Īpašais ziņojums
09 2021

Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota

Par ziņojumu: Dezinformācija raisa nopietnas bažas organizētās sabiedrībās. Sociālie mediji un jaunās tehnoloģijas ir palielinājušas mērogu un ātrumu, ar kādu nepatiesa vai maldinoša informācija var sasniegt plānotu vai neplānotu auditoriju. Laikā, kad ES rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai tika sagatavots, tas bija atbilstīgs, tomēr nepilnīgs. Kaut arī tas lielā mērā tiek īstenots sekmīgi un ir pierādījumi par pozitīvām norisēm, ne visi rezultāti ir sasniegti, kā plānots. Mēs sniedzam ieteikumus par to, kā uzlabot ES dezinformācijas apkarošanas darbību koordināciju un pārskatatbildību. Mūsu uzmanība ir pievērsta Eiropas Ārējās darbības dienesta stratēģiskās komunikācijas nodaļas un tā operatīvo grupu darbības kārtībai. Mēs iesakām palielināt dalībvalstu iesaisti agrīnās brīdināšanas sistēmā un uzlabot tiešsaistes platformu uzraudzību un pārskatatbildību. Mēs arī norādām uz vajadzību pieņemt ES medijpratības stratēģiju, kas ietver dezinformācijas apkarošanu, un veikt pasākumus, kas ļautu Eiropas Digitālo mediju observatorijai sasniegt tās vērienīgos mērķus.
ERP īpašais ziņojums saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:
PDF
PDF General Report

Kopsavilkums

I

Dezinformācija ir sastopama cilvēku saziņā kopš civilizācijas sākumiem un organizētu sabiedrību rašanās. Tomēr pēdējos gados ir mainījies tās mērogs un ātrums, kādā nepatiesa vai maldinoša informācija ar sociālo mediju un jauno tehnoloģiju starpniecību var sasniegt plānotu vai neplānotu auditoriju. Tā var radīt kaitējumu sabiedrībai.

II

Eiropadome 2018. gada 28. jūnija secinājumos aicināja ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisiju iesniegt rīcības plānu ar konkrētiem priekšlikumiem koordinētai reaģēšanai uz dezinformāciju. ES rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai, kuru iesniedza 2018. gada 5. decembrī, ietver desmit konkrētas darbības, kuru pamatā ir četras prioritārās jomas jeb pīlāri, un apvieno ES centienus apkarot dezinformāciju. ES izdevumi dezinformācijas apkarošanai līdz šim ir bijuši salīdzinoši nelieli: 50 miljoni EUR laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam.

III

Revīzijas mērķis bija novērtēt, vai ES rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai bija atbilstīgs, kad tas tika sagatavots, un vai tas sniedza plānotos rezultātus. Revīzija aptvēra laikposmu no ES rīcības plāna dezinformācijas apkarošanai iesniegšanas līdz tā pieņemšanai (no 2018. gada decembra līdz 2020. gada septembrim). Šis ziņojums ir pirmais visaptverošais, neatkarīgais novērtējums par plāna atbilstību un sasniegtajiem rezultātiem. Kopumā mēs secinām, ka ES rīcības plāns bija atbilstīgs, taču nepilnīgs, un, lai gan lielā mērā tas tiek īstenots pareizi un ir pierādījumi par pozitīvām norisēm, daži rezultāti nav sasniegti, kā plānots.

IV

ES rīcības plāns ietver atbilstīgus, proaktīvus un reaģējošus dezinformācijas apkarošanas pasākumus. Tomēr, kaut gan dezinformācijas taktika, dalībnieki un tehnoloģija pastāvīgi attīstās, ES rīcības plāns kopš tā iesniegšanas 2018. gadā nav atjaunināts. Tajā nav iekļauta visaptveroši kārtība, kas nodrošinātu, ka ES reakcija uz dezinformāciju ir labi saskaņota, efektīva un samērīga ar apdraudējuma veidu un mērogu. Turklāt ES rīcības plānam nebija pievienota uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas sistēma, bet tas apdraud pārskatatbildību.

V

Trīs Eiropas Ārējās darbības dienesta stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas ir uzlabojušas ES spēju prognozēt dezinformāciju kaimiņvalstīs un reaģēt uz to. Tomēr tās nav pietiekami nodrošinātas ar resursiem vai izvērtētas, un to pilnvaras neaptver dažus jaunus apdraudējumus.

VI

Projekts EUvsDisinfo ir palīdzējis uzlabot informētību par Krievijas izplatīto dezinformāciju. Taču fakts, ka to izmitina Eiropas Ārējās darbības dienests, rada dažus jautājumus par projekta neatkarību un galīgo mērķi, jo to varētu uztvert kā ES oficiālās nostājas atspoguļojumu. Agrīnās brīdināšanas sistēma ir veicinājusi informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ES iestādēm. Tomēr dalībvalstis sistēmu pilnā mērā neizmanto, lai koordinētu vienotu reakciju uz dezinformāciju un kopīgu rīcību.

VII

Ar prakses kodeksu Komisija ir izveidojusi novatorisku satvaru sadarbībai ar tiešsaistes platformām. Mēs konstatējām, ka prakses kodekss nesasniedz mērķi panākt, lai tiešsaistes platformas būtu atbildīgas par to darbībām un to lomu dezinformācijas aktīvā apkarošanā.

VIII

Ziņojumā arī uzsvērts tas, ka trūkst medijpratības stratēģijas, kas ietver dezinformācijas apkarošanu, un tas, cik sadrumstalota ir politika un darbības, ar kurām paredzēts palielināt spēju piekļūt plašsaziņas līdzekļiem, izprast tos un mijiedarboties ar tiem. Visbeidzot, mēs konstatējām risku, ka jaunizveidotā Eiropas Digitālo mediju observatorija varētu nesasniegt mērķus.

IX

Pamatojoties uz šiem secinājumiem, mēs iesakām Eiropas Ārējās darbības dienestam un Komisijai:

  • uzlabot ES dezinformācijas apkarošanas darbību koordināciju un pārskatatbildību (Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisija);
  • uzlabot Stratēģiskās komunikācijas (StratCom) nodaļas un tās operatīvo grupu darbības kārtību (Eiropas Ārējās darbības dienests);
  • palielināt dalībvalstu un tiešsaistes platformu dalību agrīnās brīdināšanas sistēmā (Eiropas Ārējās darbības dienests);
  • uzlabot tiešsaistes platformu uzraudzību un pārskatatbildību (Komisija);
  • pieņemt ES medijpratības stratēģiju, kas ietver dezinformācijas apkarošanu (Komisija);
  • veikt pasākumus, kas ļautu Eiropas Digitālo mediju observatorijai sasniegt tās vērienīgos mērķus (Komisija).

Ievads

01

Eiropas Komisija1 dezinformāciju definē kā “pārbaudāmi nepatiesu vai maldinošu informāciju, kas tiek sagatavota, publiskota un izplatīta, lai gūtu ekonomisku labumu vai apzināti maldinātu sabiedrību, un var radīt kaitējumu sabiedrībai”. Kaitējums sabiedrībai ir draudi demokrātiskiem politiskiem un politikas veidošanas procesiem, kā arī ES pilsoņu veselības aizsardzībai, videi vai drošībai.

02

Komisijas definīcijā dezinformācija neietver maldinošu reklāmu, kļūdas ziņošanā, satīru un parodiju vai skaidri identificētas kādas interešu grupas ziņas un komentārus. Atšķirībā no naidīgiem izteikumiem vai teroristu materiāliem, piemēram, nepatiesa vai maldinoša informācija pati par sevi nav nelikumīga.

03

ES leģitimitāte un mērķis balstās uz demokrātisku pamatu, kas ir atkarīgs no informētiem vēlētājiem, kuri pauž savu demokrātisko gribu brīvās un godīgās vēlēšanās. Tādējādi jebkurš mēģinājums ļaunprātīgi un tīši apdraudēt sabiedrisko domu un manipulēt ar to ir nopietns apdraudējums pašai Eiropas Savienībai. Tajā pašā laikā cīņa pret dezinformāciju ir liels izaicinājums, jo tai nevajadzētu ierobežot uzskatu un vārda brīvību, kas nostiprināta ES Pamattiesību hartā.

04

Termins “dezinformācija” radās 20. gadsimta sākumā un kopš tā laika tiek plaši lietots. Pēdējos gados internets ir palielinājis apjomu un ātrumu, ar kādu nepatiesa informācija sasniedz auditoriju, bieži vien anonīmi un ar minimālām izmaksām.

05

ES centieni apkarot dezinformāciju aizsākās 2015. gada martā, kad Eiropadome2 aicināja ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstā pārstāve” / “Augstais pārstāvis”) sadarbībā ar dalībvalstīm un ES iestādēm “izstrādāt rīcības plānu par stratēģisko komunikāciju, lai vērstos pret Krievijas pastāvīgajām dezinformācijas kampaņām”. Rezultātā Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD) tika izveidota Stratēģiskās komunikācijas nodaļa (StratCom) un pirmā no tās operatīvajām grupām – Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa. Tā bija pilnvarota vērsties pret dezinformāciju, kuras izcelsme ir ārpus ES (Krievijā), un izstrādāt un izplatīt pozitīvu stratēģisko komunikāciju ES austrumu kaimiņreģionā. 2017. gadā tika izveidotas vēl divas Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas: viena dienvidu kaimiņreģionam un otra Rietumbalkāniem (sk. arī 45.49. punktu).

06

2017. gada beigās Komisija izveidoja augsta līmeņa ekspertu grupu, kuras uzdevums bija sniegt konkrētus padomus dezinformācijas apkarošanai. Grupa 2018. gada martā nāca klajā ar ziņojumu3, kas bija pamatā Komisijas paziņojumam “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja”4 (2018. gada aprīlis). Šajā paziņojumā ir izklāstīti galvenie vispārējie principi un mērķi, ar ko virzīt rīcību, kuras uzdevums ir palielināt sabiedrības informētību par dezinformāciju, kā arī konkrēti pasākumi, ko Komisija plānoja veikt.

07

Eiropadome 2018. gada 28. jūnija secinājumos5 aicināja ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisiju “līdz 2018. gada decembrim nākt klajā ar rīcības plānu, kurā būtu konkrēti priekšlikumi koordinētai ES reakcijai uz dezinformācijas problēmu, tostarp paredzētas pienācīgas pilnvaras un pietiekami resursi attiecīgajām EĀDD stratēģiskās komunikācijas komandām”.

08

Pamatojoties uz 2018. gada aprīļa paziņojumu, Komisija 2018. gada decembrī publicēja ES rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai (turpmāk – “ES rīcības plāns”). Tajā izklāstītas desmit konkrētas darbības, kuru pamatā ir četras prioritārās jomas jeb “pīlāri”. Darbības adresētas sabiedrībai kopumā, kā parādīts 1. tabulā.

1. tabula

ES dezinformācijas apkarošanas rīcības plāna pīlāri un darbības

Pīlārs Darbības
I. Uzlabot Savienības iestāžu spējas atklāt, analizēt un atmaskot dezinformāciju 1) Stiprināt stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas un ES delegācijas ar papildresursiem (cilvēkresursiem un finanšu resursiem), kas vajadzīgi, lai varētu atklāt, analizēt un atmaskot dezinformāciju.
2) Pārskatīt Dienvidu un Rietumbalkānu stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu pilnvarojumu.
II. Stiprināt koordinētu un kopīgu reaģēšanu uz dezinformāciju 3) Līdz 2019. gada martam starp dalībvalstīm un ES iestādēm izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas cieši sadarbojas ar citiem esošajiem tīkliem (piemēram, NATO un G7).
4) Līdz 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām pastiprināt centienus komunikācijas jomā.
5) Stiprināt stratēģisko komunikāciju kaimiņreģionos.
III. Mobilizēt privāto sektoru cīņai pret dezinformāciju 6) Cieši un nepārtraukti uzraudzīt, kā tiek īstenots prakses kodekss dezinformācijas apkarošanai, tostarp stingri pamudināt uz tā ātru un efektīvu ievērošanu un pēc 12 mēnešiem sagatavot visaptverošu novērtējumu.
IV. Palielināt informētību un uzlabot sabiedrības izturētspēju (noturību) 7) Lai palielinātu informētību par dezinformācijas negatīvo ietekmi, sadarbībā ar dalībvalstīm rīkot mērķtiecīgas kampaņas sabiedrībai un atbalstīt neatkarīgu mediju un kvalitatīvas žurnālistikas darbu.
8) Dalībvalstīm jāpalīdz izveidot daudzdisciplināras komandas, kurās darbotos neatkarīgi faktu pārbaudītāji un pētnieki, nolūkā atklāt un atmaskot dezinformācijas kampaņas.
9) Jāveicina medijpratība gan Medijpratības nedēļā (2019. gada martā), gan ātri īstenojot attiecīgos Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas noteikumus.
10) Jānodrošina efektīva uzraudzība saistībā ar Vēlēšanu pasākumu kopumu, jo īpaši tajā ietverto ieteikumu, un Komisijai cieši jāuzrauga tā īstenošana.

Avots: ERP, pamatojoties uz ES rīcības plānu.

09

Nav ES tiesiskā regulējuma, kas reglamentētu dezinformāciju, izņemot Pamattiesību hartas 11. pantu par vārda un informācijas brīvību un virkni politikas iniciatīvu. Par dezinformācijas apkarošanu atbild galvenokārt dalībvalstis6. ES uzdevums ir atbalstīt dalībvalstis ar kopīgu redzējumu un darbībām, kuru mērķis ir stiprināt koordināciju, komunikāciju un labas prakses pieņemšanu. I pielikumā ir izklāstīti ES rīcības plāna īstenošanā iesaistīto ES iestāžu galvenie departamenti un biroji. Kā parādīts II pielikumā, ES izdevumi dezinformācijas apkarošanai līdz šim ir bijuši salīdzinoši nelieli: 50 miljoni EUR laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam.

10

Padome 2019. gada decembrī7 apstiprināja, ka ES rīcības plāna turpmāka īstenošana dezinformācijas apkarošanai “joprojām ir ES centienu prioritāte”, un aicināja to regulāri pārskatīt un vajadzības gadījumā atjaunināt. Tā arī aicināja EĀDD pastiprināt stratēģiskās komunikācijas darbu citos reģionos, tostarp Subsahāras Āfrikā. Eiropas Parlaments arī vairākkārt ir paudis, cik svarīgi ir pastiprināt centienus cīņā pret dezinformāciju8.

11

Gandrīz tūlīt pēc Covid-19 uzliesmojuma (2020. gada sākumā) internetā sākās vēl nepieredzēts maldinošas informācijas, dezinformācijas un elektronisku maldinošu ziņu vilnis, ko Pasaules Veselības organizācija raksturoja kā “infodēmiju”9. Tas radīja tiešus draudus sabiedrības veselībai un ekonomikas atveseļošanai. Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis 2020. gada jūnijā publicēja paziņojumu “Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem”10, kurā tika aplūkoti jau veiktie pasākumi un konkrētas darbības, kas veicamas, lai vērstos pret dezinformāciju saistībā ar Covid-19.

12

Komisija 2020. gada 4. decembrī nāca klajā ar Eiropas demokrātijas rīcības plānu11, kurā daļa ir veltīta tam, lai stiprinātu cīņu pret dezinformāciju. Plāna pamatā ir esošās iniciatīvas ES rīcības plānā dezinformācijas apkarošanai. Turklāt Komisija arī iesniedza priekšlikumu digitālo pakalpojumu tiesību aktam12, kurā ierosināta horizontāla sistēma tiešsaistes telpas regulatīvai pārraudzībai, pārskatatbildībai un pārredzamībai, reaģējot uz jaunajiem riskiem.

13

Laika skalas veidā 1. attēlā parādītas ES galvenās iniciatīvas kopš 2015. gada.

1. attēls

ES galveno dezinformācijas apkarošanas iniciatīvu laika skala

Avots: ERP.

Revīzijas tvērums un pieeja

14

Šis revīzijas ziņojums ir sagatavots divus gadus pēc tam, kad tika pieņemts ES rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai. Tas ir pirmais visaptverošais, neatkarīgais novērtējums par plāna atbilstību un sasniegtajiem rezultātiem un tādējādi palīdz regulāri pārskatīt ES rīcības plānu, kā prasa Padome.

15

Mūsu revīzijas mērķis bija pārliecināties, vai ES rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai bija atbilstīgs un vai tas sniedza plānotos rezultātus. Lai atbildētu uz šo jautājumu, mēs pievērsāmies diviem turpmāk minētajiem apakšjautājumiem.

  • Vai ES rīcības plāns ir atbilstīgs dezinformācijas apkarošanai un vai tā pamatā ir stabils pārskatatbildības satvars?
  • Vai ES rīcības plānā paredzētās darbības tiek īstenotas, kā plānots? Lai atbildētu uz šo apakšjautājumu, mēs vērtējām darbību statusu katrā no četriem plāna pīlāriem.
16

Revīzija aptvēra laikposmu no ES rīcības plāna dezinformācijas apkarošanai sagatavošanas līdz tā pieņemšanai (no 2018. gada decembra līdz 2020. gada septembrim). Ja iespējams, šajā ziņojumā ir minētas arī jaunākās norises šajā jomā pēc minētā datuma, piemēram, Eiropas demokrātijas rīcības plāns un Digitālo pakalpojumu akta priekšlikums, ar ko Komisija nāca klajā 2020. gada decembrī (sk. 12. punktu). Tomēr, tā kā šie dokumenti tika publicēti pēc tam, kad mūsu revīzijas darbs bija pabeigts, tie neietilpst šīs revīzijas tvērumā.

17

Revīzijā tika veikta plaša dokumentu pārbaude un analizēti visi pieejamie dokumenti par izveidotajām struktūrām un ES rīcības plāna ietvaros plānotajām un īstenotajām darbībām. Mēs nosūtījām aptauju 27 dalībvalstu agrīnās brīdināšanas sistēmas kontaktpunktiem, un atsaucības līmenis bija 100 %. Mēs arī sarīkojām sanāksmes ar daudzām ieinteresētajām personām, piemēram, EĀDD un attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem (ĢD), Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisijas pārstāvniecībām, NATO un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru Latvijā, valsts iestādēm, tiešsaistes platformām, žurnālistu un faktu pārbaudes organizācijām, audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoriem, kas konsultē Komisiju, zinātniekiem un ekspertiem, projektu vadītājiem/koordinatoriem un ārējiem ekspertiem.

18

Mēs arī novērtējām 20 no 23 projektiem, kurus Komisija identificēja kā tieši saistītus ar dezinformācijas apkarošanu, izmantojot medijpratību. Mūsu novērtējums par šiem projektiem ir apkopots III pielikumā.

Apsvērumi

Kad ES rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai tika sagatavots, tas bija atbilstīgs, tomēr nepilnīgs

19

Šajā iedaļā mēs pārbaudījām, vai ES rīcības plāns bija atbilstīgs, kad to izstrādāja pirmo reizi, t. i., vai tas atbilda ekspertu un citu ieinteresēto personu apzinātajām vajadzībām. Mēs arī vērtējām, vai tas tika pārskatīts un atjaunināts. Mēs aplūkojām notikumus un avotus, uz kuriem tas bija balstīts, un vērtējām, vai tajā ir ietverti atbilstoši koordinācijas pasākumi komunikācijai un elementi, kas vajadzīgi, lai novērtētu īstenošanas sniegumu un nodrošinātu pārskatatbildību.

ES rīcības plāns kopumā atbilda ekspertu un ieinteresēto personu viedokļiem par dezinformāciju

20

Cīņa pret dezinformāciju ir ļoti tehniska joma, kurai nepieciešams dažādu speciālistu ieguldījums un speciālās zināšanas. Sabiedriskā apspriešana arī ir būtiska ieinteresēto personu viedokļu un prioritāšu noteikšanai un draudu labākai izpratnei.

21

Mēs konstatējām, ka Komisija bija balstījusies uz atbilstīgām ārējo ekspertu zināšanām un rīkojusi visaptverošu sabiedrisko apspriešanu13, kas kļuva par pamatu ES rīcības plānam. ES rīcības plānā lielā mērā ir ņemti vērā šajos dokumentos paustie ierosinājumi un bažas.

22

Laikā, kad ES rīcības plāns tika publicēts (2018. gada decembrī), tajā bija izklāstīta strukturēta pieeja to jautājumu risināšanai, kuri prasa gan reaģēšanu (dezinformācijas satura atspēkošanu un tā redzamības mazināšanu), gan proaktīvus ilgtermiņa centienus (medijpratību un pasākumus sabiedrības noturības uzlabošanai). Tas uzsvēra mērķi aizsargāt gaidāmās 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kā arī sabiedrības ilgtermiņa problēmas, kurās jāiesaista daudzi un dažādi dalībnieki.

23

Izņemot medijpratības jomu, Komisija apzināja darbības, kas veicamas, lai ievērotu galvenos ieteikumus, kuri sniegti neatkarīgās Augsta līmeņa ekspertu grupas viltus ziņu un tiešsaistes dezinformācijas jautājumos (ALEG) ziņojumā. Konsultēšanai par politikas iniciatīvām dezinformācijas apkarošanai tiešsaistē 2018. gada janvārī Komisija izveidoja ALEG, kurā bija 39 eksperti ar dažādu pieredzi. Minētais ziņojums kopā ar Komisijas 2018. gada aprīļa paziņojumu veidoja pamatu ES rīcības plānam.

24

Vēl viens pierādījums ES rīcības plāna atbilstīgumam ir tas, ka tā darbību mērķis bija iesaistīt plašu galveno ieinteresēto personu loku šajā jomā, tostarp ne tikai ES iestādes un dalībvalstis, bet arī, piemēram, privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību, faktu pārbaudītājus, žurnālistus un zinātniekus.

EĀDD un Komisija neieviesa skaidrus koordinācijas pasākumus ES rīcības plāna īstenošanai

25

ES rīcības plānam dezinformācijas apkarošanai nebija pievienots vispārējs koordinācijas satvars, kas nodrošinātu, ka ES reakcija ir efektīva un samērīga ar apdraudējuma veidu un mērogu. Piemēram, komunikācijas darbplūsmu definēšana un koordinēšana ļautu noteikt, kad strādāt kopā un partnerībā ar vietējiem dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību, lai palielinātu informētību par dezinformācijas draudiem.

26

Komunikācijas stratēģija nodrošina saskaņotu reakciju gadījumos, kad ir iesaistīti dažādi dalībnieki. Par katru no četriem ES rīcības plāna pīlāriem atbild cits Komisijas ģenerāldirektorāts vai EĀDD. Tas rada risku, ka komunikācijas jomā tie darbojas izolēti (t. i., paralēli – bez sadarbības vai koordinācijas), un nav atsevišķas struktūras, kas būtu atbildīga vai pilnībā pārraudzītu visu komunikāciju dezinformācijas apkarošanai.

27

Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāts (COMM ĢD) ir atbildīgs par iestādes ārējo komunikāciju. COMM ĢD pārvaldības plānā 2019. gadam ir atzīta tā loma dezinformācijas apkarošanā un uzsvērta nepieciešamība pēc sadarbības starp ģenerāldirektorātiem un citām iestādēm, jo īpaši minot Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātu (CNECT ĢD) un Kopīgo pētniecības centru. Tomēr nav minēts ne EĀDD, ne Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas, kuras arī ir ļoti iesaistītas pozitīvā komunikācijā un cīņā pret dezinformāciju.

28

COMM ĢD ir izveidojis iekšējo tīklu dezinformācijas apkarošanai (IND). Tā mērķi ir uzlabot komunikācijas darbību koordināciju dezinformācijas apkarošanas jomā, izveidot apstiprinātu pretargumentu tiešsaistes krātuvi, sistemātiski atklāt dezinformāciju un koordinēt atbildes reakciju, kā arī veicināt pozitīvu vēstījumu izplatīšanu. Laikā no 2018. gada maija līdz 2020. gada janvārim notika vienpadsmit sanāksmes. Šīs sanāksmes kopumā ir iekļaujošas, un tajās piedalās pārstāvji no daudziem Komisijas dienestiem un pārstāvniecībām, EĀDD un citām iestādēm, kā arī citi eksperti. Tomēr sanāksmēs līdz šim ir piedalījušies tikai pārstāvji, kas apmainās ar informāciju par veikto darbību, bez saistības ar politikas veidošanu, un nav pierādījumu par konkrētām turpmākajām darbībām vai lēmumiem, kas pieņemti, lai IND kļūtu par efektīvu koordinācijas mehānismu.

29

COMM ĢD 2019. gada pārvaldības plānā saistībā ar dezinformāciju bija tikai viens rādītājs (no 102), un ar to tika mērīts tikai IND sanāksmju skaits.

30

Turklāt Komisijas pārstāvniecībām ir būtiska loma Komisijas ārējā saziņā, izmantojot pozitīvu vēstījumu izplatīšanu un informēšanu, paziņojumus medijiem, mītu atspēkošanu un dezinformācijas apkarošanu, un tiek sagaidīts, ka tās aktīvi piedalīsies IND. To mītu atmaskošanas darbības ir uzskaitītas kādā lapā katrā oficiālajā pārstāvniecības tīmekļa vietnē. Šīm lapām bieži vien bija grūti piekļūt, jo to atrašanās vieta pārstāvniecībām atšķīrās. Dažas (piemēram, Grieķijā un Spānijā) tās iekļāva ziņu sadaļā, bet citas (piemēram, Polijā un Īrijā) – ne. Lapas arī netika regulāri atjauninātas. Dažās lapās bija sniegta ierobežota un bieži vien nenopietna informācija, un nebija pieejami statistikas dati par šo lapu apmeklētāju skaitu.

31

Visbeidzot, COMM ĢD izstrādāja tīmeklī bāzētu galveno dezinformācijas apkarošanas centru kā centralizētu portālu, kurā apvienoti visi ar dezinformāciju saistītā ES iestāžu darba aspekti. Bija paredzēts, ka portāls sāks darboties 2020. gada sākumā, bet neskaidru iemeslu dēļ tas ir atcelts.

Sadrumstalota uzraudzības un ziņošanas sistēma un ilgtermiņa finansējuma trūkums apdraud ES rīcības plāna pārskatatbildību

32

Lai nodrošinātu pārskatatbildību, rīcības plānam ir vajadzīgi skaidri mērķi un darbības ar noteiktu termiņu, ko papildina vairāki rādītāji snieguma uzraudzībai. Būtiski rīcības plāna elementi ir arī finansēšanas noteikumi, regulāra ziņošana, izvērtēšana un pārskatīšana.

33

Daži mērķi ES rīcības plānā ir vispārīgi formulēti, piemēram, “palielināt” vai “stiprināt”, un tos nevar izmērīt. ES rīcības plānam kopumā nav vispārēju galveno snieguma rādītāju (GSR). Turklāt pusei darbību (1., 2., 4., 5. un 8. darbība) nav GSR, un darbības vai nu nav skaidri definētas, vai arī tām nav noteikta termiņa (sk. arī IV pielikumu).

34

Darbību laika grafiks ir atšķirīgs gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, un dažas no tām ir konkrētas un ar noteiktu termiņu (piemēram, “Komisija un Augstā pārstāve kopā ar dalībvalstīm līdz 2019. gada martam izveidos agrīnās brīdināšanas sistēmu”), savukārt citas ir neskaidras (piemēram, “dalībvalstīm ievērojami jāpastiprina sava komunikācija par Savienības vērtībām un politiku”).

35

ES rīcības plānam nebija pievienota īpaša uzraudzības un izvērtēšanas sistēma (tas attiecas arī uz nesen publicēto Eiropas demokrātijas rīcības plānu). Nebija noteikumu, kas ļautu izvērtēt plānu kopumā, un līdz šim nav veikta vispārēja izvērtēšana. Atgriezeniskā saikne par tā īstenošanu dalībvalstīs netiek centralizēti reģistrēta un apkopota. Katra pārstāvniecība rīko pati savu komunikācijas kampaņu un vāc statistiku, bet mēs neatradām pierādījumus tam, ka Komisija šo statistiku izmantotu kā gūto pieredzi, paraugpraksi vai atskaites punktu. Nav citu ziņojumu, izņemot paziņojumus par to, ka dažas darbības pieder dezinformācijas apkarošanas centienu kategorijai. Piemēram, tādi instrumenti kā Komisijas iekšējā mītu atspēkošanas vikivietne vai informatīvais biļetens pret dezinformāciju netiek uzraudzīti attiecībā uz dalībvalstu iesaisti (izmantojot aptaujas, lietotāju statistiku vai rādītājus).

36

Komisija un EĀDD regulāri sniedz jaunāko informāciju un ziņo dažādām Padomes darba grupām un darba sagatavošanas struktūrām par panākumiem, kas gūti, īstenojot darbības saskaņā ar konkrētiem ES rīcības plāna pīlāriem. Tomēr šie ziņojumi nav publiski pieejami un neaptver visu ES rīcības plānu.

37

Lai gan ir izstrādāti atsevišķi ziņojumi par konkrētiem ES rīcības plāna aspektiem (prakses kodeksa novērtējums un Komisijas ziņojums par ES vēlēšanām), ir publicēts tikai viens ziņojums par ES rīcības plāna īstenošanu kopumā. To publicēja 2019. gada 14. jūnijā, sešus mēnešus pēc paša ES rīcības plāna iesniegšanas.

38

Lai gan šis pirmais īstenošanas ziņojums attiecās uz visiem ES rīcības plāna pīlāriem, tajā ir vairāki trūkumi:

  • tajā nav snieguma rādītāju;
  • izņemot prakses kodeksu, ziņošana par katru pīlāru lielākoties ir vispārīga, un nav detalizētu ziņojumu par katru darbību;
  • nav pielikuma ziņošanai par atsevišķiem projektiem, kas saistīti ar ES rīcības plānu;
  • nav norādīts, kad gaidīt nākamo īstenošanas ziņojumu.
39

Dezinformācijas apkarošana ir joma, kas pastāvīgi attīstās, un par to būtu regulāri jāziņo. Kopīgajā paziņojumā par cīņu pret dezinformāciju saistībā ar Covid-19 tika atzīta nepieciešamība izstrādāt regulārus ziņojumus14

40

ES rīcības plānam trūkst īpaša finanšu plāna, kurā būtu ietvertas izmaksas par visām darbībām, kas uzticētas dažādām struktūrām. Finansējums nāk no dažādiem avotiem, un nav noteikumu, kas nodrošinātu finansējumu ilgtermiņā, lai gan daži no ES rīcības plānā minētajiem notikumiem atkārtojas. Dažādām dezinformācijas apkarošanas darbībām piešķirtais budžets ir izklāstīts II pielikumā. No tā redzams, ka galvenais finansējuma avots katru gadu ir cits, un tas liecina par finanšu plānošanas trūkumu (sk. arī 50. un 51. punktu). Komisija un EĀDD ne vienmēr iezīmē izdevumus, kas saistīti ar dezinformācijas apkarošanu (tam nav īpaša intervences koda) – šāda informācija ir apkopota tikai šai revīzijai. Apskats par visu ES finansējumu cīņai pret dezinformāciju laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam ir sniegts 2. attēlā (tajā nav iekļautas darbības, kas netieši veicina dezinformācijas apkarošanu, proti, aktīvās komunikācijas darbības ES kaimiņreģionos).

2. attēls

Viss ES finansējums dezinformācijas apkarošanai 2015.–2020. gadā

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas un EĀDD sniegto informāciju.

41

Turklāt ES rīcības plāns kopš tā iesniegšanas 2018. gadā vēl nav atjaunināts. Piemēram, dažas darbības ir saistītas tikai ar 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām vai 2019. gada Medijpratības nedēļu, bet abi šie notikumi jau ir pagājuši. Dezinformācija pastāvīgi attīstās. Izmantotā taktika, dezinformācijas kampaņu pamatā esošā tehnoloģija un iesaistītie dalībnieki pastāvīgi mainās15. Padome arī uzsvēra, ka ES rīcības plāns ir regulāri jāpārskata un jāatjaunina (sk. 10. punktu).

42

Lai gan Covid-19 dezinformācijas paziņojums (2020. gada jūnijs), Eiropas demokrātijas rīcības plāns un priekšlikums digitālo pakalpojumu tiesību aktam paplašina dažas darbības, kas sākotnēji bija noteiktas ES rīcības plānā, to nevar uzskatīt par visaptverošu plāna atjauninājumu. Turklāt darbības ar līdzīgiem mērķiem dažādos rīcības plānos un iniciatīvās padara koordināciju sarežģītāku, palielinot neefektivitātes risku.

ES rīcības plāna īstenošana kopumā norit sekmīgi, bet tās gaitā ir atklājušies vairāki trūkumi

43

Šajā iedaļā novērtēts, kā tiek īstenotas darbības saskaņā ar katru no četriem ES rīcības plāna pīlāriem un cik lielā mērā tās ir uzlabojušas veidu, kādā ES vēršas pret dezinformāciju.

Stratēģiskās komunikācijas operatīvajām grupām ir svarīga nozīme, taču tām nav pietiekama personāla vai finansējuma, lai novērstu jaunus apdraudējumus

44

Saistībā ar ES rīcības plāna I pīlāru mēs pārbaudījām EĀDD Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas. Mēs pētījām to pilnvaras un noskaidrojām, vai tām ir pietiekams darbinieku skaits un pietiekams finansējums. Šajā sakarā mēs arī pārbaudījām ES galvenā projekta dezinformācijas apkarošanai (EUvsDisinfo) lomu un vietu.

Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu pilnvaras pienācīgi neaptver visu dezinformācijas dalībnieku loku

45

Papildus tam, ka ir uzlabota ES spēja prognozēt ārējas dezinformācijas darbības un reaģēt uz tām (Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu pilnvaras neattiecas uz ES iekšienē radītu dezinformāciju), Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas ir devušas lielu ieguldījumu efektīvā komunikācijā un ES politikas veicināšanā kaimiņreģionos.

46

Triju Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu (Austrumu, Rietumbalkānu un Dienvidu grupas) pilnvaras ir izaugušas no vairākiem Padomes secinājumiem, kuros ir atšķirīgi uzdevumi un prioritātes. Piemēram, Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas pilnvaras īpaši attiecas uz uzdevumu “apstrīdēt Krievijas pastāvīgās dezinformācijas kampaņas”16. Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas pilnvaras tika noteiktas attiecībā uz vienu, ārēju, ļaundabīgu dalībnieku, nevis attiecībā uz Eiropas aizsardzību pret dezinformāciju neatkarīgi no avota.

47

Tas tā nebija abu pārējo Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu gadījumā, kuru sākotnējā uzmanība bija vērsta uz komunikācijas darbību pastiprināšanu attiecīgajos reģionos. Dienvidu stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa tika izveidota, lai aptvertu ES dienvidu kaimiņreģionu un Persijas līča reģionu, savukārt Rietumbalkānu operatīvā grupa tika izveidota, lai uzlabotu stratēģisko komunikāciju šajā reģionā. Pirms Padomes 2019. gada decembra secinājumiem17 dezinformācijas apkarošana nebija nevienas operatīvās grupas galvenā prioritāte. Tikai Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvajai grupai bija skaidrs mērķis stiprināt spēju prognozēt dezinformāciju, vērsties pret to un reaģēt uz to. Turpmāk 2. tabulā ir izklāstīti katras stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas mērķi revīzijas laikā.

2. tabula

Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu mērķu salīdzinājums

Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa Austrumi Rietumbalkāni Dienvidi
Mērķi
  • Veidot efektīvu komunikāciju un veicināt ES rīcībpolitiku austrumu partnerības valstīs (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina).
  • Stiprināt vispārējo mediju vidi ES austrumu kaimiņreģionā, tostarp atbalstīt mediju brīvību un stiprināt neatkarīgus medijus.
  • Uzlabot ES  spēju prognozēt Krievijas dezinformācijas darbības, vērsties pret tām un reaģēt uz tām.
  • Stiprināt ES  komunikāciju reģionā, lai atbalstītu ES paplašināšanās politiku un stabilizācijas un asociācijas procesu.
  • Veicināt informētas debates par ES un reģionu, tostarp vēršoties pret dezinformāciju.
  • Veidot efektīvu un stratēģisku komunikāciju un veicināt ES rīcībpolitiku.
  • Novērst plaisu politikas un komunikācijas jomā.
  • Atbalstīt un veicināt mediju brīvību reģionā.
  • Vērsties pret nepareiziem priekšstatiem par ES un dezinformāciju reģionā.

Avots: EĀDD.

48

Trīs Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas ir plaši izplatītas dažādos reģionos un aptver dažādus dezinformācijas aģentus. Tomēr Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas mediju uzraudzības darbībās plaši pievēršas Krievijas starptautiskajiem medijiem, Krievijas oficiālajiem komunikācijas kanāliem, pilnvarotajiem medijiem un/vai medijiem, kurus iedvesmojis/virzījis Krievijas vēstījums un kuri darbojas ES un tās kaimiņreģionos. Taču saskaņā ar EĀDD veikto analīzi citi dalībnieki (piemēram, Ķīna) dažādā mērā ir kļuvuši par ievērojamiem dezinformācijas apdraudējumiem. Šajā sakarā jaunajā Eiropas Parlamenta komitejā ārvalstu iejaukšanās jautājumos (INGE) notika uzklausīšana, lai apspriestu iespējamos apdraudējumus no trešām valstīm18.

49

Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu pilnvaras ir politiskas, bet tajās nav konkrēti minēti šo grupu politiskie mērķi un tām nav stingra juridiskā pamata. Saskaņā ar ES rīcības plāna 2. darbību bija paredzēts, ka Augstā pārstāve pārskatīs Dienvidu un Rietumbalkānu stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu (bet ne Austrumu operatīvās grupas) pilnvaras. Tomēr šāda pārskatīšana nekad nenotika. EĀDD uzskata, ka 2019. gada decembrī pieņemtie Padomes secinājumi, kuros skaidri norādīts, ka “viens no visu trīs darba grupu uzdevumiem būtu spēja pastāvīgi atklāt un analizēt (..) dezinformācijas darbības un stāties tām pretī”19, ir pietiekams pamats (atkārtoti) apstiprināt to pilnvaras. Padome arī aicināja EĀDD izvērtēt vajadzības un iespējas paplašināt darbības jomu, aptverot arī citus ģeogrāfiskos apgabalus, un tas liecina, ka pastāv politisks atbalsts Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu darbības jomas paplašināšanai.

Stratēģiskās komunikācijas operatīvajām grupām nav īpaša un stabila finansējuma avota

50

Kad 2015. gadā tika izveidota Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa (East StratCom), tai netika piešķirti nekādi resursi, un to finansēja no EĀDD un Komisijas Ārpolitikas instrumentu dienesta administratīvajiem izdevumiem. ES rīcības plāns palielināja EĀDD Stratēģiskās komunikācijas operatīvajām grupām pieejamo finansējumu. Faktiski stratēģiskā komunikācija ir vienīgā rīcības plāna daļa, kurai ir palielināts īpašais budžets. Kā parādīts 2. attēlā, Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu un stratēģiskās komunikācijas budžets kopš rīcības plāna pieņemšanas ir palielinājies gandrīz četras reizes.

51

Lai gan dezinformācija nav tikai īstermiņa drauds, Stratēģiskās komunikācijas operatīvajām grupām nav stabila finansējuma avota, un tas varētu apdraudēt šo grupu ilgtspēju. Piemēram, nozīmīgs finansējuma avots Stratēģiskās komunikācijas operatīvajām grupām ir bijusi Eiropas Parlamenta sagatavošanas darbība “StratCom Plus” (sk.  II pielikumu). Sagatavošanas darbības pēc būtības ir paredzētas, lai sagatavotu jaunas darbības, piemēram, rīcībpolitiku, tiesību aktus un programmas. 3. attēlā parādīts, kā papildu finansējums ir iedalīts dažādu spēju uzlabošanai.

3. attēls

Dažādu EĀDD Stratēģiskās komunikācijas nodaļas spēju finansējums no sagatavošanas darbības “StratCom Plus” (2018.–2020. gads)

Avots: ERP, pamatojoties uz EĀDD datiem.

52

Finansējuma un pienācīgu resursu nodrošināšanas nozīme ir uzsvērta vairākkārt20, tostarp Eiropas Parlamentā21, dalībvalstīs22 un pilsoniskajā sabiedrībā23. Tomēr ieinteresētajām personām ir atšķirīgi viedokļi par to, kā noteikt prioritātes ES finansējumam, kas pieejams dezinformācijas apkarošanai. Pamatojoties uz mūsu intervijām, dažas dalībvalstis uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš to avotu un dalībnieku analīzei un uzraudzībai, ar kuriem dezinformāciju var vieglāk saistīt. Citas uzskata, ka lielāks finansējums būtu jāpiešķir pozitīvai komunikācijai.

Vajadzīgais personāls vēl nav nodrošināts

53

ES rīcības plānā bija paredzēts stiprināt Stratēģiskās komunikācijas nodaļu, pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām pievienojot 11 amata vietas, vidējā termiņā pieņemot darbā pastāvīgos ierēdņus un jaunus darbiniekus ES delegācijās līdz 2020. gada beigām “strādājošo skaitu kopumā palielinot par 50–55 darbiniekiem”. Darbā pieņemšanas plāns tiek īstenots trīs posmos: 1) līgumdarbinieku pārcelšana citā amatā EĀDD; 2) darbinieku pieņemšana Stratēģiskās komunikācijas komandā un 3) darbinieku skaita palielināšana 27 ES delegācijās ES kaimiņreģionos.

54

Stratēģiskās komunikācijas nodaļa joprojām pieņem darbā un izvieto darbiniekus. 2020. gada oktobrī tajā bija 37 darbinieki, un tādējādi tā vēl nebija sasniegusi kopējo darbinieku skaita palielinājumu par 50–55 darbiniekiem, kā minēts ES rīcības plānā. Viens no iemesliem, kāpēc šo mērķi bija grūti sasniegt, ir tas, ka daudzus Stratēģiskās komunikācijas darbiniekus norīko darbā no Padomes, Komisijas un dalībvalstīm, un daži no tiem ir atsaukti no norīkojuma.

55

Gandrīz visos gadījumos darbinieku skaits ir palielināts, pieņemot darbā līgumdarbiniekus (tostarp visos gadījumos citā amatā pārcelti tika līgumdarbinieki), un EĀDD atzina, ka nav viegli pieņemt darbā pastāvīgos ierēdņus ar speciālajām zināšanām un prasmēm, kas vajadzīgas attiecīgo pienākumu veikšanai. Kaut arī līgumdarbinieki sniedz nozīmīgu ieguldījumu, to amata pilnvaru termiņš tomēr nedrīkst pārsniegt sešus gadus.

56

Otra grupa, kas veido būtisku Stratēģiskās komunikācijas spēju daļu, ir norīkotie valstu eksperti. Šie eksperti galvenokārt ir atbalstījuši Austrumu un nesen arī Rietumbalkānu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas darbu. Viņu norīkojums dod labumu ne tikai EĀDD, bet arī viņu izcelsmes valstīm, kurām ir iespēja iegūt vairāk speciālo zināšanu un veidot dziļākus sakarus ar EĀDD. Tomēr pārlieka paļaušanās uz norīkojumiem var radīt nenoteiktību attiecībā uz personālu un periodisku institucionālās atmiņas un speciālo zināšanu zudumu biežas kadru mainības dēļ. Visi šie faktori var apdraudēt institucionālo atmiņu un speciālās zināšanas.

57

Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un papildu darba slodzi, ko tā radījusi operatīvajām grupām, pastāv risks, ka EĀDD (ar tā pašreizējo darbinieku sadalījumu un skaitu) nebūs pietiekamas spējas sekot līdzi jaunām tendencēm un norisēm, piemēram, jauniem draudu avotiem un dezinformācijas stratēģijām un taktikām. Turklāt Padomes lūgums pastiprināt stratēģiskās komunikācijas darbu citos reģionos (sk. 10. punktu) var vēl vairāk palielināt nepietiekamo darbinieku skaitu.

58

Efektīva datu analīze ir būtiska ne tikai dezinformācijas uzraudzībai, atklāšanai un analīzei, bet arī kā pamats racionāliem, uz pierādījumiem balstītiem stratēģiskiem ieskatiem un politikas veidošanai. Revīzijas laikā Stratēģiskās komunikācijas nodaļas datu analīzes vienībā strādā pilna laika iekšējie analītiķi, kurus atbalsta ārēji līgumslēdzēji. Šī vienība, kas izveidota 2019. gada vidū, atbalsta Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu un agrīnās brīdināšanas sistēmas (ABS) darbu saskaņā ar ES rīcības plāna II pīlāru. Tā veic analīzi galvenokārt pēc pieprasījuma un ad hoc. Turklāt tās darbs nav strukturētā veidā integrēts visu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu darbā. Kaut gan paļaušanās uz ārējiem līgumslēdzējiem var nodrošināt elastīgumu, iekšējās spējas ir ļoti svarīgas, lai īsā laikā sniegtu sensitīvu analīzi un veidotu institucionālo atmiņu un speciālās zināšanas.

Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu darba ietekmes novērtēšana joprojām ir problemātiska

59

Lielākās problēmas stratēģiskajā komunikācijā joprojām ir saistītas ar to, kā novērtēt neaizsargātību pret dezinformāciju un tās ietekmi, kā arī ar centieniem to izprast, analizēt un uz to reaģēt. Komisija izmanto sabiedriskās domas aptauju kā vienu no veidiem, ar ko novērtēt, cik efektīvi stratēģiskā komunikācija ietekmē priekšstatus par ES. Tomēr šīs aptaujas rezultātus ir grūti attiecināt uz ES darbībām.

60

Ārpus komunikācijas kampaņām Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas nebija visaptveroši novērtējušas sava darba ietekmi. Turklāt nevienai no tām nebija izvērtēšanas funkcijas, lai novērtētu to efektivitāti un noteiktu jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi.

Tas, ka EĀDD izmitina EUvsDisinfo, rada neskaidrību par projekta galīgo mērķi

61

EUvsDisinfo ir ES cīņas pret dezinformāciju publiskais tēls un galvenais projekts un Austrumu operatīvās grupas galvenais dezinformācijas apkarošanas produkts. Tam ir publiski pieejama datubāze, kurā var veikt meklēšanu un kurā 2020. gada 1. oktobrī bija vairāk nekā 9700 dezinformācijas gadījumu. Galvenie materiāli EUvsDisinfo tīmekļa vietnē tiek publicēti piecās ES valodās; pārējie ir tikai angļu un krievu valodā. Saskaņā ar EĀDD sniegto informāciju sākotnējā koncentrēšanās uz Krievijas dezinformāciju nodrošināja pamatu unikālai un novatoriskai pieejai; dalībvalstu valdībām nav līdzīgu iniciatīvu.

62

EUvsDisinfo kopš 2015. gada sākuma ir pastāvīgi uzlabojis redzamību tiešsaistē (sk.  4. attēlu), kataloģizējot, analizējot un publicējot Krievijas dezinformācijas piemērus. Daudzas ieinteresētās personas apstiprināja, ka EUvsDisinfo ir palīdzējis vairot informētību un ietekmēt priekšstatus par Krievijas dezinformācijas draudiem Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm.

4. attēls

EUvsDisinfo: apmeklētāju skaits, lapu skatījumi un sekotāji Twitter un Facebook vietnēs

Avots: ERP, pamatojoties uz EĀDD informāciju.

63

Tomēr EUvsDisinfo ir kritizēts jau agrāk. Piemēram, Nīderlandes parlaments24 2018. gadā to kritizēja par to, ka Krievijas dezinformācija kļūdaini attiecināta uz Nīderlandes iekšzemes publikāciju. Turklāt daži EUvsDisinfo publicētie gadījumi neapdraud ES demokrātiju.

64

Raugoties nākotnē, EUvsDisinfo turpmākā loma un uzdevumi ir neskaidri, izņemot uzdevumu sagatavot vairāk piemēru par Krievijas dezinformāciju – apdraudējumu, kas tagad ir labi zināms un vispāratzīts. Neraugoties uz EĀDD apgalvojumiem, ka EUvsDisinfo ir neatkarīgs un neatspoguļo ES oficiālo nostāju, tā atrašanās EĀDD telpās rada šaubas. Tas rada jautājumu, vai šāds instruments būtu jāizmitina un jāvada publiskai iestādei (tādai kā EĀDD), vai arī par tā pārvaldību būtu jāatbild pilsoniskās sabiedrības organizācijai.

ABS ir apvienojusi dalībvalstis, bet tās potenciāls nav pilnībā izmantots

65

Agrīnās brīdināšanas sistēmas (ABS) izveide ir galvenā darbība saskaņā ar ES rīcības plāna II pīlāru (3. darbība). Kā norādīts plānā, “dezinformācijas atklāšanai, analizēšanai un attiecīgai reaģēšanai būtiskas ir pirmās stundas pēc dezinformācijas publiskošanas”. ABS tika izveidota 2019. gada martā, ievērojot plānā noteikto termiņu. To veido divi galvenie elementi: valstu kontaktpunktu tīkls un tīmekļa platforma, “kas brīdinājumus par dezinformācijas kampaņām nosūtīs reāllaikā, izmantojot šim nolūkam īpaši izveidotu tehnoloģiju infrastruktūru”, lai veicinātu “datu un novērtējumu apmaiņu, ļaujot veidot kopīgu situācijas apzināšanās ainu, koordinētu darbu sadali un reaģēšanu, kā arī efektīvi izmantot laiku un resursus”25. EĀDD nodrošina ABS sekretariātu un uztur tīmekļa vietni.

Lai gan ABS bija noderīgs instruments informācijas apmaiņai, revīzijas laikā tā vēl nebija izdevusi brīdinājumus un netika izmantota, lai koordinētu kopīgu rīcību

66

Lai ABS darbotos efektīvi, tai jāspēj laikus izdot brīdinājumus, koordinēt kopīgu darbu sadali un reaģēšanu, kā arī atvieglot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ES iestādēm. Mēs pārbaudījām, vai ABS bija darbojusies pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā noteikts ES rīcības plānā. Mēs vērtējām arī tās darbību un dalībnieku iesaistes līmeni.

67

Konstatējām, ka ABS tika izveidota ātri – 2019. gada martā, kā paredzēts ES rīcības plānā. Tā ir apvienojusi dalībvalstis un ES iestādes un veicinājusi informācijas apmaiņu, taču revīzijas laikā tā nebija izdevusi brīdinājumus un nav koordinējusi kopīgu darbu sadali un reaģēšanu, kā sākotnēji bija paredzēts.

68

Lielākajai daļai ieinteresēto personu, ar kurām apspriedāmies revīzijas laikā, bija pozitīvs viedoklis par ABS. Viņuprāt, ABS aizpilda būtisku trūkumu dezinformācijas apkarošanas ekosistēmā, izveidojot kopienu. To apstiprināja arī mūsu veiktā dalībvalstu aptauja: ABS ļauj tām apmainīties ar informāciju, gūt jaunus ieskatus un savstarpēji stiprināt spējas. Aspekti, kurus visvairāk novērtējuši valstu ABS kontaktpunkti, ir parādīti 5. attēlā.

5. attēls

ABS elementu svarīgums – dalībvalstu novērtējums

Avots: ERP.

69

Neraugoties uz pozitīvo atzinumu par ABS kā par informācijas apmaiņas instrumentu, mēs neatradām pierādījumus tam, ka informācija, kas tika sniegta, izmantojot ABS, būtu izraisījusi būtiskas politikas norises dalībvalstu līmenī. Kopējas situācijas apzināšanās veidošana joprojām ir ABS darbs, kuru kavē saskaņotu un konsekventu definīciju trūkums (piemēram, termins “dezinformācija” un atšķirīgi viedokļi par tās avotiem, reaģēšanas pasākumiem, sagatavotības līmeni utt.) un kopīga riska novērtējuma trūkums.

70

Kad ABS sāka darboties, par tās galveno mērķi uzskatīja reāllaika brīdinājumu sniegšanu, lai ātri reaģētu uz dezinformācijas kampaņām, un to noteica gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu steidzamība. Tomēr Stratēģiskās komunikācijas komandai galvenais mērķis bija sapulcināt praktiķus un attīstīt kopienu, jo ES iepriekš šāda mehānisma nebija. Šie atšķirīgie motīvi ir mazinājuši ieinteresēto personu un plašākas sabiedrības izpratni par to, ko ABS dara.

71

Ir izstrādāts brīdināšanas mehānisms, ko var izmantot ārkārtīgi steidzamos gadījumos, bet revīzijas laikā tas vēl nebija aktivizēts. Brīdināšanas sistēmas “iedarbināšanas slieksnis” ir izteikts kvalitatīvi: dezinformācijas kampaņa, kurai ir “ievērojama starptautiska ietekme” (t. i., mērķtiecīgs uzbrukums vairākām valstīm). Taču šā sliekšņa kvantitatīvs novērtējums nav iespējams.

72

Papildus brīdināšanas funkcijai ABS tika veidota tā, lai palīdzētu dezinformācijas uzbrukumus saistīt ar to avotu un veicinātu koordinētu reakciju. Tomēr šī ABS koordinācijas spēja nav pārbaudīta.

ABS darbību virza un tajā iesaistās neliels skaits dalībvalstu

73

ABS apvieno dalībvalstu kontaktpunktus, EĀDD Izlūkošanas un situāciju centru, Eiropas Komisiju (īpaši CNECT ĢD, JUST ĢD un COMM ĢD), Eiropas Parlamentu un Padomes Ģenerālsekretariātu. Agrīnās brīdināšanas sistēmā piedalās pārstāvji no NATO, G7 ātrās reaģēšanas mehānisma. ABS sanāksmēs dažreiz piedalās arī ārēji eksperti, tostarp no pilsoniskās sabiedrības un tiešsaistes platformām. Parasti valstu kontaktpunktu sanāksmes notiek katru ceturksni, bet dalībvalstu iesaistīšanās līmenis atšķiras. Lielāko daļu darbības virza trešdaļa dalībvalstu, kuras piedalās regulārāk un ir aktīvākas sanāksmēs.

Jaunākie statistikas dati norāda uz aktivitātes līmeņa pazemināšanās tendenci

74

Platformas sagatavotā statistika liecina par vairākām tendencēm. Pirmkārt, darbību virza neliels skaits galveno lietotāju, un citi lietotāji ir daudz pasīvāki. Otrkārt, kopš darbības sākuma aktivitātes līmenis ir sasniedzis maksimumu ap divu galveno notikumu laiku: ap Eiropas Parlamenta vēlēšanu laiku un pirmajās nedēļās pēc vispārējā pārvietošanās ierobežojuma 2020. gada marta vidū. Tomēr pēdējā gadījumā aktivitātes līmenis kopš tā laika ir gājis lejup, un 2020. gada augusta beigās tas ir stabilizējies aptuveni pusē no maija līmeņa.

75

Lietotāju statistika norāda uz aktivitātes līmeņa pazemināšanās tendenci. Piemēram, vidējais skatījumu skaits dienā – pat konkrētās ABS daļās, kurās galvenā uzmanība ir pievērsta Covid-19 dezinformācijai – ir samazinājies, kā parādīts 6. attēlā. Turklāt aktīvi iesaistīto lietotāju skaits kopš Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maija beigās ir pastāvīgi samazinājies. Lai gan šie rādītāji neaptver visu, tie skaidri norāda, ka viss platformas potenciāls netiek izmantots.

6. attēls

ABS lietotāju vidējais skaits laikā no 2019. gada marta līdz 2020. gada martam

Avots: EĀDD StratCom. Divi lietotāju skaita kritumi ir augustā ieviestās politikas rezultāts, kad tika slēgti to lietotāju konti, kuri nav bijuši aktīvi ilgāk par trim mēnešiem.

Sadarbība ar tiešsaistes platformām un esošajiem tīkliem lielākoties ir neformāla

76

Saskaņā ar ES rīcības plānu tiešsaistes platformām būtu jāsadarbojas ar ABS kontaktpunktiem, jo īpaši vēlēšanu periodos, lai sniegtu būtisku un savlaicīgu informāciju. Tomēr nav protokola, kas paredzētu sadarbību starp ABS un tiešsaistes platformām, un, tā kā StratCom komanda neveic iezīmēto gadījumu skaita uzraudzību, nav iespējams novērtēt ABS sniegumu šajā jomā.

Prakses kodekss lika tiešsaistes platformām pieņemt nostāju pret dezinformāciju, bet vairs nelika tām uzņemties atbildību

77

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc dezinformācijas jautājums ir tik akūts, ir plaša interneta izmantošana apvienojumā ar jaunu tehnoloģiju parādīšanos un arvien pieaugošo tiešsaistes platformu izmantošanu, lai piekļūtu informācijai. Tas lielā mērā atvieglo nepatiesas informācijas radīšanu, paplašināšanu un izplatīšanu. Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu 2020. gadā internetu lietoja 85 % ES iedzīvotāju. Lielākā daļa platformu savus pakalpojumus pārvērš naudā, apstrādājot personas datus (galvenokārt pamatojoties uz reklāmas modeļiem). Tas radīja auglīgu augsni arī dezinformācijas dalībniekiem, ļaujot tiem mērķtiecīgāk virzīt savas darbības.

78

Tiešsaistes platformu gadījumā dezinformācija rodas galvenokārt tāpēc, ka lietotāji apmainās ar nepatiesu informāciju, kuru pēc tam ar platformu algoritmiem var veicināt, lai par prioritāti noteiktu satura attēlošanu. Šos algoritmus virza tiešsaistes platformu uzņēmējdarbības modelis, un tie dod priekšroku personalizētam un populāram saturam, jo tam ir lielāka iespēja piesaistīt uzmanību. Dezinformācija ietekmē arī tīmekļa meklēšanas rezultātus, un tas vēl vairāk traucē lietotājiem atrast un lasīt uzticamu tiešsaistes informāciju26. 1. attēlā ir parādīts piemērs meklēšanas prognozēm, ko sniedz tiešsaistes platforma, ja meklē “ES ir”, un gandrīz visi piedāvātie varianti ir negatīvi.

1. attēls

Piemērs meklēšanas prognozēm, ko sniedz tiešsaistes platforma, ja meklē “ES ir”

Avots: ERP reāla meklēšana internetā 2019. gada 18. oktobrī plkst. 11.55 (GMT+1). Google ir Google LLC preču zīme.

79

Viltus konti, interneta troļļi un ļaunprātīgas robotprogrammatūras arī sekmē nepatiesas informācijas izplatīšanu.

Prakses kodekss nodrošina satvaru, kas ļauj Komisijai mijiedarboties ar sociālo mediju platformām

80

Pēc Komisijas 2018. gada aprīļa paziņojuma un ALEG priekšlikumiem Komisija nolēma sadarboties ar tiešsaistes platformām un citām tirdzniecības apvienībām saistībā ar dezinformāciju. Rezultātā tika izveidots prakses kodekss (sk.  V pielikumu), ar ko pieņēma brīvprātīgu pieeju, kuras pamatā ir parakstītāju pašregulācija. Prakses kodeksu parakstīja 2018. gada oktobrī, pirms tas tika iekļauts ES rīcības plānā saskaņā ar III pīlāru. Pašlaik tam ir 16 parakstītāji.

81

Ar šo prakses kodeksu tiešsaistes platformas un tirdzniecības apvienības, kas pārstāv reklāmas nozari, apņēmās iesniegt Eiropas Komisijai ziņojumus, kuros izklāstīts pašreizējais stāvoklis attiecībā uz pasākumiem, kas veikti saistību izpildei. Šie pasākumi paredzēja gan nodrošināt pārredzamību politiskajā reklāmā, gan slēgt viltus kontus un nepieļaut, ka dezinformācijas izplatītāji pelna naudu. Komisija cieši uzraudzīja, kā šīs saistības tiek ievērotas.

82

Lielākā daļa revīzijas laikā aptaujāto ieinteresēto personu uzsvēra, ka Komisijas iesaistīšanās tiešsaistes platformās ir unikāla un nepieciešama iniciatīva. Daudzas no trešo valstu ieinteresētajām personām, ar kurām mēs apspriedāmies, cieši seko Komisijas centieniem. Tās uzskata, ka ES ir pirmais globālais dalībnieks, kas cenšas panākt delikātu līdzsvaru starp vārda brīvības aizsardzību un kaitējošas dezinformācijas ļaundabīgas izplatības ierobežošanu.

83

Prakses kodekss nodrošināja satvaru, kas pirms 2019. gada ES vēlēšanām un vēlāk Covid-19 pandēmijas laikā ļauj Komisijai mijiedarboties ar sociālo mediju platformām, lai mazinātu saistītās “infodēmijas” negatīvās sekas. 1. izcēlumā ir izklāstīti ES centieni ar šo prakses kodeksu ierobežot ar Covid-19 saistīto dezinformāciju (sk. arī VI pielikumu).

1. izcēlums

ES centieni ierobežot Covid-19 “infodēmiju” ar prakses kodeksa starpniecību

2020. gada martā, kad Covid-19 pandēmijas ietekme kļuva redzamāka, notika Komisijas un sociālo mediju platformu sanāksmes. Komisija pieprasīja, lai platformas piešķirtu lielāku nozīmi informācijai no autoritatīviem avotiem un aizvāktu nepatiesu reklāmu.

2020. gada jūnijā Eiropas iestādes publicēja kopīgu paziņojumu “Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem”. Paziņojumā uzsvērta ES rīcības plāna nozīme.

Prakses kodeksa parakstītāji iepazīstināja ar saviem centieniem īpašos ziņojumos, kas tika publicēti 2020. gada septembrī27 un oktobrī28. Turpmāk minēti šo centienu piemēri, kas ņemti no platformu ziņojumiem:

  • Google 2020. gada pirmajos astoņos mēnešos bloķēja vai izņēma vairāk nekā 82,5 miljonus ar Covid-19 saistītu reklāmu, un 2020. gada augustā vien Microsoft Advertising neļāva 1 165 481 ar Covid-19 saistītu reklāmu iesniegumu parādīt lietotājiem Eiropas tirgos.
  • 2020. gada augustā vairāk nekā četri miljoni ES lietotāju apmeklēja attiecībā uz Covid-19 autoritatīvus avotus, kā identificēja meklējumi meklēšanas rīkā Microsoft Bing. Facebook un Instagram ziņoja, ka to Covid-19 “informācijas centru” jūlijā apmeklēja vairāk nekā 13 miljoni ES lietotāju, bet augustā – 14 miljoni.
  • Facebook uzrādīja brīdinājuma ekrānus par maldinošu informāciju saistībā ar faktu pārbaudēm, kas attiecas uz Covid-19, par vairāk nekā 4,1 miljonu satura vienību Eiropas Savienībā jūlijā un 4,6 miljoniem augustā.

Platformām ir atšķirīga moderēšanas politika. To ziņojumiem ir atšķirīgi formāti, un datus ir grūti salīdzināt, jo uzņēmumu izmantotā terminoloģija atšķiras. Facebook analizē “koordinētu neautentisku uzvedību” un “ietekmes operācijas”, savukārt Twitter ziņo par “manipulatīvu uzvedību”. Lai gan Google un Microsoft ziņoja par miljoniem reklāmu dzēšanu, Twitter norādīja, ka tas nav atradis nevienu veicinātu tvītu, kurā būtu maldinoša informācija. Neraugoties uz šīm neatbilstībām, Komisija uzskatīja, ka “ziņojumi kopumā sniedz labu pārskatu par darbībām, ko platformas veikušas, lai vērstos pret dezinformāciju saistībā ar Covid-19”.

Prakses kodeksa novērtējumā atklājās, ka ziņošanas prasības ir ierobežotas

84

Prakses kodekss tika vērtēts vairākās pārskatīšanās un izvērtēšanās. To gaitā tika atklāti vairāki trūkumi attiecībā uz veidu, kādā Komisija noteica ziņošanas prasības prakses kodeksa parakstītājiem (sk. 2. izcēlumu). Šīs izvērtēšanas nebija radījušas nekādas izmaiņas prakses kodeksā.

2. izcēlums

Prakses kodeksa izvērtēšanas

Prakses kodeksa sākotnējo novērtējumu pirms tā parakstīšanas 2018. gada 24. septembrī sagatavoja daudzpusējā ieinteresēto personu foruma par dezinformāciju dibinātājvalde29. Tajā bija teikts: “(..) darba grupas iesniegtajā “prakses kodeksā” nav vienotas pieejas, nav skaidru un jēgpilnu saistību, nav izmērāmu mērķu vai galveno snieguma rādītāju, tāpēc nav iespējams uzraudzīt progresu, un nav atbilstības vai izpildes nodrošināšanas instrumenta – tas nekādā ziņā nav pašregulējums, un tāpēc platformas, neraugoties uz centieniem, nav izstrādājušas prakses kodeksu.” Daži šā atzinuma elementi joprojām ir aktuāli un tika atspoguļoti turpmākajos prakses kodeksa novērtējumos un izvērtēšanā.

Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA) atzinumu par prakses kodeksu sniedza 2020. gada aprīlī30. Tā identificēja trīs galvenās nepilnības:

  • pārredzamības trūkums attiecībā uz to, kā parakstītāji prakses kodeksu īsteno;
  • prakses kodeksa pasākumi satura un struktūras ziņā ir pārāk vispārīgi;
  • prakses kodeksa parakstītāju skaits ir ierobežots.

Komisija savu prakses kodeksa novērtējumu pabeidza 2020. gada maijā. Tās vispārējais secinājums bija tāds, ka prakses kodekss ir devis pozitīvus rezultātus31. Ziņojumā uzsvērts, ka prakses kodekss ir izveidojis vienotu satvaru un uzlabojis sadarbību starp politikas veidotājiem un parakstītājiem. Galvenās konstatētās nepilnības bija šādas:

  • tā pašregulējuma raksturs;
  • īstenošanā pietrūkst vienveidības (nevienmērīgs progress uzraudzībā);
  • trūkst skaidrības par tā darbības jomu un dažiem galvenajiem jēdzieniem.

Parakstītājiem pašiem neizdevās sagatavot prakses kodeksa ikgadējo pārskatu, kā sākotnēji bija nolemts. Tā kā parakstītājiem nav kopīga pārstāvja, koordinācija ir laikietilpīga un neformāla, un ir izrādījies, ka ir grūti panākt vienprātību par to, kā šī ikgadējā pārskatīšana notiks un kas to veiks.

2020. gada septembrī Komisija nāca klajā ar dienestu darba dokumentu32, kurā ņemtas vērā visas līdzšinējās prakses kodeksa izvērtēšanas. Tā atzina, ka “vēl aizvien ir grūti precīzi novērtēt platformu darbību savlaicīgumu, vispusību un ietekmi”. Komisija ir arī konstatējusi, ka ir vajadzīgas “kopīgas definīcijas, skaidrākas procedūras, precīzākas un visaptverošākas saistības, kā arī pārredzami galvenie snieguma rādītāji (GSR) un pienācīga uzraudzība”.

85

Mūsu darbs apstiprina, ka parakstītāju ziņojumi atšķiras atkarībā no viņu iesaistes līmeņa un no tā, vai parakstītājs ir tiešsaistes platforma vai tirdzniecības apvienība. Turklāt tiešsaistes platformu ziņojumi ne vienmēr ir salīdzināmi un to garums ievērojami atšķiras.

86

Šīs prakses kodeksa parakstītāju atšķirības arī izrādījās problemātiskas, nosakot vispārējos GSR. Šie GSR ļāva uzraudzīt dažu, bet ne visu parakstītāju darbības. Piemēram, sadaļā “Pakalpojumu integritāte” Komisija ierosināja rādītāju “Tādu ierakstu, attēlu, videodatņu vai komentāru skaits, saistībā ar kuriem pārkāpta platformas politika, kas vērsta pret automatizēto botu ļaunprātīgu izmantošanu”. Šis tiešo rezultātu rādītājs attiecas tikai uz konkrētām tiešsaistes platformām.

87

Saskaņā ar pašas Komisijas veikto prakses kodeksa ziņojumu analīzi līdz šim iesniegtie rādītāji atbilst tikai tiešo rezultātu rādītājiem. Piemēram, platformas ziņo, ka tās ir noraidījušas reklāmas vai dzēsušas vairākus kontus vai vēstījumus, kas bija dezinformācijas pārnēsātāji Covid-19 kontekstā (sk. arī  1. izcēlumu). Ja šī paziņotā informācija netiek ņemta vērā kontekstā (t. i., laikā salīdzinot to ar bāzes datiem un citu būtisku informāciju, piemēram, vispārēju kontu izveidi) un Komisija nevar pārbaudīt tās precizitāti, tās izmantošana ir ierobežota.

88

Prakses kodeksa novērtējumā, kas sagatavots Komisijas vārdā, ir aplūkots ne tikai pašreizējais ziņošanas stāvoklis, bet arī ieteikti iespējamie rādītāji nākotnei. Dokumentā ierosināti divi rādītāju līmeņi:

  1. “strukturālie” rādītāji kodeksam kopumā, kas mēra kopējo iznākumu, dezinformācijas izplatību tiešsaistē un kodeksa ietekmi kopumā. Tie palīdz vispārējā līmenī uzraudzīt, vai dezinformācija pieaug, stabilizējas vai samazinās;
  2. pielāgoti “pakalpojumu līmeņa” rādītāji, kas sadalīti pa pīlāriem, lai izmērītu katras atsevišķās parakstītājas platformas rezultātus dezinformācijas apkarošanā.

Revīzijas laikā Komisija nebija nodrošinājusi parakstītājiem nekādu jaunu ziņošanas veidni vai jēgpilnākus jaunus rādītājus.

89

Iepriekš aprakstītie jautājumi liecina, ka no tiešsaistes platformām netiek prasīta atbildība par to darbībām un lomu dezinformācijas aktīvā apkarošanā.

Saskaņotas medijpratības stratēģijas trūkums un ES darbību sadrumstalotība mazina to ietekmi

90

ES rīcības plāna IV pīlārs ir vērsts uz informētības palielināšanu un sabiedrības noturības pret dezinformāciju stiprināšanu. Tā mērķis ir uzlabot medijpratības darbības, piemēram, 2019. gada Medijpratības nedēļu, un atbalstīt neatkarīgus medijus un pētnieciskos žurnālistus. Tas arī aicina dalībvalstis ātri īstenot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas noteikumus par medijpratību un izveidot neatkarīgu daudznozaru faktu pārbaudītāju komandas 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā.

91

Medijpratība ir saistīta ar prasmēm, zināšanām un izpratni, kas iedzīvotājiem ļauj medijus izmantot efektīvi un droši un iegūt kritiskās domāšanas prasmes, kas vajadzīgas, lai viņi spētu spriest, analizēt sarežģītas situācijas un saskatīt atšķirību starp faktiem un viedokļiem33. Par medijpratību, kas ir izglītības politikas un ES digitālās programmas krustpunktā, ir atbildīgas dalībvalstis. Komisijas uzdevums ir veicināt sadarbību un progresu šajā jomā. Tomēr dezinformācija neievēro robežas, un ir svarīgi izstrādāt kopīgus rīkus un apmainīties ar paraugpraksi ES līmenī.

92

Lai novērtētu šā pīlāra darbības, mēs pārbaudījām 2019. gada ES Medijpratības nedēļas pasākumu un to, vai dažādām iniciatīvām šajā jomā bija skaidri formulēta stratēģija. Mēs caurskatījām Komisijas ziņojumu par 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām34 un novērtējām 20 projektus, kas tieši saistīti ar medijpratību un dezinformācijas apkarošanu.

93

Komisijas ziņojumā par 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir norādīts, ka “manipulatīvās darbības atkārtoti bija vērstas uz politiski sensitīvām tēmām un ES auditoriju pirms vēlēšanām, taču pagaidām nav konstatētas liela mēroga slēptas iejaukšanās darbības 2019. gada vēlēšanās”.

Dalībvalstis nevienmērīgi piedalās ES Medijpratības nedēļā

94

Eiropas Medijpratības nedēļa ir virkne pasākumu, kuru mērķis ir palielināt informētību par medijpratību visā Eiropas Savienībā (sk.  3. izcēlumu). Tomēr nav skaidrs, kā tā atspoguļo saskaņotu ES medijpratības stratēģiju. Kaut gan tā ietver dažas augsta līmeņa diskusijas, tā galvenokārt kalpo, lai ilustrētu dažas konkrētas ES un dalībvalstu iniciatīvas. 2020. gadā Medijpratības nedēļa bija jāorganizē kopīgi Komisijai un Padomei, kas būtu varējis vēl vairāk stimulēt dalībvalstu rīcību un līdzdalību. Tomēr Covid-19 dēļ tā tika atcelta.

3. izcēlums

Eiropas Medijpratības nedēļa

2019. gada Medijpratības nedēļa bija viena no divām konkrētām medijpratības darbībām ES rīcības plānā. Tā notika 2019. gada martā Briselē un dalībvalstīs, un tajā bija iekļauta augsta līmeņa konference. Tolaik tika organizēti vairāk nekā 320 pasākumi, bet kopumā līdz 2020. gada septembra beigām bija organizēti 360 pasākumi.

Gandrīz puse no visiem pasākumiem notika Francijā, bet Beļģijā (galvenokārt Briselē) – attālināti notika otra puse. Neliels skaits dalībvalstu vispār nerīkoja nekādus pasākumus, kā to parāda pasākumu ģeogrāfiskais sadalījums (sk. pretējo attēlu). Kā varētu gaidīt, lielākā daļa pasākumu notika ap oficiālo atklāšanas laiku. Tomēr nav pieejami sīkāki statistikas dati par cilvēku skaitu, kurus šie pasākumi sasniedza, par to tematisko sadalījumu un to, cik lielā mērā tie bija konkrēti vērsti pret dezinformāciju.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem.

Nav visaptverošas medijpratības stratēģijas, kas ietvertu dezinformācijas apkarošanu

95

Mēs konstatējām, ka medijpratībai bija veltītas daudzas ES un dalībvalstu iniciatīvas un daudz dažādu politikas dokumentu. Tas skaidri izriet arī no Padomes secinājumiem par medijpratību35, kuros ir iekļauts pielikums ar galvenajiem politikas dokumentiem. Tomēr šīs darbības netiek koordinētas saskaņā ar visaptverošu stratēģiju, īpaši medijpratības jomā, sabiedrības noturības stiprināšanai, kas ietvertu dezinformācijas apkarošanu. Kaut arī pasākumi dalībvalstu konkrēto medijpratības problēmu risināšanai ir arī svarīgi, lai radītu ietekmi vietējā mērogā, ES atbalsts medijpratībai ir nepilnīgs. Lai veicinātu atbalsta pareizu finanšu pārvaldību, vajadzīgi šādi pamatelementi:

  • sadarbībā ar Medijpatības ekspertu grupu (MLEG) regulāri atjauninātas svarīgākās medijpratības prakses un darbības ES un dalībvalstīs (Eiropas Padome šādu kartējumu sagatavoja 2016. gadā, un tas ir pirmais šāda veida pārskats, tomēr kopš tā laika tas nav atjaunināts36);
  • skaidri mērķi, pamatojoties uz sistemātisku un regulāru izpēti par medijpratību un mediju un digitālo platformu ietekmi, līdz ar rādītāju kopumu snieguma novērtēšanai;
  • koordinācijas mehānismi, kas nepieciešami, lai radītu sinerģiju un izvairītos no pārklāšanās starp iniciatīvām un darbībām saskaņā ar, piemēram, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, digitālās izglītības rīcības plānu, programmu “Radošā Eiropa”, digitālās kompetences satvaru un prasmju programmu, nesen publicēto Eiropas demokrātijas rīcības plānu un Digitālo pakalpojumu aktu, mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānu utt.;
  • vienota ES medijpratības iniciatīvu uzraudzība.
96

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (2021.–2027. gadam) medijpratības atbalstam piešķirtais ES finansējums ir aptuveni 14 miljoni EUR no programmas “Radošā Eiropa”37, proti, 2 miljoni EUR gadā. Tomēr, kā norādīts arī Padomes secinājumos par medijpratību, būs jāveido papildu finansējuma avoti.

Lielākā daļa pārbaudīto projektu deva reālus rezultātus, bet daudziem no tiem nebija pietiekama mēroga un tvēruma

97

No 20 projektiem, kurus novērtējām, desmit tika finansēti no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, bet pārējie desmit bija izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības, ko finansēja Eiropas Parlaments (sk. tabulu III pielikumā).

98

Eiropas Parlaments 2016. gadā izsludināja priekšlikumu konkursu “Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme visiem”, kas ietver izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības inovatīvu jaunuzņēmumu ideju līdzfinansēšanai medijpratības jomā (no visas Eiropas Savienības). Izmēģinājuma projekts ilgst divus gadus, un tam seko trīs gadus ilga sagatavošanas darbība. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projekti ir pētniecības un inovācijas projekti, kas aptver ļoti tehniskus dezinformācijas apkarošanas aspektus, piemēram, robotprogrammatūru izmantošanu un atklāšanu vai jaunas paaudzes satura pārbaudes rīku izstrādi.

99

Veicot analīzi (sk.  III pielikumu), mēs konstatējām reālus rezultātus 12 projektos no 20 projektiem. Lielākā daļa pozitīvo rezultātu tika sasniegti projektos, kuru pamatā bija rezultāti, kas iegūti iepriekšējos projektos ar mērķi izstrādāt faktu pārbaudes rīkus, vai projektos, kuru mērķis bija radīt mācīšanas un mācīšanās materiālus pret dezinformāciju (sk. 4. izcēlumu).

4. izcēlums

Piemēri ES finansētajiem projektiem, kas sasnieguši pozitīvus rezultātus

Pamatojoties uz 2. projekta teorētisko pētījumu, kurā tika pētīts, kā notiek algoritmu un citu lietojumprogrammu ģenerētās informācijas apmaiņa, 1. projektā kā koncepcijas pierādījums tika izstrādāts interaktīvs tīmekļa rīks, kas paredzēts, lai palīdzētu palielināt pārredzamību attiecībā uz sociālajos medijos izvietoto viltus ziņu raksturu, apjomu un mijiedarbību ar tām un kalpotu par sabiedrībai pieejamu medijpratības rīku.

11. projekta mērķis ir radīt izglītojošu, daudzvalodīgu (astoņas ES valodas) tiešsaistes platformu, kurā māca un mācās par mūsdienu propagandu, izmantojot kolektīvos resursus. Šo darbību papildināja kontekstualizēti izglītības resursi, tiešsaistes un bezsaistes darbsemināri un semināri skolotājiem, bibliotekāriem un mediju vadītājiem. Projekts bija labi izveidots un deva reālus rezultātus, un tajā aktīvi piedalījās sešas ES valstis. Lai gan projekts beidzās 2019. gada 1. janvārī, tā platforma un resursi joprojām ir aktīvi.

100

Tomēr 10 projektos no 20 projektiem mēs konstatējām trūkumus, kuri lielākoties attiecās uz to nelielo mērogu un ierobežoto tvērumu. Septiņi projekti nesasniedza vai, visticamāk, nesasniegs plānoto auditoriju, un trijos projektos sasniegtos rezultātus bija grūti atkārtot, un tas ierobežoja šo projektu ietekmi. 5. izcēlumā ir aprakstīti vairāki projekti, kas ilustrē šīs problēmas.

5. izcēlums

Piemēri tādiem ES finansētiem projektiem, kam ir ierobežots tvērums vai darbību mērogs

10. projekta mērķis bija izveidot sistēmu, kas automātiski atklātu nepatiesu informāciju pēc veida, kādā tā tiek izplatīta sociālajos tīklos. Projekts bija veiksmīgs, un drīz tiešsaistes platformā tika pieņemts darbā projekta vadītājs un projektā iesaistītie cilvēki, kā arī iegādāta tehnoloģija. Tas liecina par labi apzinātu pētniecības projektu, kas devis labus rezultātus. Tomēr pēc tam, kad kāda ASV tiešsaistes platforma iegādājās šo platformu, mērķauditorija, kas to varētu izmantot, samazinājās, un tas neveicina neatkarīgu ES spēju attīstību šajā nozarē.

Vēl viena projekta (nr. 14) uzmanības centrā bija sieviešu pārstāvība medijos. Tas pastāvēja kā tiešsaistes portāls ziņām, ko žurnālistes un redaktores savos reģionos uzskatīja par visnozīmīgākajām, vienlaikus mēģinot pārbaudīt faktus ziņās par sieviešu un minoritāšu jautājumiem. Lai arī dzimuma tematikas projekts Facebook un Twitter vietnē sasniedza ievērojamu auditoriju, tā galvenais tiešais rezultāts bija tīmekļa vietne, kas vairs nav pieejama.

Vēl viens projekts (nr. 16) bija paredzēts, lai attīstītu sociālās prasmes un kritisko domāšanu. To veidoja vairākas dažādas daļas, kuras koncentrējās uz radošumu, bez skaidras saiknes starp tām un ar vāju konceptuālo saikni ar medijpratību. Piemēram, bērni skolās radīja animāciju vai vienkāršas spēles par skolas sporta zāles tīrīšanu vai tirdzniecības automāta aizsardzību. Plānotās darbības nevar viegli reproducēt.

101

Kopumā bija maz pierādījumu, ka būtu veikta projektu rezultātu salīdzinoša analīze, jo īpaši attiecībā uz to, kas ir darbojies un kāpēc. Nebija arī daudz pierādījumu tam, ka Komisija visā ES koordinē paraugprakses un medijpratības materiālu apmaiņu. Trūkst arī izvērtēšanas sistēmas. Šādai sistēmai ir izšķiroša nozīme sabiedrības noturības ilgtermiņa attīstībā, jo tā nodrošina, ka gūtā pieredze tiek tieši izmantota turpmākajās darbībās, politikā un stratēģijā. Grūti iegūt pierādījumus par medijpratības pasākumu tiešo ietekmi, un centieni joprojām ir agrīnā attīstības posmā38. Padomes secinājumi par medijpratību arī aicināja izstrādāt sistemātiskus kritērijus un izvērtēšanas procesus, kā arī vienotu un salīdzinošu metodoloģiju dalībvalstu ziņojumiem par medijpratības attīstību39.

SOMA un EDMO projekti ierobežotā mērā piesaistīja medijpratības ekspertu un faktu pārbaudītāju interesi

102

Kā norādīts ES rīcības plānā IV pīlārā, neatkarīgiem faktu pārbaudītājiem un pētniekiem ir būtiska nozīme izpratnes veicināšanā par struktūrām, kas atbalsta dezinformāciju, un mehānismiem, kas veido to, kā tā tiek izplatīta tiešsaistē. Komisija finansēja Dezinformācijas un sociālo mediju analīzes sociālo observatorijas (SOMA) projektu, kas ir digitāla platforma, kuras mērķis ir veidot pamatu Eiropas faktu pārbaudītāju tīklam. SOMA tiek finansēta no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, un tās kopējais budžets ir gandrīz 990 000 EUR. Projekts sākās 2018. gada novembrī, un ir plānots, ka tas beigsies 2021. gada 30. aprīlī.

103

Mūsu analīzē atklājās, ka SOMA spēja piesaistīt tikai divus faktu pārbaudītājus, kurus atzina Starptautiskais faktu pārbaudes tīkls40. Revīzijas laikā (2020. gada oktobrī) SOMA bija reģistrēti 48 dalībnieki. Vairāki no tiem, ar kuriem sazinājāties, atzina, ka nekad neizmanto SOMA platformu. Lai gan SOMA pamatā esošā tehnoloģija tiek vērtēta pozitīvi, faktu pārbaudītāju kopiena projektu joprojām plaši neizmanto.

104

Labu laiku pirms SOMA projekta beigām un negaidot izvērtēšanu, lai apkopotu un izmantotu gūto pieredzi, Komisija 2020. gada jūnijā sāka Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) pirmo posmu (2,5 miljoni EUR, kas turpinās līdz 2022. gada beigām). Tā izveidota ar mērķi stiprināt sabiedrības noturību, apvienojot faktu pārbaudītājus, medijpratības ekspertus un akadēmiskos pētniekus, lai sadarbībā ar mediju organizācijām, tiešsaistes platformām un medijpratības praktiķiem izprastu un analizētu dezinformāciju.

105

Tādējādi SOMA un EDMO mērķi daļēji pārklājas, un lielākā daļa līgumslēdzēju ir iesaistīti abos projektos vienlaicīgi. SOMA vērtētāji ierosināja abus projektus apvienot, bet vēl nav izveidotas oficiālas saiknes starp tiem. Pastāv arī to finansējuma pārklāšanās risks, jo abi projekti balstās uz vienu un to pašu tehnoloģiju un komercproduktiem un tos izmanto.

106

EDMO tiek piedāvāta kā holistisks risinājums daudzu sabiedrības problēmu risināšanai saistībā ar dezinformāciju. Tomēr, atrodoties attīstības sākuma stadijā, saskaņā ar tās vadību tās redzamība ieinteresēto personu vidū joprojām ir ierobežota. Ir pāragri spriest par EDMO efektivitāti. Tomēr, ņemot vērā ieinteresēto personu nepietiekamo informētību par EDMO, tās sasniegumi var neatbilst pārāk vērienīgajiem mērķiem. Tās pašreizējā uzmanība ir vērsta uz vajadzīgās infrastruktūras izveidi, un, lai sekmīgi sasniegtu mērķus, tai vajadzēs vairāk resursu.

107

Medijpratības eksperti, kurus iztaujājām, komentēja, ka medijpratības kopiena nejūtas pietiekami iesaistīta EDMO. EDMO konsultatīvajā padomē ir plaši pārstāvētas speciālās zināšanas, sākot no zinātniekiem līdz žurnālistiem, atspoguļojot ES rīcības plāna galveno uzsvaru uz faktu pārbaudes stiprināšanu un žurnālistikas atbalstu. Tomēr medijpratības kopiena vai pilsoniskā sabiedrība, kas varētu nodrošināt noderīgas saiknes starp zinātniekiem un politikas veidošanu, nav pietiekami pārstāvēta (divi no 19 ekspertiem).

Secinājumi un ieteikumi

108

Mēs pārbaudījām, vai ES rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai bija atbilstīgs, kad tas tika sagatavots, un vai tas sniedza plānotos rezultātus. Mēs secinām, ka ES rīcības plāns bija atbilstīgs, taču nepilnīgs, un, lai gan kopumā tas tiek īstenots pareizi un ir pierādījumi par pozitīvām norisēm, daži rezultāti nav sasniegti, kā plānots.

109

Mēs konstatējām, ka ES rīcības plāns atbilda ekspertu un ieinteresēto personu viedokļiem un prioritātēm. Tas ietver atbilstīgus, proaktīvus un reaģējošus dezinformācijas apkarošanas pasākumus. Tomēr, kaut gan dezinformācijas taktika, dalībnieki un tehnoloģija pastāvīgi attīstās, ES rīcības plāns kopš tā iesniegšanas 2018. gadā nav atjaunināts. Komisija 2020. gada decembrī publicēja Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, kas ietver darbības dezinformācijas apkarošanai, nepaskaidrojot, kā tas tieši attiecas uz ES rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai (sk. 20.24., 41. un 42. punktu).

110

ES rīcības plānā nav iekļauti koordinācijas pasākumi, kas nodrošinātu, ka ES reakcija uz dezinformāciju ir saskaņota un samērīga ar apdraudējuma veidu un mērogu. Par katru no ES rīcības plāna pīlāriem atbild cits Komisijas ģenerāldirektorāts vai Eiropas Ārējās darbības dienests, bet nav nevienas atsevišķas struktūras, kas būtu atbildīga par komunikācijas darbībām vai pilnībā tās pārraudzītu (sk. 25.31. punktu).

111

ES rīcības plānam un Eiropas Demokrātijas rīcības plānam nav pievienota uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas sistēma, un tas apdraud pārskatatbildību. Konkrēti, plānos ir ietverti vispārīgi mērķi, kurus nevar izmērīt, vairākas darbības, kurām nav noteikta termiņa un izvērtēšanas noteikumu. Ir publicēts tikai viens ziņojums par ES rīcības plāna īstenošanu, un tajā ir ierobežota informācija par sniegumu. Bez visaptverošas, regulāras pārskatīšanas un atjaunināšanas ir grūti nodrošināt, ka ES centieni šajā jomā ir efektīvi un saglabājas atbilstīgi. Turklāt nebija visaptverošas informācijas par finansējuma avotiem un plānoto darbību aplēstajām izmaksām (sk. 32.40. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot ES dezinformācijas apkarošanas darbību koordināciju un pārskatatbildību

Eiropas Komisijai jāuzlabo dezinformācijas apkarošanas darbību koordinācijas un pārskatatbildības sistēma un jāiekļauj turpmāk minētais:

  1. skaidra koordinācijas un saziņas kārtība starp attiecīgajiem dienestiem, kas īsteno ES darbības dezinformācijas apkarošanai;
  2. īpaša uzraudzības un izvērtēšanas sistēma, kas ietver skaidras, izmērāmas un konkrētos termiņos izpildāmas darbības, kā arī rādītājus snieguma mērīšanai un izvērtēšanas noteikumus;
  3. regulāri ziņojumi par darbību īstenošanu, tostarp visi nepieciešamie atjauninājumi;
  4. kopsavilkums par galvenajiem finansējuma avotiem un darbību īstenošanā veiktajiem izdevumiem.

Termiņš: a) un b) ieteikumiem 2021. gada beigas un c) un d) ieteikumiem 2023. gada vidus.

112

Saskaņā ar ES rīcības plāna I pīlāru trīs EĀDD Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas ir uzlabojušas ES spēju prognozēt dezinformācijas darbības un reaģēt uz tām un ir devušas būtisku ieguldījumu efektīvā saziņā un ES politikas veicināšanā kaimiņvalstīs. Operatīvo grupu pilnvaras pienācīgi neaptver visu dezinformācijas dalībnieku loku, tostarp jaunus apdraudējumus (sk. 45.49. punktu).

113

Operatīvo grupu personāla komplektēšana lielā mērā ir atkarīga no valstu ekspertu norīkošanas, tāpēc EĀDD ir grūtāk pārvaldīt un noturēt personālu. Stratēģiskās komunikācijas komanda vēl nav sasniegusi savus darbā pieņemšanas mērķus, un Covid-19 krīze ir radījusi papildu darba slodzi. Turklāt operatīvajām grupām nav izvērtēšanas funkcijas, kas ļautu novērtēt to efektivitāti un noteiktu jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi (sk. 53.58. un 60. punktu).

2. ieteikums. Uzlabot Stratēģiskās komunikācijas nodaļas un tās operatīvo grupu darbības kārtību

Mēs iesakām EĀDD:

  1. vērst Padomes uzmanību uz jauniem dezinformācijas draudiem. Pēc tam tai būtu jāpārskata un jāprecizē politikas mērķi, kas jāsasniedz Stratēģiskās komunikācijas nodaļai un tās operatīvajām grupām;
  2. sasniegt ES rīcības plānā noteiktos darbā pieņemšanas mērķus;
  3. savus cilvēkresursus koncentrēt uz pašiem sensitīvākajiem uzdevumiem, piemēram, draudu analīzi un draudu evolūciju, un izmantot ārpakalpojumus mazāk sensitīvām komunikācijas darbībām, ja personāla trūkuma dēļ tās nevar veikt iekšēji;
  4. veikt operatīvo grupu operatīvo darbību regulāru izvērtēšanu ārpus to komunikācijas kampaņām.

Termiņš: 2022. gada vidus.

114

EUvsDisinfo ir palīdzējis uzlabot informētību par Krievijas izplatīto dezinformāciju. Tomēr tā iekļaušana EĀDD rada dažus jautājumus par tā neatkarību un galīgo mērķi, jo to varētu uztvert kā ES oficiālo nostāju (sk. 61.64. punktu).

115

Saskaņā ar II pīlāru EĀDD ātri izveidoja agrīnās brīdināšanas sistēmu (ABS). Mēs konstatējām, ka ABS bija veicinājusi informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ES iestādēm. Tomēr ABS nekad nav izdevusi brīdinājumus un līdz ar to nav izmantota, lai koordinētu kopīgu darbu sadali un reaģēšanu, kā sākotnēji bija paredzēts. Turklāt jaunākie statistikas dati liecina, ka ABS darbību virza un tajā iesaistās neliels skaits dalībvalstu. Aktivitātes līmenis pazeminās, un sadarbība ar tiešsaistes platformām un esošajiem tīkliem lielākoties notiek neformāli. Turklāt nav protokola sadarbības izveidei starp ABS un tiešsaistes platformām (sk. 65.76. punktu).

3. ieteikums. Palielināt dalībvalstu un tiešsaistes platformu dalību agrīnajā brīdināšanas sistēmā

Mēs iesakām EĀDD:

  1. pieprasīt detalizētas atsauksmes no dalībvalstīm par to zemās iesaistes iemesliem un veikt nepieciešamos operatīvos pasākumus to novēršanai;
  2. izmantot ABS kā sistēmu kopīgai reaģēšanai uz dezinformāciju un koordinētai rīcībai, kā sākotnēji bija paredzēts;
  3. ierosināt tiešsaistes platformām un dalībvalstīm ABS un tiešsaistes platformu sadarbības sistēmu.

Termiņš: 2022. gada vidus.

116

Viena no III pīlāra darbībām ir nodrošināt prakses kodeksa nepārtrauktu uzraudzību. Tajā izklāstīti vairāki brīvprātīgi pasākumi, kas jāveic tiešsaistes platformām un tirdzniecības apvienībām, kuras pārstāv reklāmas nozari. Ar šo prakses kodeksu Komisija ir izveidojusi novatorisku satvaru sadarbībai ar tiešsaistes platformām. Covid-19 pandēmijas sākotnējos posmos prakses kodekss pamudināja platformas piešķirt lielāku nozīmi informācijai no autoritatīviem avotiem.

117

Novērtējot prakses kodeksu un Komisijas izvērtēšanas, mēs atklājām, ka platformu ziņojumi atšķīrās atkarībā no to iesaistes līmeņa. Turklāt rādītāji, par kuriem platformām ir jāziņo, atbilst tikai tiešo rezultātu rādītājiem. Platformas nenodrošina piekļuvi datu kopām, tāpēc Komisija nevar pārbaudīt paziņoto informāciju. Tādējādi prakses kodekss nesasniedz mērķi panākt, lai tiešsaistes platformas būtu atbildīgas par to darbībām un to lomu dezinformācijas aktīvā apkarošanā (sk. 77.89. punktu).

4. ieteikums. Uzlabot tiešsaistes platformu uzraudzību un pārskatatbildību

Pamatojoties uz tādām nesen īstenotām iniciatīvām kā jaunais Eiropas Demokrātijas rīcības plāns, Komisijai vajadzētu:

  1. ierosināt, lai parakstītāji uzņemas papildu saistības, kas ļautu novērst trūkumus, kuri konstatēti prakses kodeksa izvērtēšanās;
  2. uzlabot tiešsaistes platformu dezinformācijas apkarošanas darbību uzraudzību, nosakot jēgpilnus galvenos snieguma rādītājus;
  3. izveidot tiešsaistes platformu sniegtās informācijas apstiprināšanas procedūru.

Termiņš: 2021. gada beigas.

118

Saskaņā ar ES rīcības plāna IV pīlāru mēs konstatējām daudzas ES un dalībvalstu medijpratības iniciatīvas un daudz dažādu politikas dokumentu, kas nav organizēti saskaņā ar vispārēju medijpratības stratēģiju, kura ietver dezinformācijas apkarošanu (sk. 95. punktu).

119

Lielākā daļa darbību 2019. gada Eiropas Medijpratības nedēļā notika tikai divās dalībvalstīs, un tas būtiski ierobežoja iniciatīvas izpratnes veidošanas potenciālu. Analizējot 20 projektus, kas vērsti pret dezinformāciju, mēs konstatējām reālus rezultātus 12 projektos. Lielākā daļa pozitīvo rezultātu tika sasniegti projektos, kuru pamatā bija rezultāti, kas iegūti iepriekšējos projektos ar mērķi izstrādāt faktu pārbaudes rīkus vai mācību materiālus. Galvenie trūkumi, kas konstatēti desmit projektos, ir saistīti ar to darbību nelielo mērogu un tvērumu (sk. 3. izcēlumu, 94. un 97.101. punktu).

5. ieteikums. Pieņemt ES medijpratības stratēģiju, kas ietver dezinformācijas apkarošanu

Komisijai jāpieņem medijpratības stratēģija, kas kā neatņemamu sastāvdaļu ietver dezinformācijas apkarošanu. Lai labāk vērstos pret dezinformāciju, izmantojot medijpratības darbības, un lai mazinātu šo darbību sadrumstalotību, stratēģijā jāiekļauj turpmāk minētais:

  1. sadarbībā ar Medijpratības ekspertu grupu (MLEG) regulāri atjauninātas svarīgākās medijpratības prakses un darbības ES un dalībvalstīs;
  2. skaidru mērķu noteikšana, pamatojoties uz sistemātisku un regulāru izpēti par medijpratību un mediju un digitālo platformu ietekmi, līdz ar rādītāju kopumu snieguma novērtēšanai;
  3. koordinācijas mehānismi, kas nepieciešami, lai radītu sinerģiju starp projektiem.

Termiņš: 2022. gada beigas.

120

Neatkarīgajiem faktu pārbaudītājiem un pētniekiem ir būtiska nozīme izpratnes veicināšanā par dezinformāciju. Komisijas līdzšinējiem centieniem izveidot Eiropas faktu pārbaudītāju tīklu (Dezinformācijas un sociālo mediju analīzes sociālā observatorija jeb SOMA) nav izdevies piesaistīt lielu šīs kopienas sapratni. Ar Eiropas Digitālo mediju observatoriju (EDMO) ir paredzēts aizstāt SOMA, taču revīzijas laikā abi projekti darbojās paralēli. EDMO redzamība ieinteresēto personu vidū joprojām ir ierobežota, bet tas ir pretrunā ar EDMO mērķi – nodrošināt visaptverošu risinājumu sabiedrības problēmām saistībā ar dezinformāciju. Turklāt medijpratības kopiena un pilsoniskā sabiedrība, kas varētu nodrošināt nozīmīgas saiknes starp akadēmiskajām aprindām un politikas veidošanu, nav labi pārstāvētas EDMO konsultatīvajā padomē (sk. 102.107. punktu).

6. ieteikums. Veikt pasākumus, kas ļautu izpildīt EDMO vērienīgos mērķus

Lai nodrošinātu, ka EDMO sasniedz tās vērienīgos mērķus, mēs iesakām Komisijai:

  1. apkopot pieredzi, kas gūta SOMA projektā pēc tā pabeigšanas, un izmanto to EDMO;
  2. palielināt medijpratības un pilsoniskās sabiedrības ekspertu pārstāvību EDMO konsultatīvajā padomē;
  3. palielināt informētību par EDMO ieinteresēto personu vidū, jo īpaši faktu pārbaudītāju un medijpratības ekspertu vidū.

Termiņš: 2021. gada beigas.

Šo ziņojumu 2021. gada 27. aprīlī Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Bettina JAKOBSEN.

Revīzijas palātas vārdā –

Klaus-Heiner Lehne
priekšsēdētājs

Pielikumi

I pielikums. Galvenie ES iestāžu departamenti un biroji, kas cīnās pret dezinformāciju

Atbildība
Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) Atbild par Stratēģiskās komunikācijas operatīvajām grupām – kopš 2015. gada par Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu un kopš 2017. gada vidus par Dienvidu operatīvo grupu, kas aptver Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionu (2017. gada maijs), un Rietumbalkānu operatīvo grupu, kas aptver Rietumbalkānus (2017. gada jūlijs). EĀDD atbild arī par agrīnās brīdināšanas sistēmas digitālās platformas uzturēšanu un modernizāciju, kā arī par atklāšanas un analītisko spēju stiprināšanu. 2020. gadā tas izveidoja jaunu Stratēģiskās komunikācijas nodaļu, kurā ietilpst operatīvās grupas un citas attiecīgas apakšvienības.
Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts (CNECT ĢD) Vada darbības, kas saistītas ar prakses kodeksu, neatkarīga faktu pārbaudītāju un pētnieku tīkla izveidi un darbības medijpratības un kiberdrošības atbalstam. CNECT ĢD īsteno arī Eiropas Parlamenta finansētus projektus un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētus pētniecības un inovācijas projektus.
Komunikācijas ģenerāldirektorāts (COMM ĢD) Atbild par tīklu dezinformācijas apkarošanai (iekšējs forums, kurā notiek cieša sadarbība starp visiem ģenerāldirektorātiem, EĀDD, Eiropas Parlamentu un ES pārstāvniecībām dalībvalstīs). Atbild arī par proaktīvu un objektīvu komunikāciju par ES vērtībām un politikas virzieniem un sabiedrības informētības palielināšanas darbībām.
Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts (JUST ĢD) Strādāja pie pamattiesību un demokrātijas aspektiem galvenajos tiešajos rezultātos, kas saistīti ar dezinformāciju. Vadīja 2018. gada septembrī izdoto Komisijas pasākumu kopuma sagatavošanu (“Vēlēšanu pakete”).
Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāts Tā uzdevums ir koordinēt ES rīcības plānā paredzēto darbību īstenošanu.
Eiropas Parlaments (Komunikācijas ĢD) Daļa no iekšējās koordinācijas tīkla, sagatavo atbildes vēstījumus un finansē sagatavošanas darbības, kas EĀDD un dalībvalstīm jāīsteno, izmantojot tiešo pārvaldību.
Komisijas pārstāvniecības Nodrošina vietējā līmenī pielāgotu vēstījumu izplatīšanu, tostarp īpašus rīkus mītu atspēkošanai un faktu izplatīšanai.
Eiropas Parlamenta vietējie biroji

Avots: Eiropas Komisija.

II pielikums. ES izdevumi dezinformācijas apkarošanas darbībām (EUR)

Struktūrvienība Budžeta pozīcija Finansē no Nosaukums Budžeta piešķīrums Kopā
2015 2016 2017 2018 2019 2020
EĀDD 19 06 01 Komisijas prerogatīva (FPI) Informācijas izplatīšana par Savienības ārējām attiecībām 298 200 298 200
19 06 77 01 Sagatavošanas darbība (FPI) Sagatavošanas darbība “StratCom Plus 1 100 000 3 000 000 4 000 000 8 100 000
1200 EĀDD Līgumdarbinieki 1 187 000 1 128 942 2 098 697 2 159 748 6 574 387
2214 EĀDD Stratēģiskās komunikācijas spēja 800 000 2 000 000 2 000 000 4 800 000
CNECT ĢD 09 04 02 01 “Apvārsnis 2020” Vadošā loma informācijas un komunikācijas tehnoloģijā 3 115 736 2 879 250 10 885 524 16 880 510
09 03 03 EISI – Telesakaru tīkli Eiropas Digitālo mediju observatorija 2 500 000 2 500 000
09 05 77 04 Izmēģinājuma projekts Izmēģinājuma projekts “Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme visiem” 245 106 500 000 745 106
09 05 77 06 Sagatavošanas darbība Sagatavošanas darbība “Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme visiem” 499 290 500 000 500 000 1 499 290
EPP 08 02 01 01 “Apvārsnis 2020” Progresīvas pētniecības stiprināšana Eiropas Pētniecības padomē 1 980 112 1 931 730 149 921 150 000 4 211 763
FPI 19 02 01 00 IcSP Dezinformācijas apkarošana Ukrainas dienvidos un austrumos 1 934 213 1 934 213
JUST ĢD 33 02 01 Programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsoniskums” Pētījums par jauno tehnoloģiju ietekmi uz brīvām un godīgām vēlēšanām 350 000 350 000
33 02 01 Programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsoniskums” ES pilsonības tiesību veicināšanas pasākumi (piem., sadarbības tīkla pasākums par vēlēšanām vai saistībā ar ziņojumu par pilsonību) 376 000 376 000
34 02 01 Programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsoniskums” Studijas un pētījumi konkrētās jomās, kas saistītas ar Savienības pilsonību (Akadēmiskais tīkls un citi) 434 000 434 000
COMM ĢD 16 03 02 03 Pamatdarbības budžets Tiešsaistes un rakstiskas informācijas un komunikācijas līdzekļi 91 603 62 249 153 852
16 03 01 04 Pamatdarbības budžets Komisijas pārstāvniecību paziņojums, dialogi ar iedzīvotājiem un partnerības darbības 132 000 132 000
08 02 05 00 Uzņēmumu budžets Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" horizontālās darbības 110 000 110 000
EĀDD no DIGIT ĢD 26 03 77 09 Sagatavošanas darbība “Datu analīzes risinājumi politikas veidošanā” 251 421 251 421
KOPĀ 5 095 848 2 176 836 4 716 171 14 563 756 10 634 134 12 163 997 49 350 742

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas un EĀDD sniegto informāciju.

III pielikums. Dezinformācijas apkarošanas projektu novērtējums (izmēģinājuma projekti, sagatavošanas darbības, “Apvārsnis 2020”)

Projekta numurs Projekta veids Valstis Projekta ilgums (faktiskais) Statuss Tieša saikne ar citiem projektiem Dotācijas summa (EUR) Vai Komisija pienācīgi uzraudzīja? 1. kritērijs Dezinformācijas būtiskums 2. kritērijs Reāli un ilgtspējīgi rezultāti 3. kritērijs Pietiekams mērogs un tvērums
1 “Apvārsnis 
2020”
Apvienotā Karaliste (mērķi: Vācija, Francija, Polija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste / Brazīlija, Kanāda, Ķīna, Meksika, Krievija, Ukraina, Amerikas Savienotās Valstis, Taivāna) 2016. g. janv. – 2020. g. dec. Turpinās 1 980 112 Eksistē gan pastāvīga ziņošana, gan neatkarīga ziņošana revīzijas un zinātniska ziņojuma veidā. Projektā galvenokārt tika sagatavoti pētniecības dokumenti. Lielākā daļa šo dokumentu tika prezentēti ārpus ES. Tā kā AK ir izstājusies no ES, nav skaidrs, kā šis pētījums joprojām dos labumu ES.
2 “Apvārsnis 2020 Apvienotā Karaliste 2017. g. jūl. – 2019. g. janv. Pabeigts 149 921 Eksistē gan pastāvīga ziņošana, gan neatkarīga ziņošana revīzijas veidā. Nekas neliecina par to, ka projekts būs plašāks par koncepcijas pierādījumu, un, ja tas tā būs, nav skaidrs, vai sabiedrība no tā gūs labumu tikpat lielā mērā kā privātais sektors, ja galaprodukts tiks komercializēts.
3 “Apvārsnis 2020 Grieķija 2016. g. janv. – 2018. g. dec. Pabeigts 3 115 737 Eksistē neatkarīga eksperta atzinums un pārskata ziņojumi. Projekta izstrādātais rīks galvenokārt bija domāts ekspertiem, un tas nebija pietiekami ērti lietojams plašai sabiedrībai (vēl bija vajadzīgi divi turpmākie projekti, lai pilnveidotu rezultātus un uzlabotu projekta mērogu un tvērumu).
4 “Apvārsnis 2020 Itālija 2018. g. janv. – 2020. g. dec. Turpinās 2 879 250 Projekts vēl turpinās. Kopš pirmā novērtējuma sagatavošanas turpinās pastāvīga ziņošana. Ir nepilnība, jo viens no programmatūras komponentiem ir datēts, un projektā šajā jomā netiek izmantotas mūsdienīgas metodes.
5 “Apvārsnis 2020 Īrija, Grieķija, Itālija, Kipra, Austrija, Portugāle, Rumānija, Apvienotā Karaliste 2018. g. janv. – 2021. g. nov. Turpinās 2 454 800 2020. gada jūlijā ar CNECT ĢD starpniecību tika veikta neatkarīga, attālināta pārskatīšana. Labi pārvaldīts projekts, bet ir vajadzīgi daži korektīvi pasākumi, lai koncentrētos uz galvenajiem komponentiem, un sīkāk jāizstrādā izplatīšana un izmantošana. Nepilnības izplatīšanas un komerciālas izmantošanas stratēģiju īstenošanā.
6 “Apvārsnis 2020 Čehija, Īrija, Spānija, Austrija 2018. g. dec. – 2021. g. nov. Turpinās 2 753 059 Notiek neatkarīga, attālināta pārskatīšana (sākta 2020. gada augustā). Nav skaidrs, kā ar šo rīku iesaistīsies centralizētās tiešsaistes platformas.
7 “Apvārsnis 2020 Francija, Itālija, Polija, Rumānija, Apvienotā Karaliste 2018. g. dec. – 2021. g. nov. Turpinās 2 505 027 2019. gada decembrī tika veiktas trīs atsevišķas novērtēšanas, un 2020. gada februārī – vispārējs novērtējums. Turklāt laikā no 2020. gada janvāra līdz aprīlim notika projekta pārskatīšana.
8 “Apvārsnis 2020 Dānija, Grieķija, Itālija 2018. g. nov. – 2021. g. apr. Turpinās 987 438 Projektu pārskatīja trīs neatkarīgi uzraudzītāji, un projektu vērtēja projekta vadītājs. Projekts vēl turpinās paralēli līdzīgam projektam šajā jomā.
9 “Apvārsnis 2020 Beļģija, Bulgārija (C), Vācija, Grieķija, Francija, Apvienotā Karaliste 2018. g. dec. – 2021. g. nov. Turpinās 2 499 450 Sākumā Komisija neiesaistījās un necentās koordinēt. Rezultāti tiek testēti prototipa posmā. Tas var būt saistīts ar riskiem. Komisijas norādījumi un idejas par to, kā panākt ilgtspējīgus rezultātus, attiecas tikai uz partneru iniciatīvām, kas saistītas ar to individuālajiem kontaktiem / partneriem / klientiem.
10 “Apvārsnis 2020 Šveice / Apvienotā Karaliste 2018. g. sept. – 2019. g. nov. (sākumā 2020. g. febr.) Pabeigts 150 000 Pēc Palātas pieprasījuma projekta vadītājs krietni pastrādāja, vācot informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu, kā tika izmantoti rezultāti. Rezultātus galvenokārt izmantoja kāds Amerikas uzņēmums.
11 Izmēģinājuma projekts Beļģija, Rumānija, Francija, Horvātija, Polija, Somija, Amerikas Savienotās Valstis 2018. g. janv. – 2019. g. janv. Pabeigts 125 000 Projektu uzraudzīja ar dažādiem kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem.
12 Izmēģinājuma projekts Spānija, Itālija, Malta, Portugāle, Apvienotā Karaliste 2016. g. Pabeigts 171 057 Komisijas veiktā uzraudzība nebija acīmredzama. Ilgtspējīgus mācību kursus izstrādāja tikai vienā no piecām valstīm. Projektu rezultātu tvērums ir ierobežots.
13 Izmēģinājuma projekts Beļģija, Grieķija, Spānija, Itālija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija 2017. g. Pabeigts 118 445 Tika sagatavoti pastāvīgie ziņojumi, tehniskais ziņojums un neatkarīgs galīgais novērtējums. Bažas par ilgtspēju. Projekta galīgajā pašnovērtējumā tika uzsvērts, ka trūkst vispārējas medijpratības stratēģijas.
14 Izmēģinājuma projekts Polija 2018. g. jūl. — 2019. g. jūn. Pabeigts 127 590 Ir tikai vienu lappusi garš novērtējums, kurā nav analizēts iznākums. Projektā faktu pārbaude tiek jaukta ar sieviešu tiesībām un seksismu, un saistība ar dezinformāciju ir vāja. Projekta izveidotā tīmekļa vietne vairs nedarbojas.
15 Izmēģinājuma projekts Beļģija, Austrija, Portugāle 2017. g. Pabeigts 122 815 Notika ideju ģenerēšana un tika sagatavotas baltās grāmatas, bet nebija rīkkopas. Projekts tika pārtraukts koordinatora maksātnespējas dēļ.
16 Izmēģinājuma projekts Dānija, Īrija, Grieķija, Kipra, Portugāle 2018. gada jūlijs — 2019. gada jūnijs Pabeigts 131 150 Nav pierādījumu par pastāvīgu uzraudzību. Galīgo novērtējumu veido 133 vārdi, un tajā nav ietverti nekādi ieteikumi. Projekts ir saistīts ar radošo domāšanu kopumā. Tiešos rezultātus / iznākumu nevar izmērīt. Projekts tika veikts atsevišķi un to nevar viegli reproducēt vai turpināt.
17 Sagatavošanas darbība Beļģija, Bulgārija, Vācija, Spānija, Horvātija, Rumānija, Itālija, Latvija 2019. g. jūl. – 2020. g. aug. Apspriests pagarinājums Turpinās 124 546,72 Tika sagatavots starpposma tehniskās īstenošanas ziņojums.
18 Sagatavošanas darbība Dānija, Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Polija, Somija 2018. g. Turpinās 214 556 Projekts cieši uzraudzīja darbības, izmantojot skaidri noteiktus rādītājus.
19 Sagatavošanas darbība Spānija, Francija, Rumānija, Zviedrija 2018. g. Turpinās 159 380 Projekts vēl turpinās, un tehniskais ziņojums ir kvalitatīvs. Tiks sagatavots arī neatkarīgs ziņojums.
20 Sagatavošanas darbība Grieķija, Spānija, Lietuva, Somija 2019. g. aug. – 2020. g. aug. (apspriests pagarinājums) Turpinās 86 630 Ziņošanas prasības paredzēja tikai vienu starpposma novērtēšanas ziņojumu pēc septiņiem mēnešiem. Daži dokumenti nebija uzreiz pieejami, un tie bija jāsūta pa pastu. Projektam ir grūti pārvarēt finansējuma trūkumu.
Nav izpildīts
Daļēji izpildīts
Izpildīts

Avots: ERP.

IV pielikums. ES Rīcības plānā dezinformācijas apkarošanai iekļauto darbību novērtējums

ES rīcības plāns Vai darbība ir skaidri definēta? Vai darbībai ir noteikts termiņš? Atbildība
1. darbība. Jo īpaši 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, taču arī ilgākā perspektīvā, Augstā pārstāve sadarbībā ar dalībvalstīm stiprinās stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas un Savienības delegācijas, izveidojot papildu amata vietas un jaunus rīkus, kas vajadzīgi, lai varētu atklāt, analizēt un atmaskot dezinformāciju. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm jāstiprina arī savas valsts spējas šajā jomā un jāatbalsta Stratēģiskās komunikācijas operatīvajām grupām un Savienības delegācijām paredzēto resursu nepieciešamais palielinājums. Jā – algot vairāk cilvēku un iegūt rīkus Jo īpaši 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, taču arī ilgākā perspektīvā Augstā pārstāve un dalībvalstis
2. darbība. Lai Rietumbalkānu un Dienvidu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas varētu efektīvi apkarot dezinformāciju attiecīgajos reģionos, Augstā pārstāve pārskatīs šo grupu pilnvarojumu. Jā – pārskatīt pilnvarojumu Termiņš nav noteikts Augstā pārstāve
3. darbība. Cieši sadarbojoties ar jau izveidotajiem tīkliem, Eiropas Parlamentu, kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un G7 ātrās reaģēšanas mehānismu, Komisija un Augstā pārstāve kopā ar dalībvalstīm līdz 2019. gada martam izveidos agrīnās brīdināšanas sistēmu dezinformācijas kampaņu apkarošanai. Jā – izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu 2019. gada marts Komisija un Augstā pārstāve
4. darbība. Gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā Komisija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu pastiprinās centienus komunikācijas jomā, informējot par Savienības vērtībām un politiku. Arī dalībvalstīm ievērojami jāpastiprina sava komunikācija par Savienības vērtībām un politiku. Nē – nav skaidrs, vai “pastiprinās centienus komunikācijas jomā” nozīmē vairāk rakstu, vairāk preses relīžu? Jo īpaši 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā Komisija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm
5. darbība. Komisija un Augstā pārstāve sadarbībā ar dalībvalstīm stiprinās stratēģisko komunikāciju Savienības kaimiņreģionos. Nē – nav skaidrs, kā var stiprināt stratēģisko komunikāciju Termiņš nav noteikts Komisija un Augstā pārstāve sadarbībā ar dalībvalstīm
6. darbība. Komisija nodrošinās Prakses kodeksa īstenošanas ciešu un nepārtrauktu uzraudzību. Vajadzības gadījumā un jo īpaši Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā Komisija stingri mudinās panākt ātru un efektīvu kodeksa ievērošanu. Pēc pirmajiem 12 kodeksa darbības mēnešiem Komisija veiks visaptverošu novērtējumu. Ja Prakses kodeksa īstenošana un ietekme izrādīsies neapmierinoša, Komisija var ierosināt turpmākas darbības, tostarp regulatīvus pasākumus. Jā – Komisijai jānodrošina uzraudzība un jāveic visaptverošs novērtējums Vajadzības gadījumā un jo īpaši Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanu kontekstā. Pēc pirmajiem 12 kodeksa darbības mēnešiem Komisija veiks visaptverošu novērtējumu. Komisija
7. darbība. Lai palielinātu informētību par dezinformācijas negatīvo ietekmi, jo īpaši 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, taču arī ilgākā perspektīvā, Komisija un Augstā pārstāve sadarbībā ar dalībvalstīm rīkos mērķtiecīgas kampaņas sabiedrībai, apmācību medijiem un sabiedriskās domas veidotājiem Savienībā un tās kaimiņvalstīs. Lai dezinformācijas problemātikai varētu rast visaptverošu risinājumu, tiks turpināti centieni atbalstīt neatkarīgu mediju un kvalitatīvas žurnālistikas darbu, kā arī dezinformācijas izpēti. Daļēji – Komisijai jārīko kampaņas un apmācības, tomēr nav skaidrs, kādi centieni tai jāveic mediju un izpētes atbalstam Jo īpaši 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, taču arī ilgākā perspektīvā Komisija un Augstā pārstāve sadarbībā ar dalībvalstīm
8. darbība. Lai atklātu un atmaskotu dezinformācijas kampaņas dažādos sociālajos tīklos un digitālajos medijos, dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju jāpalīdz izveidot valstu daudzdisciplināras komandas, kurās darbotos neatkarīgi faktu pārbaudītāji un pētnieki ar īpašām zināšanām par vietējo informācijas vidi. Nē – nav skaidrs, kā dalībvalstīm būtu jāatbalsta faktu pārbaudītāju un pētnieku komandu izveide Termiņš nav noteikts Komisija un dalībvalstis
9. darbība. Medijpratības nedēļā 2019. gada martā Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm atbalstīs medijpratības speciālistu pārrobežu sadarbību, kā arī tādu praktisku rīku ieviešanu, kas palīdzēs uzlabot sabiedrības medijpratību. Dalībvalstīm ātri jāīsteno pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas noteikumi, kas attiecas uz medijpratību. Nē – nav skaidrs, kā Komisijai vienu nedēļu ir jāatbalsta medijpratības speciālistu pārrobežu sadarbība. Rīcības plāns tikai mudina īstenot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu. Tam nav juridisku pilnvaru attiecībā uz direktīvā noteiktajiem termiņiem (2022. gada beigas). 2019. gada marts Komisija un dalībvalstis
10. darbība. 2019. gadā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā dalībvalstīm jānodrošina efektīva uzraudzība saistībā ar Vēlēšanu pasākumu kopumu, jo īpaši tajā ietverto ieteikumu. Komisija cieši uzraudzīs šā pasākumu kopuma īstenošanu un attiecīgā gadījumā sniegs vajadzīgo atbalstu un konsultācijas. Nē – nav skaidrs, kā būtu jānodrošina uzraudzība saistībā ar vēlēšanu pasākumu kopumu – veicot izvērtēšanu, izmaiņas tiesību aktos? Jo īpaši 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā Komisija un dalībvalstis
Daļēji

Avots: ERP.

V pielikums. Prakses kodekss dezinformācijas jomā

Prakses kodekss dezinformācijas jomā (PK) ir saistību kopums dezinformācijas apkarošanai, par ko brīvprātīgi vienojušies tiešsaistes platformu, vadošo sociālo tīklu, reklāmdevēju un reklāmas nozares pārstāvji. PK izveidi rosināja un sekmēja Eiropas Komisija. Šī bija pirmā reize, kad lielākie nozares dalībnieki nolēma kopīgi rīkoties, lai vērstos pret dezinformācijas izplatīšanos tiešsaistē.

Sākotnējie parakstītāji 2018. gada oktobrī bija Facebook, Google, Twitter un Mozilla, kā arī vairāki reklāmdevēji un reklāmas nozares struktūras. Microsoft parakstīja PK 2019. gada maijā, bet 2020. gada jūnijā to parakstīja TikTok. Pašlaik ir 16 parakstītāji.

PK veido vairākas saistību virknes saskaņā ar pieciem pīlāriem:

  • izvietotās reklāmas rūpīga pārbaude;
  • politiskā reklāma un problēmjautājumos balstīta reklāma;
  • pakalpojumu integritāte;
  • patērētāju iespēju palielināšana;
  • pētniecības kopienas iespēju palielināšana.

Tajā ir iekļauts arī pielikums, kurā norādīta paraugprakse, ko parakstītāji piemēros, lai īstenotu PK saistības. Parakstītāji sagatavoja individuālus ceļvežus PK īstenošanai.

Tā kā PK ir brīvprātīgs, nav paredzētas sankcijas par šo saistību nepildīšanu. Tādēļ ir svarīgi uzraudzīt, kā parakstītāji īsteno savas saistības. No 2019. gada janvāra līdz maijam Eiropas Komisija pārbaudīja, kā Facebook, Google un Twitter ir īstenojuši šīs saistības, jo īpaši saistībā ar Eiropas vēlēšanu integritāti. Trīs platformas katru mēnesi ziņoja par darbību, ko tās veikušas saistībā ar izvietotās reklāmas rūpīgu pārbaudi, politiskās reklāmas un problēmjautājumos balstītas reklāmas pārredzamību, kā arī viltus kontiem un robotprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu. Komisija arī izmantoja PK, lai pieprasītu no parakstītājiem piecus ziņojumu kopumus par to darbību dezinformācijas apkarošanai Covid-19 pandēmijas laikā.

Šie ziņojumi kopā ar Komisijas novērtējumu ir pieejami Komisijas tīmekļa vietnē.

VI pielikums. ES galvenās darbības, kas veiktas, reaģējot uz 2020. gada Covid-19 pandēmiju un “infodēmiju”, hronoloģiskā secībā

Avots: ERP.

Akronīmi un saīsinājumi

ABS: agrīnās brīdināšanas sistēma

ALEG: Neatkarīgu, augsta līmeņa ekspertu grupa viltus ziņu un tiešsaistes dezinformācijas jautājumos

EĀDD: Eiropas Ārējās darbības dienests

EDMO: Eiropas Digitālo mediju observatorija

EMN: Eiropas Medijpratības nedēļa

ERGA: Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa

ES rīcības plāns: ES rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai

ESD: ES delegācija

EUvsDisinfo: Eiropas Ārējās darbības dienesta Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas galvenais projekts. To izveidoja 2015. gadā saistībā ar Krievijas Federācijas pastāvīgajām dezinformācijas kampaņām, kas skar ES, tās dalībvalstis un valstis kopīgajā kaimiņreģionā, – lai šīs kampaņas labāk prognozētu, risinātu un reaģētu uz tām.

HDG: Horizontālā darba grupa noturības uzlabošanas un hibrīddraudu novēršanas jautājumos

IND: Iekšējais dezinformācijas apkarošanas tīkls

IV: informācijas vide

PK: prakses kodekss

SOMA: Dezinformācijas un sociālo mediju analīzes sociālā observatorija

StratCom: Stratēģiskās komunikācijas nodaļa

Glosārijs

Algoritmi: process vai noteikumu kopums, kuru dators piemēro aprēķinos vai citās problēmu risināšanas operācijās.

Dezinformācija: nepatiesas vai maldinošas informācijas paziņošana maldināšanas nolūkā.

Infodēmija: pārmērīgs informācijas apjoms – cita precīza, bet cita – ne, ko var izmantot, lai slēptu vai sagrozītu faktus.

Interneta trollis: persona, kas sociālajos tīklos ievieto apvainojumus, bieži vien ar rupju vai citu aizvainojošu valodu.

Maldinoša informācija: nepatiesas vai maldinošas informācijas paziņošana labticīgi vai maldināšanas nolūkā.

Medijpratība: spēja piekļūt plašsaziņas līdzekļiem, izprast tos un mijiedarboties ar tiem.

Robotprogrammatūra: automatizēta lietojumprogramma, kas programmēta konkrētu uzdevumu veikšanai.

Stratēģiskā komunikācija: organizācijas koordinēta un saskaņota komunikācija konkrētu mērķu sasniegšanai.

Vikivietne: sadarbības tīmekļa vietne, kurā ikviens lietotājs var pievienot un rediģēt saturu.

Komisijas un EĀDD atbildes

Kopsavilkums

I

Eiropas Savienība (ES) ir atzinusi, ka dezinformācija un ārvalstu iejaukšanās ir svarīga problēma, kas ietekmē demokrātiju un sabiedrību gan ES līmenī, gan pasaulē. ES kopš 2015. gada ir pastiprinājusi centienus, lai risinātu šo fenomenu. Šajā nolūkā ir izdoti dažādi politikas dokumenti, tostarp 2018. gada Rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai (“2018. gada rīcības plāns”). ES turpina novērtēt mainīgos apdraudējumus šajā jomā un to novēršanas nolūkā cenšas atbalstīt partnervalstis visā pasaulē.

ES cenšas pielāgot savu pieeju šai notikumu attīstībai, lai nodrošinātu saskaņotu, vispusīgu un efektīvu satvaru dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās novēršanai, pilnībā ievērojot pamattiesības un brīvības.

III

Minētais 2018. gada rīcības plāns kopā ar citiem politikas dokumentiem joprojām ir viens no ES politikas pamatpīlāriem dezinformācijas novēršanas jomā. Šis rīcības plāns tā pieņemšanas laikā bija unikāls un ir saglabājis savu īpašo statusu arī pašlaik, jo tajā dezinformācija tiek aplūkota no dažādiem skatpunktiem un tiek noteikti rīcības pamatvirzieni. Tas ļauj gan īstermiņā tūlītēji reaģēt uz dezinformācijas kampaņām, gan veikt ilgtermiņa ieguldījumus sabiedrības noturības stiprināšanas nolūkā.

Tas ir vispusīgs dokuments, kurā aplūkots tikai un vienīgi dezinformācijas jautājums, tādējādi uzsverot to, cik lielu nozīmi ES pievērš šai problēmai. Tajā ir uzsvērts arī ES mērķis sadarboties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp no pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora, lai izstrādātu visu sabiedrību aptverošu pieeju. Turklāt šajā rīcības plānā ir uzsvērts arī tas, cik vērtīga ir starptautiskā sadarbība, kas veido pamatu aktīvākai sadarbībai ar tādiem svarīgiem partneriem kā NATO un G7.

IV

Pamatojoties uz 2018. gada rīcības plānu un tā īstenošanas nolūkā veiktajiem pasākumiem, Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir izdevuši tādus politikas dokumentus kā 2020. gada kopīgais paziņojums “Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem” (JOIN(2020) 8 final) un Eiropas Demokrātijas rīcības plāns (EDRP). Šie dokumenti balstījās uz rezultātiem, kas izriet no 2018. gada rīcības plāna, un tajos ir atkārtoti daudzi no šajā plānā izklāstītajiem apsvērumiem. Tādēļ, lai gan šie dokumenti nav 2018. gada rīcības plāna oficiāls atjauninājums, tiek uzskatīts, ka tie ir minētā plāna pilnveidoti varianti. EDRP ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt brīvas un godīgas vēlēšanas, stiprināt mediju brīvību un apkarot dezinformāciju. Tādējādi tajā ir ņemts vērā 2018. gada rīcības plāns, kā arī 2020. gada kopīgais paziņojums par tādas dezinformācijas apkarošanu, kas saistīta ar Covid-19. EDRP ir atkārtoti daudzi no 2018. gada rīcības plānā izklāstītajiem aicinājumiem, tostarp par sadarbību ar starptautiskajiem partneriem un nepieciešamību vēl vairāk uzlabot analītiskās spējas Eiropas un valstu līmenī. Tajā ir ņemts vērā arī progress, kas panākts līdz šim, balstoties uz 2018. gada rīcības plānu, un tādēļ tas būtu jāuzskata par 2018. gada rīcības plānā paredzētās politikas sistēmas paplašinājumu. EDRP un 2020. gada kopīgais paziņojums par tādas dezinformācijas apkarošanu, kas saistīta ar Covid-19, tika pieņemti pēc revīzijas veikšanas, tāpēc tie netika iekļauti minētās revīzijas tvērumā.

V

EĀDD uzskata, ka visaptverošu un vienotu pilnvaru neesamība no Padomes puses nav kavējusi Stratēģiskās komunikācijas nodaļas un tās operatīvo grupu pilnveidi un darbību, tostarp pielāgošanos jauniem un potenciāliem problēmjautājumiem. Jebkādām jaunām konsolidētām pilnvarām būtu jāatspoguļo tāds pats politiskā atbalsta līmenis, kāds sākotnēji bija atspoguļots Eiropadomes 2015. gada pilnvarās.

VI

EĀDD uzsver projekta EUvsDisinfo unikalitāti. Šis projekts tika izstrādāts, tieši īstenojot Eiropadomes piešķirtās 2015. gada pilnvaras. Projekts EUvsDisinfo ir ļoti vērtīgs EĀDD un ES iestādēm kopumā, jo palīdz veidot izpratni par nemitīgi mainīgo apdraudējumu, ko rada dezinformācijas kampaņas. Tā kā dezinformācijas problēma un saistītie apdraudējumi attīstās, ir pamatoti regulāri pārskatīt izmantoto pieeju.

EĀDD uzskata, ka agrīnās brīdināšanas sistēmas (ABS) izveide bija svarīgs elements tā dezinformācijas apkarošanas stratēģijas izstrādē. Faktiski ABS ir vienīgais forums ES institucionālajā struktūrā, kura ietvaros sadarbojas dezinformācijas eksperti no ES iestādēm un dalībvalstīm, lai risinātu ar dezinformāciju saistītus problēmjautājumus. EĀDD atzinīgi vērtē to, ka ABS darbībā aktīvi iesaistās liels skaits dalībvalstu, un aicina citas dalībvalstis pastiprināt savu līdzdalību.

VII

2020. gada septembrī publicētajā novērtējumā par ES prakses kodeksu dezinformācijas jomā (“prakses kodekss”) tika atzīts, ka to vairākās jomās vajadzētu pilnveidot. Novērtējumā izklāstītajos konstatējumos tika atbalstītas divas Komisijas politikas iniciatīvas, kas tika pieņemtas 2020. gada beigās, proti, EDRP un digitālo pakalpojumu akts (DPA), kuru mērķis citstarp ir pastiprināt cīņu pret dezinformāciju, paredzot tiesisko kopregulējumu pārredzamības un pārskatatbildības jomā un tādējādi novēršot norādītās nepilnības.

VIII

Vietējo medijpratības projektu atbalsta un novērošanas pirmais posms izmēģinājuma projekta “Medijpratība ikvienam” ietvaros, kā arī sagatavošanas pasākumi bija sadrumstaloti, tomēr tie atspoguļoja dalībvalstu vajadzības. Kopš tā laika Komisija ir pilnveidojusi savu medijpratības darba programmu, kas izstrādāta programmas “Radošā Eiropa” ietvaros, lai paplašinātu attiecīgās darbības šajā jomā un kopīgotu tās rezultātus visās dalībvalstīs neatkarīgi no kultūras un valodu robežām. Ir vajadzīgas specializētas, mazāka mēroga iniciatīvas un saskaņotāka Eiropas mēroga pieeja, un tās cita citu var papildināt. Tomēr Komisija nesaskata, kā zināma sadrumstalotība, kas atspoguļo dalībvalstu nevienādās pieejas, pati par sevi varētu radīt risku, vienlaikus atzīstot, ka ir vajadzīga koordinācija. Komisija risina šo jautājumu.

Eiropas Digitālo mediju novērošanas centrs (EDMO) uzsāka savu darbību vien 2020. gada jūnijā, taču ir strauji sasniedzis savu pašreizējo augsto attīstības līmeni.

IX

Pirmā aizzīme: Komisija un EĀDD akceptē 1. ieteikuma a) un d) punktu un daļēji akceptē 1. ieteikuma b) un c) punktu.

Otrā aizzīme: EĀDD akceptē 2. ieteikuma a), b), c) un d) punktu.

Trešā aizzīme: EĀDD akceptē 3. ieteikuma a), b) un c) punktu.

Ceturtā aizzīme: Komisija akceptē 4. ieteikuma a) un b) punktu un daļēji akceptē 4. ieteikuma c) punktu.

Piektā aizzīme: Komisija akceptē 5. ieteikuma a), b) un c) punktu.

Sestā aizzīme: Komisija akceptē 6. ieteikuma a), b) un c) punktu.

Ievads

01

Komisija un EĀDD norāda, ka problēma, kas saistīta ar dezinformāciju un informācijas manipulēšanu, joprojām strauji mainās un attīstās. Tādēļ definīcijas un precīzi raksturojumi tiek pārskatīti, arī tādos nesen pieņemtos politikas dokumentos kā 2020. gada kopīgais paziņojums par tādas dezinformācijas apkarošanu, kas saistīta ar Covid-19, un EDRP.

Apsvērumi

22

Ņemot vērā 2019. gada vēlēšanas, Komisija arī pieņēma pasākumu kopumu, lai atbalstītu brīvas un godīgas vēlēšanas, izdodot dalībvalstīm un valstu un Eiropas politiskajām partijām adresētus ieteikumus, kas ietvēra pasākumus dezinformācijas apkarošanai41. Šo ieteikumu īstenošanas ietvaros Komisija organizēja trīs sanāksmes, kurās piedalījās pārstāvji no īpaši izveidota Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkla, lai nodrošinātu labas prakses un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

25

Lai gan netika izstrādāts oficiāls satvars, Komisija regulāri organizē koordinācijas sanāksmes dienestu un politiskā līmenī, lai nodrošinātu, ka notiek informācijas apmaiņa par 2018. gada rīcības plāna īstenošanu.

28

Iekšējais tīkls dezinformācijas apkarošanai (IND) ir palīdzējis pilnveidot dienestu spēju reaģēt uz dezinformāciju, nodrošinot instrumentus, kompetenci un atbalstu visiem tajā iesaistītajiem ģenerāldirektorātiem un ES pārstāvniecībām. Tas ir apvienojis iepriekš nodalītas darbības, sekmējis sadarbību un nodrošinājis bieži sastopamu mītu repozitoriju, kā arī faktus to atspēkošanai. Tas sekmēja faktu pārbaudes kultūru un reaģēšanu uz mītiem un dezinformāciju, tādējādi nodrošinot vienotāku pieeju ES centieniem apkarot dezinformāciju. Visbeidzot, daudzie izpratnes veidošanas pasākumi paaugstināja ES politiskā dezinformācijas apkarošanas darba profilu.

29

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (COMM ĢD) norāda, ka tā 2020. gada pārvaldības plānā ir ietverti trīs izmērāmi rādītāji, kas saistīti ar dezinformāciju, proti, auditorija, kuru sasnieguši izpratnes veidošanas pasākumi, kuru mērķis ir dezinformācijas apkarošana, un apmeklējumu skaits tīmekļa vietnēs, kas veltītas dezinformācijas apkarošanai (kā arī minētais rādītājs “IND sanāksmju skaits”).

30

Notiek attiecīgo tīmekļa vietņu vispārēja modernizācija, lai līdz 2021. gada beigām tiktu publicētas to jaunās redakcijas, tostarp rādītāji, ar ko mēra to rezultātus.

31

COMM ĢD ārējās komunikācijas centieni tika koncentrēti uz Covid-19 krīzi un uz to, lai, izmantojot īpašas tīmekļa lapas, apkarotu maldinošu informāciju un dezinformāciju par vakcīnām. Tika izlemts plānoto tīmeklī bāzēto galveno dezinformācijas apkarošanas centru pārveidot par iekšēju instrumentu, pārstrādājot esošo WIKI.

40

2018. gada rīcības plāns nav finansēšanas programma. Tādēļ tā īstenošanai piešķirtie līdzekļi ir atkarīgi no lēmumiem, kas pieņemti citā satvarā (piem., tādu finansēšanas programmu kā “Apvārsnis 2020” darba programmā). Kopējo budžetu nav iespējams paredzēt ex ante.

41

2018. gada rīcības plāns joprojām ir viens no pamatdokumentiem, kas nosaka ES rīcību, reaģējot uz dezinformāciju, un kopš pieņemšanas tas nav zaudējis savu atbilstību. Tomēr šis apdraudējums attīstās, tādēļ mainās arī ES pieeja dezinformācijas risināšanas kontekstā, taču tas nenozīmē, ka četri pīlāri, kas tika identificēti 2018. gada rīcības plānā, ir zaudējuši savu atbilstību. Gluži pretēji, pamatojoties uz 2018. gada rīcības plānu un tā īstenošanas nolūkā veiktajiem pasākumiem, ES ir izdevusi tādus politikas dokumentus kā, piemēram, 2020. gada kopīgais paziņojums par tādas dezinformācijas apkarošanu, kas saistīta ar Covid-19, un EDRP. Šie dokumenti balstījās uz rezultātiem, kas izriet no 2018. gada rīcības plāna, un tajos ir atkārtoti daudzi no šajā plānā izklāstītajiem apsvērumiem. Tādēļ, lai gan šie dokumenti nav 2018. gada rīcības plāna oficiāls atjauninājums, tiek uzskatīts, ka tie ir minētā plāna pilnveidoti varianti. Jo īpaši tas attiecas uz tā pamatojumu par sabiedrības noturības stiprināšanu ilgtermiņā un demokrātijas aizsardzību, labāk izprotot un definējot apdraudējumu un īstenojot pasākumus, lai stiprinātu spēju uzraudzīt, analizēt un atmaskot dezinformāciju.

42

Komisija atzīmē, ka EDRP, DPA un mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānā faktiski ir ieteikts pārņemt vairākas darbības un īstenot turpmākus pasākumus attiecībā uz dažādiem punktiem, kas iekļauti 2018. gada rīcības plānā. Šīs iniciatīvas ir papildinošas un tiks labi koordinētas, mazinot neefektivitātes risku saistībā ar to, lai 2018. gada rīcības plānā tiktu novērstas zināmas nepilnības, kas tika identificētas šajā revīzijā.

48

EĀDD uzskata, ka Stratēģiskās komunikācijas nodaļa un tās operatīvās grupas, veicot savas uzraudzības darbības, īsteno uz risku balstītu pieeju un koncentrē uzmanību uz visbiežāk sastopamajiem dalībniekiem un problēmjautājumiem. EĀDD ņem vērā arī apdraudējumu straujās izmaiņas un attīstību un regulāri cenšas pārskatīt un pielāgot savus procesus un attiecīgi visas komandas darbu. EĀDD arī norāda, ka apdraudējumu var radīt gan valsts, gan nevalstiski dalībnieki. EĀDD nepārtraukti cenšas pielāgot komandu un koncentrēt uzmanību uz mainīgajiem apdraudējumiem.

49

Lai gan EĀDD uzskata, ka pašreizējās pilnvaras, ko piešķīrusi Eiropadome un citas Padomes struktūras, līdz šim ir nodrošinājušas labu pamatu Stratēģiskās komunikācijas nodaļas un tās operatīvo grupu pastāvīgajām darbībām, varētu būt lietderīgi saņemt atjauninātas konsolidētas pilnvaras, ņemot vērā mainīgos apdraudējumus. Jebkādas šādas jaunas konsolidētas pilnvaras būtu jāparedz Eiropadomes līmenī saskaņā ar 2015. gada pilnvarām.

51

EĀDD norāda, ka saskaņā ar 2021. gada budžetu EĀDD Stratēģiskās komunikācijas nodaļa ir saņēmusi skaidru līdzekļu piešķīrumu vairākās budžeta pozīcijās, kas gandrīz divkāršoja tās darbības budžetu.

54

EĀDD norāda, ka iepriekšējā piešķīrumā 2019., 2020. un 2021. gadā Stratēģiskās komunikācijas nodaļa saņēma kopā 52 jaunas amata vietas, tostarp 27 vietējos darbiniekus delegācijās, kas ļaus EĀDD sasniegt rīcības plānā noteikto mērķi.

55

EĀDD kopīga atbilde uz 55. un 56. punktu.

EĀDD vēlas uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi piesaistīt ekspertu un speciālistu zināšanas tā darbā saistībā ar dezinformāciju. Līgumdarbiniekiem un valstu norīkotajiem ekspertiem, pat ja viņu nodarbinātības laiks kopumā ir ierobežots, ir svarīga nozīme, īstenojot pašreizējās darbības, piemēram, datu analīzes jomā, kā arī reģionālo vai valodas zināšanu kontekstā.

58

Datu analīzes vienības darbības tiek pastāvīgi pilnveidotas. To mērķis ir nodrošināt informāciju visai nodaļai un visiem darbības virzieniem, kā arī pielāgoties jebkādām izmaiņām dezinformācijas vidē. Datu analīzes vienības pieeja ir vispusīga, lai atbalstītu visu nodaļu, kā arī lai sekmētu sadarbību ar tādiem starptautiskiem partneriem kā G7 un NATO. Turklāt datu analīzes vienības uzdevums ir arī pastāvīgi turpināt pilnveidot metodisko un konceptuālo satvaru attiecībā uz nodaļas darbībām, kas saistītas ar datiem.

60

EĀDD cenšas vēl vairāk uzlabot novērtējumu par visiem savu darbību aspektiem. Tomēr, runājot par ietekmi, kādu rada pret dezinformāciju vērsti pasākumi, nav iedibinātas metodikas, ko varētu izmantot, lai novērtētu dezinformācijas ietekmi un tās apkarošanas nolūkā īstenoto pasākumu ietekmi. Tas atspoguļo problēmas, ar kurām saskaras visa kopiena, kas strādā, lai apkarotu dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos.

64

EĀDD uzskata, ka EUvsDisinfo ir stabils zīmols, kas nepārprotami balstās uz EĀDD lomu un darbībām. Koncentrēšanās uz Krievijas dezinformāciju izriet no konkrētajām pilnvarām, ko Eiropadome piešķīra 2015. gadā. EĀDD nepārtraukti pielāgo un paplašina šo instrumentu tvērumu un tajos izmantoto pieeju.

67

EĀDD uzskata, ka ABS izveide bija nozīmīgs pozitīvs solis, kas sekmē ES spēju novērst dezinformāciju un informācijas manipulēšanu.

69

EĀDD uzskata, ka ABS ir ievērojami palīdzējusi uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm un Eiropas iestādēm, sekmējot informācijas apmaiņu, labāku situācijas izpratni un praktisku sadarbību komunikācijas darbībās.

70

EĀDD uzskata, ka ABS ir izstrādāta kā struktūra, kas sekmē ES dalībvalstu un Eiropas iestāžu darbību. Šajā kontekstā tā ir izrādījusies ļoti noderīga. Ir panākta kopīga vienošanās par darbības principiem un darba plūsmām, savukārt regulārās sanāksmes ar kontaktpunktiem un divpusējās apmaiņas ar ABS dalībniekiem un EĀDD nodrošina kopīgu izpratni par ABS pamatojumu. Regulāri tiek rīkotas arī apspriešanās ar dalībniekiem, lai uzzinātu viņu viedokli par to, kā turpināt izstrādāt un pilnveidot ABS.

74

EĀDD kopīga atbilde uz 74. un 75. punktu.

EĀDD piekrīt, ka ABS platformas aktivitātes līmeni būtu iespējams paaugstināt, jo īpaši iesaistot dalībvalstis, kuras agrāk bija mazāk aktīvas, un ka šai platformai ir liels neizmantots potenciāls. Aktivitātes svārstības var skaidrot ar to, cik nozīmīgi ir konkrēti notikumi, piemēram, vēlēšanas.

76

EĀDD uzsver, ka nebija plānots formalizēt sadarbību starp ABS un sociālo mediju platformām. Neraugoties uz noteikumiem, kas izklāstīti prakses kodeksā, ir ierosināts, ka atbilstīgs modelis ir ABS un minēto platformu neformāla sadarbība.

84

Ņemot vērā prakses kodeksa novērtējumu, EDRP ir paredzēts process attiecībā uz šā kodeksa pārskatīšanu un stiprināšanu. Komisija izdos vadlīnijas un organizēs parakstītāju sanāksmi, lai stiprinātu šo kodeksu saskaņā ar minētajām vadlīnijām. Tāpat EDRP ir konkrēti paziņots, ka tiks izstrādāta stabila un pastāvīga sistēma šā kodeksa uzraudzībai. Turklāt DPA ir ierosināts izveidot horizontālu sistēmu attiecībā uz tiešsaistes platformu regulatīvu pārraudzību, kā arī pārskatatbildību un pārredzamību. Pēc pieņemšanas DPA arī tiks noteikts kopregulēšanas atbalsta mehānisms attiecībā uz pasākumiem, kas tiktu iekļauti pārskatītajā un pastiprinātajā prakses kodeksā saistībā ar dezinformāciju. Tādēļ DPA priekšlikuma pieņemšana nodrošinās labāku uzraudzību un pārskatatbildību.

86

Attiecībā uz to, ka nav tādu vispārēju galveno snieguma rādītāju (GSR), kurus izmantotu visi parakstītāji, Komisija atzīmē, ka ir grūti identificēt GSR, kas spētu uzraudzīt visu prakses kodeksa parakstītāju darbības, ņemot vērā to, ka parakstītāju veidi un darbības, kā arī saistību līmeņi ir ļoti atšķirīgi, piemēram, sociālo mediju platformu sniegtie pakalpojumi būtiski atšķiras no pakalpojumiem, ko nodrošina meklētājprogrammas.

88

2020. gada kopīgajā paziņojumā par tādas dezinformācijas apkarošanu, kas saistīta ar Covid-19, ir uzskaitīti elementi, kuri platformām ir jāiekļauj savos ikmēneša ziņojumos. Komisija lūdza platformām rīkoties, lai saskaņotu ziņošanas prasības, un ierosināja platformu parakstītājiem iesniegt detalizētu sarakstu ar to datu uzskaitījumu, kuri attiecas uz šiem elementiem.

94

Eiropas 2019. gada Medijpratības nedēļa bija vispusīga un koordinēta iniciatīva, kas ietvēra ES un valstu līmeņa pasākumus, projektu prezentācijas, kā arī informācijas apmaiņu par regulējumiem un uz nākotni vērstu politiku. Medijpratības kopiena augstu novērtēja šo iniciatīvu.

96

Papildus programmai “Radošā Eiropa”, kuras finansējums 14 miljonu EUR apmērā, salīdzinot ar izmēģinājuma projekta un sagatavošanas darbības finansējumu, tiks vairākkārt palielināts, medijpratības iniciatīvas saņem aktīvu atbalstu arī no citām programmām, piemēram, no programmas Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa. Atbalsts turpināsies visā laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.

99

Komisija norāda, ka projekti var nesniegt “reālus rezultātus”, bet tik un tā var būt ļoti sekmīgi. Projektu mērķis ir sasniegt jaunas jomas, uzsākt jaunus pētniecības virzienus, izmēģināt un pārbaudīt koncepcijas, kā arī radīt jaunas kopienas, turklāt tie pēc savas būtības un struktūras ir eksperimentāli.

100

Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektus izraugās, piemērojot objektīvu ārējo izvērtējumu saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, un tos uzrauga objektīvi uzraudzītāji, veicot regulāras pārbaudes. Novērtējumu un pārbaudes veic izraudzīti eksperti ar augsta līmeņa zināšanām, kuru atzinumam par saimnieciski visizdevīgāko variantu Komisija uzticas. Komisija atzīmē, ka attiecībā uz tvērumu galvenā nozīme ir pieejamajam finansējumam, kura apmērs ir ierobežots.

5. izcēlums. Piemēri tādiem ES finansētiem projektiem, kam ir ierobežots tvērums un darbību mērogs

Viens no projekta “Medijpratība ikvienam” galvenajiem mērķiem papildus ar dezinformāciju saistīto medijpratības problēmu risināšanai bija uzrunāt grūti sasniedzamas Eiropas sabiedrības daļas, liekot uzsvaru uz sociāli nelabvēlīgā situācijā esošajiem, minoritātēm un marginalizēto sabiedrības daļu, kam medijpratība ir sevišķi svarīga. Projekta “Medijpratība ikvienam” ietvaros finansētie projekti sniedz vērtīgu ieskatu tajā, kā produktīvi iesaistīt minētās grupas.

Projekta Nr. 14 ilgums bija ierobežots, tādēļ attiecīgā tīmekļa vietne ir aizvērta. Projektā Nr. 16 tika izmantoti esošie medijpratības paņēmieni, piemēram, videospēļu, aplāžu un videoklipu sagatavošana, galvenokārt pievēršoties iespēju nodrošināšanai, attīstot kritiska izvērtējuma prasmes un radot mediju saturu. Projektā bija ietverti arī medijpratības pasākumi, kas paredzēti tieši bērniem no migrantu ģimenēm.

101

Komisija norāda, ka medijpratība ir joma, kurā ietekmi ir grūti novērtēt. 2021. gada 26. martā tika izveidota operatīvā grupa sadarbībā ar Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) un Medijpratības ekspertu grupu (MLEG), lai izskatītu iespējas noteikt lietderīgus GSR, plānojot pirmos rezultātus iesniegt jau 2021. gada beigās.

Jo īpaši projekta “Medijpratība ikvienam” (2016–2020) īstenošanas vispusīgu novērtējumu nav iespējams veikt, kamēr nav pabeigti visi projekti, kurus plānots pabeigt 2022. gada pavasarī. Tomēr projektu īstenošanas rezultātā gūtos panākumus un to ietekmi sistemātiski novērtē projekta līmeņa izejas sanāksmēs, kā arī visu notiekošo projektu ikgadējās koordinācijas sanāksmēs un prezentācijās dalībvalstīm medijpratības ekspertu grupu (MLEG) sanāksmēs. Tā ir daļa no projektu ietekmes pārbaudes procesa.

103

Komisija atzīst, ka Dezinformācijas un sociālo mediju analīzes sociālā observatorija (SOMA) nepiesaistīja lielu skaitu faktu pārbaudītāju, kurus atzinis Starptautiskais faktu pārbaudītāju tīkls. Tomēr Komisija vēlas atzīmēt, ka atklāto dalībnieku skaits tagad ir 55 un līdz šim SOMA tīkla dalībnieki ir veikuši 25 izmeklēšanas par dezinformācijas kampaņām visā Eiropā.

105

Komisija atzīst, ka SOMA un EDMO darbība daļēji pārklājas. Šī pārklāšanās starp abiem projektiem un tas, ka tajos abos tiek izmantots viens un tas pats tehnoloģiskais risinājums, nodrošina faktu pārbaudītāju kopienas vienmērīgu migrāciju no SOMA uz EDMO. Turklāt pirms SOMA projekta pabeigšanas visa tajā gūtā pieredze tiks nodota EDMO. Komisija atzīmē, ka, lai gan EDMO nodrošinātā tehnoloģiskā platforma balstās uz to pašu tehnoloģiju, tā salīdzinājumā ar SOMA piedāvās plašāku funkcionalitāti daudz plašākam faktu pārbaudītāju un pētniecības organizāciju tīklam. Komisija rūpīgi uzraudzīs projektu īstenošanu, lai nepieļautu finansējuma pārklāšanos.

107

Komisija atzīmē, ka medijpratības kopiena tiks vēl vairāk iesaistīta EDMO ar valstu centru starpniecību, kuri savu darbību uzsāks 2021. gada vasarā un kuriem būs jāveic konkrēti medijpratības uzdevumi.

Secinājumi un ieteikumi

109

EDRP ir iekļauta īpaša iedaļa par dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās apkarošanu. Komisija un EĀDD uzskata, ka tas liecina par 2018. gada rīcības plānā ierosinātās politikas sistēmas attīstību. EDRP ir atkārtoti daudzi no 2018. gada rīcības plānā izklāstītajiem aicinājumiem, piemēram, par spēcīgu starptautisko sadarbību, un citstarp ir ietvertas atsauces uz ABS, kas pirmo reizi tika ieviesta ar 2018. gada rīcības plānu. Tajā ir ietverts arī aicinājums tiešsaistes platformām paredzēt vairāk pienākumu un pārskatatbildības, nosakot nākamos pasākumus, tostarp saistībā ar tiesiskā kopregulējuma noteikšanu DPA, kas ir 2018. gada rīcības plānā definētā 3. pīlāra turpmākais pasākums. Tajā ir atzīts dezinformācijas uzraudzības un analizēšanas gaitā panāktais progress un ir pausts aicinājums noteikt detalizētāku sistēmu un metodiku, lai balstītos uz panākumiem, kas gūti 2018. gada rīcības plāna īstenošanas rezultātā. Tādēļ Komisija un EĀDD uzskata, ka EDRP teksta loģika prasa, lai tajā pilnībā tiktu ņemts vērā 2018. gada rīcības plāns, un var uzskatīt, ka EDRP ir 2018. gada rīcības plāna loģisks turpmākais pasākums.

110

Visu dienestu koordinēšanu 2018. gada rīcības plāna īstenošanas nolūkā nodrošināja Drošības savienības operatīvā grupa, un drošības savienības progresa ziņojumos tika iekļauti regulāri ziņojumi par panākto progresu. Pandēmijas kontekstā dezinformācijas jomā īstenoto politikas virzienu koordinēšanu nodrošināja Ģenerālsekretariāts īpašā starpdienestu grupā, kas palīdzēja arī izstrādāt 2020. gada kopīgo paziņojumu par tādas dezinformācijas apkarošanu, kas saistīta ar Covid-19, un tā turpmākos pasākumus. EDRP kontekstā ir izveidota jauna starpdienestu grupa, kuru vada Ģenerālsekretariāts, lai koordinētu dienestu darbu, citstarp saistībā ar dezinformācijas apkarošanu. Turklāt EDRP ir paredzēts izstrādāt skaidru protokolu, kā, reaģējot uz konkrētām situācijām, varētu ātri apvienot zināšanas un resursus.

1. ieteikums. Uzlabot ES dezinformācijas apkarošanas darbību koordināciju un pārskatatbildību

Komisija un EĀDD akceptē 1. ieteikuma a) punktu.

Kā paziņots arī EDRP, ES iestādes arī turpmāk nodrošinās to iekšējās koordinācijas stiprināšanu dezinformācijas apkarošanas jomā, pieņemot skaidru protokolu, kā, reaģējot uz konkrētām situācijām, varētu ātri apvienot zināšanas un resursus.

Komisija un EĀDD daļēji akceptē 1. ieteikuma b) punktu.

Pēc EDRP pieņemšanas Komisija un EĀDD uzrauga dezinformācijas apkarošanas darbību īstenošanu minētā rīcības plāna kontekstā. Kā norādīts, EDRP balstās uz 2018. gada rīcības plānu un tajā ir pilnveidoti daudzi no minētajā rīcības plānā ietvertajiem aspektiem. Turklāt Komisija un EĀDD vēlas uzsvērt, ka, ņemot vērā dažu darbību politisko raksturu, ir grūti noteikt vienotu snieguma rādītāju kopumu. Attiecīgajos tiesību aktu priekšlikumos tiks paredzēti atsevišķi izvērtēšanas satvari.

Komisija un EĀDD daļēji akceptē 1. ieteikuma c) punktu.

Komisija un EĀDD pārskatīs EDRP īstenošanu 2023. gadā, t. i., gadu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, izvērtējot arī noteikto ziņošanas procedūru.

Komisija un EĀDD akceptē 1. ieteikuma d) punktu.

2. ieteikums. Uzlabot Stratēģiskās komunikācijas nodaļas un tās operatīvo grupu darbības kārtību

EĀDD akceptē 2. ieteikuma a) punktu un turpinās informēt dažādas Padomes struktūras, ņemot vērā to viedokli, lai vēl vairāk precizētu politikas mērķus un pieejas.

EĀDD akceptē 2. ieteikuma b) punktu un norāda, ka ir sagaidāms, ka 2021. gadā tiks sasniegti 2018. gada rīcības plānā noteiktie darbā pieņemšanas mērķi.

EĀDD akceptē 2. ieteikuma c) punktu.

EĀDD akceptē 2. ieteikuma d) punktu.

114

EĀDD uzsver projekta EUvsDisinfo unikalitāti. Šis projekts tika izstrādāts, tieši īstenojot Eiropadomes piešķirtās 2015. gada pilnvaras. Projekts EUvsDisinfo ir ļoti vērtīgs EĀDD un ES iestādēm kopumā, jo palīdz veidot izpratni par nemitīgi mainīgo apdraudējumu, ko rada dezinformācijas kampaņas. Tā kā dezinformācijas problēma un ar to saistītie apdraudējumi attīstās, ir pamatoti regulāri pārskatīt izmantoto pieeju.

3. ieteikums. Palielināt dalībvalstu un tiešsaistes platformu dalību agrīnajā brīdināšanas sistēmā

EĀDD akceptē 3. ieteikuma a) punktu un vēlas uzsvērt, ka daudzi darbības aspekti ir dalībvalstu kompetencē.

EĀDD akceptē 3. ieteikuma b) punktu un uzsver, ka jau ieviestās izmaiņas vēl vairāk sekmēs kopīgu atbildes reakciju.

EĀDD akceptē 3. ieteikuma c) punktu.

117

Attiecībā uz datu sniegšanu Komisijai — Komisija atzīmē, ka prakses kodekss ir pašregulējuma instruments, ko ir brīvprātīgi pieņēmuši tā parakstītāji, lai novērstu to sniegtajos pakalpojumos atklātās dezinformācijas darbības. Pašlaik nav tiesiskā regulējuma, kas kodeksa parakstītājiem paredzētu pienākumu sniegt Komisijai piekļuvi datu kopām. Tas parāda Komisijas ierobežotās pilnvaras šajā jomā.

Tomēr, kā norādīts, EDRP ir izklāstīti nākamie soļi prakses kodeksa stiprināšanai, citstarp izdodot vadlīnijas saistībā ar gaidāmo kopregulēšanas atbalsta mehānismu, kas tiks ieviests ar DPA. DPA ir ierosināta horizontāla sistēma tiešsaistes telpas regulatīvai pārraudzībai, pārskatatbildībai un pārredzamībai, reaģējot uz potenciālajiem riskiem. EDRP ir arī izklāstīts, kā izstrādāt stabilu un pastāvīgu sistēmu prakses kodeksa uzraudzībai.

Pēc DPA priekšlikuma pieņemšanas būs iesējama vēl labāka uzraudzība. DPA jo īpaši ir ietverti noteikumi attiecībā uz ļoti lielām platformām, paredzot regulāras uzraudzības sistēmu izstrādi saistībā ar attiecīgajiem riskiem un platformu riska novērtējumu un riska mazināšanas pasākumu iesniegšanu neatkarīgas revīzijas veikšanai.

4. ieteikums. Uzlabot tiešsaistes platformu uzraudzību un pārskatatbildību

Komisija akceptē 4. ieteikuma a) punktu un atzīmē, ka ir to jau sākusi īstenot EDRP ietvaros. Komisija ir dezinformācijas problēmu ietvērusi arī ierosinātajā DPA, kam būtu jānostiprina pārredzamības, pārskatatbildības un uzraudzības pienākumi.

Komisija drīz izdos norādījumus, lai novērstu prakses kodeksa nepilnības, ietverot GSR un kritērijus, kuru mērķis ir labāk uzraudzīt tā efektivitāti. Komisija arī uzsver savu pašlaik ierobežoto kompetenci šajā jomā, kas tai liedz pēc savas iniciatīvas risināt visas sarežģītās sociālās problēmas, kuras rada dezinformācija.

Komisija akceptē 4. ieteikuma b) punktu un to īstenos EDRP ietvaros.

Tas ietvers stabilas sistēmas izveidi prakses kodeksa atkārtotai uzraudzībai. Kā noteikts EDRP, ar pastiprināto prakses kodeksu tiks uzraudzīta visu platformu politikas virzienu efektivitāte, pamatojoties uz jaunu metodisku sistēmu, kas ietver GSR definēšanas principus.

Komisija daļēji akceptē 4. ieteikuma c) punktu. Komisija izvērtēs iespēju izveidot procedūru tiešsaistes platformu sniegtās informācijas apstiprināšanai, pilnībā ievērojot to, ka prakses kodekss pašlaik ir pilnībā pašregulācijas instruments. Tajā pašā laikā Komisija norāda, ka Komisijas DPA priekšlikumā ir ierosināta horizontāla sistēma tiešsaistes telpas regulatīvai pārraudzībai, pārskatatbildībai un pārredzamībai, reaģējot uz potenciālajiem riskiem, un tas ietver noteikumus attiecībā uz ļoti lielām platformām, paredzot regulāras uzraudzības sistēmu izstrādi saistībā ar attiecīgajiem riskiem un platformu riska novērtējumu un informācijas par riska mazināšanas pasākumiem iesniegšanu neatkarīgas revīzijas veikšanai.

5. ieteikums. Pieņemt ES medijpratības stratēģiju, kas ietver dezinformācijas apkarošanu

Komisija akceptē 5. ieteikuma a) punktu un norāda, ka ir sākusi tā īstenošanu.

Komisija akceptē 5. ieteikuma b) punktu un norāda, ka ir sākusi tā īstenošanu.

Komisija akceptē 5. ieteikuma c) punktu un norāda, ka ir sākusi tā īstenošanu.

120

Komisija atzīst, ka SOMA nepiesaistīja lielu skaitu faktu pārbaudītāju, kurus atzinis Starptautiskais faktu pārbaudītāju tīkls.

Komisija vēlas atzīmēt, ka SOMA atklāto dalībnieku skaits tagad ir 55, kas ietver faktu pārbaudīšanā aktīvi iesaistītus dalībniekus, un līdz šim SOMA tīkla dalībnieki ir veikuši 25 izmeklēšanas par dezinformācijas kampaņām visā Eiropā.

Komisija norāda, ka EDMO sāka darboties tikai 4–5 mēnešus pirms tam, kad revidenti sazinājās ar EDMO vadību. Tajā laikā EDMO joprojām bija ierobežota darbības spēja iesaistīt ieinteresētās personas. EDMO darbības spēja ievērojami palielinās. Jau ir notikušas vairākas sanāksmes ar ieinteresētajām personām un ir veikts to apsekojums, un EDMO valstu centri, kuri savu darbību uzsāks 2021. gada vasarā, vēl vairāk uzlabos tā piesaistīšanas spējas. Programmā “Digitālā Eiropa” paredzētie papildu resursi nodrošinās pietiekamus resursus EDMO mērķu sasniegšanai.

Komisija atzīmē, ka medijpratības kopiena tiks vēl vairāk iesaistīta EDMO ar valstu centru starpniecību, kuri savu darbību uzsāks 2021. gada vasarā un kuriem būs jāveic konkrēti medijpratības uzdevumi.

6. ieteikums. Veikt pasākumus, kas ļautu izpildīt EDMO vērienīgo darba kārtību

Komisija akceptē 6. ieteikuma a) punktu. SOMA projekts nodrošinās EDMO pārņemšanas kopumu ar tā darbības laikā gūto pieredzi.

Komisija akceptē 6. ieteikuma b) punktu un, ievērojot EDMO neatkarību, ierosinās tam palielināt medijpratības un pilsoniskās sabiedrības ekspertu pārstāvību EDMO konsultatīvajā padomē.

Komisija akceptē 6. ieteikuma c) punktu un atzīmē, ka EDMO 2020. gada 9. oktobrī jau organizēja semināru ar faktu pārbaudītāju kopienu un ka tas turpinās rīkot uz faktu pārbaudītāju kopienu vērstus piesaistīšanas pasākumus. Turklāt medijpratības kopiena tiks aktīvāk iesaistīta EDMO ar valstu centru starpniecību, kuri savu darbību uzsāks 2021. gada otrajā pusē un veiks konkrētus medijpratības uzdevumus.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas virzienus un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Bettina Jakobsen vadītā III apakšpalāta, kuras pārziņā ir ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīzija. Revīziju vadīja ERP loceklis Baudilio Tomé Muguruza, un atbalstu sniedza locekļa biroja vadītājs Daniel Costa de Magalhaes, locekļa biroja atašejs Ignacio Garcia de Parada, atbildīgais vadītājs Alejandro Ballester-Gallardo, darbuzdevuma vadītājs Emmanuel-Douglas Hellinakis un revidenti Piotr Senator un Alexandre Tan. Lingvistisko atbalstu sniedza Michael Pyper.

Beigu piezīmes

1 Paziņojums par vēršanos pret dezinformāciju tiešsaistē, COM(2018) 236 final, 26.4.2018.

2 EUCO 11/15, Eiropadomes sanāksme (2015. gada 19. un 20. marts), secinājumi, 13. punkts.

3 Augsta līmeņa ekspertu grupas viltus ziņu un tiešsaistes dezinformācijas jautājumos galīgais ziņojums.

4 Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

5 EUCO 9/18, Eiropadomes sanāksme (2018. gada 28. jūnijs), secinājumi.

6 Līgums par Eiropas Savienības darbību, 2.–6. pants.

7 Padomes secinājumi par papildu centieniem uzlabot noturību un novērst hibrīddraudus, 30. punkts (2019. gada 10. decembris).

8 Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. jūnija rezolūcija par tiešsaistes platformām un digitālo vienoto tirgu (2016/2276(INI)); Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību Eiropas Savienībā (2017/2209(INI); Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par “Facebook” lietotāju datu izmantošanu, ko veicis uzņēmums “Cambridge Analytica”, un ietekme uz datu aizsardzību (2018/2855(RSP)); Eiropas Parlamenta rezolūcija “Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanu norisē un dezinformācija dalībvalstu un Eiropas demokrātiskajos procesos” (2019/2810(RSP)).

9 Pasaules Veselības organizācija “Let’s flatten the infodemic curve”.

10 JOIN(2020) 8 final, 10.6.2020.

11 Paziņojums par Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, COM(2020) 790 final, 3.12.2020.

12 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK, COM(2020) 825 final, 15.12.2020.

13 Eiropas Komisijas rīkotā sabiedriskā apspriešana par viltus ziņām un dezinformāciju tiešsaistē.

14 Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem, JOIN(2020) 8 final, 10.6.2020., 7. lpp.

15Automated tackling of disinformation”, EPRS pētījums, 2019. gada marts.

16 European Council Conclusions on external relations (19 March 2015), Padomes dokuments EUCO 11/15.

17 Papildu centieni uzlabot noturību un novērst hibrīddraudus – Padomes secinājumi (2019. gada 10. decembris), Padomes dokuments 14 972/19.

18 Eiropas Parlamenta uzklausīšana par ārvalstu iejaukšanos 2021. gada 25. un 26. janvārī: Ķīna, Irāna, Indija, Saūda Arābija un AAE; Eiropas Parlamenta uzklausīšana par ārvalstu iejaukšanos 2021. gada 1. februārī: Turcija un Krievija.

19 Papildu centieni uzlabot noturību un novērst hibrīddraudus – Padomes secinājumi (2019. gada 10. decembris), Padomes dokuments 14 972/19.

20 Eiropadomes 2018. gada jūnija secinājumi un Padomes 2019. gada decembra secinājumi par papildu centieniem uzlabot noturību un novērst hibrīddraudus.

21 P8_TA(2019) 0187, P9_TA(2019) 0031.

22 Information Manipulation: a Challenge for Our Democracies. Politikas plānošanas personāla (CAPS, Eiropas lietu un ārlietu ministrijas) un Stratēģiskās pētniecības institūta (IRSEM, Bruņoto spēku ministrija) ziņojums, Francija, 2018. gada augusts.

23 Piemēram, Democratic Defense against Disinformation, Atlantijas Padome, 2018. gada februāris; GMF politikas dokuments Nr. 21, 2019. gada augusts; Winning the Information War, CEPA, 2016. gada augusts.

24 Officiele bekendmakingen.

25 ABS darba uzdevumi.

26Automated tackling of disinformation”, EPRS pētījums, 2019. gada marts.

27 Pirmie atskaites ziņojumi – Uzraudzības programma ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošanai.

28 Otrā ziņojumu kopa – Uzraudzības programma ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošanai.

29 Daudzpusējs ieinteresēto personu forums par dezinformāciju.

30 ERGA ziņojums par dezinformāciju: Assessment of the implementation of the Code of Practice.

31 Komisijas izvērtēšana par prakses kodeksu.

32 Prakses kodeksa dezinformācijas jomā novērtējums – sasniegumi un vēl uzlabojamās jomas.

33 Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) (ES) 2018/1808.

34 COM(2020) 252 final, 19.6.2020.

35 Sk. Pielikums Padomes secinājumiem par medijpratību pastāvīgi mainīgā pasaulē (2020/C 193/06).

36 Mapping of media literacy practices and actions in EU‑28, Eiropas Audiovizuālā observatorija, Eiropas Padome, 2016. gada janvāris.

37 No kopējā ierosinātā budžeta 61 miljona EUR apmērā programmas “Radošā Eiropa” starpnozaru daļai (07 05 03 budžeta pozīcija).

38 Exploring Media Literacy Education as a Tool for Mitigating Truth Decay, RAND Corporation, 2019. gada janvāris.

39 Padomes secinājumi par medijpratību pastāvīgi mainīgā pasaulē (2020/C 193/06).

40 Izveidojis Pointera institūts (Poynter Institute). Pašlaik tīklā ir 82 aktīvi dalībnieki.

41 https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/soteu2018-cybersecurity-elections-recommendation-5949_en.pdf; sk. https://ec.europa.eu/info/files/com_2020_252_en.pdf_en.

Laika grafiks

Notikums Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums 4.2.2020.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) 4.3.2021.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras 27.4.2021.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās 25.5.2021.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF ISBN 978-92-847-5975-0 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/724554 QJ-AB-21-008-LV-N
HTML ISBN 978-92-847-5949-1 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/335067 QJ-AB-21-008-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.