Pasaules klimata pārmaiņu alianse plus: sasniegumi nebija pietiekami vērienīgi

Kopsavilkums

I Vismazāk attīstītās valstis un mazās salu jaunattīstības valstis rada vismazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, tomēr klimata pārmaiņu ietekme tās skar visvairāk. ES 2007. gadā sāka Pasaules klimata pārmaiņu alianses iniciatīvu, lai palīdzētu šīm valstīm palielināt noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. 2014. gadā sākās iniciatīvas otrais posms – Pasaules klimata pārmaiņu alianse plus, kas aptver laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam. Abiem posmiem kopā ES piešķīra 729 miljonu EUR finansējumu.

II Komisija 2020. gadā nolēma nepagarināt iniciatīvu par vēl vienu posmu. Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam Komisija, izmantojot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta tematisko un ģeogrāfisko atbalstu, finansēs darbības, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu jaunattīstības valstīs. Revīziju veicām, lai no diviem Pasaules klimata pārmaiņu alianses posmiem gūtu atziņas gan turpmākajām darbībām klimata pārmaiņu jomā, gan turpmākajām globālās attīstības iniciatīvām. Tās mērķis bija novērtēt, vai darbības efektīvi sasniedza iecerētos rezultātus un vai Komisija maksimāli palielināja iniciatīvas pievienoto vērtību.

III Kopumā mēs konstatējām, ka iniciatīva nav uzskatāmi ietekmējusi valstu noturību pret klimata pārmaiņām. Efektivitātes ziņā pabeigtajām darbībām parasti bija iecerētie tiešie rezultāti, taču dažkārt tie bija gūti ar augstām izmaksām.

IV Iniciatīva nevērtēja saņēmēju stāvokļa uzlabojumus un pietiekami nekoncentrējās uz visvairāk skarto personu vajadzībām. Jauno tehnoloģiju izmantošanas izmaksas apgrūtināja visnabadzīgāko mājsaimniecību iespējas izmantot programmas priekšrocības. Turklāt tikai dažas darbības ietvēra pasākumus, kas īpaši vērsti uz sieviešu vajadzībām.

V Iniciatīva bija vērsta uz institucionālo spēju veidošanu, taču lielās darbinieku mainības dēļ ilgtspēja bija ierobežota. Tāpēc iecerētā pāreja no spēju veidošanas un izmēģinājuma pasākumiem uz pielāgošanās darbību plašāku izvēršanu, sasniedzot vairāk saņēmēju, nenotika sistemātiski.

VI Neviens no abiem Pasaules klimata pārmaiņu alianses posmiem nepiesaistīja gaidīto papildu finansējumu no dalībvalstīm un privātā sektora. Neraugoties uz šo ievērojamo finansējuma iztrūkumu, Komisija 15 gadu ilgajā iniciatīvas darbības laikā nepārskatīja sākotnējos vērienīgos mērķus. Turklāt otrajā posmā Komisijas finansējuma piešķiršanas kritēriju dēļ visneaizsargātākajām valstīm atvēlēja proporcionāli mazāku atbalstu.

VII Komisija pietiekami neanalizēja lielākās daļas atlasīto darbību budžetā paredzēto izmaksu pamatotību. Mūsu analīze liecina, ka darbību pārvaldības izmaksas bija ļoti atšķirīgas, un īpaši augstas tās bija Klusā okeāna reģionā. Mēs konstatējām, ka Komisija būtu varējusi ietaupīt, sīkāk analizējot izmaksas.

VIII Lai gan iniciatīvas īstenošana sākās 2007. gadā un tā atbalstīja vairāk nekā 80 valstis, informētība par šo iniciatīvu jaunattīstības valstīs, kā arī ES dalībvalstīs joprojām bija nepietiekama. Daļēji tas bija tāpēc, ka finansētās darbības nebija nošķiramas no citām ES darbībām, kas paredzētas klimata pārmaiņu novēršanai jaunattīstības valstīs. Turklāt iniciatīvas efektivitāti ietekmēja tās organizatoriskās sistēmas sarežģītība, jo īpaši atbalsta mehānismu un finansējuma plūsmu dublēšanās.

IX Pasaules klimata pārmaiņu aliansei nebūs papildu posmu, bet tā ir devusi noderīgas atziņas jebkurām citām globālās attīstības iniciatīvām, ko ES varētu īstenot nākotnē.

X Pamatojoties uz šiem secinājumiem, mēs iesakām Komisijai:

1. koncentrēties uz tiem, kurus visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas;
2. gūtās atziņas iekļaut turpmākajās globālās attīstības iniciatīvās.

Ievads

Klimata pārmaiņas nesamērīgi ietekmē jaunattīstības valstis

01 Ilgtspējīgas attīstības 13. mērķis ir cīņa pret klimata pārmaiņām un to ietekmi, izmantojot gan pielāgošanās, gan seku mazināšanas pasākumus. Ļoti steidzami ir jāveic pielāgošanās darbība jaunattīstības valstīs. Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) atzīst, ka galvenie klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumi būtu jāveic attīstītajās valstīs, kur emisijas uz vienu iedzīvotāju ir lielākas¹.

02 Nabadzīgākie un neaizsargātākie pasaules iedzīvotāji visvairāk cieš no klimata pārmaiņu sekām, jo viņi dzīvo teritorijās, kas ir vairāk pakļautas plūdiem, zemes nogruvumiem, sausumam un citām katastrofām². Valdības un sabiedrības, visticamāk, paplašinās pielāgošanās un noturības veidošanas pasākumus, lai pārvarētu pastāvošos draudus, taču šie pasākumi, visticamāk, netiks vienmērīgi sadalīti, dažas iedzīvotāju grupas atstājot novārtā³.

Pasaules klimata pārmaiņu aliansi izveidoja, lai palīdzētu nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, kuras ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām

Iniciatīva atbalstīja plašu valstu loku

03 Galvenā tematiskā programma ES attīstības palīdzības novirzīšanai, lai atbalstītu reakciju uz klimata pārmaiņām, bija 2007. gadā sāktā Pasaules klimata pārmaiņu alianses iniciatīva⁴. Tās mērķis bija palīdzēt nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, kuras ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām, palielināt spēju pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei. Iniciatīvas mērķis bija arī palīdzēt valstīm piedalīties klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumos. Tā bija vērsta uz vismazāk attīstītajām valstīm (VAV)⁵ un mazajām salu jaunattīstības valstīm (SIDS)⁶. 2014. gadā sākās iniciatīvas otrais posms – Pasaules klimata pārmaiņu alianse plus, kas aptver laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam.

04 Komisija 2020. gadā nolēma, ka 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS) iniciatīva ar trešo posmu netiks turpināta. Tā vietā saskaņā ar 2021. gada regulu, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI – “Eiropa pasaulē”), Komisija plānoja finansēt darbības, ar kurām cīnītos pret klimata pārmaiņām jaunattīstības valstīs, galvenokārt izmantojot tematisko un ģeogrāfisko atbalstu, ko sniedz daudzgadu indikatīvās programmas (DIP).

05 Iniciatīva atbalstīja klimata pārmaiņu novēršanas darbības daudzās valstīs (sk. 1. attēlu).

Iniciatīvu veidoja divi komponenti, un tā aptvēra vairākas prioritārās nozares

06 Katram no abiem iniciatīvas posmiem bija divi komponenti:

1. globālais komponents, kas aptver visas jaunattīstības valstis. Šo komponentu finansēja no Attīstības sadarbības instrumenta (ASI), un tas galvenokārt finansēja darbības, kas attiecas uz vienu valsti;
2. ĀKK iekšējais komponents, kas aptver Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstis. Šo komponentu finansēja Eiropas Attīstības fonds (EAF), un tas galvenokārt finansēja darbības, kas aptver visu reģionu.

07 Divi atbalsta mehānismi, par kuriem noslēgti ārpakalpojumu līgumi ar konsorcijiem, ko vada vides konsultāciju grupas, palīdzēja Starptautisko partnerību ģenerāldirektorātam (INTPA ĢD) un ES delegācijām atbalstīt partnervalstu centienus īstenot iniciatīvas finansētās darbības klimata jomā.

1. Globālais atbalsta mehānisms atbalstīja iniciatīvas globālo daļu, sekmējot dialogu un pieredzes apmaiņu klimata pārmaiņu jomā. Tas palīdzēja ES delegācijām formulēt darbības klimata pārmaiņu jomā un arī sniedza ad hoc tehnisko palīdzību, t. i., atbalstu un konsultācijas klimata pārmaiņu novēršanas darbību izstrādei un īstenošanai saņēmējvalstīs. Mehānisms arī atbalstīja zināšanu radīšanu un izplatīšanu un pārvaldīja sadarbības platformu, kurā bija dokumentācija par iniciatīvas programmām.
2. ĀKK iekšējais atbalsta mehānisms palīdzēja Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (OACPS) sekretariātam koordinēt iniciatīvas ĀKK iekšējo daļu. Tas pārvaldīja arī Klimata pārmaiņu atbalsta mehānismu, kas sniedza tehnisko palīdzību ĀKK reģionālajām organizācijām⁷, valdības struktūrām un nevalstiskajiem dalībniekiem. Tehniskā palīdzība ietvēra tādas darbības kā priekšizpēte, projektu apzināšanas un formulēšanas misijas, apmācība un darbsemināri.

08 Lai sasniegtu mērķi palīdzēt valstīm reaģēt uz klimata pārmaiņām, iniciatīvas pamatā ir divi pīlāri:

1. veicināt dialogu un zināšanu apmaiņu, piemēram, izmantojot valsts vai starptautiskas konferences un darbseminārus;
2. sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu pielāgošanās, seku mazināšanas un katastrofu riska mazināšanas pasākumiem. Šis atbalsts ietver gan spēju veidošanu un tehnisko palīdzību valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm, gan konkrētas darbības, ar kurām pārbauda jaunas pieejas vai paplašina sekmīgus izmēģinājuma projektus.

09 Iniciatīva nodrošināja tehnisku un finansiālu atbalstu ar darbībām, kas aptvēra plašu nozaru loku (sk. 2. attēlu). Divas galvenās atbalstītās nozares bija “vide un dabas resursi” un “lauksaimniecība un pārtikas nodrošinājums (tostarp zivsaimniecība)”.

Darbības galvenokārt īstenoja ar ANO organizāciju un ES dalībvalstu palīdzības aģentūru starpniecību

10 Iniciatīvai Komisijas grāmatvedības sistēmā nebija savas budžeta pozīcijas. Komisija Pasaules klimata pārmaiņu alianses zīmi piešķīra vairākām darbībām klimata pārmaiņu novēršanas jomā, kuras finansēja ASI un EAF. Kopējais iniciatīvai piešķirtais finansējums bija 728,8 miljoni EUR, ieskaitot ES dalībvalstu ieguldījumus. Pirmajā posmā (2007.–2013. gads) kopējais piešķīrums bija 308,8 miljoni EUR, bet otrajā posmā (2014.–2020. gads) – 420 miljoni EUR (sk. 3. attēlu).

11 4. attēlā parādīts finansējums, kas novirzīts galvenajai globālajai programmai un ĀKK iekšējai programmai, kā arī finansējums abiem atbalsta mehānismiem. Līdz 2022. gada aprīlim noslēgto līgumu summas kopā bija 587 miljoni EUR.

12 Darbības īstenoja dažādos veidos, no kuriem galvenais bija finansēšanas nolīgumi ar ANO organizācijām un dalībvalstu attīstības palīdzības aģentūrām (sk. 5. attēlu).

Revīzijas tvērums un pieeja

Revīzijas tvērums

13 Tā kā Pasaules klimata pārmaiņu alianse netiks turpināta, revīzijā pārbaudījām, kā Komisija ir pārvaldījusi abus posmus, lai gūtu atziņas gan turpmākajām darbībām klimata pārmaiņu jomā, gan turpmākajām globālās attīstības iniciatīvām. Revīzijā centāmies novērtēt, vai līdzekļi ir izlietoti lietderīgi un efektīvi, un sniegt ieteikumus uzlabojumiem turpmākajās ES darbībās klimata pārmaiņu jomā.

14 Revīzijā galvenokārt tiecāmies noskaidrot, vai iniciatīva bija lietderīga un efektīva. Mēs šo jautājumu iedalījām turpmāk norādītajos apakšjautājumos.

• Vai darbības efektīvi sasniedza iecerētos rezultātus?
• Vai Komisija maksimāli palielināja iniciatīvas pievienoto vērtību?

15 Mēs izskatījām 14 darbības: piecas Klusā okeāna reģionā, divas Bangladešā, divas Etiopijā, divas Butānā, vienu Nigērā, vienu Kubā, kā arī reģionālu darbību, kas aptver visu Āfriku. Šo darbību kopējā vērtība bija 95,4 miljoni EUR, kas ir 16 % no līdzekļiem, par kuriem iniciatīvas ietvaros līgumi noslēgti no 2007. gada līdz 2022. gada aprīlim.

16 Mēs izvēlējāmies šīs valstis, pamatojoties uz iniciatīvas piešķirtā finansējuma apjomu un vajadzību aptvert gan globālos, gan ĀKK iekšējos komponentus, dažādus reģionus un dažādas īstenošanas metodes. Mēs iekļāvām gan slēgtās, gan aktīvās darbības. Mēs novērtējām arī divu atbalsta mehānismu ieguldījumu. 1. tabulā un pielikumā ir pārskats par visām 16 atlasītajām darbībām.

Revīzijas pieeja

17 Covid-19 ceļošanas ierobežojumu dēļ mēs nevarējām veikt sākotnēji plānotos revīzijas apmeklējumus Butānā, Etiopijā un Klusā okeāna reģionā. Savus apsvērumus balstījām uz šādiem pierādījumu avotiem:

1. dokumentācijas un tīmekļa informācijas par klimata pārmaiņām jaunattīstības valstīs caurskatīšana;
2. INTPA ĢD un abu atbalsta mehānismu nodrošināto ar iniciatīvas darbībām saistīto dokumentu (piemēram, līgumu, budžetu, uzraudzības, nobeiguma ziņojumu, novērtējumu) caurskatīšana;
3. videokonferences ar ES delegāciju darbiniekiem, īstenošanas partneriem un saņēmējiem Etiopijā, Butānā un Klusā okeāna reģionā. Rīkojām arī videokonferences ar INTPA ĢD, Klimata politikas ģenerāldirektorātu (CLIMA ĢD), Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un iniciatīvas atbalsta mehānismiem. Mēs arī kopīgojām informāciju ar pārstāvjiem no sešām ES dalībvalstīm un ar Nacionāli noteikto devumu (NND) partnerību⁸, kas palīdz valstīm piekļūt resursiem, lai paātrinātu klimatrīcību;
4. aptauja, ko nosūtījām iniciatīvas koordinācijas centriem 65 ES delegācijās. Atbilžu īpatsvars bija 86 % (56 ES delegācijas). Aptaujā bija iekļauti jautājumi par darbību efektivitāti un lietderību, kā arī par iniciatīvas stiprajām un vājajām pusēm;
5. anketas, ko nosūtījām INTPA ĢD un abiem atbalsta mehānismiem par darbību izstrādi un īstenošanu un iniciatīvas pārvaldību.

Apsvērumi

Lai gan iniciatīva bija vērsta uz spēju veidošanu, bija iespējams samazināt izmaksas un parādīt tās ietekmi

18 Viens no abiem Pasaules klimata pārmaiņu alianses abu posmu pīlāriem bija tehniskā un finansiālā atbalsta sniegšana pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumiem (sk. 08. punktu). Mēs pārbaudījām šā atbalsta efektivitāti un lietderību. Proti, mēs vērtējām, vai:

1. Komisija mērķtiecīgi īstenoja iniciatīvu, lai pievērstos to personu, jo īpaši sieviešu, vajadzībām, kuras tieši ietekmē klimata pārmaiņu sekas, un izvērsa veiksmīgas izmēģinājuma darbības, lai labumu gūtu vairāk cilvēku;
2. pārvaldības izmaksas bija samērīgas, lai palielinātu atbalsta summu, kas sasniedz saņēmējus;
3. darbības sasniedza iecerētos rezultātus;
4. darbības nodrošināja sinerģiju un apzinātās vajadzības tika nodrošinātas arī pēc atbalsta beigām;
5. iniciatīva palielināja valstu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.

19 6. attēlā un pielikumā ir apkopoti revīzijas konstatējumi, kas gūti, veicot 14 atlasīto darbību novērtējumu. Mēs analizējām tikai septiņu pabeigto darbību ilgtspēju. Abi atbalsta mehānismi ir aplūkoti 62. punktā.

Komisija nav pietiekami izvērsusi pielāgošanās pasākumus un pievērsusies to personu vajadzībām, kuras visvairāk skārusi klimata pārmaiņu ietekme

20 Pamatojoties uz veikto pārbaudi saistībā ar darbību un programmu novērtējumu, atbildēm uz mūsu aptauju un pārrunām ar Komisijas darbiniekiem, ES delegācijām un atbalsta saņēmējiem, mēs konstatējām, ka turpmāk minēto iemeslu dēļ iniciatīvā nav pietiekami ņemtas vērā to personu vajadzības, kuras tieši ietekmē klimata pārmaiņu sekas:

1. nav notikusi sistemātiska pāreja no spēju veidošanas (piemēram, apmācība par klimata pārmaiņu integrēšanu valsts un vietējos plānos, darbsemināri galvenajiem darbiniekiem, lai uzlabotu viņu izpratni par klimata pārmaiņām u. c.) un izmēģinājuma pasākumiem uz tādu konkrētu pielāgošanās darbību plašāku izvēršanu, kas tieši atbalsta iedzīvotājus, kā paredzēts Pasaules klimata pārmaiņu alianses plus koncepcijas dokumentā⁹;
2. nebija veltīta pietiekama uzmanība sievietēm, lai gan tieši viņas nesamērīgi ietekmēja klimata pārmaiņu sekas¹⁰, piemēram, tāpēc, ka viņas palika ciematos, kamēr vīrieši pārcēlās uz pilsētām;
3. nabadzīgākās mājsaimniecības dažus pasākumus nevarēja atļauties.

Iecerētā pāreja no spēju veidošanas un izmēģinājuma pasākumiem uz pielāgošanās darbību plašāku izvēršanu nenotika sistemātiski

21 No ES delegācijām, kas atbildēja uz mūsu aptaujas jautājumiem, 86 % sagaidīja, ka, izmantojot spēju veidošanas atbalstu valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm, tiks izstrādāti konkrēti pielāgošanās pasākumi, kam būs tieša labvēlīga ietekme uz iedzīvotājiem, kurus visvairāk skar klimata pārmaiņas. Komisijas sniegtā informācija liecina, ka valstu partneri ir atzinīgi novērtējuši konkrētus pielāgošanās pasākumus, jo iedzīvotāji varēja skaidri redzēt, ka notiek rīcība, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

22 Tomēr, tā kā no attiecīgajām valstīm aizbrauca apmācīti darbinieki, abos iniciatīvas posmos spēju veidošana joprojām bija nozīmīga šo valstu atbalsta iezīme. Mūsu apsekojumā tika uzsvērts šis jautājums, jo 52 % respondentu uzskatīja, ka apmācīto darbinieku mainība ir liela. Komisijas partneri īstenošanas jomā paskaidroja, ka liela darbinieku mainība nozīmē, ka spēju veidošana ir vajadzīga pastāvīgi. ES delegācija Klusā okeāna reģionā uzsvēra risku, ka darbības drīzāk varēja būt spējas aizstājušas, nevis tās veidojušas. Pastāvīgai orientācijai uz spēju veidošanu dažos gadījumos tika dota priekšroka salīdzinājumā ar pirmajā posmā apzināto sekmīgo konkrēto pielāgošanās darbību izvēršanu. Tas bija veids, kādā apmierināja šo valstu pastāvīgās vajadzības. Tas nozīmēja, ka samazinājās atbalsta līdzekļi pirmajā posmā apzināto sekmīgo konkrēto pielāgošanās darbību izvēršanai.

23 Tikai trīs no 14 mūsu izlasē iekļautajām darbībām (5. darbība Klusā okeāna reģionā un 6. un 7. darbība Bangladešā) bija saistītas ar pielāgošanās izmēģinājuma pasākumu izvēršanu, proti, aptverot jaunas vietas un vairāk saņēmēju. Turklāt tikai 38 % no mūsu aptaujas respondentiem uzskatīja, ka pielāgošanās izmēģinājuma projektu paplašināšana notiek sistemātiski. Iecerētā pāreja no spēju veidošanas pasākumiem uz konkrētākiem pielāgošanās pasākumiem iniciatīvas otrajā posmā ne vienmēr notika arī praksē. 1. izcēlumā ir divi piemēri mūsu izlasē iekļautajām darbībām, kuras varēja izvērst plašāk, bet tas nenotika.

Sievietēm netika pievērsta pietiekama uzmanība, lai gan klimata pārmaiņu sekas viņas ietekmēja nesamērīgi

24 Komisijas plānošanas dokumentos par mūsu izlasē iekļautajām darbībām ir paskaidrots, ka klimata pārmaiņu sekas nesamērīgi ietekmēja sievietes. Tomēr darbības nebija sistemātiski vērstas uz sievietēm. Tikai trīs mūsu izlases darbībās¹¹ bija paredzēti pasākumi, kuros īpaša uzmanība bija veltīta sieviešu vajadzībām. 84 % no mūsu aptaujas respondentiem uzskatīja, ka darbībās lielāka uzmanība būtu jāpievērš palīdzībai sievietēm. 2. izcēlumā ir piemēri, kas parāda, ka sievietēm nav pievērsta pietiekama uzmanība.

Nabadzīgākās mājsaimniecības dažus pasākumus nevarēja atļauties

25 Iniciatīvas mērķis bija integrēt klimata pārmaiņas nabadzības samazināšanas centienos un pievērst īpašu uzmanību pasākumiem, kas sniedz tiešu labumu cilvēkiem, kuri dzīvo galējā nabadzībā¹³. Bija paredzēts, ka šīs darbības palīdzēs samazināt nabadzību, uzlabojot neaizsargāto mājsaimniecību izturētspēju.

26 Tomēr 2021. gada ietekmes un ilgtspējas ziņojumā¹⁴, ko sagatavoja Globālais atbalsta mehānisms, tika konstatēts, ka dažas darbības nesasniedza nabadzīgākās mājsaimniecības. Tas bija saistīts ar augstāku iztikas līdzekļu zaudēšanas risku, kas radās, iesaistoties izmēģinājuma darbībās, vai ar to, ka jaunapgūto tehnoloģiju ieviešana ir finansiāli nepieejama. Pētījumos par darbībām Kambodžā, Nepālā, Klusā okeāna reģionā un Tanzānijā tika konstatēts, ka pielāgošanās pasākumu izmaksu dēļ visneaizsargātākās mājsaimniecības bija lielā mērā atstumtas. Piemēram, 3. darbībā, ko īstenoja Klusā okeāna reģionā, izmaksas par lietus ūdens uzglabāšanas tvertņu transportēšanu uz attālām salām, piemēram, Palau, nebija finansiāli pieejamas mazākām un nabadzīgākām mājsaimniecībām.

Lielais izmaksu mainīgums norāda, ka dažu darbību efektivitāti varēja uzlabot

27 Darbību plānu un budžetu novērtēja ES delegācijas un INTPA ĢD Kvalitātes pārskates grupa. ES delegācija novērtēja 6. un 7. darbības (LoGIC) Bangladešā izmaksu pamatotību salīdzinājumā ar plānotajiem rezultātiem. Mērķis bija līdz aptuveni 20 % samazināt pārvaldības izmaksas (t. i., vadītāju, koordinatoru un administratīvā, finanšu, komunikācijas un IT personāla algas, ceļa un uzturēšanās izmaksas, kā arī biroja telpu un aprīkojuma izmaksas un ieguldījumu organizatoriskajās pieskaitāmajās izmaksās). ES delegācija to labvēlīgi salīdzināja ar līdzīgu intervenci, kuras pārvaldības izmaksas bija nedaudz augstākas. Pētījumā par LoGIC, kas tika veikts 2020. gada martā, tika konstatēts, ka viens no darbības lielākajiem sasniegumiem ir finansējuma lielā procentuālā daļa, no kuras tiešie ieguvēji ir vietējie iedzīvotāji.

28 Tomēr deviņās mūsu izlasē iekļautajās darbībās Komisija nepietiekami novērtēja izmaksu pamatotību. Trijos gadījumos nebija novērtēts, vai personāla un transporta izmaksas bija nepieciešamas vai samērīgas (sk. 3. izcēlumu).

29 Tā kā Komisija pietiekami neanalizēja un nesalīdzināja izmaksas, mēs, izmantojot informāciju, kas pieejama budžetos un ziņojumos, veicām paši savu pārvaldības izmaksu analīzi. Mūsu veiktā atlasīto darbību analīze parādīja, ka pārvaldības izmaksas ir ļoti atšķirīgas un ka plānošanas posmā ir iespējams apzināt efektivitātes pieaugumu (sk. 7. attēlu).

30 Pārvaldības izmaksas īpaši lielas bija Klusā okeāna reģionā. Piemēram, 1., 2. un 5. darbības pārvaldības izmaksas bija attiecīgi 43 %, 59 % un 53 % no kopējā budžeta. Klusā okeāna reģionā pārvaldības izmaksas īpaši lielas bija divu galveno iemeslu dēļ:

1. bija divas atsevišķas darbības, kas tika veiktas vienlaikus (piemēram, 1. un 5. darbība) un ko finansēja no dažādiem iniciatīvas komponentiem, tādējādi palielinājās pārvaldības izmaksas;
2. otrā posma darbības (1., 2. un 5. darbība) vadīja vairāki īstenošanas partneri, kuri piesaistīja speciālistus no dažādām reģionālajām organizācijām, tādējādi paaugstinot pārvaldības izmaksas.

31 Komisija norādīja, ka dažas izmaksas bija nokļuvušas pelēkajā zonā starp pārvaldību un darbībām. Tomēr tā nevarēja precizēt, cik liela daļa iztērēta katrai kategorijai. 4. izcēlumā ir divi piemēri, kuros uzskatāmi aplūkota šī problēma.

Pabeigtajās darbībās kopumā bija sasniegti tiešie rezultāti, bet saņēmēju stāvokļa uzlabojumi netika mērīti

32 Rezultātus iedala divās kategorijās:

1. tieši rezultāti: radīti vai sasniegti, izmantojot darbībai piešķirtos resursus, piemēram, apmācīto cilvēku skaits, to mājsaimniecību skaits, kuras izmanto jaunas lauksaimniecības metodes, sagatavotās publikācijas, īstenotie pielāgošanās pasākumi;
2. iznākums: saņēmēju stāvokļa uzlabojumi, kas izriet no intervences, piemēram, labāka klimata pārmaiņu politika, labāka piekļuve drošam ūdenim, uzlabota piekrastes aizsardzība, aizsargājamo teritoriju palielināšanās, ražošanas un ienākumu pieaugums un uzlabojumi veselības jomā.

33 Mūsu izlases 14 darbību mērķis parasti bija uzlabot spējas un veikt konkrētus pielāgošanās pasākumus (piekrastes apsaimniekošana, ūdens nodrošinājums, veselības aprūpe un ilgtspējīga lauksaimniecība), galvenokārt izmēģinājuma projektus. Astoņas darbības¹⁶ galvenokārt bija vērstas uz pielāgošanos, četras darbības¹⁷ vienādi ietvēra abus veidus, bet divas darbības ietvēra galvenokārt spēju veidošanu¹⁸.

34 Mūsu izlasē bija septiņas pabeigtas darbības¹⁹, no kurām piecas²⁰ kopumā sasniedza gaidītos tiešos rezultātus, piemēram, valstu klimata pārmaiņu stratēģiju izstrāde vai palīdzība kopienām īstenot inovatīvus pielāgošanās pasākumus. 11. darbība Etiopijā un 3. darbība Klusā okeāna reģionā nesasniedza plānotos rezultātus. 11. darbībā tika atceltas spēju veidošanas darbības, toties attiecībā uz atlikušo daļu paziņotos tiešos rezultātus (fiziskos sasniegumus) nebija iespējams saistīt ar konkrētām vietām 34 woredas (reģionos). Ar 3. darbību nebija iespējams uzbūvēt plānoto valsts ūdens uzglabāšanas rezervuāru Nauru.

35 Iniciatīvas 15 darbības gados bija iespējams novērtēt iznākumu (t. i., saņēmēju stāvokļa uzlabošanos). Īstenošanas partneri mums teica, ka koncentrēšanās uz iznākumu veicināja līdzatbildību un palīdzēja panākt vēlamās ilgtermiņa pārmaiņas. Bija arī jāpārbauda iznākumi, lai identificētu darbības, kurās ir sasniegti ilgstoši ieguvumi, nolūkā ietekmēt turpmāko politiku un izvēlēties vispiemērotākās darbības turpmākai izvēršanai.

36 Tomēr mēs konstatējām, ka Komisija nav izveidojusi vajadzīgo rādītāju, pamatscenāriju un mērķrādītāju sistēmu, lai novērtētu lielākās darbību daļas iznākumus (sk. 5. izcēlumu).

37 Īstenošanas partneri Klusā okeāna reģionā ierosināja, ka iznākuma rādītājus varētu mērīt, izmantojot uzraudzību vai saglabājot daļu no darbības līdzekļiem. Tomēr mēs konstatējām, ka iniciatīva neuzraudzīja iepriekšējo darbību iznākuma rādītājus.

Iniciatīva tiecās panākt darbību ilgtspēju, izmantojot sinerģijas, bet nepievērsa pietiekamu uzmanību atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģijām

38 Ietekmes un ilgtspējas pētījumā uzsvērts, cik svarīga ir saikne ar citām darbībām, lai veicinātu ilgtspēju. 80 % no mūsu aptaujas respondentiem uzskatīja, ka iniciatīvas darbības ir panākušas sinerģiju ar citām darbībām klimata pārmaiņu jomā. Pārbaudot darbības, arī mēs konstatējām daudzas sinerģijas. Tomēr trijos gadījumos²¹ trūka koordinācijas un mijiedarbības ar līdzīgām darbībām. ES delegāciju atbilde uz vairākiem mūsu aptaujas jautājumiem arī norādīja, ka dažos gadījumos darbību rezultātu ilgtspēja bija problemātiska:

1. 28 % respondentu uzskatīja, ka darbībās nav pietiekami uzsvērta ilgtspēja;
2. 34 % uzskatīja, ka klimata pārmaiņu integrēšana nozaru politikā neveidoja budžetus, neradīja tiesību aktus un noteikumus;
3. 52 % mūsu aptaujas respondentu uzskatīja, ka darbinieku mainība ir liela (sk. 22. punktu).

39 2021. gada ietekmes un ilgtspējas ziņojumā tika konstatēts, ka darbībās kopumā nebija pievērsta liela uzmanība atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju izveidei, lai nodrošinātu, ka darbības tiek turpinātas pēc finansējuma beigām (sk. 6. izcēlumu).

40 Mūsu izlasē bija septiņas slēgtas darbības. Lai nodrošinātu ilgtspēju, piecas no tām²² saņēma papildu ES finansējumu vai nu no iniciatīvas, vai no citām ES programmām. Tomēr abām pārējām slēgtajām darbībām²³ nebija resursu, kas ļautu turpināt pasākumus pēc finansēšanas beigām. 11. darbības ilgtspējas izredzes Etiopijā bija īpaši sliktas, jo nebija iespējama instrumentu un aprīkojuma (sk. 7. izcēlumu) uzturēšana.

Iniciatīva nepierādīja, ka palielina valstu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi

41 Ietekme ir ilgtermiņa sociālekonomiskās sekas, ko var novērot noteiktu laiku pēc iniciatīvas pabeigšanas. Gaidāmā Pasaules klimata pārmaiņu alianses ilgtermiņa ietekme bija lielāka valstu noturība pret klimata pārmaiņu ietekmi. Tomēr stabila uzraudzības un novērtēšanas sistēma, kas vajadzīga, lai izmērītu iniciatīvas rezultātus un ietekmi, netika izveidota, kā bija ierosināts vispārējā novērtējumā²⁴ un 2015. gada koncepcijas dokumentā (sk. 35., 36., 37. punktu un 5. izcēlumu). Nebija novērtējuma sistēmas ar kopīgiem rādītājiem, par kuriem visu darbību īstenotāji varētu ziņot. Tāpēc Komisija nevarēja apkopot visu darbību rezultātus, lai uzraudzītu iniciatīvas vispārējo sniegumu un uzņemtos atbildību par tās sasniegumiem. Tā vietā atbalsta ietekme tika izteikta neizmērāmā veidā. Piemēri:

1. ar Varšavas lēmumu par zaudējumu un kaitējuma kompensēšanu²⁵, ko 2013. gadā pieņēma COP 19, tika izveidots Varšavas Starptautiskais klimata pārmaiņu nodarīto zaudējumu un kaitējuma kompensēšanas mehānisms. 2014. gada publikācijā “Loss and Damage in Africa”, kas sagatavota ar 12. darbību (ClimDev), tika sniegts novērtējums, kas jāņem vērā, izstrādājot šā mehānisma īstenošanas procedūras. Tomēr tās ieguldījuma apmērs nebija izmērāms;
2. 2019. gada rakstā par Pasaules klimata pārmaiņu aliansi tika aprakstīts, kā tā veicināja progresīvas koalīcijas veidošanos starp ES un saņēmējvalstīm, kura pavēra iespējas Parīzes nolīguma²⁶ noslēgšanai. Tomēr iniciatīvas ieguldījums Parīzes nolīgumā nebija izmērāms.

42 Viens no mēģinājumiem izmērīt ietekmi bija 5. darbība Klusā okeāna reģionā, kurā kā iesaistīto valstu rādītājs bija iekļautas Notrdamas Universitātes globālās pielāgošanās iniciatīvas (ND-GAIN) valsts indeksa izmaiņas²⁷. Šis indekss parāda valsts noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Tajā izmantoti 45 rādītāji, lai izmērītu valsts neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un gatavību ieguldīt līdzekļus pielāgošanās darbībās. Mēs balstījāmies uz Komisijas mēģinājumu izmērīt ietekmi un analizējām ND-GAIN valstu indeksus iniciatīvas darbības laikā no 2007. gada līdz revīzijai. Mēs konstatējām, ka lielākajā daļā valstu, kas saņēma finansējumu no iniciatīvas, ND-GAIN indekss ir uzlabojies (sk. 8. attēlu). Vairākumā gadījumu tas bija mazāks par četriem punktiem ND-GAIN skalā.

43 Šīs iniciatīvas atbalsts ir tikai viens no faktoriem, kas var ietekmēt valstu neaizsargātības pret klimata pārmaiņām ND-GAIN indeksu. Iniciatīvas ietekmi nevar nošķirt no valstu valdību, citu līdzekļu devēju un ārēju pasākumu ietekmes. Ietekme var būt arī citam ES finansējumam, it īpaši tāpēc, ka daudzgadu indikatīvajās programmās ar klimatu saistītās darbības tagad ir kļuvušas svarīgākas. Piemēram, Eiropas Attīstības fonds un Attīstības sadarbības instruments atbalstīja 9., 10., 11. un 12. darbību, kuras arī finansēja ar PKPA iniciatīvu.

44 Uz to, ka uzlabojumus ND-GAIN indeksā nevar attiecināt uz iniciatīvu, norāda arī tas, ka līdzīgs uzlabojums ir vērojams lielākajā daļā to neaizsargāto valstu, kuras finansējumu nesaņēma. Tāpat visas trīs valstis, kurās bija vērojama vislielākā ND-GAIN indeksa pasliktināšanās (Nigērija, Bangladeša un Mjanma/Birma), saņēma finansējumu no iniciatīvas.

Komisija nav maksimāli palielinājusi iniciatīvas pievienoto vērtību

45 Šajā iedaļā mēs vērtējam, vai Komisija:

1. abos Pasaules klimata pārmaiņu alianses posmos galveno uzmanību pievērsa nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, kuras ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un SIDS;
2. kā paredzēts, piesaistīja papildu finansējumu no ES dalībvalstīm, privātā sektora un citiem inovatīviem finansēšanas mehānismiem, lai palielinātu iniciatīvas ietekmi;
3. vairoja vispārējo izpratni par iniciatīvu;
4. veica ticamu iniciatīvas izmaksu un darbību vispārējo pārraudzību un izveidoja sinerģiju starp globālo un ĀKK iekšējo komponentu;
5. izveidoja atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka iniciatīvā gūtā pieredze tiek ņemta vērā jaunajā DFS un izmantota, plānojot pasākumus ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanai jaunattīstības valstīs.

Otrajā posmā samazinājās uzmanības pievēršana visneaizsargātākajām valstīm

46 Iniciatīvas mērķis bija palīdzēt nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un SIDS, palielināt to spēju pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei²⁸. Pirmajā posmā Komisija izstrādāja savu klimatiskās neaizsargātības indeksu, lai atlasītu valstis, kuras gūtu vislielāko labumu no atbalsta. Šajā posmā tika sniegts atbalsts visneaizsargātākajām vismazāk attīstītajām valstīm un SIDS, finansējot 24 no 29 valstīm (sk. 9. attēlu)²⁹.

47 Komisijas indeksa pamatā bija trīs faktori: nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, klimatiskā neaizsargātība un apņemšanās iesaistīties dialogā par klimata pārmaiņu politiku. Tomēr tajā nebija ņemts vērā cits finansējums, kas piešķirts, lai palīdzētu valstīm risināt problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Tā rezultātā Komisija nezināja, vai tā atbalsta valstis, kuras jau ir saņēmušas ievērojamu finansējumu no DIP (sk. 04. punktu) vai citiem līdzekļu devējiem, lai palīdzētu tām pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei.

48 Otrajā posmā Komisijas galvenā mītne vairs neatjaunināja savu neaizsargātības indeksu un to vairs neizmantoja, lai izvēlētos valstis finansēšanai. Tā vietā Komisija atsaucās uz ND-GAIN indeksu, lai novērtētu valstu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, bet neizmantoja to kā atlases instrumentu.

49 Otrajā posmā Komisija piešķīra līdzekļus, atbildot uz ES delegāciju pieprasījumiem, kurus apstiprināja uzņēmējvalstu valdības. Tomēr šī uz pieprasījumu balstītā pieeja nebija sekmīgi vērsta uz tām neaizsargātajām valstīm, kuras pirmajā posmā nebija guvušas labumu no finansējuma. Konkrētāk:

1. dažas mazāk neaizsargātas valstis otrajā posmā saņēma papildu finansējumu, pat ja tās jau bija saņēmušas finansējumu pirmajā posmā (sk. 10. attēlu). Šīs valstis galvenokārt bija SIDS valstis, piemēram, Maurīcija (finansējuma saņēmēja ar visaugstāko ND-GAIN indeksu un daudz mazāk neaizsargāta nekā citas saņēmējas), Maldīvija, Seišelas un Austrumtimora, bet arī Butāna – mazāk neaizsargāta valsts, kas 2023. gadā pakāpeniski izstāsies no vismazāk attīstīto valstu grupas;
2. dažas valstis, kas nebija ne vismazāk attīstītās valstis, ne SIDS, arī saņēma finansējumu otrajā posmā. Tās bija Kotdivuāra, Namībija, Nigērija un Šrilanka. Turklāt otrajā posmā divas lielas daudzvalstu programmas arī nodrošināja finansējumu dažām valstīm, kas nebija ne vismazāk attīstītās valstis, ne SIDS (piemēram, Brazīlijai – ekonomikai ar vidēji augstiem ienākumiem);
3. vairākas vismazāk attīstītās valstis, kuras bija ļoti neaizsargātas pret klimata pārmaiņu ietekmi, bet nebija saņēmušas atbalstu pirmajā posmā, arī otrajā posmā joprojām nesaņēma valsts finansējumu. To vidū bija Afganistāna, Angola, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Eritreja, Gvineja un Jemena (sk. 10. attēlu). Neraugoties uz nestabilo politisko situāciju dažās no šīm valstīm, tās tomēr saņēma citu divpusēju ES atbalstu no DIP (sk. 04. punktu);
4. gan Komisijas indeksā, gan ND-GAIN indeksā SIDS kopumā bija atzītas par mazāk neaizsargātām pret klimata pārmaiņu ietekmi nekā vismazāk attīstītās valstis. Tas varētu šķist pretrunīgi, ņemot vērā eksistenciālos draudus, ko rada jūras līmeņa celšanās. Tomēr jūras līmeņa celšanās veidoja 10 % no valsts galīgā rādītāja Komisijas pašas indeksā un 4 % no ND-GAIN indeksa. Lai novērtētu valstu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, indeksos tika ņemti vērā daudzi citi faktori, kuri visvairāk ietekmēja tieši vismazāk attīstītās valstis, piemēram, plūdi, sausums, vētras un paļaušanās uz lauksaimniecību. Gan pirmajā, gan otrajā posmā viena trešdaļa finansēto valstu bija SIDS, lai gan indeksi tās ierindoja kā ievērojami mazāk neaizsargātas nekā vismazāk attīstītās valstis. Turklāt Klusā okeāna reģiona SIDS saņēma 16 reizes lielāku finansējumu uz vienu cilvēku nekā Āfrikas vismazāk attīstītās valstis. Komisija uzskatīja, ka salīdzinoši spēcīgais uzsvars uz SIDS un to lielais finansējums uz vienu iedzīvotāju ir atbilstīgs, jo tās ir mazas un izolētas.

Iniciatīva nepiesaistīja papildu finansējumu, kā bija paredzēts

50 Komisija, Eiropas Parlaments un Padome atzina, ka iniciatīvas panākumi ir atkarīgi no ievērojamu resursu piesaistīšanas (sk. 8. izcēlumu).

51 Neraugoties uz vairākiem mēģinājumiem veicināt lielāku līdzdalību, Komisijai neizdevās paplašināt ES atbalsta bāzi šai iniciatīvai. Visbeidzot, visā 14 gadu laikposmā no 2007. līdz 2020. gadam tā piesaistīja 728,8 miljonus EUR, lai gan otrais posms bija ES pamatiniciatīva. Tādējādi kopējais finansējums bija krietni mazāks par Komisijas cerēto. Lai gan pirmajā posmā dažas ES dalībvalstis (Igaunija, Īrija, Kipra un Zviedrija) iniciatīvā veica ierobežotas papildu iemaksas 28,8 miljonu EUR apmērā³¹, otrajā posmā divpusējas iemaksas netika veiktas.

52 Iniciatīvas mērķis bija ne tikai palielināt ES dalībvalstu iemaksas, bet arī veicināt inovatīvu finansēšanas kārtību un partnervalstīs piesaistīt daudz plašāku ieinteresēto personu, nevalstisko dalībnieku un privātā sektora pārstāvju loku. Parlaments arī aicināja izveidot zaļos nodokļus, publiskā un privātā sektora partnerības un citus inovatīvus finansēšanas mehānismus. Komisija paredzēja izveidot trasta vai groza fondus³², lai apvienotu finansējumu no dažādiem avotiem (valdības, līdzekļu devējiem, privātā sektora u. c.). Tomēr tas neizdevās. Iniciatīvas 2015. gada novērtējumā konstatēts, ka privātā sektora iesaiste joprojām bija salīdzinoši vāja.

53 Kopumā iniciatīvai pieejamais finansējums neļāva Komisijai īstenot savu sākotnējo mērķi izveidot pasaules aliansi un ierobežoja iespējamos sasniegumus klimata pārmaiņu radīto problēmu novēršanā jaunattīstības valstīs. 2019. gada rakstā par Pasaules klimata pārmaiņu aliansi ir aprakstīts, kā “pēc PKPA izveides 2007. gada septembrī diezgan ātri kļuva skaidrs, ka papildu līdzekļi, ko varētu piesaistīt Eiropas Komisija, nebūtu pietiekami, lai lielā mērā ietekmētu aptuveni 70 VAV/SIDS nostāju sarunās par klimatu”³³.

Iniciatīva sasniedza daudzas valstis, bet informētība un pamanāmība saglabājās nepietiekama

54 ES delegācijas kopumā bija informētas par šo iniciatīvu un regulāri saņēma informatīvus materiālus un biļetenus no Globālā atbalsta mehānisma. Tomēr mūsu apsekojumā tika konstatēts, ka daudzas ES delegācijas (46 %) uzskatīja, ka šī iniciatīva jaunattīstības valstīs nav pietiekami zināma. Turklāt 77 % respondentu uzskatīja, ka informētības trūkums par pieejamo finansējumu bija viens no iemesliem, kas dažas neaizsargātās valstis atturēja no finansiāla atbalsta pieprasīšanas.

55 ES dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības par šo iniciatīvu izrādījās maz informētas. Šādu situāciju veicināja tas, ka Komisija nesniedza Padomei gada ziņojumus, kuros būtu apkopoti galvenie iniciatīvas sasniegumi, kā sākotnēji bija plānots īstenošanas satvarā³⁴.

56 Citi iemesli, kāpēc joprojām nebija pietiekamas informētības par iniciatīvu, neraugoties uz finansēšanas darbībām vairāk nekā 80 valstīs, bija šādi:

1. komunikācijas pasākumi dažās valstīs (11. darbība Etiopijā un 13. darbība Nigērā) nodrošināja ES, nevis iniciatīvas pamanāmību;
2. bija daudz dažādu informācijas avotu, tostarp vairākas tīmekļa vietnes³⁵, tāpēc informācija par iniciatīvu tika izkliedēta vairākos saziņas kanālos;
3. paralēla īstenošana, izmantojot “globālo” (ASI finansēto) un “ĀKK iekšējo” (EAF finansēto) komponentu, izpludināja iniciatīvas tēlu un pamanāmību un radīja iespējamas neskaidrības, jo īpaši ārējām ieinteresētajām personām.

Iniciatīvas sarežģītā struktūra un tās robežu skaidras definīcijas trūkums mazināja tās pievienoto vērtību

57 Iniciatīva nebija saistīta ar konkrētu atbalsta veidu, un tā neatbalstīja konkrētu nozari/pasākumu, ko jau neatbalstīja citi fondi (ES un trešo valstu).

58 Komisija 2007. gada paziņojumā un ar to saistītajā 2008. gada dienestu darba dokumentā izklāstīja savu redzējumu par šo iniciatīvu. Tā uzskatīja, ka iniciatīva papildina daudzos jau esošos klimata pārmaiņu fondus un iniciatīvas, it īpaši Vismazāk attīstīto valstu fondu, Klimata pārmaiņu īpašo fondu, Pielāgošanās fondu un Pasaules Vides fondu. Komisijas bija plānojusi lielāko daļu iniciatīvas finansējuma nodrošināt tieši valdībām, izmantojot vispārējo vai nozaru budžeta atbalstu, un nepaļauties uz projektu pieeju ar ANO īstenošanas aģentūru starpniecību, kā tas bija citu fondu gadījumā.

59 Tomēr iniciatīva, tāpat kā jau esošie fondi, galvenokārt bija balstīta uz projektiem, un liela daļa atbalsta tika novirzīta arī ar ANO organizāciju vai ES dalībvalstu attīstības aģentūru starpniecību (sk. 5. attēlu un 12. punktu). Tāpēc iniciatīva nebija skaidri nošķirta no daudzajiem tematiskajiem fondiem, kas jau nodarbojās ar klimata pārmaiņu novēršanu jaunattīstības valstīs.

60 Komisijai nebija ticama pārskata par iniciatīvas izmaksām un pasākumiem, kas būtu atvieglojis resursu stratēģisko plānošanu. Finansētās darbības nebija nošķiramas no citām ES darbībām, kas paredzētas klimata pārmaiņu novēršanai jaunattīstības valstīs. Dažos gadījumos līdzekļi tika izmantoti, lai papildinātu darbības, ko jau finansē citas ES programmas. Tas liek jautāt, kādu pievienoto vērtību radīja atsevišķa iniciatīva ar savu pārvaldības struktūru, kas finansē tādas pašas darbības. Tā kā visas darbības saņēma atbalstu no vieniem un tiem pašiem fondiem (ASI un EAF), nebija skaidrs, kālab dažos gadījumos tika nolemts pievienot Pasaules klimata pārmaiņu alianses zīmi, bet citos – ne.

61 Papildus tam, ka nebija skaidras iniciatīvas robežu definīcijas, iniciatīvas sadalīšana divos komponentos un divos atbalsta mehānismos bija nevajadzīgi sarežģīta (sk. 06. un 07. punktu un 2. tabulu). Sinerģijas trūkums nebija vienīgā nepilnība – arī efektivitātes ziņā atsevišķām darbībām (piemēram, 3. un 4. darbībai Klusā okeāna reģionā) nebija lielas nozīmes. Darbību apvienošana būtu devusi apjomradītus ietaupījumus (tas pats attiecas uz 1. un 5. darbību Klusā okeāna reģionā), un tas būtu palīdzējis samazināt augstās pārvaldības izmaksas (sk. 30. punktu). Sarežģītās struktūras dēļ iniciatīva nekļuva par vienotu veselumu.

62 Abu atbalsta mehānismu organizētās reģionālās sanāksmes palīdzēja apmainīties ar darbībās gūtajām atziņām un pieredzi. Atbalsta mehānismi palīdzēja izstrādāt darbības un izveidoja savus zināšanu apmaiņas rīkus tīmeklī. Tomēr mēs neatradām pienācīgu pamatojumu struktūru dublēšanai (ar to attiecīgajām tīmekļa vietnēm u. c.), kas radīja pārklāšanās un iespējamas neefektivitātes risku. Piemēram, 2021. gada maijā rīkotajā reģionālajā seminārā bija iesaistīts tikai Globālais atbalsta mehānisms. Tā bija neizmantota iespēja, jo darbseminārā varēja uzzināt par pieredzi, kas gūta, reģionālajās organizācijās izmantojot ĀKK iekšējo atbalsta mehānismu.

Iniciatīva proaktīvi apzināja gūtās atziņas, bet Komisija neizvirzīja skaidru atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju

63 No iniciatīvas finansētajām darbībām tika gūtas daudzas atziņas, piemēram, par vajadzību:

1. izvērtēt politikas veidotāju pieprasījumu pēc darbībās iegūtās informācijas par klimatu;
2. nodrošināt kopienas instrumentu ilgtspēju ar klimata pārmaiņām saistīto darbību plānošanai, integrējot tos skolu un augstskolu mācību programmās;
3. iekļaut pasākumus, kas īpaši paredzēti sievietēm, jauniešiem un vecākiem cilvēkiem;
4. stiprināt sadarbību starp attiecīgajām nozaru ministrijām un par finansējumu atbildīgo ministriju;
5. pievērst lielāku uzmanību sekmīgajās darbībās sasniegtā turpināšanai.

64 76 % mūsu aptaujas respondentu uzskatīja, ka iniciatīva ir devusi noderīgu pieredzi, kas varētu uzlabot atbalstu valstu daudzgadu indikatīvajām programmām 2021.–2027. gadam. Komisija 2021. gadā piesaistīja Globālo atbalsta mehānismu, lai par gūtajām atziņām informētu ES delegācijas reģionālos semināros un gūto pieredzi integrētu 2021.–2027. gada DIP saturā. Komisija arī ņems vērā secinājumus, kas gūti ietekmes un ilgtspējas pētījumā, kā arī pētījumā par iniciatīvas pieredzi pielāgošanās uzraudzības un novērtēšanas jomā. Iniciatīvas tīmekļa vietnēs, sadarbības platformās un Cap4Dev kopienas platformā tiek izplatīta konkrētās darbībās gūtā pieredze. Globālais atbalsta mehānisms izplata zināšanas un gūtās atziņa savā tīmekļa vietnē, kas trijos gados lietotāju skaitu ir palielinājusi no 8000 līdz 30 000 (sk. 11. attēlu).

65 Mēs konstatējām, ka Komisija iniciatīvai nav izstrādājusi skaidru atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju. 2021. gada regulā par Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI – “Eiropa pasaulē”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir noteikts, kā tematiskās budžeta pozīcijās tiks finansētas globālas iniciatīvas. Tajā ir arī noteikts, ka konkrētas valstu vai reģionālas darbības tiks finansētas no divpusējai sadarbībai paredzētiem finanšu līdzekļiem. Ņemot vērā minēto, Komisija nolēma izbeigt iniciatīvas īstenošanu.

66 Patlaban par iniciatīvu pieejamā informācija ir izkaisīta dažādos dokumentos. Komisija nav izvirzījusi skaidru atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju, kurā būtu apkopoti iniciatīvas turpmākie pasākumi. Nav arī skaidrs, kā plānots rīkoties ar dažādām tīmekļa vietnēm, kā arī ar visiem tehniskajiem dokumentiem, pamatdokumentiem un apmācību un darbsemināru materiāliem, ko sagatavojuši globālā un ĀKK iekšējā atbalsta mehānismi.

67 Komisija nav izskaidrojusi, kā pēc iniciatīvas beigām tā plāno publiskot zināšanu produktus un kā tā plāno nodot gūto pieredzi ES Globālajam atbalsta mehānismam nacionāli noteiktajam devumam (NND), kas sāka darboties 2021. gada oktobrī. Nav arī skaidrs, kā šis jaunais mehānisms atbalstīs notiekošās darbības, kuras plānots turpināt līdz 2025. gadam.

Secinājumi un ieteikumi

68 Mēs secinām, ka iniciatīva kopumā nav uzskatāmi ietekmējusi valstu noturību pret klimata pārmaiņām. Efektivitātes ziņā pabeigtajām darbībām kopumā bija iecerētie tiešie rezultāti, taču dažkārt tie bija gūti ar augstām izmaksām.

69 Iniciatīva nevērtēja saņēmēju stāvokļa uzlabojumus un pietiekami nekoncentrējās uz visvairāk skarto personu vajadzībām. Jauno tehnoloģiju izmantošanas izmaksas apgrūtināja visnabadzīgāko mājsaimniecību iespējas izmantot programmas priekšrocības. Turklāt tikai dažas darbības ietvēra pasākumus, kas īpaši vērsti uz sieviešu vajadzībām.

70 Iniciatīva bija vērsta uz institucionālo spēju veidošanu, taču lielās darbinieku mainības dēļ ilgtspēja bija ierobežota. Tāpēc iecerētā pāreja no spēju veidošanas un izmēģinājuma pasākumiem uz pielāgošanās darbību plašāku izvēršanu, sasniedzot vairāk saņēmēju, nenotika sistemātiski (20.–26. un 32.–44. punkts).

1. ieteikums. Jākoncentrējas uz tiem, kurus visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas

Finansējot klimata pārmaiņu novēršanas darbības jaunattīstības valstīs, Komisijai:

1. jāatlasa rādītāji, pamatscenāriji un mērķrādītāji, lai mērītu pasākumu iznākumu;
2. ņemot vērā kontekstu katrā valstī, jānosaka vērienīgi mērķrādītāji attiecībā uz to sieviešu īpatsvaru, kas gūst tiešu labumu no darbībām, un jāpievēršas nabadzīgākajām mājsaimniecībām;
3. secīgu darbību gadījumā jāuzlabo līdzsvars starp spēju veidošanu un citiem pasākumiem, lai izvērstu konkrētas pielāgošanās darbības, sasniedzot vairāk cilvēku, kurus tieši ietekmē klimata pārmaiņu sekas.

Ieviešanas mērķtermiņš: darbības, ko finansēs no 2024. gada janvāra.

71 Neviens no abiem Pasaules klimata pārmaiņu alianses posmiem nepiesaistīja gaidīto papildu finansējumu no dalībvalstīm un privātā sektora. Neraugoties uz šo ievērojamo finansējuma iztrūkumu, Komisija 15 gadu ilgajā iniciatīvas darbības laikā nepārskatīja sākotnējos vērienīgos mērķus. Turklāt otrajā posmā Komisijas finansējuma piešķiršanas kritēriju dēļ visneaizsargātākajām valstīm atvēlēja proporcionāli mazāku atbalstu.

72 Komisija pietiekami neanalizēja lielākās daļas atlasīto darbību budžetā paredzēto izmaksu pamatotību. Mūsu analīze liecina, ka darbību pārvaldības izmaksas bija ļoti atšķirīgas un Klusā okeāna reģionā tās bija īpaši augstas. Mēs konstatējām, ka Komisija būtu varējusi ietaupīt, sīkāk analizējot izmaksas.

73 Lai gan iniciatīvas īstenošana sākās 2007. gadā un tā atbalstīja vairāk nekā 80 valstis, informētība par to gan jaunattīstības valstīs, gan ES dalībvalstīs bija nepietiekama. Daļēji tas bija tāpēc, ka finansētās darbības nebija nošķiramas no citām ES darbībām, kas paredzētas klimata pārmaiņu novēršanai jaunattīstības valstīs. Turklāt iniciatīvas efektivitāti ietekmēja tās organizatoriskās sistēmas sarežģītība, jo īpaši atbalsta mehānismu un finansējuma plūsmu dublēšanās.

74 Pasaules klimata pārmaiņu aliansei nebūs papildu posmu, bet tā ir devusi noderīgas atziņas jebkurām citām globālās attīstības iniciatīvām, ko ES varētu īstenot nākotnē (27.–31. un 45.–67. punkts).

2. ieteikums. Gūtās atziņas jāiekļauj turpmākajās globālās attīstības iniciatīvās

Izstrādājot turpmākās globālās attīstības iniciatīvas, Komisijai jāņem vērā Pasaules klimata pārmaiņu alianses īstenošanā gūtā pieredze, jo īpaši šādi aspekti:

1. jāpārskata mērķi, ja īstenošanas laikā ir skaidrs, ka nav pieejams pietiekams finansējums;
2. jāpiešķir finansējums stratēģiski un jāpiemēro objektīvi kritēriji, kuros ņemts vērā arī finansiālais atbalsts, ko partnervalstis tajā pašā nozarē saņēmušas no citiem avotiem;
3. sistemātiski jāanalizē un jādokumentē darbību budžetā paredzēto izmaksu pamatotība;
4. jāveicina vispārējā informētība par iniciatīvu, izmantojot komunikācijas pasākumus, kas vērsti uz saņēmējvalstīm un potenciālajiem līdzekļu devējiem.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2024. gada aprīlis.

Šo ziņojumu 2023. gada 10. janvāra sēdē Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Bettina Jakobsen.

Pielikums

Izlasē iekļautās darbības

Saīsinājumi

ASI: Attīstības sadarbības instruments

ĀKK: Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna reģiona valstis

DFS: daudzgadu finanšu shēma

DIP: daudzgadu indikatīvā programma

EAF: Eiropas Attīstības fonds

INTPA ĢD: Starptautisko partnerību ģenerāldirektorāts

IPCC: Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padome

LOGIC: Pašvaldību iniciatīva klimata pārmaiņu jomā

ND-GAIN: Notrdamas Universitātes globālā pielāgošanās iniciatīva

NDICI: Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments

NND: nacionāli noteiktais devums

OACPS: Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā Okeāna valstu organizācija

PKPA(+): Pasaules klimata pārmaiņu alianse plus

SIDS: mazo salu jaunattīstības valstis

VAV: vismazāk attīstītās valstis

Glosārijs

Budžeta atbalsts: ES atbalsta tiešs pārskaitījums partnervalsts kasē, ja ir ievēroti izvirzītie nosacījumi.

Klimata pārmaiņu mazināšana: siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana vai ierobežošana, ņemot vērā to ietekmi uz klimatu.

Pielāgošanās klimata pārmaiņām: valstu un kopienu neaizsargātības pret klimata pārmaiņām mazināšana, palielinot to spēju pārvarēt klimata pārmaiņu ietekmi.

Programmas aplēse: partnervalsts izstrādāts un Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments, kurā ir aprakstīts veicamais sadarbības vai attīstības darbs un vajadzīgie finanšu, personāla un materiālie resursi.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63424

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=63424

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Bettina Jakobsen vadītā III apakšpalāta, kuras pārziņā ir ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīzija. Revīziju vadīja ERP loceklis Hannu Takkula, atbalstu sniedza locekļa biroja vadītājs Turo Hentila un biroja atašejs Nita Tennilä; atbildīgais vadītājs Alejandro Ballester Gallardo; darbuzdevuma vadītāja Loulla Puisais – Jauvin; revidenti Mark Marshall un Flavia Di Marco. Lingvistisko atbalstu sniedza Zoe Dennis. Grafiskā dizaina atbalstu nodrošināja Alexandra Mazilu. Aptaujas atbalstu nodrošināja Britta Gauckler un Roussalia Nikolova. Katja Dudzińska un Gitana Letukytė sniedza administratīvo atbalstu.

Beigu piezīmes

¹ Climate Change 2022: Mitigation of Climate Change, Working Group III, Contribution to the IPCC Sixth Assessment Report.

² Eiropas Parlaments, Ziņojums par klimata pārmaiņu ietekmi uz neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām jaunattīstības valstīs, 7.4.2021.

³ Global Trends 2040, 2021. gada marts, National Intelligence Council.

⁴ Komisijas paziņojums “Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošana starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas”, COM(2007) 540.

⁵ United Nations Department of Economic and Social Affairs Economic Analysis.

⁶ Apvienoto Nāciju Organizācijas vismazāk attīstīto valstu, sauszemes ieskauto jaunattīstības valstu un mazo salu jaunattīstības valstu Augstā pārstāvja birojs.

⁷ Piemēram, Āfrikas Savienība, Karību valstu forums un Klusā okeāna reģionālās vides programmas sekretariāts.

⁸ NND partnerība.

⁹ Pasaules klimata pārmaiņu alianses plus koncepcijas dokumentā ir izklāstītas iniciatīvas otrā posma prioritātes 2015.–2020. gadam. (Sk. The plus of GCCA+, The Global Climate Change Alliance Plus, An EU flagship initiative supporting climate resilience, 18.12.2015.)

¹⁰ UN WomenWatch: Women, Gender Equality and Climate Change.

¹¹ 6., 7. un 13. darbība.

¹² Butānas Karaliskās valdības Sieviešu un bērnu jautājumu valsts komisija, 2020, “Gender and Climate Change in Bhutan”.

¹³ Komisijas paziņojums, COM (2007) 540.

¹⁴ Pasaules klimata pārmaiņu alianse plus, Impact and Sustainability Report, 2021.

¹⁵ Finanšu regula, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, 2018. gada jūlijs, 181. panta 6. punkts.

¹⁶ 1., 6., 7., 8., 9., 11., 13. un 14. darbība.

¹⁷ 3., 4., 5. un 12. darbība.

¹⁸ 2. un 10. darbība.

¹⁹ 3., 4., 8., 9., 11., 12. un 13. darbība.

²⁰ 4., 8., 9., 12. un 13. darbība.

²¹ 3., 8. un 12. darbība.

²² 3., 4., 8., 9. un 12. darbība.

²³ 11. un 13. darbība.

²⁴ Evaluation of the Global Climate Change Alliance (GCCA) Global programme World-Wide: Final Report, 2015.

²⁵ UN Framework Convention on Climate Change (UNFCCC) loss and damage.

²⁶ Walter Kennes, 2019, The origins of the GCCA: remembering how the alliance was born.

²⁷ University of Notre Dame-Global Adaptation Index.

²⁸ Komisijas paziņojums, COM (2007) 540.

²⁹ Walter Kennes, 2019.

³⁰ Anders Wijkman, EP referents, “Pasaules klimata pārmaiņu alianses izveidošana starp Eiropas Savienību un nabadzīgajām jaunattīstības valstīm, ko īpaši apdraud klimata pārmaiņas”, 23.9.2008.

³¹ Igaunija (0,8 miljoni EUR), Īrija (23 miljoni EUR), Kipra (0,6 miljoni EUR) un Zviedrija (4,4 miljoni EUR).

³² Komisijas dienestu darba dokuments par Pasaules klimata pārmaiņu alianses īstenošanas sistēmu, SEC(2008) 2319.

³³ Walter Kennes, 2019.

³⁴ Komisijas dienestu darba dokuments SEC(2008)2319.

³⁵ www.gcca.eu, www.intraacpgccaplus.org, www.europa.eu/capacity4dev/gcca-community.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023

PDF	ISBN 978-92-847-9459-1	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/951406	QJ-AB-23-005-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-9487-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/071587	QJ-AB-23-005-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2023

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6-2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem:

- 2. un 1. attēls (ikonas): šie attēli ir izstrādāti, izmantojot https://flaticon.com resursus. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.