāciju sk. 3. izcēlumā).

38

Šīs revīzijas ietvaros mēs pārbaudījām arī slēgšanas kopumus un visu turpmāko mijiedarbību starp programmu iestādēm un Komisiju 27 no 192 darbības programmām ar FISM. Mēs konstatējām, ka lielākā daļa revīzijas iestāžu strādāja saskaņā ar savām revīzijas stratēģijām, ņemot vērā piemērojamos noteikumus un Komisijas sniegtos norādījumus. Tomēr ne visas revīzijas iestādes sistemātiski veica tematiskās revīzijas²⁸, un, ja arī tās veica, tad ar šo darbu ne vienmēr pietika, lai konstatētu būtiskus pārkāpumus²⁹.

39

Mēs konstatējām divas nepilnības revīzijas iestāžu ziņojumos par slēgšanu.

• Dažos gadījumos informācija par darbu, kas veikts saistībā ar FISM izdevumiem, bija pārāk īsa, tāpēc mēs Komisijas revidentiem prasījām papildu informāciju, kā rezultātā tika sagatavoti pārskatīti ziņojumi.
• Dažos gadījumos informācija par FISM izdevumiem piemērotajām korekcijām nebija pieejama (summa, veids). Mūsu pārbaudītie noslēguma kontroles ziņojumi detalizācijas ziņā nebija konsekventi. Revīzijas iestādēm nebija prasīts iesniegt korekcijas pēc to veida (piemēram, publiskais iepirkums, valsts atbalsts, finanšu instrumenti u. c.), un Komisijai nav strukturētu datu par to.

40

Kopumā revīzijas iestādes veica vajadzīgās pārbaudes. Tomēr iepriekš aprakstītās nepilnības zināmā mērā ietekmēja to darba ticamību, un dažas kļūdas netika atklātas, kā to apliecina mūsu un Komisijas atklātās kļūdas.

Komisijas pārbaudes darba efektivitāte slēgšanas laikā

Līdz 2020. gada beigām 19 % darbības programmu ar FISM vēl nebija pilnībā slēgtas

41

Pēc tam, kad dalībvalstu programmu iestādes iesniedza Komisijai savus slēgšanas kopumus līdz tiesību aktos paredzētajam termiņam, proti, 2017. gada 31. martam³⁰, Komisija analizēja šos kopumus un atbildēja noteiktajā piecu mēnešu termiņā. Attiecīgā gadījumā Komisija pieprasīja informāciju, lūdza veikt papildu darbu vai formulēja dažādas svarīguma pakāpes un finansiālās ietekmes apsvērumus.

42

Daudzos gadījumos sadarbība ar programmu iestādēm slēgšanas jautājumu risināšanai turpinājās pēc sākotnējo apsvērumu vēstulēm, un dažos gadījumos tā joprojām turpinās. Komisijas slēgšanas darba statuss 2020. gada 31. decembrī attiecībā uz kohēzijas darbības programmām ar FISM ir parādīts 5. tabulā un 6. tabulā.

Statuss	2018. g. beigas	2019. g. beigas	2020. g. beigas	Procentuāli 2020. gada beigas
Slēgtas	123	143	156	81 %
Provizoriski slēgtas1	39	32	32	17 %
Atvērtas	30	17	4	2 %
Kopā	192	192	192

¹ Komisija uzskata, ka darbības programma ir provizoriski slēgta, ja ir nosūtīta vēstule par provizorisku slēgšanu. Praksē darbības programmu var uzskatīt par provizoriski slēgtu vairāku iemeslu dēļ: ja viens fonds tajā ir slēgts (piemēram, ERAF) un otrs ir atvērts (piemēram, KF); ja viena fonda darbības programmās visas neapstrīdētās summas ir samaksātas, bet apstrīdētās summas vēl nav; vai arī ja ir citi konkrēti neatrisināti jautājumi.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

Statuss	2018. gada beigas	2019. gada beigas	2020. gada beigas	Procentuāli 2020. gada beigas
Slēgtas	6,73	8,60	9,96	64 %
Provizoriski slēgtas	4,41	3,75	3,32	21 %
Atvērtas	4,48	3,27	2,34	15 %
Kopā	15,62	15,62	15,62

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

43

Informācija liecina, ka 81 % kohēzijas darbības programmu ar FISM līdz 2020. gada beigām bija pilnībā slēgtas, t. i., darbības programmas, kas reprezentē 64 % no kopējiem šajā periodā deklarētajiem FISM izdevumiem. Tikai piecās no 36 atvērtajām vai provizoriski slēgtajām darbības programmām (visas Itālijā) joprojām nav atrisināti FISM jautājumi.

44

Slēgšanas procesā Komisija pieprasīja FISM skaidrojumus vai papildu darbu attiecībā uz lielāko daļu no šīm 36 darbības programmām. Lai gan tas rāda, ka FISM bija viens no iemesliem, kādēļ aizkavējās šo programmu slēgšana, tas liecina arī par to, cik liela uzmanība tiem bija pievērsta Komisijas slēgšanas darbā.

Komisija risināja attiecīgos jautājumus un piemēroja atbilstošas korekcijas, izņemot lielākās kļūdas gadījumu

45

Mēs pārbaudījām Komisijas darbu pie 27 slēgšanas kopumiem darbības programmām ar FISM. Darbs bija pamatīgs, un Komisija vienmēr pievērsās FISM izdevumu komponentam, apzinot papildus izpētāmās jomas, pieprasot skaidrojumus un analizējot atbildes. Neatrisinātie jautājumi tika slēgti viens pēc otra, bieži vien pēc plašas mijiedarbības ar programmu iestādēm.

46

Daudzos gadījumos Komisija sagatavoja oficiālus apsvērumus, pieprasot sniegt skaidrojumus vai pārliecību. Tā prasīja, lai revīzijas iestādes veic papildu darbu gadījumos, kad programmu iestāžu darbā bija darbības jomas ierobežojumi vai citi atvērti jautājumi.

47

Papildus dokumentu pārbaudei Komisija veica vairākas ar FISM izdevumu slēgšanu saistītas revīzijas. Šīs revīzijas attiecās uz darbības programmām, kas reprezentē gandrīz 10 % no kopējiem FISM izdevumiem.

48

2007.–2013. gada plānošanas periodā mēs vairākkārt ieteicām Komisijai slēgšanas laikā pievērst īpašu uzmanību finanšu instrumentiem kā jomai, kurā ir liels neattiecināmu izdevumu risks, jo īstenošanas laikā investīciju attiecināmību revīzijas iestāde tikpat kā nepārbaudīja³¹. Mēs konstatējām, ka garantiju fondiem bija vislielākais risks, jo mākslīgi zema multiplikatora izmantošanas dēļ varēja būt deklarēti pārāk lieli attiecināmie izdevumi³².

49

Komisija ņēma vērā mūsu ieteikumus un īpaši rūpīgi pievērsās jautājumam par garantiju fondu multiplikatora problēmu. Kad tā uzzināja, ka viena dalībvalsts ir nolēmusi aprēķināt multiplikatoru, izmantojot pieeju, kas nav izklāstīta norādījumos, tā uzdeva saviem revidentiem slēgšanas darbā šo jautājumu rūpīgi izpētīt.

50

Slēgšanas darba rezultātā Komisija līdz 2020. gada beigām plānoja piemērot korekcijas FISM attiecināmajiem izdevumiem 29 darbības programmās vairāk nekā 270 miljonu EUR apmērā. Tās visas vēl nav pabeigtas. Pēc tam, kad korekcijas ir pabeigtas, tās izslēdz izdevumus no instrumenta, un to izmaksas sedz dalībvalsts. REGIO ĢD līdz 2020. gada beigām piemērotās vai ierosinātās korekcijas FISM izdevumiem slēgšanas laikā ir parādītas 7. tabulā, bet salīdzinājums ar korekcijām, ko REGIO ĢD piemēro visiem izdevumiem slēgšanas laikā, ir sniegts 8. tabulā.

Korekcijas veids	Summa	Uz cik DP attiecas
Garantiju fondiem izmantots nepareizs multiplikators	200,4	5
Kļūdas noslēguma maksājuma pieprasījumā	31,0	2
Neattiecināmi procenti	19,5	2
Kļūdas finanšu starpnieku atlasē	5,3	2
Neattiecināmas procentu likmes subsīdijas un garantijas maksas	2,0	1
Neattiecināmas līdzekļu izmaksas	1,6	1
Citas korekcijas (pielāgojumi un dažādas)	11,3	16
Kopā	271,1

¹ EMPL ĢD līdz 2020. gada beigām nepiemēroja korekcijas ESF FISM, tomēr tie veido tikai 5 % no kopējiem FISM izdevumiem.

Avots: ERP caurskatītie slēgšanas kopumi un Komisijas dati.

	Summa
Deklarētie izdevumi (visi DP avoti)	362 231,6
Komisijas korekcijas	4 274,5
Procentuāli	1,18 %
Deklarētie izdevumi – tikai FISM (visi DP avoti)	14 828,5
Komisijas korekcijas – tikai FISM	271,1
Procentuāli	1,83 %

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

51

Visos gadījumos, izņemot vienu, Komisija piemēroja korekcijas, kas izrietēja no konstatējumiem ar finansiālu ietekmi, kurus bijām sagatavojuši pēc FISM ticamības deklarācijas revīzijām slēgšanas laikā (sk. 3. tabulu). Nozīmīgs izņēmums bija konstatējums ar vislielāko finansiālo ietekmi. Šī būtiskā kļūda plašāk aplūkota 3. izcēlumā.

Noslēguma datu kopsavilkuma ziņojums un Komisijas novērtējums

Agrīnas publicēšanas dēļ noslēguma datu kopsavilkuma ziņojumā nav iekļauti galīgie dati

52

Reaģējot uz ieteikumu mūsu 2010. gada pārskatā, Komisija 2011. gadā grozīja Vispārīgo noteikumu regulu, ieviešot pienākumu iesniegt ikgadēju ziņojumu par FISM³³. Tā rezultātā Komisija ir sagatavojusi datu kopsavilkuma gada ziņojumu, kurā sniegts pārskats par FISM īstenošanas progresu, izmantojot gan apkopotus datus, gan datus par katru valsti atsevišķi. To izmantoja kā uzraudzības instrumentu snieguma izsekošanai un novērtēšanai.

53

Ziņojuma sestajā un galīgajā redakcijā par 2007.–2013. gadu ir sniegti dati, kurus vadošās iestādes ievadīja Komisijas sistēmā līdz 2017. gada 31. martam³⁴. Dati ir sniegti tikai informatīvos nolūkos, jo attiecināmo izdevumu pārbaude un sertificēšana ir atsevišķs garāks process, ko veic, analizējot un galīgi apstiprinot slēgšanas kopumus, kā redzams iepriekš. Datus, ko iesniegušas vadošās iestādes un pēc tam apkopojusi Komisija minētā ziņojuma vajadzībām, arī nepārbauda revīzijas iestādes.

54

Komisija pati izdara šo nošķīrumu gan noslēguma datu kopsavilkuma ziņojuma kopsavilkumā, gan secinājumā un precizē, ka slēgšanas procesā darbs vēl jāturpina:

• “Šis galīgais kopsavilkums neapstiprina līdz 2017. gada 31. martam paziņoto summu attiecināmību slēgšanas laikā: vadošajām un revīzijas iestādēm slēgšanas procesā šīs summas būs jāpārskata (..)”.

55

Kā noteikts Vispārīgo noteikumu regulā³⁵, noslēguma datu kopsavilkuma ziņojumā tika sniegti līdz 2017. gada martam iegūtie provizoriskie īstenošanas dati. Pēc turpmāka slēgšanas darba veikšanas Komisija nepublicēja minētā ziņojuma atjauninājumus. REGIO ĢD 2018. un 2019. gada pārskatos tā publicēja atjauninātu tabulu, kurā parādīti FISM izdevumi pa darbības programmām kopā ar Komisijas plānotajām korekcijām (sk. 60. punktu).

56

2017. gada noslēguma datu kopsavilkuma ziņojumā ierosināto FISM izdevumu 16,1 miljarda EUR apmērā samazinājums līdz pašreizējiem 15,4 miljardiem EUR akcentē programmu iestāžu un Komisijas pēc 2017. gada 31. marta veiktā slēgšanas darba rezultātu. 9. tabulā parādīta izmaiņa starp provizoriskiem un pašreizējiem datiem 730 miljonu EUR apmērā (5 %).

	FISM izdevumi – noslēguma datu kopsavilkuma ziņojums 2017. gada 31. martā	FISM attiecināmie izdevumi – EK dati par 2020. gada beigām (ar korekcijām)1
ERAF	15 245	14 557
ESF	837	795
Kopā	16 082	15 352 (5 % samazinājums)

¹ Komisijas piemērotās vai ierosinātās korekcijas samazina summu no 15,62 miljardiem EUR (sk. 6. tabulu) līdz 15,35 miljardiem EUR.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem un noslēguma datu kopsavilkuma ziņojumu 2017. gada 31. martā.

Uzlabojusies datu ticamība

57

Mēs pārbaudījām noslēguma datu kopsavilkuma ziņojuma datu ticamību. Komisijas centienu rezultātā datu pilnīgums un ticamība salīdzinājumā ar iepriekšējām ziņojuma redakcijām ir uzlabojusies.

• Atbildot uz vadošo iestāžu jautājumiem, slēgšanas norādījumos dalībvalstīm bija iekļauta detalizēta ziņošanas veidne un skaidras instrukcijas.
• Lielākā daļa no programmu iestādēm pieprasītās informācijas tika noteikta par obligātu noslēguma ziņojuma sagatavošanai.
• Komisija savas ģeogrāfiskās nodaļas ierēdņiem nosūtīja paziņojumu, kurā bija sniegtas instrukcijas par saņemto datu ticamības pārbaudi.

58

Ar šīm darbībām Komisija risināja lielāko daļu problēmu, kas konstatētas ziņojuma iepriekšējā analīzē³⁶. To pamato tas, ka mūsu FISM ticamības deklarācijas revīzijās slēgšanas laikā mēs konstatējām tikai vienu nepareizas ziņošanas gadījumu, taču revīzijās īstenošanas posmā šādi gadījumi bija izplatītāki³⁷.

59

Komisija atzina dažas no atlikušajām problēmām un sniedza detalizētu kopsavilkumu. Vēl viena vērā ņemama problēma, ko konstatēja Komisija: par pārvaldības izmaksām un maksām ziņoja tikai 81 % FISM (pēc izdevumu summas), neraugoties uz to, ka šis lauks ir obligāts. Tomēr tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar 64 % tvērumu iepriekšējā ziņojumā. 4. izcēlumā norādīta to attiecīgo datu kvalitātes problēmu izlase, kuras Komisija izcēla savā ziņojumā, kā arī mūsu konstatējumi šajā revīzijā.

60

Papildus datu kopsavilkuma ziņojumam REGIO ĢD savā 2018. gada un 2019. gada darbības pārskatā iekļāva tabulu, kurā norādīti FISM izdevumi pēc DP kopā ar Komisijas korekcijām³⁸. Attiecībā uz vienu darbības programmu ziņojumā uzrādīts par 4,2 miljardiem EUR vairāk nekā faktiskie FISM izdevumi, kas deklarēti slēgšanas laikā. Tā bija pārrakstīšanās kļūda ziņojumā un neietekmēja summu, kas jāmaksā slēgšanas laikā, taču tās rezultātā uzrādītā ERAF FISM izdevumu summa bija 19 miljardi EUR, nevis 14,8 miljardi EUR (par 28 % lielāka summa).

Komisijas veiktais noslēguma īstenošanas datu novērtējums nesniedza noderīgu informāciju par diviem galvenajiem rādītājiem

61

Noslēguma datu kopsavilkuma ziņojumā ir iekļauta arī Komisijas galīgā analīze par FISM sniegumu (sk. 10. tabulu).

Izmaksāto līdzekļu līmenis	Pārvaldības maksas
Līmenis ir norādīts ES kopumā un katrā dalībvalstī. Līmeni var aprēķināt arī pēc tematiskās jomas (uzņēmumi, pilsētu attīstība u. c.) un atsevišķi katram fondam. Nav norādīts kopējās līmenis pēc produkta veida (aizdevumi, garantijas, pašu kapitāls). Analīze aptver izmaksāto līdzekļu līmeņa izmaiņas un informāciju par izlecošajām vērtībām ar zemu un augstu izmaksāto līdzekļu līmeni. Izmaksāto līdzekļu līmenis ES kopumā: 93 %. Lielas atšķirības – no 60 % Spānijā līdz pilnīgai līdzekļu izmaksāšanai četrās dalībvalstīs.	Dati pieejami ES līmenī un sadalījumā pēc dalībvalsts, atsevišķa fonda, tematiskās jomas un produkta veida. Analīze aptver pārvaldības izmaksu un maksu rādītāju par periodu un gada vidējo rādītāju, atbilstību tiesību aktos paredzētajām robežvērtībām, salīdzinājumu pa produktu veidiem, kā arī starp līdzdalības fondiem un īpašajiem fondiem. Pārvaldības izmaksu un maksu rādītāja līmenis ES kopumā: rādītājs attiecīgajā periodā bija 6,7 % no DP iemaksām FISM un 9,1 % no FISM investīcijām galasaņēmējiem; gada vidējais rādītājs bija 1,26 % no DP iemaksām FISM.
Sviras efekts	Līdzekļu atkārtota izmantošana / apgrozības efekts
Par sviras efektu ir pieejami ierobežoti dati, jo tiesību aktos 2007.–2013. gada plānošanas periodam tie nav paredzēti. Komisija pieprasīja šo informāciju kā fakultatīvu. Ziņojumā ietvertās analīzes pamatā ir ļoti ierobežoti dati, un tajā ir iekļauta diskusija par ietekmi uz sviras efekta iespējamību: attiecībā uz produkta veidu un politikas mērķi risināt neoptimālus tirgus apstākļus. Kā to ir atzinusi Komisija, šo brīvprātīgi sniegto ierobežoto informāciju nevar uzskatīt par reprezentatīvu.	Slēgšanas pamatnostādnēs noteikts, ka vadošajām iestādēm jāiesniedz dati par atpakaļ iemaksātajiem līdzekļiem izmantošanai nākamajā periodā (mantotie līdzekļi). Informāciju par atpakaļ iemaksātajiem/iemaksājamajiem līdzekļiem nesniedza tikai viena dalībvalsts. Aplēstā mantoto līdzekļu summa, kas pieejama atkārtotai izmantošanai, bija 8,5 miljardi EUR. Informācija par panākto apgrozības efektu perioda ietvaros netika iegūta un tāpēc netika analizēta.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas noslēguma datu kopsavilkuma ziņojumu 2017. gada 31. martā.

62

Komisijas secinājums par FISM īstenošanu ir pozitīvs. Komisija norāda uz:

• stabilo progresu, kas panākts līdzekļu izmaksāšanā, ņemot vērā aptuveni 20 % palielinājumu no 2015. gada 31. decembra līdz 2017. gada 31. martam un galīgo līdzekļu izmaksāšanas līmeni – 93 %;
• gada vidējo pārvaldības izmaksu un maksu rādītāju 1,26 % apmērā, kas ir mazāk par tiesību aktos noteikto maksimālo apjomu;
• mantotajiem līdzekļiem 8,5 miljardu EUR apmērā, kas jāizmanto atkārtoti;
• radīto darbvietu skaita pieaugumu.

63

Noslēguma datu kopsavilkuma ziņojumā netika sniegta noderīga informācija par diviem turpmāk norādītajiem rādītājiem.

• Sviras efekts. Tā kā informācija par sviras efektu bija fakultatīva, iegūtie dati nebija reprezentatīvi. Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz iegūto ierobežoto un nereprezentatīvo informāciju, pastāv būtiskas atšķirības starp instrumentiem attiecībā uz sasniegto sviras efektu. Mēs nepiekrītam Komisijas secinājumam, ka “iegūtie rezultāti liecina, ka [FISM] (..) spēj mobilizēt līdzekļus, kas ir vismaz divas reizes lielāki nekā programmās pieejamie struktūrfondu līdzekļi”, jo nebija pietiekamas informācijas, kas pamatotu šādu vispārēju secinājumu.
• Apgrozības efekts perioda ietvaros. Komisija ieguva un analizēja informāciju par atpakaļ iemaksātajiem līdzekļiem, kas atkārtoti izmantojami līdzīgiem mērķiem (mantotie līdzekļi), bet ne par to, vai FISM spēja atkārtoti izmantot līdzekļus perioda ietvaros (apgrozības efekts perioda ietvaros). Mūsu veiktā datu pārbaude liecina, ka aptuveni 10 % no 981 īpašā fonda spēja atkārtoti izmantot līdzekļus ierobežotā apmērā līdz slēgšanai.

64

Slēgšanas pamatnostādnēs nebija paredzēts, ka vadošās iestādes noslēguma ziņojuma sagatavošanai sniedz datus par sviras efektu un apgrozības efektu perioda ietvaros. Tā kā šie rādītāji ir divas galvenās priekšrocības, ko sniedz finanšu instrumentu izmantošana dotāciju vietā, mēs uzskatām, ka tie bija nepieciešami, lai Komisija varētu novērtēt FISM sniegumu. 5. izcēlumā sniegta informācija par sviras efektu un apgrozības efektu septiņiem instrumentiem, kurus revidējām slēgšanas laikā.

Šo apsvērumu ietekme uz 2014.–2020. gadu

Paplašināti norādījumi un uzlabota pamanāmība – tagad ir pieejama informācija par riska jomām

65

Galvenajā kohēzijas politikas tiesību aktā salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu ir desmitreiz vairāk noteikumu par finanšu instrumentiem. Turklāt ir vairāki deleģētie un īstenošanas akti, kuros galvenā uzmanība pievērsta konkrētiem ar finanšu instrumentiem saistītiem jautājumiem. Tā rezultātā tagad tiesību aktos ir ietverts daudz informācijas, kas ir līdzvērtīga 2007.–2013. gada norādījumos iekļautajai informācijai. Šos noteikumus papildina 16 norāžu dokumenti par konkrētiem finanšu instrumentu tematiem.

66

Lai gan šīs revīzijas tvērumā neietilpst izvērtēt norādījumus par 2014.–2020. gada plānošanas perioda slēgšanu, mūsu virspusējā pārbaude liecina, ka tie vēl nav atjaunināti, lai uzsvērtu konkrētus riskus, pamatojoties uz mūsu, Komisijas un revīzijas iestāžu līdz šim īstenošanas posmā konstatētajām kļūdām. Mēs uzskatām, ka šo informāciju būtu lietderīgi sniegt programmu iestādēm, lai palīdzētu tām mērķtiecīgi virzīt pārbaudes un revīzijas darbu.

67

Joprojām pastāv dažas problēmas, piemēram, daudzas revīzijas iestādes turpina revidēt avansus finanšu instrumentiem, nevis faktiskos izdevumus, kā rezultātā ļoti iespējams, ka atlikušo kļūdu īpatsvars tiek novērtēts par zemu. Komisija pieņēma mūsu ieteikumu saistībā ar šo nepilnību un sniedza revīzijas iestādēm norādījumus attiecībā uz avansiem³⁹. Turklāt šajā jautājumā attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada ir vērojami uzlabojumi, jo saskaņā ar pašreizējo tiesību akta projektu tiks veikts vienreizējs avansa maksājums (kā pirmais maksājums) un turpmākie maksājumi – pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem.

Tiesību aktos paredzētais revīzijas iestāžu pilnvaru ierobežojums tika novērsts

68

Sākotnēji tiesību aktos par 2014.–2020. gada plānošanas periodu revīzijas iestādēm bija paredzēti līdzīgi ierobežojumi attiecībā uz EIB grupas pārvaldītajiem instrumentiem. Pēc tam, kad 2017. gada ticamības deklarācijā konstatējām kļūdas saistībā ar šiem ierobežojumiem, mēs ieteicām Komisijai nodrošināt pietiekamu EIB grupas pārvaldīto finanšu instrumentu revīzijas kārtību⁴⁰. Mēs lūdzām Komisiju noteikt minimālos AUP uzdevumu nosacījumus, lai garantētu, ka tiek sniegta pārliecība.

69

Tā rezultātā Komisija grozīja attiecīgos noteikumus Regulā (ES) Nr. 1303/2013⁴¹ (“Kopīgo noteikumu regula”), sniedza ārējo revidentu revīzijas ziņojuma paraugu, kurā bija ietvertas minimālās prasības pamatotas pārliecības sniegšanai⁴², un uzdeva revīzijas iestādēm ieviest snieguma sistēmu un veikt darbības revīzijas finanšu starpnieku līmenī⁴³. Šīs izmaiņas neattiecas uz nevienu MVU iniciatīvas programmu, kas izveidota pirms 2018. gada 2. augusta, proti, sešām pašlaik spēkā esošām programmām⁴⁴. Tomēr, sākot ar 2018./2019. grāmatvedības gadu, EIB grupa ir brīvprātīgi izvērsusi “pamatotas pārliecības” ziņojumu izmantošanu visās MVU iniciatīvas programmās.

70

Ar šiem pasākumiem šis jautājums tiek pienācīgi risināts. Mēs uzsveram, ka tas ir efektīvs uzlabojums finanšu instrumentu izdevumu pārliecības sniegšanas procesā.

Komisijas norādījumos 2014.–2020. gadam ir risināta lielākā daļa revīzijas iestāžu darbā konstatēto nepilnību

71

Attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu Komisija sniedza norādījumus, kuros risināta lielākā daļa nepilnību, kuras konstatējām revīzijas iestāžu darbā⁴⁵ (sk. 33.–39. punktu). Tie paredz, ka revīzijas iestādes savos gada kontroles ziņojumos par finanšu instrumentiem sniedz šādu informāciju:

• informācija par tematisko revīziju ar vairākām ierosinātām jomām un paskaidrojumu, ja revīzija nav veikta;
• sistēmas revīzijās konstatēto konkrēto nepilnību apraksts un veiktie pēcpārbaudes koriģējošie pasākumi;
• paveiktais darbs un konstatēto pārkāpumu sīks apraksts, tostarp koriģējošie pasākumi;
• pārliecība par EIB grupas vai citu starptautisku finanšu iestāžu īstenotajiem instrumentiem;
• pārbaudes par to, vai ir ievēroti jaunie noteikumi par maksājumiem finanšu instrumentos;
• stratificēšanas pieeja apakškopām, piemēram, finanšu instrumentiem.

72

2018. gadā revīzijas iestādes pirmo reizi ziņoja par pārkāpumiem, kurus tās konstatēja darbību revīzijā saistībā ar 2016.–2017. gada kontroles ziņojumu, ievērojot kopīgu tipoloģiju, par ko vienojušās un ko kopīgi izmanto Komisija un dalībvalstis. Tipoloģija ietver finanšu instrumentu kļūdu 16 apakškategorijas. Norādījumos arī noteikts, ka revīzijas iestādēm revidētajā izlasē jāpārbauda, vai finanšu instrumentos veikto programmas iemaksu summas ir pamatotas ar informāciju, kas pieejama no vadošajām iestādēm un sertifikācijas iestādēm, kā arī jāpārbauda revīzijas taka.

73

Lai novērstu atlikušās revīzijas iestāžu darba nepilnības, darba grupa, kurā bija pārstāvji no Komisijas un revīzijas iestādēm, 2019. gada decembra tehniskā sanāksmē prezentēja Pārdomu dokumentu par revīzijas dokumentēšanu. Dokumentā revidentiem ir sniegti norādījumi par revīzijas dokumentāciju un revīzijas takas praksi, kas revidentiem jāievēro, aizpildot kontrolsarakstus un dokumentējot darbu ar atsaucēm uz tiesisko regulējumu un starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šie norādījumi attiecas arī uz finanšu instrumentu revīzijām.

Mazāk ticams, ka saistībā ar instrumentiem MVU atbalstam radīsies attiecināmības problēmas

74

Mazāk iespējams, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā radīsies iepriekš konstatētā situācija, kad finanšu instruments, kas paredzēts galvenokārt MVU atbalstam, lielāko daļu līdzekļu izmaksā lieliem uzņēmumiem. Ar tiesību aktiem ir ieviesti MVU iniciatīvas fondi – tikai MVU finansēšanai paredzēti finanšu instrumenti. Tika paplašināts arī finanšu instrumentu tematiskais tvērums, lai varētu atbalstīt uzņēmumus, kas nav MVU, pētniecības un izstrādes, energoefektivitātes un citās nozarēs.

Finanšu instrumentu efektīvu slēgšanu var ietekmēt neskaidrības

75

Neraugoties uz ikgadējo pārskatu apstiprināšanu, 2014.–2020. gada plānošanas perioda likumības un pareizības problēmas var risināt tikai vēlāk šajā periodā, veicot gada un daudzgadu atbilstīguma revīzijas. 2018. gada pārskatā mēs norādījām uz nenoteiktību attiecībā uz revīzijas iestāžu pilnvarām 2014.–2020. gada plānošanas perioda slēgšanai⁴⁶.

76

Attiecībā uz 2014.–2020. gada DP slēgšanu Kopīgo noteikumu regulā prasīts, lai dalībvalstis iesniedz noslēguma ziņojumu par katras DP īstenošanu, taču nav precizēts ne šāda ziņojuma konkrētais saturs, ne iesniegšanas datums⁴⁷, kā tas ir norādīts par gada īstenošanas ziņojumiem⁴⁸. Lielākajā daļā noteikumu par 2014.–2020. gada programmu slēgšanu noslēguma novērtējums par atsevišķām darbībām, tostarp finanšu instrumentiem, deklarēto izmaksu attiecināmību ir atlikts uz vēlāku posmu, parasti uz slēgšanas laiku⁴⁹. Attiecībā uz finanšu instrumentiem revīzijas iestādes var veikt daļēju izmaksāto izdevumu revīziju pirms slēgšanas, pamatojoties uz tiesību aktu prasībām par instrumentam paredzētā otrā un nākamā maksājuma atbloķēšanu⁵⁰.

77

Atšķirībā no gada pārskatu novērtēšanas Kopīgo noteikumu regulā nav pietiekami noteikta programmu iestāžu loma slēgšanas procesā. Tajā arī nav precizēts darbs, kas jāiegulda, lai atkārtoti novērtētu un pielāgotu iespējamo neattiecināmo izmaksu ietekmi uz atlikušo kļūdu īpatsvariem attiecīgajos gados. Pašlaik tiesību aktos nav skaidri noteiktu prasību, kas paredzētu vai nu dalībvalstīm iesniegt galīgo pārskatu kopumu par periodu slēgšanas laikā, vai arī revīzijas iestādēm sniegt pārliecību par kopējiem izdevumiem attiecīgajā periodā, kā prasīts 2007.–2013. gada noslēguma kontroles ziņojumā⁵¹. Regulā nav arī skaidrs, vai pēdējos gada pārskatos tādā vai citādā veidā jāiekļauj noslēguma novērtējums par to, vai finanšu instrumentiem izmaksātās summas slēgšanas laikā ir attiecināmas. Līdz ar to pastāv risks, ka gadījumā, ja tiesību akti atliek novērtēšanu līdz slēgšanas laikam, revīzijas darbs nolūkā nodrošināt izdevumu galīgo attiecināmību būs nepietiekams vai netiks veikts.

78

Mūsuprāt, šī tiesiskā nenoteiktība var ietekmēt dalībvalstu spēju veikt vajadzīgās pārbaudes, jo dokumentu glabāšanas termiņš var beigties, ja dažus uzdevumus atliek pēc pēdējā grāmatvedības gada beigām (2024. gada 30. jūnijs).

79

Savā 2018. gada pārskatā ieteicām Komisijai savlaicīgi (un ne vēlāk kā 2022. gada decembrī) precizēt šos aspektus, lai dalībvalstis saprastu, ko Komisija no tām sagaida saistībā ar 2014.–2020. gada programmu slēgšanu⁵². Līdz šim Komisija šim ieteikumam ir pievērsusies daļēji. 2019. gadā tā sagatavoja finanšu instrumentu revīzijas metodoloģijas kopumu, kurā ietvertas instrukcijas revīzijas iestādēm par to, kā gūt pārliecību par kopējo izdevumu attiecināmību slēgšanas laikā. Šī revīzijas metodoloģija pašlaik tiek atjaunināta. Komisija arī beidz darbu pie slēgšanas pamatnostādņu izstrādes, tostarp attiecībā uz finanšu instrumentiem. Gan atjaunināto metodoloģiju, gan slēgšanas pamatnostādnes paredzēts publicēt 2021. gadā.

Turpinās centieni palielināt datu ticamību, un papildu dati par sviras efektu un līdzekļu atkārtotu izmantošanu ļauj labāk novērtēt situāciju

80

Tiesību aktos par 2014.–2020. gada plānošanas periodu tika tieši iekļauti uzlabojumi attiecībā uz ziņošanu par finanšu instrumentiem⁵³. Mēs konstatējām turpmāk minētos uzlabojumus.

• Tagad dalībvalstīm gada īstenošanas ziņojuma ietvaros ir jāziņo Komisijai par finanšu instrumentu īstenošanu.
• Modelis ziņošanai par finanšu instrumentiem ir apspriests ar vadošajām iestādēm, kā arī tika nodrošināta tiešsaistes ziņošanas apmācība, sniedzot par datu ievadīšanu sistēmā atbildīgajām personām labāku izpratni par to, kā palielināt ticamību. Viens no datu ticamības problēmu iemesliem 2007.–2013. gadā bija tas, ka programmu iestādes nepārzina ziņošanas sistēmu.
• Modelis ziņošanai par finanšu instrumentiem ietver laukus publiskā un/vai privātā sektora iemaksām visos līmeņos. Tas ļauj pienācīgi novērtēt sasniegto sviras efekta līmeni, un jaunākajā 2014.–2020. gada ziņojumā patiešām ir ietverta detalizēta sviras efekta analīze.
• Ziņojumā sniegta izvērsta informācija par no investīcijām atpakaļ iemaksātajiem līdzekļiem un to atkārtotu izmantošanu (apgrozības efektu perioda ietvaros).

81

Tomēr Komisija savā 2018. gada 31. decembra datu kopsavilkuma ziņojumā norāda, ka dati joprojām ir nepilnīgi, tajos ir neatbilstības un joprojām ir iespējams uzlabot to kvalitāti. Daļēji tas ir tāpēc, ka ziņojums ir mainījies un no programmu iestādēm tiek pieprasīts vairāk informācijas. Mēs atzīmējam, ka šīs problēmas ir salīdzinoši maznozīmīgas un tiek risinātas.

82

Viens no datu kopsavilkuma ziņojuma aspektiem, kuru nevar uzlabot: tas neapstiprina attiecināmo izdevumu summas. Tā kā to publicē gada laikā pēc attiecīgā perioda beigām, revīzijas iestādēm nav laika revidēt datus, kur nu vēl galīgās slēgšanas procesā veiktās korekcijas un labojumus attiecībā uz iekļaujamo periodu. Tāpēc ziņojums saglabā provizorisko raksturu.

Secinājumi un ieteikumi

83

Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka dalībvalstis un Komisija lielā mērā bija ieviesušas vajadzīgos pasākumus, lai slēgšanas laikā pārbaudītu FISM izdevumu attiecināmību. Komisija un valstu revīzijas iestādes bija veikušas pārbaudes, un tās bija devušas rezultātus. Tomēr dažas kļūdas palika neatklātas, un Komisija nebija novērsusi visnozīmīgāko kļūdu, kas būtiski ietekmēja attiecīgās DP slēgšanu.

Komisijas norādījumi 2007.–2013. gadam lielākoties bija atbilstoši; slēgšanas noteikumiem 2014.–2020. gada tiesiskajā regulējumā ir jābūt skaidrākiem

84

Viens no galvenajiem elementiem veiksmīgai slēgšanai ir spēcīgs regulējums un pieejamie norādījumi. Ņemot vērā tiesību aktos iekļautos ļoti ierobežotos 2007.–2013. gada FISM noteikumus, norādījumu kvalitāte bija vēl svarīgāka (15. punkts).

85

Mēs secinām, ka Komisija vajadzīgos FISM slēgšanas norādījumus sniedza laikus un pietiekami detalizēti. Norādījumu kvalitāte būtiski ietekmēja programmu iestāžu darbu. Tajos tika aplūkota lielākā daļu jomu, kurās mēs konstatējām trūkumus īstenošanas posmā (16.–20. punkts). Tomēr tie nepievērsās galasaņēmēju MVU statusa novērtēšanai kā īpašam riskam, kaut arī tas bija attiecināmības kritērijs lielākajai daļai instrumentu. Revīzijās mēs konstatējām kļūdas šajā jautājumā (21. punkts).

86

Tiesību aktos par 2014.–2020. gadu tika iekļauta lielākā daļa norādījumu par finanšu instrumentiem, kā arī tika sniegts papildu atbalsts, izmantojot ļoti daudz piezīmju, kas organizētas pa tematiem. Tomēr daži jautājumi joprojām ir problemātiski, proti, dažu revīzijas iestāžu pieeja revidēt avansus finanšu instrumentiem, nevis faktiskos izdevumus (65.–67. punkts).

87

Neraugoties uz uzlabojumiem vispārējos norādījumos par finanšu instrumentiem, mēs uzskatām, ka vienā aspektā tiesību aktu noteikumi 2014.–2020. gada slēgšanas procesam ir vājāki nekā noteikumi attiecībā uz 2007.–2013. gadu. Kopīgo noteikumu regulā nav pietiekami skaidri noteikta programmu iestāžu loma slēgšanas procesā. Tajā arī nav precizēts darbs, kas jāiegulda, lai atkārtoti novērtētu un vajadzības gadījumā pielāgotu iespējamo neattiecināmo izmaksu ietekmi uz atlikušo kļūdu īpatsvariem attiecīgajos gados. Nav skaidri formulētas prasības, kas paredzētu revīzijas iestādēm sniegt pārliecību par perioda kopējiem izdevumiem, kā tas bija par 2007.–2013. gada periodu. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz finanšu instrumentiem, kur būtiskas izdevumu daļas attiecināmību var novērtēt tikai slēgšanas laikā (75.–78. punkts).

88

Savā 2018. gada pārskatā mēs ieteicām šo jautājumu precizēt, un Komisija ir sekmīgi to risinājusi. 2019. gadā tā sniedza instrukcijas revīzijas iestādēm par to, kā gūt pārliecību par finanšu instrumenta izdevumu attiecināmību slēgšanas laikā. Pašlaik Komisija atjaunina šīs instrukcijas, kā arī beidz darbu pie pamatnostādnēm, kuras palīdzēs dalībvalstīm saprast, ko no tām gaida slēgšanas laikā (79. punkts).

1. ieteikums. Sniegt norādījumus par riska jomām, kas apzinātas Komisijas un ERP veiktajās revīzijās

Lai Komisija būtu optimāli sagatavota gaidāmajai 2014.–2020. gada perioda slēgšanai, tai pašreizējie norādījumi par dalīti pārvaldītiem finanšu instrumentiem jāpapildina ar konkrētiem ieteikumiem dalībvalstīm, pamatojoties uz savās un ERP revīzijās visbiežāk atklātajām kļūdām.

Termiņš: līdz 2021. gada beigām.

2. ieteikums. Pabeigt nepieciešamo norādījumu izstrādi par revīzijas iestāžu lomu un pienākumiem, kad tās novērtē finanšu instrumentu izdevumu attiecināmību slēgšanas laikā

Komisijas atjauninātajai revīzijas metodoloģijai un turpmākajām slēgšanas pamatnostādnēm jāsniedz revīzijas iestādēm vajadzīgās instrukcijas, kā sniegt pārliecību par finanšu instrumentu izdevumu attiecināmību slēgšanas laikā. Komisijai arī aktīvi jāmudina revīzijas iestādes ievērot šos norādījumus papildus tiesību aktiem, lai slēgšanas process būtu stingrāks.

Termiņš: līdz 2022. gada beigām.

Revīzijas iestādes veica lielāko daļu nepieciešamo pārbaužu, tomēr dažas kļūdas palika neatklātas, kā rezultātā dažkārt tika iekļauti neattiecināmi izdevumi

89

Izmaksāto līdzekļu attiecināmības perioda pagarināšana par 15 mēnešiem ļāva galasaņēmējiem saņemt papildu 2,6 miljardus EUR, kas atbilst izmaksāto līdzekļu līmeņa pieaugumam no 75 % līdz 93 % 2007.–2013. gada plānošanas periodā (26. un 27. punkts). Tomēr tas arī radīja problēmas revīzijas iestādēm, kuras savās revīzijās pirms slēgšanas bieži nevarēja aptvert visus FISM izdevumus. Tā rezultātā tika ierobežots tvērums, un pēc 2017. gada 31. marta iestādēm nācās veikt papildu darbu, lai pabeigtu atlikušās pārbaudes (28.–31. punkts).

90

Revīzijas iestāžu darbu ietekmēja arī to ierobežotās pilnvaras revidēt EIB grupas pārvaldīto instrumentu līdzdalības fondus. Šajos gadījumos lielākā daļa revīzijas iestāžu neveica darbu nevienā līmenī un paļāvās tikai uz EIB grupas ārējā neatkarīgā revidenta paveikto darbu ar ierobežotu tvērumu, kas nesniedza nekādu pārliecību par finanšu instrumenta izmaksāto izdevumu attiecināmību (22.–25. punkts).

91

Šāds ierobežojums pastāvēja arī 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākumā. Mūsu revīzijās konstatēto kļūdu un no tām izrietošo ieteikumu rezultātā notika izmaiņas tiesību aktos, un situācija vairākumā aspektu ir labota. Ārējā revidenta darba tvērums ir paplašināts nolūkā sniegt pārliecību, un EIB grupa ir brīvprātīgi apņēmusies piemērot jaunos noteikumus gadījumos, uz kuriem neattiecas tiesību akti (68.–70. punkts).

92

Kopumā revīzijas iestādes veica vajadzīgo darbu, lai pārbaudītu FISM izdevumu attiecināmību slēgšanas laikā, aptverot visu kopu un risinot attiecīgās problēmas. Galvenās mūsu konstatētās nepilnības ( 32.–40. punkts):

• revīzijas darba nepienācīga dokumentēšana;
• apmērs, kādā ir pabeigtas noteiktas attiecināmības pārbaudes augsta riska jomās, piemēram, attiecībā uz MVU statusu un publisko iepirkumu;
• nekonsekventas detalizācijas pakāpes informācija par paveikto darbu, kā rezultātā Komisijai jāveic liels papildu darbs, lai to precizētu;
• tematiskās revīzijas netika veiktas sistemātiski vai slēgšanas laikā/tuvu tam;
• dažas neatklātas kļūdas, kā to parāda Komisijas un ERP atklātās kļūdas.

93

Dažas no šīm nepilnībām tika novērstas attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu, izmantojot plašo tiesību aktos pieejamo noteikumu klāstu un Komisijas norādījumus. Atlikušo nepilnību novēršanai Komisijas un revīzijas iestāžu pārstāvji 2019. gada beigās sagatavoja dokumenta projektu, kurā sniegti norādījumi par revīzijas dokumentēšanu un revīzijas takas problēmām, kas attiecas arī uz finanšu instrumentu revīzijām (71.–73. punkts).

Komisija risināja attiecīgos jautājumus un piemēroja atbilstošas korekcijas, izņemot lielākās kļūdas gadījumā

94

Komisija detalizēti izskatīja visus slēgšanas kopumus un sistemātiski veica papildu pārbaudes, lai noteiktu FISM izdevumu attiecināmību (41.–44. punkts). Šā darba rezultātā programmu iestādēm tika sniegti oficiāli apsvērumi, kuros prasīts sniegt pārliecību, skaidrojumu vai veikt papildu darbu. Tika cieši uzraudzītas augsta riska jomas, piemēram, pareiza multiplikatora izmantošana garantiju fonda izdevumiem, un piemērotas atbilstošas korekcijas (45.–50. punkts).

95

Kopumā Komisija atklāja neattiecināmus izdevumus un ņēma vērā konstatējumus slēgšanas darba laikā. Tomēr tā noraidīja visbūtiskāko konstatējumu, ko izteicām vienā no mūsu revīzijām. Komisija piekrita tāda FISM attiecināmībai, kas gandrīz 80 % no apstiprinātās kopējās aizdevumu vērtības investēja uzņēmumos, kas nav MVU, lai gan tiesību aktos bija noteikts, ka, lai finanšu instruments būtu attiecināms, galvenokārt jāfinansē MVU (51. punkts). Mazāk ticams, ka šāda situācija notiks 2014.–2020. gadā, jo ar tiesību aktiem ir ieviesti finanšu instrumenti, kas paredzēti tikai MVU finansēšanai. Tika paplašināts arī finanšu instrumentu tematiskais tvērums, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kas nav MVU (74. punkts).

Ziņošanas ticamība gadu gaitā ir uzlabojusies, bet noslēguma īstenošanas ziņojumā iekļautie dati nebija galīgi, kā arī trūka informācijas par diviem svarīgiem rādītājiem, kā rezultātā novērtējums bija nepilnīgs

96

Komisijas noslēguma ziņojumā par 2007.–2013. gadu ir sniegti dati, kurus vadošās iestādes ievadīja ziņošanas sistēmā līdz 2017. gada 31. martam, kā noteikts tiesību aktos. Tie bija provizoriski dati bez labojumiem un korekcijām turpmākā slēgšanas darba gaitā, kā rezultātā par 730 miljoniem EUR (5 %) tika samazināti attiecināmie FISM izdevumi. Lai gan šī pieeja var šķist pamatota, jo ziņojums ir paredzēts dažādām ieinteresētajām personām, lai to savlaicīgai izmantotu FISM panākumu izvērtēšanā, tomēr Komisija neatjaunināja ziņojumu, lai sniegtu galīgos datus, jo to nenoteica neviena juridiska prasība (52.–56. punkts).

97

Noslēguma ziņojumā bija vērojams uzlabojums datu ticamības ziņā salīdzinājumā ar iepriekšējām redakcijām. Tas skaidrojams ar Komisijas centieniem attiecībā uz ziņošanas norādījumiem un tās paveikto datu kvalitātes jomā (57. un 58. punkts). Tomēr, kā Komisija atzīst savā ziņojumā, joprojām pastāv dažas ticamības problēmas (59. un 60. punkts).

98

Komisija novērtēja FISM īstenošanu pozitīvi, norādot uz vairākiem faktoriem, piemēram, galīgo līdzekļu izmaksāšanas līmeni 93 % apmērā, vidējām pārvaldības izmaksām zem regulējumā noteiktā maksimālā apjoma un mantotajiem līdzekļiem 8,5 miljardu EUR apmērā (61. un 62. punkts). Pamatojoties uz ierobežoto un nereprezentatīvo informāciju, kas iegūta par FISM spēju piesaistīt papildu investīcijas, kā arī par līdzekļu atkārtotu izmantošanu perioda ietvaros, mēs uzskatām, ka novērtējums ir nepilnīgs, ņemot vērā, ka šīs ir divas galvenās priekšrocības, ko sniedz finanšu instrumentu izmantošana dotāciju vietā. Tādēļ nav pietiekami daudz pierādījumu, kas pamatotu Komisijas secinājumu, ka “iegūtie rezultāti liecina, ka [FISM] (..) spēj mobilizēt līdzekļus, kas ir vismaz divas reizes lielāki nekā programmās pieejamie struktūrfondu līdzekļi” (63. un 64. punkts).

99

Ir ievērojami uzlabota ziņošanas struktūra attiecībā uz 2014.–2020. gadu, iekļaujot plašāku pārskatu par pārvaldības izmaksām un maksām, kā arī analīzi par sviras efektu un līdzekļu atkārtotu izmantošanu perioda ietvaros. Atlikušās ar datu ticamību saistītās problēmas ir salīdzinoši maznozīmīgas un tiek risinātas. Tomēr, tā kā ziņojums tiek publicēts gada laikā pēc attiecīgā perioda beigām, tas saglabā provizorisku raksturu (80.–82. punkts).

Šo ziņojumu 2021. gada 17. marta sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

Pielikumi

I pielikums. – ERP ziņojumi, kuros uzsvērta FISM pārbaudes darba nozīme slēgšanas procesā

1. 2015. gada pārskats. Mēs ieteicām (6. nodaļa, 5. ieteikums) Komisijai nodrošināt, ka visi izdevumi, kas saistīti ar 2007.–2013. gada FISM, tiek iekļauti noslēguma deklarācijās pietiekami laicīgi, lai revīzijas iestādes varētu veikt pārbaudes.
2. 2016. gada pārskats. Mēs norādījām, ka Komisijas īstenošanas ziņojumā konstatēto kļūdu dēļ sniegums tiek novērtēts par augstu, un, ja kļūdas neizlabos, slēgšanas laikā var tikt mākslīgi paaugstināta attiecināmo izdevumu deklarētā summa, īpaši attiecībā uz garantiju fondiem. Tāpēc mēs ieteicām Komisijai tam pievērst īpašu uzmanību slēgšanas laikā (6.25. un 6.41. punkts – 1. ieteikuma a) punkts).
3. 2017. gada pārskats. Mēs atzīmējām, ka Komisija ir ieteikusi revīzijas iestādēm veikt “tematiskās” revīzijas par finanšu instrumentiem, lai slēgšanas laikā sniegtu pārliecību, ka galasaņēmējiem izmaksātās summas ir izmantotas paredzētajiem mērķiem. Mēs secinājām, ka ne visas revīzijas iestādes sistemātiski veica šīs revīzijas, un, ja arī tās veica, tad ar šo darbu ne vienmēr pietika, lai konstatētu būtiskus pārkāpumus (6.34. un 6.35. punkts).
4. 2018. gada pārskats. Mēs norādījām, ka, neraugoties uz Komisijas lielajām pūlēm uzlabot datu kvalitāti slēgšanas laikā, vienā no mūsu tā gada revīzijām joprojām tika konstatētas neprecizitātes noslēguma īstenošanas ziņojumā (6.35. punkts).
5. Īpašais ziņojums Nr. 02/2012⁵⁴. Šajā īpašajā ziņojumā mēs atzīmējām, ka Komisija var noregulēt pārāk lielus fondu piešķīrumus tikai slēgšanas laikā (56. punkts).
6. Īpašais ziņojums Nr. 19/2016⁵⁵. Šajā īpašajā ziņojumā mēs atkārtoti uzsvērām, ka Komisija varēja noteikt kopējos attiecināmos izdevumus tikai slēgšanas laikā (1. izcēlums, 30. lpp.).
7. Īpašais ziņojums Nr. 36/2016⁵⁶. Šajā īpašajā ziņojumā mēs konstatējām, ka attiecībā uz FISM jo īpaši pastāv risks, ka slēgšanas laikā tiks deklarēti neattiecināmi izdevumi, un atzīmējām, ka arī Komisija to ir identificējusi kā riska jomu un sniegusi norādījumus revīzijas iestādēm (107., 113. un 141. punkts). Mēs ieteicām Komisijai nodrošināt, ka dalībvalstis īsteno īpašas procedūras, kas ļautu pārbaudīt ar finanšu instrumentiem saistīto izdevumu attiecināmību (7. ieteikums).
8. Īpašais ziņojums Nr. 17/2018⁵⁷. Šajā īpašajā ziņojumā mēs konstatējām vairākus neatbilstīgus un neprecīzus skaitļus noslēguma īstenošanas ziņojumā par 2007.–2013. gada FISM. Mēs norādījām: tā kā slēgšanas process vēl turpinājās, Komisijai bija iespēja pārbaudīt, cik ticami ir skaitliskie dati, ko izmanto darbības programmu slēgšanai (72. punkts).

Akronīmi un saīsinājumi

DP: darbības programma

EMPL ĢD: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESF: Eiropas Sociālais fonds

FISM: dalīti pārvaldīti finanšu instrumenti

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

REGIO ĢD: Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

Glosārijs

Dalīta pārvaldība: ES budžeta izpildes metode, saskaņā ar kuru – pretēji tiešas pārvaldības metodei – Komisija deleģē izpildes uzdevumus dalībvalstīm, vienlaikus saglabājot galīgo atbildību.

EIB grupa: Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds: ES fonds, kura mērķis ir veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā; no tā finansē investīcijas, kas mazina reģionu atšķirības.

Eiropas Sociālais fonds: ES fonds, kura uzdevums ir radīt izglītības un nodarbinātības iespējas un uzlabot nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju stāvokli.

Finanšu instruments: finansiāls atbalsts no ES budžeta kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla, aizdevumu vai garantiju, vai citu risku pārdales instrumentu veidā.

Kohēzijas politika: ES politika, kuras mērķis ir samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem un dalībvalstīm, veicinot darbvietu radīšanu, uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību, kā arī pārrobežu un starpreģionālo sadarbību.

Kopīgo noteikumu regula: regula, kurā izklāstīti noteikumi, kas attiecas uz visiem pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

Noslēguma īstenošanas ziņojums: slēgšanas kopuma daļa, ko slēgšanas laikā iesniedz vadošās iestādes.

Noslēguma kontroles ziņojums: slēgšanas kopuma daļa, ko slēgšanas laikā iesniedz revīzijas iestādes.

Revīzijas iestāde: neatkarīga dalībvalsts struktūrvienība, kas atbild par ES izdevumu programmu sistēmu un darbību revīziju.

Sertifikācijas iestāde: dalībvalsts izraudzīta iestāde, kuras uzdevums ir sertificēt izdevumu deklarāciju un maksājumu pieprasījumu precizitāti un atbilstību.

Slēgšana: ES programmas vai fonda finansiāla noslēgšana, samaksājot dalībvalstij vai citai saņēmējvalstij atlikumu vai atgūstot no tās līdzekļus.

Ticamības deklarācija: ERP gada pārskatā iekļauts apgalvojums, kurā sniegts ERP revīzijas atzinums par ES pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu pareizību.

Vadošā iestāde: valsts, reģionāla vai vietēja publiska vai privāta iestāde, kuru dalībvalsts iecēlusi ES finansētas programmas pārvaldīšanai.

Vispārīgo noteikumu regula: noteikumi, kas reglamentē Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu 2007.–2013. gada plānošanas periodam un kurus nākamajā periodā aizstāj Kopīgo noteikumu regula.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas virzienus un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP loceklis Ladislav Balko, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Branislav Urbanič, atbildīgais vadītājs Juan Ignacio Gonzalez Bastero, darbuzdevuma vadītājs Viorel Cirje un revidenti Adrian Rosca un Borja Martin Simon.

Beigu piezīmes

¹ Šajā ziņojumā, ja vien nav norādīts citādi, termins attiecas tikai uz ERAF un ESF dalīti pārvaldītajiem finanšu instrumentiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

² Visās dalībvalstīs, izņemot Horvātiju, Īriju un Luksemburgu.

³ Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.).

⁴ Regula (EK) Nr. 1083/2006, 78.a pants.

⁵ Šajā ziņojumā, ja vien nav norādīts citādi, termins attiecas tikai uz 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmu slēgšanu.

⁶ Regula (EK) Nr. 1083/2006, 78. panta 6. punkts.

⁷ Sk. ERP 2010. gada pārskata 4.36. punktu.

⁸ 1) Noslēguma maksājuma pieteikums un izdevumu deklarācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 61., 78. un 89. pantu; 2) programmas noslēguma īstenošanas ziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 67. pantu; 3) noslēguma deklarācija, kas pamatota ar noslēguma kontroles ziņojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 62. pantu.

⁹ ERP Īpašais ziņojums Nr. 19/2016.

¹⁰ ERP Īpašais ziņojums Nr. 36/2016.

¹¹ Regula (EK) Nr. 1083/2006, 44. un 45. pants, un Komisijas 2006. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1828/2006 (OV L 371, 27.12.2006., 1. lpp.), 43. un 46. pants.

¹² Šajā ziņojumā atsauces uz programmu iestādēm nozīmē trīs dalībvalstu iestādes, kas minētas 06. punktā. Tās var būt valsts, reģionālas vai vietējas iestādes.

¹³ Komisijas Lēmums C(2015) 2771 final, 30.4.2015.

¹⁴ Divi galvenie slēgšanas kopuma komponenti. Komisijas Lēmums C(2015) 2771 final, 30.4.2015., 5.2. un 5.3. punkts un VI pielikums.

¹⁵ Komisijas Lēmums C(2015) 2771 final, 30.4.2015., VI pielikums.

¹⁶ Komisijas jautājumu un atbilžu dokuments par 2007.–2013. gada programmu slēgšanu.

¹⁷ Starp tiem ir tehniskās sanāksmes ar revīzijas iestādēm: 1) Homologu grupas sanāksme 2015. gada septembrī, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta FISM slēgšanai, un 2) Homologu grupas sanāksme 2016. gada septembrī.

¹⁸ Regula (EK) Nr. 1083/2006, 62. pants.

¹⁹ ERP analīze par Komisijas noslēguma datu kopsavilkuma ziņojumu 2017. gada 31. martā (slēgšana).

²⁰ ERP 2014. gada pārskats, 6.67. punkts, ERP 2015. gada pārskats, 6.63. punkts.

²¹ AUP ir procedūra, par kuru ir panākta vienošanās starp struktūru un trešo personu faktos balstītu konstatējumu sagatavošanai par finanšu informāciju vai darbības procesiem (4400. saistīto pakalpojumu starptautiskais standarts, ISRS). Sk. arī REGIO ĢD 2017. gada darbības pārskata pielikuma 75. punktu.

²² Komisijas Lēmums C(2015) 2771 final, 30.4.2015., 3.6. punkts. Mēs par to ziņojām 2014. gada pārskata 6.52. punktā un 2015. gada pārskata 6.45. punktā.

²³ ERP Īpašais ziņojums Nr. 19/2016, 42.–44. punkts. Summas pamatā ir mūsu aprēķini, kuros izmantoti Komisijas datu kopsavilkuma ziņojumi 2015. gada 31. decembrī un 2017. gada 31. martā.

²⁴ Komisijas datu kopsavilkuma ziņojumi 2015. gada 31. decembrī un 2017. gada 31. martā.

²⁵ Komisijas Lēmums C(2015) 2771 final, 30.4.2015., 1. pielikuma 4.2. punkts un VI pielikuma 11. punkts. Sk. arī Komisijas atbildes uz dalībvalstu bažām par šo jautājumu Komisijas jautājumu un atbilžu dokumentā par 2007.–2013. gada programmu slēgšanu (88., 93., 98. un 99. jautājums).

²⁶ ERP 2017. gada pārskats, 6.44.–6.50. punkts, ERP 2018. gada pārskats, 6.41.–6.50. punkts.

²⁷ Sk. arī ERP 2018. gada pārskata 6.46.–6.48. punktu.

²⁸ Tematiska revīzija ir revīzija par konkrētu galveno prasību vai izdevumu jomu, kurā risks tiek uzskatīts par sistēmisku. Ar tematiskām revīzijām papildina regulārās sistēmu revīzijas.

²⁹ ERP 2017. gada pārskats, 6.35. punkts.

³⁰ REGIO ĢD 2017. gada darbības pārskats, A.2.3. punkts, un EMPL ĢD 2017. gada darbības pārskats, A.2. punkts.

³¹ Sk. I pielikumu.

³² ERP 2016. gada pārskats, 6. nodaļa, 1. ieteikums.

³³ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1310/2011 (OV L 337, 20.12.2011.).

³⁴ Datu kopsavilkums attiecībā uz paveikto, finansējot un īstenojot finansēšanas vadības instrumentus, 2007.–2013. gada plānošanas periods, stāvoklis 2017. gada 31. martā (slēgšanas laikā), (EGESIF 17-0014-00, 20.9.2017.).

³⁵ Regula (EK) Nr. 1083/2006, 67. pants.

³⁶ 1) REGIO ĢD “Financial Instruments for enterprise support, Ex post evaluation of Cohesion Policy programmes 2007.–2013.”, 2016. gada februāris, un 2) ERP īpašais ziņojums Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus”.

³⁷ ERP 2014.–2016. gada pārskati, attiecīgi 6.51., 6.43. un 6.25. punkts: 5 no 7, 4 no 7 un 4 no 12 revidētajiem FISM tika konstatētas ar ziņošanu saistītas problēmas.

³⁸ REGIO ĢD 2018. gada un 2019. gada darbības pārskats, attiecīgi 10.F un 10.H pielikums.

³⁹ ERP 2016. gada pārskats, 6. nodaļa, 2.a ieteikums.

⁴⁰ ERP 2017. gada pārskats, 6. nodaļa, 1. ieteikums.

⁴¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

⁴² Saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) 3000. starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu (SAUS).

⁴³ Regula (ES) Nr. 1303/2013, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Omnibus regulu (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.) un Komisijas 2019. gada 3. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2019/1140 (OV L 180, 4.7.2019., 15. lpp.), 40. pants.

⁴⁴ ERP 2018. gada pārskats, 6.38. punkts.

⁴⁵ Norādījumi dalībvalstīm (EGESIF 15-0002-04, 19.12.2018.) un norādījumi dalībvalstīm par pārskatu revīziju (EGESIF 15-0016-02, 5.2.2016.).

⁴⁶ ERP 2018. gada pārskats, 6.68.–6.70. punkts.

⁴⁷ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 50. un 141. pants.

⁴⁸ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 138. pants, un Finanšu regula, 63. panta 7. punkts.

⁴⁹ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 139. panta 5. punkts un 145. panta 7. punkts.

⁵⁰ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 41. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

⁵¹ Regula (EK) Nr. 1083/2006, 62. pants.

⁵² ERP 2018. gada pārskats, 6. nodaļa, 6.3. ieteikums.

⁵³ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 46. pants, un Komisijas 2014. gada 28. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 821/2014 (OV L 223, 29.7.2014., 7. lpp.), I pielikums.

⁵⁴ Īpašais ziņojums Nr. 02/2012 “No Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas instrumenti”.

⁵⁵ Īpašais ziņojums Nr. 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, — gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā”.

⁵⁶ Īpašais ziņojums Nr. 36/2016 “Novērtējums par 2007.–2013. gada kohēzijas un lauku attīstības programmu slēgšanas kārtību”.

⁵⁷ Īpašais ziņojums Nr. 17/2018 “Komisijas un dalībvalstu darbības 2007.–2013. gada plānošanas perioda pēdējos gados palielināja līdzekļu apguvi, bet nekoncentrējās uz rezultātiem”.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	1.7.2020
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	29.1.2021
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	17.3.2021
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	26.3.2021

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-5848-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/397726	QJ-AB-21-006-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-5871-5	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/66647	QJ-AB-21-006-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.