ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas

Kopsavilkums

I Eiropas Padome tiesiskumu ir definējusi kā daudzdimensionālu jēdzienu, saskaņā ar kuru cita starpā “visi publiskās varas īstenotāji rīkojas likuma robežās, saskaņā ar demokrātijas vērtībām un pamattiesībām, un tos kontrolē neatkarīgas un objektīvas tiesas”. ES ir pieņēmusi šo definīciju un Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā ir iestrādājusi tiesiskumu kā vienu no dalībvalstu kopīgajām vērtībām. Tas ir tās ārpolitikas vadošais princips. Tas ir arī būtisks un nepieciešams nosacījums dalībai Eiropas Savienībā.

II Sešas Rietumbalkānu valstis ārpus ES (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova^*, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija) saņem finansējumu no vairākiem avotiem, bet ES ir reģiona lielākā līdzekļu devēja. ES finansiālo palīdzību šīm valstīm galvenokārt sniedz, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (patlaban IPA II). Tiesiskums ir viena no deviņām IPA II prioritārajām jomām. Šo jomu kā tādu atbalsta no īpaša budžeta piešķīruma, kas 2014.–2020. gada periodā bija 700 miljoni EUR.

III Mēs revidējām, vai ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos 2014.–2020. gadā ir bijis efektīvs. Mēs aptvērām tiesu iestāžu un tiesu sistēmas, kā arī pretkorupcijas un cilvēktiesību tiesiskuma komponentus, konkrēti, tiesu pieejamību un vārda brīvību. Jo īpaši mēs izvērtējām, vai atbalsts bija labi izstrādāts un sasniedza plānotos rezultātus. Mēs apņēmāmies sniegt neatkarīgu novērtējumu par šo tematu, ņemot vērā ES 2018. gada februāra Rietumbalkānu stratēģiju un 2020. gadā veiktās izmaiņas saistībā ar jauno pievienošanās sarunu metodoloģiju.

IV Kopumā mēs konstatējām, ka, lai gan ES darbības ir veicinājušas reformas tādās tehniskajās un darbības jomās kā tiesu iestāžu efektivitātes uzlabošana un attiecīgo tiesību aktu izstrāde, tās kopumā ir maz ietekmējušas fundamentālas tiesiskuma reformas reģionā. Svarīgs iemesls tam ir nepietiekamā iekšējā politiskā griba virzīt nepieciešamās reformas.

V Prioritātes tiesiskuma jomā Komisijai ir kopīgas ar citām starptautiskajām organizācijām, domnīcām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Neraugoties uz to, ES atbalsts valstīm pilsoniskās sabiedrības rīcībai tiesiskuma jomā ir nepietiekams šīs jomas vajadzību apmierināšanai un tā ietekme netiek rūpīgi uzraudzīta. Ir vajadzīga veselīga plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības vide, lai veicinātu demokrātijas principus un vajadzību pēc pārmaiņām ceļā uz dalību ES. Tomēr vārda brīvība ir joma, kas visās sešās valstīs ir attīstījusies vismazāk. Dažās valstīs samazinās sabiedrības atbalsts reformām, kas nepieciešamas, lai pievienotos ES.

VI Papildus tam, ka trūkst politiskās gribas un ieinteresētības reformu īstenošanā, IPA II projekti var tikt apturēti arī ierobežoto administratīvo spēju dēļ. Tomēr Komisija sistemātiski neizmanto efektīvus rīkus šā riska mazināšanai. Noteikumi par politisko nosacījumu piemērošanu nav skaidri, un IPA II trūkst stingru nosacījumu klauzulu, kas apstājušās reformas tiesiskuma jomā tieši sasaistītu ar finansējuma ierobežošanu citās jomās.

VII Pievienošanās sarunu metodoloģija, kas ir spēkā kopš 2020. gada, ir solis pareizajā virzienā, jo sarunu sadaļu apvienošana ļauj Komisijai pievienošanās sarunu laikā vienlaicīgi pievērsties visām jomām, kas saistītas ar tiesiskumu. Tomēr jaunā metodoloģija tiek izmantota pārāk īsu laiku, lai gūtu redzamus rezultātus.

VIII Pamatojoties uz šiem secinājumiem, mēs iesakām Komisijai un EĀDD:

• stiprināt mehānismu tiesiskuma reformu veicināšanai paplašināšanās procesā;
• pastiprināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, kas iesaistīta tiesiskuma reformās un plašsaziņas līdzekļu neatkarības veicināšanā;
• stiprināt nosacījumu izmantošanu IPA III;
• stiprināt ziņošanu par projektiem un uzraudzību.

Ievads

01 Komisija tiesiskumu ir nodēvējusi par “jebkuras mūsdienu konstitucionālās demokrātijas mugurkaulu”^[1]. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu tiesiskums ir viena no pamatvērtībām, uz kurām balstīta ES, un tiesiskums ir arī Savienības ārējās darbības vadošais princips^[2]. Tiesiskums ir stingri nostiprināts pievienošanās procesā un ir būtisks un nepieciešams nosacījums dalībai ES^[3]. Pievienošanās sarunās galvenā uzmanība tiek pievērsta ES tiesību aktu kopuma pieņemšanai un īstenošanai. To dēvē par acquis, un tas sastāv no 35 likumdošanas “sadaļām”, kas veido noteikumus, kuri jāievēro visām ES dalībvalstīm.

02 “Tiesiskums” attiecas uz Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteikto ES vērtību. Tas ietver šādus principus – likumību, kas nozīmē pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku likumdošanas procesu; juridisko noteiktību; izpildvaras patvaļīguma aizliegumu; efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, tostarp tiesu iestāžu pieejamību, ko nodrošina neatkarīgas un objektīvas tiesas, arī attiecībā uz pamattiesībām; varas dalīšanu; un nediskriminēšanu un vienlīdzību likuma priekšā^[4]. Tiesiskums ietver sešus pamatprincipus^[5] (sk. 1. attēlu), kurus ir atzinusi Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

03 Viena no funkcionāla tiesiskuma galvenajām pazīmēm ir spēja kontrolēt politiskās un ekonomiskās elites pilnvaras.^[6] Šajā ziņā tiesiskuma stiprināšana ir cieši saistīta arī ar cīņu pret vienu no tā galvenajiem apdraudējumiem – korupciju^[7]. Korupcija veicina patvaļu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, un tā negatīvi ietekmē likumības un juridiskās noteiktības principus, tādējādi mazinot iedzīvotāju uzticēšanos savām iestādēm. Tiesiskums ir arī būtisks ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Lai gan Rietumbalkānu valstīm ir ievērojams ekonomiskais potenciāls, tiesiskuma nepilnības, slikti funkcionējošas iestādes un pārmērīga valsts ietekme kavē ekonomikas attīstību^[8].

Rietumbalkāni

04 Ekonomikas un politiskā krīze 20. gadsimta astoņdesmitajos gados kopā ar nacionālisma atdzimšanu deviņdesmitajos gados izraisīja Dienvidslāvijas sadalīšanos atbilstīgi to veidojošo republiku robežām, un pirms valstu atdalīšanās parasti notika bruņoti konflikti. Tika izveidotas piecas neatkarīgas valstis, kurām vēlāk pievienojās Melnkalne (2006. gadā) un Kosova (2008. gadā). Albānijā līdz pat 1991. gadam valdīja pilnīgi izolēta komunistiskā diktatūra, un valsts pārvalde tai bija jāsāk veidot no pašiem pamatiem. Slovēnija (2004. g.) un Horvātija (2013. g.) tagad ir ES dalībvalstis. Pārējās sešas Rietumbalkānu valstis vēsturiski ir skāruši nopietni etniski, politiski un ekonomiski konflikti, bet visas vēlas pievienoties ES, un visas sešas ir kandidātvalstis vai potenciālās kandidātvalstis (sk. 2. attēlu).

05 Tomēr pašreizējā paplašināšanās kārta aizņem daudz vairāk laika nekā jebkuras iepriekšējās sarunas. Piemēram, Melnkalne risina sarunas kopš 2012. gada un Serbija – kopš 2014. gada, un šīs valstis provizoriski ir slēgušas tikai attiecīgi trīs un divas sadaļas. Komisija savā 2018. gada paziņojumā^[9] par paplašināšanos un Rietumbalkāniem skaidri atzina nopietno situāciju tiesiskuma jomā reģionā, norādot, ka pastāv “skaidri valsts nozagšanas elementi, tostarp saistība ar organizēto noziedzību un korupcija visos valdības un pārvaldes līmeņos, kā arī izteikta privāto un valsts interešu saplūšana”.

06 Vairāki pētījumi liecina, ka lielākā daļa reģiona valdību pēdējo desmit gadu laikā ir kļuvušas autoritārākas, neraugoties uz formālo progresu ceļā uz dalību ES^[10]. Pētījumos pausta nostāja, ka Rietumbalkānu valstu valdībām ir izdevies formālu apņemšanos veicināt demokrātiju un Eiropas integrāciju apvienot ar neformālu autoritāru praksi. Faktiski organizācija “Freedom House” savā ikgadējā ziņojumā par demokrātijas statusu uzskata visas sešas Rietumbalkānu valstis par pārejas vai hibrīdrežīmiem^[11], kuros, izņemot Ziemeļmaķedoniju, vērojama stabila vai pat lejupēja attīstības tendence (sk. 3. attēlu)^[12].

07 Korupcija joprojām rada bažas visās reģiona valstīs. Organizācija “Transparency International” ziņo, ka krimināltiesību sistēmas bieži vien nespēj nodrošināt efektīvu izmeklēšanu, apsūdzības celšanu un sankciju piemērošanu augsta līmeņa korupcijas lietās. Notiesātie nereti saņem nesamērīgi vieglus sodus. Reģiona valdības ir pieņēmušas daudzus likumus, kas veicina kronismu, un to ietekmē cita starpā tiek piešķirti privileģēti līgumi, veidojas rūpniecības monopoli un valsts amatos tiek nodarbinātas mazkvalificētas personas, kas veicina korupciju^[13].

08 Tomēr nesenās vēlēšanas šajā reģionā bieži ir likušas vilties valdošajai elitei. Melnkalnē pēc vairāk nekā 30 gadiem pie varas valdošā partija 2020. gada augusta parlamenta vēlēšanās zaudēja plašai opozīcijas koalīcijai. 2020. gada novembra pašvaldību vēlēšanās Bosnijā un Hercegovinā iedzīvotāji atteicās no triju galveno etnisko partiju kandidātiem un atbalstīja pie politiskajiem grupējumiem nepiederošus kandidātus. Kosovas vēlētāji atteicās balsot par izveidotajām partijām, tāpēc par Kosovas 2021. gada februāra vēlēšanu relatīvo galveno uzvarētāju kļuva bijusī opozīcijas kustība^[14]. Albānijā 2021. gada maija vēlēšanās pirmo reizi kopš 2017. gada piedalījās visas partijas. Novērotāji ziņoja par bažām saistībā ar valsts resursu vai funkciju ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic valdošā partija un citas publiskas personas^[15], un Ģenerālprokuratūra dažos paziņotajos gadījumos sāka izmeklēšanu.

ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos

09 Komisija 2018. gada februārī pieņēma stratēģiju “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā”. Stratēģijā izklāstīts rīcības plāns, kas sastāv no sešām pamatiniciatīvām, kuras vērstas uz konkrētām kopīgu interešu jomām, tostarp tiesiskumu, un kuras bija jāīsteno no 2018. gada līdz 2020. gadam.

10 2020. gadā, mainot pievienošanās sarunu metodoloģiju, tika veikta sarunu sadaļu grupēšana jeb apvienošana tematiskajās kopās^[16]. Galvenā nozīme ir fundamentālo reformu tematiskajai kopai (tiesiskums, ekonomiskie kritēriji un valsts pārvaldes reforma). Sadaļas šajā kopā tiek atvērtas pirmās un aizvērtas pēdējās, un ir nepieciešams pietiekams progress šajā jomā, lai varētu atvērt citas kopas. Jaunā pievienošanās metodoloģija cita starpā atkārtoti apstiprina īpašu salīdzinošo izvērtēšanas misiju sistemātisku izmantošanu, konsultatīvo misiju par tiesiskuma jautājumiem paplašināšanu visās valstīs un sīki izstrādātu rīcības plānu tiesiskuma jomā izveidi.

11 ES pievēršas plašam ar tiesiskumu saistītu jomu klāstam (sk. 4. attēlu).

12 Palīdzība ir balstīta uz diviem savstarpēji saistītiem darbību virzieniem, un tie ir: i) politiskais un politikas dialogs un ii) finansiālais atbalsts, galvenokārt īstenojot IPA II (sk. 5. attēlu).

13 Padome, Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Eiropas Komisija (turpmāk – “Komisija”) ir iesaistīti politiskajā un politikas dialogā saistībā ar ES plašāku stabilizācijas un asociācijas procesu un tās politiku attiecībā uz Rietumbalkāniem, kas ietver pievienošanās sarunu mērķi un iespējamo dalību ES. Komisija nosaka arī reformu mērķus un prioritātes daudzgadu stratēģijas dokumentos un sniedz norādījumus, izmantojot paziņojumus (sk. 14.–16. punktu).

14 Rietumbalkāni saņem finansējumu no vairākiem avotiem (Amerikas Savienotajām Valstīm, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, ES dalībvalstīm), bet ES ir reģiona lielākā līdzekļu devēja^[17]. ES finansiālo palīdzību galvenokārt sniedz, izmantojot Pirmspievienošanās instrumentu (patlaban IPA II)^[18], ar ko tā atbalsta tādu reformu pieņemšanu un īstenošanu, kas vajadzīgas dalībai ES. Palīdzībai ir dažādi veidi, tostarp dotācijas, budžeta atbalsts, spēju veidošana, mērķsadarbība, tehniskā palīdzība un informācijas apmaiņa.

15 Tiesiskums ir viena no deviņām IPA II prioritārajām jomām, ko atbalsta ar katrai valstij paredzētu budžeta piešķīrumu. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Rietumbalkāniem tika piešķirti aptuveni 0,7 miljardi EUR tiesiskuma un pamattiesību atbalstam – tas ir aptuveni 16 % no visas ES divpusējās palīdzības šīm valstīm (sk. 1. tabulu)^[19].

16 Svarīgus lēmumus pievienošanās procesā, sākot no lēmuma par kandidātvalsts statusa piešķiršanu līdz lēmumiem par sarunu sadaļu atvēršanu un slēgšanu, vienbalsīgi pieņem Padome. Praksē Vispārējo lietu padome uzrauga ES paplašināšanās procesu un pievienošanās sarunas un reizi gadā izvērtē situāciju. Diskusiju un no tām izrietošo lēmumu pamatā ir Komisijas ikgadējais paziņojums par paplašināšanos un atsevišķi valstu progresa ziņojumi.

17 ES un Rietumbalkānu 2018. gada maija samitā Sofijā ES un dalībvalstis vienojās par virkni darbību, lai atbalstītu tiesiskuma un labas pārvaldības stiprināšanu Rietumbalkānos. Dokumentu sauc par Sofijas prioritāšu programmu, kura paredz:

• veicināt atbalstu tiesu iestāžu reformai un centieniem korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanā, tostarp spēju veidošanai korupcijas novēršanai;
• paplašināt konsultatīvās misijas tiesiskuma jomā, palielinot dalībvalstu un ES atbalstu;
• uzlabot reformu pārraudzību, izmantojot sistemātiskākas, uz konkrētiem gadījumiem balstītas salīdzinošās izvērtēšanas misijas;
• ieviest tiesas prāvu uzraudzību smagas korupcijas un organizētās noziedzības jomā;
• strādāt pie tā, lai labāk izvērtētu rezultātus tiesu iestāžu reformas jomā;
• izvērst atbalstu Rietumbalkāniem, izmantojot Eiropas Demokrātijas fondu, neatkarīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības jomā.

Revīzijas tvērums un pieeja

18 Mūsu revīzijas mērķis bija novērtēt, vai ES^[20] atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos ir bijis efektīvs. Mēs apņēmāmies sniegt neatkarīgu novērtējumu par šo tematu, ņemot vērā 2018. gada februāra ES paplašināšanās stratēģiju un izmaiņas, ko 2020. gadā radīja jaunā grupēšanas metodoloģija.

19 Lai rastu atbildi uz šo galveno revīzijas jautājumu, mēs skatījām divus apakšjautājumus.

• Vai ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos ir bijis labi izplānots?
• Vai ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos ir devis gaidītos rezultātus?

20 Mēs veicām Komisijas un EĀDD darbību Rietumbalkānos revīziju. Atsevišķi aplūkojot sešas Rietumbalkānu valstis (sk. 2. attēlu), mēs pievērsāmies a) IPA II, kas ir galvenais instruments tiesiskuma atbalstam reģionā, un b) ES politiskajam un politikas dialogam ar valstu iestādēm.

21 Mūsu revīzija aptvēra tikai palīdzības sniegšanu galvenajām valsts iestādēm un citām galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), šādās jomās:

• tieslietas un tiesu iestādes, cita starpā neatkarība un objektivitāte, pārskatatbildība, profesionalitāte un kompetence, tiesu iestāžu kvalitāte un efektivitāte;
• pretkorupcijas pasākumi, krimināltiesību preventīvie un izmeklēšanas aspekti un cīņa pret organizēto noziedzību;
• cilvēktiesības – gan tās, kas tieši saistītas ar tiesiskumu, piemēram, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesu pieejamību, gan arī tās, kurām ir ietekme uz tiesiskumu, piemēram, vārda brīvība (jo īpaši plašsaziņas līdzekļu neatkarība)^[21].

22 Mūsu darbs ietvēra visu ES paplašināšanās dokumentu, vadības ziņojumu, Padomes un stabilizācijas un asociācijas komiteju secinājumu, valstu stratēģijas dokumentu un rīcības plānu izskatīšanu. Mēs detalizēti analizējām 20 tiesiskuma projektus, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā sešās Rietumbalkānu valstīs tika finansēti no IPA II. Šie projekti lielākoties bija vērsti uz tiesu iestāžu spēju stiprināšanu vai cīņu pret korupciju vai organizēto noziedzību, galvenokārt izmantojot tehnisko palīdzību; mēs revidējām arī divus būvniecības projektus un vienu PSO atbalsta projektu. Pilnīgu projektu sarakstu sk. I pielikumā.

23 Lai papildinātu savu analīzi, mēs iztaujājām Komisijas, EĀDD un vadošo īstenošanas partneru Albānijā, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā pārstāvjus. Mēs iztaujājām arī pārstāvjus no galvenajām valsts iestādēm, kas saistītas ar tiesiskumu, Albānijā un Serbijā, kā arī citu galveno ieinteresēto personu, piemēram, Eiropas Padomes, citu starptautisko līdzekļu devēju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pārstāvjus (sk. arī I pielikumu). Visbeidzot, mums palīdzēja triju ārējo akadēmiķu grupa, kas specializējas tiesiskuma jomā Rietumbalkānos.

Apsvērumi

ES prioritātes tiesiskuma jomā Rietumbalkānos ir skaidras, bet galvenie riski joprojām netiek pietiekami novērsti

24 Šajā iedaļā mēs vērtējam, kā tiek plānots ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos. Konkrētāk, mēs vērtējam, vai Komisija un EĀDD ir noteikušas un risinājušas galvenās tiesiskuma prioritātes reģionā un vai šīs prioritātes atbilst ES politiskajiem paziņojumiem un citu starptautisko organizāciju, ekspertu un domnīcu noteiktajām prioritātēm. Mēs pārbaudām, cik labi politiskais un politikas dialogs par tiesiskumu tika atspoguļots indikatīvajos stratēģijas dokumentos, ko Komisija izstrādāja kopā ar katru no sešām valstīm, un kā tas pēc tam tika īstenots konkrētās darbībās. Mēs arī vērtējam, vai, plānojot ES rīcību, Komisija ir iekļāvusi konkrētus pasākumus, lai mazinātu riskus, kas apdraud efektivitāti un ietekmi.

IPA II atbalsts atspoguļo ES politiskās prioritātes, bet pilsoniskās sabiedrības svarīgā loma tiesiskumā ir tikai daļēji ņemta vērā

25 ES atbalsts ir jāsaskaņo ar politiskajām prioritātēm, par kurām ES ir vienojusies ar kandidātvalstīm, un tam ir jāatbilst to īpašajām vajadzībām. Tādēļ Komisijai ir jāizstrādā savas politiskās prioritātes, pamatojoties uz konkrētu valstu novērtējumu par galvenajiem šķēršļiem tiesiskuma uzlabošanai.

26 Mūsu veiktais 2014.–2020. gada perioda IPA II plānošanas un īstenošanas dokumentu novērtējums liecina, ka tie ir saskaņoti ar politikas un politiskā dialoga dokumentiem, piemēram, ES kopējām nostājām par stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem (SAN) un Tiesiskuma, brīvības un drošības apakškomitejas sanāksmju rezultātiem. Vairākos gadījumos tiesiskuma jomas, kuras gan Padome, gan Komisija ir noteikušas SAN un paplašināšanās ziņojumos, ir iekļautas dažādu IPA rīcības programmu konkrētajos mērķos un pēc tam – arī finansētajos projektos. 6. attēlā sniegts piemērs tam, kā abas darbību plūsmas ir savstarpēji saistītas. Mūsu veiktā starptautisko organizāciju un domnīcu ziņojumu izlases pārbaude parādīja, ka tās ir uzsvērušas jautājumus, kas ir līdzīgi Komisijas risinātajiem jautājumiem.

27 Komisija publicē ikgadējus paplašināšanās ziņojumus, kuros sniegta informācija par tiesiskuma situāciju katrā valstī. Šajos ikgadējos novērtējumos sniegts izklāsts par iepriekšējā gadā sasniegto jomās, kas noteiktas gan IPA II plānošanas dokumentos, gan politiskajos paziņojumos, kā arī ieteikumi un norādījumi par reformu prioritātēm, piemēram, par spēkā esošo tiesību aktu grozīšanu vai jaunu tiesību aktu pieņemšanu saskaņā ar ES standartiem vai Eiropas Padomes ieteikumiem. Tā kā šajos novērtējumos uzsvērtas dažas būtiskas vajadzības tiesiskuma jomā, tie ir noderīgi, plānojot turpmāko IPA atbalstu. Lai gan ziņojumi atbilst savam mērķim sniegt informāciju par paplašināšanās procesu, tajos nav sistemātiskas saiknes starp progresu (vai tā trūkumu) un konkrētām ES darbībām un nav ierosināts, kā ES varētu palīdzēt īstenot ieteikumus.

28 Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme valdības pārskatatbildības un vārda brīvības nodrošināšanā. Tomēr mūsu veiktā ES kopējo nostāju par SAN un Tiesiskuma, brīvības un drošības apakškomitejas sanāksmju protokolu pārbaude parādīja, ka, izņemot Albānijā, ES šajās sanāksmēs nav sistemātiski pievērsusies PSO lomai.

29 Komisija ir palielinājusi savu finansiālo atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot Eiropas Demokrātijas fondu un citus instrumentus (sk. piemēru par PSO atbalsta projektu 51. punktā). Tomēr pierādījumi liecina, ka ES atbalsts pilsoniskās sabiedrības rīcībai tiesiskuma jomā ir nepietiekams jomas vajadzību apmierināšanai (sk. 30., 31. un 70. punktu) un lielākoties ir balstīts uz īstermiņa projektiem. Neatkarīgā tiesiskuma novērtējumā minēts, ka progresa trūkums cita starpā korelē ar “pilsoniskās sabiedrības nepietiekamu līdzdalību vai atstumtību”^[22].

30 Organizācija “Transparency International” savā 2018. gada paziņojuma par paplašināšanos novērtējumā^[23] kritizēja arī to, ka PSO loma nav pienācīgi ņemta vērā nedz politiskajā dialogā, nedz arī finansiālā atbalsta plānošanā. Ar vārda brīvību saistīto problēmu kontekstā šis jautājums joprojām rada īpašas bažas visās sešās Rietumbalkānu valstīs (sk. 66. un 67. punktu).

31 Turklāt Komisija savos ziņojumos nekad nav izmantojusi IPA uzraudzības 3. rādītāju “Ar pievienošanos saistītu to politikas veidošanas un reformu procesu procentuālā daļa, kuros notiek efektīva apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību” (saskaņā ar 1. konkrēto mērķi “Politiskās reformas”), un tas ir vājinājis progresa uzraudzību šajā jomā. Faktiski IPA II uzraudzības novērtējumā minēts, ka rādītājs “varētu sniegt ļoti noderīgu informāciju par pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti IPA II īstenošanā”^[24].

Komisija sistemātiski nemazina galvenos riskus ES darbības ilgtspējīgai ietekmei

32 Galvenie riski, kas apdraud ES atbalsta ietekmi un ilgtspēju, ir saistīti ar nepietiekamu politisko gribu un ieinteresētību īstenot reformas, jo īpaši tad, ja administratīvās spējas ir vājas. Nepietiekama politiskā griba apdraud ieinteresētību projektu īstenošanā un vājina apņemšanos izmantot projekta rezultātus vai balstīties uz tiem, lai turpinātu reformu programmas īstenošanu. Vājas administratīvās spējas (piemēram, personāla vai apmācības nepietiekamība vai personāla piesaistes politikas trūkums, kas veicina augstu kadru mainību) kopā ar amatpersonu un citu reformu īstenošanā iesaistīto darbinieku zemo atalgojumu kavē progresu. Komisijai ir jānosaka šādi riski un savos atbalsta pasākumos jāintegrē nepieciešamie aizsardzības pasākumi.

33 Pārbaudot mūsu izlasē iekļautos projektu plānošanas dokumentus, konstatējām, ka, lai gan Komisija un tās īstenošanas partneri ir noteikuši šos riskus visās sešās Rietumbalkānu valstīs, tie nav veikuši pietiekamus risku mazināšanas pasākumus (sk. 35. un 37. punktu).

Pasākumi, kas paredzēti vājas administratīvās spējas uzlabošanai, bieži vien nav efektīvi

34 Mūsu izlasē iekļauto 18 projektu mērķis bija uzlabot attiecīgo iestāžu profesionalitāti, pārskatatbildību un efektivitāti, un spēju veidošana bija finansēto darbību galvenais komponents. Lai šīs darbības būtu efektīvas, partnervalstīm ir pienācīgi jāparāda apņemšanās, piemēram, nodrošinot atbilstošu personālu, telpas, budžetu un IT rīkus. Komisija apzināja šos priekšnosacījumus un iekļāva tos projektu konkursa nolikumā, taču īstenošanas partneri neierosināja īpašu rīcību, kas ļautu tiem panākt uzņemto saistību izpildi.

35 Īstenošanas partneri projektu priekšlikumos un līgumos iekļāva tādas frāzes kā “savlaicīgi iesaistīties pārvaldībā”, “nodrošināt projekta īstenošanas pārredzamību” un “nodrošināt atklātu un līdzdalīgu projektu izstrādi”. Tomēr, tā kā ar projektu priekšlikumiem un līgumiem nevar panākt, lai īstenošanas partneri veiktu konkrētus pasākumus, mēs uzskatām, ka tie nav efektīvi riska mazināšanas pasākumi. Mēs konstatējām, ka dažas ES delegācijas ir mēģinājušas iejaukties procesā ar politikas un politiskā dialoga palīdzību, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu un/vai personālu ES finansētām reformām. Tomēr tas, ka dotāciju nolīgumos nav ietverti sīki izstrādāti priekšnosacījumi, ir ierobežojis rezultātus, kas ar tiem sasniegti.

IPA II panākumi ir atkarīgi no politiskās gribas valstī virzīt pārmaiņas un no ieinteresētības reformu īstenošanā

36 Politiskā griba un ieinteresētība ir svarīgs jebkuru reformu panākumu faktors. Principā Rietumbalkānu valstis ir apņēmušās veikt reformas, iegūstot ES kandidātvalsts / potenciālās kandidātvalsts statusu. Tomēr ES ir atzinusi^[25], ka šādas apņemšanās bieži vien trūkst. Piemēram, 2020. gada paziņojumā par pievienošanās procesa uzlabošanu Rietumbalkānu valstu vadītāji tika aicināti pārliecinošāk pildīt savu apņemšanos īstenot nepieciešamās fundamentālās reformas gan tiesiskuma stiprināšanas, gan arī korupcijas apkarošanas jomā^[26]. Valstu ziņojumos, kas ir daļa no Komisijas ikgadējā paplašināšanās dokumentu kopuma, nav iekļauta sadaļa ar novērtējumu par ieinteresētību īstenot reformas un par politisko gribu. Tomēr visos sešos ziņojumos Komisija ieinteresētības trūkumu ir konsekventi sasaistījusi ar jēgpilna progresa trūkumu.

37 Lai gan IPA II var paredzēt institucionālo pārmaiņu posmu, reformas var notikt tikai ar valsts politiķu atbalstu. Mūsu veiktā atlasīto projektu revīzija liecina, ka gadījumos, kad projekta komponenti bija vērsti uz tehnisko palīdzību, spēju palielināšanu un institucionālo efektivitāti, politiskais atbalsts bija spēcīgs, un šīs darbības parasti noritēja saskaņā ar plānu. Ja komponentu mērķis bija, piemēram, grozījumi tiesiskajā regulējumā, lai stiprinātu neatkarību un pārskatatbildību (piemēram, 14. un 15. projektā), tad politiskā apņemšanās bieži vien bija vājāka. Piemērus par to, kā politiskā griba ietekmē reformas Serbijā, sk. 1. izcēlumā.

Stingrie nosacījumi nodrošināja rezultātus, taču tie netika piemēroti sistemātiski

38 Nosacījumu izpildes klauzulas ir svarīgs instruments, cenšoties panākt reformu īstenošanu, un tās var mazināt risku, ko rada nepietiekama politiskā griba vai administratīvās spējas. Nosacījumi nozīmē, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana vai palīdzības sniegšana ir atkarīga no iepriekšējas apņemšanās izpildīt noteiktus nosacījumus. IPA II gadījumā Komisija savās secīgajās paplašināšanās stratēģijās ir vairākkārt minējusi “stingrus nosacījumus” projektu līmenī, taču nav šo terminu konkrēti definējusi.

39 IPA II regulā paredzēti divi nosacījumu veidi reformu veicināšanai. Pirmais ir saistīts ar snieguma atalgošanu, kas ir finanšu stimulu mehānisms atbalsta saņēmējiem, kuri panākuši konkrētu progresu ceļā uz dalības kritēriju izpildi un/vai pirmspievienošanās palīdzības efektīvu īstenošanu. Otrais nosacījumu veids ir papildu prasību ieviešana atbalsta pakāpeniskai izmaksai. Komisija šādas prasības ir piemērojusi divās no sešām Rietumbalkānu valstīm. Kosovā IPA uzraudzības komiteja reformu sasniegumus, it īpaši valsts pārvaldes reformu un valsts finanšu pārvaldības jomā, sasaistīja ar turpmāko ES finansiālo palīdzību^[27], savukārt Bosnijā un Hercegovinā Komisija noteica īpašus nosacījumus, lai atsāktu reformas, kas bija apstājušās tiesu iestāžu pārskatatbildības un neatkarības jomā. Piemērs 2. izcēlumā parāda, kā nosacījumus var izmantot, lai censtos panākt reformu īstenošanu, bet mūsu revīzijas darbs liecina, ka Komisija tos neizmanto sistemātiski.

40 Lai gan 2020. gada snieguma atalgošana nostiprināja saikni starp progresu fundamentālo reformu īstenošanā un papildu IPA II finansējumu, nebija formulēts nosacījums, kas progresa trūkumu vai atpalicību sasaistītu ar samazinātu finansējumu konkrētās jomās, kurās nepieciešams atbalsts, piemēram, infrastruktūras vai lauku attīstības jomā. Papildu prasības (sk. 2. izcēlumu un 38. punktu) ir efektīvāks nosacījumu veids, jo tās var veicināt valsts līmeņa korekcijas, paredzot tūlītēju atbalsta samazinājumu. Tomēr papildu prasību mehānisms netiek sistemātiski izmantots. IPA II atšķirībā no sākotnējās IPA shēmas skaidri neparedz iespēju apturēt palīdzību, ja saņēmējvalsts neievēro demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību pamatprincipus.

41 Eiropas Parlaments savā 2019. gada 27. marta nostājas dokumentā atbalstīja stingrākus noteikumus par nosacījumiem ar praktiski piemērojamu apturēšanas klauzulu, lai sodītu par situācijas pasliktināšanos demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas jomā.^[28] IPA III regulā^[29] ir paredzēts stiprināt nosacījumus, taču nav skaidrs, kā tas ietekmēs finansējuma piešķiršanu.

42 Savā rīcības plānā, kas pievienots 2018. gada paziņojumam, Komisija ierosināja pievienošanās sarunās piemērot nosacījumus, “(..) nodrošinot to, ka tiesu sistēmas reformās un cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību ir jābūt sasniegtiem konkrētiem rezultātiem, pirms var provizoriski slēgt tehniskās sarunas par citām sadaļām”. Tomēr dalībvalstis neatbalstīja šo iespēju Sofijas deklarācijā (sk. 17. punktu).

43 Nosacījumus var izmantot arī visaugstākajā politiskajā līmenī, piemērojot “vispārējā līdzsvara klauzulu”, kas ļauj Padomei pieņemt lēmumu neatvērt vai neslēgt nevienu sarunu sadaļu, ja progress attiecībā uz 23. un 24. sadaļu ir neapmierinošs. Šī klauzula tika izmantota 2012. gada starpvaldību konferences (SVK) atklāšanā par Melnkalnes pievienošanos un vēlreiz – 2014. gada SVK par Serbijas pievienošanos. Komisija atsaucās uz klauzulu savā 2014. gada progresa ziņojumā par Melnkalni un 2014.–2015. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentā, mudinot Melnkalnes iestādes novērst konstatēto trūkumu.

44 Vispārējā līdzsvara klauzula tika nepārprotami ietverta Komisijas 2020. gada paziņojumā par paplašināšanos, kurā, neraugoties uz to, ka tā ļoti kritizēja Serbiju, Komisija novērtēja, ka “(..) patlaban ir nodrošināts vispārējs līdzsvars (..)”. Tomēr Padome secināja, ka “Serbija nav izpildījusi nosacījumus jaunas pievienošanās sarunu sadaļas atvēršanai un ka (..) valstij ir jāpanāk progress tādās jomās kā demokrātija, tiesu iestāžu neatkarība, vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļi”^[30]. Lai gan Padome nepieņēma oficiālu lēmumu par vispārējā līdzsvara klauzulas izmantošanu, mēs uzskatām, ka šis paziņojums ļāva izdarīt tādu pašu secinājumu. Lēmums izraisīja reakciju Belgradā, un gan prezidents, gan jaunā valdība sadarbojās ar ES delegāciju un grupu “Quint”,^[31] lai panāktu procesa virzību. Revīzijas laikā mēs neatradām norādījumus par to, kad un kā būtu jāpiemēro vispārējā līdzsvara klauzula.

45 Vēl viens gadījums, kad Padome izvirzīja papildu nosacījumus un noteica konkrētus termiņus, bija saistīts ar Albānijas pieteikumu sākt pievienošanās sarunas. Komisija 2018. gada aprīlī sniedza ieteikumu sākt sarunas, nenorādot papildu nosacījumus. Tomēr Padome 2018. gada jūnija secinājumos noteica, ka sarunu sākšana ir atkarīga no rīcības piecās galvenajās jomās, un uzdeva Komisijai uzraudzīt progresu un ziņot par to. Lai gan Komisija 2019. gada maijā atzīmēja, ka ir panākts ievērojams progress, un atkārtoti ieteica sākt sarunas, Padome divreiz atlika lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā. Visbeidzot, 2020. gada martā tā nolēma sākt sarunas, bet vairāk nekā gadu vēlāk vēl nav panākta vienošanās par kopēju ES sarunu satvaru. Pievienošanās sarunu lēnais temps var vājināt gaidīto nosacījumu pārveidojošo ietekmi.

ES darbības ir veicinājušas reformas, taču kopumā ir maz ietekmējušas progresu tiesiskuma jomā

46 Šajā iedaļā mēs novērtējam ES darbību devumu tiesiskuma reformu īstenošanā Rietumbalkānos un šo reformu ietekmi uz katras valsts vispārējo progresu tiesiskuma jomā. Mēs pārbaudījām, vai ES darbības ir veicinājušas izmaiņas un vai šāds devums laika gaitā varētu saglabāties. Lai gūtu plašāku ieskatu par ES projektu sniegumu, ilgtspēju un Komisijas veikto uzraudzību, mēs izvērtējām arī 19 izlasē iekļauto projektu tiešos rezultātus un iznākumu^[32]. Pilnīgu informāciju par izlasi sk. I pielikumā.

Projekta plānotie tiešie rezultāti lielākoties ir sasniegti, bet iznākums ir tehnisks un operacionāls

47 No 19 projektiem, ko izvērtējām, 13 projekti^[33] revīzijas laikā bija pabeigti^[34] un vēl seši tika īstenoti. Desmit^[35] no 13 pabeigtajiem projektiem tiešie rezultāti tika pilnībā vai lielākoties sasniegti, kā plānots. Tomēr septiņos gadījumos tas tika panākts, pagarinot līgumu par laikposmu no viena^[36] līdz 10^[37] mēnešiem. No šiem desmit projektiem 11. un 12. projekts izcēlās ar ziņošanas kvalitāti, proti, bija sniegta skaidra informācija par darbībām un rezultātiem. 11. projektā tika izmantota luksofora sistēma, lai uzraudzītu un parādītu katras darbības iznākuma rādītāju sasniegšanu. Trijos no atlikušajiem pabeigtajiem projektiem^[38] vēl nebija pieejami nobeiguma ziņojumi, taču starpposma ziņojumi liecināja par progresu mērķu sasniegšanā.

48 Visizplatītākie iznākuma rādītāji, ko sasniedza mūsu vērtētie projekti, bija kvantitatīvi un saistīti ar mācību kursu un semināru nodrošināšanu, ekspertu piesaisti (lai palīdzētu izstrādāt tiesību aktus, rīcības plānus, stratēģijas un metodoloģiskās vadlīnijas), pētījumu un IT vai ar IT nesaistītu izmēģinājuma projektu veikšanu un juridisko konsultāciju sniegšanu.

49 Mēs izvērtējām arī mūsu izlasē iekļauto 13 pabeigto projektu iznākumu^[39]. Mēs secinājām, ka piecu projektu īstenošanā ir sasniegts iecerētais^[40] (sk. 3. izcēlumu) un vēl trīs projektos ir pietiekama virzība uz iznākuma sasniegšanu^[41]. Pārējos projektus šādā veidā novērtēt nebija iespējams, jo revīzijas laikā nebija pieejami galīgie ziņojumi, kā arī netika pienācīgi ziņots par sasniegumiem (sk. 4. izcēlumu).

50 Ja ir politiskā griba, ES atbalstam var būt jēgpilna ietekme. 5. izcēlumā sniegts piemērs par diviem IPA II finansētiem projektiem, kuru īstenošanā politiskā griba ir palīdzējusi palielināt ES atbalsta ietekmi.

51 Mēs konstatējām, ka vārda brīvība ir vismazāk aptvertā joma, ko finansē tiesiskuma jomā, izmantojot IPA II. Tomēr mēs secinājām, ka tad, kad atbalsts tika sniegts, tas radīja pozitīvu ietekmi. Kā sekmīgu piemēru var minēt 19. projektu. Projekta īstenošana attīstās, kā plānots, un, visticamāk, tiks sasniegti iecerētie rezultāti, jo pieaug atbalstīto PSO, aktīvistu, žurnālistu, plašsaziņas līdzekļu un citu šīs jomas dalībnieku skaits, kas turpina darboties, izmantojot Eiropas Demokrātijas fonda^[42] atbalstu. Visi dotāciju saņēmēji ziņo, ka viņiem ir dota iespēja stiprināt darbu pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jomā (vai turpināt darbu represīvā vidē).

Projektu uzraudzībā dažkārt nav izdevies izmērīt iznākumu, un tikai daži projekti, visticamāk, būs ilgtspējīgi

52 Komisija regulāri uzraudzīja visus mūsu izlasē iekļautos projektus, taču snieguma novērtējums ne vienmēr bija pilnīgs, jo ziņošana kopumā bija vērsta uz darbībām, nevis uz rezultātiem. Ziņojumos, ko pārbaudījām, vienmēr bija aprakstīts paveiktais, sasaistot darbības ar projekta mērķiem, taču ne vienmēr bija norādīti sasniegumi projekta noslēgumā, it īpaši iznākuma veidā.

53 Nepilnīga ziņošana bieži ir projekta plānošanas un jo īpaši tā loģiskā ietvara nepilnību rezultāts. Parasti, ja sagatavošanas posmā ir skaidri noteikts loģiskais ietvars ar tiešo rezultātu un iznākuma rādītājiem, tostarp bāzlīnijas vērtības un mērķvērtības, ziņošana ir skaidrāka un ir iespējams uzraudzīt progresu vismaz tiešo rezultātu līmenī. Deviņiem mūsu paraugā iekļautajiem projektiem^[43] bija skaidri definēts loģiskais ietvars. Deviņos gadījumos^[44] loģiskais ietvars bija nepilnīgs, jo trūka vai nu rādītāju, vai arī bāzlīniju un mērķu. Četri projekti^[45] vēlāk tika pārskatīti, uzlabojot loģisko ietvaru. Abiem būvprojektiem^[46] līguma veida dēļ loģiskais ietvars nebija nepieciešams.

54 No deviņiem projektiem, kuros tika sasniegti visi vai lielākā daļa tiešo rezultātu (sk. 47. punktu), pieciem projektiem tika veikta neatkarīga uz rezultātiem vērsta uzraudzība (ROM)^[47], gan uzsverot projekta rezultātus, gan arī palīdzot uzlabot īstenošanu un ziņošanu. ROM ziņojumi, kas sagatavoti agrīnā posmā, sniedza lietderīgu ieguldījumu projektos, kuru virzība uz to mērķu sasniegšanu nebija pietiekama, vai gadījumos, kad bija grūti novērtēt projektu progresu. Vienā gadījumā^[48] ROM ziņojumā sniegtā ieteikuma neizpilde noveda pie neapmierinošas ziņošanas.

55 ROM ziņojumos par deviņiem mūsu izlasē iekļautajiem projektiem^[49] tika konstatētas projektu ilgtspējas problēmas. 2019. gadā veiktā ārējā novērtējumā par tiesiskumu arī tika apstiprināts, ka daudzos gadījumos ir grūti panākt ilgtspēju^[50]. Tikai trīs projektus īstenoja valsts iestādes, kas tiem sniedza zināmu finansiālas ilgtspējas garantiju^[51]. Pārējos gadījumos finansiālā ilgtspēja galvenokārt bija atkarīga no ES atbalsta turpināšanas^[52]. Papildus vājai ieinteresētībai projekta īstenošanā (sk. arī 6. izcēlumu) divi acīmredzami šķēršļi ilgtspējai ir vājas finansiālās un institucionālās spējas. To savā 2019. gada sanāksmē atzina arī IPA II uzraudzības komiteja: “ES finansēto darbību rezultātu ilgtspēja bieži vien ir apdraudēta, jo īpaši sliktas uzturēšanas un finanšu resursu trūkuma dēļ”^[53].

56 Ziņošana par gūto pieredzi projektu noslēgumā var palīdzēt noteikt šķēršļus rezultātu ilgtspējai. Ikgadējās rīcības programmās ir iekļauta sadaļa par gūto pieredzi, kas bieži ir saistīta ar iepriekšējo palīdzību; arī mūsu izlasē iekļautajos projektos ir sadaļa, kurā aprakstīts, kā tā tika balstīta uz iepriekšējiem IPA projektiem. Tomēr šajā ievaddaļā trūkst analīzes par to, kas ir vai nav izdevies, kā arī netiek sniegti atbilstīgi ieteikumi. No 13 pabeigtajiem projektiem, kurus revidējām, tikai piecu projektu gadījumā^[55] mēs konstatējām, ka ir detalizēti ziņots par gūto pieredzi. Piemēram, 12. projekta īstenošanas partneris uzsvēra iestāžu ierobežojumus, saskaroties ar likumdošanas un regulatīvo izmaiņu apjomu un tempu, un uzsvēra, ka turpmākā rīcība būs jāpapildina ar resursiem un apmācību, kas nepieciešama reformu īstenošanai. Tiek plānots informāciju par gūto pieredzi iekļaut viena projekta, kas joprojām tiek īstenots, galīgajā ziņojumā^[56].

Neraugoties uz ilggadējo ES atbalstu reformām Rietumbalkānos, joprojām pastāv būtiskas problēmas

57 Pēc vairāk nekā 20 gadus ilgiem politiskiem un finansiāliem centieniem Rietumbalkānos gan Komisija, gan citas starptautiskās organizācijas ziņo par ierobežotu progresu tiesiskuma jomā šajā reģionā (sk. 7.–10. attēlu). Iepriekš aprakstītās reformas acīmredzami nav bijušas pietiekamas, lai īstenotu vērienīgas pārmaiņas tiesiskuma jomā, galvenokārt tāpēc, ka valstīs trūkst ieinteresētības un politiskās gribas (sk. 37. punktu).

58 2019. gada novērtējumā par ES atbalstu tiesiskuma jomā^[57] tika atzīts, ka ES atbalsts ir veicinājis pozitīvas norises (piemēram, nozaru stratēģiju un rīcības plānu izstrādi, iestāžu spēju veidošanu un lielāku neatkarību, pārskatatbildību un tiesu pieejamību). Tajā uzsvērts arī, ka progress tomēr bija ierobežots un ka bija grūti panākt ilgtspēju. Novērtējumā teikts, ka “tas ir saistīts ar zemu politiskās gribas līmeni, iestāžu pretestību pārmaiņām un pilsoniskās sabiedrības nepietiekamu līdzdalību vai atstumtību”.

59 Tālāk tekstā ir izklāstītas galvenās pastāvīgās tiesiskuma problēmas Rietumbalkānos un parādīts, cik neliels progress ir panākts, īstenojot galvenās reformas.

Tiesu iestāžu darbība

60 Jauno tiesību aktu īstenošana ar mērķi stiprināt tiesu un prokuratūras iestāžu un struktūru neatkarību, profesionalitāti un pārskatatbildību cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību kavējas galvenokārt politiskās apņēmības trūkuma dēļ. Reģionā (jo īpaši Albānijā, Melnkalnē un Serbijā) valsts amatpersonas (to vidū dažas augsta līmeņa amatpersonas) un parlamenta deputāti joprojām publiski un regulāri komentē notiekošās izmeklēšanas un tiesvedību un dažkārt pat izsakās par atsevišķiem tiesnešiem un prokuroriem. Serbijā raksti neliela formāta laikrakstos ir vērsti pret tiesu varas pārstāvjiem un cenšas tos diskreditēt^[58], savukārt Albānijā Eiropas Padome kritizēja tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu praksi izplatīt baumas un uzbrukt sabiedrībā pazīstamām personām^[59].

61 Serbijā tiesneši ir lūguši, lai viņus atbrīvo no tādu lietu izskatīšanas, kurās iesaistīti vietējie politiķi, norādot uz spiedienu, kas tiek izdarīts uz viņiem pašiem un viņu ģimenēm^[60]. Melnkalnē nesenā Prokuroru padomes reforma, nesen pieņemtie Tiesnešu padomes lēmumi par septiņu tiesu priekšsēdētāju atkārtotu iecelšanu amatā uz trešo termiņu pēc kārtas, neskatoties uz tiesību aktos noteikto divu termiņu ierobežojumu^[61], un parlamenta nespēja panākt kvalificētu balsu vairākumu augsta līmeņa tiesnešu iecelšanai amatā liecina, ka tiesu iestādes un prokuratūra joprojām ir neaizsargātas pret politisku iejaukšanos. Albānijā centieni iejaukties tiesu darbā joprojām ir problēma, tostarp no tiesu iestāžu puses, tas pats attiecas uz iekšēju un ārēju spiedienu uz prokuroriem^[62].

Korupcijas apkarošana

62 Komisija ziņo, ka situācija nozarēs, kuras ir īpaši neaizsargātas pret korupciju (saistītas ar ievērojamiem valsts izdevumiem vai tiešu kontaktu ar sabiedrību), joprojām ir lielā mērā problemātiska visā reģionā. Nesen pieņemtais Serbijas likums par īpašām procedūrām attiecībā uz infrastruktūras projektiem, kuras jo īpaši ļauj “stratēģiskas nozīmes” projektus atbrīvot no publiskā iepirkuma noteikumiem, ir radījis nopietnas bažas par korupcijas potenciālu^[63]. Organizācija “Transparency Serbia” ir nosodījusi “izpilddirektoru” iecelšanas praksi, lai tie sešus mēnešus pārvaldītu valsts īpašumu un tādējādi valdošā partija varētu “turēt šīs personas ciešā pavadā”^[64].

63 Savos jaunākajos ziņojumos par Melnkalnes progresu^[65] ceļā uz dalību ES Komisija ir norādījusi, ka ir panākts tikai “ierobežots progress” cīņā pret korupciju, kas, pēc tās domām, “ir izplatīta daudzās jomās un joprojām rada bažas”. Cita starpā ziņojumos minēts, ka 2019. gadā kāds uzņēmējs publiskojis slepenus videoierakstus – un vēlāk arī slepenus audioierakstus un dokumentus –, kuri liecina par daudzu sabiedrībā pazīstamu personu, kas strādā galvenajās valsts iestādēs, iespējamu dalību nelikumīgā partiju finansēšanā un kukuļdošanas skandālos.

64 Albānijā Publiskā iepirkuma aģentūra ziņo, ka pēdējos gados ir ievērojami samazinājies sarunu procedūru skaits bez iepriekšējas publicēšanas. Tomēr aptaujātie uzņēmumu pārstāvji un žurnālisti (sanāksmju sarakstu sk. II pielikumā) minēja, ka korupcija publiskajā iepirkumā ir izplatīta un skaidri norāda uz valsts sagrābšanu: procedūrās bieži trūkst efektīvas konkurences, par publiskajiem būvdarbiem piedāvātās cenas ir uzpūstas un koncesijas līgumu iepirkumiem trūkst pārredzamības.

65 Organizācijas “Transparency International” dati un Pasaules Bankas korupcijas rādītāji (sk. 9. attēlu) apstiprina, ka, neraugoties uz gadiem ilgo ES reformu darbību, valsts sagrābšana un plaši izplatītā korupcija nav apturēta. Mēs uzskatām, ka, lai panāktu jēgpilnu ietekmi, ES ir nepieciešama koordinēta un vienlaicīga rīcība daudzās politikas jomās, kas saistītas ar tiesiskumu.^[66] Sarunu sadaļu apvienošanai 2020. gadā (23. sadaļas – tiesu vara un pamattiesības, 24. sadaļas – tiesiskums, brīvība un drošība, 5. sadaļas – publiskais iepirkums, 18. sadaļas – Statistika un 32. sadaļas – Finanšu kontrole, kā arī ekonomisko kritēriju, demokrātisku iestāžu darbības un valsts pārvaldes reformas vienlaicīga izvērtēšana) būtu jānodrošina šāda pieeja^[67], un tāpēc tā ir solis pareizajā virzienā. Tomēr šīs izmaiņas attiecas tikai uz Melnkalni un Serbiju – abām valstīm, kuras patlaban risina sarunas –, un tās vēl jāīsteno praksē.

Vārda brīvība

66 Gan organizācija “Freedom House”, gan arī “Reportieri bez robežām” uzskata, ka reģionā, izņemot Ziemeļmaķedoniju un Kosovu, vārda brīvības jomā nav panākti nekādi uzlabojumi. Komisijas jaunākie gada ziņojumi par paplašināšanos liecina, ka Bosnija un Hercegovina, Melnkalne un Serbija kopš 2015. gada nav progresējušas (sk. 7. attēlu).

67 Uzbrukumi žurnālistiem rada nopietnas bažas visā reģionā^[68]. Žurnālisti un plašsaziņas līdzekļi joprojām tiek apdraudēti, izmantojot iebiedēšanu, draudus sociālajos plašsaziņas līdzekļos un fiziskus uzbrukumus, bet izmeklēšana un kriminālvajāšana ir lēna. Plašsaziņas līdzekļu vide joprojām ir ļoti polarizēta, un pašregulācijas mehānismi joprojām ir vāji. Visā reģionā pieaugošais dezinformācijas apjoms, ko bieži izplata valsts atbalstīti plašsaziņas līdzekļi^[69], vēl vairāk polarizē sabiedrību, jo īpaši vēlēšanu kampaņu laikā.

68 Pat Albānijā, kas ir guvusi vislielākos panākumus tiesu varas neatkarības jomā, vērienīgo un lēno pārbaužu radītie sistēmas traucējumi ir ietekmējuši sabiedrības atbalstu tiesu sistēmas reformām, jo pieaug neizskatīto lietu skaits, un tas var apdraudēt reformu leģitimitātes uztveri. To albāņu īpatsvars, kuri uzskata, ka reformām būs pozitīva ietekme, ir samazinājies no 71 % 2016. gadā līdz 53 % 2019. gadā, savukārt to albāņu īpatsvars, kuri uzskata, ka reformas tiek pienācīgi īstenotas, tajā pašā laikposmā samazinājās no 46 % līdz 32 %^[70]. Albānijas sabiedrība informāciju saņem galvenokārt no tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem^[71], kurus uzskata par ieinteresētiem un kuri tādējādi var noslēpt vai izcelt korupcijas skandālus atkarībā no to politiskās vai uzņēmējdarbībā balstītās pārliecības. Arī tas var apdraudēt reformu leģitimitātes uztveri.

69 Mūsu aptaujātās pilsoniskās sabiedrības organizācijas vērsa uzmanību uz stratēģiskās komunikācijas nepieciešamību, lai informētu par reformu pozitīvo ietekmi un skaidrotu, ka, lai gan būs īslaicīgas neērtības, iestāžu pārstrukturēšana sniegs ilgstošus ieguvumus. Lai efektīvi informētu sabiedrību par ES mērķiem, ir nepieciešama pastāvīga sadarbība un koordinācija starp valdībām un pilsonisko sabiedrību.

70 ES ir atbalstījusi formāla valdības un pilsoniskās sabiedrības sadarbības satvara izveidi, kas patlaban ir ieviests visās Rietumbalkānu valstīs. Tomēr pilsoniskajai sabiedrībai patlaban nav pietiekami lielas lomas politikā un lēmumu pieņemšanā. Izņemot Ziemeļmaķedoniju un zināmā mērā Melnkalni, kur ES delegācija ziņo par neseniem uzlabojumiem pilsoniskās sabiedrības darbības vidē, reģiona pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbība joprojām ir klusināta. PSO, kuras intervējām Albānijā un Serbijā, apstiprināja, ka apspriešanās notiek īpašos gadījumos un ka pilsoniskās sabiedrības ieteikumi dokumentu galīgajās redakcijās bieži tiek ignorēti. Tās vēlētos stiprināt sadarbību ar ES delegācijām, neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu kopienu un pētnieciskajiem žurnālistiem, lai cita starpā uzraudzītu reformu īstenošanu un to ietekmi uz izmaiņām korupcijas jomā, kā arī brīdinātu sabiedrību un reģiona valdības.

Secinājumi un ieteikumi

71 Šīs revīzijas par ES atbalsta efektivitāti tiesiskumam Rietumbalkānos galvenais secinājums ir tāds, ka ES darbības ir veicinājušas reformas tādās tehniskās jomās kā tiesu iestāžu efektivitāte un attiecīgo tiesību aktu izstrāde, bet nepietiekamas politiskās gribas apstākļos tām ir bijusi ierobežota vispārējā ietekme uz tiesiskuma fundamentālo reformu sekmēšanu reģionā.

72 Neraugoties uz dažiem neseniem pozitīviem notikumiem, galvenokārt Albānijā un Ziemeļmaķedonijā, Komisija un citas starptautiskās organizācijas ziņo par ierobežotu progresu tiesiskuma jomā. Joprojām pastāv būtiskas problēmas tādās jomās kā tiesu iestāžu neatkarība, varas koncentrācija, politiska iejaukšanās un korupcija, kas prasa papildu centienus reformu veicināšanā šajās jomās (sk. 57., 58. un 68. punktu).

1. ieteikums. Stiprināt mehānismu tiesiskuma reformu veicināšanai paplašināšanās procesā

Komisijai jāstiprina sava pieeja, lai veicinātu un atbalstītu fundamentālas reformas paplašināšanās procesā. Konkrēti, tai jākoncentrējas uz stratēģisko mērķu noteikšanu katrai paplašināšanās procesā iesaistītajai valstij, nosakot galīgos ietekmes rādītājus tādās tiesiskuma pamatjomās kā tiesu iestāžu neatkarība, vārda brīvība, cīņa pret korupciju un valsts sagrābšanu, kā arī nosakot starpposma mērķus progresa uzraudzībai virzībā uz šo rādītāju sasniegšanu.

Termiņš: 2022. gada decembris.

73 Mēs konstatējām, ka, izmantojot pieeju “vispirms fundamentālās reformas” un kopš 2020. gada apvienojot sarunu sadaļas, Komisija ir pievērsusi lielāku vērību tiesiskumam Rietumbalkānos un ES politiskās prioritātes tiesiskuma jomā kopumā ir pārvērtusi konkrētās darbībās saskaņā ar Pirmspievienošanās instrumentu (IPA) (sk. 25.–27. punktu).

74 Citas starptautiskās organizācijas, domnīcas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) ir noteikušas tādas pašas tiesiskuma prioritārās jomas, kādas ir noteikusi Komisija. Tomēr mēs konstatējām, ka ES atbalsts pilsoniskās sabiedrības rīcībai tiesiskuma jomā nav pietiekams šīs jomas vajadzību apmierināšanai un netiek rūpīgi uzraudzīts. Piemēram, Komisija ir atteikusies no IPA II rādītāja, ar ko uzrauga pilsoniskās sabiedrības līdzdalību reformu procesā, un tāpēc neziņo par progresu šajā jomā (sk. 28.–31. punktu).

75 Plašsaziņas līdzekļiem un pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīga vide var palīdzēt publiskot un precizēt ES darbību mērķus un rezultātus, izskaidrot virzību uz dalību ES un veicināt ES demokrātijas principus. Mēs konstatējām, ka vārda brīvība ir joma, kas ir vismazāk attīstījusies visās sešās valstīs. Dažās valstīs samazinās sabiedrības atbalsts reformām, kas nepieciešamas, lai pievienotos ES (sk. 68.–70. punktu).

2. ieteikums. Pastiprināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, kas iesaistās tiesiskuma reformās un plašsaziņas līdzekļu neatkarības veicināšanā

Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam jāpalielina atbalsts neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem žurnālistiem. Konkrētāk, iesakām Komisijai un EĀDD:

1. noteikt par prioritāti atbalstu neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un PSO, kas darbojas tiesiskuma jomā, piešķirot IPA III finansējumu PSO darbībām tiesiskuma jomā;
2. sniegt ilgtermiņa finansiālo atbalstu PSO un neatkarīgām plašsaziņas līdzekļu organizācijām tā, lai tas nebūtu balstīts tikai uz projektu finansēšanu;
3. palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgām plašsaziņas līdzekļu organizācijām, lai ļautu tām izstrādāt īpaši pielāgotus instrumentus korupcijas attīstības uzraudzībai;
4. uzraudzīt PSO devumu tiesiskuma reformās, izmantojot īpašus rādītājus.

Termiņš: 2022. gada decembris.

76 Lai gan Komisija ir atzinusi, ka administratīvās spējas un politiskā griba ir galvenās riska jomas IPA projektu īstenošanā, mēs konstatējām, ka netiek veikti īpaši pasākumi šo risku mazināšanai. Konkrētāk, galvenie riski netiek izmantoti, lai paredzētu priekšnoteikumus projektu finansēšanai vai īstenošanai, tāpēc tie nav noderīgi konkrētu riska mazināšanas pasākumu izstrādei. Arī ES delegācijas ir reti izmantojušas iespēju apturēt IPA finansiālo atbalstu, ja reformas netiek īstenotas apmierinoši. IPA II trūkst pietiekami stingru nosacījumu klauzulu, kas apstājušās tiesiskuma reformas tieši sasaistītu ar ietekmi uz citu nozaru finansēšanu. Komisijas tiesību akta priekšlikumā par IPA III regulu nosacījumi ir pastiprināti. Tomēr projektā nav skaidri noteikts, kā nosacījumi ietekmēs finansējuma piešķiršanu (sk. 34., 35. un 38.–41. punktu).

77 Mēs arī konstatējām, ka vienmēr, kad Padome ir piemērojusi politiskos nosacījumus vispārējā līdzsvara klauzulas veidā, tas ir mudinājis partnervalstis paātrināt savu reformu programmu īstenošanu. Ir radušās domstarpības starp Komisiju un Padomi par to, cik lielā mērā partnervalsts ir izpildījusi klauzulas nosacījumus. Mūsuprāt, šī situācija apdraud nosacījumu stimulējošo ietekmi (sk. 41.–45. punktu).

3. ieteikums. Pastiprināt nosacījumu izmantošanu IPA III īstenošanā

Komisijai IPA III finansējuma izmaksa jomās, kas nav tiesiskuma jomas (piemēram, lauku attīstība un infrastruktūra), būtu jāsasaista ar progresu tiesiskuma jomā.

Termiņš: 2022. gada decembris.

78 Tiesiskums aptver vairākas savstarpēji saistītas transversālas jomas. 2020. gada paplašināšanās metodoloģija ir solis pareizajā virzienā, jo tā paredz sarunu sadaļu apvienošanu, tādējādi dodot Komisijai iespēju pievienošanās sarunās vienlaicīgi risināt visas ar tiesiskumu saistītās jomas. Tomēr jaunā metodoloģija ir pārāk nesena, lai būtu devusi redzamus rezultātus, un tā attiecas tikai uz valstīm, kuras iesaistījušās sarunu procesā. Tiesiskuma transversālais raksturs nozīmē, ka ES darbības, kas tiek finansētas citās IPA jomās, var negatīvi ietekmēt vispārēji tiesiskuma trūkumi (sk. 65. punktu).

79 Lielākajā daļā pabeigto projektu ir sasniegti iecerētie tiešie rezultāti, un aptuveni pusē projektu ir sasniegts paredzētais iznākums. Par projektiem, kuru īstenošana vēl turpinās, ir pāragri izdarīt vērtējumu projekta iespējamas paplašināšanas dēļ, vai arī progresu nevar izmērīt, jo trūkst informācijas par sniegumu vai arī tā nav pietiekami kvalitatīva. Gadījumos, kad veikta uz rezultātiem vērsta uzraudzība, tā ir palīdzējusi izcelt projektu rezultātus un uzlabot to īstenošanu. Kopumā mēs konstatējām, ka IPA palīdzība ir palīdzējusi uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un ir bijusi būtiska, lai īstenotu tiesisko regulējumu un veicinātu proaktīvu pieeju cīņā pret korupciju (sk. 47.–51. punktu).

80 Galvenie šķēršļi projektu ilgtspējai ir vājas finansiālās un institucionālās spējas, kā arī politiskās gribas trūkums. Dažus IPA projektus īsteno valsts iestādes, un tādēļ tie pēc ES atbalsta beigām var nebūt finansiāli ilgtspējīgi. Turklāt pieticīgais progress, kas tiesiskuma jomā panākts pēdējo 20 gadu laikā, apdraud ES atbalsta vispārējo ilgtspēju, jo tas rada jautājumus par pievienošanās procesa uzticamību. Ziņošana par gūto pieredzi var palīdzēt noteikt snieguma problēmas un šķēršļus rezultātu ilgtspējai, bet parasti tā nav iekļauta projektu plānošanā (sk. 52.–56. punktu).

4. ieteikums. Stiprināt ziņošanu par projektiem un to uzraudzību

Sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

1. izveidot stabilu loģisko ietvaru visiem attiecīgajiem IPA finansētajiem projektiem, cita starpā skaidrus tiešo rezultātu un iznākuma rādītājus, izmantojot bāzlīnijas un mērķvērtības;
2. biežāk izmantot uz rezultātiem vērstas uzraudzības misijas saistībā ar IPA III finansētajiem projektiem tiesiskuma jomā;
3. visos galīgajos projektu ziņojumos iekļaut sadaļu par gūto pieredzi, ietverot konstatējumus un ieteikumus, lai uzlabotu turpmāko projektu rezultātu ilgtspēju.

Termiņš: 2022. gada decembris.

Šo ziņojumu 2021. gada 9. novembrī Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Bettina JAKOBSEN.

Pielikumi

I pielikums. Revidētie projekti – tiešie rezultāti un iznākums

 Avots: ERP.

II pielikums. Aptaujātās ieinteresētās personas (izmantojot videokonferences)

Glosārijs un saīsinājumi

ATPP: Augstā tiesnešu un prokuroru padome (Bosnija un Hercegovina).

EĀDD: Eiropas Ārējās darbības dienests

GRECO: Pretkorupcijas starpvalstu grupa – Eiropas Padomes struktūra, kas uzrauga dalībvalstu atbilstību organizācijas pretkorupcijas standartiem

IPA: Pirmspievienošanās palīdzības instruments – ES instruments tehnisko un administratīvo spēju veidošanai kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs

Iznākums: tūlītējas vai ilgāka termiņa, plānotas vai neparedzētas izmaiņas, ko rada projekts, piemēram, labāk apmācīta darbaspēka nodrošinātie ieguvumi

Loģiskais ietvars: detalizēts plānošanas rīks, kas aptver projekta īstenošanu, pārvaldību, uzraudzību un novērtēšanu

PSO: pilsoniskās sabiedrības organizācijas

ROM: uz rezultātiem vērsta uzraudzība – neatkarīgu ekspertu veikta īstenoto projektu tiešo rezultātu un iznākuma pārskatīšana, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā atbilstība, efektivitāte, lietderība, ietekme un ilgtspēja

SAN: stabilizācijas un asociācijas nolīgums – nolīgums, ko ES noslēdz atsevišķi ar katru Rietumbalkānu valsti stabilizācijas un asociācijas procesa ietvaros

Stabilizācijas un asociācijas process: ES politika attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, kuras mērķis ir īstenot reformas, lai nākotnē tās kļūtu par dalībvalstīm

Tiešie rezultāti: rezultāti, ko iegūst jeb panāk, īstenojot projektu (piemēram, pasniegti mācību kursi vai uzbūvēts ceļš)

Komisijas un EĀDD atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=60343

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=60343

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Bettina Jakobsen vadītā III apakšpalāta, kuras pārziņā ir ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīzija. Revīziju vadīja ERP loceklisJuhan Parts, atbalstu sniedza locekļa biroja vadītājs Ken Marti Vaher un biroja atašejs Margus Kurm; atbildīgais vadītājs Alejandro Ballester Gallardo; darbuzdevuma vadītājs Theodoros Orfanos; revidenti Naiara Zabala Eguiraun un Flavia Di Marco. Lingvistisko atbalstu sniedza Thomas Everett.

 

Beigu piezīmes

^* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

^[1] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, COM(2018) 324 final, 2.5.2018., 1. lpp.

^[2] Līgums par Eiropas Savienību, 21. pants.

^[3] Sk.politiskos pievienošanās kritērijus, kas noteikti 1993. gadā Kopenhāgenā notikušajā Eiropadomes sanāksmē; Līgums par Eiropas Savienību, 49. pants.

^[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

^[5] Eiropas Komisija, Komisijas paziņojums “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā. Pašreizējā situācija un iespējamie turpmākie pasākumi”, 3.4.2019., 1. lpp.

^[6] Marko Kmezić, “Rule of law and democracy in the Western Balkans: addressing the gap between policies and practice”, Southeast European and Black Sea Studies, 2020, 3. lpp.

^[7] Eiropas Savienības Padome, ES rīcība pret korupciju – viedokļu apmaiņa, 12276/19, 27.9.2019., 3. lpp.

^[8] COM(2018) 65 final, 6.2.2018., 6. lpp.

^[9] COM(2018) 65 final, 6.2.2018.

^[10] Florian Bieber, “The Rise of Authoritarianism in the Western Balkans”, 2020., 139. lpp.; Jelena Džankić, Soeren Keil un Marko Kmezić, “The Europeanisation of the Western Balkans: A Failure of EU Conditionality?”, 2018., 89. lpp.; Marko Kmezič, “Rule of law and democracy in the Western Balkans: addressing the gap between policies and practice”, Southeast European and Black Sea Studies, 2020, 1. un 2. lpp.

^[11] Organizācija “Freedom House”, Democracy status.

^[12] Organizācija “Freedom House”, Change in democracy status.

^[13] Transparency International, Captured states in the Western Balkans and Turkey.

^[14] Tena Prelec un Jovana Marović, “No longer voting for the devil you know? Why the Balkans’ collective action problem might be easier to break than we think”, BiEPAG, 2021. gada janvāris.

^[15] Augstā pārstāvja / priekšsēdētāja vietnieka Josep Borrell un kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāra Oliver Varhely kopīgais paziņojums par parlamenta vēlēšanām; Amerikas Savienoto Valstu misija Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā.

^[16] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pievienošanās procesa uzlabošana – ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem”, COM(2020) 57 final.

^[17] Cik daudz ES jau ir ieguldījusi Rietumbalkānos? “Questions and Answers: Economic and Investment Plan for the Western Balkans”.

^[18] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula Nr. 231/2014.

^[19] Papildus divpusējam atbalstam ES sniedz pārrobežu un daudzvalstu palīdzību, tostarp finansē horizontālas un reģionālas programmas tiesiskuma jomā. Tomēr nav paredzēts īpašs finanšu piešķīrums tikai tiesiskumam.

^[20] Termins “Eiropas Savienība” (ES) attiecas uz dažādiem Komisijas ģenerāldirektorātiem (ĢD), ES delegācijām un EĀDD, bet ne uz dalībvalstīm.

^[21] “(..) mēģinājumi mazināt plurālismu un vājināt tādus būtiskus uzraugus kā, piemēram, pilsoniskā sabiedrība un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, ir tiesiskuma apdraudējuma brīdinājuma signāli.” Komisijas paziņojums “Tiesiskuma stiprināšana Savienībā – rīcības plāns”, COM(2019) 343 final, 2. lpp.

^[22] “Thematic evaluation of EU support for rule of law in neighbourhood countries and candidates and potential candidates of enlargement (2010.–2017.)”, kopsavilkums, galīgais ziņojums, 2019., 5. lpp.

^[23] Transparency International EU, “The Western Balkans:Captured states or a community of law?”.

^[24] IPA II Monitoring, Reporting and Performance Framework, Specific contract 2014/351 964, Final report, 2016, 45. lpp.

^[25] Komisijas paziņojums “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā”, COM(2018) 65 final, 8. lpp., un “Questions and Answers: Economic and Investment Plan for the Western Balkans”.

^[26] “Questions and Answers: Economic and Investment Plan for the Western Balkans”.

^[27] Kosovas IPA uzraudzības komitejas 2018. gada marta un 2019. gada aprīļa sanāksmju secinājumi.

^[28] Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).

^[29] Regula (ES) 2021/1529, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III).

^[30] Vācijas Eiropas lietu ministra Michael Roth (rotējošā Padomes prezidentūra) 2020. gada 9. decembra paziņojums, raksts izdevumā “Serbiamonitor”.

^[31] Quint ir neformāla lēmumu pieņemšanas grupa, ko veido Amerikas Savienotās Valstis, Francija, Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste.

^[32] No izlases izslēdzām vienu projektu (16. projekts) neatbilstības dēļ, jo tas bija būvniecības projekts, kas tika atcelts pirms jebkādu darbu uzsākšanas.

^[33] 1., 2., 3., 4., 6., 8., 9., 10., 11., 12., 17., 18. un 20. projekts. Mēs uzskatām 1. projektu par pabeigtu, jo ir izmaksāta sākotnējā budžeta atbalsta summas pēdējā mainīgā daļa. 2020. gadā tika panākta vienošanās par budžeta atbalsta pagarinājumu uz četriem gadiem.

^[34] Beigu datums ir 2021. gada 31. janvāris.

^[35] 1., 2., 3., 4., 6., 8., 11., 12., 17. un 18. projekts.

^[36] 11. projekts.

^[37] 6. projekts.

^[38] 10., 11. un 20. projekts.

^[39] 1., 2., 3., 4., 6., 8., 9., 10., 11., 12., 17., 18. un 20. projekts.

^[40] 1., 4., 6., 12. un 17. projekts.

^[41] 2., 18. un 20. projekts.

^[42] Eiropas Demokrātijas fonds ir neatkarīga piešķīrējorganizācija, ko ES un dalībvalstis izveidoja 2013. gadā kā autonomu starptautisku trasta fondu, lai veicinātu demokrātiju Eiropas kaimiņvalstīs, Rietumbalkānos, Turcijā un citviet.

^[43] 2., 7., 10., 11., 12., 15., 18., 19. un 20. projekts.

^[44] 1., 3., 4., 5., 8., 9., 13., 14. un 17. projekts.

^[45] 1., 5., 9. un 14. projekts.

^[46] 6. un 16. projekts.

^[47] 3., 4., 12., 18. un 19. projekts.

^[48] 3. projekts.

^[49] 3., 4., 5., 9., 10., 12., 14., 18.un 19. projekts.

^[50] Thematic evaluation of EU support for rule of law in neighbourhood countries and candidates and potential candidates of enlargement (2010.–2017.), kopsavilkums, galīgais ziņojums, 2019.

^[51] 6., 12. un 17. projekts.

^[52] 1., 2., 4., 10. un 18. projekts.

^[53] IPA II uzraudzības komitejas protokols, 2019, 2. lpp.

^[54] 2020. gada novērtējums par IPA un citu līdzekļu devēju palīdzību (dotācijām) ATPP – kopsavilkums, 13. punkts.

^[55] 1., 3., 9., 12. un 18. projekts.

^[56] 5. projekts.

^[57] Thematic evaluation of EU support for rule of law in neighbourhood countries and candidates and potential candidates of enlargement (2010.–2017.), galīgais ziņojums, 2019.

^[58] Eiropas Komisija, 2020. gada ziņojums par Serbiju, 20. lpp.

^[59] Venēcijas komisija, paziņojums par atzinumu par Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu likumu, 2020. gada jūnijs.

^[60] Eiropas Komisija, 2020. gada ziņojums par Serbiju, 20. lpp.

^[61] Organizācija “Freedom House”, Nations in Transition, Melnkalne, 2020.

^[62] Eiropas Komisija, 2020. gada ziņojums par Albāniju, 20. lpp.

^[63] Eiropas Komisija, 2020. gada ziņojums par Serbiju, 29. lpp.

^[64] Organizācijas “Transparency Serbia” priekšsēdētāja komentārs pēc 2020. gada ziņojuma publicēšanas.

^[65] 2019. gada un 2020. gada ziņojumi par Melnkalni.

^[66] Sk., piemēram, Marko Kmezić un Florian Bieber publikāciju “Protecting the rule of law in EU Member States and Candidate Countries”, it īpaši tās 4. nodaļu “Ways forward”.

^[67] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pievienošanās procesa uzlabošana – ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem”, COM(2020) 57 final, Tehniskais pielikums.

^[68] Organizācija “Human Rights Watch”, “Attacks on journalists still a problem in the Western Balkans”.

^[69] Euractiv,“In Serbia, fake news is spread by state-backed media”, 4.5.2021.

^[70] IDM, “Opinion poll 2019: Trust in Governance”.

^[71] Turpat.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
L-1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-7187-5	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/7926	QJ-AB-21-028-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-7194-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/346845	QJ-AB-21-028-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

• 1. un 4. attēls: ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.